Ziņas datums 31. 05. 12. 

Oksana uz draudzi "Kristus Pasaulei" nāk salīdzinoši nesen. Viņai dzīvē bija nopietnas veselības problēmas. Tad viņu uzaicināja uz mājas grupiņu un dievkalpojumu, un tur viņa saprata, ka šo problēmu dēļ ir vērts braukt uz draudzes inkaunteru, lai saņemtu atrisinājumu. Tālāk stāsta Oksana:

„Apmēram pirms diviem gadiem es sāku just pastāvīgu nogurumu un man gribējās gulēt arvien vairāk un vairāk. Arī pēc brīvdienām, it kā kārtīgi atpūšoties, es nejutos labāk. Es aizgāju pie ārsta, kurš nosūtīja mani uz pārbaudēm. Viņš izrakstīja vienas zāles, tad citas, bet man ar katru dienu kļuva tikai sliktāk. Vakaros nevarēju aizmigt, bija caurs miegs, nevarēju izgulēties, bet no rītiem jāceļas bija agri. Pēc kāda laika sākās stipras galvassāpes. Es atkal apmeklēju ārstu, viņš veica analīzes un izrakstīja kārtējās zāles. Viņš teica, ka viss ir labi, bet es tā nejutos. Naktīs nevarēju gulēt, bet dienā mocījos ar galvassāpēm, miegainību un nogurumu. Manas darba spējas samazinājās, tiklīdz apsēdos, tā acis no miega krita ciet, un neko nevarēju pastrādāt. Arī ārsti nespēja palīdzēt. Biju izmisuma stāvoklī, jo nezināju, ko iesākt.

Iepazinos ar vienu meiteni, kas mani uzaicināja uz mājas grupiņu. Es aizgāju. Pēc tam aizgāju arī uz draudzi. Sākumā īsti līdz galam nesapratu, ko tur māca. Tā kā man bija noguruma sajūta, bija arī grūti koncentrēties. Vēlāk pieņēmu lēmumu braukt uz inkaunteru. Es negaidīju nekādas sajūtas, pilnīgi neko. Pēc atbrīvošanas lūgšanas jutos pilnīgi brīva, tomēr jutu sevī vēl tukšumu. Vēlāk bija lūgšana par Svētā Gara kristību. Kad par mani lūdza, es sajūtu siltumu no augšas, tādu spēku! Tajā momentā es sapratu, ka Dievs ir reālāks, nekā es biju iedomājusies. Vakarā, kad gāju gulēt, es jutos tik laimīga! Es aizmigu un pamodos tikai no rīta. Es pirmo reizi pa šiem diviem gadiem biju izgulējusies, kā nākas. Jutos tik lieliski, ka visu dienu gribējās smaidīt. Biju tik laimīga. Es sen nebiju jutusies tik lieliski, kā šīs trīs dienas, bet arī šodien man gribas smaidīt un priecāties par dzīvi. Mans nogurums pazuda un es ļoti par to esmu pateicīga Dievam, ka Viņš dziedēja manu nogurumu, kurš mani mocīja apmēram divus gadus. (Smaida)”

Tagad Oksana regulāri iet uz mājas grupiņu un dievkalpojumiem, viņai patīk tas, kas tur notiek un arī cilvēki kuri vienmēr smaida un ir laimīgi. Ar prieku tiek apmeklēts katrs dievkalpojums un grupiņa.

Oksanas liecību pierakstīja Lāsma Skudra.

Ziņas datums 30. 05. 12. 

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Apustuļu darbi 2:1-4

Līdzās Ziemassvētkiem un Lieldienām Vasarsvētki ieņem īpašu vietu kristīgo svētku kalendārā. Šie svētki tiek uzskatīti par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Svētais Gars, Vasarsvētku dienā iemiesojies apustuļos, ir palicis nesaraujamā vienotībā ar baznīcu, kura patiesi meklē Dievu. Šajos svētkos atklājas Svētā Gara izliešanās un darbība mūsu dzīvēs un kalpošanā, kā arī mēs iegūstam spēku dzīvot svētu dzīvi, drosmi sludināt Dieva darbus un liecināt par Jēzu visā pasaulē.

Vasarsvētki draudzē „Kristus Pasaulei” notiks šo sestdien, 2. jūnijā. Tiks īpaši sludināts un lūgts par Svētā Gara izliešanos mūsu vidū, lai mēs saņemtu jaunu spēku būt par Kristus lieciniekiem un varētu tālāk efektīvi kalpot Dievam.

Esi mīļi gaidīts!

Marija Graudiņa

Ziņas datums 29. 05. 12. 

Jau šo svētdien Zaķusalas peintbola parkā notiks draudzes „Kristus Pasaulei” G12 kausa izcīņa peintbolā. Šis ir jau otrais draudzes peintbola čempionāts, kurā tiek izcīnīts ceļojošais kauss. Tādējādi mūsu draudzē ir iedibināta laba tradīcija – katru pavasari maija beigās vīru grupas rīko peintbola turnīru.

Pirmais peintbola turnīrs pagājušogad notika Mežaparkā, uz to ieradās ap 40 cilvēku, arī pāris sievietes. Tika izveidotas četras komandas, sportiskās aktivitātēs aizvadītas pāris stundas, kam sekoja sadraudzība pie ugunskura, desiņu cepšana, sarunas un liecības par to, ko Dievs darījis mūsu dzīvēs.

Šogad pasākuma plāns ir līdzīgs. Satikšanās vieta 3. jūnijā, svētdien, Zaķusalas krastmalā 2a pulksten 11.00. Var ņemt līdzi groziņu, vai, kā jokojot rakstīts ielūgumā, – „pārtikas krājumu vienai dienai”. Taču pats galvenais – tā ir iespēja ne tikai pavadīt brīvdienu sportiskās aktivitātēs, bet arī iegūt daudz jaunu draugu, pozitīvu iespaidu un arī dzirdēt to, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves. Peintbola turnīrs noslēgsies ar kopēju foto.

Kontaktinformācija pa tālruņiem 29909337; 29481526.

Nāc, piedalies pats un ņem līdzi savus draugus!

Artūrs Danenbaums. 

Ziņas datums 23. 05. 12. 

Janeta draudzi „Kristus Pasaulei” apmeklē jau gandrīz trīs gadus. Viņa arī kalpo gan draudzē, gan mājas grupiņā. Janeta stāsta: „Pa šo laiku esmu sapratusi, ka šī tiešām ir mana vieta. Esot draudzē „Kristus Pasaulei”, kur tiek sludināts par Dieva gribu visās dzīves jomās, nevienam nav iespējams palikt tādam, kāds atnācis. Vai nu aizej vai mainies, kā mācītājs saka.”

„Manā cīņā ar Dievu bija pienācis brīdis, kad tālāk netiku - biju kaut kur iesprūdusi. It kā sapratu savas rakstura problēmas, bet galā tikt nespēju. Jau pirms došanās uz draudzes atbrīvošanas nometni inkaunteru sapratu, ka neesmu brīva no mazvērtības, ko biju dabūjusi galvenokārt septiņu gadu kopdzīvē ar savu bijušo vīru, kurš nemitīgi katru dienu atkārtoja, ka esmu pēdējais mēsls un izturējās pret mani gan fiziski, gan emocionāli vardarbīgi. Rezultātā es ieguvu mazvērtību un kļuvu par cilvēku bez mugurkaula.”

Pēc laulības šķiršanas to pašu turpināja vīra māte un vēlāk bērni. Biju pieradusi ar bērniem visu atrisināt pa labam, lai tikai nebūtu strīdu un skandālu, kas mani bija nomocījuši iepriekšējā dzīvē ar vīru. Rezultātā es nonācu zem pamatīgas tuvinieku kontroles, taču zināju, ka tā nepavisam nav Dieva griba, ka bērni diktē noteikumus saviem vecākiem.

Neizlēmība un tas, ka man nebija stingras nostājas, sāka izpausties fiziski - kā spēcīgas muguras sāpes. Arī par šo vajadzību inkaunterā tika aizlūgts. Pēc lūgšanas muguras sāpēs uzreiz pārgāja. Tagad pēc inkauntera atbrīvošanas lūgšanām es esmu brīva no mazvērtības!

Man bija vēl viena vajadzība, kuras vadīta es braucu uz inkaunteru- vēlējos, lai manā sirdī būtu vēlēšanās glābt cilvēkus un lai man būtu spēks un Dieva gudrība, kā to izdarīt. Es vēlējos, lai tā būtu mana ilgošanās tāpat kā pēc tā ilgojas Dievs. Inkaunterā sludinātās tēmas par vīziju un tēva un mātes sirds iegūšanu mani ļoti aizskāra. Tagad tiešām vēlos glābt cilvēkus no elles un ticu, ka to varu izdarīt!

Esmu ļoti pateicīga par šo inkaunteru! Paldies mācītājam un vadītājiem, ka neesmu viena savās problēmās un ka ar draudzes atbalstu varu visu to atrisināt. Janeta iesaka ikvienam, kam ir kāda fizika vai dvēseliska vajadzība, doties uz draudzes „Kristus Pasaulei” organizēto atbrīvošanas kalpošanas nometni inkaunters.

Laura Zeniņa.

Ziņas datums 22. 05. 12. 

Es uzaugu ģimenē, kurā nebija mīlestības. Mani vecāki nereti lietoja alkoholu un lamājās. Mamma ļoti bieži uz mums ar māsu bļāva, viņai nepatika nekas, ko mēs darījām. Es no vecākiem nesaņēmu mīlestību. Viņi man neteica labus vārdus. Kad es biju maziņa, sāku izturēties agresīvi pret citiem, visiem darīju pāri, jo man pašai sāpēja. Skolā man patika būt pirmajai, jo tādā veidā es saņēmu atzinību no skolotājiem, es to nesaņēmu no vecākiem. Man skauda, ka citām meitenēm bija jaukas un labas mammas, kas viņām pina skaistas bizes. Taču man līdz otrajai klasei grieza īsus matus – „zēngalviņu”. Vienu dienu ar brālēnu gāju uz veikalu, un pārdevēja mani nosauca par puiku.

Visas meitenes apkārt bija skaistas un labas, bet es tāda nejutos, tāpēc es centos visu darīt pretēji. Man bija puiciska, agresīva uzvedība. Īpaši vidusskolā – es ar puišiem dzēru alu, kāvos, lamājos, gribēju izvēlēties vīrišķīgu profesiju. Man pat bija iesauka – Vitaļiks. Īstenībā es jutos mazvērtīga, visas meitenes bija skaistas, bet man šķita, ka es tāda neesmu. Es izjutu mīlestības trūkumu, ko es kompensēju ar agresiju. Man bija draudzenes, bet man patika būt kopā ar puišiem, jo es varēju vairāk atļauties rupjības, ko meitenes nesaprata.

Bērnībā vecmāmiņa mani veda uz katoļu baznīcu. Man vienmēr likās, ka ir jābūt kaut kam labam. Es ticēju, ka ir Dievs, es Viņu dažreiz lūdzu. Kad es mācījos augstskolā, tad iepazinos ar kristiešiem. Aizgāju uz dievkalpojumu vienā vasarsvētku draudzē, kur mācītājs runāja par to, ka mums daudziem nav bijušas īstas ģimenes, ka daudzi izaugām bez mīlestības, bet, ka ir Dievs, kurš mūs vienmēr mīl. Dievs mūs mīl tā, kā neviens cits, mīlestību, kura visu dzīvi mums ir pietrūkusi, var mums iedot Dievs. Šie vārdi mani tik ļoti aizskāra, ka es raudāju visu dievkalpojumu, un beigās es pieņēmu Jēzu.

Es sāku vairāk pavadīt laiku ar kristiešiem. Mana uzvedība nedaudz mainījās, taču vienalga manī vēl bija agresija. Tad es nonācu draudzē „Kristus Pasaulei”. Es sāku regulāri lūgt Dievu un lasīt Bībeli. Dievs man palīdzēja piedot vecākiem. Es pārtraucu lietot alkoholu, beidzu arī lamāties. Taču manī vēl palika sevis nepieņemšana un mazvērtība. Es centos nopelnīt atzinību no citiem, es darīju darbus, lai saņemtu pozitīvu novērtējumu no citiem. Taču sapratu, ka Dievs mūs mīl jebkurā gadījumā, Viņš mūs vienmēr mīl un pieņem. Mums nav jānopelna Viņa mīlestība. Beidzot es pieņēmu lēmumu – būt tādai, kādu Dievs vēlas. Jo Dievs jebkurā gadījumā uzvar, es nevaru cīnīties pret Dievu. Tagad mana uzvedība vairs nav agresīva, Dievs ir dziedinājis manu sirdi. Mīlestību, kura man pietrūka ģimenē, es iegūstu, esot starp kristiešiem. Abi mani vecāki tagad ir miruši, bet man ir jauna ģimene – draudze un mājas grupiņa. Šajās attiecībās es saņemu daudz mīlestības, un tagad es to varu dot arī citiem.

Inga Lapsa.

Ziņas datums 22. 05. 12. 

Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts. 2. Mozus 15:26

Šo sestdien, 26. maijā pulksten 14.00 draudzē „Kristus Pasaulei” Rīgā, Zinātņu akadēmijā notiks dziedināšanas dievkalpojums. Šogad ir ieplānoti četri šādi dievkalpojumi un šis būs jau otrais.

Dziedināšanas dievkalpojumos mācītājs un viņa kalpotāju komanda aizlūdz par cilvēku vajadzībām un svaida ar eļļu. Lielākoties tiek lūgts par visdažādākajām veselības problēmām un atkarībām, tomēr pie kalpotāja var nākt ar jebkuru vajadzību.

Ļoti bieži jau dziedināšanas dievkalpojuma noslēgumā izskan cilvēku liecības par to, ko viņi piedzīvojuši un kā Dievs pieskāries aizlūgšanu laikā. Ir arī liecības no iepriekšējiem dziedināšanas dievkalpojumiem, un tad var redzēt, ka piedzīvotā Dieva žēlastība ir noturīga un patiesa.

Šajos dievkalpojumos tiek sludināta ļoti vienkārša un viegli uztverama vēsts par nepieciešamību atgriezties no grēkiem pie Dieva, par Jēzus Kristus upuri pie krusta un to, ko tas nozīmē ikvienam no mums. Mācītājs bieži uzsver, ka miesas dziedināšanas nav galvenais, pēc kā mums tiekties. Galvenais ir attiecību atjaunošana ar Dievu, dvēseles glābšana un mūžīgā dzīvība. Lai cilvēks varētu saglabāt šeit iegūto dziedināšanu un atbrīvošanu, viņam jāizveido personīgas un regulāras attiecības ar savu debesu Tēvu, ikdienas lasot Bībeli un pielūdzot Viņu, regulāri jāapmeklē dievkalpojumus un mājas grupas sapulces, jāiesaistās draudzes kalpošanā. Tāpēc šajos dziedināšanas dievkalpojumos tiek dota arī iespēja nožēlot grēkus un pieņemt Jēzu par savas dzīves Kungu. Vienlaicīgi ir iespēja nodibināt kontaktus ar kādu no draudzes kalpotājiem un mājas grupas vadītājiem personīgi un pievienoties kādai no draudzes grupiņām.

Uz dziedināšanas dievkalpojumiem ir mīļi gaidīts ikviens, tomēr jo īpaši tie, kuri vēl nav iepazinuši mūsu Kungu Jēzu un Viņa žēlastību. Varbūt tev līdzās ir kāds, kurš ir noguris no dzīves problēmām, bet vēl nepazīst Dievu personīgi. Uzaicini un atved viņu uz dziedināšanas dievkalpojumu!

Artūrs Danenbaums.

Ziņas datums 17. 05. 12. 

Šogad būs jau otrais gads, kad draudze „Kristus Pasaulei” dosies uz netālu no Siguldas esošo atpūtas kompleksu „Brūveri”, lai izmantotu Jāņu brīvdienas kopīgai atpūtai. Draudze nesvin Latvijā tik populāros Jāņu svētkus, taču izmanto šīs dienas, lai pabūtu visi kopā un labi pavadītu laiku.

Tā kā Jāņu brīvdienas šogad iekrīt sestdienā un svētdienā, došanās uz „Brūveriem” notiks pēc draudzes iknedēļas dievkalpojuma. Aptuvenā ierašanās tiek plānota sestdien, 23. jūnijā laikā no 18.00 līdz 19.00. Draudzes cilvēkus un pārējos līdzbraucējus šajās brīvdienās sagaidīs ļoti plašs izklaides un atpūtas iespēju klāsts. Pirmajā vakarā būs pasākuma atklāšana, vēlāk notiks kopēja filmas „Rūdolfa Mantojums” skatīšanās uz lielā ekrāna, bet naktī visi kopā varēsim doties nakts pārgājienā - līdzīgi kā pagājušajā gadā. Otrajā dienā ikviens varēs nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, spēlēt spēles vai vienkārši atpūsties līdz pat 20.00 vakarā. Abas dienas darbosies pirtis.

Viesu nams „Brūveri” atrodas 54 km no Rīgas un 8 km no Siguldas. Tajā ir divas pirtis, viesu māja, dīķis, sporta laukumi un kotedžas mājiņas. Atpūtnieki var izvēlēties starp divām nakšņošanas iespējām - telts vieta maksās 7 latus, taču guļvieta kotedžas mājiņā izmaksās 12 latus no cilvēka. Lai samaksātu, ikviens var griezties pie sava mājas grupas vadītāja. Cenā iekļautas arī pirts un atpūtas kompleksa teritorijas izmantošana. Par pārtiku gan katram būs jārūpējas pašam. Atpūtas kompleksā būs pieejami grili un malka gaļas cepšanai.

Indra Onzule, kas ir atbildīgā par pasākuma organizēšanu, saka: „Noorganizēt atpūtas pasākumu tik lielam daudzumam cilvēku patiesībā ir vienkārši, jo mūsu draudzē ir daudzas mājas grupas, kas visas ar lielāko prieku piedalās un palīdz. Katrai mājas grupiņai esmu uzticējusi kādu uzdevumu, kas jāveic, lai mums visiem kopā būtu lieliskas brīvdienas. Parasti tā ir atbildības uzņemšanās par kāda atsevišķa sporta veida vai spēles organizēšanu.”

Draudzes cilvēki var aicināt doties līdzi uz šo pasākumu savus draugus, radiniekus un ģimenes locekļus. Brāļi, māsas, mammas, tēti, omītes, opīši, draugi un kolēģi būs laipni gaidīti draudzes „Kristus Pasaulei” brīvdienās atpūtas kompleksā „Brūveri” no 23.līdz 24.jūnijam. Papildus informāciju par „Brūveriem” var iegūt mājas lapā http://hotelbruveri.lv/. Uz tikšanos Brūveros!

Laura Zeniņa. 

Ziņas datums 14. 05. 12. 

Vienmēr esmu bijusi optimiste, centos saskatīt pozitīvo visās dzīves situācijās. Man visu laiku likās, ka mana dzīve iet uz augšu, bet īstenībā 26 gadu vecumā man nebija pastāvīga darba, bija cigarešu atkarība, no kuras netiku vaļā un nedēļas beigās man noteikti vajadzēja iedzert vīnu, lai „atpūstos”. Man bija ļoti liels tukšums sirdī un ļoti lielas ilgas pēc mīlestības. Es nezināju, kā šo mīlestību atrast, kā to piepildīt. Es domāju, ka vienīgais veids, kā varu piepildīt sevi ar mīlestību ir - satiekoties ar puišiem. Meklēju mīlestību attiecībās ar vīriešiem. Bet tik un tā nejutos laimīga un piepildīta. Tiklīdz vienas attiecības beidzās, uzreiz meklēju nākamās, jo nevarēju taču palikt viena pati... Nevienās attiecībās nejutos laimīga, visu laiku izjutu sevī tukšumu. Baidījos no nākotnes, jutos nedroši, likās, kuru katru brīdi kaut kas var notikt un varu zaudēt visu, kas man ir.

Tajā laikā no manas mammas bija aizgājis vīrs. Mamma bija izmisumā, jo viņa ļoti mīlēja savu vīru. Viņa sāka iet uz visādiem kristīgiem pasākumiem, un sāka justies labāk. Tad vienu dienu mana mamma mani aicināja uz kādu kristīgu pasākumu. Es viņai teicu: „Es negribu iet uz to pasākumu, jo man nav laika, mana dzīve ir interesanta, esmu laimīga. Mammu, tev vajag Dievu, jo tu esi nelaimīga, bet man nevajag Dievu, jo es taču esmu laimīga, man viss dzīvē ir kārtībā!”

Mamma nelikās mierā, un beigās tomēr aizgāju uz šo kristīgo pasākumu, tas bija „Alfa” kurss. Es biju pārsteigta, jo tur iepazinos ar cilvēkiem, kas bija ļoti laimīgi, smaidīgi, priecīgi un atvērti. Ikdienā tādus cilvēkus es nekur nesastapu. Pamanīju, ka šiem cilvēkiem bija kaut kas, kas nebija man. Mēs sākām dziedāt dziesmas Dievam, tas bija tik skaisti! Pēc tam runāja viens mācītājs. Viņš aicināja cilvēkus pieņemt Jēzu. Es sevī domāju - visi šie cilvēki ir tik laimīgi, jo viņiem ir Dievs. Manai mammai Jēzus palīdzēja pārciest vīra aiziešanu, tātad Dievs ir labs, un Viņš palīdz. Es sapratu, ka arī es gribu, lai Dievs ienāk manā dzīvē. Es pieņēmu Jēzu.

Kopš tās reizes mana dzīve pilnībā izmainījās. Man vispār vairs negribējās dzert vīnu. Dievs mani piepildīja ar mīlestību un man vairs nebija tukšums sirdī. Man vairs nevajadzēja izmisīgi meklēt attiecības. Dievs aizpildīja to šausmīgo tukšumu manā sirdī, kuru visu laiku biju centusies aizpildīt ar vīriešiem, Viņš mani piepildīja ar mīlestību. Es atbrīvojos no smēķēšanas. Iepazinos ar daudz ļoti jaukiem cilvēkiem. Piedzīvoju daudzus brīnumus, jo sāku lūgt Dievu, un Viņš uzklausīja manas lūgšanas. Varu pateikt, ka tikai tagad, kad pazīstu Dievu, es esmu pa īstam laimīga. Kopš tās dienas, kad pirmo reizi aizgāju uz to kristīgo pasākumu, mana dzīve patiešām sāka iet uz augšu.

Tagad esmu draudzē „Kristus Pasaulei”. Šeit esmu piedzīvojusi ļoti daudzus brīnumus. Beidzot man ir pastāvīgs darbs, kurš man ļoti patīk. Dievs mani ir dziedinājis gan emocionāli, gan fiziski. Ar Dieva palīdzību varēju piedot cilvēkiem. Esmu atbrīvojusies no dažādām bailēm, kas man bija agrāk, piemēram, bailēm no nākotnes un bailēm no nabadzības. Es jūtos drošībā, jo zinu, ka Dievs ir ar mani un Viņš mani sargā. Manas attiecības ar cilvēkiem ir izmainījušās, es mīlu cilvēkus un man patīk palīdzēt viņiem. Redzu, ka draudzē „Kristus Pasaulei” Dievs ir dzīvs un klātesošs. Iesaku katram cilvēkam atdot savu dzīvi Dieva rokās un nākt uz šo draudzi!

Inga Lapsa. 

Ziņas datums 10. 05. 12. 

„Tas, ko es tagad sludināšu, ir īpašs vārds,” saka mācītājs Mārcis Jencītis draudzes „Kristus Pasaulei” ikmēneša Līderu sapulcē pagājušajā pirmdienā. Bībeles rakstu vietas turpinās no iepriekšējās sestdienas dievkalpojumā sludinātā. „Es lasīju kādu rakstu vietu no Bībeles, pie kuras Dievs man lika atgriezties un to pārdomāt. Dievs to neteica man skaļā balsī, bet radīja manī iekšēju vēlēšanos atgriezties pie šīs rakstu vietas un to pārdomāt. Šī rakstu vieta man tā trāpīja, ka es joprojām esmu tās iespaidā. Kad Dievs tev kaut ko personīgi pasaka par tevi pašu caur Bībeli, tas saviļņo. Man Jēzus konkrēti pateica, ka Viņš ir mani aicinājis, ir mani ielicis šajā laikā un devis man savu vīziju. Ir Dieva vīzija un ir cilvēku redzējumi un izdomājumi. Lūk, auglības noslēpums- cilvēks, kurš ir pieņēmis lēmumu pieķerties un pieķeras pašam Dievam un tai vīzijai, ko Dievs atklāj!”

Dievam ir redzējums un ir griba! Auglīgie svētītie vīri un sievas- tie, kas izpilda Dieva uzdevumu un tie, kurus Dievs lieto un svētī, ir tikai tie, kas satver pašu Dievu un Viņa vīziju, Viņa prātu un Viņa gribu. Viņa, Dievs vīzija, nevis mana, baptistu, katoļu, luterāņu vai adventistu. Ne harizmātu, ne vasarsvētku, ne evaņģēlisko kristiešu draudzes vīzija, bet Dieva vīzija, Dieva prāts! Auglīgie, bet nepilnīgie cilvēki - tādi kā es un tu- tie, kas ir svētīti nevis tāpēc, ka ieņem kādu konkrētu amatu draudzē vai ir oficiāli ievēlēts par mācītājiem, bet gan tāpēc, ka ir pieķērušies dzīvajam Dievam un Viņa redzējumiem. Viņi nekad neapstājas! Viņi ir nepilnīgi, izdara kļūdas, cīnās ar savu raksturu un reizēm pat netiek galā, taču viņiem ir vīzija no Dieva nevis pašu izdomāts plāns viņu mājas grupiņai un dzīvei. Viņi zina, ka viņi ir aicināti, lai vairotos. Viņi zina savu vietu savā laikā un ir atklājuši Dieva plānu vairoties. Kā Dievs Ābrahāmam teica, ka viņš būs daudzu tautu tēvs. Tas ir Dieva plāns- glābt tevi un caur tevi glābt cilvēci tā, ka tu kļūsti par daudzu tēvu.

Ja tu esi satvēris šo Dieva vīziju un pazīsti Dievu, tad ir vienalga, cik dziļi tu kritīsi, kā tevi atstums un nicinās, vienalga, kāds būs tavs trūkums vai plikums. Vienalga, kas notiks tavā dzīvē, kā mācītājs tev „uzbrauks virsū”, kā tavs līderis tevi nesapratīs, vienalga, ka tavi vecāki tevi atstums, bet tu iesi un darīsi un tu vairosies! Un nav svarīgi, kāda ir tava sieva vai vīrs, cik nepareizi tu pagātnē esi apprecējies, ka esi iegāzies netiklībā jau draudzē būdams, nav svarīgi, ka esi izvēlējies nepareizo dzīves partneri! Ja šodien tu apzinies savas kļūdas, satver vīziju no Dieva un pazīsti Viņu personīgi, tu vairosies! Lai arī kādu spiedienu tevi izdarītu tavi vecāki, radi un draugi, tu vairosies!

Ja tu nevairojies, tad tev nav Dieva vīzija- tevi ir sava vīzija. Dieva vīri un Dieva sievas zina savu aicinājumu! Nekas viņus neapturēs! Lūk, kā var atšķirt, lūk, kur ir auglības noslēpums! Kāpēc Dievs nevar lietot izglītotus, ar teoloģiju piebāztus cilvēkus? Kāpēc Dievam ir jāņem nicināms narkomāns un plukata bez normālas izglītības, kas ir nepieklājīgs un sprediķos lieto šausmīgus vārdus? Tik daudz kristiešu mācību un skolu. Tad kāpēc tikai dažus reāli Dievs ņem un lieto? Kāpēc Viņš nevar ņemt normālu cilvēku ar normālu valodu, attieksmi un izglītību? Zini, kāpēc Dievam vajag narkomānu? Tāpēc, ka viņam nesagādā problēmas pieņemt Dievu tādu, kāds Viņš ir un Viņa vīziju tādu, kāda tā ir?

„Esmu piedzīvojis, ka tieku atstumts un nesaprasts. Pajautā citu draudžu cilvēkiem, ko viņi zina par mācītāju Mārci Jencīti? Viņi teiks, ka viņš ir maldu mācītājs, narkomāns, dzērājs un ir sacēlies pret visiem. Viņam nav izglītības un nekādas skolas viņš nav pabeidzis. Viņš ir izskrējis ārā no savas draudzes, kur Dievs viņu bija ielicis, un sacēlies pret vadītājiem. Kas tas par G12 un Inkaunteriem, ko viņš māca? Pajautā tikai! Pasargi Dievs no Jēncīša! Būs ļoti maz citu draudžu cilvēku un mācītāju, kas teiks, ka Mārcis Jencītis ir normāls. Lielākoties teiks, ka viņš ir krāpnieks un viltnieks, kas ir nojūdzies. Man ir vienalga, ko domā baznīcas! Man ir vīzija glābt nevis baznīcas, bet pazudušos! Mana vīzija nav kalpot baznīcām, bet pasaulei. Man Dievs ir dzīvs Dievs, kuru es pazīstu personīgi.”

Ja tev būs patiesa vīzija no Dieva, tu būsi auglīgs! Vienalga, kaut tu pakritīs, vienalga, kas notiks tavā dzīvē un kā tevi vajās. Vienalga, kā kristieši tevi nesapratīs un vienalga, kā valdība aizliegs tavus pasākumus, vienalga, kas notiks- tu vairosies un tu augļosies. Lūk, auglības noslēpums.

Un Efraima dēli bija Šūtelahs, tā dēls Bereds, tā dēls Tahats, tā dēls Ēlads, tā dēls Tahats, tā dēls Zabāds, tā dēls Šūtelahs, un Ēzers un Ēlads. Bet Gātas vīri, tās zemes iedzīvotāji, viņus nogalināja, tāpēc ka tie bija nākuši lejā laupīt viņu ganāmpulkus. Un viņu tēvs Efraims sēroja vairākas dienas, un viņa brāļi nāca viņu iepriecināt. Un viņš gāja pie savas sievas, un tā kļuva grūta un dzemdēja viņam dēlu, un viņš nosauca tā vārdu Berija, tāpēc ka nelaime bija nākusi pār viņa namu. Un viņa meita bija Šeera, viņa uzcēla Lejas un Kalna Bet-Horonu un Usen-Šeeru. Viņa, Berijas, dēls bija Refahs, tā dēls Rešefs, tā dēls Tēlahs, tā dēls Tahans; viņa dēls bija Laādans, tā dēls Amihuds, tā dēls Ēlišāma, tā dēls Nūns, tā dēls Jozua. 1.Laiku 7:20-27

Efraims bija Jāzepa dēls, Jāzeps bija Jēkaba, bet Jēkabs Īzaka un Īzaks Ābrahama. Ābrahams bija tas, kurš saņēma vīziju no Dieva. Viņš ir mūsu ticības tēvs. Efraims šo vīziju bija saņēmis no saviem tēviem. Visus Efraima dēlus nogalināja. Tev ir kāds nogalināts? Tev nav bijusi sajūta, ka viss ir zudis un nekam vairs nav jēgas? Kāda tā sajūta ir tad, kad tu savas paša kļūdas dēļ ciet? Tev ir grūti un šķiet, ka viss ir zudis. Citreiz tu esi rīkojies pareizi, bet cilvēki pret tevi izturas tā, ka tas vairs nav ciešams. Tu cīnies ar savu raksturu un nezini, vai maz ir vērts ticēt. Taču, ja tev ir vīzija no Dieva, tu celsies un vairosies! Tāds bija Efraims! Viņš sēroja vairākas dienas, taču pēc tam viņš gāja pie savas sievas, tā kļuva grūta un dzemdēja viņam dēlu. Efraima radu rakstos ir cilvēks vārdā Nūns un tā dēls ir Jozua, kas ieveda Izraēla tautu Apsolītajā zemē. Kad Efraims pazaudēja ģimeni, viņš nedaudz pasēroja, taču pēc tam gāja un taisīja jaunu ģimeni!

Dievs lieto pilnīgos un nepilnīgos- tos, kuri pazīst savu Dievu, ir pieķērušies Viņam un Viņa vīzijai- glābt pazudušos un veidot mācekļus tā, kā to darīja Jēzus. Tā ir Mateja lielā pavēle- ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. Ko tulkojumā no ebreju valodas nozīmē Efraims? Auglīgais! Efraima zeme un cilts- Jāzepa dēls Efraims kļūst par ciltstēvu vienai no Izraēla ciltīm un šī cilts dzīvoja vienā no auglīgākajām zemēm. Vēl šodien tā zeme ir ļoti, ļoti auglīga. Kuri ir auglīgie? Tie, kuriem ir īstais Dievs un īstā vīzija- glābt pazudušos un vairot mācekļus. Tie ir tie, kas ir pieņēmuši lēmumu darīt un dara. Kad ir ciešanas un trūkums, kad cilvēki atstāj, pieviļ un spļauj sejā, kad cilvēki, ko tu esi audzinājis un kam kalpojis, pagriež tev muguru, tu ej un dzemdē jaunus dēlus un meitas. Neviens tevi neapturēs! Tie, kuri apstājas, tiem nav bijusi vīzija un nav bijis Dievs. Nav iespējams apstāties, ja pazīsti dzīvo Dievu un ja tev ir Viņa uzdevums, aicinājums un tu zini savu vietu.

Efraims zināja savu aicinājumu. Bībelē vecākie dēli bija tie, kas mantoja visas vīzijas, redzējumus un mantojumu. To, ko tēvs bija iesācis, tālāk nodeva vecākajam dēlam. Dievs atklāja Ābrāhāmam vietu kopējā plānā, Viņš deva viņam vīziju. Ābrahāms paklausīja un gāja. Ābrahāmam piedzima Īzāks, kuram dēli bija Jēkabs un Ēzavs. Viņi bija dvīņi, taču Ēzavs bija vecākais, jo piedzima pirmais. Tēva vīziju un svētības pienācās saņemt Ēzavam. Kādu dienu Ēzavam gribējās ēst, bet Jēkabs vārīja lēcu virumu. Jēkabs piedāvāja Ēzavam atdot savu pirmdzimtību par šo lēcu virumu. Viņš domāja par mirkļa labumu, pārdodot savu svētību par zupas šķīvi. Šodien kristieši pārdod savu svētību un par mūžīgo dzīvību par zupas šķīvi un marinētu gurķu burku, par darbu, kur maksā kaut kādus 70 Ls mēnesī.

Kad tēvs gatavojās mirt, viņš savu svētību nodeva vecākajam dēlam. Ēzavs nenovērtēja to, ko Dievs un tēvs bija viņam uzticējis. Pēc nelielas viltības tēvs, akls būdams, uzlika rokas un visu svētību atdeva Jēkabam, kas no sava brāļa bija nopircis pirmdzimtību. Kad atnāca Ēzavs, svētības vairs nebija. Ne vecākos dēlus, ne gudros un zinošos Dievs lieto! Ne vienmēr tos, kam ir lielās konfesijas un kas ir visā pasaulē atzīti! Dievs lieto tos, kas Viņu pazīst un kam ir Viņa vīzija.

Kad Jēkabam pienāca laiks precēties, viņš izvēlējās Rāheli. Viņš par viņu nokalpoja vairākus gadus, taču viņu apkrāpa, kāzu dienā „iesmērējot” Rāheles māsu Lea. Tā Jēkabs beigās tika pie abām māsām. Lea sāka dzemdēt bērnus, bet Rāhelei tas neizdevās. Beigu beigās Rāhele dabūja dēlu un piedzima Jāzeps, kura vārds nozīmē vairošanās un auglība. Precīzi - „Lai Dievs vairo”. Kam piedzima- tai, kuru gribēja „iesmērēt” vai tai, kuru Jēkabs bija izvēlējies un kas bija pēc Dieva prāta?

Jāzepam tika nodota vīzija vairoties. Jēkaba vecākais dēls bija Rūbens, taču viņu tēvs nolādēja, jo viņš sagrēkoja ar tēva sievu. Jāzeps bija sapņotājs, kuru pārējie brāļi ienīda, jo viņš sapņoja un tēvs Jēkabu mīlēja vairāk. Brāļi pārdeva Jāzepu verdzībā Ēģiptē. Taču arī tur Jāzepam joprojām bija vīzija un viņa vārds joprojām bija „Lai Dievs vairo”. Ēģiptē Jāzeps nonāca cietumā, taču no turienes viņš izgāja un kļuva par Ēģiptes valdnieku. Tad, kad Jāzepa tēvam un brāļiem draudēja bads, viņš bija tas, kas viņus izglāba un atveda uz Ēģipti. Jāzeps ir glābējs. Visa ģimene bija Jāzepu atstūmusi, taču viņš viņus izglāba.

Jāzeps aprecēja Asnāti - Ēģiptes zemes bezdievīgā priestera, elku pielūdzēja meitu. Asnāte dzemdēja Jāzepam divus dēlus- Manasi un Efraimu, kura vārds atkal nozīmē „vairošanās”. Šie dēli piedzima no bezdievīgas sievas, taču Efraims saņēma Jēkaba svētību un vairojās.

Toreiz Israēls devās lejup ar saviem dižciltīgajiem; Tā Kunga tauta gāja kā varoņi Tā Kunga vadībā. No Efraima kalniem devās lejup tie, kuru pagātnes saknes sniedzas Amaleka laikos, viņiem sekoja Benjamīns ar saviem pulkiem; no Mahiras nonāca lejā pavēlnieki un no Zebulona tie, kas nes vadoņa zizli. Kāpēc tad tu, Rūben, vēl kavējies aplokos? Vai lai klausītos ganu stabuļu skaņas? Pie Rūbena strautiem bija jo svarīgi sirds lēmumi. Gileāds mierīgi palika viņpus Jordānas, bet Dans? Kāpēc tad tas kavējas pie saviem kuģiem? Ašers mīt mierīgi jūras malā un dzīvo tās līčos. Soģu 5:13;15-16

Kurš gāja pirmais? Efraims! Ne visi cīnījās, bet Efraims gāja. Efraimu neviens neapturēs. No Efraima cilts piedzima Jozua, kurš bija tas izlūks pie Apsolītās zemes, kas teica- mēs iesim un paņemsim šo zemi! Pārējiem nebija vīzijas no Dieva, viņiem bija sava mazā, aprobežotā vīzija, kas neļāva ieņemt Kanaāna zemi. Var tikai tas, kurš pazīst Dievu un kuram ir vīzija no Viņa- vairoties! Pieņem lēmumu pavadīt laiku ar Dievu katru dienu un lekt vīzijā! Vai Mozus bija vecākais dēls? Nē, Ārons bija vecāks par viņu. Kas audzināja Mozu? Faraona pagānu meitene nevis kristīgi vecāki. Kāda starpība, kas tevi ir audzinājis! Ja tev ir vīzija un Dievs, tu vairosies! Lūk, auglības noslēpums.

Kad Jāzepam bija 110 gadi, viņš saviem brāļiem teica- tad, kad viss Izraēls izies no Ēģiptes, paņemiet manus kaulus līdzi uz Apsolīto zemi. No kurienes Jāzeps zināja, ka pēc vairākiem simtiem gadu Izraēla tauta būs savairojusies, faraons viņus apspiedīs, nāks Mozus un viņi iezies uz Apsolīto zemi? Kā Jāzeps zināja? Viņš zināja savu aicinājumu un savu vietu Dieva valstībā, viņš pazina savu Dievu.

Kā Jāzeps svētīja Efraimu un Manasi? Manase bija vecākais dēls. Kad Jāzeps veda savus dēlus pie Jēkaba, lai viņš viņus svētītu, viņš nolika Manasi pa labo roku un Efraimu pa kreiso ar domu, ka Manase saņems svētību, bet Efraimam būs jāpakļaujas vecākajam brālim. Ko izdarīja viņa tēvs Jēkabs? Viņš sakrustoja rokas, uzliekot labo roku uz Efraima, bet kreiso uz Manases. Tēvs zināja, kuram ir vīzija, kurš pazīst Dievu un kurš ies līdz galam. Tas nebija vecākais dēls, bet tas bija izredzētais, kas bija pieņēmis lēmumu- šis ir mans Dievs un šī ir mana vīzija.

Tiem, kas pazīst Dievu, ir Viņa vīzija. Dievs no vīzijas nav šķirams- Viņš nāk kopā ar savu uzdevumu. Ja tev ir Dievs, tu veido mācekļus. Lūk, auglības noslēpums. Tu maksā savu cenu! Vai Dāvids bija vecākais dēls? Kurus Dievs lieto- tos, kas ir vadītāji un ir mācītāja komandā? Nē, tos, kas ir pieķērušies vīzijai. Nepietiek zināt visu teorētiski- vīzijai ir jānododas. Maksā savu cenu un dari!

Bet Šimejam bija sešpadsmit dēli un sešas meitas, bet viņa brāļiem nebija tik daudz dēlu, un viņu dzimtas nepieauga tādā skaitā kā Jūdas. 1.Laiku 4:27

No kā ir atkarīga vairošanās? No dēliem un meitām, kas pazīst Dievu un kam ir Viņa vīzija. Ja tu esi pieņēmis lēmumu vairoties, tad neviens tevi neapturēs! Mūsu draudze nav vislabākā un perfektākā, taču mums ir vīzija no Dieva- veidot mācekļus. Tu vari mainīt draudzes, taču nekas nepaliks labāk, kamēr tu neizmainīsies un nepieņemsi lēmumu veidot mācekļus. Neviens, kas pazīst Dievu un kam ir vīzija, neiet prom no savas ģimenes- no savas draudzes. Dievs tevi ir izredzējis! Dievs, dod, ka mēs maksājam cenu par savu Dievu un Viņa vīziju!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa. 

Ziņas datums 10. 05. 12. 

Vitālijs mūsu draudzē ir jau aptuveni divus gadus un kalpo slavēšanas grupā kā bundzinieks. Pašā sākumā tā bija iespēja strādāt un kalpot, vēlāk Vitālijs pievienojās draudzei „Kristus Pasaulei” un pieņēma to kā savu īsto vietu. Pirms tam viņš bija kalpojis citās draudzēs, apmeklējis dievkalpojumus un mēģinājis darīt Dieva gribu, taču tas nekad nebija izdevies uz 100%. 

Vitālijs vienmēr vēlējās būt ar Dievu un sekot Viņam. Viņš zināja, ka ir jābūt attiecībās ar Dievu, ir jākalpo un jāapmeklē draudze, taču nekad nespēja to izdarīt, jo viņam apkārt nebija cilvēki, kuri paši būtu patiesi un kalpotu Dievam no sirds. Vitālijs bija dzirdējis par mācītāju Sergeju Šidlovski, kurš māca par personīgām attiecībām ar Dievu un lūgšanu kambara nepieciešamību katra kristieša dzīvē. Viņš nespēja palikt vienaldzīgs pret šo mācību, jo zināja, ka tā var izmainīt visu viņa dzīvi – gan attiecības ar Dievu, gan citiem cilvēkiem. Pirms Vitālijs bija ienācis mūsu draudzē un iesakņojies tās vīzijā, viņš bija nepārliecināts par sevi, bezmērķīgs un neredzēja savai dzīvei jēgu. Taču piedaloties mūsu slavēšanas grupas kalpošanā, Vitālijs uzzināja, ka draudzē „Kristus Pasaulei” tiek likts liels uzsvars uz personīgām attiecībām ar Dievu un mācekļu veidošanu.

Ienākot mūsu draudzē, kalpojot, meklējot Dievu un darot Viņa prātu, Tas kungs sāka Vitāliju svētīt un lietot Savam darbam. Tagad Vitālijs ir kļuvis daudz pārliecinātāks par sevi, ar stabilu garīgo mugurkaulu, palicis drosmīgāks, viņš ir piedalījies draudzes rīkotajā inkaunterā, ieguvis Svētā Gara spēku, un saņēmis vīziju un mērķi savai dzīvei - iet un darīt par mācekļiem visas tautas! Viņš daudz lasa grāmatas un aktīvi mācās par vadību, mācekļu veidošanu, par to, kā veidot komandu un evaņģelizēt, kaut gan pirms tam nesaprata, kāpēc tas būtu jādara. Vitālijam ir brīnišķīga sieva un ģimene. Tagad viņš patiešām var atzīt, ka ir laimīgs un ka Dievs viņu ir veidojis, mācījis, kā arī bagātīgi svētījis visās dzīves jomās.

Vitālijs pēdējā laikā daudz domā par savas mājas grupas atvēršanu, jo grib kalpot cilvēkiem un palīdzēt viņiem tikt uz pareizā ceļa. Reiz mācītājs ierosināja viņam kopā ar sievu iesākt kopīgu ģimeņu grupas vadīšanu, taču Vitālijs ir stingri nolēmis, ka grib vadīt pats savu grupu, un kalpot vīru komandā. Viņam ir vīzija no Dieva, un nekas viņu vairs nevarēs apturēt!

Vitālijs ir pateicīgs Dievam par pārmaiņām un visām svētībām viņa dzīvē!

Evelīna Silarāja.