TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kā vakcinētiem cilvēkiem izturēties pret nevakcinētiem un kā nevakcinētiem cilvēkiem izturēties pret vakcinētiem cilvēkiem?

Publicēja 2022. gada 17. janv. 21:21Līga Paņina
Ziņas datums 18.01.22.

Šodien ļoti provokatīva tēma – kā vakcinētiem cilvēkiem izturēties pret nevakcinētiem un kā nevakcinētiem cilvēkiem izturēties pret vakcinētiem cilvēkiem. Kāpēc es izvēlējos tādu tēmu? Vai tiešām tas ir tik svarīgi? Jā, ir. Ja mēs lasām medijus, tad tā ir vienīgā tēma – vakcinācija, ierobežojumi. Pat ja politiķi, kas vēlas kandidēt vēlēšanās, apies tieši šo tēmu, tad praktiski viņiem nav cerības, jo tā ir visaktuālākā šodien. Kāpēc tieši tas, kā izturēties? Tāpēc, ka valdošās varas politika ir tāda, kas dala cilvēkus, to var saukt par segregāciju vai vienkāršā vārdā par šķirošanu. Tas nenāk no tautas, no cilvēkiem, bet gan no Latvijas politikas, kaut gan mūsu politiķi ir tikai izpildītāji globālajā arēnā, un viņus var dēvēt par kolaboracionistiem. Tās ir varas, kas nodarbojas ar genocīdu, apspiešanu, valsts izzagšanu utml. Viņi ir līdzīgas varas līdzskrējēji, kas nogalināja ebrejus tepat Rumbulas mežos. Arī visus tos, kas vācu okupācijas laikā ieņēma augstus amatus un pieņēma lēmumus, sauc par kolaboracionistiem. Faktiski katram latvietim tajā laikā kaut kādā mērā nācās piebalsot varai, mazs kolaboracionists bija katrs, tomēr tas viss nenāca no tautas, bet no augšas. Mūsējie ir tie, kas izpilda globālas pavēles.

Šīs politikas rezultātā Latvija ieņem īpašu vietu cilvēku šķirošanā. Šajā ziņā ļoti izceļas arī Austrālija, Itālija, Austrija, bet ne visur pasaulē ir vienādi. Piemēram, pāris dienas atpakaļ ASV Augstākā tiesa noraidīja Baidena projektu par obligātu vakcināciju darba vietās. Organizācijās virs simts cilvēkiem obligātu vakcināciju Augstākā tiesa noraidīja – seši tiešneši pret trijiem. Tas ir ļoti pārliecinošs pārsvars. Tas ir tikai sākums, Amerikā kaut kas notiek. Cilvēki cīnās, cilvēki darbojās. Viņu Augstākā tiesa nav tāda kā mūsu tiesa, kas ir pilnīgā varas kontrolē. Pēc šādas tiesas lēmuma praktiski cilvēku šķirošana tiek izbeigta. Tas nav viss, bet tā ir laba zīme. Latvijā viss ir citādi, mēs ļoti izceļamies, es to vienkārši varu dēvēt par fašismu. Ja salīdzina ar Ameriku, tad mēs dzīvojam tādā caurumā, ekonomiski, sociāli, gan arī cilvēku šķirošanas ziņā. Labā ziņa ir tā, ka Dievs ņem to, kas ir nekas, un dara par kaut ko, visiem par priekšzīmi. Tāpat arī es biju nekas, un, kad Dievs ienāca manā dzīvē, mana dzīve tika pārveidota, ka šodien varu iedvesmot daudzus cilvēkus, varu palīdzēt un varu arī kaut ko veikt mūsu tautas labā. Tāpēc es nenosaucu sprediķi vispārīgi – Mīli savu tuvāko. Kam interesētu šāda tēma? Mums lietas jāsauc īstajos vārdos pat kristiešu vidū, kuriem pirmais un svarīgākais bauslis ir mīlēt Dievu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka un savu tuvāko kā sevi pašu. Ja es nemīlu brāli/māsu, es nemīlu Dievu, tā saka Dieva vārds. Kā tu vari teikt, ka mīli Dievu, ja tu nemīli savu brāli? Cilvēks un Dievs ir ļoti cieši saistīti. Mīlestība pret cilvēku rāda to, kā mēs mīlam Dievu. Jēzus saka ar līdzībām, kā jāieiet Viņa Tēva valstībā. Viņš bija cietumā, viņi Viņu apmeklēja, Viņš bija izsalcis, viņi Viņu pabaroja. Jēzus viņiem atbildēja: “To, ko jūs esat darījuši vienam no mazākajiem, to jūs esat darījuši Man. To, ko jūs neesat darījuši cilvēkiem, to jūs neesat darījuši Man.”

Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mateja evaņģēlijs 25:35-40)

Centrālā tēma pat baznīcās ir cilvēku šķirošana, un tā nav tuvākā mīlestība, tā nav mīlestība pret Dievu, tāpēc ir vienkāršs piemērs – vakcinētie un nevakcinētie – jeb šķirošana pēc medicīnisku pazīmju esamības vai neesamības. Vai tu esi potējies, vai tu neesi potējies. Tika veikta sociālā aptauja, tika desmitiem tūkstošu cilvēku aptaujāti – cik daudz cilvēku uzticās mūsu televīzijai, un tie bija tikai 14%, radio 4%. Cilvēki netic medijiem, jo tieši mediji ir rupors, kas propagandē cilvēku šķirošanu, piespiedu vakcināciju, visu šo zaļo pasauli, zaļo Eiropu. Eiropu bez cilvēkiem, robotizētu, zaļu, ar daudz dzīvniekiem, bez privātīpašuma, bez tiesībām, pelēku, kopīgu masu. Biomasa kopā ar mākslīgo intelektu, ko mēs fantastikas filmās skatāmies, šobrīd kļūst par realitāti. Cilvēks kā tāds ir kļuvis nevērtīgs un nevajadzīgs, cilvēka dzimumam, tautībai vairs nav nozīmes, nekam vairs nav nozīmes, ir tikai valdošā politika un tās mērķi. Faktiski tie ir sātaniski mērķi, un avots nāk no elles.

Šodien notiek cilvēku šķirošana. Un ir ļoti svarīgi saprast, ko Dieva vārds saka par to. Nav svarīgi, kā rīkojas mācītāji baznīcās. Ja cilvēks ir mācītājs un šķiro cilvēkus draudzē, viņš tam atrod pamatojumu no Bībeles: “Mēs apdraudam citus, mums ir jādara šādi vai šādi,” pat neskatoties uz to, cik bīstama ir šī slimība, kas ir tikai viena no tūkstošiem vīrusu, kas eksistē. Vīrusu ir daudz, un mēs ar tiem saskaramies jau gadu simtiem, ikdienā, mēs tos ieelpojam un izelpojam. Ja es neēdu normālu pārtiku, ja man nav kustīgs dzīvesveids, ja man nav pozitīva domāšana, ja man nav Dieva, tas novājina manu imūnsistēmu. Protams, ne visiem Viņš ir, ne visi Viņam tic, tomēr šīs darbības, ko es tikko minēju, mūsu imūnsistēmu vai nu novājina, vai nu stiprina. Ja mēs dzīvojam veselīgu dzīvesveidu, mēs ieelpojam un izelpojam vīrusus, un mums nav ne silts, ne auksts no visiem šiem vīrusiem. Svarīga ir imūnsistēma. Mēs ļoti veiksmīgi ar to sadzīvojām, bet pēkšņi šodien ir izvēlēts viens vīruss ar dažādām mutācijām un dažādiem nosaukumiem. Viss, kas ir bīstams šodien, ir valdošā vara un masu mediji, lūk, tas arī ir vīruss. Kamēr viņi šo propagandēs, tikmēr būs bailes un ierobežojumi. Statistika rāda, ka cilvēki netic medijiem. Ja viņi netic medijiem, tad kāpēc viņi potējas, kāpēc darba devēji, skolu direktori un valsts iestāžu vadītāji šķiro cilvēkus? Medijos parādās gadījumi, kad cilvēku ģimenes šķiras vakcinācijas vai nevakcinācijas dēļ, jo abām pusēm tas liekas ārkārtīgi svarīgi. Tad kāpēc viņi to dara, ja viņi tam netic, jo tikai daži procenti tam tic?! Tāpēc, ka mēs dzīvojam totalitārā valstī, un valsts ar represīviem orgāniem, metodēm panāk cilvēku novakcinēšanu. Tiek vajāti tie, kas to nav izdarījuši, kas nepiekrīt, kas uzdrošinās par to runāt, kas akli nepaklausa, kas negrib parakstīties. Tev jābūt speciālistam un pašam jāparakstās par to, par ko neviens negrib parakstīties. Realitātē tu pēc potes pat nevari saņemt apdrošināšanu. Visi tie konsīliji, maigi sakot, ir fufelis. Tā ir ārišķība, lai maigi pasniegtu to, ka mums ir tas un tas, mums ir sistēma, kas aizsargā un nodrošina pret blaknēm. Realitātē nekas tāds nedarbojas. Bet tev pašam ir jāzina, tev jābūt zinātniekam, imunulogam, speciālistam, ka tu pats atbildi par to, ka špricējies, ka tev blaknes nav un nebūs, nekādu problēmu nebūs. Es nevaru par to parakstīties. Citi tiek piespiesti, citi turās. Draugi, pat ja tev ir divas potes, nekas nebeigsies, jo trešā būstera tev nav, ceturtā, piektā, sestā, septītā, jo kur tad viņi liks 4,7 miljonus būsteru, ko viņi ir iepirkuši? Viņi mēģinās tos ielaist tavā ķermenī ar dažādām piespiedu metodēm, un izskatās, ka sāks ar 60+ cilvēkiem, tiem cilvēkiem, kuri ir jau gados, kuriem to vien vajag kā pēdējo poti. Ja tev nav šis būsteris, tu esi tikpat nevakcinēts cik es, tāpēc vakcinācija ir mūžīgs process. Ja tu esi saņēmis desmit potes, es domāju, ka no desmit potēm cilvēks kļūst dārzenis, kādam varbūt pietiek ar vienu, citam ar vairākām, bet noteikti parādīsies kaut kādi slikti simptoni. Kā minimums reproduktīvajā sistēmā. Mēs nezinām, uz kuru pusi tas sitīs, bet to var redzēt, tam ir daudz pierādījumu, kas netiek atzīti, bet ir valstis, kuros tos fiksē, vismaz daļu, un tiešām cilvēki kļūst par dārzeņiem.

To visu dara politiķi, kuriem nav nekāda sakara ar medicīnu, tam visam vispār nav nekāda sakara ar slimībām, ne ar medicīnu. Līdz galam es to nevaru saprast un simtprocentīgi apgalvot, ka es zinu īsto mērķi, kāpēc viņi to dara. Vienu es saprotu, ka globāli tiek mainīta pasaules kārtība. Tas viss tiek izmantots kā iemesls, lai mums būtu jābaidās. Tagad globāls teātris ir Ukrainas, NATO un Krievijas sarunas, mēs tiekam biedēti ar to, ka Trešais pasaules karš jau ir sācies, un tas nozīmē, ka jau notiek pasaules pārkārtošana. Austrumu kaimiņš jau sāk rūkt, lācis sāk mosties, latviešiem ir jābaidās un jāatdod savas tiesības dažādu iestāžu rokās, lai noklausās, lai kontrolē, lai cilvēki nekur neparādās, nekur nepulcējas. Ja mēs draudzes zālē ar lielu kvadratūru pat zaļajā režīmā gribētu noturēt dievkalpojumus, ievērojot visus noteikumus, ko viņi vēlās, reāli tas nav iespējams, tikai mazai cilvēku grupai. Tas būtu pārāk smags, ietilpīgs fizisks darbs, kuram vispār beigās nebūtu nekādas jēgas. Sarkanajā režīmā tie būtu sešdesmit dievkalpojumi nedēļā. Kā uzskata Valmieras tiesnesis, tas ir normāli, ka desmit cilvēku ir vienā dievkalpojumā, ka notiek sešdesmit dievkalpojumi nedēļā, ka tas ir iespējams. Tad jau vajag pieteikt Ginesa rekordu, cik viena draudze spēj sarīkot dievkalpojumus vienā nedēļā, pa desmit cilvēkiem katrā dievkalpojumā. Tāpēc ir šāds svētrunas nosaukums – kā nevakcinētiem izturēties pret vakcinētiem un vakcinētiem pret nevakcinētiem. Paņemsim nost to, kā rīkojas mācītāji draudzēs un kā rīkojas valdība.

Ja mēs gribam saprast, kā mums rīkoties, mēs gribam līdzināties Kristum, mēs esam Viņa sekotāji. Vienkāršs jautājums – ko darītu Jēzus? Kā Jēzus izturējās šādās situācijās? Mēs ņemam vērā to, ka Jēzus ir Dieva pilnība, ka Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā, mira, augšāmcēlās un caur Svēto Garu ir šeit, mūsu vidū, mūsos. Kad mēs lasām Bībeli, Dieva vārdu, tad Jēzus vārdi un darbība ir pašā centrā. Mēs visu Bībeles mācību ceļam uz Jēzus vārdiem. Lai ko kāds neizgudrotu, ka drīkst draudzē šķirot cilvēkus, ka vispār drīkst šķirot cilvēkus, vai tas būtu mācītājs, vai tas būtu politiķis, paņemsim to visu nost un ieskatīsimies Dieva vārdā. Kā darītu Jēzus?

Un kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: "Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt.” (Marka evaņģēlijs 1:40)

Kāds spitālīgs cilvēks nāca pie Jēzus. Kas ir spitālība? Spitālība tiešā nozīmē ir lepra. Kad mēs lasām Bībelē vārdu spitālība, tas nenozīmē tikai lepru. Jo Bībelē par spitālību nosauc pat mājas akmeņus un sienas apmetumu, kurā ir iemeties pelējums. Vecajā Derībā ir savi noteikumi, kas obligāti nav pamatoti tajā, ka šīs sienas varētu būt slimas ar lepru, tā bija vienkārši sēnīte, kuru apzīmēja par spitālību. Tur bija jāplēš ārā, māja jājauc nost, bija dažādi noteikumi. Tāpat arī cilvēkiem, piemēram, soriāze, kašķis jau bija spitālība. Tajā laikā bija tāds kults, ja cilvēks bija spitālīgs vai slims ar kādu ādas slimību, viņš tika izolēts no Dieva draudzes, izolēts no cilvēkiem, un viņi dzīvoja savās komūnās, ierobežoti savās mājās vai ieslodzīti savās mājās, līdzīgi kā tas ir šodien ar cilvēkiem lokdauna laikā, un no tikiem līdz tikiem tu nevari nekur doties. Viņi tika ierobežoti, un tas bija ciniski. No vienas puses var saprast, bet ne jau visi cilvēki bija ar lipīgu slimību un ne vienmēr šāda pieeja bija vislabākā un pareizākā. Spitālīgam cilvēkam bija aizliegts pieskarties kādam citam. Citos gadījumos, kā kurā laikmetā, viņiem bija jāiet ar zvaniņu un jau daudzu metru attālumā jābrīdina citi, ka tuvojas spitālīgais, lai cilvēki ar viņu nesatiktos. Kad viņš izgāja cilvēkos, viņš vienmēr zvanīja zvaniņu, kā govis kalnos. Latvijā tā es neesmu pamanījis, bet Alpos esmu redzējis, ka govis kalna pakājē ganās vienas pašas ar zvaniņiem. Šodien Eiropā dzīvnieki tiek vērtēti augstāk nekā cilvēki, un tas ļoti atgādina šo situāciju Vecajā Derībā. Tas nenozīmē, ka viss, kas notika Vecajā Derībā, bija atbalstāmi un pareizi.

Draugi, centrā ir Jēzus vārdi, Jēzus darbība. Šādam spitālīgam cilvēkam bija aizliegts pieskarties. Ja viņš pieskārās vai pārkāpa šos noteikumus, tad draudēja sods. Es domāju, ka ne tāds sods, kā šodien naudas summa, ka tu biju tur, kur nevajag, ka bija vairāk par desmit, divdesmit cilvēkiem. Man atnāca sods par to, ka es esmu bijis pie Rīgas pils un pulcējies ar vairāk nekā divdesmit cilvēkiem. Es zinu, ka citiem, kas tur darbojās, šādi sodi nav atnākuši, citiem ir. Es zinu, ka tas ir par to, ka taisīju tiešraidi. Es nevienu neaicināju, neko nedarīju, nekādos pūļos mani tur īsti redzēt nevarēja. Tas ir tikai par to, ka es taisīju tiešraidi. Tiešraidei ir cena. Ja es ko taisu, tam ir konkrēta cena. Ja es gribu taisīt protesta akciju, tam ir cena, diezgan liela cena. Tāpēc ir jāpadomā, vai mēs varam to samaksāt. Ja varam to samaksāt, tad ejam uz ielām, ja nevaram samaksāt, tad neejam uz ielām. Tā bija toreiz, bet tie nebija naudas sodi, sekas varēja būs daudz bēdīgākas, tas bija nopietni. Cilvēki, kas saskārās ar nešķīsto, kļuva nešķīsti. Padzēra no viena trauka vai pieskārās, - uz kādu noteiktu laiku kļuva nešķīsts un nedrīkstēja rādīties Dieva namā. Tas bija ļoti nopietni. Esi dzirdējis teicienu, ka bēg kā no spitālīgā? No viņiem bēga. Šobrīd vieni bēg no vakcinētiem, otri no nevakcinētiem. Cits citu šķiro, bet pamatā to dara valdība, politiskā vara. Kā Jēzus rīkotos? Kāds spitālīgais nāca pie Jēzus un lūdza palīdzēt. Viņš metās Viņa priekšā ceļos, viņš nepieskārās Jēzum. Viņš ievēroja epidemioloģisko drošību. Viņš bija maskā, ar divu metru distanci.

Un kāds spitālīgs nāk pie Viņa, Viņu lūgdams, un, Viņa priekšā ceļos mezdamies, Viņam saka: "Ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt." (Marka evaņģēlijs 1:40)

Līdzīgi to varētu attiecināt uz draudzi. Latvijā ir pietiekami daudz draudžu, kurās mācītājs ir norīkojis kalpotāju ar telefonu tāpat kā lielveikalos pieprasīt QR kodu. Zviedrijā jau ir brīvprātīga čipošana, kam sekos piespiedu čipošana. Līdzīgi kā lopiem vajag zvaniņu vai čipu, arī cilvēce iet šajā virzienā. Tātad vakcinācija ir visu lielo bēdu iesākums. Cilvēki labprātīgi ies un čiposies, jo tā būs ērtāk, čips būs rokā un bankas karte nebūs jāvelk no kabatas ārā. Čips nolasīs pat tavu garastāvokli. Tehnoloģijas ir ļoti gājušas uz priekšu. Līdzīgā situācijā bija Jēzus. Kas tiek nolikts draudzes centrā? Un draudzes pamatā? Un nav svarīgi, vai tas, ko es runāju, atbilst likumam vai nē, jo Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Punkts! Ko Jēzus saka? Es mācu to, ko saka Jēzus, un mans uzdevums nav traktēt valsts likumus. Tāpēc ir cilvēki, kuri to dara un seko līdzi to ievērošanai. Es traktēju Bībeli.

Atnāk spitālīgs cilvēks bez QR koda. Viņš netiek ielaists. Pēc likuma Jēzus nevarēja viņu aizskart un dziedināt. Ar viņu pat nerunāja: “Vācies prom, spitālīgais, tev nav koda! Tu mūs apdraudi.” Vesels cilvēks atnāk uz dievkalpojumu bez QR koda. Tajā pašā laikā mēs redzam statistiku, ka saslimušie nomācošā vairākumā ir vakcinētie. Tiem, kuriem čips jau būs rokā, varēs pārnēsāt slimības bez ierobežojumiem. Veseliem cilvēkiem tikai tāpēc, ka viņiem nav koda, ir ierobežojumi. Vakcinētie iznēsā šo sērgu, kas patiesībā nav nekāda dižā sērga, bet viena no simts tūkstošiem sērgu, kura šobrīd ir dabūjusi kroni, tāpēc to sauc par kroņa vīrusu. Mediji un politiķi ir uzlikuši kroni slimībai. Ja godīgi, es neesmu redzējis izteiktu šī vīrusa darbību cilvēku vidū. Jēzus saka: “Kam ir acis, tie lai redz, un kam ausis, lai dzird.” Lai paši vēro un izdara secinājumus. Nekāds mēris nav. Ja tiešām būtu mēris, tad es noteikti ietu pēc būstera, paņemtu uzreiz visas trīs potes. Ja es redzētu, ka visi nāk spitālīgi, pumpaini, lūpas krīt nost, es laikam teiktu: “Draugs, varbūt šoreiz paliec mājās, zini, es sapotēšos, un tad nāc pie manis.” Ja lielais mēris plosītos, ja tiešām izmirtu veselas pilsētas, ciemati, tad tā būtu situācija, kurā patiešām varētu izdomāt potēties. Tad mēs varētu padomāt, vai mums ir vērts pulcēties. Tā kā nevienam deguni un locekļi nost nekrīt, viss traģiskais ir tikai uz papīra un medijos, pamatojumu tam neredzam. Daudzi tic “zinātnei” un prasa kodu “spitālīgajiem”. Jēzus, aizskarot spitālīgo, iespējams, patiešām varēja inficēties. Šis cilvēks izskatījās ļoti slikti, deguns iekritis, ādas gabali krita nost. Un viņš krita Jēzus priekšā ceļos un lūdza: “Ielaid, lūdzu, mani dievkalpojumā, es gribu dziedināšanu, man vajag Dievu, man vajag stiprinājumu!” Vai zini, ko Jēzus izdarīja? Viņš izstiepa roku un aizskāra šo ar lipīgo slimību inficēto cilvēku. “Ja Tu gribi, vari mani šķīstīt,” spitālīgais teica. Jēzus teica: “Es gribu, esi šķīsts!”

Un Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aizskāra un uz to saka: "Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība nogāja no tā, un viņš tapa šķīsts. (Marka evaņģēlijs 1:41-42)

Kā rīkojās Jēzus, kad cilvēks bez koda vēlējās apmeklēt dievkalpojumu? Es nesaku, ka tev jādara tā vai šā, bet gan to, kā rīkotos Jēzus. Ar šo vienu Rakstu vietu jau pilnībā pietiek, lai saņemtu atbildi, kā vakcinētiem izturēties pret nevakcinētiem un nevakcinētiem pret vakcinētiem, un kā vispār cilvēkiem šajā laikā vienam pret otru izturēties. Tā ir atbilde, kā mācītājiem un dažādu organizāciju vadītājiem izturēties pret saviem cilvēkiem, kā šajā situācijā izturēties skolotājiem, mediķiem, policijai. Jēzum nevajadzēja kodus. Deputāts Māris Možvillo ļoti labi, skaidri pateica, ka QR kods nav pierādījums tam, ka cilvēks nav slims, tas viss ir farss un liela klaunāde. Arvien vairāk par to tiek runāts, arvien vairāk cilvēkiem atveras acis. Vai varbūt notikums ar spitālīgo bija vienīgais izņēmuma gadījums Jēzus dzīves laikā virs zemes?

Stāsts par sievieti grēcinieci farizeja namā, kurā ciemojās Jēzus. Tajā laikā, ja notika lielas viesības, tad jebkurš cilvēks no ielas varēja ienākt un paskatīties un paklausīties. Ja mājās viesojās kāds populārs skolotājs, faktiski ikviens varēja ienākt. Šajā gadījumā farizejs bija paaicinājis viessludinātāju Jēzu, kurš jau bija populārs. Jēzus, kā ierasts tajā laikā, pie galda zvilnēja nevis sēdēja. Kāda grēciniece, kamēr Jēzus mācīja un notika diskusijas, ienāca namā, nosēdās pie Jēzus kājām un sāka raudāt. Viņa bija izslēgta no baznīcas. Jēzus laikā baznīca bija visa valsts, līdz ar to grēciniecei bija liegtas dažādas privilēģijas un viņa bija atstumta. Pēc likuma, Jēzus viņai pieskaroties kļūtu nešķīsts un vairs nedrīkstētu vairs sēdēt šajā namā. Tas vien, ka viņa ienāca namā, bija pārkāpums, bet viņa ne tikai ienāca namā, bet raudāja, un asaras lija uz Jēzus kājām. Viņa izbijās, ka Jēzus kājas ir mitras no viņas asarām. Grēciniece savu grēku dēļ bija tik tālu novesta, ka aizmirsa par visu, kas varēja draudēt, un pieskārās Jēzum. Viņa žāvēja asaras no Viņa kājām ar saviem matiem un faktiski padarīja Jēzu nešķīstu. Tas pat izskatījās intīmi. Farizeji brīnījās, ka sieviete izvilka dārgu eļļu. Ar šādu eļļu parasti svaidīja galvu, bet viņa to izlēja uz Viņa kājām, kuras tikko noslaucīja no savām asarām. Nama īpašnieks pie sevis nodomāja, ka, ja Jēzus būtu pravietis, viņš zinātu, kas ir šī sieviete. Jēzus dzirdēja viņa domas un teica: “Klausies, kā tu domā, kurš vairāk Mani mīlēs? Tas, kuram vairāk piedots, vai tas, kuram mazāk piedots?” Farizejs atbildēja, ka tas, kuram vairāk piedots. Jēzus atbildēja, ka farizejs pat ūdeni neiedeva Viņa kājām. Bija normāli parādīt pagodinājumu augstākas kārtas ciemiņam, dodot ūdeni un liekot kalpiem nomazgāt kājas. Tajā laikā viņi staigāja atvērtos apavos, un kājas pēc ceļa bija putekļainas. Bija paraža arī skūpstīt vienam otru, tā kā mūsdienās francūžiem un krieviem. Jēzus teica, ka farizejs Viņu nav skūpstījis un nav svaidījis galvu ar eļļu, bet grēciniece ar asarām kājas mazgājusi un ar svaidāmo eļļu svaidījusi kājas.

Bet Viņš sacīja uz sievu: "Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru." (Lūkas evaņģēlijs 7:50)

Jēzus neteica šai sievietei: “'Kāpēc tu Man pieskāries?”, bet gan “tava ticība tev ir palīdzējusi, ej ar mieru!” Kā rīkojās Jēzus šajā situācijā, kad spitālīgs cilvēks, kuram nav koda, Viņam pieskārās? Jēzus nešķiroja cilvēkus, bet farizejs šķiroja. Es personīgi domāju, ka liela daļa no tiem, kas šodien baznīcās šķiro cilvēkus, Dievu nepazīst vai arī ir ļoti vāji ticībā. Tā ir komfortabla uz sevi un pašlabumu vērsta ticība vai arī vienkārši apmātība. Kur ir mūsu dzīvā ticībā un saikne ar Dievu? Ja mums būtu šī saikne un mēs to uzturētu stipru, mums nenāktu galvā doma par to, vai ar QR kodu var nākt uz baznīcu vai nevar. Tādas domas Kristus nemaz neizskata, Viņš darīja tieši otrādi. Viņš visiem priekšā nolika šo farizeju un parādīja tā patieso būtību.

Un kāda sieva, kas divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un kuru neviens nebija varējis dziedināt, piegājusi no mugurpuses, aizskāra Viņa drēbju vīli, un tūdaļ asins tecēšana nostājās. (Lūkas evaņģēlijs 8:43-44)

Sieva ar asiņošanu bija tieši tādā pašā stāvoklī kā spitālīgais. Pat vieta, kur viņa bija sēdējusi, kļuva nešķīsta. Par to, ka viņa pārkāpa noteikumus, draudēja sods. Divpadsmit gadus viņa bija izmēģinājusi dažādas metodes, iztērējusi visu savu naudu pie dažādiem pūšļotājiem un tā saucamajiem ārstiem, kas nevarēja viņai palīdzēt. Kad Jēzus gāja pūlī, Savu mācekļu un pūļa ieskauts, Viņš pēkšņi teica: “Kāds Mani ir aizkāris!” Mācekļi nedaudz iesmēja: “Klausies, mācītāj, Tev te visi spiežas virsū, protams, ka Tevi kāds aizskāra.” Jēzus pateica, ka spēks no Viņa aizgājis. Tas nozīmēja, ka kāds bija ticībā aizskāris un saņēmis spēku. Sieva iznāca, kaut arī saprata, ka draud sods. Viņa drebēdama teica: “Es divpadsmit gadus sirgu, un tagad pieskāros Tavai drēbju vīlei, ticēju un saņēmu dziedināšanu.” Vai Jēzus pārmeta: “Kāpēc pieskāries? Vai tev ir QR kods? Ja ne, tad mēs tavu dziedināšanu anulēsim!” Nekā tamlīdzīga, Jēzus teica, ka viņas ticība viņai ir palīdzējusi.

Kā rīkotos Kristus? Cilvēku šķirošana baznīcās ir absolūti antibībeliska, antikristīga prakse! Šai praksei nav nekā kopīga ar Dieva iestādījumiem, ar Bībeli, mīlestību uz tuvāko un mīlestību pret Dievu. Šie cilvēki, kuri nodarbojas ar šādām lietām, vienkāršā valodā runājot, netrāpa mērķī. Tulkojumā no grieķu valodas “netrāpīt mērķī” nozīmē grēkot. Viņi dara grēku pret Dievu un pret cilvēkiem. Kā izturēties vakcinētiem pret nevakcinētiem? Un kā izturēties nevakcinētiem pret vakcinētiem? Atbilde ir – izturēties tieši tāpat kā izturējās Kristus. Ne tikai no vakcinēto, bet arī no nevakcinēto puses var būt agresīva rīcība. Kā ir Floridā? Ja mums ar likumu ir aizliegts bez koda strādāt, tad tur ar likumu aizliegts prasīt kodu. Tātad uz abām pusēm var būt nepieņemšana un noraidīšana, pat agresija. Kā Jēzus rīkotos? Jēzus nešķirotu ne vienus, ne otrus. Patiesība ir tikai viena, un šeit nav vietā teikt, ka katram sava patiesība. Nav katram sava, ir tikai viena patiesība. Pirmkārt, ir Bībeles patiesība, un, otrkārt, ir reālais mērķis, kāpēc tas viss tiek darīts. Visiem cilvēkiem ir tiesības nākt pie Kristus un būt Dieva namā. Āmen! Visiem ir tiesības būt Dieva namā un meklēt Dievu, neatkarīgi no koda vai čipa, no ticības vai neticības zinātnei, sieviete vai vīrietis, vienalga ar kādu ādas krāsu, dzeltenu, sarkanu vai melnu. Visiem ir tiesības nākt pie Kristus, un nevienam mācītājam nav tiesības viņus nelaist.

Arī Ādamu un Ievu Paradīzes dārzā čūska kārdināja pašiem noteikt, kas ir labs un kas ļauns. Velns meloja, ka Debesu Tēvs ir izdomājis tādus noteikumus, ka cilvēkam viss ir slikti un viņš pats sev var būt dievs. Kā tas viss beidzās, mēs Bībelē ļoti labi redzam. Arī visas šausmas, kas notiek šodien, ir grēka rezultāts. Pirmkārt, tas ir draudzes grēku rezultāts, jo Ādams un Ieva sākotnēji bija dzīvā Dieva draudze. Tiklīdz viņi šo saikni ar Dievu pazaudēja, tā ienāca lāsts, slimības, nabadzība, kari utt. Tikai viena cilvēka dēļ, kurš bija vienlaicīgi Dievs un cilvēks, kuru Dievs mīlestībā pret mums sūtīja virs zemes, kurš mira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās, ticot uz Viņu, mēs atgriežamies stāvoklī, kurā bija Ādams un Ieva. Mēs iemantojam mūžīgo dzīvību un kļūstam jauns radījums, jauns cilvēks. Tā ir žēlastība un mīlestība. Mums ir bijuši gadījumi, kad uz draudzi atnāk nepilngadīgi bērni, kuri izskatās pēc divdesmitpieci vai trīsdesmit gadīgiem. Tomēr izrādās, ka viņam vēl nav astoņpadsmit, un viņiem nav pase paprasīta pie ieejas. Dažas reizes ir bijusi saskarsme ar bērnu tiesību inspekciju, bet vienmēr viss ir beidzies labi. Tur ir bijuši konflikti ar vecākiem, kuri ir sūdzējušies. Ja es redzu mazu bērnu, vienmēr viņam paprasu, kur ir mamma, jo uzskatu, ka viens pats mazs bērns nevar nākt uz dievkalpojumu. Tomēr, kad bērns ir nenosakāmā vecumā, nav ne mans, ne tavs uzdevums prasīt dokumentus. Tas bija tajos labajos laikos, kad vēl bija dievkalpojumi, kad bija seši simti cilvēku dievkalpojumā un mēs visi slavējām Dievu. Mēs gaidām to laiku, kad atkal varēsim nākt kopā, bet esam tā kā Kaščejs nemirstīgais. Mēs esam nemirstīga, vienota draudze, kas laikus ir sagatavojusies, laikus visu sapratusi.

Kādam prasīt dokumentus nav ne mans, ne tavs uzdevums. Valsts politika draudzes apmeklēšanu salīdzina ar alkohola un nikotīna pārdošanu, kad pie kases jāuzrāda dokuments. Tas ir bezkaunīgi, tas ir nievājoši, tā ir Dieva zaimošana. Bet kā Jēzus rīkotos, un kā mums rīkoties? Kādi cilvēki bija atveduši bērnus pie Kristus, viņi bija kopā ar vecākiem, un mācekļi nostājās priekšā un nelaida pie Kristus. Te pat tā rakstīts: Jēzus apskaitās. Viņš apskaitās, ka mācekļi atkal šķiro. Pat mācekļiem bija kaut kāda šķirošanas mānija. Aizliedza lūgt tam un tam, izdzīt ļaunus garus. Jēzus teica: lai viņš dara, ja Manā Vārdā izdzen. Mācekļiem gribējās valdīt. Viņiem bija šāda slimība, bet Jēzus viņus vienmēr norāja.

Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā." Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja. (Marka evaņģēlijs 10:14-16)

Bērni šodien ir ļoti noderīgi – ja tev nav QR koda, tad viņi var ieiet veikalā un nopirkt tās preces, ko tev vajag. Tu vari aiz loga vai pa telefonu pateikt, ko paņemt, lai viņš nopērk. Šad tad redzu soctīklos un pat ziņās, ka bērni iepērkas vecāku vietā un vecāki ārā pa telefonu koriģē, ko nopirkt. Kā rīkotos Jēzus?

[..] Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. (Apustuļu darbi 26:14)

To Jēzus teica Pāvilam. Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt, tas nozīmē – pret to, ko Dievs ir paredzējis. Katram, kas ies pret Dieva gribu, grūti nāksies, ļoti grūti nāksies. Un tāpēc šajā jautājuma par cilvēku šķirošanu Jēzus atbilde esam mēs. Mēs paši izvēlamies, kā rīkoties, katrs savā situācijā. Es savu izvēli esmu izdarījis, un es ticu tam, ko es daru. Mēs kā draudze ļoti ietekmējam citas draudzes, draudžu mācītājus, kalpotājus, mēs ietekmējam ar savu piemēru. Interesanti, ka kāds cilvēks bija ielicis mūsu “Dieva lauvu” grupā manu sprediķi. Sprediķa izgriezumu no ekrāna nofilmējis, es gan nezinu, kurš datums bija šim sprediķim, bet es tur tieši minēju šos vārdus: tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. Un es tur arī saku, ka Latvijā drīz būs mēris un cilvēku apspiešana. Un šis cilvēks saka, ka tieši pēc diviem mēnešiem saslima pirmais kovid slimnieks. Pēc šiem vārdiem, ko es izteicu publiski, saslima pirmais kovid slimnieks. Un es vēl saku tādus vārdus: nav jābūt pravietim, lai zinātu, ka tas viss būs. Bet to mierīgi var saukt arī par pravietošanu. Praktiski viss, ko esmu runājis, piepildās. Un man nav nekāda pamata domāt, kā es to tagad domāju un saprotu no Kristus, ka būs citādi vai savādāk. Bet daudz kas tomēr ir mūsu pašu rokās.

Sāksim ar to, ka nešķirosim cilvēkus. Sāksim ar draudzi. Mūsu draudzē nav šāda īpaša problēma. Šis sprediķis ir gan draudzei, lai tādas lietas mums nenotiktu, gan tiem, kas mani klausās. Caur draudzi un tevi, caur mani un tevi, kad mēs saskaramies ar cilvēkiem, mēs varam parādīt tiem Kristus mīlestību. Parādīt to, kāds patiešām ir Kristus, nevis kā reliģiozie farizeji ir uzzīmējuši. Ne jau politika noteiks to, kāds būs Kristus; Kristus ir tāds, kāds Viņš ir. Bībele saka tā, ka Jēzus Kristus vakar, šodien un rīt ir tas pats un mūžīgi. Viena no Dieva īpašībām ir nemainīgums. Nekas nav mainījies. Nekādi politiķi to nemainīs, nekādi mācītāji, kas saucās par mācītājiem, to nemainīs. Kā tu domā, vai Jēzu pieņēma Viņa filozofijas dēļ? Viņa mīlestības pret cilvēkiem dēļ? Jēzu atgrūda un piesita krustā. Kā pret mums šodien izturās? Tieši tāpat. Es pieņemu, ka daudzviet notiek dievkalpojumi, un tur kodus neprasa, sodus neliek, bet mums liek. Kāpēc? Mēs esam avangardā, mēs skaļi runājam, mēs pat esam uzdrošinājušies iet politikā. Kaut kādi Dieva lauvas ir parādījušies!

Tad Jēkabs un Jānis, Cebedeja dēli, pie Viņa piegāja un Tam sacīja: "Mācītāj, mēs gribam, ka Tu mums darītu, ko Tev lūgsim." Un Viņš uz tiem sacīja: "Ko jūs gribat, lai Es jums daru?" Bet tie Viņam sacīja: "Dod mums, ka mēs varam sēdēt Tavā godībā, viens pa Tavu labo roku un otrs pa kreiso roku." Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeru, vai tapt kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts?" Bet tie uz Viņu sacīja: "Varam." Bet Jēzus tiem sacīja: "Jūs gan to biķeri dzersit, ko Es dzeru, un tapsit kristīti ar to kristību, ar ko Es topu kristīts. Bet sēdēt pie Manas labās vai kreisās rokas Man nepiederas dot, bet tiks piešķirts tiem, kuriem tas ir sataisīts." Un, kad tie desmit to dzirdēja, tad tie sāka skaisties par Jēkabu un Jāni. Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps. Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem." (Marka evaņģēlijs 10:35-45)

Viņi nāk pie Jēzus un saka: “Mācītāj, mēs gribam sēdēt viens pa labo roku, otrs pa kreiso roku.” Faktiski viņi bija jau iztēlojušies, kāda būs šī jaunā Valstība. Esošā Romas impērija sabruks, neatkarība tiks atgūta, Jēzus būs karalis, un mēs būsim tuvākie Viņa ministri. Viņi saka: tad, kad Tu nāksi pie varas, mēs gribam būt Valstībā. Lūk, viņi paši izdomājuši – es gribu, viens pa labo, otrs pa kreiso roku. Un mēs gribam būt tādi kā tie ministri jeb premjerministri. Abi premjerministri un mamma mums tur, kaut kur arī ir jaieliek uz algu, lai viņa neko nedara, bet lai alga viņai ir, kaut kādu fiktīvu firmu vai kaut ko tamlīdzīgu, lai viņa tur ir. Bet nu tie pārējie mācekļi, tad tie būs tādi satiksmes ministri un tamlīdzīgi, kas tur pāri paliks, bet mums tos galvenos amatus un algas arī vajadzētu tur tādas lielākas. Mēs gribam būt Tev tur tuvāk. Un Jēzus prasīja: bet vai jūs varēsiet, tās pašas ciešanas, tās pašas grūtības, to pašu biķeri dzert, ko Es dzeru? Jā, varēsim. Un Jēzus teica: jā, jūs dzersiet to pašu biķeri. Jānis gan neaizgāja bojā, bet nomira savā nāvē, bet Jēkabs ļoti ātri dabūja galu, ļoti ātri samaksāja pilnu cenu par savu ticību Kristum. Viņi dzēra gan šo biķeri, bet Jēzus teica: “To, kas sēdēs Man pa labo roku, to Mans Tēvs izlems. Jums nepiederas to prasīt, un Man nepiederas to piešķirt, tāpēc ka jūs to prasāt.” Kā sauc šo lietu, ko Jēkabs ar Jāni darīja? To sauc par korupciju. Un Jēzus paskaidroja, kāpēc tas nav pareizi, kāpēc nav pareizi ko tādu prasīt?

Bet Jēzus tos pasauca un saka tiem: "Jūs zināt, ka tie, ko par tautu valdniekiem tur, tie tās apspiež, un viņu lielie kungi tām dara pāri. Bet tā lai nav jūsu starpā; bet, ja kas no jums grib tapt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un, ja kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir visu kalps.” (Marka evaņģēlijs 10:42-44)

Tu zini, kas ir sulainis? Kalps. Tas, kas nāk pie tevis bez koda. Mācītāj, ja tu klausies mani, vadītāj, līderi, kad nāk pie tevis vesels cilvēks bez koda, Bībele saka: Jēzus nešķiroja pat ar mēri slimos, pat ar lepru slimos, Viņš tos aizskāra. Tu uzņemies atbildību par to, ko tu dari. Par sekām, kas var būt. Izrādi mīlestību šim cilvēkam, kā to darīja Kristus. Es neaicinu pārkāpt likumus, es mācu to, ko saka Dieva vārds, un minu piemērus, kā būtu darījis Kristus. Viņš saka: tautu valdnieki, kas cilvēkus apspiež, lai jūsus vidū tā nenotiek. Un noslēgumā no Āmosa grāmatas, otrās nodaļas, no kuras arī sākās šis sprediķis.

Tā saka Tas Kungs: "Triju, vēl vairāk, četru Israēla noziegumu dēļ Es viņus nesaudzēšu, tāpēc ka viņi katru taisno pārdod par naudu un katru nabago par pāri kurpju. (Āmosa grāmata 2:6)

Tātad Dievs saka draudzei, ka atrasts noziegums. Te par Izraēlu ir runa, par draudzi, kur nu vēl par pasaulīgiem cilvēkiem. “Ir atrasts noziegums, un šī nozieguma dēļ Es viņus nesaudzēšu!” Šo var uzskatīt arī par pravietojumu. Bija arī pravietojums, kurš daļēji ir piepildījies – par Saulu un Samuēlu: kas nesekos Saulam un Samuēlam, ar tā vēršiem tiks izdarīts tāpat, tas ir, ja draudze nespēj vienoties. Latvija un Latvijas draudze varēja būt kā Florida šodien. Un vēl kā dažas citas valstis, kurās ir pavisam citādi. Arī Latvijā varēja tā būt, jo Dievs ir un brīnumi notiek. Kāds cilvēks no mūsu draudzes nesen satikās ar cilvēku no citas draudzes, un viņš jautāja: “Kādi pēdējie brīnumi ir bijuši tavā dzīvē?” Mūsu cilvēks domā, ka aklie nav sākuši redzēt un klibie nav lēkājuši, tātad baigo brīnumu nav. Bet, manuprāt, tas, ko jau mēs darām, ir brīnums, un pie Dieva atgriezti cilvēki ir brīnums, un tas, ka tik daudz cilvēku ir izglābti, kad neviena draudze nav augusi, faktiski jau ir brīnums. Un, ja runā par brīnumiem, tad faktiski mēs tos nefiksējam un neņemam kā par kaut ko īpašu. Mēs tos vairs neskaitām. “Ja jums nav bijis, tad jūs tādi remdeni esat.” Ja tu neesi redzējis kaut kādu trako sapni vai arī neesi kaut ko nopravietojis vai sācis kustēties, tad mēs esam remdeni. Dieva vārds saka, ka Viņš nesaudzēs tos cilvēkus, pie kuriem ir atrasts šis noziegums, proti, ne jau brīnumi, ne jau kaut kādas pārdabiskas izpausmes, kuras ir un būs arī turpmāk, ir noteicošais, jo bauslis nav – tev būs brīnumus darīt. Vai ir tāds bauslis? Tev būs obligāti brīnumus darīt, ja tu brīnumus nedarīsi, tad ellē būsi iekšā? Bet vienu gan es zinu – mīlestība pret Dievu un cilvēkiem ir pamatu pamats. Un tas gan, ja mēs ignorējam šos principus, tas var atvērt durvis sātanam un viņa dēmoniem, viņa eņģeļiem, viņa gariem, kas var droši sākt un saimniekot šādu cilvēku vidū un pašā cilvēkā.

Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. (1. Pētera 5:8 )

Mums ir jāstaigā kā lauvām apkārt un jāmeklē, kā aprīt visu netaisnību. Dievam riebj sociāla netaisnība. Jēzus nepārtraukti uzsver mīlestību vienam pret otru un sociālu taisnību. Bībelē izskan apgalvojums, ka Dievs ir bāreņu Dievs, apspiesto Dievs. Viņš ir šo cilvēku pusē. Nevis to cilvēku pusē, kas apspiež, bet to cilvēku pusē, kurus apspiež. Ja jau Jēzus cīnājās ar to mācekļu vidū, kur tad nu vēl šodienas draudzē un visā Latvijas sabiedrībā. Dievs ir to pusē, kuri nav pie apspiedējiem. Un klausies, ko Viņš teica: šī nozieguma dēļ Es viņus nesaudzēšu! Tur ir rakstīts, kas notiks, un parasti sekas ir svešu tautu invāzija, okupācija un slimības, un sausums. Nozieguma dēļ.

[..] Es viņus nesaudzēšu, tāpēc ka viņi katru taisno pārdod par naudu un katru nabago par pāri kurpju. Viņi iemin nabago galvas pīšļos un vājos nostumj no ceļa [..] (Āmosa grāmata 2:6-7)

Salīdzinot, vakcinēts un nevakcinēts, ar sertifikātu un bez sertifikāta. Cilvēks bez sertifikāta mūsu sabiedrībā ir vājais cilvēks? Tāpēc, ka viņa pusē nav represīvo orgānu, viņa pusē nav policija, viņa pusē nav neviena, tikai Dievs, un tas nav tikai. Tas nav tikai! Dievs brīdina tos mācītājus, īpaši mācītājus, īpaši kristiešus, lai arī kādā vietā viņš neatrastos, Dievs īpaši brīdina, ka šī nozieguma dēļ Viņš viņus nesaudzēs. Tāpēc, ka ir apspiesti vājie, un tieši viņu pusē ir Dievs, un tā arī izpaudīsies sekas – pie veselības, pie ģimenēm, pie karjeras. Un visvairāk tas izpaudīsies tajā, kur jūs pavadīsiet mūžību. Mierīgi tev var būt veģetatīvā distonija, ja tu esi apspiedis nabagos. Un realitātē šie cilvēki nav nekādi nabadziņi, tie ir daudz stiprāki nekā tie, kas ir sistēmā. Iedomājies, kas ir Levits, kas ir Kariņš, kas ir visi šie ierēdņi, policijas šefi? Nu, kas viņi tādi ir? Noņem viņiem uzplečus, un viņi ir apaļi nulles. Lielākā daļa no viņiem ir nulle. Viņi nav nekādi līderi, varbūt viens tāds ir. Viņi ir ielikti, viņiem ir vara aizmugurē. Patiesam līderim nevajag uzplečus. Patiesam līderim nevajag pilnvaras. Viņš ir līderis. Viņš ir stiprs. Viņš nelokās. Jēzus nomainīja Pēterim vārdu. Sīmanis nozīmē niedre, kas šaubās, kustās līdzi vējam. “Tu būsi Pēteris, klints, uz kuras Es celšu Savu draudzi.” Mums ir jauns vārds, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi klints, Dievs ir tavā pusē, tu esi tas, kas nešaubās. Viņi dzīvo pie altāriem, atlaidušies uz drānām, kas iegūtas pret ķīlām. Tātad, negodīgs bizness un korupcija. Viņi izmanto to varu, ko piešķīrusi bezdievīga vara, izmanto to, lai pazemotu cilvēkus. 

Kā tad izturēties vakcinētiem pret nevakcinētiem? Kā izturēties nevakcinētiem pret vakcinētiem? Atbildi tu ieguvi – tā kā rīkojās Kristus. Mācies no Kristus un izturies tā, kā māca Viņš. To es varu ieteikt. Un kā jau es minēju, es neaicinu pārkāpt likumus, bet es nevaru nemācīt sekot Kristum. Es nevaru nemācīt par sekām, kas notiek, ja mēs pārkāpjam Viņa pamatbaušļus – mīlestību pret Viņu un pret savu tuvāko. Un mēs esam lauvas, tu esi jērs un lauva. Jēzus ir jērs un vienlaicīgi lauva, tad nu es aicinu visiem būt kā lauvām.


Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā vakcinētiem cilvēkiem izturēties pret nevakcinētiem un kā nevakcinētiem cilvēkiem izturēties pret vakcinētiem cilvēkiem?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments