ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Depresijā pavadītie gadi nu ir pagātne!

Publicēja 2019. gada 16. aug. 12:05Laura Gruševa

Ziņas datums 16.08.2019

Aelita savā dzīvē ir piedzīvojusi dažādus kāpuma un krituma posmus, un, lai cik neparasti neizklausītos, tieši tā var raksturot slimību, ar kuru viņa cīnījās. Depresija ir viena no izplatītākajām diagnozēm pasaulē, un mediķi ir atzinuši tai arī vairākus paveidus. Cilvēkam, nonākot slimnīcā vai mediķu uzraudzībā, tiek izrakstīti medikamenti, kas spēj apslāpēt simptomus, taču ne izārstēt. Grūti būtu iedomāties, kā sievietes dzīve būtu izvērtusies, ja viņa nebūtu sākusi meklēt Dievu. Bībelē ir rakstīts, ka Dievs var dziedināt jebkuru emocionālu traumu un slimību. Aelitas dzīve šobrīd ir pilnībā izmainījusies – šobrīd Aelitas prāta skaidrība, emocijas un uzvedība ir pilnībā nostabilizējusies un depresijas simptomi ir izzuduši.

Aelita, pastāsti, kā izpaudās depresijas problēma Tavā dzīvē? Vai tev tika oficiāli uzstādīta šāda diagnoze?

Manā ģimenē es neesmu vienīgais cilvēks, kurš ir slimojis ar psihiska rakstura problēmām, arī manai vecmammai bija depresija. Man pašai simptomi parādījās 2008. gadā, konkrētu iemeslu nevaru pateikt, kādēļ šī kaite sākās, manuprāt, tas ir savā ziņā iedzimts. Mediķi noteica diagnozi – bipolāri afektīvās svārstības. Vienkārši runājot, tās ir izteiktas garastāvokļa svārstības, kuru laikā cilvēks var izdarīt lietas, ko parastos apstākļos nedarītu. Visiem cilvēkiem ir garastāvokļa maiņa, taču bipolāros traucējumus diagnosticē psihiatrs, tas ir saistīts ar smadzeņu un hormonu darbības traucējumiem. Kā šī kaite izpaudās manā ikdienā? Depresija sekoja tā dēvētajam „eiforijas lidojumam”, kura laikā es darīju, manuprāt, šausmīgas lietas, kuras parastos apstākļos nedarītu: piekopu netiklu dzīvesveidu, dzēru, varēju paņemt hipotekāro kredītu, nedomājot, kā es to atmaksāšu. Tērēju milzīgas summas skaistumkopšanas saloniem, man bija slimīga vēlme sevi sakopt. Šajā periodā arī diezgan pamatīgi novājēju. Un mirklī, kad es apjēdzu, ko es esmu izdarījusi, kritu depresijā. Un tas bija pilnīgi pretējs posms – es negribēju darīt it neko! Pat nelīdu no gultas ārā, man negribējās ne normāli ēst, ne sevi savest kārtībā, ne mazgāties, vienkārši eksistēju un gāju pie ārsta, jo bija bail no visa, kas notiek ārpus mājas sienām. Pretēji „eiforijas periodam” depresijas laikā ļoti pamatīgi pieņēmos svarā, lai gan daudz neēdu, taču ēdu pārsvarā saldumus. Ar laiku simptomi saasinājās un es vairs nespēju piecelties, lai ietu uz darbu, kā rezultātā es to pazaudēju un kritu vēl lielākā depresijā. Lietoju arī speciālus medikamentus, bet nevarētu teikt, ka tie atrisināja problēmu. Zāles, kas man bija jālieto, drīzāk notrulina cilvēku. Dzerot alkoholu, medikamentus nelietoju, un tam bija attiecīgas sekas.

Vai tu pirms ienākšanas draudzē „Kristus Pasaulei” ticēji Dievam?

Jā, es ticēju, apmeklēju baznīcu, taču man nebija ciešu attiecību ar Dievu, neviens man to arī nemācīja – cik svarīgi ir lasīt Bībeli, pavadīt laiku ar Dievu lūgšanā. Līdz ar to svēta dzīve man bija sveša un domāju, ka grēks šķīra mani no Dieva.

Kad sākās izmaiņas tavā dzīvē?

Izmaiņas notika ļoti pakāpeniski. Mani uzaicināja uz draudzi, sāku apmeklēt mājas grupiņu un dievkalpojumus, taču pēc laika pārtraucu, jo nebiju izbeigusi savas grēcīgās attiecības ar vīriešiem, tādēļ es jutos slikti Dieva klātbūtnē. Tomēr, kad manas problēmas ņēma virsroku, sapratu, ka man tiešām vajag palīdzību no Dieva, jo es netieku galā ar savu dzīvi. Es atsāku apmeklēt draudzi un darīju to regulāri – neizlaidu nevienu mājas grupiņu un dievkalpojumu. Par mani lūdza mājas grupiņā, arī pati lūdzu Dievam palīdzību, lasīju Bībeli. Visas šīs lietas ļāva man piedzīvot Dieva klātbūtni, es sāku Viņu iepazīt un arī pamanīt izmaiņas savā dzīvē. Kad nogriezu netiklās attiecības, man bija vieglāk pieķerties Dievam, es jutu, kā Viņš bija mani atbrīvojis no šī grēka.  Pamazām arī pārstāju dzert, darīt dažādas neapdomīgas lietas. Kļuvu nosvērtāka, mierīgāka, mans prāts kļuva skaidrāks. Vairs neizjutu nenormālās emociju svārstības. Arī mans svars, ko ieguvu depresijas laikā, sāka kristies. Ar laiku man tika izrakstītas arvien vieglākas zāles. Šobrīd jau vairākus mēnešus tās nelietoju, ārsts nekādus iebildumus nav izteicis, jo ir atzinis manus veselības uzlabojumus. Iepriekš es pati to nespēju paveikt, pagāja gadi, piedzīvoju dažādus posmus savā dzīvē, bet tik labi, cik tagad, vēl neesmu nekad jutusies! Šobrīd aktīvi kalpoju savā mājas grupiņā, palīdzu citiem cilvēkiem iepazīt Dievu. Arī darba spējas ir atjaunojušās, no rītiem nav grūti piecelties – man ir ne tikai viens darbs, bet veseli divi!

Ko Tu ieteiktu citiem ar līdzīgām problēmām?

Meklējiet To Kungu, pieņemiet Jēzu Kristu par savu Glābēju, jo ar Viņu jūs varēsiet būt pasargāti un brīvi no dažādām slimībām un problēmām!

Aelitas Skroderes liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Comments