TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Mūsu Dievs ir brīnumu Dievs!

Publicēja 2017. gada 25. jūl. 13:10Līga Paņina
Ziņas datums 25.07.17.

Dievs ir mūsu vidū! Tu varbūt to nejūti, bet Dievs ir šeit. Viņš nestaigā starp rindām. Viņš ir šeit visapkārt. Viņam nav jāstaigā, jo Viņš nav kā mēs cilvēki, kas nevar būt vienlaicīgi divās vietās. Dievs pie mums katra ir tā, it kā mēs būtu vienīgie uz pasaules. Viņš ir visur. Viņš ir visvarens, liels, stiprs, visu zinošs. Šodien es gribu jūs uzmundrināt un iedrošināt iet tālāk. Varbūt tu esi paguris, varbūt tu esi kārtīgi paguris vai pakritis. Ja esi pakritis, tad celies augšā, turpini iet ar Jēzu, turpini nodoties Dievam! Es gribu celt tavu ticību, es gribu pateikt, ka Dievs ir ar tevi. Mūsu Dievs ir BRĪNUMU DIEVS! Es gribu, lai tas nav tikai, ka tu to pasaki, bet lai tu notici pa īstam un līdz galam, ka mūsu Dievs ir brīnumu Dievs. Viņš ir visa sākums un visa nobeigums. Viņš ir visur, Viņš ir visu zinošs un visur esošs. Viņš ir vislielākais, Viņš ir kungu Kungs. Iedomājies, cik daudz kungu ir pasaulē, bet mūsu brīnumu Dievs ir Kungs pār visiem šiem kungiem. Viņš ir ārstu Ārsts. Cik pasaulē varētu būt ārsti? Ļoti daudz, pat Latvijā viņu ir daudz. Un mūsu Dievs, brīnumu Dievs ir visu ārstu Ārsts, jo Viņš ir pāri visiem ārstiem, pāri visiem cilvēkiem. Viņš valda, jo Viņš ir ķēniņu Ķēniņš. Kādam Dievam tici tu? Es ceru, ka tu arī tici dzīvajam Dievam. Mēs ticam dzīvam Dievam. Mūsu Dievs nav kā elku stabs, kurš mūs nevar uzklausīt, kurš nerunā. Viņš dzird, redz un ir klātesošs. Viņš uzklausa un piepilda to, ko mēs lūdzam, saskaņā ar Viņa gribu. Dievs dara lielus un varenus brīnumus.

Mēs šodien dzirdējām Lauras liecību – vai tas nav brīnums, ka cilvēks tiek brīvs no smēķēšanas atkarības? Ir cilvēki, kas saka, ka no tās var tikt brīvs pats ar saviem spēkiem. Ir cilvēki, kas tā arī atbrīvojas no atkarības – saviem spēkiem. Bet paskaties uz šo cilvēku dzīvēm, pārsvarā viņiem būs citas lietas vietā. Vienu lietu viņi izcīna, un nākamā jau ir vietā. Tad, kad tu ej ar Dievu, ar brīnumu Dievu, tad Dievs tev palīdz uzveikt grēku, piemēram, tev vairāk negribas smēķēt, Dievs atņem šo vēlmi. Tā ir tā atšķirība. Dievs dziedina cilvēku pilnā mērā. Ārsts ārstē konkrētu vainu. Psihologs ārstē konkrētu vainu. Dievs dziedina visu cilvēku pilnībā – no matu galiņiem līdz papēžiem. Dievs pilnībā tevi dziedina, ja vien tu notici brīnumu Dievam, ka arī tavā situācijā Dievs var dziedināt. Cik daudz ir Rakstu vietu par to, ka Dievs ir brīnumu Dievs! Ēdīsim no dzīvā Dieva vārda. Bībelē nav ierakstīti visi Dieva brīnumi. Visus Dieva brīnumus nevar aprakstīt. Tas ir rakstīts Bībelē, ka visus brīnumus nevar pierakstīt, jo nepietiktu papīra, uz kura izklāt šos brīnumu rakstus. Tas ir dzīvais Dieva vārds, un no tā tu barojies, ēd. Tu lasi, ka Dievs ir brīnumu Dievs, un tava ticība ceļas, un tu notici, ka Dievs arī tavā dzīvē ir brīnumu Dievs. Viena lieta ir tad, kad Dievs ir brīnumu Dievs citu cilvēku dzīvēs, bet cita lieta ir tad, kad brīnumu Dievs ir brīnumu Dievs tieši tavā dzīvē.

Slavēts lai ir Dievs Tas Kungs, Israēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus!” (Psalms 72:18 )

Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku.” (Psalms 77:15)

Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas.” (Psalms 65:6)

Dievs atbild ar lieliem brīnumu darbiem. Mūsu Dievs dara lielus brīnumus. Viņš dara tādus brīnumus, ka mutes paliek vaļā. Ziniet, kā daudzi cilvēki dara? Viņi redz, ka viņu acu priekšā notiek brīnums, un loģiski sāk spriest, ka tas nav brīnums. Piemēram, gadījums, kad sieviete saņem dziedināšanu no vēža, – tur notika reāls brīnums. Viņai šodien bija jābūt mirušai, viņa bija neauglīga, viņai vēzis jau bija ceturtajā stadijā. Kad viņa mocījās ar neauglību un vēzi, vīrs viņai tajā laikā bija blakus. Tad, kad viņa atnāca uz draudzi, tad Dievs viņu dziedināja, reāli viņas dzīvē izdarīja brīnumu. Ko pēc neilga laika viņas vīrs sāka teikt? To, ka varbūt nebija nemaz tik traki, varbūt viņa nemaz nebija tik neauglīga. Cilvēks sāka apšaubīt brīnumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nespēj noticēt tik lielam brīnumam, un daudzi cilvēki nespēj noticēt tam, ka Dievs spēj darīt tik milzīgus brīnumus, bet mūsu Dievs ir brīnumu Dievs, un Viņš dara lielus brīnumus.

Tagad es zinu, ka Tas Kungs ir lielāks par visiem dieviem; jo Viņš jūs izglābis, kad tie kļuva lieli savā garā.” (2.Mozus 18:11)

Dievs ir lielāks par visiem citiem dieviem. Mūsu Dievs ir varens Dievs.

Un tas nams, ko es celšu, būs liels, jo mūsu Dievs ir lielāks nekā visi citi dievi.” (2.Laiku 2:4)

Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.” (Jāņa 10:29)

Dievs ir lielāks par visiem citiem dieviem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. Ja tu esi ar brīnumu Dievu, ar vareno Dievu, tad neviens tevi nevar izraut no Dieva rokām. Ziniet, kāds ir vislielākais brīnums, ko Dievs dara? Jaunpiedzimšanas brīnums jeb glābšana, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu kā savu personisko Glābēju un viņā iemājo Svētas Gars. Tas ir milzīgs brīnums, kad pats Dievs iemājo tevī! Brīnumu Dievs ir tevī. Ja brīnumu Dievs ir tevī un tu esi Viņa bērns, tu arī vari darīt brīnumus Dieva spēkā, un tava dzīve mainās. Tas ir vislielākais brīnums, ka Jēzus atdeva Savu dzīvību par mani un tevi. Bija jāmirst man un tev, bet nomira Viņš. Jēzus Kristus ir nemainīgs, Viņš ir mūsu Glābējs. Kurš vēl ir nomiris par kādu, kur vēl ir tāds Dievs? Tādu dievu nav. Ir viens vienīgs tāds – Jēzus Kristus.

Visas tautas, Kungs, ko Tu esi radījis, nāks un zemosies Tavā priekšā un godās Tavu Vārdu, jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs!” (Psalms 86:9)

Viņš vienīgais ir Dievs, un Viņš ir cienīgs saņemt visu slavu, visu godu, visu pateicību no mums. Viņš mūs ir radījis pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības. Brīnumi, kurus dara Dievs, tiešām nav prātam aptverami. Kad Dievs ienāk tavā dzīvē, tad tava dzīve izmainās. Tu saņem glābšanu, ej uz debesīm, un Dievs ne tikai tādu brīnumu dara, Viņš dara daudz, daudz brīnumu tavā dzīvē. Es varu teikt par savu dzīvi, ka Dievs manā dzīvē ir izdarījs tik daudz brīnumu, tik daudz dziedināšanu, tik daudz izmaiņu, un, ja godīgi, tas ir prātam neaptverami. Dievs ir pilnībā izmainījis manu dzīvi. Atceroties to, kāda es biju pirms reāli sastapos ar dzīvo brīnumu Dievu, nespēju tam noticēt. Es biju bailīga, mazvērtīga un nedroša, pilna ar kompleksiem, man bija pamatīgas bailes no visa. Man bija bail no rītdienas, no vakardienas, es varēju dzīvot vienās bailēs. Kad Jēzus ienāca manā dzīvē, tad tas viss atstāja mani, soli pa solim. Es saņēmu glābšanu un dziedināšanu. Es saņēmu pilnīgas izmaiņas savā dzīvē. Cilvēki, kuri sastopas ar Dievu, izmainās kā personības. Cilvēkos, kuri dzīvo bez Dieva, mājo daudz un dažādi ļauni gari un dēmoni, un cilvēks pats domā, ka viņš tāds ir. Es arī kādreiz domāju, ka es tāda esmu – nedroša, bailīga, ka skatuve nav domāta man, mikrofonu es savās rokās nevaru paņemt. Man bija kauns, bailes, uztraukums, es nezinu, kas tas bija. To visu kopā sauc par mazvērtību, un es domāju, ka es tāda patiesībā arī esmu. Tad, kad Dievs ienāca manā dzīvē, izrādījās, ka es tāda nemaz neesmu, tādu mani bija paredzējis velns, tādu scenāriju velns bija uzrakstījis manai dzīvei – nedrošība, bailes, kompleksi, uztraukums, stress, nemiera izjūta, domas, ka es neko nevaru, man nesanāk, ko tad es… Tas sākās jau skolas laikā, pusaudžu gados tas viss jau tur bija, un es domāju, ka es tāda esmu, bet izrādījās, ka es tāda neesmu, izrādījās, ka Dievs ir brīnumu Dievs, un Viņš darīja šo brīnumu un izmainīja mani, un atbrīvoja no visām sliktajām lietām, kas mani turēja sasaistītu. Un cilvēks bez Dieva tāds arī staigā – sasiets. Viņam rokas ir piesietas pie sāniem un viņš nevar izdarīt to, kas viņam būtu jāizdara. Tāpēc, ka viņā nav Dieva Gars. Viņā nav šī dzīvība, kas viņam palīdzētu darīt pareizās lietas.

Es atgriezos pie dzīvā Dieva, iepazinu Jēzu kā personu un ielaidu Viņu savā sirdī. Es atceros gadījumu, kad pie mums uz draudzi, kurā es toreiz gāju, atbrauca mācītājs. Mēs tur bijām kādi astoņi cilvēki. Visai draudzei dalīja vakarēdienu. Mūzika neskanēja, bija klusums, un mācītājam kājās bija tādi skanīgi apavi. Un, kad viņš dalīja vakarēdienu, tad varēja dzirdēt, kā klab viņa kurpes. Tad, kad vakarēdiens sākās, man bija tāds uztraukums, tāds stress. Man bija stress no tā, ka tūlīt tas kauss tiks iedots man un būs jādzer, un visi to redzēs. Man bija tāda mazvērtība! Man pirms tam jau bija vairākas reizes gadījies, ka es paņemu to kausu un no uztraukuma un stresa aizrijos. Un, zini, cik briesmīgi ir tad, kad esi aizrijies? Man gribējās klepot, jo kaklā viss kņudināja, bet man bija kauns klepot, jo ko par mani visi padomās. Tāda mazvērtība lauzās no manis ārā. Tas bija šausmīgi, es vēl tagad atceros šīs izjūtas. Tagad, kad es to stāstu, tad, godīgi sakot, man ir tāda sajūta, ka es runātu par pavisam citu cilvēku, jo tā nebiju patiesā es. Bija vajadzīgs laiks, lai Jēzus dziedinātu manu dvēseli, un brīnumu Dievs sāka darboties manā dzīvē, man bija jāļauj Viņam darboties un jāsadarbojas ar Svēto Garu.

Tā bija katru reizi – es katru reizi aizrijos un katru reizi nezināju, kā lai atklepojos. Pieņemt vakarēdienu man bija ļoti grūti. Lūk, tāda es biju, sagrauta, nelaimīga, bet Dievs mani izmainīja. Dievs mani dziedināja, Dievs mani darīja brīvu. Es atceros pirmās reizes, kad man draudzē bija kaut kas jāpasaka, tas bija ārprāts. Tas bija tāds stress, ka nevarēju gulēt visu nakti. Stress jau savā reizē ir normāli, bet es runāju par mazvērtību, kas manī sēdēja. Ko tad es, man taču nav ko teikt, lai kāds cits, kāpēc man… Atceros, mums bija evaņģelizācijas tūre pa Latviju, mēs braukājām pa Latvijas pilsētām, un kādās reizēs pēkšņi bija tādas situācijas, ka man jāpaliek vadīt dievkalpojumu Limbažos vai Valmierā, jo tur nav, kas to varētu izdarīt. Kad izgāju aiz kanceles, es, ja godīgi, neko neatceros. Es nosludināju, aizgāju atpakaļ savā vietā, dzēru ūdeni, un pārējie cilvēki draudzē liecināja, bet es neko nedzirdēju, ko viņi liecināja. Tā bija tāda panika, ka to nevar kontrolēt. Dievs nāk un dara tevi brīvu tad, kad tu ar Viņu SADARBOJIES. Brīnumu Dievs tavā dzīvē darbojas, Viņš ir dzīvs, bet ir svarīgi ar Viņu sadarboties. Es pārkāpu pāri savām bailēm, savām robežām, ko es varu un ko es nevaru. Es vienkārši ieraudzīju, ka mans Dievs ir brīnumu Dievs un es visu spēju Viņa spēkā. Es visu spēja Dieva spēkā, Viņš mani dara brīvu. Es sāku darīt šīs lietas, no kurām agrāk baidījos, un soli pa solim Dievs darīja varenus brīnumus manā dzīvē. Ja es nesāktu to darīt, nesāktu tuvoties Dievam, ja es neielaistu Jēzu savā dzīvē, tad es vēl tagad būtu velna sasaistīta, būtu tikpat nelaimīga, varbūt vēl nelaimīgāka. Dievs nāk un dara brīnumus! Jo mūsu Dievs ir dzīvs. Vislielākais brīnums notiek tad, kad Dievs cilvēku atbrīvo no grēka. Dievs ir liels, Dievs ir brīnumu Dievs, Viņš dara mūs brīvus. Jēzus ienāk tavā dzīvē un pilnībā izmaina tavu dzīvi! Un grēks Jēzum neko nevar izdarīt, jo Viņš ir stiprāks par visiem citiem dieviem. Jēzus ir brīnumu Dievs. Viņš grēku pilnībā izdzēš no tavas dzīves, un to spēj izdarīt tikai Jēzus. Tu esi tīrs, brīvs un dziedināts, ja tavā dzīvē ir brīnumu Dievs.

Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana.” (Kolosiešiem 1:13-14)

“Tad nāciet, turēsim tiesu, saka Tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” (Jesajas 1:18 )

Iedomājies, grēki sarkani kā asinis, un Jēzus spēkā tie kļūst balti kā sniegs.

Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis. Tas Kungs piešķir taisnību un tiesu visiem apbēdinātiem.” (Psalms 103:3-6)

Mēs zinām, ka labais Gans, Jēzus Kristus, atdod dzīvību par savām avīm.

ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.” (Jāņa evaņģēlijs 10:11)

Viņš to izdara mūsu dēļ. Jēzus mūs atbrīvo no grēka, dziedina un palīdz dzīvot uzvaras pilnu dzīvi. Kopā ar Viņu mēs esam uzvarētāji. Kopā ar Jēzu Kristu mums nav nekā neiespējama. Mēs varam visu. Jēzum ir ļoti liels spēks.

Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. Bet Jēzus jautāja: "Kas Mani ir aizskāris?" Un, kad visi liedzās, tad Pēteris un viņa biedri sacīja: "Meistar, ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež."Bet Jēzus sacīja: "Mani kāds ir aizskāris, jo Es jūtu, ka spēks no Manis ir izgājis." Bet sieva, redzēdama, ka viņa nav palikusi apslēpta, trīcēdama nāca un nometās Viņa priekšā ceļos un izstāstīja visu ļaužu priekšā, kādas vainas dēļ tā bija Viņu aizskārusi un ka viņa tūdaļ bija kļuvusi vesela. Bet Viņš tai sacīja: “Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!”” (Lūkas evaņģēlijs 8:43-48 )

Iedomājies, šai sievietei bija tāda problēma, ka neviens viņai nevarēja palīdzēt. Mums daudziem, kad esam atnākuši pie Dieva, ir bijušas tādas problēmas, no kurām neviens nespēj palīdzēt tikt vaļā. Šī sieviete piegāja Jēzum no mugurpuses un aizskāra Viņa drēbju vīli. Un tajā brīdī, kad viņa pieskārās šai vīlei, asins tecēšana nostājās. Paskaties uz kādu savas drēbes vīli. Vai tā spēj dziedināt? Tā nespēj dziedināt. Bet, ja tā ir Jēzus drēbju vīle, tad tā vairs nav parasta.

Un, kur Viņš iegāja miestos vai pilsētās, vai ciemos, tur tie neveselos nolika tirgus laukumos un Viņu lūdza, ka tikai Viņa drēbju vīli varētu aizskart; un, cik Viņu aizskāra, tie kļuva veseli.” (Marka evaņģēlijs 6:56)

Tie, kuri pieskārās Jēzus drēbju vīlei, kļuva veseli. Pieskaries arī tu Viņam, un kļūsi vesels! Šī sieviete Jēzum piegāja no mugurpuses un pieskārās tik vien kā drēbju vīlei, jo viņa dzīvoja tādā laikā, kad sieviete, kurai bija šāda slimība, nevarēja iet sabiedrībā. Tādas sievietes skaitījās netīras un nešķīstas. Tas nav kā mūsdienās. Viņas problēma bija ļoti liela, un neviens viņai nevarēja palīdzēt. Šī sieviete bija atstumta un izraidīta no sabiedrības. Viņa nemaz nedrīkstēja atrasties tajā vietā. Tādēļ viņa paslepus pielavījās klāt Jēzum un pieskārās tikai drēbju vīlei, lai neviens viņu nepamanītu. Kad sieviete pieskārās Jēzum, viņa saņēma savu dziedināšanu. Pēc tam Jēzus jautāja: „Kas mani bija aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un viņa biedri Jēzum sacīja „Meistar, ļaudis Tev laužas virsū un spiež.” Bet Jēzus atbildēja: „Nē, kāds mani ir aizskāris. Es jūtu, ka spēks no manis ir izgājis.” Tu noteikti esi bijis kādā vietā, kur cilvēku ir tik daudz, ka tevi grūsta no visām pusēm. Tādā brīdī nemaz nevar saprast, kurš grūsta, jo cilvēku ir pārāk daudz. Arī Jēzum apkārt bija liels pulks cilvēku. Bet Jēzus apgalvoja, ka kāds Viņam ir pieskāries tā, ka sajuta spēku no Sevis izejam. Es tev gribu pateikt – pieskaries Jēzus drēbju vīlei tā, lai spēks no Viņa iziet! Pirmkārt, pieskaries. Otrkārt, pieskaries tā, lai šis spēks ieplūst tevī. Tā, lai brīnumu Dievs dara brīnumus tavā dzīvē, un lai šie brīnumi caur tevi plūst tālāk pie citiem cilvēkiem, lai arī viņu dzīvēs notiek brīnumi.

Pēc tam, kad šī sieviete saprata, ka nav palikusi nepamanīta, viņa trīcēdama un nobijusies iznāca no pūļa un nometās ceļos Jēzus priekšā. Viņai bija bail no tā, kas tālāk notiks un kā cilvēki reaģēs. Sieviete visu ļaužu priekšā izstāstīja, kādas vainas dēļ viņa Jēzu bija aizskārusi, un viņa tūdaļ bija kļuvusi vesela. Ko Jēzus atbildēja? Vai Viņš šo sievieti nosodīja par to? Viņš tai sacīja: „Mana meita, tava ticība tev ir palīdzējusi. Ej ar mieru.” Jēzus šai sievietei pievērsās un runāja tā, it kā neviena cita pūlī nebūtu. Tad, kad mēs aizskaram Jēzus drēbju vīli tā, ka spēks no Viņa iziet, Viņš pievēršas tikai un vienīgi mums tajā brīdī. Viņš runā tikai un vienīgi ar tevi tajā brīdī, it kā citi cilvēki vispār nebūtu pasaulē. Tajā laikā dievbijīgajiem jūdiem tērps bija rotāts ar pušķiem. Bija četri pušķi, katrs savā malā. Sanāk tā, ka šī sieviete pieskārās šī pušķa drēbes vīlei, nevis kādai galvenajai vīlei. Ir uzskats, ka šī sieviete bija no pagāniem, un viņa esot savā dzimtajā pilsētā uzcēlusi statuju par godu savai dziedināšanai. Viņa bija tik laimīga, ka parādīja Jēzum īpašu pateicību par notikušo brīnumu. Arī mums Jēzum ir jāizrāda īpaša pateicība par notikušajiem brīnumiem. Mums kaut kas Viņam ir jāizdara. Mums ir jāstāsta un jāliecina cilvēkiem par Jēzu. Uzdrīksties kāpt pāri sev un savām bailēm, kad jāiet pie cilvēkiem. Nebaidies, pieņem lēmumu. Brīnumu Dievs ir ar tevi, Viņš vadīs un runās caur tevi. Ej pie cilvēkiem un pastāsti par tiem brīnumiem, ko Dievs ir darījis tavā dzīvē! Nekautrējies un pieņem šo lēmumu! Tad, kad tu iesi, Dievs Savā spēkā ies līdz ar tevi. Viņš grib, lai tu sāc darīt, kalpot un kustēties. Pārkāp pāri savai nedrošībai, savām bailēm un uztraukumam!

9. jūlija dievkalpojuma laikā Dievs man parādīja vīziju. Es redzēju Jēzus apmetni, kas bija pār visu zāli. Izskatījās kā no lina auduma. Es redzēju, ka mums katram ir iespēja pieskarties Jēzus apmetnim, šai drēbju vīlei. Mēs katrs varam to izdarīt, ja vien to gribam un pieliekam maksimālas pūles, lai to izdarītu. Arī mājās, lūdzot lūgšanu kambarī, es atkal redzēju šo pašu vīziju, tikai vairāk. Atkal bija šis apmetnis, bet sēdus stāvoklī to nevarēja aizskart. Lai to aizskartu, bija jāpieceļas kājās. Bija ļoti daudz cilvēku, kuri piecēlās, pieskārās šim apmetnim un saņēma savu brīnumu. Bija arī tādi cilvēki, kuri centās to izdarīt un gandrīz pieskārās šim apmetnim, tomēr atslāba un neaizskāra to, nesaņemot savu brīnumu, glābšanu un atbrīvošanu. Vīzijā bija arī tādi cilvēki, kuri ļoti daudz reižu centās celties un aizskart šo vīli. Tāpat redzēju arī sievieti, kura ļoti daudz reižu centās to izdarīt, ar asarām acīs un izmisumā. Jēzus vīle ir tepat, bet tajā brīdī, kad tev būtu jāsaskaras ar Dieva spēku, tu atslābsti. Neatslābsti, bet turpini tuvoties Dievam un uzticēties Viņam! Jēzus ir brīnumu Dievs, Viņš ir šeit. Mums visiem ir vienādas iespējas. Mums visiem ir viens un tas pats Dievs. Ja tu esi atslābis, tad kaut vai tūkstošo reizi celies augšā un beidzot aizskar šo drēbju vīli!

Mums ir vajadzīgi Jēzus brīnumi un dziedināšanas. Mums ir vajadzīgs Dieva spēks, kad ejam pie cilvēkiem. Ja tu esi līderis, kurš vada grupiņu ar dažiem cilvēkiem, un esi atslābis, līdz galam nepieskaroties Jēzus drēbju vīlei un neizdarot kādas lietas līdz galam, piecelies šodien un aizskar šo vīli. Tad, kad redzēju šo sievieti, kura izmisumā jau raudāja, arī es sāku raudāt, jo man kļuva viņas žēl, jo viņa patiesi grib Jēzum pieskarties, bet kaut kādā brīdī atslābst un ielaiž sevī šaubas, nedrošību un neticību. Varbūt tava grupiņa neaug, un tu vairs netici, ka tā augs. Varbūt tu kādu brīnumu neesi saņēmis un vairs arī netici, ka kādreiz saņemsi. Šodien es tevi pamudinu – atjauno savu ticību Dievam. Tici tam, ka Jēzus grib tev palīdzēt! Dievs grib tevi dziedināt, atbrīvot un dot to brīnumu, kas tev ir vajadzīgs.

Un viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; un to tie sasita un apsmēja.” (Ebrejiem 12:4)

Neatslābsti un cīnies līdz galam! Ej līdz galam un neklausies, ko cilvēki teiks. Kāda starpība, ko viņi teiks? Cilvēki, kuri dzīvo lielās problēmās, bieži laimīgos kristiešus sauc par sektantiem. Viņi nesaprot to, ko šie kristieši dara. Šie cilvēki dzīvo savā netiklībā un grēkos. Viņiem ir ļoti vajadzīgs brīnumu Dievs, un tāpēc viņi ir tik agresīvi. Neietekmējies no šiem cilvēkiem. Nekaunies no sava Dieva. Nedomā par to, ko teiks šie cilvēki, bet domā par to, ko saka Dievs. Tu esi laimīgs kopā ar Jēzu. Neklausies velna melos, ka tu neko nevari. Dievs saka, ka tu vari visu un esi veiksminieks un uzvarētājs. Tev ir Dieva spēks. Ar tevi ir Dievs, un mēs ticam dzīvajam brīnumu Dievam, Jēzum Kristum. Pirms es pa īstam sastapos ar Jēzu, es periodiski sapņoju vienu sapni. Sapnī es atrados pie ļoti lielas aizas, kurai pāri tikt varēja, ejot pāri šauram tiltiņam. Katru reizi, kad sapņoju šo sapni, es tiku tikai līdz pusei. Tikai tad, kad es beidzot sastapos ar brīnumu Dievu, sapņoju šo sapni tālāk. Šajā tilta vidū Dievs man deva spēku, un es pārvarēju aizu. Dievs tev dod spēku pārvarēt jebkādas aizas un problēmas, un jebkādus šķēršļus, jo Viņš ir ar tevi. Brīnumu Dievs tevi ved, ceļ, iedrošina un uzmundrina. Tici, un tu redzēsi Dieva brīnumus! Neietekmējies no apkārtējiem. Man ir bijusi tāda situācija, kad, braucot ar mašīnu, apstājos pie sarkanās gaismas kopā ar citām mašīnām. Sarkanajai gaismai degot, blakus šoferis uzsāka braukt, un arī es automātiski gribēju braukt tālāk. Pēc tam tikai apskatoties vēlreiz uz luksoforu, sapratu, ka joprojām deg sarkanā gaisma. Neietekmējies no tiem, kas tev blakus brauc nepareizi. Ietekmējies no tiem, kas brauc pareizi. Mums parasti gribas ietekmēties no tiem, kas ir blakus. Es tevi pamudinu – ietekmējies no Dieva, un no cilvēkiem, kuri ir ar Dievu.

Kādā pilsētā bija notikums, ka cilvēki pēc ilgstoša sausuma perioda nolēma lūgt Dievu par lietu. Noteiktajā dienā visi sapulcējās kopā, gaidot, kad lietus sāks līt, bet tikai viens puisītis bija paņēmis līdzi lietussargu. Tā ir ticība. Vai tu tici Dievam? Vai tev ir līdzi lietussargs, ja esi lūdzis pēc lietus un izdarījis visu no savas puses, lai tiešām sāktu līt Dieva svētības? Tu tam tici? Es tevi pamudinu ticēt. Nododies Dievam un tici. Kalpo Viņam. Man kāds cilvēks stāstīja, ka Islandē esot polārās naktis un dienas. Tobrīd tur bija polārā diena. Šo polāro dienu laikā visu laiku ir gaišs. Tur esot grūti gulēt, tāpēc līdzbraucējs esot paņēmis līdzi miega zāles, iedzēris tās un mierīgi gājis gulēt. Pēc kāda laika iestājas polārā nakts, kad visu laiku ir pilnīgi tumšs. Ja tavā dzīvē šobrīd ir polārās nakts periods, uzticies Dievam. Viņš ir brīnumu Dievs. Drīz tavā dzīvē atnāks polārās dienas laiks. Tici tam, ko Viņš saka. Brīnumu, visvarenais un stiprais Dievs ir ar tevi! Jēzus Kristus ir ar tevi! Viņš tevi grib svētīt un tev palīdzēt!

Vai zini, ka tuneļa galā vienmēr ir gaisma? Kad es biju maza meitene un ciemojos pie vecvecmammas, tur bija tunelis, virs kura atradās ceļš. Mums bērniem tur patika spēlēties, un, lai gan tumšā vietā līst iekšā šķita bailīgi, gribējās jau tikt cauri – un, zini, kas palīdzēja, – ka redzējām tuneļa galā gaismu. Tā arī pasaulē kalnainu apvidu reģionos mēdz būt izbūvēti gari tuneļi ar šosejām, kuriem braucot cauri nenoliedzami vieglāk paliek, kad ieraugi tuneļa galā gaismu. Atceries – tuneļa galā vienmēr ir gaisma! Turpini tiekties uz priekšu, jo brīnumu Dievs ir ar tevi. Viņa debesu logi ir virs tavas galvas, šis Jēzus apmetnis, brīnumi, dziedināšanas, par kurām tu sapņo, tur ir, tev tikai atliek pastiept savu roku, neatslābt, netiekties uz turieni, kur Dievs nevēlas, bet turpināt tiekties pareizajā virzienā darīt pareizās lietas. Tikai no tevis paša ir atkarīgs, vai esi Viņa palīdzību spējīgs saņemt. Tev jāatļauj tam Kungam darboties savā dzīvē.

“[..] Un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahijas grāmata 3:10)

Dažkārt, kad šķiet, ka debesu logi ir aizvērti, nākas saprast, ka paši vien neesam samaksājuši cenu, lai pieskartos Jēzus drēbju vīlei un iepazītu brīnumu Dievu. Elementāras lietas, kas atkarīgas no mums pašiem, ir Bībeles lasīšana, lūgšana, attiecības ar Viņu un tiekšanās pēc svētas dzīves. Mirklīti salīdzināsim to ar mūsu fizisko veselību. Arī veselību mēs uzturam ar šķietami elementārām lietām, piemēram, ikdienā patērējot noteiktu daudzumu ūdens. Aptuveni 75% mūsu organisma veido ūdens. Un kas gan notiktu, ja mēs pārstātu dzert to pietiekošā daudzumā? Sāktos ķermeņa dehidrācija un attiecīgi parādītos sāpes un nogurums. Kādai mūsu māsai draudzē bija problēmas ar nierēm, kuras viņa novērsa, nepieciešamā daudzumā sākot patērēt ūdeni. Viņa izveseļojās bez jebkādām zālēm vai antibiotikām. Vēlos tevi iedrošināt ik dienas dzert ūdeni. Dievs kā nepieciešamu mums ir nolicis uzņemt ūdeni, un reizēm veselības problēmu pamatā ir tieši tas, ka cilvēks nedzer ūdeni. Man ir izveidojies ieradums to lietot jau no paša rīta, ceļoties. Tādēļ uz sintētiskajiem dzērieniem vairāk pat neskatos. Tavs organisms nesastāv no saldinātiem dzērieniem vai gāzēta ūdens, bet tikai no tīra parasta ūdens. Cilvēki bieži domā par čipsiem, frī kartupeļiem, kolu, pankūkām, treknām un neveselīgām lietām, lai gan īstenībā miesa prasa vienīgi tīru ūdeni. Tāpat ir ar cilvēka garu. Īslaicīgas apsēstības ar pretējo dzimumu, tusiņus un iedzeršanu cilvēki sajauc ar gara slāpēm pēc dzīvā brīnumu Dieva. Mūsu gars neilgojas pēc neuzticības, viltus vai apreibuma, kāds ir pasaulē. Gluži kā Salamana pamācībās ir rakstīts, šādi cilvēki kļūst dezorientēti un vairs nesaprot kur atrodas.

"Un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ. Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!" (Salamana pamācības 23:34-35)

Es runāju par elementārām lietām, ko māca tas Kungs, lai mēs justos labi. Man sākotnēji ūdens negaršoja, bet izmaiņas notika, kad tā dzeršanai sāku pieķerties disciplinēti. Konkrētas lietas prasa disciplinētu attieksmi, lai nokratītu negribēšanu; tāpat ir ar Bībeles lasīšanu, ja arī tev iesākumā šķiet, ka tev tas īsti nepatīk vai nav vajadzība to darīt, vai piedevām vēl pie tās miedz ciet, tad neatkāpies, jo, tāpat kā tavai miesai ir vajadzīgs veselīgs ēdiens, sports un tīrs ūdens, tavam garam ir vajadzīgs dzīvais Dieva vārds.

“Kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam. Ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” (Jāņa evaņģēlijs 4:14)

Agros rītos pamostoties, kā jau ikvienam, arī man paiet laiks, pirms prāts pilnībā atmostas, taču neskatoties uz to mans gars jau uzreiz meklē Dieva tuvumu, un es pie sevis sveicinu Viņu un pastāstu par savu ilgošanos. Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem ir ieradums izdzert glāzi ūdens no rīta, mums ikvienam ir jāattīsta ieradums dzert no Viņa – uzņemt Viņa vārdu. Atceries, ka no tavas paša rīcības ir atkarīgs tas, vai tu pieskarsies Jēzus drēbju vīlei vai to tikai mazliet aizskarsi, cik tālu iesi ar Dievu un ko darīsi ar tām zināšanām, ko iegūsti. Dievs vēlas, lai svētības pār tavu galvu nolītu pārbagātīgi. Mēs nesludinām tādu dievu, kas neveic brīnumus, mēs sludinām tādu Dievu, par kādu ir rakstīts dzīvības grāmatā. Piepildies ar Viņu. No rīta, kad pamosties, kad vēl acis pilnas ar miegu, sāc jau runāt ar Viņu, ieliec jau tad savu dienu Viņa rokās, un ja tavā dzīvē šobrīd ir problēmu laiks, šis tumšais tuneļa posms, šī polārā nakts, tad zini, ka tam visam sekos diena, – tuneļa galā ir gaisma. Tas viss jau mums ir dots Jēzū, tev tikai jāiet un jāturpina nodoties Dievam. Dievs ir labs, Viņš tevi ārkārtīgi mīl. Paldies Tev, debesu Tēvs, ka Tu esi mūsu brīnumu Dievs. Mēs nākam Tavā priekšā un lūdzam pēc Taviem brīnumiem. Es lūdzu, mans Kungs, saskaņā ar šo vīziju, ko Tu man rādīji, lai mēs katrs spētu pieskarties Tavai drēbju vīlei, mīļais Jēzu! Šajā brīdī pieņem lēmumu pieskarties Jēzus drēbju vīlei! Pasaki Viņam, ko tev no Viņa vajag, kā šī sieviete ar asiņošanu. Izlauzies cauri ļaužu pūļiem, – savām šaubām, savai nedrošībai, savai neticībai, – izlauzies tam cauri un pacel savas rokas Viņam pretī. Ja tu līdz galam nekad neesi pieskāries Jēzum, es tevi aicinu, beidzot pieskaries Viņam. Dieva vārds saka, ka šodien ir glābšanas diena, šodien ir labvēlīgais laiks. Kungs, mūsu Dievs, paldies, ka Tu esi apklājis mūsu draudzi, paldies Tev, Jēzu, ka Tu esi mūsu vidū! Paldies Tev, Jēzu, ka Tu dari brīnumus šajā vietā, un par tiem, kas ir jau darīti! Paldies Tev, Jēzu, mans Kungs, ka Tu esi dziedinājis, esi glābis, ka esi brīnumu Dievs!

Gannas Jencītes sprediķi “Mūsu Dievs ir brīnumu Dievs!” pierakstīja Inguna Kazāka, Marta Līdeka un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece

Comments