TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Svētais vakarēdiens

Publicēja 2020. gada 27. janv. 21:21Līga Paņina
Ziņas datums 28.01.20.

Šodien ir brīnišķīga Tā Kunga diena, septītā diena. Tā ir diena, ko mēs veltam Tam Kungam, kad mēs visi sanākam kopā, lai Viņu pielūgtu un slavētu, lai dotu, saņemtu, mācītos un būtu kopā sadraudzībā. Šodien mums ir īpašs dievkalpojums. Tā nav parasta parādība mūsu draudzē, tā būs pirmā reize, kad mēs visi kopā baudīsim vakarēdienu. Līdz šim vakarēdiena baudīšana ir notikusi tikai mājas grupiņās, bet kādas lietas drauzē mainās un mēs paši maināmies. Dievs vada mūsu draudzi, un katram periodam ir savi Dieva norādījumi. Ir pienācis periods, kad mums ik pa laikam būs kopējais vakarēdiens, un tā baudīšana vai nebaudīšana būs uz paša cilvēka sirdsapziņas.

Šodienas svētrunas tēma ir „Svētais vakarēdiens”. Pēc svētrunas varēsim baudīt vakarēdienu. To varēs darīt arī bērni, bet vecākiem būs jāizšķir, vai viņi var vai nevar to darīt. Vakar pēc lūgšanu sapulces kāda māsa man jautāja, kas tagad notiks, vai mēs savienosimies ar visiem? Un kā ir ar to, ko es mācīju – ka tas, kas no šī kausa bauda, kļūst par vienu miesu? Ir svarīgi saprast, ka vakarēdienam ir simboliska nozīme. Jaunajā Derībā mēs varam atrast tikai divus rituālus. Obligāti pildāms rituāls Jaunās Derības laikā ir kristības. “Kas tic un top kristīts, taps izglābts [..]” (Marka 16:16) Tas ir bez variantiem: ja tu tici Dievam, tad tu kristies ar pagremdi ūdenī. Otrs rituāls ir vakarēdiens. Jēzus noteica, lai to darām, Viņu pieminēdami. Vakarēdiena jēga ir vienkārša – pieminēt to, ko Kristus ir izdarījis! Tas nozīmē atcerēties, pateikties un novērtēt Kristus upuri un to, kas caur to nāk. Jēzus teica, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes.

“Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā!” Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!" Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.” (Lūkas evaņģēlijs 22:17,19-20)

Tajā pašā laikā Jēzus saka par Sevi, ka Viņš ir iemiesojies Dieva Vārds. Viņa miesa un asinis ir Jaunā Derība. Tas ir Viņš pats, ko Viņš sniedz mums, Viņa maize arī ir Dieva vārds. Vakarēdienam ir divas nozīmes. Pirmkārt, mēs pieminam vienreizējo Kristus upuri un to, kas no tā izriet. Otrkārt, mēs atceramies, ka garīgā barība mums ir vajadzīga ikdienas. Ir draudzes, kas tic, ka vakarēdiena laikā viņi savienojas ar Kristu, ka šis vīns un maize viņus savieno ar Kristu. Taču, studējot Bībelē, tam nevar piekrist. Caur maizi un vīnogu sulu mēs nesavienojamies ar Jēzu, bet caur ticību Kristus upurim. Vakarēdiens ir obligāts nosacījums, ko Jēzus ir nolicis, lai mēs regulāri pieminētu un atcerētos, ko Kristus ir paveicis pie krusta. Un lai mēs regulāri baudītu no garīgās maizes, kas ir Dieva vārds. Tu vairs nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Viņa vārds ir šajā biezajā, lielajā grāmatā – Bībelē, kas ir visvairāk izdotākā grāmata pasaulē, visietekmīgākā, visinteresantākā, un tā nekad neapnīk. Es Bībeli lasu katru dienu, un man tā neapnīk. Es varu lasīt vienas un tās pašas Rakstu vietas un vienmēr ieraudzīt kaut ko jaunu. Tā ir dzīva grāmata, tas ir dzīvs Dieva vārds.

Mūsu dzīvē ir dažādi posmi. Ir tāds posms, kad mēs sējam, sējam un sējam... Citi pagurst un pārtrauc, citi turpina un bauda no augļiem. Februārī mūsu draudze svinēs 12 gadu jubileju. Ja es paskatos vēsturē, kā mēs esam auguši un attīstījušies, tad tas ir bijis lēcienveidīgi; ir bijuši sausuma periodi, kad mēs plānojām, strādājām, plānojām un strādājām, un tad pienāca augļu novākšanas periodi, kad pēkšņi viss mainījās. Kā tas var būt, ka trīs nedēļu laikā mēs no 590 cilvēkiem esam izauguši līdz 710 cilvēkiem?! Es šo brīdi ļoti gaidīju. Es gribēju redzēt kustību, ka cilvēki tiek glābti un draudze aug. Es gribēju redzēt jaunas sejas, svaigumu. Kas sīksti sēj, tas sīksti pļauj, bet, kas sēj uz svētību, tas arī pļauj uz svētību. Ja mēs turpinām sēt, turpinām darboties, tad agri vai vēlu mums ir rezultāti. Mozus neieraudzīja apsolīto zemi. Ābrahāms to izstaigāja, bet neiemantoja. Īzaks sēja tanī zemē, bet to neiemantoja. Mēs to iemantojam! Viņi sēja, stādīja un strādāja, un nodzīvoja svētīgu, piepildītu dzīvi Dievam par godu. Varenie augļi un lielā raža atnāca vēlāk. Līdzīgi notiek arī mūsu dzīvēs. Mēs sējam, strādājam, un ir periodi, kad mums liekas, ka debesis ir atvērtas un svētību gūzma līst, un ir sausāki periodi, bet ir svarīgi turpināt strādāt. Johans Sebastians Bahs ir komponists no Dieva, kurš savā laikā netika atzīts. Viņa darbus sāka novērtēt tikai astoņdesmit gadus pēc viņa nāves. Es esmu noklausījies mūsu pašu Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” un zinu, kas tas ir apjomīgs skaņdarbs. Šodien ir normāli, ka auglīgs komponists saraksta vienu kantāti gadā. Bahs ražoja vienu kantāti nedēļā! Lūk, kāpēc visa pasaule zina, kas ir Bahs, un zina viņa skaņdarbus. Tas ir cilvēks, kuram joprojām ir milzīga ietekme uz cilvēku prātiem, uz cilvēces vēsturi kā tādu. Ja mēs strādājam un nepagurstam, tad savā laikā mēs pļaujam. Šodien ir diena, kad esam nopļāvuši un baudām no augļiem!

Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam – tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.” (2. Mozus 12:14)

Es mācīšu par to, kas ir vakarēdiens un kā tas ir cēlies. Citādi būs kā korintiešiem, kuriem Pāvils teica, ka viņi ēd un dzer sev pašiem par sodu, nesaprazdami, ko viņi dara. Viņi ēda un dzēra, un citi pat piedzērās. Tā Bībelē ir teikts, ka viņiem bija problēmas, jo viņi vairs neizšķīra, kas ir vakarēdiens un kāpēc viņi to bauda. Ir svarīgi to zināt un saprast. Pēc Ābrahāma iziešanas no kaldeju Ūras, Dievs nolēma viņu darīt par lielu tautu, kādi mēs arī šodien esam. Viņš izgāja, kā Dievs viņu vadīja. Tad sekoja Īzaks, viņa dēls, tad Jēkabs un divpadsmit ciltstēvi. Izraēla tauta, tajā laikā būdama nelielā skaitā, ap 70 dvēselēm, devās uz Ēģipti un pavadīja tur 430 gadus. Ēģiptē mainījās faraoni, un Dieva tauta auga un vairojās. Politisku iemeslu dēļ ēģiptiešu vadītāji sāka ierobežot izraēliešu izaugsmi, un tas noveda pie tā, ka viņi kļuva par otrās šķiras cilvēkiem jeb vergiem un strādāja piespiedu darbus. Dzīve viņiem bija grūta, tāpēc viņi sauca uz Dievu. Dievs pacēla Mozu un lika Savu tautu izvest no Ēģiptes un ievest apsolītajā zemē, kur piens un medus tek. Simboliski apsolītā zeme ir vieta, kur tu esi attiecībās ar Dievu, tavi grēki ir piedoti, tu esi draudzē un kalpo Viņam. Tu esi jaunpiedzimis un svētīts. Tā ir Dieva svētīta zeme. Bet toreiz līdz Kristus atnākšanai vēl bija ilgs laiks.

Dievs sūtīja Mozu un viņam deva norādījumus par desmit mocībām, kuras piemeklēs Ēģipti. Faraons nevēlējās atlaist ebreju tautu, notika desmit mocības, kas tika uzsūtītas ēģiptiešu tautai, un pēdējā mocība bija katra pirmdzimušā dēla nāve, sākot ar cilvēkiem un vergiem un beidzot ar lopiem. Nāves eņģelis izgāja un nomaitāja katru pirmdzimušo. Dievs caur Mozu runāja, ko darīt izraēliešiem. Viņš teica, ka konkrētā naktī nāks nāves eņģelis un nomaitās visus namus, uz kuru durvīm nebūs jēra asinis. Izraēliešiem, Savai tautai, Dievs deva glābšanas atslēgu – jēra asinis uz durvju palodām. Viņš pavēlēja kaut jēru, to cept un ēst ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm. Ja kādam nebija pietiekami liela rocība priekš jēra, tad ģimenes varēja apvienoties un kaut vienu jēru pa visiem, un tad tā asinis ar īzapu ziest uz savu namu palodām. Dievs bija apsolījis, ka nāves eņģelis paies garām tām vietām, uz kurām būs jēra asinis. Es iedomājos tās šausmas, kas notika Ēģiptes zemē, kad šis eņģelis izgāja.

Garīgā pasaule ir reāla, un mēs reizēm aizmirstam par to. Tāpēc ir svarīgi atcerēties un pieminēt. Dievs teica, ka to dienu, kad nāves eņģelis paies garām, būs saukt par Pasā svētkiem jeb Pashā. Tulkojot tas nozīmē ‘paiet garām’. Nāves eņģelis izgāja un tam namam, uz kura bija šīs asinis, viņš pagāja garām. Dievs lika to pieminēt un svinēt Pasā svētkus katru gadu. Vajadzēja kaut jērus, ēst neraudzētas maizes un vairākas dienas apmeklēt svētku dievkalpojumus. Tā tika atgādināts, ka reiz viņi ar jēra asinīm tika izvesti no verdzības Ēģiptes zemē, un nāve un pazušana viņiem pagāja garām. Vēlākos laikos Dievs caur Saviem kalpiem iedibināja kalpošanu templī ar dzīvnieku upurēšanu, kas savā ziņā atgādina par Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Jērs bija miera, slavas, pateicības un glābšanas upuris, kas atgādināja, ka reiz ļaunums viņiem pagāja garām. Tā bija Dieva žēlastība. Bībelē, Jaunajā Derībā, teikts, ka Pasā Jērs ir upurēts, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Jēzus nomira pie krusta tieši Pasā svētku laikā. Viņš ir Jērs, kas upurēts vienu reizi uz visiem laikiem, par visiem grēkiem, par visiem cilvēkiem. Ikviens, kurš tam tic, tiek izglābts. Uz ikviena, kurš tam tic, ir Dieva Jēra asinis, un ļaunais tev paiet garām, un tu iemanto mūžīgo dzīvību. Tu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi un esi gatavs maksāt cenu, lai ietu līdz galam.

“Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, – tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.” (1. Korintiešiem 11:23-25)

Mācītājam Dāgam Hevardam Millam ir grāmata “Tie, kas aizmirst”. Kāpēc mums ir vajadzīgi šie svētki un vakarēdiens? Mēs atceramies un pieminam, ka Lieldienu Jērs Kristus ir upurēts, pieminam, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien. Mēs atceramies izmaiņas, kas caur Kristus upuri ir ienākušas mūsu dzīvē. Tāpēc Jēzus Kristus ir iedibinājis šo rituālu, lai mēs neaizmirstu pašu svarīgāko. Tajā vakarā, kad viņi baudīja vakarēdienu, Jēzus deva pēdējo kumosu Jūdam, un tas bija laiks, kad viss Izraēls kāva savus Pasā jērus, un tieši šajā laikā pie krusta mira Dieva Dēls, par mūsu grēkiem upurēts. Tā nebija sakritība, tas bija Dieva plāns. Mums vairs nav jāupurē jēri un jāievēro dažādi priekšraksti, mums ir Kristus, dzīvais Dievs, un mēs esam izglābti, pateicoties Viņam un Viņa upurim.

Pirms es pazinu Jēzu, mana dzīve bija nožēlojama. Es biju cieši nolēmis un gatavs izdarīt pašnāvību. Tas bija 2000. gada marts, un tas nebija mirkļa lēmums. Es vairs negribēju un nebiju spējīgs dzīvot. Es domāju par veidiem, kā izdarīt sev galu, un vienīgais, kas mani atturēja no tā, bija bailes no elles. Sirdī es zināju, ka nonākšu ellē. Man bija tik slikti, ka es nevarēju ne dzīvot, ne mirt. Atskanēja glābēja balss caur Kristīgo radio: Piesauciet Jēzus Vārdu, un Viņš izmainīs jūsu dzīvi! Es piesaucu Jēzu, un manā dzīvē notika brīnums. Es lūdzu grēku nožēlas lūgšanu, atzinu, ka Kristus ir Pasā Jērs, miris par maniem grēkiem. Mani grēki tika piedoti un es tiku pārmainīts par jaunu cilvēku. Gandrīz vienmēr pirmie vārdi, kurus es saku savās personīgajās lūgšanās, ir: “Paldies, Dievs, par Tavu upuri!” Ļoti bieži es saku: “Paldies par to dienu, kad Tu pieskāries man, piedevi manus grēkus un izmainīji manu dzīvi!” Es nekad nebeigšu pateikties par to. Ir svarīgi savās personīgajās lūgšanās pateikties par to, ko Dievs ir darījis tavā dzīvē. Ir tādi cilvēki, kuri to aizmirst, un, ja tu sāc aizmirst, tev sāk šķist, ka viss, ko esi sasniedzis, ir noticis pats no sevis, bez Dieva palīdzības. Tu tā vari sākt justies, jo esi izmainīts cilvēks un jau pieradis pie tā. Paskaties uz to, kāds tu biji agrāk un kāds esi šodien. Ja arī nekas nebūtu mainījies, tad jebkurā gadījumā ikviens, kurš tic uz Kristu, ir iemantojis mūžīgo dzīvību un ir glābts no pazušanas ellē.

“Jo, kamēr esmu šinī mājoklī, es turu par savu pienākumu jūs modināt ar atgādinājumiem.” (2. Pētera 1:13)

Pēteris atgādina draudzei vienas un tās paša lietas, viņš turpina tradīciju, ko iedibināja Kristus. Tu zini, ka ir labas un sliktas tradīcijas? Vakarēdiens ir laba tradīcija, ko ir iedibinājis Kristus, lai mēs atcerētos un neaizmirstu, kam par visu pienākas slava. Tāpēc arī es jūs šodien modināšu ar atgādinājumiem. Kas notika pie krusta? Ko tu esi saņēmis caur Kristus upuri?

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa evaņģēlijs 5:24)

Vai tīrs, neatšķaidīts Dieva vārds uz tevi runā? Kas tic Kristum, tam ir mūžīgā dzīvība, tas no nāves ieiet dzīvībā un netop tiesāts. Kad mēs baudām vakarēdienu, mēs pieminam to, ka mums ir mūžīgā dzīvība caur Kristus upuri. Tev ir mūžīgā dzīvība! Pateicies Jēzum par to, ka tev ir mūžīgā dzīvība.

“Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.” (Ebrejiem 10:10)

Caur Kristus upuri mēs esam darīti svēti. Ir rakstīts, lai neviens, kas nesvēts, lai netuvojas Tam Kungam. Nav iespējams būt Dieva klātbūtnē un mūžīgajā dzīvībā, esot nešķīstam, bet, ja tu tici Kristus upurim, tad zini, ka Viņš ir uzņēmies tavus grēkus, nesvētumus un netīrību, un tu Dieva priekšā esi attaisnots un svēts.

“Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:4-5)

Ar Jēzus asinīm tu esi darīts svēts un tev pieder mūžīgā dzīvība. Kad mēs baudām vakarēdienu, tad mēs to pieminam un atceramies. Mans pienākums ir modināt tevi ar atgādinājumiem.

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Tā ir viena no brīnišķīgākajām Rakstu vietām. Tie, kuri ir pieņēmuši Kristus upuri, ir jauni cilvēki, jauni radījumi. Viss, kas ir bijis, ir pagājis, tā ir pagātne. Tev ir jauna dzīve un jauna sirds, Dievs ir izņēmis tavu akmens sirdi, ielicis tevī miesas sirdi, un tu esi jauns cilvēks Kristū. Es nebiju tāds cilvēks, kāds esmu tagad ar Kristu. Cilvēkiem ir grūti tam noticēt, ka es reiz esmu bijis citādāks. Manī vairs nav nekādas pēdas no vecās dzīves. Tu esi jauns cilvēks, pēc Dieva līdzības radīts. Vecais cilvēks ir novilkts, jaunais ir uzvilkts, un to spēj tikai Dievs, tas ir brīnums!

“Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9)

Dieva Gars mīt tevī, tu esi Kristū, un Viņš ir tevī. Viņš saka, ka ikvienam, kurš klauvē, Viņš atvērs. Tas ir fenomens – Svētais Gars tevī. Caur Kristus upuri Dieva pilnība ir iemājojusi tevī un mājo mūsu vidū. Es atgādinu to tev.

“Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu, jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam. Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” (Romiešiem 6:9-11)

Caur Kristus upuri tu esi miris grēkam un spēj negrēkot. Tev ir dota paškontrole, tu spēj sevi savākt un dzīvot pēc Dieva prāta, pilnvērtīgu un skaistu dzīvi.

“Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu [..]” (Galatiešiem 3:13)

5. Mozus grāmatas 28. nodaļā ir ļoti garš saraksts ar lāstiem, kuri seko cilvēkiem, kuri neklausa Dievam. Tajā pašā 28. nodaļā ir arī svētību vārdi. Ja Vecās Derības laikā tu kaut ko neizpildīji un pārkāpi noteikumus – lāsts pār tevi; bet Dieva vārds saka, ka caur Kristus upuri bauslības vara ir salauzta. Tev nav vajadzīgi priekšraksti, lai klausītu Dievam. Tu esi jauns cilvēks, radīts pēc Dieva līdzības, kurš vēlas dzīvot un dzīvo pēc Dieva gribas. Grēkam nav varas pār tevi, bauslības lāsts ir salauzts. Lāsti, kas, iespējams, ir sekojuši tev jau kopš dzimšanas, no taviem vecākiem, vecvecākiem, skolotājiem vai citādāk, dažādi lāstu veidi, kad tu nesaproti, kādēļ tev ir dažādas veselības problēmas, tie visi ir salauzti, jo Kristus mūsu labā ir uzņēmies visus lāstus pie krusta. Nepelnīti lāsti neskars cilvēku, kurš ir mazgāts Kristus asinīs, jo uz viņa ir Jēra asinis, un ļaunums viņam paiet garām. Ja lāsti tavā dzīvē ir salauzti, tad 5. Mozus grāmatas 28. nodaļā minētās svētības ir tavas. Tu esi svētīts cilvēks! Svēts un svētīts! Tu esi svētīts un būsi svētīts.

“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera vēstule 2:24)

Tie ir apustuļa Pētera vārdi, Jaunās Derības vārdi. Kad tu baudi vakarēdienu, tad piemini to, ka ar Kristus brūcēm tu esi dziedināts. Vai tu redzi savu dziedināšanu? Patiesība ir tāda, ka tu esi dziedināts, pat ja tu to neredzi. Tavs jaunais cilvēks ir dziedināts. Dari visu, kas nepieciešams, lai šī dziedināšana parādītos arī pie tavas miesas. Atceries, ka medicīna ir no Dieva. Bet, kur medicīna ir bezspēcīga, tur Dievs nāk palīgā. Bieži vien bez medicīnas notiek brīnumi. Vai tu esi piedzīvojis veselības uzlabojumus no lūgšanām, caur Jēzu? Vai tu vari apliecināt, ka caur Kristus upuri tava veselība ir ievērojami uzlabojusies? Es domāju, ka lielākā daļa to var apliecināt. Ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts! Kad Jēzus mira pie krusta, katra brūce nozīmēja kādu sērgu vai kaiti, kura pāriet no tevis uz krustu. Es atgādinu, lai tu pieminētu to, kad baudi vakarēdienu.

“Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Caur Kristus upuri pie krusta tu esi bagāts. Tu esi bagāts un būsi bagāts! Tev būs saprašana, kā rīkoties ar tām finansēm, kas tev jau ir. Ja tev ir savs bizness, Dievs dos tev gudrību un svētīs tavu biznesu, ka tas vairosies un augļosies Dievam par godu. Kad Mozus izveda Izraēla tautu no Ēģiptes, tad Dievs teica, ka viņi ir vergojuši un neko paliekošu sev nav nopelnījuši, tāpēc viņus dzīdami izdzīs, turklāt viņi ņems sev līdzi sudrabu un zeltu, ko viņiem dos ēģiptieši.

“Tad Viņš nokāva visus pirmdzimtos viņu zemē, viņu pirmo spēku, un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.” (Psalms 105:36-37)

Viņi bija veseli un bagāti, un visus četrdesmit gadus tuksnesī viņu drēbes nenoplīsa. Dievs viņus baroja ar mannā. Tas bija Vecās Derības laikā. Jēzus asinis runā spēcīgāk, un ir konkrēti rakstīts, ka Jēzus nabadzība ir kļuvusi mums par bagātību. Jēzu pie krusta aplaupīja, par Viņa drēbēm meta kauliņus, Viņš kļuva nabags, lai mēs baudītu labklājību. Tu esi svētīts! Tev vienmēr būs nauda!

“[..] jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13)

Tu esi stiprs! Tev nekas nav neiespējams! Slava un pateicība Dievam par to! Kad Jēzus karājās pie krusta un mira, tad Viņa pēdējie vārdi bija: "Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30) Viss tika piepildīts. Jēzus nāve un augšāmcelšanās ir pilnīga.

“[..] Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.” (Atklāsmes grāmata 12:10-11)

Mums pieder uzvara pār nāvi un tumsu, un mēs piederam gaismai!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētais vakarēdiens” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments