TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Laiks

Publicēja 2017. gada 13. dec. 00:24Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 13. dec. 00:25 ]
Ziņas datums 13.12.17.

Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada sestajā mēnesī, pirmā mēneša dienā, caur pravieti Hagaju atklājās Tā Kunga vārds Zerubābelam, Šealtiēla dēlam, Jūdas pārvaldniekam, un Jozuam, Jocadaka dēlam, augstajam priesterim, un tas skanēja tā: "Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!" Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: "Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzerat un tomēr nedzesējat slāpes; jums ir gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs. Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?" jautā Tas Kungs Cebaots. "Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem." Tad Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteris un visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuru Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību Tā Kunga priekšā. Tad Hagajs, Tā Kunga sūtnis, kura uzdevums bija Dieva vēstījumu tautai zināmu darīt, runāja šādus vārdus: "Es esmu ar jums! - tā saka Tas Kungs." Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu.” (Hagaja grāmata 1­:1-14)

Un tagad, Zerubābel, ņemies drosmi, saka Tas Kungs, pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta, saka Tas Kungs, un strādājiet, jo Es esmu ar jums! - saka Tas Kungs Cebaots. Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un Mans Gars valda jūsu vidū: nebīstieties! Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi. Jā, Es sakustināšu visas tautas; tad nāks šurp visu tautu bagātības, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma, saka Tas Kungs Cebaots, Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaots, un šā pēdējā nama krāšņumam jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība, tā saka Tas Kungs Cebaots, un Es gribu dāvināt mieru šai vietā," saka Tas Kungs Cebaots.” (Hagaja grāmata 2­:4-9)

Visas atmodas, kas ir nākušas pirms mums, un visas labās pārvērtības ir inspirējis Svētais Gars šeit virs zemes, un Dieva vārds par to saka: „Tas, ko Es darīšu jūsu vidū, nebūs tas, kas bija kādreiz. Es jūsos pamodināšu jaunu garu, jaunu spēku, ka jūs strādāsiet un rūpēsieties par Dieva darbu. Es esmu ar jums un par jums. Es vērtēju jūs. Es mīlu tevi! Tu Man esi vajadzīgs! Tu esi īpašs! Tu esi unikāls, un tieši tevi Es esmu izredzējis, ka tu cel Manu namu, ka tu noliec pareizas prioritātes - vispirms Es un Mans darbs, un pēc tam tavas vajadzības. “Un, ja tu parūpēsies par Manām vajadzībām,” saka Tas Kungs Cebaots, “tad Es parūpēšos par tavām vajadzībām. Un viss, kas ir bijis līdz šim, būs nieks salīdzinājumā ar to, kas būs pēc tam, kad tu sāksi Mani nolikt pirmajā vietā savā dzīvē.”

Svētais Gars, mēs pielūdzam Tevi, jo Tu mums esi vajadzīgs vairāk pār visu. Ja Tu necel, tad mēs nevaram uzcelt. Ja Tu nedari, tad mēs nevaram darīt. Tu mums esi vajadzīgs, mums vajag, ka Tu darbojies! Dievs, mēs pielūdzam Tevi, meklējam Tavu vaigu, Tavu tuvumu. Lai nāk Tava valstība, Tava slava, Jēzus Vārdā. Svētais Gars, mēs apbrīnojam Tevi. Manā leksikā nav pietiekami daudz vārdu, lai pateiktu, kā es Tevi mīlu, Dievs. Es esmu Tavs, un Tu esi mans Dievs, un kā mīli Tu, tā tikai Tu mīli. Mūsu mīlestība pret Tevi, Dievs, nav pilnīga. Es pateicos, Tētiņ, par Tavu upuri, par Tavu Dēlu Jēzu Kristu un par to, ka Tu mūs atpirki no grēka varas, no elles, no pazušanas, no vecās dzīves, no vecā cilvēka. Tu dāvāji no Sava Gara un savienoji ar Sevi! Tu darīji mūs svētus, nevainojamus Savā priekšā, mēs droši nākam Tavā klātbūtnē, Tēvs, caur Jēzus Kristus upuri. Ne ar saviem darbiem, ne ar savu upuri, bet ar Tavu upuri, Kungs. Tas ir apbrīnojami! Tikai Tu vari izmainīt situācijas, sirdis, tikai Tu vari iededzināt uguni mūsu vidū!

Svētrunas tēma - „Laiks”. Vārdā, ko es lasīju no Hagaja grāmatas, ir rakstīts: „Šī tauta runā, ka vēl nav pienācis laiks celt Tā Kunga namu.” Dievs caur pravieti Hagaju uzrunāja izraēliešu līderi Zerubābelu, Jūdas pārvaldnieku, kurš faktiski bija ķēniņa vietā, un augsto priesteri Jozua, un caur viņiem visu tautu. Dievs saka: ”Vai tad jums ir pienācs laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedra koka plāksnēm grezni rotātos namos, bet Manam namam ir jāstāv drupās pamestam?” Dievs norāda, kāpēc mēs strādājat, bet nevarat no tā baudīt. Mēs sējam bagātīgi, bet ievācam trūcīgi, ēdam, bet tomēr trūkst, lai mēs justos paēduši. Dzeram, bet tomēr nedzesējat slāpes. Apģērbs mums ir, bet tas nedod pietiekamu siltumu. “Palūkojieties taču, kā jums ir klājies jūsu ceļos! Gādājiet materiālus un sāciet gādāt par Mana nama celtniecību.” Tas Kungs lika pamosties šajos līderos jaunam garam. No kā pamodās jauns gars, jauna degsme? Dievs runāja caur Savu pravieti. Šis ir Dieva vārds, un Svētais Gars uz tevi runā. IR LAIKS CELT TĀ KUNGA NAMU! Vecās Derības kontekstā šī Rakstu vieta radās pēc tam, kad Izraēls tika izvests no savas zemes robežām Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas laikā. Bābelē nomainījās vara, Persija pakļāva Babiloniju. Izraēls dzīvoja verdzībā Bābelē. Ķēniņš Kīrs atlaida Izraēlu atpakaļ uz savu zemi un atbalstīja to, ka viņi atjauno savu templi, Dieva namu, Dieva klātbūtnes vietu. Jau kopš iziešanas no Ēģiptes centrālā vieta Izraēlam bija nometnes vidū, un tas bija Dieva škirsts. Tas bija izraēliešu, Dieva tautas, svētību garants. Dievs ne tikai Izraēlu, bet šodien mūs kā Savu tautu vada, sargā, ceļ, vairo, un mēs esam drošībā.

Tātad pēc Izraēla atkrišanas no Dieva sekoja gūsts, pēc tam Bābelē mainījās vara. 538. gadā p.m.ē. Persijas ķēniņš Kīrs atlaida Izraēlu, un sekoja viņu centieni atjaunot varu. Kas notika? Izraēlam bija politiskā pretestība, bet ne tik ievērojama, lai pārtrauktu Dieva nama celšanas darbus. Vairāk bija tāda iebaidīšana un šantāža no nelabvēļu puses. Izraēlieši, izkļūstot no gūsta un atgriežoties mājās, vairāk sāka rūpēties par savu eksistenci - ko ēdīs, ko dzers, ko vilks mugurā. Un bija jau 250. gads p.m.ē., kad Dievs teica: „Ne vienkārši jūs rūpējaties par savu eksistenci, bet jūs jau sev ceļat greznus namus, bet Mans nams joprojām nav uzcelts. Es joprojām neeesmu centrā.” Šādos apstākļos, kur katrs rūpējās par sava nama celtniecību, par sevi, par savu ģimeni, par savu darbu, bet Dieva nams joprojām nebija uzcelts, Dieva vārds runāja caur Hagaju: „Vai tad ir pienācis laiks celt savus namus, bet Mans nams ir drupās pamests?” Caur šo vārdu Dievs lika pamosties izraēliešos jaunam garam, jaunai degsmei atkal ķerties klāt pie Dieva nama celtniecības. Viņi to izdarīja, uzcēla, un atkal bija Dieva svētība. Tik ilgi, kamēr viņi godāja Dievu, kamēr visi rituāli tika darīti, Dievs tika pielūgts, tikmēr viss notika un bija svētība. Mēs ļoti labi zinām, kā viss beidzās, jo kārtējo reizi izraēlieši atstāja Dievu. Templis atkal tika nopostīts, un šodien tur ir musulmaņu mošeja.

No dzīviem akmeņiem tiks uzcelts Dieva nams. Dieva vārds saka, ka mēs esam Dieva nams. Jaunās Derības kontekstā Dieva nama celtniecība šodien nozīmē:

1. Tavas personiskās attiecības ar Dievu – nav nekā svarīgāka, par ko man būtu jāatgādina un jāmāca. Laiks personiskām attiecībām ar Dievu!

2. Mājas grupas celtniecība. Draudze sastāv no ģimenēm – mājas grupām. Tas ir Dieva nams, no dzīviem akmeņiem celts. Tu esi dzīvais akmens! Tu esi dzīvs cilvēks, un no dzīviem akmeņiem tiek uzcelts Dieva nams. Svētais Gars mūsos grib atmodināt jaunu garu, lai mēs atgriežamies konkrētās attiecībās ar Dievu. Lai tie, kuri tās ir atstājuši, atgriežas, un tie, kuri nav sākuši to darīt, lai sāk to darīt. Konkrēts laiks attiecībām ar Dievu -  Bībele, lūgšana, slavēšana, pārdomas! Mēs visi ne tikai atnākam uz mājas grupiņu, bet katrs tajā piedalāmies, lai grupiņa augtu, lai cilvēki augtu, lai mēs katrs ar savu dāvanu kalpotu mājas grupiņā. Lai cilvēki aug garīgi, finansiāli, aug savās kalpošanās un visās sfērās. Tu rūpējies par to, lai cilvēki nāk pie Kristus caur tavu mājas grupiņu. Lūk, tā ir Dieva nama celtniecība.

3. Draudze. Draudze sastāv no šūniņām. Veselos organismos šūnas dalās, un tas ir nepārtraukts process. Ja šūnas nedalās, tad tās ir mirušas šūnas. Ja grupas neaug, tad tās ir mirušas grupas, jo cilvēki šajās grupās neaug, un, ja cilvēki grupās neaug, tad cilvēki draudzē nevar augt. Tikai tie cilvēki, kuri uzmanīgi klausās, ko es saku no kanceles, ņem to un dara, aug. Rūpēsimies par draudzes garīgo izaugsmi. Sākumā rūpēsimies par Dieva namu un pēc tam par to, lai mums būtu viss nepieciešamais. Visas kalpošanas, kas nodrošina atmosfēru dievkalpojumā, ko mēs baudām, nav vienkārši kaut kas pats no sevis. Tie ir cilvēki, kuri ir veltījuši laiku, lai to veidotu.

Tātad šodien Dieva nama celtniecība ir personiskas attiecības ar Dievu, mājas grupiņa, draudze un, protams, arī viss finansiālais un materiālais, ko mēs tajā ieguldām. Rūpējies par Dieva nama celtniecību, tad Dievs parūpēsies par tavu namu!

Un Salamans nolēma uzcelt namu Tā Kunga Vārdam un pili sev, savai ķēniņa valsts varai.” (2. Laiku 1:18)

Tu gribi sev pili? Tad vispirms cel Tā Kunga namu. Ja tu gribi Dieva svētību savai pilij un negribi savai pilij caurumu, ieguldies Dieva namā. Ja tava prioritāte nav celt Dieva namu, tad tavs gars nav iededzināts, un, ja tu to neiededzini, neiekarsies, neieliec laiku, lai celtu Dieva namu, tad dari, ko gribi, tu pat vari būt miljardieris, un tomēr tev kaut kur būs caurums. Tas būs velnam pieejams caurums, pa kuru viņš tiks tev klāt. Jo Dievs saka, ka “jūs ēdat, dzerat, bet jums nav”. Apģērbs ir, bet tas nedod pietiekamu siltumu. Tu vari pelnīt miljonus, bet bērt tos caurā makā, kas nenes svētību ne tev, ne citiem cilvēkiem. Palūko, kā tev līdz šim ir klājies un kādas ir tavas prioritātes. Salamans bija visbagātākais un visgudrākais cilvēks. Kāpēc viņš tāds bija? Jo vispirms viņš cēla Tā Kunga namu! Un pēc tam viņš sev cēla pili. Gribi Dieva svētības savā pilī? Tad prioritāri ieplāno laiku, lai celtu Tam Kungam namu! Sākot ar paša personiskām attiecībām ar Dievu.

Hagaja otrajā nodaļā Dievs konkrēti paskaidro: „Strādājiet, jo Es esmu ar jums! Šurp nāks visu tautu bagātības, Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma. Man pieder sudrabs un zelts.” Kurš ir tas, kurš pārvalda finanses? Pie kā ir svētības, kas ir svētību avots? Svētais Gars! Trīsvienīgais Dievs! Bagātais Tēvs! Jo tev nav nabags Tēvs, tev ir bagāts Tēvs. Tev nav skumjš vai noraidošs Tēvs. Tev ir Tēvs, kas tevi mīl, tevi atdzīst, par tevi rūpējas, kuram tu esi Viņa acuraugs. Tev ir Tēvs, kurš saka, ka tu esi lauva no Jūdas cilts. Tu esi kā jauns lauva aitu ganāmā pulkā. Viņš jau tevi tā māca no mazotnes, kad tu piedzimsti no augšas. Viņš māca, kas tu esi. Vienalga, kur tu iesi, kur tu noklīdīsi, tu būsi jauns lauva, kurš visu ar savām kājām nobradā, un no tevis nevienam nav glābiņa. Tu esi lauva, varens zvērs, kurš nevienam nekad ceļu negriež. Tas nenozīmē, ka tev tas ir jāvērš pret cilvēkiem. Runa ir par tavu raksturu, par garīgām lietām, kas ir pareizi jāievēro. Tu negriez ceļu, ej taisni, atpakaļ neskatīdamies.

Laiks ir jēdziens fizikā, ekonomikā, filozofijā, reliģijā. Laikam ir dažādi veidi. Piemēram, laika apstākļi. Fizikā laika jēdziens ir sākuma un beigu punkts. Laika jēdzienā ir moments. Zinātnieki uzskata, ka moments ir nemainīgs punkts. Sākuma punkts, nulles punkts, moments, kad kaut kas sākas. Vēl šis momenta punkts ir arī tad, kad kaut kas beidzas. Vai nu kaut kas sākas, vai kaut kas beidzas. Otrs jēdziens ir laika intervāls. Laika intervāls ir no viena laika punkta līdz otram laika punktam. Ir laika moments un laika intervāls. Moments ir sākums vai beigas, bet intervāls ir šis ceļš – no sākuma momenta līdz beigu momentam. Šādi intervāli var būt gari, īsi, daudz, maz. Tieši šo intervālu mēs saucam par laiku. Laiks ir abstrakts jēdziens, jo pats par sevi tas nepastāv. Tieši tāpat kā nepastāv tumsa, ir tikai gaismas neesamība. Dievs ir ārpus laika. Kāpēc? Viņam nav sākuma un nav gala. Ja nav sākuma, tad tas ir ārpus laika. Kāpēc Dievs visu var zināt uz priekšu un atpakaļ? Jo Viņš ir ārpus laika. Tas mūsu prātam vienkārši nav saprotams. Ja kaut kam ir sākuma punkts, piemēram, cilvēkam, kokam, zemei vai debesu spīdekļiem, tie noveco. Tajos notiek dažādas mijiedarbības, un viss mainās. To, kā viss noveco vai mainās, mēs saucam par laiku. Debesu spīdekļi, piemēram, saule un mēness, salīdzinājumā ar cilvēka mūžu, mums šķiet bezgalība, tomēr tā nav. Visam, kas ir radīts, ir sākuma punkts. Tikai Dievs ir Tas, Kuram nav ne sākuma, ne gala. Vai tu zini to, ka saule patērē enerģiju? Kaut kad tā beigsies. Vai tu esi par to domājis? Šī enerģija beigsies un pāries citās formās. Galu galā arī zvaigznes pārvēršas par melnajiem caurumiem. To ir grūti saprast. Visam, kas radīts, ir sākums un gals. Laiks no sākuma līdz beigām ir intervāls.

Cilvēka dzīvei arī ir sākums tajā brīdī, kad mēs piedzimstam. Beigu punkts ir tad, kad mēs nomirstam. Šis intervāls starp diviem punktiem ir laiks. Tas ir tavs laiks. Katram cilvēkam virs zemes ir iedalīts konkrēts laiks. Katram ir noteikts laiks, un ne vairāk, ne mazāk. Dieva vārds saka: "Vai tad ir laiks celt savus namus un Mans nams lai stāv drupās?" Un ne tikai tāpēc, ka Dievs tā grib. Paskaties uz to visu veselīgi. Kas ir svētību un dzīvības avots? Ja es rūpējos par Dieva nama celtniecību un ieguldu no sevis Dieva valstībā jeb draudzē, tad svētības ir manā dzīvē, un tieši Dievs ir Tas, Kurš dod svētību manam roku darbam, nevis otrādi, kad es rūpējos par savām vajadzībām un atstāju novārtā Dieva namu. Kaut arī man piederētu puse pasaules, tomēr es nebūtu piepildīts. Viss, ko es pelnītu, nevienam nenestu nekādu svētību.

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (Psalms 90:10)

 

Dieva vārds skaidri saka: "Šis intervāls ir īss." Tas ir fakts, ka mūsu dzīve ir īsa. Un ja tev ir tikai divdesmit gadi, nemāni sevi, arī tavs dzīves ilgums ir īss.

 

Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri.” (Psalms 144:4)

Tas, ko es runāju, draugs, ir ļoti svarīgi. Tas ir no Svētā Gara. Svētais Gars, paldies, ka Tu mums atgādini, ka Tu mūs modini un iededzini jaunu garu, ka mēs rūpējamies par Tava nama celtniecību. Par attiecībām ar Tevi un par cilvēkiem, kuru dēļ esam šeit, virs zemes! Lai nāk Tava valstība, Dievs! Mēs pieņemam Tavu vārdu. Ko cilvēks dara savas dzīves laikā? Padomā tādā kontekstā, ka mūsu prioritātei būtu jābūt laika momentiem, kurā sākt regulāru lūgšanu un Bībeles lasīšanu. Citam tas būs katru dienu, citam katru otro dienu. Vislabāk ir katru dienu. Viena stunda, pusstunda, piecpadsmit minūtes, divas stundas vai piecas stundas. Ir vajadzīgi divi momenti - kad tu sāc pavadīt laiku ar Dievu, un kad tu beidz to darīt. Šis intervāls starp abiem momentiem ir laiks, kas ir ierobežots, un tu to vari lietot, lai iepazītu Dievu. Šo laiku tu vari lietot, lai dzirdētu no Viņa. Tev jābūt punktam, kad tu ierodies mājas grupiņā, un punktam, kad dodies prom. Šis intervāls ir tavs laiks, kurš ir ierobežots. Šodienas vidējais cilvēka mūža ilgums ir 70 līdz 80 gadi. Kad tu savā grupā un draudzē uzņemies kalpošanas, kad tu ved cilvēkus pie Dieva, tas nenotiek spontāni. Spontāni cilvēki lielākoties pie Dieva nenāk, bet gan tas ir tavs laiks, ko tu esi ieplānojis, paņēmis nost no kaut kā cita un atvēlējis ne tikai personīgajam laikam ar Dievu, bet arī cilvēku aizsniegšanai un pievešanai pie Kristus. Veids, kā tu to dari, nav tik svarīgs. Svarīgs ir konkrēts laiks. Ja šī laika nav, tu tici pasakām. Tu joprojām dzīvo ilūzijās. Velns ir aizmiglojis daudzu ļaužu prātus, ka viņi neredz to, ka ir punkts A, punkts B un to vidū laiks. Un šis laiks ir ierobežots. Ja tu to tagad nesāksi darīt, tad kad? Tā arī tava dzīve paies, jo rīt tev būs tikai tas, kam šodien esi veltījis laiku. Tas, kam tu šodien velti laiku, tu būsi rīt. Kāda būs mūsu tauta, mūsu Latvija un zeme rīt, ir atkarīgs no tā, kam mēs kā tauta veltām laiku. Tāpat tas ir atkarīgs no tā, kurā virzienā mēs ejam un uz ko mēs paļaujamies. Tava dzīve ir īss intervāls. Visa tava dzīve sastāv no daudz un dažādiem sākumpunktiem un beigu punktiem, lielākiem, mazākiem, ilgtermiņa, īstermiņa, sākot no pamošanās brīža, pārdomām un zobu tīrīšanas.

 

Īsajā gadā ir 365 dienas. Tas ir laiks. Tās ir 8760 stundas vai 525 600 minūtes. Šīs svētrunas gaitā paiet apmēram 1 stunda un 20 minūtes. Laiks ir izmērāms. Ja rēķina cilvēka dzīves ilgumu 100 gadus, tad tiem, kuri tik ilgi grasās dzīvot, ir 876 000 stundas, lai dzīvotu. Draugs, šīs stundas nav nekas abstrakts. Tas ir konkrēts laiks tavai dzīvei. Laiks iet un tuvojas punktam B. Tu pēc sevis atstāsi tikai to, kā tu būsi šo laiku lietojis. Latvijā vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 70 gadi, bet sievietēm 79 gadi. Šie skaitļi ir noapaļoti, lai nebūtu ar visiem komatiem. Patiesībā vīriešiem bija norādīts vēl mazāks skaitlis. Es noapaļoju uz augšu. Patiesībā ir tā, ka tikai puse no vīriešiem nodzīvo līdz 65 gadiem. Tāpēc iepriekš minēto skaitli 100 var samazināt gandrīz uz pusi. Vidējais mūža ilgums abiem dzimumiem ir 75 gadi, un tās ir 657 000 stundas. Ko mēs darām šajā laikā, kas mums ir atvēlēts, ņemot kā vidējo dzīves ilgumu 75 gadus? Es izpētīju zinātnieku veiktu statistiku:

 

25 gadus mēs guļam. Tas nenozīmē, ka tie, kuri mokās ar bezmiegu, ir laimīgāki.

 

10 gadus mēs strādājam (no 20 līdz 65 gadu vecumam). Tas ir labākajā gadījumā, ja darbs tiešām ir tas, kas nes labumu sabiedrībai, un kas tiešām ir tavs, ar kuru, iespējams, tu vari arī kalpot Dievam.

 

9 gadus cilvēks skatās televīziju. Un divus gadus no šiem viņš skatās reklāmas. Es zinu, ka mūsu draudzē šis cipars ir labāks, bet tas ir jāņem vērā. Cilvēks atnāk no neinteresanta darba, kur nopelnījis grašus, īpaši vīrieši, un pēc tam mājās viņš ieslēdz televīziju un nepārtraukti skatās sportu, ziņas utt. Visu viņš zina par sportu, bet ko tas dod, ja viņš pats ar to nenodarbojas?

 

Sievietes 8 gadus pavada iepērkoties.

 

3 gadus cilvēks pavada transportā. Tur ietilpst arī sastrēgumi un viss pārējais.

 

6 gadi paiet ēdot.

 

5 gadi paiet ēdiena gatavošanā. Tas ir vidējais cipars. Varbūt kāds ēd tikai kafejnīcās. Tajā gadījumā šis laiks būs mazāks, taču arī tad paies laiks ceļā uz kafejnīcu. Protams, visam arī ir kaut kādi risinājumi, piemēram, pienākumu sadale.

 

5 gadi paiet mazgājoties.

 

Tikai 1 gads paiet, kārtojot māju. Es domāju, ka šis cipars varētu būt lielāks, bet laikam tā mēs dzīvojam. Varbūt tu sakārto māju tikai pirms grupiņas sākuma?

 

1 gads sievietēm paiet, domājot par to, ko vilkt mugurā.

 

Vīriešiem 1 gads no viņu dzīves paiet, skatoties uz sievietēm. Sievietes domā, ko vilkt mugurā, un vīrieši viņas apbrīno.

 

Tikai 48 dienas no visas savas dzīves cilvēki velta seksam.

 

400 000 reizes cilvēks savas dzīves laikā izlaiž gāzītes. Es domāju, ka vīrieši šajā gadījumā ir absolūti rekordisti, vismaz jūtamā un dzirdamā veidā. Neredzamos un pieklājīgos veidos mēs to biežumu nezinām, jo tā ir slepena informācija.

 

1,5 gadus sievietes tērē laiku matu kopšanai un veidošanai. Vīriešiem šajā gadījumā ir labāk, taču arī viņi pavada laiku savu matu kopšanai.

 

Tā ir statistika par to, ar ko vidusmēra cilvēks nodarbojas savas dzīves laikā. Vai tur pietiek laika Dieva nama celšanai? Man šķiet, ka tas viss kopā pat pārsniedz dzīves ilgumu! Kam tu veltīsi savu atlikušo laiku? Tu vari paņemt nost vienu vai divas stundas no televizora skatīšanās un veltīt tās personīgām attiecībām ar Dievu. Ja tev bija pusstunda, pieliec vēl stundu klāt. Tas būs lietderīgs laiks jeb intervāls, kurā tu cel Dieva namu, caur ko Dievs ceļ tevi un tavu dzīvi, un tu aiz sevis tiešām atstāsi bagātu mantojumu. Tava dzīve būs svētīta un pilnvērtīga. Paņem vēl vienu stundu nost no televizora skatīšanās vai no veikala apmeklējuma, un iegūsi vēl vairāk laika. Šīs uzskaitītās lietas nav sliktas, taču ir svarīgi, cik lielā mērā mēs to visu lietojam un vai paliek laiks Dieva nama celtniecībai. Dieva vārds saka: "Skatieties, kā jums līdz šim ir klājies!" Cilvēki saka: "Vēl nav laiks darīt to vai to." Draugs, kad tad šis laiks pienāks? Laiks paiet!

 

Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm.” (2. Korintiešiem 5:2)

 

Sakarā ar to, ka mēs noskaidrojām, ka laiks paiet un ir ļoti īss, vienīgais brīdis, kad sākt celt Tā Kunga namu savā dzīvē, ir tagad, draugs. Tagad ir pēdējais brīdis, diemžēl. Atgādini to sev. Vienmēr ir pēdējais brīdis. Pirms kāda laika mēs Braslas ielā sākām sava jaunā draudzes nama būvniecību. Lai gan remontētas tiek iekštelpas, kopējās izmaksas būs gandrīz kā mājai. Bija sākuma moments, kad to sākām celt. Ja tajā brīdī es vai tu domātu: "Vēl nav pienācis laiks,” tad šobrīd mēs normāli nevarētu ievākties savās telpās. Kad tad mums būtu savs nams? Draugs, laiks un dzīve paiet. Dzīves produktīvais vecums ir no 30 līdz 50 gadiem, kad cilvēks spēj reāli daudz izdarīt, un ir pietiekoši uzkrātas zināšanas un pieredze. Vai divdesmitgadīgs cilvēks ir produktīvs? Viņam visu laiku ir jāskrien pakaļ un jāmāca daudz lietu. Jaunajiem ir jāmācās un jāskatās uz vecāko rokām. Kamēr esi jauns, tikmēr ir vairāk jāmācās un jāstrādā. Visu laiku ir jāmācās, un tomēr produktivitāte sākas vēlāk. Piemēram, kāpēc valsts prezidents nevar būt trīsdesmitgadīgs cilvēks? Tāpēc, ka nevar laist nenobriedušus prātus pie stūres. Ja tu redzi valstis, kurās vadošos amatos un valstiskās organizācijās bīda jauniešus, tad tās ir diktatoriskas valstis vai organizācijas, kurās ieliek pietiekami nenobriedušus un nedomājošus cilvēkus, kas izpildīs citu pavēles. Kad sākt celt Tā Kunga namu? Mēs sākām celt Braslas ielas namu, kas arī ietilpst tajā visā, un jau šobrīd ir rezultāts. Kas būtu tad, ja mēs to nebūtu sākuši un ieplānojuši konkrētu laiku? Kas būtu tad, ja viss nebūtu noorganizēts grafikos un tabulās par to, kurā laikā katrs no cilvēkiem pavadīs laiku, strādājot Braslas ielā un palīdzot būvēt? Kad mums būtu savs nams? Nekad. Ja tu tagad nesāc, tad rīt tev nebūs. 2008. gada 16. februāris bija moments, kad es vadīju pirmo dievkalpojumu, uz kuru atnāca 40 cilvēki. Lai iesāktu ieceres un tās realizētu, ir nepieciešami konkrēti laiki. Lūk, šobrīd tu esi glābts, tava dzīve ir izmainīta, tu esi dzīvā draudzē. Un tas nekas, ka tev ir tikai 20 gadi, ir jāsāk gan mācīties, gan rīkoties, sākot ar to, kāds esi. Sāc celt Dieva namu.

 

"Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. Vai arī - kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!" (Lūkas 14:26-35)

Jēzus saka, ka visam ir sava cena. Pirmkārt šī cena ir saistīta ar laiku, ko tu atrodi savā personīgajā dzīvē, t.i., paņem nost no televizora pārraidēm, matu veidošanas, šopingošanas utml. Skaties uz savu dzīvi kā upuri. Kā prioritātei tajā ir jābūt garīgajām lietām – personīgām attiecībām ar Dievu, tavai grupai un draudzei. Un šeit ikvienam, kas sirdī vēlas augt, ir jājautā sev: “Vai es lietoju konkrētu laiku ikdienas vai vismaz pāra dienās, lai lietderīgi darbotos šai virzienā?” Ja tu tomēr neiedali konkrētu laiku, tad tavi centieni celt Dieva valstību tā arī paliks nepabeigti un reālas Dieva svētības tavā dzīvē neparādīsies. Varbūt tu domā urrā frāzēs – “Mums būs atmoda, mēs biznesus celsim!” Taču es tev saku – esi reāls un nedzīvo fantāzijās. Bez konkrēta laika, ko tu velti, lai nonāktu no punkta A uz punktu B, nedomā, ka sasniegsi rezultātus. Nemelo sev un citiem, apliecinot izmaiņas personīgajā dzīvē, finansēs, kalpošanā, ja tu nevelti tam konkrētu laiku. Katra prioritāte ir svarīga. Nekalpojot Dievam, tu nevari būt godīgs un sacīt, ka tava prioritāte ir ģimene. No kāda piemēra tad lai tavi bērni mācās, ja negādā par Tā Kunga namu, tikai par savējo? Tāpat ģimene nevar būt prioritāte, ja tu tās labā nestrādā. Diemžēl lielākā daļa kristiešu, par pasauli nemaz nerunājot, tieši tā arī dzīvo un cer, ka reiz viņiem paveiksies. Taču paveiksies tikai tiem, kam ir ieplānots konkrēts laiks veiksmei savā virzienā.

“Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs.” (Hagaja grāmata 1:7-8) 

Es tagad īpaši vēršos pie kalpotājiem, mājas grupas cilvēkiem, kas domā, ka viņu grupā būs kādas izmaiņas bez tam ieplānota laika. Pirms es sāku draudzi Rīgā, braucu pa Latviju, sludinot evaņģēliju. Katra diena tajos laikos ritēja pēc rūpīga plāna, man bija saraksts ar pienākumiem visiem ģimenes locekļiem – kas katram jāpaveic, jo nams nav uzceļams tikai ar viena rokām. Tāpēc es nevaru saprast tos cilvēkus, kam nav sava laika ģimenei. Ieplāno, paņem laiku nost tiem matiem, no tā televizora. Mēs kalpojām kopā ar bērniem. Turklāt man bija jāmeklē laiks arī braucieniem, lekcijām un sev, taču es vienkārši noliku prioritātes, ko vēlos vairāk. Tajā brīdī apziņa par šo situāciju lika man justies bagātam. Sajutos kā Tētiņa luteklītis, kam vienmēr viss ir diezgan un pat vairāk nekā vajag. Lai uzceltu draudzi, redzi, cik liels darbs pirms tam tika izdarīts. Un ja tu, atverot savu mājas grupu, uzsākot biznesu vai attiecības, domā, ka tev nevajadzēs tādu sarakstu un tev tāpat vien no sava talanta vai harizmas viss būs, tad zini, ka tu nekas nebūsi. Tu būsi tikai tas, kam tu velti laiku.

“Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.” (1. Korintiešiem 7:29)

Un nevajag aizbildināties ar ģimeni, bērniem vai ko citu. Laiks ir īss, un Dievs mums visiem ir jāmeklē. Tu vari paņemt pauzi kalpošanā, ja jūties pārāk nomocījies. Tu vari uz kādu laiku atiet no grupiņas vadīšanas, ja tev ir tiktāl uzcelti kalpotāji, kas uz kādu laiku varētu pārņemt atbildību. Pauzi var paņemt, tikai ne pārāk bieži. Bet nekad neatstājies no pieņemtā redzējuma – iet no A punkta uz B punktu, meklējot Dievu un darot Viņa darbu.

“Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.” (Hozejas 10:12)

Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.“ (Marka evaņģēlijs 13:33)

Mēs neviens nezinām, cik daudz laika dzīvē mums ir atvēlēts. Taču es zinu, ka šī ir Dieva svētīta tauta un zeme. No Dieva esam nākuši, pie Dieva aiziesim, un es ticu, ka to nama krāšņumu, godību un svētību, kas ir gaidāma Latvijai un draudzei, mēs pieredzēsim. Bet Dievs prasa no mums mūsu laiku.

“Tad Viņš man saka: "Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus! Jo noliktais laiks ir tuvu. Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā. Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.”” (Atklāsmes grāmata 22:10-13)

Dievs atmaksās tev pēc tava darba, ko tu Viņa labā veic. Lai to labāk saprastu, ir jāizdala laika un darba attiecība. Ir tīrais darba laiks un vispārējais darba laiks, ko atvēlam kalpošanai. Tīrais laiks ir kvalificētā darba laiks ārpus kādas nepilnvērtīgas rīcības vai peldēšanas, ar kuru mums dažkārt šķiet, ka savu normu aizpildām – tas ir laiks, kurā tu dari darbu, ko aiz sevis atstāsi uz Zemes.

“Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10)

Tātad, ja tu esi šeit, tev ir iespēja piedalīties grupas un draudzes celtniecībā. Es aicinu līderus, līderu palīgus celt cilvēkus, grupas, iet pie cilvēkiem. Celiet Tā Kunga namu! Laiks mums vēl ir. Kā mēs to izmantosim? Tas ir mūsu paša rokās. Draugs, atceries to, ka neviens nav neaizvietojams. Vienmēr, ja būs brīva vieta Dieva plānā, tā tiks aizpildīta. Piemēram, dziesmu, ko šodien dzirdējām, agrāk mēdza izpildīt cita meitene. Viena aizgāja, un cita ieņēma viņas vietu. Tāpat vienmēr atradīsies cilvēki, kas veltīs laiku Dievam, atņemot to savām vajadzībām. Tāpat, ja mācītājs šeit ir paredzēts, viņš vienmēr te būs. Arī tad, kad būšu aizgājis uz debesīm. Labā ziņa ir tā, ka mums kā kristiešiem vairs nav B punkta, ja vien paturam savu pestīšanu dārgu. Ja Dievu pazīstam, mēs mūžīgi pavadīsim laiku kopā ar Viņu debesīs, ja nē – mūžība noritēs ellē. Vai līdz galam aiziesim, atkarīgs no mums pašiem, – kam lietosim savu laiku.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Laiks” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Comments