ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Valdis: “Katra diena ir jauns piedzīvojums.”

Publicēja 2018. gada 3. maijs 12:23Laura Gruševa
Ziņas datums 03.05.2018 
Valdi, apmēram pirms gada kādā parastā dienā tu piedzīvoji neparastu tikšanos, kas mainīja tavu dzīvi. Pastāsti, lūdzu, par to!

Jā, tā bija liktenīga tikšanās. Uz ielas mani uzrunāja kāda meitene un sāka stāstīt par Dievu. Šī saruna man šķita neparasta un tā neizgāja no prāta. Kādu vakaru, kad atpūtos naktsklubā, sāku domāt par to, ka man dzīvē vajag kaut ko vairāk, un nolēmu šai meitenei piezvanīt. Viņa mani uzaicināja uz mājas grupiņu. Iepatikās cilvēki, atmosfēra, interesanti pavadīju laiku un tā sāku apmeklēt mājas grupiņu arvien regulārāk. Man patika tas, ko dzirdēju, – ka Dievs mani mīl tādu, kāds esmu, ka Viņš ir vienmēr uzticams, ka ar Jēzu varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pamazām pieņēmu Bībeles mācību un ticība manī lēnām auga. Tā pagāja vairāki mēneši līdz biju gatavs spert nākamo soli un sākt apmeklēt draudzes dievkalpojumus. Šā gada janvārī sapratu, ka ir pienācis laiks nožēlot grēkus un ieaicināt Jēzu savā dzīvē. 

Tu neminēji, ka būtu bijušas kādas problēmas, kas spiestu tevi meklēt Dievu. Vai tavā dzīvē pirms tam viss bija kārtībā?

Pašam nešķita, ka man būtu kādas īpašas problēmas, biju ar tām tā saaudzis, ka viss likās normāli. Tomēr pamazām, iepazīstot Dievu, ieraudzīju sevi it kā no malas un sāku apzināties, ka nemaz nav tik labi, kā biju iedomājies. Draudzes trīs dienu seminārā jeb Inkaunterā sapratu, ka manā dzīvē ir augstprātība, lepnība un tādēļ mēdzu pazemot cilvēkus. Kā jau daudziem, problēmu saknes meklējamas bērnībā. Es mīlēju savu tēti un vienmēr gaidīju viņu mājās, taču vecāku strīdu dēļ sāku uzskatīt, ka tētis ir sliktais un nespēju viņam piedot šos biežos konfliktus ģimenē. Reizēm ar necieņu un pat rupji pret viņu izturējos. Nebiju iemācījies, ka pret vecākiem jāattiecas ar cieņu. Gan skolā, gan pieaugušā vecumā nespēju pieņemt autoritātes. Sākot apmeklēt skolu, jutos nepārliecināts, klasesbiedri mani atstūma. Izdzīvošanas instinkta vadīts, arī es pats citus sāku pazemot. Man patika redzēt, ka viņiem ir slikti, neklausīju skolotājiem, ņirgājos par skolas biedriem. Es darīju tikai to, kas pašam patīk, un nevienam neuzticējos. Ja kāds nāca ar mani runāt, bieži ignorēju, “atšuvu”, izturējos ļoti augstprātīgi, uzskatīju citus par zemākiem, jutu pret cilvēkiem naidu. Ja man nejauši uzgrūdās vai izdarīja ko nepatīkamu,
mierīgi varēju izturēties rupji un fiziski iespaidot. Nespēju pieņemt nekādu kritiku vai pamācību un pats citiem neteicu labus vārdus. Šī paša iemesla dēļ nebiju spējīgs sastrādāties ar kolēģiem, darbu veicu vienatnē, bet man tas šķita normāli.

Kā tu saprati, ka ir iespējams dzīvot arī citādāk un kā tu dzīvo šobrīd?

Kā jau minēju, sākot apmeklēt mājas grupiņu un draudzi, izmaiņas notika lēnām. Bībelē rakstīto uzreiz nevarēju saprast un pieņemt. Tomēr, nākot un klausoties Dieva Vārdu, manā dzīvē viss sāka mainīties – aizbraucu uz inkaunteru, kas kļuva par radikālu pagrieziena punktu. Aizlūgšanā piedzīvoju Dieva pieskārienu un sajutu, kā atnāk brīvība no atstumtības, naida, augstprātības. Man tas viss bija brīnums un pozitīvs šoks. Šeit arī sapratu, ka vientulības un atstumtības dēļ izturos nicīgi pret citiem un nespēju uzklausīt veselīgu kritiku un pamācību, tas traucēja man pilnveidoties kā personībai. Pieņēmu arī konkrētus lēmumus: sāku regulāri lasīt Bībeli un lūgt. Piedevu savam tētim, tagad pavadām vairāk laiku kopā un es izturos pret viņu ar cieņu. Esmu kļuvis mierīgāks, pieņemu kritiku un ieklausos un respektēju vadītāju un citu cilvēku padomus. Stāstu cilvēkiem par Dievu, jo Jēzus ir izmainījis manu dzīvi un vēlos ar šo vēsti dalīties ar citiem. Cenšos palīdzēt un atbalstīt cilvēkus un esmu atklājis, cik patīkami ir teikt labus vārdus un uzslavas. Spēju arī uzticēties cilvēkiem. Esmu savas ticības sākumposmā, bet mana dzīve jau ir radikāli izmainīta un esmu ļoti laimīgs un pateicīgs Dievam.

Vai ir kaut kas īpašs, ko vēlies pateikt tiem, kas lasīs tavu stāstu?

Īpašu novēlējumu vēlos pateikt tiem, kas jūtas atstumti, vientuļi, naida pilni. Dievs spēj izmainīt tavu dzīvi un tu vari kļūt par laimīgu, pozitīvu personību. Dzīvojot ar Dievu, katra diena ir jauns piedzīvojums.

Valda Strautiņa liecību pierakstīja Dace Daubere
Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments