ZIŅAS‎ > ‎

Draudzes ziņas

Rolands: “Pēc aizlūgšanas sāpes vairs neatgriezās”

Publicēja 2018. gada 17. maijs 13:58Laura Gruševa   [ atjaunināts 2018. gada 21. maijs 05:10 ]

Ziņas datums 17.05.2018

Lūgšanas spēks ir pārsteidzošs – dienā, kad sper ticības soli, atbilde var atnākt negaidīti. Kādā svētdienā draudzē “Kristus Pasaulei” mācītājs aicināja iznākt priekšā visus, kuriem, atnākot uz dievkalpojumu, bija slikta pašsajūta. Atsaucās daudzi cilvēki, par kuriem mācītājs aizlūdza. Viens no tiem bija Rolands, un viņam veselības stāvoklis izmainījās jau tajā pašā dienā!

Lūk, viņa stāsts:

Šī gada februāra beigās mani negaidīti piemeklēja nepatīkama problēma. Kādu vakaru darbā paēdu un jutu, ka sākas lielas sāpes vēderā. Cerēju, ka tās pāries, taču nākamajā dienā turpināja sāpēt tādā mērā, ka bija grūti koncentrēties uz darba pienākumiem. Pēc katras ēdienreizes nepatīkamā sajūta īpaši pastiprinājās. Sapratu, ka nepieciešama medicīniska palīdzība un devos pie ģimenes ārsta. Pēc izmeklēšanas atklājās, ka man ir nierakmeņi! Ārsts izrakstīja dārgus injicējamus medikamentus. Tā kā šajā laikā biju nonācis finansiālās problēmās, diemžēl nevarēju atļauties tos nopirkt uzreiz. Īsti nezināju, kā rīkoties un lūdzu Dievam palīdzību, jo šo problēmu vajadzēja risināt nekavējoties, lai izvairītos no smagākām sekām.

Par to visu izstāstīju mājas grupiņā, kur aizlūdza par mani. Vēlāk, kad bija iespēja, nopirku medikamentus. Palika labāk, bet, kad injekcijas pārtraucu, sāpes atgriezās. Bija ļoti grūti, bieži arī naktī nevarēju pagulēt. Tā pagāja apmēram pusotra nedēļa. Svētdienas rītā, kā parasti, gāju uz dievkalpojumu. Slavēšanas laikā bija grūti nostāvēt kājās, uz sprediķi īsti nevarēju koncentrēties, jo sāpes bija gandrīz neizturamas. Dievkalpojuma beigās mācītājs izteica neierastu aicinājumu – iznākt priekšā uz aizlūgšanu visus, kas tajā dienā nejutās labi. Šajā brīdī īsti nebija ticības, tieši otrādi – nāca domas, ka nav jau vērts iet, ka tāpat nekas nemainīsies. Tomēr iekšēji bija sajūta, it kā kāds stumtu iziet priekšā. Aizlūgšanas laikā neko īpašu nejutu. Atgriezos savā vietā, un, dievkalpojumam beidzoties, aizgāju mājās. Tikai tad sapratu, ka sāpes man ir pārgājušas! Piesardzīgi paēdu un ar prieku konstatēju, ka joprojām jūtos labi. Kādu laiku bija vēl nedrošības sajūta, ka sāpes varētu atgriezties. Pašā vakarā par spīti apēdu dažas maizītes, lai pārbaudītu, vai tiešām nesāpēs. Slava Dievam! No sāpēm nebija ne miņas!

Pēc divām dienām aizgāju pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību. Tā kā pavisam nesen jau biju izmeklēts, atkārtotu pārbaudi nozīmēja ļoti negribīgi. Taču tas bija to vērts! Ultrasonogrāfijā neatrada nevienu nierakmeni, par ko ārsts ļoti brīnījās. Arī man pašam bija liels prieks un brīnums, ka Dievs var tā dziedināt – sāpēja, un pēkšņi nesāp vienas negaidītas lūgšanas rezultātā!

Ikvienam, kurš lasa šo manu liecību, novēlu tikt vaļā no šaubām, ticēt un piedzīvot, ka Dievs tiešām ir un dara brīnumus.”

Rolanda Kovaļa liecību pierakstīja Dace Daubere

Rediģēja „Kristus Pasaulei” redakcija

Jau šonedēļ – Vasarsvētku dievkalpojums!

Publicēja 2018. gada 14. maijs 11:52Laura Gruševa

Ziņas datums 14.05.2018

Šo svētdien, 20. maijā, draudzē “Kristus Pasaulei” notiks Vasarsvētku dievkalpojums.

Tā ir diena, kurā visa kristīgā pasaule atzīmē notikumu, kad Dievs pārdabiski sūtīja Svēto Garu pār Savu draudzi. Tas bija sākums Kristus Evaņģēlija sludināšanai. Jēzus mācekļi un tuvākie sekotāji saņēma spēku būt par Viņa lieciniekiem, parādīt Dieva mīlestību cilvēkiem un nebaidīties no pretinieku vajāšanām. Arī mūsu draudzē šie svētki ir ļoti svarīgi, jo bez Svētā Gara spēka kristiešiem ir grūti īstenot Dieva plānu un piedzīvot izmaiņas savā dzīvē.

Draudzes “Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis reiz stāstīja: Savā laikā pats piedzīvoju brīnišķīgu Svētā Gara piepildījumu kāda pasaulē ļoti populāra evaņģēlista dievkalpojumā, un tas bija tieši Vasarsvētku dienā. Arī pār Brāļu draudzēm hernhūtiešiem tieši Vasarsvētku dienā nonāca Dieva uguns un rezultātā pirms vairāk nekā 200 gadiem sākās atmoda Latvijā. Tas ir vajadzīgs arī mums šodien! Es aicinu jūs lūgt par to, sagatavot savu sirdi un saņemt! Novēlu katram draudzes „Kristus Pasaulei” apmeklētājam kļūt stipram Dievā, iegūt jaunu svaigumu un Dieva pieskārienu!”

Dievkalpojuma noslēgumā ikviens, kurš tic Jēzum kā savam Glābējam, tiks aicināts piepildīties ar Svēto Garu un arī saņemt Svētā Gara kristību aizlūgšanā.

Vasarsvētku dievkalpojums notiks 20. maijā pulksten 11.00 Braslas ielā 29A, ieeja D no ielas puses. Esi mīļi gaidīts un neaizmirsti ņemt līdzi arī savus draugus! Piepildies ar Dieva prieku un iepazīsti Viņa spēku!

Ieeja brīva.

Sīkāka informācija draudzes mājaslapā: www.kristuspasaulei.lv

„Kristus Pasaulei” redakcija

Galvassāpes man bija “norma”

Publicēja 2018. gada 10. maijs 13:21Laura Gruševa

Ziņas datums 10.05.2018

Pirms Anna iepazina Dievu, galvassāpes viņai bija ikdiena. Apmeklējot ārstu, meitene uzzināja, ka viena no artērijām ir četras reizes šaurāka par normu un ka pilnībā atbrīvoties no galvassāpēm nevarēs nekad, tāpēc ar to būs jāsadzīvo visu mūžu. Tomēr Dievam bija cits plāns...

“Hroniskas galvassāpes man sākās pamatskolā, taču sākumā tām nepievērsu lielu vērību. Ap 8.-9.klasi tās krietni saasinājās – nevarēju vairs nosēdēt stundās, traucēja koncentrēties un mācīties, tāpēc ar mammu nolēmām apmeklēt ārstu. Viņš nosūtīja mani uz dažāda veida procedūrām – datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi un doplerogrāfiju, kas izmeklē tieši asinsvadu darbību, kuras laikā man atklāja problēmas ar artērijām. Galu galā izrādījās, ka viena no artērijām man ir četras reizes šaurāka par normālo lielumu. Ārsts izrakstīja zāles un aizliedza sporta stundās mest kūleņus, stāvēt svecītē vai kā citādi noslogot kakla rajonu, bet piekodināja, ka pavisam atbrīvoties no galvassāpēm būs neiespējami un ar tām būs vienmēr jāsadzīvo. Es sāku ievērot daktera teikto un lietot medikamentus, kas nedaudz palīdzēja, tomēr lielākoties galva turpināja sāpēt, lai gan ne tik ļoti kā iepriekš. Sākumā emocionāli to pārdzīvoju, taču ar laiku samierinājos. Bija arī brīdis, kad zāļu lietošanā ieturēju nelielu pauzi, bet tad galvassāpes uzreiz atgriezās.

Tā es arī dzīvoju un jau biju pieradusi, ka ikdiena paiet sāpēs. Tad, kādu dienu ejot pa ielu, mani uzrunāja divas meitenes un uzdeva jautājumu, uz ko es dzīvē paļaujos. Mēs parunājām, viņas pastāstīja par Dievu, un nolēmām samainīties ar kontaktiem. Sarunas turpinājām sarakstoties un satiekoties. Lai gan nekad nebiju apmeklējusi kādu draudzi, Dievam ticēju jau iepriekš, tādēļ nākamajā nedēļā es atnācu uz mājas grupiņu un pēc kāda laika – arī uz dievkalpojumu. Neilgi pēc tam devos uz draudzes trīs dienu semināru jeb inkaunteru. Tur pirmo reizi piedzīvoju patiesu Dieva mīlestību, kas izmainīja manu attieksmi pret Viņu. No tās reizes es sāku veidot personīgas attiecības ar Dievu – katru dienu lasīt Bībeli un lūgt, arvien vairāk tuvojos Dievam, sāku kalpot draudzē, un galvassāpes ar laiku vienkārši pazuda. Nepiefiksēju pat precīzu brīdi, kad tas notika, bet zinu, ka aptuveni pagājušā gada rudenī. Zāles kopš tā laika vairs nelietoju.

Tagad esmu pilnībā dziedināta un pat vairs nespēju iedomāties to sajūtu, ka man atkal katru dienu stipri sāpētu galva. Sāpes liekas tik tālas un svešas. Es zinu, ka šīs dziedināšanas pamatā ir personīgas attiecības ar Dievu un kalpošana draudzē, tāpēc iedrošinu ikvienu meklēt savu problēmu risinājumu pie Dieva lūgšanās un nodoties Viņam. Meklējiet vispirms Dieva valstību, un viss pārējais jums taps piemests!”

Annas Veronikas Greperes liecību pierakstīja Evija Šmatova

Rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Atskats uz maija dziedināšanas dievkalpojumu

Publicēja 2018. gada 7. maijs 22:52Laura Gruševa

Ziņas datums 08.05.2018

Svētdien, 6.maijā, draudzē ‘Kristus Pasaulei” notika dziedināšanas dievkalpojums, kuru apmeklēja gandrīz 500 cilvēku. Dievkalpojumā bija jūtama Dieva klātbūtne, kas aizskāra daudzu sirdis.

Šoreiz mācītājs sludināja divas tēmas – “Nabagais un bagātais” un “Zāles visai tavai miesai”. Pēc svētrunas 47 cilvēki atsaucās aicinājumam pieņemt Jēzu par savu Kungu un Glābēju un katram dievkalpojuma apmeklētājam bija iespēja saņemt individuālu aizlūgšanu. Cilvēki liecināja par pozitīvām izmaiņām, taču vislielāko brīnumu piedzīvoja Olga, kura pēc kataraktas operācijas zaudēja redzi ar labo aci. Olga stāsta par piedzīvoto: „Atnākot uz aizlūgšanu, sajutu kaut ko neparastu – šķita, ka kāds ar pirkstiem nemitīgi pieskaras visai manai galvai. Šī sajūta nebeidzās pat tad, kad devos sēdēt savā vietā! Nolēmu uzlikt roku kreisajai acij un palūkojos ar labo aci – tas bija neticami! Tumsas vietā, kas bija agrāk, es redzēju gaismu, krāsu aprises un kontūras! Redzēju, kā cilvēki kustas! Tūlīt pat devos liecināt par šo brīnumu. Esmu ļoti pateicīga Dievam!

Vēl dažas no liecībām:

Antonija: „Pēc insulta man bija grūtības kustināt kreiso ķermeņa pusi, tā arī tirpa, bija stīva un savilkta. Dievkalpojuma laikā jutu vieglumu problemātiskajā ķermeņa daļā un tagad varu kustināt kreiso roku un kāju.”

Inese: “Saņēmu dziedināšanu mugurkaulam. Jau nepilnu gadu sāpēja mugura, sāpes bija katru dienu un dažreiz pat nakts laikā, guļot. Aizlūgšanas laikā izjutu siltumu muguras rajonā un pilnīgu brīvību no sāpēm. Arī noliecoties sāpju vairs nav.”

Edīte:Pēdējā laikā bija nospiestības sajūta, mokoša vainas apziņa, kā arī nespēju sakopot domas. Pēc lūgšanām izjutu atvieglojumu un prieku.”

Kādam puisim sporta traumas rezultātā bija sāpoša potīte, tā krakšķēja un viņš nevarēja brīvi kustēties. Aizlūgšanas laikā viņš saņēma dziedināšanu, potīte vairs nekrakšķ un viņš var bez sāpēm staigāt un lēkāt.

Šeit linki uz video liecībām un foto:

https://www.youtube.com/watch?v=dYT-03t1riM

https://ej.uz/ochy

Dievkalpojumi draudzē notiek katru svētdienu plkst.11:00, Braslas ielā 29A. Piedalies arī tu un nepalaid garām savu iespēju!

Draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Brīnumaina redzes atjaunošanās dievkalpojuma laikā!

Publicēja 2018. gada 7. maijs 11:55Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 7. maijs 12:06 ]

Ziņas datums 07.05.18.

Šī gada pirmajā dziedināšanas dievkalpojumā varēja dzirdēt neskaitāmas liecības, kurās cilvēki apliecina fizisku un emocionālu dziedināšanu no dažādām problēmām. Vienu no visspilgtākajiem brīnumiem piedzīvoja Olga, kuras labā acs kļuva redzīga jau dievkalpojuma laikā!

Pirms sešiem gadiem Olgai tika veikta kataraktas operācija labajai acij. Sākumā redze bija ļoti laba, taču pēc diviem gadiem sākās izmaiņas – ar labo aci Olga sāka redzēt arvien sliktāk. Laikam ejot, viņa pazaudēja redzi pavisam un saskatīja tikai tumšu laukumu. Ārsti apgalvoja, ka labās acs nervi ir atmiruši un ārstēšanas iespējas nepastāv. Tomēr Dievs dara to, ko ārsti vairs nespēj!

Olga stāsta par piedzīvoto: „Atnākot uz aizlūgšanu dziedināšanas dievkalpojuma laikā, sajutu kaut ko neparastu – šķita, ka kāds ar pirkstiem nemitīgi pieskaras visai manai galvai. Šī sajūta nebeidzās pat tad, kad devos sēdēt savā vietā! Nolēmu uzlikt roku kreisajai acij un palūkojos ar labo aci - tas bija neticami! Tumsas vietā, kas bija agrāk, es redzēju gaismu, krāsu aprises un kontūras! Redzēju, kā cilvēki kustas! Tūlīt pat devos liecināt par šo brīnumu. Esmu ļoti pateicīga Dievam!

Video no dziedināšanas dievkalpojuma: 

YouTube video

Olgas liecību pierakstīja Kristīne Zeltiņa

Valdis: “Katra diena ir jauns piedzīvojums.”

Publicēja 2018. gada 3. maijs 12:23Laura Gruševa

Ziņas datums 03.05.2018 
Valdi, apmēram pirms gada kādā parastā dienā tu piedzīvoji neparastu tikšanos, kas mainīja tavu dzīvi. Pastāsti, lūdzu, par to!

Jā, tā bija liktenīga tikšanās. Uz ielas mani uzrunāja kāda meitene un sāka stāstīt par Dievu. Šī saruna man šķita neparasta un tā neizgāja no prāta. Kādu vakaru, kad atpūtos naktsklubā, sāku domāt par to, ka man dzīvē vajag kaut ko vairāk, un nolēmu šai meitenei piezvanīt. Viņa mani uzaicināja uz mājas grupiņu. Iepatikās cilvēki, atmosfēra, interesanti pavadīju laiku un tā sāku apmeklēt mājas grupiņu arvien regulārāk. Man patika tas, ko dzirdēju, – ka Dievs mani mīl tādu, kāds esmu, ka Viņš ir vienmēr uzticams, ka ar Jēzu varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pamazām pieņēmu Bībeles mācību un ticība manī lēnām auga. Tā pagāja vairāki mēneši līdz biju gatavs spert nākamo soli un sākt apmeklēt draudzes dievkalpojumus. Šā gada janvārī sapratu, ka ir pienācis laiks nožēlot grēkus un ieaicināt Jēzu savā dzīvē. 

Tu neminēji, ka būtu bijušas kādas problēmas, kas spiestu tevi meklēt Dievu. Vai tavā dzīvē pirms tam viss bija kārtībā?

Pašam nešķita, ka man būtu kādas īpašas problēmas, biju ar tām tā saaudzis, ka viss likās normāli. Tomēr pamazām, iepazīstot Dievu, ieraudzīju sevi it kā no malas un sāku apzināties, ka nemaz nav tik labi, kā biju iedomājies. Draudzes trīs dienu seminārā jeb Inkaunterā sapratu, ka manā dzīvē ir augstprātība, lepnība un tādēļ mēdzu pazemot cilvēkus. Kā jau daudziem, problēmu saknes meklējamas bērnībā. Es mīlēju savu tēti un vienmēr gaidīju viņu mājās, taču vecāku strīdu dēļ sāku uzskatīt, ka tētis ir sliktais un nespēju viņam piedot šos biežos konfliktus ģimenē. Reizēm ar necieņu un pat rupji pret viņu izturējos. Nebiju iemācījies, ka pret vecākiem jāattiecas ar cieņu. Gan skolā, gan pieaugušā vecumā nespēju pieņemt autoritātes. Sākot apmeklēt skolu, jutos nepārliecināts, klasesbiedri mani atstūma. Izdzīvošanas instinkta vadīts, arī es pats citus sāku pazemot. Man patika redzēt, ka viņiem ir slikti, neklausīju skolotājiem, ņirgājos par skolas biedriem. Es darīju tikai to, kas pašam patīk, un nevienam neuzticējos. Ja kāds nāca ar mani runāt, bieži ignorēju, “atšuvu”, izturējos ļoti augstprātīgi, uzskatīju citus par zemākiem, jutu pret cilvēkiem naidu. Ja man nejauši uzgrūdās vai izdarīja ko nepatīkamu,
mierīgi varēju izturēties rupji un fiziski iespaidot. Nespēju pieņemt nekādu kritiku vai pamācību un pats citiem neteicu labus vārdus. Šī paša iemesla dēļ nebiju spējīgs sastrādāties ar kolēģiem, darbu veicu vienatnē, bet man tas šķita normāli.

Kā tu saprati, ka ir iespējams dzīvot arī citādāk un kā tu dzīvo šobrīd?

Kā jau minēju, sākot apmeklēt mājas grupiņu un draudzi, izmaiņas notika lēnām. Bībelē rakstīto uzreiz nevarēju saprast un pieņemt. Tomēr, nākot un klausoties Dieva Vārdu, manā dzīvē viss sāka mainīties – aizbraucu uz inkaunteru, kas kļuva par radikālu pagrieziena punktu. Aizlūgšanā piedzīvoju Dieva pieskārienu un sajutu, kā atnāk brīvība no atstumtības, naida, augstprātības. Man tas viss bija brīnums un pozitīvs šoks. Šeit arī sapratu, ka vientulības un atstumtības dēļ izturos nicīgi pret citiem un nespēju uzklausīt veselīgu kritiku un pamācību, tas traucēja man pilnveidoties kā personībai. Pieņēmu arī konkrētus lēmumus: sāku regulāri lasīt Bībeli un lūgt. Piedevu savam tētim, tagad pavadām vairāk laiku kopā un es izturos pret viņu ar cieņu. Esmu kļuvis mierīgāks, pieņemu kritiku un ieklausos un respektēju vadītāju un citu cilvēku padomus. Stāstu cilvēkiem par Dievu, jo Jēzus ir izmainījis manu dzīvi un vēlos ar šo vēsti dalīties ar citiem. Cenšos palīdzēt un atbalstīt cilvēkus un esmu atklājis, cik patīkami ir teikt labus vārdus un uzslavas. Spēju arī uzticēties cilvēkiem. Esmu savas ticības sākumposmā, bet mana dzīve jau ir radikāli izmainīta un esmu ļoti laimīgs un pateicīgs Dievam.

Vai ir kaut kas īpašs, ko vēlies pateikt tiem, kas lasīs tavu stāstu?

Īpašu novēlējumu vēlos pateikt tiem, kas jūtas atstumti, vientuļi, naida pilni. Dievs spēj izmainīt tavu dzīvi un tu vari kļūt par laimīgu, pozitīvu personību. Dzīvojot ar Dievu, katra diena ir jauns piedzīvojums.

Valda Strautiņa liecību pierakstīja Dace Daubere
Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Tuvojas dziedināšanas dievkalpojums

Publicēja 2018. gada 30. apr. 04:43Laura Gruševa

Ziņas datums 30.04.2018

Jau 6.maijā plkst.11:00 notiks dziedināšanas dievkalpojums draudzes “Kristus Pasaulei” jaunajās telpās Braslas ielā 29a. 1. Pētera 2:24 ir sacīts: “Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” Dievs vēlas dziedināt ikvienu kaiti un slimību!

Iepriekšējā dievkalpojumā vairāki cilvēki saņēma dziedināšanas. Šeit dažas no liecībām:

Valda: Ilgu laiku slimības dēļ nevarēju pacelt rokas un pietupties. Dievkalpojuma laikā piedzīvoju dziedināšanu un tagad varu noliekties un aizskart grīdu ar rokām!

Aira: Divus gadus man vairogdziedzerī bija mezgli, kurus varēja sataustīt. Aizlūgšanas laikā mācītājs teica, ka Dievs šajā brīdī dziedina kādus tieši no vairogdziedzera problēmām, un es sajutu kakla rajonā ieplūstam siltumu. Pēc brīža, pieskaroties vairogdziedzerim, mezglus sataustīt vairs nevarēju! Tas ir brīnums!

Dzintra: Pirms 5 gadiem man tika konstatēta muguras diska trūce, kuras dēļ regulāri tirpa rokas un kājas. Pēc aizlūgšanas jutu reālas pārmaiņas un varēju pieliekties, ko pirms tam ilgus gadus nespēju.

Gunta: Man nebija prieka par savu dzīvi, un es neredzēja tai nekādu jēgu, domāju par pašnāvību un vēlējos nomirt. Pēc aizlūgšanas esmu brīva no nomāktības, sirdī pēc ilgiem laikiem ienāca miers un prieks.

Silvija: Trīs mēnešus mocījos ar stiprām sāpēm ceļos, kustības bija ierobežotas un nespēju arī pietupties. Dievkalpojuma beigās varēju notupties bez citu palīdzības, un arī sāpes ceļgalos vairs nejūtu. Dievs ir mani dziedinājis!

Viktorija: Man četrus gadus sāpēja labā niere tik stipri, ka naktīs nevarēju gulēt. Arī, ierodoties uz dievkalpojumu, jūtu lielas sāpes. Dievkalpojuma laikā sāpes pilnībā pārgāja. Esmu pateicīga Dievam!

Šajā dievkalpojumā ikvienam būs iespēja saņemt individuālu aizlūgšanu par fiziskajām, emocionālajām un garīgajām vajadzībām. Nāc pats un ņem līdzi draugus!

Draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Dziedināta no sāpēm mugurā

Publicēja 2018. gada 26. apr. 13:12Laura Gruševa

Ziņas datums 26.04.2018

Vairas maizes pelnīšanas darbs ir saistīts ar lauksaimniecību, ziemā virtuvē, bet vasarā – siltumnīcā. „Smago darbu rezultātā man bija radusies pārslodze. Ilgu laiku cīnījos ar muguras sāpēm, kas mani pavadīja ik uz soļa. Bieži nācās nēsāt smagumus, bez kā virtuvē nevar iztikt. Konsultējoties ar ārstu, noskaidrojās, ka pie vainas ir nospiests nervs. Ārsts izrakstīja zāles, kuras vajadzēja lietot regulāri katru dienu. Apmeklēju arī procedūras, kas nedaudz palīdzēja.”

Vaira atzīst, ka agrāk ticēja Dievam virspusēji, tādā līmenī, cik par Dievu bija dzirdējusi baznīcā. Tam, ka Dievs dziedina, viņa iepriekš neticēja. Kādu reizi priekšnieks viņu draudzīgi aicināja uz „Kristus Pasaulei” dievkalpojumu, un Vaira piekrita aiziet. Ātri vien viņā radās interese uzzināt vairāk par Dievu, tādēļ Vaira sāka regulāri apmeklēt dievkalpojumus un mājas grupiņu. Uzzinot par Lielo dziedināšanas dievkalpojumu Kongresu namā 19. novembrī, Vaira gaidīja to ar lielu nepacietību un ticību, ka Dievs viņai palīdzēs tikt vaļā no sāpēm. „Dziedināšana mugurā nenotika uzreiz, pārmaiņas sāku pamanīt laika gaitā. Es ticu, ka šo dziedināšanas procesu paātrināja tas, ka turpināju apmeklēt regulāri draudzes dievkalpojumus, piedalīties mājas grupiņā un studēt katru dienu Dieva vārdu. Es regulāri un neatlaidīgi apliecināju Bībeles pantu no 1.Pētera 2:24: „Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” Dienu pēc dienas sajutos daudz vieglāk, līdz momentam, kad sāpes bija pilnībā izzudušas un kopš tā laika tās nav atgriezušās.

Esmu ievērojusi arī tādu interesantu faktu – kopš apmeklēju draudzi, mani ir pārstājušas vajāt neveiksmes, kas pirms tam diezgan bieži ar mani atgadījās. Biju divas reizes lauzusi roku un vienreiz potīti.”

Patlaban Vaira sparīgi ir atsākusi lauksaimniecības darbus, kurus viņa var paveikt bez jebkādām sāpēm mugurā, arī medikamenti un procedūras vairs nav nepieciešamas. Vaira ir pateicīga Dievam par savu dziedināšanu!

Ja arī tu vēlies saņemt risinājumu savai problēmai, esi aicināts uz draudzes „Kristus Pasaulei” dziedināšanas dievkalpojumu, kas notiks svētdien, 6. maijā, plkst. 11:00, Rīgā, Braslas ielā 29a.

Vairas Grabantes liecību pierakstīja Elvijs Zeltiņš

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Beigusies līderības konference ar bīskapu Ričardu Erī

Publicēja 2018. gada 21. apr. 22:49Laura Gruševa

Ziņas datums 22.04.2018

Pagājušajā nedēļas nogalē draudzē “Kristus Pasaulei” kalpoja Dāga Hevarda – Milla tuvs palīgs un draudžu apvienības bīskaps Ričards Erī ar kalpotāju komandu. Tās bija trīs dienas Dieva klātbūtnē, kurās bīskaps dalījās ar mums savā pieredzē un zināšanās.

Līderu konferencē bīskaps Ričards Erī mācīja par uzticību un neuzticību, garīgo tēvu un dēlu attiecībām draudzē, kā arī Svētā Gara svaidījumu. Pasākuma beigās bīskaps aizlūdza par ikvienu, kas to vēlējās.

Svētdienas dievkalpojumā bīskaps sludināja par evaņģelizācijas nozīmi. Draudzes vienīgais mērķis ir dvēseļu glābšana. Dievs nepārprotami vēlas, lai Viņa nams – Dieva draudze, būtu pilns un lai notiktu nepārtraukta izaugsme.

Konferences apmeklētāji dalās ar saviem iespaidiem:

Ieva: Līderības konference man palīdzēja ieraudzīt Dieva uzticību un mīlestību, kā arī aizdegties ar vēlmi pēc lielas draudzes, kas pilna ar glābtām dvēselēm!

Pārsla: Līderības konference bija brīnišķīga iespēja atsvaidzināt jau zināmas lietas par uzticību un līdera nozīmi manā dzīvē. Viss dzirdētais ir svarīgs ikvienam kristietim, kurš grib pilnveidoties un būt daļa no augošas, dzīvas draudzes.

Vita: Šajās dienās ieguvu atspirdzinājumu un iedvesmu ne tikai no bīskapa stāstītā par uzticību, bet arī no viņa paša attiecībām ar savu garīgo līderi. Iedvesmojos arī, vērojot, kādas ir bīskapa attiecības ar viņa draudzes cilvēkiem.

Arturs: Es personīgi ieguvu daudz padziļinātākas zināšanas par to, kā celt un veidot uzticamus cilvēkus.

Ineta: Gara svaidījums, kas nāca no bīskapa sludināšanas, nespēja atstāt vienaldzīgu. Viss kopā lika aizdomāties, cik Dievs ir uzticams un nemainīgs un cik patiesi lojāliem ir jābūt mums – kristiešiem.

Pēteris: Mēs augsim un sasniegsim savus mērķus, būdami uzticami Dieva vīzijai un savam vadītājam. Dievam neinteresē draudzes mācību atšķirības vai ģērbšanās stils, bet tas, lai cilvēki tiktu glābti. Mani uzmundrināja novēlējums: "Kļūsti par dvēseļu meklētāju!" Tā bija arī lieliska iespēja atcerēties uzticamības principus, novērtēt mācītāja un līderu neatsveramo ieguldījumu mūsu dzīvēs.

Foto no pasākuma var apskatīt šeit: https://ej.uz/3wv4

Draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Cigaretes man bija kā maize

Publicēja 2018. gada 19. apr. 13:06Laura Gruševa

Ziņas datums 19.04.2018

Smēķēšanu atmest ir ļoti grūti un tam piekritīs gandrīz ikviens pīpētājs. Atkarība no nikotīna paņem savā varā tik spēcīgi, ka daudzi cilvēki samierinās ar šo netikumu, un par brīvību no cigaretēm aizmirst. Pat  neskatoties uz to, ka smēķēšana ir ļoti kaitīga veselībai, šā vai tā cilvēki ir gatavi izdot lielas naudas summas par kārtējo paciņu.  Ir izgudroti visādi līdzekļi, kurus lietojot, daudzi domā, ka vieglāk tiks vaļā no nikotīna atkarības. Cilvēki pērk dažādus plāksterus, košļājamās gumijas un vēl visādus mūsdienu līdzekļus, bet tikai retajam tas patiesi palīdz.

Māris smēķēja 35 gadus. Viņš vairākkārt centās atbrīvoties no šīs atkarības, pirka nikotīna tabletes un izmantoja citas metodes, taču nekas viņam nepalīdzēja, tāpēc viņš meta visu pie malas un samierinājās ar esošo līdz brīdim, kamēr atklāja, ka ir kāds, ar kā palīdzību tikt vaļā no šī netikuma. Tālāk viņš pats stāsta par savu piedzīvoto.

 “Viss sākās jau pamatskolas laikā. No sākuma smēķēju reti, taču interese pēc tabakas pieauga. Regulāri atrados starp smēķētājiem, jo arī tēvam un vectēvam piemita šis netikums. Intensīvi sāku smēķēt, kad pabeidzu skolu. Biju aptuveni 18 gadus vecs un cigaretes nu jau patērēju tik daudz, ka dienā aizgāja pat divas paciņas. Sapratu to, ka esmu kļuvis tiešām atkarīgs. Cigaretes man bija kā maize. Dažreiz gadījās, ka ēdiena vietā nopirku cigarešu paciņu. Pēdējā laikā sāku just, ka smēķēšana sāk ietekmēt arī manu veselību, jo man sāka trūkt elpa un bija apgrūtināta elpošana. Tas ietekmēja arī finanses, jo šobrīd apzinos, ka pa šiem gadiem esmu iztērējis tik lielas naudas summas cigaretēs, ka tas ir prātam neaptverami.

Kopumā biju smēķējis 35 gadus. Vairākkārt centos atmest, taču tas bija neveiksmīgi. Reizēm pirku visādas tabletes, taču tā bija kārtējā izgāšanās un es turpināju smēķēt. Centos atmest arī paša spēkiem, tomēr atkal tas bija neveiksmīgi. Labākajā gadījumā bez smēķēšanas izturēju vairākas nedēļas, bet kaut kas nogāja atkal greizi, man nepietika spēka un es atsāku smēķēt. Uz kādu laiku es biju padevies un vairs necentos atmest, līdz brīdim, kad kāda paziņa mani uzaicināja uz draudzes ‘’Kristus Pasaulei’’ mājas grupiņu.

Šeit es dzirdēju daudz liecības par to, kā Dievs cilvēkiem ir izmainījis dzīves. Smēķēšanu atmetu pakāpeniski, iesākumā nācu uz draudzi un turpināju smēķēt. Es meklēju to Kungu, biju sācis lasīt Bībeli un lūgt, arī mājas grupiņas vadītāja lūdza par mani Dievu. Šīm lūgšanām bija spēks, jo ar laiku sāku saprast, ka man smēķēšana vairs nav nepieciešama. Sāku pīpēt arvien mazāk. Beigās no divām paciņām jau biju pārgājis uz divām cigaretēm dienā.  Punktu manai ‘’smēķētāja karjerai’’ pielika draudzes rīkotais seminārs ‘’inkaunters’’. Pēc šīm trīs dienām, atgriežoties mājās, pilnībā biju brīvs no smēķēšanas. Šobrīd varu apgalvot, ka ir uzlabojusies pašsajūta un liels gandarījums par paveikto. Esmu pateicīgs Dievam par to, ko Viņš man ir devis. Viens pats es to nebūtu paveicis, bet ar Dievu viss ir iespējams. Regulāri apmeklēju dievkalpojumus un mājas grupiņas, esmu izveidojis personīgas attiecības ar Dievu, katru dienu lasu Bībeli un lūdzu. Esmu sācis apmeklēt arī līderu skolu un vēlos iet uz priekšu un iepazīt Jēzu vēl vairāk. Zinu, ka pats labākais, ko Dievs man grib dot, ir vēl priekšā.”

Māra Mazjāņa liecību pierakstīja Edgars Paeglis

Rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

1-10 of 1133