TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Uzticība un neuzticība

Publicēja 2021. gada 14. dec. 20:53Līga Paņina
Ziņas datums 15.12.21.

Esi sveicināts draudzē “Kristus Pasaulei”! Draudze “Kristus Pasaulei” nav tikai vienā vietā, tā ir visur. Draudzes nosaukums par to arī liecina – Kristus PASAULEI. Dažkārt cilvēki mēdz kļūdīties un saka “Kristus pasaule”, taču mūsu moto ir “pasaulei”. Mūsu mērķis un motīvs tam, kāpēc vispār esam, ir nest Dieva slavu un svētību cilvēkiem, lai mēs varētu dzīvot tiešām Dieva svētītā Latvijā, un Kristus nemājo rokām celtos tempļos, bet gan mūsu sirdīs un mūsu vidū, neatkarīgi no vietas, kur esam. Tāpēc tajā vietā, kur tu šodien atrodies, Kristus ir ar tevi, un tu esi draudzē “Kristus Pasaulei”. Āmen!

Šīs nedēļas svētrunas tēma - “Uzticība un neuzticība”. Draugi, Dievs ir uzticams.

Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna. (2. Tesaloniķiešiem 3:3)

‘Uzticams’ ir rakstura īpašība. Tas nav kaut kas tāds, ar ko cilvēks piedzimst. Uzticamība – tā ir īpašība, kuru cilvēks iegūst, iemācās, izprot, pieņem un praktizē. Ko nozīmē vārds ‘uzticīgs’? Skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts: Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā); pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Uzticīgs cilvēks ir nelokāms savos uzskatos, nelokāms attiecībā pret kādu cilvēku, organizāciju vai kādu parādību u.tml. Nelokāma uzticība savām pārliecībām, saviem mērķiem, vīzijai. Mūsu gadījumā tā, pirmkārt, ir uzticība Dievam. Pašam Dievam ir šāda īpašība – uzticamība. Ja mēs vēlamies līdzināties un sekot Kristum, tad viena no īpašībām, kas mums jāiegūst, ir uzticamība, pirmkārt, Tam Kungam un, otrkārt, tiem cilvēkiem, kurus Dievs tavā dzīvē ir ielicis.

Esmu pateicīgs Tam, kas darījis mani spēcīgu – Kristum Jēzum, mūsu Kungam, ka Viņš atzinis mani par uzticamu un iecēlis kalpošanai. (1. Timotejam 1:12)

Pāvils saka, ka Dievs viņu ir atzinis par uzticamu un iecēlis kalpošanai. Arī pārējās rakstvietas Jaunajā Derībā, kuras šodien lasīsim, gan Pētera, gan Pāvila, gan Jēzus vārdi ir saistīti ar kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Tas vēlreiz atklāj jeb pierāda to, ka kalpošana Dievam un cilvēkiem ir viena no būtiskākajām katra kristieša ticības daļām. Tas vēlreiz norāda uz to, ka nemēdz būt pasīva kristietība vai ticība Dievam. Tas vēlreiz parāda arī to, ka kalpošana ir tikpat svarīga, kā visi citi svarīgie pamatprincipi – lūgšana, dievkalpojumu apmeklēšana (draudze), Bībeles lasīšana. Nemēdz būt aktīva ticība bez kalpošanas. Ir rakstīts: “Bez ticības neviens To Kungu neredzēs.” Redzēt To Kungu bez ticības nav iespējams. ‘Ticība’ ir darbības vārds, kas saistīts ar uzticību.

Ar Silvānu, uzticamo brāli [..] (1. Pētera 5:12)

Pēteris piemin kalpotāju, kurš ar viņu ir kopā un ir daļa no viņa komandas. Pēteris šo brāli sauc par uzticamu. Tātad, te nav runa par brāli, kurš atnāca uz dievkalpojumu pasēdēt, paklausīties kā grieķi Atēnās, kad Pāvils, ciemojoties pastaigājās un redzēja, ka pilsēta bija elku pilna. Pāvils toreiz sludināja Kristu, kam pagadījās. Viņu sadzirdēja vietējie filozofi, kas aicināja Pāvilu padalīties ar informāciju par to, kādu Dievu viņš sludina. Viņiem neinteresēja nekas cits, kā dzirdēt kaut ko jaunu. Taču šis Pētera pieminētais brālis Silvāns nebija cilvēks, kuru vienkārši interesē dzirdēt kaut ko jaunu. Tas bija cilvēks, kurš kopā ar Pēteri kalpoja. Bībelē ir skaidri rakstīta Dieva lielā pavēle.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mateja 28:19)

Katra kristieša uzdevums ir ne tikai kaut ko jaunu saņemt, ieraudzīt, iemācīt, bet lietot zināšanas un kalpot cilvēkiem, nest un audzēt ticību, nest gaismu. Uz mūsu draudzes 2022. gada kalendāra ir lieliem burtiem rakstīts “ES ESMU PASAULES GAISMA”. Pasaules Gaisma ir Kristus, jā, āmen, taču pasaules gaisma esi arī tu. Tu, kas esi Kristū, Viņš ir tevī, un tu kļūsti pasaules gaisma. Tas nenozīmē, ka tu pats no sevis spīdi kā jāņtārpiņš. Tas nenozīmē, ka tu vienkārši spīdi un staigā pa pasauli starojošs, un viss ir kārtībā. Tā būtu pārprasta Bībeles patiesība. Bet tas nozīmē to, ka mēs strādājam un kalpojam cilvēkiem. Draudzes “Kristus Pasaulei” gadījumā tu cel mājas grupas, ved cilvēkus pie Kristus. Tu ieliec savu artavu tajā, ka cilvēku dzīvēs ienāk teicamas pārmaiņas. Viņš kļūst par jaunu radījumu Jēzū Kristū, viņš iemanto mūžīgo dzīvību un iepazīstas ar Kristu personīgi. Cilvēks kļūst par Dieva valstības daļu un kristieti vārda tiešākajā nozīmē. Viņš kļūst par Kristus miesas daļu un konkrēti mūsu gadījumā par draudzes “Kristus Pasaulei” daļu. Un galu galā viņš kļūst par stipru un veiksmīgu personību, cilvēku, kurš cieši nolēmis iet līdz galam. Šādā veidā mēs ražojam. Dievs ir nolēmis svētīt mūsu zemi un mūsu tautu. Mūsu himna ir “Dievs, svētī Latviju!” Dievs ir nolēmis to darīt, bet Viņam ir vajadzīgi strādnieki, un mēs esam fabrika, kas ražo Dievam, mūsu tautai un valstij derīgus pilsoņus, kas atnes reālas pārmaiņas mūsu zemē. Āmen! Tāpēc Pēteris Silvānu sauc par uzticamo brāli. Uzticamais brālis ir tas, kurš kalpo. Visur, kur Jaunajā Derībā tiek runāts par uzticību, tur principā visur vienlaikus tiek runāts par kalpošanu cilvēkiem. Tur tiek runāts par cilvēkiem, kuri reāli strādā.

1. Tas Kungs ir uzticams. Tā ir Dieva īpašība. Ja mēs gribam Dievam līdzināties, tad mums ir šī rakstura īpašība jāiegūst.

2. Gan Pēteris, gan Pāvils runā par uzticību. Un kā par citiem cilvēkiem, tā arī sevi runā kā par uzticamiem.

Visu, kas attiecas uz mani, jums darīs zināmu mīļais brālis Tihiks, uzticamais kalps un biedrs Tā Kunga darbā. (Kolosiešiem 4:7)

Pāvilam bija biedrs jeb draugs un UZTICAMS kalps Tihiks, kurš tika nosūtīts konkrēti ar vēstuli pie kolosiešiem. Kāpēc Pāvils bija kopā ar viņu? Kāpēc vispār šis Tihiks Bībelē ir minēts? Tāpēc, ka viņš bija uzticams un nelokāms. Ja viņš bija nolēmis būt kopā ar Kristu, tad viņš ir kopā ar Kristu. Ja viņš bija nolēmis būt Pāvila kalpošanā, tad viņš ir šajā kalpošanā. Pāvilam reiz bija konflikts ar Barnabu. Barnaba bija cilvēks, kurš faktiski palīdzēja Pāvilam ieiet draudzē un kristīgajā mācībā. Savā ziņā Barnaba bija Pāvilam kā tēvs, kurš viņam ielika pašus pirmos kristietības pamatus un deva atbalstu. Viņš iepazīstināja ar draudzi cilvēku, kurš vēl tikko to vajāja. Tomēr kādā dienā Pāvila un Barnabas ceļi šķīrās. Vai zini, kāds tam bija iemesls? Viņiem abiem kalpošanā misijas ceļojumā bija līdzi kāds cilvēks vārdā Marks. Kādā brīdī šis cilvēks kļuva neuzticams. Viņiem sākotnēji bija viens kopīgs mērķis visiem kopā doties šajā ceļojumā. Tad pēkšņi Marks izdomāja, ka viņam viss šis ir par grūtu, tāpēc viņš devās atpakaļ. Kad pienāca laiks otram misijas ceļojumam, tad Barnaba ar Pāvilu atkal vēlējās apciemot visas tās draudzes, kuras viņi bija dibinājuši. Barnaba vēlējās ņemt līdzi arī šo neuzticamo cilvēku. Barnaba bija ļoti žēlīgs pret visiem cilvēkiem (ja jau pat Pāvilu, kurš vajāja ticīgos, viņš nolēma mācīt). Kad Barnaba teica, ka vēlas atkal ņemt līdzi Marku, tad Pāvils nepiekrita, sakot, ka viņš nevēlas tādā nopietnā ceļojumā ņemt līdzi cilvēku, kurš vienu reizi viņus jau ir pievīlis un ir neuzticams. Beigu beigās katrs palika pie savas nostājas un viņos radās sarūgtinājums šī cilvēka dēļ, un abu ceļi šķīrās. Interesanti ir tas, ka pēc šī notikuma Bībelē Barnaba vairs nav manāms. Mēs redzam tikai Pāvilu. Neuzticības dēļ Pāvila un Barnabas ceļi šķīrās. Es uzskatu, ka abiem bija taisnība, bet sakarā ar to, ka tālāk par Barnabu vairs informāciju neatrodam, tad vispareizāk, acīmredzot, rīkojās Pāvils. Viņš turējās pie tā, kāds ir Dievs – uzticams. Pāvils ļoti augstu vērtēja uzticību, Barnaba – ne tik ļoti. Draugi, mums ir jāvērtē uzticība. Tas attiecas uz uzticību Dievam, draudzei, mācītājam, savai grupiņai, saviem ideāliem, vērtībām. Atgādinu, ka vārds ‘uzticība’ nozīmē ‘nelokāms savos uzskatos un rīcībā’. Jēzus teica par Pēteri: “Tu esi Sīmanis. Bet tagad tu būsi Pēteris.” ‘Sīmanis’ tulkojumā nozīmē ‘tāda niedre, kas vējā lokās uz visām pusēm’. Savukārt, ‘Pēteris’ tulkojumā nozīmē ‘klints’. Jēzus teica Pēterim: “Tagad tu būsi taisns. Tāds, kas nelokās un nešaubās.” Tas nenozīmē to, ka cilvēkam nav vai nevar būt emocionālas šaubas. Tas nozīmē to, ka cilvēks izdara pareizus lēmumus, jo ir uzticams, pastāvīgs jeb nemainīgs attiecībā pret kādu.

Ja tu lasi šo svētrunu, tad, acīmredzot, tev ir interese par garīgām lietām. Tava ticība ir kā minimums sinepju graudiņa lielumā. Tu vēlies savā dzīvē izmaiņas. Ja tu lasi šo sprediķi, tad, iespējams, tu esi draudzes “Kristus Pasaulei” daļa vai cilvēks no kādas citas draudzes. Ļoti svarīga ir uzticība savai dzīvajai draudzei. Ir svarīgi palikt uzticamam tai draudzei, kuru tu esi izvēlējies, kamēr vien tā seko Kristum. Mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir miris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies. Mēs ticam, ka personīgais laiks ar Dievu, Bībele un lūgšana, ir prioritāte. Esi uzticams, jo Dievs ir uzticams! Mēs zinām, ka mācītāji, vadītāji, grupas – tās ir prioritātes. Paliec uzticams un nelokāms! Šāda īpašība pieder Dievam. Šāda īpašība bija arī Pāvilam un Pēterim.

Kopā ar uzticamo un mīļoto brāli Onēzimu [..] (Kolosiešiem 4:9)

Pāvils atkal izceļ tieši šo īpašību. Viņš vērtēja cilvēkos uzticību. Ja tu lasi Jaunās Derības vēstules, tad noteikti esi ievērojis, ka lielākā daļa no tām pieder Pāvilam. Viņš bija megaapustulis, no kura mēs šodien varam mācīties. Pāvils vērtēja uzticību, un viņš gribēja sev apkārt redzēt uzticamus cilvēkus. Šie uzticamie cilvēki vienmēr ir saistīti ar kalpošanu.

Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību [..] (Romiešiem 1:29-32)

Šī ir tā rakstvieta, kurā Pāvils runā par to, ka Dievs ir nodevis cilvēkus samaitāšanai, jo viņi paši to ir izvēlējušies, apmainot dabisko kopdzīvi pret pretdabisko. Tāpat viņi ir krituši grēkā, pielūdzot radību, nevis Radītāju. Viņi ir krituši nīcības gūstā un paši sev sagādājuši sodu. Šajā rakstvietā ir uzskaitīti viņu grēki.

Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo. (Romiešiem 1:29-32)

Šajā Pāvila minētajā grēku sarakstā ir arī neuzticība. Arī neuzticība pelna nāvi. Uzticība ir dievišķa īpašība. Neuzticība nenāk no Dieva. Tā nāk no zemes, no cilvēka un no sātana. Grēka alga ir nāve. Tātad, neuzticība ir grēks, kurš ved nāvē. Kādā nāvē? Ja mēs skatāmies uz cilvēkiem, kuri atkrīt no Dieva un ir neuzticami, tad redzam, ka viņi spītē un cenšas pierādīt sev, pasaulei, draudzei, cilvēkiem, kas viņiem agrāk kalpoja, to, ka tagad viņiem ir labāk, nekā bija pirms tam. Reizēm tas tā var arī izskatīties, un reizēm cilvēks kaut kādā mērā var arī labi justies. Ne obligāti vajag būt tādam, kurš ļoti stipri pieķēries Dievam, lai būtu vairāk vai mazāk laimīgs, piepildīts un normāli dzīvotu. Ir cilvēki, kas saņem sodu jau šajā dzīvē. Mēs redzam, ka ir cilvēki, kuri atkrīt no Dieva, un tūlīt pēc tam viņu dzīvē atgriežas atpakaļ tās lietas, no kurām viņi, būdami ar Dievu, bija kļuvuši brīvi. Vai arī šis cilvēks gluži kā Jūda vienkārši pabeidz savu dzīvi, arī tā notiek. Jūda vairs nebija spējīgs pat grēkus nožēlot. Viņa vainas apziņa un grēka smagums bija tik liels, ka viņš izdarīja pašnāvību. Tāpēc ir divu veidu alga, ko cilvēki saņem par savu neuzticību Dievam. Pirmais veids ir tepat, dzīves laikā. Otrs veids ir mūžībā. Jēzus saka, ka visas mēles atzīsies un visi ceļi locīsies Dieva Dēla priekšā, un neviens nevarēs apiet šo stundu. Mēs visi stāvēsim Dieva priekšā un atskaitīsimies par to, ko esam darījuši virs zemes. Lai kā mēs gribētu, Bībele neatceļ to, ka ir Debesis un elle. Ir vieta, kur būs Dieva godība un slava. Mūžīgi mūžos mūsu nemirstīgās dvēseles tur dzīvos. Debesīs nebūs vairs ne vaidu, ne asaru. Bet ir kāda vieta, kur Dieva nav. Tur nonāk tie, kas nav ticējuši uz Kristu jeb tie, kuri neuzticībā ir novērsušies. Jebkurā gadījumā, lai cik labi neizskatītos cilvēku dzīve šodien, viņi visi nesīs atbildību pēc tam, kad pabeigs šīs zemes gaitas. Tātad, neuzticība ir grēks, kurš ved nāvē.

Jēzus stāstīja līdzību par cilvēku, kurš aizceļoja un uzticēja saviem cilvēkiem talentus. Vienam piecus, otram divus, trešam vienu, katram pēc spējām. Arī mums katram ir uzticēts tas, ko mēs spējam šodien. Katrs no mums kaut ko spēj. Mani interesē cilvēku biogrāfijas. Nupat man bija saruna ar cilvēku – leģendu gan sportā, gan biznesā, gan politikā, cilvēku, kurš Latvijā ir sasniedzis virsotnes. Zini, šiem cilvēkiem ir viena kopīga iezīme, ko esmu sācis saprast. Katram ir kaut kas, ko Dievs ir devis atšķirīgi. Tāpēc arī Jēzus saka “katram pēc spējām”. Bet ir svarīgi apzināties, ka katram ir šīs spējas. Katram ir savs uzdevums, kuru viņš spēj paveikt. Tev ir tavi talenti – tavas iespējas un laiks. Kad kungs atgriezās no ceļojuma, viņš vērsās pie cilvēkiem, kuriem uzticēja talentus. Pirmais, kuram tika iedoti pieci talenti, teica: “Es nopelnīju vēl piecus.” Dievs saka: “Tu godīgais un uzticīgais kalps! Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, tāpēc iecelšu tevi pār daudzumu. Ieej sava Kunga priekā!” Tāpat bija tam, kuram tika iedoti divi talenti. Viņš nopelnīja klāt vēl divus, un arī par viņu Dievs priecājas. Kā Dievs vērtē to, vai tu esi vai neesi uzticīgs? Pēc tā, ko Dievs tev ir devis. Jēzus saka: “Kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs.” Tāpat Viņš saka: “Kas zina labu darīt, bet nedara, tam tas ir par grēku.” Tāpēc izmanto tās iespējas šodien, kuras Dievs tev ir devis. Dievs tev ir devis cilvēkus, kurus tu vari vest pie Kristus. Dievs tev ir devis darbiņu, kuru tu vari izdarīt. Elementāras lietas. Dievs teica: “Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, tāpēc iecelšu tevi pār daudzumu.” Runa ir arī par to, kur tu pavadīsi mūžību. Kad atnāca trešais cilvēks ar vienu talentu, viņš teica: “Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.” Kungs uzskatīja šo kalpu par neuzticamu, jo viņš nebija to lietojis, devis augļotājam un pavairojis. Lūk, kādi vārdi seko:

Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mateja 25:28-30)

Debesis vai elle, izrādās, ir atkarīga no uzticības vai neuzticības. Pirmkārt, Dievs vairāk prasa uzticību no līderiem. Tā ir rakstīts.

No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1. Korintiešiem 4:2)

Pāvils runā par Dieva kalpiem. “Lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpuma namturiem.” Tas nozīmē, ka no ikviena, kas uzņēmies līdera pozīciju, tiek prasīta lielāka uzticība. Kāpēc? Tāpēc, ka tu esi paraugs citiem. Tu rādi piemēru, kā dzīvos cilvēki, kas uz tevi skatās.

Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat. (Lūkas 12:40)

Šī ir gara rakstvieta, bet šeit ir interesanti vārdi. Bija runa par to, ka vispirms jādzenās pēc Debesu valstības un neviens nedzīvo no maizes vien. Jēzus mācīja: “Skatieties uz puķēm laukā, kā tās tiek apģērbtas, un uz putniem, kā tie tiek baroti.” Jēzus mudina papriekšu dzīties pēc Dieva valstības, jo pēc tam visas pārējas lietas tiks piemestas. Neviens nedzīvo no tā vien, ka viņam ir daudz mantas.

Tad Pēteris Viņam jautāja: "Kungs, vai Tu šo līdzību stāsti mums vai visiem?" (Lūkas 12:41)

Un Tas Kungs teica: "Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību?” (Lūkas 12:42)

Ja tu esi draudzes līderis, tad tevi Dievs ir iecēlis par sargu konkrēti tai grupai, tai kalpošanai, kurā Viņš tevi ir ielicis. Dievs to ir izdarījis daudz vienkāršāk, nekā mums dažkārt pārgarīgi to gribas tulkot. Tevi mācītājs ir iecēlis. Tu pats esi izrādījis iniciatīvu, no Dieva esi sapratis, tev ir atļauts, un tu esi piekritis kalpot. Kas no tevis tiek prasīts? Jēzus saka: “Kurš ir tas uzticamais?” No tevis tiek prasīta uzticība. Ko nozīmē būt uzticamam? Ne tikai grupu vai kalpošanu vadītājiem, bet jebkuram, kurš ir kristietis, Dieva bērnam. Jebkuram ir kaut kāda sava atbildība, kaut kādi savi cilvēki, kuriem tu kalpo. No tevis tiek prasīts, ka tu uzticami un nelokāmi paliec par savām pārliecībām un uzticami turpini kalpot. Lūk, ko prasa Dievs. Pretējā gadījumā, lūk, ko Viņš saka: “Svētīgs ir tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darot; to Es iecelšu pār visu savu īpašumu.” Jo ir rakstīts, ka Jēzus nāks kā zaglis naktī. Tu nezini to dienu.

Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām. Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu! (Lūkas 12:43-44)

[..] Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī. (1. Tesaloniķiešiem 5:2)

Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, - un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies, tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem. Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu. Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs. (Lūkas 12:45-48)

Šķels pušu un būs alga līdz ar neticīgajiem. Par ko te ir runa? Par cilvēku, kuram bija uzticēta mājas grupiņa. Lūk, par ko te ir runa. Te runā par mācītāju, kuram ir uzticēta draudze. Varbūt kāds mācītājs klausās šajā brīdī? Tev ir uzticēta draudze, ja tev ir uzticēta kalpošana, ja tev ir uzticēta ģimene un ģimenes apgādība, bet tu pret to izturies nolaidīgi, piedzeries un sāc sist… Tas nenozīmē, ka tev tiešā nozīmē ir jāpiedzeras. Kas ir dzērums? Tas ir skurbums, ka tu vairs sakarīgi nedomā. Tu sāc vieglprātīgi izturēties pret kalpošanu. Ja tu esi draudzes cilvēks, kas vieglprātīgi sāk izturēties pret kalpošanām, kas viņam ir uzticētas, pret cilvēkiem, kas tev ir uzticēti, tad Jēzus saka, ka Viņš šķels pušu un dos algu līdz ar neticīgajiem. Līderiem pirmām kārtām un katram ir prasība būt uzticamam. Kā jau es minēju, pārsvarā, kur runā par uzticību, runā par kalpošanu, un kalpošana nav nodalāma no visas mūsu kristiešu būtības. Tā ir daļa no mūsu būtības, kuru mēs nevaram nedarīt.

Vēstulē galatiešiem, piektajā nodaļā ir rakstīts: “Bet Gara auglis ir mīlestība [..].” Zini, ja tu esi jaunpiedzimis Dieva bērns, tevī ir Gara augļi no Gara. Ja tevī mājo Dieva Gars, tad tev ir Gara augļi, kas tevī ir redzami, un tie ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, lēnprātība, atturība un uzticamība.

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Galatiešiem 5:22)

Gara auglis ir uzticamība. Tā ir Dieva īpašība, tā ir daļa no Dieva Gara, no Dieva rakstura. Kad tu piedzimsti no augšienes, tu saņem Dieva Garu: prieku, mieru, mīlestību un uzticamību. Tajā vietā, kur tu atrodies, tu droši vari pateikt: “Man ir Dieva Gars, uzticams Dieva Gars. Man ir rakstura īpašība no Dieva Gara: uzticamība.” Tā tev vienkārši ir, un tā ir jālieto.

Ar ko tad sākas uzticība? Lūkas evaņģēlija sešpadsmitajā nodaļā Jēzus saka:

“Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns. Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūkas 16:10-11)

Uzticība sākas ar mazām, vienkāršām, parastām darbībām. Un visu šo darbību kopums arī veido šo rakstura īpašību – uzticību, nelokāmību, pārliecību jeb tavu uzticību konkrētam virzienam. Vēlreiz no Tēzaura, uzticams – pastāvīgs, nelokāms savos uzskatos, rīcībā; pastāvīgs un nemainīgs attieksmē pret kādu vai ko, tāds, kurā izpaužas šīs īpašības. Tā sākas ar darbiņiem. Tāpēc esmu apkopojis 30 mazus darbiņus, 30 neuzticības pazīmes. Man labāk patiktu un es gribēju to visu pārveidot pozitīvā formā, bet es tomēr atstāju negatīvā formā. Šo bija grūti sagrupēt, jo tikai trešo daļu varēja pasniegt pozitīvā formā, tāpēc atstāju visu tā, kā ir. Sekosim līdzi, lai mūsos neparādās neuzticības pazīmes, jo kas kaut mazākās lietās nav uzticams, tas arī lielākās lietās nav uzticams. Neviens nevar pacelties augstāk, kamēr viņš nav izdarījis eksāmenus, mājas darbus un nokārtojis savus mazos darbiņus. Kā cilvēks var kļūt par grupas vadītāju, ja viņš vispirms grupiņā nav iemācījies atbildīgi, nemainīgi nodoties sviestmaižu smērēšanai? Kurš viņam dos kaut ko vairāk, ja viņš parastās, elementārās lietiņās nevar būt uzticams? Neviens. Un, ja kāds arī dos, tam būs smagi jāviļas šajā cilvēkā. Atceries, katrs, kurš ir kaut ko sasniedzis, draudzē, kalpošanā, personīgajā dzīvē, biznesā, politikā, mākslā, ir darījis un bijis uzticams mazās lietās. Ne tikai tā vienkārši mazās lietās ir bijuši uzticami, bet bieži vien arī konkrētiem cilvēkiem, viņi ir pildījuši norādījumus. Viņi ir parādījuši to, ka ir cienīgi tam, ka viņiem var arī vairāk uzticēt.

30 neuzticības pazīmes.

1) Zem spiediena sabrūk.

Ko Bībele saka par sēklu – Dieva vārdu, ko sējējs izgāja sēt? Cita sēkla krita ceļmalā, un dienas vidū saule bija karsta. Šai sēklai saknes nebija dziļas, jo cik ātri tā uzdīga, tikpat ātri nokalta. Tie ir cilvēki, kuriem ir labi tik ilgi, kuri ir uzticami tik ilgi, kamēr viņiem tas ir komfortabli. Man nāk prātā kāds gadījums. Šķiet, mēs vēl bijām Zinātņu akadēmijā. Uz dievkalpojumu atnāca kāds nenormāli priecīgs vīrs un viss staroja: “Aleluja, es beidzot esmu atradis savu draudzi!” Viņš ar tādu sajūsmu teica: “Aleluja, beidzot! Šī ir mana draudze, šī točna ir mana draudze!” Tā bija pirmā un pēdējā reize, kad es šo cilvēku redzēju. Tiesības dzīvot ir visiem, bet šādiem cilvēkiem, ja godīgi, nav tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā tā? Viņiem tiešām nav tiesību nevis tāpēc, ka neviens nevar nodrošināt šādas tiesības, bet tāpēc, ka tās tev vienkārši nav, tu tās nevari dabūt. Tu lieto savas tiesības dzīvot, bet nevari dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo nelieto elementāras savas iespējas un esi absolūti neuzticams. Tu gribi daudz, tu vēlies daudz. Jā, tu gribi būt tas, tu gribi sasniegt to, tu gribi dzīvot šādi, bet tiklīdz tas no tevis prasa pamest kaut kādu komforta zonu, maksāt kaut kādu cenu, tu vienkārši izšķīsti? Tāpēc šāds cilvēks zem spiediena sabrūk. Tiklīdz ir kaut kas grūtāks, tiklīdz paspiež darba vietā, tiklīdz paspiež skolā, tiklīdz paspiež draudzē, tiklīdz kaut kādu aizrādījumu izdara, tiklīdz kaut kāds spiediens un kādas pirmās grūtības, cilvēks vairs nav uzticams. Tā ir pazīme. Viss ir labi tikai tik ilgi, kamēr viss ir kārtībā.

Un šodien, draugi, gan draudzēs gan vispārīgi mūsu tautā var redzēt, ka mēs visi esam zem spiediena. Šodien visi ir zem spiediena, un tagad arī parādās, kur ir īsta kristietība, kur patiešām cilvēkiem ir ticība Dievam, kur cilvēki patiešām mīl savu tuvāko un kur tikai teātri spēlē. Šodien tas viss parādās. Šodien arī parādās diskriminācija, kādas ir cilvēku vērtības un kā viņi cits pret citu izturas. Tas ļoti labi šodien kļūst redzams.

2) Morāles problēmas.

Ir baušļi, ir tas standarts, kā Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu. Tas ir vienīgais standarts, kurš tiešām var dod tev arī labsajūtu un apmierinājumu. Ne tikai apmierinājumu, bet apziņu, ka viss ir pareizi, jo tā cilvēks ir uzbūvēts. Dievs viņu tā ir radījis, viņš var pilnvērtīgi dzīvot ar pilnu krūti tikai šajos rāmīšos. Pat ne rāmīšos. Tu iepazīsi patiesību, un patiesība darīs tevi brīvu. Vecajā Derībā psalmists raksta: “Tavi baušļi mani dara brīvu.” Bauslis tevi it kā ierobežo, bet patiesībā pasargā. Bauslis: “Tev nebūs zagt.” Nu, kāpēc es nevaru zagt no cita cilvēka? Bet kā būs, kad tevi apzags? Bauslis tevi dara brīvu no tā, ka cits tev neko nenozags. Protams, viņš var zagt, bet tas ir sabiedrībā kopumā. Bet, ja tu zodz, tev arī sirdsapziņa nav tīra. Cilvēki, kuriem tu redzi pastāvīgas morāles problēmas, ir tie, par kuriem ir jāpadomā, vai viņiem vajadzētu uzticēties. Protams, šeit nerunājam par cilvēku, kurš nāk pie Kristus. Viņš tīrās un aug, kamēr pieaug. Un arī visi šie 30 punkti kopumā nav jāuztver tā, ja tev ir viens punkts, tad ir viss, beigas, tā ir neuzticība. Tā tīri nav, bet lasi visus šos 30 punktus, paanalizē un paskaties pats uz sevi caur šiem punktiem, un tad tu visu varēsi saprast, vai tu neesi uz neuzticības ceļa nostājies, vai tev nav laiks sakārtot savu domāšanu un savu rīcību, atgriezties no ļaunuma. Jo gals ir tāds, kāds tas ir paredzēts tiem, kam tas ir paredzēts. Tā nav nolemtība, tā ir tava izvēle. Pastāvīgas morāles problēmas var norādīt, ka šāds cilvēks nav stabils. Piemēram, man pietiek ar vienu teikumu, kas norāda uz pastāvīgām morāles problēmām, un es neticu tādam cilvēkam. Draudzē Dievs tev ir devis gudru mācītāju, kurš tevi spēj mācīt. Tas ir princips, kā izvēlēties cilvēkus un pašam būt uzticamam un gūt panākumus, jo bez uzticības nav Dieva svētības.

3) Neatkarība.

Kādu Latviju mēs gribam redzēt? Mums nevajag Eiropas Savienību, mums nevajag NATO, mums neko nevajag, jo mēs esam paši par sevi? Draugi, tā nemēdz būt. Mums vajag Eiropas Savienību, mums vajag NATO. Visi cits ar citu ir saistīti, pat tādā jautājumā, kā obligāta vakcinācija vai neobligāta vakcinācija. Vispār vakcinācija kā tāda. Piemēram, mēs nākam pie varas un vispār aizliedzam vakcināciju. Es tā arī gribētu. Tas ir mūsu valstī, bet kas ir citur? Tur vajadzēs tos kodiņus. Biznesā ar citām valstīm vajadzēs kodiņus. Tātad, vai es varu pateikt, ka pilnībā nebūs nekāda vakcinācija, nekādi kodiņi? Redzi, viss nav tik viennozīmīgi. Tātad paliekam pie tā, ka vakcinācija ir brīvprātīga. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neesam neatkarīga valsts, un mēs pavisam neesam neatkarīga valsts, pavisam, pavisam neesam neatkarīga valsts. Es esmu par Eiropas Savienību, es esmu par to, ka mēs esam šādā savienībā, bet esmu pret to, ka šajā savienībā konkrētas cilvēku grupas diktē, vai es būšu meitene vai zēns, vai mani bērni būs meitene vai zēns un tamlīdzīgi. Es esmu pret to. Es esmu par savienībām, saglabājot savu seju un savu suverenitāti. Pilnībā neatkarīgs tu nevari būt. Lūk, tas ir par neatkarību. Bet kad tu tāds pavisam neatkarīgs esi, jā, tā ir problēma. Tas ir cilvēks, kurš dara pretēji tam, kāda ir kopējā atmosfēra draudzē. Neatkarība ir neuzticības simptoms. Tu draudzē vari būt un vari arī nebūt. Šeit neviens īpaši netiek piesiets. Tāpat kā sporta komandās. Tu brīvprātīgi esi izvēlējies būt šajā komandā. Tu gribi kopā ar šo komandu iet un gūt uzvaras. Arī pats gūt panākumus kopā ar komandu. Tu esi izvēlējies būt komandā, bet tad, kad tu esi šajā komandā, tu vairs neesi neatkarīgs. Jā, tu jebkurā brīdī vari iziet, bet, esot komandā, tu neesi neatkarīgs. Ja cilvēks draudzē parāda šādas neatkarības pazīmes, sakot: “Es esmu komandā,” bet bieži vien rīkojas citādi, tā ir neuzticības pazīme, kas ir jālabo. Apzinies sevi kā daļu no draudzes un pozitīvā nozīmē kā līdzatkarīgu.

4) Pasaulīgums.

Bija draudzē cilvēks, viss gāja baigi forši. Viņš sāka strādāt kaut kādā darbavietā, kur apkārt lamājās, un ar laiku, skaties, viņš arī sāk lamāties utt. Man pašam arī bišķiņ pie tā jāpiedomā. Starp citu, ko tu skaties soctīklos? Kādu informāciju tu tur skaties un ko tu klausies? Tā arī ir tava sabiedrība. Cilvēks kļūst pasaulīgs. Ļoti daudz cilvēku draudzē ir pasaulīgi. Viņi nāk uz draudzi, bet dzīvo pasaulīgu dzīvi, pasaulīgu dzīvesveidu. Šie cilvēki, diemžēl, nav uzticami. Viņi ir gan neatkarīgi, gan ar morāles problēmām, gan arī zem spiediena, un, protams, viņi izvēlēsies tikai to siltāko pusi.

5) Apvainošanās.

Cilvēki, kuri bieži apvainojas. Kā krievi saka: “Ar dusmīgajiem ūdeni ved.” Ja tev ir tāda problēma, tad tev tas ir steidzīgi jāmaina, jālūdz par to Dievs un jāmaina šī rakstura īpašība. Katrs kādreiz bišķiņ var apvainoties. Tas ir normāli. Tā ir normāla aizsardzības reakcija, bet, ja tas ir bieži, tā jau kļūst problēma, tas parāda arī neuzticību. Nesen es dzirdēju tādu teicienu: “Uzmanies no tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti pacietīgi.” Uzmanies no tiem cilvēkiem, kas ir ļoti pacietīgi, jo viņu pacietības mērs vienreiz beigsies. Ir kaut kāds mērs. Esi uzmanīgs no šiem pacietīgajiem cilvēkiem. Tas ir labi, bet viņiem beigsies šis mērs. Kad tu pastāvīgi, regulāri apvainojies, agri vai vēlu tas viss beigsies. Jo vienā reizē būs tāda apvainošanās - “pēdējās vakariņas”. Kaut kad tas beigsies. Vai nu tu mainies, vai arī tevi tas aizvedīs prom no Dieva. Ir kaut kādas pamatlietas, kuras nemainot, tu līdz galam nevari aiziet, tu mūžīgo dzīvi vienkārši neiemantosi. Ir lietas, kuras var klibot, mums visiem kaut kas klibo. Mēs visi mācāmies, krītam un ceļamies, bet ir tādas fundamentālas lietas, kuras šodien liekas sīkas, bet ilgtermiņā, ja tās nerisinām, tās noteikti novedīs pazušanā. Jo velna mērķis ir zagt, nokaut un nomaitāt. Pirmkārt, ko dara apvainošanās? Nošķir tevi no Dieva cilvēkiem, no tās vides, kurā tev būtu jābūt. Ja runa ir par draudzi, tev ir jābūt draudzē, bet tev ir apvainošanās. Kā tu vari no mācītāja kaut ko saņemt, ja tu pastāvīgi esi uzpūties, kā tu vari no mācītāja saņemt vārdu? Kā tu vari grupiņā vēl kaut ko saņemt, ja pastāvīgi apvainojies uz brāli vai māsu? Kā tu vari grupiņā kaut ko saņemt, ja pastāvīgi brālis vai māsa tevi besī? Zini, kurus besī? Tiem, kuriem tie besi ir iekšā, tiem arī viss besī. Ir tādi cilvēki, kurus viss kaitina un viņiem ļoti jāsavaldās.

6) Uzbrūk līderiem.

Cilvēki, kuri pastāvīgi konfliktē ar vadītājiem. Šad tad kaut kas jau var būt, bet no konflikta ar līderiem būtu ļoti jāuzmanās. Arī līderiem attiecībās ar mācītāju vai jebkuram cilvēkam attiecībās ar mācītāju jāuzmanās. Ja bieži konfliktē, ja grupiņā negatīvi izsakās par mācītāju vai saka: “Tikai nesaki mācītājam,” tas visu izsaka. Mums bija gadījums, kad pāris gribēja precēties. Meitene nāca pie manis un teica: “Viņš teica, lai es nesaku mācītājam, bet es tev pateikšu.” Man nebija ilgi jādomā, es uzreiz pateicu: “Tas nav tavs īstais cilvēks.” Viņš grib dabūt meiteni, un tikai tā, kā viņš to grib. Tas, kas viņai ir svēts un svarīgs, arī draudzes mācītājs, viņam nav tik svarīgi. Viens teikums: “Tikai nesaki mācītājam,” visu izsaka. Nav svarīgi, no kurienes tas nāk un kādā līmenī. Nav svarīgi, kādā līmenī tas viss tiek izteikts. Ja grupiņās kāds pastāvīgi bubina un nepiekrīt, tā jau ir tāda atklāta uzbrukšana līderiem.

7) Ievainoti un nedziedināti cilvēki.

Tu esi izgājis 7 inkaunterus un joprojām esi nedziedināts. Zini, inkaunters savā būtībā nav nekas tāds baigi īpašais. Jebkurā gadījumā lielākais darbs ir pašam ar sevi un savu raksturu. Tevi tie ļaunie gari un velni traucē? Apmēram 1% gadījumu tā arī ir, ka kāds velns traucē, bet pamatā cilvēkam traucē paša raksturs, paša nevēlēšanās kaut ko mainīt un atbildības novelšana uz citiem.

8) Vētraina laulības dzīve.

Visi šie punkti ir jāskatās kopumā, un, ja laulība ir vētraina, tad ir bēdīgi, bet tas arī var būt par iemeslu, kāpēc cilvēks kļūst neuzticams. Ir laulības, kurās pastāvīgi kaujas, nāk ar zilām acīm, izsistiem zobiem, zilumiem, pastāvīgi saskrāpētu seju utt.  Es TikTok redzēju tādu jociņu – resns vīrs līdz pusei pliks sēž pie galda, ēd zupu, atnāk sieva un saka: “Tu vakarā neko neplāno, es tev uztaisīšu scēnu.” Vēl bija arī cits joks – vīrs sēž pie galda un saka: “Kur maize?” Sieva pamet viņam maizi. Un pēc brītiņa vīrs prasa: “Un desa nebūs?” Un desa trāpa pa krūtīm, tad vīrs saka: “Paldies, mērci nevajag!” Dažas scēnas varbūt pat ir vajadzīgas, bet es personīgi esmu redzējis cilvēkus, kuri ģimenes konfliktu dēļ kļūst neuzticami. Tur ir visādas problēmas, un cilvēki vairs netiek galā. Draudzes pirmsākumos slavētājs ar sievu kopā brauca no tālienes uz Rīgu, lai dievkalpojumā slavētu Dievu. Un viņš neatbrauca, jo, kad viņš man zvanīja, es dzirdēju kliedzienus, lamas, atmosfēra bija tik nokaitēta, ka viņš vairs nespēja slavēt. Draugi, uzticams cilvēks slavēs arī pēc tam, ja būs sists, pērts, lamāts. Vētraina dzīve, ja to nemaina, var beigties slikti.

9) Pastāvīgi iebilst un sevi attaisno.

Ir cilvēki, lai ko tu neteiktu, viņi pastāvīgi iebilst un nekad ne pie kā nav vainīgi. Tā arī ir pazīme, kas ir jāmaina.

10) Neiztur kritiku.

Tu zini, ka viņam ir kāda problēma, bet neko nevari aizrādīt, pamācīt. Tev ir trīs dienas jāgavē, jālūdz, lai aizietu pie viņa un pateiktu to, kas ir jāpasaka.

11) Netur vārdu, ka jā ir jā un nē ir nē.

Kaut ko apsola un neizdara, pat elementāros sīkumos. 

12) Tiecas pēc karjeras un atzīšanas.

Kā tas izpaužas draudzē? “Es viņam uzliku rokas, un Dievs viņu dziedināja.” Var redzēt, ka viņš grib, ka caur viņu tas ir noticis. Viss notiek caur viņu! Bet draudzē viss nenotiek caur vienu cilvēku. Viss notiek caur mums visiem kopā. Neviens draudzē nav kļuvis par to, kas viņš ir, bez citu palīdzības, jo tas ir komandas darbs. Bet cits grib izcelties, viņam vajag tādas un šitādas skolas, un jābūt ir tikai tā un ne citādāk. Tā arī ir neuzticības pazīme, kad tiecas pēc karjeras un atzīšanas. Galvenais, mums  vajag atzīšanu no Dieva! Un tad arī no cilvēkiem saņemsim atzīšanu.

13) Neklausās sprediķus un tos nepieraksta.

Es nesaku, ka vienmēr obligāti viss ir jāpieraksta. Es zinu, ka ir cilvēki, kas visu pieraksta, bet nedzird, ko runā. Ja draudzē ir noteikts, ka jāpieraksta, tad ir jāpieraksta, vismaz līderi pieraksta, lai ar galvenajām domām, atklāsmēm varētu dalīties grupiņās, kaut gan mums pēc tam viss ir internetā, ar visu tekstu. Ja neklausās sprediķus, sprediķa laikā ir izklaidīgs, slavēšanas laikā neslavē, ir skaidrs, ka tie ir neuzticami cilvēki. Viņi visu dara pretēji nekā citi. Mums ir jauns draudzes kalendārs “Es esmu pasaules gaisma”. Vai tev mājās ir šis kalendārs? Ja nav, tā ir pazīme, ir problēmas ar uzticību. Bet tu domā, ka mācītājs grib pārdot savus kalendārus? Tie ir par pašizmaksu. Paši esam iespieduši un nosponsorējuši. Ja tu saki, ka esi draudzē “Kristus Pasaulei”, un tev nav kalendāra, kāpēc? Protams, var būt kāds iemesls. Ja tu kaunies no draudzes simbolikas, tad tas ir interesanti.

14) Neuzticams cita darbā.

Cilvēks, kurš pie sava darba devēja neizpilda savus darba pienākumus, skolā slikti mācās utt. Ir saprotams, ka viņa dzīves veids ir neuzticamība.

15) Nedod desmito tiesu.

Neuzticams finansēs. Draudzes patrioti grib dot Dievam to, kas Viņam pienākas, un grib, lai viņa draudzē nekas netrūktu. Viņi dod desmito tiesu un ir ziedotāji. Ja ir problēma ar finansēm, tā vienkārši ir jāmaina.

16) Nepiedalās visos draudzes pasākumos.

Visos arī nav jāpiedalās, bet ir bāzes pasākumi, un tu to vienkārši neizmanto. Speciāli atbrauc kāds uzaicināts cilvēks, un tevi tas neinteresē. Tā ir pazīme pieaugušiem cilvēkiem, jaunatnācējiem tas varētu nebūt tā.

17) Atbalsta kādu, kas izdara nepareizus lēmumus.

Grupās un citur ir cilvēki, kas izdara nepareizus lēmumus. Un reizēm atrodas tādi, kas viņus atbalsta. Ja otrs izdara kaut ko nepareizu, kas ir pretējs draudzes mācībai, un tu viņu atbalsti, tā ir atklāta neuzticības pazīme. Un īpaši, ja tas tiek izdarīts publiski. Tu vadi grupiņu, un grupiņas laikā viens pēkšņi runā nepareizas lietas? Vadītājs aizrāda, un kāds nostājas pret vadītāju? Tas, kas nostājas, ir neuzticams cilvēks. Vadītājs ir jāatbalsta, nevis jāiestājas pret vadītāju. Godīgi sakot, tāds cilvēks saceļas pret savu vadītāju. Tādam cilvēkam ir jāmainās.

18) Saindē apkārtesošos, izplatot nepatiesas baumas, aprunājot citus.

Nedaudz jau var, bet esiet uzmanīgi! Lai tu nesaindē cilvēkus, uzstājoties pret mācītāju, pret draudzi, pret Dievu, pret grupiņas vadītāju. Vienā manā tiešsaistē kadrā bija redzama viena tumba, tā nav lēta, bet vecs modelis. Un ir saprotams, ka kādiem cilvēkiem šobrīd ir pasūtīts izsekot un pazemot partijas aktīvistus. Viņi bija nepareizi izrēķinājuši, cik maksā mana tumba, un reklamēja to Twitter. Mēs, piemēram, ar Sandri Toču sākam tiešraidi, un pirmais trollis prasa, cik maksā audio aparatūra. Var redzēt, ka viņi, varbūt pat valdošo aprindu apmaksāti troļļi, traucē mūsu darbu. Bet ir cilvēki, kas uz to uzķeras. Ir skaudīgi cilvēki. Jā, man ir laba audio sistēma un es klausos mūziku tā, ka visas plaušas vibrē. Man tas patīk! Es gribu sev mājās tādu skaņu. Un es ar to nodarbojos no, apmēram, desmit gadu vecuma. Mani vienmēr tas ir interesējis, un laika gaitā ir iegādāta pieklājīga skaņas aparatūra, lai klausītos pieklājīgu mūziku. Jā, man arī ar BMW patīk ātri braukt. Jā, man bija BMW M5, bet tagad vairs nav, tagad ir dīzelis. Un man nevienam par to nav jāattaisnojas. Bet ir cilvēki, kam nav nekas, kuri neko nav devuši, bet uzskata, ka viņi ir apzagti, jo kādam kaut kas ir. Un viņi saindē cilvēkus, izplatot baumas. Ja tādi cilvēki ir draudzē, tie ir ļoti neuzticami.

19) Sieva vai vīrs Jezebele.

Jezebele ir ļaunais gars cilvēkā, kas valda pār viņu. Ja sieva valda pār vīru, tas vispār nav pieņemams. Bet ir tādi vīri, pār kuriem sievai ir jāvalda, citādi ģimenei ir beigas. Bet vispār tas nav normāli. Bet jebkurā gadījumā Jezebele ir tā, kas nosaka, kā būs ģimenē, kā būs draudzē. Tas ietekmē, bet tas vēl nenozīmē, ka būsi neuzticams, bet tas ir risks, ka tu ļauj cilvēkiem sev blakus runāt sliktu par draudzi, neiebilsti, bet vienkārši klausies, es domāju, ka tev ir problēma ar uzticību. Tas ir jārisina! Nevari ļaut runāt sliktu par to, kas ir tavi svētumi, bet tev ir jāpasaka savs viedoklis.

20) Pārāk daudz domā par naudu.

Visur tikai nauda, nauda, nauda, bez komentāriem.

21) Kavē sapulces.

Tu esi redzējis cilvēkus, kuri kavē, tad paliek koridorā un pēc tam vispār vairs nenāk? Es esmu tādus redzējis. Vispār kavēšana izrāda necieņu pret cilvēkiem. Kādreiz jau gadās, bet, ja tas ir dzīvesveids, tad tā nav uzticības pazīme.

22) Nepiedalās mācītāja sveikšanā.

Man negribās šo punktu pat pieminēt. Kāpēc nevar apsveikt? Uzraksti zīmīti. Atnāc paspiest roku, bet viņi vienkārši nepiedalās. Kāpēc? Tāpēc ka es šim cilvēkam neesmu viņa mācītājs, neesmu viņam svarīgs, viņam nav svarīgi, ko Dievs ir ielicis draudzes priekšgalā. Bet draudzei nākas ievērot šo kārtību, lai mēs būtu drošībā un visi varētu garīgi augt.

23) Pasivitāte.

Cilvēki, kuri negrib kalpot. Ir regulāri attaisnojumi, kāpēc viņi nevar kalpot. Kad atvērsi savu grupiņu? Nu, tad, kad es pats gribēšu. Pazīme. Tev nevajag gribēt. Grupiņa ir jāceļ.

24) Kritizēšana.

Kritizēt vajag, bet ar mēru. Ja ir pārmērīga kritizēšana, tad ir jautājums, ko tu kritizē? Ja kritizē savu draudzi, nebūs pareizi. Jāuzmanās arī kritizēt citas draudzes. Man pašam par to ir jādomā.

25) Politika jeb cilvēku pulcināšana ap sevi.

Kad neapmierināts cilvēks pulcina ap sevi citus neapmierinātus cilvēkus, tad veidojas neveselīga atmosfēra. Tagad nav lielo sapulču, tāpēc mēs to neredzam. Bet ir grupiņas pa stūrīšiem, redzi, ka viņi ir neapmierināti, bet, ja pienāksi klāt, būs klusums. Ko viņi tur runā? Kas tur ir? Klusums, nevar teikt, viņiem tur ir savas kritizējošās runas. To var redzēt ne tikai draudzē, bet jebkur. Ko dara tie, kas ir sacēlušies un aizgājuši? Viņi taču viens bez otra nevar dzīvot! Raksta sūdzības, taisa politiku, pieaicina “Aizliegto paņēmienu”. Ko tikai nedara! Lai Dievs viņus svētī!

26) Familiaritāte.

Kas tas ir? Tas ir tā, ka Pēteris pie manis pienāk, uzsit man tā kārtīgi pa plecu un saka: “Čau, vecais!” Draudzē mēs ievērojam subordināciju. Cienam tos cilvēkus, kas ir iecelti kādos amatos ar atbildību pār citiem. Man jau duras ausīs, kad mani nosauc par Mārci. Ja tev ilgstoši grupiņā mācītājs ir mācītājs, bet citam tikai Mārcis vai vispār vēl kaut kas cits, tu zini, ka es viņam neesmu autoritāte. Viņš uzskata sevi par līdzīgu. Bet nevar būt līdzīgs. Es neesmu labāks par citu cilvēku. Bet draudzē un vispār visur arī valsts uzbūvē ir amati un visi nav līdzīgi, cits citam pakļaujas, ņemot vērā atbildības līmeni. Draudze familiāri nevar funkcionēt. Tas būs vienkārši bars. Ko es varu saņemt no cilvēka, kas man nav nekas? Kā tu vari saņemt kaut ko no cilvēka, ko tu kritizē?

27) Aizraujas ar citu mācītāju mācībām.

Ir labi lasīt un mācīties no citu mācītāju grāmatām. Bet, ja redzi, ka cilvēks sāk nepareizi uzvesties, ne kā mūsu garā, tad zini, ka tā ir sveša uguns. Vispirms vajag aizrauties ar kalpošanu savā draudzē. Ja tev nav ko darīt, sāc kalpot cilvēkiem! Tur ir visa gudrība, bet, nē, tev ir jāiet dziļumā? Tas mācītājs runā dziļumus? Tā ir pazīme, ka cilvēkam ir problēma ar uzticību.

28) Skābas sejas.

Tās vienkārši ir pastāvīgi skābas sejas.

29) Pārmērīgs uzsvars uz savu ģimeni vai savu vīru vai sievu.

“Mana sieva, mans vīrs, mani bērni.” Tas viss ir svarīgi, bet pārmērīgs uzsvars nav labi.

30) Bērnus neaudzina draudzes garā.

Tas nozīmē, ka tu savos bērnos negribi redzēt to, kas ir tavā draudzē. Esi apdedzinājies, tāpēc bērnus audzini pēc sava prāta. Tā arī ir neuzticības pazīme. Un no šīm 30 neuzticības pazīmēm ir jātiek vaļā. Ja kādu no tām saskati sevī, lūdz par to, formulē šo problēmu un rauj to ārā Jēzus Vārdā! Āmen! Tas ir no Dāga Hevarda Milla grāmatas “Uzticība un neuzticība”.

Piemini savu mācītāju. Tad, kad tu runā šeit no kanceles, tu vismaz piemini, ka mācītājs saka tā un tā. Tu nepieminēsi Džeinu Fondu, Alenu Delonu, Arnoldu Švarcenegeru vai Vilni Gleški. Tu pieminēsi savu mācītāju. Protams, citus vari pieminēt droši, bet tas jau nāk ārā no tevis, uz kā tu balsties, vai uz savas draudzes mācību, uz savu mācītāju. Uzticams cilvēks atzīst sava mācītāja nopelnus viņa dzīvē. “Jo mans mācītājs manī ir ieguldījis labas lietas.” Tas viss palīdz tev nekļūt neuzticamam. Jo tikai uzticams cilvēks var aiziet līdz galam. Kā jau minēju, viss sākas ar maziem darbiņiem. Uzticība ir visu šo īpašību kopums. Citē savu mācītāju, aizstāvi savu mācītāju, arī par viņa kļūdām aizstāvi. Un pasargā savu mācītāju. Es te visus sargāju, ņemos, bet izrādās, ka arī savu mācītāju vajag aizstāvēt.

Tā kā bija Cesvaines pilī, kur es dabūju mācīt savu komandu. Pāris gadus atpakaļ mēs tur ar komandu bijām evaņģelizācijas dievkalpojumā. Iebraucām Cesvaines pilī, dabūjām gidu. Gids, sieviete, stāstīja interesantas lietas. Apstājāmies pie strūklakas, varējām uzdot jautājumus. Es jautāju, kas tā ir par strūklaku? Viņa atbildēja: “Labrītiņ no rītiņa!” Un pazemoja mani visu priekšā. Es saņēmos, būšu pazemīgs. Ejam tālāk, kāpjam augšā pa kāpnēm. Es domāju – uzdošu atkal jautājumu. Kāpēc nevar uzdot jautājumu? Uzdodu jautājumu, un atkal atbilde līdzīga kā iepriekšējo reizi. Tad es viņai pateicu pretī: “Klausieties, mēs jums maksājam, lai jūs mūs mācītu un stāstītu, nevis pazemotu citu priekšā.” Viņa kaut ko nomurmināja, un mēs gājām tālāk. Bija slikti! Bet kas bija vissliktākais? Neviens neteica ne vārda, neiestājās par mani, ka tā nav labi utt. Es biju viens pats ar šo nelaipno gidi. Un man bija jāsavāc kopā mana komanda un jāpamāca, ka tā nav pareizi. Mācītājs arī ir jāaizstāv. Viņa to runāja par mani, arī par tevi viņa runāja. Tu vari domāt, ka tev ir vienalga, ko runā par tavu mācītāju, par mammu, par tēti, bet uzticams cilvēks iestājas par savu mācītāju, iestājas par savu mājas grupiņu, iestājas par savu draudzi un iestājas par savu Latviju. Ja Latviju pārvalda tādi, kā tagad, tad mēs iestājamies par savu Latviju. Un darām visu, ko varam, lai Latvija kļūtu labāka.

Ko mēs šodien iemācījāmies? 30 neuzticības pazīmes, kas ir jāizmaina, ja tās redzam sevī. Uzticamība ir nelokāmība un pastāvība pret kaut ko vai par kaut ko. Un, ja esi izvēlējies Dieva ceļu, tad esi uzticams Dievam, esi uzticams savai draudzei, esi uzticams savam mācītājam, savai mājas grupiņai, savai kalpošanai. Esi uzticams savai ģimenei, savam darbam vai biznesam. Esi uzticams līdz galam pamatlietās un arī sīkās lietās, jo uzticamību kopumā veido daudzu mazu īpašību kopums. Esi svētīts! Es tevi mīlu! Es vēl lūgšu Dievu par tevi. Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, Kungs, šis vārds, ko dzirdējām šodien, lai tas krīt auglīgā augsnē, lai tas nes augļus tieši tagad Jēzus Kristus Vārdā. Kungs, mēs visi apzināmies savas negatīvās puses, apzināmies arī stiprās puses, un mēs izraujam un izmainām jebkādas rakstura īpašības, lai iegūtu īpašības, kas apstiprina uzticību Tev. Lai mēs esam vieni no tiem uzticamiem kalpiem, kuriem Tu teiksi: “Labi, tu uzticīgais kalps, ieej priekā, ieej Tēva godībā” Jēzus Kristus Vārdā, lai neviens no mums nav neuzticams un pazūd. Jēzus Vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Uzticība un neuzticība” pierakstīja un rediģēja draudzes ”Kristus Pasaulei” redakcija


Comments