TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kaut kas ir jāsāk darīt!

Publicēja 2019. gada 25. jūn. 18:51Līga Paņina
Ziņas datums 26.06.19.

Tu šodien esi pareizā vietā un laikā! Dievs ir ļoti, ļoti labs! Debesu Tēvs, es Tevi slavēju, pielūdzu un apbrīnoju. Svētais Gars, Tu esi tik brīnišķīgs un labs! Tu esi taisnīgs! Dievs, Tu esi mana taisnība! Tu esi Jehova Tsidkenu mana un mūsu taisnība. Mēs pateicamies Tev, Dievs, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, Jēzū Kristū, samaksājot ar Sevi, Savām asinīm un ciešanām par mums. Tu mūs atpirki no grēka un velna varas. Tu atpirki mūs no elles un pārvietoji atjaunotā dzīvē, debesīs, kas sākas jau šodien un šeit. Jēzus Kristus Vādā, āmen! Šīs dienas tēma – “Kaut kas ir jāsāk darīt un kaut kas ir jāpārtrauc darīt”. Draugs, laiks ir ierobežots. Tāpat ierobežotas ir arī mūsu iespējas. Šo iemeslu dēļ ir kādas lietas, kuras ir jāpārtrauc darīt, un citas jāsāk darīt, un vislabāk jau šodien.

Pirmajai Samuēla grāmatai seko Otrā Samuēla grāmata. Aiz tās ir Pirmā un Otrā Ķēniņu grāmata, kurai seko Pirmā un Otrā Laiku grāmata. Tās visas ir vēsturiskās grāmatas, kurās atklāta Izraēla jeb Dieva tautas vēsture, precīzāk, vēsture caur ķēniņu valdīšanu. Sākotnēji Izraēlam nebija iecelta ķēniņa, taču viņi, tāpat kā apkārtējās pagānu tautas, to vēlējās. Dievs gan šo vēlmi neatbalstīja, tomēr viņiem tika dots ķēniņš. Ķēniņi bija dažādi, un arī viņu valdīšana nesa tautai dažādas sekas. Ja ķēniņš bija dievbijīgs, tad viņš iztīrīja savu zemi no elkiem, un Dievs svētīja un pasargāja gan zemi, gan tautu, gan valsti. Tai bija ekonomisks un sociāls uzplaukums. Cilvēki dzīvoja tā, kā mēs Latvijas himnā dziedam: “Ļauj mums tur laimē diet”. Taču, ja ķēniņš bija bezdievīgs, tad viņš rīkojās tieši pretēji apgānīja templi, uzcēla dažādas elku pielūgsmes vietas un atlaida no darba Dieva priesterus (sliktākajā gadījumā pat iznīcināja). Rezultātā tauta sāka pielūgt elkus un Dievs to nevarēja svētīt. Dievs pagāja malā, un velns ar saviem eņģeļiem valstī darīja to, ko vēlējās, un sekas ilgi nebija jāgaida. Nāca svešzemju iebrucēji, izveidojās sociāla netaisnība un nabadzība, notika okupācijas un kari, kuros Izraēls nespēja uzvarēt. Izraēla labklājība bija atkarīga no ķēniņiem.

Šīs Vecās Derības nodaļas es lasīju citu pēc citas. Šonedēļ es pabeidzu lasīt Otro Laiku grāmatu. Lasīju daudz un iedziļinājos. Man nedeva mieru kāda doma – kā tas viss beigsies? Es gan zināju, kā tas beidzās, bet lasīju to visu vēlreiz ar interesi par to, ko Dievs man atklās. Lasot domāju: “Kā viss beigsies? Cik ilgi Dievs cietīs?” Vai tu esi lasījis Ķēniņu grāmatas? Bezdievīgam ķēniņam seko posts, bet dievbijīgam svētība visā valstī. Bet vai tiešām mēs tā varam dzīvot – svētība, lāsts, svētība, lāsts? Vai Dievs tomēr neskatās plašākā kontekstā arī tavā dzīvē? Šīs Ķēniņu un Laiku grāmatas var attiecināt uz draudzi un tavu personīgo dzīvi, bet visvairāk es vēlos, lai mēs skatāmies katrs personīgi uz sevi. Skatoties uz visu grāmatu kopumā, aina ir nedaudz citādāka, nekā skatoties tikai uz vienu. Valdīja dievbijīgs ķēniņš. Šodienas kontekstā tas būtu tā, ka tu esi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Glābēju, kalpo Dievam un viss ir kārtībā, tu esi svētīts. Bet pēc tam nāk bezdievīgs ķēniņš. Tas nozīmē, ka ne tikai valsts, bet arī cilvēka dzīvē ir posmi, kad mēs nepaklausam Dievam. Daudzi no draudzē esošajiem cilvēkiem dzīvo tieši šādā veidā.

Pirms daudziem gadiem es bērniem uzdevu kādu jautājumu. Redzot, ko viņi dara, es vaicāju: “Nu, Jānīt, kur tu nokļūsi, ja šodien nomirsi?” Viņš padomāja un atbildēja: “Vakar es biju ellē, bet šodien – debesīs.” Viņš zināja, ka vakar bija darījis sliktas lietas, bet šodien bijis paklausīgs un viss ir kārtībā, tāpēc nokļūs debesīs. Mēs gan zinām, ka ne pēc darbiem mēs nokļūstam debesīs vai ellē, bet pēc ticības. Ticība Kristum un Kristus upuris  tas ir pareizi un skaisti, tomēr mēs ļoti labi zinām, ka mūsu darbi parāda mūsu ticību un to, kas ir mūsu sirdī. Vai tiešām, paļaujoties uz Kristus upuri, uz to, ka Viņš mūs sargā un ka esam ne no darbiem, bet žēlastībā izpirkti, mēs varam dzīvot tā, kā Ķēniņu grāmatā vakar ellē, bet šodien debesīs? Cik ilgi tā var dzīvot? Jā, Dievs ir labs, āmen! Vakar bija bezdievīgs ķēniņš un elle zemes virsū. Beigās šie bezdievīgie ķēniņi ņēma nelabu galu – viņus nogalināja cilvēki no pašu vidus vai arī bija dažādas sazvērestības, slimības. Pēc tam – slava Dievam! – nāca dievbijīgs ķēniņš. Bet kopumā – cik ilgi tas tā var turpināties? Ticīgs, neticīgs, ticīgs, neticīgs, vakar ellē, šodien debesīs, vakar klausīju Dievam, šodien vairs neklausu, un tā visu laiku. Jā, Dievs ir žēlastības pilns, Viņš piedod un, pirmkārt, pamatojas uz glābšanu ne caur darbiem, bet ticību Kristus upurim, bet ar ko beidzās Laiku grāmatas?

“Gan Tas Kungs, viņu tēvu Dievs, sūtīja nepārtraukti pie viņiem Savus vēstnešus, lai viņus brīdinātu, jo Viņam bija žēl Savas tautas un Savas svētās mājvietas, bet viņi apsmēja Dieva sūtītos vēstnešus un nicināja Viņa vēstījumus, un zobojās par Viņa praviešiem, līdz Tā Kunga bardzība cēlās pret Viņa tautu tik augstu, ka neko vairs nevarēja labot.” (2. Laiku grāmata 36:15-16)

Iespējams, tu lasi Samuēla, Ķēniņu un Laiku grāmatas un domā: “Brīnišķīgi! Cik Dievs ir žēlīgs! Es varu dzīvot bezdievīgi, jo rīt varu to izmainīt. Pēc tam atkal varu pagrēkot, un vēlāk atkal to izmainīt. Varu kādu brīdi nekalpot un pēc tam atkal kalpot, jo Dievs taču ir žēlīgs.” Dievs patiešām ir žēlīgs, bet, izrādās, ir kāds kritiskais punkts, kur Dievs saka: “Šeit vairs neko nevar labot.” Ja cilvēki turpina šo iesākto ceļu – vakar grēko, šodien Dievs piedod, – tomēr tam pienāk punkts. Arī Jēzus par to runā nedaudz citiem vārdiem.

“Man nākas strādāt Tā darbus, kas Mani sūtījis, kamēr ir diena; nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.” (Jāņa evaņģēlijs 9:4)

Nāk brīdis, kad neko nevar labot. Tāpēc es saku tev šodien – ir laiks kaut ko atmest un kaut ko sākt! Ir laiks kaut ko pārtraukt, kamēr tu neesi nonācis līdz tam punktam, kad vairs neko nevar labot. Varbūt tu domā: “Tu taču, mācītāj, esi teicis, ka nekad nav par vēlu.” Manā Bībelē rakstīts, ka ir brīdis, kad var būt par vēlu kaut ko labot, jo nāk nakts, kad neviens vairs nevar strādāt. Kāds nosolās: “Es sākšu kalpot, evaņģelizēt.” Bet tu vēl to neesi sācis darīt! Nāk nakts, kad tu to vairs nevarēsi darīt! Cits sola: “Es sākšu dzīvot svētu dzīvi. Es atmetīšu smēķēšanu un tikšu vaļā no pornogrāfijas. Es tikšu vaļā no alkohola.” Nāk nakts, kad tu vairs to nevarēsi izdarīt. Nakts, kad tu atstāsi šīs zemes dzīvi un stāsies Dieva priekšā tāds, kāds esi. Tas ir viens scenārijs. Lūk, otrs. Es domāju, ka cilvēks var nonākt tādā stāvoklī vēl dzīvs būdams ka viņš neko vairs nevar labot. Viņš ir tik dziļi pagrimis un tik dziļi velna kontrolēts pats savas vainas dēļ. Tas var būt tāds cilvēks, kurš apmeklē draudzi, lūdz Dievu un kalpo. Iet laiks, gadi, un viņš var nonākt tādā stāvoklī, ka pat neapjauš savu atkrišanu un iziešanu no Dieva apsardzības zonas. Nāk laiks, kad neviens vairs nevarēs strādāt.

Pavisam drošs priekšvēstnesis tam, ka tu tuvojies punktam, kad neko vairs nevarēs labot, ir tas, ka tava lūgšanu dzīve kļuvusi šķidra. Es tev varu 100% garantēt – ja tu esi stāvējis Kristū, lūdzis un meklējis Dievu un kopis regulāras personīgās attiecības ar Viņu, taču šis laiks kļuvis šķidrs, tu kritīsi. Nāk diena, kad tev vairs nebūs atpakaļceļa. Vienīgais glābiņš ir atkal stāties ierindā un sākt lūgt Dievu, draugs! Sākt pavadīt laiku ar To Kungu, savas problēmas nest Viņa priekšā un cīnīties. Kad tu pārstāj meklēt Dieva vaigu, lasīt un studēt Bībeli, pārdomāt Viņa vārdu un lūgt, tā ir pirmā pazīme, ka tu slīgsti grēkā, vairs nekad nekalposi un iesi ellē. Tieši tāpat ir ar dievkalpojumu apmeklēšanu. Ja tu vienmēr esi regulāri apmeklējis dievkalpojumus, neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, taču pamazām tev kļūst arvien neinteresantāk un tu sāc tos izlaist, tad zini – tā ir droša pazīme, ka tavā dzīvē tuvojas brīdis, kad neko vairs nevarēs labot. Ja arī pēc tam tu spēsi atgriezties pie Dieva (kas, starp citu, būs diezgan grūti), es domāju, ka tavā dzīvē būs cirstas ļoti smagas brūces, no kurām tu šodien noteikti vari izbēgt, ja pārtrauksi darīt kaut ko, ko tev noteikti nevajag darīt, un sāksi darīt to, kas tev ir jādara. Draugs, ir laiks kaut ko sākt darīt un laiks kaut ko pārtraukt darīt!

Tu esi draudzē? Kalpo? Meklē Dievu? Esot ar Dievu, tev ir sācis veikties. Tev vairs nenotiek tā, kā rakstīts Maleahijas grāmatā, jo tev vairs nekas no rokām laukā nekrīt, tev izdodas. Jā, problēmas ir, bet tu tās atrisini. Tu esi kļuvis stiprs, psiholoģiski stabils, tu klausies motivējošus sprediķus vēlreiz un vēlreiz. Tu gūsti panākumus kalpošanā, biznesā vai kur citur. Varbūt tu visu darīji pareizi, atradi brīnišķīgu mīlestību un tagad veido ideālu ģimeni. Kādā brīdī var sākt likties: “Vai tiešām to visu manā dzīvē paveicis Dievs?” Tu vari sākt domāt, ka tie ir tevis paša panākumi. Tā ir pazīme tam, ka esi kļuvis lepns. Bībele skaidri saka, ka pirms krišanas nāk lepnība. Pirms Lucifera krišanas nāca viņa lepnība. Viņš uzskatīja sevi par kaut ko augstāku un gudrāku par Dievu. Tu varbūt šajā brīdī nodomā: “Es neuzskatu sevi augstāku par Dievu.” Draugs, ja tu domā pretēji tam, kā Dievs saka, tu jau sevi uzskati gudrāku par Dievu. Ja tu sev saki, ka nejūties augstāks par Dievu, bet tajā pašā laikā domā un dari pretēji Viņa gribai, tas nozīmē, ka tu jau esi nostājies augstāk par Viņu. Kaut kas ir jāpārtrauc un kaut kas jāsāk darīt.

Šovakar un rīt mums būs draudzes brīvdienas. Uzdod sev jautājumu – vai tu esi nopelnījis atpūsties? Vai arī tu esi vienkārši izšķiedis laiku gada garumā? Kas ir mainījies tavā kalpošanā, raksturā un lūgšanu dzīvē? Vai tev apkārt ir vairāk jaunu, glābtu cilvēku, vai tieši otrādi? Vai tava kalpošana Dievam ir augusi? Vai tā ir kļuvusi pilnīgāka un labāka, vai arī tu esi stāvējis uz vietas? Vai tu esi pelnījis atpūtu? Runa ir par darbību. Ir jāpārtrauc darīt kaut kas, kas atņem laiku pareizām lietām, un kaut kas jāsāk darīt, jo nāk tā diena, kad neviens vairs nevarēs strādāt.

“Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: "Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta."” (Lūkas evaņģēlijs 8:50)

Sinagogas priekšniekam Jaīram bija divpadsmitgadīga meitiņa, kas bija slima uz miršanu. Viņš sūtīja savus cilvēkus pie Jēzus, lai Viņš nāktu meitiņu dziedināt. Jēzus piekrita un kopā ar Jaīru devās pie meitiņas. Ceļā no Jaīra nama nāca sūtīti cilvēki, kas teica: “Neapgrūtini Mācītāju, jo meitiņa ir mirusi.” Tajā laikā, kamēr Jaīrs nāca pie Jēzus, meitiņa jau nomira. Tas, ka viņa bija nomirusi, bija pilnīgi skaidrs, jo, kad Jēzus ieradās namā, cilvēki Viņu izsmēja, kad Jēzus apgalvoja, ka meitene nav mirusi, bet guļ. Cilvēki, spriežot pēc visām pazīmēm, labi zināja, ka viņa bija mirusi. Viņš ņēma līdzi Jāni, Pēteri, Jēkabu un meitiņas vecākus, lai tur būtu pēc iespējas mazāk neticīgo, iegāja istabā, paņēma meitiņu aiz rokas un piecēla viņu augšā. Visiem “atkārās žoklis”. Bija noticis liels brīnums un Jēzus slava izpaudās pa visu apkārtni. Visā šajā stāstā ir kāds moments. Tajā brīdī, kad no viņa nama nāca cilvēki, paziņodami Jaīram par meitiņas nāvi, cilvēku domāšana bija pavisam vienkārša – kamēr meitene bija slima, tikmēr Dievs var palīdzēt, bet, kad jau mirusi, tad Dievs vairs nevar palīdzēt. Būtībā viss ir loģiski, bet Dievam visas lietas ir iespējamas! Šajā gadījumā Jēzus teica Jaīram: “Nebīsties! TIKAI TICI, un viņa tiks dziedināta!” Ko nozīmē tikai ticēt? Tas nozīmē turpināt darboties, kaut ko atstāt un kaut ko sākt. Turpini iet uz priekšu Dieva lietās, un tam jebkurā gadījumā, agri vai vēlu, būs rezultāts!

Parasti, kad runājam par ticību, mēs gribam to attiecināt uz veselību, naudu, attiecībām, dažādām sadzīves situācijām, personīgajām vajadzībām utt. Ne par tādu ticību ir runa. Nav runa par ticību kaut ko saņemt no Dieva. Runa ir par tavu svētu dzīvi un kalpošanu. Par tavu dzīvi, kas atbilst desmit Dieva svarīgākajiem principiem. Par tavu dzīvi vai tur ir kalpošana Dievam, vai nav. Vai tava kalpošana Dievam ir audzināt bērnus? Tā nav tava kalpošana Dievam! Tava kalpošana Dievam, pirmkārt, ir tevis paša svēta dzīve, otrkārt – cilvēku vešana pie Kristus. Protams, vispirms tava ģimene, bet tas nav viss. Ārpus tavas ģimenes sektas ir vēl pasaule. Jēzus saka: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Jēzus nesaka: “Ejiet un dariet par mācekļiem savu ģimeni.” Ja Viņš gribētu tieši tā un Jēzus prioritāte būtu tikai katram sava ģimene, tad Viņš tā arī teiktu: “Ej un rūpējies tikai par savu ģimeni.” Nē! Jēzus gan saka, ka tas, kurš nerūpējas par savu ģimeni, ir ļaunāks par neticīgu, bet pats svarīgākais ir: ej un dari par mācekļiem visas tautas! Piedalies draudzes darbā ar to, ko tu spēj un vari, lai vestu cilvēkus pie Dieva un celtu Viņa valstību virs zemes gan no cilvēkiem tavā ģimenē, gan ārpus tās. Kaut kas, draugs, ir jāpārtrauc un kaut kas ir jāsāk darīt.

“Tad kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: “Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā.” Bet Viņš tam atbildēja: “Cilvēk, kas Mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?”” (Lūkas evaņģēlijs 12:13-14)

Cilvēks nāk pie Jēzus ar savu vajadzību. It kā tas ir normāli! Jēzus taču var palīdzēt it visā. Ir notikusi netaisnība, un šis cilvēks Jēzū ir ieraudzījis tiesnesi. Bet Jēzum absolūti neinteresē viņa mantojuma lietas. Jā, mēs mācām, ka Dievs ir mīlestība un Viņš ir ļoti ieinteresēts visās tavās lietās. Tā arī ir, bet Dievam ir kas svarīgāks par visām tavām mazajām lietiņām. Tās nav tās lietas, ar kurām būtu jāiet virsū savam draugam Jēzum. Dievam ir svarīgākas lietas, par kurām Viņš grib, lai tu domā un nāc Viņa priekšā lūgt. Par ko mēs lūdzam un par ko mēs cīnāmies? Jēzus saka: “Tikai tici, un viņa tiks izglābta!” Ticēt nozīmē dzīvot svētu dzīvi un kalpot Dievam. Ticēt nozīmē turpināt darīt šīs lietas.

“Un Viņš tiem sacīja: "Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas." Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: "Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu.”” (Lūkas evaņģēlijs 12:15-16)

Bagātība un laba, perfekta ģimene nenozīmē Dieva svētību. Tās ir pieliekamās lietas. Pāvils saka: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Tas nozīmē spēt dzīvot trūkumā un spēt dzīvot bagātībā, nekļūstot lepns. Ne bagātība ir iemesls kalpot Dievam. Patiesā bagātība ir mīlestība pret Dievu un attiecības ar Viņu, paklausot Viņa gribai. Ir jātic par sevi, par svētu dzīvi, par kalpošanu cilvēkiem, kurus tu ved pie Kristus. Ticēt par savu kalpošanu, ko esi apņēmies darīt, un izdarīt to vislabāk, augot tajā visā. Pārējās lietas ir pieliekamā daļa.

“Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: to es darīšu – es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas evaņģēlijs 12:17-21)

Es domāju, ka tu vēlētos tādu problēmu, ka tev ir tik daudz naudas, ka nezini, kur to likt. Šis bagātnieks nolēma celt lielākus šķūņus, lai to visu būtu kur uzglabāt. Ja tu esi tik bagāts, ka nezini, kur likt savus līdzekļus, tad vari to ieguldīt draudzes darbā. Mums telpām ir nepieciešama ventilācija, kā arī ir jānoorganizē Tautas lūgšanu sapulce.

“Un Viņš sacīja Saviem mācekļiem: "Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības pēc, ko ēdīsit, ne arī savas miesas pēc, ar ko ģērbsities. Jo dzīvība ir labāka nekā barība un miesa labāka nekā apģērbs. Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, kam nav ne šķūņa, ne klēts, bet Dievs viņus uztur. Cik daudz vairāk jūs esat vērti nekā putni. Kurš jūsu starpā ar visu savu zūdīšanos var savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Ja nu jūs pat vismazākās lietas nespējat, ko jūs zūdāties pārējo lietu pēc? Ņemiet vērā lilijas, kas ne vērpj, ne auž. Bet Es jums saku: pat Salamans visā savā greznumā nav bijis tā apģērbts kā viena no tām.” (Lūkas evaņģēlijs 12:22-27)

“Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas. Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību!” (Lūkas evaņģēlijs 12:31-32)

Šajā Rakstu vietā Jēzus skaidri pasaka, par ko mums būtu jātic un ko nozīmē kaut ko pārstāt darīt un kaut ko sākt darīt. Jauns sākums saistās ar desmit baušļiem, svētu dzīvi, kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Ir kritiskais punkts un nāk nakts, kad neko vairs nevar labot. Kā piepildījās šie vārdi Vecās Derības laikā? Izraēla tauta tika izvesta uz Bābeli un Dieva templis tika nopostīts. Izredzētā tauta pārstāja eksistēt. Tikai pēc ļoti ilga laika posma Dievs viņiem atļāva atgriezties savā zemē. Paskatoties vēsturē, var redzēt, kas ar ebreju tautu notiek vēl šodien. Redzama vai nu ļoti liela svētība, vai lāsts. Svētība vai lāsts ir atkarīga no bezdievīga vai ticīga tautas ķēniņa. Tava dzīve ir atkarīga no tavām izvēlēm. Ja tu nepārstāsi darīt bezdievīgas lietas, tu grimsi arvien dziļāk, pats sev iestāstot, ka tas ir pareizi, un beigās tev vairs nebūs atgriešanās punkta. Esi godīgs pret sevi un sauc lietas īstajos vārdos. Dieva vārds ir kritērijs, kas ir labs un kas ir ļauns. Pretējā gadījumā sanāks kā Ādamam un Ievai Ēdenes dārzā, kurus apmuļķoja velns, teikdams: “Jūs nemirsiet vis, bet būsiet kā Dievs un paši noteiksiet, kas labs un kas ļauns.” Ne mēs vai kāds cits nosaka to, kas ir labs vai ļauns, bet tikai Dievs, un Viņa griba ir atklāta Bībelē.

Jēzus dzirdēja, ko cilvēki teica Jaīram, un atbildēja: “Nebīsties, tikai tici, un viņa tiks izglābta!” Svarīgi ir, ka tu šodien izdari to, ko tu vari izdarīt. Ir laiks sākt darīt pareizas lietas. Ja tu esi pakritis, ir laiks celties un sākt darīt pareizas lietas. Ir kaut kas jāpārtrauc un kaut kas jāsāk. Un šodien es nerunāju par labklājību, bet svētu dzīvi un evaņģēlija sludināšanu. Tās ir divas lietas, kas interesē Kristu. Pārējais ir mazsvarīgi. Es atkārtoju Pāvila vārdus: “Es spēju dzīvot trūkumā un spēju dzīvot bagātībā.” Viņš to visu pieņem. Šeit mūsu vidū ir cilvēki, kuriem būs daudz naudas, tāpat ir arī cilvēki, kuriem nebūs daudz naudas. Bet tam nav jābūt par iemeslu kalpot vai nekalpot Dievam vai dzīvot vai nedzīvot svētu dzīvi. Pie mums draudzē bija politiķis Aigars Bitāns. Viņu nekur neievēlēja. Es par to daudz domāju, un mēs nesen sazvanījāmies. Es gribēju viņam pateikt, ka nav svarīgi, vai viņu ievēlēja, vai neievēlēja, jo svarīgi ir tas, ka viņš izdarīja visu, ko varēja izdarīt. Tad, kad tu izdari visu, ko varēji izdarīt, tev ir mierīga sirdsapziņa. Lai tava sirdsapziņa tevi netiesā! Piemēram, Laura gribēja iestāties mūzikas skolā, bet netika, jo neizturēja iestājeksāmenus. Es sirdī viņu atbalstīju, bet nodomāju pie sevis, ka viņa var arī iztikt bez šīs skolas, jo tā ir vieta, kur studentu bīdīs pasaulē ar pasaulīgiem priekšnesumiem. Viņa no savas puses izdarīja visu, ko varēja izdarīt, un tas nekas, ka netika tajā skolā. Tā ir laba skola, bet, ja jaunietis tur mācās, viņa ticībai jābūt nobriedušai.

Šonedēļ Saeimā notika balsojums par dzīvesbiedra likumu. 60 deputāti nobalsoja “pret” un 23 “par”. Un tas ir Tautas lūgšanu sapulces rezultāts, kā arī to parakstu rezultāts, ko mēs savācām. Mēs esam nozīmīga tautas daļa, kas cīnās par kristīgām vērtībām ģimenē. Ja mēs nebūtu maksājuši cenu, iespējams, balsošanā būtu citādāka aina. Lūgšanai ir ļoti liels spēks. Jūnijs vispār ir praidu (geju un lesbiešu) mēnesis. Nesen Facebook es redzēju interesantu bildi, kurā bija attēlots cilvēks, kas tur rokās kaķi, mēģinot viņam mutē iebāzt varavīksnes krāsu praida karodziņu. Tas ataino mūsu sabiedrības ietekmēšanu, ko pasniedz masu mediji. Viņi turpinās to pasniegt un filtrēt iekšā skolās. Taču mēs varam turpināt ticēt un ar savām lūgšanām ietekmēt valsts likumdošanu. Draudzēm ir jāaug un ir jāturpina Tautas lūgšanu sapulces. Mums liela problēma ir tāda, kā finansēt šīs lūgšanu sapulces. Galvenais ir ticēt un izdarīt to, ko mēs varam izdarīt. Tici savas sirdsapziņas dēļ, ka esi izpildījis Dieva gribu, un agrāk vai vēlāk tam būs rezultāts. Internetā lasīju par latviešu restorāna Kinfield bankrotēšanu, un pati īpašniece nolēma neklusēt un izstāstīt visai sabiedrībai patiesību par VID uzlikto nodokļu slogu jaunajiem uzņēmējiem. Viņa sarīkoja piketu pie Saimas, izkarinot barankas, kas simbolizē “0”, kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas. Nodokļu slogs ir ļoti liels, lai uzsāktu biznesu. Šajā draudzē jebkurš var iesākt biznesu, bet bez Dieva lielākoties nav vērts sākt kaut ko darīt. Ja tev ir Dievs un tu esi īpaši stiprs cilvēks, tu izlauzīsies. Latvijā nav labvēlīga augsne maziem uzņēmumiem. Mūsu ziņu kanāli ir valsts propagandas ierocis noteiktam virzienam. Tajos šī bankrotējušā uzņēmuma īpašniece tiek attēlota kā muļķīte, kura nemāk vadīt savu uzņēmumu. Es gan tā nedomāju, jo negudrs cilvēks nespētu piesaistīt sabiedrības uzmanību. Arī no mūsu draudzes daži cilvēki aizgāja un pie Saeimas nolika barankas, apzinoties gan, ka tas neko daudz nedos.

Galvenais ir ticēt un no savas puses izdarīt visu, ko vari izdarīt. Sāc darīt kaut ko pareizu un tici! Latvijas Satversmē ir iespējamas laulības tikai starp vīrieti un sievieti, un es ticu, ka citādāk nebūs. Ja pat tad, kad esi izdarījis visu iespējamo, rezultāts tevi neapmierina, tu vari būt mierīgs, jo no savas puses esi izdarījis visu, ko vien varēji izdarīt. Mēs gribam līdzināties Eiropas valstīm, pielīdzinot sev viņu nodokļu sistēmu un neņemot vērā to, ka vidējais atalgojums citās valstīs ir daudz augstāks. Ja mēs pielīdzinām sevi citām Eiropas valstīm, tad mums nekas pāri nepaliek. Bet tu esi uzņēmīgs un visu, ko tu iesāksi, novedīsi līdz galam, ja tikai ticēsi! Es gatavoju šo sprediķi par ticību un atradu vienu vecāku sprediķi, kas bija 2011. gada 5. jūlijā. Es tajā sprediķī stāstīju par astoņus gadus veciem notikumiem. Esmu teicis šādus vārdus: “Ja mēs šodien sējam, mēs noteikti pļausim. Ja šodien caur G12 mēs ieguldām cilvēkos, tad tas pēkšņi pāris dienās nesīs varenu atmodu un augļus. Tā notika Vasarsvētkos, dienā, kad draudzei pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Jēzus trīs gadus strādāja un mācīja mācekļus.” Pirms astoņiem gadiem es teicu mācītājam, ka man pēc gada būs simt piecdesmit cilvēku draudze, bet tajā laikā bija tikai astoņi. Es vēl nebiju izpratis dažādus principus, kuri jāpielieto, lai tas tā arī būtu – gada laikā 150 cilvēki būtu draudzē. Es tam nebiju gatavs; apzinos to uz visiem 100%. Pirms astoņiem gadiem es teicu: “Gada laikā šeit būs 150 cilvēku draudze. Ir pagājuši 8 gadi un mums ir 200 cilvēku draudze, ar potenciālu vairoties.” Draugs, ir pagājuši vēl 8 gadi, un mums ir 600 cilvēku draudze ar potenciālu vairoties un ietekmēt visus Latvijas vēstures procesus. TIKAI TICI! Ir svarīgi, ka tu izdari to, ko tu saproti, un to, ko tu vari izdarīt šodien. Pārstāj darīt to, ko vairs nevajag darīt, un sāc darīt to, ko vajag darīt.

“Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.” (2. Timotejam 4:5-8 )

Pāvils bija nodzīvojis savu dzīvi un saprata, ka drīz dosies pie Dieva; viņš zināja, ka būs debesīs. Vai tu zini, ka tu būsi debesīs? Viņš zināja, ka būs debesīs, jo bija turējis ticību. Viņš nedzinās pēc materiālām lietām, pēc vīrieša vai sievietes, viņš saka, ka ir dzinies pēc svētas dzīves un cilvēkiem, lai paceltu viņus un ievestu Dieva valstībā, lai darītu par mācekļiem, lai pagodinātu Dievu ar savu dzīvi un kalpošanu Viņam. Viņš samaksāja pilnu cenu un teica: “Es ticību esmu turējis.” Kādā citā Rakstu vietā viņš turpina: “Es neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā.” Viņš zina, ka nav vainīgs, jo nav kavējies sludināt Dieva vārdu. Viņš ir mācījis to, ko ir sapratis, to, kas ir pareizi, viņš ir darījis maksimāli visu to, ko ir varējis izdarīt. Viņš nevar visus izglābt un par visiem atbildēt, un tomēr viņš ir izdarījis tik, cik ir varējis. Viņš saka, ka ticību ir turējis un būs debesīs. Tu ticību esi turējis? Ja nē, tad sāc turēt ticību, darīt. Ja jā, tad turpini turēt, darīt.

“Dari evaņģēlista darbu un izpildi savu kalpošanu līdz galam.” (2.Timotejam 4:5)

Ticēt līdz galam nozīmē izpildīt savu kalpošanu līdz galam.

“Jūs būsiet visu ienīsti Mana Vārda dēļ, bet kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja evaņģēlijs 10:22)

Tu par sevi esi padomājis, ka esi egoists? Ja tu savā lūgšanu laikā strādā pie sava rakstura, trenējies, tu kļūsi vairāk mīlošs pret cilvēkiem; mazāk tu, vairāk cilvēki. Kalpošana ir tieši saistīta ar sava tuvākā mīlēšanu kā sevi pašu. Tu zini, ka cilvēku lielā mīlestība, ko apdzied dziesmās un rāda filmās, kurās nevar izdzīvot viens bez otra, var nebūt reāla? Patiesa mīlestība pret Dievu un cilvēkiem nav egoistiska. Sakot: es tevi mīlu, patiesībā tu vari domāt, lai tikai tev būtu labāk, lai tikai tev būtu tā iemīlēšanās sajūta. Mīlestība nav sajūtas, tā ir pareiza attieksme pret cilvēkiem. Sāc darīt, pareizi rīkoties pret cilvēkiem un pārstāj egoistiski rīkoties.

Izstāstīšu kādu smieklīgu gadījumu no pludmales. Jūrmalā vai Gaujmalā mēs parasti atrodam vietiņu smiltīs, kur apkārt nav cilvēku, lai var mierīgi lasīt un atpūsties. Manuprāt, katrs cilvēks normāli grib atpūsties kaut kur tālāk no citiem. Arī mūsu gadījumā pludmale bija diezgan tukša, iekārtojāmies, un pēc kāda laika atnāca kāda ģimenīte un apsēdās precīzi pāris metru attālumā no mums, lai gan visapkārt bija brīvs! Bērni, protams, sāka klaigāt, ķīvēties savā starpā, vecāki arī skaļāk uzvedās. Pie sevis nodomāju, ka laikam tas ir egoisms vai arī stulbums. Vēl kāds nesens gadījums Gaujmalā. Apgūlāmies kādā nomaļākā vietiņā, kur vairāku metru apkārtnē nebija cilvēku. Atnāca omīte ar diviem bērniņiem un tašiņām. Domāju, ka viss būs kārtībā, jo paies tikai garām, bet nē, viņi apmetās turpat, apmēram divu metru attālumā. Bērni kaut ko savā starpā dziedāja, plunčājās pa ūdeni, un es pat domāju, ka viņi uzvedās labi, tā pieklājīgi un klusi. Bērni tiešām uzvedās mierīgi un normāli un savā starpā spēlējās, bet ome klusām runāja ar viņiem, dzirdēju, ka lutina un ļoti rūpējas par viņiem. Pēkšņi tie divi bērni ūdenī sāka šļakstīties, un arī tas bija normāli, nebija traku brēcienu un es joprojām biju labās domās par viņiem, arī omi, bet tad ome vienā brīdī sāka bļaut un rāties uz viņiem, tā agresīvi un skaļā balsī, lai nāk ārā un netraucē. Tā bija tā pati ome, kura iepriekš bērniem teica, lai uzvedas klusāk, tur taču cilvēki guļ, nevajag traucēt. Es domāju pie sevis: nē, normāli vispār, kurš te kuru tagad traucē? Šīs situācijas liek man domāt, ka katrs cilvēks būtībā ir egoists un domā tikai par sevi, un ar egoismu ir jācīnās. Ir jāmīl cilvēki un jāizturās pret viņiem ar mīlestību. Tas nozīmē pareizu attieksmi pret cilvēkiem, savu brāli un māsu draudzē, pret savu ģimeni, vīru, sievu, bērniem. Vienmēr miesa gribēs savu, savu labumu un komfortu. Ja tev patīk kādu zāģēt, tad noliec nost savu zāģi un mīli. Svarīgi ir izdarīt no savas puses to, ko vari, lai sirds ir mierīga.

Ziņās lasīju, ka 30 gadīgs vīrietis pavedinājis netiklībā kādu 13 gadīgu meiteni. Izraēlā vispār jau no 12 gadiem meitenes izdeva pie vīra. Ko nu? Es nedomāju, ka tā 13 gadīgā meitene ir pavisam nevainīga, ka viņas vecāki un pati valsts šajā situācijā ir tik nevainīga. Valsts saka, ka stingri soda šādas darbības, bet pati mudina uz tādām lietām, piemēram, skolās seksualizējot bērnus. Valsts samazināja alkohola akcīzes nodokli, bet valsts pelna un dzīvo uz ieņēmumiem no alkohola. 99% ieslodzīto ir alkoholiķi un pastrādājuši savus noziegumus alkohola reibumā. Valsts pelna uz alkoholiķiem, bet, nedod Dievs, viņi kaut ko dzērumā noziegsies, tad uzreiz cietumā liks. Tā nav mīlestība uz tuvāko, tas ir liels egoisms.

“Un, lūk, tagad es garā saistīts, eju uz Jeruzālemi, nezinādams, kas man tur notiks.” (Apustuļu darbi 20:22)

Vai esi domājis par šo Rakstu vietu, kā Pāvils varēja būt garā saistīts? Kas viņu sasaistīja? Es tev citā Rakstu vietā parādīšu, kas viņu sasaistīja.

“Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: "Pēc tam kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.”” (Apustuļu darbi 19:21)

Viņš pats garā apņēmās jeb bija garā saistīts. Tas nozīmē, ka Pāvils bija apsolījis Dievam, ka to izdarīs. Tu esi kaut ko solījis Dievam? Draugs, tu esi garā saistīts, ja tu esi solījis. Ja tu esi teicis, ka kaut kādas lietas pārtrauksi, tad tu esi garā saistīts un Dievs tev vienmēr par to atgādinās. Ja tu šodien apņemies atmest to, kas tev nav vajadzīgs, un sākt darīt to, kas tev ir vajadzīgs, tad tu esi garā saistīts. Tad pats Dievs ir uz tā visa, ka tu spēj to izdarīt. Tu vari dot Dievam solījumu ticēt līdz galam? Es tevi, protams, nespiežu, bet zinu, ka visi, kuri ir bijuši Inkaunterā, ir ne tikai devuši solījumu, bet arī parakstījušies par to. Tu parakstījies par to, ka tu esi viens no tiem, kas cieši apņēmies iet līdz galam.

“Tad Sauls sacīja Dāvidam: "Svētīts tu esi, mans dēls Dāvid! Patiešām, ko tu uzņemsies, to tu arī novedīsi līdz galam!" Tad Dāvids aizgāja savu ceļu, bet Sauls atgriezās savā vietā.” (1. Samuēla grāmata 26:25)

Sauls redzēja Dāvida apņemšanos, ka viņš ir garā saistīts un to izdarīs. Un ar šiem cilvēkiem, kuri garā apņemas, ir Dievs, un viņi spēj to izdarīt. Uz stingriem lēmumiem ir Dieva svētība un Viņa palīdzība. Dāvids krita grēkā ar Batsebu, atnāca pravietis un pateica, ka viņš ir grēkojis, Dāvids uzreiz nožēloja savus grēkus, piecēlās un gāja tālāk. Varbūt tu esi pakritis tajā sfērā, kas saistās ar svētu dzīvi vai kalpošanu, bet, ja tu esi šeit, es uzskatu, ka tavā dzīvē nav pienācis neatgriezeniskais punkts un visu vēl var labot, tāpēc piecelies un ej tālāk. Apliecini to, ka tu atgriezies atpakaļ ierindā. Simsons, kura spēks bija matos, pazaudēja savu spēku, kad viņa mati tika nogriezti, bet patiesībā viņš pazaudēja savu spēku, kad sagrēkoja. Viņš bija Dieva aicināts un svaidīts, bet viņš grēkoja. Viņš pazaudēja spēku, viņu sagūstīja, viņš tika iejūgts kā vērsis dzirnavās un strādāja filistiešu labā, viņu apsmēja. Kādu dienu filistiešu dieva Tagona svētkos Simsonu paaicināja, lai izsmietu.

“Tad Simsons piesauca To Kungu un sacīja: "Tu, ak, Kungs, mans Dievs! Lūdzu, piemini mani un dari mani stipru kaut vēl šo reizi, ak, Dievs, ka es varu atriebties šiem filistiešiem kaut vai tikai par vienu no manām abām acīm!" (Soģu grāmata 16:28-30)

Draugs, celies, apņemies garā, un tu izdarīsi vairāk nekā visas savas iepriekšējās dzīves laikā!

Debesu Tēvs, Tava žēlastība ir liela, Tu esi mīlošs, Tu esi neizdibināms, mēs Tev pieķeramies, Kungs, dzīvais Dievs. Mēs esam Tev pateicīgi par visu to labo, ko Tu esi darījis mūsu dzīvēs. Dievs, mēs pieņemam arī visas problēmas un slikto, kas ir noticis mūsu dzīvē, mēs mācāmies un izmantojam to, lai gūtu jaunas uzvaras. Dievs, svētī katru vienu draudzes “Kristus Pasaulei” cilvēku, svētī katru vienu, kas skatās mūs internetā, katru vienu, kas meklē Tavu vaigu, lai mēs pārdomājam savu rīcību, analizējam savu prātu un dvēseli, izdarām secinājumus un apņemamies izdarīt. Lai mēs pārtraucam darīt tās lietas, kas Tev nav patīkamas, un sākam darīt tās lietas, kas Tev ir patīkamas. Lai mēs turpinām ticēt, lai mēs paļaujamies uz Tevi. Mēs pateicamies Tev, Dievs, ka Tu ieved mūs pārpilnības zemē, kur piens un medus tek. Pieskaries ikvienam, kurš jūtas vājš, pieskaries Savā mīlestībā un piecel to.

Tagad cilvēki runā par jauno seriālu “Černobiļa”. Šajā daudzsēriju filmā diezgan precīzi atainoti patiesi notikumi. Černobiļā bija neredzama nāve, cilvēki, kas atradās tuvumā, divu nedēļu laikā mira no radiācijas apstarojuma. Tur bija tiltiņš, no kura cilvēki vēroja ugunsgrēku atomelektrostacijā, tas dega ar zilu liesmu, un visi tie, kuri tur bija un skatījās, gāja bojā, izņemot kādu sievieti, kura joprojām ir dzīva. Tajā brīdī viņa neko īpašu nejuta, tā tiešām bija neredzamā nāve. Zini, ir garīgā pasaule un neredzamā nāve, ir velns un viņa eņģeļi. Un tas, vai tu spēsi pastāvēt pret velna valstību, ir atkarīgs no tavas ticības Dievam, un pati svarīgākā ir ticība Jēzus Kristus upurim, ka tu tici un pieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju, ka tu tici, ka Viņš nomira par taviem grēkiem un ir augšāmcēlies. Un notikumi Černobiļā bija reāls gadījums; visi cilvēki, kas stāvēja uz tilta, nomira, izņemot vienu sievieti, kuru neķēra apstarojums, jo viņa bija stāvoklī. Viņas mazais bērniņš uzņēma uz sevis visu radiāciju, piedzima un nodzīvoja tikai 4 dienas. Jēzus uzņēmās pie krusta nāvi, “radiāciju” uz Sevis, lai tu dzīvotu un baudītu svētības. Paldies Tev, debesu Tēvs, par Jēzu Kristu, paldies Tev, Dievs, ka Tu nes mūsu sērgas, ciešanas, slimības, nabadzību, vājumu, grēkus, ka Tu to visu nes un atbrīvo mūs. Tavs spēks ir neizmērojams! Tava mīlestība un žēlastība ir stipra. Tu esi liels un neizmērojams. Lai aiziet nespēks, nogurums, neauglība, lai nāk ticība!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kaut kas jāsāk darīt!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments