TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Pareizas attiecības ar pretējo dzimumu

Publicēja 2017. gada 22. aug. 13:45Līga Paņina
Ziņas datums 22.08.17.

Šodienas tēma būs ļoti interesanta un ļoti vajadzīga – pareizas attiecības ar pretējo dzimumu. Šobrīd visa pasaule jūk prātā un cenšas iestāstīt, ka dzimuma vispār nav. Tas ir acīm redzamais neticamais, un patiesībā tas kaut kādā mērā attiecas uz cilvēkiem, kam neinteresē pretējais dzimums, bet savs dzimums. Šis nebūs standarta sprediķis ar Rakstu vietām, lai sievas klausa savus vīrus, būs kaut kas vairāk, kaut kas dziļāk. Dievs, Tu esi labs. Tu atklāj lietas tādas, kādas tās ir, un Tu palīdzi mums augt un veidot savu dzīvi pareizi attiecībās ar cilvēkiem.

„Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." (1.Mozus 1:26)

Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Savas līdzības – vīrieti un sievieti. Teologi Bībelē ir centušies pierādīt kaut ko citu, arī tie, kuriem patiesība nav izdevīga, tie, kas ne pārāk labi pazīst Dievu, kuri vairāk skatās uz pagātnes mantojumu un tradīcijām, nekā uz Dieva Garu, Bībeles kontekstu, viņi akcentē līdzīgu Rakstu vietu šai, ka Dievs radīja cilvēku, un tas bija vīrietis, un pēc tam no vīrieša ribas Dievs radīja viņam palīgu – sievieti. Arī Pāvils apgalvo, ka vispirms bija vīrietis un pēc tam sieviete, un tāpēc sievietei ir jāpakļaujas vīrietim. Ja tu paskaties vēsturē, uz dažādām tautām, valsts iekārtām, tad miljoniem cilvēku dzīvo tādās zemēs, kurās sievietēm nav tiesību. Tā ir vīriešu pasaule, kur sievietes lielākoties nav nekas. Runājot par pareizām attiecībām ar pretējo dzimumu, to visu saprast ir ļoti būtiski. Tas būs pats pirmais, par ko es gribu runāt. Šī Rakstu vieta atklāj, ka Dievs radīja cilvēku. Ir divas šādas Rakstu vietas. Pirmajā ir teikts, ka vispirms tika radīts Ādams un pēc tam sieviete, no viņa ribas. Bet šajā Rakstu vietā ir rakstīts, ka Dievs radīja cilvēku. Kas bija cilvēks? Vīrietis un sieviete. Pēc Sava tēla Dievs radīja divus cilvēkus. Tāpēc pilnīgs cilvēks ir tikai vīrietis un sieviete kopā.

„Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.” (1.Korintiešiem 11:8-9)

Es nevēlos neapstrīdēt Pāvila mācību, bet vēlos mācīt Bībeles Dieva Garu! Dieva Vārda Garu, nevis burtu. Te ir runa par paklausību, par lakatiņa nēsāšanu, par visādām tradīcijām. Tajā laikā sievietēm dievkalpojumos vispār bija aizliegts runāt, to mācīja Pāvils. Un tomēr Pāvils putrojās.

„Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā. Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.” (1. Korintiešiem 11:11-12)

No vienas puses Pāvils saka, ka sieva ir no vīra un viņai jāpakļaujas vīram, un tajā pašā laikā vīrs nav nekas bez sievas un sieva nav nekas bez vīra. Un vēl tajā pašā laikā viņš saka – jo, it kā sieva ir no vīra, tā vīrs ir no sievas. Tam nav nekādas nozīmes, kas no kā ir. Sieviete nav cēlusies no vīrieša. Mehānismam nav nozīmes, būtībai ir nozīme. Sievieti ir radījis Dievs! Tavs Tēvs ir Dievs! Es varbūt tā pārsteidzīgi saku, ka Pāvils putrojās, un tomēr mans uzskats ir, ka tas, ko Pāvils māca par sievietēm Jaunajā Derībā, nav sevišķi veselīgi, jo tas tā pilnībā mums neder, jo viņš to mācīja attiecībā pret tā laika kultūru, pret tā laika kārtību, ne tikai Dieva tautā, bet arī apkārtējās tautās, tā kā tur bija pieņemts, jo tā bija vīriešu pasaule. Sievietes varēja atlaist un pieņemt, varēja turēt vairākas sievas vienlaicīgi, daudzās vietās sievietes tika turētas līdzīgi dzīvniekiem, un tas viss ir atainots Bībelē. Visa Bībele runā par vīriešu pasauli. Visur ir vīri, vīri un vīri, un tikai šur tur pavīd kāda Estere, Rute. Jaunajā Derībā jau vairāk parādās sievietes, piemēram, apustule un draudžu vadītājas. Vecajā Derībā parādās praviete Debora, bet tā ir ļoti reta parādība, jo visur tiek minēti vīri un vīrieši. Dāvids pasauca Batsebu, un viņai bija jānāk. Tā ir vīriešu pasaule. Tas nekas, ka viņa grēkoja kopā ar Dāvidu pret Dievu, bet tā bija vīriešu pasaule. Visa Bībele praktiski runā par vīriešu pasauli un, ja mēs tā burtiski ņemam Bībeli, tad sanāk, ka tieši tāpat ir jāturpina, ka tā ir vīriešu pasaule un sievietei jāpiešķir mazāk nozīmīga loma. Taču tas nav konteksts un tā nav patiesība. Bībele saka, ka Dievs radīja cilvēku – vīrieti un sievieti. Pašā sākumā vīrietis un sieviete bija absolūti vienlīdzīgi. Tas precīzi atbilst Pāvila vārdiem, jo it kā sieva ir no vīra, tāpat vīrs ir no sievas, tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra. Te nav runa tikai par cilvēkiem, kuri ir pāris, ir apprecējušies un kuriem ir erotiskā mīlestība, bet vispār par sieviešu un vīriešu attiecībām. Jebkurš vīrietis un jebkura sieviete un viņu attiecības savā starpā sabiedrībā, draudzē, mājas grupiņā, ģimenē, amatos, itin visā. Es šodien runāšu par pareizām attiecībām ar vīrieti un sievieti, nevis tikai par laulātajiem, bet vispārīgi par vīriešiem un sievietēm. Protams, ka es pieskaršos arī laulību tēmai.

Ko teica Jēzus, kad pie Viņa nāca farizeji un saduķeji un uzdeva stulbus jautājumus? Vai katra iemesla dēļ ir atļauts šķirties no sievas? Jēzus skaidri atbildēja, ka no iesākuma tā nav bijis, ka tu vari atlaist, vari pieņemt, ka vari ņemt vairākas sievas. Dieva plāns un Dieva griba bija – ABSOLŪTA DZIMUMU VIENLĪDZĪBA. Ne vīrietis ir kas bez sievietes, ne sieviete ir kas bez vīrieša, nevis tikai laulībā, bet vispār sabiedrībā, arī draudzē. Ja nav vīriešu, ir tikai sievietes, tad tas nevar būt pilnvērtīgs cilvēks, viņš nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Ja te ir tikai sievietes ‘amazones’, un vīriešu nav, tad viņas arī nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Te nav runa par dzimtas turpināšanu, bet par to, ka neviena sabiedrība nevar būt pilnvērtība bez abu dzimumu cilvēkiem. Interesanti Dievs izdarīja– pārdalīja cilvēku it kā uz pusēm! Tāda bija Viņa griba, tāds bija Viņa perfektais plāns! Sākotnēji bija pilnīga harmonija. Ādams mierīgi ņēma no sievas, viņi sagrēkoja – baudīja aizliegto augli. Te vēl ir jautājums, kurš kuram varēja pakļauties. Izskatās, ka Ādams pakļāvās savai sievai. Abpusēja pakļaušanās. Viss, kas ir rakstīts Bībelē par sieviešu un vīriešu attiecībām, nav jāuztver burtiski. Ja tu redzi, ka kaut kur sievietes draudzē sēž lakatiņos, tad zini, ka šie cilvēki ir burtiski iztulkojuši Rakstu vietas, kam nav nekāda sakara ar vīrieša un sievietes attiecībām. Svarīgs ir Gars, nevis burts! Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu! Ir jādzird Svētais Gars, ir jāpēta viss Bībeles konteksts, sākot ar radīšanu.

Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.” (1.Mozus 2:18 )

Šeit ir vēlreiz aprakstīts radīšanas stāsts, kā Dievs radīja cilvēku. Ādams, tāpat kā dažādiem dzīvniekiem, iedod vārdu arī sievietei. Tur bija ēzelis, nīlzirgs, papagailis, lapsa, vilks, lācis, lācene, zebra un… sieviete. Tas tā izskatās, ka sieviete ir tā kā dzīvnieks. Pēc šīs Rakstu vietas tā to var saprast, ja pavirši skatās Bībelē, un nav brīnums, ka viduslaikos, katoļu baznīcas laikā, sievietēm nebija vērtības. Viņas varēja pirkt un pārdot. Tikai sākot ar protestantismu sievietei kaut kur sabiedrībā parādījās vieta. Jēdzīga vieta, nevis kaut kur harēmā pie kāda bārdaina veča. Tur, kur vairāk ir Dieva Gars, kur vairāk ir Viņa klātbūtne, tur ir vairāk brīvības, tur vairāk ir vienlīdzība starp dzimumiem. Kur vairāk ir vienlīdzība starp dzimumiem, tur ir vairāk svētības! Sievietes bieži saka: „Man nevajag tos večus!” Tu jau vari tā teikt, un tomēr tev viņus vajag. Vīrieši bieži saka: „Man tās vecenes apriebušās.” Tu vari tā teikt, bet tomēr tev viņas ir nepieciešamas. Jo Dievs radīja pēc Sava tēla un līdzības cilvēku uz pusēm. Kāpēc? Kā jau teicu, es to nezinu. Tas bija ideāls plāns, ko mēs nevaram izprast. Tad, kad Dievs bija radījis Ievu, ko teica Ādams? „Oho! Kauls no mana kaula. Miesa no manas miesas.” Viņam viņa patika. Tā dēļ vien jau ir vērts, ka mēs viens otram patīkam. Mēs varam priecāties viens par otru. Ādams priecājās par Ievu.

Bībele jau pašā sākumā saka, ka sieviete vīrietim būs tikai palīgs. Vecis sēdēs mājās, dzers alu, skatīsies televizoru, bet sieviete būs palīgs skatīties televizoru un dzert alu? Tas nozīmē apkopt bērnus, aiziet uz veikalu, protams, strādāt divos darbos, lai vecis mājās ir aprūpēts, drēbes izmazgātas. Lūk, tāds modelis – palīgs. Tu gribi būt palīgs? Tu zini, ko par vārdu ‘palīgs’ saka Bībele?

Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs.” (Psalms 33:20)

DIEVS IR MŪSU PALĪGS! Vīrietim varētu patikt, ka viņš rullē, bet sieviete ir tikai palīgs, viņam ir vairāk tiesību nekā viņai. Bet Bībele saka, ka tas nav tāds palīgs, kurš nopērk tev alu, apčubina. Tas ir tāds palīgs, kas vada tavu dzīvi! Viņš ir mans palīgs – Dievs! Viņš ir cilvēka otra puse. “Nav labi būt vienam” nenozīmē tikai laulību, bet vispārīgi sabiedrībā, draudzē vīriešu un sieviešu pareizu savienību, harmoniju, viens otra papildināšanu. Tu saproti, ka šeit nav runa par palīdzēšanu, par vergošanu.

„Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu. Un tie abi cilvēks un viņa sieva bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.” (1.Mozus 2:24-25)

Ja jau mums būtu radīts tāds otršķirīgs palīgs, tad kāpēc mēs atstājam savu tēti un mammu, kad dodamies laulībā? Kāpēc tu atstāj tēvu un mammu? Lai pieķertos vājākam radījumam, kā sabiedrībā mēdz teikt? Draugi, sievietes nav vājākais radījums, bet nav arī stiprākais. Vienlīdzīgs! Tās ir manas pārdomas un atklāsmes par Dieva vārdu. Vīrs liks augstāk par tēvu un māti un visiem citiem savu sievu, tas nozīmē, ka viņš pakļausies sievietei.

Kurš parasti kavējas, ja kaut kur ir jādodas, – vīrietis vai sieviete? Sieviete. Ko viņa dara šajā laikā, kad vīrietis jau sēž mašīnā un gaida? Savu kaimiņu es bieži redzu sēžam savā busiņā. Es domāju, ko viņš tur dara? Kāpēc viņš no rīta viens pats sēž mašīnā? Es tikai pēc laika sapratu, ka viņš gaida savu sievu. Mans kaimiņš ir ļoti pacietīgs. Ko sievietes dara, kad kavē? Skatās, vai viņai piestāv apģērbs, pēdējā brīdī ātri nomaina kleitu vai kurpes, kaut kas tiek pielabots vai nomainīts. Tās var būt piecas minūtes, desmit vai pat pusstunda. Tāda greznība reizē aiziet lejā uz mašīnu nepastāv. Es domāju, ka kādas piecsimts reizes es sievai esmu teicis: „Ja tu pēc piecām minūtēm nebūsi lejā, es braukšu viens pats. Brauc, kā tu gribi, tev ir sava mašīna, brauc.” Tās pašas piecsimts reizes ir tā, ka viņa pēc piecām minūtēm joprojām nav. Vai es esmu aizbraucis, kā es esmu teicis? Vai mans jā šajā gadījumā nav bijis jā? Un mans nē nav bijis nē? Uz ko tas norāda? To, ka es pakļaujos savai sievai. Mēs tikai domājam, ka visas sievietes ir tādas emocionālas, bet vīrieši baigi prātīgie, stiprais dzimums, līderi, un sievietes tikai palīgi. Es esmu principu cilvēks, un mans jā vienmēr ir jā. Ja es kaut ko pasaka, tad tas būs ļoti ātri un es to nekad neizmainīšu. Bet kāpēc es savai sievai varu teikt piecsimt reizes, ka es braucu prom, gribu braukt prom, bet nevaru? Ir bijušas reizes, kad ir uz robežas, mašīna karsta, saule karsē, es sēžu un domāju, ka šoreiz točna aizbraukšu, bet tā līdz šai dienai neesmu aizbraucis. Pēdējā laikā šī situācija ir uzlabojusies.

Ne tikai es sievai pakļaujos, bet sieva arī man sāk pakļauties. Jo Pāvils arī saka, ka ne vīrs bez sievas ir kas, ne sieva bez vīra ir kas. Vīrs pakļaujas sievai, sieva pakļaujas vīram! Tas ir abpusēji! Mēs esam vienlīdzīgi, kaut katram ir kaut kādas nianses, dīvainības ķermenī un prātā. Nav lemts pilnībā izprast sieviešu un vīriešu dabu. Sieviete ir mīkla. Vīrieši ir vieglāk izprotami, un tomēr arī mīkla. Sieviete arī līdz galam nevar izprast vīrieti. Vai tā bija no iesākuma? Kāpēc tāda vīriešu pasaule? Tāda paverdzināšana, pazemošana? Kāpēc tā ir noticis, jo līdz šim brīdim ar to cīnās visā pasaulē. Citi pat necīnās. Kāpēc? Tāpēc, ka notika grēks. Pirmie cilvēki sagrēkoja. Pirmais vīrietis un sieviete pa paradīzi staigāja kaili. Vispār bez problēmām. Tu zini, ko tas nozīmē? Pilnīga harmonija! Tur nav nekāda kauna, tur ir ideāls, harmonija! Pakļautība viens otram.

Un cilvēks sacīja: "Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” (1.Mozus 3:12)

Pirmie cilvēki sagrēkoja. Ieva un Ādams sagrēkoja, un caur to mūsos ienāca atsvešināšanās no Dieva, lāsts. Uzreiz pēc grēkošanas vīrietis vainoja sievieti. Sieviete pagaidām vīrieti nevainoja, vainoja tikai čūsku. Bet turpmāk būs tā, ka sievietes vainos vīriešus, jo tad, kad sievietes kaut ko vēlas no vīrieša, atceries, ka tas nav tikai par laulību, tas ir vispār, kaut ko prasa vīrietim, bet vīrietis zina, ka tā nevajag, tomēr viņa tā īd, tik žēli raud, ka vīrietis piekrīt un dod, un pēc tam atklāsies, ka tas nebija pareizi un tam ir sekas, un tā pati sievietes teiks vīrietim: „Kāpēc tu to izdarīji? Kāpēc tu to pieļāvi? Kāpēc tu to atļāvi? Kāpēc tu man to devi?” Tas ir mūžīgs konflikts, grēka sekas.

Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” (1.Mozus 3:16)

Kāpēc vīrieši valda pār sievietēm? Kāpēc sievietes negrib pakļauties? Tās ir grēka sekas. Tas nav Dieva plāns, tā nav Dieva griba. Cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, bet grēks to visu ir sabojājis, sievietei rodas vēlme valdīt pār vīru, bet vīram vēlme valdīt pār sievieti. Globāli, valdības līmenī, ģimenē, visur gribās valdīt. Vīrietim šajā jautājumā ir priekšrocība, jo viņš ir fiziski spēcīgāks un tāpēc viņam ir vairāk iespēju pakļaut. Viss notiek uz varas pamata, naida pamata. Īsāk sakot, šī problēma – bērnu dzemdēšana un vēlme valdīt pār vīru un vīrietim pār sievu vienmēr pastāvēs, tik ilgi, kamēr būs pasaule, jo tās ir grēka sekas. Pirmie cilvēki nedzemdēja sāpēs. Es nezinu, kā viņi vairojās, acīmredzot, nebija paredzēts vairoties tā, kā tas notiek šobrīd. Dzemdību sāpes nebija paredzētas. “Tev būs sāpēs dzemdēt un vīra kārot,” un kaut kādu dzērāju dabūsi, un viņš tevi klapēs. Tieši tā arī notiek sabiedrībā – vajag to veci, vienalga kādu, kaut vai kaut kādu lohu. Sieviete kāro pēc vīrieša, un tad, kad viņa dabū, tad viņš viņu pazemo – tā arī ir vēlme valdīt pār sievieti. Protams, ka ne visos gadījumos. Ir arī cits modelis – vīrietis kāro pēc sievietes, dabū to sievieti, bet viņa viņu bāž zem tupeles, viņš nav spējīgs vadīt, un atkal ir konflikts. Kamēr viņš ir kopā ar konkrētu sievieti, viņa viņu nospiež, viņš nevar attīstīties, augt, vadīt, nekādu biznesu nevar iesākt, jo viņa viņu emocionāli bremzē, terorizē. Tās ir grēka sekas.

Tātad pēc grēkā krišanas sievietei radās spēcīga vēlme valdīt pār vīrieti, bet vīrietim vēlme apspiest sievieti. Grēks radīja konfliktu starp vīrieti un sievieti, un tas joprojām darbojas. Bet ir risinājums! Caur Jēzu Kristu, caur Svētā Gara spēku mēs varam tam darīt galu. Un Dieva ideālais plāns mums ir atgriezties ideālā stāvoklī.

Kāds lāsts bija Ādamam? Vīriešu lāsts – smagi strādāt un gādāt par ģimeni. Ja jau mēs esam tik vienlīdzīgi, kāpēc pastāv tāds modelis, ka vīrietis strādā un viņam ir jāgādā par ģimeni? Sievietes arvien vairāk pašas grib strādāt un gādāt par ģimeni. Dievs ir radījis tā, ka vīrietis strādā un gādā, jo pretējā gadījumā sieviete nevar dzemdēt. Tas ir pareizs modelis, bet tas nenozīmē nevienlīdzību, tieši otrādi sievietei ir jāmaksā ar sāpēm, bet vīrietim ir jāmaksā ar darbu. Bet nevar būt otrādi – nav bērnu, nav problēmu. Arī sieviete strādā un darbojas, un, iespējams, pat labāk nekā vīrietis. Ja ir bērni, tad kurš gādās par viņiem? Te nav runa par atšķirībām, kurš ir mazāks vai lielāks, bet te ir runa par lomu. Ja viens dzemdē, tad otrs gādā, lai viņa var dzemdēt. Tas ir normāli, ka sieviete ir mājās ar bērniem, bet vīrs sēž vārtrūmē un kruķī politiku un biznesu. Un, ja arī kaut kur notiek otrādāk, tad nav problēmu, bet tas nav ideālais Dieva plāns. Katram gadījumam ir kādi izņēmumi. Šīs lāsta sekas darbosies līdz Jēzus nāks. Ne tikai sievietei ir kāre pēc vīra, vīrietim ir tāda pati kāre pret sievas.

 „Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1.Mozus 3:15)

Šajā Rakstu vietā ir pravietojums, ir runa par Jēzus nākšanu. Viņš atnāca, nomira pie krusta un uzvarēja velnu un grēku (sievas dzimums). Bez sievas dzimuma nevar uzvarēt grēku, velnu. Jēzus atnāca vīrieša miesā. Kas ir Dievs? Vīrietis vai sieviete? Dievam nav dzimtes. Viņš nav ne vīrietis, ne sieviete. Viņš cilvēku radīja ar atšķirībām. Tikai vīrietis un sieviete kopā ir pilnīgi! Bet tikai tādā gadījuma, ja viņi sadzīvo. Un sadzīvot var tikai tur, kur ir Dieva Gars. Tikai tad, kad cilvēkam ir Dieva Gars, tad kad viņš ir pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, ir iespējams apslāpēt vēlmi valdīt vienam pār otru.

Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.” (Efeziešiem 5:22-23)

Vai vari šeit ieraudzīt aplamību? Tu redzi šeit muļķību? Vīrs, sievas glābējs. Es pazīstu tikai vienu Glābēju, un Viņa vārds ir Jēzus! Viņš ir vienīgais Glābējs. Ne sieva, ne vīrs, bet Dievs! Ir nepareizi vairāk pieķerties cilvēkam, vīram vai sievai, vīrietim vai sievietei, nevis Dievam. Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkam. Kā vīrietis var pateikt: “Es un viss mans nams kalposim Dievam”? Kā tikko izglābies cietumsargs ar visu savu pestīto namu var sēdēt pie galda? Kas tā par pestīšanu? Tajā laikā vīrietis bija ģimenes galva un noteica to, kam pārējā ģimene ticēs. Vai tā ir glābšana? Vai tā var izglābt cilvēkus? Tā nav personīga cilvēka ticība un izvēle. Viss nams vienkārši akli paklausīja un gāja šajā ticībā. Lūk, kāpēc šodien viss tik vienkārši nedarbojas, ka vīrs nāk pie Dieva un visa ģimene uzreiz viņam līdzi. Jā, tam vajag laiku, un cits patiešām ies ar viņu kopā, bet ne visi.

Vai tu zini Džoisu Maieri un to, ko dara viņas vīrs? Viņas vīrs sēž un klausās savas sievas mācību. Džoisa Maiere ir līdere un draudzes galva, un viņas vīrs seko savai sievai. Kristū ir vienlīdzība. Iegaumē ļoti svarīgu lietu, jo tas ir būtiski neviens cilvēks nav jāieceļ amatā, vadoties pēc dzimuma, bet gan pēc spējām. Tev nav jāattiecas pret sievieti vai vīrieti kā pret sievieti vai vīrieti, bet kā pret cilvēku ar noteiktām spējām. Un, ja tu izvēlies, kurā amatā kurš cilvēks der, tad tas nebūtu jāizvēlas, vadoties pēc dzimuma. Cilvēks jāvērtē pēc viņa spējām. Ja vīrietis spēj izdarīt kaut ko labāk, tad sievietei nav par ko pukstēt. Un otrādi. Jau no paša sākuma Dievs mūs ir radījis vienlīdzīgus, katru ar savām spējām. Es domāju, ka, piemēram, par bērnu dzemdēšanu viss ir skaidrs – kādas kuram ir spējas. Arī runājot par fizisko spēku, tuvcīņām un dienēšanu armijā, – ar to būtu jānodarbojas vīrietim. Un tomēr, ja sieviete ir labs snaiperis vai ir uztrenējusi labākus muskuļus nekā vidusmēra vīrietim, tad arī viņa var dienēt. Ja viņai psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis ir normāls un spējas labākas, tad lai tā ir sieviete, nevis vīrietis. Lūk, kāpēc tāda degradācija ir musulmaņu zemēs. Tur sievietes ar milzīgu potenciālu tiek apspiestas un nespēj to realizēt. Visu dara vīrieši. Patiesībā vīrietis bez sievietes nav nekas. Ja viņi ļautu arī sievietēm parādīt savas spējas, šīs valstis uzplauktu. Katrā ziņā, situācija būtu labāka nekā šobrīd. Problemātiskās valstīs un ģimenēs pastāv nevienlīdzība. Tās var funkcionēt uz baiļu un terora pamata, un tomēr tām nav augšanas spējas ilgtermiņā.

Vīrietis kā līderis ģimenē nav nekas obligāts un neizbēgams. Vīrietis būs līderis ģimenē tad, ja viņš tāds dabiski kļūs pēc savām spējām. Laulībā sievietei nav jāpakļaujās vīram tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Sieviete viņam var pakļauties tikai tad, ja viņš ir īsts vīrietis, un viņa ir īsta sieviete, kura vēlas brīvprātīgi viņam sekot. Sieviete nevar pakļauties vīrietim, kurš nav īsts vīrietis. Jā, ar mazohistiskām tieksmēm viņa var sekot arī lupatai, ļaut sevi izmantot, bet to nevar nosaukt par normālu dzīvi. Es domāju, ka sieviete pēc būtības ir radīta, lai kopā ar vīrieti būtu savienībā. Noteiktās jomās viņa grib pilnībā pakļauties vīrietim, bet viņa to nedarīs, kamēr neredzēs, ka viņš ir vīrietis ne vien pēc izskata, bet arī darbos, un labprāt viņam sekos. Vīrietis nekad nedrīkst pieprasīt sievietei pakļauties viņam. Kad tu sabiedrībā esi īsts vīrietis, tad sievietes paša tev vēlas sekot. Ja ģimenē tu esi īsts vīrs, tad sieva pati vēlēsies tev 100% atdoties un pakļauties. Tādā gadījumā tev ģimenē būs viss tas labākais, ja vien tu būsi īsts līderis. Nevis nosaukuma pēc, bet tiešām tāpēc, ka otrs cilvēks redz reālu iemeslu tev uzticēties un sekot, zinot, ka viņam nekas netiks uzspiests. Pareizas attiecības ir dibinātas uz pilnīgu brīvprātību. Ja sievietei ir iekšēja vēlme pakļauties, viņa būs laimīga. Es personīgi uzskatu, ka sieviete patiešām būs laimīga tikai tad, kad pilnībā pakļausies savam vīram un tajā pašā laikā būs pilnīgi brīva, jo arī lēmumu pakļauties pieņems brīvprātīgi. Ja tu vēlies būt īsts vīrs, tad audz kā līderis. Tāpat tas attiecas arī uz sievietēm. Vienkārši pieaudz Kristū! Ja sievietei kādos amatos ir vadošā loma sabiedrībā, tad tas būtu jānošķir no ģimenes dzīves. Ja sievietei ir amats, viņa ir līderis ar saviem sekotājiem, tad ģimenē var būt arī cits modelis. Viss atkarīgs no spējām.

Secinājums: vīrietis un sieviete ir radīti absolūti vienlīdzīgi, taču šo kārtību grēks ir sabojājis, līdz ar to abiem ir vēlme vienam pār otru valdīt. Tomēr caur Jēzu Kristu ir iespējams atgriezties pareizā modelī. Cilvēku nevajag vērtēt pēc dzimuma, bet pēc spējām. Un viss notiek tikai brīvprātīgi. Es no cilvēkiem pieņemu mīlestību tikai tad, ja tā ir brīvprātīga. Kā starp vīrieti un sievieti var būt sekss, ja tas nav brīvprātīgs? Tev tas patiktu? Tu kaut ko vari darīt tikai tad, ja tu to dari brīvpātīgi. Ja tu mīli, tad tu otram dari visu to labāko.

Attiecības starp cilvēkiem.

Šajā draudzē sākotnēji pēc G12 modeļa bija izveidotas atsevišķas vīriešu un sieviešu mājas grupas. Tajā laikā mums viena problēma bija ļoti minimāla netiklības gadījumu bija ļoti maz, bet arī vīrieši bija draudzē ļoti maz. Tad es saņēmu atklāsmi no Dieva, ka ir laiks veidot arī jauktās grupas. Šobrīd draudzē ir krietni vairāk vīriešu, bet arī netiklības gadījumu ir vairāk, un tie sabojā cilvēka dzīvi jau pašos pamatos. Ir pat tādi gadījumi, kad cilvēks aiziet no draudzes un no Dieva. Es nenožēloju, ka mēs izveidojām jauktās grupas. Mēs viens otru papildinām, bet ir kaut kādas robežas, kuras mums būtu jāievēro attiecībā vienam pret otru. Piemēram, kad līderim jāaprūpē pretējā dzimuma cilvēks, ir kaut kādas normas, kuras pareizi ievērojot, var pat gūt prieku un caur to visu augt un pilnvērtīgi attīstīties. Man patīk jauktās grupas, jo viens dzimums bez otra nevar pilnvērīgi attīstīties. Abām grupām ir savi plusi un mīnusi. Attiecīgiem brīžiem un kultūrai ir savs modelis. Es uzskatu, ka visiem ir jāaug kopā, tāpat arī bērniem ar vecākiem. Es esmu par draudzi, kurā kopā ir dažāda vecuma un dzimuma cilvēki. Manuprāt, tā ir pilnvērtīga, dzīva un sulīga draudze.

“Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?” (2.Korintiešiem 6:14-15)

Pirmais princips kristietim: Dievs pilnvērtīgi var svētīt laulību tikai starp ticīgiem, līdzvērtīgiem kristiešiem. Kāds cilvēks man jāizvēlas, pirms es veidoju attiecības ar mērķi draudzēties un vēlāk apprecēties? Cilvēks no draudzes vai no pasaules? Dieva vārds kategoriski noliedz tādas laulības, kurās tikai viens cilvēks ir atzinis Jēzu Kristu par savu Glābēju. Protams, tādas ir iespējamas, bet tās noteikti nenesīs īpašu svētību. Cilvēkam jābūt ļoti stipram, lai tādā laulībā izdzīvotu. Tomēr Dieva vārds saka: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgo.” Ja tu esi spēcīgs līderis, tev labāk ir izvēlēties jaunatgrieztu cilvēku vai līdzvērtīgu līderi? Labāk ir izvēlēties līdzvērtīgu. Ideālā variantā tas būtu cilvēks, kurš ir ar tevi vienā draudzē, lai nenotiktu šķelšanās. Kas var būt kopīgs cilvēkiem, kuri ir dažādās draudzēs un dzīvo atšķirīgās mācībās?

Mēs mīlam cilvēkus, bet kā atšķiras mīlestība draudzē? Ja tev ir sieva, tu mīli viņu, un otrādi. Tieši tāpat tu vari mīlēt arī citus cilvēkus. Ar ko atšķiras mīlestība starp vīru un sievu un cilvēkiem draudzē? Tev jāsaprot, ka ir trīs mīlestības veidi: agape, filio un eross. Agape mīlestība ir augstākā mīlestības forma. Tā ir garīgā mīlestība. Jēzum ir agape mīlestība attiecībā uz cilvēkiem, jo Viņš atdeva Sevi, domājot par mūsu labklājību, neatkarīgi no tā, kā pats jutās. Tas ir lēmums un griba, kas nozīmē darīt otram to, kas ir pareizi. Filio mīlestība ir balstīta uz sajūtām un emocijām. Tā ir mīlestība, par kuru dzied estrādes dziesmās un raksta romānos. Tajā jūtas var būt ļoti stipras un spēcīgas, kā arī var nebūt tik spēcīgas, tomēr tās ir. Eross ir seksuāla mīlestība. Tas ne tikai nozīmē mīlestību, kad esi jau pārgulējis, bet arī tad, kad cilvēks sāk ar otru flirtēt. Šis ir mīlestības veids, kas atšķir vīra un sievas mīlestību no tās mīlestības, kura ir starp citiem cilvēkiem. Es varu kādu citu cilvēku mīlēt tikpat stipri kā sievu vai vīru, taču tā nebūs eross mīlestība. Eross mīlestība pilnībā savieno vīrieti un sievieti, bet tas ir tikai laulībā. Ir jāsaprot atšķirība starp šiem trīs mīlestības veidiem.

Kad pirms daudziem gadiem sieva man iedeva grāmatiņu, kurā bija rakstīts par šiem trim mīlestības veidiem, vēl pirms bijām apprecējušies, es biju izbrīnīts par to, ka iemīlēšanās nav mīlestība un ka tā arī nav no Dieva. Es šo sadalījumu nevarēju pieņemt. Sākot lasīt Bībelē vairākas Rakstu vietas par mīlestību, secināju, ka tā ir patiesība un Dieva vārds patiešām to saka. Pēc tam es to pieņēmu, un šobrīd esmu ne vien to pieņēmis, bet arī tam ticu un to redzu dzīvē. Svarīgākā mīlestība ir nevis filio, bet agape. Tajā pašā laikā bez filio agape mīlestība nav pilnīga un otrādi. Piemēram, laulātajiem pāriem bez filio mīlestības nebūs normāls sekss. Tas vienkārši nav iespējams. Tāpat bez agape mīlestības jau pēc dažiem strīdiem viens būs sakravājis mantas un devies prom. Ja tu otru mīli ar agape mīlestību, tad paliksi savā vietā, ja vien tur nav emocionālais terors. Kad tu meklē savu dzīvesdraugu, ir svarīgi, ka tu jūti šo filio mīlestību un zini, ka tev patiešām šis cilvēks patīk. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka šis cilvēks ir normāls un prot mīlēt arī ar agape mīlestību, pretējā gadījumā šī filio mīlestība var pat neparādīties. Es zinu cilvēkus, kuri apprecējāss bez filio mīlestības. Sen atpakaļ bija gadījums, kad pie manis nāca meitene un teica, ka nejūt mīlestību pret savu vīru. Var secināt, ka jau pašā sākumā iemesls precēties nav bijis pareizs. Ja tu preci cilvēku, tad dari to tāpēc, ka tu vēlies visu savu dzīvi nodzīvot kopā tieši ar viņu, nevis tāpēc, ka ir skaista seja un tievs viduklis. Svarīgi, ka ir kopīgas intereses un šis cilvēks patiešām simpatizē, tomēr arī tā nav garantija. Šī meitene pameta vīru un savus bērnus un nozuda nezināmā virzienā. Tā nav lieta, ar kuru varētu tā vienkārši spēlēties – šodien mīl, bet rīt vairs nē. Jāievēro pareiza secība: pamatā agape mīlestība, pēc tam filio, un tikai tad eross. Šīs visas trīs mīlestības ir saistītas savā starpā.

Un notika pēc tam, Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, vārdā Tamāra; tajā iemīlējās Amnons, cits Dāvida dēls. Un Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ uz savu pusmāsu Tamāru, tā ka viņš palika slims, jo viņa bija vēl jaunava, un Amnonam šķita grūti viņai kaut ko darīt. Bet Amnonam bija draugs, vārdā Jonadabs, Šimeas, Dāvida brāļa, dēls, un šis Jonadabs bija ļoti gudrs vīrs. Un tas viņam jautāja: "Kādēļ tu, ķēniņa dēls, jo dienas jo vairāk izdilsti? Vai tu negribi man to uzticēt?" Tad Amnons viņam atbildēja: "Es mīlu Tamāru, sava brāļa Absaloma māsu." Tad Jonadabs viņam sacīja: "Iegulies savā guļasvietā un izliecies slims. Kad tavs tēvs nāks tevi apraudzīt, tad saki viņam: lūdzu, lai atnāk mana māsa Tamāra un lai viņa man dod maizi un gatavo ēdienu manu acu priekšā, ka es to redzu un ēdu no viņas rokas!" Tad Amnons iegūlās un izlikās slims; kad ķēniņš nāca viņu apraudzīt, tad Amnons sacīja ķēniņam: "Lūdzu sūti, lai nāk mana māsa Tamāra un lai viņa taisa manu acu priekšā pāris plāceņu, ka es tos ēdu no viņas rokas!" Tad Dāvids sūtīja namā pie Tamāras un lika viņai sacīt: "Noej sava brāļa Amnona namā un sagatavo viņam ēdienu!" Un Tamāra nogāja sava brāļa Amnona namā, un viņš gulēja savā guļasvietā. Un viņa ņēma mīklu, samīcīja to, viņam redzot, taisīja plāceņus un cepa tos. Tad viņa ņēma pannu un cēla tos viņam priekšā; bet viņš liedzās ēst un pavēlēja, lai visi ļaudis iziet ārā. Un visi, kas pie viņa bija, izgāja. Tad Amnons sacīja Tamārai: "Ienes man to ēdienu iekšējās telpās, ka es tur ēdu no tavas rokas." Un Tamāra ņēma plāceņus, ko viņa bija izcepusi, un ienesa tos savam brālim Amnonam iekštelpās. Bet, kad viņa tos viņam pienesa, lai tas ēstu, tad viņš to sagrāba un tai sacīja: "Nāc, guli ar mani, mīļā māsa!" Bet viņa tam sacīja: "Nē, mans brāli! Nepiesmej mani! Jo tādas lietas neklājas darīt Israēlā! Nedari tādu negantību! Un es pati kur lai es ietu ar savu kaunu? Un tu pats kļūtu līdzīgs nelgām Israēlā! Labāk tad jau parunā ar ķēniņu, viņš mani tev neliegs." Bet viņš negribēja paklausīt viņas balsij un, būdams stiprāks par viņu, to pārvarēja un piegulēja. Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, tā ka nepatika, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tāpēc Amnons tai uzkliedza: "Celies un ej prom!" Bet tad viņa sacīja: "Ne tā, mans brāli! Tad jau šis ļaunums būtu vēl lielāks nekā tas pirmais, ko tu man nodarīji, ja tu mani dzen projām!" Bet viņš negribēja tai klausīt. Un viņš pasauca savu puisi, kas viņam kalpoja, un tam pavēlēja: "Izraidi viņu prom no manis ārā un aizslēdz durvis aiz viņas!" Bet viņai bija mugurā tērps ar piedurknēm, jo tā ģērbās ķēniņa meitas tik ilgi, kamēr tās vēl bija neprecētas. Kad nu viņa kalps to bija izvedis ārā un durvis aiz viņas aizslēdzis, tad Tamāra kaisīja pīšļus uz savas galvas, saplēsa tērpu ar piedurknēm, kas tai bija mugurā, lika rokas uz savas galvas un staigāja apkārt vaimanādama. Tad viņas brālis Absaloms tai sacīja: "Vai tavs brālis Amnons nebija kopā ar tevi? Bet nu tagad, mana māsa, ciet klusu! Viņš ir tavs brālis, neņem pārāk pie sirds šo notikumu!" Tā Tamāra palika vientuļa dzīvot sava brāļa Absaloma namā. Kad ķēniņš Dāvids visus šos notikumus dzirdēja, tad viņš ļoti apskaitās. Bet Absaloms nesacīja Amnonam nedz ko ļaunu, nedz arī ko labu, jo Absaloms ienīda Amnonu, tādēļ ka tas bija licis negodā viņa māsu Tamāru. Tad notika, ka pēc pilniem diviem gadiem Absalomam bija avju cirpšana Baal-Hacorā, kas ir Efraima tuvumā, un Absaloms aicināja turp visus ķēniņa dēlus. Absaloms arī nāca pie ķēniņa un sacīja: "Redzi, tavam kalpam ir avju cirpšana; kaut ķēniņš nāktu ar saviem pavadoņiem pie sava kalpa." Bet ķēniņš atbildēja Absalomam: "Nē, mans dēls! Mēs taču visi nevaram iet, ka mēs nekļūstam tev par apgrūtinājumu." Un viņš centās ar varu to pierunāt, bet ķēniņš negribēja iet un to svētīja. Tad Absaloms sacīja: "Ja tu negribi, tad lai ar mums kopā nāk mans brālis Amnons!" Un ķēniņš viņam jautāja: "Kādēļ viņam būtu jāiet ar tevi?" Kad Absaloms ar varu pastāvēja uz savu lūgumu, tad viņš atļāva Amnonam un visiem ķēniņa dēliem iet tam līdzi. Tad Absaloms pavēlēja saviem puišiem, sacīdams: "Uzmaniet to brīdi, kad Amnona sirds būs kļuvusi līksma no vīna un es jums uzsaukšu: sitiet Amnonu! Tad nogaliniet viņu, nebīstaities! Vai tad ne es to esmu jums pavēlējis? Esiet drosmīgi un turieties kā varonīgi vīri!" Un Absaloma puiši darīja Amnonam, kā Absaloms bija pavēlējis; tad visi ķēniņa dēli cēlās un metās ikviens uz savu mūli un bēga. Un, tiem vēl ceļā atrodoties, baumas jau bija nonākušas līdz Dāvidam, tās vēstīja: "Absaloms ir nositis visus ķēniņa dēlus, ka neviens pats no tiem nav palicis pie dzīvības." Tad ķēniņš piecēlās un saplēsa savas drēbes, un viņš metās pie zemes; arī visi viņa galma ļaudis, kas pie viņa atradās, saplēsa savas drēbes. Tad vārdu ņēma Jonadabs, Šimeas dēls, Dāvida brāļadēls, un viņš sacīja: "Mans kungs, nedomā, ka visi jaunekļi, ķēniņa dēli, ir nogalināti! Nē, bet vienīgi Amnons ir miris, jo Absaloms to bija apņēmies nogalināt jau kopš tās dienas, kad tas bija piesmējis viņa māsu Tamāru. Un lai nu tagad mans kungs un ķēniņš neņem šo lietu tā pie sirds, ja saka, ka visi ķēniņa dēli ir beigti, jo vienīgi Amnons ir miris!"” (2.Samuēla 13:1-33)

Jāsaprot, ka priecāties par otra cilvēka skaistumu ir normāli. Piemēram, ja tu kaut kur redzi cilvēku, kurš par sevi rūpējas, sporto un tiešām labi izskatās, ir normāli viņam izteikt komplimentu un atzīt, ka šis cilvēks ir skaists. Šajā gadījumā arī viss ir atkarīgs no cilvēka spējām prast izteikt komplimentu. Ādams ar Ievu nekaunējās savā starpā, taču tam visam ir ļoti smalka robeža. Cilvēks var sākt kaut ko sajust, aizdomāties, un tas viss pamazām var pāriet eross vai filio mīlestībā. Šīs abas mīlestības savā starpā ir ļoti saistītas. Ja tu esi precējies un mīli vēl kādu cilvēku ar filio mīlestību, tad vari pat nejust, kā pamazām esi iebraucis eross mīlestībā. Jājūt robeža. Tāpēc ir svarīgi zināt šo kārtību un kā no tā izvairīties, nesataisot ziepes.

Amnons šo smalko robežu pārkāpa, un viņam izveidojās eross mīlestība uz savu pusmāsu. Ja tu redzi tādus dīvainus un slimīgus cilvēkus, tad zini, ka varbūt viņā ir iemeties kāds eross, pat ja apgalvo pretējo. Amnons nespēja loģiski padomāt un kaut ko sakarīgu izdarīt. Viņam bija draugs, kurš ieteica nepretoties šai vēlmei un gulēt ar viņu, kā arī pastāstīja, kā to izdarīt. Viņš paklausīja un izdarīja visu, kā draugs mācīja. Ievilcis pusmāsu istabā, viņš teica: “Guli ar mani.” Tamāra atbildēja: “Tā nē, brāli. Prasīsim Dāvidam, tēvam. Viņš taču mani tev neliegs.” Amnons nepiekrita, pielietoja fizisku spēku un izvaroja viņu. Kamēr viņš gulēja ar viņu, pienāca brīdis, kad Tamāra kļuva viņam pretīga. Amnons lika pusmāsai aizvākties. Tamāra atbildēja, ka tā nevajag darīt. Arī viņa esot tagad pusbrālim pieķērusies. Amnons pavēlēja kalpiem viņu izmest ārā. Dāvids par to nelikās ne zinis, kaut gan Tamāra staigāja ar saplēstām piedurknēm, kas liecināja par to, ka viņa ir tikusi izvarota. Vēlāk Absaloms nogalināja Amnonu. Tad, kad tu šīs eross un filio mīlestības dēļ kļūsti slims, neko daudz vairs, diemžēl, nevar izdarīt. Ja tev filio un eross ir sajaukušās kopā, tu principā vairs nevari pretoties grēkam. Ja tas ir izveidojies starp diviem cilvēkiem, tad to vairs tā vienkārši nevar saraut. Ja pēc tam šāds cilvēks tomēr apprecās, tas viņa sirdī pēc tam turpina dzīvot, tā ir kroplība. Ir elementāri uzvedības modeļi, kas palīdz no tā izvairīties:

Saproti un nesajauc mīlestību ar iekāri. Amnonam bija iekāre, nevis mīlestība. Tas pierādījās pēc tam, kad viņi pārgulēja. Viņš domāja, ka mīl Tamāru, bet patiesībā tā bija vienkārši iekāre ar eross mīlestību. Viņam nebija pat filio. Ja tev ir seksuāla rakstura problēmas, ar kurām netiec galā, ir vērts parunāt ar mācītāju un rast tam risinājumu. Ja tevi pieķers, tad redzēs, ka to dari slepeni. Ja tajā neatzīsies, tu to nenožēlosi un arī turpmāk, visticamāk, to darīsi slepeni. Tu kļūsi par neuzticamu cilvēku. Bet, ja tu nāc un to izstāsti, tas parāda to, ka vēlies kaut ko mainīt, un tev nav jābaidās, ka kāds tagad par tevi kaut ko runās vai tamlīdzīgi. Ja tu esi iemīlējies vai pārkāp laulību, nāc un risini to, jo tas var ievilkties vēl dziļāk un sākties milzu problēmas.

Lūk, kāda man ir definīcija filio un eross mīlestībai – tās ir un dzīvo pašas par sevi un nav atkarīgas no tevis. Tās rodas pašas no sevis. Atceries to. Pirmais acu uzmetiens – un bum! Atceries, ka momentā ir jāieslēdz agape un jāsaprot, ko tālāk darīt – vai turpināt, vai nogriezt. Mīlestība tālāk ir jāvirza pareizā gultnē. Mīlestība no pirmā acu skatiena nemēdz būt mīlestība – tas ir tikai tās sākums. Šī mīlestība dzīvo pati par sevi. Kā no tās izbēgt, ja negribam to piedzīvot ar neatbilstošo personu? Filio un eross mīlestība rodas tad, kad tu pavadi daudz laika kopā ar šo personu. Pienāk brīdis, kad ir bum, un tu to vairs nevari kontrolēt. Ja tu redzi cilvēku mājas grupā, kas bieži sēž savā telefonā un sarakstās ar pretējo dzimumu, īpaši vakaros, tad tas ir tieši tas, par ko runāju – rodas filio vai eross mīlestība, šis bum. Esmu redzējis, kā meitene visu vakaru sarakstās, sakot, ka raksta meitenēm, taču patiesībā...

Nekad nepaliec divatā ar pretējā dzimuma pāstāvi, lai neizveidotos šīs filio un eross mīlestības attiecības. Zini, ko Bībele saka? Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Nesaki, ka ar tevi tas nevar notikt. Pat pasaulē lielākās draudzes mācītājs Jangi Čo, runājoties ar sievietēm, vienmēr ievēro piesardzību, atstājot pusatvērtas durvis. Ja viņam to vajag, vai tev to nevajag? Ir bijuši gadījumi, kad pēc evaņģelizācijas evaņģēlists un evaņģelizētais attopas vienā gultā. Nepalieciet nekad divatā, ievērojiet distanci! Taču nebēdz arī kā no uguns. Atceries, ka jautājums ir par mūžīgo dzīvību, domā, varbūt tev tas ir jānocērt kā ar nazi. Pāvils saka, ka jebkurš cits grēks paliek ārpus miesas, bet netiklos Dievs sodīs. Tātad filio un eross mīlestību nevar kontrolēt, taču to var virzīt pareizā gultnē. Jebkurai sievietei vai vīrietim attiecīgos gadījumos būs attiecīga seksuāla reakcija uz otru. Tas nav grēks, tā ir miesa, kura jāvirza pareizā gultnē. Miesa ir kā dzīvnieks, tā reaģē uz, piemēram, kailu sievieti vai muskuļainu vīrieti pludmalē. Tāpēc nepaliec ar šo personu divatā, nekontaktējies vairāk nekā tas nepieciešams, nefantazē, nepaturi šo tēlu galvā, izvairies no intīmiem pieskārieniem un sarunām, citādi būs problēma!

„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)

Šī iemīlēšanās ir jākontrolē pašā sākumā, kamēr nav izveidojusies dziļa mīlestība. Jo šī mīlestība var būt liela problēma, piemēram, ja tu esi precēts, bet iemīli citu. Ja tu neesi precējies, varbūt tā nav tik liela problēma. Taču, ja jūs apprecaties, bet partneris ir nekāds, tad tā atkal ir problēma.

Vai var precēties, ja ir tikai seksuāla vajadzība?

„Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1.Korintiešiem 7:9)

Pāvils saka, ka seksuāla vajadzība ir pietiekošs iemesls, lai dotos laulībā. Bet, draugi, es jūs gribu brīdināt. Ja tev nav filio un agape mīlestības, ja sekss ir vienīgais iemesls laulībai, tad šāda ģimene ir lemta neveiksmei! Tāpēc vienmēr, pirms dari, domā līdzi.

Partnera atrašanai ir jānotiek dabiski, nevis pēc izvēles principa.

Tad Īzāks aicināja Jēkabu un svētīja to un pavēlēja tam, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām. Celies, ej uz Mezopotāmiju, uz Betuēla, savas mātes tēva, namu un ņem sev sievu no turienes, no Lābana, savas mātes brāļa meitām. Visuvarenais Dievs lai svētī tevi, ka tu augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu, un lai Viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto to zemi, kurā tu mīti kā svešinieks un kuru Dievs ir devis Ābrahāmam." Tā Īzāks atlaida Jēkabu, un tas devās uz Mezopotāmiju pie aramieša Lābana, Betuēla dēla, Rebekas, Jēkaba un Ēsava mātes, brāļa.” (1.Mozus 28 1:5)

Īzaks Jākabam parādīja vairākas viņam piemērotas sievietes, no kurām izvēlēties. Izvēle ir jāizdara saskaņā ar savām interesēm, plāniem un principiem. Jēkabam izvēlējās Rāheli. Lea viņš negribēja, jo viņai bija blāvas acis. Vai tiešām Lea bija neglīta? Nē, vienkārši Jēkabam labāk iepatikās Rāhele, tā bija dabiska Jēkaba izvēle. Draugs, Dievs tev ir paredzējis vislabāko, īpašo dzīves partneri, taču nepareizas attiecības var izbojāt visu to, ko Dievs tev ir paredzējis! Nesteidzies, pagaidi savu īsto no Dieva! Nesabojā visu! Pilvērtīga laulība ir tur, kur ir agape, filio un eross mīlestība kopā. Gribi tādu mīlestību un laulību? Tad klausi savu mācītāju, es esmu tavs Īzaks. Šī kārtība draudzē ir tāpēc, lai tu pēc tam rūgti nesamaksātu ar vilšanos.

Ja tu gribi veidot attiecības ar kādu cilvēku, pirms vēl esi iemīlējies, atnāc pie manis un pajautā, ko es domāju par šo cilvēku. Ir divi iemesli, kāpēc tas jādara. Pirmais – jo tāda ir draudzes kārtība. Otrais – man ir pieejama informācija, kādas tev nav. Pajautāšu viņa vadītājam visu par šo cilvēku. To, ka viņam, piemēram, ir attiecības ar vairākām meitenēm, viņš tev noteikti neatklās, taču grupiņas vadītājs to zinās. Paklausi mācītāju, jo labāk izvēlēties sev atbilstošu partneri, nevis tādu, kam ir problēmas (kredīts, neprot pelnīt, babņiks). Izvēle ir ļoti svarīga, citādi cietīsi visu mūžu. Kamēr tev ir rozā brilles, otrs par sevi tev var sastāstīt melus, un tu tiem, būdams prātīgs cilvēks, noticēsi. Es te nevienu kopā nesavedu un neprecinu, bet vienkārši dodu padomu, lai pēc tam nebūtu vilšanās. Pēteris atnāca pie manis ar tekstu: „Es mīlu jūsu meitu.” Es teicu ok, jo redzēju, ka Pēterim ar agape mīlestību viss ir kārtībā, kaut gan viņš tikai nesen bija draudzē. Tikai piebildu, ka mana meitiņa ir ne pārāk naska uz istabas sakārtošanu. Tagad pašam istaba ir jākārto. Kad esmu devis zaļo gaismu, tālāk jau būs tava atbildība, kā tu rīkosies – vai vilksi augstpapēžu kurpes, intensīvāk aprūpēsi otru, vai centīsies tikt slavētājos, lai tevi vairāk var pamanīt. Tātad jau pašā sākumā tu vari virzīt to, ar kuru cilvēku tev savienosies sirds. Draugs, īsta mīlestība – tas ir ļoti liels spēks! Tā jāvirza kopā ar agape mīlestību.

Ja pie tevis atnāk cilvēks un saka, ka grib draudzēties ar tevi, uzdod viņam jautājumu, vai viņš bija pie mācītāja. Ja nē, ko tas nozīmē? Ka tas nav tavs īstais cilvēks. Izņemot, ja nu viņš patiešām nezināja šo kārtību. Bet zinot šo kārtību un neievērojot to, tas ir cilvēks, kurš arī turpmāk izdarīs līdzīgas kļūdas un nemīlēs ar agape mīlestību. Šis cilvēks sevi nekontrolē un nav uzticams jau pašā pamatā. Šo personu vada tikai eross mīlestība. Un tu nekad nevari zināt, kad viņam šī nekontrolējamā eross mīlestība uznāks pret citu. Draugi, ja cilvēks mīl, tad viņš gaida. Jēkaba savu Rāheli gaidīja 14 gadus. Ja mīl tikai ar to, kas starp kājām – tas nav tavs īstais cilvēks, pēc laika tu tiksi piekrāpts. Protams, ir reti izņēmumi, kad Dievs to visu vērš par labu, cilvēks pieaug, mīlestība kļūst pilnīga.

Draudzē turpmāk laulības notiks šādi. Ja cilvēki ievēros draudzes kārtību, viņi tiks laulāti draudzes priekšā. Ja partneri būs pārgulējuši pirms laulībām, laulāšu tos tikai savā kabinetā. Varbūt būs arī kāda cita vieta, taču es netaisos visiem laulības pārkāpējiem pakaļ skraidīt, laulājot tos tur, kur viņi vēlēsies. Protams, ja ar laiku šie cilvēki saprot nodarīto un nožēlo, viņi var atkal kalpot redzamā kalpošanā draudzē. Tāpēc, pirms tu kaut ko dari, padomā par savu ticības dzīvi! Tu vari pārvilkt treknu svītru savai kalpošanai draudzē, piemēram, slavēšanas kapošanai. Dažreiz cilvēki tad staigā pa jau zināmu taciņu uz citām draudzēm, kurās mūsu atkritumus ņem pretī kā lielus Dieva vīrus un sievas.

Ko darīt, ja esi jau apprecējies, taču nav filio mīlestības vai arī pirms kāzām tā bija, bet pazuda? Šķirties? Nē, ja esi izdarījis savu izvēli, apprecot šo cilvēku, dzīvo līdz mūža beigām. Mīli ar agape mīlestību! Nav citu variantu. Ja nav filio mīlestības, vienmēr vainīgi būsiet tikai jūs paši. Tā bija tava izvēle, dzīvo līdz galam ar šo cilvēku, mīli viņu ar agape mīlestību. Laulības šķiršana nav pieļaujama. Lūk, kāpēc ir svarīgas pareizas attiecības ar pretējo dzimumu pirms laulībām. Lūk, kāpēc ir svarīga pareiza cilvēka izvēle un pareiza kārtība jau sākumā. Tās ir ļoti labas un vērtīgas lietas, ka mēs varam izprast, kādus mūs ir radījis Dievs un kā mums pareizi rīkoties. Tas ļoti atvieglo mūsu dzīvi un palīdz atraisīt savu potenciālu. Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Pareizas attiecības ar pretējo dzimumu” pierakstīja Inguna Kazāka, Marta Līdeka un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece
Comments