TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kristieti, uzņemies atbildību!

Publicēja 2018. gada 14. aug. 12:46Līga Paņina
Ziņas datums 14.08.18.

Jums ļoti ir paveicies ar draudzes mācītāju, jo Viņš mīl Dievu. Ir cilvēki, kuri nezina un nemīl Dievu, un ir cilvēki, kuri zina un īsti nemīl Dievu, bet ir tie, kuri zina un mīl Dievu, un to uzreiz var redzēt viņu acīs un sirdī. Un, kad es ieraudzīju jūsu mācītāju, es uzreiz sapratu, ka viņš mīl Dievu. Pats labākais ir tas, ka viņš ne tikai lūdz un mīl Dievu, bet arī dara kaut ko! Diemžēl tādu nav daudz mūsdienās.

Es jaunībā nodarbojos ar boksu, tas bija Kazahstānā. Kad līdz sacensībām bija tālu, es trenējos ne pārāk aktīvi – es mīlēju treniņus, jo sporta zālē bija duša, bet mājās man nebija dušas. Tā arī mēs bieži domājam, – ka mūsu cīņa ir vēl ļoti tālu un tagad nav obligāti tik pastiprināti trenēties, – bet tad, kad es uzzināju datumu, kurā man jāiet ringā, uzreiz duša palika sekundāra, un trenēt muskuļus kļuva svarīgāk. Mūsu lūgšana jeb kontaktēšanās ar Dievu ir mūsu garīgo muskuļu pumpēšana, mūsu lūgšanas ir sagatavošanās, lai izietu ringā un uzvarētu Goliātu. Iedomājies, ja tu trenētos, trenētos un trenētos, bet ringā nekad neizietu. Cik ilgi tev paliktu vēlēšanās tik intensīvi trenēties, ja tu zini, ka tev nekur nebūs jācīnās? Bet es redzu, ka lūgšana ir treniņš cīņai pasaulē, no kuras neizbēgt. Boksā es trenējos visvairāk tieši tad, kad zaudēju, nevis tad, kad uzvarēju. Man iekšā radās greizsirdība un neizpratne, kā tas varēja notikt, es prasīju trenerim, atgriezos sporta zālē, un mēs atstrādājām visas kļūdas. Pēc katras sakāves es kļuvu divreiz stiprāks nekā līdz tai gan garā, gan sirdī. Ja tu tagad esi cietis kādu sakāvi, izejot Dieva aicinājumā, piemēram, atvēris mājas grupiņu, bet tā nav bijusi veiksmīga vai atvēris savu biznesu, bet tas nav izdevies, tad zini, ka tu neesi vainīgs un arī Dievs nav vainīgs. Viņš grib, lai tu atgriezies sporta zālē, izpēti visas kļūdas, kļūsti stiprāks un uzvari Goliātu! Īslaicīga sakāve nav iemesls, lai tu paliktu gulēt uz dīvānā. Īslaicīga sakāve nav iemesls, lai atteiktos no Dieva. Viņš saka tev kā savam bērnam, ka atbalsta tavu cīņu, biznesa celšanu, kalpošanu, Viņš uzmanīgi skatās uz to visu un zina, kur esi pieļāvis kļūdas, lai parādītu tās tev un tu varētu atgriezties lūgšanā, paņemt tur spēku, izlabot kļūdas un uzvarēt. Tu ieraudzīsi, kā atnāk panākumi un veiksme, un to es redzu arī jūsu mācītajā. Mācieties no viņa, viņš ir Dieva vīrs, un tikai mācoties mēs varam visi kopā pieaugt.

Kad es atbraucu uz Vāciju, kur viss bija ļoti skaisti, man likās, ka cīņas ir beigušās. Likās, ka tur viss ir kārtībā, bet pamazām es sāku saprast, ka pati galvenā cīņa tur vēl nav sākusies... Sākot dzīvi tur un aizejot uz bērnudārzu, mums sāka skaidrot, ka viņiem ir intīmais stūrītis, kur bērni izģērbjas pliki un iepazīst atšķirību starp meiteni un zēnu, viņi skaidroja, ka nebūtu slikti, ja audzinātājs arī tur būtu kails, lai varētu saprast atšķirību starp mazu un lielu ķermenīti. Sākumā es padomāju, ka tas ir neizdevies joks, bet pēc audzinātāju acīm es sapratu, ka viņi nejoko. Šīm audzinātājām pašām acis bija piepildījušās ar asarām, bet viņas man teica, ka neko nevar izdarīt, jo ir tāds likums. Es biju lielā šokā, jo pirmo reizi saskāros ar šādu gadījumu, un es domāju, kurš var vispār izdomāt tādus likumus! Es varu uzskaitīt ļoti daudz lietas, kas parādīs, ka bezdievīgs parlaments nevar izdomāt dievišķus likumus. To vienkārši nevar izdarīt, arī tad, ja to gribētu. Likumdevējs, kurš nepazīst Dievu, nevar ieviest dievišķus likumus likumdošanā. Mums jau ir tāda situācija, ka, ja divi vīrieši atnāks uz draudzi un prasīs, lai viņus salaulā, un mācītājs pateiks “nē”, jo Bībelē rakstīts šis “nē”, tad viņu var iesēdināt cietumā. Bērniem jau no 3.-4.klases sākas agrīnā seksualizācijas izglītošana. Mums draudzē ir ģimene, kurā tēvu pēkšņi izsauca uz skolu, jo viņa meita noģība klasē. Stingrais tētis aizbrauca un lika meitenei iet uz klasi, bet viņa atteicās to darīt. Viņš paņēma viņu aiz rokas un aizveda uz klasi, atvēra durvis un pats gandrīz noģība. Pēc tam viņš teica, ka pornogrāfiju nav redzējis, bet, atverot durvis, saprata, ka tas laikam ir tas, un to rāda bērniem 4.klasē. Šajā seksualizācijas stundās tiek aicināti homoseksuālisti, lai viņi parādītu, kā to visu darīt higiēniski. Viņi stāsta, ka bērns var izvēlēties, ka viņam sākumā ir jāpamēģina, lai viņš saprastu, kas viņš pats īsti ir.

Kādēļ tas notiek? Tāpēc, ka vienreiz kristietība, velnam pienesa pašu labāko dāvanu, kāda ir – uzskatu, ka kristiešiem nodarboties ar politiku nav labi. Mēs savu evaņģēliju un Dievu esam uztaisījuši par maziņu dieviņu – esam sadalījuši sfēras, kurās Dievs var būt un kurās nevar, piemēram, biznesā Dievam nevajadzētu būt, bet ar naudu Dievam vispār neesot nekāda sakara, jo tas esot ļaunums, nauda bojājot cilvēku. Es jums teikšu, ka nauda nebojā cilvēku, bet tieši tas, ka nav naudas. Ieejot veikalā, paskatoties uz cenām un saprotot, ka tev nav tik daudz naudas, tev būs ļaunuma dusmas, bet, ja tu vari to atļauties, tad taču tu nedusmosies! Ar tādām mazām lamatām, kas nes sliktas sekas, mēs, kristieši, paši atteicāmies no Dieva klātbūtnes kādās konkrētās vietās.

1968. gadā Vācijā notika kultūras revolūcija – parādījās hipiju, panku kustības, kas uzskatīja, ka var dzīvot brīvi un darīt visu, ko gribi. Cilvēki ātri vien saprata, ka tā īsti nevar, jo tad izplatās AIDS un šādam dzīvesveidam ir dažādas negatīvas sekas, bet pati kustība turpināja eksistēt. Tie cilvēki, kas bija šīs kustības priekšgalā, pateica, ka ies politikā, jo politika bija aizliegusi viņiem darīt to, ko viņi vēlas, un to viņi varēja mainīt, tikai paši esot priekšgalā. Tieši tāpēc pēdējos 40-50 gadus viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai šo kustību atbalstītāji nokļūtu politikā. Un tagad, kad es sēžu Bundestāgā, ir ļoti grūti kaut ko izdarīt. Kad es iesaku, ka vajadzētu pacelt dotācijas daudzbērnu ģimenēm un maksāt lielākus pabalstus par katru nākamo bērnu, jo esam bagāta valsts un varam to darīt, tad puse no Bundestāga pielec kājās un ūjina. Tur ir bezdievība, viņi kauc un griež zobus, kad tikai sākam runāt par kristietību, par kristīgajām vērtībām, par ģimeni, par uzplaukumu caur ģimeni, bet mums, kristiešiem, ir jāpakļaujas tiem likumiem, kas tiek izdoti valstī. Es ļoti gribu un lūdzu, lai Viņš atrod jūsu vidū cilvēkus, kuri līdzināsies mācītājam un teiks: “Šo Goliātu es nokaušu! Es esmu gatavs tagad mācīties, es iešu politikā un ieviesīšu tur Dieva likumus uz Bībeles pamata, es ieviesīšu tur Dieva valstību tāpat kā debesīs.” Dievam neviena cita virs zemes nav, izņemot mūs. Padomā par to! Padomā, kādēļ Viņš tevi izglāba, kādēļ Viņš tevi trenē šeit!? Ne jau tāpēc, lai tu kļūtu par kultūristu, bet tādēļ, lai tu pieceltos, kad Viņš tevi pasauks, un iesniegtu savu kandidatūru pašvaldībā vai Saeimā. Man nebija pieredzes politikā, bet man nepatika tas viss, kas notiek, un es esmu tāds cilvēks, kas nemīl kritizēt, pats neko nedarot. Virtuves varoņu ir ļoti daudz, Vācijā virtuvē visi visu kritizē, bet, kā tas ir jāpasaka skaļi, cilvēki saka, lai es eju un saku. Vietējie vācieši pie manis nāca un lūdzās, lai es eju politikā, citādāk valsts aizies bojā, bet, ja pazudīs Vācija, pazudīs visa Eiropa, arī kristietība. Man nebija īpašas atklāsmes par politiku, es tolaik nodarbojos ar biznesu un teicu Dievam: “Es savu kandidatūru piedāvāšu un neko nedarīšu, un, ja tas būs no Tevis, tad lai notiek!” Es vienkārši iesniedzu savu kandidatūru vietējā pašvaldībā, un, pašam par brīnumu, ieguvu trešo vietu balsojumā. Es izgāju vietējo padomi un tad sāku nopietnāk domāt, ka priekšā tiešām stāv kaut kāda cīņa, es sāku vairāk lūgt un gavēt. Tad kādā sapulcē tika izvirzīti cilvēki uz Bundestāgu – gudri, zinoši, izglītoti, juristi, ar perfektu vācu valodu. Es klausījos un domāju pie sevis: “Wow, tās ir zināšanas, malači, noteikti vajag viņus atbalstīt!” Un tad es sadzirdēju Dieva balsi: “Tu tagad piecelsies un arī iesi!” Man vienā mirklī mugura palika slapja un es prasīju Dievam: “Kāpēc es? Es neesmu vācietis, man nav tik skaista vācu valoda, varbūt atradīsim kādu citu, kāda man šeit ir darīšana?” Es aizgāju uz tualeti palūgt, lai neviens neredzētu, un sapratu, ka tas tiešām ir no Dieva. Es zinu, kad Dievs runā, tomēr gribēju pārbaudīt un tāpēc prasīju Dievam, kādā vietā pēc skaita man ir sevi jāliek. Viņš teica, ka septītajā. Es piezvanīju uz mājām sievai un paprasīju, lai viņa Dievam palūdz par kādu skaitli. Arī viņai bija skaidra atbilde – septiņi. Un tajā brīdī es sapratu, ka tas ir tas mirklis, kuram Viņš mani gatavoja. Tas bija 15 gadu ilgas gatavošanās rezultāts, un Viņš mani izveda uz tādas skatuves, kur es sevi vispār neuzskatīju par neko. Es neko gudru arī nepateicu, tikai teicu, ka, ja mēs neatgriezīsimies pie Tā Kunga, tad mūsu valstij nebūs nākotnes, nekādi politiski lēmumi neizglābs situāciju, tikai, kad atgriezīsimies pie Dieva, Kurš radījis zemi, Kurš radījis šo valsti, tad mēs izglābsim situāciju. Tas bija viss, tā pat nebija politiska runa, tajā nebija skaitļu, bet pēkšņi visa zāle piecēlās, un tā es tagad esmu Bundestāgā. Dievs man atgādināja, lai es vienkārši izeju no sporta zāles un speru šo pirmo soli. Kad Viņš ieraudzīja, ka es esmu gatavs spert pirmo soli, Viņš man teica, lai speru nākamo. Ja Dievs tevi sauc, tad nepaliec uz vietas! Pati labākā vieta ir Dieva plānā un pašā priekšā. Jums ir ļoti skaista valsts, jums ir paveicies ne tikai ar mācītāju, bet arī ar šo valsti. Mēs vakar staigājām pa Rīgu un tādas izjūtas, ka jūs esat pēdējā Eiropas pilsēta, kur ir tik mierīgi. Vācijā daudzās pilsētās tik mierīgi nepastaigāsi. Vācijai ir atnācis vēl viens pārbaudījums, un tas ir Dieva atļauts. Kad tauta novērsās no Tā Kunga, tā nodevās šīm iekārēm.

„Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem 1:21)

„Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. ” (Romiešiem 1:26-27)

Tas Kungs jau pirms diviem tūkstošiem gadu par to runāja Savā vārdā – tikko kā mēs negodāsim Dievu, atnāks prāta aptumsums, tas ir likums. Priecājieties, ka jūs varat slavēt Dievu un jums ir iespēja slavēt Dievu un caur to saņemt prāta atbrīvošanu. Vācijā neviena dotācija nevar saņemt atļauju, ja tajā nav iekļauts genderisma ideoloģiju. Tev iedos naudu, bet tavs pienākums ir virzīt genderisma politiku. Vācijā mēs esam nogulējuši šo mirkli, kad tas viss notika, jo nodarbojāmies ar savām personīgajām problēmām. Kāds stipri trenējās, bet neizgāja cīņā, kāds vispār pārstāja trenēties. Kāda jēga trenēties, ja neiet cīņā? Draudzes palika tukšas, bet piepildījās psihiatriskās slimnīcas, cietumi. Šobrīd tiek tirgotas aptuveni pusotrs tūkstotis kristīgu draudžu celtnes. Mēs nopirkām lielu zemes gabalu, bet četrus gadus nevaram saņemt atļauju kristīgā centra celtniecībai, tajā pašā laikā tika izsniegtas septiņas atļaujas mošeju celtniecībai. Par to saņēmām sodu no Tā Kunga, līdzīgi kā Sodoma un Gomora bija brīnišķīgas, plaukstošas pilsētas, bet aizgāja ne pa to ceļu un tika nodedzinātas. Mūsu sods bija divi miljoni nelegālo imigrantu – cilvēki, kuri nezina Dievu un kuri nes pavisam citu ideoloģiju. Pozitīvais ir tas, ka pārstāja taisīt mīlestības parādes – organizatori saprata, ka nav kristieši un nespēlēsies. Negatīvais – viņi savu ideoloģiju uzspiež ar spēku. Jaunajā Gadā vienā pilsētā bija pusotrs tūkstotis izvarošanas gadījumu. Viņi parādīja, ka ir atnākuši uz šo valsti un var izmantot mūsu sievietes. Tā vietā, lai atrisinātu šo problēmu, viņi pacentās vēl uztaisīt sievietes par vainīgām – vajadzēja viņas turēt izstieptas rokas attālumā, tas apturētu šos vīriešus. Mums ir vēl viena pozitīva lieta – cilvēki ir ļoti jūtīgi pret Svēto Garu. Politika nesaglabās šo valsti, bet caur politiku jārada apstākļi, likumdošanas rāmji, lai Dieva vārdu varētu izplatīt neierobežoti visās iestādēs. Tagad parlaments to neatļauj, bet es zinu, ka ir cerība, ja jau Kungs ir mani uz turieni sūtījis, un es ceru, ka šis piemērs daudzus atmodinās piecelties un uzņemties atbildību. Es lūdzu Kungu, lai būtu liela lūgšanu šūniņa parlamentā. Tagad piektdienās manis dēļ ir lūgšanas brokastis, kur pulcējas desmit līdz divdesmit kristiešu, bet tur nav neviena, kas būtu kristīts ar Svēto Garu. Tur ir runa par burtu, bet tā ir iespēja sēt, un man ir ticība, ka nākamajā sasaukumā lūgšanu brokastīs piedalīsies simts cilvēkus, kas ir kristīti ar Svēto Garu. Tad Kungam būs caur ko mainīt. Kā Viņš var aizkļūt līdz tam izkropļotajam prātam, ja dažreiz Viņš nevar aizsniegt pat mūs? Tāpēc ir pienācis pēdējā gājiena laiks, tāpēc Kungs visās pasaules vietās pacels jaunu kristīgu kustību Dieva spēkā un slavā, un mums visiem vajag iesaistīties un lūgt, lai katra mājas šūniņa varētu kļūt par draudzi. Uz šo cīņu Dievs Vācijā ceļ cilvēkus, lūdziet par šo valsti, tā stāv nopietnu pārbaudīju priekšā. Tas, kā mēs iziesim cauri šiem pārbaudījumiem, ietekmēs jūsu un mūsu dzīves. Tagad notiek nopietna cīņa par Eiropu. Vienreiz velns apmānīja reliģiskos kristiešus Tuvajos Austrumos, kur dzima kristietība, tur bija kristietības centri, bet atnāca cita mācība, un reliģiskā kristietība nolēma būt toleranti, tagad mēs redzam rezultātu. Es gribu, lai jūs priecātos par pārmaiņām, kas piepildīs mūsu dzīvi ar Dieva klātbūtni un Dieva augļiem, ja uzdrošināsimies iet un darīt, tad mūsu dzīve nebūs bezjēdzīga. Tikai pasaki Tam Kungam: “Ņem mani un lieto, kur gribi! Es nekautrēšos Tevi ienest biznesā vai politikā. Es nekautrēšos, Kungs, darīt visu, ko Tu teiksi. Bez Tevis man nekas nav vajadzīgs.”

Kungs, es lūdzu, lai šīs sēklas, kuras tagad krīt cilvēku sirdīs, atrod tur vietu un iesakņojas. Lai tās maina lūgšanas un domāšanu, lai tās atmodina Dāvida sirdi un nenobiedē nekāds Goliāts, lai nenobiedē nekāda problēma, kura stāv priekšā, jo mūsu Dievs ir augstāks par katru mūsu problēmu, un mēs esam paši laimīgākie cilvēki.

Nav citu dievu uz zemes, nav nevienas reliģijas un mācības, kas dod apmierinājumu kā mūsu Dievs. Nav nevienas reliģijas un mācības, kas iet cauri un dotu iespēju pieskarties pie paša Svētākā un Varenākā un pārvērsties, un mainīties Viņā. Tas ir mūsu Dievs, kas mīl mūs tādus, kādi esam. Visi citi dieviņi un mācības diktē tev, kā vajag apģērbties, kā pieres vidū punktu uzlikt. Lai tevi iemīlētu, vajag piecas reizes dienā nomazgāties, astoņas reizes noliekties, bet tikai mūsu Dievs saka, ka mīl mūs tādus, kādi esam. Dievam ir vajadzīgs, lai tu tikai atver savu sirdi, dod Viņam tiesības ienākt tavā dzīvē. Viņš vēlas kopā ar tevi cīnīties, tev nevajag vienam cīnīties pret pasauli, pret Goliātu, slimībām, bailēm, nabadzību. Viņš būs ar tevi un cīnīsies pret viņiem, tikai atļauj Viņam to darīt. Ja ir mazas problēmas, tad Viņš grib, lai Viņa dēli un meitas trenētos tās aizvākt, bet Viņš var skatīties un priecāties par tevi kā mēs priecājamies, kad mazs bērns pirmo reizi ceļas kājās un sper savus pirmos soļus. Bērniņš atkal krīt, un tādēļ neviens tēvs nesāk pārmest, bet tieši otrādi – viņam ir patīkami skatīties, kā bērniņš atkaļ ceļas. Tas nekas, ka nokriti, Dievs saka, lai mēģiniet kopā. Tas tiek teikts tev: “Pamēģināsim kopā.” Protams, ja tu saspiedīsi savas rokas un palīdīsi zem gultas, paies nedaudz ilgāks laiks, kamēr tēvs tik un tā izvilks tevi no turienes. Bet, ja tu teiksi: “Jā, Kungs, ar Tevi! Jā, paņem mani tagad, paņem mani aiz rokas, pacel mani, es jau sesto reizi krītu un nekas nesanāk, varbūt man vispār nav lemts staigāt!” “Nē, nē, bērns, tu ne tikai staigāsi, bet lidosi, pacelies!”

Es pateicos Tev, varenais Dievs, par to, ka Tu mūs izraudzīji, neskatoties uz mūsu vājumiem un trūkumiem, Tu piecel mūs un ved mūs. Tur kur mums vairs nav spēka, Tu paņem Savās rokās un mūs nes. Tu parādi mums aicinājuma un plāna varenību. Pienāks laiks, kad Tu, Tēvs, ar prieku skatīsies uz tiem, kuri skrien un uzvar. Šis laiks jau ir pienācis. Daudzi no taviem bērniem piecēlās, uzņēmās atbildību un skrēja. Tu priecājies un aplaudē viņiem, un Tavi eņģeļi iet viņiem pa priekšu. Viņu kāja nepiedauzīsies pie akmens.

PIEŅEM LĒMUMU VIRZĪTIES! Dievs ir mūsu nodrošinātājs, Viņš nepaliks parādā, nekas neizraus mūs no Viņa rokām. Tikai mēs paši to varam izdarīt, jo Dievs mums ir devis brīvu gribu. Es zinu, ka pēdējo laiku atmoda ir ļoti tuvu. Piemēram, Indonēzija ir reliģiski musulmaniska valsts, kur ir vairāki tūkstoši kristīgu draudžu ar lielu ticību. Afganistānā cilvēki atgriežas no grēkiem, un tur par to draud nāves sods. Nekāda cilvēciskā loģika to nevar izskaidrot. Jēzus nāk pie viņiem naktī, un viņi pieceļas un kļūst par kristiešiem. Kādā filmā divdesmit vienu kristieti no Ēģiptes teroristi sagūstīja un deva viņiem vienu mēnesi laiks, lai atteiktos no Jēzus. Divdesmit viens cilvēks mēnesi gaidīja savu sodu, un, kad neviens neatteicās, viņus izveda jūras krastā. Tika uztaisīta īstu filmu, filmējot ar kameru. Vienu pēc otra viņi nogalināja, nogriežot galvas, un tas viss tika filmēts. Viņu vidū viens bija melnādainais, un viņam sacīja, lai viņš iet prom no turienes, jo viņiem vajadzēja iebiedēt ēģiptiešus, bet šis melnais vīrietis nelīdzinājās ēģiptietim, tāpēc viņu gribēja atlaist. Bet šis vīrietis atbildēja, ka neiešot, jo ir divdesmit vienu dienu gaidījis, un nostājās blakus uz ceļiem, arī viņam nocirta galvu. Tie ir reāli notikumi, kas notika pirms trim gadiem. Es dažreiz domāju par to, ka tā bija viņu pēdējā cīņa. Kā viņi lūdza to mēnesi, lai pastāvētu, jo viņi zināja, kas būs. Kungs, stiprini mūs mūsu ticībā, tā, lai, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, mēs nesāktu vainot Dievu. Ko šie domāja cilvēki veselu mēnesi? Pēc tam uz turieni aizbrauca vācu žurnālists apmeklēt noslepkavoto puišu ģimenes, un viņš par to uzrakstīja grāmatu. Viņš bija šokā – mātes, sievas, brāļi, māsas skatījās nofilmēto no slepkavības vietas un līksmoja, aplaudēja, raudāja un priecājas. Viņš nevarēja saprast, kā tā var būt. Viena māte atbildēja: “Kas es esmu tāda! Bet Dievs bija izraudzījis manu dēlu, lai darītu viņu par svētu.” Mums, eiropiešiem, tā ir ticība. Varbūt kāds teiks: “Dievs, kur Tu biji tajā brīdī?” Bet šī filma, kurai vajadzēja nobiedēt, izraisīja atmodu. Simtiem tūkstošu cilvēku atgriezās un pārgāja no islāma uz kristietību. Es zinu, ka viņi tagad ir kopā ar Jēzu pie viena galda, viņi kopā dzer vīnu un priecājas, viņi kopā lūdz Dievu par mums. Pēc cilvēciskās loģikas viņi zaudēja, viņus nogalināja, bet patiesībā tas noveda pie simtiem tūkstošu glābtu dvēseļu un globālas atmodas musulmaņu pasaulē. Tā Kunga ceļi nav zināmi, Viņa svētības likumi dažreiz mums nav saprotami. Ir draudze, kas intensīvi nodarbojas ar musulmaņu atgriešanu. Tāda sajūta, ka viņi tiek paņemti tikko no kaujas lauka – bārdaini, ļaunām acīm, var redzēt, ka cilvēki daudz ko ir pārdzīvojuši. Visdrīzāk viņiem neteica, uz kurieni viņus ved, varbūt teica, ka uz koncertu, bet, kad sākās slavēšana, lūgšanas, sāka notikt brīnumi – viens vīrs aizklāja savu seju un raudāja tā, ka viss viņa krekls bija slapjš. Mācītājs pie viņa piegāja un apķēra. Viņš sāka stāstīt, ka viņš bija kristietis: “Viņi mūs saņēma gūstā un manā acu priekšā nogrieza manus bērnus, manu sievu, tāpēc, ka es, mani bērni, sieva neatteicās no Jēzus. Mēs ticējām, ka Dievs ar Savu brīnumu mūs izglābs, bet mani bērni un sievas vairs nav. Viņi mani speciāli atstāja dzīvot, jo tā dzīve, ko es tagad dzīvoju, ir elle. Es aizgāju un nolādēju Dievu. Es saucu un kliedzu uz Viņu – kāpēc Viņš to pieļāva? Un slavēšanas laikā es pēkšņi ieraudzīja Jēzu, Viņš turēja manus bērnus uz ceļiem, un viņi aiz prieka raudāja un priecājās. Es savu sievu tik laimīgu nekad nebiju redzējis. Es redzēju viņas acis un sapratu, ka Viņš izglāba viņus, es redzēju, kur viņi bija.” Šis vīrs tajā dienā atkal atgriezās pie Dieva! Viņš teica, ka savākšot visu, braukšot atpakaļ, stāstīšot tiem, kas viņus nogalināja, jo tas ir mans Dievs, tas ir mūsu Dievs! Tas ir tas Dievs, kuram beigās viss ir mums. Uzvara mums ir garantēta. Tas, kam mēs šeit ejam cauri, ir tik īss ceļš, tas ir treniņš pirms lielām lietām, pirms Debesu valstības.

Kungs, es zinu, ka bez Tevis izdarīt nevaram neko un es zinu, ka Tu ar Savu Garu pieskaries tiem, kuri klausās, un atklāj Savus gudrības dziļumus, gudrību katrai dienai!

Nelikumības vairošanās dēļ daudzos atdzisīs mīlestība. Šodien es jums stāstīju par daudzām nelikumībām, lai jūsu mīlestība augšāmceltos. Šīs nelikumības nav problēma, mūsos ir šīs problēmas risinājums. Dievam nav neatrisināmu problēmu un uzdevumu. Kas mīl Dievu, uz to Dievam ir labs prāts. Topiet stiprāki mīlestībā uz Dievu un tad Viņš risinās šīs problēmas! Reiz debesīs visi mēs tiksimies un priecāsimies. Es esmu runājis ar cilvēku, kurš Vācijā vada homoseksuāļu kustību, un teicu viņam, ka man ir milzīga vēlme tikties ar viņu paradīzē. Viņam tas bija šoks, viņš domāja, ka es viņu ienīstu, bet es viņam teicu, ka Dievs arī viņam ir izdarījis tikpat, cik man, ka Dieva Dēls ir cietis par viņu. Un tieši tāpēc es viņam to saku, – ka gribu viņu satikt paradīzē, – tāpēc iesaku novērsties no ļaunajiem darbiem. Šis cilvēks divas reizes muka no manis, jo negribēja manā klātbūtnē raudāt, jo tikai kristietībā ir risinājums. Paskaties apkārt – cik daudz ir gan bagātu, gan nabagu nelaimīgu cilvēku. Dievs ar vienu no mums grib iet kopā sludināt uz cietumu, ar otru uz slimnīcu, ar trešo – uz bērnu namu, ar ceturto – pie atkarīgajiem, ar piekto – politikā, ar sesto – biznesā. Visi viņi iet ar vienu uzdevumu – parādīt Dieva valstību tiem, kam tā ir nepieciešama.

Kungs, es lūdzu, ka Tu tagad caur Svēto Garu nonāc uz katru slimību, atkarību, trūkumu un atnes tur dziedināšanu. Lai katrs, kurš bija slims, sajūt vieglumu un savu dziedināšanu, un sāk pateikties par to Dievam. Tam, kuram bija finansiāla nasta, dod viņam nomierināties un to visu atstāt pie krusta, lai Tu to piepildītu. Tu esi teicis: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” Kungs, iemāci mums uzticēties vienīgi Tev un skaidri saprast Tavu vietu šajā plānā. Lai pārdabiskā veidā nāk pārmaiņas to dzīvēs, kuram tās ir vajadzīgas. Tu domā, ka tavu ģimeni nekas vairs nevar glābt? Tik daudz gadu nekādu pārmaiņu? Tieši tagad Viņš noņem velna apkakli no tava laulātā un atver viņa acis un ausis, un viņš sāk elpot. Tu domā – kad tavi bērni beidzot nāks pie Kunga? Tieši tagad! Dieva Gars, pieskaries viņiem tur, kur viņi šobrīd atrodas, lai viņi ierauga šo pasauli ar citām acīm! Tieši tagad Viņš stāda rindā jaunus kalpotājus Savai valstībai. Tie ir līderi, kuri uzņemsies atbildību, veltīs cilvēkiem savu laiku un atvērs viņiem savu namu, kalpodami Tam Kungam. Lai nāk pārdabiska vairošanās, pārdabisks spēks darīt brīnumus, lai tā godātu un slavētu mūsu Kungu! Šī valsts pieder Jēzum kā lukturis, kā bāka Eiropā. Es piesaucu uzplaukumu Latvijai, jaunus kristīgus politiķus. Bet tie, kas Dievu nepazīst, iepazīs Viņu. Tie, kas iepazinuši, būs drosmīgi. Lai nāk Dieva valstība mūsu namos, sirdīs, visās dzīves sfērās! Tu, slimību kalns, nepatikšanu un neveiksmju kalns, vācies prom no cilvēkiem, tu, neticības kalns, krīti jūrā! Nāk gaisma, kas nes patiesību. Raža ir jau gatava, bet pļāvēju maz. Radi darītājus, Kungs!

Valdemāra Hardta sprediķi “Kristieti, uzņemies atbildību!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments