TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Tiesāt vai izglābt?

Publicēja 2018. gada 27. nov. 11:23Līga Paņina
Ziņas datums 27.11.18.

Es šeit jūtos kā mājās, man patīk būt tādu cilvēku sabiedrībā kā jūs, no jums nāk enerģija, cik daudz smaidu un cik skaisti jūs esat. Tu esi brīnišķīgs cilvēks, tu man esi brīnums! Kuriem no jums ir Instagram? Kurš ir mans sekotājs Instagram? AlexeyPronkin. Ziniet, kāda drīz būs „slimība”? Cilvēki nāks pie mācītāja un prasīs, lai lūdz par viņiem. Mācītājs prasīs – par ko? Cilvēks atbildēs, ka viņam nav pietiekoši daudz like Instagram, ka viņš jūtas atstumts. Prasīs, lai mācītājs kaut vienu like uzspiež. Caur Instagram es sludinu evaņģēliju. Es pat sarakstīju grāmatu par Instagram. Es jūsu mācītājam uzdāvināju šo grāmatu un, ja viņam patiks, viņš varēs padalīties ar jums. Es nefotogrāfēju ēdienu, savu skaisto ķermeni, foto liftā, bet tur es sludinu! Vairāki cilvēki ir atnākuši uz draudzi tāpēc, ka vienkārši sāka sekot man Instagram, sāka lasīt manus komentārus, pēc tam man uzrakstīja.

Pastāstīšu vienu stāstu. Man rakstīja viens puisis biznesmenis un prasīja, vai var ar mani satikties. Es atbildēju, ka var. Viņš jautāja – kur? Es teicu, lai viņš atbrauc uz templi. Mēs saucam mūsu baznīcu par templi. Mūsu ēka ir templis. Viņš domāja, ka tas ir pareizticīgo templis. Viņš teica, ka nekad tādā vietā nav bijis. Es sapratu, ka viņš ir neticīgs. Es viņam iedevu adresi, viņš atbrauca pie manis, mēs parunājām. Es viņam sludināju, un viņš jautāja, vai mums ir arī kolektīvā sanāksme? Viņš parastos dievkalpojumus draudzē nosauca par kolektīvajām sanāksmēm. Viņš kā neticīgais nesaprata vārda dievkalpojums nozīmi. Viņš vaicāja, vai viņš var atnākt uz sapulci. Es atbildēju, ka viņam vēl par agru nākt, no sākuma viņam vajag palasīt manu Instagram. Pēc mēneša viņš man raksta, ka viņš ļoti grib atnākt uz mūsu kolektīvo sanāksmi. Es teicu, ka tagad viņš drīkt nākt. Es biju citā pilsētā, skatījos tiešraidi, kas notiek manā draudzē, un skatos – šis biznesmenis, viņa skaistā sieva, kas turēja uz rokām bērnu, stāvēja pie altāra, lai pieņemtu Kristu. Tagad katru svētdienu viņi nāk uz dievkalpojumu.

Manas sievas Instagram sāka lasīt gubernātora meita. Viņa redzēja salonu, kurā mana sieva taisa manikīru un arī nolēma iet uz to pašu salonu. Viņa jautāja salona īpašniecei, vai viņa pazīst Jevgēņiju Proņkinu. Viņa viņu pazina, jo gāja mūsu draudzē. Šī meitene atbildēja, ka tas nevar būt, jo viņa lasa viņas Instagram. Viņa vēlējās, lai pastāsta, kas šī par sievieti ir. Vienreiz tika izdarīts tā, lai mana sieva un gubernātora meita vienlaicīgi atnāktu uz manikīru un sēdētu viena otrai pretī. Tas viss ir Instagram. Varbūt dzīvē nebūtu personiskā kontakta, bet tas ir lauks, kurā var arī pļaut ražu. Pataisi savu Instagram par sprediķi, tikai nekļūsti par fanātiķi. Neliec tur bildes, kur tu viss sasvīdis lūdz Dievu. Visi uzreiz beigs tev sekot. Liec bildes ar savu ģimeni, kā tu sporto, par savām dzīves vērtībām un nedaudz arī pievieno klāt arī par Dievu, tad cilvēki tev pakāpeniski sāks sekot. Tad cilvēki no online nāks offline satikties aci pret aci. Tu gribi, lai draudze augtu? Tā ir pareiza vēlme. VISS, KAS IR DZĪVS, VIENMĒR AUG!

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16-17)

Vai tu tici Jēzum? Ja tu tici, tad tu neaiziesi postā, jo tev ir mūžīgā dzīvība. Daļa dzīvības ir tavā ķermenī un otra dzīves daļa tev būs bez pašreizējā ķermeņa kopā ar Dievu. Dievs nav sūtījis Jēzu, lai tiesātu pasauli, bet lai izglābtu pasauli. Šodien es sludināšu par tēmu „Tiesāt vai izglābt?” Šie divi procesi nav savienojami kopā. Kad tu tiesā, tu nespēj glābt, ja tu glāb, tu nespēj tiesāt. Šodien es skatos uz mūsdienu draudzēm un redzu, ka daudzu draudžu pamatā ir kaut kāda doktrīna, kura atdala „pareizos” cilvēkus no „nepareiziem” cilvēkiem. Pieņemsim, ka ir tā – ja mēs lūdzam mēlēs, mēs esam pareizā draudze, bet, ja citi nelūdz mēlēs, tā ir nepareiza vai mirusi draudze. Vai tu tā uzskati? Pieņemsim, ka ir tā – lai sieviete dievkalpojumā klusē, jo to arī var izlasīt Bībelē. Šīs doktrīnas dēļ sieviešu kalpošanas pilnībā tiek iznīcinātas. Sievietēm ir tāds potenciāls, bet ar šo Bībeles pantu viņas tiek aizliegtas. Vai zini Bībeles pantu, kurā rakstīts, ka sievietei jāapklāj sava galva? Ja tu nenāc ar lakatiņu uz draudzi, tad tu esi „nepareiza” sieviete. Kur ir tavs lakatiņš? Ja tev tā nav, tad tu esi uzskatāma par „nepareizu” māsu. Es varētu tagad jūs tiesāt, taču, ja es to darīšu, tad es nespēšu vairs glābt. Ja es gribu jūs glābt, man ir jāatmet tiesa, jo notiesāšanā nav pārmaiņu un žēlastības. Par ko šajos Bībeles pantos tiek runāts? Tas bija vēstījums Korintas draudzei. Korinta bija pilsēta, kurā dzīvoja daudz prostitūtu. Viņas ar skaistām frizūrām nāca uz draudzi, un tāpēc, lai brāļi nekristu kārdinājumā, Pāvils lika šīm māsām apsiet ap galvu lakatiņus. Pēc tā varēja saprast, ar kuru māsu drīkst iet uz pusdienām pēc dievkalpojuma un ar kurām nedrīkst. Vai saproti?

Man ļoti patīk Bībelē aprakstītā līdzība par pazudušo dēlu. Es gan īsti nepiekrītu tās nosaukumam. Man šķiet, ka šī līdzība ir par mīlošo Tēvu, nevis par pazudušo dēlu. Nedaudz atgādināšu to. Dēls nāk pie dzīvā tēva un saka: “Senci, klausies! Man pienākas daļa mantojuma?” Tēvs atbild: “Jā.” Dēls turpina: “Dod man to šurp!” Tēvs saka: “Es vēl esmu dzīvs. Tikai pēc manas nāves tu dabūsi savu mantojuma daļu.” Dēls tēvam atbild: “Man vienalga. Dod šurp mantojumu, es to gribu!” Tēvs savas lielās mīlestības pret dēlu dēļ izdara izņēmumu, atdodot viņa mantojuma daļu. Tajā laikā šis mantojums nebija naudas izteiksmē. Tas bija zemes gabals un daļa no mājas. Saprotams, ka dēls nevar ielikt kabatā šo mantojuma daļu un doties uz pilsētu. Bija nepieciešams pārdot gan zemes gabalu, gan mājas daļu. Iedomājies, ka man ir trīsistabu dzīvoklis. Viens no dēliem nāk pie manis un saka: “Senci, klausies! Vai tā ir mana istaba?” Es atbildu: “Jā, tava.” Dēls saka: “Dod to šurp!” Es atdodu viņam istabu, domājot, ka dēls kļuvis pieaudzis un vienkārši vēlas savu privāto telpu, kurā mitināties. No rīta dzirdu, ka kāds atslēdz mana dzīvokļa durvis. Es pieeju pie šī svešinieka un jautāju: “Kas tu tāds esi?” Cilvēks rāda man papīra lapiņu un saka: “Jūsu dēls mums pārdeva šo istabu. Tagad tā ir mūsu.” Ebreju acīs šāda situācija ir liels negods. Dēls ar savu rīcību cēla negodu gan tēvam, gan visai ģimenei, ka pat kaimiņi sāka smieties par viņiem. Tas bija ļoti liels apkaunojums. Šis dēls aizgāja un dzīvoja izlaidīgu dzīvi, tērējot visu naudu pa labi, pa kreisi. Pēc laika nauda bija iztērēta, un viņš nolēma atgriezties tēva mājā. Viņš atcerējās, ka tēvam ir vēl divas istabas. Varbūt varēs sarunāt pagulēt koridorā uz saliekamās gultas vai vismaz uz grīdas. Pēc Israēla likuma tēvam nebija tiesību nākt pretī tādam dēlam, to drīkstēja darīt tikai māte. Tēvam bija jāsēž kopā ar vecajiem, jo viņš dēlam faktiski nozīmēja mironi. Kā vajadzēja notikt pēc tā laika tradīcijām? Kad dēls nāca, viņam tuvoties drīkstēja tikai māte, apskaujot viņu. Pēc tam visam ciematam bija jānāk viņam pretī un janomētā akmeņiem, padzenot šo cilvēku no ciemata uz visiem laikiem. Šī iemesla dēļ tēvs jau laicīgi gaidīja dēlu pārnākam, lai varētu paspēt satikt viņu vēl pirms tiem cilvēkiem, kuriem bija jānotiesā viņš. Arī skriet ebrejiem ir negods, it īpaši pieaugušiem vīriešiem. Viņi staigāja lielos halātveidīgos apģērbos. Tēvam šo halātu vajadzēja aizbāzt aiz jostas un skriet. Pieaugušam vīrietim atkailināt savas kājas bija dubults negods. Viņš uzņēma visu šo negodu uz sevis, lai glābtu dēlu. Tēvs bija gatavs uz sevis uzņemties visu dēla negodu, lai viņu glābtu no pelnītas nāves.

Kādēļ tu esi virs šīs zemes lai tiesātu vai glābtu? Vai tu esi gatavs uzņemties kāda cita cilvēka negodu, lai patiešām viņu glābtu? Jēzus nekad nebija farizeju draugs. Jēzus draudzējās ar muitniekiem un grēciniekiem. Vienmēr pēc tikšanās ar Jēzu viņi saņēma glābšanu. Neviens farizejs šos cilvēkus nespēja glābt, jo, satiekoties ar kādu farizeju, viņi satika tiesu un kritiku, bet, satiekoties ar Jēzu, viņi saņēma glābšanu. Ko dari tu tiesā vai glāb? Vai tu esi Jēzus komandā, Kurš nāca, lai glābu, vai velna komandā, kurš nāk, lai tikai tiesātu? Kura pusē tu esi? Mūsu draudze šodien vēl nav mega draudze viena iemesla dēļ  mēs līdz šim brīdim draudzes doktorīnas pamatā liekam tiesu. Dievs teica, ka Viņš maina draudzes pamatus. Dievs teica, ka draudzes pamatā būs apustuļi un pravieši. Kas ir pravieši? Tie nav cilvēki, kuri redz otrā tikai netīrību. Pravieši cilvēkos redz potenciālu un Dieva apslēptos dārgumus. Jēzus nāca pie Sīmaņa un pravietoja: “Tu esi Pēteris, un uz tevis Es būvēšu savu draudzi.” Vai zināt? Pēterim parādījās pravietiskā dzīves perspektīva. Ja ar viņu būtu runājis kāds farizejs, tad Sīmanim viņš teiktu: “Tu esi neveiksmīgs zvejnieks, kurš nekad nespēs kalpot Dievam, jo neesi pabeidzis sinagogas mācību. Tev nav nekādu izredžu.”

Pie Jēzus aiz matiem atvilka puskailu sievieti, kuru pieķēra laulības pārkāpšanā. Viņi atnāca, lai šo sievieti notiesātu, bet Jēzus lai glābtu. Jēzus šai sievietei teica: “Es tevi netiesāju.” Katru reizi, kad tu mani netiesā, tu mani glāb, jo ir rakstīts: “Dieva labestība noved cilvēku pie grēku nožēlas.” Dieva labestība, nevis tiesa, noved cilvēku pie grēku nožēlas. Šī grēkam padotā sieviete līdz dzīves beigām sekoja Jēzum tāpēc, ka Viņš viņu nenotiesāja. Vai mēs vēlamies, lai mūsu draudzes piepildās ar cilvēkiem? Atcerēsimies šos zelta vārdus: “Es tevi nesodu”. Tas ir viss, ko šī pasaule vēlas no mums dzirdēt. Cilvēki vēlas nākt pie mums, bet viņi baidās no mūsu akmeņiem un stiprajiem likumiem par to, ko drīkst un nedrīkst. Mēs esam ieciklējušies uz to, ko nedrīkst. Mēs esam aizmirsuši to, kas ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs glābt un nest dzīvību, nevis nāvi. Vai atceries Bībelē sievieti pie akas? Cik daudz vīriešiem viņa bija pārgājusi pāri? Vai Jēzum bija iemesls sievieti tiesāt? Jā, bija, taču Jēzus nāca šo sievieti glābt. Jēzus aizvēra acis uz viņas pagātni un teica: “Es gribu tevi glābt.” Kas notika pēc tam? Šī sieviete atveda pie Jēzus visu pilsētu. Tieši tas nozīmē atmodu kad visa pilsēta nāk pie Jēzus, Kurš netiesā.

Nesen es devos izbraucienā. Pusdienu laikā iepazinos ar kādu vīrieti. Mēs sākām sarunāties un viņš izstāstīja, ka ir gubernators. Divos naktī es atrados viņa istabiņā. Šis vīrietis sēdēja uz ceļiem, un asaras ritēja pār viņa vaigiem. Viņš man teica: “Es nezinu, kas tu esi par cilvēku, bet tu kaut kur dziļi aizskāri manu sirdi.” Es nesāku viņam visu pēc kārtas stāstīt par Dievu, bet tikai, to, kas bija manā sirdī. Gubernators teica: “Es vēlos tev pastāstīt par savu dzīvi un manām problēmām.” Tagad vienu reizi nedēļā viņš man zvana un saka: “Man ar tevi ir jāparunā.” Viņš man stāstīja šausmīgus grēkus, bet es ne reizi savā dzīvē neesmu notiesājis šo cilvēku. Es viņam saku: “Tas viss ir štrunts. Dievs vienalga tevi mīl. Tu pats sevi nespēsi mainīt. Tikai Dieva labestība spēj tevi pilnībā izmainīt.” Caķejs atdeva pusi no sava īpašuma un daudzi cilvēki atstāja visu, lai sekotu Jēzum, jo viņi beidzot satikās ar labestību un saprata, ka Viņš ir nācis viņus glābt. Tas ir briesmīgi, ka mūsu draudzēs ir vienreizēja mīlestība un vienreizēja žēlastība. Zini, kā tā izskatās? Mācītājs saka: „Es esmu mācītājs, es zinu, ka tu grēko. Bet grēko tā, lai es to nepamanītu. Jo, ja es to pamanīšu, es tevi sodīšu!” Kā tu domā, uz ko cilvēks tērēs visus savus spēkus? Uz to, lai noslēptu savus grēkus, jo viņš negrib būt sodīts. Viņš nespēj strādāt un kalpot, jo viss spēks viņam aiziet, lai noslēptu savu grēku. Viņš nekļūst par gigantu. Es ticu tādai uzticības pakāpei, ka, ja tu grēko, tu vienalga droši vari nākt pie manis, jo es nebaidos tava grēka, es tev varu palīdzēt tikt no tā vaļā un glābt tevi. Jo manī arī ir grēks, man arī ir vajadzīga glābšana. Un tad mūsu starpā rodas laba atmosfēra. Žēlastība nav vienreizēja.

Bet Sauls, vēl draudus un nāvi šņākdams pret Tā Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera 
un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, atradis kādus šīs mācības sekotājus, vīrus vai sievas, tos saistītus vestu uz Jeruzālemi.” 
(Apustuļu darbi 9:1-2)

‘Sauls’ nozīmē ‘izlūgtais no Dieva’. Šo vārdu Saulam pats Dievs bija devis. Viņam bija ideāla reliģioza karjera – labākā audzināšana, apgraizīts astotajā dienā, ebrejs no ebrejiem, farizejs no farizejiem, plus visam tam klāt viņam bija Romas pilsonība. Tajā laikā tā bija vislabākā dzīve, par kuru tikai varēja sapņot nauda, vara, ietekme, vārds no Dieva un Romas pilsonība. Bet Sauls bija apsēsts ar vēlmi tiesāt, jo viņš uzskatīja, ka tikai viņš ir taisns, ka tikai viņa izpratne par Dieva pielūgsmi ir vispareizākā, bet tie, kas pielūdz Dievu citādāk un uzskata Jēzu par Dieva Dēlu, ir ģeķi, un tos ir jātiesā, velkot aiz matiem un nogalinot, nomētājot ar akmeņiem. Ziniet, visbriesmīgākie kari bija tieši krustnešu kari, kad viena draudze cīnījās pret otru, katra pierādot savu taisnību. Bībele saka: „Netiesā, tad tevi neviens netiesās.” Tā ir sava veida drošība, jo, kad mans grēks atklāsies, es negribu būt sodīts. Kurš no jums grib būt sodīts? Un, zini, es pravietoju, ka tavs grēks kādreiz atklāsies. Ja tu būsi tiesājis, tevi notiesās. Ja būsi parādījis žēlastību, tad tevi apžēlos.

Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, 
un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?" Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara." Bet viņa ceļabiedri stāvēja kā mēmi, balsi gan dzirdēdami, bet nevienu neredzēdami.”
(Apustuļu darbi 9:3-7)

Sauls pēc tam kļuva akls. Padomājiet, tikko šis cilvēks skaidri zināja to, kas viņam jādara, bet pēkšņi viņš vairs neko nesasprot un kļūst akls. Šajā pilsētā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir akli un nezina, kā tālāk dzīvot un ko darīt tālāk. Viņiem ir izglītība, stāvoklis sabiedrībā un nauda, bet viņi ir kļuvuši akli. Katram cilvēkam reiz pienāk mirklis dzīvē, kad viņš nezina, kā tālāk dzīvot.

Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi to pie rokas ieveda Damaskā. 
Trīs dienas viņš nevarēja redzēt un ne ēda, ne dzēra.”
(Apustuļu darbi 9:8-9)

Saulam nav apetītes, viņš nezina, kā tālāk dzīvot.

Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija, un Tas Kungs parādībā viņu uzrunāja: "Ananija!"[..]” (Apustuļu darbi 9:10)

‘Ananija’ nozīmē ‘iezīmēts ar Dieva žēlastību’. Tas ir cilvēks, kurš pats ir piedzīvojis daudz Dieva žēlastības un labestības. Dievs grib, lai tu kļūsti nevis par Saulu, bet par Ananiju jeb iezīmēto ar Dieva žēlastību.

„[..] Tas Kungs parādībā viņu uzrunāja: "Ananija!" Viņš atbildēja: "Še es esmu, Kungs!" Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas namā tarsieti, vārdā Sauls; viņš lūdz Dievu [..]” (Apustuļu darbi 9:10-11)

Skaties, kā darbojas Svētā Gara augļi. Svētais Gars norāda konkrētu ielu, māju un cilvēka vārdu. Es esmu saticis šādus praviešus savā kalpošanā, kuri nosauc precīzus telefona numurus, mājas, ielas. Lūk, šī ir tā gudrība, ka tu zini, pie kuras mājas durvīm klauvēt, tu zini, kuri ir šie aklie, dzīves orientāciju pazaudējušie cilvēki, nevis vienkārši klauvēt pie visām mājas durvīm pēc kārtas. Tā ir evaņģelizācija Svētajā Garā. Tā ir Svētā Gara navigācija.

„[..] un parādībā ir redzējis vīru, vārdā Ananija, ieejam un tam rokas uzliekam, lai tas atkal kļūtu redzīgs." 
Bet Ananija atbildēja: "Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš darījis Taviem svētajiem Jeruzālemē; [..]””
(Apustuļu darbi 9:12-13)

Paklausies! Cik bieži baumas mūs aptur? Vai Ananijam personīgi Sauls izdarīja ko sliktu? Nē, bet „es dzirdēju no daudziem, ka”... Zini, kāpēc daudzu cilvēku nav draudzē? Jo viņi ir noticējuši baumām. Kad Dievs mūs mudināja iet pie viņiem, mēs negribējām iet, jo domājām, ka viņi ir ļauni, nederīgi cilvēki bez nākotnes bandīts, noziedznieks, prostitūta, narkomāns. Un tāpat Ananija teica Jēzum:„ Neiešu.” Bet ko saka Jēzus?

Bet Tas Kungs viņam sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Apustuļu darbi 9:15)

Kas? Nodaļas sākumā šis cilvēks nogalina cilvēkus un tagad viņš ir Dieva izredzēts ierocis? Tu, Dievs, gribi izmantot šo cilvēku? Viņš taču ir netīrs, viņa rokas mērktas asinīs! Bet Dievs saka, ka Sauls ir Viņa izredzētais ierocis. Prostitūta Marija Magdalēna bija Dieva izvēlētais ierocis. Viņa pirmā atnāca pie Jēzus kapa vietas, jo viņa bija sastapusies ar Dieva labestību. Tāpat Dievs saka Ananijam, lai viņš iet pie Dieva izredzētā ieroča Saula. Es redzu garā, kā Dievs jūs sūta uz pilsētas tumšākajām vietām pie Viņa izredzētajiem traukiem. Pagaidām gan pēc viņu izskata nevar pateikt, ka Dievs ir viņus svaidījis, lai viņi būtu debess izredzēti pildīt Dieva darbu. Skaties, kas notika tālāk.

Bet Tas Kungs viņam sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.” (Apustuļu darbi 9:15)

Apustulis Pāvils kalpoja arī pie politiķiem. Viņš sludināja ķēniņiem un prezidentiem. Šis bija tas aklais cilvēks, kurš stāvēja uz saviem ceļiem, trīs dienas ne ēda, ne dzēra un nezināja, ko tālāk darīt, bet liktenis jau viņu gaidīja. Daudzi cilvēki nav atzīmogoti. Bet tu ej un liec rokas uz šī cilvēka, un saki: „Brāli.” Viņš vēl nav tavs brālis, bet tu, tā sakot, pravieto, ka viņš tāds būs. Tu viņu atzīmogo, tu atver šo potenciālu viņā. Kas notika, kad Ananija uzlika Saulam rokas?

Ananija aizgāja un nonāca tanī namā un, viņam rokas uzlicis, sacīja: "Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījies ceļā, pa kuru tu nāci, mani sūtījis, lai tu atkal kļūtu redzīgs un pilns Svētā Gara.”” (Apustuļu darbi 9:17)

Pāvils kļuva Svētā Gara pilns. Dievs nemainīja Pāvila vārdu. Pāvils no Dieva saņēma vārdu – ‘izlūgtais no Dieva’, bet Pāvils pats deva sev citu vārdu – maziņais un vienkāršais. Es lūdzu, lai tu ietu un atklātu kādā cilvēkā viņa potenciālu, atrastu šos Dieva izredzētos traukus. Apustulis Pāvils apgrieza kājām gaisā pusi pasaules, sarakstīja divas trešdaļas Jaunās Derības, jo kāds no mācekļiem pārkāpa pāri saviem uzskatiem un atnāca, lai nevis notiesātu Pāvilu, bet lai izglābtu. Vai tu atnāci tiesāt vai glābt?

Mācītāja Alekseja Proņkina sprediķi “Tiesāt vai glābt?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments