TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Svētā Gara valoda

Publicēja 2020. gada 11. febr. 07:46Līga Paņina   [ atjaunināts 2020. gada 11. febr. 07:47 ]
Ziņas datums 11.02.20


Šodienas svētrunas tēma ir „Svētā Gara valoda”. Dievam ir Sava valoda. Tas ir veids, kā Viņš kontaktējas ar cilvēku, atklājas cilvēkam. Ja cilvēks nesaprot Dieva jeb Svētā Gara valodu, tad viņš nespēj pieņemt Dieva prātu, nespēj pieņemt Viņu pašu, nespēj dzīvot pēc Viņa prāta, un nav iespējams, ka Dievs varētu piedalīties šāda cilvēka izaugsmē un dzīvē un svētīt viņu. Tāpēc mums ir jāsaprot Svētā Gara valoda. Mums, kristiešiem, ir svarīgi mācīties un izprast Dieva balsi.

„Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena. Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem." Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.” (1. Mozus 1:1-8 )

Zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Kad mēs nākam pie Dieva, mēs esam neiztaisīti un tukši un Dieva Gars lidinās pār mums. Mēs atnākam uz dievkalpojumu draudzē un sakām, ka sajutām Dieva klātbūtni. Kad zeme bija neiztaisīta un tukša, Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Šajā gadījumā tie esam mēs, cilvēki, pār kuriem lidinās Svētais Gars, un mēs to pat varam sajust. Bet nekas nenotika līdz brīdim, kad Dievs teica: „Lai top!” Dieva vārds ir radošs! “Lai top spīdekļi,” un tie tapa. “Lai top saule,” un tā tapa. “Lai top mēness,” un tas tapa. “Lai top flora un fauna,” un tas viss tapa. Radīšana nenotika tajā brīdī, kad bija Dieva klātbūtne. Tik ilgi, kamēr cilvēks bauda Dieva klātbūtni, nekas nenotiek, jo ir jāizskan pavēlei: „Lai notiek!” Kamēr tu nepieņem Dieva domu, ietērptu vārdos, un tā netiek iedēstīta tavā sirdī, kamēr tu nesāc šo Dieva vārdu izdzīvot, apliecināt un strādāt šī vārda virzienā, nekas netop. Mēs ņemam Dieva vārdu, kas ir radošs, mēs lūdzam pēc šī vārda, mēs iztēlojamies šo vārdu, domājam un pārdomājam šo vārdu, Dieva gribu, ietērpjam to tēlos un vārdos, lūdzam pēc šī vārda, apliecinām to, pavēlam tam piepildīties un strādājam, tas top, jo Dieva vārds ir radošs. Dieva vārdam ir jābūt tevī!

Mēs visi saprotam, ka nepietiek tikai atnākt uz dievkalpojumu. Tas ir pirmais solis – būt Dieva klātbūtnē, bet otrs ir pielietot to, ko tu dzirdi. Kad Dievs uz tevi runā, tad lieto to! Man ir vienkārši teikt vienkāršu lietu, tāpēc ir Svētā Gara valoda, lai tu varētu sadzirdēt, ko Dievs saka tev, un pielietot to. Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa. Mēs esam mācījušies Bībeles skolās un tradicionāli uzskatām, ka vārds ir pats svarīgākais, bet es gribu rakt dziļāk. Kas ir vārds? Vai Dievs runā uz mums ar vārdiem? Kāda ir Svētā Gara valoda? Vispirms ir DOMA. Kas ir vārds? Doma, kas ietērpta tēlos un vārdos. Dievs runā caur domu. Faktiski vienīgais kontakts ar Dievu ir doma! Kā redz akls cilvēks, kurš nekad nav redzējis tēlus? Kā cilvēks, kurš nekad nav redzējis tēlus, var zināt, kā izskatās tas, ko tu redzi? Viņš neredz, viņam ir citi maņu orgāni, ar kuriem viņš uztver citādāk, tāpēc pats tēls nav svarīgs, bet svarīga ir doma. Domu mēs ietērpjam vārdos vai tēlos. Tēlus mēs iztēlojamies vai tos redzam, vārdus mēs piešķiram, nosaucam vārdā. Piemēram, elektrības kaste, ekrāns, mācītājs. Dažādās valodās tas skanēs citādāk, jo nav svarīgs pats vārds, bet svarīga ir nozīme jeb doma. Svarīga ir doma, ko Dievs tev grib pateikt. Piemēram, paklājs. Dažādās valodās tas skanēs citādāk. Kas tas ir? Tas ir kaut kas mīksts, tu to sajūti, redzi un lieto. Dažādi cilvēki to uztvers atšķirīgi, bet katrs no viņiem satvers domu.

Pēc kāda ievērojama cilvēka vārdiem mākslinieki ir vieni no nenormālākajiem cilvēkiem pasaulē, bet tajā pašā laikā mākslinieki ir tie, kuri spēj nodot domu bez vārdiem. Domu var nodot caur mūziku. Domu var nodot caur rakstītiem vai izrunātiem vārdiem. Jebkurā gadījumā iesākumā ir doma. Doma ir konkrēts apzīmējums priekšmetam vai parādībai, un cilvēks tai ir devis vārdu. Tātad, ir domas, vārdi un tēli. Vēl mēs domas uztveram ar emocijām, tausti, dzirdi, redzi. Kamēr mēs to neesam nosaukuši vārdos, mēs nezinām, kas tas ir. Kamēr mēs to neesam ietvēruši tēlos, mēs nesaprotam, kas tas ir, tāpēc mums šodien ir jātiek skaidrībā par to, kā Dievs runā. Kāda ir Svētā Gara valoda? Jebkādas mūsu sajūtas, tēlus, vārdus, intuīciju, pilnīgi jebko ir jāfiltrē caur Dieva vārdu! Dieva vārds ir vārdos izteiktas Dieva domas, ko mēs saprotam. Ja tu nesapratīsi šo principu, tad tev būs grūti sasniegt rezultātus savā ticības dzīvē. Tad, kad Dievs Savu domu ietērpa pavēlē, izteica to jeb apliecināja, tas tapa. Dieva vārds radīja un rada joprojām!

Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.” (1. Mozus 13:14-18 )

Dievs runāja uz Ābrahāmu pēc tam, kad viņa brāļa dēls Lats, ar kuru kopā viņš bija izgājis no kaldeju Ūras, bija šķīries no viņa. Dievs aicināja Ābrahāmu, lai viņš iziet un iet uz to zemi, kuru Dievs rādīs. Dievs teica, lai viņš skatās debesīs uz zvaigznēm, jo tik daudz būs viņa pēcnācēju. Ābrahāms ticēja, paklausīja un izgāja kopā ar savu sievu Sāru un brāļa dēlu Latu. Kamēr Lats bija kopā ar Ābrahāmu, viņš bija svētīts, bet, kad viņš pārstāja būt kopā ar Dieva cilvēku, viņš pazaudēja savu svētību un nonāca neapskaužamā situācijā. Dievs Ābrahāmam atklājās vairākas reizes. Arī šajā rakstvietā Dievs runā uz viņu pēc tam, kad Lats bija aizgājis. Tieši tad, kad Ābrahāms pieņēma Dieva apsolījumu, ka no viņa celsies tik daudz pēcnācēju kā zvaigznes un zeme piederēs viņam, vairāk nekā puse viņa cilvēku aizgāja prom, notika šķelšanās. Dievs runā šādos brīžos, ja vien tu atrodi laiku Viņam, atrodi laiku klusumam un Dieva vārdam, atrodi laiku pārdomām, jo Dieva vārds mājo domās. Caur domām Viņš komunicē ar tevi. Ja tu nevari atrast laiku pārdomām, personisku laiku Dievam, tad Dievs nevar uz tevi runāt. Ja tu dievkalpojumos dzirdēto pēc tam nepielieto dzīvē, tad tas iet tev garām.

Ābrahāms atrada laiku, lai būtu divvientulībā ar Dievu. Dievs viņam atklājās un teica, lai viņš neuztraucās par to, kas notika. Īzaks vēl nebija piedzimis un brāļa dēls ar saviem cilvēkiem viņu bija atstājis. Dievs viņam teica, lai viņš raugās uz priekšu no tās vietas, kur viņš atrodas. Kāpēc Dievs tā teica – raugies un skaties? Viņš teica, lai viņš pārstaigā zemi, kura viņam vēl nepiederēja. Viņam nebija bērnu, Lats bija aizgājis, kā tu domā, kā viņš jutās? Ābrahāms bija kā pie sasistas siles. Dievs viņam teica, lai viņš raugās uz to, kas viņam piederēs. Vēl Dievs viņam teica, lai viņš pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo Viņš to Ābrahāmam gribēja dot. Zemi, kur dzīvoja citi ķēniņi, citas pagānu tautas, bet Dievs teica, ka tā zeme piederēs Ābrahāmam. Dievs mācīja Ābrahāmam Savu valodu. Dievs mācīja to, kā viņš var iet un iemantot zemi, kā viņš var būt kanāls Dieva gribai un svētībai. Dievs teica, lai viņš iztēlojas, ka zeme jau pieder viņam. Iztēlojies, liec priekšā un “pārstaigā” to! Zini, cik daudz laika vajadzēja Ābrahāmam, lai viņš ar kājām un ēzeļiem pārstaigātu visu to zemi? Viņš staigāja no vietas uz vietu. Viņš tajā laikā vēl nesaucās ebrejs, viņš bija tas, no kurienes viņš iznāca, kaldejs. Par ebrejiem nosauca Ābrahāma cilvēkus, jo viņi bija svešie tajā zemē. Vārds ‘ebrejs’ nozīmē ‘svešais’. Ko nozīmēja svešiem izstaigāt to zemi ar kājām? Tie bija gadi, gadi un gadi. Ābrahāms staigāja un iztēlojās, ka to zemi viņam grib dot Dievs. Dievs pavēlēja, lai viņš raugās un skatās uz to un lai neskatās uz to, ka viņam nav bērnu. “Pārstaigāt”, skatīties, iztēloties – tā ir Svētā Gara valoda. Vizualizācija jeb iztēlošanās ir lūgšanu daļa. Mēs varam ne tikai to iztēloties, mēs varam to arī “izstaigāt” – emocionāli censties tam pieskarties.

Es vienmēr esmu sapņojis un iztēlojies, un mans lielākais sapnis ir daudz, daudz, daudz glābtu cilvēku! Es to “izstaigāju” savā galvā, es to regulāri pārdomāju. Es redzēšu daudzas glābtas un izmainītas dzīves, daudzus cilvēkus, kuri ir nodevušies Kristum. Es to jau redzu, es to vizualizēju. Tieši tāpat būs tavā dzīvē. Visu, ko tu saproti no Dieva un vēlies, tev ir jādabū savā prātā un sirdī caur domām, tēliem un vārdiem. Sāc ar konkrētu mērķi, kas ir Dieva griba, lūdz un iztēlojies. Doktors Jongi Čo, pasaules lielākās draudzes mācītājs, to sauc par ceturto dimensiju. Šis cilvēks zina, par ko viņš runā un māca. Viņš ir uzcēlis megadraudzi. Dienvidkoreja ir izmainīta līdz nepazīšanai, no kara sagrautas un nabadzīgas valsts tā ir kļuvusi par vienu no līderiem. Mēs visi lietojam Korejas produkciju – Samsung, LG. Tas ir pateicoties vienam cilvēkam, kurš sapņoja. Jongi Čo bija nabadzīgs cilvēks, kuram zīmuļa gals bija zelta vērtībā. Tas bija cilvēks, kurš atsperdamies lūdza, lai viņam būtu pulkstenis, ritenis, lai varētu apmeklēt savas draudzes cilvēkus, un galds, lai nebūtu jāraksta zemē. Viņa draudze bija viņa ģimene, kurā sākotnēji bija pieci cilvēki, un tā izauga par miljonu. Viņš ir cilvēks, kurš saprata Svētā Gara valodu; ne tikai, lai sarunātos, bet lai to pielietotu. No viņa grāmatām tu vari mācīties.

Princips ir ļoti vienkāršs. Dievs mācīja Ābrahāmam, lai viņš skatās uz zvaigznēm, smiltīm un zemes putekļiem un iztēlojas, ka tik daudz būs viņa pēcnācēju. Tas nozīmē uzzīmēt to savā garā. Tā ir tava atbildība – savā lūgšanu kambarī likt sev priekšā tēlus un iztēloties. Ja tev nav laika lūgšanām, Dievam, tad tu neko prātīgu nevari iztēloties. Sliktas lietas, kas nav no Dieva, ir ļoti viegli iztēloties, jo tās pašas lien galvā. Bieži vien ir sevi jāpiespiež domāt labas lietas. Dieva doma, sātana doma vai cilvēcīga doma – ko tu liec sev priekšā un iztēlojies? Kāpēc bieži vien tev negribās kaut ko darīt, pat ja tā ir Dieva griba? Tāpēc, ka priekšā nav vīzija. Tā ir tava atbildība – likt lietā tēlus un “izstaigāt” zemi, un var lietot arī izjūtas, tausti un citas maņas. Liec lietā to, ko tu vēlies un ko Dievs tev grib dot! Domas un tēli rada vēlmi, un šī vēlme kļūst nepārvarama. Tu pieņem Dieva prātu, Viņa vārdu, pārdomā, sāc lūgt par to, iztēlojies, ka tas notiek, un, ja tu nepadosies, agrāk vai vēlāk tas īstenosies. Lūdz tik ilgi, kamēr saņem remu vai pārliecību par to, ka tas, par ko tu esi lūdzis, ir jau noticis. Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Iesākumā tu lasi Dieva vārdu, klausies sprediķi, saproti Dieva domu, ietērp to tēlos, domā par to, fantazē, pārdomā, tad rodas vēlme, tu par to sāc lūgt, lai Dievs to tevī nostiprina, apliecini, ka tev tas pieder, un tu redzi, ka tev tas pieder. Pēc lūgšanas un apliecināšanas tu sāc strādāt šajā virzienā. Lūk, Svētā Gara valoda! Uz Dieva domām ir Dieva spēks. Uz Dieva domu ierosinātām darbībām ir Dieva svaidījums un spēks, un tu nevari zaudēt, jo Dievs ir ar tevi.

Paradīzes dārzā Dievs cilvēkam noteica, ka no visiem dārza augļiem var ēst, tikai no laba un ļauna atzīšanas koka nevar ēst. Ja no tā ēdīs, tad viņš mirs. Dievs paskaidroja cilvēkam, ka ir grēks, ir velns, kritušais eņģelis, kuram pakļaujoties tiks pazaudēta visa Dieva svētība un klātbūtne. Ieva uzlūkoja šo augli un ilgi skatījās uz to. Viņa sēdēja, aplūkoja to, tīksminājās par to, cik tas varētu būt garšīgs, bet Dievs bija aizliedzis to ēst. Velns meloja, ka viņi būs kā dievi, ja to ēdīs. Caur to, ka Ieva turpināja to uzlūkot, velns darbojās pie viņas. Velns viņu kārdināja un meloja, ka viņi nemirs, bet būs kā dievi, būs gudri, viņiem nevajadzēs vairs Dievu, viņi paši varēs noteikt savu dzīvi, visu zināt un atšķirt, kas ir labs un ļauns. Viņa uzlūkoja to, tīksminājās, skatījās, izstiepa savu roku, noplūca un nobaudīja augli. Velns darbojas caur domu. Domu, kuru tu ietver tēlā vai vārdos. Tu skaties uz velna dotu domu, kas ietverta tēlā, skaties kādu laiku, tas rada tevī vēlmi, vēlme rada darbības un darbības rada sekas, sātaniskas sekas tev vai citiem cilvēkiem tev apkārt. Ceturtajā dimensijā var ieiet jebkurš cilvēks. Burvji lieto ceturto dimensiju, psihologi to lieto.

Mēs ar sievu tagad pārceļamies uz citu dzīvesvietu un meklējam interneta nodrošinātāju. Es Google meklēju piedāvājumus, un man pēkšņi zvanīja Baltcom un Balticom. Ja tu vēlies ieiet kādā interneta lapā, tad tu piekrīti noteikumiem, ka visas tavas sīkdatnes nonāk viņu rīcībā. Attiecīgā brīdī un laikā par tevi visu var uzzināt, jo tas viss tiek fiksēts ciparu pasaulē. Tu vari aizmirst, par ko tu domāji, bet cipari to neaizmirsīs. Tā ir informācija, kas paliek. Tu ieej internetā, un tev met ārā to, par ko esi runājis. Manā telefonā šī funkcija ir bloķēta un es reklāmas nesaņemu, bet manai sievai nav bloķēta, un viņai tikai atliek par kādu preci parunāt pa telefonu, kad jau nāk atbilstošas reklāmas. Viss tiek fiksēts, un tā nav tikai globāla kontrole. Ir vienkārša pirkšana un pārdošana, un tev tiek rādīts tēls, lai tevī iedvestu domu pirkt konkrētu produktu. Tu ieiesi veikalā, kurā ir milzīgs preču piedāvājums, un tu, pat īsti nesaprotot kādēļ, izvēlēsies tieši reklāmā redzēto Ariel New. Kāpēc? Tādēļ, ka tas tev ir likts acu priekšā – bildītes, zvanījuši, piedāvājuši utt. Tēli rada vēlmi, vēlme rada darbību un darbība rada rezultātu. Ja tu pieņem Dieva domu, tas atnes svētību tavā dzīvē. Ja tu pieņem sātana domu, tas atnes sātaniskas darbības un lāstu tavā dzīvē. Ja tu vienkārši pats centies tikt galā ar savā domām, tad zini, ka tā nemēdz būt, cilvēks vienmēr atrodas kādu spēku ietekmē. Ir cilvēciskas domas, velnišķīgas domas un dievišķas domas no Svētā Gara.

 “Celies un pārstaigā zemi tās platumā un garumā, jo to Es tev gribu dot,” Dievs teica Ābrahāmam. Ja Dievs kaut ko gribēja dot Ābrahāmam un caur Ābrahāmu arī mums šodien, jo mēs esam Ābrahāma bērni, tad Viņam bija veids un valoda, kā to sasniegt, un tā bija sapņošana. Dievs deva domu, kas pārtapa par Ābrahāma sapni. Doma bija vienkārša – Ābrahāmam būs daudz pēcnācēju, būs draudze “Kristus Pasaulei”, būs Jongi Čo, būs dažādas ādas krāsas un izskata bērni, būs kristieši. Lai Dievs varētu svētīt pasauli, Viņam vajag materiālu – divas maizes un piecas zivis. Kad Andrejs iedeva Jēzum piecas maizes un divas zivis, Jēzus tās pavairoja, kaut ko radīja. No kā? No tā, ko cilvēks deva. Lai Dievs kaut ko radītu, ir vajadzīgs materiāls – tavas domas, dzimušas no Dieva vārda. Ja tu gribi Dieva svētības savā dzīvē, tev jānodod sava domāšana Dieva rokās, pieņemot Viņa domu, Viņa gribu, pārdomājot to, iztēlojoties un darot to. To sauc par vīziju. Svētā Gara valoda ir tēlu, sajūtu valoda. Sajūtas var būt gan no velna, gan no Dieva, gan no cilvēka. Tavam prātam visu laiku iet cauri tēli. Ja cilvēks no dzimšanas ir akls, vai viņa domās var būt tēli? Nevar! Viņš nav redzējis nekādus tēlus, viņā nekas tāds nav ielikts. Tādā gadījumā ir cits veids, kā viņš domā, jūt, iztēlojas un redz. Svarīga ir pati DOMA, nevis veids, kādā to ietērpj – caur dzirdi, caur tausti, caur acīm, caur tēlu, caur vārdu.

Dr. Jongi Čo grāmatā “Ceturtā dimensija” saka, ka Dievs viņam mācīja šos principus, un viņš lietoja tos savās domās, radot tēlus, no kuriem dzima vēlme, lūgšana, apliecināšana, pavēlēšana tam tapt un darbs. Viņa draudzē tagad ir miljons cilvēku. Doma ir jāsaņem no Dieva, lai tā materializējas tevī. Daudzi no mums aizmirst, ka jāstrādā ir līdz galam ar ticību, ar skaidru pārliecību, ka tev tas jau pieder. Ja tev nav pārliecības, tu nestrādāsi uz simts procentiem. Var būt arī otrs grāvis – tu zini, ka tev tas jau pieder, un tu vairs nestrādā. Dr. Jongi Čo saka, ka savas ticības sākumā Dievs viņu dziedināja no tuberkulozes un viņš kļuva par mācītāju. Kalpošanas sākumā viņam bija nepieciešams galds, pulkstenis un velosipēds, un viņš lūdza tos Dievam, saprotot, ka visu, ko mēs lūgsim Jēzus Vārdā, Dievs dos. Viņš ilgi lūdza, bet nebija rezultātu, līdz kādā reizē Dievs viņu uzrunāja, ka viņš nepareizi lūdz. Viņam bija konkrēti jāpasaka, kādu riteni, galdu un pulksteni viņš grib, citādi tie bija neskaidri tēli. Viņam bija grūti to izdomāt, līdz Jongi Čo nolēma, ka viņš grib amerikāņu riteni, sarkankoka galdu un konkrētu pulksteni, un viņš sāka lūdzot saredzēt šīs lietas. Viņš saprata, ka ir jāapliecina, ka tās viņam jau pieder. Viņš iztēlojās, ka sēž pie galda, brauc ar riteni un skatās pulkstenī, līdz pēkšņi sajuta, ka tas viņam jau pieder. Bet reāli, fiziski tas vēl nebija. Dieva vārds tevī rada, un tu esi kā stāvoklī. Tieši tā notika ar Jongi Čo. Viņš iznāca draudzes priekšā un paziņoja, ka viņam ir ritenis, pulkstenis un galds un precīzi tos raksturoja. Pēc dievkalpojuma pie viņa pienāca trīs puiši un teica: “Mācītāj, mēs gribam redzēt galdu, riteni un pulksteni.” Viņš saprata, ka nu viņa kalpošanai ir beigas, jo visi sapratīs, ka viņš ir melojis. Puiši atnāca pie viņa uz mājām, visu izstaigāja un redzēja, ka nav. Jongi Čo teica, ka bērnu arī neredz, kamēr viņš nav piedzimis, tāpat arī šīs lietas ir viņā iekšā. Pēc tam ciemata ļaudis rādīja uz viņu ar pirkstu, ka mācītājs ir “stāvoklī”. Taču pagāja neilgs laiks, un visas šīs lietas tiešām parādījās viņa dzīvē. Mums ir jākļūst “grūtiem” ar Dieva vārdu sevī, jāļauj, lai Dieva vārds rada mūsos to rezultātu, ko vēlamies sasniegt. Ābrahāms ļāva Dievam darboties. Viņam bija 100 gadi, kad viņš gulēja ar savu sievu, viss izdevās un piedzima Īzaks. Apsolījums piepildījās. Burvji, joga un viltus reliģijas lieto šo principu. Ja cilvēks apmeklē jogu un lieto šo principu, viņa dzīve var kļūt harmoniska, nauda var sākt nākt un sapņi piepildīties. Bet jautājums ir tāds: kādas domas tu esi paņēmis – no augšas, no lejas vai no sevis? Dieva radošais spēks ir tikai uz Dieva domām. Velna spēks, arī tad, ja dara cilvēku veselu, bagātu un šķietami laimīgu, tomēr ir un paliek velna plāns cilvēka dzīvei. Ir svarīgi, kādas domas tu esi paņēmis, ietērpis tēlos vai kādā citā veidā un lieto.

“Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot. Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam." (1. Mozus 13:16-18 )

Ābrahāms uzcēla altāri zemē, kas viņam reiz piederēs, kaut arī tajā brīdī tā vēl nepiederēja. Ja viņš varēja pastāvēt un dzemdināt bērnu lielā vecumā, tas nozīmēja, ka viņš bija skatījies uz debesīm un Dieva vīziju iznēsājis sevī. Iedomājies skaidras nakts debesis un Ābrahāmu, kurš sēž un skaita zvaigznes. Sāra sauc viņu gulēt, bet viņš tikai skatās un domā, ka tik daudz viņam būs pēcnācēju, cik zvaigznes debesīs. Viņš bija slims ar šo domu. Tikai tā. Kamēr tu nekļūsi “slims” ar Dieva domu, nekas neizdosies.

Daudzi no mums ir piedzīvojuši PSRS laikus. Es pats dienēju padomju armijā un mans pienākums bija būt par mākslinieku-noformētāju. Man bija jāzīmē dažādi taktiskie plakāti, un tajos īpašs uzsvars bija uz propagandu. Tajā laikā visur bija Ļeņina seja un tika slavēta Padomju Savienība. Visur bija plakāti. 1. maijā obligāti bija jāiet gājienā ar karogiem, un visiem tas bija jāredz. Šiem plakātiem bija jābūt visur tev priekšā. Televīzijā un radio pastāvēja totāla kontrole. Par to, ka kādam mājās atrada Bībeli, bija cietums. Par to, ka klausījās “Amerikas balsi”, – cietums. Kāpēc viņi tā darīja? To, ko cilvēki redz, viņi sāk vēlēties. To, ko sāk vēlēties, to viņi sāk darīt. Mēs domājam – nu gan dumji, viņi izmanto rupjas kaut kāda akmens laikmeta metodes. Nē, tās ir parastas lietas, ko bieži vien tikai kristieši nezina. Komunisti tās izmantoja, pusi pasaules apstulboja, un vēl tagad tam ir sekas. Daudzi vīri joprojām staigā ar ordeņiem apkārušies un saka nevis “Aleluja”, bet gan “Slava Padomju savienībai”, un skatās padomju laika filmas. Bija arī labas filmas, taču viss tika cenzēts, lai cilvēkiem parādītu vienīgo un “pareizo” ideju. Hitlers ļoti labi pārzināja psiholoģiju un maģiju. No tiem simboliem, ko radīja fašisti, – SS, kāškrusts, militārās formas – jauniešiem acis spīdēja. Vēl šodien šie simboli ir dzīvi un sēj cilvēkos domas un vēlmi darīt nepareizas lietas. Es pats esmu radīts padomju laikos. Skatoties filmas, mani piesaistīja fašistu simboli, neskatoties uz to, ka tur viņi tika parādīti negatīvā gaismā. Es tomēr biju latvietis, man visa tā padomju politika nepatika, un es uztaisīju sev krekliņu ar fašistu ērgli. Tas bija balts ērglis uz melna auduma, taisīts ar krāsām un šablonu. Tāds es izgāju uz ielas. Brauca garām milicijas bobiks, izlēca ārā desants un turpat uz ielas noplēsa man kreklu nost. Iebukņīja, ievilka mašīnā, kaut ko pastāstīja par to visu un atlaida. Brīnumaina kārtā man paveicās un mani nenodeva Drošības milicijai. Kādā citā reizē, kad pagrīdē biju skatījies “Rokijs” un “Rembo”, es uz savas jakas uzrakstīju “Rokijs”, “Rembo”, un atkal bija tas pats stāsts. Šoreiz mani aizveda uz Drošības miliciju. Mans patēvs strādāja varas iestādēs, viņam piezvanīja un es iztiku bez lielām nepatikšanām. Tēliem ir liela ietekme, liela ietekme uz tevi ir tam, kā tu ikdienā pavadi laiku un ko tu domā.

“Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” (1. Mozus 3:6)

Ādams ēda un pazaudēja Debesis, mūžīgo dzīvību, visu pazaudēja grēka dēļ. Grēks atnāca caur tēlu. Mums draudzē ir maziņš Jēkabiņš, foršs puikiņš, bet viņa vārda brālis dzīvoja vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Viņš bija Īzaka dēls. Kad viņš gribēja precēties, viņš devās uz to vietu, kuru tēvs norādīja. Tur bija divas māsas, Rāhele un Lea. Viņam iesmērēja Leu. Jēkabs strādāja septiņus gadus par Leu, tad septiņus gadus par Rāheli un pēc tam vēl sešus gadus, kopā 20 gadus. Radinieks, pie kura viņš strādāja, viņu krāpa ar algu. Jēkabs izdomāja, ka dabūs savu algu ar Dieva un ceturtās dimensijas palīdzību. Viņš gāja pie Lābana un teica, ka ir vergojis viņam 20 gadus un neko nav saņēmis, tāpēc viņš ierosināja, ka visi raibie jēri, kas dzims, būs viņa un pārējie paliks Lābanam. Lābans zināja, ka raibie jēri ir maz un nopriecājās, ka būs labs līgums, ka viņš atkal piekrāps Jēkabu. Bet Jēkabu nevarēja piekrāpt, viņš bija gudrs un zināja par ceturto dimensiju. Lābans nošķīra visas raibās aitas, lai ganāmpulkā neviena raiba nedzimst. Ko darīja Jēkabs? Viņš nodrāza no koka mietiem mizu un uztaisīja raibus mietus, un nolika tos vietā, kur aitas dzēra un apgājās. Aitas skatījās uz raibiem mietiņiem, apgājās un sāka dzimt raibi jēri. Aitām nav tādas smadzenes kā cilvēkam, viņām nav ceturtās dimensijas. Dzīvnieku valsts pieder zemei, viņi nespēj ieiet ceturtajā dimensijā un lūgt Dievu. Dievs noteica, ka cilvēks kontrolē augu un dzīvnieku valsti. Es domāju tā: Jēkabs stāvēja, skatījās uz aitām un iztēlojās raibus jērus. Viņš vizualizēja vēlamo, un tā kļuva realitāte, tiešām sāka dzimt raibi jēri. Tie sadzima tik daudz, ka viņš aizgāja no Lābana pasakaini bagāts. Tu būsi bagāts! Tu esi bagāts un būsi bagāts, vesels, stiprs, progresējošs un laimīgs, ar vīziju un mērķiem!

Sīmanim (tulkojumā ‘niedre’) Jēzus pateica, ka viņš vairs nebūs niedre, bet Pēteris, klints, kāds viņš arī kļuva. Jēzus viņu tādu redzēja. Kādus tu redzi cilvēkus? Ļoti viegli ir redzēt neveiksminiekus, nekādus, kuri nekad neko dzīvē nesasniegs. Esot izdota tāda grāmata “Apkārt vieni vienīgi idioti”. Pie Jongi Čo reiz atnāca kāda sieviete, kurai visi apkārt bija idioti. Dēls mainīja meitenes, vīrs dzēra, visi bija galīgi neveiksminieki. Viņa bija dusmīga. Jongi Čo jautāja, kā viņa domā par viņiem un kā viņus sauc mājās. Sieviete atbildēja, ka tā arī sauc – par neveiksminiekiem. Jongi Čo teica, lai viņa izmaina savu domāšanu un sāk redzēt viņus tādus, kādus Dievs viņus redz. Viņa tā arī darīja. Pagāja kāds laiks, un viņš atkal satika šo sievieti. Dēls bija normāli apprecējies, vīrs normāls, pati laimīga. Viņa teica: “Mācītāj, nostrādāja!” Es nesaku, ka katrs lohs uzreiz kļūs normāls no tā, ka tu iztēlosies viņu gudru, bet tam ir spēks. Pats Dievs darbojas caur domām, caur tēliem, kurus tu apliecini, lūdz un pavēli. Ne tikai lūdz, bet arī attiecīgā brīdī pavēli: “Lai notiek!”

Manas meitas vīrs Pēteris palīdzēja mums pārvākties. Man bija labs rakstāmgalds, bet es gribēju mazāku, pieticīgāku. Teicu Pēterim, ka viņš var to ņemt, ja vēlās. Es nezināju, ka viņam bija tieši tāda vajadzība. Viņš to paņēma un vakarā atsūtīja man trīs bildes – kāds bija viņa iepriekšējais rakstāmgalds, kādu viņš iztēlojās savu vēlamo rakstāmgaldu un kādu dabūja. Redzi, viņš iztēlojās un es iedevu! Man reiz bija kāds kolēģis, kurš ņēmās ar ezotēriku, un viņš zināja, ka es lūdzu par viņu Dievu. Kādu vakaru viņš atskrēja pie manis izpūris, dusmīgs un teica, lai es par viņu vairs nelūdzot, viņam sāpot zobs. Viņš bija izdomājis, ka manu lūgšanu dēļ viņam sāp zobs. Ezotēriķis bija sapratis principu, ka, ja es kaut ko lūdzu pat viņu, tas viņu ietekmē. Mums tas jāzina vēl vairāk, jo tas ir noslēpums, ko Dievs uzticējis Ābrahāmam un mums. Mēs to varam lietot gan Dieva mērķiem, gan saviem mērķiem, gan ļaut sātanam sevi lietot.

Īsi pirms es atgriezos pie Dieva, atrados Vecumnieku atvērtā režīma cietumā. Domāju, ka man beidzot jāmaina sava dzīve. Izlēmu, ka vairs nedomāšu par narkotikām. Izturēju trīs dienas. Ceturtajā dienā atnāca maza domiņa. Izlēmu, ka nedaudz atļaušos to padomāt, tikai nedaudz. Sāku domāt, kā gatavo narkotikas, un tad jau vairs nespēju pretoties – savā iztēlē jau tās gatavoju. Kāpēc tā notiek? Tas ir velns, viņš zina, ja es domāju to, ko viņš grib, es esmu viņa rokās. Es biju velna rokās, es biju tā sadomājies, ka kļuvu nekontrolējams un spējīgs uz visu, lai dabūtu to, ko es domāju. Es sāku trīcēt un lūgt Dievu, ka man vajag devu. Es biju skaidrā prātā un trīcēju ne jau no tā, ka man vajag narkotikas, bet no tā, ka es domāju par tām. Mani palaida uz mājām, es devos uz autobusu, iekāpu tajā trīcēdams. Braucu uz Limbažiem un domāju tikai par narkotikām. Tajā laikā tā brīvi neko uzreiz nevarēja dabūt. Es izkāpu no autobusa, un pretī nāca paziņa, es zināju, ka viņš ir narkomāns un viņam kabatā narkotikas, un viņš sauca mani līdzi. Kas tas bija? Tā bija mana vizualizācija. Vai Dievs to deva? Nē, tas bija cits dievs. Aizejot mājās un to visu pagatavojot, es pat nespēju trāpīt vēnā un aizlaidu visu garām, aiz ādas. Caur domām, tēliem un izjūtām sātans cilvēku spēj burtiski izvarot, ka cilvēks kļūst par muļķi un ir gatavs pat no peļķes ūdeni ņemt. Nodod savas domas Dieva rokās. Ieva skatījās, vēroja, tīksminājās par grēku, viņā radās nepārvarama vēlme, darbība un sekas. Tāpat arī mūsu dzīvēs darbojas ceturtā dimensija.

“Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8 )

Pirms pāris nedēļām, kad beidzās mūsu janvāra evaņģelizācijas tūre, es ieraudzīju guļamistabā pie sienas piespraustu vīzijas plakātu ar uzrakstu “2015. gadā – izglābti 700 cilvēki”. Visus šos sešus gadus tas tur bija stāvējis. Pēdējās divās nedēļās mājas grupās ir bijuši vairāk nekā 700 cilvēki! Ja ne tajā laikā, taču tomēr tas ir noticis! Tas ir pateicoties šādiem vizuāliem materiāliem, kuriem tu ej katru dienu garām, redzi tos un vizualizē. Ja tev nav vizualizācijas, tev nav virziena un spēka doties konkrētajā virzienā. Spēku un vēlmi dod vīzija. Kādi jautā: “Kāpēc man negribās kalpot?“ Tāpēc, ka tu caurām dienām sēdi bezdievīgo sabiedrībā un skaties dumjas filmas. Viss ir ļoti vienkārši – velti laiku Dieva vārdam, vizualizē Dieva plānus un tev būs vēlme darīt Viņa gribu un sasniegt Dieva mērķus.

"Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam [..]“ (Ecehiēla 21:24)

Dievs saka pravietim Ecehiēlam, lai viņš uzzīmē savā garā to, ko Dievs vēlas darīt. Dievs māca Savus praviešus, kā panākt Dieva gribu. Vispirms uzzīmēt garā, iztēloties gaidāmo un vēlamo Dieva mērķi. Atraidīt un nedomāt domas, kas nenāk no Dieva vārda un nav Viņa domas. Es esmu pārliecināts, ka jebkurš cilvēks, kurš savalda savas domas, savalda pats sevi. Ikviens narkomāns kļūst brīvs tajā pašā brīdī, kad viņš iemācās kontrolēt savas domas. Nedomā, par ko nav jādomā, un domā, par ko ir jādomā. Neregulāri dievkalpojumi, neregulāras grupiņas un neregulāras personīgās attiecības ar Dievu skaidri parāda to, kā tu dzīvo. Liela daļa draudzes cilvēku dzīvo no dievkalpojuma līdz dievkalpojumam, un, ja tu vēl kādu izlaid, par kādu pareizu virzienu var būt runa tavā dzīvē? Ja tu esi aizņemts darbā, ar bērniem, tad par kādu vīziju un kaut ko pozitīvu var būt runa? Tu vienkārši esi vergs, dari cilvēcīgu gribu, nevēlies izrauties no pelēcības un pasapņot, pārcelties tai pāri. Sāc domāt dievišķas domas, kas radīs svētību tavā dzīvē! Uzzīmē tās sev garā. Savā dzīvē esmu novērojis – ja es vakarā eju gulēt un domāju kādas sliktas lietas, būs murgi, bet, ja es domāju par to, kā no rīta celšos un lūgšu Dievu, ko es lasīšu, kādas nodaļas, kādu grāmatu, kā lūgšu vai slavēšu, tad no rīta es uzreiz to daru. Man ir labas personīgās attiecības ar Dievu, taču, ja es tās nepārdomātu, tās kļūtu pliekanas.

Mūsu draudzē ir daudz vadītāju, un vairāki no viņiem ir švakāki. Kādēļ? Jo viņiem nav normāls laiks pārdomāt savas darbības. Piemēram, būvdarbu vadītājs, kurš ceļ augstceltnes, dara milzīgu darbu, kas prasa plānošanu un domāšanu. Ja tas, kurš visu plāno un vada, skraidīs apkārt un gādās materiālus, nekad neviens šo celtni neuzcels. Ir jāsēž, jādomā un jāvizualizē, jāplāno, kā viss tiks izdarīts. Jāredz ir mērķis un kā tas tiks izdarīts, talkā ir jāņem papīrs, zīmulis, dators. Kāpēc zīmē projektus un rasē? Pirms tapa mūsu draudzes zāle, bija projekts. Ja nebūtu bijis projekts, kā mēs zinātu, kas mums te vispār jādara, ko kurš skrūvēs?

“Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." (1. Mozus grāmata 13:17)

“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Lūdz, apliecini, pavēli lai top, strādā, un tas notiks! Ja Dievs varēja no materiāla, ko cilvēks deva, divām maizēm un piecām zivīm, pabarot tūkstošiem cilvēku, tad Dievs ar vienu tavu radošo domu spēj paveikt jebko.

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

“[..] ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Tas notiks tikai tādā gadījumā, ja tu būsi kļuvis grūts ar to, bet grūts var kļūt tikai diendienā skatoties, lūdzot, apliecinot un pēc tam strādājot. Draugs, jāsāk ir ar vīziju! Dievs ir izmainījis manu dzīvi, manu sirdi, un, ja es kaut ko nevaru, es lietoju ceturto dimensiju. Vispirms ir vīzija, kas dod nepārvaramu vēlmi, lūgšana, apliecināšana, darbs, kas rada tevi grūtu ar to. Visā, par ko tu esi sapņojis, ņem talkā Dieva vārdu, un, ja tu paņemsi Dieva domu, Viņš to realizēs un pat pagriezīs tavas kājas pareizā virzienā. Viņš mainīs ap tevi apstākļus, izglābs tavus tuviniekus, cilvēkus, par kuriem tu lūdz. Viņš to izdarīs! Svētā Gara valoda ir doma, ietverta vārdos un tēlos, kā arī izjūtās, kuras tu spēsi sajust un izdzīvot, pirms tas ir noticis. Dievs caur šo domu realizēs Savu gribu, nesīs svētību tev un cilvēkiem. Tādēļ šodien es aicinu tevi vizualizēt, izjust savus mērķus, kurus tu esi saņēmis no Dieva. Visas domas ir jāfiltrē caur Dieva vārdu un Viņa gribu, un Dieva vārdu nevar pielāgot sev, tas ir tāds, kāds tas ir. Aicinu tevi iztēloties Dieva gribu savā dzīvē, konkrētas lietas, uz kurām tu tiecies. Aicinu tevi plānot savu laiku un savas attiecības ar Dievu, plānot katru mājas grupiņu, dievkalpojumu. Šis sprediķis, kuru es sludinu, ir plānots. Lai to visu izplānotu un sagatavotu, ir vajadzīgs laiks. Jo vairāk tev ir darba, jo vairāk tev vajag veltīt laiku pārdomām un lūgšanām. Ja tās ir attiecības starp cilvēkiem, tev vajag tās vizualizēt labas un pareizas, ja tā ir kalpošana, tev vajag vizualizēt augošu un plaukstošu kalpošanu. Ja tā ir veselība, tad ieraugi sevi veselu, ja tev ir kādi defekti, ieraugi sevi bez tiem. Ja tās ir finansiālas problēmas, vizualizē svētību un auglību, lūdz par to, apliecini. Vizualizē, ko tu darīsi, kāds būs tavs bizness, kurā virzienā tu iesi, kā strādāsi. Ja tas ir cilvēks, kurš ir jāizglābj, ieraugi viņu glābtu, dabū to sirdī, atrodi Rakstu vietu, apliecini to un strādā pie tā cilvēka, līdz izdosies.

Dievs, svētī katru vienu cilvēku, kuram ir sapnis, vīzija! Nāc ar Savu vārdu, nāc ar Savu spēku un dari brīnumus, dari izmaiņas, Kungs! Nāc un pavairo divas maizes un piecas zivis, Kungs. Paldies, Debesu Tēvs, ka Tu dzirdi mūsu valodu un mēs dzirdam Tavu balsi. Paldies, Dievs, ka no šī materiāla, ko Tu tikko paņēmi Savās rokās, Tu radīsi Savu Valstību. Tu darīsi Savu gribu un svētīsi katru vienu, kurš ir šajā telpā. Tu svētīsi simtiem cilvēku caur to, ko mēs darām. Paldies par svētītu Latviju, par brīvu Latviju, garīgu Latviju, ekonomiski plaukstošu Latviju, Jēzus Vārdā.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētā Gara valoda” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments