TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Svaidīšanas dievkalpojums

Publicēja 2019. gada 25. nov. 21:32Līga Paņina
Ziņas datums 26.11.19.

Slava Jēzum Kristum, kurš bija, kurš ir un kurš vēl nāks! Es vēlos jums pateikt ļoti daudz, tāpēc esiet pacietīgi, lai saņemtu vārdu. Dieva vārds saka: “Iesākumā bija Vārds.” (Jāņa 1:1) Nesen atvēru savus vecos 2006. gada pierakstus un atcerējos, ka tajā gadā es pieņēmu lēmumu organizēt vairākas preses konferences. Preses konferenču mērķis bija izstāstīt žurnālistiem to, ka izglābt cilvēku no narkotikām spēj tikai Dievs. Es nezināju, kā sapulcināt žurnālistus, tāpēc vērsos pēc palīdzības sabiedrisko attiecību kompānijā. Kad viņi aprēķināja un parādīja man cenu preses konferenču rīkošanai, man kļuva bail. Es nebiju gatavs tik lielu naudu atdot žurnālistiem, bet solis jau bija sperts, tāpēc nācās vien to darīt. Šī kompānija man sarīkoja četras preses konferences: Doņeckā, Luganskā, Harkovā un Dņepropetrovskā. Katrā konferencē sapulcējās ap divdesmit žurnālistu. Es visiem stāstīju: “Bez Dieva neviens cilvēks nevar atbrīvoties no narkotikām. Visas jūsu programmas ir muļķības. Kad Jēzus atbrīvo, tad cilvēki patiešām kļūst brīvi.” Šie žurnālisti uzrakstīja rakstus dažādās avīzēs un žurnālos, kā arī tika pārraidīta intervija televīzijā. Viņi rakstīja: Draudze “Jaunā Paaudze” Ukrainā uzņemas atbildību, lai atrisinātu narkomānijas problēmu. Sākumā bija vārds. Šodien ir tūkstošiem cilvēku, kurus Dievs ir atbrīvojis no narkotiku un alkohola atkarības caur mūsu kalpošanu. Tas, ko tu saki, kļūst par miesu jeb piepildās. Tāpēc, pirms es sākšu sludināt, pateiksim Dieva vārdu: “Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu.” (Jesajas 60:22) Brāļi un māsas, mēs izplatīsimies!

Es pateicos jūsu draudzes mācītājam Mārcim par siltiem un labiem vārdiem. Man desmit minūtes nācās cīnīties ar lepnību, jo Dievs pazemīgajiem dod žēlastību. Es vispār aizliedzu citiem sevi slavēt, lai paliktu pazemīgs. Jo labāk ir palikt pazemīgam, nekā zaudēt žēlastību. Mums ir vajadzīga žēlastība un svaidījums. Dievs, ieliec mūsu sirdīs ticību svaidījumam un Svētā Gara spēkam, kas var būt mūsos, ap mums un uz mums, Jēzus Kristus Vārdā, āmen! Slava Dievam!

Kas ir pats svarīgākais kalpošanā? Vai tā ir slavēšana, mājas grupiņas vai lūgšana? Varbūt tā ir sludināšana vai mācība? Tas viss ir svarīgi, bet pats svarīgākais ir svaidījums. Reiz Dr. Jongi Čo teica: “Sludināt un mācīt principā tu vari bez svaidījuma, bet glābt, dziedināt un atbrīvot cilvēkus tu nevari bez svaidījuma.” Tu vari kaut ko stāstīt un mācīt, bet efektīvai, spēcīgai un produktīvai kalpošanai, kas nes rezultātus, ir nepieciešams svaidījums. Svaidījumu tu nevari vienkārši nopirkt vai kādam to palūgt un vienkārši saņemt. Tam ir nosacījumi, kurus izpildot, svaidījums būs tavā dzīvē, taču, ja tu nevēlēsies tos pildīt, tad svaidījuma nebūs. Jēzus sāka savu kalpošanu tad, kad saņēma svaidījumu. Bez svaidījuma tu pat nevari sākt savu kalpošanu. Patiesībā, tu vari sākt, taču tam nebūs rezultāta. Mums ir vajadzīgs rezultāts! Kādā veidā Latvija tiks glābta? Latvija tiks glābta caur glābtiem un svaidītiem cilvēkiem. Lai tu būtu svaidīts, tev nav jābūt īpašam. Tev tas vienkārši ir jāvēlas. Lai tu būtu svaidīts, nevajag būt arī apdāvinātam vai īpaši gudram. Lasot Bībeli, mēs varam redzēt, ka Simsons nebija ļoti gudrs, bet viņš bija ļoti svaidīts. Pēc tā mēs varam redzēt, ka svaidījums pie cilvēkiem nāk caur kādiem citiem likumiem un nosacījumiem, citādāk, nekā cilvēks ieņem deputāta vai biznesmeņa amatu. Šodien es par to stāstīšu un dalīšos ar mācību, kas pilnībā izmainīja manu dzīvi. Kad es dzirdēju šo vārdu, manā kalpošanā mainījās viss, un pēc šī vārda saņemšanas es sapratu, ka mēs varam izplesties, kas arī šobrīd notiek, jo ir principi, pēc kuriem darbojas Svētais Gars. Ir likumi, pēc kuriem Viņš svaida cilvēkus. Svaidījums netiek dots, lai tu labi justos. Svaidījums tiek dots kalpošanai. Ja tu gribi kalpot Dievam, Dievs dos tev svaidījumu, taču, ja tu negribi kalpot Dievam, bet vienkārši izmantot Dievu savu problēmu risināšanai, tad svaidījums tavā dzīvē nenāks. Kad es atnācu pie Dieva, man bija līdzīgi kā jūsu draudzes mācītājam Mārcim. Es nezināju, kā es varu kalpot Dievam, bet zināju, ka man tas ir jādara. Es strādāju galdniecībā un nedomāju par mācītāja amatu vai līderību. Es nedomāju par kaut kādiem brīnumiem, bet iekšēji zināju, ka man ir jākalpo Dievam. Ja tu iekšēji to zini un esi pārliecināts, ka tev ir jākalpo Dievam, tu esi spēris pirmo soli svaidījumā un tu jau vari to saņemt, jo svaidījums tiek dots kalpošanai, nevis bagātībai, ietekmei vai varenībai. Svaidījums tiek dots kalpošanai, un Jēzus, saņemot svaidījumu, precīzi noteica, ko cilvēks spēj darīt svaidījumā.

“Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas evaņģēlijs 4:18-19)

Lūk, kādēļ ir dots svaidījums! Ja tu negribi sludināt, tev nav vajadzīgs svaidījums. Kāpēc lai tev būtu svaidījums, ja tu negribi dziedināt slimos un atbrīvot cilvēkus no atkarībām? Svaidījums tiek dots noteiktam mērķim, un tev ir precīzi jāapzinās, vai tu to darīsi, vai nē. Ja tu saki Dievam, ka gribi sludināt, tad Dievs saka: “Es došu tev svaidījumu.” Ja tu saki Dievam, ka gribi dziedināt, tad Dievs saka: “Es došu tev svaidījumu.” Ja tu saki Dievam, ka gribi atbrīvot cilvēkus, tad Dievs saka: “Es došu tev svaidījumu.” Šīs lietas tu nevari darīt bez Dieva spēka. Tu vari kādu pārliecināt un audzināt, bet nav iespējams kaut ko mainīt bez Svētā Gara spēka.

Ir vairāki veidi, kā saņemt svaidījumu:

1) Svaidījums kā rezultāts tavām personīgajām attiecībām ar Dievu.


Ja vēlamies būt svaidīti, mēs lūdzam Dievu, klausāmies Viņā un pakļaujamies Viņam, un mūsu personīgo attiecību ar Dievu rezultātā pār mums nāk Svētā Gara svaidījums. Tas ir personīgi. Tas ir starp tevi un Dievu. Kad man bija draudze Peršotravenskā, kurā jau bija 250 cilvēki, es runāju ar Dievu un teicu: “Dievs, es gribu atbrīvot cilvēkus un kalpot Tev!” Es ļoti stipri lūdzu, un Dievs parādīja, ka Viņš man dod svaidījumu, lai atbrīvotu cilvēkus no atkarībām. Es toreiz nezināju, kas ir rehabilitācijas centri, bet manī bija spēks. Es lūdzu par cilvēkiem, kuri desmit un piecpadsmit gadus nespēja atmest alkoholu vai narkotikas, un pēc vienas lūgšanas viņi saņēma atbrīvošanu. Kas tas ir? Tas ir svaidījums. Tas ir rezultāts manām personīgajām attiecībām ar Dievu. Bet tā ir tikai maza svaidījuma daļa. Ir vēl kāds cits veids, kā saņemt svaidījumu.

2) Īstā dēla svaidījums.

“Pāvils, Dieva kalps un Jēzus Kristus apustulis pēc Dieva izredzēto ticības un patiesības atziņas, kas saskan ar dievbijību, cerībā uz mūžīgu dzīvību, ko Dievs, kas nemelo, ir apsolījis pirms mūžīgiem laikiem; bet savā laikā Savu vārdu ir atklājis vēstī, kas man uzticēta pēc Dieva, mūsu Glābēja, pavēles, Titam, savam īstam bērnam kopīgā ticībā, žēlastība un miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Pestītāja.” (Pāvila vēstule Titam 1:1-4)

Pāvils, Kristus Jēzus apustulis pēc Dieva, mūsu Pestītāja, un Kunga Kristus Jēzus, mūsu cerības, pavēles, Timotejam, savam īstam dēlam ticībā: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Kunga.” (1. Timotejam 1:1-2)

“Pāvils, Kristus Jēzus apustulis pēc Dieva gribas ar dzīvības apsolījumu Kristū Jēzū, Timotejam, savam mīļam dēlam: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Kunga.” (2. Timotejam 1:1-2)

Apustulis Pāvils bija svaidīts cilvēks, un ap viņu vienmēr bija daudz cilvēku. Ja tu esi svaidīts, ap tevi būs daudz cilvēku. Tavs dzīvoklis būs pārpildīts ar cilvēkiem tādēļ, ka tu esi svaidīts. Tava mājokļa priekštelpā būs daudz apavu pāru. Es tev iesaku pirkt krēslus, jo, ja tu esi svaidīts, tev vajadzēs apsēdināt daudz cilvēku. Uz tavu māju nāks divdesmit, trīsdesmit cilvēki. Viņi atnāks ar bērniem, izēdīs tavu ledusskapi, kaut kur noplēsīs tapetes, kaut kur saskrāpēs dīvānu, bet tu to nenožēlosi. Tas viss būs tāpēc, ka tu esi svaidīts. Pie svaidītiem cilvēkiem vienmēr tiecas cilvēki. Svaidīti cilvēki nemēdz būt vientuļi. Kad Jēzus dzīvoja bez svaidījuma, Viņš staigāja viens pats, bet tad, kad Viņš tika svaidīts, ap Viņu pulcējās tūkstošiem cilvēku. Arī ap Pāvilu pulcējās daudz cilvēku. Bet tikai dažus viņš sauca par saviem īstajiem dēliem.

Kas ir īstais, patiesais dēls? Aiz pravieša Elijas staigāja Elīsa. Pēc kāda laika Elīsa vērsās pie Elijas un teica: “Mans tēvs, mans tēvs!” Elija atsaucās, lai gan nebija viņa īstais tēvs. Elīsam bija citi vecāki. Kad Elīsa pirmo reizi atnāca pie Elijas, viņš teica: “Es aiziešu pie vecākiem un atvadīšos.” Elija nebija Elīsas fiziskais tēvs, bet viņu komunikācijas procesā un attiecību laikā Elīsa atzina viņu par savu garīgo tēvu. Elīsa bija Elijas kalps. Viņi gāja kopā un komunicēja. Gehazis, būdams Elīsas kalps, nebija viņa patiesais dēls, tādēļ Elīsa saņēma svaidījumu, bet Gehazis – slimību, spitālību. Vai tu esi patiesais dēls? Labāk gan būt. Tu saņemsi svaidījumu. Ja tu nebūsi patiesais dēls, tad tu vari saņemt problēmas. Kāpēc tev ir vajadzīgas problēmas? Tev ir vajadzīgs svaidījums!

Tātad otrs veids, kā saņemt svaidījumu, – caur būšanu īstajam dēlam. Daudzi cilvēki baidās no šiem vārdiem un pie sevis spriež: “Vai man kāds jāpieņem par savu tēvu?” Es tev pateikšu ko vairāk: pat ne vienu cilvēku vien. Bībelē rakstīts: “Es esmu jūsu un jūsu tēvu Dievs.” Dievs saka: “Es esmu Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs. Es esmu Jongi Čo, Keneta Heigena, Reinharda Bonkes un arī mācītāja Mārča Jencīša Dievs!” Tev jāsaprot, ka garīgajā pasaulē svaidījums tiek dots caur tēviem. Dievs vēlas mūs pavairot caur tēviem, un tieši tāpēc Viņš meklē patiesos dēlus. Ja Dievs dara kaut ko jūsu mācītāja dzīvē, tad simtprocentīgi tas svaidījums, kas ir uz viņa, var būt uz katra no jums un pat vairāk. Dievs var tevi svaidīt pat dubultā. Elīsam bija dubults svaidījums. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš godāja, cienīja un atzina savu garīgo tēvu. Fiziskajā pasaulē mēs piedzimstam no saviem miesīgajiem vecākiem, bet garīgajā pasaulē mēs atrodam savus vecākus, garīgos tēvus. Elīsa atrada Eliju. Viņš nepiedzima no Elijas, bet viņš atrada viņu. Elīsa teica: “Es sekošu tev, kamēr saņemšu svaidījumu!” Kad Elija uzdeva viņam jautājumu: “Elīsa, kas es tev esmu?” Elīsa teica: “Mans tēvs, mans tēvs! Es saucu tevi nevis vienkārši par mācītāju, līderi vai labu cilvēku, bet par savu tēvu.”

Caur tēvu un dēlu attiecībām cilvēki saņem ļoti daudz. Reiz es gatavojos ceļojumam un jautāju sievai: “Vai tu neesi redzējusi manu koferi?” Es sāku to meklēt pa visu māju, bet neatradu. Nolēmu piezvanīt savam dēlam Antonam un apvaicāties, vai gadījumā viņš nav to paņēmis. Antons atbildēja, ka paņēma. Es prasīju: “Kur tas ir?” Antons atbildēja: “Harkovā.” Es teicu: “Man to vajag!” Dēls atbildēja: “Piedod.” Tas arī bija viss. Ja tas būtu bijis svešs cilvēks, kurš no manas mājas paņēmis koferi, es piezvanītu policijai, prokuratūrai un aizvestu šo cilvēku uz tiesu par kofera zādzību. Ja tas ir mans dēls, es nezvanu policijai. Dēliem ir tiesības. Viņi var ņemt to, ko grib. Elīsa paņēma to, ko viņš gribēja, turklāt dubultā. Viņam bija patiesa dēla pozīcija. Bieži vien, aizbraucot uz draudzēm, kuras esmu atvēris, es klausos, kā mācītājs sludina, es skatos uz viņu un man prātā atnāk doma – šis ir īstais dēls. Patiesie dēli paņem visu! Viņi paņem gan koferi, gan svaidījumu. Ir tādi, kuri vienmēr sūdzās un kuriem nekas nav labi. Lai saņemtu visu no Dieva, ir jābūt īstajam dēlam, kurš grib paņemt visu. Viss sākas ar to, ka tu atzīsti tēvu. Mācītājs nav vienkāršs cilvēks, viņš ir tavs garīgais tēvs. Garīgajā ģimenē ir tēvi un bērni. Svaidījums jau tur ir, un Dievs tavā dzīvē grib to vairot, bet viss sākas ar atzīšanu. Vai zināt, ko nozīmē atzīt savu tēvu? Pirmkārt, nekad nerunā par viņu sliktu. Godā savu tēvu un māti, un tu ilgi dzīvosi, un tev labi klāsies. Tie cilvēki, kurus es atzīstu par saviem tēviem, man ir svēti. Es viņus vienmēr godāju ar naudu un nekad nerunāju sliktu. Ja garīgais tēvs man liek kaut ko izdarīt, es to daru viegli. Esmu gatavs pat pazemoties. Es nesu šo upuri. Mācītājam (Jongi Čo), kuram ir astoņdesmit pieci gadi, mani upuri galīgi nav vajadzīgi. Viņam ir draudze ar miljons cilvēkiem. Viņš katru dienu var dabūt miljonu, savācot no katra dalībnieka pa dolāram. Bet šim vīram tas nav vajadzīgs. Šī cilvēka atzīšana ir vajadzīga man. Ja es kādu atzīstu, tad es saku, ka tas ir mans tēvs, tāpat kā mani tēvi ir Ābrahāms un Īzāks, no kuriem es varu ņemt daudz svaidījuma.

Svaidījuma simbols ir eļļa. Svētais Gars asociējas ar eļļu, ko var pataustīt un pagaršot. Ikreiz, kad es svaidu cilvēku, es viņam uz galvas lieku eļļu. Mani mācītājs brīdināja, ka šeit ir paklājs. Manā draudzē pēc dažiem svaidīšanas dievkalpojumiem ir nācies izgriezt paklāja gabalus un izmest tos ārā. Eļļa ir Svētā Gara simbols – tas, kas ir uz zemes, tas, kas dod cilvēkiem varu, dod cilvēkiem spējas darīt Dieva darbu.

  • Īstais dēls atzīst savu garīgo tēvu.

Tam jābūt sirds līmenī. Tāpat kā sievietei jāatzīst, ka vīrs ir viņas galva. Ir sievietes, kuras to atzīst, bet ir arī tādas, kuras to neatzīst. Tās, kuras neatzīst vīru par savu galvu, pārsvarā pelna vairāk un ir materiāli nodrošinātas. Atnākot uz draudzi, viņas nereti runā pareizus vārdus, bet sirdī to neatzīst. Sāra savu vīru sauca par kungu. Sirds līmenī ir jāatzīst tas, ar ko tu esi kopā un no kā tu vēlies saņemt svaidījumu. Būšana dēlam ir visvienkāršākais veids, kā saņemt svaidījumu. Ja es esmu dēls, tad man ir arī svaidījums. Kā teica Jēzus: “Mans Tēvs dara, un Es daru!” Tad, kad tu atzīsti tēvu, tu no viņa vari kaut ko iemācīties un saņemt. Tas, kas ir tēva dzīvē, pēc kāda laika būs arī tavā dzīvē. Pēc tam, kad tu esi atzinis savu tēvu, tev ir jāatzīst sava ģimene.

  • Īstais dēls atzīst savu garīgo ģimeni.

Pasaulē ir daudz draudžu, daudz kustību, daudz skolotāju, bet ir tikai viena ģimene. Tava ģimene ir tava draudze. Labs dēls strādā savas ģimenes labā. Viņš grib, lai viņa draudze aug, lai draudzē ir izaugsme, notiek brīnumi un pārdabiskas lietas, citiem vārdiem, viņš ir patriots. Kļūsti par savas draudzes patriotu! Tu vari aiziet uz citu draudzi, paskatīties un redzēt, ka tur ir labi, bet jāapzinās, ka mājās ir vislabāk. Ir labs sakāmvārds: “Ciemos ir labi, bet mājās ir labāk!” Esi savas draudzes, mācības un vīzijas patriots!

  • Īstais dēls ir uzticams cilvēks.

Uzticību var pārbaudīt dažādos apstākļos. Kad ir labi, ir panākumi un vairošanās, tad visi ir uzticami. Kad es sāku savu kalpošanu, mēs bijām ļoti nabadzīgi. Mana sieva dažreiz mūsu mazo dēlu sūtīja pie saviem radiniekiem, lai viņš tur paēd. Atceros reizi, kad dēlu aizveda pie sievas brāļa, kuram ir trīsstāvu māja, divi mersedesi, un viņš pats strādā galvenajā tiesā un vēl politikā bija iesaistījies. Viņam mājās bija trīs ledusskapji. Tur bija sarkanie ikri, dažādas gaļas, desas. Puika tur pavadīja veselu nedēļu. Pēc tam viņš atbrauca mājās un teica man: ”Es gribu dzīvot pie onkuļa Vovas.” Es izbrīnīts atbildēju: “Es tevi esmu dzemdinājis un es tevi varu arī nogalināt. Kāds onkulis Vova, vai esi jucis?” Pēc tam es nolēmu viņu vairs nesūtīt pie radiem. Mūsu dzīve mainīsies, jo būs labi laiki un būs grūti laiki. Uzticība parādās grūtos laikos. Tad, kad ģimenei ir grūti laiki, ir iespējams pārliecināties, vai tu esi uzticams, vai nē. Katrā dzīvē un katrā kalpošanā ir dažādi laiki. Esi uzticams savam mācītājam un draudzei, un Dievs svaidīs tevi. Tu saņemsi Svēta Gara svaidījumu un pat vairāk. Uzticība ir tā īpašība, ko vērtē Dievs. Un Dievs ir teicis, ka lietas jānodod uzticamiem cilvēkiem, nevis kuram katram. Uzticami cilvēki var nest to pašu garu, to pašu svaidījumu. Neuzticamiem cilvēkiem nebūs tas pats gars un nebūs svaidījums. Kamēr uzticams cilvēks būs draudzē, viņam viss būs. Kad viņš izies ārā, viņš pazaudēs visu, un nekas nepaliks pāri. Dēli ir uzticami cilvēki. Viņi neiet pa kreisi un pa labi. Viņi glabā uzticību. Izejot cauri grūtībām un bēdām, cilvēks kļūst uzticams.

  • Īstais dēls ir uzticams sūtnis.

Nesen biju kāda ciemata draudzē. Ciematiņā dzīvo kādi septiņi tūkstoši cilvēku. Iegāju zālē un redzēju apmēram piecus simtus cilvēku. Iznāca ciema mācītājs un sludināja sprediķi. Viņš bija pavisam parasta izskata kungs, lauku drēbēs, bez nekāda glamūra. Viņš sāka sludināt, un es uzmanīgi viņā klausījos. Es sapratu, ka mums pat ir līdzīgi akcenti. Es sāku aizdomāties, kas gan būs palicis pāri un par ko gan es pēc tam varētu sludināt. Šādās reizēs es saprotu, ka tie ir īstie dēli, jo viņi jau ir nosludinājuši visus manus sprediķus, tāpēc man nākas izdomāt kaut ko jaunu. Mani dievkalpojumi notiek sestdienās. Viss tiek uzfilmēts un ievietots internetā. Īstie garīgie dēli tos skatās, konspektē un sludina savos svētdienas sprediķos. Kad es biju šajā ciematā, Svētais Gars vareni darbojās. Astoņdesmit cilvēki iznāca priekšā nožēlot grēkus. Notika dziedināšanas brīnumi. Tur, kur ir patiesie dēli, Svētais Gars darbojas. Vairošanās un izplatīšanās notiek caur dēliem. Visvairāk man ir žēl, ka mums ar sievu ir tikai divi bērni. Ja es būtu zinājis, ka mums sanāks tik labi cilvēki, būtu kādus piecpadsmit uztaisījis. Bez dēliem nevar notikt vairošanās un izplatīšanās.

Un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.” (2. Timotejam 2:2)

Dēls ir uzticams cilvēks, kurš tavu vēstījumu nodod tālāk. Viena un tā pati vēsts vairākiem cilvēkiem var nest atmodu. Tad, kad dēls sludina patiesu vēsti no Dieva, Svētais Gars darbojas un svaidījums plūst pār viņu. Neuzticamie dēli saņem vēstījumu, pārveido to pēc sava prāta, jo ir salasījušies visādas grāmatas, kas nav no Dieva, un sludina tālāk nepatiesību. Šādai vēstij nav svaidījuma un Svētā Gara spēka. Dēls ir uzticams sūtnis, kuram ir jānodod precīza vēsts. Dievs dod atklāsmes galvā. Pirmais labas dzīves likums ir draudzēties ar savu galvu. Visiem cilvēkiem, kuri draudzējas ar savu galvu, dzīvē viss būs kārtībā. Atklāsme atnāk prātā, un mūsu uzdevums ir to nodot tālāk. Jo precīzāk mēs to nododam tālāk, jo vairāk mēs izplešamies. Ja mēs to sagrozām, tad viss apstājas. Daudzas draudzes pārstāj eksistēt, jo pārtrauc nodot vēstījumu. Tādēļ Pāvils saka: “To, ko tu dzirdēji no manis, daudziem lieciniekiem klātesot, nodod tālāk uzticamiem cilvēkiem.” Atrodi uzticamus cilvēkus. Nenodod vēsti kuram katram. Es pats esmu vairākkārt nodevis vēstījumu kam pagadās, un pēc laika redzu, ka tur nekā nav. Ja tu atradīsi uzticamus cilvēkus, tad viņi arī atradīs uzticamos, kuriem nodot tālāk vēsti.

  • Īstais dēls ir uzticams kalps.

Šodien esmu ieradies pie jums ar pie žaketes piespraustu Latvijas simbolu-karodziņu. Es cienu jūsu valsti un vēlos, lai jūs mani uzņemat. Es jūs cienu, bet es jūs nepazīstu. Tie kalpotāji, kuriem ir piespraustas zīmītes, es varu saukt vārdā, bet es jūs nepazīstu, tāpēc nebūtu korekti likt jums man kalpot. Paši labākie kalpi ir bērni. Kad mums vēl bija divstāvu māja, es gulēju pirmajā stāvā un saucu: ”Juļa, atnes man mobilo telefonu!” Viņa man to atnesa, bet es jautāju, kāpēc viņa man neatnesa brilles. Viņa man atbildēja, ka es neesot teicis, ka brilles vajag. Viņa, protams, man tās atnesa. Tam sekoja mans nākamais jautājums: “Kur ir briļļu kastīte, jo tur ir lupatiņa, ar ko notīrīt brilles?” Un tā viņa staigāja šurpu turpu. Paši labākie kalpi ir tavi bērni. Kad tu bērniem kaut ko pasaki, viņi uzreiz to izdara. Ja cilvēks nav kā bērns, viņš var kurnēt par to, ka tu viņu komandē un izrīko. Reiz pilsētā, kurā jau divdesmit astoņus gadus ir mana draudze, kurā cilvēki mani pazīst un mīl, es teicu: “Brāļi un māsas, mēs visi brauksim uz svaidījuma konferenci Kijevā!” Attālums līdz Kijevai ir apmēram seši simti kilometru. Tie, kuri ir īstie bērni, piekrita braukt, jo grib kalpot. Bija daudz tādu, kuri teica, lai es neizdomājot kaut ko jaunu, jo tepat mani varot paklausīties, nekur nebraucot. Kāda sieviete strikti pateica, ka esot nolēmusi nebraukt uz šo svaidījuma dievkalpojumu. Tā vietā viņa ies pie ārsta, jo sāpot mugurkaula skriemelis. Viņa apmeklēja ārstu. Pēc sievietes izmeklēšanas ārsts pateica, ka ar mugurkaulu viss ir kārtībā, bet nieres gan esot sapuvušas. Tad viņa tomēr nolēma aizbraukt uz svaidījuma konferenci.

Bērniem nevajag problēmas, lai viņi reaģētu. Bērni saprot vārdus. Viņi ir kalpi. Es negribētu, lai cilvēki izpildītu visu tikai tādēļ, ka viņiem ir problēmas. Viņiem viss ir jāizpilda tādēļ, ka viņi ir garīgie bērni. Es zinu, ka vīri, kuri ar mani kopā šodien ir šajā dievkalpojumā, ir mani garīgie bērni. Es viņiem varu piezvanīt divos naktī un teikt: “Toļa, sagaidi mani tādā un tādā vietā, 300 km attālumā no tevis.” Šiem cilvēkiem nebūs lieku jautājumu. Viņi varētu teikt: “Mācītāj, es nevaru, manai mašīnai nav riepu, es gribu gulēt un rīt agri jāceļas.” Es zinu, ka es varu piezvanīt trijos naktī, un viņš iekāps mašīnā, atbrauks, kur vajadzēs, un izdarīs to, ko vajadzēs. Svaidījums netiek dots kuram katram, tas tiek dots cilvēkiem, kuriem ir kalpotāja statuss. Ja tu prasīsi, kas Elīsa bija Elijam, viņš nebija tikai dēls, viņš bija kalps. Viņš lēja ūdeni uz Elijas rokām, nesa viņa koferi, staigāja visur, kur Elija.

Man ir draugs, kuru sauc Kemaks. Viņš bija narkomāns, un Dievs viņu brīnumainā kārtā izglāba. Viņa sieva bija narkodīlere un nēsāja divus ieročus. Viņi aizgāja uz Benija Hina dievkalpojumu. Benijs Hins viņus ieraudzīja, palūdza viņam piecelties un teica: ”Klausies, tu kalposi Dievam!” Viņš skatījās uz sievu ar pistolēm. Benijs Hins arī sievai palūdza piecelties un teica: “Tu arī kalposi Dievam!” Pēc dievkalpojuma abi pienāca pie Benija Hina un teica, ka ir gatavi kalpot, un prasīja, ko lai dara. Benijs Hins teica, lai dodas viņam līdzi. Kemaks teica, ka no tā brīža esot sapratis, ka kalpos Dievam, un tā viņš četrus mēnešus nesa Benija Hina koferi. Četrus mēnešus! Pēc šiem četriem mēnešiem viņš nometa koferus un jautāja: “Kur ir kalpošana Dievam? Kāpēc man jānēsā šie koferi?” Benijs Hins atbildēja: “Nomierinies, šī ir tava kalpošana Dievam. Lai gan tā nav pārāk garīga kalpošana, tu pat neizskaties pēc tāda, kurš kalpo Dievam, drīzāk pēc miesassarga. Bet arī šī ir kalpošana Dievam.” Ziniet, pēc desmit gadiem viņš atbrauca uz nelielu pilsētiņu, kurā bija ap 30 000 iedzīvotāju, un šobrīd tur ir ap 300 cilvēku liela draudze. Svaidījums no Benija Hina darbojas viņa kalpošanā varenā veidā. Reiz viņš atbrauca uz Rīgu un uz dievkalpojumu atveda sievieti, kurai bija vēzis pēdējā stadijā (ādas un kaulu vēzis). Viņš pacēla rokas kā Benijs Hins un svaidīja šo sievieti. Pēc gada, kad viņš atkal atbrauca, viņa priekšā stāvēja skaista sieviete, un viss viņas organisms bija pilnībā atjaunojies. Saproti, tu nes koferi, bet svaidījums vienkārši ienāk tavā dzīvē. Tev ir jābūt kalpa sirdij. Esmu priecīgs kalpot, esmu gatavs kalpot. Lai arī ko man neliktu darīt, pat vissīkāko darbu, visnepatīkamāko darbu, es to izdarīšu, jo man ir kalpa sirds. Es gribu kalpot!

  • Īstais dēls ir cilvēks, kurš seko.

Lūk, Coca-Cola pudele. Varbūt šajā pudelē nemaz nav Coca-Cola? Vai tu domā, ka šajā pudelē ir Coca-Cola? Vienmēr ir kāds, kurš domā, ka šeit nav Coca-Cola. Es iedošu nogaršot. 95% nepagaršojot teica, ka šī ir Coca-Cola. Viņi vienkārši piekrita, ka šī ir Coca-Cola. Kā viņi to saprata? Jo šī ir īpaša pudele, uz tās ir etiķete ar uzrakstu Coca-Cola. Diez vai kāds Coca-Cola pudelē lietu, piemēram, tēju. Visdrīzāk Coca-Cola pudelē iekšā būs Coca-Cola. Šī ir 100% Coca-Cola. Ja tev ir Coca-Cola pudele, ja tai ir korķītis ar uzrakstu Coca-Cola, etiķete ar uzrakstu Coca-Cola, krāsa kā Coca-Colai un putas kā Coca-Colai, tad tā ir Coca-Cola. Ko nozīmē sekot? Atklāšu jums kādu dziļu atklāsmi – sekošana ir atkārtošana, atdarināšana. Faktiski tas nozīme iet soli solī. Likt pēdas tajās pašās pēdās. Ko tas nozīmē? Lūgt tāpat kā mācītājs, tāpat sludināt, tāpat ticēt, tāpat kalpot, tāpat gavēt. Un pat vēl vairāk. Kad atnāca Jānis Kristītājs, viņš atnāca ne savā, bet Elijas gara spēkā. Vai jūs ievērojāt, ka viņi bija līdzīgi? Kad atnāca Jānis Kristītājs, viņš bija kā Elija. Kāpēc cilvēki viņu uzņēma? Jo viss Izraēls zināja, kas ir Elija, neviens nezināja, kas ir Jānis Kristītājs. Bet viņš bija kā Elija, ģērbās kā Elija, bija tikpat matains, viņam bija tāds pats apģērbs, viņš darīja tos pašus darbus un mīlēja tās pašas lietas, viss viņam bija tāds pats kā Elijam. Kad cilvēki ieraudzīja Jāni Kristītāju, cilvēki gāja pie viņa, jo zināja Elijas svaidījumu. Es nesaku, ka visām sievietēm ir jāģērbjas tāpat kā mācītājam, bet es saku, ka mums ir jālīdzinās, lai nestu vienu un to pašu garu, lai mums būtu tas pats svaidījums. Tā dara patiesi un īsti dēli. Īstie dēli vienmēr līdzinās tēviem. Īstie dēli saka, ka viņi neatšķirsies, būs tādi paši kā tēvs. Viņi rīkosies tāpat kā tēvi, darīs tāpat kā tēvi. Īstie bērni piepildās ar to pašu garu, uz viņiem nāk tas pats svaidījums. Pats galvenais jautājums – vai tu esi patiesais dēls? Patiesiem dēliem Dievs šodien dos svaidījumu. Tas ir tavas sirds līmenis, tas ir tavs domāšanas līmenis. Ja tu gribi, lai tavā pudelē ielietu Coca-Cola, tev ir jāizdara viss, lai tava pudele būtu tāda pati kā Coca-Cola pudele. Tas nozīmē izmainīt sevi. Lūgt tikpat daudz.

Ziniet, es gribu pieņemt Dr. Jongi Čo svaidījumu, bet ne vienmēr es to varu. Kad viņš saka, ka ceļas 3.00 no rīta un lūdz piecas stundas, es nodomāju: “Dievs, varbūt Tu man iedosi šo svaidījumu vēlāk? Kamēr es nevaru pamosties 3.00 no rīta un piecas stundas lūgt, man nebūs šis svaidījums.” Ja es pamodīšos 3.00 no rīta un lūgšu piecas stundas, tad pēc piecām stundām es aizmigšu un gulēšu līdz nākamās dienas rītam. Taču ir kādas lietas, kurās es varu līdzināties, es varu paņemt viņa sprediķus, grāmatas, pēc kurām viņš lūdz, un lietot tos pašus principus. Savā draudzē es varu lietot tādu pašu struktūru, kāda ir viņa draudzē. Es braucu uz Ukrainu sludināt 20 000 cilvēku, un es domāju, ko lai es sludinu. Atradu kādu vecu Jongi Čo sprediķi un sludināju. Visi 20 000 cilvēku teica: āmen. Jo tas bija tas pats vārds, tas pats gars, tas pats svaidījums, tie paši brīnumi, tie paši pārdabiskie darbi. Pēc tam mēs satikāmies ar Jongi Čo, viņš atstāstīja man to sprediķi, kuru es sludināju. Jongi Čo man teica: “Ir labi būt vienā garā, ir labi sekot, ir labi sekot tiem, kurus Dievs jau ir svētījis, sekot tiem, kurus Dievs ir svaidījis, lai arī tu dabūtu svaidījumu.”

Elīsa sekoja Elijam, viņiem bija kopīgs mērķis. Kad Elīsa sekoja Elijam, Elīsa tika spēcīgi svaidīts. Viņš bija tik ļoti svaidīts, ka pēc nāves viņa ķermenis sadalījās un palika tikai kauli. Uz viņa kauliem bija svaidījums, un miris cilvēks, kuru apguldīja uz viņa kauliem, augšāmcēlās. Elīsa bija tik ļoti svaidīts, ka viņa kauli varēja augšāmcelt mirušus cilvēkus. Viņam bija dubults svaidījums no Elijas. Elīsas māceklis Gehazis vienkārši staigāja blakus, viņam bija simtiem iespēju saņemt to pašu svaidījumu. Viņam vienkārši bija jābūt īstajam dēlam. Viņš skatījās uz Elīsu un teica: “Jā, es eju šajā draudzē, bet man ir savi mērķi un savi plāni, savi dzīves uzskati. Es gribu pelnīt naudu, man ir vajadzīga liela naudas summa.” Mēs dzīvojam kapitālisma pasaulē, mums ir vajadzīgs daudz naudas. Elīsa vispār naudu nepieņēma, nauda viņam bija mazsvarīga. Bet Gehazis teica, ka viņam svarīgākā ir nauda. Ziniet, viņš bija blakus svaidītam cilvēkam, viņš varēja paņemt šo svaidījumu, ja būtu bijis patiesais dēls. Bet viņš nebija patiesais dēls, viņam bija savi uzskati, mērķi un plāni, sava nostāja. Viņš negribēja to mainīt. Ziniet, brāļi un māsas, šajā draudzē ir Svētais Gars un svaidījums. Kur notiek izaugsme? Izaugsme notiek tad, kad svaidījums nonāk uz katru cilvēku draudzē, ne tikai uz mācītāju. Ziniet, kādreiz Mārcis kā evaņģēlists brauca uz mūsu draudzēm, bija ciematos, viņš ir svaidīts cilvēks. Cilvēki nāca un nožēloja grēkus. Nožēloja un aizgāja. Kāpēc? Lai rastos šī draudze, kurā viņš varētu daudziem cilvēkiem nodot svaidījumu. Tagad kalpo nevis mācītājs viens, bet jūs kalpojat. Tagad ir svarīgi, lai vēl vairāk cilvēku uzņem šo svaidījumu. Lai svaidījums vairojas mūsu dzīvēs.

Jo lielāks būs svaidījums, jo vairāk darbu mēs izdarīsim Dievam. Tev nav jādomā, ka svaidīti cilvēki ir īpaši. Tu vari būt parasts cilvēks. Jēzus bija parasts cilvēks, galdnieks. Ja Viņš dzīvotu Latvijā, mūsdienās, Viņš strādātu kādā fabrikā. Elīsa bija parasts cilvēks, kurš apstrādāja zemi, parasts zemnieks. Tev nevajag būt pārāk gudram, ir svarīgi būt dēlam. Jānis Kristītājs zināja, ka draudze nav tikai mācītāji, evaņģēlisti un skolotāji. Viņš rakstīja dēliem un tēviem, jo garīgajā pasaulē ir garīgo tēvu un garīgo dēlu attiecības. Dievs svētī caur tēviem. Dievs izplata Savu Garu caur tēviem.

“Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, lai liek jums vēl tūkstoškārt vairoties, salīdzinot ar skaitu, cik pašlaik esat, un Viņš lai jūs svētī, kā Viņš jums to solījis.” (5. Mozus grāmata 1:11)

Tēvu Dievs vairo mūs! Reinharda Bonkes Dievs, Jongi Čo Dievs var vairot jūs tūkstoškārtīgi, salīdzinot ar to, kas jums ir šodien. Svētais Gars, mēs vēlamies būt patiesie dēli, lai nevis vienkārši nāktu uz draudzi, bet saņemtu svaidījumu, kas pieder visiem patiesiem dēliem. Dievs, svētī! Palīdzi mums kļūt par patiesiem dēliem, kuri ir cienīgi saņemt svaidījumu. Svētais Gars, es lūdzu par katru cilvēku šajā vietā, es lūdzu par patiesiem dēliem un meitām. Es lūdzu, Tēvs, Jēzus Kristus Vārdā, svaidi šodien katru. Es lūdzu, lai šī svētība un svaidījums, kas ir uz mācītāja Mārča, vairotos un būtu katra cilvēka dzīvē, kas ir šeit. Es lūdzu, lai šis svaidījums, kas ir uz manas kalpošanas, vairotos katra dzīvē. Svētais Gars, svētī, es lūdzu Tevi! Vairo! Es lūdzu pēc vairošanās, āmen.

Bīskapa Andreja Tiščenko sprediķi “Svaidīšanas dievkalpojums” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments