Ziņas datums 16. 01. 12. 

Šoreiz nebūs runa par to, ka tu esi pārāks par to cilvēku, kas tev sēž blakus. Nav runa par to, ka tu vari paaugstināties pār citu. Es runāju, ka tu esi pārāks, ja tu pazīsti Dievu un ja tu dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, ticībā, ka Dievs ir ar tevi! Tad tu esi pārāks par velnu un viņa eņģeļiem, tu esi pārāks par savu miesu un tu esi pārāks par visiem apstākļiem, kādi vien dzīvē tev būs. Lai vārdi: „Es esmu pārāks un es esmu labāks”, aizejot no šīs vietas, paliek tavā prātā. Es gribu, lai tad, kad tu pārdomā šos vārdus, tu notici tiem un lai šie vārdi nosēžas tavā sirdī un tavā garā.

Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus! Psalms 45:5

Ar ko man cīnīties? Pirmkārt jau pašam ar sevi. Es cīnos, lai pakļautu savu miesu un savas rīcību Dieva gribai. Jo tikai tad, kad es pakļauju sevi Dieva Vārdam un Dieva gribai, tikai tad Dievs atver debesu logus un liek svētībām nolīt pār mani, pār tevi, pār mūsu dzīvēm.

Tātad, lai cīnītos ar sevi, tev ir jābūt uzvaras apziņai. Tu nevari doties cīņā neticot, ka tu vari uzveikt savus rakstura trūkumus un problēmas savā dzīvē. Tās var būt kādas rakstura izmaiņas pie sevis, finansiāla rakstura lietas, kas jāatrisina, vajadzības pēc dziedināšanas, problēmas mājas grupās vai ģimenē. Ja man nav pārliecības un ticības tam, ka tas mērķis, ko esmu nospraudis, ir sasniedzams, tad es arī nemaksāšu pilnu cenu, lai šo mērķi sasniegtu. Un ja es nemaksāju pilnu cenu, tad man nav arī izmaiņas. Vismaz nav izmaiņas tādā mērā, kā es to sagaidu. Jo es nevaru sagaidīt vairāk, cik esmu ieguldījis. Tāpēc tev ir nepieciešama uzvaras apziņa, ka tev ir svaidījums no Svētā, ka tev ir Dievs. Tev ir jābūt pārliecībai, ka Dievs ir ar tevi.

Kad ir svaidījums? Vecajā Derībā, kad ķēniņus un priesterus iecēla amatā, tad viņiem uz galvas izlēja eļļu. Tas bija kā rituāls. Šodien eļļa simbolizē Svēto Garu. Bet toreiz svaidīšana ar eļļu nozīmēja apstiprinājumu. Līdzīgi kā tagad pie notāra slēdz līgumus. Šis cilvēks ir ķēniņš un viņam tiek piešķirtas pilnvaras. Valsts prezidentam, jeb ķēniņam ir  noteiktas pilnvaras. Svaidījums nenozīmē tikai kādu sajūtu. Tas nozīmē, ka Dievs ir apstiprinājis tavu varu, ka Dievs ir ar tevi. Un visā, ko tu dari, Viņš ir ar tevi. Tev ir īpašs spēks - svaidījums. Piemēram, ja tev ir miljards dolāru naudas, tad tā ir reāla vara, tev ir pilnvaras ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tu vari lobēt politiķus, dažādas organizācijas. Svaidījums no Dieva ir kā miljards dolāru kontā. Tev ir noteikta vara. draugs, tev ir jāzina, ka tavā kontā ir miljards dolāru! Tev ir jāzina, ka tev ir Dieva svaidījums. Tev ir jāzina, ka tev ir Dieva spēks. Un ja tu dodies uz mērķi, vai tā būtu rakstura izmaiņa pie sevis, vai tā būtu cīņa ar kādu atkarību, vai tā ir cīņa par cilvēkiem, kuri šodien vēl nav Dievu iepazinuši, vai arī cīņa par finansēm, kuras tev ir nepieciešamas, tev ir jāzina, ka tev ir Dieva svaidījums. Dodies cīņa, uzvaras apziņas pilns un tad laimīgs būs tavs gājiens! Tev nepieciešams zināt, ka tu esi pārāks! Tu esi pārāks par nabadzību, pārāks par fiziskām vājībām un kaitēm. Tu esi pārāks par velnu un viņa eņģeļiem. Tu esi pārāks par neveiksmēm. Tu esi pārāks, pārāks, pārāks! Lai cik tavā dzīvē arī ir bijušas izgāšanās un, lai cik reizes tu esi centies visu sākt no jauna un esi kritis un gāzies, no šīs dienas tu vari pieņemt, ka tu esi pārāks pār visām neveiksmēm. Tad, kad tu dari tā, kā grib Dievs, tad Dieva svaidījums ir uz tevis.

Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena. Salamana pamācības 4:18

Kas ir taisno ceļš? Tas ir to cilvēku ceļš, kas cenšas iepazīt Dievu un dzīvo tā, kā Viņš grib. Un Dieva Vārds skaidri saka, ka to cilvēku ceļš, kas ies par šo šauro ceļu, būs uzvarām klāts. Ja tev ir mērķis dzīvē un tu ej soli pa solim, tas piepildās.

Vai tev ir mērķi? Vai tev ir sapņi? Vai tev ir kaut kas, ko tu gribētu izmainīt pie sevis? Vai tev ir kaut kas, ko tu gribētu redzēt sev apkārt maināmies? Tev jāzina savs pārākums!

Pirmā Samuēla grāmatā 17. nodaļā ir stāsts par Dāvidu un Goliātu. Ar ko mums asociējas Goliāts? Ar kaut ko lielu un neuzvaramu. Ar ko mums asociējas Dāvids? Ar kaut ko mazu, bet kam ir svaidījums. Ar svaidījumu no Svētā, ar spēku! Un Dāvids pieveica Goliātu! Par to es gribu runāt.

Stāsts par Dāvidu un Goliātu ir viena no mīļākām vietām Bībelē. Jo es vienmēr sevi redzu Dāvida vietā. Kas bija Dāvids? Vienkāršs ganu zēns Izraēlā, laikā, kad valdīja ķēniņš Sauls. Saulam bija dota vara pār valsti, armiju un visu tautu un viņš valdīja. Taču Dievam nepatika, kā Sauls vadīja Izraēla tautu, jo viņš nebija paklausīgs Dievam. Viņš atmeta Saulu un iecēla par ķēniņu Dāvidu. Dienā, kad Dievs iecēla Dāvidu pār ķēniņu un pravietis svaidīja viņu ar eļļu, vēl uzreiz nekas nemainījās. Svaidījums jeb Dieva spēks, kas bija uz Saula, viņu atstāja un nonāca pār Dāvidu. Dāvids joprojām vēl bija ganībās. Jauns puika, sārtiem vaigiem, patīkama izskata. Sauls turpināja vadīt valsti ar tām pilnvarām, kas viņam bija cilvēcīgi dotas. Taču Dievs vairs nebija ar viņu. Turpretim Dāvidam tagad bija Dieva svaidījums. Reiz Saula armija karoja ar filistiešiem. Izraēla armija bija sapulcējusies uz kāda pakalna. Filistiešu armija ieņēma pozīcijas uz otra. Vidū ir ieleja. Filistiešiem ir viens īpašs kareivis - Goliāts. Pāri par trim metriem augumā. Fantastika! Viņš katru dienu izgāja no savas armijas ierindas un pastaigājās gar Izraēla armijas rindām un teica: „Dodiet kādu vīru no jūsu armijas, kas ar mani cīnīsies. Ja viņš mani pieveiks, mēs uz visu mūžu būsim jūsu kalpi. Bet ja viņš zaudēs, tad jūs būsiet mūsu kalpi.” Faktiski kara iznākumu gribēja atrisināt ar divcīņu. Tajā brīdī, kad šis Goliāts iznāca no ierindas, ķēniņa Saula armija, bruņota, profesionāla armija, bēga. Tajā brīdī, kad Goliāts pastaigājās, visi Saula armijas karavīri vai nu bēga, vai arī nodūra galvas zemē, lai tikai uz viņu nepaskatās un neizvēlas viņu. Neviens visā profesionālajā armijā ar bruņojumu, redzot Goliāta spēku, neuzdrošinājās ar viņu iet divcīņā, jo viņiem ir bailes.

Vai tev ir bijusi situācija, kad tu esi konkrētā vidē, kur cilvēki kaut ko lemj, un jautājums ir par to, kurš to darīs, kam tas būs jādara? Kad izvēlas, kam tiks uzticēts šis pienākums. Tad tu nolaid acis, lai vadītājs nevar tajās ieskatīties un pateikt: „Tu tas būsi!”

Izraēla armijas profesionāļi baidījās paskatīties problēmai acīs. Turpretī Dāvids bija citāds. Tēvs viņu aizsūtīja pie brāļiem uz kara lauku. Viņš atnesa dāvanas virsniekam un pārtiku saviem brāļiem. Tieši tajā brīdī, kad Dāvids ir kara darbības zonā, no savas armijas ierindas iznāk Goliāts, staigā un izaicina Izraēlu: „Nu, kurš nāks ar mani cīnīties?” Dāvids skatās. Viņam ir Dieva svaidījums. Viņš jautā: „Kā gan šis neapgraizītais nebaidās izaicināt Dieva karapulkus?” Kas ir neapgraizītais? Tas, kurš nepazīst Dievu un ir bez Viņa spēka jeb svaidījuma. Dāvids vēl ir puika, bez bruņojuma, neprofesionālis. Vienkāršs ganu zēns. Viņš atnāk profesionālā armijā un grib mācīt pieaugušos. Brāļi raida viņu uz mājām, lai dodas pie savām avīm. Taču Dāvids šķiet, ka nedzird. Viņš iet tālāk. Kas būs tam, kurš uzveiks Goliātu? Kāds viņam atbild, ka ķēniņš to, kas viņu uzveiks, apveltīs ar lielām bagātībām un dos savu meitu par sievu, bet viņa tēvu namu darīs brīvu no nodokļiem Izraēlā! Tad Dāvidu atved pie ķēniņa Saula, kas arī ir galvas tiesu garāks par Dāvidu, profesionālās armijas ķēniņš un pats bruņojies kā profesionālis. Dāvids saka: „Es iešu un cīnīšos!” Tas būtu tas pats, ja tu tagad aizietu Latvijas profesionālajā armijā un teiktu: „Es iešu karot uz Afganistānu!” Pie tam, ne ar armijas bruņojumu, bet ar savējo...

Un Dāvids sacīja Saulam: "Lai neviena vīra drosme nesaplok viņa dēļ! Tavs kalps noies un cīnīsies ar šo filistieti!" Bet Sauls sacīja Dāvidam: "Tu nevari stāties pretim šim filistietim, lai ar viņu cīnītos, jo tu vēl esi zēns, bet viņš ir karavīrs no savām jaunības dienām." Tad Dāvids sacīja Saulam: "Tavs kalps ir bijis pie sava tēva avju gans; un, kad nāca lauva vai arī lācis un tie nesa projām kādu avi no ganāmā pulka, tad es devos tos vajāt un es tos nogalināju, bet laupījumu es izglābu no viņu rīkles; kad nu lauva pret mani cēlās, tad es viņu it spēcīgi sagrābu aiz krēpēm, to situ un nositu. Tiklab lauvu, kā arī lāci tavs kalps ir nositis, un šis neapgraizītais filistietis būs kā viens no tiem, jo viņš ir tā dzīvā Dieva karapulkus izaicinājis!" Un Dāvids turpināja un sacīja: "Tas Kungs, kas mani ir izglābis no lauvas un no lāča ķetnām - tas mani izglābs arī no šī filistieša rokas." 1. Samuēla grāmata 17:32-37

Dāvidam bija absolūti vienalga, kāda cīņa viņam jāizcīna; vai ganīt avis, vai atrisināt konfliktu valsts mērogā, cīnīties ar Goliātu. Vienalga, cik liels uzdevums tev arī būtu uzticēts, vienalga, uz cik lielu mērķi tu ej, dodies cīņā uzvaras apziņas pilns! Ja tu mazos uzdevumos spēsi būt uzticams un uzvarēt, izdarīt savu darbu uz 100% un gūt rezultātus, tad tev nesagādās grūtības arī lielās lietas. Nav svarīgi, kas tev stāv pretī, dodies cīņā. Tu esi pārāks. Nav svarīgi, kādu amatu tu ieņem, nav svarīgi, kāds uzdevums tev uzdots. Nesapņo par lielām uzvarām, kamēr neesi izcīnījis mazas uzvaras.

Sauls dīvainā kārtā teica: „Ej un cīnies!” Viņš noteikti domāja: „Ej un mirsti.” Viens melnstrādnieks vairāk vai mazāk. Avju ganīšana Izraēlā bija nicināms amats. Tas nebija amats, ar ko lepoties.

"Tad Sauls sacīja: "Ej tad arī! Tas Kungs lai ir ar tevi!" Un Sauls pats uzvilka Dāvidam savas karavīra drēbes, lika vara bruņucepuri viņam galvā un aplika tam krūšu bruņas. Un Dāvids apjoza Saula zobenu virs sava tērpa un mēģināja staigāt, jo viņš nebija tam radinājies. Tomēr Dāvids sacīja Saulam: "Tā es nevaru iet, jo es neesmu tā radis." Un Dāvids atkal novilka visu no sevis nost. Tad viņš ņēma rokā savu kūju, izmeklēja sev no upes piecus gludus oļus un ielika tos savā gana tarbā, kura viņam bija arī priekš lingu akmeņiem, bet viņa linga bija tam rokā. Un tā tas devās pretī filistietim. Un filistietis nāca kā pastaigādamies arvien tuvāk Dāvidam, bet viņa vairoga nesējs gāja viņam pa priekšu. Kad filistietis pacēla savas acis, tad tas ieraudzīja Dāvidu, un viņš to nonievāja, jo tas bija vēl jauns zēns iesārtiem vaigiem un patīkamu izskatu. Un filistietis teica Dāvidam: "Vai es esmu suns, ka tu nāc pie manis ar koku?" Un filistietis nolādēja Dāvidu sava dieva vārdā. Tad filistietis uzsauca Dāvidam: "Nāc tik šurp pie manis, es tavu miesu došu debesu putniem un lauku zvēriem!" Bet Dāvids sacīja filistietim: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis. Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs! Un lai atzīst visa šī kara saime, ka Tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo karš pieder Tam Kungam, un Viņš jūs nodod mūsu rokā!" 1. Samuēla grāmata 17: 38-47.

Kā Dāvids iet pretī Goliātam? Kā Dāvids iet pretī šķērslim? Kā? Ar pārākuma apziņu. Uz ko viņš skatās? Kā Sauls? Kā visa Saula armija - uz apmēriem, uz skaitu, uz izskatu? Jeb viņš skatās ar svaidītām acīm: „Ar mani ir Dievs, un mans Dievs nodos tevi manās rokās”. Viņš iet cīņā ar pārākuma apziņu. Viņš ir bezdievis, neapgraizītais, bet ar mani ir Dievs. Dāvids nešaubījās.

Kad filistietis cēlās un tuvojās Dāvidam, lai ar to satiktos, tad Dāvids pasteidzās un izskrēja laukā no karapulku rindām filistietim pretī. Un Dāvids iebāza roku tarbā un izņēma no tās akmeni, un viņš to laida ar lingu, un tas ķēra filistieti pašā pierē, tā ka akmens iesitās viņa pierē, un tas nokrita uz muti pie zemes. Tā Dāvids ar lingu un akmeni pārspēja filistieti, viņš uzvarēja filistieti un nogāza to, bet zobena nebija Dāvidam rokā. Tad Dāvids pieskrēja pie filistieša, satvēra viņa zobenu, izvilka to no maksts un nogalināja viņu ar to, nocirzdams viņam galvu. Kad nu filistieši redzēja, ka viņu stiprais cīkstonis bija kritis, tad tie metās bēgt. 1. Samuēla grāmata 17:48-51.

Tā bija grandioza uzvara. Kāds cilvēks uzdrošinājās iet ar pārākuma apziņu tā Kunga vārdā. Kāpēc Sauls nespēja ar visu savu profesionālo armiju un bruņojumu uzveikt Goliātu? Tāpēc, ka Saulam nebija svaidījuma. Lūk, kāpēc bieži vien tu kaut ko dari un tev neizdodas. Lūk, kāpēc bieži vien tev viss no rokām krīt laukā. Ir liela atšķirība, vai tu ej svaidījumā, vai bez svaidījuma. Un svaidījums ir tad, kad tu dari Dieva gribu. Tu rīkojies tā, kā grib Dievs un tev ir Viņa svaidījums. Dievs, kurš iet ar tevi, cīnās par tevi, bet ar tavām rokām, ar tavām smadzenēm, ar tavām kājām. Ej pārākuma apziņā, ka ar mani ir Dievs. Ne kā cilvēks tu esi pārāks, bet kā tas, kurš pazīst Dievu. Tu ej, Dievs karo par tevi un tu pieveic Goliātus. Vienalga, kas stāvēs tev priekšā, tu iziesi tīrs, kā uzvarētājs.

Vai tu saskati kaut ko līdzīgu savā dzīvē? Dāvids ar Goliātu cīnījās pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Bet, kā ir vakarā uz tumšas ieliņas, kad tev pretī nāk trīs „rētainie”, gopņiki no maskačkas, narkomāni? Tu nāc no vēlām lūgšanām mājās, tev pretī nāk trīs, bet tu viens... Kāda ir sajūta? Pasaki tikai, ka sirds nesāk straujāk pukstēt! Pasaki tikai, ka tu neizrēķini variantus, kur mukt - pa kreisi vai pa labi. Bet es tev saku: „Tu esi pārāks!” Tas nenozīmē, ka tev ir viņi jāizaicina un jāiet cauri pa vidu. Bet tu atradīsi veidu, kā uzvarēt pat tad, ja šiem cilvēkiem būs ļauni nodomi pret tevi. Ja tu kalpo grupiņā, kalpo draudzē un ja tev ir kādas grūtības - finanses, ģimenes lietas, veselības lietas, rakstura lietas, dažādas fiziskas vai garīgas atkarības, tad lai kāda nebūtu tava situācija šodien, Dievam ir risinājumi, kā to izdarīt. Ne vienmēr tav jārisina problēma „pa tiešo”, Dievam ir īpašs veids katrai situācijai. Dāvids uzvarēja ar lingu un akmeni. Interesanti, ka viņa uzvara nebija „uz dullo”. Viņš mācēja precīzi mest ar akmeni. Esot ganībās un ganot avis, viņš diendienā trenējās ar lingu mest mērķī. Dienu no dienas. Lūk, kāpēc viņš bija tik pārliecināts, ka viņam nevajag ne zobenu, ne bruņas. Goliātam ir zobens un ar to pietiks. Man vajag vienu akmeni. Dāvids bija pilnīgi pārliecināts, ka viņš trāpīs ar akmeni mērķī. Viņam bija absolūti vienalga, kādi pretiniekam izmēri, jo galvas visiem vienādas. Dāvids zināja savas stiprās puses un lietoja tās. Tavās situācijās arī tev ir stiprās puses - tavas iemaņas, tavas zināšanas un spējas, kuras tu vari likt lietā. Strādā pie savām negatīvajām lietām, bet vairāk pievērs uzmanību savām stiprajām pusēm, liec uz tām uzsvaru, jo tu esi pārāks. Ar savām stiprajām pusēm tu uzvarēsi. Tev nevajag kā tankam visam iet cauri, domā, rēķini un skaitļo! Pavadi laiku plānošanā un lūgšanā, strādā, ej cīņā ar pārākuma apziņu, ka tu vari to izdarīt un ka tas Kungs ir ar tevi. Lieto savas stiprās puses un tu uzvarēsi. Lieto tās iespējas, kuras tev ir šodien. Tu esi pārāks. Dāvida smieklīgā metode ar lingu, bez bruņām un zobena, izrādījās efektīvāka, nekā Saula un Goliāta. Kāpēc? Svaidījums no Dieva un pārākuma apziņa, jo viņam ir iemaņas un ar viņu ir Dievs.

Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm. Salamana pamācības 10: 22.

Tas nenozīmē, ka tev nav jāstrādā, ka tev nav jāpūlas. Taču tas nozīmē, ka tev nav jāstrādā divdesmit četras stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka tu vari mierīgi sabalansēt savu laiku un darboties tā, ka tev atliek arī visam citam. Pirmkārt laiks Dievam, tad sev, ģimenei, kalpošanai, un tad arī darbam. Tev visam pietiks, un tā ir tā Kunga svētība!

Lūk, piemērs, kā es tiku svētīts. Pavisam nesen.

31. decembrī mums bija īpašs ziedojums. Tie, kas vēlējās, varēja ziedot par nākamo gadu. Tas, kādā mērā mēs spējam ziedot Dievam, tas norāda, kādā mērā mēs esam gatavi strādāt mērķa labā. Tas norāda arī to, cik liels ir svaidījums uz cilvēka. Es nesaku, ka man ir lielāks svaidījums nekā jums. Es īpašajā ziedojumā 2012. gadam nolēmu ziedot to, kas man mīļš; skaņas pastiprinātāju Pioneer. Nolēmu to pārdot un naudu ziedot draudzei, dot Dievam. Gribēju pārdot par Ls 400. Ieliku sludinājumu, neviens nepērk. Tad iekšēja balss lūgšanas laikā man saka - pārdod par Ls 350. Nolēmu - 200 latus ziedošu Dievam un par 150 latiem nopirkšu kaut ko vietā. Ieliku jaunu sludinājumu internetā un tūlīt man kāds zvana un saka: „Es tev par to Pioneer dodu 200 latus un par pārējo naudu dodu pretī jaunu Yamaha firmas skaņas pastiprinātāju.” Tam tirgus vērtība ir Ls 400. Tā es dabūju gan 200 latus, ko noziedot, gan labāku pastiprinātāju nekā bija mans iepriekšējais. Un pat krāsa bija sudrabota, kā es vēlējos! Skan arī labāk, nekā tas, ko es samainīju. Pasaki tikai, ka Dieva svētība nedara bagātu bez sevišķām paša pūlēm! Dievs ir labs!

Tu esi pārāks! Tavs pārākums slēpjas tavās disciplinētajās attiecībās ar Dievu, kad tu ik rītus celies un sāc ar lūgšanu un ar Bībeles lasīšanu. Lūk, kur ir atslēga tavam pārākumam! Tajā, ka tu nenokavē nevienu dievkalpojumu, nevienu grupiņu! Uzņemies savu kalpošanu; kalpo un ej! Un tu esi pārāks! Un nedzenieties pēc mantas, bet pēc Debesu valstības, un tad visas šīs pārējās lietas Dievs tev pieliks! Jo tā Kunga svētība dara tevi bagātu bez sevišķām tevis paša pūlēm! Es ticu, ka Dievs grib un var tevi svētīt! Jautājums ir svaidījumā!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.