TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Nabagais un bagātais

Publicēja 2018. gada 8. maijs 13:11Līga Paņina
Ziņas datums 08.05.18.

Mans padoms ir mācīties ieraudzīt cilvēkos labo un nepaturēt to pie sevis, bet arī pateikt to skaļi. Šī dievkalpojuma laikā Svētais Gars darbojas, Dievs darbojas slavēšanas un pielūgsmes laikā, tāpat arī tad, kad tu ej savā lūgšanu kambarī. Bet šodien ir īpašs dziedināšanas dievkalpojums, un tieši tāpēc Dieva Gars darbojas īpaši. Es zinu, ka kādi cilvēki jau saņēma savu Dieva pieskārienu, kādi vēl nevar līdz galam pārbaudīt, vai tiešām ir dziedināti, jo blakus nav ārstu komisijas, kas to varētu apliecināt, tomēr šeit notiek dziedināšanas un atbrīvošanas. Ja tu zini, ka tu saņem dziedināšanu, ir svarīgi to apliecināt, jo Jēzus Atklāsmes grāmatā saka, ka mēs velnu esam uzvarējuši ar Jēra asinīm un savas liecības vārdu. Ne tikai piedzīvojot to no Dieva, bet apliecinot. Psalmā 107:20 ir rakstīts: “Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” Tāpēc Dieva vārds ir ļoti svarīgs. Savienojums ar Debesīm ir mūsu ticība Dieva vārdam, piemēram, “ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. Un ne tikai šim fragmentam no Bībeles, bet visam tam, ko Dievs saka. Un mums ir nepieciešams dzirdēt Dieva vārdu, jo ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana no Dieva pavēles. Ja godīgi, man nevajag Dieva pavēli, lai sludinātu, man tas ir sirdī. Es regulāri pavadu laiku divvientulībā ar Dievu. Viņš uz mani runā un pasaka, ko šajā reizē runāt, ko citā reizē runāt. Reizēm slavēšanas laikā Viņš man atklāj, ko pateikt. Pamatā mana sludināšana nenāk no prāta, bet no sirds. Prāts arī ir savā vietā, bet vārdi nāk no sirds. Un šis Dieva vārds tev šodien palīdzēs ticēt, analizēt sevi un pieņemt no Dieva to, ko Viņš tev ir paredzējis.

Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni un darbību, Tu esi brīnišķīgs, nav nekā labāka par Tevi, Dievs! Nav nekā skaistāka un labāka, kā būt Tavā tuvumā, meklēt Tevi un Tavu vaigu un dzīvot Tavā gribā, āmen. “Nabagais un bagātais” – tāda ir sprediķa tēma. Tu gribi būt bagātais, vai ne? Es arī! Tev ir gadījies smagi saslimt? Tev ir gadījies, ka kāds tuvs cilvēks tevi pamet? Ko cilvēki dara šādos gadījumos? Vairāk nekā parasti viņi lūdz Dievu. Ja tās ir tikai iesnas, un tu zini, ka pats tiksi galā, tad varbūt nē, bet, ja tā ir nopietna veselības problēma, kas var novest pat pie letālām sekām, gribi vai negribi, tu lūgsi Dievu. Arī tie cilvēki, kuri saka, ka Dieva nav, viņi lūgs Dievu. Ir pat cilvēki, kas apsola kalpot Dievam, ja Viņš tos dziedinās. Kas parasti notiek, kad cilvēkiem kļūst labāk? Tikai daži no viņiem tiešām sāk kalpot Dievam.

Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!” (Salamana pamācības 19:4,6-7)

Bagātam cilvēkam manta sagādā daudz draugu. Starp pudeles brāļiem visvairāk draugu ir tam, kurš visbiežāk var uzsaukt. Cik ilgi ir nauda, tik ilgi arī ir daudz draugu, bet tad, kad īpašumi un viss ir nodzerts, draudzība ieiet citā fāzē; tiek meklēti citi draugi, kuriem ir nauda. Esi pamanījis pasaulē tādu “netaisnību” – tiem, kuriem ir daudz naudas, ir daudz draugu? Tas ir princips, kas vienmēr ir bijis un būs. Visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. Ja tu apdāvini cilvēkus, viņi tevi mīl un tev pieķeras. Citi dižciltīgajiem un turīgajiem glaimo, jo viņiem ir stāvoklis un ietekme, bet nabago pat viņa brāļi ienīst. Bagātajam ir daudz draugu, bet no nabagā draugi atraujas. Dieva svētība un Viņa apsolījumi ir tavi DRAUGI, kas grib ar tevi draudzēties, bet, ak vai, viņi draudzējas tikai ar bagātajiem! Ir cilvēki, kuri nav bagāti Dievā, tikai tagadējā laikmetā. Patiesa bagātība ir būt bagātam Dievā! Dziedināšana nenozīmē tikai fizisku miesas dziedināšanu, šajā dziedināšanas procesā ietilpst kalpošana cilvēkiem. Kalpošana cilvēkiem ir BAGĀTĪBA – kad tu nedomā tikai par sevi, bet mīli savu tuvāko kā sevi pašu jeb cel Dieva valstību.

Dieva apsolījumi, ieskaitot fizisku dziedināšanu, pievelkas ticīgajiem darbībā. Ticība savai dziedināšanai nav tikai atziņa, ka ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, bet tā ietver pilnu dziedināšanas spektru tavā dzīvē un piepildās caur tavu darbību. Mīlēt tuvāko kā sevi pašu nozīmē vest cilvēkus pie Dieva un veidot viņus par personībām, Kristus mācekļiem. Mateja 28:19 ir skaidri rakstīts: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Tie, kuri tā dara, ir bagāti cilvēki Dievā, kuri svētī citus, dod citiem, kalpo citiem. Un dziedināšana ir šo cilvēku labs DRAUGS. Tas notiek tad, ja tava ticība izpaužas darbībā, ne tikai atnākot uz dziedināšanas dievkalpojumu, bet arī, kad visa tava dzīve liecina par to, ka tu seko Viņam.

Kāpēc es jau sen regulāri neskatos hokeju? Es vakar gan noskatījos, un paldies Dievam, ka mēs uzvarējām norvēģus ar trīs pret divi. Bija tāds laiks, kad es braucu uz Rīgas Dinamo spēlēm, bet pēdējos gadus es emocionāli vairs nevēlos skatīties šīs spēles. Es nerunāju par to, ka Rīgas Dinamo būtu slikta komanda, es runāju par savām emocijām un vēlmēm. Hokejs man nav tik svarīgs, lai es obligāti skatītos katru spēli. Vēlēšanās skatīties hokeju pārgāja tajā brīdī, kad viņi sāka zaudēt ne tikai vienu vai divas spēles pēc kārtas, bet daudz vairāk. Un tā tas turpinās joprojām. Es neesmu tik liels hokeja fans, lai visu laiku skatītos, kā MĒS zaudējam. Cik ilgi tu vari skatīties uz lūzeriem? Tu esi garīgs vadītājs draudzē vai grupiņā? Vai cilvēki redz tevī uzvarētāju? Nepietiek ar to, ka draudzē māca cienīt līderi. Tas ir pareizi, taču paiet vairāki gadi, un vai tad tu redzi, ka šī cilvēka dzīvē notiek izlaušanās? Ja tava grupiņa stāv uz vietas un neaug, un tu redzi, ka nekas arī nemainīsies, par ko tu fano un kas tu pats būsi nākotnē? Kas no tevis iznāks? Ja tu gribi būt uzvarētājs, tev priekšā vajag UZVARĒTĀJUS. Ja tu gribi uzvarēt, tev priekšā vajag redzēt uzvarētāju, jo tikai uzvarētāji rada uzvarētājus. Un par kādu vienreizēju dziedināšanu var būt runa, ja dziedināšana ir tikai daļa no ticības Dievam, tikai daļa no attiecībām ar Dievu un cilvēkiem, daļa no visiem Dieva apsolījumiem? Dieva griba mūsu dzīvei ir ne tikai visi morālie principi, bet arī kalpošana Viņam un cilvēkiem. Ja tev priekšā ir neauglīgs līderis un neauglīga grupa, tu pats tāds kļūsti, un kāda tur var būt dziedināšana? Tu vari atnākt uz dziedināšanas dievkalpojumu, kurā mācītājs dedzīgi sludina, un Dievs tevi var dziedināt no kādas vienas slimības vai kroplības, tu vari saņemt kādu atbrīvošanu un mieru, bet svarīgi ir, kas notiek pēc tam, kādā vidē tu atrodies – auglīgā vai neauglīgā. Vai tu atkal neesi tajā pašā vidē, kurā ir zaudētāji, kur tev priekšā ir zaudētājs un kur nekalpo cilvēkiem? Vide, kurā nekalpo cilvēkiem, ir neauglīga vide. Jo Jēzus saka: “Es esmu jūs nolicis, ka jūs nesat augļus, un jūsu augļi lai paliek.” Mana veselības atslēga ir kalpošana cilvēkiem. Pirmās ir manas personīgās attiecības ar Dievu, otrā ir mana kalpošana cilvēkiem. Dievs mani ir nolicis, ka es nesu augļus, un mani augļi paliek. Un es redzu augļus, kas paliek, jo draudzē ir cilvēki, kas tiešām izmainās, pieaug un nes augļus. Tie ir augļi, ko Dievs nes caur mani.

Draudze ir Kristus armija. Dievs uztur Savu armiju, nevis dezertierus. Nevis tos, kuri kaut kur slēpjas, bet Savus kareivjus. Mēs esam Dieva karapulks, un Viņš rūpējas par mūsu veselību. Tāpēc to, ko tu gribi sev, dari citiem. Ja tu esi iepazinis Jēzu kā savu Glābēju, tad nes to citiem. Ja esi kļuvis stiprāks un nostabilizējies, tad palīdzi citiem nostabilizēties. Rūpējies par savu mājas grupiņu, ka tā augļojas un vairojas, jo dziedināšana ir tieši tur, šajā procesā, tieši tur Dievs darbojas. Tas, ko tu vari saņemt vienā dziedināšanas dievkalpojumā, ir maz, salīdzinot ar kalpošanu cilvēkiem. Un tavai kalpošanai ir jābūt redzamai un izmērāmai, un tad arī tava dziedināšana būs redzama. Es vienmēr savā lūgšanu kambarī lieku fonā slavēšanas un pielūgsmes mūziku, un es klausos tieši IHOP (www.ihopkc.org), mani apmierina viņu temps un stils, un tas der arī par lūgšanu fonu. Tur notiek slavēšana divdesmit četras stundas diennaktī, un to vada dažādi slavēšanas līderi. Kādreiz mana favorīte bija Misty Edwards, mani viņa ļoti uzrunāja un patika, bet viss ir mainījies, un šodien es no viņas izvairos. Kāpēc es viņu vairs neklausos? Ja viņa tur arī ir, tad viena pati. Ja arī viņa tur slavē, tas ir garlaicīgi. Kaut kas ir mainījies, un kaut es nezinu visas aizkulises un iemeslus, kāpēc Mistija tur nav vai ir maz, varbūt viņa vada vairākas grupas, taču ES TO NEREDZU. Tieši tas pats ir ar hokeju, – ja es nepārtraukti neredzu uzvaras, tas mani vairs neuzrunā un neko nedod. Tad es pārstāju par to degt un novirzos no šādiem cilvēkiem un komandām. CILVĒKI SEKO BAGĀTAJIEM. Tas ir Bībeles princips. Nabago ienīst visi viņa brāļi, par šādu slavēšanu un hokeja spēlēšanu kāds pat var sākt ienīst, stipri dusmoties un pat kaut ko sliktu izdarīt. Kad mēs skatāmies Rīgas Dinamo, mēs vienojam sevi ar šo hokeja komandu. Kad mēs kādu atbalstām, mēs asociējam to ar sevi. Ja mana hokeja komanda zaudē, es zaudēju, un cik ilgi es varu zaudēt? Es gribu iet tur, kur uzvar. Nabago draugi atstāj, un nabago pat dziedināšana atstāj. Nabago pat finansiāla svētība var atstāt. Vai tu vēlies būt nabagais vai bagātais?

Es saņēmu ziņu no cilvēka, kurš sen atpakaļ man vēl ieslodzījuma vietā mācīja Bībeli un bija mans draugs. Viņš nepārtraukti man stāstīja par Eliju un Elīsu un Bībeles brīnumiem. Viņš bija viens no ticīgajiem brāļiem, ar kuriem mēs kopā sanācām cietuma kapelā un lūdzām Dievu. Es vēl tagad atceros, ar kādu sajūsmu viņš to visu stāstīju un kā man tas patika. Varētu teikt, ka viņš bija mans pirmais ticības skolotājs. Un lūk, ko šorīt no rīta man uzrakstīja vēl viens cilvēks, kurš bija ar mums: “Mēs bijām trīs (viņš, šis skolotājs un es). Nesen uzzināju, ka (šis cilvēks) nav vairāk starp mums.” Viņš mācīja man Dieva vārdu, Bībeli, bet mani var redzēt, tomēr, ierakstot viņa vārdu un uzvārdu google meklētājā, nekas neparādās. Un, kad pirms vairākiem gadiem es šo cilvēku apciemoju, viņš bija apprecējies un dzīvoja kopā ar kādu čigānu tautības sievieti, un viņi dzīvoja vietā, kur visi čigāni tirgo narkotikas. Cik es atceros, agrāk viņam pašam tieši ar to bija problēmas, un man nevajag nekādus paskaidrojumus, lai saprastu, kādu dzīvesveidu piekopa viņš pats. Nabago viņa draugi atstāj, un, ja cilvēkam nav nodošanās kalpošanai un Dieva darbam, tad Dieva svētībām ir grūti tev pielipt. Tad tu dzīvo no dažām roku uzlikšanām un dievkalpojumiem, bet kopumā tava dzīve nemainās. Tad tu esi nācis pasaulē un dzīvo pelēku dzīvi kaut kā daudz maz un varbūt arī tiec debesīs kaut kā, bet Jēzus saka: “Es esmu nolicis jūs, lai jūs nestu augļus, un jūsu augļi lai paliek.”

Kāpēc sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši? Es šorīt to ierakstīju google meklētājā un atradu ļoti daudz dažādus bioloģiskos izskaidrojumus. Bet šie visi bioloģisie procesi ir reakcija kādām konkrētām darbībām. Man nevajag zinātniskus atklājumus, lai pateiktu, kāpēc sievietes dzīvo ilgāk, – pietiek paskatīties, kas mūsu draudzē ir līderi, kas rūpējas par cilvēkiem. Tās pārsvarā ir sievietes, tāpēc viņas dzīvos ilgāk, jo tādiem cilvēkiem Dieva svētība ir lielāka nekā tiem, kuri nerūpējas par cilvēkiem. Vīrieši lielākotie mirst par desmit vai divdesmit gadiem ātrāk, un ir lietas, ko ne vienmēr mēs varam izskaidrot, bet viena lieta noteikti ir skaidra – ja tu kalposi cilvēkiem, tad tavs dzīves ilgums būs garāks. Es tev to nevaru garantēt, bet pats princips darbojas, tas ir fakts. Ir arī ievērojami kalpotāji, kas pāragri nomirst, piemēram, aiziet bojā auto avārijā vai viņu nogalina musulmaņu zemēs ticības dēļ. Tas nenozīmē, ka Dievs viņus paņēma pie sevis, jo zināja, ka pēc kāda laika viņi atkritīs un grēkos. Šāds uzskats pastāv kristiešu vidū, jo mēs vienmēr gribam atrast sakarīgu izskaidrojumu, kāpēc kāds cilvēks nomira, bet es neticu tādām muļķībām. Ir neizskaidrojamais faktors, kāpēc kaut kas notiek. Ir kaut kādas lietas, kas var notikt, bet tas nav svarīgi, ka kaut kas kaut kur notiek, svarīgi ir ticēt. Ticēt darbībā savai dziedināšanai, savai labklājībai, ticēt Dievam un ticēt, kalpojot cilvēkiem un ceļot mājas grupiņas, draudzes un Dieva valstību.

Pie Jēzus pienāca sinagogas priekšnieks Jaīrs un prasīja: “Nāc, Jēzu, uzliec rokas manai meitiņai, viņa uz miršanu slima.” Kamēr Jēzus bija ceļā, pretī nāca palīgi no sinagogas un teica, ka Jaīra meitiņa ir nomirusi, lai viņš neapgrūtinātu vairs Jēzu: “Neapgrūtini mācītāju, ir jau par vēlu, tava meita ir mirusi, nav vērts Jēzum vairs nākt.”

“Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: "Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta."” (Lūkas 8:50)

Nav svarīgi, kas ir noticis vai kas notiks ar tevi, ir svarīgi, kam tu tici! Es nezinu, kāpēc kādi mācītāji saslimst un nomirst, bet es zinu vienu – Jēzus grib dziedināt! Es nezinu, kāpēc dažbrīd tas nenotiek, bet es zinu, ka Dievs grib dziedināt un grib celt savu valstību šeit, zemes virsū. Dievs, svētī Latviju! Es tiešām nezinu, kāda būs mūsu Latvija pēc desmit gadiem, bet es zinu, kam es ticu! Es ticu, ka Latvija būs brīva, ekonomiski stabila, garīgi attīstīta valsts ar daudz augošām draudzēm! Ja godīgi, es nezinu, kā būs, bet es zinu, kam es ticu. Es nevaru arī apsolīt, ka tu tagad tiksi dziedināts, jo es pats nedziedinu, to dara Dievs! Tu vari nosēdēt dievkalpojumā ar negatīvu attieksmi un ne tikai nesaņemt, bet arī aiziet ar vēl lielākām problēmām, jo viss ir atkarīgs no tevis. Tevi dziedina un ceļ TAVA TICĪBA. Bet mans pienākums ir sludināt, ko Dievs ir apsolījis, kam es ticu. Tas, kā notiks patiesībā, ir atkarīgs no TEVIS un arī no faktoriem, kas mums nav zināmi, mēs visu nevaram izskaidrot. Dieva ceļi ir neizdibināmi, bet es ticu! Un dziedināšanu par naudu nevar nopirkt! Ar naudu tu nevari visu nopirkt, bet ar ticību tu vari visu. Ticību kam? Jēzum! Ticību Jēzum caur personīgām attiecībām ar Viņu un caur aktīvu ticību, kalpojot cilvēkiem. Ja tu patiesi kalpo, to redz pie cilvēku izaugsmes. Ja tu tiešām aktīvi kalpo un tava ticība ir darbībā, to var redzēt, jo tad tava grupiņa aug un augļojas. Ticība ir reāla darbība. Dievs tev ir devis spēku, ka tu vari staigāt pār čūskām un skorpioniem, un pāri ikvienam ienaidnieka spēkam, un tas tev nekā nekaitēs. Un kam to Jēzus saka? Mācekļiem, kuri iet un kalpo. Ir vienkārši jātic.

“[..] neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu” (Filipiešiem 2:4-11)

Jēzus tik ļoti tevi ir mīlējis, Viņa vajadzība pēc tavas glābšanas ir tik ļoti liela, ka viņš no savas puses izdarīja visu, ko varēja, Viņš atdeva pašu dārgāko – pats sevi. Kas ir tas pats dārgākais, ko tu vari atdot? Tā ir tava dzīvība, tu vari atdot pats sevi. Un Dievam vairs nekā nav, jo Viņš visu sevi atdeva – Dievs nāca cilvēka veidolā virs zemes un ļāva cilvēkiem sevi piesmiet, spīdzināt un piesist krustā, Viņš izlēja savas asinis, lai ar tām mēs, kas ticam, taptu glābti un nonāktu Dieva klātbūtnē. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz krusta nāvei, Viņš visu sevi iztukšoja un atdeva. Tāda ir Dieva mīlestība. Viņam bija tik ļoti lielas ilgas pēc cilvēka, pēc tevis, pēc pazudušā, ka Viņš VISU Sevi atdeva, iztukšoja Sevi pilnībā. Un svarīgi ir saprast, ka Viņam nekā vairs nav, ko dot tev, jo Viņš visu jau ir atdevis. Tas nozīmē, ka pārējais ir atkarīgs no tavas ticības – viss, kam tu ticēsi Dieva vārdā, to Dievs tev dos. Viņš visu ir atdevis, pārējais ir tavā ziņā, vairs nekā cita nebūs, nebūs nekādu brīnumu vai zīmju no debesīm. Farizeji Viņam prasīja, vai Viņš ir tas Jēzus, Dieva Dēls, Mesija un prasīja, lai Viņš rāda kādu zīmi, bet Jēzus atbildēja: “Nekāda zīme jums netiks dota kā vien Jonas zīme.” Kā Jona bija trīs dienas zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas kapā un trešajā dienā augšāmcelsies. Nekādas zīmes mums vairs netiks dotas, tagad ir tikai tava un mana ticība.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Nabagais un bagātais” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments