TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Sasniegumu algoritms

Publicēja 2018. gada 16. okt. 10:18Līga Paņina
Ziņas datums 16.10.18.

Man pie krekla ir piesprausta nozīmīte „Dievs, svētī Latviju”. Tautas lūgšanu sapulce notiks šī gada 20. oktobrī, sestdien, plkst. 14.00 Skonto hallē. Es gribēju to piespraust, priekšā runājot, un reklamēt tev šo pasākumu, kas notiks jau šonedēļ.  Durvis atvērtas jau no 13.00, un tikai pirmie 3000 dalībnieki dabūs šādas nozīmītes. Es tās izdalīju savai komandai, tas nozīmē, ka ir palikušas tikai 2980 nozīmītes. Pasākumu apkalpojošais personāls un koris sestdien ieradīsies daudz ātrāk, tas nozīmē – vēl  500 cilvēki, kuri iegūs nozīmītes. Tas nozīmē, ka paliek 2480 nozīmītes. Tas vēl nav viss! Uz pasākumu ir pieteikušies aptuveni 120 mācītāji, kā arī viņu sievas, kopā 150-180 cilvēki. Tātad varēs dabūt tikai aptuveni 2300 nozīmītes. Kas pirmie nāks, tie dabūs!

Viens no Tautas lūgšanas solistiem - mūziķis Jānis Žīle - šobrīd ir slimnīcā ar plaušu karsoni. Jēzus Vārdā mēs pavēlam slimībai aiziet! Mēs pateicamies, Dievs, ka Jānis šo sestdien būs uz skatuves, spēlēs vijoli un dziedās. Tāpat ir daudz tehnisku un sarežģītu lietu, par kurām mēs aizlūgsim. Mēs pateicamies, Dievs, ka Tu mums esi devis prātu un veiksmi, lai viss, ko mēs darām, labi izdodas, un šī sapulce Jēzus Vārdā ir sabalansēta, piepildīta, apskaņota un apgaismota. Lai visas Latvijas draudzes var sanākt kopā, slavēt un pielūgt, baudīt Tavu klātbūtni, un lai Tava slava un godība iziet no sapulces telpas un nekad nebeidzas!

Sprediķa tēma ir „Sasniegumu algoritms”. Tā ir personīga izvēle katram cilvēkam – ko viņš vēlas sasniegt. Es personīgi vēlos, lai Dieva valstība nāk manā dzīvē (prātā, emocijās, kalpošanā), pēc tam – lai nāk Dieva valstība Latvijā jeb tajā visā, kas mums ir visapkārt jeb lai Dievs svētī Latviju. Bet primāri tā nav Latvija, bet manas attiecības ar Dievu. Cik var lūgt mūsu valsts himnu „Dievs, svētī Latviju”? Ir laiks pārmaiņām! Tas ir manā sirdī. Paralēli tam ir daudz apakšmērķu, un katrā no tiem ir svarīgi saprast mazu un lielu sasniegumu algoritmu.

Kas ir algoritms? Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu un darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai. Šobrīd, tehnoloģiju laikmetā tas būs sarežģītu matemātisku aprēķinu kopums jeb formula, kas ved pie konkrēta rezultāta. Ja man būtu jāpaskaidro skolā, kas ir algoritms, es nedarītu tā, kā mana matemātikas skolotāja, kas stundā no grāmatas kaut ko garlaicīgu rakstīja uz tāfeles; es domāju, ka no mūsu klases neviens īsti nesaprata ne ģeometriju, ne algebru. Es mācītu tā: 2+2+1=algoritms. Formula var būt jebkāda, bet gala rezultāts ir matemātiski precīzs rezultāts. Īstais algoritms gan būs sarežģītāka un garāka ciparu sistēma, kas gan tāpat ved pie nemainīga rezultāta. Es gribu tev šodien iemācīt un lai Svētais Gars mums palīdz to saprast, ka mēs dzirdam, nevis laižam gar ausīm, un pielietojam – sasniegumu algoritms ir konkrēta formula, pie kuras pieturoties būs neizbēgami sasniegumi. Tā ir matemātika, un nav iespējams negūt panākumus, ja tu zini šo algoritmu.

Šobrīd mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, kas arvien vairāk attīstās. Es domāju, ka nav palicis daudz laika, līdz tehnoloģijas noteiks gandrīz visu. Cik daudziem no mums nav viedtālruņa, telefona ar internetu? Tehnoloģijās, programmēšanā tiek lietoti algoritmi. Datorprogrammas sastāv no algoritmiem. Pats algoritms sastāv no bināriem datiem. Binārā skaitīšanas sistēma sastāv no bitiem - „0” un „1”. Šie ārkārtīgi sarežģītie algoritmi sastāv no vienkāršām nullēm un vienkāršiem vieniniekiem! Piemēram, mana balss, kuru tu dzirdi dievkalpojumā, pa mazu, tievu vadiņu no mikrofona tiek nodota pultij, nullēs un vieniniekos, un atkal pārvērsta dzirdamā un saprotamā balsī, taču tā vairs nav mana dabīgā jeb analogā balss, bet digitāla skaņa. Analogās pultis jau ir vēsture, tieši tāpat kā plašu atskaņotāji. Kāpēc ir vajadzīga milzīga plate, ja tos pašus datus var saspiest dažos bitos milimetru lielā fleškartītē? Milzīgu daudzumu datu ir iespējams glabāt flešā vai cietajā diskā. Skaņa, ko tu dzirdi slavēšanā, ir „0” un „1”. Tu esi dzirdējis: 32 vai 64 bitu procesors? Pirms vairākiem gadiem ziņās varēja lasīt, ka amerikāņi 80 miljardu dolāru vērtībā būvē superdatoru jeb kvantu datoru, kas būs tik jaudīgs, ka spēs uzlauzt jebko un jebkur. Paskaties fantastikas filmas un redzēsi, kas mūs sagaida nākotnē, jo tur ir daļa patiesības.

Šveices tehnoloģiju speciālisti nesenajā biznesa forumā stāstīja, ka savus datus glabā cietajos diskos superdatoros kalnos. Google ir vesela pilsēta - datu glabātuve. Mēs ar prātu nespējam saprast šo datu apmērus, bet tiem ir faktiski neierobežotas iespējas. Nozīmīte man pie krūtīm arī nav analoga (tā nav zīmēta ar otiņu), bet digitāli radīta. Mūsu datordizainers strādāja datorā, ar „0” un „1”. Kad tu ieslēdz slavēšanas video, tu skaties un dzirdi „0” un „1” jeb skaņu un attēlus, saglabātus nullēs un vieniniekos uz servera. Kombinācijas var būt dažādas – 00011010011110101 vai 1010101000011110, - bet komponenti ir vieni un tie paši. Tu skaties savu mīļāko filmu un baudi tās attēlu un skaņu, kaut patiesībā tu skaties algoritmu, kas sastāv no bitiem - „0” un „1”. Algoritms no vieniniekiem un nullēm ved pie apbrīnojama rezultāta! Tev patīk braukt ar labu auto? Nav svarīgi, kādas markas auto tas ir (neskaitot žiguļus, ladas un moskvičus), katrā no tiem ir dators, tātad tā vadības sistēma sastāv no „0” un „1”. (Cilvēks vienkārši ir „blīve” starp stūri un sēdekli.) Jaunākie mašīnu modeļi pat paši parkojas. Sievietēm tas varētu patikt, kad viņa izkāpj no mašīnas un iet iepirkties, mašīna pati iebrauc vietā (un sabrauc visu, ka ir pa ceļam). Un tie ir tikai tehnoloģiju pirmie „ziediņi”, kas turpināsies attīstīties, ja vien nesāksies kāda sērga vai dabas katastrofa. Ja tavs bērns mācās skolā, dienasgrāmata ir datorā, un tu atzīmes redzi bitos – „1” un „0”. Balsošanas sistēma par kristīgām vērtībām, kas tiks palaista no 20. oktobra, arī būs „0” un „1” – tu neliksi savu parakstu uz papīra, bet ar savu bankas karti. Interneta veikalos tu iepērcies caur nullēm un vieniniekiem. Kad tu runā pa telefonu, tava balss arī tiek pārvērsta „0” un „1”. Tā ir ļoti vienkārša bināra sistēma. Tā ir viena no lietām, ko es iemācījos skolā, datorzinībās. Tikko bija vēlēšanas? Kā tu vēlēji? Analogi. Bet balsis apstrādāja digitāli. Šodienas mākslas darbi, filmas, mūzika un sasniegumi ir saistīti ar „0” un „1”.

Lai saprastu tālāk, es vēlos tev paskaidrot, ko nozīmē „0” un „1”. Tas ir mīnuss un pluss. „0” ir tukša, tā ir kļūda, tur nav informācijas. „1” ir informācija, plūst enerģija. Lai būtu vienkāršāk - „0” ir ‘nē’, bet „1” ir ‘jā’. Faktiski šīs sarežģītās sistēmas un algoritmi strādā uz kļūdu principa: jānēnējājājājānēnējānējānēnēnēnējā. Kā tu dzīvo? Bez „0” un „1” nu nekā! Bez kļūdām neiztikt! Tu nevari iztikt bez mēģinājumiem, kas nenes rezultātu. Tu jau saprati galveno domu? Sasniegumu algoritms sastāv no NEPĀRTRAUKTA, NEATLAIDĪGA DARBA konkrēta mērķa virzienā. Darbs sastāv no nullēm un vieniniekiem, no ‘nē’ un ‘jā’. Tas sastāv no mēģinājumiem, kad dari kādas lietas bez rezultāta. Algoritmā tas jau ir ierēķināts. Algoritms nevar sastāvēt tikai no „0” vai tikai no „1”, visbiežāk ir 00001. Un tam seko rezultāts, jo tā ir matemātiska formula. Tieši tāpat mēs ejam uz konkrētu mērķi, darām kādas lietas un tās neizdodas, mūs nepieņem, ir garām, un pēkšņi – vieninieks. Mūsu dzīve ir kā binārā sistēma.

1. Dieva akceptēts mērķis;

2. Algoritms jeb stratēģija;

3. Neatlaidīgs darbs (ar „0” un „1”);

4. Neizbēgams rezultāts.

Par mērķiem es šodien nerunāšu, jo katram kristietim galvenajam mērķim jābūt Dieva valstības celšanai. Algoritms ir veids, kā tu dodies pretī mērķiem, citiem vārdiem to var saukt par stratēģiju. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāmācās, ir vajadzīgas smadzenes. Un neatlaidīgs darbs vienmēr ved pie rezultāta.

Tomass Edisons ir cilvēks, kuram attiecības ar Dievu nebija svešas. Viņš ir pārdevis vairāk nekā tūkstoti patentu. Tādi atklājumi kā telegrāfs, telefons, fotogrāfija un kino ir šī cilvēka atklājumi. Šis cilvēks bija izgudrotājs, kurš sevi neuzskatīja par ģēniju, bet gan atzina, ka šie sasniegumi ir neatlaidīga darba rezultāti. Edisons ir teicis: “Ticība ir grabulītis tiem, kuri nemīl domāt”. Ir jābūt pareizam algoritmam. Tas nav pareizs, ja tu nemācies un neatjauno savas zināšanas, nemācies no kļūdām, gan savām, gan citu, kā arī nemācies no citu sasniegumiem. Edisons ir teicis arī: “Tas, ka izskatās, ka kāds strādā, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām strādā.” Ticība ir grabulītis tiem, kuri nemīl domāt. Kā to saprast? Tu tici, bet neesi aprēķinājis un izdomājis, kā pareizi sasniegt šo mērķi un gaidi, kad Dievs to izdarīs tavā vietā. “Dievs, sūti atmodu!” Bet atmodai ir savs algoritms; kad mēs no savas puses izdarām visu, tad arī nāk tas, ko Dievs grib dot.

Algoritms ir saistīts ar prātu. Pats no sevis nekas nenotiek, notiks tas, ko mēs DOMĀJAM, lūdzam un darām. Es domāju, ka daudziem ir šāda problēma; mēs sasniegtu savās dzīvēs daudz vairāk, ja mums šāda problēma nebūtu. Bez šīs problēmas tu būtu pie Dieva pievedis daudz vairāk cilvēku. Tu būtu baudījis lielāku finansiālu labklājību, cilvēki un apstākļi tev apkārt būtu pavisam citi. Tas norāda uz to, ka tu strādā un dari kādas lietas, bet pirms darīšanas tu neesi visu kārtīgi izdomājis. Tu dari to, kas nestrādā, radot iespaidu, ka tu strādā. Ko var sasniegt, visu mūžu strādājot par sētnieku? Tas neprasa daudz domāšanas; ja sētnieks domā, tad viņš ilgi nebūs sētnieks, un pat ja būs sētnieks, tad viņš atbildēs par visas pilsētas sētniekiem.

Es esmu ievērojis, ka man apkārt ir daudz cilvēku, kuriem nekad nav laika. Taču viņu mājas grupiņā ir divi cilvēki, finanses ir švakas, kalpo maz, bet nekad nav laika. Kurš šajā draudzē visvairāk dara un kalpo? Es visu vadu un, protams, man palīdz arī citi cilvēki, bet man ir laiks arī visām citām lietām. Zini, kur ir atšķirība? Galvā! Tu varbūt domā, ka mācītājam ir pilna laika kalpošana un viņam ir daudz laika domāt, bet tev ir jādara tas, kas jādara, un nav laika domāt. Bet zini, kādēļ man tagad ir laika domāt? Jo arī tad, kad man nebija laika domāt, es tāpat domāju! Es to noliku kā prioritāti - no rīta piecelties un domāt. Dievs mums māca domāt, Dievs mums ir devis unikālu prātu un dvēseli. Arī sportā ir vajadzīgas smadzenes. Uzvarēs gudrākais, kurš pareizi un zinātniski spēs sev pielāgot visas zināšanas. Sportā vienmēr uzvar cilvēks, kam ir dotības uz konkrēto sporta veidu. Piemēram, žokejs būs maza auguma cilvēks, bet basketbolā atkal citi parametri. Protams, ar prātu vien nepietiek. Arī gudru cilvēku ir pilna pasaule. Tādēļ ir svarīgi ievērot sasniegumu algoritmu.

Es paaicināju no savas komandas cilvēkus, kuri vēlas kopā atpūsties ar mani un manu ģimeni, un Sandija arī atbrauca, un viņa ir atklājusi ko īpašu. Es nolasīšu viņas ziņu: „Man vienmēr, kad izvēlos atpūsties kopā ar jums, atlikt malā darbus, pēc tam ir ļoti labs PAD [personīgas attiecības ar Dievu].” Parasti, lai būtu labs PAD, ir vairāk jāstrādā, bet izrādās, ka jābrauc atpūsties ar mācītāju. „Sakārtojas domas, atlikt savas lietas citreiz prasa lielāku uzticēšanos Dievam, jo jāatceļ studentu nodarbības, bet vienmēr esmu ieguvēja. Pēc vakardienas mana pamatproblēma kaut kā šķiet atrisinājusies, jo šķita, ka smadzenes uzvārījušās, ka griežas ap savu asi, bet tagad ir ienācis miers. No Dieva saņēmu remu.” Sandijai vienmēr redz, ka smadzenes strādā, visu laiku domā kaut ko un domā ļoti ātri. Vienmēr viss ātri ir skaidrs. Nedomā, ka  tuv sasniegsi lielus panākumus, katru dienu tikai smagi un daudz strādājot, ir vajadzīga arī atpūta. “Jauni spēki, esmu laimīga. Tā Dieva klātbūtne, kas jūsos, laikam iedarbojas vienmēr.” Viens atliek visu malā, atbrauc, atpūšas, un viss notiek, bet otram nekad nekam nav laika. Ja tev nekad nav laika, pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā ar galvu. Ja tu nekad nevari tikt galā ar visiem saviem pienākumiem, tev noteikti kaut kas nav kārtībā ar domāšanu. Tu nepareizi domā, jo, kāda ir tava domāšana, tāda arī būs tava dzīve. Ja nevari atrast laiku atpūsties, tā ir problēma. Var būt periodi, kad tev nav atpūtas, ir dažādi darbi un dažādas kalpošanas. Piemēram, kad mēs ar sievu braucām kalpot uz Ukrainu 4-5 mēnešus, tur nebija laika atpūtai, tikai atbraucot mājās tā bija iespējama. Ir dažādi periodi, bet, ja nekad neatrodi laiku atpūtai, tad tā ir domāšanas problēmas.

Tomass Edisons: “Ticība ir nomierinošs grabulītis tiem, kuri nemāk domāt. Katrs neveiksmīgs mēģinājums ir vēl viens solis uz priekšu”. Viņš saka, ka katra nullīte nav neveiksme, bet gan solis uz priekšu. Katra neveiksme ir solis uz priekšu, jo tāds ir precīzs algoritms. Nav iespējams bez nullītēm sasniegt panākumus.

Lielai daļai cilvēku ir automašīnas, arī cita tehnika, veļas mašīna vai vienalga kas, ko mēs remontējam. Kad tev mašīnai piemetas kāda kaite, ko tu dari? Tev ir viens mērķis - to atrisināt. Manai automašīnai pāris gadus atpakaļ bija kaite. Braucu pa ceļu, un pēkšņi mašīna vairs nedarbojas. Es gāju pie viena meistara, viņš pārbaudīja un teica, ka viss kārtībā. Nākamais meistars arī pārbaudīja un teica, ka viss kārtībā, braucu pie trešā meistara, visu izstāstīju, viņi pārbaudīja un teica, ka viss kārtībā, nevarot man palīdzēt. Zvanīju uz ceturto servisu, kuru man ieteica, un, tikai izstāstot savu problēmu, viņi pateica, kas par vainu, un nosauca sumu, cik tas man izmaksās. Tajā pašā dienā visu saremontēja, izrādījās, ka problēma bija pavisam maza. Ko es izdarīju, lai mašīna ripotu? Viens serviss – „0”, otrs serviss – „0”, trešais serviss – „0”, ceturtais serviss – „1”. Nemainīgs algoritms, kas sastāv no „0” un „1”. Ja tu sekosi algoritmam, tu sasniegsi neizbēgamu rezultātu.

“Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc ka Viņš bija ceļā uz Jeruzālemi.” (Lūkas evaņģēlijs 9:53)  

Samarieši neuzņēma Jēzu. Izrēķini šo Jēzus pieredzi bitos! „0”! Viņš varēja teikt, ka vairs neies ne pie viena!

Kāpēc savairojas netradicionālas orientācijas? Jo vienā gadījuma sieviete domā, ka viens vīrietis viņu piekrāpa („0”), tātad visi ir vienādi, bet tā nemēdz būt. Visbiežāk homoseksuālisma iemesls būs paša negatīvā pieredze. Nav jau liela atšķirība, visi tevi var pievilt, bet tādēļ nevajadzētu pārstāt ticēt cilvēkiem.

Jēzus sasniegumi un izmainīta pasaule – tas viss ir sasniegts pēc algoritma „0” un „1”.

“Un Viņš brīnījās par viņu neticību.” (Marka evaņģēlijs 6:6)

Jēzus brīnās un izsūta savus mācekļus sludināt.

“Un Viņš tiem sacīja: "Kur jūs ieiesit kādā namā, tur palieciet, tiekāms jūs no turienes aizejat. Un, ja kādā vietā jūs nedz pieņems, nedz jūs klausīs, tad izeita no turienes un nokratait pīšļus no savām kājām viņiem par liecību." (Marka evaņģēlijs 6:10-11) 

Jēzus saka: “Jūs uzcelsiet Dieva valstību, un Es būšu ar jums. Kad iesiet pie cilvēkiem, būs panākumi, bet būs arī cilvēki, kas jūs nepieņems, no tiem ejiet prom. Būs, kas jūs pieņems, pie tiem palieciet.” Viss ir sasniedzams ar šo algoritmu: „1” - panākumi, „0” - neveiksme. Patiesībā visas datorzinātnes nāk no Bībeles, „0” un „1”, tas nav nekas jauns, arī smadzenes un algoritms nāk no Dieva. Debesu Tēvs, palīdzi mums domāt, lasīt un klausīties! Dod mums pareizus mērķus, saskaņotus ar Tevi. Ka mēs domājam, kā tos sasniegt. Konsultējamies. Dievs, Tu svētī to, ko mēs darām, paldies Tev par konkrētiem rezultātiem. Paldies Tev par vieniniekiem un nullītēm. Āmen!

Piemērosim algoritmu Jēzus kalpošanai. Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies [..]” (Jāņa evaņģēlijs 1:10) Šis posms būtu kā vieninieks. “[..] bet pasaule Viņu nepazina.” (Jāņa evaņģēlijs 1:10) Šeit – „0”! Viņš nāca pie savējiem [..]” (Jāņa evaņģēlijs 1:11) Tātad – „1”. “[..] bet tie Viņu neuzņēma.” (Jāņa evaņģēlijs 1:11) Un atkal – „0”. “Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” (Jāņa evaņģēlijs 1:12) Šeit – „1”. Tātad Jēzus sasniegumu algoritms – 10101. Tas sastāv no „0” un „1”.

Mēs visi esam mājas grupiņās. Grupiņas uzdevums ir ne tikai draudzēties, bet arī vest cilvēkus pie Dieva. Kad mēs ejam un stāstām cilvēkiem par Dievu, notiek šāds algoritms – 00000... un „1”. Pēc cita algoritma var būt arī tā, ka tu ej pie cilvēkiem un visi saka tev „jā”, tātad tas būtu 1111... un „0”, un tad pienāk diena, kad viņiem būtu jāatnāk tur, kur tu aicini, un tad sākās 000..., bet ja mēs regulāri ejam pie cilvēkiem, lūdzam par viņiem, esam ieinteresēti un strādājam, tad rezultāts ir neizbēgams ar daudz glābtiem cilvēkiem, daudz mājas grupiņām. Caur mājas grupām un draudzēm - glābta Latvija! Dievs, svētī Latviju – tas ir vienkāršs sasniegumu algoritms.

Kāds puisītis brauca līdzi vectēvam darba ceļojumā, un vectēvs saka puisītim: „Ja tu labi uzvedīsies, tad, kad būsim galā un visas lietas pabeiguši, es tev nopirkšu saldējumu.” Puisītis brauc līdzi mierīgs un paklausīgs, taču iet laiks un puisītis paliek nemierīgāks. Dienas vidū puisītis jautā: “Vectētiņ, vai mums vēl ilgi līdz tam galapunktam?” Vectētiņš atbild: „Nu, vēl viena lieta mums jāizdara, un tad jau nopirkšu saldējumu, ja labi uzvedīsies.” Puisītis padomā un saka: “Vectētiņ, es varu būt labs puisītis, bet tikai ne ilgi.” Tāpat ir arī ar mums. Mēs varam iet uz mērķi, bet ne ilgi. Taču algoritms ir paredzēts neatlaidīgam darbam, līdz mērķa sasniegšanai. Ja tu pārstāj darīt, tad rezultātus tā arī neredzēsi.

Edisona ir ļoti daudz eksperimentējis, bijuši daudzi neveiksmīgi mēģinājumi, un šeit ir vēl kāds viņa citāts: “Es neciešu sakāvi, es vienkārši atradu desmit tūkstoš veidu, kuri nedarbojas.” Šis cilvēks izgudroja arī elektrisko spuldzīti un panāca, ka to ievieš. Lai izgudrotu spuldzīti, viņam vajadzēja 11 000 eksperimentu, un tikai viens no tiem strādāja. 11 000 nulles un tikai viens vieninieks! Kurš vēl tā var? Mēs varam! Mums noteikti nebūs 11 000 nulles, Dievam mums ir gudrāks plāns. “Vispatiesākais ceļš uz pamākumiem ir nepārtraukti mēģināt vēlreiz.” Edisons ir cilvēks, kas tiešām daudz ir sasniedzis un daudz ir devis cilvēcei. Edisons neuzskatīja sevi par ģēniju, jo mēģinājumu bija daudz.

Ģenialitāte patiesībā nav nekas labs, jo bieži vien cilvēks neiemācās strādāt. Gatavojot sprediķi, es domāju par sevi un atklāju vienu no iemesliem, kādēļ es slikti mācījos. Lūk, viens no šiem iemesliem - četru gadu vecumā es jau lasīju grāmatas, kaut daudzi tādā vecumā pat burtus nepazīst. Lasīt man nelikās grūti. Mana mamma man to iemācīja mājās ar baltiem plastmasas burtiņiem, un tas pat neprasīja daudz laika. Man gribējās lasīt un man patika lasīt grāmatas. Pirmā grāmata, ko es izlasīju, bija “Kā zaķītis ciemos gāja”. Ja kāds pie manis istabā jeb aiz aizkara ienāca, viņš redzēja, ka es vienmēr sēdēju ar grāmatu rokās. Man patika lasīt un viegli padevās. Kad sāku iet bērnudārzā, mani ielika grupā, kur bija gadu vecāki bērni par mani. Vecāki un skolotāji ļoti labi zina, ka tā ir katastrofa - ielikt bērnu ne savā vecuma grupā, īpaši agrā vecumā. Es ļoti labi atceros, kā man spieda apēst speķi, kuru es slēpu zem galda, un izdzert kefīru, bet pēc tam, turpat sēžot, mūs mācīja lasīt un skaitīt. Tā kā es jau visu to pratu, man tur nebija ko darīt, es slinkoju. Un šodien es saprotu, kāpēc toreiz skolā sāku slikti mācīties. Tas bija tāpēc, ka es neiemācījos strādāt, nepieliku nekādas pūles, lai iegūtu zināšanas, kuras jau man bija. Pirmās četras klases kaut kā tiku sveikā, bet piektajā sapratu, ka neko nesaprotu ne algebrā, ne ģeometrijā. Tikai tagad esmu noskaidrojis, kas vispār ir algoritms, jo iepriekš tas man nebija vajadzīgs.

Tu šad tad esi dzirdējis, ko es izsaku par skolu sistēmu. Kā var visus bērnus vērtēt pēc vienas skalas? Piemēram, vai skolēns ar 100 kg var sportā sasniegt tos pašus rezultātus kā skolēns ar 20 kg? Arī visi mācību priekšmeti visiem nepadodas vienādi. Vai tad nevajadzētu īpaši virzīt tos, kam padodas kāds konkrēts priekšmets, tieši šajā virzienā un citus citā? Tajā vietā daudziem tiek mācīts tas, kas viņam nepadodas un neinteresē, līdz ar to veicinot apātiju un nepatiku pret mācībām vispār. Man skolā patika tikai viens priekšmets – vēsture. Es varēju pat nemācīties mājās, jo visu, ko dzirdēju stundā, uzreiz iegaumēju un atcerējos, jo mani tas interesēja. Mērot visus pēc vienas mērauklas, skolā nevar uzaudzināt panākumiem bagātas un veiksmīgas personības. Katru personību jāvirza tur, kur viņam padodas un ir interese, taču elementārām zināšanām ir jābūt jebkurā priekšmetā. Iedomājies, ja es šodien būtu gan automehāniķis, gan skolotājs, gan mācītājs! Man nekas neizdotos, jo to visu nav iespējams apvienot. Kamēr mūsu skolās būs šāda sistēma, nekad no tām neiznāks inteliģentas, stipras un zinošas personas, kuras ir spējīgas izmainīt šo valsti. Un šobrīd liela daļa studentu brauc prom uz ārzemēm, jo šeit neatrod savu pielietojumu, kaut gan valstī tik daudz kas būtu jāmaina.

Pārsvarā bērni mācās skolā tikai tāpēc, ka ir jāmācās. Mēs liekam bērniem mācīties, jo tā vajag, jo attiecīgās iestādes to kontrolē un kaimiņiene ko sliktu pateiks, ja bērni neies skolā. Jau bērnudārzos bērni samācās visādas muļķības, piemēram, par seksu. Skolā iemācās dzert un smēķēt. Un kādēļ skolās ir nepieciešami policisti? Lūk, kur aiziet mūsu nodokļu nauda. Interesanti, ka bērnam ir tik daudz tiesību, viņš var sūdzēties par katru sīkumu, un tajā pašā laikā skolās ir vajadzīgi policisti. Amerikas skolās skolēniem ir jāiziet detektoru pārbaude, lai tiktu pamanīti un atņemti ieroči. Šī ir bezdievības un prāta problēma. Šāda sistēma ir izdevīga valdošajām elitēm, jo ne visiem ir vajadzīgi domājoši cilvēki. Labs piemērs – komunistiskā ideoloģija ar kolhoziem un sagrozītu Latvijas vēsturi. Mūsdienās ir tieši tas pats – genderisms, humanitārisms, viendzimuma attiecības, cilvēks bez identitātes, bez tautības, pelēka masa. Šāda ideoloģija nav vērsta uz pašu cilvēku, bet uz dažu augstākstāvošu personu interesēm. 

Turpinām ar Pāvila misijas pirmo ceļojumu, kurā viņš kopā ar saviem palīgiem dibina draudzes. Analizēsim to, liekot „1” vai „0”. Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru. Nonākuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis viņiem bija par palīgu.” (Apustuļu darbi 13:4-5) „1”. Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfīlijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.” (Apustuļu darbi 13:13) „0”. Vai dažkārt nav tā, ka kāds kurn un iet prom no grupiņas, un tu arī gribi iet kopā ar viņu? No Pergas iedami tālāk, viņi nonāca Pisidijas Antiohijā, un sabatā iegājuši sinagogā, apsēdās. Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: "Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad runājiet!"” (Apustuļu darbi 13:14-15) „1”. Pēc tam Pāvils piecēlās un sāka sludināt, pastāstīja par augšāmcēlušos Ķēniņu, par to, ka jūdi Viņu ir nogalinājuši. Viņiem aizejot, viņus lūdza nākamajā sabatā tiem runāt šos vārdus. Sinagogas apmeklētājiem izklīstot, daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Barnabam; tie viņus pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.  Nākamajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.” (Apustuļu darbi 13:42-43) „1”. Šeit varu pastāstīt par kara stratēģiju. Ja tu dodies uzbrukumā un viss apkārt ir klusi un mierīgi, visticamāk, ir izveidots slēpnis un lamatas. Tāpēc nepriecājies, ja tev viss iet gludi, jo varbūt priekšā ir lamatas. Algoritmā šad tad ir jābūt arī nullēm. Bet jūdi, ļaužu pulkus redzēdami, iedegās naidā un runāja pretim Pāvila vārdiem zaimodami.” (Apustuļu darbi 13:45) „0”. „Un Tā Kunga vārds izpaudās pa visu apgabalu.” (Apustuļu darbi 13:49) „1”. „Bet jūdi sakūdīja augstas kārtas dievbijīgas sievas un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un izdzina tos no savām robežām.” (Apustuļu darbi 13:50) „0”. „Bet tie, nokratījuši pīšļus no savām kājām pret viņiem, devās uz Ikoniju.” (Apustuļu darbi 13:51) „1”. „Un mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.” (Apustuļu darbi 13:52) „1”. „Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels pulks jūdu un grieķu kļuva ticīgi.” (Apustuļu darbi 14:1) „1”. „Bet jūdi, kas neļāvās pārliecināties, kūdīja un sarūgtināja pagānu sirdis pret brāļiem.” (Apustuļu darbi 14:2) „0”. „Viņi tur palika labu laiku un droši sludināja, paļaudamies uz To Kungu, kas apliecināja Savu žēlastības vārdu, likdams notikt zīmēm un brīnumiem caur viņu rokām.” (Apustuļu darbi 14:3) „1”. „Bet pilsētas ļaudis dalījās: citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem.” (Apustuļu darbi 14:4) „0” un „1”. „Kad pagāniem un jūdiem līdz ar viņu vadoņiem radās nodoms tiem uzbrukt un tos nomētāt akmeņiem, [..]” (Apustuļu darbi 14:5) „0”. „[..] viņi, to nomanīdami, bēga uz Likaonijas pilsētām Listru, Derbi un to apkārtni.” (Apustuļu darbi 14:6) „0”. „Tur viņi sludināja evaņģēliju.” (Apustuļu darbi 14:7) „1”. „Listrā sēdēja kāds vīrs slimām kājām, tizls no mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis. Tas dzirdēja Pāvilu runājam. Pāvils, viņu uzlūkodams un redzēdams, ka viņam ir ticība tikt dziedinātam, sacīja skaļā balsī: "Celies stāvus uz savām kājām!" Un viņš uzlēca un staigāja.” (Apustuļu darbi 14:8-10) „1”. „Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: "Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums." Un tie sauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tāpēc ka viņš bija runātājs. Zeva priesteris, kura templis atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.” (Apustuļu darbi 14:11-13) „0”. „Bet no Antiohijas un Ikonijas atnāca jūdi un, pierunājuši ļaudis un apmētājuši Pāvilu akmeņiem, vilka to ārā no pilsētas, domādami, ka viņš ir miris.” (Apustuļu darbi 14:19) „0”, „0” un „0”. „Kad mācekļi ap viņu bija sapulcējušies, viņš uzcēlās un iegāja pilsētā.” (Apustuļu darbi 14:20) „1”. „Nākamajā dienā viņš ar Barnabu devās ceļā uz Derbi. Pasludinājuši evaņģēliju šinī pilsētā un ieguvuši labu pulku mācekļu, viņi griezās atpakaļ uz Listru, Ikoniju un Antiohiju, stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” (Apustuļu darbi 14:20-22) „1” un „1”. Mācekļi devās atpakaļ uz pilsētām, kur viņi jau bija, stiprināja mācekļus un nodibināja jaunas draudzes. „Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt. Pārstaigājuši Pisidiju, viņi nonāca Pamfīlijā un, sludinājuši Dieva vārdu Pergā, devās lejup uz Ataliju. No turienes viņi pārcēlās uz Antiohiju, kur viņi, Dieva žēlastībai uzticēti, bija sākuši darbu, ko tagad pabeiguši.  Tur nonākuši un sapulcējuši draudzi, tie stāstīja, ko Dievs ar tiem bija darījis un kā Viņš pagāniem bija atvēris ticības durvis. Viņi tur palika labu laiku kopā ar mācekļiem.” (Apustuļu darbi 14:23-28) „1”, „1” un „1”. Lūk, Pāvila misijas ceļojums, kurš sastāv no „0” un no „1”. Par citām tālākām grūtībām mēs pat vēl nerunājam.

Sasniegumu algoritms ir Dieva dots un akceptēts mērķis tavai dzīvai, kurš nemainīgi un precīzi ved tevi pie konkrēta rezultāta. Šeit ir jāpielieto prāts, griba un neatlaidīgs darbs, ejot caur „0” un „1”. Par „0” ir jāpriecājas, jo tas ietilpst sistēmā. Un tam seko neizbēgams gala rezultāts.

Vai esi dzirdejis par Lielbritānijas premjerministru Čerčilu? Pateicoties viņa prāta spējām un enerģijai Hitlers nespēja iekarot Angliju. Tieši Čerčila pareizā mobilizēšanās un pareizā rīcība ļāva iegūt uzvaru pār vāciešiem. Dažus mēnešus pirms savas nāves, guļot uz nāves gultas, viņš pieņēma Amerikas prezidentu Eizenhaueru, Pasaules kara dalībnieku. Eizenhauers atbrauca atvadīties no Čerčila. Viņi apmēram 10 minūtes skatījās viens uz otru un klusēja, bet pēc tam Čerčils parādīja savu iecienīto simbolu – „victory” jeb uzvara (divi pirksti „v” burta veidā), ko viņš lietoja, lai motivētu savu tautu. Kad Eizenhauers izgāja no telpas, kur atradās Čerčils, viņš teica: „Tikko atvadījos no Čerčila, bet no vīrišķības nav iespējams atvadīties.” Vīrišķība ir īpašība, kura daudziem šodien pietrūkst, īpaši daudziem politiķiem, kuri grib izdabāt visiem. Taču tas nav iespējams. Kas grib patikt visiem, tas ir lupata! Šie cilvēki ir pelēki un nevarēs pirms nāves parādīt „victory”, jo viņi nebūs bijuši vīrišķīgi.

Es vēlos, ka mēs katrs esam vīrišķīgs, stiprs savās apņemšanās un stiprs saviem ideāliem sekot līdz galam. Tu esi uzvarētājs līdz galam! Mūsu draudze ir uzvarētājdraudze līdz galam! Un es ticu, ka arī Latvija, kaut mazskaitlīga, bet tomēr ir uzvarētāja! Tikai mums kā draudzei ir jādara zināms katram cilvēkam, ka viņš var uzvarēt, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi vidē ar ekonomisku uzplaukumu, kur garīgas un kristīgas vērtības ir pamatā, kur zeme plaukst un zeļ un cilvēki nevis nopūšas, bet priecājas. Un ja arī nāk grūti laiki, nullīšu sērija, depresija, kari, ekonomiska krīze vai kas cits, mēs spējam pastāvēt ikvienos apstākļos. Lūk, panākumu algoritms – mērķis, algoritms, saistīts ar prātu, kas sastāv no „0” un „1”, un neatlaidīgs darbs līdz galam. Edisons saka, ka daudzi cilvēki padodas 5 minūtes pirms uzvaras. Cilvēki ir strādājuši, bet ne līdz galam. Algoritmam ir gals ar konkrētu rezultātu. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Sasniegumu algoritms” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments