TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Vieta, kur mainās dzīves!

Publicēja 2018. gada 20. febr. 11:42Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 26. febr. 02:38 ]
Ziņas datums 20.02.18.

Bet ja es aizkavētos lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1.Timotejam 3:15)

Pāvils runā par to, ka draudze ir patiesības balsts un pamats. Pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, ko mēs redzam visapkārt, nāk no Dieva caur draudzi. Bībele saka, ka nāks laiki, kad draudze tiks paņemta prom no zemes. Paliks tikai tie, kas nebija ticējuši vienpiedzimušajam Dēlam – Jēzum Kristum. Tad, kad draudzi paņems prom, šeit virs zemes būs tāds haoss – bēdu laiki, ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, kas nekad nav bijis un vairāk arī nekad nebūs jeb ļaunums izpaudīsies pilnā mērā virs zemes. Ja kāds tajā laikā vēlēsies atgriezties pie Kristus, tad tad būs iespējams tikai caur mocekļa nāvi, praktiski gandrīz neiespējami. Tas notiks tikai tāpēc, ka draudzes vairs nebūs virs zemes. Tas pierāda to, ka draudze ir instruments, ko Dievs lieto, lai radītu visas pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā. Latvijas valsts ir radusies pateicoties Dievam, un tās iesākums ir 18. gs. hernhūtiešu jeb brāļu draudžu atmodā. Draudze ir patiesības balsts un pamats. Ja draudzes nav, tad valda absolūts ļaunums. Piemēram, hospitāļu un vēlāko slimnīcu pirmsākumi nāk no Dieva, no draudzes. Par daudzām lietām, ko mēs šodien redzam kā ierastu parādību, piemēram, medicīnu, mēs nezinām, ka tās nāk no draudzes. Skolu mācību grāmatās ļoti maz ir rakstīts par brāļu draudžu atmodu un to visu, kas ar latviešiem ir noticis, pirms mūsu tauta garīgi atmodās. Taču tieši no latviešu garīgās atmodas cēlās pirmie intelektuāļi un darbinieki, kas izveidoja mūsu valsti. Draudze ir patiesības balsts un pamats.

Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mateja evaņģēlijs 18:20)

Dievs mīt draudzes vidū, neatkarīgi no tā, vai tu Viņu sajūti vai nesajūti. Viņš ir šeit mūsu vidū, un Viņš ir tevī. Ne tikai manī individuāli, bet arī mūsu vidū. Tas nozīmē, ka draudze ir Dieva klātbūtnes vieta. Ne tikai viens cilvēks, bet visa draudze un visas draudzes kopā ir instruments, kurā mājo Dievs, instruments, Kristus miesa, ar ko Viņš vēlas radīt izmaiņas tautās, cilvēkos, kaimiņos, kolēģos, ģimenēs. Draudze ir Dieva klātbūtnes vieta. Draudze ir vieta, kur mainās dzīves. Runā, ka ir pieci evaņģēliji – Mateja, Marka, Lūkas, Jāņa un piektais ir tava paša dzīve! Mēs esam Dieva evaņģēlijs, mēs esam gaisma, zemes sāls, un, ja tā nederīga, tad tā ārā metama un ļaudīm saminama. Dzīvā Dieva draudze ir vienīgā cerība pasaulei. Ne viens dziedātājs, slavētājs, mācītājs vai kārtības kalpotājs, vai evaņģēlists, bet gan draudze.

Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Par pirmo draudzi ir teikts, ka viņi pastāvēja, bija spējīgi izdzīvot, realizēt savu ticību un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi tikai esot draudzē. Tu vari realizēt sevi un savu ticību un būt pilnīgs tikai esot draudzē. Ārpus draudzes nav ticības, nav Kristus. Mēs esam Kristus miesa. Cilvēks nevar būt atdalīts no draudzes. Viņš var pastāvēt, aiziet līdz galam tikai esot dzīvā Dieva draudzē.

Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Apustuļu darbi 2:46-47)

Tu vari pastāvēt tikai tad, ja tev ir personiskas attiecības ar Dievu un tu personīgi esi draudzē.

Šorīt, braucot uz draudzi, es jau iztālēm skatījos, cik zemledus makšķernieku sēdēs uz Juglas ezera. Tur sēdēja vairāki desmiti, turklāt sakoncentrējušies vienā vietā. Svētdienas dienā tā ir viņu vieta, kur viņiem mainās dzīves. Tā ir viņu “baznīca”, sadraudzība ar zivīm un citām lietām. Tā ir viņu dzīve, bet ir kaut kas vairāk par zivīm, automašīnām, hobijiem vai darbu. Ir Dieva draudze, un tu kā personība vari augt un pilnvērtīgi dzīvot tikai esot dzīvā Dieva draudzē.

Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana pamācības 27:17)

Tieši draudzē, esot kopā ar sev līdzīgiem, ar līdzīgi domājušiem, vietā, kur ir Dieva klātbūtne, tu audz. Tā nav anonīmo alkoholiķu biedrība, kur cits citam palīdz, te ir kaut kas vairāk. Mēs ne tikai cits citu atbalstām un ceļam, reizēm arī nosodām un lamājamies, bet pats galvenais ir tas, ka šeit ir Dieva klātbūtne. DIEVS IR TAS, KAS MAINA MŪSU SIRDIS! Un no mūsu sirdīm nāk dzīvība. Kad mēs lūdzam pēc tēvreizes parauga, mēs nesakām “mans Tēvs Debesīs”. Nē, mēs sakām “mūsu Tēvs Debesīs”! Dievs nav tikai mūsu draudzes Dievs, Viņš nav tikai Latvijas Dievs. Viņš ir visu Dievs!

Man uz rokas ir vecs apzeltīts pulkstenis. Tas rāda precīzi, kaut tas ir ticis arī labots. Pirms divpadsmit gadiem Ukrainā kāds mācītājs man to uzdāvināja. Viņš man iedeva šo pulksteni un teica: „Šis pulkstenis kādu gaidīja, un es domāju, kam tas varētu derēt.” Un viņš iedeva to man. Es vēl labi atceros, kā viņš uz draudzes ēkas bija uzlicis lielu plakātu ar savu seju un aicinājumu pie Jēzus. Viņa draudze atradās kultūras namā, īrētās telpās. Viņš gāja ziedot ar lielu naudas paku. Viņš bija liela auguma, iespaidīgs, bijušais bandīts, dedzīgs vīrs. Viņš teica: „Kā es gribu, lai draudze aug!” Un vakar es uzzināju, ka viņš vairs nav mācītājs. Viņš atkal bija aizgājis atpakaļ vecajā dzīvē. Es nezinu, kādas bija viņa problēmas un ko viņš nespēja uzvarēt, bet ir kāda ļoti svarīga lieta. Pat ja tev gribas grēkot, ja tev ir smagas problēmas, aizvainojums pret tuvākajiem vai ģimeni, tad nekad neatstāj savu draudzi, jo šī ir vieta, kur mainās dzīves. Nekad neatstāj personiskas attiecības ar Dievu un nekad neatstāj draudzi. Tu nevari izmainīties, ja atstāj Dieva klātbūtnes vietu – kambari un draudzi.

Velns ir tas, kas nāk pie tevis un apsūdz, ka neesi cienīgs nākt Dieva klātbūtnē. Ir tikai viens kritērijs, caur kuru tu vari nākt pie Dieva – tas ir Kristus upuris. Tu nenāc pie Viņa ar labiem darbiem. Ābrahāms nāca pie Dieva ar upuri, bet Dievs teica “nē” un Pats pienesa upuri, kad Īzaka vietā atsūtīja aunu. Tā ir līdzība mūsdienām. Ja tu atstāj savu draudzi, tad tu esi padevies. Labāk sēdi draudzē kā miris un esi neinteresants, jo tajā brīdī, kad atstāsi draudzi, tu būsi padevies. Kad tu atstāj lūgšanu kambari, tu esi padevies. Kamēr tu esi attiecībās ar Dievu un draudzē, tev vēl ir cerība. Tu nevari pats tikt galā ar savām lietām. Dzīvība nāk no sirds, no attiecībām ar Dievu, jo Viņš maina sirdi. Ja tu atstāj savu lūgšanu kambari, tad velns tev melo, ka vispār vairs neesi cienīgs nākt pie Dieva, ka tu grēko. Vienalga, ko tu dari – svarīgi ir nākt pie Kristus! NEKAD NEATSTĀJ LŪGŠANU KAMBARI UN NEKAD NEATSTĀJ DRAUDZI! Jo tā ir vieta, kur mainās dzīves.

Tajā pašā laikā mēs dzirdējām Vitāliju Jefremočkinu ar savu komandu, kuri mūsu draudzē slavēja Dievu. Pie bungām un basģitāras bija puiši. Mēs ar viņiem parunājāmies, un viņi teica, ka mani atcerās. Apmēram pirms divpadsmit gadiem es kalpoju Ukrainā, un viņi jau tad spēlēja uz bungām un ģitāras. Vai pa šiem divpadsmit gadiem ir notikušas lielas izmaiņas viņu kalpošanā? Kāda bija tad un kāda tagad ir viņu kalpošana? Viņi tagad slavē kopā ar Vitāliju pat stadionos, kur sapulcējas tūkstošiem cilvēku. Viņi šobrīd jūtas stiprāki. Viņu dzīves ir izmainījušās. Tas ir pateicoties tam, ka viņi ir ne tikai attiecībās ar Dievu, bet arī dzīvā Dieva draudzē. Mums var būt dažādas lietas, kas kalpo par atgādinājumu, un man tas ir šis pulkstenis, nekad neatstāt draudzi!

Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.” (Ebrejiem 10:25-27)

Pāvils saka, ja cilvēks atstāj draudzi, viņš tīši grēko. Upuris vairs neatliek. Ne tāpēc, ka tu vienu reizi neatnāc uz draudzi vai mājas grupiņu, bet tāpēc, ka tu neesi tur, kur ir Dieva klātbūtne. Šeit ir vieta, kas maina dzīves. Viss, kas es esmu, ir pateicoties Dievam un draudzei. Tikai Dievam un draudzei. Mēs neesam radīti būt vieni, kā mūki cellēs.

Vēlos izstāstīt salīdzinājumu ar olām. Tu zini, kādas olas var nopirkt veikalā. Ir dažādas izcelsmes olas, gan no zemnieku saimniecībām, gan no putnu fabrikām. Runāšu par mājas olām. Parasti tās ir skaistas. Katru rītu brokastīs es apēdu trīs olas. Mana sieva garšīgi vāra auzu putru un olas. Mājas olām dzeltenums ir nevis tumšs, bet koši dzeltens, tāds luminiscējošs, īpašs. Tas negaršo pēc zivīm vai pēc kaut kā pretīga. Reizēm tu uzvāri veikala olas, un tās smird pēc zivīm. Man ir tādas aizdomas, ka tās vistas baro ar zivīm, taču es neesmu vistkopis un nezinu. Vienīgi esmu taisījis vistām kastītes. Pusaudzis būdams, veselu mēnesi strādāju vistu fermā, kurā pa visu laiku uztaisīju divas vai trīs kastes. Mājas olas ir lielas, to baltums ir ļoti balts, un katra šī ola ir atšķirīga tumši brūna, duļķaina, aplipusi, cita pleķaina kā ģeogrāfiskā karte. Mana sieva teica, ka cilvēks, no kura viņa šīs olas nopirka, esot teicis, ka viņš savas vistas baro ar pienu un kartupeļiem. Es nezinu, kā tas viss notiek. Bet ir skaidrs, ka tās ir vistas, kuras bijušas labā vidē. Laba vide un barība ir svarīga. Es esmu dzirdējis, ka govju fermās pat atskaņo mūziku, tāpēc viņas dodot vairāk pienu, kas arī garšo labāk. Īsāk sakot, ir svarīga vide un barība. Apustuļiem bija skaidri rakstīts, ka viņi pastāvēja draudzes mācībā (barība) un sadraudzībā (vide), kur ir kārtība, un, kā vakar seminārā Vitālijs un Romāns mums mācīja, disciplīna ir visa pamatā. Es seminārā klausījos ne tikai par slavēšanu, bet arī vispārīgi par to, kādai ir jābūt draudzei un ticīgam cilvēkam. Kā ir iespējams kaut ko sasniegt? Tikai ar disciplīnu. Šeit ir vide, kur tu to visu iegūsti. Tev ir, kam līdzināties. Tev ir atbalsts, un pats galvenais šeit ir Tas Kungs, Svētais Gars, un šeit ir vieta, kur mainās dzīves. Mēs katrs draudzē esam personība, un katrs esam citādāks, un tajā pašā laikā visi vienā kastītē, labi baroti un labā vidē. Tieši tāpēc šeit aug un augs spilgtas personības, kuras nesīs Dieva Vārdu tautās un sabiedrībā. Āmen! Tu esi Jēzus luteklītis.

Šī ir tava draudze, kuru tu apmeklē. Tu apmeklē gan mājas grupiņu, gan draudzi. Cits varbūt tikai draudzi, vēl kāds varbūt tikai mājas grupiņu. Tev ir savs grupiņas vadītājs un mācītājs. Tu esi šajā draudzē, vietā, kur mainās dzīves. Es gribu tam pierādījumus! Varbūt kāds klausās vai lasa un domā: "Vai tiešām šī ir vieta, kur mainās dzīves?" Uzdošu praktiskus jautājumus zālē sēdošajiem.

  • Kurš tieši šeit, šajā draudzē ir iepazinis Dievu? (Apmēram 75% tieši šeit ir iepazinuši Dievu.) Mēs neesam gājuši uz citām draudzēm meklēt cilvēkus, kuri jau ir izglābti, bet veduši cilvēkus no pasaules.
  • Kurš tieši šeit, šajā draudzē ir ne tikai iepazinis Dievu, bet izveidojis regulāras personīgas attiecības ar Dievu? Kuram regulāri ir lūgšanu kambaris, un tu tiešām zini, ka tas ir tavs dzīvības avots? Kurš tieši šajā draudzē to ir izveidojis? (Lielākā daļa.)
  • Kurš šeit, tieši šajā draudzē esot, ir saņēmis reālu atbrīvošanu? Tas ir tā, ka tu zini, ka tev bija dēmoniskas atkarības, kaut kādas dēmoniskas darbības, un tu zini, ka tieši šeit esi no tā atbrīvots? (Daudzi.)
  • Kurš, esot šajā draudzē, reāli redzamā veidā ir saņēmis miesas dziedināšanu kaut vienu reizi? (Arī daudzi.)
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir ticis vaļā no smēķēšanas? (Vairāki.) Es nevaru saprast, kā bijušais narkomāns un cietumnieks var piesaistīt tik godīgus un labus cilvēkus, kuri pat nesmēķē un nav pat to mēģinājuši?
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir ticis vaļā no alkohola lietošanas? (Arī vairāki.)
  • Kurš, esot tieši šajā draudzē, ir atbrīvots no narkotiku atkarības? (Daži.)
  • Kurš, esot šeit, šajā draudzē, ir nometis lieko svaru? (Vairāki.)
  • Kurš, esot tieši šajā draudzē, ir saņēmis emocionālu dziedināšanu? (Gandrīz visi.)
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir sācis sportot? (Daži.) Ceru, ka nākamajā draudzes jubilejā piecelsies vēl vairāk cilvēku.
  • Kuram, esot šajā draudzē, ir izmainījušās uz labo pusi attiecības ar cilvēkiem? (Lielākajai daļai.)
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir kļuvis par pašnodarbināto? (Vairāki priekšējās rindās.) Pirms tam tu strādāji pie darba devēja, bet tagad tev ir notikušas pārmaiņās un esi sācis strādāt pats, meklējot sev klientus. Tā ir brīvība!
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir iesācis savu biznesu? (Nedaudzi.) Arī šo cilvēku skaitam līdz nākamajam gadam vajadzētu pieaugt.
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir atradis savu vienīgo otro pusi (laulāto draugu)? (Daudzi.)
  • Kurš ir vienkārši kļuvis par stiprāku personību? (Vairāk nekā puse.)
  • Kurš, esot šajā draudzē, ir kļuvis par līderi? (Daudzi.)

Tātad svarīga ir vide un barība. Vieta, kur mainās dzīves, patiesības balsts un pamats ir dzīvā Dieva draudze. Nevis mēs maināmies un tad nākam uz draudzi jeb vispirms mēģinām izmainīt sevi un tikai pēc tam nākam pie Dieva, bet mēs nākam pie Dieva un uz draudzi, un tad Dievs mūs maina, un mēs maināmies Viņa spēkā, jo šeit ir vieta, kur mainās dzīves.

Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18 )

Pēteris bija Sīmanis (tulkojumā: niedre), bet Jēzus nomainīja viņam vārdu. Jēzus katram dod jaunu vārdu! Līdzīga Rakstu vieta ir šī:

Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm! Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.” (Atklāsmes grāmata 2:17)

Nākot pie Kristus, Jēzus maina tavu vārdu. Viņš sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Viņš nosauc tevi tādā vārdā, kāds tu esi no iekšienes, jaunpiedzimušais cilvēks. Vai tu zini, ka vārds, kādu vecāki dod savam bērnam, iespaido viņa dzīvi? Es nolasīšu dažus neparastākos bērnu vārdus, kuri ir reģistrēti Latvijā: Spricis, Tagadne, Nirsa, Gruņa, Klusums, Kosmoss, Gonoreta, Dursuns, Durdon, Svings, Jātniece, Purva, Malka, Zose, Lins, Galaktions, Bonaventūra, Mudiņš, Paparde, Žikivators, Pirāts, Tarzāns, Potencija, Duņa, Ļeksus, Bass, Kastītis, Ripa, Kastanis, Telesfors, Smaidonis, Batja, Tofiks, Mīla Upe, Spāre, Kukaine, Glauda, Didars, Vāvere. Diemžēl šie ir reāli cilvēki, un, ja tev nāk smiekli par to, tad iedomājies, ka vecāki tevi kā nevainīgu, mazu bērnu aizved uz skolu, un skolotājs nosauc tevi šajā vārdā visas klases priekšā. Ko darīs klasesbiedri? Vienkārši smiesies par tevi vārda dēļ. Tādēļ vien tevi skolā var atstumt. Tu vari dabūt daudz apvainojumu tikai sava vārda dēļ, un kā mazs, neaizsargāts bērns var to panest? Tas var izmainīt visu cilvēka dzīvi, taču ne uz labo pusi. Vai piekrīti tam? Jā, varbūt kāds tā dēļ kļūs vēl stiprāks, bet bērni nav tādi, kas analizē visas kļūdas un nelaimes, un vērš tās par labu. Bērni ir neaizsargāti. Piedodiet, ja kāds no šiem vārdiem bija jūsu vārds, es nevienu negribēju aizvainot. Kāda reakcija ir cilvēkiem, kas dzird kādu no šiem vārdiem pirmo reizi? Šī vārda nēsātājs tiek patstāvīgi izsmiets, un viņa dzīve tiek salauzta. Draugs, Kristus tev ir devis jaunu vārdu! Ja tu biji Niedre, tad tagad esi Klints. Ja tu biji Jēkabs jeb Krāpnieks, tagad esi Princis jeb Karalis. Tieši šeit mainās tava dzīve un arī tavs vārds, ko tev ir iedevis Dievs.

„[..] aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:17-23)

Jēzus valda, un mēs esam Viņa miesa, un viss ir zem mūsu kājām. Tikai esot draudzē kā Kristus miesa un esot attiecībās ar Dievu, mēs esam pilnība, kas visu visur piepilda.

Man tev ir pravietojums, ko saņēmu lūgšanu kambarī. Jāņa evaņģēlijā Jēzus ar mācekļiem un māti bija kāzās. Parasti pie galda labais vīns tika celts galdā vispirms. Pēc tam, kad viesi jau bija ieskurbuši, tika dots jau sliktāks vīns. (Iestarpināšu, ka Jēzus ar šo notikumu nevēlas teikt, ka ir dota zaļā gaisma vīna lietošanai.) Pienāca brīdis, kad vīns šajās kāzās izbeidzās. Akmens traukos, kuri tur bija, varēja saliet 80 līdz 120 litrus. Pavisam bija 6 trauki. Jēzus lika piepildīt šos traukus ar ūdeni un nest tos galda uzraugam, bet tikmēr šis ūdens jau bija pārvērties vīnā. Galda uzraugs to pagaršoja un uzslavēja kāzu rīkotājus par to, ka svinību beigās galdā tiek likts vērtīgākais vīns, ko parasti liek sākumā. Tas bija pirmais brīnums, ko paveica Jēzus, un mācekļi un citi cilvēki sāka Viņam ticēt.

„Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās. Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: "Viņiem nav vīna." Jēzus saka tai: "Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi." Viņa māte saka sulaiņiem: "Ko Viņš jums teiks, to darait!" Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. Jēzus saka viņiem: "Piepildait traukus ar ūdeni!" Un tie tos piepildīja līdz malai. Tad Viņš saka tiem: "Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!" Un tie to aiznesa. Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, tad galda uzraugs aicina līgavaini un viņam saka: "Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim." Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt.” (Jāņa evaņģēlijs 2:1-11)

Tātad Jēzus pataupīja labāko otrajai daļai. Viņš runā par Veco Derību un Jauno Derību. Šī nebija atļauja dzert, bet norāde, ka Viņš ir atnesis kaut ko labāku. Jēzu noraidīja, neatzina, cīnījās pret Viņu, bet Viņš saka, ka Viņam mums ir kaut kas daudz labāks. Ticība ir reāla darbība. Tas bija vienkāršs ūdens, vienkārši trauki, bet tos lietojot radās kaut kas daudzkārt labāks un lielāks.

„Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.” (Titam 2:14)

Ja tu domā, ka tu šodien jau esi visu sasniedzis, tad Jēzus saka, ka labākais tev vēl ir tikai priekšā. Dievs saka: „Man tev ir kas labāks.” Dievs var piepildīt tavus sapņus un vēl vairāk par tiem. Viss, kas tev ir vajadzīgs – ticēt tajā līmenī, kur tu esi šobrīd. Esi draudzē – tas arī ir tas vienkāršais ūdens! Un vienkārši ej kambarī un pielūdz Viņu! Vienkārši ej savus mazos ticības solīšus! Viss labākais tev vēl ir priekšā, tikai tici un dari vienkāršas lietas!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Vieta, kur mainās dzīves!” rakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments