ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Dace: Man ir prieks par to, kāda ir mana dzīve ar Dievu!

Publicēja 2020. gada 16. okt. 08:57Laura Gruševa

Ziņas datums 16.10.2020

Sveika, Dace! Pastāsti, lūdzu, kā sākās tavs ceļš pie Dieva?

Par Dievu un garīgām lietām sāku vairāk interesēties pēdējos piecus gadus. Līdz tam uz baznīcu aizgāju Lieldienās, Ziemassvētkos vai bērēs. Es nebiju apomierināta ar to, kāda bija mana dzīve, bet tajā pašā laikā es nezināju, ko lai dara citādāk, jo “visi tā dzīvo”. Manī iekšā valdīja nemiers un to varēja redzēt arī manā raksturā un manās attiecībās ar cilvēkiem. Tādēļ es sāku domāt par Dievu, kāds Viņš ir un vai Viņš varētu man palīdzēt. Atceros kādu reizi,kad skatījos uz vienu ikonu un blakus stāvošajam cilvēkam prasīju – kas tas ir? Man atbildēja,ka tas esot Dievs. Taču pie sevis nodomāju – vai tiešām Dievs ir tik tumšs un dusmīgs? Ikonā tieši tāds Viņš bija attēlots. Un tā sākās mani meklējumi – kāds ir Dievs?

Un kā tu nokļuvi draudzē „Kristus Pasaulei”?

Mani parkā uzrunāja tagadējā mājas grupas vadītāja no draudzes „Kristus Pasaulei”. Es uzreiz  arī  atsaucos aicinājumam, jo tiešām vēlējos būt kādā draudzē. Prims tam es biju aizgājusi arī uz citām draudzēm, taču kādu laiku vairs nekur dievkalpojumus neapmeklēju. Kādā dienā radio dzirdēju runājam par to, ka kristietim ir svarīgi būt draudzē, dzirdēt Dieva vārdu un būt kopā ar cilvēkiem, to māca Bībele, nepietiek tikai klausīties radio vien. Tādēļ toreiz sāku lūgt Dievam, lai palīdz man atrast īsto vietu. Un pēc kāda laika sāku apmeklēt draudzes „Kristus Pasaulei” mājas grupiņas un dievkalpojumus!

Tu minēji to, ka tev nepatika sava dzīve pirms iepazini Dievu. Pastāsti, lūdzu, vairāk!

Jā, pirms es iepazinu Dievu, man bija problēmas ar raksturu, iekšējām izjūtām un attiecībās ar cilvēkiem. Pirmkārt, es biju ļoti greizsirdīgs cilvēks – gan uz savu vīru, gan bērniem. Visu laiku centos kontrolēt, kur mans vīrs iet, ko viņš dara, un kādus jautājumus parasti risinājām ar konfliktu. Lielas problēmas sagādāja finanšu sadalījums ģimenē, man burtiski nācās izvilkt kaut ko no vīra, lai spētu samaksāt vajadzīgās lietas. Tāpat man nepatika, ja bērni runāja vairāk ar vīru, nekā ar mani. Gadu gaitā man bija izveidojies arī liels konflikts ar bērniem. Es biju viegli aizkaitināms cilvēks – katrs sīkākais vārds mani varēja „uzvilkt”, manī iekšā nebija miera. Es vēlējos mīlošas attiecības, taču nespēju tās izveidot.

Tāpat arī bieži staigāju ar kolēģiem pa visādiem tusiņiem un iedzeršanām, skatījos dažādas bezjēdzīgas filmas, kas, atklāti sakot, negatīvi ietekmēja manu domāšanu. Es iekšēji zināju, ka šādas lietas nav pareizas, jo pavedina uz grēku un Dievam nav patīkamas. Arī mani laimīgu nedarīja šīs iedzeršanas, taču es gāju, jo tā bija pieņemts!

Kas bija tas pagrieziena punkts, kad tu saprati, ka Dievs ir reāls un ka Viņš sāk iesaistīties tavā dzīvē un palīdzēt?

Es sāku iepazīt, kāds ir Dievs un kādi ir Viņa principi tieši draudzes Bībeles skolā. Aizgūtnēm „ēdu” katru vārdu, ko tur mācīja! Man ļoti patika un uzrunāja! Es uzzināju, ka, lai Dievs būtu spējīgs kaut ko mainīt tavā dzīvē, ir jāpavada laiks lūgšanā un regulāri jālasa Bībele, ko arī sāku darīt. Tāpat arī draudzes seminārā inkaunterā spēju piedot saviem pazīstamajiem un vispār uzzināju, cik piedošana ir svarīga. Pēc  inkauntera pamanīju, ka manī ir parādījies iekšējs miers – mani vairs „neuzvelk” cilvēku izteikumi, skatos uz dzīves problēmsituācijām daudz citādāk. Ja agrāk konfliktus risināju ar strīdiem, tad šobrīd cīnos lūgšanā par to. Manī pazuda vēlme kontrolēt savu vīru, izzuda slimīgā greizsirdība, tagad varam mierīgi parunāties. Protams, mūsu attiecības joprojām ir progresā, taču ir daudz labāk, nekā bija! Liels solis bija tajā, ka tagad mierīgā ceļā sadalām arī finanses, jo esam beidzot spējuši par to vienoties. Manas attiecības ar bērniem ir krietni uzlabojušās  – tagad mēs gan sazvanāmies, gan satiekamies. Tāpat arī vairs nelietoju alkoholu, cenšos „nedot vietu velnam” – izvērtēju, kādas filmas skatos un kādā sabiedrībā uzturos, jo apzinos, cik ļoti tas var ietekmēt cilvēku! Es nelaižu ļaunumu sevī iekšā – pat ja apkārt ir problēmas, ja cilvēki ir dusmīgi, es varu reaģēt un runāt pilnīgi mierīgi.

Kas ir tas, kas tev ikdienā visvairāk palīdz uzturēt ticību un izcīnīt uzvaru pār problēmām?

Es zinu – lai „noturētos virs ūdens”, man ir vajadzīgas attiecības ar Dievu! Lūgšana un Bībeles lasīšana man ir kā brokastis! Ja neesmu parunājusi ar Dievu vai lasījusi Bībeli, tad šķiet, ka kaut kas trūkst. Tāpat kā miesai ir vajadzīga barība, tāpat arī garam – un tā barība ir lūgšana un Bībele. Protams, regulāri arī apmeklēju dievkalpojumus, mājas grupiņas, cenšos visur palīdzēt, kur iespējams. Šobrīd kalpoju arī aizlūgšanu dievkalpojumu tūrē pa Latviju. Tas mani garīgi piepilda!                      

Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuri Dievu vēl  nepazīst?

Ieklausies, ja kāds tev stāsta par Dievu, nešaubies, pieņem Jēzu savā dzīvē! Es zinu, ka daudzi tic „augstākam spēkam”, bet tam augstākajam spēkam ir arī vārds  - Jēzus Kristus! Ja Tev ir vēlme ko mainīt savā dzīvē, tad  īstā vieta, kur to darīt, ir draudze!

Daces Kļavas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Comments