ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Marta: Finansiāla svētība ir Dieva griba tavai un manai dzīvei!

Publicēja 2020. gada 8. maijs 22:57Laura Gruševa

Ziņas datums 08.05.2020

Marta draudzē ienāca un iepazina Dievu pirms pieciem gadiem, un šajā laikā viņa ir piedzīvojusi lielas izmaiņas savā domāšanā un raksturā, kā arī saņēmusi daudz svētību. Šoreiz viņa pastāstīs tieši par pozitīvajām izmaiņām finanšu jomā. Kādam šķitīs neiespējami piedzīvot svētības un finansiālu uzplaukumu laikā, kad daudzi cilvēki ir bez darba, taču ar Dievu tas ir iespējams!

„Atnākot uz draudzi, es pieņēmu Jēzu Kristu kā Savu Glābēju. Ieguvu ne tikai glābšanu, bet arī piedzīvoju daudzas citas izmaiņas savā dzīvē, un viena no tām skāra manu finanšu jomu, un par to arī vēlos padalīties. Sākot iepazīt Dievu, mana domāšana mainījās, jo draudzē dievkalpojumos, mājas grupiņā un Bībeles skolā dzirdēju vārdu par došanu jeb pamudinājumu ziedot, kā arī skaidrojumu, kāpēc ziedošana ir būtiska ticības dzīves daļa. Es vēlējos paklausīt Dievam un uzreiz sāku ziedot. Pirmkārt, zināju, ka tas vienkārši ir pareizi, otrkārt, sapratu, ka ar savu ziedojumu es atbalstīšu draudzes darbu – telpu īri, evaņģelizācijas pasākumus utt. Visu to laiku, kopš esmu draudzē, neatceros nevienu brīdi, kad es nebūtu devusi Dievam. Tā kā tolaik mācījos un dzīvoju kopmītnē, tad desmito tiesu sāku dot no tās naudas, ko mamma man deva dzīvošanai.

Drīz vien sāku meklēt arī kādu iespēju piestrādāt, toreiz sāku ar auklītes darbu. To atradu ļoti ātri. Dievs mani svētīja ar maksātspējīgām ģimenēm, kurām regulāri bija nepieciešama auklīte. Pienāca brīdis, kad es mammai teicu: „Mammu, vari vairs neskaitīt man naudu dzīvošanai, jo man pietiek pašai ar savu algu!” Sākot ar to brīdi, kļuvu finansiāli neatkarīga. Ikdienā uzradās arī dažādi citi darbiņi, kuros varēju labi nopelnīt, Dievs vienmēr rūpējās par manām finansēm.

Kad apprecējos, ar vīru pārcēlāmies uz dzīvi Kuldīgā. Tā ir neliela pilsēta, kur darbu atrast ne vienmēr ir viegli. Tomēr, Dievs ir blakus visos apstākļos. Arī Kuldīgā izdevās ātri tikt pie darba. Es pielietoju principus, kurus mūsu mācītājs skaidro dievkalpojumos. Negaidīju, kad darbs pats pie manis atnāks, bet es pati devos to meklēt. Atceros, ka pēc tam, kad jau bijām pārcēlušies uz dzīvi Rīgā, man pat zvanīja no vēl kāda uzņēmuma, kurš sākotnēji man nevarēja darbu piedāvāt. Viņi bija saglabājuši manis ienesto CV un piezvanīja. Secināju, ka, ja ļoti vēlas, Latvijā darbu atrast var, vienkārši pašam „jārok”. Bez draudzes es to visu nebūtu sapratusi. Tieši esot draudzē, Dievs izmainīja manu domāšanu. Šobrīd es ar aizdomām skatos uz cilvēkiem, kuri ilgtermiņā apgalvo, ka Latvijā trūkst darba! Darbu atrast var – tikai ir jāizdara no savas puses viss, lai atrastu meklēto! Ej pats uz uzņēmumiem un saki, ka meklē darbu! Un zini, ka, ielaižot savā dzīvē Dievu, Viņš vienmēr par tevi gādās! Es esmu tam vienmēr ticējusi un vienmēr par to no jauna pārliecinos.

Mani vienmēr ir uzrunājis tas, ko māca mācītājs no Dieva Vārda – par darbu, par ziedošanu, ka darot pareizas lietas, rezultāti ir neizbēgami. Kad jau kādu laiku dzīvojām Rīgā, sapratu, ka vēlos lokācijas ziņā izdevīgāku darba vietu, kā arī augstāku atalgojumu, nekā tajā brīdī bija. Un arī šoreiz izmantoju visu, ko mācīja mācītājs – turpināju ticēt, ziedot, lūdzu par savu vajadzību un vienkārši ieliku pati sludinājumu, uzskaitot lietas, ko es protu darīt. Tas bija divarpus gadus atpakaļ. Kad man piedāvāja darbu, es pati varēju noteikt, cik lielu summu es vēlētos saņemt un ticēju, ka man nav „jāvergo par kapeikām”. Dievs svētīja mani arī ar ļoti labu priekšnieku, kurš tiešām ir kā līderis, ar kuru var kopā sasniegt mērķus. Visu šo laiku turpināju ziedot un vienmēr desmito tiesu esmu apaļojusi uz augšu. Lasot Bībeli, mani vienmēr ir uzrunājušas Rakstu vietas par to, ka Dievs ir bagāts Dievs un ka Viņam pieder pilnīgi viss. Zinu, ka Viņš vienmēr dos visu nepieciešamo.

Darbā ir bijušas vairākas situācijas, kurās skaidri redzēju Dieva svētības un rūpes. Šajā periodā man ir tikusi paaugstināta alga, tāpat arī no vadības puses esmu saņēmusi daudz pretimnākšanu. Arī šajā sarežģītajā situācijā, kas šobrīd ir valstī, Dievs izdarīja pārdabisko! Daudz cilvēku šobrīd ir bez darba, un pirms šīs ārkārtas situācijas valstī mums uzņēmumā sāka samazināties klientu skaits. Kad iegāju darba e-pastā, tur, principā, bija tukšums. Tāpat arī mums nekad nav bijusi pieredze sniegt savus pakalpojumus tikai online režīmā. Šajā laikā es lasīju kāda mācītāja grāmatu, kas mani ļoti uzrunāja. Viņš stāstīja, ka mums, kristiešiem, visa nepieciešamā nauda ir jau šeit uz Zemes. Dievs mums caur Jēzus Kristus upuri ir devis varu pieprasīt naudu, kas mums ir nepieciešama – konkrētus ienākumus, klientu skaitu. Un es tā arī sāku darīt – lūdzu par mūsu uzņēmumu, pavēlēju velnam novākt rokas no tā. Pāris dienas pēc tam, aizbraucot uz darbu, redzēju, ka kaut kas ir pārdabiski mainījies. Sāka parādīties jauni klienti un šobrīd mums pat ir nepieciešami papildus darbinieki, lai visus spētu maksimāli apkalpot! Šobrīd, kad daudzi uzņēmumi atlaiž savus darbiniekus, mēs tos meklējam. Tas tiešām ir brīnums!

Mans personīgais ieteikums citiem – NEKAD nepārstājiet dot desmito tiesu! Tādā veidā Dievs var tevi svētīt! Tiem cilvēkiem, kuriem ir aizspriedumi par ziedošanu, gribētu teikt, ka, nākot pie Dieva, cilvēkam ir jāpārvar egoisms, un vislabākais veids, kā to izdarīt, ir došana, jo parasti tieši no naudas cilvēkam ir visgrūtāk šķirties. Mēs bieži ticam tam, kam mums gribas ticēt – ka Dievs var iedot mums veselību, vīru vai sievu, bet to, ka Viņš vēlas, lai mēs dotu Viņam un Viņa nama celtniecībai, mēs ignorējam. Ir svarīgi dot tur, kur mainās cilvēku dzīves. Ir svarīgi likt savu artavu tajā, lai Dieva Valstība celtos un augtu plašumā virs šīs zemes, jo būsim reāli – bez finansēm šodien neko izdarīt nevar. Tiklīdz, tu pieņemsi lēmumu, ka vienmēr daļa no tavām finansēm tiks sēta Dieva namā, tas sāks sagādāt tev prieku. Tu liksi savu artavu tajā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par Dievu, lai viņiem būtu gan veselība, gan izmainīta dzīve visās jomās un pats svarīgākais - mūžīgā dzīvība!”

 

Martas Līdekas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Comments