TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Rīcības cilvēki

Publicēja 2018. gada 10. apr. 09:41Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 10. apr. 12:53 ]
Ziņas datums 10.04.18.

Ir tik svarīgi slavēt un pielūgt Dievu ik dienas! Cik svarīgi ir sanākt visiem kopā un pielūgt, un slavēt Dievu par to, ka VIŅŠ IR, nevis tāpēc, ka mums kaut ko vajag no Viņa. Ne tikai tāpēc, lai būtu Viņa klātbūtnē un kaut ko sajustu, bet tikai par to vien, KAS VIŅŠ IR. Viņš ir kungu Kungs! Dievs nav kaut kāds visaugstākais spēks, tas nav ne kosmoss, ne visums, un tas nav arī dieviņš, bet tas tiešām ir DIEVS. Viņš ir brīnišķīgs, visa Radītājs, visa Sākums un visa Gals. Nav nekā labāka, kā būt kopā ar Viņu! Kad Dievs aizskar, Viņš izmaina visu. Kad tu nāc slavēt un pielūgt, tajā brīdī Viņš pie tevis darbojas. Es ticu tam un esmu par to pārliecināts – ja cilvēks no sirds neslavē un nepielūdz Dievu, viņš nespēj pastāvēt ticībā. Tu zini, kas ir pareizi, bet nespēj to izdarīt? Tu zini, kādi ir nākamie pareizie soļi, bet tu nespēj tos spert, kāpēc? Tavā dzīvē trūkst slavas un pielūgsmes. Cik svarīgi ir pielūgt, pateikties un slavēt! Varbūt tu esi to pamanījis – kad esi slavējis un pielūdzis, un baudījis Dieva klātbūtni, tad nenāk sliktas domas un negribas grēkot. Tu atnāc uz dievkalpojumu ar negatīvām domām, ir kvalitatīva slavēšana, tu ieej Dieva klātbūtnē un vairs nesaproti, kā pirms tam vispār kaut ko tādu varēji domāt. Aiziet visas rūpes, un atnāk Dieva griba. Dievs ir brīnišķīgs, un šodienas tēma ir “Rīcības cilvēki”.

Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.” (Salamana pamācības 14:23)

Tu esi rīcības cilvēks! Ir svarīgi cilvēkam teikt to, kas viņš varbūt šobrīd vēl pilnībā nav, bet tu redzi viņu tādu, kāds viņš būs – rīcības cilvēks. Jo tikai rīcības cilvēki ir tie, kuri gūst panākumus, nevis tie, kuri rīkojas tikai ar vārdiem, sola un nedara, kā Jēzus vārdi bija: “Viņi saka: “Kungs, Kungs,” bet nedara, ko Es saku.” Tie nav cilvēki, kuri tikai sapņo, kuriem ir mērķi, stratēģija un izglītība, bet kuri rīkojas pareizā virzienā. Visi cilvēki, kuri kaut ko reāli sasniedz, ir tie, kuri zina pareizo virzienu un darbības, un rīkojas šajā virzienā. Tieši šie cilvēki gūst panākumus savā dzīvē, lai arī kāda nebūtu dzīves sfēra. Ja tu šos principus lietosi bezdievīgām iekārēm, arī tad tie darbosies, tikai tas nekādi nedos slavu Dievam. Viss, kas nes Dievam slavu, ir saskaņā ar Dieva vārdu. Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek. Kur TIEŠĀM dara darbu, tur visa kā pietiek, un tāds ir Bībeles princips. Kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. Tās nav dažādas politiskās sapulces, kurās daudz spriež un pārdala naudu, taču realitātē nekas neaug un neattīstās.

Vakar mēs ar sievu baudījām pavasari Krimuldā, un atpakaļceļā bija slēgts Siguldas tilts. Pirms tam jau bija izlikta zīme, ka noteiktos datumos tilts periodiski tiks slēgts, taču bez paskaidrojuma. Turpceļā tur bija policijas mašīnas, cilvēki formās, kaut kāda aparatūra, ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība. Es skatījos uz policijas mašīnām, un tās nebija tādas kā mūsu, uz tām bija rakstīts “Polizei”. Braucot atpakaļ, atkal tilts bija slēgts, un gaidot redzēju, kā atlido helikopters, nolaižas virs tilta un sāk šaut, var atpazīt kaujas patronas. Man iekšā miers, un domāju, ka tās varētu būt mācības. Kad attaisīja ceļu, mēs braucām cauri, un es redzēju, ka stāv vīri formās, snaiperi ar kārtīgiem ieročiem, un turpat tādas kamera kā mums, tikai piecas reizes lielākas, un notiek filmēšana. Tapa kādas filmas viena epizode, taču kas gan tur netika iesaistīts – filmēšanas komanda, cilvēki, mašīnas, aparatūra, atribūti, un cik daudz naudas tas prasa, lai filmā parādītu tikai vienu epizodi! Cik daudz laika ir jāiegulda tajā, lai kvalitatīvi atainotu vienu epizodi! Tu sēdi un skaties filmu, bet kāds darbs un kādi resursi tajā ir ieguldīti! Cik daudz ir vajadzīgs ieguldīt, lai radītu to, ko mēs varam baudīt! Ir labas filmas, ir sliktas filmas, citas izdodas, citas neizdodas, un nav neviena tāda režisora, kuram visas filmas ir ideālas. Taču ir tādi režisori, kuru filmas es principa pēc noskatīšos, piemēram, Ridlijs Skots, Stīvens Spīlbergs. Ja filmā spēlē Džonijs Deps, Leonardo di Kaprio, Rasels Krovs, Breds Pits, es skatīšos, vienalga, par ko tur būs. Man ir jāredz tas, kur ir Mels Gibsons. Viņiem ir arī neveiksmīgas filmas, bet ir daudz veiksmīgu filmu, kuras tu vari baudīt un gribi vēl. Tu zini šos vārdus, tu gribi redzēt un baudīt to, ko viņi sniedz. Bet kādi resursi, kāda nauda un kāds darbs tiek tajā ieguldīts! Ieva Akurātere dziedāja: “Mākslas darbi rodas mokās.” Tas norāda uz darbu. Grupa “Pērkons” to zināja jau padomju laikā. Nekas jēdzīgs, ko cilvēki gribētu no tevis saņemt, nenāk no zila gaisa, bet gan caur tavu darbu, kad tu zini pareizu virzienu un pareizas darbības, un tu rīkojies.

Varbūt tieši tāpēc Jēzus par Savas apustuļu grupas vecāko atstāja Pēteri. “Ja tu Mani mīli, gani Manas avis.” Pēteris nebija pilnīgi noteicējs pār visiem pārējiem mācekļiem, taču savā ziņā baudīja vadītāja statusu. Kāpēc tieši viņš? Es Pēteri Bībelē redzu kā rīcības cilvēku. Jēzus nāca pa ūdens virsu, un mācekļi izbijušies sauca: “Spoks!” Jēzus teica: “Nebaidieties, tas esmu Es.” Pēteris saka: “Ja tas esi Tu, liec man arī nākt pa ūdens virsu!” Pēteris kāpa ūdenī, trakojošā jūrā, un gāja. Ticība ir rīcība. Ja tu tici, tu rīkojies. Ja tu tici, ka vari iet pa ūdens virsu, tu ej pa ūdens virsu. Jēzus aresta brīdī Ģetzemanes dārzā Pēteris izvilka zobenu un nocirta ausi augstā priestera kalpam. Jēzus teica: “Nomierinies, Pēter, tā visam ir jānotiek, un, kas zobenu ņem, no zobena ies bojā.” Jēzus dziedināja kalpa ausi. Pēteris bija ļoti impulsīvs rīcības cilvēks. Savas impulsīvās rīcības dēļ viņš sagādāja daudz problēmu, bet nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Tas, kurš kaut ko dara, vienmēr kļūdīsies, un tiks kritizēts. Tas, kurš nedara, ir pieļāvis pašu lielāko kļūdu – neko nedarīt. Lūk, viens no iemesliem, kāpēc Jēzus par vadītāju izvēlējās tieši Pēteri.

Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. Tu vari pavērot pats savu kalpošanu. Cik daudz tu esi ieguldījis savā kalpošanā, tādi arī tev ir augļi. Vai tas, ko tu dari un kā tu dari, ir tādā mērā, ka tas uzrunā cilvēkus? Vai caur tavu kalpošanu cilvēki nāk pie Dieva un mainās? Tas attiecas uz mājas grupiņu, kārtības kalpošanu, slavēšanu, jebko. Ja tu ieiesi mūsu draudzes mājas lapā, tad redzēsi ļoti daudz dažādus video materiālus. Ir tādi video, kurus skatoties, Dievs uzrunā, un tas nozīmē, ka cilvēki tajā ir ieguldījuši. Viņi ir rīkojušies un radījuši kaut ko tādu, ko tu vari baudīt un kas tev var palīdzēt. Citi video ir nekvalitatīvi uztaisīti, ar sliktu attēlu un sliktu skaņu vai neko nevar saprast, un var redzēt, ka cilvēki nav ieguldījušies, nav strādājuši, un tur valda trūkums; tur nav nekā tāda, ko es tur gribētu.

Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.” (Salamana pamācības 27:21)

TU tiec novērtēts pēc sava darba. Dieva acīs katrs cilvēks ir vērtīgs. Realitātē ir vērtīgi cilvēki, un ir nevērtīgi cilvēki. Saki, ko tu gribi, tā ir patiesība. Ja tu nedod cilvēkiem neko baudāmu, cilvēku dzīve nemainās uz labo pusi pēc Dieva prāta, tad tava dzīve ir nevērtīga. Tā cilvēka dzīve, kurš kaut ko rada pēc Dieva prāta, ko citi var lietot, ir vērtīgāka. Cilvēka vērtību nosaka viņa prasmes, viņa darbs, kas citiem dod reālu labumu. Tādā mērā, kādā tu spēj to dot, tādā arī tu esi vērtīgs. Ir dažāda līmeņa oratori, un vienu uzaicina uzstāties par pieciem tūkstošiem eiro, bet otru par pieciem simtiem eiro. Kāpēc? Tam, ko dod otrais, vēl pagaidām nav lielas vērtības. Pirmajam ir pavisam cita vērtība, viņam ir pieredze un zināšanas, viņam ir, ko dot citiem. Tāpēc katra cilvēka vērtību nosaka pēc tā, kā viņš ir rīkojies, kāds ir viņa darbs un augļi, galu galā, kāda ir viņa dzīve. Cik daudz tu esi sasniedzis? Tu spēj dot tikai tik daudz, cik tu pats esi izaudzis.

Cilvēka vērtību nosaka viņa darba rezultāts, nevis vienkārši tas, ka tu kaut ko dari. Ir cilvēki, kas visu savu mūžu nostrādā fabrikā un gaida pensijas gadus, un cer, ka tajā laikā valsts maksās daudz labāku pensiju nekā tagad. Kāpēc valstij vispār būtu tev jāmaksā pensija? Es domāju, ka katram cilvēkam savas dzīves laikā ir tik daudz jāstrādā un jādod cilvēkiem, ka viņam pašam pietiek pensijai un vēl pāri paliek. Kāpēc būtu jābūt bezdarbnieku pabalstam? Jo cilvēki strādā “fabrikā” un pārtiek no kapeikām, kuras viņiem atmet. Vai pazīsti daudz laimīgu pensionāru, kuriem ir liela pensija? Viņš taču visu savu dzīvi ir nostrādājis “fabrikā” un tagad raud, ka pensija ir par mazu. Viņš ir veicis vienu un to pašu darbību visu savu dzīvi. Protams, tā ir netaisnība, ka pensijas ir tik mazas, bet cilvēka vērtību nosaka viņa darba rezultāts, ko tu esi devis cilvēkiem. Tu vēlies būt vērtīgs? Mājas grupiņas vadītājs, piemēram, ir ļoti vērtīgs, jo caur viņu izmainās ļoti daudz cilvēku dzīves. Tomēr cik daudz un cik kvalitatīvi tas ir? Vai viņš to izdara pats, vai ar mācītāja palīdzību? Kāda ir mana kā mācītāja vērtība? Cik daudz cilvēku dzīves pozitīvi izmainās caur manu kalpošanu? Protams, to visu dara Dievs caur mani, bet tomēr es kā cilvēks daru konkrētas lietas, un mana vērtība ir lielāka nekā mājas grupiņas vadītāja vērtība, ja skatāmies pēc šī panta – cilvēka vērtību nosaka viņa darba rezultāti, ieguldījums, tas, cik viņš ir nodevies, strādājis, gudri rīkojies, sasniedzis. Tas ir rīcības cilvēks, kas nav rīkojies kaut kā haotiski, bet konkrētā virzienā. Lai tu nedomātu, ka veidoju sevi par pasaules centru, varu pateikt, ka ir ļoti daudz mācītāju, piemēram, Aleksejs Ļedjajevs, kuri ietekmē daudz vairāk cilvēku dzīves. Ja mēs mērām simtos, tad viņi tūkstošos, un ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pašlaik es sazinos ar kādu mācītāju, kurš no nulles ir iesācis draudzes Krievijā, un šobrīd viņam ir piecdesmit draudzes. Tas nav kā Latvijā, kur var droši iet pa ielām un brīvi sludināt, tā ir Krievija, tur viņiem ir tikai viena “pareizā” ticība, kas ir pareizticība, tur ir tikai viens karalis, un nav nekādas demokrātijas. Piecdesmit draudzes NO NULLES, un vairākas no tām ir skaitliski lielas! Kāda tā ir ietekme, pozitīva ietekme! Viņš ir vērtīgāks par mani, bet es gribu palielināt savu vērtību. Mums katram ir uzdevums palielināt savu vērtību. Tas, kā tu spēj palielināt savu vērtību, nosaka to, cik daudz cilvēkus tu spēsi pozitīvi ietekmēt. Tas, ko Jēzus Kristus darīja virs zemes – veidoja mācekļus, dziedināja slimos, mācīja, atstāja mums evaņģēliju, – ir unikāla vērtība, pati lielākā vertība, kas var būt! Tu redzi tādu Jēzu, kurš mājās guļ? Es drīzāk redzu tādu Jēzu, kurš guļ laivā, dodoties no vienas kalpošanas vietas uz otru, es redzu tikai tādu gulēšanu. Es redzu Jēzu kā rīcības cilvēku, Viņš saka, ka dara nevis no sevis, bet pēc Debesu Tēva prāta. Ir svarīgi darīt Dieva gribu savā dzīvē, vienalga, vai tas būtu bizness, izglītība, zinātne, kalpošana draudzē, grupiņas celšana vai kas cits. Tikai pēc Dieva gribas, pēc Viņa prāta! Un Dievs grib, ka mēs darām Viņa darbu. Jēzus ar savu darbu atstāja kaut ko patiešām iespaidīgu – nav nekā labāka par evaņģēliju! Nav nekā brīnišķīgāka! Caur to es dzīvoju, man ir mērķi, ir kaut kādi rezultāti, es reāli dzīvoju! Cilvēks bez mērķiem, kas ir augstāki par viņu pašu, nevar pilnā mērā dzīvot, baudīt no dzīves.

Ir tāda filma “Kokaīns” ar Džoniju Depu. Tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem par laiku, kad Amerikā no Kolumbijas milzīgos apmēros ieplūda kokaīns. Džonijs Deps attēloja tieši vienu no tiem, kas pārvaldīja šo piegādi. Tur tika iesaistīti valsts specdienesti, narkotikas pārvadāja ar valsts lidmašīnām, tas viss bija ļoti lielos apmēros, un amerikāņu valdība to piesedza. Šo cilvēku, ko viņš attēloja, sauc Džordžs Džangs (George Jung), un viņš šo cilvēku apmeklēja cietumā, lai precīzi attēlotu, kāds viņš ir – gan kā viņš sāka to visu, kā izauga, uzplauka un par ko beigās pārvērtās. Tieši tāpēc šī aktierspēle bija tik laba un ticama. Džonijs Deps ir ļoti labs aktieris, un viņš izdarīs vairāk nekā vajag, viņam nepietiek tikai iemācīties savu lomu, viņš apciemoja un iejutās šī cilvēka ādā, viņš ir rīcības cilvēks. Rīcības cilvēki izdarīs vairāk nekā prasa, vairāk nekā maksā. Tu taču negribi būt viens no pelēkās maksas, kuram maksā kapeikas, kurš skrien no darba, lai tiktu ātrāk prom, kurš grib tikai ātrāk pabeigt, kurš grib tikai, lai dzīvē paiet ātrāk, nodzīvojot to bez mērķiem! Vai tiešām gribi būt pensionārs ar kapeikām? Ja arī tā notiek, bet esi darījis Dieva darbu, un kādu apstākļu dēļ pēc tam tev nav finansējuma, tad štrunts ar to, jo tu zini, ka esi nesis reālus augļus visai cilvēcei vai kādai konkrētai cilvēku grupai. Es gribu, ka tu esi rīcības cilvēks, kas dara vairāk nekā prasa, jo es zinu, ka bez tā tu nekas nebūsi, un tava vērtība būs ļoti minimāla, bet es gribu, ka tu esi VĒRTĪGS!

Šonedēļ man atnāca no Jaunzēlandes pasūtīts augstas klases pastiprinātājs “Plinius Hiato”, uz kastes virsū bija rakstīts: “Mūzikas sirds”. Tas ir veidots no viskvalitatīvākajām detaļām, kas savāktas ar rokām. Kad atver vaļā instrukciju, kas nāk līdzi, tur ir ierīces apraksts un pašā apakšā arī firmas bosa paraksts. Es esmu izrakstījis un pasvītrojis pašu galveno, kas no malas var izklausīties pat augstprātīgi, un es esmu pieķēris arī pie sevis, ka ir kādi principi, kurus es zinu, ka tie strādā tieši tā un nekā citādāk, un es eju tajā virzienā, nelokos neviena priekšā un zinu, ka daru pareizi, bet ir cilvēki, kas uzskata to par lepnību. Tieši tāpat varētu padomāt par šīs firmas bosu. Tā viņš raksta par savu ierīci: ”Nav analoga šai ierīcei [..] Paredzēts, lai klausītos mūziku, nevis pārslēgtu TV kanālus vai uzsildītu istabu [..] Bauda no mūzikas, ar kādu Jūs vēl līdz šim nebijāt pazīstams [..] Mūsu izstrādājums krasi atšķiras no citu kompāniju ražojumiem [..] Mēs ticam, ka redzamās un jūtamās kvalitātes daļas, ko sniedz šī ierīce, uzlabos Jūsu uzskatu par mūziku vispār...” Liekas, ka viņi šauj ļoti augstu, un ir šaubas, vai šo ierīci nepārslavē kā ķīniešu ražojumus. Tomēr, kad es pieslēdzu un noklausījos vairākus diskus, KATRS disks bija vairāk par to, kas aprakstīts. Šie cilvēki tiešām ir radījuši pastiprinātāju, kas ļauj mūziku baudīt jaunās skaņās, viņi ir radījuši kaut ko patiešām īpašu, un tas nav iespējams, ja cilvēks nav rīcības cilvēks, ja viņš neuzdrīkstas un nav ambiciozs.

Netālu no draudzes telpām dzīvo vintāžas audio aparatūras kolekcionārs, kurš arī pārdod dažādus kasešu aparātus, pastiprinātājus, magnetafonus. Kad es ar viņu runāju un stāstu, ka mani interesē šīs lietas, tomēr ne vintāžas, bet jaunās ierīces, viņš saka, ka tie jaunie ir plastmasas mēsli un nekas nav labāks par vecajiem ražojumiem. Tas viņam ir etalons un pats labākais. Es gan neko nesaku, bet sirdī jau zinu, ka viņa vintāža ne tuvu nestāv līdzi tām tehnoloģijām, kas ir tagad. Vecie pastiprinātāji ir labi, bet ne tuvu tam, ko rada šodien, jo labākie ir jau sen iemācījušies no vintāžas sistēmām un krietni uzlabojuši visu. Šim pastiprinātājam ir augsta, bet piemērota cena, un par to ir rakstīts, ka, tiklīdz tu dzirdēsi, kā tas skan, aizmirsīsi par ieguldītajiem līdzkļiem, un tā arī bija. Tiklīdz es sāku klausīties un noķeru to vienu momentu, es pilnība aizmirsu par cenu un sapratu, ka par tādu ierīci var maksāt arī vairāk. Kas ir tas, ko tu radi? Šobrīd notiek mūzikla veidošana, un es domāju, ko šie cilvēki caur to spēs radīt – vai mākslinieki spēs radīt tādu uzvedumu, kas uzrunās neticīgu cilvēku sirdis, ka viņiem patiks un viņi gribēs tādā veidā pienestu Jēzu Kristu, ka viņi sapratīs, cik ļoti viņiem to vajag! Svētais Gars grib runāt! Viņš grib uzrunāt caur rīcības cilvēkiem, kas aug savā vērtībā. Visur, kur tu redzi kaut, kas tevi uzrunā, aizskar, patīk, aiz tā stāv rīcības cilvēks, kas rada kaut ko tiešām vērtīgu.

Vai tu zini, kāpēc ir daudz kristiešu, kas neskatās kristīgās filmas? Ir arī augstas klases kalpotāji, kas nelasa kristīgās grāmatas. Kāpēc, ieslēdzot kādu kristīgo filmu, nav vēlme to skatīties? Drīzāk gribas redzēt “Dzelzs cilvēku”. Tāpēc, ka liela daļa to filmu nav baudāmas. Es labāk palasu Bībeli, nevis skatos nebaudāmu filmu ar kristīgu saturu. Es jau arī skatos tikai tās, kuras zinu, ka ir labas, piemēram, “Kristus ciešanas”. Tur ir kvalitāte, tur ir sirds. No otras puses, es domāju, ka cilvēki, kas sākumā taisa sliktas kvalitātes filmas, ar laiku kaut ko izmaina un iemācās, ja turpina un nepadodas.

Kā zināt, kas ir tava nodarbošanās? Vienkārši sāc kaut ko darīt! Atrodi, ko tu saproti, ka tev daudz maz padodas un kas daudz maz patīk, sāc darīt, un tad arī iepatiksies un sanāks. Tu domā, ka Dievs man teica, ka es būšu orators? Es zinu, ka es sludinu, un tas nes augļus, bet man Dievs nebija teicis, ka es būšu mācītājs, sludinātājs. Viņš teica, ka būšu Viņa kalps. Un zini, kā es sāku sludināt? Man vienmēr bija liecība. Savā pirmajā draudzē man gandrīz katru nedēļu bija liecība par izmaiņām, kas notikušas tajā nedēļā. Un es nemaz negribēju tur stāvēt priekšā un runāt, tur arī knapi varēja saprast, ko es saku. Es kaut ko ātri uztraukumā nobēru, bet tomēr es gribēju pateikt, ko Dievs man ir darījis tās nedēļas laikā. Tur bija jāpiesakās, tāpēc es gandrīz pirms katra dievkalpojuma zvanīju mācītājam un teicu, ka man ir liecība, un mācītājs vienmēr arī ļāva man runāt. Vienreiz viņš pasniedza homilētikas (uzstāšanās māksla, kas māca par svētrunu uzbūvi, sagatavošanu un teikšanu) kursus, kuros es gribēju būt. Kāpēc? Es gribēju pateikt cilvēkiem par Jēzu. Patiesībā iemesls, kāpēc es kļuvu par sludinātāju un mācītāju, ir tikai tāpēc, ka es gribēju stāstīt par Jēzu ļoti daudz cilvēkiem, es gribēju uzrunāt pēc iespējas vairāk cilvēku. Tas, ka tagad draudzē ir kaut kāda sapratne par līderību, ir tikai tāpēc, ka es sapratu, ka tā var vairāk kaut ko izdarīt, nevis tāpēc, ka es piedzimu par līderi un uzreiz sapratu, kā vajag visu izdarīt. Nebija tā, ka es uzreiz gribēju būt līderis, motivators vai kā tamlīdzīgi, es vienkārši kaut ko darīju un darīju pareizas lietas, un ar laiku es sapratu, ka man patīk sludināt.

“Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Salamana pamācības 22:29)

Salamans saka, ka var būt tādi cilvēki, kas apkalpo un dod kaut ko augstas sabiedrības slāņa cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja tu labi proti savu amatu, tad var nākties apkalpot augsta līmeņa cilvēkus, jo visi meklē labāko.

Cilvēks, kurš labi apguvis savu darbu, stāvēs augstu cilvēku piekšā. Bokseris Mairis Briedis un basketbolists Kristaps Porziņģis tam ir labi piemēri. Viņi stāv ļoti augstu cilvēku priekšā, tai skaitā valsts prezidenta.

“Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm.” (Salamana pamācības 22:29)

Rīcības cilvēki vienmēr virzās uz augšu.

“Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pamācības 12:24)

Rīcības cilvēks rīkojas tūlīt, kad tas kļūst nepieciešams. Cilvēkam, kurš izvēlas būt gauss, vēlāk tik un tā būs jārīkojas piespiedu kārtā, tikai jau diemžēl citā – zemo ļaužu statusā. Jo valda tie, kas rīkojas laikus, savukārt pārējie pakļaujas. Tie ir cilvēki, kas visu atliek. Tiem risinājums ir Īrija. Gandrīz pusmiljons jeb ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju jau ir izbraukusi no mūsu valsts. Kopumā tie ir cilvēki, kas laikus nav uzņēmušies risināt un darīt to, kas ir jādara, tādēļ nav spējuši atrisināt savas problēmas Latvijā. Tava izvēle ir darīt to tagad un valdīt vai pēcāk un būt vergam. Kalpošanas sakarā ir divu tipu cilvēki. Vieni rīkojas, otri nē. Pirmie nāk pie manis un saka, ka viņiem ir vēlme vairāk uzņemties un arī paši iesaka, kā viņi to var darīt, pie otriem man ir jāiet pašam un jānorāda lietas, ko viņi nav paveikuši. Pirmie visu dara paši, otri man visu laiku ir jāstumj. Un panākumus savā dzīvē un kalpošanā biežāk gūs pirmie, tie valdīs. Otrais tips negūs panākumus, kamēr neiemācīsies būt rīcības cilvēks.

“Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet, kur vērsis darbīgs, tur daudz ienākumu.” (Salamana pamācības 14:4)

Kāda šeit morāle? Ja nav vērša, nav izdevumu, bet, ja nopērc vērsi, vēlāk ir daudz ienākumu jeb tu nevari vinnēt, kamēr neuzņemies risku.

“Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” (Salamana pamācības 16:3)

Dari to, kas ir saskaņā ar Dieva vārdu. Kalpošanā saredzi Dieva vadību, arī biznesā, darba vietā vai mācībās, lai kur tu būtu, rīkojies saskaņā ar Dieva vadību, ko iegūsi personīgās attiecībās ar Dievu. Šogad aprit jau astoņpadsmit gadi, kopš es regulāri ikdienā esmu pavadījis laiku lūgšanās un Bībeles studēšanā. Tieši no turienes man nāk precīzi norādījumi par to, kā darīt lietas. Ja es dzirdu no Dieva, es nevaru nedarīt, un ir svarīgi rīkoties uzreiz.

“Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība.” (Salamans mācītājs 10:10)

Ja tu gribi kvalitatīvi izdarīt savu darbu, nepietiek tikai ar strādāšanu, ir arī jāmācās. Jāmācās tajos virzienos, kuros gribi gūt panākumus. Nākamnedēļ, piektdienas vakarā un sestdien visas dienas garumā pie mums uzstāsies viesmācītājs no Dāga Hevarda-Milla kalpošanas, draudžu apvienības bīskaps Ričards Erī, kurš semināru formā mācīs par līderības principiem. Tā būs lieliska iespēja ikvienam mācīties. Izmanto to! Uzzināsi pareizāko virzienu un sapratīsi, kā to sasniegt.

Dāvids no Bībeles ir labs rīcības cilvēka piemērs, jo jau no mazotnes viņš to attīstīja. Ganībās viņš trenēja lingošanu, lai, kad kāds plēsējs nozagtu no ganībām kādu aitu, viņš to varētu panākt, uzveikt un laupījumu atņemt. Viņš nebijās pat lauvas priekšā. Kad Izraēlu apdraudēja filistiešu karaspēks un Dāvids sastapās ar patieso mīkstčaulīguma stāvokli savas armijas vidū, viņš jau atkal bija tas, kurš nekavējās reaģēt. Lūk, viņa panākumu atslēga! Dāvids rīkojās tūliņ un uzvarēja. Taču arī viņa dzīvē bija brīži, kad tā viss nenotika un Dāvids vispār nereaģēja uz notiekošo. Reiz, kad viņš jau bija ķēniņš un daudzu bērnu tēvs, viens no viņa dēliem, Amnons seksuāli izmantoja savu māsu Tamāru, taču Dāvids šim nodarījumam nebija piešķīris lielu ievērību. Šo kaunu ļoti ātri varēja atrisināt, liekot pārim apprecēties, taču Dāvids nereaģēja. Rezultātā Tamāras brālis Absaloms pie sevis nozvērējās, ka, ja tēvs neko nedarīs, viņš darīs. Pagāja pāris gadi, un viņš savu brāli nogalināja. Ar to nekas nebija beidzies. Sava tēva dēls uzsāka arī mērķtiecīgas darbības, lai šķeltu ķēniņa galmu, un pulcināja ap sevi ietekmīgus varasvīrus Dāvidam aiz muguras. Domājams, savu lomu šai notikumā nospēlēja tieši Dāvida vienaldzība pret pāridarījumu Tamārai. Dāvidam sava dēla soļi bija zināmi, taču viņš jau atkal ļāva sirdij valdīt pār prātu un neņēma vērā draudīgo situāciju, lai gan patiesībā viņam vajadzēja savu dēlu sodīt ar nāvi vai izsūtīt trimdā. Rezultā Izraēlā izcēlās pilsoņu karš, lija tūkstošiem cilvēku asiņu, Dāvids gandrīz pazaudēja savu valsti un tikai tādēļ, ka vienreiz nerīkojās, kad bija jārīkojas. Un vai tu vienmēr rīkojies? Bezdarbība var dārgi atspēlēties! Ir jābūt rīcības cilvēkam! Un bija vēl kāda reize, kad Izraēls gāja karot, bet Dāvids toreiz izvēlējās nebūt pie karaspēka un palika Jeruzālemē. Šai laikā viņš iepazinās ar kādu skaistu sievieti un gribēja ņemt viņu sev par sievu, taču viņai jau bija vīrs, bet Dāvids savā apmātībā pavēlēja to nogalināt. Šis stāsts ir ilustrācija tam, cik riskanti ir atstāt novārtā savu pienākumu, savu spēju rīkoties, vienalga, vai tas būtu dievkalpojuma apmeklējums, noteikti vārdi kādam konkrētam cilvēkam, evaņģelizācija mājas grupā vai kas cits. Ja nerīkosies, tas var dārgi maksāt! Visbeidzot sirmā vecumā Dāvids atkal nolēma nereaģēt un nogaidīt. Varu kēniņvalstī bija iecerēts nodot Dāvida dēlam Salamanam, taču, kamēr ķēniņš ar to nesteidzās, galmā arvien vairāk šim amatam virzīja Adonju, citu Dāvida dēlu. Viņa pusē nostājās karaspēka virspavēlnieks Joābs, viens no priesteriem un citi ietekmīgi cilvēki. Viņi zināja Dāvida gribu, taču zināja arī to, kā viņš attiecās pret lietām. Tad, kad Dāvids nerīkojās, Joābs rīkojās. Un es daļēji zinu, kāpēc Joābs pieslējās Adonjam, nevis Dāvidam. Joābs jau bija atskatījies n-tās reizes, kad Dāvids nerīkojās. Ja tu esi līderis un nepieņem pareizus lēmumus attiecībā uz cilvēkiem par savas grupiņas kārtību, cilvēki tev pārstās uzticēties. Ja es savā draudzē pieļaušu viltus mācības, aprunāšanu un nelikšu šādiem cilvēkiem doties prom, jūs paši man pārstāsiet uzticēties. Ir lietas, kas ir jādara un jāpaveic uzreiz. Pēdējā brīdī Dāvids saņēmās un iecēla Salamanu par ķēniņu. Ar pēdējiem vārdiem Salamanam viņš pieminēja pret sevi parādīto neuzticību un lika tās sekām atgriezties atpakaļ pie tiem, kas to darījuši.

“Un tāpat tu jau zini, ko man ir nodarījis Joābs, Cerujas dēls, proti, kā tas ir rīkojies ar diviem Israēla karaspēka virspavēlniekiem – ar Abneru, Nera dēlu, un ar Amasu, Jetera dēlu -, kurus viņš ir nogalinājis, kara asinis izliedams miera laikā un aptraipīdams ar izlietām asinīm savu jostu, kas ap viņa gurniem, un savas kurpes, kas tam kājās. Tādēļ rīkojies pēc savas gudrības, bet viņš gan lai neaiziet mierā sirmā vecumā mirušo valstībā... Un redzi, pie tevis vēl ir arī benjamīnietis Šimejs, Geras dēls, no Bahurimas pilsētas, kas ar iznīcības lāstiem mani ir nolādējis tad, kad es biju ceļā uz Mahanajimu. Bet tad viņš bija atnācis man pretī pie Jordānas, un es ar zvērestu pie Tā Kunga esmu apņēmies, solīdamies: ar zobenu es tevi nenonāvēšu. Bet tu viņu neturi vis par tik nevainīgu, jo tu esi gudrs vīrs un zini, ko tu viņam izdarīsi, lai viņu sirmā vecumā novestu mirušo valstībā asinīm aptraipītu." (1. Ķēniņu grāmata 2:5,6,8 )

Dāvids deva norādījumus par to, lai Salamans nokārto līdz galam lietas, ko viņš savas dzīves laikā nepaveica. Salamans paklausīja un ātri nogalināja gan Joābu, gan Šimeju, gan arī savu brāli Adonju. Tas bija gudrs gājiens. Pēc šīs Salamana rīcības valsts uzplauka. Salamanu dēvē par gudrāko cilvēku pasaulē, kāds jebkad ir dzīvojis un kāda vairs pēcāk nebūs. Lai arī viņa dzīve nebeidzās tik labi, kā sākās, tomēr šis laiks bija pati kulminācija Izraēla valstī. Man patīk arī veids, kā Dāvids tika galā ar savām lietām. Bija pasivitātes posmi, bija nenokārtotas lietas un to dēļ problēmas, asins izliešana, un tomēr savā laikā viņš visu paveica. Un es ticu, ka, ja arī tu esi pieļāvis kādas kļūdas, esi pagājis garām kādām iespējām rīkoties, tu visu nokārtosi!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi ”Rīcības cilvēki” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Comments