TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Tas Kungs palīdz man, kur vien eju

Publicēja 2018. gada 25. dec. 10:25Līga Paņina
Ziņas datums 25.12.18.

Vārdam ‘Ziemassvētki’ nav nekā kopīga ar patiesiem Ziemassvētkiem – tie ir Kristus dzimšanas svētki. Šajā laikā draudze atzīmē dienu, lai gan to precīzi nevar pierādīt, kad Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā, Dieva Dēls, vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs, – Jēzus Kristus. Viņa māte ir cilvēks, bet tēvs ir Dievs. Tas ir brīnums!

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Bez Kristus nav iespējams iemantot mūžīgo dzīvību un nav iespējams nonākt attiecībās ar Debesu Tēvu, Radītāju, ar to, kas radījis debesis un zemi. Tā tiešām ir Dieva mīlestība. Es nedomāju, ka cilvēks, kurš nav piedzīvojis Dieva mīlestību, spēj to saprast. Tas arī līdz galam nav izprotams, bet, ja tu esi piedzīvojis, ka Dievs atbrīvo, ka Viņš dziedina, ka Viņš glābj, tad tu to proti novērtēt. Kad tu staigā kopā ar Dievu un esi attiecībās ar Jēzu Kristu, tu redzi, kā tava dzīve mainās, kā Viņš tev palīdz, dod spēku un apziņu, ka tev ir mūžīgā dzīvība, ka tev ir Tētis debesīs, tavs Radītājs un Tētiņš, un tu spēj sajust Dieva mīlestību. Tu apzinies un sajūti Dieva mīlestību? Jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka Jēzus neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet kļuva cilvēkiem līdzīgs un pazemīgs līdz pat krusta nāvei – nožēlojamai, kaunpilnai nāvei. Uz to Viņš gāja labprātīgi, mīlestībā pret tevi, jo bez Viņa upura nav iespējama tava dzīvība. Tu, dzīvs būdams, vari būt miris, jo tikai Svētais Gars, kas ienāk tevī, ticot uz Kristu, dara tevi dzīvu un savieno ar debesīm. Kāda ir Ziemassvētku jeb Kristus dzimšanas svētku jēga? Vēl pirms Kristus dzimšanas, vairākus simtus gadu atpakaļ, Vecajā derībā ir simtiem rakstvietu, kurās Dievs caur praviešiem runā, ka nāks Glābējs, Kristus, Mesija.

Tādēļ Tas Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls.” (Jesajas 7:14)

Lūk, simts gadus pirms Viņa nākšanas ir pravietojums, ka Viņu sauks Imanuēls. ‘Imanuēls’ tulkojumā nozīmē ‘Dievs ar mums’. Šis pravietojums ir pravietots simts gadus pirms Kristus nākšanas. Izraēls, Dieva tauta tajā laikā gaidīja, kad nāks Glābējs, kas glābs viņus no grēkiem, no ienaidniekiem, nabadzības, slimībām un caur kuru viņi spēs ieiet mūžīgajā dzīvībā. Jēzus saka: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība, un neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.” Tu vari meditēt, ticēt dažādām reliģijām, bet tas neglābj. Glābj tikai Kristus!

Redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums." (Mateja evaņģēlijs 1:23)

Šo svētku jēga ir tāda, ka Dievs ir ar tevi. Tu Kristū, Kristus tevī. Dievs ir ar ikvienu, kas tic uz Kristu.

Un Dāvids novietoja apsardzi Sīrijā, Damaskā, un sīrieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja viņam nodevas. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1.Laiku 18:6)

Tas Kungs bija ar Dāvidu. Ja mēs runājam par Kristus dzimšanas svētkiem, tad Kristus cilvēciskās saknes ir šādas – Viņa tēvs ir Jāzeps, māte Marija. Jēzus radu rakstos ir ķēniņš Dāvids. Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur viens viņš gāja. Kā tajos laikos Dievs bija ar Dāvidu, tā šodien Dievs ir ar mums. Jēzu sauca arī par Dāvida Dēlu, un tā arī Izraēlā uz Viņu skatījās - kā uz Dāvida dēlu. Jēzus bija ķēnišķīgas izcelsmes, jo Viņš pēc miesas bija ķēniņš un pēc gara bija ķēniņš. Mēs, kas ticam uz Viņu, kļūstam līdzīgi Viņam, kā Dāvids, kā Kristus, ar kuru ir Dievs. Caur Kristu Dievs ir ar mums. Ir svarīgi nevis tik ļoti sajust, ka Dievs ir ar tevi, bet zināt, ka Dievs ir ar tevi. Kad tu zināsi un pastāvīgi sev atgādināsi, ka Dievs ir ar tevi, tad tu spēsi pastāvēt, spēsi izcīnīt uzvaras, spēsi izlauzties, spēsi dzīvot tā, kā Dievs vēlas, spēsi no nabaga kļūt par turīgu, spēsi no slimībām kļūt dziedināts un vesels, spēsi sapņot lielus sapņus un sasniegt mērķus, spēsi būt pilnvērtīgs cilvēks, kas dzīvo harmonijā ar Dievu, sevi un citiem cilvēkiem un spēsi ieiet mūžīgajā dzīvībā. Mums nepārtraukti sev jāatgādina, ka Dievs ir ar mums. „Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1.Laiku 18:6) Šī rakstvieta būs mūsu nākamā gada devīze. ‘Imanuēls’ nozīmē, ka ne tikai ar Dāvidu, bet Dievs ir ar mums. Lūk, Ziemassvētku jēga – Dievs ir ar mani! Visur, kur es iešu, Viņš man palīdzēs, Viņš būs ar mani.

Cilvēks, iepazīstot Dievu, sāk divvientulībā pavadīt laiku ar Viņu. Cilvēks, kurš pazīst Kristu un ir mantojis mūžīgo dzīvību, pavada laiku ar Viņu. Vientuļā vietā aizslēdz durvis aiz sevis, varbūt brauc uz mežu vai savā darba istabā, vannasistabā, un viens pats pavada laiku ar Dievu. Kā uz Ziemassvētkiem sāk rādīt filmu „Viens pats mājās”, tā arī tu esi viens pats ar Dievu. Katra kristieša ikdiena ir būt divatā ar Dievu! Tu paņem savās rokās Bībeli un lasi Dieva vārdu. Tu esi viens pats ar Bībeli, nevis paralēli dari vēl citas lietas. Fonā var ieslēgt pielūgsmes mūziku. Atver Dieva vārdu, lasi, pārdomā un ļauj, lai Dievs tevi uzrunā. Tu runā ar Viņu, pielūdz, slavē, pārdomā, paklusē, iedziļinies sevī – tas viss ir ļoti svarīgi. Katrs jaunpiedzimis cilvēks to dara, bet, ja viņš to nedara, tad viņš nav vai arī vairāk nav jaunpiedzimis. Tieši tāpat katrs jaunpiedzimis cilvēks ir draudzē katru svētdienu, ne tikai Ziemassvētkos.

Man šodien no rīta Facebook uzrakstīja ziņu: „Aizlūdz par cilvēku, lai izglābtu viņu no nāves.” Šis cilvēks bija cietis avārijā. Mēs kopā ar līderiem aizlūdzām par viņu. Es zinu šos cilvēkus, labi cilvēki, bet ļoti sen neesmu viņus redzējis. Es uzrakstīju atbildi: „Es noteikti aizlūgšu, aizlūgsim arī komandā.” Otrs teikums, ko es vēl pierakstīju: „Un es gaidu tevi draudzē!” Ja cilvēks nav draudzē, viņš nav ar Dievu. Ja tu neesi draudzē, ja tu „piekāp” tikai Ziemassvētkos, tad Dievs nav ar tevi, Dievs nepalīdz tev. Varbūt velns tev palīdz, varbūt kādi cilvēki tev palīdz, varbūt tu pats sev ļoti palīdzi, bet Dievs tev noteikti nepalīdz. Ja tu vēl esi dzīvs, smiltis vēl nebirst, ja tev vēl samērā veicas, tas nenozīmē, ka tu dzīvosi mūžīgi, tas nozīmē, ka tavs ceļš ved ellē.

Ir svarīgi priekšnosacījumi, lai Dievs tev varētu palīdzēt:

1. Tev ir personiskas attiecības ar Dievu, kurās tu esi viens pats ar Viņu;

2. Tu esi dzīvā, reālā draudzē. Nevis tikai pa svētkiem vai kādos īpašos gadījumos, bet tu reāli esi draudzē.

Ir iespiesti dzelteni flaijeri dziedināšanas dievkalpojumam, kas būs 19. janvārī. Kāpēc tie ir vajadzīgi? Lai šie cilvēki, kam tu šos flaijerus iedosi un parunāsies par Dievu, atnāktu uz dievkalpojumu, draudzi un piedzīvotu dzīvo Dievu, lai Dievs būtu ar viņiem. Lūk, Ziemassvētku brīnums!

Es pirms pāris dienām draudzē braucu ar liftu, kurš vēl pie tam runā. Es piektdienas vakarā nācu uz mūzikla mēģinājumu un man sirdī bija, ka jāaiziet un jāpaskatās, vai lifts ir gatavs. Es aizgāju, piespiedu pogu, un durvis atvērās – lifts beidzot strādāja. Mana pirmā doma bija, ka tas ir Ziemassvētku brīnums. Šo liftu mēs ilgi gaidījām, jo daudzas reizes mums tika solīts, ka būs gatavs. Īstajā laikā arī ir gatavs, uz svētkiem. Diemžēl tikai līdz šim rītam, kad liftā iesprūda divi cilvēki, un lifts pagaidām nedarbojas. Draugs, patiesībā nemēdz būt Ziemassvētku brīnumi, mēdz būt tikai tas, ko tu pats izdari. Kad tu dari pareizas lietas saskaņā ar Dieva gribu, tad Dievs tev palīdz. Šī svētruna nebūs tikai šodienai, bet visam 2019. gadam. Šo vārdu piefiksē visam savam nākamajam gadam: „Tas Kungs palīdz man, kur vien es eju.”

Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Saulu, Kīša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu, un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu. No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.” (Apustuļu darbi 13:21-23)

Šajā rakstvietā ir teikts, ka Dievs atmeta ķēniņu Saulu, kurš nedarīja to, ko Dievs gribēja. Saulu atmetis, Dievs par ķēniņu iecēla Dāvidu, kas darīja visu, ko Dievs gribēja. Jēzus darīja visu, ko Dievs gribēja. Mēs esam Viņa brāļi, dēli, kas dara visu, ko Viņš grib. Lai Dievs tev varētu palīdzēt, lai Dievs būtu ar tevi, lai tev visā veiktos, tad tev ir nepieciešams DARĪT to, ko Dievs grib!

“Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1.Laiku 18:6)

Kāpēc Tas Kungs Dāvidam palīdzēja? Tāpēc, ka viņš gāja. Tad, kad viņš iet, Tas Kungs darbojas. Tu gaidi Ziemassvētku vai cita veida brīnumus? Vai tu gaidi kāda sapņa piepildījumu savā dzīvē? Tev ir jāiet uz tiem, jo Dievs darbojas tad, kad tu ej. Tad, kad tu pavadi laiku ar Viņu, dodies uz dievkalpojumiem, uzņemies dažādas kalpošanas, tiecies ar cilvēkiem un evaņģelizē, dari Dieva gribu un maksā cenu, lai dzīvotu svētu dzīvi, tad Dievs ir ar tevi.

“Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka evaņģēlijs 16:20)

Kad Dievs Savus cilvēkus svētīja un bija ar viņiem? Tad, kad šie cilvēki gāja un sludināja. Tātad, ir nepieciešams, ka tu pacel savu pēcpusi un rīkojies. Dievs tevi svētī tad, kad tu pavadi laiku ar Viņu, klausies sprediķus, piepildies ar Svēto Garu, saņem Viņa vadību un rīkojies pēc tās. Dievs meklē cilvēkus, kuri darīs Viņa gribu. Tas bija iemesls, kāpēc Dievs iecēla Dāvidu par ķēniņu, - viņš pildīja Dieva gribu.  

Vai es, mācītājs Mārcis Jencītis, esmu kāds īpašs cilvēks? Es vēlos izstāstīt kādu interesantu notikumu. Mēs pavasarī plānojam evaņģelizācijas sēriju pa dažādiem Rīgas rajoniem. Tie būs dziedināšanas dievkalpojumi, kuros būs gan slavēšana, gan svētruna. Pēc tam šajos rajonos tiks dibinātas mājas grupiņas. Šie pasākumi tiks reklamēti. Jaunajā līderu grupā mēs lēmām par to, ko liksim virsū uz šo pasākumu flaijeriem. Man ir apnicis vienmēr likt virsū savu fotogrāfiju. Līderi teica: “Mācītāj, vajag likt virsū tavu fotogrāfiju. Kad cilvēki ieraudzīs tevi, tad viņi nāks.” Es sirdī nejūtos īpašāks par citiem. Es zinu, ka daru to, ko katrs var izdarīt. Katrs var uz šiem flaijeriem uzlikt savu foto. Bija līderi, kas teica: “Ja es uzlikšu uz flaijera savu foto, tad cilvēki pie manis nenāks.” Pēc šīs sarunas es meklēju atbildi uz to, kā vispareizāk būtu rīkoties. Ja tu gribi saņemt kādu atbildi no Dieva, es iesaku analizēt vēsturi un statistiku. Dievs nekad neatbild skaļā balsī. Atbildes rašanai izmanto Dieva vārdu un zinošu cilvēku palīdzību. Konsultējies ar cilvēkiem, kuri ir lietpratēji konkrētajā jomā. Atsevišķos gadījumos padomu var sniegt arī šīs jomas psihologs. Vai zini, kā es izdarīju secinājumu? Pirms kāda laika mums bija evaņģelizācijas tūre pa Latviju. Uz šo pasākumu flaijeriem bija manas komandas cilvēku fotogrāfijas. Cilvēki tos saņēma savās pastkastītēs, atnāca uz pasākumu un piedzīvoja Dievu. Līderi nebija apmierināti ar rezultātu, sakot, ka pasākumu apmeklēja ļoti maz cilvēku. Uz šī gada evaņģelizācijas tūres flaijeriem bija mana fotogrāfija. Es aplūkoju statistiku, salīdzinot šī gada tūres apmeklējumu ar iepriekšējo. Gan Liepājā, gan Ventspilī, gan Jēkabpilī, gan arī citās pilsētās atšķirības apmeklētībā nebija. Cilvēki nāk pie Dieva, nevis pie tā, kas fotogrāfijā redzams. Cilvēki nāk pēc palīdzības pie Dieva. Viņiem vajag to, ko ir izlasījuši flaijerī. Ko cilvēkam izsaka kāda seja, ja viņš nekad nav bijis baznīcā? Mācība ir vienkārša: nav īpašu cilvēku. Ir tikai tie, kas dara Dieva gribu, un Tas Kungs ir ar viņiem. Šie cilvēki ir kā Dāvids. Āmen! Šis ir mans novēlējums svētkos tev uz visu nākamo gadu un turpmāko dzīvi.

Es šodien no sienas noņēmu šī gada kalendāru. Uz tā ir rakstu vieta no Salamana pamacībām.

“Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” (Salamana pamācības 30:30)

Tas lauva esmu es. Ja tev mājās bija šāds kalendārs, tad tas lauva esi arī tu. Ja tev nebija šī kalendāra, tad tu neesi šis lauva. Kāpēc? Jo tev neviens neatgādināja to, ka esi lauva no Jūdas cilts, Dievs ir ar tevi un tev nav nekā neiespējama. Šis atgādinājums ir ļoti svarīgs. Ticība nāk no sludināšanas, Dieva vārda un atgādinājumiem. Visi zina teicienu “atkārtošana - zināšanu māte”. Ja tev kāds cilvēks saka, ka Bībeli vienu reizi jau ir izlasījis, un tāpēc vairs to nelasa, tad zini, ka viņš neko nav sapratis. Šis cilvēks nepazīst Dievu, jo Bībele nav grāmata, kuru pietiek izlasīt vienu reizi. Tā ir grāmata, caur kuru tu vari būt kontaktā ar Dievu ikdienā. Lūk, kāpēc ir vajadzīgs arī atgādinājums uz sienas. Šajā gadā mums, draudzei, bija ļoti daudz lielu pasākumu un mērķu. Šos visus mērķus mēs arī esam sasnieguši. Mums bija Tautas lūgšanu sapulce un evaņģelizācijas tūre pa 24 Latvijas pilsētām. Es domāju, ka tieši tas, ka man šī rakstvieta visu laiku bija pie sienas, palīdzēja. Tā katru dienu bija manu acu priekšā un atgādināja, ka es esmu tas, kas nekad nevienam ceļu negriezīs. Apzinies, ka tu arī tas esi! Tu esi tas, kas ies uz mērķiem un tos arī sasniegs.

Kāpēc es šo kalendāru noņēmu? Tāpēc, ka no šodienas tā vietā būs 2019. gada kalendārs. Uz tā ir attēlota Dāvida cīņa ar Goliātu.

“Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1.Laiku 18:6)

Ikreiz, kad paskatīšos uz šo kalendāru, es redzēšu sevi kā mazo Dāvidu ar lingu un pretī milzīgu problēmu. Ja ir lieli mērķi, tad nepieciešams ikdienā izdarīt daudz mazu darbu. Kad man nolaidīsies rokas un negribēsies neko darīt, es atkal apskatīšos šo attēlu un padomāšu par to, kāds šai cīņai bija rezultāts. Kāpēc? Tāpēc, ka Tas Kungs vienmēr ir ar mani, lai kur es ietu. Kad es šaubīšos par kādu lēmumu, tad paskatīšos uz šo kalendāru un atkal atgādināšu sev par rezultātu. Es zinu, ka Goliāts (mana problēma) kā minimums dabūs „zilu aci”. Es zinu, ka es Goliātam noņemšu galvu! Es skaidri zinu rezultātu, jo tieši tāpat kā ar Dāvidu bija Tas Kungs, tāpat Viņš ir un būs arī ar mani. Āmen! Tas Kungs bija ar Dāvidu, jo viņš gāja. Arī es iešu un sasniegšu mērķus, jo Tas Kungs būs ar mani. Ja es būtu kino režisors, tad veidotu filmu tieši par Dāvidu un Goliātu. Šādas fimas gan ir, taču tās nav īpaši izdevušās.

Es vēlos tev pastāstīt notikumu par Dāvidu un Goliātu. Dāvids bija avju gans. Viņš bija jaunākais dēls savam tēvam Isajam. Isajam pavisam bija astoņi dēli. Daži no brāļiem nicināja Dāvida niecīgo amatu. Viņš bija cilvēks, kurš mīlēja, slavēja un pielūdza Dievu. Dāvids bija cilvēks, kurš daudz pavadīja laiku ar Dievu sarunās. Viņam vienmēr līdzi bija linga. Tas bija viņa ierocis pret plēsīgiem zvēriem. Dāvidam līdzi bija arī tarba, kuru viņš izmantoja divām vajadzībām: pārtikai un akmeņiem lingai. Dāvids bija drosmīgs vīrs. Kad kādu viņa avi nesa prom lācis vai lauva, Dāvids dzinās pakaļ šim zvēram, sagrāba to aiz krēpēm, nosita un atņēma laupījumu. Es gan domāju - kā viņš šos zvērus varēja nosist? Iespējams, tieši ar lingu. Ganībās viņš bija izkopis savu prasmi trāpīt mērķī ar lingu. Netālu no Bētlemes, vietas, kur vēlāk piedzima mūsu Kungs, Jēzus Kristus, atradās Israēla armija Saula vadībā. Tā atradās uz kalna iepretī filistiešu armijai. Abu armiju vidū bija ieleja un tās savā starpā vairākas nedēļas nekaroja, jo baidījās. Filistiešu armijā bija stiprinieks vārdā Goliāts no Gātas. Tas bija trīs metrus garš profesionāls cīkstonis. Viņa zvīņainās bruņas bija ļoti smagas, šķēpa kārts bija kā riestava, uzgalis svēra vismaz 20 kg. Goliāts pastaigājās gar izraēliešu ierindām un lādēja gan viņus, gan viņu Dievu. Goliāts gribēja, lai kāds spēcīgs izraēliešu vīrs ar viņu cīkstētos. Ja šis vīrs Goliātu pieveiktu, viņi padotos, bet, ja Goliāts uzvarētu, izraēlieši kļūtu viņa vergi.

Par Dāvidu ir rakstīts, ka viņš bija sārtiem vaigiem un ar lingu. Taču vēl ir rakstīts, ka Dāvids tēva uzdevumā piegādāja pārtiku saviem brāļiem, kuri dienēja armijā. Parēķināju, ka uz Dāvida pleciem bija 30 kg smags pārtikas maiss. Un toreiz nebija automašīnu. Tas man liek domāt, ka Dāvids nebija nekāds nīkulis, bet vienkārši jauns, taču pietiekami stiprs, un Dievs bija ar viņu. Kad Dāvids nonāca šajā nometnē, viņš dzirdēja Goliāta lamāšanos, un Dāvidā iedegās svētas dusmas. Taču vecākais brālis Dāvidu noniecināja, sakot: „Tu, viltniek, ko tu te atnāci, kariņu gribi paskatīties? Kāpēc tu atstāji savu mazo ganāmpulciņu?” Taču tieši ganot aitas Dāvids bija iemācījies atbildību, lietot lingu, aizstāvēties ar to, kas viņam ir, un satuvināties ar Dievu. Dāvids bija cilvēks, kurš dara. Dāvidam bija vēl viena īpašība – viņam bija lieli sapņi. Dāvids bija Dieva tautas patriots, viņš dega par Dievu, valsti, draudzi un savu ģimeni. Viņš nekādi nevarēja saprast savus brāļus, Saulu un pārējos karavīrus, kuri bija gandrīz vai apčurājušies no bailēm. Dāvids nebija cilvēks, kurš paļāvās uz stāvokli un bruņojumu, bet cilvēks, ar kuru ir Dievs. Viņš skaidri zināja, ka Dievs nav ar Goliātu, bet ar viņu. Tāpēc viņš devās pie Saula, kurš uzkrāva Dāvidam savas bruņas. Zinot, ka Sauls bija liela auguma vīrs, varam izdarīt secinājumu, ka Dāvids nebija nekāds nīkulis, ja jau Sauls viņam iedeva savas bruņas. Taču bruņās Dāvidam nebija ērti un viņš tās novilka. Tad viņš paņēma savu tarbu, sameklēja 5 gludus akmeņus, paredzot, ka ar vienu viņam var nepietikt. Šeit mēs redzam, ka Dāvidam bija tāda īpašība kā neatlaidība, jo viņš plānoja uz priekšu. Taču Tas Kungs bija ar Dāvidu, un Dāvidam pietika ar vienu akmeni. Kad Goliāts ar Dāvidu satikās, Goliāts, ieraudzījis, ka Dāvidam rokā koks, teica: „Vai tad es esmu kāds suns, ka tu ar koku nāc man virsū?” Dāvids teica: „Tu, trīsmetrīgais Goliāt, nāc man uzbrukumā ar kaujas vāli un bruņojumā, taču es eju Tā Kunga Cebaota Vārdā. Es šodien nocirtīšu tavu galvu un izbarošu tevi zvēriem, lai visa pasaule zina, ka Izraēlam ir Dievs.” Arī mēs gribam, lai visa pasaule zinātu, ka mums ir Dievs, tāpēc ir jādara un jāiet uz saviem mērķiem. Dāvids meta pirmo akmeni, un tas ietriecās Goliāta pierē, izsitot tajā iedobi un nogāžot viņu zemē, tad pieskrēja pie viņa, paņēma Goliāta smago zobenu un nocirta tam galvu. Tad viņš gan bruņas, gan zobenu, gan galvu aiznesa Saulam un pieprasīja viņam to, ko Sauls bija apsolījis. Lūk, Dāvidam bija liels sapnis par Izraēlu, taču viņš ļoti labi zināja, ka, lai liels sapnis piepildītos, ir vajadzīgi mazi darbi, kam, savukārt, ir vajadzīga pacietība, ticība un rutīna. Tāpēc pie sienas ir nepieciešams šāds kalendārs, kurš atgādina lielo mērķi, kurš ir jāsasniedz. Un es zinu iznākumu - Tas Kungs ir ar mani, jo es eju.

Anekdote. Meita ir nolēmusi mācīties mūziku, un mamma veikalā viņai pērk vijoli. Meitiņa ir tik priecīga, ka grib jau uz vietas sākt to spēlēt, taču mamma viņai saka: „Iespējams, tev drīz apniks vijoli spēlēt, bet, ja tu gribi ko sasniegt, tad tev būs jāturpina cītīgi mācīties arī tad, kad tev vairs to negribēsies darīt.” Meitiņa padomā un saka: „Ā, tas ir tā, it kā tu esi precējies?” Jebkurā situācijā uz lieliem sapņiem ved mazi solīši. Vienalga, vai tā ir laulība, vai kas cits. Draudze „Kristus Pasaulei” šobrīd ir divdesmit četrās Latvijas pilsētās! Kāpēc? Kas veido cilvēku? Viņa sapnis. Ja tev nav liela sapņa, tev nav pēc kā dzīties, tev nav mazo darbību, nav izaugsmes, un tu stāvi uz vietas. Nospraud tādus mērķus, kāds ir tavs Dievs, un Viņš taču ir liels! Tad sper attiecīgus mazos solīšus uz tiem. Sapnis veido tavu personību. Pirms sākām šo draudzi, mēs nospraudām mērķus, kurus var atrast mūsu mājas lapā. Tie bija: uzcelt mājas grupu draudzi Latvijā. Lai to izdarītu, nospraudām mērķi uzcelt bāzes draudzi Rīgā. Pēc tam uzcelt lokālās draudzes katrā rajona centrā. Katra rajona centra draudzes mērķis ir izveidot draudzes filiāles katrā rajona ciematā. Tiklīdz būs gatavi misionāri, grupu līderi un draudze būs gatava atbalstīt finansiāli un ar gataviem kalpotājiem, tūlīt tiks uzsākts darbs draudzes rajona centros, līdz kamēr draudzes būs visos rajona centros. Darbs turpināsies visā Latvijā, aizsniedzot cilvēkus pilsētās un laukos. Kad draudze izaugs līdz noteiktam apjomam, lai būtu gatava darbam ārzemēs, tad tūlīt uzsāksim identisku evaņģelizācijas darbu un draudzes celšanu ārzemēs – Baltijā, Eiropā un visā pasaulē. Tā ir vīzija, ko es pats esmu ierakstījis, kad vēl nebija draudze „Kristus Pasaulei.” Tātad, kāpēc ir šī draudze? Pateicoties lielam sapnim. Šis sapnis liek tev augt, iet uz priekšu un strādāt, un sasniegt rezultātus. Draugs, es tev novēlu: Sapņo lielus sapņus un sper pareizus soļus, jo Tas Kungs ir ar tevi, lai kur tu ietu.

Mana sieva internetā atrada savādu novēlējumu svētkos: „Kamēr visi pārējie zanudas vēl nav tev kaut ko novēlējuši, es tev novēlu lielas krūtis, labu seksu un daudz naudas.” Lūk, tāda mums ir jaunatne. Man žēl, ja ielikt implantus krūtīs un dibenā ir tavi lielie sapņi, ja tu sapņo tikai par labu seksu un vairāk naudas. Dievs neatbalsta šādus mērķus. Dieva plāns ir tavas iekšējās garīgās izmaiņas, ka tu esi stiprs, spēj stāvēt pretī problēmām, slimībām, nabadzībai. Dievs grib, ka tu esi bagāts, spēj ieiet mūžīgajā dzīvībā, spēj kalpot cilvēkiem un vest viņus pie Kristus. Dievs grib, ka tu kādam palīdzi kļūt par personību. Mūsu mērķis ir - Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu. Ja tev ir šis lielais mērķis, tas tevi formē. Lūk, kāpēc Dāvids spēja pieveikt Goliātu – Tas Kungs bija ar Dāvidu, lai kur viņš gāja.

Kad man bija seši vai septiņi gadiņi, es rakstīju Salatētim vēstuli un lūdzu, lai viņš uzdāvina man riteni. Pēc kāda laika vecāki man to nopirka. Vai man vajadzēja riteni prasīt Salavecim? Nē, vecākiem. Žēl, ka mēs iemācām bērnus vērsties pie kaut kādiem mistiskiem spēkiem. Bet ir tikai viens, Kurš dos tev spēku iemantot to, kas tev ir nepieciešams. Māciet saviem bērniem paļauties uz Dievu, nevis uz ko citu! Esi neatlaidīgs kā kāds pastnieks, kurš nosūtīja adresātam vēstuli, bet vēstule atnāca atpakaļ ar norādi – adresāts miris. Kaut kādas kļūdas pēc šī vēstule vēlreiz tika aizsūtīta šim adresātam. Atnāca atbilde – adresāts joprojām miris. Dāvidam bija pieci akmeņi. Vienalga, vai esi miris vai dzīvs, turpini iet uz iesākto mērķi, pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Turpini celt Dieva valstību, turpini celt sevi un citus. Priecīgus Ziemassvētkus!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Tas Kungs palīdz man, kur vien eju” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments