ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Mana slimības vēsture agrāk svēra apmēram kilogramu!

Publicēja 2017. gada 12. sept. 12:24Līga Paņina
Ziņas datums 12.09.17.

Raitis stāsta, ka jaunībā viņa daudzo slimību apraksts poliklīnikā svēris apmēram kilogramu. Dažos gados, no sirds meklējot Dievu un nākot uz draudzi “Kristus Pasaulei”, viņš ir ticis dziedināts no daudzām smagām kaitēm, kas vajāja kopš bērnības. Šodien Raitis ir laimīgs, ka iepazinis Dievu un var kalpot cilvēkiem.

“Jau kopš bērnības esmu daudz slimojis ar visdažādākajām kaitēm. Kad vēl nepazinu Dievu, mana slimības vēsture poliklīnikā svēra veselu kilogramu un allaž nācās lietot kaudzēm visdažādāko zāļu. Kāds varētu būt cēlonis tam, ka man bija tik slikta veselība? Domāju, ka daudz ko “labu” esmu mantojis no saviem vecākiem un vecvecākiem. Tomēr vēlāk arī paša dzīvesveids noteikti bija par iemeslu daudzām problēmām. Smēķēju, alkoholu lietoju pa retam, bet, ja gadījās iedzert, tad tā, ka “zacene pa muti peldēja!” Palaikam apmeklēju tradicionālu baznīcu, kas manā ciemā bija vienīgā, taču pats Dievu nepazinu un manā dzīvē nebija nekādu pozitīvu pārmaiņu.  

Kopš sevi atceros, mani ir nepārtraukti vajājušas dažādas kaites un neveiksmes. Jau no pusaudža gadiem cietu no muguras kaites, kaulu deformācijas un pat diska trūces. Visu laiku staigāju šķībs, ar sāpošu un savilktu muguru. Man bija problēmas ar lieko svaru un paaugstināts asinsspiediens. Kādu dienu man palika tik slikti, ka nācās izsaukt ātro palīdzību. Bija nelaba dūša un spēcīgi reiboņi, tā, ka nevarēju taisni paiet pa koridoru. Tajā brīdī uzmācās nāves bailes, domāju, ka nomiršu. Ārsti pārbaudē atklāja, ka viena niere bija sarukusi un arī otra bija bojāta. To uzrādīja analīzes un ultrasonogrāfija. Praktiski man darbojās tikai viena niere un tas bija par iemeslu galvas reiboņiem un asinsspiediena svārstībām. Uz kājām un sejas parādījās brūni izsitumi, tumši plankumi un nedzīstošas čūlas. Pašam kā drūma perspektīva likās iespēja tikt pieslēgtam pie “mākslīgās nieres” – hemodialīzes aparāta.

Viena nelaimei sekoja nākamā. Dzīvoju lauku mājās un reiz ziemā gāju pa ledu. Paslīdēju, pakritu, un uz kāda nelīdzenuma traumēju muguru. Atkal nonācu slimnīcā, un ārsti teica, ka ir skriemeļa lūzums un septiņus mēnešus būs jāguļ uz muguras.

Gultā guļot, man bija daudz laika pārdomāt savu dzīvi. Kāda jēga tālāk tā dzīvot? Jau no jaunības gāju baznīcā, bet – ko dod reliģija, ja pašam nekādu pārmaiņu dzīvē nenotiek?  Slimnīcā klausījos dažādus sludinātājus pa radio un pats no sirds lūdzu Dievu. Brīnumainā kārtā divu mēnešu laikā tiku uz kājām un jau gāju strādāt. Taču tas bija pamudinājums sākt meklēt Dievu daudz nopietnāk kā līdz šim.

Rīgā dzīvo radiniece, kura bija daudz stāstījusi par draudzi “Kristus Pasaulei” un tās aktivitātēm. Sākumā mēs diskutējām par garīgām lietām, un ar laiku mani tās sāka interesēt arvien vairāk. Pirms četriem gadiem aizbraucu uz triju dienu semināru inkaunteru, jo mani uzrunāja tas, kā cilvēki šajā pasākumā ir piedzīvojuši Dievu. Pirmo reizi piedzīvoju, ka Dievs ir dzīvs, nožēloju visus savus grēkus un pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju. Aizbraucu ar sāpošu muguru, bet tur es dejoju kā jauns puika un pēc ilgiem gadiem mana mugura nesāpēja vairs nemaz!

Kādu laiku cītīgi apmeklēju grupiņu Kuldīgā. Dieva spēkā atmetu dzeršanu un arī asinsspiedienu pazeminošās zāles pārstāju lietot. Pie ārstiem vairs nestaigāju, jo mana veselība un pašsajūta strauji uzlabojās, es turpināju piedzīvot brīnišķīgas pārmaiņas. Ir pārgājuši galvas reiboņi, un plankumi, kas gadiem bija uz manām kājām un sejas, arī ir pazuduši, un tagad mana āda ir pilnīgi tīra! Arī muguras sāpes ir pārgājušas un pašsajūta ir lieliska! Kad pirms kāda laika biju šoferu komisijā un man mērīja asinsspiedienu, tas bija kļuvis ievērojami zemāks un arī nieru analīzes ir stipri uzlabojušās. Pa šo laiku esmu nometis ap divdesmit pieciem kilogramiem un kontrolēju savu ēšanu. Esmu atradis savas dzīves jēgu. Nevaru iedomāties neko labāku, kā kalpot Dievam un cilvēkiem. Esmu ļoti laimīgs, ka varu dzīvot normālu dzīvi, staigāt pats uz savām kājām, strādāt un palīdzēt citiem. Man nav jābūt pieslēgtam pie aparātiem un jātērē valsts līdzekļi. Katru dienu regulāri lasu Bībeli un lūdzu Dievu. Varu dzīvot normālu dzīvi bez hroniskām sāpēm, nepārtrauktām vizītēm pie ārstiem un medikamentu lietošanas.

Tiem, kas lasīs manu liecību, gribu ieteikt sākt lasīt Bībeli un meklēt Dievu lūgšanā, jo Viņš ir labs! Jēzus dziedina un rūpējas par mums. Izmanto tās iespējas, ko draudze tev sniedz. Nekad neatkāpies no Dieva un tici Viņa apsolījumiem. Esi pacietīgs un sagaidi īsto brīdi, kad Dievs grib tevi svētīt. Ja tu esi Kristu pieņēmis savā sirdī, tad ej visu laiku uz priekšu un nekad neskaties atpakaļ!”

Raita Freidenfelda liecību pierakstīja Laura Ozola un Artūrs Danenbaums

Rediģēja Velta Kalniņa, Sandija Vēze, Laura Gruševa
Comments