TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Motīvi un laiki

Publicēja 2017. gada 15. aug. 23:18Līga Paņina
Ziņas datums 16.08.17.

Tāpat kā laikapstākļus var paredzēt pēc debesīm, arī garīgajā pasaulē ir dažādas zīmes, pēc kurām vadīties. Jēzus saka – garīgām lietām ir savas pazīmes, pēc kurām mums būtu jāvadās un attiecīgi jārīkojas. Šodien es runāšu par pāris pazīmēm, kuras ir svarīgas mūsu dzīvei un izaugsmei – motīvi un laiki. Es vēlos likt tev domāt. Šī tēma nebūs ļoti izsmeļoša, bet tā liks tev domāt. Ja tev ir kādi dzīves jautājumi, par maz ir pajautāt kaimiņam, kā viņš domā, ir pašam jādomā. Ziņas, kuras piedāvā masu mediji, ir konkrēta žurnālista subjektīva informācija, turklāt bieži tā ir sagrozīta informācija, un to sauc par propagandu. Latvijā ienākošā propaganda var būt no austrumiem (Krievijas), gan no rietumiem (Amerikas, Eiropas Savienības). No dažādām pusēm nāk dažāda informācija – filtrēta, cenzēta, subjektīva vai pasūtīta, un šajā informācijas gūzmā tev pašam ir jādomā, kas ir patiesība. Garīgajā sfērā ir dažādas zīmes un signāli, un ir jādomā līdzi, kā pareizi rīkoties. Savā klusajā laikā ar Dievu ir ne tikai sausi jāskaita lūgšanas, ko tev vajag vai nevajag, bet ir arī jādomā. Arī tagad, kad lasi šo svētrunu, domā līdzi!

Var būt atšķirīgi motīvi, kāpēc cilvēki dara kādas lietas, Dievs skatās sirdī. Viņš skatās arī uz taviem darbiem, bet pirmkārt tavā sirdī – uz taviem potenciālajiem darbiem, kurus tu varētu darīt tikai nākotnē. Kamēr plāni vēl ir tikai sirdī, tu vari paspēt izdomāt, kā pareizi rīkoties – kā Dievs grib, nevis kā tu pats vēlies – un ļaut Dievam svētīt tavu dzīvi un kalpošanu. Tieši sirds ir mūsu karalauks, un Dievs skatās sirdī uz mūsu nodomiem. Pirms tu esi pieņēmis pareizu vai nepareizu lēmumu, galvā notiek cīņa. Tiek apstrādāta informācija, pieņemti lēmumi un dota komanda konkrētām darbībām, un šīs darbības nosaka tavu likteni. Dievs skatās sirdī, tas nozīmē, ka Viņš skatās uz taviem motīviem. Var būt tā, ka motīvs ir pat svarīgāks par darbību. Motīvam ir ārkārtīgi liela nozīme. Tu vari redzēt, ka divi cilvēki dara vienu un to pašu lietu, vienam Dievs saka: “Malacis,” otram: “Fuj.” Kāpēc tā? Jo katram no viņiem ir savs motīvs, kāpēc viņš to dara. Marija uz Jēzus kājām izlēja ārkārtīgi dārgu eļļu, un ar saviem matiem pēc tam tās žāvēja, mācekļi kurnēja un jūdi bija neapmierināti, kāpēc tāda izšķērdība, jo to naudu taču varēja atdot nabagiem. Jēzus teica, lai liek viņu mierā, jo viņas motīvs bija pareizs – mīlestība uz Jēzu. Marija mīlestībā uz Jēzu izdarīja nejēdzīgu lietu, tā nebija vienkārši izšķērdība vai nedomāšana par citiem cilvēkiem. Šo naudu varēja izmantot labdarībai vai draudzes celtniecībai, bet sievietes motīvs bija mīlestība, un viņa izdarīja tik, cik saprata. Mēs nevaram izdarīt vairāk par to, cik saprotam, tomēr ikvienā lietā svarīgs ir motīvs. Kāds cilvēks pret tevi var nepareizi rīkoties, tu pats vari kļūdīties, bet Jēzus saka: “Viss kārtībā, Es zinu tavu motīvu. Nākamreiz rīkojies citādāk.” Piemēram, ja tu kādam cilvēkam izsaki komplimentu, tas ir labi, bet svarīgs ir motīvs. Vai tu pateici komplimentu tāpēc, ka tev kaut ko vajag no šī cilvēka? Nav svarīgs pats kompliments, bet kāpēc tu to saki.

Eiropas Savienība mums liek ievērot dažādus noteikumus, bet ne visiem tie der. Pavisam noteikti, ka daudz no tā, kas der Eiropas Savienībai, neder konkrēti Latvijai. Par to neviens īpaši neuztraucas, un prasības ir jāizpilda. Kurš izdomāja to, ka būs vajadzīga tehniskā apskate sausajām tualetēm? It kā tā ir laba lieta, bet vai tas der Latvijas apstākļos? Vai pensionāri laukos varēs ierīkot attīrīšanas iekārtu un nodrošināt tehnisko apskati savai sausajai tualetei? Cik daudz ierēdņu tiks iesaistīts tajā, lai noķertu šos “noziedzniekus”? Būs sodi un liels apsekošanas aparāts. Kāds ir motīvs šim noteikumam? Izpildīt prasības vai domāt par cilvēku labumu? Vai mēs domājam par savu tautu? Vai mēs varam šeit augt, dzīvot, izglītoties un uzplaukt gan garīgi, gan ekonomiski? Varbūt, ka tajās valstīs, kurās alga ir daudzreiz lielāka nekā mums, to varētu realizēt, piemēram, Vācijā, bet tur tevi var noštrāfēt arī par to, ka tev mašīna ir netīra. Savukārt, ja tu aizbrauksi uz Krieviju vai Ukrainu, un salīdzināsi, tad tev šķitīs, ka tava mašīna katru dienu ir bijusi ķīmiskajā tīrītavā. Svarīgs ir motīvs, kāpēc Latvijā kaut ko ieviest. Svarīgs ir motīvs, kāpēc gribēja aizvērt ciet sludinājumu portālu ss.lv. Direkciju izpildīšana, tūlītēja labuma gūšana vai doma par tautas labumu? Tu sāc saprast, cik svarīgs ir motīvs? Kāda reakcija ir no latviešu tautas par šī brīža nodokļu politiku? Cilvēki saprot, ka tas ir īslaicīgs, nevis ilglaicīgs labums. Visi, kas kaut ko dara, tiek noskaņoti pret valdību slēpt un nemaksāt nodokļus un reģistrēt savus uzņēmumus ārzemēs. Nesen bija reklāma uz ielām – Ja tu redzi, ka kāds izmaksā aplokšņu algu, ziņo mums! Tas padara mūs par sūdzētājiem un ziņotājiem, un mietpilsoņi, saskatījušies televīziju, tam arī tic un domā: “Mana pensija ir tik maza un es tik nožēlojami dzīvoju, jo, redz, viņi nemaksā nodokļus!” Bet paši visu savu mūžu ir strādājuši vienā darbavietā un nav domājuši, kādu labumu dod šis darbs, jo galvenais motīvs ir bijis nopelnīt naudu. Kāds ir motīvs tam, ka valsts apkaro aplokšņu algas? Ja tu vēlies nosūdzēt aplokšņu algu saņēmējus, tev būs jāiesūdz puse Latvijas iedzīvotāju.

Vai tas, ko tu dari, dod labumu Latvijai un cilvēkiem? Kāds ir tavs motīvs strādāt? Īslaicīgu risinājumu meklē studenti, kuriem vēl nav dzīves pieredzes un kuri vēl nav iemācījušies mīlēt cilvēkus. Tas ir skaidrs, ka mēs vēlamies būt godprātīgi nodokļu maksātāji, bet, ja cilvēki jūt, ka viņi tiek izmantoti, ka viņus nemīl, un redz, ka šāda politika ved postā gan viņus, gan viņu valsti, tad viņi rīkosies kā Gideons – viņi kuls kviešus vīna spiedē un slēps savus ienākumus. Kā var prasīt kaut ko no tevis, ja viņi tev neko nav iedevuši? Es runāju to, ko domāju, jo Latvijā ir domas un vārda brīvība. Es uzskatu, ka šāda politika – neko nedot, tikai ņemt – nocietina cilvēku sirdis, un viņi pārstāj vispār maksāt nodokļus. Tev neviens neko nedod, bet tev ir jādod? Kāpēc tu draudzē ziedo savu desmito tiesu? Kāpēc tu ziedo labprātīgos ziedojumus? Tev kāds atņem naudu, piespiež to atdot, šantažē? Gandrīz katrs cilvēks, kurš ziedo draudzē, dara to brīvprātīgi, jo viņš šeit saņem. Dot nemaz nav tik viegli, bet tu labprātīgi to dari, jo zini, ka esi šeit saņēmis savu garīgo barību. Arī es gribu dot Dievam, jo es zinu, kāda vērtība ir finansēm, un cik tas ir svarīgi. Tu zini, ko Dievs ir paveicis tavā labā, tu zini, ka tāda ir Dieva griba, tāpēc tu vēlies dot atpakaļ. Tu neko nevari prasīt no cilvēka, ja tu neesi viņam neko devis. Runa ir par taviem motīviem.

No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos? Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās.” (Jēkaba vēstule 4:1-3)

Pat Dieva lūgšanai var būt nepareizs motīvs, tāpēc tu nevari saņemt atbildi no Viņa. Tu varbūt lūdz pēc kaut kā, lai to šķiestu savās kārībās. Vai arī domā, ka Dievs tevi nemīl, Viņš nedarbojas, tevi ir atstājis. Dievs redz sirdi, kāpēc tu lūdz. Tātad pat lūgšana var būt Dievam nepieņemama. Vai nav šausmīgi? Cik svarīgi ir domāt līdzi, kādi ir tavi motīvi. Ir iespējams lūgt un nedabūt, jo motīvs nav pareizs, kaut lūgšanu grafiks ir perfekts. Man tev ir divi jautājumi, par kuriem padomā visa sprediķa garumā un arī pārējā laikā, kā arī pārrunājiet to mājas grupiņā.

1. Kādi ir mani motīvi to darīt?

2. Vai es to daru īstajā laikā?

Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Vēstule kolosiešiem 3:14)

Pāri visam lai ir mīlestība. Pareizs motīvs ir mīlestība.

Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši."” (Mateja evaņģēlijs 22:37-40)

Jēzus skaidri saka, kādam jābūt pareizam motīvam, kāpēc mēs kaut ko darām vai nedarām, mīlestība pret Dievu un mīlestība pret cilvēkiem. Domā, kāpēc tu vēlies to, ko tu vēlies. Svarīgi ir jautāt Dievam un sev un noskaidrot, kāpēc tu to vēlies. Tu vari vēlēties labas lietas, bet vienam šī lieta būs laba, otram – slikta. Pat precības var būt ar nepareizu motīvu, ko Dievs redz jau sirdī, tādējādi nevar atbalstīt un nevar svētīt. Jebkas var būt ar nepareizu motīvu. Ja tu kaut ko esi iesācis ar nepareizu motīvu un vēlāk to izlabo, tad Dievs var tevi lietot un svētīt. Ja tu sāc un turpini ar nepareizu motīvu, Dievs to nevar svētīt.

Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu.” (Vēstule kolosiešiem 3:17)

Visu, ko dari, dari Jēzus Vārdā, saskaņā ar Dieva vārdu, Bībeli, tā ir mīlestība pret Dievu. Kāpēc tu to vēlies? Kāpēc tu to vēlies tagad? Piemēram, sekss. Kāpēc tu to vēlies? Tas būtu skaidrs. Bet kāpēc tu to vēlies tieši tagad, kamēr vēl neesi salaulāts? Padomā, kāpēc tieši tagad? Ja tu neatradīsi pareizo atbildi, tad tu vari arī to realizēt, un tev būs pirmslaulību sekss. “Sekss ir labs, ja to dara mamms un paps” – dziedāja Čikāgas Piecīši. Kāpēc tu to gribi tieši tagad, tieši ar to cilvēku? Ja tu netiksi galā ar motīviem jau savā sirdī, tad var pienākt brīdis, kad tu realizē ačgārnas lietas, un tam var būt neatgriezeniskas sekas.

Ābrahamam Dievs apsolīja dēlu Īzaku, kurš piedzims un būs zvaigzne, uz kuras dzims viss Izraēls. Ābrahams ar Sāru gaidīja apsolīto dēlu, centās, nodarbojās, strādāja, bet nedzima. Sievai radās ideja – Re, mana kalpone, Hagare! Ej, uztaisi viņai bērnu, bet mēs to ņemsim kā savu bērnu, un tas būs mūsu Īzaks. Liela daļa vīriešu ir auni – neapdomīgi seko līdzi tam, ko saka sieva, un dara, ko viņa liek. Tā piedzima ne Īzaks, bet Ismaels, līdz ar to ģimenē radās dažādas problēmas – šo Ismaelu ar viņa mammu nācās padzīt, jo sieva atkal deva padomus, bet vīrs kā auns akli paklausīja. Viņš aizdzina viņus prom, jo sieva šķībi skatījās uz tiem – viņai nebija bērnu, bet kalponei bija. Tomēr, kad Sārai bija deviņdesmit un Ābrahamam simts gadu, viņiem piedzima Īzaks, īstais apsolījuma dēls. Bet kas notika ar Ismaelu? Pastāv uzskats, ka Ismaels ir šodienas islama tēvs. Un kas ir vislielākais drauds un ienaidnieks kristietībai? Ismaels. No kurienes nāk šis drauds kristietībai? No kurienes nāk reliģija, kurai pievēršas daudz eiropiešu? Tā ir Ābrahama kļūda. Motīvs bija pareizs, bet laiks nepareizs. Nepareizā laikā izdarītas lietas, kas it kā ir Dieva griba, Dieva prāts, bet tomēr nav izdarītas Dieva laikā, atnes pat lāstu. Tas atnes liekas problēmas, no kurām reizēm pat var neizkļūt.

Redzi, cik beigās viss ir sarežģīti – tu kalpo Dievam, redzi Dieva prātu, bet Dieva valstībā ir savi likumi, un svarīgi ir motīvi un pareizie laiki. Ir svarīgs tavs sirds motīvs un pareizais laiks, tāpēc visam, ko tu dari, vai tu vadi mājas grupiņu, precies, audzini bērnus, svarīgs ir motīvs. Ja tu kādā īpašā veidā audzini bērnus, sūti viņus uz īpašu skolu, svarīgs ir motīvs, kāpēc tu to dari. Un kādam ir jābūt pareizam motīvam? Es jau tikko lasīju: “Visu, ko jūs darāt, dariet Jēzus Kristus Vārdā. Ēdiet vai dzeriet, vienalga, ko jūs darāt, visu dariet tam Kungam par slavu un godu!” Tu ieklausies sevī un uzdod sev jautājumus: “Kāpēc es gribu to un kāpēc es gribu tagad? Vai tas nesīs slavu Dievam? Vai tas vairos Dieva valstību? Vai tas vairos mīlestību un vai tas ir mīlestībā pret Dievu un cilvēkiem?”

Piemēram, tas, ka tu atstāji savu bērnu mājās un neatvedi uz dievkalpojumu, vairo slavu Dievam? Vai tas vairo tavu mīlestību pret bērnu? Vai tā ir mīlestība, vai tomēr cietsirdība? Nav svarīgi, ko tev saka citi cilvēki, ir svarīgi, ko saka Dieva vārds. Vai tā ir mīlestība pret savu ģimeni, pret saviem bērniem, ka tu atstāj viņus kaut kur citur, nevis atved uz dievkalpojumu? Draudzē ir vide, kur tavs bērns iederas, te viņu Dievs var svētīt un audzināt, te cilvēks var augt. Tas ir minimums, ko vecāki var izdarīt mīlestībā pret saviem bērniem. Un kāds ir motīvs palikt mājās? Ja tev vīrs vai sieva ir pret bērna vešanu uz dievkalpojumu, tad var būt citādāk, bet, ja tu vari atvest savu bērnu uz dievkalpojumu un neved, tad tavs motīvs nav pareizs.

Gribi Ismaelu? Dari visu priekšlaicīgi, tagad un uzreiz. Gribi problēmas, no kurām, iespējams, nevarēsi izlīst? Tad dari visu neapsmadzeņojot un neizpētot motīvus, kāpēc tu to dari.

“Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Vēstule kolosiešiem 3:23)

Ir svarīgi, kas tev ir sirdī. Ir svarīgi, ka tu esi Dieva vadīts, ka tavs motīvs ir darīt to Dievam. Mīli Dievu un pēc tam savu tuvāko. Vai tas, ko es daru, nes labumu, vai tas ir no Dieva Gara, vai tas ir Dieva prāts? Vai tā ir mīlestība pret Dievu, vai tā ir mīlestība pret cilvēkiem? Kāds ir motīvs?

1920. gadā 11. augustā Krievija ar Latviju parakstīja miera līgumu. Tā uz visiem laikiem atteicās no jebkādām tiesībām uz Latvijas teritoriju. Bez ierunām! Un šis dokuments ir reāls. Tā bija Krievijas iniciatīva. Kāpēc viņi to izdarīja? Kāpēc Krievija prasīja un vēlējās mieru ar Latviju, tādu mazu valsti? Kāds bija motīvs? Mēs tikko bijām uzvarējuši Bermonta armiju, ar savām asinīm izcīnījuši neatkarību un brīvību, Latvija reāli apdraudēja Krievijas drošību. Vēsturē bija tāds posms, kad tie latviešu strēlnieki, kas karoja Krievijā pret Balto (cara) armiju, atbrauca mājās un piedāvāja iet pat līdz Maskavai. Krievija bija ļoti novājināta. Ja tajā brīdī viņi to tiešām darītu, tad droši vien arī aizietu līdz Maskavai. Krievija toreiz pati piedāvāja mieru, uz visiem laikiem atsakoties no jebkādas teritoriālās okupācijas. Vienīgi radās strīds par Abreni, bet tā tika krieviem. Ja tev nav pareiza motīva, nekāda miera nebūs. Ja tavā sirdī tam, ko tu dari, nav pareiza motīva, pozitīva rezultāta nebūs. Ir svarīgi, ka mēs darām visu ar pareiziem motīviem. Ar tādiem motīviem, ka tu pārdomājot saproti, ka tas nes slavu Dievam, labumu draudzei un arī pasaulei. Kādu labumu? Tādu, ka cilvēki nāk pie Kristus. Lūk, ir labi motīvi!

Mums draudzē ik pa laikam kāds precas un taisās precēties. Iedomājies situāciju, kad ir meitene, kurai ir seksuāla vajadzība, un Bībele saka: “Ja kas kaist kārībā, lai dodas laulībā!” Var doties laulībā tikai tāpēc, ka tev ir seksuāla vajadzība, bet iedomājies šādu meiteni vai puisi, kas grib precēties. Viņa iet pie viena un lūdz ar viņu precēties, bet tas atsaka. Viņa iet pie nākamā un uzstāj uz savu vajadzību, bet arī viņš atsaka. Tad iet atkal pie nākamā un vairs nesaka par savu vajadzību, bet saka, ka viņai patīk šis puisis. Viņš sāk apdomāt, kāpēc iepriekšējie puiši nepiekrita, līdz ar to arī pats atsaka. Viņa iet vēl pie nākamā, bet viņš zina, ka tā meitene jau vairākiem cilvēkiem ir sevi piedāvājusi, un viņi visi ir atteikušies. Ja viņi atteicās, tam bija nopietns iemesls, tāpēc arī viņš atsaka. Ko darīs šī meitene? Viņa sāks meklēt sev partneri internetā. Kur vēlāk paliks šāds cilvēks? Kaut kur citā valstī ar tādu pašu cilvēku kā viņa. Vienalga kur, galvenais apprecēties. Un tagad iedomājies – šis otrs cilvēks apprecas ar šo meiteni, zinot, ka viņa neapprecējās šī cilvēka dēļ, bet savu vajadzību dēļ. Vai tu gribētu sev tādu meiteni, kura ar tevi apprecējās savu vajadzību dēļ un ne tevis dēļ? Ne tavas personības dēļ? Motīvs, kāpēc tu gribi precēties, ir svarīgs. Otrs gadījums – es gribu precēties, jo man jau nāk pēdējais vecums, kad varu izveidot ģimeni, piedzemdēt bērnus. Kāpēc sieviete šajā robežvecumā pēkšņi kādu ļoti mīl? Kāpēc viņai pēkšņi ļoti vajag kādu personu? Un vai tiešām viņai vajag šo personu? Viņai vajag bērnus, ģimeni. Iedomājies, ka tu dzīvo kopā ar šādu cilvēku. Viņa savu ģimeni dabūja, bet tevi neņem vērā. Ir tikai bērni, ģimene – viņas sapnis. Bet kur esi tu? Tu gribi tādu sievu, kas grib tikai ģimeni un bērnus, bet ne tevi? Pat apprecoties ar nepareizu motīvu, var iebraukt dziļās auzās. Neveiksmīga laulība. Protams, ka Dievs to visu var vērst par labu, bet var arī nevērst. Šādi meklētāji ir gan sievietes, gan vīrieši. Kāpēc tu negribi ļaut tam visam notikt normāli un dabiski? Kāpēc precēties tikai precēšanās pēc? Tev nevajag uztraukties, ka vispār neapprecēsies, ja palaidīsi garām šo piedāvājumu. Tev nevajag tādu cilvēku, kuram tu neesi svarīgs, tev vajag cilvēku, kas apprecēsies tevis dēļ.

Pareizs laiks un pareizs motīvs ir veids, kā Dievs tevi tiešām var svētīt. Nepareizs laiks un nepareizs motīvs ir veids, kā Dievam būs ļoti grūti tevi svētīt vai ietekmēt pozitīvi. Ir, protams, daudz un dažādi gadījumi. Ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad vecāki ir šķīrušies un viens no abiem sāk apmeklēt draudzi, otrs uzzina un pēkšņi viņam ir “jāglābj” bērni vai vienkārši abi nespēj kaut ko sadalīt. Un viņš ir gatavs iet uz bāriņtiesu, sūdzēties, lai izšķir. Bet tu zini to, ka, ja vecāki nevar izšķirt, pie kā būs bērni, tad pēc likuma to bērnu var izņemt no ģimenes vispār? Ja viena puse iet līdz galam, cīnās, sūdzas, lai paņemtu bērnus pie sevis, vai viņš tiešām mīl tos bērnus? Vai gadījumā nav tā, ka viņš grib panākt savu, iegūt varu un pārākumu pār to partneri? Vai viņš tiešām tik ļoti mīl savus bērnus, vai arī viņš mīl tikai sevi? Kāds ir motīvs, kāpēc viņš kaut kur sūdzas? Kāds ir motīvs, kāpēc viņi dala bērnus? Vai vispār bērni būtu jādala? Vai bērnam nav vajadzīga sava ģimene, sava mamma un tētis? Lūk, kāpēc kategoriski nedrīkst šķirties! Tāpēc domā par motīviem pirms apprecies, lai pēc tam nav jādala bērni. Kāpēc nevar pirms laulību attiecības? Ārpus laulības dzimst bērni, un bieži vien cilvēki nemaz neapprecas, sastrīdās, un kur tad paliek šie bērni? Kurš atbild par to visu? Kāpēc te ir tik stingra kārtība? Lai būtu veselas ģimenes, kur bērniem ir abi vecāki. Pāvils saka: “Viss tev ir atļauts, bet ne viss tev der.” Un ne viss nes slavu Dievam. Vai tas, ko tu dari, nes slavus Dievam? Ar ko tu domā? Ar pēcpusi vai smadzenēm?

Kas ir jāpārdomā, pirms tu rīkojies? Motīvs! Ir svarīgi, kas būs, kāds ir motīvs un kas pēc tam notiks. Kā tu rīkojies? Vai tas nes slavu Dievam?

Kāpēc tu liecini cilvēkiem par Jēzu? Kāpēc es vadu draudzi? Kāds ir mans motīvs? Godīgi sakot, mans motīvs nekad nav bijusi nauda. Tā nekad nav bijusi prioritāte. Ne nauda, ne slava nav mans motīvs. Kāpēc tu vadi mājas grupiņu? Vai tāpēc, ka tu pats to saproti, ka tu kalpo Dievam, vai arī tāpēc, ka tev to teica mācītājs vai mājas grupiņas vadītājs? Tā ir tava mīlestība pret Dievu. Nav slikti paklausīt mācītājam vai vadītājam, bet svarīgs ir tavs primārais motīvs. Man nekad nekur neviens nav licis kalpot. Man šī motivācija nāk no iekšienes. Atceros, ka kāds brālis Kristū man teica: “Bībelē ir rakstīts, ka ir jāstāsta cilvēkiem par Jēzu Kristu, un ir jāstāsta tāpēc, ka tā ir rakstīts”. Man tas likās tik dīvaini. Es biju ar Dievu aptuveni gadu, un man tas likās dīvaini. Kāpēc tev man jāsaka, ka obligāti ir jāstāsta cilvēkiem par Kristu? Man tas nav jāsaka, man tā vajadzība ir no iekšienes, es pats zinu, ka es mīlu Dievu un gribu kalpot Viņam. Es pats to saprotu un gribu nest Viņam slavu. Man nevajag teikt, ka tas ir rakstīts, man tas jau ir iekšā. Man ir savas personīgas attiecības ar Dievu, vai tev ir tādas? Vienalga, ko tu dari – vai tu vadi mājas grupiņu, veido savu biznesu, vadi draudzi, uzsāc kaut ko jaunu, svarīgs ir motīvs, vai tas ir no tavas sirds, kas ir saistīta ar Svēto Garu. Vai tas ir no tavām personīgām attiecībām ar Dievu, vai arī tas ir vienkārši cilvēcīgi? Tev viens teica tā, otrs teica tā, bet vai tu pats saproti, kāds ir tavs motīvs? Kāpēc tu to dari? Tāpēc, ka teica, vai tāpēc, ka tu mīli Dievu? Kāpēc tu apmeklē draudzi? Tāpēc, ka tev teica – ja nenāksi uz draudzi, nonāksi ellē? Tas nav pareizais motīvs, lai apmeklētu draudzi. Pareizais motīvs ir, lai vairotu slavu Dievam. Nav slikti paklausīt, ja tu kaut ko līdz galam nesaproti, tomēr pamatmotivācijai ir jābūt sirdī. Kāds ir motīvs, kāpēc tu gavē? Lai pakļautu savu miesu Dievam vai lai vienkārši nomestu lieko svaru? Tās ir divas dažādas lietas. Tas nav īstajā laikā un ar pareizu motīvu, ja tev tam ir jāņem kredīts. Ja tev ir jāņem kredīts, tad tas nav īstais laiks, lai pirktu vai darītu konkrētu lietu, arī motīvs nav pareizais. Par atpūtu – ja tev pie mājas tuvumā ir iespēja atpūsties, bet tu to neizmanto un tev vajag garu atvaļinājumu, tad tas nav pareizais motīvs vai laiks. Kāpēc tev vajag garu atvaļinājumu, ja, piemēram, tagad tieši ir pļaujas laiks darbā? Aizbrauc atpūsties vienu, divas dienas kaut kur tepat un pietiks. Tie, kuriem darba sezona ir vasarā, nevar vasarā atpūsties, tiem ir jāatpūšas ziemā. Visam ir savs laiks.

”Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” (Salamans mācītājs 3:1)

Kas tevi vairāk virza pie Bībeles? Vai tā ir vajadzība rast attaisnojumus savai rīcībai? Kāds ir motīvs tam, ka tu lasi Dieva vārdu? Ja tu dzīvo pa savam, tad visdrīzāk arī Bībeli pieskaņosi savām vajadzībām. Piemēram, nospriedīsi, ka varētu atstāt draudzi un aizbraukt uz ārzemēm, jo, redz, Pāvils bija misionārs, un tu arī tā vari. Pa lielam tu būsi vergs, nevis misionārs.

Kā rodas tēmas, par kurām es stāstu draudzē? Mani sprediķi nāk no manām personīgajām attiecībām ar Dievu – es vienkārši lasu Dieva vārdu, pārdomāju un stāstu jums to, par ko Dievs mani ir uzrunājis. Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tev arī draudzē būs par ko runāt. Arī šodienas tēmai mani uzrunāja Dievs. Šis sprediķis radās no Pirmās Samuēla grāmatas astotās nodaļas.

“Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā. Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā. Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu. Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu. Un viņi tam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām.” Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu. Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš. Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara. Bet tagad klausi viņu balsij, tikai brīdini viņus nopietni un dari tiem zināmu, kādas tiesības būs ķēniņam, kas pār tiem valdīs.” Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu. Un viņš sacīja: “Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā. Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara ieročus, gan ratu piederumus. Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām. Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem. Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem. Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus. No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem. Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs.” Bet tauta nevēlējās paklausīt Samuēla balsij, un tie sacīja: “Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums! Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņš pats spriedīs tiesu pār mums, un viņš pats izies mūsu priekšā karā, un viņš vadīs mūsu karus.” Un Samuēls dzirdēja visus tautas vārdus, un viņš tos darīja zināmus Tam Kungam. Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: “Paklausi viņu balsij un iecel tiem ķēniņu!” Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: “Ejiet ikviens savā pilsētā.” (1.Samuēla grāmata 8:1-22)

Laika posmā starp jūdu ienākšanu Kanaānā un monarhijas nodibināšanu Izraēla, valstī nebija centralizētas varas, un to pārvaldīja vadoņi, kas tradicionāli tiek saukti par soģiem. Tie bija strīdu šķīrēji lietās, militāri līderi un dažkārt augstākie garīdznieki, kāds bija arī Samuēls. Viņa dēli tēva vecumā pārņēma varas funkcijas, taču tie nestaigāja Samuēla ceļus. Viņi sagrozīja tiesu un pieņēma kukuļus. Interesanti, ka līdzīga situācija Izraēla politiskajā vēsturē notika jau agrāk, kad Samuēls bija spēka gados un par soģi kalpoja priesteris Ēlis. Tā dēli, līdzīgi kā Samuēla bērni, sagrozīja Dieva tiesu, gulēja ar sievām un nodarbojās ar korupciju, kas galu galā rezultējās Izraēla okupācijā un Ēļa un pašu dēlu bojāejā.

Ja tev arī šķiet, ka tu vari izaudzināt savus bēnus ar ideālu mērauklu, tad tomēr zini, ka viņu rīcība ne vienmēr atspoguļos tavus principus. Ja izdari no savas puses visu, lai viņu dzīve pagodinātu Dievu, tad biežāk tas tā arī notiks, tomēr, ja audzināšanu virza nepareizi motīvi, visdrīzāk, bērni aizies pasaulē. Jebkurā gadījumā, tu nekad nevari būt līdz galam drošs, ka rezultāts būs labvēlīgs, vari būt tikai mierīgs, ja esi paveicis visu no savas puses, lai tas tāds būtu.

Izraēla vecaji bija pamatotā nemierā ar to, ka Joēls un Abija, Samuēla dēli, bija pie varas Izraēlā. Vecajie atsaucās uz Dieva apsolījumu par to, ka Izraēlā jānāk ķēniņa laikam. Tā varēja šķist normāla reakcija uz apsolījumu, ko Dievs bija devis, taču Dievam viņu prasība nepatika. Tādēļ aktualizējas jautājums, kur ir robeža, līdz kurai mēs varam būt simtprocentīgi droši, ka tā ir Dieva griba attiecībā uz kādām lietām, teiksim, uz mācībām, mājas grupas atvēršanu, dzīvesdrauga izvēli? Šajā gadījumā tas Kungs bija sacījis: “Jūs Mani esat atmetuši ar šo lēmumu.” Un vai zini, kāpēc? Jo Dievs uzlūko sirdi. Arī Samuēls redzēja, ka vecajo prasība balstījās uz nepareiziem motīviem – vajadzības pēc drošības, varas centralizācijas un kaimiņu valstu modeļa adaptēšanas. Viņi atmeta Dieva vadību un to iemainīja pret cilvēcīgu uzraudzību. Nekad neaizmirsti, ka pāri visam nav cilvēki, kas tevi vada, bet gan Dievs. Dievs tikai lieto cilvēkus, kuru uzdevums ir tevi ievirzīt un palīdzēt, kamēr tu pats izvērtēsi savu motīvu, izdarīsi attiecīgu lēmumu un brīvprātīgi kalposi Dievam. Samuēls kā pārejas laika personība atklāja gaidāmās sekas, kas tautai būs jāpiedzīvo ķēniņa institūcijas ieviešanas gadījumā, tai skaitā – jāpārdzīvo bezdievības un pagrimuma laiki Izraēlā. Tauta izrādīja nepiekāpību un ar savu lēmumu panāca, ka par ķēniņu izrauga Saulu, nevis Dāvidu, ko tas Kungs bija izredzējis. Taču Saulu dienā, kad to bija paredzēts celt godā, atrada slēpjamies aiz ratiem. Viņam piemita mazvērtība. Viņa izcelsmes vieta bija tā pati bēdīgi slavenā Benjamīna pilsēta, kurā izvarota un noslepkavota tika levīta blakussieva. Un galu galā viņam nebija pareizu attiecību ar Dievu. Tāda ķēniņa viņi bija cienīgi, jo nespēja gaidīt uz Dieva apsolījumu. Cik daudz asins izliešanas, cik daudz konfliktu, problēmu, atkrišanas gan radās aiz šī nepareizā motīva, iekams pie varas nāca Dāvids. Nesagaidīja Īzāku, nesagaidīja Dāvidu.

“Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 1:17)

“Viņa acis ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 19:12)

“Uz Viņa tērpa, proti, sānos, ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.“ (Jāņa Atklāsmes grāmata 19:16)

Ir tikai viens Kungs, Viņa vārds ir Jēzus! Ir tikai viens Mācītājs un Skolotājs, un Viņa vārds ir Jēzus! Vispirmām kārtām Jēzus – Viņš ir Alfa un Omega, Sākums un Gals – un tikai pēc tam cilvēki, ķēniņi. Pareizais motīvs darot jebko ir nest slavu Jēzum Kristum caur personīgām attiecībām ar Dievu.

Ir tādi jēdzieni kā Dieva pilnīgā un Dieva atļaujošā griba. Pilnīgā griba ir perfektais Dieva plāns tavai dzīvei, kamēr atļaujošā ir tavi spriedumi ārpus Dieva vadības. Cēlonis dzīvošanai atļaujošajā Dieva gribā parasti ir nepareizi motīvi iepretī rīcībai. Dievs jau arī neko īpaši tev pretī nedara, Viņš ļauj tev kļūdīties. Tikai tā tu zaudē Viņa svētību, un grūti paredzēt, kāds tam visam būs rezultāts. Ja tomēr vēlies staigāt Dieva pilnīgajā gribā, tad tev būtu jāuzdod sev divi jautājumi:

1. Kāpēc es to vēlos? Kāds ir mans motīvs?

2. Kāpēc es tagad vēlos to, ko vēlos?

Tas attiecas pilnīgi uz visām lietām, – kalpošanu, ģimeni, sievietēm, vīriešiem, rakstura īpašībām un biznesa celšanu. Lai gūtu labumu sev vai tomēr lai nestu slavu Dievam? Protams, ja dzīvosi labklājībā, arī tas nesīs slavu Dievam, jo cilvēki redzēs, ka Dievs tevi svētī. Taču bagātība nekādā gadījumā nav kritērijs tam, vai tu esi svētīts. Ir svarīgi tavi motīvi, kāpēc tu dari to, ko dari.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Motīvi un laiki” pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Rihards Krūkliņš, rediģēja Evija Ungure un Ieva Našeniece
Comments