TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Tēvi un dēli

Publicēja 2019. gada 28. maijs 20:01Līga Paņina   [ atjaunināts 2019. gada 29. maijs 02:45 ]
Ziņas datums 29.05.19

Lūdz Dievam, lai Viņš šodien uzrunā tavu sirdi, dod virzību dzīvē un rāda ceļu. Paldies Tev, Kungs! Lai pagodināts Tavs Vārds! Runā uz mums, Kungs! Dod mums virzību un instrukcijas! Dod mums vēl vairāk, Kungs! Paldies Tev, ka atklāj mums gaismu Savā Vārdā! Paldies, ka Tava Gara lietus līst pār mums! Paldies par Tavu spēku un svētībām, Kungs! Tēvs, mēs Tev pasakamies par šo pēcpusdienu. Paldies par vārdu, kuru esi mums sagatavojis! Lai Tavs prāts notiek mūsu vidū! Dziedini mūs šajā pēcpusdienā! Atbrīvo mūs šajā pēcpusdienā, lai mēs esam iedrošināti. Mēs pateicamies Tev, Kungs, ka velns Jēzus Vārdā ir uzvarēts. Paldies Tev, Tēvs! Jēzus Kristus Vārdā, āmen! Lai Dievs jūs svētī!

Mēs pasakamies Dievam par šo dienu. Tā man ir liela privilēģija – būt atkal kopā ar jums. Paldies jūsu draudzes mācītājam, Mārcim Jencītim par ielūgumu. Liels paldies jums visiem, ka mani uzņemat šeit! Es to augsti novērtēju. Tā patiesi man ir liela privilēģija – šodien būt šeit, lai dalītos ar Dieva vārdu. Tāpēc pateicos, un lai Dievs jūs svētī! Šodien mēs dzirdēsim Dieva vārdu. Es jūs mācīšu par lielo tēmu “Uzticība un neuzticība”, kuru ir ļoti svarīgi saprast laikā, kad draudze aug. Es ticu, ka jūsu draudze aug un turpina augt. Es ticu, ka jūsu draudze reiz kļūs par lielāko draudzi šajā valstī. Āmen!

Viena no svarīgākajām atslēgām draudzes izaugsmei ir spēja mokās kaut ko dzemdēt. Ir ļoti svarīgi, ka mēs varam dzemdināt jaunas dvēseles, bet, kad cilvēki nāk uz draudzi un redz, ka tajā pašā laikā citi iet prom, draudze neaug. Bet, kad cilvēki nāk un paliek, tad notiek draudzes izaugsme. Šī palikšana draudzē ir ļoti svarīga. To var salīdzināt ar cilvēka ķermeni – tu vari ēst un visu laiku piepildīt sevi, bet, ja tu zaudē vairāk kaloriju nekā uzņem, rezultātā tu kļūsti kaulains. Ja tu ēd daudz un visas kalorijas sevī uzglabā, tad pēc laika tu kļūsi par mega cilvēku. Draudzei ir jāpatur tas, ko tā sevī uzņem. Draudzes locekļu izpratne par to, ko nozīmē uzticība un neuzticība, palīdz mums kļūt stabiliem. Ja šī izpratne būs, tad mums arī būs patiesi draudzes locekļi, caur kuriem varēsim celt Dieva valstību. Vislabākā dāvana, ko var saņemt mācītājs, ir uzticami cilvēki uzticamas meitas un dēli. Ja tu vēlies kaut ko dot savam mācītājam, tad zini, ka labākā dāvana ir tava uzticība un paklausība būt tur, kur viņš tev norāda, sekot viņa norādījumiem, vadībai un šī Dieva nama vīzijai, stāvēt kopā ar mācītāju un cīnīties pret tiem cilvēkiem, kuri centīsies cīnīties pret viņu. Lūk, tāds ir vislabākais draudzes loceklis tavam mācītājam – uzticams un uzticīgs cilvēks, kurš izprot mācītājam piešķirto Dieva aicinājumu. Tie ir cilvēki, kuri uzticās un tic tai vīzijai, kuru Dievs devis šai konkrētajai draudzei.

Ja tu esi draudzē, bet netici tās vīzijai, mācībai, standartiem un visam, kas draudzē notiek, tad tas nozīmē, ka tev nav šī nama gars. Ikviena draudzes locekļa mērķim ir jābūt satvert savas draudzes garu. Tādā veidā tu kļūsti par šī nama meitu vai dēlu, un, šajā namā paliekot, Dievs tevi spēj svētīt. Kad kāds cilvēks atrodas tādā vietā, kur patiesībā negrib atrasties, es viņam vaicāju: “Kāpēc tad tu šeit nāc un tērē savu laiku? Kāpēc tu spēlē šīs spēlītes? Ja tu esi šeit atnācis, tad uzvedies pienācīgi! Stingri iesakņojies šajā vietā.” Pirmajā psalmā teikts, ka svētīts cilvēks ir kā koks, kas iestādīts pie ūdens upēm, nevis peld pa ūdens virsu un kustās no vienas vietas uz citu. Būdams draudzē, esi pienācīgi iedēstīts, lai Dievs tevi spētu sākt svētīt. Esi koks, kas ir pareizi iedēstīts. Tikai tāds cilvēks var saņemt svētību draudzē. Tad tu kļūsi auglīgs un Dievs tevi pienācīgi lietos.

Šo iemeslu dēļ mums ir ļoti svarīgi izprast uzticības tēmu. Mana labākā definīcija lojalitātei jeb uzticamībai ir šāda: tu esi uzticams un uz tevi var paļauties. Tu esi tāds cilvēks, kurš ir pastāvīgs jeb nemainīgs. Tu nemaini savas domas un nemainies pat tad, kad saņem svētības, svaidījumu vai kļūsti bagātāks. Es gribētu, ka mans mācītājs, bīskaps Dāgs (Dag Heward-Mills), par mani teiktu: “Lūk, šis dēls ir stabils un nemainīgs!” Bīskaps Dāgs jau 29 gadus ir mans mācītājs. Visus šos gadus esmu bijis viņa dēls. Neatkarīgi no tā, vai mana draudze ir maza, vai tās nav, vai tā ir liela, vai es agrāk nebiju precēts, vai tagad esmu, vai man nebija bērnu, vai tagad ir, vai man ir nauda, vai nav naudas, vai ir svaidījums, vai tā nav, tik un tā viņš paliek mans tēvs. Es nemainos. Tas viss nav nekādā veidā mani ietekmējis. Pat mainoties apstākļiem un laikiem manā dzīvē, es neesmu aizgājis no draudzes. Esot Ganā un tagad Apvienotajā Karalistē, nekas nav mani mainījis. Sākotnēji manā draudzē bija seši locekļi, tagad to ir tūkstošiem – tas nav mani mainījis. Tik un tā viņš ir mans tēvs un mans mācītājs. Tas patiesībā nozīmē to, ka esi dēls vai meita, – tu esi uzticams cilvēks šajā namā, uz kuru atnāci. Tev jāpaliek tādam pašam. Būs lielas lietas, kuras tu piedzīvosi, taču neviena no tām nedrīkst tevi izmainīt. Tev jāsalauž savs raksturs, lai kļūtu uzticams. Tev jābūt tādam raksturam, kuru Dievs svētī un spēj lietot.

Tad, kad draudze dzīvo un kļūst kā ģimene, mums jāatcerās, ka Dievs ir tas, kurš deva mums garīgo tēvu draudzē. Manā draudzē garīgais tēvs ir bīskaps Dāgs Hevards-Mills. Pavisam kopā šim bīskapam ir 3000 draudzes 89 valstīs. Tūkstošiem draudzes locekļu, bet viens garīgais tēvs! Tas ir cilvēks, kuru izvēlējās pats Dievs. Jums arī ir savs garīgais tēvs šeit. Tu nevari ievēlēt sev tēvu. Mani bērni nebalsoja par mani, pirms nāca šajā pasaulē. Viņi negāja un neiemeta groziņā lapiņu, uz kuras rakstīts mans vārds. Dievs pats mani padarīja par viņu tēvu. Tajā laikā, kad mani bērni parādījās uz šīs zemes, es jau biju viņu tēvs. Dievs pats mani izvēlējās. Jautājums – kādā veidā vispār cilvēks var kļūt par tēvu? Cilvēks kļūst par tēvu tad, kad viņš tevi dzemdina. Nevis tad, kad kļūst izglītots, bagāts un viss viņam labi dzīvē klājas. Tā ir tā spēja, ko Dievs dod cilvēkam – viņš spēj tevi dzemdināt. Tas arī ir vārda “tēvs” skaidrojums. Nekā cita! Ja viņš tevi dzemdināja, tātad viņš ir tavs tēvs un punkts.

Mums ir dažāda veida tēvi, piemēram, bioloģiskais tēvs, sievastēvs un tēvs Kristū (cilvēks, kurš tevi atveda pie Kristus un caur kuru tu saņēmi jaunpiedzimšanu). Tavs bioloģiskais tēvs, kurš deva tev dzīvību, ir cilvēks, kurš padarīja grūtu tavu māti. Tu esi viņa sēkla, kuras izplūšana radīja tevi. Tas viņu padarīja par tavu tēvu. Tad, kad mēs visu sarežģījam un sākam dumpoties, mēs sev radām nepareizus priekšstatus par to, ko tad īsti mūsu dzīvē nozīmē “tēvs”. Tu sāc skatīties, ka pasaulē ir arī tādi cilvēki, kuri neciena savus tēvus, jo kāds saka: “Mans tēvs par mani pienācīgi nerūpējās. Mans tēvs pret manu māti slikti izturējās.” Bet tas ir sātana slazds. Bībelē nav minēts, ka tavs tēvs ir tas cilvēks, kurš spēj rūpēties par tevi un dot tev naudu. Viņš ir tavs tēvs tāpēc, ka tu esi viņa sēkla. Šī ir tāda āķīga tēma, runājot par tēviem. Visapkārt runā, ka ir sliktie, bezatbildīgie, ne tik labie, neizglītotie un nabadzīgie tēvi, bet viņi tik un tā paliek tēvi. Tev jāsaprot, kā izturēties pret cilvēku, kurš ir tavs tēvs. Vēl viens tēva veids ir tēvs grēkā. Tas ir cilvēks, kurš tevi pirmo reizi iepazīstināja ar grēku. Varbūt tas cilvēks tevi pirmo reizi aizveda uz klubu vai iepazīstināja ar pornogrāfiju un citām sliktām, nešķīstām lietām. Tas arī ir sava veida tēvs. Tas ir ļoti slikts tēva piemērs, ar kuru tev nevajadzētu pīties. Ir arī “draudzes tēvs”. Dažkārt mēdz teikt: “Lūk, harizmātiskās vai vasarsvētku kustības tēvi.” Tev jābūt ļoti uzmanīgam ar šādiem cilvēkiem. Kā viņi kļuva par draudzes tēviem? Kā vispār iespējams par tādu kļūt? Kā cilvēku grupa var kļūt par draudzes tēviem? Kad Dievs aicina, Viņš aicina vienu cilvēku. Bībelē Dievs saka, ka Viņš izvēlējās Ābrahamu vienu. Dievs vienmēr ir lietojis cilvēku vienskaitlī. Kad Dievs lieto kādu cilvēku, Viņš lieto tikai šo vienu personu. Un tad seko komanda, kas atbalsta šo cilvēku. Bet šī komanda nekad nebūs tāda pati, kā šīs komandas tēvs. Varbūt pat sieva nebūs tāda, kā viņš. Es nerunāju par vīru un sievu. Sieva arī ir komandas daļa, bet viņa nav tāda pati, kā šī nama tēvs. Dievs saka: “Es Pats izvēlējos tikai Ābrahamu.”

“Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.” (1. Korintiešiem 4:15)

Šo es gribu uzsvērt. Kad tu atnāc uz draudzi, tu redzi daudz mācītāju un kalpotāju, bet viņi visi nav tēvi, jo Dievs nelietoja cilvēku grupu, lai sāktu draudzi. Dievs aicināja kādu, kurš savāca ap sevi komandu. Varbūt sākumā viņš parunāja ar savu sievu, sakot, ka jūt Dieva aicinājumu, uz kuru vēlas atsaukties. Sieva atbalstīja šo lēmumu un kļuva par pirmo uzticīgo cilvēku viņam līdzās, pēc kura tūlīt arī nāca uzticīga komanda. Bet tēvs vienmēr ir viens. Ja ir daudz tēvu, tad būs apjukums. Iedomājies, ja māte tev teiktu: “Es nezinu, kurš ir tavs tēvs. Viens no šiem trim vīriešiem.” Ko tu tajā brīdī padomātu? Nesen es satiku kādu jaunu sievieti, kura atnāca pie manis un teica: “Es nesen uzzināju, ka cilvēks, kuru uzskatīju par savu tēvu, nemaz nav mans tēvs.” Es jautāju: “Ko tava māte teica?” Viņa atbildēja: “Mana māte atbildēja, ka aiziesim ciemos pie kāda cita vīrieša, uztaisīsim testu un uzzināsim, vai viņš ir mans tēvs. Ja izrādīsies, ka nav, tad, iespējams, tas ir kāds cits.” Viņai bija sāpīgi un apkaunojoši dzirdēt māti sakām, ka tas nav viņas tēvs un nu mēģināt saprast, kurš tas varētu būt. Pieaugušai sievietei nav jāklauvē pie dažādu vīriešu durvīm un jājautā: “Vai tu esi mans tēvs?” Tāds apjukums nav no Dieva. Kad mēs atnākam uz draudzi, darbojamies, ceļam to un sākam dzīvot ticības dzīvi, mums jāiemācās un jāsaprot, kurš tad īsti ir šīs konkrētās draudzes tēvs. Kādas ir attiecības starp tevi un tavu tēvu? Viena lieta, kas nosaka, ka tev ir tēvs un tu esi dēls, ir rakstīta Vēstules efeziešiem 6. nodaļā, un tajā ir teikts:

Godā savu tēvu un māti, tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem 6:2-3)

Ja tu neredzi tēvu savā draudzē un tēvus savā dzīvē, tu atņem savai draudzei konkrētu svētību un izņem no savas dzīves konkrētas svētības. Daudzi cilvēki, kuriem ir rūgtums pret saviem tēviem, kļūst bezatbildīgi un ļauni, tādā veidā izņemot no savas dzīves svētības, kuras ir minētas Vēstules efeziešiem 6. nodaļā. Tavā dzīvē nav šo svētību, ja tev nav cieņas pret tēvu, kurš tev ir jāciena. Tev nevajag katru dienu savu tēvu aicināt uz pusdienām vai sarīkot viņam ko īpašu, bet tev ir jāciena šis cilvēks. Parādi kaut nedaudz cieņas. Neiesaisties karā starp tēvu un māti, lai garīgie likumi tavā dzīvē sāktu darboties pozitīvi. Pret savu tēvu vispirms ir jāizrāda cieņa. Kad tu atnāc uz draudzi un redzi savu tēvu, nākamajai domai, kurai tev jāienāk prātā, ir jābūt “cieņa”. Mums ir jāatzīst, ka mācītājs ir mūsu tēvs, un jāciena vairāk nekā jebkurš cits cilvēks draudzē. Kad tu sāksi godāt viņu, tu pievilināsi svētības savai dzīvei, lai viss labi ar tevi klātos un lai tu ilgi dzīvotu. Ja tu necienīsi savu tēvu, tas atņems labo būšanu un ilgo dzīvošanu. Tiem cilvēkiem, kuri ir pagriezuši muguru saviem tēviem un savām kalpošanām, nav bijis labs gals. Viņi ir gājuši cauri ļoti daudzām grūtībām. Ja viņiem būtu bijusi cieņa pret saviem tēviem dzīvē un tēviem kalpošanā, ar viņiem viss būtu labi. Katru no mums kāds ir garīgi cēlis un kādi pat ir svaidīti par mācītājiem. Kāds viņus ir apmācījis un teicis, ka Dievs viņus aicina. Bet tad šie cilvēki ir sākuši dzīvot savu dzīvi un bieži sadumpojušies pret saviem tēviem, pat teikdami, ka viņiem vispārs nav tēva. Katram cilvēkam ir izcelsme un kāds viņu ir audzinājis.

Ja pie tevis kāds nāk un saka, ka viņam vispār nav tēvu, tad šis mācītājs, līderis vai kristietis ir bīstams cilvēks, jo mums katram ir izcelsme. Vienmēr, kad es sludinu, es pieminu savu mācītāju, jo neesmu citplanētietis no Marsa, bet gan kāds mani ir nozīmējis šeit kalpot un kāds mani apmācīja kalpošanā. Ja tu godā un cieni savu tēvu, tas nozīmē, ka tu viņu atzīsti. Tad, kad tu neatzīsti šo cilvēku, tu nespēj viņu cienīt. Tad, kad tu visiem stāsti par Dievu, bet nepiemini un neatzīsti savu mācītāju, tas patiesībā parāda to, cik negarīgs tu esi. Tas pierāda to, ka tu patiesībā neesi iepazinis Dievu. Mēs nepielūdzam tēvus, bet Dievs mums māca, ka tēvi ir jāpieņem un jāatzīst. Ja tu pazīsti Dievu, tad tu pazīsti arī savu tēvu.

“Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.” (Jeremijas grāmata 3:15)

Tavs mācītājs nav Dievs un viņš nevar būt Dievs, bet viņš ir dāvana no Tā Kunga tev. Kad lasīsi Dieva vārdu, tu sapratīsi, ka viena no dāvanām, ko Dievs dod draudzei, ir mācītājs. Līdz ar to mācītājs vai gans ir īpaša persona. Dažādi cilvēki tavā dzīvē dod dažādas dāvanas. Dažas no šīm dāvanām ir daudz īpašākas, un tas atkarīgs no tā, kurš cilvēks tev šo dāvanu ir devis. Kad tava sieva vai tavs vīrs tev iedod dāvanu, tas ir citādāk, nekā tev kolēģis tavā darbavietā iedod dāvanu. Ja kāds, ko tu mīli, iedod tev kaut vai kartiņu Ziemassvētkos, tad šī dāvana tev ir ļoti īpaša un mīļa. Jo tuvāks un mīļāks cilvēks tev ko dāvina, jo īpašāka šķiet šī dāvana. Kad tu pazīsti Dievu un Viņš tev dod cilvēku tavā dzīvē, tad attiecībām ar šo cilvēku jābūt atšķirīgām. Tev ir jāsāk godāt un cienīt šis cilvēks. Tev ir citādāk pret viņu jāizturas. Tev nav viņš jāpielūdz, bet jāsāk godāt. Kad tu sāc cienīt Dieva ieliktu cilvēku savā dzīvē, tu sāc pievilināt sev svētības.

“Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:6-7)

Tev ir jāciena savs mācītājs, jo tas ir Bībeles princips. Draudzei nevajag atteikties no tām svētībām, ko tā var saņemt. Ja tu tici labprātīgajiem ziedojumiem, desmitajai tiesai, gavēnim, sadraudzībai un lūgšanai, tad tava dzīve un pat draudze mainīsies, bet tas notiks tikai tad, ja mēs attīstīsim cieņu pret šīm dāvanām, ko mūsu dzīvēs Dievs ieliek. Kad tu klausies draudzē sprediķus, vai tu redzi cilvēku, kurš tev māca labo mācību? Tev ir jādalās ar labo, jo, ko tu sēsi, to tu pļausi. Kad tu cieni savu mācītāju, tad Dievs ar laipnību skatās uz tevi un konkrēta veida svētības ienāk tavā dzīvē. Līdz tam brīdim, kamēr mācītājs nesaņem cieņu no tevis, ir svētības, ko tu nesaņem savā dzīvē. Tev varbūt šķiet, ka viss ir kārtībā, bet varētu būt vēl labāk. Mēs savā draudzē izrādām cieņu pret savu mācītāju, tāpēc arī Dievs mūs ir svētījis, draudze ir stabila un aug. Kad tu sāc cienīt tēvus savā dzīvē, Dievs tev dod svētības. Neizņem cieņu ārā no savas dzīves un draudzes. Jums ir vajadzīga īpaša diena, kad jūs pasakāt paldies savam mācītājam. Līderiem ir jāizlemj, kad būs tā diena, kad visi var pateikties savam mācītājam, balstoties uz Rakstiem, lai konkrēta veida svētības ienāktu šajā draudzē.

Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka viņi paši savā dzīvē visu ir panākuši un sasnieguši. Jēzus pavēlēja mums turēt Svēto vakarēdienu. Tajā vakarā, kad Viņu grasījās nodot, Jēzus teica: “Šī ir Mana miesa un šīs ir Manas asinis, kuras tika izlietas, lai daudzi saņemtu glābšanu. Ņemiet to un ēdiet, un, cik vien bieži jūs to darāt, jūs ar to pieminat Manu nāvi, un dariet to, atceroties Mani.” Ja Viņš nebūtu atstājis mums Vakarēdienu, tad celtos traki vīri, kuri apgalvotu, ka viņi ir pasaules pestītāji. Un katru reizi, kad tu pieņem Svēto vakarēdienu, tu parādi to, ka atceries Jēzu, ka Viņš ir mūsu Glābējs un Kungs, un vienīgais, kurš izlējis par mums Savas asinis. Kad mēs kā kristieši saņemam apmācību, mums ir jāprot godāt savus tēvus – gan bioloģisko tēvu, gan tēvu savā draudzē. Tev ir jāciena un jāatzīst šis cilvēks. Tev ir jāatcerās šis cilvēks, jo viņš nav tāds pats kā visi pārējie. Nav neviens cilvēks, bīskaps vai kalpotājs mūsu draudzē, kas varētu būt tāds pats kā mūsu bīskaps Dāgs, jo viņš bija pirmais, kuram bija liela vīzija par mūsu draudzi. Viņš ir tas, kuru Dievs sākumā aicināja. Jo vairāk tu iepazīsi Dievu, jo vairāk sāksi saprast Dieva vārdu. Jo vairāk mēs mīlam tēvu, cienām viņu un novērtējam, jo vairāk atziņa par Dievu vairojas, jo vairāk mēs sākam novērtēt Dieva dāvanas. Starp tevi un tēvu, ko Dievs tev ir devis, ir viens vārds cieņa.

Meitas un dēli, jums ir jāciena savi tēvi. Tad, kad tev tas neizdodas, tu kļūsti bīstams. Bībelē minēti daudzi personāži – Daniels, Dāvids, Jāzeps, tāpat mēs zinām arī par Ābrahamu un Mozu, un daudziem citiem cilvēkiem, – kuri bija tēvi. Ir ļoti daudz bīstamu cilvēku, un, ja draudze nezina par viņiem, tad draudzes cilvēki ļoti viegli kļūst par cilvēkiem ar tādiem pašiem raksturiem. Tu pats arī vari kļūt par vienu no šiem bīstamajiem cilvēkiem. Tu pat nepamanīsi, kā kļūsi bīstams cilvēks. Jūda nodeva Kristu trīsdesmit sudraba gabalu dēļ, mantkārības dēļ, naudas dēļ. Absaloms ir klasisks piemērs bīstamam dēlam, jo viņš bija tas, kurš cēlās un karoja pret savu tēvu. Tu varbūt esi lasījis par Absalomu, bet tad, kad tu pats tāds kļūsti, tu to nesaproti. Starp tevi un tēvu ir jābūt cieņai. Absaloms necienīja savu tēvu, viņš cīnījās pret to, viņš pat izmeta savu tēvu ārā no pilsētas. Absaloms centās iegūt ikvienu lietu, kas kādreiz piederēja viņa tēvam.

Trīs bīstamu dēlu pazīmes. Lai tu tās zinātu un pats nekad nekļūtu par bīstamu dēlu vai meitu. Un lai tu būtu dēls vai meita, kas ciena savu tēvu. Tā ir mana lūgšanu katru dienu būt par uzticamu dēlu, kurš ciena savu tēvu, lai katru dienu manas attiecības ar tēvu būtu cieņpilnas.

1.     Bīstami dēli ir pilni ar nepiedošanu un rūgtumu.

Bet Absaloms nesacīja Amnonam nedz ko ļaunu, nedz arī ko labu, jo Absaloms ienīda Amnonu, tādēļ ka tas bija licis negodā viņa māsu Tamāru.” (2. Samuēla 13:22)

Absaloma māsa tika izvarota, bet viņš savam brālim Amnonam neko neteica divus gadus, un viņš pat tēvam neko neteica. Viņš dzīvoja ar šo nepiedošanu un rūgtumu. Reizēm tu vari redzēt draudzē kādu cilvēku, kurš vairs nerunā, ir kļuvis pasīvs. Vienmēr ievēro cilvēkus, kuri ir ļoti klusi dievkalpojuma laikā, kad tu viņiem kaut ko māci vai vadi kādu sapulci, vai mājas grupiņu. Ja cilvēks ir kluss, viņam ir kaut kāda problēma, un ja tu pajautāsi, kas noticis, un viņš atbild, kas viss kārtībā, tad tiešām ir problēma. Ja cilvēks, kurš vienmēr runā un ir skaļš, kaut ko komentē, pēkšņi kļūst kluss, sevī ierāvies un sēž pakļāvīgs, kaut kas viņa sirdī ir noticis. Absaloms kļuva kluss un mierīgs. Bija problēma, kuru vajadzēja atrisināt, bet viņš neko neteica, klusēja. Kad man ir sanāksme, es vienmēr meklēju cilvēkus, kuri ir klusi, jo bieži vien tie, kuri ir klusi, var man vairāk mugurā iedurt nekā tie, kuri visu laiku dievkalpojumā kaut ko komentē. Viņu klusēšana patiesībā kliedz, tā skaļi skan manās ausīs. Ja tu satiec personu, kura daudz runā, un vēlāk satiec to pašu personu, bet tā nerunā, vai tad tu nepajautāsi, kas noticis? Ja cilvēks negrib tev neko teikt, viņam iekšā ir kaut kādas sāpes, nepiedošana, ievainojums, un viņš tikai pasaka, ka viss kārtībā. Mēs visi esam cilvēki, protams, kāds tevi apvainos, būs kāda lieta, kura tevi sāpinās, ietekmēs, bet iemācies izrunāt šīs lietas. Iemācies nosaukt tās vārdā. Kad tu to nesaki un nepārrunā, tas nozīmē, ka tu neuzticies un negribi to atklāt. Ja tu esi kopā ar savu sievu un viņa ir kļuvusi klusa, tas nozīmē, ka kaut kas viņai ir noticis, ir kaut kāda problēma, viņa nav laimīga. Kurš cilvēks ir kluss, kad viņš ir laimīgs? Tu nevari teikt, ka tāpēc, ka tu esi laimīgs, tu esi kļuvis kluss. Absaloms bija kluss divus gadus.

2.     Bīstami dēli uzbrūk saviem brāļiem un māsām.

Pēc diviem gadiem Absaloms sarīkoja viesības, uzaicināja uz tām visus savus brāļus, pat to, kurš bija izvarojis viņa māsu un kuram viņš neko acīs nebija teicis. Absaloms šajās viesībās uzbruka savam brālim un nogalināja to. Absaloms teica saviem kalpiem, lai tad, kad Amnons būs piedzēries un laimīgs, viņi lec viņam virsū un nogalina. Kad tu redzi draudzē cilvēkus, kuri uzbrūk saviem brāļiem un māsām, runājot negatīvas lietas par viņiem, par draudzi, piemēram, pēc dievkalpojuma, tad tu redzi bīstamus un neuzticamus cilvēkus. Kāds var pienākt pie tevis un pajautāt, ko tu domā par šodienas sprediķi. Bet ko tev vispār domāt par sprediķi? Vai tad tas nebija Dieva vārds? Vai tad tā nebija tava svētība? Ja kāds saka, ka viņam nepatika, kā mācītājs sludina, vai tāda veida svētrunas viņu neinteresē, vai viņš aprunā kādu draudzes locekli, kurš dara tā un šitā, tas ir bīstams cilvēks. Bīstamajiem dēliem un meitām vienmēr ir kāda negatīva lieta, ko pateikt par jebko. Un viņi vienmēr noved otru tik tālu, ka arī viņš sāk kurnēt. Vienmēr šādi cilvēki centīsies pateikt, ka skaistumā ir kāds nesmukums. Šīs personas ir draudzes grāvēji, skaistuma lauzēji, kuri vienmēr kaut kam uzbrūk. Tev jāsaprot, ka tas ir ļaunais gars.

3.     Bīstami dēli uzskata, ka visiem viņi ir jāievēro.

Šie cilvēki uzskata, ka viņus nevar pastumt malā un pret viņiem nevar slikti izturēties. Visi aizrādījumi draudzē, kas vērsti pret viņiem, viņiem ir vienaldzīgi, un viņi nemainās. Viņi aizmirst cilvēku, kurš viņus pacēla un ielika tādā pozīcijā, kādā viņi ir šobrīd. Viņi pat kļūst ļoti drosmīgi savā sliktajā uzvedībā, jo domā, ka ir neaizskarami. Ja tu atnāc uz draudzi un jūti, ka draudze tevi nespēs mainīt, tu esi kļuvis par bīstamu dēlu. Pareizi ir uzskatīt, ka ikviena kalpošana, ko tu saņem draudzē, ir liela privilēģija, un nedomā, ka tev tā būs mūžīgi. Visu, kas tev ir jādara draudzē, dari no visa sava spēka. Dari šodien to tā, it kā tā būtu beidzamā diena, kad to vari darīt. Jo tad, kad tu domāsi, ka šī ir tava vieta, ka neviens tevi neizstums, ka neviens nespēs tev neko pateikt, tu sāksi krist un radīt sevī attieksmi, ka tevi neviens nespēs mainīt. Vienalga ko tev uztic darīt, dari to vislabāk ar visu savu enerģiju un prāta spējām. Lai tev ir pareiza un pazemīga sirds attieksme. Nekad nesaki, ka tev viss ir līdz kaklam, nesaki, ka esi paguris, un nevajag sēdēt kaut kur malā un bubināt, ka mācītājs nedzird tevi un neklausa taviem padomiem. Mācītājs ir tas tēvs, kuru Dievs tev ir devis, lai tev dotu maizes klaipu, ar kuru strādāt. Dari to ar prieku, laimi acīs. Saki, ka esi laimīgs ar to, kas tev ir dots. Nevajag kurnēt un dusmoties. Neesi kā Absaloms, kurš jutās tā, it kā viņam viss būtu atļauts un neviens neko nevarētu viņam izdarīt. Viss, kas tev ir šeit draudzē, ir privilēģija. Arī man ir liela privilēģija, svētība un pagodinājums šodien jums sludināt. Tas palīdz man būt pazemīgam, tas palīdz tev, lai tu nepacel savu degunu pārāk augstu debesīs, pēkšņi sevi uzskatot labāku par citiem. Ikviena iespēja, ko Dievs tev dod, lai kalpotu Viņa namā, ir liela privilēģija.

Pasakies Dievam par šodienu, par uzticības garu. Lūdz par savu sirdi, lai tajā neienāk ļaunums, lai neviena ļauna tumsības sēkla netiktu sēta tavā sirdī, lūdz, lai tava sirds tiktu dziedināta no visām sāpēm, kas tur ir. Viss, kas tevi mēģina izraut ārā no šīs draudzes, lai ir bloķēts Jēzus Kristus Vārdā! Lūdz par to, lai tu šeit būtu arī pēc pieciem gadiem, pēc desmit gadiem, divdesmit, trīsdesmit un lai pat pēc piecdesmit gadiem tu būtu šeit un kalpotu Dievam, jo šīs ir tavas mājas, tava draudze līdz galam.

Bīskapa Ričarda Erī sprediķi “Tēvi un dēli” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments