ZIŅAS‎ > ‎

Draudzes ziņas

Noslēdzies septembra trīs dienu seminārs jeb inkaunters!

Publicēja Laura Gruševa

Ziņas datums 23.09.2018
Ir pagājušas trīs brīnišķīgas dienas draudzes rīkotajā lūgšanu seminārā jeb inkaunterā. Tā ir vieta, kur ikviens var pavadīt laiku Dieva klātbūtnē. Inkaunterā ir iespēja uzzināt, kāpēc ir svarīgi dzīvot pēc Dieva principiem, kāpēc ir tik liela nozīme Jēzus upurim un ko tas nozīmē ikvienam no mums. Īpaša uzmanība tiek pievērsta atbrīvošanas kalpošanai, kas palīdz cilvēkam tikt atbrīvotam no atkarībām, lāstiem un slimībām.
Inkauntera beigās cilvēki dalījās ar savām liecībām, ko viņi ir piedzīvojuši. 
Lūk, dažas no tām:
Rebeka: „Šis bija ļoti svētīgs pasākums! Mans ticības ceļš līdz šim ir bijis diezgan grumbuļains, lai gan Jēzu savā sirdī biju pieņēmusi diezgan sen, tomēr dzīvot pēc Dieva principiem nevēlējos. Tas bija arī atnesis negatīvas sekas manā dzīvē. Man bija ļoti sliktas attiecības ar mammu, tajās nevaldīja Kristus mīlestība. Pēc inkauntera viss ir mainījies, es vairs nezinu, kas ir dusmas un nepiedošana pret mammu. Jūtos pilnīgi brīva no visa sliktā, kas manī bija iepriekš. Inkaunters tā ir vieta, kur tev izņem visas sliktās lietas un ieliek vietā labās! Noteikti iesaku arī tev atvadīties no savām problēmām šajā vietā un iepazīt Kristus mīlestību!”
Gundars: „Savā dzīvē es nezināju, ko nozīmē mīlestība. Bērnībā nesaņēmu nepieciešamo uzmanību no tēva, visur jutos atstumts un svešs. Man bija ļoti daudz grūtu situāciju un brīnos, kā es gāju tam visam cauri! Manī valdīja ļoti liela nepiedošana pret ļoti daudziem cilvēkiem, kuri bija manā dzīvē! Inkaunterā ieguvu dvēseles dziedināšanu, brīvību no nepiedošanas un sapratu, ka ir kāds, kuram es varu uzticēties kā tēvam – tas ir mans Debesu Tētis! Dievs ir paņēmis nost to nastu, ko vienmēr esmu nēsājis sev līdzi. Šobrīd jūtos brīvs un piepildīts!”
Ieva: „Agrāk nesapratu, kāpēc man būtu vajadzīgs apmeklēt dievkalpojumus vai mājas grupiņas. Šķita, ka viss ar mani ir kārtībā. Taču nebija vis. Savulaik mēdzu ļoti daudz strādāt, kas ieveda mani lielā stresā. Lai no tā atbrīvotos, sāku lietot alkoholu pēc darba, tā tas turpinājās katru dienu. Kad ienācu draudzē un pieņēmu Jēzu par savu Glābēju, uz alkoholu negribējās vairs pat skatīties. Devos uz inkaunteru, lai vēl vairāk sevi sakārtotu. Šī semināra laikā tiku atbrīvota no bailēm, kas mani mocīja kopš bērnības. Es ļoti baidījos no sabiedrības un cilvēkiem, viņu viedokļa. Tam par iemeslu bija trauma, ko bērnībā ieguvu skolā.Pēc aizlūgšanām sapratu, ka bailes vairs nevalda pār mani, un es esmu pilnīgi brīva!”

Draudzes lūgšanu semināri notiek vairākas reizes gadā. Nākamais ieplānots ir no 14. līdz 16. novembrim. Katrs mīļi aicināts to apmeklēt, iepriekš piesakoties pa tālr. +37120016806 vai e-pastu luize.zveja@gmail.com.

Kristīne Zeltiņa

Aizvadīti dievkalpojumi Balvos un Gulbenē!

Publicēja Laura Gruševa   [ atjaunināts ]

Ziņas datums 23.09.2018
Šo sestdien, 22. septembrī, dziedināšanas dievkalpojumu tūre turpinājās ar dievkalpojumiem Balvos un Gulbenē. Atnākušie bija saņēmuši ielūgumus gan personīgi, gan sociālajos tīklos un redzot pasākuma afišas un bukletus. Cilvēku sirdis bija atvērtas nožēlot grēkus un ieaicināt Jēzu Kristu savās sirdīs. Balvos Jēzu Kristu kā savu Glābēju pieņēma septiņi cilvēki un Gulbenē trīs. Dievkalpojumos sludina draudzes „Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un evaņģēlists Mārcis Jencītis. Šī dievkalpojumu tūre ir iespēja ikvienam, kas dzīvo šajās Latvijas pilsētās, iepazīt Jēzu Kristu un piedzīvot savu dziedināšanu. 
Lūk arī dažas liecības no cilvēkiem, kas piedalījās dievkalpojumos:
Anastasija: „Pastāvīgi cīnījos ar muguras sāpēm jau daudzus gadus, taču pēc aizlūgšanas tās pārgāja! Sen neesmu jutusies tik viegli!”
Laimdota: „Pēc aizlūgšanas sapratu, ka sāku labāk dzirdēt ar kreiso ausi! Iepriekš dzirde bija ļoti vāja.”
Tatjana: „Trīs gadus cīnījos ar trofisko čūlu kājās un vēnās, kas izraisīja diskomfortu. Dziedināšanas dievkalpojuma laikā sajutos brīva un ticu, ka esmu dziedināta!”
Dievs dziedina un dara brīvu!
Dziedināšanas dievkalpojumu informatīvais klips ar liecībām par atbildētām lūgšanām un izmainītām dzīvēm:
Šeit var aplūkot bildes no Balvu dziedināšanas dievkalpojuma: https://bit.ly/2O2oyJO un dzievkalpojuma Gulbenē: https://bit.ly/2O6eFe2 
Nākamie dziedināšanas dievkalpojumi notiks 29. septembrī Madonā plkst. 12:00, Viesnīcā „Madona”, Saieta laukumā 10 un Jēkabpilī plkst. 19:00, Jēkabpils tautas namā, Vecpilsētas laukumā 3.
Nāc pats un aicini draugus!
Kristīne Zeltiņa

Vairs nemokos ar alerģiskajām iesnām

Publicēja 2018. gada 20. sept. 13:10Laura Gruševa

Ziņas datums 20.09.2018

Septiņus gadus Marika centās sadzīvot ar alerģiskajām iesnām, kas parādījās katru pavasara un rudens sezonu, bet, saprotot Dieva gribu dziedināt ikvienu cilvēku, sieviete saņēma pilnīgu brīvību no šīs problēmas.

Marika stāsta: “Aptuveni septiņus gadus mocījos ar alerģiskām iesnām, kas uzliesmoja pavasara un rudens sākumā. Parasti viss sākās ar asarojošām acīm, galvassāpēm un nespēju skatīties uz gaismu. Ar katru reizi tas progresēja, un pēdējos gados es iesnu laikā jau ņēmu slimības lapu, jo strādāt bija neiespējami. Lietoju dažādus bezrecepšu medikamentus, lai kaut nedaudz paātrinātu atveseļošanos. Tas viss ļoti apgrūtināja manu ikdienu un gadalaiku maiņu gaidīju ar nepatiku.

2017.gada sākumā, netipiski ierastajam, slimoju ar iesnām visu ziemu, tādēļ devos pie ārsta, kur man veica deguna skalošanu. Situācija uzlabojās, un ziemas saaukstēšanās bija beigusies, tomēr tas nenozīmēja, ka esmu atrisinājusi alerģisko iesnu problēmu, jo pavasarī viss sākās no jauna. Tā paša gada aprīlī sāku apmeklēt draudzi “Kristus Pasaulei”. Iepriekš jau biju piedzīvojusi Dieva spēku un ticēju Viņam. Klausoties mācītāja sprediķus, sapratu, ka man nepieciešams sākt regulāri pavadīt laiku ar Dievu – lūgšanā un lasot Bībeli, apliecināju arī Rakstu vietas par dziedināšanu. Bībelē 2.Mozus grāmatā 23:25 ir teikts “Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.” Draudzē es uzticami kalpoju, kārtīgi izdarot savus pienākumus un paļāvos uz Dievu, ka Viņš piepildīs savā Vārdā teikto arī manā dzīvē. Tas vairoja manu ticību Dieva spēkam, un to es arī reāli piedzīvoju – rudenī alerģiskās iesnas vairs neatkārtojās!” Neskatoties uz to, ka iepriekš vairākus gadus cīnījos ar šo kaiti, šobrīd esmu pilnīgi vesela – man vairs neasaro acis, galva nesāp, nav jālieto medikamenti un jūtos brīnišķīgi arī pavasarī un rudenī.

Tagad ikdienā es savās lūgšanās pateicos Dievam par šo dziedināšanu. Arī tu vari piedzīvot šādu brīnumu! Lūdz Dievu un apmeklē stipru draudzi – kopā esot tava ticība pieaugs!

Marikas Meires liecību pierakstīja Evija Šmatova

Dziedināšanas dievkalpojumi Ventspilī un Talsos!

Publicēja 2018. gada 17. sept. 00:16Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 17. sept. 02:46 ]

Ziņas datums 17.09.2018

Dziedināšanas dievkalpojumu tūre šonedēļ turpinājās ar dievkalpojumiem Ventspilī un Talsos. Brīnišķīgā atmosfērā visi slavēja un pielūdza Dievu, ikkatrs varēja saņemt aizlūgšanu par savām vajadzībām. Mācītājs Mārcis Jencītis sludināja par septiņiem mūžīgajiem pasaules brīnumiem, no kuriem pirmie trīs ir Dievs, cilvēks un Kristus upuris, tiem seko personīgas attiecības ar Dievu, draudze, kalpošana un ticība. Viņš mācīja par to, kā būt pašam savas dzīves pārvaldniekam un saglabāt saņemto dziedināšanu. 

Astoņpadsmit cilvēki Ventspilī un divi Talsos atsaucās aicinājumam nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu Kristu par savu Glābēju.


Dažas liecības par dievkalpojumu laikā piedzīvoto:

Ivars agrāk mocījās ar sāpēm ceļgalos, taču dievkalpojuma laikā tās izzuda! Tagad viņš vairs neizjūt diskomfortu un var brīvi pārvietoties!

Kāda jauniete liecināja par sāpēm sānos, kas jau bija pārgājušas uz kāju, taču dziedināšanas dievkalpojuma laikā sāpes pilnīgi izzuda un viņa var staigāt bez problēmām!

Evai bija uzstādīta diagnoze – veģetatīvā disfunkcija. Meitene mocījās ar depresiju, nervu problēmām un elpošanas traucējumiem. Pēc aizlūgšanas viņa sajutās daudz vieglāk. Kā Eva pati teica – tik viegli nav jutusies nekad līdz šim!

Šīs ir tikai dažas liecības par to, ko Dievs ir darījis. Cilvēki bieži vien liecina par piedzīvotajām izmaiņām tieši pēc dievkalpojumiem un mēs ticam, ka Dievs vēl darīs daudzus brīnumus!

 

Dziedināšanas dievkalpojumu informatīvais klips ar liecībām par atbildētām lūgšanām un izmainītām dzīvēm:
https://www.youtube.com/watch?v=30cWW6axUKg&t=1s


Šeit vari apskatīt bildes no Ventspils dziedināšanas dievkalpojuma: https://bit.ly/2MyfdEQ un Talsu dziedināšanas dievkalpojuma: https://bit.ly/2NL0hYE

 

Nākamie dziedināšanas dievkalpojumi notiks jau 22. septembrī Balvos, plkst. 12:00 Ziemeļaustrumu Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, Brīvības ielā 46a un Gulbenē plkst. 19:00 Vecgulbenes muižā,

Brīvības ielā 18. Nāc pats un aicini draugus!

 

Vairāk informācijas: www.kristuspasaulei.lv

Kristīne Zeltiņa

Bezmiega naktis ir pagātne

Publicēja 2018. gada 13. sept. 12:34Laura Gruševa

Ziņas datums 13.09.2018

Ir pagājis jau gads kopš draudzes “Kristus Pasaulei” evaņģēlistu dziedināšanas dievkalpojuma Dobelē, kurā Ruta piedzīvoja Dievu un saņēma savu brīnumu. Par to, kas notika, stāsta Ruta: “Es vienmēr esmu bijusi noslēgta, dažādās dzīves situācijās neizrādīju emocijas, bet tās glabāju un krāju sevī. Tas nospieda sirdi un prātu. Daudzi pārdzīvojumi manā dzīvē – vīra  nāve, pēc kuras sekoja izlaidīgs dzīves veids, un atkārtota attiecību izjukšana mani noveda līdz stāvoklim, ko sauc par bezmiegu. Tās bija moku pilnas naktis ar uzmācīgām domām par dažādām sadzīviskām lietām, pašpārmetumiem, sevis nosodīšanu un nepārtrauktu vainošanu. Reizēm likās, ka es guļu, bet manas smadzenes “vārās”. Tas radīja nogurumu un nelāgu pašsajūtu ikdienā. Dzēru nomierinošas tējas, devos arī pie ģimenes ārsta, kas izrakstīja nomierinošus līdzekļus un miega zāles, bet tās īsti nepalīdzēja. Ar šo problēmu es mocījos gandrīz desmit gadus. Ārstu uzstādītā diagnoze bija hronisks bezmiegs.

Saprotot, ka galā netikšu saviem spēkiem, nolēmu palīdzību meklēt pie Dieva. Apmeklēju vairākas baznīcas un, tā sauktās, svētās mises, bet kāda aizgāju, tāda atnācu, nekas nemainījās un atrisinājumu savai problēmai neguvu. Sāku “rakņāties” internetā ar domu, ka varbūt tur atradīšu sev ko noderīgu. Draugiem.lv izlasīju draudzes “Kristus Pasaulei” mācītāja sprediķi par dziedināšanu un noklausījos arī vairākus video materiālus no draudzes dievkalpojumiem. Man par lielu prieku, uzzināju, ka šīs draudzes evaņģēlisti rīko dziedināšanas dievkalpojumu Dobelē, kas ir netālu no vietas, kur dzīvoju. Protams, es aizgāju!

Jau Ieejot dievkalpojuma zālē, es nespēju novaldīt asaras. Tur sajutu spēcīgu Dieva klātbūtni, tas bija mans pirmais un īpašais piedzīvojums ar Dievu. Es sapratu, ka esmu nonākusi vietā, kuru jau gadiem biju meklējusi. No sirds nožēlojot grēkus un pieņemot Jēzu par savu Kungu un Glābēju,  es sajutu lielu atvieglojumu sirdī un vārdos neizsakāmu brīvības sajūtu. Asaras lija pār vaigiem bez apstājas. Kad kalpotājs par mani aizlūdza, jutos Dieva mīlestības ieskauta un Viņa stipro roku apņemta.

Tajā pašā dienā pēc dziedināšanas dievkalpojuma notika mājas grupiņa Dobelē. Mani nevajadzēja divreiz aicināt, es aizgāju arī uz to. Tā diena bija Dieva mīlestības piepildīta un mājās pārnācu pilnīgi citāda nekā aizgāju. Es jutos tik laimīga, ka, ejot gulēt, uzreiz aizmigu un no rīta pamodos izgulējusies. Bezmiegs un mokošās sevis vainošanas domas, kas ilgus gadus mocīja, bija prom. Prāts bija pilnīgi mierīgs un es gulēju veselīgā miegā.

Ir pagājis gads, kopš mani vairs netraucē bezmiega problēmas. Tagad mans prāts ir apskaidrots un mana domāšana ir mainījusies – domāju pozitīvi, sevi nesodu un nevainoju, jo zinu, ka Jēzus Kristus ir nomiris un augšāmcēlies par visiem maniem grēkiem, man viss ir piedots un nav sevi jāmoka nemitīgā nožēlā. Regulāri apmeklēju mājas grupiņu Dobelē, arī draudzes dievkalpojumus Rīgā. Lasu Bībeli, lūdzu un stāstu cilvēkiem par Dieva mīlestību, žēlastību un Viņa brīnumiem. Jūtos piepildīta un laimīga.

Ja arī tu vēlies saņemt Dieva mīlestību un žēlastību, nāc, nekavējies, negaidi labāku laiku! Lai kāds tu būtu, lai ko tu būtu darījis, Viņš piedos tev, jo gaida tevi kā savu mīļo bērnu, lai arī tev dotu  tavu brīnumu!

Rutas Restes liecību pierakstīja Ineta Siliņa

Dziedināšanas dievkalpojumu tūre ir sākusies!

Publicēja 2018. gada 9. sept. 10:21Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 10. sept. 02:34 ]

Ziņas datums 09.09.2018

Jau šo sestdien, 8. septembrī, norisinājās pirmie dziedināšanas dievkalpojumi Liepājā un Saldū, kas vēlāk noslēgsies ar Rīgas dziedināšanas dievkalpojumu nākamā gada 19.janvārī, Kongresu namā. Dievkalpojumos sludina draudzes „Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un evaņģēlists Mārcis Jencītis. Tūre ir iespēja ikvienam, kas dzīvo šajās Latvijas pilsētās, iepazīt Jēzu Kristu un piedzīvot savu dziedināšanu. Liepājā un Saldū valdīja īpaša Dieva klātbūtnes atmosfēra. Divdesmit trīs cilvēki Liepājā un vienpadsmit Saldū atsaucās aicinājumam nožēlot grēkus un ieaicināt Jēzu Kristu savās dzīvēs.

Dažas no liecībām par šajos pasākumos piedzīvotajiem Dieva brīnumiem:

Guntai bija problēmas ar dzirdi, tādēļ vienmēr lietoja dzirdes aparātu. Atnākot uz aizlūgšanu neko īpašu nejuta, taču pēc brīža saprata, ka dzirde ir uzlabojusies!

Ivars mocījās ar muguras sāpēm, taču jau dievkalpojuma laikā pēc aizlūgšanas tās izzuda! Ja agrāk viņš nevarēja nosēdēt, jo tas radīja diskomfortu, nespēja bez sāpēm noliekties, tad tagad to spēj brīvi izdarīt.

Ausma cīnījās ar augstu asinspiedienu un tieši pēc dievkalpojuma asinsspiediena līmenis ir normalizējies!

Dziedināšanas dievkalpojumu informatīvais klips ar liecībām par atbildētām lūgšanām un izmainītām dzīvēm:

https://www.youtube.com/watch?v=30cWW6axUKg&t=1s

Šeit vari apskatīt bildes no Liepājas dziedināšanas dievkalpojuma: https://bit.ly/2N2sQB9 un Saldus dziedināšanas dievkalpojuma: https://bit.ly/2wV8r7a

Nākamie dziedināšanas dievkalpojumi notiks jau 15. septembrī Ventspilī (plkst. 12:00 Teātra nams „Jūras vārti”, Karlīnes iela 40) un Talsos (plkst. 19:00 AS „Talsu autotransports” administratīvā ēka, Stendes iela 5)! Nāc pats un aicini draugus!

Vairāk informācijas: www.kristuspasaulei.lv

Kristīne Zeltiņa

Beidzot jūtos pieņemts un mīlēts!

Publicēja 2018. gada 7. sept. 03:39Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 7. sept. 09:46 ]

Ziņas datums 07.09.2018

Noraidoša attieksme no bērniem un jauniešiem skolā var atstāt ietekmi uz cilvēku arī tālākajā dzīvē. Izteiktie vārdi veido jaunā cilvēki skatījumu uz sevi un apkārtējiem, ko vēlāk ir grūti mainīt. Tomēr Edgaram tas izdevās, jo viņš iepazina Dievu un saprata, ka Dievs viņu mīl un pieņem tādu, kāds ir.

Kā Tu raksturotu savu personību un dzīvi pirms iepazini Dievu?

Bija laiks, kad jutos nemīlēts un nevienam nevajadzīgs, vismaz es tā toreiz to uztvēru. Caur mani plūda ļoti liels negatīvisms. Ja pavērotu dažas manas vecās bildes, var saskatīt drūmuma pazīmes. Kad citi teica, lai pasmaidu, parasti dusmās mēdījos, jo iekšēji tāds nejutos. Paralēli negatīvajam skatījumam uz sevi un dzīvi, biju arī pārāk emocionāls cilvēks, piemēram, saņemot kritiku vai kādus vārdus, kas man nebija pa prātam, izplūdu emocijās. Ja skolā to vēl neizrādīju, tad izgāzu, atnākot mājās – vai nu dusmas uz brāli vai asaras vienatnē. Pa gabaliņiem uzsūcot kritiku sevī, veidojās sprāgstoša bumba. Atceros, skolā mani ļoti sāpināja tas, ka cilvēki norādīja uz maniem trūkumiem, kuri tāpat man bija labi zināmi. Jau tā pats par sevi domāju, ka esmu absolūta nulle, taču, saņemot šādus triecienus no citiem vēl un vēl, grimu lielākā nomāktībā. Cik reižu gan esmu vēlējies, bēgot no problēmām, aizmigt gultā un nepamosties.

Kādas bija tavas attiecības ar cilvēkiem?

Kaut arī pats saviem spēkiem centos izrādīt drosmi un apņēmību, skolā mani parasti izsmēja par to, jo biju atšķirīgs – „netusējos” ar „kruto” bariņu un klausīju mammu. Skolēni sauca mani dažādās iesaukās un biju ļoti noguris no tā. Vienīgais cilvēks, kam tolaik uzticējos, bija mana māte, kas jau tā ļoti lielās grūtībās un pārdzīvojumos upurēja sevi, lai nodrošinātu manu un brāļa iztiku. Domāju, ka manas problēmas ir pašas smagākās un neviens nespēj saprast un palīdzēt. Manī radās nepastāvība, pieņēmu, ka citi vienmēr zina labāk par mani un vēroju visu no malas, nekur neiesaistoties, jo baidījos no citu cilvēku viedokļiem. Apskaudu, ka citi spēj justies priecīgi, bet es tāds neesmu.

Paralēli visām negatīvajām emocijām, man bija arī neveselīga pieķeršanās cilvēkiem, jo, kad kāds izrādīja patiesu interesi, tad no manis nevarēja tikt vaļā. Biju kā momentlīme šim cilvēkam. Ir labi dalīties ar saviem pārdzīvojumiem un būt atklātam, bet ne jau paļauties uz to, ka šis cilvēks atrisinās visu tavu dzīvi. Iekšēji zināju, ka tas nav pareizi, bet nezināju, kā lai tiek ar to galā. Toreiz neapzinājos, ka sev svarīgus cilvēkus liku Dieva vietā.

Kurā brīdī Tava dzīve sāka mainīties?

Mana dzīve sāka mainīties, kad kāds man tuvs cilvēks uzaicināja uz draudzi „Kristus Pasaulei”, kur iepazinu Dievu. Sākumā biju ļoti skeptisks uz visu. Taču, ieaicinot Jēzu savā dzīvē, pamazām sāka notikt pārmaiņas. Viens no būtiskākajiem lēmumiem bija pieņemt, ka Dievs mani mīl bez nosacījuma, ka man nav jābūt cilvēkam, kas es neesmu, ja citi to pieprasa. Ar laiku es sāku pieņemt un iemīlēt sevi, taču tā bija cīņa, mainot savu domāšanu un skatījumu. Caur regulāriem dievkalpojumu apmeklējumiem, mājas grupiņām, kalpošanu draudzē un apkārtējo draudzes cilvēku atbalstu es sāku augt garīgi un savā raksturā. Bez Dieva tas nebūtu iespējams. Kad šķita, ka zaudēju, patiesībā es uzvarēju, jo Dieva plāns iejaucās manā dzīvē –Viņš, caur lūgšanu un Bībeles lasīšanu, man deva spēku, drosmi un apņēmību, kad man tas bija visvairāk vajadzīgs. Rezultātā esmu kļuvis mērķtiecīgāks, patstāvīgāks un stiprāks gan miesā, gan garā. Kādu mīlestību esmu saņēmis no Dieva, ar tādu mīlestību vēlos atmērot citiem cilvēkiem.

Tagad neesmu vairs tas negatīvais un depresīvais jaunietis, kuram neko nevar aizrādīt vai izteikt savu viedokli. Tieši otrādi, lietas uztveru ar smaidu un humoru, daudz jokoju. Visas negatīvās emocijas atdodu Dieva rokās un izcīnu lūgšanās, jo Dievs mani maina caur lūgšanu un kalpošanu cilvēkiem. Katra situācija mani norūda nevis grauj, jo es zinu, kā cīnīties un to, ka es neesmu viens. Ir mainījusies arī mana attieksme pret cilvēkiem. Manī nevalda neuzticība un aizdomas, bet cenšos saprast, iedrošināt un palīdzēt citiem, jo zinu, ka Dievā esmu stiprs un mani nevar ievainot kādi cilvēku uzskati vai vārdi. Neesmu vairs malā sēdētājs, bet aktīvi iesaistos un komunicēju ar citiem.

Ko Tu ieteiktu pārējiem?

Tava dzīve pašlaik ir tavu izdarīto izvēļu kopums. Un tikai no tevis ir atkarīgs, vai tu padodies un zaudē savas labākās iespējas, vai cīnies, paļaujies uz Dievu, un uzvari. Tu esi svarīgs un tu esi mīlēts. Izdari pareizo izvēli! Pieņem Jēzu savā dzīvē!

Edgara Beļeviča liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Visi nepatīkamie simptomi ir prom!

Publicēja 2018. gada 30. aug. 23:25Laura Gruševa

Ziņas datums 31.08.2018
Reizēm mūsu ikdienas ritmu var izjaukt neparasti slimības simptomi, kas parādās pēkšņi, izraisa satraukumu un traucē ikdienā labi justies. Tā notika arī Kristiānas dzīvē, taču pēc tam, kad viņa atnāca uz dievkalpojumu un devās uz aizlūgšanu, meitene jutās labāk un simptomi izzuda.

Kristiāna dalās ar piedzīvoto: „Pusotru mēnesi atpakaļ manīju izmaiņas veselības stāvoklī un pašsajūtā, sākumā domāju, ka varbūt gaidu bērniņu, taču vēlāk pēc izmeklējumiem izrādījās, ka tā nav. Vēdera rajonā izjutu smagumu un manīju, ka palielinās arī vēdera apkārtmērs, lai gan pati vienmēr esmu bijusi ļoti slaida meitene. Bija slikta dūša, mainījās garšas izjūtas – nevarēju ieēst neko saldu, pat mana iecienītā apelsīnu sula šķita pārāk salda un negaršīga! Tiklīdz sajutu kādu asāku aromātu vai smaržas, man palika slikti. Tāpat arī bija parādījusies temperatūra 37,5, kas ilga divas dienas. Tā kā nepalika labāk, devos pie ārsta. Ģimenes ārsts nosūtīja mani uz dažādām pārbaudēm un pilnas asins ainas analīzēm, taču, kā par pārsteigumu, visi rezultāti bija labi un neko aizdomīgu ārsts nevarēja noteikt. Devos arī pie ginekologa uz izmeklēšanu, kur izrādījās, ka man bija hormonālās sistēmas traucējumi. Tam par iemeslu varētu būt mans zemais svars.

Agrāk esmu centusies pieņemties svarā, jo pati esmu ļoti slaida, taču tas nekad nav izdevies. Tāpēc tagad, kad mēneša laikā svars pieauga par trīs kilogramiem, man tas šķita ļoti dīvaini, traucēja arī nemitīgais diskomforts – smaguma sajūta vēderā un slikta dūša. Regulāri bija arī stipri vēdera krampji, reiz pat domāju, ka jāsauc “ātrie”, taču, par laimi, sāpes pēc trim stundām pārgāja.

Tieši šajā laikā mani uzaicināja atnākt uz dievkalpojumu draudzē „Kristus Pasaulei”, kur man ļoti iepatikās. Atnākot otro reizi, pieņēmu lūgšanā Jēzu Kristu kā savu Glābēju, nožēlojot grēkus. Šajā dievkalpojumā mācītājs aicināja iznākt priekšā uz aizlūgšanu cilvēkus, kuriem bija kādas veselības problēmas. Nolēmu aiziet un uzticēt Dievam šo lietu, lai gan agrāk dziedināšanai īsti neticēju. Biju lasījusi liecības par to, kā Dievs uzklausa cilvēku lūgšanas un viņi piedzīvo dziedināšanu no dažādām kaitēm, tāpēc domāju, ka varbūt arī man Dievs palīdzēs. Man par brīnumu tā notika! Aizlūgšanas laikā neko īpašu nesajutu, taču nākamajā dienā no rīta pieceļoties, pamanīju, ka smaguma sajūta vēdera rajonā ir izzudusi. Neizjutu vairs sliktu dūšu vai pretīgumu pret dažādām smaržām. Svars lēnām nokritās tāds, kā bija iepriekš. Pēc mēneša ilgām diskomforta sajūtām beidzot jutos atvieglota! Es sapratu, ka Dievam nav nekas neiespējams! Es ticu, ka Dievs ir dziedinājis manu hormonālo sistēmu, jo Viņš ir mani atbrīvojis no šiem mokošajiem simptomiem. Esmu piedzīvojusi Dieva spēku un zinu, ka Viņš spēj dziedināt, ja vien mēs Viņam uzticamies.

Šis gadījums mani ļoti iepriecināja un cēla manu ticību. Tagad es regulāri apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupiņu. Katru dienu lūdzu Dievu, arī par savu veselību. Arī citiem vēlos teikt – ja mani Dievs atbrīvoja no šādiem nepatīkamiem simptomiem, tad noteikti arī tevi Viņš dziedinās! Uzticies Dievam!”

Kristiānas Annas Indānes liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Esmu ieguvusi pārliecību un drosmi!

Publicēja 2018. gada 25. aug. 02:41Laura Gruševa

Ziņas datums 25.08.2018

Ir dažādi veidi, kā cilvēks pārvar un cīnās ar bailēm un nedrošību. Nespēja patstāvīgi pieņemt lēmumus baiļu dēļ traucē virzīties uz priekšu un sasniegt kaut ko vairāk. Taču Dieva Vārds mums māca nepadoties un saprast, ka tiem, kuri dzīvo ar Jēzu, nav nekas neiespējams un Svētais Gars dod spēku, gudrību un spēju paveikt lietas. Tieši paļaujoties uz Dievu un apliecinot uzvaru lūgšanā, Ance pārvarēja iekšēju biklumu un nespēju dzīvot patstāvīgu dzīvi.

Sveika, Ance! Kā Tu sevi raksturotu pirms izmaiņām, ko piedzīvoji, satiekoties ar Dievu?

Agrāk es biju ļoti bailīga un nepatstāvīga, dzīvoju pie mammas. Man bija bail izdarīt kaut ko pašai, iesākt lietas, uzrunāt cilvēkus un es vienmēr centos atrast kādu, kurš to izdarīs manā vietā. Visbiežāk to prasīju, protams, mammai. Šī nedrošība izraisīja mazvērtību un bailes izgāzties tikai pieauga. Ja sākumā, skolas laikā, prasīju mammai iet runāt ar pedagogiem manā vietā, pazvanīt un uzdot kādus jautājumus, tad vēlāk, kad nācās meklēt pirmo darbu un izsūtīt dokumentus darba devējiem – darīju tieši to pašu – jautāju mammai. Es iekšēji vēlējos mainīties un pārvarēt šos šķēršļus, bet nespēju.

Vai mēģināji kādā veidā cīnīties, lai izmainītos?

Jā, atceros, kad pirmo reizi pati no Tukuma ierados uz dziedināšanas dievkalpojumu draudzē “Kristus Pasaulei”! Tas bija man netipiski – saņemties izdarīt kaut ko vienai pašai, droši vien jau tad Dievs sāka pie manis darboties. Pēc tam es braukāju uz draudzi regulāri – gan uz dievkalpojumiem, gan uz mājas grupiņām. Neskatoties uz to, joprojām baidījos patstāvīgi darīt daudzas lietas. Kad pārcēlos uz dzīvi Rīgā, sapratu, ka ir pienācis laiks cīnīties ar sevi, jo mamma vai kāds cits man te nepalīdzēs. Tādēļ sāku prasīt Dievam palīdzību. Par šo lietu lūdzām mājas grupiņā, savās lūgšanās es apliecināju Rakstu vietas no Bībeles, piemēram, „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” /Filipiešiem 4:13/. Lūdzu Dievam spēku un drosmi, lai Viņš mani maina. Mani iedrošināja un motivēja mācītāja sprediķi, kuros viņš mācīja no Dieva Vārda, ka ikkatrs var būt spēcīgs, patstāvīgs un ar Dievu nav nekā neiespējama. Tos es klausījos pirms devos uz darbu un arī ejot mājās. Pirms katras situācijas, kad šķita, ka nevarēšu izdarīt pati, sāku lūgt Dievu un tas man palīdzēja! Es pamanīju, ka bailes izzuda un atnāca iekšēja apziņa, ka es varu, man nav par ko baidīties, jo Dievs ir ar mani! Ir bijušas arī vairākas reizes, kad redzēju, kā Dievs sakārto lietas un palīdz man ikdienā tikt galā ar dažādām situācijām. Es ticu un redzu, kā Viņš mani iedrošina, dod iekšēju pārliecību, spēku un drosmi!

Kā tagad ir mainījusies Tava ikdiena?

Šobrīd man vairs nav problēmu patstāvīgi izdarīt lietas – pazvanīt, iesākt sarunu ar kādu, strādāt darba vietā un runāt ar vadību. Katru reizi, kad vēl uznāk nedrošība vai bailes, es vienkārši izcīnu to lūgšanā! Tagad man ir labi apmaksāts darbs, kas man pašai sagādā prieku. Agrāk es to nebūtu varējusi iegūt, jo nobītos no jaunā izaicinājuma. Es zinu, ka tas ir no Dieva!

Arī draudzē šobrīd man ir dažādi pienākumi, palīdzu arī savai mājas grupas vadītājai. Apkārtējie cilvēki ir pamanījuši izmaiņas manī – viņi saka, ka esmu tiešām kļuvusi patstāvīgāka, drošāka un pati pieņemu lēmumus savā dzīvē nevis prasu to darīt kādam citam.

Ko Tu ieteiktu tiem, kam ir līdzīga problēma?

Dievs ir īstais risinājums, jo bez Viņa mēs nevaram pilnveidot sevi un sasniegt lielas lietas. Dievs var tevi atbrīvot no jebkurām problēmām! Uzticies Viņam!

Ances Lindes liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Drošība un piepildījums – attiecībās ar Dievu!

Publicēja 2018. gada 16. aug. 12:57Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 17. aug. 02:34 ]

Ziņas datums 16.08.2018

Saka, ka ikviena sirdī ir vieta, kas paredzēta tikai Dievam. Lai kur cilvēks ietu un lai ko viņš nedarītu, nebūs miera, pirms šo vietu neaizpildīs Dievs. Līdzīgi bija noticis Lindai, kura savulaik sāka iepazīt Dievu, lasot Bībeli un studējot Rakstu vietas, taču ar laiku atmetot un aizmirstot to. Parādījās citas lietas, kas sākumā, šķita, varētu sniegt prieku un dzīves jēgu. Tomēr, laikam ejot, Linda saprata, ka neielaižot Dievu savā sirdī, dzīvē ienāk tikai problēmas un sāpes.

Viņa stāsta: Kādreiz dzīvoju mazpilsētā un tolaik apmeklēju tādu kā „Bībeles mīļotāju grupiņu”, kur mēs diskutējām par Rakstu vietām no Bībeles. To es darīju apmēram gadu un tad devos uz ārzemēm. Šķita, ka tur atradīšu kādas labas iespējas, tomēr pēc laika atkal atgriezos un pārcēlos uz dzīvi Rīgā. Te iepazinos ar vīrieti, kurā biju ļoti iemīlējusies un tas tolaik likās kā dzīves piepildījums. Es viņam ļoti uzticējos un mīlēju. Tomēr ar laiku izrādījās, ka tas nebija abpusēji, un viņš pameta mani, ievainojot dvēseli, jo es gaidīju vairāk – bija solījumi un cerības par kopā pavadītu nākotni. Pēc šī atgadījuma es nocietināju savu sirdi, jo nevēlējos atkal tikt sāpināta. Lai kaut kā aizpildītu iekšējo tukšumu, sāku piedalīties dažādos tusiņos, ballītēs, veidoju īslaicīgas attiecības ar vīriešiem, kas man nesagādāja nekādu prieku – es sāpināju sevi un sāpināju citus. Nepiedošana vīrietim, kurš mani pameta, atstāja lielas sekas, jo es nespēju būt priecīga, sniegt prieku citiem, nekur nevarēju gūt gandarījumu!

Sapratu, ka nespēju tālāk tā dzīvot un vēlējos kaut ko mainīt. Izlēmu doties pie astrologa – biju dzirdējusi, ka viņš var palīdzēt saprast, kādas izvēles dzīvē labāk izdarīt, kādu profesiju vai cilvēkus izvēlēties. Viņš lietoja astroloģisko karti, pēc kuras to varot noteikt. Manā dzīvē tas neko būtisku nemainīja un es sāku raizēties par savu nākotni. Parādījās tāda kā nedrošības sajūta un trauksme, jo īsti vairs nezināju, ko darīt ar savu dzīvi. Šķita, ka visi mani nepamatoti kritizē, nespēju pieņemt apkārtējo viedokli. Tas viss sāka ietekmēt manu veselības stāvokli. Ja agrāk man nebija nekādu slimību, tad tagad sāku pamanīt elpas trūkumu un sāpes krūtīs, kas parādījās satraukuma brīžos – un tādi man bija arvien biežāk.

Šajā situācijā es nopietni sāku apdomāt savu dzīvi. Es atcerējos par kādreizējām Bībeles studijām, par to, ko mēs pārrunājām. Man prātā bija palicis 91.Psalms, kurš stāsta par Dieva apsolījumiem, ja cilvēks dzīvos Dieva gribā. Es iekšēji vienmēr esmu zinājusi, ka nedzīvoju tā, kā Dievs grib – es vairs nelasīju Bībeli, visas nepareizās attiecības ar vīriešiem un tusiņi, kas nekādu prieku nesniedza. Zināju, ka tas nav pareizi un nedara mani laimīgu. Es sapratu, ka nevis Dievs ir pametis mani, bet es Viņu. Lūdzu Dievam piedošanu par to, nožēloju visu, ko esmu izdarījusi. Sāku lūgt Dievu no sirds un runāt ar Viņu, prasīt, lai Viņš man palīdz. Es centos piedot visiem, kuri man ir nodarījuši pāri, un prasīju piedošu par tiem cilvēkiem, kurus es biju sāpinājusi. Šajās dienās pavadīju laiku lūgšanā, asarās, negribējās pat ēst. Es zināju, ka Dievs kaut ko dara pie manis. Mani pārņēma liels miers un mīlestības sajūta. Sapratu, ka ar Dievu varu kaut ko mainīt savā dzīvē – atmetu daudzas lietas, kas nav vajadzīgas, piemēram, ballīšu apmeklēšana.

Pēc laika es dabūju jaunu darbu, par ko Dievam biju ļoti lūgusi un šajā darba vietā strādāja kolēģe, kura bija kristiete. Viņa man teica, ka ir svarīgi būt kādā draudzē, nevis tikai vienkārši lūgt mājās Dievu. Ir jākalpo Dievam, lai saņemtu visus apsolījumus, par ko stāsta Bībele. Gāja laiks un es biju ļoti aizņemta darbā, tā arī neaizgāju uz nevienu draudzi. Man arī bija neliela vainas apziņas par iepriekš dzīvoto dzīvi. Tomēr es zināju, ka man ir vajadzīga draudze, un es sāku lūgt par to. Biju iedomājusies, ka vēlos kaut ko līdzīgu, ko agrāk esmu piedzīvojusi – vietu, kur var lasīt Bībeles Rakstu vietas. Pēc gada es satiku divas meitenes no draudzes „Kristus Pasaulei”, kuras mani uzaicināja uz dievkalpojumu. Šajā dievkalpojumā pieņēmu Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Pēc šīs lūgšanas sāku regulāri apmeklēt draudzi un pamanīju, ka trauksmes izjūta un dīvainie simptomi sāk pazust! Devos arī uz draudzes trīs dienu semināru inkaunteru, pēc kura bailes par nākotni vispār ir izzudušas! Sāku regulārilasīt Bībeli un lūgt Dievu. Tas bija tiešām tas, kas man trūka – dzīvot attiecībās ar Dievu un kalpot draudzē, jo nekas nedod tādu piepildījumu, mieru un pārliecību kā attiecības ar Viņu! Manī vairs nav vēlmes raizēties par nākotni, jo es zinu, ka Dievs ir ar mani. Ir uzlabojušās attiecības ar cilvēkiem – vairs nav nepamatotas dusmas par citu viedokli vai lepnums, tāpat arī neturu aizvainojumu pret cilvēkiem un piedodu ikvienam. Nemeklēju piepildījumu ballītes vai vīriešos, jo atbalstu attiecību veidošanu tikai pēc Bībeles principiem. Esmu ieguvusi darbu, kas sniedz prieku un kur varu darboties savās stiprajās pusēs.

Bez Dieva klātbūtnes cilvēkam nevar būt miers un pārliecība par savu dzīvi! Tikai dzīvojot pēc Dieva gribas mēs varam saņemt visus Bībelē minētos apsolījumus savā dzīvē.

Lindas Vīksnas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

1-10 of 1160