TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Personīga atklāsme

Publicēja 2018. gada 18. sept. 11:22Līga Paņina
Ziņas datums 18.09.18.

Cik svarīgi ir būt personīgās attiecībās ar Dievu! Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka viss, kas manā dzīvē un draudzē šobrīd notiek, ir ne vien pateicoties Dievam, bet arī tam, ka esmu regulāri pavadījis laiku ar Viņu. Tāpat tas ir arī iemesls tam, kāpēc es esmu kļuvis par to, kas esmu. Pavadīt laiku ar Dievu nenozīmē tikai noskaitīt grēku nožēlas lūgšanu, bet regulāri meklēt Viņa vaigu un tuvumu. Tieši to arī es daru līdz pat šim brīdim. Ja tev nav savu personīgu attiecību ar Dievu, tad ar tevi ir viegli manipulēt. Cilvēkam, no kura tu ietekmējies, pat var nebūt mērķa ar tevi manipulēt, bet tāds var būt rezultāts. Tev visapkārt ir milzīga informācijas plūsma, kura nāk no cilvēkiem. Arī šeit, draudzē, ir liels skaits cilvēku, ar kuriem satiekoties, tu apmainies ar informāciju. Tāpat ir arī ar Bībeli. Bībele ir cilvēku darbs. Jā, tās autors ir Dievs un tas ir Viņa vārds, taču to visu ir uzrakstījuši cilvēki. Šie cilvēki tev nodod informāciju. Vienīgais kritērijs, pēc kā izsvērt to, kā tavā dzīves situācijā būtu rīkoties pareizi, ir saprast un pašam atklāt atbildi no Dieva.

Pirmdien man bija saruna ar kādu mācītāju, kurš līdz šim brīdim nebija akceptējis savas draudzes dalību tautas lūgšanu sapulcē. Viņam bija radušies dažādi jautājumi. Mācītājs teica tā: “Esmu sastapies ar kādiem cilvēkiem, kas aizgājuši no tavas draudzes, sakot, ka pie jums ir kontrole.” Mana atbilde bija šāda: “Pirmkārt, no mūsu draudzes normāli cilvēki neaiziet, kā tikai šizofrēniķi, buntinieki un neapmierinātie, bet, ja aiziet arī normāli cilvēki, kas saņēmuši šādu Dieva vadību, viņi arī normāli aiziet uz citu draudzi un nestāsta citiem to, ka pie mums esot kontrole.” Pēc šīs sarunas viss labi beidzās, un mums būs sadarbība. Pēc tam es šo visu sarunu pārdomāju. Tā bija vienkārša neizpratne par kādiem atsevišķiem jautājumiem, kuras dēļ šis cilvēks no manis novērsās. Kam mēs ticam? Kādam, kurš aizgājis no kaut kurienes un buntojas pret draudzi, vai mācītājam, kurš visu redz reālajā gaismā?

Ir ļoti būtiski, no kā tu saņem informāciju, kurai uzticies. Mums visapkārt informācijas daudzums ir milzīgs. Draudzē ir mācītājs un mājas grupiņās ir līderi. Tāpat mēs ikdienā uzņemam informāciju un ietekmējamies no interneta, grāmatām, darba kolēģiem un cilvēkiem, kas atrodas visapkārt. Es pārdomāju šo jautājumu, kuru mācītājs man uzdeva, un sapratu kādu lietu. Ja cilvēkam nav savas personīgās atklāsmes no Dieva, tad, gribot vai negribot, ar viņu notiek manipulācijas. Šis cilvēks tiek manipulēts un velna raustīts kā lelle. Ja cilvēks pats nav saņēmis no Dieva vai noraidījis to, ko teica mācītājs, viņš, pašam nejūtot, tiek manipulēts, un arī ne tāpēc, ka to grib mācītājs. Kad es sludinu sprediķi, ne visas lietas tiešā veidā attiecas uz tevi. Tev no Dieva pašam jāsaprot, kas no tā visa attiecas uz tevi un kas nē. Ja tev nav savu personīgo attiecību ar Dievu, tad tu uzskatīsi, ka viss, ko es sludinu, attiecas uz tevi, un rezultātā pats sāksi buntoties, ja dzirdēsi ko nepatīkamu. Tas notiek tāpēc, ka tev nav savas atklāsmes no Dieva par to, kas uz tevi no tā visa šobrīd attiecas. Lūk, draugs, kāpēc ir svarīgi regulāri būt savā lūgšanu kambarī!

Cik ļoti svarīgi ir pašam studēt un izprast Dieva vārdu! Es nevēlos ne ar vienu cilvēku manipulēt, bet, ja cilvēkam nav savas atklāsmes no Dieva, tad viņš pats šo kontroles izjūtu sevī rada. Neviens draudzē tevi necenšas kontrolēt. Tu pats neveido savas personīgās attiecības ar Dievu, un tāpēc arī izveidojas ačgārna saprašana. Tu neseko Dievam, bet cilvēkam. Jā, Pāvils gan saka: “Sekojiet man kā es Kristum,” taču Kristus ir galva. Mēs sekojam Kristum arī caur cilvēkiem, taču, ja šis cilvēks Viņam neseko, tad arī mēs nesekojam šādam cilvēkam. Mums pašiem jāizdara izvēle. Cik svarīgi ir būt stiprā draudzē, kurā ir cilvēki, kas dod pareizu informāciju! Tu vari atrasties pareizā informācijas laukā. Tieši tāpat ir svarīgi tas, kādas ziņas tu lasi vai klausies. Ir dažādas ziņas, kuras ietekmē dažādi politiskie spēki. Piemēram, CNN un līdzīgi mediji ir genderisma piekritēju pārziņā, tāpēc tu no tiem nedzirdēsi patiesību.

Informācijas lauks, kurā tu dzīvo, nosaka arī virzienu, kurā dosies, jo viss sākas ar prātu. Ko tu pieņem kā patiesību un savu virzienu? Ja tu neesi stiprā draudzē un neuzticies līderim un mācītājam, tad, klausoties dažādos cilvēkos, kuri nav sakārtojuši sevi un savu dzīvi, tu dzirdi negatīvu informāciju, kas sašauba tevi, novirza no pareizā virziena un galu galā noved strupceļā. Cik svarīgi ir būt vidē, kur skan pēc iespējas vairāk pozitīva un patiesa informācija! Cik svarīgi ir būt stiprā draudzē! Šīs ir ļoti svarīgas lietas: personīgas attiecības ar Dievu, stipra draudze un personīga atklāsme no Dieva. Ja tev nav personīgas atklāsmes, piemēram, par to, ka esi apprecējies ar savu sievu, tad kāpēc tev par viņu gādāt, ja tu nesaproti, kāpēc dzīvo kopā ar šo cilvēku? Kāpēc par viņu gādāt? Tāpēc, ka kāds lika tā darīt? Tev pašam tas jāsaprot, citādāk kāda būs tava gādība par šo cilvēku? Ja tu neesi kopā ar cilvēku, kuru tu tiešām mīli, tad kāda būs jūsu kopdzīve? Ir svarīgi šo visu zināt, lai mēs nenokļūtu dažādos viltus tīklos, un lai mēs būtu saņēmuši pareizu Dieva vadību. Pirmkārt, ne mācītājos, ne vadītājos, ne cilvēkos ir jāklausās, bet Dievā. Es esmu tikai Dieva kalps, kas atklāj tev Dieva gribu. Arī atklājot Dieva gribu, var būt problēmas.

No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties. Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu brīdināt, sacīdams: Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek!Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.”” (Mateja evaņģēlijs 16:21-23)

Šī Rakstu vieta kļuva par iemeslu sprediķim. Kas Jēzum teica šos vārdus? Tas bija Viņam tuvs cilvēks, kurš ticēja Kristum, ka Viņš ir Dieva Dēls. Pat no tuva cilvēka var nākt dezinformācija. Mēs viens otru ietekmējam. Ja nav personīgu attiecību ar Dievu un stipras draudzes, tad tu noteikti nokļūsi velna tīklos. Pēc tam cilvēkam rodas nepareizas domas, kas izsauc tādas pašas darbības un attiecīgi arī auglību vai neauglību kalpošanā un citās dzīves sfērās. Kāpēc Jēzus ļoti agresīvi reaģēja uz Pētera teikto? Tāpēc, ka Jēzus klausījās un pieņēma tikai Dieva balsi. Ko tas nozīmē? Vai nevajag klausīt mācītāja balsi? Vajag, bet jāizšķir kas kurai situācija ir tieši tev un kas ir domāts visiem, kādam citam vai nevienam. Arī es varu sarunāt muļķības. Ir daudz un dažādi cilvēki, daudz un dažādas balsis. Ir cilvēki, kas pat labu domādami var novērst tevi no Dieva aicinājuma, jo tev pašam nav personīgas atklāsmes no Dieva un personīgas attiecības ar Viņu.

Lūk, draudzes kalpotājas piemērs par to, kā viņa, domājot, ka saņēmusi vadību no Dieva, darīja to, kam patiesībā Dievs viņu nebija aicinājis. Šajā situācijā neviens nav sliktais, taču katrs ir uztvēris kaut ko savu kā pareizu esam. “Es iepriekš biju kādā draudzē, kur mācītāji izbeidza savu kalpošanu un visiem draudzes dalībniekiem teica, ka katrs var iet, kur viņam šķiet pareizi. Man tā bija ļoti liela problēma, jo šo draudzi biju pieņēmusi kā savas mājas un tur ļoti labi jutos. Pie sevis es domāju: “Kur lai tagad dodos?” Pēc laika mums bija līdzīga draudze Siguldā. Kad draudzes kalpotāji redzēja, ka es vēl nezinu kurp doties, viņi mani aicināja iet uz to draudzi. Es, protams, gāju. Tam sekoja dažādi noteikumi: man bija jāsāk dzīvot un strādāt Siguldā, jāizstaigā visas Siguldas mājas un visiem cilvēkiem jāevaņģelizē. Es tur braucu divreiz nedēļā un gāju ar vēl citiem cilvēkiem pa ielām evaņģelizēt. Kopā ar vēl kādu sievieti mēs pamazām pārņēmām visas kalpošanas, kas tur bija. Draudzes vadītājs nāca par mums pravietot, taču man bija nepatīkama sajūta, jo nevēlējos neko dzirdēt. Man bija tāda sajūta, it kā es būtu piespiesta doties uz Siguldu. Es Siguldu tajā brīdī ienīdu. Man nepatika nedz pilsētas ielas, nedz arī cilvēki. Tikai pēc dažiem mēnešiem Dievs manā dzīvē sūtīja cilvēkus, no kuriem es sapratu, ka tas nav Dieva likums, ka man tur jābūt. Es tiešām nesapratu, kur man būt. Man tas bija ļoti nozīmīgi, jo nobriedušam kristietim būt konkrētā draudzē ir svarīgi.” Kāds kalpotājs Indrai teica, ka viņai jāpārceļas uz Siguldu, lai tur kalpotu. Diemžēl Dievs Indrai to neteica. Lūk, kāpēc ir svarīgas personīgas attiecības ar Dievu. Ja to nav un arī pašam nav personīgas atklāsmes par kādām lietām, tad tu darīsi to, kas nav tavs, un tur nebūs nedz augļu, nedz rezultāta. Tu vienkārši izšķied laiku, dzīvi un savus spēkus.

Kā tas varētu izskatīties mūsu gadījumā? Piemēram, ja es pateiktu kādai kalpotājai no savas komandas, ka jāatver jauna mājas grupiņa Purvciemā, tad, manuprāt, par atklāsmes esamību vai neesamību nav jādiskutē, ja šim cilvēkam jau sen ir atklāsme par to, ka jābūt daudz mājas grupiņām. Ja es pateikšu, ka šāda grupiņa jāatver, viņa ies un to izdarīs. Svarīgi saprast līmeni tam, ko no tevis prasa: vai pārcelties dzīvot uz citu pilsētu, vai tepat blakus rajonā atvērt mājas grupiņu, kas jau ir ieplānota. Ja es šai kalpotājai pateiktu, ka jāatver mājas grupiņa Āfrikā vai Pakistānā, tad gan viņai būtu nepieciešama personīga atklāsme no Dieva. Par vēl vienu mājas grupiņu nevajag personīgu atklāsmi, ja tas cilvēkam tāpat jau ir sirdī, bet par tik lielu izaicinājumu kā došanos pāri Latvijas robežai gan vajag personīgu atklāsmi no Dieva. Līdz pat šodienai es neesmu nevienam licis doties kalpošanā ārpus Latvijas.

Mēdz būt situācijas, kad lielos kristīgos pasākumos kāds pravietis pēkšņi pienāk un sāk kaut ko par tevi pravietot, un tev visa dzīve apgriežas kājām gaisā, jo tu pats nespēj loģiski izšķirt šo informāciju un saprast to, kas tiešām attiecas uz tevi un kas nē. Vislabākais pravietis, draugs, ir vietējās draudzes mācītājs, kurš pazīst draudzes cilvēkus un zina, kas kuram ir vajadzīgs. Svešs cilvēks nevar tev loģiski neko pravietot par to, kas tu būsi un kas tev jādara. Tieši šo iemeslu dēļ ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu un personīga atklāsme no Viņa. Kāpēc citiem cilvēkiem neaug viņu mājas grupiņas? Tāpēc, ka šiem cilvēkiem nav personīgas atklāsmes par to, ka viņa grupiņa vispār var augt. Ja tev nav personīgas atklāsmes par to, ka tevi šajā kalpošanā ir ielicis Dievs, tad nekas arī nenotiek. Protams, ir arī otrs variants, kad cilvēks visu labi zina, bet nevēlas neko darīt. Protams, ka ikviens var vadīt savu mājas grupiņu, bet katram ir savs laiks to darīt, sava gribēšana un ne katrs šajā brīdī ir ielikts to darīt. Tu varbūt šobrīd esi ielikts par palīgu. Tāpat arī manas komandas cilvēkiem ir dažādas kalpošanas. Šajā brīdī vienai no kalpotājām ir tik liela kalpošana, kuru neviens cits nespētu uzņemties. Viņai tas ļoti labi izdodas, jo ilgu laiku ir bijusi man kā palīgs. Dievs viņai ir devis arī dažādas dāvanas, kuras var izmantot. Dievs šo kalpotāju aicināja, viņa paklausīja, un Dievs liek visam izdoties. Šobrīd es pie šīs sievietes redzu ko tādu, ko iepriekš nemanīju. Viņa ir cilvēks savā vietā, un man šos pienākumus būtu grūtāk izpildīt.

Arī šī lielā tautas lūgšanu sapulce, kas tiek organizēta – Dievs mani aicināja, un es atsaucos. Tā bija atklāsme no Dieva. Mēs kā draudze ejam, un mums atveras durvis. Tā būs grandioza sapulce. Tur būs tūkstošiem cilvēku. Mēs kopīgi pielūgsim un slavēsim. Tur būs bīskapi un arhibīskapi, kas teiks runas, būs lūgšanas un aicinājums pie Kristus. Būs aizlūgšanas par cilvēkiem. Awakening pasākums bija tikai iesildīšanās. Es vēlos, lai tu nepaej ne zem vienas kontroles, bet pats saņem no Dieva un pats apzinies, kas ir pareizi un nepareizi. Tev jābūt stiprā draudzē, kur ir vairāk pozitīvas informācijas. Galu galā Dievs ir galva, un mēs esam Kristus miesa. Mēs tikko naktī braucām no evaņģelizācijas. Aiz manis brauca Edgars, kurš paspīdināja man ar gaismām, nodomāju, ka varbūt policija man ir priekšā. Un tad pēkšņi saņēmu zvanu no Ievas, kura teica, ka priekšā ir netraferēta policijas mašīna. Es tūlīt samazināju ātrumu, tā izvairoties no soda. Burtiski pēdējā brīdī paspēju. Un es to salīdzinu ar garīgo dzīvi, ka tev jābūt draudzē, kur tu saņem pareizu informāciju.

Šobrīd norisinās evaņģelizācija dažādās Latvijas pilsētās, un sprediķa tēma ir “Septiņi pasaules brīnumi”. Tas ir Dievs, cilvēks, Kristus upuris, personīgas attiecības ar Dievu, draudze, kalpošana un ticība. Es nezinu kā, bet caur šīm attiecībām pats Dievs darbojas mūsu dzīvēs. Esmu pamanījis, kad mēs kā draudze sākam darīt kaut ko plašāk, tā izmaiņas notiek arī pie mums pašiem. Dievs ir ārkārtīgi labs. Lūk, kā piemēru varu parādīt māsu un brāli, tie ir Pēteris un Linda, kuri draudzē ir astoņus gadus. Vecāki izlēma to, kur viņiem būt un kur viņiem nebūt, kamēr bērni bija nepilngadīgi. Viņu vecāki apmeklēja mūsu draudzi kādu laiku un tad aizgāja uz citu draudzi, un pēc tam nomainīja vēl vairākas draudzes. Bet bērni palika šeit, un es domāju, ka viņi saņēma personīgu atklāsmi no Dieva. Tajā laikā Pēterim bija 14 gadi, Lindai 12 gadi, un vecāki negribēja, ka viņi nāk uz šo draudzi. Bērni uzstājīgi pateica, ka nāks šeit un viss. Es domāju, ka tas nav iespējams bez personiskas atklāsmes no Dieva. Vecāki nāca pie manis un lūdza, lai atlaižu viņu bērnus. Es uz to atbildēju, ka baznīcas durvis ir atvērtas visiem cilvēkiem un es nevaru likt nevienam iet prom. Cilvēkam pašam jāizlemj, kur viņš grib būt, kaut vai viņš ir vēl bērns. Protams, vecākiem ir tiesības paņemt savus bērnus pie rokas un vest mājās.

Es atceros to laiku, un tas bija nepatīkami. Mums Latvijas draudzēs cēla neslavu. Un es ar to rēķinājos, jo es negāju pāri savai sirdsapziņai. Es nevienu nevaru piespiest šeit atnākt vai piespiest aiziet. Te ir Dieva valstība, un Jēzus saka: “laidiet bērniņus pie Manis”. Šeit ir viņu garīgās mājas. Pēteris saka, ka šeit ir viņa grupiņa, kur māca par attiecībām ar Dievu un ka ne pret ko to nemainītu, jo nekur nav labāk kā šajā draudzē. Pat vecāki bija teikuši, lai viņi iet vienalga uz kādu citu draudzi, tikai ne šeit, bet viņš apzinājās, ka šeit ir vislabāk. Linda saka, ka viņai esot līdzīgi kā brālim, ka šeit palika, jo māca par attiecībām ar Dievu, un viņa zināja, ka caur to viss dzīvē mainīsies uz labo pusi. Viņa stāsta, ka vecākiem ļoti nepatika, ka viņa nāk uz šo draudzi un brauc uz inkaunteru. Atbraucot no inkauntera, vecāki Lindai atņēma visas mantas, tai skaitā atslēgas, telefonu un somu, lai tikai viņai nebūtu iespējas aiziet uz draudzi pēc tam. Pēteris atzīst, ka, lai tiktu uz dievkalpojumu, ļoti agri bija jāceļas, lai paspētu uz pirmo autobusu, kamēr vecāki vēl guļ. Jo bija pat gadījumi, kad vecāki piestājās durvīm priekšā un nekur negribēja laist. Dievs, mēs lūdzam par Pēteri un Lindu un arī par viņu vecākiem. Dod mums visiem gudrību, piedošanu un sapratni, ka mēs esam piedodoši un katrs pats personīgi pēc Tavas vadības dzīvojam, Jēzus Vārdā, āmen! Nav varbūt gluži korekti pret viņu vecākiem, bet tā bija patiesība.

Nav svarīgi, ko kurš teica, bet gan tas, ka tu pats no Dieva saņem. Tu esi Ķēniņa bērns un tavai dzīvei ir plāns. Un vēl būs viens piemērs par Daini. Kad viņš sāka nākt uz šo draudzi, vecāki bija pret to. Viņš saka, ka, nākot uz šo draudzi, iepazina Jēzu un kļuva laimīgāks. Kad to stāstījis savai mammai, kurai bija cita ticības pārliecība, viņa izdzina Daini no mājām, teikdama, ka viņš vairs nav viņas dēls. Bet nu ir pagājis laiks un viņu attiecības ir kļuvušas tādas, kurās respektē un ciena viens otra izvēli un dzīvi. Nav iespējams iet pretī cilvēkiem un viņu gribai, ja nav personīga atklāsme no Dieva.

Noslēgumā būs piemērs no Bībeles: 2. Laiku grāmata, 24. nodaļa. Bezdievīga valsts vadība Israēlā, Jūdā nogalināja visus ķēniņa bērnus, kuriem būtu jāmanto tronis, izglābās tikai viens puisītis vārdā Joass. Viņu izglāba priestera Jojadas meita. Tas ir gluži kā Staļina laikos, kad latvietis Krievijā bija vadošā amatā, viņu vienkārši iznīcināja nošaujot. To pašu Staļins izdarīja pret savu tautu. Visi, kas bija ienākuši viņa sarakstos, dažu dienu laikā tika iznīcināti. Tas pats notika Jūdā. No bezdievīgā Ahaba ķēniņa nama nāca sieviete, kura uzurpēja varu un iznīcināja visus ķēniņa mantiniekus. Ko nozīmē šādā atmosfērā noslēpt vienu no ķēniņa bērniem? Dzirdēju, ka iznāks filma par Žani Lipki, kas kara laikā slēpa ebrejus. Ko tas viņam maksāja, viņa ģimenei un tuviniekiem? Viņš glāba ebrejus, bet, ja to uzzinātu, tā viņš tiktu nogalināts ar visu ģimeni un ar visiem draugiem. Lūk, ko tas nozīmēja Jojadas priesterim un viņa meitai. Joass izauga, un ķēniņš Jojada panāca to, ka viņu atkal ieceļ par ķēniņu. Notika apvērsums pēc Dieva prāta un gribas. Un Joass kalpoja Dievam, jo viņš uzauga kopā ar priesteri Dieva namā. Arī šodien mums šeit dzimst bērni un aug Dieva namā. Ir tādas draudzes, kuras aug lielākoties uz to cilvēku rēķina, kas tur piedzimst. Viņi sen ir aizmirsuši par to, ka ir jāglābj cilvēki, jo viņi tur piedzimst un nomirst. Bet kas ir viņu sirdīs un vai tiešām viņi kalpo Dievam, un kāpēc viņi kalpo Dievam?

Atminos kāda kristieša bērnu, kurš bija izaudzis un liecināja, ka ir rīkojis evaņģelizācijas un lielas sapulces, cilvēki pie Jēzus nākuši un tikuši dziedināti. Un galvenais, ka pats atzīst, ka visam tam nav ticējis. Viņš to esot darījis, jo vecāki tā darīja. Un bezdievīgi cilvēki to izmantoja kā antireklāmu pret draudzēm un kristiešiem. Lūk, ko nozīmē, ka nav pašam personīgas attiecības ar Dievu un sava atklāsme par to, kā dzīvot. Un te nav runa par sajūtām, bet jādomā ar galvu un jāsaprot. Lai glābtu cilvēkus, neko nevajag atklāt. Bet, ja tiešām vēlies glābt cilvēkus, tev tas ir jāatklāj pašam un jāsaprot, ka tā ir tavas dzīves misija. “Es tevi darīšu par cilvēku zvejnieku,” teica Jēzus. Joass, kad bija kļuvis par ķēniņu, pat pavēlēja Jojadam izlabot plaisas templī, jo tas bija nolaists. Viņš iznīcināja visu elku pielūgsmi un visus Baala tempļus. Tas bija labs laiks Israēlai. Un ir rakstīts, ka Joass kalpoja Dievam tik ilgi, kamēr bija dzīvs priesteris Jojada. Jojada nomira simt trīsdesmit gadu vecumā. Un viņu apglabāja ķēniņu kapos. Viņš aiz sevis atstāja pēcteci Joasu.

Bet pēc Jojadas nāves nāca Jūdas vadoņi un pagodināja viņu, un ķēniņš viņus uzklausīja. Un viņi atstāja Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un kalpoja ašērām un elku tēliem. Tad nāca Dieva dusmas šo viņu pārkāpumu dēļ pār Jūdu un Jeruzālemi.” (2. Laiku 24:17-18 )

Un viņš pārstāja kalpot Dievam un sāka pieņemt citu ķēniņu elku kultūru un apvienoties. Viņš uzklausīja šos cilvēkus un pats nespēja izšķirt labu no ļauna. Viņš kalpoja Dievam, jo tāda bija Jojadas griba, bet pašam personīgas atklāsmes nebija. Turpinājums ir vēl bēdīgāks.

”Un Tas Kungs sūtīja viņu vidū praviešus, lai viņus atkal atgrieztu pie Tā Kunga, un tie griezās pie viņu sirdsapziņas, bet viņi neklausījās.” (2. Laiku 24:19)

Dievs sūtīja praviešus, kuri teica, ka tas neies cauri, ka jāatgriežas pie Tā Kunga un jānožēlo grēki. Viņi neklausīja tos, un Joass pavēlēja nomētāt ar akmeņiem savu brāli Zaharju, ar ko viņš bija kopā uzaudzis un kalpojis Dievam. Viņš nomira, un pēc šī notikuma neliels karapulks no Sīrijas ieradās Jūdā un to iekaroja. Pats ķēniņš Joass palika savā namā. Pēc karaspēka aiziešanas visa valsts tika izlaupīta. Pēc tam divi cilvēki sazvērējās pret Joasu un nogalināja viņu viņa paša gultā. Joasu apglabāja ne ķēniņu kapos, bet citā vietā. Un pēdējie vārdi, ko teica Zaharja, kad viņu nomētāja ar akmeņiem, bija: “Tas Kungs atmaksās tev!”

Lūk, ko nozīmē, ka cilvēkam nav savas paša atklāsmes, bet viņš kaut ko dara tikai tāpēc, ka tas ir jādara. Kāda ir tava pārliecība? Ko tu esi pieņēmis kā patiesību?

Cik svarīgas ir personīgas attiecības ar Dievu un stipra draudze; cik svarīgi ir pašam sava personīgā atklāsme; cik svarīgi ir izšķirt, ko cilvēki tev apkārt runā, ko pieņemt un ko nepieņemt, kas ir tev un kas nav tev; cik svarīgi ir būt nekontrolētam un tādam, ar ko nevar manipulēt. Un kad pats esi iekritis, nevajag nevienu vainot, jo tu pats atbildi par sevi Dieva priekšā. Svētais Gars, es lūdzu par katru vienu klātesošo, brāli un māsu, par katru cilvēku, lai katrs apzinās sevi kā vērtīgu, kā Tavu acuraugu, Dievs. Lai katrs viens kontaktējas tieši ar Tevi, Dievs. Lai neviens neieiet maldos, balsīs un kaut kādās izjūtās, bet ar skaidru prātu pats meklē atbildes Tavā vārdā. Nevis ārpus konteksta, bet lai Tavā vārdā meklē atbildes, Dievs. Lai pazīst Tevi personīgi un apzinās savu vietu Tavā draudzē, Jēzus Vārdā. Lai katrs viens atraisa savu potenciālu un realizē to, ka mēs augam un vairojamies un piepildam šo zemi un valdam, Jēzus Kristus Vārdā! Dievs, svētī katru vienu cilvēku ar visa veida garīgām un materiālām svētībām. Emocionāli dziedini, fiziski svētī un dziedini. Es lūdzu par labklājību ikvienam. Es lūdzu par vēlēšanos kalpot ikvienam. Par prieku kalpošanā un daudz glābtiem cilvēkiem, kas ceļ Tavu valstību, Dievs. Paldies par draudzi “Kristus Pasaulei”, ka Tava slava ir šeit un Tava godība ir šeit, Jēzus Kristus Vārdā! Mēs mīlam Tevi, Dievs, slavējam Tevi, un mēs neesam kontrolēti un manipulējami. Mēs esam Tavi bērni, Ķēniņa bērni, prinči un princeses ar brīvu izvēli, vienā armijā, Jēzus Vārdā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Personīga atklāsme” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments