TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kristieša dzīvesveids jeb dreskods

Publicēja 2021. gada 21. dec. 19:54Līga Paņina
Ziņas datums 22.12.21.

Šodienas svētrunas tēma ir „Kristieša dzīvesveids jeb dreskods”. Dreskods ir, piemēram, kad tevi aicina uz kādu pasākumu, un šādiem pasākumiem ir dreskods jeb stils, kādā jāģērbjas. Tu vari nākt bomža stilā, vai arī tev jānāk uzvalkā, vakarkleitā, ir dažādi stili. Kristietim, kas tic Kristum, ir savs ģērbšanās stils. Ja viņš šajā stilā neģērbjas, tad, diemžēl, viņš nepieder pie Kristus. Jo runa nav par apģērbu, ko mēs uzvelkam ikdienā, bet runa ir par dzīvesveidu. Visa tēma ir cēlusies no rakstvietas Mateja evaņģēlijā.

Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja: “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” (Mateja evaņģēlijs 22:1-14)

Jēzus stāstīja līdzību, kurā kāds ķēniņš rīkoja kāzas savam dēlam. Viņš rīkoja dzīres un aicināja ciemiņus. Ebrejiem tajā laikā bija paradums, ka viņi uz dzīrēm aicināja divas reizes. Pirmo reizi vispārīgi aicināja uz pasākuma, bez datuma, un pēc tam, kad pienāca laiks, kad dzīres bija gatavas, viss bija sagatavots, izziņoja konkrētu laiku, dienu, kad viesiem ierasties. Arī šajā gadījumā ir rakstīts, ka debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Viņš saaicināja ciemiņus pirmo reizi, viņš izziņoja, ka būs kāzas. Lai vieglāk būtu saprast, es uzreiz gribu pateikt, ka runa ir par Jēzu Kristu. Tēvs – ķēniņš sarīkoja dzīres Kristum; tas ir laiks, kad Izraēla tauta tika aicināta pieņemt Kristu. To Kristu, savu Mesiju, par kuru aicinājumi izskan visā Bībeles kontekstā. Jau pašā pirmajā Mozus grāmatā ir apsolījums, ka reiz nāks Glābējs, kas izglābs Izraēla tautu, un ne tikai Izraēla tautu, bet arī visas pasaules tautas. Ķēniņš izsūtīja ielūgumus uz mielastu, bet viesi negribēja nākt. Tie aizbildinājās ar dažādām darīšanām un citi pat nokāva ziņnešus, nokāva tos, kas ieradās ar uzzaicinājumu. Ja mēs skatāmies Dieva vārdā, tad mēs redzam, ka tieši tā ir izrīkojušies ebreji. Viņi vienmēr ir bijuši spītīgi un nepaklausīgi. Kārtējo reizi, kad viņiem bija problēmas grēcīgā dzīvesveida dēļ, kad kārtējo reizi viņi bija novērsušies no sava Dieva, tad Dievs sūtīja praviešus, kas centās atgriezt tautu uz Dieva ceļiem, atgriezt viņus Dieva klātbūtnē. Vēsture rāda, ka viņi daudz šādu praviešu tiešām nogalināja. Bībelē pat izskan lāsta vārdi, un tie pieder Kristum. Viņš saka: “Kaut pār jums nāktu visas nokauto asinis. Sākot ar Ābela asinīm un beidzot ar šodienas praviešu asinīm.” Šis lāsts ir piepildījies, un nekur tālu nav jāiet, lai redzētu tā piepildīšanos. Tepat Biķerniekos un Rumbulā ir pilni meži ar ebreju kauliem. Cik ļoti Dievs izredzēja šo tautu, tik ļoti arī atstāja un nodeva to sātana varā, un tas ir redzams. Bet mums ir jāmācās no šiem bībeliskajiem notikumiem, jo tie attiecas uz katru vienu kristieti.

Šajā stāstā ķēniņš izsūtīja ziņnešus, aicināja viesus, viņi atteicās nākt, dažus nogalināja, un tad ķēniņš kļuva dusmīgs. Viņš izsūtīja savu karaspēku un lika nogalināt tos, kas atteicās ienākt dzīrēs. Šis ir pravietojums. Tas ir Jēzus dzīves laikā, 30. gads m.ē., savukārt 70. gadā romiešu imperators Tits nodedzināja Jeruzālemi, nopostīja templi. Nebija ilgi jāgaida, lai Jēzus vārdi piepildītos. Jaunajā Derībā mēs lasām, ka nogalināja Kristu, nogalināja Jāni Kristītāju, pēc tam sekoja desmit apustuļu nogalināšana. Pie Saula kājām nolika drēbes, kad nogalināja Stefanu. Slepkavības slepkavību galā. Atteikšanās nākt Dieva valstībā. Tā laika reliģiskajiem līderiem bija savas privilēģijas, sava zināma kontrole pār valsti un tautu, un viņi Kristu, savu Mesiju, pat neatpazina. Neatpazina savu Mesiju un Glābēju. Ja pat atpazina, viņiem tas bija lieks un traucēja. Ķēniņš izsūtīja savu karaspēku, un pravietojums piepildījās ļoti ātri – Jeruzālemi nopostīja. Šajā līdzībā Jēzus stāsta tālāk, ka viņiem bija jāiet uz lielceļiem, sētmalēm un jāaicina visi, kas pagadās. Ko tas nozīmē? Vispirms tika aicināta izredzētā tauta, vispirms tika aicināti jūdi, Izraēls. Arī tad, kad Jēzus atnāca, Viņš ievēroja šīs prioritātes. Viņš teica, ka neklājas bērniem atņemt maizi un mest to suņiem priekšā. Viņš ievēroja prioritātes – vispirms Izraēls, un pēc tam visi citi. Bet Izraēls atteicās nākt, un ķēniņš teica, lai iet un aicina visus. Tajā laikā Izraēlā tie bija muitnieki, grēcinieki, atstumti cilvēki, kurus jūdu reliģija nepieņēma, jo uzskatīja, ka viņiem nav vietas pie Dieva galda. Jēzus gāja pie šādiem cilvēkiem. Jāaicina bija visi. Šodien, mūsu kontekstā, Dievs aicina visus, jo visas mēles atzīsies un visi ceļi locīsies Viņa priekšā. Lielā pavēle skan – ejiet un sludiniet visai radībai; kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts.

Vieni atsakās, citiem tiek sludināts, bet ko MĒS darām ar šo aicinājumu, vai mēs atsaucamies šim aicinājumam? Ir cilvēki, kas atsaucas, ir cilvēki, kas apmeklē draudzi, ir cilvēki, kas uzskata sevi par kristiešiem. Visi tika saaicināti Ķēniņa Dēla mielastā jeb dzīrēs, un nams bija pilns, visiem viss bija kārtībā līdz brīdim, kad Ķēniņš ienāca namā. Arī mums šodien visiem viss ir kārtībā. Mēs esam savās draudzēs, grupās, dažādās vidēs. Bet ienāk Ķēniņš, ierauga vienu cilvēku un jautā viņam, kāpēc viņš nav svētku drēbēs, jo dreskods taču bija zināms. Turklāt ķēniņš aicināja no dažādām sētmalēm, dažādus cilvēkus, kuri nevarēja atļauties svētku drēbes. Ikvienam, kurš tika aicināts, tika apsolītas un piedāvātas svētku drēbes. Bet kāds cilvēks šīs drēbes nebija lietojis, nebija uzvilcis. Ko Jēzus saka draudziņam, kas nav svētku drēbēs? Viņš jautāja, kā viņš ienāca, un šis cilvēks palika kā mēms. Ķēniņš sacīja saviem kalpiem, lai sasien viņam kājas un rokas un izmet galējā tumsībā, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana, jo daudzi ir aicināti un maz ir izredzēti. Jēzus atklāja, ka šī cilvēka liktenis ir briesmīgāks nekā to cilvēku liktenis, kuri nodedzināja pilsētu. Tas ir kaut kas nopietnāks par pilsētas izpostīšanu, tas ir daudz nopietnāks par tempļa izpostīšanu. No šīs rakstvietas Jēzus konkrēti runā uz tevi. Ja tu gribi ieiet Debesu valstībā, tev ir jābūt kāzu drēbēs. Ja tu gribi aiziet līdz galam un iemantot mūžīgo dzīvību, ja gribi mūžīgi dzīvot kopā ar Kristu, kopā ar Dievu Debesīs, tad tev ir jābūt svētku drēbēs. Ja tu gribi, lai tavā dzīvē ir Dieva svētība, tad tev ir jābūt kāzu drēbēs, tu nevari aizmirst tās uzvilkt. Kas ir šis apģērbs?

Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. (Kolosiešiem 3:9-10)

Svētku drēbes ir obligāti Bībeles principi, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. Kāzu drēbes ir obligāta katra kristieša sastāvdaļa. Ja šīs daļas iztrūkst, tad neredzēt Dieva valstību, tāpēc šodienas tēma ir kristieša dzīvesveids jeb dreskods. Kas ir šis dzīvesveids? Kas ir pats svarīgākais un būtiskākais? Ir dažas sastāvdaļas. Pirmais ir ticība, otrais ir Kristus upuris, trešais ir svēta dzīve, ceturtais ir evaņģelizācija un māceklība, piektais ir labi darbi. Piecas daļas, bez kurām kristietis nevar būt apģērbts. Tu vari būt draudzē, grupā, darīt dažādas lietas, bet vienu dienu atnāks ķēniņš, tu būsi Dieva priekšā, mēs visi reiz stāvēsim Viņa priekšā. Mēs paši, skatoties uz cilvēku, varam domāt vienu, bet tikai Dievs nosaka, kur tu pavadīsi mūžību. Jā, draudze vērtē, vai cilvēkam kristīties vai nekristīties, tas ir minimums, ko mēs varam izdarīt, bet Dievs glābj un Dievs nosaka. Viņš to nosaka nevis kaut kā abstrakti, bet saskaņā ar to, vai tu esi apģērbts vai kails, vai tu esi skrandās vai svētku drēbēs. Iesim cauri visiem šiem pieciem punktiem. Piecas sastāvdaļas, kas nozīmē kristieša dzīvesveidu, bez kura viņš nevar. Ja kaut viena no šīm daļām iztrūkst kristieša dzīvē, viņš nav apģērbts, viņam trūkst apģērba. Viņš ir daļēji apģērbts vai vispār nav apģērbts kāzu drēbēs. Kungs atnāk uz saka draudziņam, ka viņš nav kāzu drēbēs, un tā draudzīgi aizsūta uz elli. Skumji, bet fakts, tas ir Dieva vārds, un tur neko nevar darīt.

Ir dažādi termini – žēlastība, Kristus upuris, Kristus asinis, taisnība, svētošana. Kad dzirdam šos vārdus, pat mums ir grūti izdomāt, kas tas vispār ir, tā ir vispārēja problēma kristietībā, teoloģiski sarežģīti Bībeles vārdi, caur kuriem mēs pazaudējam to jēgu. Šodien gribu tev atklāt elementāras lietas, kas ir ticība, kas ir Kristus upuris. Izskaidrot to vienkāršos, praktiskos, visiem saprotamos vārdos. Pēdējā laikā daudz runāju ar cilvēkiem, kas nav draudzes cilvēki, bet, ja es runāju viņiem saprotamā valodā, nevis Bībeles valodā, tad viņi mierīgi visu saprot un pieņem, mierīgi atzīst šīs parādības. Es vienkārši nevaru sākt bliezt: Kristus žēlastība, asinīs šķīstīts baltāks par sniegu, - tas viņiem nav saprotams, tu varbūt pats vēl nesaproti. Viss ir daudz vienkāršāk, tāpēc šodien es gribu paskaidrot vienkāršāk.

Pirmā apģērba daļa ir ticība. Kas ir ticība?

Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. (Marka evaņģēlijs 16:16)

Ja tev ir ticība – tu tiec izglābts, bet, ja ticības nav, tad netiec izglābts, bet gan pazudināts. Tev ir vajadzīga ticība. Kas tad ir ticība? Bībele saka, ka arī ļaunie gari tic, trīc un dreb. Tā nav tā ticība, tās drēbes, par kurām runāts šajā Rakstu vietā. Daudzi saka: “Es ticu sirdī.” Tomēr svētdienās dievkalpojumu neapmeklē. Sirdī tic, bet dzīvo, kā paši vēlas.

Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva. (Jēkaba 2:17)

Ticība ir saistīta ar darbiem. Lūk, ticības formula: ticība ir domāšanas un rīcības veids saskaņā ar veselīgu Bībeles mācību. Nevis ar pāris no konteksta izrautām rakstvietām. Tu esi vietā, kur māca veselīgu Bībeles mācību, kur tev visu normālā latviešu valodā paskaidro. Ja tu domā un rīkojies saskaņā ar Bībeles mācību, tad tā arī ir ticība. Tev jāmācās pašam domāt tā, kā Dievs vēlas, lai tu domā, un rīkoties tā, kā Dievs vēlās. Es ievietoju publikāciju par sēru dienu, kurā sešdesmit divi tūkstoši cilvēku Latvijā palika bez darba. Salīdzināju to ar mūsu tautas izvešanu uz Sibīriju un nošaušanu Rumbulas mežos. No Sibīrijas daži atgriezās, daudzi neatgriezās. Daļa nomira jau vagonos ceļā uz turieni. Ar ko tas atšķiras? Ne ar ko. Tas notiek rafinētāk, mūsdienīgāk, vienkārši atstājot cilvēkus bez iztikas līdzekļiem. Cilvēkam jāizšķiras un jāpiekrīt valdības diktātam vai jānomirst badā. Daudziem tas tiešām būs katastrofāli. Faktiski šajā dienā būtu jāizkar sēru karogs. Bībelē Jēzus saka:

“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt: ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā. Tātad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni.” (Mateja evaņģēlijs 23:29)

Viņi ceļ pieminekļus Gunāram Astram, bet paši tādus cilvēkus kā viņš terorizē, represē un iznīcina informatīvi un ar dažādiem sodiem. Viņi dara precīzi to pašu. Nekas nav mainījies no Jēzus laikiem. Viņi izkarina sēru karogus deportācijas dienās. Ar ko atšķiras šī diena? Publicēju šādu rakstu, un bija kāds komentārs, kas izsaka visu par Latvijas draudzēm: “Tāda bija Dieva griba, un mums nevajadzētu to apšaubīt. Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi, un mums nebūs apšaubīt Tā Kunga ceļus. Ja tam vajadzēja notikt, tad par to tev nevajadzētu sūdzēties.” Viss kārtībā! Sibīrija, aukstās meža bedres. Normāli, Tā Kunga griba, tam tā bija jānotiek, un nav ko sūdzēties. Mēs ticam, ka būs labāki laiki.” Šādi domā remdeni, vāji kristieši, kuriem nav ticības, kāzu drēbju, jo ticība ir domāšana un rīcība saskaņā ar Dieva gribu. Jēzus māca par cilvēku, kurš laupītāju sasists gulēja uz ceļa. Mācītājs, priesteris, ticīgs cilvēks pagāja viņam garām, bet kāds samarietis, kurš skaitījās pagāns, apžēlojās, paņēma sev līdzi un ārstēja. Kuram bija ticība darbībā? Jēzus ar šo līdzību atbildēja uz jautājumu, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko. Ticība nozīmē mīlēt savu tuvāko un nepaiet garām. Ja es redzu genocīdu savā valstī un paeju tam garām, tad tā nav ticība. Ticība ir domāšana un rīcība, nevis vāja padošanās: “Kā Tas kungs gribēs... Uz mani tas neattiecas.” Šādi cilvēki saka, ka viņi tic, bet absolūti neuzņemas nekādu atbildību par savu rīcību.

Kristus upuris arī ir kāzu drēbes. Lai nonāktu Dieva valstībā, pirmkārt, ir jāpieņem Kristus upuris. Jākļūst izglābtam, jāpiedzimst no augšienes. Lūk, atkal sākas teoloģiski termini. Jēzus laikā šie termini jūdiem bija pazīstami, bet ne mūsdienu pasaulīgam cilvēkam. Kā piedzimt no augšienes, pieņemt Kristus upuri? Kad es kļuvu jaunpiedzimis, Dievs caur eņģeli man teica, lai lasu Bībeli, lūdzu Dievu, un tad es būšu Dieva kalps. Un vēl viņš teica, lai skatos uz krustu. Es visu neizpratu ar prātu un cietuma kapelā dievkalpojumu laikā visu laiku skatījos uz krustu, burtiskā nozīmē. Tikai pēc kāda laika man paskaidroja, ka nav obligāti jāskatās tieši uz krustu, bet varu mierīgi klausīties sprediķi. Bībele ir pilna ar šādiem norādījumiem un terminiem. Nikodēms Jēzum jautāja, kā viņš var piedzimt no augšienes.

Nikodēms atbildēja un Viņam sacīja: "Kā tas var notikt?" Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Tu esi Israēla mācītājs un to nezini?” (Jāņa evaņģēlijs 3:9-10)

Savas ticības sākumā daudz dzirdēju tekstu: “Atver savu sirdi Dievam!” Vairākus gadus nesapratu, ko tas nozīmē. Sēdēju un iedomājos, ka mana sirds ir vaļā un Dievs ienāk tajā. Ko nozīmē piedzimt no augšas, atvērt sirdi Jēzum? Lai tev būtu kāzu drēbes, nav vajadzīgi dažādi mistiski skaidrojumi. Tas ir pavisam vienkārši.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2. Korintiešiem 5:17)

Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. (Jāņa evaņģēlijs 3:18 )

Kā jau runājām, ticība ir vajadzīga vispirms. Un kas ir vajadzīgs, lai pieņemtu Kristus upuri? Ticība tam, ka tu esi jauns cilvēks. Tas nozīmē, ka tev vienkārši ir jādomā par sevi kā par jaunu cilvēku saskaņā ar Dieva vārdu, saskaņā ar veselīgu Bībeles mācību. Jāapzinās, jādomā par sevi, ka tu esi tāds, kā par tevi saka Bībele. Pēc tam arī rīkojies saskaņā ar to, kāds esi pēc Dieva vārda. Lūk, ko nozīmē, ka Kristus ir miris par taviem grēkiem un augšāmcēlies. Runājot ar šiem terminiem, tas šķiet visaptveroši un nesaprotami, bet ļoti saprotami ir tas, ka jādomā un jārīkojas saskaņā ar Bībeles mācību. Tu esi šāds jauns cilvēks, jo, kas ir Jēzū Kristū, tas ir jauns radījums. Lūk, kādās kāzu drēbēs mums ir jātop ietērptiem – domāšanā un rīcībā.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Tas, kurš tic, dabū mūžīgo dzīvību, bet tas, kurš netic, pazūd un viņam mūžīgo dzīvību neredzēt. Tātad ticība ir domāšanas un ticības veids.

Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? (Romiešiem 6:2)

Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! (Romiešiem 6:12)

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Romiešiem 6:23)

Cik viss ir vienkārši. Kristus ir miris un augšāmcēlies, un tu līdz ar Viņu. Tev ir jādomā tā, kā saka Dieva vārds, ka tu esi miris grēkam un dzīvo taisnībai. Kas ir taisnība, kas ir patiesība? Atbilde – “Jēzus ir patiesība,” – atkal skan nesaprotami. Tas ir mazliet vienkāršāk – ticība Kristus upurim. Novelc veco un uzģērb jauno domāšanas veidu. Caur šo ticību Dievs darbojas. Tad, kad es, nožēlojams, atkarībās esošs cilvēks, nācu pie Dieva lūgšanā, lai piedod manus grēkus un nāk manā sirdī, Viņš sāka darboties. Es biju sācis rīkoties – lūgt To, kuram pirms tam neticēju. Viss sākās ar manu ticību, un tikai pēc tam notika Dieva brīnums – jaunpiedzimšanas brīnums, kas nekādi nav izskaidrojams. To, ko izdara Dievs, nevar izskaidrot, bet mūsu ticību tam var izskaidrot. Tā ir domāšana un rīcība. Lūk, jauns cilvēks, ticība un Kristus upuris. Caur mūsu ticību patiešām darbojas pats Dievs. Lasot evaņģēliju var redzēt, ka visiem cilvēkiem, kuri saņēma brīnumus, bija ticība. Jēzus dažus izcēla: “Tava ticība tev palīdzēja! Ne pie viena Izraēlā neesmu tādu ticību redzējis!” Pēterim, kad viņš slīka, Jēzus teica: “Tu, mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?” Mācekļus Viņš norāja:

Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Jāsāk ir ar ticību, ar domāšanu, ka tu vari šo kalnu pārcelt. Jāsāk ar rīcību – rakt šo kalnu. Vai nav labs Dieva vārds, vai Dievs nav labs?

Trešais aspekts ir svēta dzīve. Arī svēta dzīve ir drēbes. Par to es šodien runāšu vairāk. Kas ir svēta dzīve? Atkal termini – svēts caur Jēzus upuri, svēts darīts pavisam. Svēta dzīve ir daudz vienkāršāk saprotama nekā šie mistiskie termini. Tā atkal ir ticība – domāšana un rīcība saskaņā ar desmit baušļiem. Jēzus saka, ka Viņš nav atcēlis ne mazāko bauslības Rakstu vietu, bet gan ir nācis, lai to piepildītu. Viņš to piepildīja ne jau tikai nomirstot pie krusta, bet caur to, ka tu esi jauns cilvēks, kurš spēj dzīvot pēc desmit baušļiem. Jēzus, tieši otrādi, Viņš paaugstina latiņu. Ja bauslī ir rakstīts: tev nebūs nepatiesu liecību dot, tad Jēzus saka, lai tavs “jā” ir “jā” un “nē” ir “nē”. Kas vispār ir meli, kāda ir nepatiesa liecība? Ja bauslis saka: tev nebūs zagt, tev nebūs nokaut, tad Jēzus saka: tev vispār nebūs dusmoties. Un, lūk, šie ir Jēzus bausļi, šie papildinājumi, par tiem mums ir jāpacīnās. Par Vecās Derības baušliem šeit nav runa. Tas ir elementāri izpildāms. Tas ir kristiešu apģērbs, bez kura nevar ieiet mūžīgajā dzīvībā. Tas ir kristiešu apģērbs. Bet arī tam ir vairākas daļas. Un ķersimies pie tā klāt.

Svēta dzīve ir sadalīta trīs aspektos: kas ir svēta dzīve, trīs svētuma pakāpes (tas raksturo apģērbu, kuru uzvelkot mēs iemantojam mūžīgo dzīvību; varbūt citiem cilvēkiem vai pašam var šķist viss kārtībā ar apģērbu, bet, ja mums konkrētais apģērbs nav, atnākot ķēniņam, tevi izmet ārā) un evaņģelizācija un māceklība.

Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kolosiešiem 3:1-2)

Tātad, kas ir svēta dzīve? Tā ir domāšana un rīcība saskaņā ar mācību. Savas domas vērs uz Dievu un to, kādam tev ir jābūt. Vērs arī savu rīcību turp, nevis uz zemes lietām.

Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem (Kolosiešiem 3:5-6)

Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. (Kolosiešiem 3:9)

“Novelciet,” - tātad atkal apģērbs. Tātad domā saskaņā ar to, kas ir augšā, un “novelc darbus” jeb maini savu rīcību. To dari saskaņā ar Dieva baušļiem. Lūk, svēta dzīve! Pirmais ir domāšana un rīcība saskaņā ar Dieva baušļiem. Otrais ir pārdabiskais faktors.

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2. Korintiešiem 3:18 )

Tāpat kā jaunpiedzimšana notiek caur mūsu ticību, domāšanu un rīcību, tieši tāpat arī svēta dzīve. Viņš pārvērš mūs caur to, ko mēs domājam, Viņš dara izmaiņas un dara mūs spējīgus kalpot Dievam, dzīvot Viņa gribā. Viņš pārvērš mūs. To dara Tā Kunga Gars. Redzi, ir praktiskais, vienkāršais faktors, un ir arī pārdabiskais faktors.

Ir trīs svētuma pakāpes:

1.     Kristus upuris;

2.     Svētīšanās dzīves garumā;

3.     Pilnīgs, pabeigts svētums Debesīs.

Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebrejiem 10:10)

Pirmā svētuma pakāpe, lai ienāktu ķēniņa mielastā, ar tām drēbēm, kas tev ir uzvilktas, pirmkārt, ir tad, kad pats Dievs tevi dara svētu. Ar Jēzus upuri tu esi darīts svēts pavisam, neatkarīgi no darbiem. Neko labu tu neesi darījis, bet tajā brīdi, kad tu pieņem Kristu kā savu Glābēju, Viņš dara tevi svētu pavisam. Un piedod tavus grēkus. Bijušos un pat nākamos, ja tādi vēl būs. Neskatoties uz desmit baušļu pārkāpumu, nepilnībām mūsu domās, jo mums vienmēr ir, kur augt, Dievs mūs pieņem caur Kristus upuris. Tici, ka tu esi jauns cilvēks. Caur Kristus upuri Dievs dara tevi svētu.

Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu. (Ebrejiem 12:14)

Otrā svētuma pakāpe. Ja tu nedzenies pēc svētas dzīves, tad tu neredzēsi To Kungu. Tas nozīmē, ka tev ir jābūt drēbēm, ar kurām tu regulāri svētījies. Tu ik dienas pieaudz. Ik dienas svētījies, kļūsti tīrāks, šķīstāks, attīries Dieva vārda gaismā. Visas dzīves garumā tu audz. Tu velc, piemēri labākas, skaistākas drēbes. Tās, kas nav vairs modē, tu velc nost, uzvelc labākas, jaunākas. Ja apspīlētas bikses nāk modē, tu uzvelc apspīlētas bikses. Ja modē nāk kļošas, tad tu velc kļošas. Ja tu pirms tam iepirkies tikai tirgū, tad pēc tam aizej uz normālu veikalu. Arī internetā var iepirkties, normālā zīmolu veikalā, kur ir kvalitatīvas preces. Tu vienmēr svētījies. Lūk, ko nozīmē svētīšanās. Tu nepārtraukti seko sev līdzi. Tu lasi Dieva vārdu, regulāri skaties sprediķus, tu audz. Tas ir otrais etaps. Un par trešo, lūk, ko saka Dieva vārds:

Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā, kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu. (1. Pētera 1:8-9)

Trešā svētuma pakāpe. Ir mūsu ticības galamērķis, un galamērķis ir Debesis. Un, lai kā tev liekas, ka tu dzīvosi mūžīgi virs zemes, tad tā nenotiks. Ja tu pajautāsi cilvēkiem, kam palikušas tikai dažas dienas uz zemes, kā viņi nodzīvoja savu dzīvi, - kā tenisa bumbiņa, kas atleca un nokrita, cik tā bija īsa, - un tad tu sapratīsi. Tāda ir mūsu dzīve. Un to saka Dieva vārds, ka īss ir dzīves mūža ilgums. Ir rakstīts Bībelē: “Kā vienas sardzes maiņa.” Varbūt tu domā, ka tev viss vēl priekšā, bet jebkurā gadījumā uz mūžības fona tas ir īss posms. Jo pēc tam tu ieiesi mūžībā. Un šodien tu izvēlies, kur tu vēlies būt. Ja tu esi kāzu drēbēs, tad tu būsi mūžībā Debesīs. Un tur vairs laika nebūs. Tu būsi tur mūžīgi. Cik vienkārši, ne? Man nav ko teikt par Debesīm, jo es tur neesmu bijis. Bet es ticu, ka Debesis ir. Iekšēji es jūtu, ka Debesis ir. No Dieva vārda es ticu, ka Debesis ir. No dažādiem garīgiem piedzīvojumiem es ticu, ka ir Debesis. Es zinu, ka ir paralēlā pasaule, ka tas nav viss, ko mēs šeit redzam. Debesis ir, un mēs paši izvēlamies, kur mēs pavadīsim mūžību. Tad pilnīgs un pabeigts svētums būs tikai Debesīs. Šeit tu centīsies un cīnīsies un nebūsi pilnīgs, bet tur tu būsi pilnīgs. Pirmais ir ticība, otrais ir Kristus upuris un trešais ir svēta dzīve. Un svētai dzīvei ir trīs svētuma pakāpes.

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.” (Mateja evaņģēlijs 5:13-15)

Tātad, tavai gaismai jābūt redzamai. Kristus ir pasaules gaisma.

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es Esmu pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." (Jāņa evaņģelijs 8:12)

Evaņģelizācija un māceklība. Kas ir evaņģelizācija? Tu ej pie cilvēka un pasaki viņam, ka Jēzus tevi mīl. Tad viņam ir jāsāk domāt kā jaunam radījumam caur Jēzus upuri, un jāsāk tā rīkoties. Un jānāk draudzē kopā ar mums. Tā ir Dieva griba. Un tad cilvēka dzīve izmainīsies.

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Nepietiek vien ar to, ka cilvēkam ir Dievs. Cilvēkam ir jākļūst par draudzes daļu.

Viņš ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais. (Kolosiešiem 1:18 )

Viņš ir galva un mēs Viņa miesa. Nu, nevar būt Dievs ārpus Kristus miesas. Tev ir jābūt reālā, dzīvā draudzē. Reālās attiecībās. Ja tu to nedari, par Dievu nestāsti nevienam, neevaņģelizē, nepiedalies draudzes celtniecībā, jebkādos veidos, vai tu esi Viņa miesā? Šie veidi ir dažādi, kā tu to vari darīt. Ja tu nepiedalies tajā, lai evaņģēlija vēsts tiktu izplatīta, tad atnāks ķēniņš un jautās: “Draudziņ, ko tad tu te!?” Tu paliksi kā mēms.

Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms. (Mateja 22:12)

Tu nebūsi gaidījis, ka tik ātri atnāks ķēniņš un atprasīs no tevis.

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja 5:13)

Labi darbi.

Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēkaba vēstule 4:17)

Es vēl pieminēšu žēlsirdīgo samarieti. Mēs ne tikai stāstām evaņģēliju, bet mēs normāli mīlam savu tuvāko, savu brāli, savu māsu. Pirmkārt, tā ir draudze, savi tuvākie, un pēc tam arī citi cilvēki, draugi. Mīlestība pret savu tautu un pret savu valsti, arī tas ietilpst labos darbos.

Es kalpoju ar evaņģelizāciju un māceklību, es sludinu, vadu savas grupas un tā tālāk, mēs rīkojam dažādus pasākumus, lai cilvēki iepazītu Kristu. Bet ir vēl sestais punkts. Un tā ir politiska draudze. Man šis punkts ir pat pirms evaņģelizācijas un māceklības. Bet piektais punkts ir labi darbi, kas ietilpst pie drēbēm. Nu, vajag kājās vilkt tikai kurpes, vajag arī zeķītes vilkt kājās. Nu, apģērbam ir jābūt komplektā. Nevar staigāt žaketē un trusenēs. Un, ja mani Dievs ir aicinājis, es esmu sapratis, ka man ir jāiet, man tas ir jādara. Māceklība un evaņģelizācija draudzē, kāda tā ir bijusi, liek domāt, cik esam spējuši izaugt un cik cilvēkus esam spējuši izglābt. Četrpadsmit gados. Un, ņemot vērā esošo situāciju, mūsu darbību politikā, arī šādi mums izdodas atvērt durvis evaņģēlijam. Cilvēki atkal var nākt uz draudzēm un netiek šķiroti. Iedomājies, ka mums izdodas atcelt visus ierobežojumus! Iedomājies, ka mums izdodas ieviest kristīgo mācību skolās! Cik cilvēki tiks izglābti caur to? Te vairs nav runa par tūkstoti vai dažiem tūkstošiem, bet par simtiem tūkstošu.

Cilvēki brīnās un šaustās par to, vai kristietība var būt vienota ar politiku. Bet tā domā tie, kas nav pilnībā apģērbti. Viņi zina, ka viņiem ir jēra ādiņa, ka viņam ir jēra apģērbs, bet viņi ir piemirsuši, ka ir arī lauvas. Un mēs, savukārt, esam Dieva lauvas, kas neaprobežojas tikai ar lūgšanām, kas lūdz un strādā, un nebaidās no vārda “politika”. Mēs esam tie, kas patiešām kļūs par nopietnu politisku spēku. Ja es tur būšu, tad, protams, tas attieksies arī uz visiem pārējiem. Tas attieksies arī uz tiem, kas mūs nīst, kas saka, ka viss ir nepareizi. Šodien, piemēram, ir policisti, kas liek sodus, bet tas attieksies arī uz viņu bērniem. Arī viņu bērni tiks svētīti. Draugi, mēs darām nereāli lielu, labu darbu. Mēs cīnāmies par visiem tiem, kas mūs šodien aprej. Tas arī uz viņiem atsauksies. Super, manī ir šī apziņa! Man ir skaidra sapratne, bet ne visiem tāda ir. Mēs to paveiksim! Tātad, pieci punkti, - pirmais ir ticība, otrais ir Kristus upuris, trešais ir svēta dzīve, ceturtais ir evaņģelizācija un māceklība, piektais ir labi darbi un sestais ir politika. Viss ir tik īpaši un skaidri izskaidrots, ko nozīmē drēbes, ar kurām mēs varam ieiet svētku mielastā. Un šis mielasts, draugi, ir mūžīgā dzīvība. Un, ja tev šīs drēbes nav, tu Debesīs vienkārši neieiesi. Tās ir obligātas sastāvdaļas, apģērbs un dreskods, kam ir jābūt katram, kurš tic Kristum! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kristieša dzīvesveids jeb dreskods” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments