ZIŅAS‎ > ‎Draudzes ziņas‎ > ‎

Anda: pilnībā izmainīta dzīve? Tas ir iespējams!

Publicēja 2020. gada 17. jūl. 00:46Laura Gruševa

Ziņas datums 17.07.2020

Cik labi būtu, ja varētu piedzimt vēlreiz un nodzīvot šo dzīvi no jauna un pilnīgi citādi! Kad Anda vēl nepazina Dievu, viņa par to runāja ar savu draugu, un protams, abi nonāca pie secinājuma, ka nekas tāds nav iespējams. Arī daudzi no mums gribētu sākt visu no jauna, kā no baltas papīra lapas. Andas dzīvē bija daudzas problēmas, no kurām viņa neredzēja izeju. Taču tad, kad jaunā meitene nolēma uzticēt savu dzīvi Kristum, notika brīnums. Tēlaini runājot, viņa tiešām it kā piedzima vēlreiz, viņas dzīve tika pārstartēta. Tagad Anda saka, ka ir pilnīgi cits cilvēks, nekā vēl pirms pāris gadiem. Par to, kā tas notika, viņa stāsta:

“Lielākā problēma manā dzīvē bija tukšuma sajūta un trauksme, nedrošība par sevi un rītdienu. Tas sākās jau vidusskolas pēdējā klasē un pieņēmās spēkā, līdz nācās griezties pie ārstiem. Mana depresija izpaudās tā, ka es kādu pusgadu gandrīz neizgāju no mājas un rītos ar grūtībām spēju piecelties no gultas, bet vakaros man bija grūtības iemigt. Pēc kāda laika sāku lietot miega zāles.

Mani neinteresēja nekas, kas notiek apkārt. Lai aizpildītu tukšumu sevī un mazinātu trauksmi, sāku daudz smēķēt. Drīz vien tā jau bija paciņa dienā un izvērtās par nopietnu atkarību. Smēķēju arī marihuānu. “Zālīte” palīdzēja atrauties no realitātes, nonākt savā iekšējā fantāziju pasaulē un “papeldēt mākoņos”. Bija arī draugi, ballītes Vecrīgā un nepareizas attiecības ar vīriešiem. Uz īsu brīdi likās, ka gūstu prieku un ir pat jautri, tomēr arvien kaut kas pietrūka, nebija dziļāka piepildījuma.

Apkārtējiem allaž žēlojos par dzīvi, biju nemitīgs upuris un cietējs, man viss bija vienmēr slikti un arī citiem teicu, ka es tur neko nevaru mainīt un man tāpat nekas nesanāks. Biju nepārliecināta par sevi, peldēju vairāk pa straumi, nekā pretojos tai. Likās, ka netikšu galā ar ikdienas gaitām un uzdevumiem. Neredzēju nekur piepildījumu vai jēgu savai dzīvei.

Nekāda kristīga pieredze bērnībā man nebija, tomēr es nojautu, ka ir kaut kas augstāks pār mums. Es to izpratu kā karmu vai likteni. Pagājušā gada vasarā man bija tikšanās ar draudzeni, ar kuru agrāk mācījos kopā vienā skolā. Viņa stāstīja, ka viņas dzīvē daudz kas ir izmainījies, kopš iepazinusi Dievu. Pārmaiņas pie viņas es varēju pamanīt uzreiz. No manas draudzenes strāvoja iekšējs miers un stabilitāte, kuras tik ļoti pietrūka man. Viņa bija smaidīga, atraisīta un priecīga. No malas paskatījos uz sevi un nodomāju, ka arī es tāda vēlos būt – brīva un priecīga, taču neesmu.

Viņa man sāka stāstīt par draudzi “Kristus Pasaulei” un uzaicināja uz dievkalpojumu. Esot pirmo reizi draudzē, biju ļoti skeptiska. Tik ļoti tas neatbilda maniem priekšstatiem par to, kādam jābūt dievkalpojumam. Taču jau pirmajā reizē man iepatikās slavēšanas dziesmas. Nolēmu vairs nenākt, bet mana draudzene regulāri zvanīja un apjautājās, kā iet. Pamazām sāku ieklausīties viņā un aizgāju uz mājas grupiņu. Man uzreiz iepatikās atvērtie cilvēki grupiņā, kuri parādīja man neviltotu uzmanību, lai gan pati sākumā biju ierāvusies sevī un bikla. Tā es atgriezos draudzē un septembrī pieņēmu Jēzu par savu Kungu un Glābēju.

Ap to laiku bija kāds interesants notikums. Mani aicināja piedalīties kādā grupiņas rīkotā pasākumā, lai pastāstītu par Dievu citiem cilvēkiem, taču man pašai tobrīd makā bija palikuši divi eiro un es nezināju, kā tālāk dzīvot un nomaksāt visus rēķinus par dzīvokli. Tieši tajā dienā bija iespēja pastrādāt un kaut ko nopelnīt, taču es izvēlējos piedalīties pasākumā un braucu ar riteni, jo man pat e-talonam nebija naudas. Pēc pavisam neilga laika man atnāca finansiāla svētība, kas bija ļoti negaidīta. Kāds no maniem tuviniekiem, ar kuru man nav pārāk ciešs kontakts, pats uzdāvināja man konkrētu naudas summu, kas atrisināja daudzas manas finansiālās problēmas. Tas bija man ļoti liels stiprinājums ticībai, ka Dieva apsolījumi darbojas arī manā dzīvē!

Gāja laiks, un es pakāpeniski pārvērtos. Dievs maina manu raksturu un es ar katru dienu kļūstu arvien noteiktāka un stiprāka. No pastāvīgi čīkstošas un sevi žēlojošas meitenes es esmu kļuvusi par cilvēku ar stāju un mugurkaulu. Tagad esmu daudz priecīgāka un arī pārliecinātāka par sevi, nekā kādreiz. Esmu dziedināta no depresijas, aizgājusi tukšuma sajūta un trauksme. Manas domas ir kļuvušas sakārtotākas un uzlabojušās koncentrēšanās spējas.

Dievs atbrīvoja mani no atkarībām, taču tas notika pakāpeniski un nācās cīnīties arī pašai. Meitenes mājas grupiņā daudz lūdza par mani un arī es pati regulāri lūdzu Dievu. Pamazām šie netikumi aizgāja. Tagad es vairs nesmēķēju un arī nelietoju miega zāles. Piedalos draudzes kalpošanā un pie manis notiek mājas grupiņas sapulces. Man patīk tas, ko es daru tagad, esmu priecīga par jaunām lietām savā dzīvē, iespēju kalpot Dievam un cilvēkiem. “Zālīte”, kura man palīdzēja nonākt iedomātā sapņu pasaulē toreiz, kad man viss bija slikti, tagad man vairs nav vajadzīga. Ir aizgājusi tukšuma sajūta un atnācis tas piepildījums, kuru es savā dzīvē meklēju daudzus gadus un tā arī neatradu. Tagad es to esmu atradusi ticībā Jēzum un kalpošanā saviem līdzcilvēkiem!

Jauniešiem, kuri meklē jēgu savai dzīvei, es ieteiktu nemeklēt piepildījumu ballītēs un pārejošās izpriecās, bet nākt pie Dieva. Tas ir labs veids, kā mainīties pašam un sakārtot savu dzīvi. Ar savu spēku mēs visu nevaram, bet Dievam ir lielāks spēks. Viņš var izmainīt mūsu dzīvē pilnīgi visu!”

Andas Žereļinas liecību pierakstīja Artūrs Danenbaums

Comments