ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Nemeklējiet palīdzību pie „tantiņām”, bet gan pie Dieva!

Publicēja 2018. gada 20. jūl. 03:01Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 20. jūl. 04:18 ]

Ziņas datums 20.07.2018

Iedzeršanas, regulāras ballītes un citas it kā nevainīgas lietas var pārtapt izpostītā dzīvē. Pagaršojot pirmo vīna glāzi, Sandris nemaz nenojauta, ka tā nemanot aizskries 20 atkarībā sagūstīti gadi. Kā tas ietekmēja viņa dzīvi, Sandris pastāstīs savā liecībā.

Sveiks Sandri, pastāsti kāda bija tava dzīve, pirms tu iepazini Dievu?

Jau no pašas mazotnes esmu dzīvojis labos apstākļos, man bija lieliska ģimene un nekas nekad netrūka. Taču, neskatoties uz to, jau bērnudārza pēdējās grupiņas laikā pirmo reizi pamēģināju uzpīpēt, līdzi pavelkot savu grupiņas biedru. Tā arī sākās mans atkarību ceļš.

Kāpēc tev bija šāda vēlme pamēģināt cigaretes tik agrā vecumā?

Es pat īsti nezinu, kāpēc tas tā bija, droši vien apkārtējās vides ietekmes dēļ. Tēvs smēķēja, māte nē, taču, atceroties tos laikus, smēķēja visapkārt, tādēļ pieņēmu to par normu un gribēju arī pamēģināt.

Tas bija tikai izmēģinājums vai arī tu sāki smēķēt pastāvīgi?

Bērnībā tikai izmēģināju, taču, kļūstot vecākam, tieksme pēc atkarību izraisošajām vielām nesamazinājās. Vēlāk gribējās pamēģināt kaut ko jaunu. Divpadsmit gadu vecumā krusttēvs iedeva izdzert vīna glāzi. Iesākumā nevarēju saprast, vai man patīk vai nē, taču tas bija kaut kas jauns un tikai sākums.  Pēc pāris gadiem jau pamēģināju „kandžu”, kas toreiz izraisīja pat vemšanu, taču nekādu mācību nedeva. Pēc kāda laika jau vajadzēja regulāri iedzert. Šo gadu laikā biju sācis arī regulāri smēķēt, tāpēc cigaretes un alkohols kļuva par daļu no manas ikdienas.  Alkoholu pirku pastāvīgi – nedzēru tikai, kad uzcienā. Vienmēr ir paticis atrasties kompānijās kur bija jautrība, tomēr tur vienmēr tika lietots alkohols. Dzeršana palīdzēja man atslābināties. Uz to brīdi pazuda kauns un visi kompleksi, kuri parasti neļauj pilnībā atbrīvoties. Parasti šo kaunu visvairāk izjutu skolas diskotēkās. Bez alkohola nevarēju pieiet klāt meitenei un uzlūgt uz deju, taču, kad iedzēru, tad parādījās drosme. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc sāku regulāri iedzert.

Vai alkohols izraisīja kādas negatīvas sekas tavā dzīvē?

Ar laiku sāku kļūt agresīvs, piedalījos visādos kautiņos un taisīju nekārtības. Pēc šiem “dzerstiņiem” bieži bija “moraļņiki” un ļoti pārdzīvoju, jo sāku apzināties, ka laiks iet uz priekšu ļoti strauji. Bija pagājuši vairāki gadi kopš pirmajām iedzeršanām, līdz sāku iegrimt dziļās pārdomās par savu dzīvi. Sapratu, ka nekas nav sasniegts un ir nodzerti aptuveni 20 gadi. Pēc katras dzeršanas bija vainas apziņa un tajos brīžos sapratu, ka ir jāpārtrauc lietot alkohols un jānostājas uz kājām. Šīs gan bija tikai mirkļa atklāsmes, ka kaut kas jāmaina, jo pēc kāda laika, kad jau palika labāk, es atkal sāku visu no jauna.

Vai tu meklēji atrisinājumu, kā tikt galā ar atkarībām?

 Jā, turpinot šādu dzīvi, sāku apzināties, ka man vajag, lai kāds palīdz. Gāju pie saucamajām “pūšļotājām”. Tantiņa pēc savām metodēm man centās palīdzēt, bet nekas nedeva risinājumu. Turpināju iesākto. Arī  smēķēšanu biju centies atmest. Sāku nodarboties ar sportu un uz to brīdi kaut kā turējos, bet, kā pārtraucu sportot, tā atkal sāku smēķēt. Bez Dieva pietrūka spēka tikt ar sevi galā, šobrīd saprotu, ka Viņš dod šo lielo spēku, ar kuru spēju sakārtot visas savas dzīves sfēras.

Kā tu sāki ticēt Dievam?

Kad dzīvoju vēl bez Dieva, tad braukāju apkārt pasaulei, meklējot savu īsto vietu, kuru tā arī neatradu. Atbraucot atpakaļ no Anglijas, viens mans paziņa mani uzaicināja uz  draudzes “Kristus Pasaulei” mājas grupiņu. Jau pašā pirmajā grupiņā ļoti piedzīvoju Dievu, ieaicināju arī Jēzu savā sirdī. Mana mājas grupas vadītāja par mani aizlūdza. Tajā reizē piedzīvoju kaut ko neaprakstāmu. Lūgšanas laikā sajutu sevī tādu kā ļaunumu,  kurš visu laiku ir bijis manī un kas lūgšanas laikā mēģināja izlauzties ārā. Pēc šīs aizlūgšanas pār mani pārnāca patīkams vieglums. Tajā brīdī es izjutu lielu spēku un pašā pirmajā reizē Dievs deva man neapgāžamu pierādījumu par Viņa esamību un varenību, es sajutu, ka spēju cīnīties pret savām atkarībām.

Kas ir mainījies tavā dzīvē, kopš tu esi ar Dievu?

Esot draudzē, man ir mainījusies domāšana, vairs neuzskatu, ka dzīve ir bezjēdzīga un jāmeklē piedzīvojumi ar alkohola pudeli rokās. Vairāk nepavadu laiku dzerot un bezjēdzīgi dzīvojot, kā arī nedzeru, lai justos brīvs un piepildīts vai atbrīvotos no kauna, jo to man palīdz izdarīt Dievs! Dievs arī darīja mani brīvu no smēķēšanas. Pamazām tuvojoties Viņam, pavadot laiku lūgšanā un lasot Bībeli, zaudēju vēlmi pēc nikotīna. Esmu ļoti laimīgs! Pateicos Dievam par to, ka Viņš mani no tā visa ir atbrīvojis. Šobrīd regulāri apmeklēju grupiņas un cenšos pieaugt Dievā, Viņu vairāk iepazīstot. Man ir attiecības ar Viņu – ikdienā lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Viņš atbild uz katru manu lūgšanu un to var redzēt manā dzīvē, jo visas lietas sakārtojas. Man ir jauni mērķi, uz kuriem tiecos.

Ko tu iesaki citiem?

Citiem iesaku ātrāk iepazīt Dievu! It kā jau saka, ka nekad nav par vēlu, bet es uzskatu – jo ātrāk jo labāk!  Dievs noteikti izmainīs jūsu dzīvi līdz nepazīšanai. Ja pats agrāk biju baigais skeptiķis, tad tagad citiem stāstu par to, ko spēj Jēzus!

 

Sandra liecību pierakstīja Edgars Paeglis

 

Comments