TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Ko darīt, ja tevi apmelo?

Publicēja 2020. gada 1. sept. 12:34Līga Paņina
Ziņas datums 01.09.20.

Mēs esam brāļi un māsas, mēs esam viena miesa. Bībele saka: „Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis. No tā jūs pazīs, ka mīlestība ir jūsu starpā.” Man šodien ir divas mapes. Parasti divas mapes ir tad, kad ir dievkalpojums un laulību ceremonija. Pirmajā mapē man ir pamata sprediķis. Otrajā mapē ir kāda īpaša vēsts. Es vakar, līderu sapulcē, jautāju draudzei, vai šo vēsti vajag publicēt vai nevajag. Lielākā daļa teica, ka mums šo vēsti vajag ierakstīt, runāt un publicēt sociālajos tīklos, lai to dzird visi, kam ir interese to dzirdēt. Tāpēc es sākšu ar šo vēsti. Šī vēsts ir par katoļu priesteri Andreju Mediņu. Masu mediji ir radījuši tādu milzu ažiotāžu ar negatīvu pieskaņu, ka viens labs cilvēks vienā dienā ir kļuvis slikts. Ir bijušas intervijas ar viņu, viņš arī ir Latvijas lepnums. Bet pēkšņi vienā dienā viņš ir slikts, jo viņš ir izdarījis dažus pārkāpumus. Es gribu par šo ažiotāžu izteikt savas domas. Nosaukums būs tāds: “Mācītājs Mārcis Jencītis par ažiotāžu ap priesteri Andreju Mediņu”.

Šī ir trešā diena, kad es no rīta līdz vakaram lūdzu, domāju un strādāju. Mans darbalaiks ir citādāks nekā lielākai daļai cilvēku, jo visvairāk sanāk strādāt piektdienās, sestdienās un svētdienās. Piektdienās faktiski tā ir visa diena, kad man ir intensīvi jāgatavojas. Šī ir trešā diena, ir vēl rīts, galva ir skaidra, esmu absolūti gatavs un zinu, ko es gribu pateikt. Savā lūgšanu laikā pa nedēļu, kad gatavoju sprediķi, manī bija tukšums. Es zināju vienīgi to, par ko man vajadzētu runāt, es sapratu, ka vajadzētu runāt par vīziju. Taču bija tukšums, un pēkšņi Dievs man deva Rakstu vietu un burtiski desmit minūtēs es sarakstīju savas domas pa punktiem. Tās bija tieši saistītas ar šo masu mediju izraisīto kampaņu pret vienu cilvēku. Ko par to saka Dieva vārds un kāda ir mūsu nostāja šajā jautājumā? Varbūt tu esi kristietis un domā, ka tas attiecas tikai uz pašu Mediņu? Varbūt kāds, labākajā gadījumā, domā, ka tas attiecas tikai uz katoļu draudzi? No tā mūs pazīs, ka mēs, kristieši, esam vienoti. Jēzus saka: „Lai jūs esat viens, kā Mēs esam viens. No tā jūs pazīs, ka jums ir mīlestība savā starpā.” Ja es medijos vai kādās sarunās dzirdu negatīvas lietas vai kritiku pret Dieva draudzi, neatkarīgi no draudzes vai konfesijas, tas mani uzrunā. Tieši kristieši pasaulīgajiem medijiem ir gards kumoss. Ja kāds domā, ka tas attiecas tikai uz vienu baznīcu vai tikai vienīgi uz šo priesteri, tad tā tas nav. Kad es šo lasu, tad es par to pārdzīvoju. Jo, tāpat kā viņš, arī es piederu Dievam. Tāpat kā viņš ir Kristus miesas daļa, tāpat arī es esmu Kristus miesas daļa. Kristus mums māca, ka visi ir par vienu un viens ir par visiem. Mūsu pienākums ir to attiecināt kā uz sevi. Mums vajag iestāties par brāļiem un māsām. Tas neattiecas tikai uz vienu. Es gribu izteikt savu pārliecību un to, ko saka Dieva vārds par šādu situāciju.

Būs trīs jautājumi:

1. Kāpēc tā notiek? Kāpēc mediji meklē ažiotāžas, kā caur palielināmo stiklu pēta draudzes, draudzes līderu darbību?

Es nesaku, ka visi mediji un žurnālisti ir negodprātīgi, tomēr, kā jau visur pasaulē, žurnālistikā, īpaši pēdējā laikā, ir vērojama negodprātīga attieksme, neobjektivitāte, īpaši izraujot no konteksta frāzes un padarot tās par meliem, kas ceļ neslavu konkrētiem cilvēkiem, konkrētai draudzei. Konkrēta draudze nozīmē visas Latvijas draudzi. Vienmēr, kad es redzu kādas publikācijas pret jebkādu draudzi, es to izjūtu kā pret sevi vērstu. Ja tev vēl nav izstrādājusies šāda izjūta, tas nozīmē, ka tava domāšana vēl nav pareiza. Vai varbūt tu domā, ka tava draudze ir vispareizākā, vislabākā un pārējām nav nozīmes. Mēs esam pateicību parādā katrai tradicionālai kristiešu draudzei. Patiesībā, ikviens cilvēks, kurš ir nācis pie Dieva, nav nācis pie Dieva bez tradicionālo draudžu palīdzības. Katrai draudzei ir sava vieta un savs stils, un katrs cilvēks atrod savu īsto vietu. Mēs, draudze „Kristus Pasaulei”, ne ar ko neesam labāka vai sliktāka par citām draudzēm. Ir atšķirības stilā, nianses mācībā, bet mums ir viens pamats, un tas ir Jēzus Kristus, un otrs – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Pirmkārt, Jēzus runā par brāļu mīlestību. Mums savā starpā ir jābūt draudzīgiem un vienam par otru ir jāiestājas. Mums vajag atbalstīt citam citu.

Pastāv ne tikai mūsu draudze, kas ir viena no straujāk augošajām draudzēm Latvijā, ar ietekmi, skaitliski liela; mēs augam un uz mums skatās. Mēs arī organizējam Tautas lūgšanu sapulci „Dievs, svēti Latviju”, mēs veicinām sadraudzību starp draudzēm, mēs veicinām vienotību lūgšanās, jo lūgšanā ir spēks. Mums ir sava vieta un nozīme, un tāpēc manam vārdam, ko es izteikšu, ir svars. Mēs varam klusēt un varam arī runāt. Es izvēlos runāt, jo Jēzus kādā reizē nopina pātagu un izdzina no tempļa visus tos, kas tur mija naudu, pirka un pārdeva, un teica, lai Viņa Tēva namu nepadara par slepkavu bedri. Tas bija radikāls veids, kā Jēzus darbojās. Tajā pašā laikā, kad Viņš tika pratināts, kad Viņš tika apsūdzēts un pret Viņu meklēja viltus liecību, tad Viņš klusēja. Ir reizes, kad Jēzus neko nedarīja, Viņš klusēja. Ir reizes, kad Viņš ar paceltu galvu izgāja cauri pūlim un neviens Viņu neaizskāra, un bija reizes, kad Viņš ļoti radikāli runāja un pat ņēma palīgā pātagu. Un mūsu brāli priesteri Andreju Mediņu apsūdz nevis par lietas būtību. Medijos es neredzu, ka kāds meklētu, ka viņš būtu izdarījis ko labu, tas kaut kur ir pakūpējis, bet parādīts ir priestera stils. Daudziem nav pieņemams viņa stils, tāpēc viss ir slikti. Zini, stilam nav nozīmes, jo visu pakļauj slāpes. Jēzum bija Savs stils, kā Viņš kalpoja. Kad pie Viņa sūtīja delegāciju, lai pārbaudītu, vai Viņš ir īstais vai nav, Viņs teica, lai paši skatās un vērtē – aklie redz, kurlie dzird, nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Mums ir objektīvi jāvērtē cilvēka veikums. Mums ir objektīvī jāvērtē draudzes veikums. Kaut kāds “nepareizais” stils vai ārpus konteksta izrautas frāzes ir klaji meli un apzināta neslavas celšana kristiešiem.

Tas nav tikai viens Andrejs Mediņš. Tā nav viena draudze, tā ir visa Kristus draudze, kuru apsūdz. Kad kāda sieviete tika pieķerta laulības pārkāpšanā un tā laika ticīgie atveda viņu pie Jēzus un prasīja, ko lai dara ar viņu, jo Mozus ir pavēlējis šādus cilvēkus nomētāt ar akmeņiem, Jēzus ar pirkstu rakstīja smiltīs, pacēla galvu un teica: „Kurš ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni.” Šie cilvēki jau bija sanesuši akmeņus, lai nomētātu šo sievieti līdz nāvei. Šie vecie ticīgie mirkli padomāja un cits pēc cita nometa akmeņus un aizgāja savās gaitās. „Sieva, tevi neviens nepazudināja?” Sieva atbildēja: „Nē, Kungs, neviens.” „Tad ej un negrēko vairs.” Ja ir tāda vēlme vai vajadzība, ikvienu cilvēku var apsūdzēt un padarīt ļaunu, sliktu un vispār viņu pazudināt. Ir tikai viens Cilvēks, kurš ir bez grēka – Jēzus. Par Jēzu ir rakstīts, ka Viņš spēj līdzi just mūsu vājībām. Viņš, tāpat kā mēs, ir kārdināts, tikai bez grēka. Viņš ir vienīgais bez grēka! Mēs, cilvēki, kaut arī ticam Dievam, neesam pilnīgi, perfekti. Ja runa ir par dažādu likumu ievērošanu, tad nav neviena cilvēka Latvijā, kurš ievērotu pilnīgi visus likumus. Jebkuru cilvēku var nomelnot un pazudināt. Jebkuru organizāciju var nomelnot un pazudināt. Var radīt sabiedrisko domu caur sponsorētiem medijiem vai vienkārši sensāciju kāriem cilvēkiem, vai vienkārši Dieva ienaidniekiem. Pirmkārt, tas būtu jāzina pašai draudzei. Kāpēc mediji uzbrūk vienam cilvēkam, kurš pieder Dievam un tiešām dara labus darbus? Viņš kalpo narkomāniem, dzērājiem, un viņos tiešām notiek izmaiņas. Kāpēc mediji neredz neko labu, cik daudz cilvēku ir izmainīti? Kāpēc viņi atradīs tikai tos, kuriem nav notikušas labas izmaiņas un kuri paši ir līdzvainīgi pie tā, ka viņiem nav izmaiņu, jo viņi nav maksājuši cenu, nav klausījuši? Kāpēc viņi meklē tikai tādas liecības? Kāpēc tikai negatīvo?

Zini, arī par mūsu draudzi raidījums “Aizliegtais paņēmiens” rīko šižetu. Viņi apmēram gadu mūs ir spiegojuši, es saku tik tieši, jo viņi ir nevis vienkārši skatījušies, bet spiegojuši. Tur ir ieguldīti diezgan lieli līdzekļi, ir tikuši iesūtīti cilvēki, kuri apmeklē katru mājas grupiņu. Es nezinu, vai viņi ir ierakstījuši, droši vien, jo viņu raidījums skaitās aizliegtais paņēmiens, viņi sit no mugurpuses. Viņi ir uzdevuši dažādus jautājumus, un visiem šiem jautājumiem ir negatīva pieskaņa. Protams, galvenie jautājumi ir par naudu, kā jau visiem pasaulīgiem cilvēkiem. Arī mani aicināja uz šo raidījumu, un tas pat vēl ir labi, ka aicina arī mūs. Tā sanāca, ka es tajā dienā netiku, tāpēc nosūtīju draudzes pārstāvi. Viņa bija gatava atbildēt uz viņu jautājumiem. Kaut kad septembrī šis raidījums būs. Pēc mūsu pārstāves teiktā, uzdodot viņiem jautājumu, kāpēc viņi meklē tikai negatīvo, kāpēc taisa sliktu sižetu, viņi atbildēja, ka šis nav tas raidījums, tam ir domāti citi raidījumi. Tātad pašā sākumpunktā, gadu atpakaļ, kad viņi sāka šeit spiegot, viņu mērķis bija nevis atrast kaut ko labu, nevis objektīvi skatīties, bet ārpus konteksta meklēt negatīvo. To viņi arī ir darījuši un strādājuši. Kad viņi uzdeva jautājumus, viņi tos uzdeva no galvas, tātad tie ir cilvēki, kuri pie tā ir strādājuši. Iedomājies, cik mēs esam populāri, cik mēs esam svarīga draudze, cik mēs esam ietekmīga draudze, ka veselu gadu medijiem ir jātērē līdzekļi, lai mūs pētītu un meklētu kādas lietas, kuras pēc tam varētu izgaismot kā negatīvas. Viss sākās ar priesteri Andreju Mediņu, turpinās arī ar mūsu draudzi. Katrai draudzei pienāk savs laiks. Ticiet man, neviens nevar stāvēt malā. Kā mums rīkoties?

2. Kādi ir šo cilvēku ieroči, kā viņi rīkojas? Kādi ir velna ieroči, lai kaitētu draudzei un Dieva darbam?

3. Kādi ir mūsu ieroči, lai mēs varētu tam stāties pretī, pastāvēt un uzvarēt? Kā mums rīkoties šādās situācijās?

Pirmais jautājums ir par to, kāpēc pasaules mediji meklē negatīvo. Es nesaku, ka vienmēr un visur. Ir dažādi mediji, dažādas valsts iekārtas, dažādas situācijas un dažādi cilvēki, un tomēr ir pamanāma stipra tendence caur medijiem kristietību noniecināt. Kāpēc tā notiek? Atbilde meklējama Jāņa evaņģēlijā:

Kad pasaule jūs ienīst, ziniet, viņa Mani papriekš ir ienīdusi.” (Jāņa evaņģēlijs 15:18 )

Jēzu vajāja un mūs vajās. Pirmais iemesls, kāpēc tā notiek, kāpēc ir negatīva attieksme un kāpēc pasaule tik bieži ir naidīga un medijiem, protams, ir sava vieta tajā, ir šāds – Dieva Gars un pasaules gars ir absolūti pretēji poli. Tur ir neizbēgams konflikts, jo intereses šķērsojas. Ir sātans un ir Dievs. Sātans tulkojumā nozīmē ‘pretinieks’, Dieva pretinieks. Cilvēki, kuri nostājas pasaules jeb sātana teritorijā, darbojas šī gara ietekmē. Gars, kas viņos, ir pasaules gars, tie ir dažādi ļaunie gari. Pastāv garīgā pasaule, kurā nevar citādāk uzvarēt, kā vien ar lūgšanas palīdzību. Primārā ir garu pasaule, pēc tam ir fiziskā pasaule. Jēzus skaidri saka, lai mēs nebrīnāmies. Tātad, šis notikums ar priesteri Mediņu un arī ar mums nav nekāda sensācija, tas ir normāli, jo Jēzus par to mūs brīdina. Mums tas ir jāpieņem kā norma, jo tas tā bija un būs.

Šis būs sīkāks paskaidrojums tam, kā tas viss izskatās, kā notiek pretestība. Es personīgi esmu ticies ar vienu no lielākās draudzes mācītājiem Cēzaru Kastelanosu (Cesar Castellanos, Kolumbija). Tikšanās gan mums notika Zviedrijā. Es personīgi ar viņu runāju un pie atpogātas apkaklītes es personīgi redzēju vairākas šautas brūces kaklā. Tas nozīmē, ka pret viņu vairākas reizes ir izdarīts atentāts jeb slepkavības mēģinājums. Braucot mašīnā kopā ar ģimeni, pie viņa piebrauca motociklists un no automātiskā ieroča atklāja uguni, viņam tika cauršauta artērija. Brīnumainā kārtā viņš izdzīvoja, bet šobrīd viņš Kolumbijā vairs nedzīvo, viņš dzīvo ASV, citādāk viņam nāktos atvadīties no dzīvības. Kāpēc tā notiek? Kas viņu tā ienīst? Kolumbija ir slavena ar narkokarteļiem. Narkokarteļi tur ir ārkārtīgi augstā līmenī, tie vienmēr tur ir bijuši un izskatās, ka vienmēr būs. Valdība ir saaugusi ar narkotikām. Bet tad īsā laika posmā Kolumbijā izauga simtiem tūkstošu liela draudze. Pat politiķi kļuva kristieši un pārstāja ņemt uzpirkšanas dāvanas no narkokarteļu bosiem, viņi pārstāja būt uzpērkami. Cietumi tukšojās un cilvēki pārstāja lietot narkotikas. Karteļiem bija liels finansiāls zaudējums. Lūk, šķērsojās intereses – draudzes, Dieva valstības, intereses ar pasaules interesēm. Pasaulē pastāv arī dažādas citas mafijas un bezdievīgas ideoloģijas, kuras kaitē tautām un valstīm. Viņi uzpērk un lieto masu medijus. Ja mediji ir narkokarteļa uzpirkti, tad viņi raksta attiecīgus rakstus, kas attaisno karteļu darbību un nomelno kristiešus vai to politiķu darbību, kuri aizstāv kristietību un morāles principus. Otrs variants ir tāds, kad nekādi citi līdzekļi nelīdz, viņi parasti piedāvā: vai nu naudu, vai lodi. Tieši Kolumbijā tā notiek – nauda vai lode. Trešais variants ir pamocīt vai izkropļot, un ģimeni arī. Cilvēkam ir jāizvēlās. Lūk, interešu konflikts. Viņi nolēma Cēzaru Kastelanosu nogalināt, bet viņiem tas neizdevās, jo Dievs viņu sargāja. No kurienes ļaunums? Kāpēc tāds naids pret draudzi? Tie ir dažādi gari, dažādas intereses. Kad Dieva valstība nāk, tā nāk ar morāles principiem, un dažādi bezdievīgi un antimorāli principi zaudē savu spēku, un tie, kas par tiem stāv, kuriem tajos ir līdzekļi vai interese, to tāpat vien neatdos.

Otrais jautājums ir par to, kādi ir velna un viņa pasaules ieroči. Kādi ir viņu ieroči, kā viņi rīkojās? Ja mēs ņemam par piemēru situāciju ar priesteri Mediņu un arī mums, kādi ir viņu ieroči? Es gribu piemetināt, ka, pateicoties tam, ka Latvijas Satversmē ir noteikta laulība starp vīrieti un sievieti, šodien Latvijā nav legalizētas viendzimuma laulības. Mēs esam vieni no pēdējiem kristīgās morāles cietokšņiem pasaulē. Maza, bet stipra valsts! Tas ir pateicoties Dievam, draudzei, lojāliem cilvēkiem un politiķiem. Stambulas konvenciju visi paraksta, bet mēs neparakstām. Pateicoties draudzei un cilvēkiem, kuriem ir svarīgi kristīgie principi, mums Latvijā tādi ir. Pasaulē savu uzvaras gājienu iet genderu ideoloģija. Ir dažādas citas ideoloģijas, līdz pat marihuānas legalizācijai. Tādai valstij kā Latvija ar zemu populāciju, vēl vajag arī viendzimuma laulības un legalizēt narkotikas? Vai mums vajag šādas lietas? Aiz tā stāv arī globāli spēki, ideoloģija, var par teikt, ka tā ir sava veida reliģija. Jēzu krustā sita reliģija kopā ar pasaulīgo varu. Šajā gadījumā reliģija tiek likta vienā maisā ar globālajiem spēkiem, kuru ietekmē ir milzīgi līdzekļi un masu mediji. Viens no viņu ieročiem, protams, ir sabiedriskās domas pārveidošana. Viņi plāno, skaitļo, rēķina un zina, kā panākt to, ko viņi vēlās. Viņi turpina skalot smadzenes, turpina veidot sabiedrības viedokli, pieradināt pie tā visus skolās, bērnudārzos, caur grāmatām, lai tiek pieņemti dažādi viņiem labvēlīgi likumi. Tādi ir viņu ieroči – mainīt sabiedrisko domu, atspoguļot neobjektīvu, pilnībā neizpētītu informāciju, neuzklausot visus viedokļus. Katrās ziņās šobrīd ir par genderu ideoloģiju. Tagad ir arī kovids, bet mums taču acis ir pierē un mēs redzam, ka metodes, kā apkarot vīrusu, neatbilst šī vīrusa bīstamībai, tieši otrādi, tas kaitē cilvēka veselībai. Es negribu teikt, ka vīrusa nav. Es tikko biju pie frizieres, un viņa pāris mēnešus nēsāja masku, un viņa teica, ka viņas maskai iekšā ir rakstīts, ka tā ir kaitīga veselībai, tāpat kā smēķēšana, kā alkohols. Es nezinu, kur viņa bija to pirkusi. Divu mēnešu laikā deguns bija sauss un bija grūti elpot. Visiem, kuri ilgstoši nesā masku, būs problēma ar elpošanu. Attiecīgās situācijās maska ir lietderīga. Mēs nevaram uzspiest visiem nēsāt masku, tāpēc ka viens tā izdomāja. Ir jābūt lielākam pētījumam par to, nevis kāds vienpersoniski tā pateica un mēs visi klausām, nepadomājot par to, kādas tam visam būs sekas. Kādas ir viņu metodes? Kādi ir viņu ieroči un kādi ir mūsu ieroči? Par viņu ieročiem būs rakstvieta no Bībeles.

Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi. Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam. Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus, un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!" Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij. Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi, ka Tu to drīksti darīt? Jēzus atbildēja: "Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu. Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis Templis ir taisīts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?" Bet Viņš runāja par Savas miesas templi.” (Jāņa evaņģēlijs 2:13-21)

Kad pienāca brīdis, kad vietējā reliģiozā valdība bija vienojusies par to, ka Jēzu vajag nogalināt, viņiem vajadzēja Viņu apsūdzēt, bija nepieciešama reāla apsūdzība. Viņi to atrada, un viņi atrada to šajā notikumā. Kad Jēzus kalpoja Jeruzālemē, farizeji un nelabvēļi Viņam uzdeva neērtus jautājumus ar mērķi nomelnot. Viņi nepārtraukti meklēja kaut kādu pārkāpumu naudas lietās. Viņi nāca pie Jēzus un jautāja, vai ir atļauts dot Cēzaram nodokļus vai nē. Jēzus gudri atbildēja: ”Dodiet Cēzaram, kas viņam pienākas, bet Dievam, kas Dievam pienākas.” Viņi meklēja Viņu pieķert, sūtīja dažādas pārbaudes, apsūdzēja, apmeloja. Nāca pie Viņa un teica: “Ja Tu tas esi, par ko Tu sevi sauc, tad pierādi to, rādi zīmi.” Jēzus teica: „Lūk, jums zīme. Es šo templi noplēsīšu un trijās dienās atkal to uzcelšu.” Jeruzālemes templis tika celts 40 gadus. Bet Bībelē skaidri rakstīts, ka Viņš runāja par Savas miesas templi. Viņš runāja par to, ka Viņš nomirs, trīs dienas būs kapā un augšāmcelsies. Pēc tam, kad bija pienācis laiks tikt vaļā no Jēzus, Viņu iznīcinot, bija kāds, kurš deva viltus liecību un teica, ka Jēzus nojaukšot un izpostīšot templi, kaut Jēzus runāja par Savu miesu. Tas bija absolūti ārpus konteksta, neiedziļinoties tajā, par ko Jēzus runāja, un tā viņi vienkārši atrada pamatojumu Viņu nolinčot. Līdzīgi kā ar priesteri Andreju Mediņu. Mediju virsrakstu frāzes ir briesmīgas, rodas sajūta, ka bērni bez maz vai koncentrācijas nometnēs turēti, viņiem ņemtas asinis un tamlīdzīgi. Priesterim ir savs runas stils, un strādājot ar tādiem cilvēkiem, ar kādiem viņš strādā, arī dažādi vārdi izsprūk. Stilam jau nav nozīmes. Es nevaru nosodīt viņu par stilu jeb veidu, kādā viņš kalpo un runā. Viņš ir tiešs cilvēks. Es viņu personīgi nepazīstu, bet jūtu kā brāli. Mediji bija paņēmuši priestera vārdus, ar kuriem viņš citēja bērnu lamāšanos, metot ar krēsliem. Ir paņemti šie vārdi un no tiem uztaisīts virsraksts, un daudzi cilvēki nemaz neiedziļinās lietas būtībā un izdara secinājumus. Virsraksts ir izlasīts, divu stundu garo preses konferenci daudzi nemaz neredzēja, bet runā: “Lūk, kāds ir šis priesteris, lūk, kādi ir ticīgie.”

Šodienas mediju un Kristus ienaidnieku metode ir veca kā pasaule. Arī Jēzus laikā farizeji atrada viltus liecību, izvelkot vārdus un notikumus ārpus konteksta un neobjektīvi tos attēlojot kā vienīgo patiesību. Tādi ir viņu ieroči. Vēlāk, kad Jēzus tika krustā sists, Viņam gāja garām cilvēki, par kuriem Jēzus lūdza: “Piedod viņiem, jo viņi nezina, ko dara!” Šie cilvēki rādīja uz Jēzu un teica: “Tempļa noplēsēj, tagad tu pats karājies pie krusta. Tiec zemē, ja tu esi Dieva Dēls.” Tautā bija iesakņojies tas, ko mediji bija pateikuši. Tā laika mediji bija pasnieguši Jēzu kā tempļa nopostītāju, un tas bija tikai viens no apvainojumiem. Tie bija meli. Kad mēs vērojam žurnālistu darbību un metodes, ar kādām viņi meklē informāciju, dzirdam jautājumus, kādus viņi uzdod, ir redzams, ka viņu mērķis nav meklēt objektivitāti, bet izcelt to, ko viņi vēlās parādīt. Ko es varu teikt šiem žurnālistiem? Dariet tā, kā uzskatāt par pareizu. Es jums piedodu, lai Dievs jūs svētī, ja var svētīt. Es novēlu jums, lai jūs nākat pie Kristus, lai jums mainās vērtības, lai iegūstat sirdsmieru, lai jums nav par naudu jāraksta meli un jāizposta cilvēku dzīves. Novēlu, ka varat ievērot astoto bausli: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot.” Tas ir liels grēks. Novēlu, lai jūs tiešām ievērojat žurnālistu ētikas kodeksu, lai ievērojat ne tikai astoto bausli, bet arī valsts likumu, kas aizliedz publiskot neobjektīvu informāciju, kas ceļ neslavu. Likums to aizliedz, tā ir kriminālatbildība. Tāpēc es jūs svētīju, dariet kā paši uzskatāt par pareizu. Dieva vārds saka: “Mīliet savus ienaidniekus.” Mēs centīsimies jūs mīlēt, bet par draudzes labo slavu mēs rūpēsimies. Novēlu katram žurnālistam Latvijā būt žurnālistam, kurš objektīvi uzklausa, vērtē un attēlo situācijas tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas kāds cits vēlas vai paši vēlaties redzēt. Novēlu jums meklēt abas puses, nevis tikai vienu pusi, neizraut neko ārpus konteksta, neiedziļinoties lietas būtībā. Ja jau jūs mūsu draudzē gandrīz gadu spiegojāt, vai tad jūs tagad objektīvi nezināt, kas šeit notiek pēc lietas būtības? Mums nav noslēpumu, katrā ziņā ne vairāk kā jums pašiem. Kāds noslēpums, kāda pumpa nelabā vietā, ko citiem nerādām, ir visiem. Nav pilnīgi viss jāpublisko, jāizbazūnē, katram cilvēkam ir sava privātā puse.

Kad mēs vēl pulcējāmies viesnīcā “Maritim”, draudze tikko bija sākusies, bet es jau biju savā kalpošanā uzņēmis apgriezienus. Bija izveidojusies zināma popularitāte, manai kalpošanai bija dažādas atskaņas, tādēļ es nokļuvu dažādos šovos un mūs apciemoja žurnālisti. Reiz kāda žurnāliste atbrauca pie mums uz mājām un, ienākot dzīvoklī, bija pārsteigta par redzēto, un viņai vairs nebija jautājumu par naudu. Tas bija padomju laiku dzīvoklis ar attiecīgu padomju laika remontu, un reti kurš vairs šādos dzīvokļos dzīvo. Es vēl pie sevis domāju, ka man ir labs dzīvoklis un ko gan viņa teiks, varbūt apsūdzēs, ka pārāk labi dzīvoju. Kad es redzēju viņas reakciju, ienākot manā dzīvoklī, nomierinājos un padomāju, ka laikam viņai ir pieņemami tas, kā es dzīvoju, ka tas nav pārāk labi. Bet viņai tā likās nabadzība un tādēļ vairs nebija jautājumu par naudu. Kādu reizi dievkalpojumā gribēja tikt iekšā žurnālisti no televīzijas ar lielām kamerām. Es atļāvu, jo mums nekas nebija slēpjams un tajā laikā es biju labākās domās par žurnālistiem nekā tagad. Dievkalpojums ilga kādas trīs stundas, notika labas lietas, sludināju ļoti labu Dieva vārdu, bija daudz liecību. Kāds bijušais policists, kurš bija kļuvis par bomzi, liecināja, kā, atgriežoties pie Dieva mūsu draudzē, izmainījās viņa dzīve, viņš kļuva brīvs no alkohola, sāka strādāt, nopirka BMW un kalpoja Dievam. Es domāju, ka par mums būs foršs, objektīvs raidījums, bet raidījumā parādīja tikai naudas grozus ar domu, ka viss te ir tikai naudas dēļ, un neko labu neparādīja. Kopš tās reizes sapratu, ka ar šiem cilvēkiem jābūt uzmanīgiem. Tāda ir mūsu pieredze. Ir labi žurnālisti un ir slikti žurnālisti. Es novēlu visiem būt labiem žurnālistiem. Mūsu jurists atklāja, ka tie žurnālisti, kuri mūs tagad pēta, nav Latvijas žurnālistu asociācijas biedri un uz viņiem žurnālistu ētika neattiecas. Viņi kā paparaci meklē tevi pliku dušā nofotografēt, viņi kāpj pāri žogam, lien iekšā pa logu, nenāk pa durvīm. Es novēlu katram šādam žurnālistam mainīt savas vērtības un kļūt par objektīvu žurnālistu. Normāla žurnālistika ir tāda, kas objektīvi atspoguļo procesus un notikumus. Man nav nekas pret to, ka par mums raksta, mums nav nekas slēpjams. Ja kaut ko nevar saprast, mēs paskaidrojam, palīdzam iedziļināties. Normālu kritiku mēs arī esam gatavi uzklausīt.

Ja mediji mūs izrauj no konteksta un apmelo ar nolūku kā Jēzu Kristu sist krustā, iznīcināt, apturēt, darīt mazefektīvu, celt neslavu, uzrīdīt dažādas instances un traucēt darbu, kādi ir mūsu ieroči?

·         Patiesība;

·         Lūgšana;

·         Vienotība;

·         Likums.

 Paskaidrošu sīkāk par katru no šiem punktiem. Pirmais ierocis ir patiesība.

 “Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." (Jāņa evaņģēlijs 8:32)

Mums ir jāturpina celt draudzi tā, it kā nekas nebūtu bijis. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Mums jānes patiesība. Fokuss nav jānovirza uz politiskām, finansiālām darbībām vai karu ar medijiem, bet primāri mūsu uzdevums ir celt draudzi, nest patiesību, Kristu cilvēkiem, veidot mācekļus. Gadu simtiem un pat tūkstošiem velns, viņa eņģeļi un viņa cilvēki, pasaule ir centusies iznīcināt draudzi. Jo vairāk mūs cenšas iznīcināt, jo vairāk draudze attīstās. Pēc tam, kad Jēzus tika nogalināts, brīnumus, ko līdz tam darīja tikai Jēzus, nu darīja daudzi. Kad Jēzus pretinieki domāja, ka ir guvuši uzvaru, patiesībā tā bija farizeju un pasaules sakāve. “Viss piepildīts,” Jēzus teica pie krusta. “Es biju viens, bet tagad tādi kā Es ir miljoni, miljoni, miljoni!” Nav vērts mūs vajāt. Jo vairāk mūs vajā, jo neatlaidīgāk mēs kalpojam, un nekas mūs neapturēs.

Tātad pirmais punkts pie patiesības ir evaņģēlijs un tas, ka mēs turpinām celt draudzi. Otrs punkts pie patiesības ir patiesība par reāliem notikumiem. Šodien dievkalpojuma sākumā tu redzēji liecību. Cilvēkam ir reāli izmainīta dzīve un notikusi dziedināšana. Katru svētdienu no mūsu draudzes cilvēkiem mēs dzirdam reālas liecības. Kad Jēzu apšaubīja, Viņš teica, lai viņi paši skatās un redz, kādas izmaiņas ir cilvēku dzīvēs. Nav runa par tiem, kuri ir izskrējuši cauri draudzei, bet tiem, kuri reāli ir šeit. Skaties, kādas izmaiņas ir viņu dzīvēs, kādi Latvijas patrioti tiek šeit audzināti, kā bizness tiek veicināts, kā alkohols un narkomānija tiek apturēta cilvēku dzīvēs. Mūsu uzdevums ir liecināt patiesību. Šajā gadījumā, kad medijos ir nepatiesa informācija, kāds ir mūsu uzdevums? Paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri liek liecības par to, ko Andrejs Mediņš ir izdarījis viņu dzīvē. Protams, ka Dievs caur viņu. Arī es dalījos ar Krista Kalniņa postu: “Andrej, Kristus ir ar Tevi,” tādā veidā izrādot savu atbalstu. Šī runa ir atbalsts Andrejam Mediņam, visām draudzēm, mums pašiem un visai Kristus miesai. Mūsu pienākums ir kā Aleksandra Dimā romānā “D'Artanjans un trīs musketieri”: Viens par visiem un visi par vienu! Nešķirami. Ja viens, tad visi viņam līdzi. Mūsu uzdevums ir runāt patiesību. Ja mediji mums ir aizslēgti, tad mēs lietojam sociālos tīklus. Arī tur cenzē, bet ne visu ir iespējams izcencēt. Strādājam. Ja mūsu draudzi pēkšņi sāks apmelot un par mums runāt sagrozītus faktus, ko mēs darīsim? Mēs sociālajos tīklos rakstīsim atspēkojumu, mēs nelamāsim nevienu, mēs piedosim, bet mēs rūpēsimies par patiesību, mēs rakstīsim komentārus, liksim savas liecības. Man ir sajūta, ka ar “Aizliegtā paņēmiena” sižetu būs labi, ka būs objektīvi. Mēs pieņemsim kritiku, bet ne neobjektivitāti. Mēs esam dažādi cilvēki, ticīgi, neticīgi, varbūt šķietam dīvaini viens otram, bet objektivitāte ir svarīga. Ko mēs darītu, ja iznāktu neobjektīvs sižets? Mēs esam daudz, un, ja mēs katrs uzrakstītu savu liecību un virsrakstā atspēkotu šo raidījumu, tad patiesība būtu visur. Tas ir tas, ko mēs varam darīt. “Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." Mūsu uzdevums ir runāt patiesību. Lūk, kāpēc man šodien ir jārunā. Tāpēc mums ir jāiestājas un jārunā patiesība, kā viss notika, kāpēc viss notika, kāpēc tāda attieksme pret draudzi. Mēs atklājam to, kādi ir velna ieroči, un iemācāmies, kādi ir mūsu ieroči. Pats pirmais ierocis ir patiesība. Patiesība, pirmkārt, ir Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšana un draudzes celšana. Ja mēs runājam par tām lietām, kuras mediji sagroza, mēs izstāstām, kā bija patiesībā, un pasakām, ka viņi melo. Es nezinu, kā LTV1, kas ir valsts televīzija, parādījās raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Vai tiešām valstij vajag nodarboties ar propagandu?

Otrs mūsu ierocis ir lūgšana.

“Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” (Psalms 18:30)

Kā jau es minēju, konflikta pamatā ir pasaules gars jeb sātans ar saviem leģioniem, ļauniem gariem, kas ir reāli, un mēs nevaram ieiet stiprā namā, vispirms to nesasaistot. Tāpēc vispirms ir lūgšana. Vakar šeit notika lūgšanas, mēs lūdzām un sasaistījām ļauno. Dievs, svētī Latviju! Mēs mīlam mūsu zemi, tautu, mēs esam ielikti šeit.

“Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.” (Psalms 37:3)

Mēs rūpēsimies par savas zemes un tautas labklājību. Mēs gribam, lai katrs zina, kur ir mūsu valsts saknes, un tās ir Kristū. Latvijā kristīgo ticību ienesa hernhūtieši, un arī daudz senāk dažādos veidos šeit ienāca kristīgā ticība. Mūsu valsts izveidojās hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustības rezultātā. Dievs svētī Latviju, un mēs esam tie, kuriem jāizdara kaut kas no savas puses, lai Dievs varētu svētīt. Domājot par Latviju, es noteikti varu teikt, ka esmu savas zemes patriots. Vai tu esi? Tā ir mūsu zeme. Tā nav kādu citu, bet tieši mūsu zeme. Nevis “viņi”, bet mēs esam valsts. Mums no savas puses jāizdara viss, lai Dievs varētu svētīt šo valsti, lai cilvēki dzīvotu saticībā un, pirmām kārtām, attiecībās ar Dievu. Bez personīgām iekšējām izmaiņām un bez cilvēka personīgas atskaites Dieva priekšā būs korupcija un viss turpināsies. Visur ir vajadzīgs Dievs, un tā ir mūsu, draudzes, atbildība. Lūk, kāpēc mums ir jārūpējas par Dieva labo slavu medijos. Medijiem ir milzīga ietekme, praktiski tie nosaka visu. Mums no savas puses jārūpējas par to, lai tur būtu kristīgās vērtības. Mums tas jādara ar tiem ieročiem, kurus Dievs mums ir devis un kuri ir likumīgi Dieva un valsts priekšā. Tautas lūgšanu sapulcē “Dievs, svētī Latviju” ir spēks, jo šos ienaidniekus var sakaut ar lūgšanu.

Trešais mūsu ierocis ir vienotība. Viens par visiem un visi par vienu. Ja viena draudze tiek nomelnota, pārējām draudzēm ir jāiestājas. Tautas lūgšanu sapulces koncepcija ir tieši šāda: “Viens par visiem un visi par vienu.” Mums ir trīs nostādnes: 1. izaugsme, 2. vienota lūgšana, 3. vienota balss. Kāpēc vajag vienotu balsi? Lai mēs būtu vienoti politikā, lai pārstāvētu draudzi un kristīgās vērtības. Es paskaidrošu sīkāk. Kas bija PSRS? Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Vārds ‘savienība’. Kur slēpās PSRS spēks? Staļinā? Nē, savienībā. Tāpat arī Krievijas federācija ir daudzu tautu, republiku, teritoriju savienība. Amerikas Savienotās Valstis. Kur ir spēks? Kalifornijā? Masačūsetā? Vienotībā, vienotās valstīs. Amerika sastāv no daudzām valstīm, kuras ir savienībā. Vai tu domā, ka LGBT praidos uz ielām iziet latvieši? Nē, tajos ir savienība no visas pasaules. Lūk, kāpēc viņi spēj izmainīt cilvēku viedokli, ieviest savas idejas skolās un bērnudārzos un pat likumus izmainīt. Vai mums, kristiešiem, nevajag savienību? Mums ir jābūt vienotiem lūgšanā un arī vienotai balsij politikā. Vienotai draudzei neviens neko nevar izdarīt.

Ceturtais mūsu ierocis ir likums. Ir Dieva likums:

“Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” (2. Mozus 20:16)

Dieva bauslis runā par publisku neslavas celšanu citu acīs vai tiesas priekšā. Šis ir Dieva likums, bet ir arī valsts likums. Tas ir ierocis, ko Dievs mums devis.

“Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.” (Romiešiem 13:4)

Krimināllikuma 157. pants, civillikuma 2352.1 pants ļauj tiesā vērst prasību, ja aizskarta personas cieņa un gods vai presē publicētas aizskarošas ziņas, kuras nav patiesas. Likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem aizliedz publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ neslavu. Tālāk jurista komentārs: “Tātad var teikt, ka neobjektīva informācija, kas izrauta no konteksta un nav patiesa, ir aizliedzama publicēt. Žurnālistu ētika izriet no Latvijas žurnālistu asociācijas ētikas kodeksa, kas neļauj žurnālistam sniegt neobjektīvu informāciju.” Protams, ka mums pašiem arī jāuzmanās, lai mēs sniegtu objektīvu informāciju. Šādos gadījumos mūsu pusē ir ne tikai Dievs, bet arī likums. Kādās īpašās situācijās Jēzus klusēja, reizēm paceltu galvu izgāja cauri pūlim, bet reizēm novija pātagu no auklām. Reiz Jānis Kristītājs pateica:

“Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: "Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?”” (Mateja evaņģēlijs 3:7)

Jēzus bija ļoti tiešs.

“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārpuses izskatās jauki, bet no iekšpuses ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību.” (Mateja evaņģēlijs 23:27)

“Tātad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni.” (Mateja evaņģēlijs 23:31)

Viņš uzskaitīja: “Jūs, kam savs gods un slava ir svarīgāki nekā morāles principi un Dieva griba. Jūs dodat desmito tiesu pat no dillēm, ārēji vienmēr visu ideāli izpildāt, bet aizmirstat godāt tēvu un māti, jūs šķiraties no savām sievām katra iemesla dēļ.” Jēzus runā ļoti radikāli. Tad, kad notiek ekstra gadījumi, kad tiešām izdarīts pārkāpums pret draudzi, mums jālieto likums. Ja nepietiek ar to, ka iesniedzam tiesā prasību, ko mēs vēl varam darīt? Katrs uzrakstīt prasību. Viens par visiem, visi par vienu. Ja iestāsies vēl citas draudzes un katrs uzrakstīs prasību tiesā, viņi nespēs to visu izlasīt. Vai vienotībā mums ir spēks? Ir. Es nesaku, ka obligāti tā ir jādara, bet tā ir iespēja. Iemesls, kāpēc šādi apmelojumi parādās, ir vecumvecais sātana naids pret Dievu, interešu konflikts naudas, ideoloģijas dēļ. Pasaule zaudē kontroli pār kādām lietām, jo cilvēki izmainās un sāk dzīvot normālu dzīvi. Otrkārt, pasaulei ir ieroči, ar kuriem viņi apstrādā un cīnās pret draudzi un vispār pret saviem oponentiem. Tā ir nomelnošana un faktu izraušana no konteksta. Tā kā viņi Jēzum darīja, apvainojot Viņu par tempļa noplēšanu un rūpējoties par to, lai šis viedoklis iedzīvotos tautā, un tā rezultātā Jēzu sita krustā ar tautas atbalstu. Atbilde uz trešo jautājumu, kādi ir mūsu ieroči, ir šāda – mums ir arī sociālie tīkli, kuros varam rakstīt savas liecības, patiesību, varam dalīties un spiest “patīk” patiesām publikācijām. Tā ir patiesība. Varam runāt no mutes uz muti patiesību.

Vai biji pamanījis to, ka pirms kāda laika vārds ‘sekta’ masu medijos bija ārkārtīgi populārs? To brīvi teica, žurnālisti brīvi par to rakstīja. Arī mūsu draudzi reiz nosauca par sektu. Mēs cīnījāmies, lūdzām. Es uzrakstīju grāmatu “Patiesība par sektām”, kas ļoti labi aizgāja. Cēlām arī prasību pret konkrētiem žurnālistiem. Ir pagājis laiks, un vārds ‘sekta’ ir pazudis no ētera. Negribu būt lepns, bet būs jālepojas. Es domāju, ka tas ir mūsu nopelns. Ja kādam ir vienalga, ka draudzi dēvē par sektu, tad mums tas nebija vienalga. Mums ir svarīgi, lai sabiedrība uz draudzi skatās kā uz vietu, kur droši var meklēt patvērumu un Dievu, kur tiešām notiek pozitīvas lietas, nevis to zākā par sektu. Kaut kādā mērā mēs to esam panākuši. Tas nenozīmē, ka nekad un nekur vairs tas neatkārtosies, tomēr ārkārtīgi daudz bija dzīvu, kristīgu draudžu saukšana par sektām, un tagad tas ir pazudis. Kā mēs to panācām? “Patiesība par sektām”. Uz grāmatas vāka ir jātnieks uz zirga, kurš ratos nes patiesības gaismu. Patiesība dara brīvu. Cilvēki sāka domāt par likumu, par to, vai vispār tā drīkst runāt, tā mūs publiski dēvēt.

Jēzus ir LAUVA un JĒRS, reizēm Viņš klusē, reizēm runā un ar pātagu izdzenā. Mēs esam ar priesteri Andreju Mediņu, mēs, visa draudze, kolektīvi par to lūdzam, mēs esam par baznīcu un visu Kristus miesu, Latvijas draudzi un arī par Dieva slavu un godu. Mēs rūpējamies un rūpēsimies par to. Mēs iestāsimies ar to, ar ko spējam iestāties. Mēs esam labā draudzē un esam labi. “Tikai Dievs ir labs!” Nē, Dievs mūs ir radījis un ieplānojis kā labus, un tā arī mums ir jāskatās uz cilvēkiem. Paši žurnālisti var būt labi, bet darbi ļauni. Par labiem darbiem arī cīnīsimies. Viens par visiem un visi par vienu, mēs viens otru neatstāsim.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ko darīt, ja tevi apmelo?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments