TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kas mani dara laimīgu?

Publicēja 2019. gada 31. dec. 23:02Līga Paņina
Ziņas datums 01.01.20.

Šodien mums ir šī gada pēdējais svētdienas dievkalpojums. Vēl būs viens dievkalpojums 31. decembra vakarā, kā arī talantu šovs, uguņošana un cienasts. Bet šodienas svētrunas tēma būs neikdienišķa. Es domāju par iepriekšējo gadu, uz ko es varētu atskatīties un kas man tajā ir bijis svarīgs. Es nezinu, kas ir tavā sirdī, bet es varu teikt par savu sirdi un gribu ar tevi dalīties savās domās. Es sev godīgi uzdevu jautājumu, kas mani dara laimīgu, atskatoties uz 2019. gadu. Vai tas bija kāds īpašs notikums? Es nevaru izdalīt kādus īpašus notikumus. Bieži mēs dzirdam jautājumu par spilgtāko liecību jeb brīnumu mūsu dzīvē. Man ir pagājis tas laiks, kad es varēju izdalīt vienu notikumu, jo tas ir daudz plašāk. Ja es godīgi atbildu uz jautājumu, kas mani darīja laimīgu pagājušajā gadā, es izdalīju četrus punktus. Varbūt tev ir tāpat kā man? Esmu pārliecināts, ka daudziem ir tāpat kā man. Tu jau tagad vari uzdot sev jautājumu, kas tevi dara laimīgu! Pēc tam tu vari savas atbildes salīdzināt ar manām. Es šoreiz ne tik ļoti domāju ar galvu, bet vairāk ar sirdi. Ar prātu mēs zinām pareizo atbildi, piemēram, kad tev uzdod jautājumu: “Kā tev iet?” un tu saki, ka labi, bet patiesībā tev varbūt neiet tik labi. Kas tevi dara laimīgu? Draudze? Bet varbūt tu patiesībā tā nejūties. Tāpēc es sev uzdevu jautājumu un atbildēju uz to ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi.

Kas mani darīja laimīgu pagājušajā gadā (un visos citos gados):

1. Man ir Dievs, un es esmu Dievam! Pavisam noteikti es to atbildu no sirds. Es esmu Dievam, un Dievs ir man! Tās ir manas personiskās attiecības ar Viņu. Es nezinu, kā ir tev, bet man ir šādi. Pat ja es nebalstītos uz prātu un paliktu tikai ar savām izjūtām, ieskatoties savā sirdī, savās dzīlēs, es teiktu, ka laimīgu mani dara tas, ka man ir Viņš un es esmu Viņam.

Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs. Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības. Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā, jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna. Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam!” (Psalms 27:1-6)

Es lasīju Dāvida psalmus. Kas Dāvidu darīja laimīgu? Tas ir redzams viņa sarakstītajos psalmos, lūgšanās un dziesmās. Dāvidam laimes un spēka avots bija Dievs! Arī es dzīvoju ar tādu apziņu, kas nāk no sirds, ka, ja mani naidnieki un pretinieki celsies pret mani, tad viņi klups un kritīs. Ir labi dzīvot ar tādu apziņu un izjūtu, ka tu esi drošībā. Tev ir Dievs!

„Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"” (Psalms 91:7-16)

Vai esi redzējis vecu austrāliešu filmu „Krokodils Dandijs”? Man šķiet, ka tā ir tik veca, ka to rādīja tad, kad es vēl gāju skolā. Bija viens moments, kas man patika šajā filmā. Pie ugunskura cilvēku vidū radās nesaskaņas, viens cilvēks apvainoja otru, draudēja viņam. Bet tas, kuram uzbrauca, mierīgi atbildēja: „Man ir Dongs.” Kāpēc šis cilvēks jutās tik droši? Viņš bija mierīgs un laimīgs, jo viņam bija Dongs – liels aizstāvis, kurš var uzdot pa galvu, un gatavs. Viņam bija Dongs, bet man ir Dievs. Es patiešām jūtos drošībā. Arī Dāvids teica: „No kā man bīties un baiļoties, ja Tas Kungs ir mans patvērums?” Tev nav, no kā bīties!

„Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Psalms 27:4)

Es Dieva vārdā redzu, ka Dāvida panākumu atslēgas jeb pats svarīgākais viņa dzīvē, kas darīja viņu laimīgu, bija pielūgt, slavēt Dievu un apziņa, ka Tas Kungs ir ar viņu. Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Ir Rakstu vieta, kurā ir teikts, ka mēs esam dievi. Tikai mazliet cilvēks ir šķirts no Dieva. Ar godību un varenību Viņš mūs ir pušķojis. Tu esi dievišķa būtne. Dievs ir radījis tevi sadraudzībai ar Sevi. Radījis tevi, lai tu valdītu un dzīvotu jēgpilnu, pilnvērtīgu dzīvi. Lūk, attiecības ar Viņu, apziņa, ka tu esi Viņam un Viņš ir tev, ka Dievs tevi mīl, ir vissvarīgākais. JĒZUS TEVI MĪL, UN VIŅAM IR PLĀNS TAVAI DZĪVEI!

„Es teicu: "Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli!”” (Psalms 82:6)

Viņš ir manī un es Viņā – tas dara mani laimīgu. Viņš ir mūsu vidū. Patiešām nekas cits nav labāks.

2. Mēs esam viens otram. Mēs, draudzes cilvēki, esam viens otram un varam būt kopā. Ja man jāatbild uz jautājumu par lielāko brīnumu manā dzīvē, tad atbilde ir draudze. Draudze sastāv no daudz cilvēkiem, kuri paši par sevi ir attiecībās ar Dievu un paši par sevi ir personības.

„Mēs esam no Dieva; kas Dievu atzīst, klausa mūs, kas nav no Dieva, neklausa mūs. No tā pazīstam patiesības garu un maldu garu. Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga. No tā mēs atzīstam, ka mēs esam Viņā un Viņš mūsos, ka Viņš mums no Sava Gara ir devis. Un mēs esam redzējuši un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis Savu Dēlu par pasaules Glābēju. Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā. Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis. Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli.” (1. Jāņa 4:6-21)

Ja es mīlu savu brāli, tas nozīmē, ka esmu piedzimis no augšienes. Tavs jaunais cilvēks, tava jaunā būtība ir mīlēt savu tuvāko. Jēzus to parādīja ar piemēru, ar Saviem vārdiem. Pie Viņa atnāca Viņa radinieki – satrakojusies mamma, brāļi un māsas. Viņi bija atnākuši savaldīt Jēzu. Viņi domāja, ka zina labāk, kā Jēzum būtu jādzīvo. Kad viņi gribēja tikt pie Jēzus, Viņš vērsās pie Saviem klausītājiem un teica: „Kas ir Mani brāļi, māsas un māte? Tie, kuri dzird un dara Mana Debesu Tēva prātu.” Ļoti precīza atbilde no Kristus. Arī Jānis, kas bija Jēzus sekotājs, teica: „Tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt savu brāli.” Ko tas nozīmē? Pirmkārt, tas nozīmē jaunpiedzimušo cilvēku tavā draudzē, kurš pazīst Kristu. Mīliet cits citu, kā Jēzus ir mīlējis! Savu mīlestību pret Dievu tu vari izmērīt savās attiecībās ar draudzes cilvēkiem. Viss ir ļoti vienkārši.

Kādi ir iemesli, kāpēc cilvēki šķiras? Iet laiks, ir viena un tā pati seja, vienas un tās pašas problēmas, sadzīvošanas problēmas. Cilvēks pēc būtības ir vājš un nespēj to izturēt, tāpēc meklē otru cilvēku, kurš apmierinās viņa emocionālās vajadzības. Bieži vien cilvēks nonāk pie tāda paša cilvēka, kāds viņa dzīvē bija pirms tam. Piemēram, pirmais vīrs bija dzērājs, otrais vīrs dzērājs un trešais vīrs arī dzērājs, un tā viss turpinās. Ne jau otrā cilvēkā ir problēma, bet problēma ir pašā. Ja tu nevari iemīlēt savu brāli draudzē, tad kur tad tu viņu vari iemīlēt? Ja tu nevari iemīlēt savu vīru vai sievu, savu ģimeni draudzē, tad kur tad tu viņu iemīlēsi? Ja tu nevari mīlēt savu brāli, kas ir tev blakus, tu nevari mīlēt Dievu. Par piedošanu Jēzus saka: ja tu nepiedod savam brālim, tad Debesu Tēvs nepiedod tev. Ja tev kaut kas ir pret savu brāli, tad vispirms, kad tu ej upurēt, ej un izlīgsti ar savu brāli, un tad ej upurēt. Dievs ļoti daudz uzmanības pievērš piedošanai un mīlestībai uz tuvāko. Ne evaņģelizācijai, ne cilvēku glābšanai, bet, pirmkārt, tavs tuvākais, kas ir tev blakus. Paskaties uz sevi mājas grupiņā un dažādās kalpošanās. Kādas ir tavas attiecības ar grupiņas vadītāju un kalpošanas vadītāju, tas parāda tavu mīlestību pret Dievu. Tu vari saldi teikt, ka mīli Dievu, bet paskaties, kā tu mīli cilvēkus un kādas tev ir attiecības ar cilvēkiem draudzē. No tā var pateikt, cik patiesi tu mīli Dievu. Tāpat ir arī ģimenē, – ja tu mīli Dievu, tad to var redzēt tajā, kā tu gādā par savu ģimeni, kā tu mīli ģimenes locekļus. Jebkur tu vienmēr nonāksi tajā pašā punktā, pie sevis paša. Mīlēt ir tava atbildība!

Tas, kas mani dara laimīgu, ir tas, ka mēs varam būt kopā. Pats lielākais brīnums man ir draudze! Par ko man būtu visvairāk jāuztraucas? Par savu draudzi, kuru es apmeklēju, un tā ir draudze „Kristus Pasaulei”. Pēc tam visas citas draudzes. To māca Jēzus, ka vispirms ir tavs brālis un pēc tam visi pārējie. Kad Viņš atnāca virs zemes, Viņš vispirms sludināja izraēliešiem un tikai pēc tam visiem pārējiem caur Saviem mācekļiem. Jēzus saka: „Jaunu bausli Es jums dodu – mīlēt Dievu no visas sirds, un savu tuvāko kā sevi pašu.” Mīli Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka un savu tuvāko kā sevi pašu. Par tuvāko Jānis ļoti skaisti māca, ka tas ir brālis vai māsa tavā draudzē un mājas grupiņā. Lūk, godīga atbilde uz jautājumu, kas mani darīja laimīgu 2019. gadā. Patiesībā tas pats bija arī 2018. un 2017. gadā. Es nevaru atcerēties, kā bija 2001. vai 2002. gadā, bet ļoti iespējams, ka es atbildētu tāpat.

Šeit sēž kāda māsa, kura nesen pievienojās manai komandai, un līdz ar to viņas līdzšinējā garīgā vadītāja vairs nav viņas līdere. Pagājušajā grupiņā, kad pārrunājām kādu tēmu, pamanīju, ka viņai parādās asaras, jo viņa saprata, ka vairs nepavadīs tik daudz laika ar iepriekšējo vadītāju. Tas parāda to, ka viņa mīl savu vadītāju, mīl cilvēku, ar kuru daudz laika pavadījusi kopā, kas viņai devis daudz laba. Manai sievai vienmēr ir svarīgi, ka cilvēki ir arī raudājuši, jo tad viņai šķiet, ka viss ir pa īstam. Man tas nav tik svarīgi, bet sievietēm tā ir. Ir sievietes, kuras raud, kad viņām nodarīts pāri, pat ja pašas ir bijušas vainīgas. Tiesā viņas raudāšanas dēļ reizēm tiek attaisnotas, jo iežēlina tiesnesi, kurš pieņem nepareizu lēmumu. Uz asarām nevajag balstīties, draugs. Es uzskatu, ka filmās vīrieši ir labāki aktieri, bet pieredze rāda, ka dzīvē sievietes ir labākas aktrises. Pēc sieviešu teorijas, asaras šīs māsas acīs norādīja uz to, ka viņai viena no svarīgākajām dzīves sastāvdaļām bija būt kopā ar savu līderi. Ir svarīgi būt kopā savā grupā, savā draudzē.

Kas mani dara laimīgu? Patiešām, tā ir draudze. Nevis vienkārši draudze, bet cilvēki draudzē. Es ar visiem personīgi nevaru iepazīties, bet tie, kuri ir man apkārt un tuvāk, dara mani laimīgu. Pat Viktors Lapčenoks par laimi dziedāja: Nemeklē to pudelē, pudelē tās nava! Kāda cita mūsu draudzes māsa tikko savā runā par ziedošanu minēja Stīva Džobsa nosauktos punktus, kas dod laimi. Viens no laimes priekšnoteikumiem ir draugi. Tie ir nevis šādi tādi draugi, bet brāļi un māsas, dāmas un kungi, un, pirmām kārtām, tavā draudzē, un pēc tam visi pārējie.

“No tā mēs atzīstam, ka mēs esam Viņā un Viņš mūsos, ka Viņš mums no Sava Gara ir devis.” (Jāņa 1. vēstule 4:13)

Mums ir attiecības ar Dievu, mēs esam Kristus miesa, mēs Viņā, Viņš mūsos. Es redzu Dieva vārdā un arī izjūtu to, ka mūs saista un ir salicis kopā pats Dievs. Šī nav cilvēcīga organizācija, tā ir dievišķa. Šī saikne, ka mūs vieno, nav vienkārši cilvēciska. Mūs vieno Svētais Gars. Āmen! Kas tev būtu nākamais punkts? Padomā un paturi atbildi pie sevis.

3. Būt Dieva darba epicentrā! Treškārt, mani laimīgu dara tas, ka varu būt Dieva darba epicentrā, citiem vārdiem sakot, kalpot Viņam. Pirmais ir Dievs, otrais – draudze, trešais – kalpošana Viņam.

Reiz Dāvids tajā laikā, kad ķēniņi mēdz iziet karā, palika mājās un pastaigājās pa jumtu. Tagad pa jumtiem nestaigā, bet tā vietā skatās televizoru, sēž internetā, sociālajos tīklos un Youtube. Viņam bija jābūt karā, kalpošanā, bet viņš garlaikojās un pastaigājoties ieraudzīja Batsebu, kura mazgājās. Viņš pavēlēja atvest viņu pie sevis un gulēja ar viņu, kā rezultātā piedzima bērns, kurš pēc tam nomira. Dāvids pavēlēja netieši nogalināt šīs sievietes vīru, izdarīja slepkavības grēku. Paldies Dievam, ka tad, kad pravietis atmaskoja šo slepkavību, Dāvids to tūlīt nožēloja un nekad neatkārtoja. Mani dara laimīgu tas, ka varu visu savu laiku, dzīvi, visu, kas es esmu, veltīt Dievam, kalpošanai Dievam un būt kalpošanas epicentrā. Nevis kaut ko darīt, bļaustīties vai gvelzt visādus sviestus, bet būt mērķtiecīgā Dieva darbā, kas nes reālus augļus. Nevis pazīmēties, bet celt Dieva valstību, Dieva draudzi. Tā ir privilēģija, ka varu kalpot. Domājot par laicīgiem labumiem, mani tie neinteresē. Nav tā, ka tās nav labas lietas, bet vai mani tās dara laimīgu? Es savā sirdī noteikti zinu, ka nē. Tās visas ir pieliekamās lietas. Ja godīgi, tad reizēm man kļūst bail no tā, cik ļoti Dievs var mainīt cilvēku, cik ļoti var mainīties prioritātes. No tā brīža, kad tu piedzimi no augšas, Dievs ikdienas, mēnešus un gadus maina tavu sirdi, domāšanu un izjūtas jeb tās lietas, kas tevi dara laimīgu.

Ceturtais, kas mani dara laimīgu, ir pats interesantākais, ko neviens neuzminēs. Tu, iespējams, domā: “Kas gan tas varētu būt? Ko es nevaru uzminēt? Es taču pazīstu mācītāju kā raibu suni. Viņš taču runā visu laiku vienu un to pašu katrā dievkalpojumā – Bībele, lūgšana, draudze, kalpošana. Un it īpaši kalpošana. Viņš laikam grib panākt, lai visi kaut ko dara. Nevar būt! Kas gan vēl mācītājam varētu būt svarīgs?” Šajā gadījumā es nevēršu uzmanību uz sevi. Tie ir mani punkti, mana domāšana, izjūtas un dzīvesveids. Tevi mīlu, Dievs, un mani mīli Tu, tā ir mana dzīve, tā es dzīvošu, un it nekas to nemainīs. Sakarā ar to, ka es redzu savu dzīvi pakārtotu Kristum, es varu likt savu apziņu un izjūtu kā piemēru tev. Pāvils saka:

Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1)

Pāvils māca dzīties pakaļ Kristum arī caur cilvēkiem. Vērojiet, līdzinieties un to, kas ir labs, paturiet, to, kas nav labs, atmetiet.

“Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!” (Ebrejiem 13:7)

Ceru, ka daudziem no jums arī šie principi ir svarīgi. Ja tā nav, lai Dievs dod, ka tie tādi kļūst. Kad Pāvils stāvēja ķēniņa Agripas priekšā, viņš teica, ka zināšanas padara Pāvilu traku, ka daudz netrūkst, lai arī ķēniņš sāktu ticēt Pāvila vārdiem. Pāvils uz to atbildēja, ka viņš vēlētos, lai ķēniņš kļūtu tāds pats kā viņš, tikai bez važām. Ir normāli, ka es vēlos, lai tu kļūsti tāds pats kā es, tikai bez tām lietām, kas nav īsti pareizas.

Tās ir četras lietas, kas dara mani laimīgu. Pirms es atklāju ceturto, lūgšu mūsu māsu, kura ir medicīnas zinātnieks, izskaidrot, kas ir DNS. Skaidrojums: DNS (dezoksiribonukleīnskābe) ir kods, no kura sastāv cilvēks. Tās ir obaltumvielas, kas iet spirālveidīgā ķēdē un veido tādu kā koda atslēgu. DNS praktiski ir visu dzīvo organismu ģenētiskās informācijas glabātājs. Tas nosaka gandrīz visu tavā dzīvē – izskatu, dzimumu, raksturu un īpašības. Tātad DNS ir tas, kas nosaka gandrīz visu tavā dzīvē, bet katrs no mums ir savas laimes kalējs un pastāv arī tavas paša izvēles. Tomēr ir lietas, ko tu nevari izvēlēties, jo tās ir ieliktas tavā DNS.

4. Cilvēki, kuriem ir draudzes “Kristus Pasaulei” DNS. Ceturtais, kas man dara laimīgu, ir tas, ka man apkārt ir cilvēki, kuri nes draudzes “Kristus Pasaulei” ģenētisko kodu. Ne baptistu, ne adventistu, ne “Jaunās Paaudzes” DNS, bet tieši “Kristus Pasaulei” DNS.

Tas ir interesants punkts, bet mani dara laimīgu, ka varu būt kopā ar šādiem cilvēkiem. Katrai draudzei ir savs DNS, savs pamats, un tā nav tikai mācība. Pirmkārt tā ir mācība, bet tas ir kaut kas vairāk, kaut kas dzīvs mūsu vidū. Tā ir mūsu vīzija, veids, kādā ejam uz to, neredzamas saites, kas mūs vieno, iekšējs dzinulis, kas mūs virza uz priekšu, kaut kas pārdabisks. Un es varu būt kopā ar šādiem cilvēkiem! Pāvils raksta galatiešiem:

“Bet turpretim, redzēdami, ka man ir uzticēta evaņģēlija sludināšana neapgraizītajiem, tāpat kā Pēterim apgraizītajiem jo Tas, kas Pēterim bija devis spēku apustuļa darbam apgraizīto starpā, Tas arī man bija devis spēku pagānu starpā, - vērodami to žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie apgraizītajiem.” (Galatiešiem 2:7-9)

Pirmajā draudzē bija dažādi novirzieni. Pāvils saka, ka ir dažādi novirzieni un tādiem ir jābūt. Katram ir savs uzdevums, tie visi sniedz cits citam roku kopējā darbā, bet katram ir savs virziens, tie strādā dažādos virzienos, dažādus darbus, dažādās draudzēs. Jautājums par to, kādēļ ir dažādas draudzes un dažādas konfesijas, ir nevietā un nav gudrs. Tas ir bērnudārza jautājums tiem, kuri vēl ir kristīgajos autiņos. Visi nav vienādi. Vai tu redzi šeit vienādus cilvēkus? Ir kaut kas kopīgs, bet ir arī lielas atšķirības gan raksturā, gan izskatā. Mēs esam dažādi, un arī draudzes ir dažādas. Un tajā pašā laikā tā ir viena Kristus miesa, bet katra darbojas savā virzienā. Mērķis visām ir viens – celt Dieva valstību.

“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Mūsu draudzei ir savs DNS, arī mēs ar kaut ko atšķiramies un mums ir sava vieta. Vīziju un DNS nes draudzes dibinātājs. Kad dibinātājs vairs nebūs, šeit būs mācekļi, kuri nesīs to pašu DNS. Es jau būšu debesīs un lielākā daļa no mums arī būs debesīs, un no turienes mēs skatīsimies, ka to pašu, ko mēs darījām, viņi dara tālāk un Latvija tiek svētīta. Dievs ir devis mums Savu uzdevumu, savu vietu visā Kristus miesā, lai mēs izpildītu konkrētu uzdevumu, līdz Jēzus nāks otrreiz. Latvijas draudzēs daudzi uzskata, ka vajag tikai lūgt un Dievs visu izdarīs. Viena no mūsu DNS pazīmēm, ar ko mēs atšķiramies Latvijā, ir tā, ka uzskatām, ka mums jādara savs darbs, un tad Dievs izdarīs Savu daļu, un mūsu daļa ir krietni lielāka, nekā daudzi iedomājas. Mēs klājam galdu Dievam, un tad Viņš klāj galdu mums. Mums ir sava atbildība. Mums nav tāds DNS, kas skraida pa ielām, klaigā, traucē cilvēkiem mieru, jaucās sarunās, uzspiež evaņģēliju un uzskata, ka galvenais ir tikai pateikt evaņģēliju un nosvīst.

Mūsu mērķis ir, lai katrs cilvēks tiek izglābts, reāli ienāk draudzē, tiek aprūpēts, ceļas kā personība un ir Kristus māceklis. Mēs nesludinām evaņģēliju, mēs ceļam draudzi. Jo tieši draudze ir balsts un pamats. Mēs ne tikai sludinām evaņģēliju, bet ceļam arī draudzi, uzņemamies vistiešāko atbildību par cilvēkiem. Draugs, tas ir mūsu DNS. Ir dažādi DNS, mūsu ir šāds: katrs cilvēks mūsu draudzē ir personība un viņam ir savas regulāras personīgās attiecības ar Dievu. Mūsu DNS pamatā ir mājas grupas, kurās katrs cilvēks var izpausties, realizēties, kas ir tava garīgā ģimene. Tas ir instruments, ar kuru mēs varam vairoties un ietekmēt pasauli. Ne tikai viens mācītājs tevi mīl no kanceles, bet tev ir sava mazā mājas grupa jeb ģimene, kurā katrs viens var kļūt par līderi. Tā ir Dieva vadība caur divpadsmit, kas var būt labāks? Jēzum bija Savi mācekļi, un mūsu dzīves augstākais mērķis ir pacelt savus Kristus mācekļus. Draugs, mēs augsim un iesim plašumā, būsim visās pilsētās un ciematos. Dievs, svētī Latviju! Mēs nedodamies strādāt uz citām zemēm, bet, ja kāds ir aizdevies, tas nozīmē, ka viņam ir pazudis mūsu DNS. Mūsu DNS ir arī slava un pielūgsme kā prioritātes un vēl daudzas dažādas lietas, kuras ir pamatā, bet tas ir kas tāds, ko dod pats Dievs. Tas ir pārdabiski, kad es redzu sev apkārt cilvēkus, kuri deg par Dievu un pastāvīgi dara Viņa darbu, dara tā, kā mēs to darām. Es zinu, ka viņi nedara to tādēļ, ka es saku, bet tādēļ, ka tas ir viņos. Tu esi saņēmis šo vīziju, tev ir šis pamats. Tu esi draudze “Kristus Pasaulei”! Es esmu draudze “Kristus Pasaulei”! Draudze nav mācītājs; Dievs mani ir ielicis šeit pildīt noteiktu funkciju, bet mēs kopā esam draudze, komanda. Mūs neviens neapturēs, un mēs savus cilvēkus neatdosim velnam.

“Es viņu, Kīru, atmodināju taisnīgumā, un Es līdzināšu visus viņa ceļus. Viņš atkal uzcels Manu pilsētu un atbrīvos Manus cietumniekus un ne par naudu, ne arī par dāvanām!" saka Tas Kungs Cebaots.” (Jesajas grāmata 45:13)

Te ir runa par Persijas ķēniņu Kīru. Dievs viņu parāda kā Savu kalpu, kurš dara Viņa gribu. Mums ir bijuši zvani uz draudzes tālruni pirms svētkiem, un cilvēki jautā, vai būs dāvanas, jo, ja nebūs, tad viņi nenāks. Cilvēki meklē ne Dievu, bet dāvanas. Dievs saka, ka Viņa kalps Kīrs uzcels Jeruzālemē pilsētu, templi bez maksas, ne par dāvanām, ne par naudu. Kāpēc? Jo Viņš tāds ir iekšēji, Dievs viņu tādu ir izveidojis un to ielicis viņā, un viņš to ir pieņēmis no Dieva. Lūk, man ir gods būt kopā ar cilvēkiem, kuri kalpo Viņam. Draudzes “Kristus Pasaulei” DNS pamatā ir kalpot kā Kīrs, ne par naudu un dāvanām, bet Dievam par godu. Manas mīļākās filmas ir “Gladiators”, “Debesu valstība”, “Glābjot ierindnieku Raienu”, “Drošsirdis”, “Patriots”. Šāda žanra filmas man patīk un uzrunā, jo šo filmu galvenie varoņi ir nesavtīgi kalpotāji, kuri visu sevi ir nodevuši, lai sasniegtu konkrētu mērķi un sevi atdotu citu labā. Viņi ir ieguvuši dažādas iemaņas, lai spētu cīnīties un uzvarēt. Viņi ir cilvēki ar vīziju, kuri iet līdz galam, mīl cilvēkus, liek tuvāko augstāk par sevi, nepieciešamības gadījumā savu valsti liek augstāk par sevi, cilvēku labumu liek augstāk par sevi un Dievu un Viņa darbu liek augstāk par sevi. Jūs esat mani filmu varoņi, mani draugi. Jūs esat mani draugi, es jūs izjūtu kā savu sirdi un dvēseli, mēs esam vienā pamatā, kā viens DNS, ar vienu mērķi, vienu ticību, vienu kristību, mums viens ceļš kopā ejams un līdz galam, draugs. Mēs šeit neesam tāpat vien, Dievs ir ielicis mūs šeit. Cilvēki liecina, kā viņi ir nonākuši šajā draudzē; atnākuši, paskatījušies, aizgājuši, bet Dievs atnācis pie viņiem naktī sapnī un pateicis, lai iet atpakaļ, ka šī būs viņu vieta un šeit viņi realizēsies, sasniegs neiespējamo un būs līdz mūža galam. Mēs nemainām sievas, mēs nemainām vīrus un nemainām savu draudzi. Nedomā, ka citur būs labāk, tev ir labāk tur, kur Dievs tevi ir iestādījis. Es jūs mīlu. Šīs lietas dara mani laimīgu, un lai Dievs svētī, ka arī tevi šīs lietas dara laimīgu.

1. Tavas attiecības ar Dievu, ka tu esi Dievam un Dievs ir tev.

2. Mēs varam būt kopā, būt viens otram.

3. Mēs varam būt Dieva gribas epicentrā, Viņa darbā, kalpot, celt Dieva valstību.

4. Būt kopā ar cilvēkiem, kuriem ir “Kristus Pasaulei” DNS. Tas ir dievišķs kods.

Iespējams, citi teiks, ka esmu kļuvis lepns, bet katram no mums ir sava ģimene, sava draudze un vieta, savs aicinājums, un katram ir jābūt tur, kur Dievs viņu ir ielicis. Draudze, protams, nav gluži kā laulība; ir rakstīts, ja laulībā viens tiek pieķerts netiklībā, tad drīkst šķirties, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāšķiras, tu vari piedot, un visu var atrisināt. Ja šis kods tevī ir iekšā, tad tas ir iekšā! Debesu Tēvs, dod to, ka mēs visi satveram Tavu vīziju no Tevis, Kungs. Ka mēs ieraugām cits citu sev blakus, ka mēs sadzīvojam, ceļam cits citu, mīlam cits citu, ka mēs lūdzam cits par citu. Ka mēs varam būt kopā un būt Tavas gribas epicentrā, ka mēs varam ieguldīties savā zemē, tautā un nest Tavu valstību, celt to, ietekmēt tautu ar Tavu evaņģēlija vēsti un Tavu Garu. Paldies, Dievs, par katru vienu, par katru varoni, kurš ir satvēris Tavu vīziju no Tevis, kas redz savu draudzi kā savu draudzi, kurš deg par to, kas iet vīzijā un nes augļus Tev, Kungs.

Vakar mana sieva ar meitu bija Balvu dievkalpojumā. 64 jauni cilvēki bija ieradušies uz Ziemassvētku dievkalpojumu, 44 no tiem bija bērni. Arī Ventspilī, Liepājā un Aizputē notika dievkalpojumi, visi kaut kur kaut ko taisīja, bet es biju viens pats mājās. Es tā padomāju, ka jūtos tā, ka būtu izveidota ģimene, izaudzināti un izskoloti bērni, palaisti un izprecināti. Agrāk es katru nedēļu zvanīju savas komandas cilvēkiem, citreiz pat divas reizes nedēļā, runājām, risinājām problēmas. Nu jau ir pagājis tas laiks, kad vajadzēja katru dienu zvanīt, jo viņi visi ir izauguši, izaudzināti un palaisti. Paši kalpo, paši dara savas lietas, saņēmuši savas ģimenes DNS. Es domāju, ko lai es daru? Varbūt izveidot jaunu garīgo ģimeni? Varbūt izvēlēties no draudzes kādus 10 vai 12 visperspektīvākos jauniešus un atkal celt viņus, zvanīt katram, bet es nezinu, vai to es gribu. Taču, ja es to darīšu, pacelsies vēl tādi paši cilvēki, un tas būs ātrāk, jo tagad man ir lielāka pieredze, arī atmosfēra un kultūra draudzē ir pavisam cita. Daudzas problēmas, kuras mēs agrāk nemācējām risināt, tagad nav problēma. Es zinu, ka kāds sēž zālē un domā: “Jā, jā, mācītāj, dari to un paņem mani arī!” Kas zina, ja Dievs teiks, tā arī darīšu.

Mani dara laimīgu tas, ka man ir apkārt cilvēki, kuri nes draudzes kodu, un šo kodu mums ir devis pats Dievs. Šī ir vienīgā tāda, unikāla draudze. Mums šī ir vienīgā draudze! Vienlaikus mēs respektējam un mīlam visas draudzes un mācītājus un lūdzam par katru draudzi Latvijā, par katru mācītāju Latvijā. Internetā kāds bija ielicis komentāru, ka esot nozagts mans sprediķis. Bet es padomāju, slava Dievam! Es saprotu, ka šis cilvēks domāja labu, lai Dievs svētī viņu. Ņemiet visu, ko var paņemt, un lietojiet! Manus sprediķus, Bībeles skolas, ņemiet visu, nav problēmu. Lai Dieva valstība iet plašumā! Ņemiet cits no cita to, ko var paņemt, mēs kalpojam viens otram, un tas ir mūsu DNS kods. Parasti visādas skolas un semināri visur ir par naudu, bet mums tie ir bezmaksas. Veselības aprūpe mums ir bez maksas, psihologs bez maksas, semināri un līderība bez maksas.

Tu esi lepns, ka tu esi savās mājās, savā draudzē? Lūk, kas mani dara laimīgu. Es tiešām uz dažiem cilvēkiem skatos un domāju, ka viņi ir supercilvēki, jo tik daudz spēj izdarīt. Es zinu, kāpēc! Viena supersieviete pati man arī atbildēja: “Man ir tāds Tētis!” Viņa domāja ne tikai Dievu, arī mācītāju. Viņai ir kods, ko viņa ir saņēmusi no Dieva. Mūsu DNS ir vienmēr uz priekšu un ne soli atpakaļ, mēs varam izdzīvot dažādus laikus, arī grūtākus un nepatīkamākus, jo mēs tiem iziesim cauri un turpināsim celt Dieva valstību. Jo kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, un tas, kuram ir veselīgs draudzes kods. Esmu laimīgs, ka varu būt kopā ar šiem draudzes varoņiem, kuri ir uzticīgi nodevušies un nekad nepadosies.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kas mani dara laimīgu?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments