TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Sadarbība ar Dievu naudas lietās. 4. daļa

Publicēja 2020. gada 4. aug. 11:50Līga Paņina
Ziņas datums 04.08.20.

Šodienas tēma man jau bija uzlikta uz papīra jau pirms kāda mēneša, un šodien es ar to gribu dalīties. Tēma ir „Sadarbība ar Dievu naudas lietās”. Mēs turpinām sprediķu sēriju; pagājušo reizi bija “Sadarbība starp Dievu un cilvēku. 3. daļa”, šodien ir “Sadarbība ar Dievu naudas lietās” jeb ceturtā daļa. Runāsim par naudu. Varbūt kādam tas liekas nepiedienīgi, ka draudzē runā par naudas lietām. Bībelē ir rakstīts: kas nestrādā, tam nebūs ēst. Vai strādāt nav jāmācās, lai par savu darbu saņemtu pienācīgu atalgojumu? Vai par to nav jācīnās un jālūdz Dievs? Ievērojami liela mūsu dzīves daļa norit darbā. Mēs strādājam, lai nopelnītu naudu un mums būtu ko ēst, vilkt mugurā, kur dzīvot, lai kādiem cilvēkiem varētu palīdzētu. Ja tev ir ģimene, tev nav jādomā par tām mutēm, kuras ir mājās un prasa ēst un kurām ir dažādas vajadzības? Vai darbs nav būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa? Vai tā nav lieta, kurā mums vajadzētu Dieva vadību un palīdzību? Jēzus ir nomiris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, Viņš nesa mūsu grēkus.

Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Pāvils šajā nodaļā konkrēti runā par finansēm, viņš runā par svētību naudas izteiksmē. Jēzus ir miris ne tikai par mūsu grēkiem, lai mēs spētu dzīvot bez tiem, un ne tikai par mūsu kaitēm, sērgām un slimībām, lai mēs spētu dzīvot bez tām, Viņš pie krusta tika ne tikai sists un pazemots, bet arī aplaupīts. Šajā aplaupīšanas aktā Viņš kļuva nabags, lai tu kļūtu bagāts. Nolādēts ir katrs, kurš karājas pie koka, šajā gadījumā pie krusta. Lāsti ir viss negatīvais, kas velkas mums līdzi no senčiem, kā arī lāsti, kas radušies mūsu pašu grēku dēļ. Visus šos lāstus Jēzus ir salauzis pie krusta. Ja tu tici, ka tavi grēki un lāsti ir pie krusta piesisti, tev ar tiem vairs nav nekā kopīga. Viens no lāstiem ir nabadzības lāsts. Nabadzības dēļ cilvēki kļūst nenormāli, traki un izdara noziegumus. Nabadzība ir ļoti ievērojama un būtiska cilvēku problēma. Ja runa ir par to, kā otram iet, tad parasti būs jautājums par ģimeni un finansēm. Finanses laikam būs pirmajā vietā. Kad ir kādi grūtāki laiki, krīzes laiki, tad pirmais, ko cilvēki prasa, ir: „Tev darbs ir?” Taču šis ir slikts jautājums. Labāk domāt par sevi kā par cilvēku, kuram ne tikai ir darbs, bet kurš spēj arī citiem dot darbu. Nevis strādā darbu par kapeikām, kuras atmetīs priekšnieks, bet vadi savu biznesu. Salamans saka, ka labs amata pratējs nestāvēs šādu tādu zemu cilvēku priekšā, bet būs pieprasīts augstu cilvēku namos un struktūrās, kur ir vajadzīgas teicamas amata prasmes, un saņems ļoti pienācīgu atalgojumu.

Bizness sākas ar to, ka tu pieņem darbā darbiniekus. Kamēr tu neesi iesaistījis citus cilvēkus, kamēr tu nevadi organizāciju, tikmēr to pilnā mērā nevar nosaukt par biznesu. Protams, arī labs amats var atnest tikpat daudz naudas, cik tas būtu biznesā ar darbiniekiem. Jo tas, ka tev ir daudz darbinieku, ne vienmēr garantē, ka tev būs liela peļņa, taču tas tā ir tikai iesākumā. Lielāka peļņa ir saistīta tikai un vienīgi ar savu biznesu un citu cilvēku iesaistīšanu savā uzņēmumā. Katra cilvēka amata prasmes un spēja nopelnīt ir ierobežota, taču biznesā ir daudz vairāk iespēju. Tas ir daudzkārt ieteicamāk un labāk, nekā strādāt pie kāda. Protams, ir dažādas specialitātes un izglītības. Tas nenozīme, ka būt par darba ņēmēju ir slikti, ja tu esi nodrošināts savā darbavietā un noderīgs sabiedrībai, un tas nenozīmē, ka tev obligāti jāsāk savs bizness, bet es domāju, ka daudziem ir laiks kļūt pašnodarbinātiem. Kad tu aiziesi no savas darbavietas, iesākumā tev var būt mazāk naudas, tomēr tas ir vienīgais ceļš, kā sākt pašam savu nodarbi. Kā tu domā, cik spēj nopelnīt frizieris? Cik spēj nopelnīt vienkāršs manikīra speciālists? Es pazīstu frizierus un manikīra speciālistus, un es zinu tādus, kuri nav vienkārši darbinieki, bet teicami dara savu darbu. Viņi daudzus gadus dara vienu un to pašu darbu, viņiem ir sava klientūra. Iespējams, pie viņiem nāk pilsētas zieds, jo viņi ir sava amata pratēji. Salamans skaidri saka, ka šāds cilvēks, kurš labi prot savu amatu, nestāvēs šādu tādu cilvēku priekšā. Tātad viss sākas ar labu sava amata prasmi, un tā neatnāk vienā dienā. Ar klientiem neapaug vienā dienā.

Cik spēj nopelnīt celtnieks, kurš strādā viens pats, bez palīgiem? Viņš spēj nopelnīt tik, ka var uzcelt sev māju, varbūt vasarnīcu, viņš spēj braukt ar BWM, ja ne ar jaunāko sēriju, tad mazlietotu. To spēj viens cilvēks, kurš labi prot savu amatu un kuram ir pietiekoši daudz smadzenes, lai prasītu atbilstošu samaksu par savu darbu. Ir svarīgi pareizi attiekties pret klientiem un labi izdarīt savu darbu. Tas var būt celtnieks, šoferis, skaistumkopšanas speciālists, kurš var normāli dzīvot. Protams, viņš strādās katru dienu, arī sestdienās, no rīta līdz vakaram. Viņš strādās, bet viņam viss būs. Viņam pietiks arī laiks pāris reizes gadā aizbraukt ceļojumā uz dienvidiem, un viņam viss pietiks. Es runāju par vienkāršiem, parastiem cilvēkiem, kurus es pats redzu sev apkārt. Viņiem nav darbinieku. Pirmais padoms, ko es saku šiem cilvēkiem, ir tāds, ka viņiem vajag paplašināties, ņemt darbiniekus. Citi saka, ka nevar ņemt darbiniekus, jo viņi iemācīsies amatu un aizies projām. Vispār, tas ir neizbēgami, kādi ies projām. Vienmēr kāds ies projām, un, ja tev ir ļoti maz smadzenes, tad no tevis ļoti daudzi ies projām. Ja tu nemāki pareizi izturēties pret saviem darbiniekiem, tad vairāki ies projām. Ja tu māki normāli pret viņiem attiekties un rūpēties, tad aizies nedaudzi. Tas ir neizbēgami, tas vienmēr ir risks. Viens cilvēks ar labām amata prasmēm spēj izaugt un iegādāties mājiņu vai dzīvokli, kādu zemes gabalu, automašīnu un uztaisīt remontu. Viņš diezgan daudz strādās, bet arī atpūtīsies. Par personīgo laimi es nerunāju, tā jau ir cita sfēra. Pagāni šajās lietās bieži vien ir gudrāki par kristiešiem, un tas ir nožēlojami. Draugs, mums ir jābūt gudrākiem! No šejienes ir jānāk gudrībai, kā pelnīt naudu, un Bībele par to māca, arī mana grāmata „Kā kļūt bagātam?” Kā mēs dzirdējām liecībā, mūsu draudzes cilvēks bija mīnusu pozīcijā, un viņa izaugsme sākās ar šo grāmatu. Tur nekā tāda nav, tur ir vienkārši aprakstīti Bībeles principi. Man nav jāzina skaistumkopšana, tev pašam jāiemācās, kā krāsot nagus. Tu pats iemācies, kā skrūvēt, ko darīt, kā pirkt, kā pārdot. Meklē skolotājus, skaties filmas, lasi grāmatas par miljonāriem. Es esmu garīgais vadītājs, kurš tev māca Dieva principus, un šie garīgie principi strādā jebkurā sfērā. Pieminētā draudzes cilvēka sākuma punkts bija garīgā puse, ka viņš noticēja, ka Jēzus ir kļuvis nabags viņa dēļ, lai viņš būtu bagāts. Viņam viss sāka darboties tikai tad, kad viņš ienāca biznesa grupā. Tā ir mājas grupiņa, ko es vadu, un tur nāk tikai tie, kuri vai nu grib, vai kuriem jau ir savs bizness. Simts procentos gadījumu pēc neilga laika šie cilvēki kļūst bagāti, jo viņiem veidojas pareiza saprašana, ir pareizā vide, ir garīgā autoritāte un galu galā caur to visu Dievs svētī.

Pastāv Dieva svētība naudas lietās! Padomā, kā tu dzīvo! Ja tu esi vīrietis, tad īpaši par to padomā. Vīrieši ir radīti, lai gādātu, pelnītu, būtu pazīstami sabiedrībā un nestu mājās lielu naudu, bet viņu sievas būtu mājsaimnieces. Sieviete staigā pa veikaliem un pērk sev dažādus auskarus, viņa gādā par to, lai vīrs mājās būtu paēdis, viņa gādā par bērniem, bet vīrs ir pazīstams, un viņam ir daudz naudas. Sievai nav pat jāprasa, cik daudz naudas ir vīram, viņa vienkārši paņem tik, cik vajag, viņai nav jāprasa atļauja. Viņa brauc ar tādu automašīnu, ar kādu vēlās, jo vīrs par to gādā. Arī sieviete var strādāt un pelnīt, taču es saku, ko māca Bībele par to, kam ir radīts īsts vīrs. Ģimenes galva nav tas, kurš pasaka, ka mācītājs salaulājot pateica, ka viņš ir ģimenes galva, jo tā rakstīts Bībelē. Vīrietis nekad nebūs ģimenes galva, kamēr neiemācīsies gādāt par savu ģimeni. Kas tā par galvu, kas negādā par savu ķermeni? Tas bija tikai neliels ieskats. Tā arī ir atbilde tiem, kuri domā par to, kāpēc draudzē ir jārunā par naudu.

Par naudu ir jārunā regulāri. Tā ir ārkārtīgi svarīga un būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Mēs redzam, kādas finanses tiek ieguldītas, lai popularizētu homoseksuālismu. Milzīgus līdzeļus lieto tam, lai popularizētu narkotiku legalizāciju, abortus un izvirtību. Globālā elite virza masu kontroli caur bankām, caur šīm sistēmām, lai mēs nevarētu izņemt skaidru naudu. Ja tu strādā valsts iestādē, tu nevari saņemt algu skaidrā naudā. Tu būtu ar mieru visu savu naudu dot vienam cilvēkam vai bankai? Tu pelnītu, bet naudu nesaņemtu, un banka noteiktu, kad un cik tev vajag, un gribētu zināt visu, ko tu pērc un kur brauc. Par katru naudas izdošanu obligāti būtu jāprasa atļauja. Ja tu gribētu iegādāties kādu lielāku pirkumu, tad banka noteiktu limitu, cik daudz naudas tev piešķirt. Vai tas būtu normāli? Tā ir banka, bezskaidras naudas organizācija. Kas ir nauda? Nauda ir cilvēku darba stundas. Nauda ir ekvivalents kaut kam, ko tu esi izdarījis fiziski vai intelektuāli. Tu esi ieguldījies, strādājis, un vēlams ko tādu, kas citiem patīk, un kvalitatīvi. Ja tu vēlies saņemt lielu atalgojumu, tad tev kaut kas liels ir jādod sabiedrībai. Ir tāds vārds kā šedevrs. Ir automašīnas-šedevri, ir sportisti, kuri no sava ķermeņa ir izveidojuši šedevrus, kaut ko neatkārtojamu, ko tikai viņi spēj, un cilvēki par to maksā. Arhitektūras celtnes var būt šedevri, un konkrēti arhitekti, kuri ir spējuši to paveikt, ir radījuši šedevrus, kaut ko īpašu, ko spēj tikai labi meistari, kuri daudz strādājuši.

Ja tu spēj radīt šedevru, tu saņemsi šedevra cienīgu atalgojumu. Tad cilvēki paši tevi uzmeklēs, jo viņiem vajadzēs tieši tevi. Kur tu dabūsi labu meistaru, kurš uztaisīs dzīvokļa remontu? Labi meistari apkārt nemētājas, viņi strādā lielu cilvēku priekšā, jo rada šedevrus. Meistari perfekti izdara savu darbu. Ja viņi spēj iesaistīt arī citus šajā darbā, tas ir bizness, kura ienākumi ir miljonos. Skolās māca elementāras zināšanas, piemēram, matemātiku, kas attīsta domāšanu, tomēr tas nav primārais, kas mums ir vajadzīgs. Pats svarīgākais ir atrast savu vietu dzīvē un gudrība, kā dzīvot. Tas nozīmē – tavs īstais darbs, īstā vieta, un pēc tam apmācības saskaņā ar to, kas tu esi un ko tu gribi sasniegt. Ja tu gribi savus bērnus sūtīt skolās ar individuālu pieeju, tad tas arī maksās. Ja tu vēlies dot cilvēkiem kaut ko šedevrisku, tev neviens to neiedos jau gatavu. Reiz es vairākus mēnešus kalpoju kādā draudzē, kur vajadzēja palīdzēt ieviest mājas grupas. Mācītājs pēc tam man prasīja, kā es vērtēju savu darbu, jo vēlējās man samaksāt. Es to nedarīju naudas dēļ, un man nav takses par savu darbu, bet viņš man samaksāja lielu naudas summu. Tas bija par dažiem mēnešiem, un es tur nemācīju katru dienu. Jā, es ieguldījos, no sirds darīju, un man tas izdevās. Es izdarīju to, kas man bija jāizdara, man tas patīk. Man patīk darīt, jo tas ir mans, un tas ir šedevrs. To, ko es daru, es augstu vērtēju. Es neprasīju algu, bet es nevaru melot, - es ļoti augstu vērtēju to, ko es daru un ko es varu dot – uzrakstītās grāmatas un sprediķi. Kad es vadu biznesa grupu, es vienkārši sēžu un dažkārt kaut ko pasaku, varbūt kādam kaut ko aizrādu, un var šķist, ka es tur vienkārši pasēžu. Draugs, es to ļoti augstu vērtēju. Nekur citur par brīvu nav tāda atbalsta grupa.

Biznesmeņiem ir mērķis ziedot Dieva darbam, bet tas ir kaut kas cits, - tā ir mūsu vīzija. Katram biznesmenim draudzē ir vīzija un mērķi rūpēties par to, lai Dieva valstība iet plašumā. Nožēlojami, ka pasaules nauda izplata dažādas pasaulīgas ideoloģijas. Kādi Ķīnā izplata komunismu, kādi citur genderu ideoloģiju, un tas notiek ar miljardu lieliem fondiem. Sātanistiem ir nauda. Kā tu domā, vai Dieva valstība pati no sevis ies plašumā? Vai mums būtu jāpulcējas zem egles? Kā mēs izplatīsim evaņģēliju? Tam visam ir vajadzīgi līdzekļi. Mums ir liela draudze, bet, kad parunā ar bagātiem pagāniem, kādi ir viņu apgrozījumi, mēs pat televīzijā reklāmu nevaram pasūtīt. Ja mēs vēlamies iet plašumā, ir vajadzīga reklāma televīzijā, visur. Tas nemaksā tik, cik mēs varam atļauties. Mums tūlīt būs aizlūgšanu dievkalpojumi pa Latviju, kāpēc mēs nevarētu televīzijā palaist reklāmu? Tāpēc, ka mums joprojām nav normālas domāšanas. Ja mēs katrs viens būtu pareizi domājis, tad arī ar savām finansēm mēs varētu iesaistīties vairāk un vairāk, un mēs varētu plašāk celt Dieva valstību. Nauda ir būtiska Dieva svētības daļa, lai tev pietiek, esi svētīts un ar savām finansēm vari piedalīties Dieva valstības celšanā Latvijā. Pagaidām tikai Latvijā, bet pienāks laiks, kad iesim ārpus Latvijas robežām. Kad mūsu draudze būs visās pilsētās un visos ciematos, mēs iesim tālāk.

Sadarbība ar Dievu naudas lietās. Par to, vai nauda ir svarīga, ir jārunā. Saproti, ka tā ir svarīga daļa katra kristieša dzīvē. Es atceros kādu priekšnieku, kurš pasauca mani pie sevis un teica, ka viņš esot dzirdējis, ka es pārtiekot no Svētā Gara. Es tad atbildēju, ka jā, bet tā gluži nav patiesība. Kristietis ir tāds pats cilvēks kā pagāns, arī viņam ir jāēd, jāģērbjas, ar kaut ko jāpārvietojas. Viņam ir vajadzīgi līdzekļi. Kā tos iegūt? Kas nestrādā, tam nebūs ēst. Ar darbu būs iegūt līdzekļus. Ja tu gribi labāk pārtikt, tad sāc ar labām amata prasmēm un, vēl labāk, ņem darbiniekus un veido struktūru. Domāsim plašāk arī par naudu. Vai tev naudu nevajag? Tajā pašā laikā Jēzus saka: “Dzenieties vispirms pēc Debesu valstības, un tad pārējās lietas tiks pieliktas.” Daudzi kristieši tā arī domā, ka viņiem nekas nav jādara, bizness nav jāatver, bet kontā ieskaitīs lielas summas tikai tāpēc, ka viņi kalpo Dievam. Ja tu vienkārši kalpo Dievam, ved cilvēkus pie Dieva, esi iesaistījies draudzē, tas vien neatrisinās tavu finansiālo problēmu. Ir vajadzīgs darbs, ar kuru pelnīt līdzekļus. Kad cilvēks sāk pilna laika kalpošanu, tad viņš pārtiek no tā, ko izmaksā no draudzes budžeta. Cilvēkiem, kuri ir vairāk aizņemti draudzes darbā, ir kādi pabalsti, bet tie ir minimāli. Ja cilvēks ir aizņemts pilna laika kalpošanā, tad viņš var saņemt pienācīgu atalgojumu, tādu pašu kā pasaulē, bet līdz tam ir jānonāk. Lielākā daļa kalpotāju nav pilna laika kalpošanā. Tas arī nav nepieciešams, jo Dieva vārds saka, lai daudzi netop par mācītājiem, visi nevar būt mācītāji. Tajā pašā laikā tu vari būt mācītājs, ja sāksi savu draudzi un izaugsi tik daudz, ka sāksi pilna laika kalpošanu ar algu. Mums ir jāstrādā. Anekdote: atnāk uz darbu cilvēks, un viņam prasa, ko viņš prot darīt, un viņš atbild, ka var rakt un var nerakt.

Ir tāda kategorija cilvēku, kuri vienmēr mācās. Ir jāsāk strādāt un zināšanas pielietot dzīvē. Mamma teica, lai tu mācies par kosmosa tehnoloģijām? Vai Latvijai vajadzēs kosmosa tehnoloģijas, vai Latvija sūtīs mākslīgos pavadoņus uz Mēnesi? Latvijai būs savi kosmosa kuģi, tāpēc vajag mācīties kosmonautiku? Mācies IT, datortehnoloģijas, tas būs vajadzīgs latviešiem. Cilvēki joprojām gribēs ēst, ģērbties, kopt skaistumu, tas arī būs vajadzīgs. Piedāvā to labāk nekā citi, attiecies pret klientiem labāk nekā citi, un tev viss būs. Viss ir ļoti vienkārši. Grūti ir tikai ar smadzenēm, bet vispār viss ir vienkārši. Mana grāmata „Kā kļūt bagātam?” ir vispopulārākā no visām. Ņem šo grāmatu un lasi. Tā ir vispopulārā, jo katram šī lieta ir svarīga. Viena no māsām draudzē ir apģērbu dizainere. Viņa to ir mācījusies, viņai pašai tas patīk, viņa rada apģērbus, kuri atbilst daudzu cilvēku stilam. Viņa rada to, kas cilvēkiem patīk. Šeit un ārzemēs pērk viņas izstrādājumus. Viņa pat ir pamanījusies vēl kādus pieņemt darbā. Vairāk tās ir labas amata prasmes, mazāk to var nosaukt par biznesu, tomēr viņa ir apgādāta, viņa ir biznesa grupā, viņa arī ziedo, kalpo Dievam, ceļ grupiņas. Viņa ir viens no līderiem, kuriem grupās ir visvairāk cilvēku. Sadarbībā starp Dievu un cilvēku naudas lietās pirmkārt ir jāsaprot, ka nauda ir svarīga. Par naudu ir jārunā, par to ir jāmāca, kā pareizi ar to rīkoties.

Ko Bībele saka par naudas lietām, kā Dievs ar mums sadarbojas? Atgriezīsimies pie biznesa grupas. Apmēram divus gadus atpakaļ es iesāku biznesa grupu, jo līdz tam brīdim tādas nebija. Kādi ir aizgājuši, kādi ir palikuši, bet lielākā daļa ir palikusi. Es katru reizi nepiedalos, bet redzu, ka izaugsme ir faktiski visiem cilvēkiem. Kad es paklausos, ko katrs ir izdarījis, ko katrs jaunu ir izdomājis, kā viņš pelna līdzekļus un kā pienes upurus, tas iedvesmo, jo es tajā visā redzu Dievu un reālu Dieva svētību. Viņi paši bez Dieva svētības to nespētu. Viņi pamatojas uz Kristus upuri, - Viņš, bagāts būdams, kļuva nabags, lai mēs būtu bagāti. Pamatojoties uz to, ko Jēzus ir izdarījis mūsu labā, mums ir īpaša svētība naudas lietās, katram vienam no mums. Tev ir svētība naudas lietās! Tu esi spējīgs dzīvot pārticībā! Daudzi ir spējīgi atvērt ievērojamus biznesus. Es pastāstīšu par draudzes māsu. Mūsu draudzē ir kāda sieviete, kura pirms 12 gadiem, kad ienāca draudzē, nemācēja neko darīt, domāt, nopelnīt. Ir pagājis laiks, šobrīd viņa ir četru bērnu māte un vada skaistumkopšanas biznesu, kurš nu jau tiešām ir bizness, nevis amats. Sākumā, kamēr viņa mācījās un sāka praktizēt manikīru, bieži kļūdījās. Tajā laikā viņai blakus bija citi meistari, kuriem tas labi padevās, un viņa mērķtiecīgi centās, atkārtoti gāja mācīties, sāka piedalīties biznesa grupā, un šobrīd viņai ir 11 darbinieki. Skaistumkopšanas sfērā parasti ir tā, ka darbinieces atnāk, pastrādā, labi iemācās un aiziet, lai strādātu pašas. Šīs māsas biznesā ir brīnums – kuru viņa paņem, tā paliek pie viņas strādāt. Tādēļ viņai ir laba komanda, laba attieksme pret klientiem, un ir vēl citas atslēgas, kādēļ viņai tik labi iet. Viņa spēj parūpēties par ģimeni, vadīt biznesu un arī mājas grupiņu. Sākumā, kad es gribēju šai māsai uzticēt kādus nelielus pienākumus, tad cilvēks, kurš palīdzēja viņai atnākt pie Jēzus un bija viņas mājas grupas vadītājs, teica: “Viņa neko nevar!” Toreiz tā arī bija, bet, esot pareizā vidē, draudzē, meklējot Dieva vaigu, viss mainījās. Tā ir Dieva svētība. Viņai ir ļoti laba ģimene, labs vīrs, visi kopā cīnās, kalpo draudzē, ir nodrošināti, brauc katrs ar savu automašīnu, viņiem ir arī sava māja. Paldies Dievam par šīs sievietes vecākiem, kuri arī ir ieguldījuši no savas puses un mēs varējām sadarboties. Patiesībā viss labākais viņai vēl priekšā. Viņa ir ļoti stipra sieviete un pati no sevis tāda nekļuva, tā ir Dieva svētība.

Kā Dievs sadarbojas ar mums? Vai tiešām Dievs garantē mums svētību? Vakar man bija tikšanās ar kādu cilvēku, kuru es pazīstu no bērnības, un mēs ilgi pavadījām laiku kopā. Es klausījos, ko viņš stāsta, un sapratu, ka negribu savā dzīvē to, kas ir viņam. Man tas nav patīkami, atgrūž. Klausījos šī cilvēka domāšanas veidā, un viņš spēj nopelnīt, normāli dzīvo, bet es to nevēlos. Paldies Dievam, ka man ir Dieva svētība. Pamēģini parunāt ar cilvēku, kurš Dievu nepazīst, pavēro viņa domāšanas veidu. Viņam var būt daudz kas ārēji redzams, bet padomā, vai tu tiešām to gribi, vai tomēr gribi būt Dieva svētībā. Tas, kas pietrūkst šādu cilvēku dzīvēs, ir Dieva svētība, Dieva tuvums. Kad es mēģināju pastāstīt, ka labāk ir sākt ar Dieva meklēšanu un elementārām pamatlietām, bez kurām nevar augt, tad man atbildēja: “Man to nevajag, tas ir citiem!” Cilvēks neredz, ka jāsāk pašam ar sevi. Atmoda sākas ar tevi, un arī labklājība sākas ar tevi pašu. Ne ar to, ko valsts darīs tavā labā, ne ar to, kādi ir apstākļi, ne ar to, ir vai nav Covid-19, un arī ne ar to, ka tevi atlaida no darba štatu samazināšanas dēļ. Ne no tā ir atkarīga tava labklājība, bet no tā, kas ir tevī. Iedod bomzim miljonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bomzis. Atņem miljonāram miljonu, un pēc kāda laika viņš atkal būs miljonārs. Tava bagātība ir tevī. Kurš gan cits, ja ne pats Dievs zina, kā mums sadarboties, saņemt Viņa svētību un dzīvot tajā. Vakar, kad man bija saruna ar bagātu un pasaulīgu cilvēku, kopā lūdzām Dievu, bet es redzēju, ka cilvēks domā: “Es palūgšu Dievu, un ar to pietiks.” Es mēģināju skaidrot, ka ir kādas konkrētas lietas, kas pašam jādara, citādi nekas nemainīsies. Un es redzēju, ka cilvēks palika pie savām domām. Šādiem cilvēkiem nākas skaidrot atbildes un jautājumu: “Kur tad Dievs bija tad un kur ir tagad?” Viņi sāk vainot Dievu, un tad nākas stāstīt, ka cilvēki paši savārījuši nepatikšanas un Dievs nav vainīgs. Cilvēki bieži domā: tāpēc, ka Dievs ir visuvarens, pret vienu Viņš izturās labi, bet pret citu slikti. Nē, draugs, viss ir katra paša rokās, un tikai viena lūgšana tavā dzīvē neko nemainīs. Arī manā dzīvē viena lūgšana “Jēzu, piedod manus grēkus”, neko nebūtu mainījusi. Mums ir jāseko Kristum, jākļūst par Viņa mācekļiem, jāseko Bībeles principiem. Nepietiek ar to vien, ka tu esi piedzimis no augšas. Ir jāiet līdz galam.

Dievam ir prieks par Savu kalpu labklājību. Psalmos ir rakstīts:

“Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.” (Psalms 112:3)

Taisnais ir svētīts, viņam būs turība un labklājība, nekad nekas netrūks un paliks pāri labiem darbiem. Viena no kristiešu problēmām ir tā, ka viņi visu gaida no Dieva. Viņi domā, ka nauda nav jāpelna, par to nav jārunā, viņi kaunas par to runāt. Par to nav jākaunas, par naudu ir jārunā. “Ziedojumus mēs nevāksim, par desmito tiesu nerunāsim, ko citi padomās!?” Pilnīgi vienalga, ko domās citi, svarīgi ir, ko domā Dievs. Tieši šī iemesla dēļ daudzi kaunās runāt par finansēm un iet uz kompromisiem: Nauda – tas ir slikti, kristiešu aprindās pastāv šāds uzskats. Nauda ir labi! Nauda ir tavs darbs. Kas slikts ir darbā? Problēma ir tā, ka kristieši bieži gaida uz Dievu. Ir kristieši, kuri domā, ka dos desmito tiesu un evaņģelizēs un automātiski būs bagāti. Tāpēc svētrunas tēma ir “Sadarbība ar Dievu naudas lietās”. Savu daļu dara Dievs, bet savu daļu ir jādara cilvēkam.

“Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!” (Psalms 65:5)

Kāds šajā brīdī domā: “Es vēlos atstāt savu darbu un sākt biznesu.” Pakonsultējies ar savu vadītāju vai mācītāju, domā un plāno to darīt. Sākumā tev būs grūtāk, bet, ja tu klausīsi Dievam un ievērosi Bībeles principus, tavs dzīves līmenis mainīsies. Dzīve ir tikai viena, un tu dzīvo tikai kādu noteiktu laika sprīdi. Ja tu šodien esi sētnieks un neko nemainīsi, tu paliksi par sētnieku visu mūžu. Vai gribi visu mūžu strādāt par sētnieku? Es arī biju sētnieks, man bija iedalīta piecstāvu māja, un tur viss bija jātīra. No rīta atnācu un dažās stundās visu izslaucīju un iztīrīju. Kādu reizi es slaucīju ar slotu, bija jau gaišs un garām gāja Limbažu huligāns un sveicināja: “Sveiks, Mārcīt, tas tu?” Es, smaidīgs kristietis, slaucīju ielu par 20 latiem mēnesī. Biju priecīgs par šo naudu. Parunāju ar huligānu, pastāstīju viņam par Dievu, un tagad viņš ir draudzē un vada savu biznesu. Viņš neslauka ar slotu, bet gan strādā kopā ar saviem darbiniekiem. Viņš laikam toreiz paskatījās uz mani un padomāja: “Tas, ko viņš stāsta, ir labi, bet tas, ko dara, gan nav labi. Es gan par sētnieku nestrādāšu.” Viņš tāpat sāka ar mazumiņu, strādāja ceļu būvē, bet tagad viņam ir sava pieprasīta nodarbe, klientu netrūkst. Tu vēlies visu mūžu slaucīt ielas? Draudze “Kristus Pasaulei” nav tā vieta, kuras dalībnieki slauka ielas. Sākumā jā, bet Dievs grib tevi svētīt vairāk. Ja tu pats negribi būt svētīts, tad padomā par to, ka draudzei arī ir vajadzīga nauda. Jo tu vairāk nopelnīsi, jo vairāk varēsi ziedot un šādā veidā piedalīties Dieva valstības izplatīšanā.

Man rokā ir afiša par aizlūgšanu dievkalpojumiem visā Latvijā, pēdējais būs Rīgā. Visās Latvijas pilsētās būs šīs afišas, kā arī tiks izplatīti 100 000 flaijeru. Vai mēs no draudzes tā vienkārši piezvanījām uz tipogrāfiju un pajautājām: “Lūdzu, iespiediet mums flaijerus un afišas par brīvu”? Vai mums atbildēja: “Jā, noteikti! No kuras draudzes? No “Kristus Pasaulei”? Viss par brīvu! Nāciet vēl!” Tā bija? Nē! Viņi vēl paprasīja priekšapmaksu. Vai 100 eiro? Nē! Tam ciparam bija vairāk nulles. “Vēl būs Tautas lūgšanu sapulce. Mēs vēlējāmies vēl kādu miljonu flaijerīšu iespiest, lai visiem latviešiem pietiek.” “Draudze “Kristus Pasaulei”! Jā, nav problēmu, iespiedīsim, mums pašiem arī viss par brīvu nāk!” Nekas par brīvu nenāk! Attiecīgs darbs, ko tu ieguldi, ir nauda, un nevar nekas par brīvu notikt. Nauda nav nekas abstrakts. Tas ir darbs.

“Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!” (Psalms 65:5)

Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Dieva svētnīcas labumu! Kas ir Dieva svētnīca? Tā ir ne tikai ēka. Pirmkārt tā ir draudze, cilvēki, mēs. Tieši Dieva namā cilvēks tiek atspirdzināts. Tu esi Dieva namā un tikko dzirdēji liecības. Ienākot draudzes namā, cilvēki tiek atspirdzināti un kļūst turīgi. Vai ir arī citas lietas, kuras mums sevī jāpilnveido un kurās jāaug? Ir arī citas, bet šodien mums ir tēma par naudu. Ja mēs gribam būt atspirdzināti, tad mums ir jārūpējas par Dieva namu, lai ir vieta, kur atspirdzināties.

“Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1. Pētera vēstule 2:5)

Debesu Jeruzāleme sastāv no akmeņiem, apustuļiem, cilvēkiem. Draudze ir patiesības balsts Latvijā, un tai jābūt pietiekami lielai, ietekmīgai un vienotai.

Kā Dievs ir iekārtojis finanšu sistēmu draudzē, Savā valstībā? Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs.

“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” (1. Mozus 13:2)

Es zinu, ka Dieva Gars šodien pacels tevi, iedrošinās, tev radīsies idejas kā mājas. Sāc domāt tajā virzienā un vēl tālāk. Es novēlu tev būt ļoti bagātam, tikai nekļūsti lepns. Čigāniem ir lāsts: “Kaut tu lepns kļūtu!” Kļūsti bagāts, bet nekļūsti lepns, jo tad tava bagātība būs kodēm un rūsai. Tātad Ābrāms bija ļoti bagāts. Viņam bija dēls Īzaks. Šie ir patriarhi, Dieva cilvēki, uz kuriem ir celtas šodienas draudzes, un viņiem ir kāds pamats, kādēļ viņi bija turīgi, kādēļ Dievs varēja viņus svētīt. Par viņa dēlu Īzaku ir rakstīts:

“Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.” (1. Mozus 26:12-13)

Īzaks bija ļoti bagāts. Viņam bija dēls Jēkabs.

“Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.” (1. Mozus 30:43)

Visi mūsu patriarhi, Ābrahāms, Īzaks un Jēkabs, bija ļoti bagāti. Kādēļ? Visiem šiem cilvēkiem bija kaut kas kopīgs. Par Ābrahāmu ir rakstīts:

“Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris. Un viņš to svētīja un sacīja: "Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi. Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās." Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja” (1. Mozus 14:18-21)

Viņš deva priesterim, kas kalpoja svētnīcā. Viņš caur priesteri deva Dievam desmito tiesu. Par Jēkabu ir rakstīts:

“Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: "Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties, un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad Tas Kungs man būs par Dievu. Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam."” (1. Mozus 28:20-22)

Visiem šiem cilvēkiem ir kopīga lieta. Viņi deva 10. tiesu no visiem saviem ienākumiem. Kā viņi deva Dievam? Ābrahāms uzkāpa kalnā, paņēma līdzi naudu, ko bija sarēķinājis no ienākumiem pirms nodokļu nomaksas; viņš bija ļoti bagāts, tātad tie bija vairāki čemodāniņi, un tad meta tos gaisā: “Tas Tev, Dievs”? Viņš tā darīja? Nē! Viņš gāja uz svētnīcu, uz draudzi un deva to priesterim. Priesteris zināja, ka nauda jāizlieto draudzes vajadzībām. Viņiem visiem bija kopīga lieta: viņi bija bagāti, jo deva 10. tiesu. Tas vēl nav viss. Priesteris viņu svētīja: "Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi.” Ābrahāmam bija Dieva svētība, kuru izteica cilvēks, bet svētīja Dievs. Īzaks sēja, un Tas Kungs viņu it visā svētīja. Arī par Jēkabu ir rakstīts, ka Tas Kungs viņu pie visa bija svētījis. Es redzu trīs lietas. Katrs no patriarhiem deva 10. tiesu un strādāja, un viņi bija Dieva svētīti. Īzaks sēja tajā zemē un saņēma simtkārtīgu ražu. Sadarbībā starp Dievu un cilvēku ir divi svarīgi punkti – Dieva svētība un cilvēciskais faktors. Es redzu viņu biogrāfijās gan cilvēcīgo, gan dievišķo faktoru. Dievišķais faktors ir ļoti vienkāršs – Dieva svētība. Kāds bija cilvēcīgais faktors? Viens bija tas, ka viņi deva desmito tiesu. Otrs – viņi sēja. Tas nozīmē – strādāja, gudri vadīja savus biznesus, rūpējās par visu savu dzimtu un 10. tiesu no visiem saviem ienākumiem deva templī priesterim, deva Dievam. Kad cilvēki saka, ka dod Dievam, tad kāds to var nesaprast: “Kā tas ir, uzmeti gaisā Dievam?” Mums visiem, ja gribam būt Dieva svētīti, ir jādod 10. tiesa. Tēma šodien ir “Sadarbība starp Dievu un cilvēku”. Kas vēl mums ir jādara? Dosim 10. tiesu, būs Dieva svētība, vai tiešām tas ir viss? Nē, mums ir jāsēj, jāstrādā. Ja tu gribi vairāk naudas, tev jātaisa bizness.

Ābrams deva priesterim, savam garīgajam vadītājam. Mācītājs vada draudzi, un tev vajag saņemt mācītāja svētību. Priesteris izteica Ābrahāmam svētību. Ābrahāms atnesa 10. tiesu, un priesteris svētīja. Esmu pamanījis, ka ir skopi cilvēki. Es zinu, ka Dievs šos cilvēkus nevar pilnā mērā svētīt. Viņi neapzinās došanas nozīmi. Ja tu esi draudzē, tad tavai naudai jāstrādā draudzes labā. Tev vajag Dieva svētību, tev jāstrādā, jāpieņem garīgā autoritāte un jāmācās biznesa lietas. Tev jābūt skolotājam, vienam vai vairākiem, kuri var būt vai nebūt kristieši, bet tiem ir jābūt konkrētiem profesionāļiem, lai no viņiem mācītos attiecīgas lietas. Tev jālasa arī atbilstošas grāmatas, daudz var uzzināt arī YouTube. Tur var atrast pilnīgi visu. Mūsu laikā ar informācijas iegūšanu nav problēmas. Tev vajag mācīties savu amatu, strādāt un pilnveidoties. Ābrāms, Īzaks un Jēkabs bija ļoti bagāti, viņi sēja, rūpējās, strādāja, viņiem bija garīgā autoritāte un viņi, acīmredzot, mācījās savas profesijas.

Cilvēciskais faktors:

·         Tas, kas tev jāizdara;

·         Garīgā autoritāte;

·         Biznesa padomdevējs.

Dievišķais faktors:

·         Dieva svētība.

“Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahijas 3:8-11)

Dievs saka: ja tu dod 10. tiesu, Viņš tevi svētīs. Es tur neko nevaru darīt. Paldies Dievam, ka Viņš ir iedibinājis Savu kārtību, kā draudze var pilnvērtīgi funkcionēt un uzvarēt arī finansiāli. Ja draudzē nedod 10. tiesu un ziedojumus, tad šāda draudze ir nolemta iznīcībai. Bībele saka:

“Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja evaņģēlijs 6:21)

Neviena draudze nevar funkcionēt un kaut ko paveikt bez līdzekļiem. Visu Dievs nedod. Cilvēks pats paņem, un Dievs svētī. Caur 10. tiesu nāk pārdabiska Dieva svētība, tas ir dievišķais faktors. Cilvēcīgais faktors ir tas, kas mums ir jāizdara. Tā ir 10. tiesa, garīgā autoritāte, strādāšana un iešana uz priekšu, un tad Dievs svētīs.

“Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (Salamana pamācības 12:11)

Ja es redzu nabagu, tad zinu, ka viņš nekopj savu zemi. Dāvids teica:

“Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.” (Psalms 37:25)

Dāvids nebija redzējis taisno, kurš diedelē, kuram nekā nav. Kā tu vari kalpot cilvēkiem, ja nevari viņus apsveikt pat dzimšanas dienā? Nopelni naudu un apsveic. Tev nevajag pirkt dārgas dāvanas. Tev nevajag miljonu, nopērc par 5 eiro, nopērc par 1 eiro, bet nopelni naudu pats. Cilvēki ir pieraduši pie pabalstiem. Draugs, mēs esam Latvija, mēs pelnīsim, gādāsim par bērniem un celsim Dieva valstību!

“Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (Salamana pamācības 12:11)

“Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts.” (Salamana pamācības 12:27)

Cilvēcīgais faktors ir čakls un domājošs cilvēks.

“Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.” (Salamana pamācības 24:4)

Kārtīgi un gudri saimniekojot, tavs nams pildīsies ar dārgām un pievilcīgām bagātībām – labu aparatūru, mašīnām, savām telpām. Sen atpakaļ man Cēsu draudze uzdāvināja auto, lai es varētu pie viņiem braukt uz dievkalpojumiem; kad es braucu mājās, sieva dzirdēja mani jau pa gabalu. Es biju ļoti laimīgs, jo man bija automašīna. Tagad ir cita situācija, manai mašīnai nav caurs izpūtējs un ir laba skaņa. Visam ir savs laiks. Brauc ar labām mašīnām, dzīvo labās telpās, ģērb labas drēbes, bet tikai pirms tam kārtīgi saimnieko.

“Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu.” (Salamana pamācības 24:27)

Vispirms tev jāparūpējas par to, ka tu esi ticis savā amatā, sakārtojis savu biznesu vai amatu, ja arī tu strādā pie kāda, un tiešām izdari labi savu darbu. Tad atbilstoši tam, cik tu pelni, pērc sev labas lietas, bet vispirms dzenies pēc Dieva valstības. Man nekad nav bijis mērķis kalpot Dievam, lai nopelnītu līdzekļus, tas vienmēr ir nācis līdzi; ir jādara pareizās lietas, un tā ir pieliekamā lieta. Ja tu tiešām savu amatu vai biznesu izdari labi, tu radi šedevrus. Vai tu esi redzējis daudz labu filmu? Tādu ir maz, kuras tiešām var skatīties desmit reizes, un cik tādas maksā? Tie miljoni ir cilvēku darbs, kuri ir sava amata pratēji, režisori, aktieri. Vai lētām filmām var dabūt labus aktierus? Nevar, jo labs aktieris maksā labu naudu. Esi uzticams pār mazumiņu, un Dievs tev dos vairumu. Nost ar nabadzību un vienkāršu iztikšanu, lai nāk pārpilnība!

“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9-10)

Lai tavas vīna spiedes plūst pār malām pāri, lai tavi šķūņi ceļas lielāki un pildās ar labību! Domā plašas domas, mācies un ej uz priekšu. Pieņem visu to, ko es mācu. Es neesmu tas mācītājs, kurš teiks, lai tu tikai dod desmito tiesu un Dievs tevi svētīs. Ja tu gribi naudas izteiksmē svētību, ir jāsāk savs bizness. Vērtē sevi un strādā normālā darba vietā, kurā ir perspektīvas un nav jāuztraucas, vai tev izmaksās algu. Vispirms kārtīgi saimnieko, nopelni un tad tērē. Pērc BMW pēc tam, kad vari to atļauties. Ko nozīmē kārtīgi saimniekot un padarīt savu darbu? Vai darbs nesaistās arī ar grūtībām? Tu varbūt domā, kur tad ir tava Dieva svētība? Zini, vienreiz es biju kāda ievērojama Dieva vīra dzīvoklī, mani tur ielaida, kamēr kalpoju viņa draudzē. Es devos pagatavot brokastis, bet tur ieraudzīju tarakānus staigājam pa sienu. Bija ļoti nepatīkami un radās jautājums, kur tad Dieva vīram ir tā svētība, ka pa sienu rāpo tarakāni? Viņš, iespējams, nedeva desmito tiesu, kaut kas tur nebija tīrs. Ja tu esi Dieva vīrs vai sieva, tu dod desmito tiesu, kalpo un esi svētīts. Bet, ja tev mājās rāpo tarakāni, tas nebūt nenozīmē, ka tu neesi svētīts, tā vienkārši ir problēma, kura ir jāatrisina; viņi ir vai nu jāizkvēpina, vai jānomaina dzīvesvieta. Un šis cilvēks tā arī darīja, nomainīja dzīvokli pret māju. Kalpošana Dievam nav bez problēmām, naudas pelnīšana nav bez problēmām, tā ir šķēršļu pārvarēšana ceļā uz mērķi. Tev ir svētība arī tad, ja tev ir grūtības, jo Dievs tevi pārdabiski sargās un svētīs.

Nesen es saņēmos, uzvilku sporta tērpu un izgāju ārā skriet, paskrēju kādus 200 metrus un sāka līt lietus. Es biju slapjš līdz ādai, bet noskrēju to, ko gribēju. Pagāja pāris dienas, es atkal saģērbos, paskatījos uz mākoņiem, it kā normāli, izgāju ārā un burtiski pēc 50 metriem sāka gāzt lietus, un es sāku domāt, ka man neveicas. Bet laikapstākļiem nav nekādas saistības ar svētībām; uzvelc lietus mēteli vai ej skriet citā laikā. Iemācies vērot laikapstākļus, un vispār, ja katru reizi vērosi laiku, kas tu būsi par skrējēju, skrien jebkādos apstākļos! Kārtīgi saimniekot nozīmē sēt, strādāt un pēc vienas, divām, trim problēmām nedomāt, ka tev nav svētības. Tev ir svētība! Mēs šodien iemācījāmies, ka ir dievišķais un cilvēcīgais faktors, un tāds bija Ābramam, Īzakam un Jēkabam. Viņi visi deva desmito tiesu un bija ļoti bagāti. Viņi to nesa priesterim, tā bija domāta Dievam, lai viņi un arī mēs iegūtu atspirdzinājumu Dieva namā un nestu tālāk Dieva valstību Latvijā un ārpus tās. Viņi sēja un strādāja, viņi bija gudri savās lietās, arī biznesa lietās, viņi mācījās. Ir svarīga Dieva autoritāte, Dieva svētība un pilnveidošanās. Un tas, ka neveicas, nenozīmē, ka tev nav svētības, tieši grūtības var būt tev par svētību.

“To es nesaku pavēlēdams, bet ar centību, kas redzama pie citiem, gribēdams pārbaudīt jūsu mīlestību, vai tā ir īsta.” (2. Korintiešiem 8:8 )

“[..] ka jūs pērn lietu iesākuši ne vien ar darbu, bet arī ar labo gribu, tagad pabeidziet iesākto darbu, lai labajai gribai seko arī izpildīšana pēc iespējas.” (2. Korintiešiem 8:10-11)

Pāvils Korintas draudzei stāsta par došanu un saka, ka viņš nesaka to tādēļ, lai manipulētu vai izspiestu naudu, bet tāpēc, lai pārbaudītu, vai viņu mīlestība ir īsta. “Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja evaņģēlijs 6:21) Ja tu piederi Dievam un draudzei, tā ir tava draudze un tie ir tavi mērķi, - Dievs, svētī Latviju, - un šis ir tas nams, kur tu gūsti atspirdzinājumu, kuram piederi tu, tava desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi. Es vēl īsi pastāstīšu liecību no sevis. Pirmā draudze, kurā es kādu laiku uzturējos, bija Limbažos. Es biju tikko no cietuma, viss, ko es zināju, bija Bībele, es to lasīju regulāri, un tur bija brāļi, kuri skaidroja Dieva vārdu. Es skaidri redzēju Dieva vārdā par desmito tiesu un sāku to nest jau cietumā. Atnākot uz draudzi, sāku runāt ar mammu par to, un viņi nemaz par desmito tiesu nezināja. Gāju pie mācītāja un jautāju, kā ir ar desmito tiesu. Viņš atbildēja, ka nav nekādas desmitās tiesas, viņi to nemācīja un neticēja tam, ka tas ir pareizi. Mācītājs teica, ka nevajag, mamma neko nesaprata, bet man bija Dieva vārds. Ko es darīju? Es devu savu desmito tiesu un vēl vairāk tajā baptistu draudzē, kurai to nevajadzēja un kura to neizprata. Es to nedarīju mācītāja dēļ, ne draudzes vai kāda cita dēļ, bet Dieva dēļ, jo es zināju, ka tā ir Dieva griba.

“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja evaņģēlijs 23:23)

Farizeji deva skrupulozi, viņi deva no visa, bet aizmirsa par mīlestību. Jēzus teica, ka vajag darīt gan to, gan to, ne tikai to vienu, un kas tā ir par mīlestību, ja tavas finanses ir aizslēgtas Dieva darbam. Pāvils teica: pārbaudi, vai tava mīlestība ir īsta, tu pats vari sevi pārbaudīt. Es turpināju dot desmito tiesu, un es ticu tam, ka mans svētību avots ir tas, ka es ne tikai kalpoju Dievam, bet arī devu Viņam desmito tiesu. “Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahijas grāmata 3:10) Ja gribi lielo svētību, tad ir jātaisa bizness, ja gribi mazo svētību, tad netaisi biznesu, bet tik un tā tev būs svētība un pietiks. Es varbūt kādu sabaidīju, ka vajag tikai biznesu, nē, dari savas lietas, arī tajās Dievs tevi svētīs un tu būsi priecīgs.

“Kas vasarā sakrāj, ir gudrs, bet, kas ražas ievākšanas laikā guļ, paliek kaunā.” (Salamana pamācības 10:5)

Vajag veidot uzkrājumus. Nauda nav jākrāj vai jākrāj visu laiku, tā ir jātērē un jālieto, jādod prom, bet vienmēr jābūt kādai rezervei. Pirms daudziem gadiem, kad vien bija tāda iespēja, es nopirku kādu monētiņu. Es darīju to, ko māca Bībele, veidoju uzkrājumu. Pienāca diena, kad mūsu Siguldas dzīvokļa īpašnieks pateica, ka mums mēneša laikā ir jāizvācas. Skatījāmies, bet neko nevarējām Siguldā atrast, ne nopirkt, ne īrēt, bet, ja kaut ko pārdeva, tad bija kosmosa cena. Man jau ir 50 gadi un bija laiks savai platībai, ne visu laiku tikai īrēt. Atradām dzīvokli Līgatnē, kur bija uz pusi lētāk, un pienāca arī monētiņu laiks, kuras labi cilvēki man palīdzēja realizēt par labām naudām. Pirms diviem gadiem es izveidoju biznesa grupu un daži biznesmeņi mani svētīja ar finansēm, arī tas viss noderēja. Tā ir liela svētība, ka es varēju nedaudz iekrāt, ka bija cilvēki, kuri palīdzēja, jo es pats viņiem esmu kalpojis, personīgi es tur redzu Dieva svētību. Es klausīju Dieva vārdam, darīju un vēl pāri palika. Beigšu ar Eduarda Pāvula vārdiem: “Es biju bagāts un būšu bagāts!” Ja arī tu nebiji bagāts, tad noteikti būsi bagāts, sākot no tā punkta, kurā tu atrodies. Debesu Tēvs, es lūdzu Tavu svētību katram vienam, kurš dzird Tavu vārdu, lai Tavs dievišķais faktors un svētība darbojas katra viena draudzes apmeklētāja dzīvē. Jēzus Vārdā, mēs pavēlam, lai tā izlīst pār katru vienu. Jaunas idejas, jaunas domas un mērķi, palīdzi tos, Kungs, saredzēt. Pareizie cilvēki, pareizā vide, garīgā autoritāte, arī pasaulē pareizie cilvēki, kuri māca pareizās lietas. Jēzus Vārdā, mēs atraisām Tavu svētību, Kungs. Paldies, Dievs, ka no tā, ko Tu mums dod, mēs varam pienest Tev un slavēt Tavu Vārdu. Jēzus Vārdā, āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Sadarbība ar Dievu naudas lietās. 4. daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments