TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kāpēc Dievs izvēlējās Mariju?

Publicēja 2020. gada 22. dec. 12:27Līga Paņina
Ziņas datums 22.12.20.

Šodien ir svētku dievkalpojums. Mums ir svētki. Kad tu esi attiecībās ar Dievu, kad tev ir sava draudze, savs vadītājs, tad tu pat tā īsti neredzi, kas notiek apkārt. Tu lasi, ko cilvēki saka, tu dzirdi, kas notiek apkārt, bet tu pats to neizjūti. Tu vari izjust, kādas citiem ir grūtības, kāds valstī ir stāvoklis, tu par to vari paraudāt, vari būt par to noskumis, bet tavā dzīvē viss ir brīnišķīgi. Jā, šobrīd ir sarežģītāk, grūtāk, tomēr draudze ir pēdējais bastions, kas pat nav pēdējais bastions, tas ir bastions. Tā ir KLINTS, uz kuras Jēzus ceļ Savu draudzi. Tas esi tu, un tā ir Dieva draudze. Tā ir klints, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Ja tu esi draudzes vidū, tad tev, draugs, nav par ko sūdzēties. Ja tev ir Dievs, attiecības ar Viņu – tev nav par ko sūdzēties. Cilvēkiem ārpusē ir par ko sūdzēties. Mums jau arī ir par ko sūdzēties, bet personīgi tavā dzīvē viss ir ļoti labi, salīdzinot ar daudziem citiem cilvēkiem. Tu dzīvo kā niere pa taukiem. Vai tu piekrīti?

Attiecīgi šodien ir Kristus dzimšanas svētku sprediķis. Es šodien gribu parunāt par kādu sievieti no Bībeles. Kas tā ir par sievieti? Tā ir Marija. Marija ir Jēzus māte. Viņa patiešām ir Jēzus māte. Viņa nav Dieva māte, viņa ir Jēzus māte. Bet Jēzus taču ir Dievs! Pirms Viņš nāca virs zemes cilvēka miesā, Dievs jau bija. Kad Jēzus pēc Savām zemes lietām tika paņemts Debesīs un šobrīd sēž pie Dieva labās rokas, Viņš joprojām ir un joprojām būs. Dievs sūtīja Savu Dēlu pasaulē, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis. Tas ir veids, kā Dievs nāca virs zemes, – cilvēka miesā. Viņš piedzima no parasta cilvēka, no parastas sievietes, un viņas vārds bija Marija. Marija bija svētīts cilvēks. Vai tu vēlies būt Dieva svētīts? Vai tu vēlies dzīvot Dieva svētītā Latvijā? Himnu “Dievs, svētī Latviju!” mēs dziedam, tādā veidā izsakot lūgšanu. Bet vai mēs redzam šodien šo svētību tādā mērā, kā mēs to gribētu? Vai tu vēlies to redzēt? Vispirms ir jāsāk pašam ar sevi. Marija bija cilvēks, kurš patiešām bija Dieva svētīts. Viņa bija tik Dieva svētīta, ka Dievs izvēlējās tieši viņu. Es domāju, ka divus tūkstošus gadu atpakaļ Izraēlā bija daudz citu meiteņu un sieviešu, no kurām Dievs varēja izvēlēties, lai nāktu virs zemes un piedzimtu cilvēka miesā, mirtu pie krusta un augšāmceltos. Bet Dievs izvēlējās tieši Mariju. Kas Marijā bija tāds īpašs? Ja mēs sapratīsim, kas Marijā bija īpašs, tad mēs sapratīsim, ko mēs savā dzīvē varam praktizēt, lai arī Dievs mūs varētu svētīt tāpat kā Mariju. Nē, tas nenozīmē, kad tev no Svētā Gara būs jāpaliek stāvoklī. Vīriešiem tas vispār ir neiespējami, kaut gan zinātnes sasniegumi šodien ir tādi, ka arī vīriešiem tas ir iespējams. Tad spriediet paši par šodienas zinātni.

Man kāds cilvēks rakstīja personisku vēstuli un prasīja, ko es TV24 esot “samurgojis”. Es jau tā esot tik daudz muļķības pateicis, un vēl esmu pateicis, ko es domājot par darvinismu. Šajā raidījumā man uzdeva jautājumu par medicīnu, par zinātni, un es teicu, ko ir teicis Romas pāvests, – viņš atzīst, ka mūsu daļa ir skaidrot garīgo izcelsmi, bet tajā, kā radās cilvēks, patiesībā nav nekādas pretrunas ar darvinismu, bet visa Autors ir Dievs. Cilvēki ir pētījuši, pēta un pētīs mehānismu, kā Dievs radīja pasauli un cilvēku; vai pasaule radās sešās dienās vai jāpieturās pie tā, ka viena diena Dievam ir kā tūkstoš gadu. Vai tiešām pasaule ir miljoniem gadu veca vai tikai sešus tūkstošus gadu veca. Ja godīgi, man tas nav tik svarīgi, jo es zinu, kas ir Autors, kurš ir visa Radītājs – Dievs. Iesākumā zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Dievs teica, un tapa, un nav svarīgi, cik dienās, jo tās ir bezjēdzīgas diskusijas un strīdi. Tā var būt arī interesanta diskusija, bet tas nav būtiski. Cilvēks bija uztraucies par to, ka es sludināju darvinismu. Es viņam paskaidroju, ka tā nav. Mēs, kristieši, neņemot vērā zinātni un nesadarbojoties ar zinātni, esam kļuvuši stulbi kā aitas. Un otrādi, zinātnei bez Dieva arī nav jēgas. Piemēram, ja vīrieši sāk dzemdēt bērnus, tad tā tiešām ir zinātne vai vienkārši seksuālas perversijas? Marija bija Dieva svētīta, un lai saprastu, kā mums būt Dieva svētītiem, mums ir jāzina, kas īpašs bija šai sievietei, un mums vajadzētu pārņemt viņas īpašības un būt svētītiem. Mēs taču gribam Dieva svētītu Latviju un paši gribam būt svētīti.

Es ar šodienas sprediķi atkārtošu Kristus dzimšanas notikumus. Kad Jēzus bija piedzimis, tad pirmie, kas dzirdēja šo prieka vēsti, bija gani netālu no Bētlemes. Viņiem atklājās eņģeļi, Debess pulku draudze, un teica: „Liels prieks jums šodien ir noticis, jums Pestītājs ir dzimis. Miers virs zemes un gods Dievam augstībā!” Tad nu viss šis ganu pulks devās uz Bētlemi meklēt, kur tad ir jaundzimušais Ķēniņš, kur ir Pestītājs. Viņš tiešām tur gulēja, no akmens izgrebtā silē. Arī Austrumu gudrie, vadoties pēc zvaigznes, ko dēvē par Bētlemes zvaigzni, tika Dieva skubināti un ieradās pielūgt Jēzu.

Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. (Mateja evaņģēlijs 2:11)

Šajā Rakstu vietā ir runa par Marijas finansiālu svētību. Viņa nēsāja savās miesās Dieva Dēlu, viņa dzemdēja Dieva Dēlu, un pats Dievs pārdabiskā veidā finansiāli gādāja par viņu. Nevar nepiekrist un nevar neredzēt, ka patiešām Marijai bija īpaša apsardzība, īpaša svētība un īpaša loma. Kad Austrumu gudrie ieradās Jeruzālemē, viņi jautāja cilvēkiem, kur ir jaundzimušais jūdu Ķēniņš. Tas nāca ausīs Hērodam, zemes ķēniņam, kurš bija despotisks cilvēks, kuram vēl viens ķēniņš bija tikai konkurence. Viņš īpaši neiedziļinājās, kāds ķēniņš – garīgais vai laicīgais. Viņa doma bija skaidra – viņš vēlējās Jēzu nogalināt. Viņš uzaicināja Austrumu gudros pie sevis, viņiem bija saruna, viņš teica tā: „Kad jūs atradīsiet Ķēniņu Jēzu, tad dariet man zināmu, kur Viņš ir.” Kad Austrumu gudrie atrada Jēzu, pielūdza Viņu, dāvāja mirres un zeltu, viņi saņēma no Dieva norādījumus neatgriezties pie Hēroda. Tā nav sakritība, tā bija Dieva griba un īpaša Dieva svētība un apsardzība. Marija bija drošībā. Ja tev būs tādas īpašības, ja tu tās pieņemsi sev kā Marijai, tad uz tevis būs tieši tāda paša Dieva svētība, kā uz viņas. Tu esi drošībā! Tu esi finansiāli svētīts, neatkarīgi no tā, kas šobrīd notiek mums apkārt. Neatkarīgi no tā, ka kādi cenšas iznīcināt mūsu nacionālo biznesu, un, ja godīgi, grib tautu iznīcināt. Neatkarīgi no tā, ja tu piekop šos principus, tu būsi finansiāli svētīts, un, ja apkārt būs nebrīve, tu būsi brīvs. Dievs tev dos gudrību, īpašu vadību, saprašanu un svētību, ka tu spēsi ne tikai dzīvot vai izdzīvot šajā laikā, bet tu spēsi dzīvot un uzvarēt, un vēl citiem palīdzēt dzīvot. Tu neesi aita, tu esi lauva un vilks ar asiem zobiem un asiem nagiem. Tu esi kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā, un visur, kur vien tu ej, tu visu ar savām kājām nomin un saplosi, no tevis nav nekāda glābiņa, saka Vecās Derības raksti. No tevis nav nekur nekāda glābiņa, tevi var slīcināt, tevi var nicināt, bet tu dzīvosi. Nevis vienkārši dzīvosi, bet vēl citiem mācīsi dzīvot. Tu celsies, un ne tikai tu celsies, bet arī citiem palīdzēsi celties. Tu ne tikai pats ieiesi mūžīgā dzīvībā, bet arī daudzus citus ievedīsi mūžīgā dzīvībā. Tu ne tikai pats spēsi šeit virs zemes šajā laikā saglabāt savu cilvēcīgo seju, bet arī citiem palīdzēsi. Austrumu gudrie neatgriezās pie Hēroda, un viņš kļuva dusmīgs. Viņš izdeva pavēli nogalināt visus bērnus līdz divu gadu vecumam Bētlemē. Jau Vecās Derības pravietojumos tika minēts, ka būs brēkšana un bēdas, kas bija tieši par šo Bētlemes notikumu. Lūk, kāds ķēniņš valdīja tajā laikā, un Salamans saka, ka nav nekā jauna zem saules, jo, kas bijis, atkal būs.

Kāpēc Dievs izvēlējās Mariju? Kāpēc viņa bija svētīta? To, ka uz viņas bija īpaša svētība, mēs jau noskaidrojām. Mēs varam šo sarakstu turpināt.

Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis tam bija pavēlējis, viņš ņēma savu sievu pie sevis. (Mateja evaņģēlijs 1:24)

Kad Marija kļuva stāvoklī no Svētā Gara, Jāzeps vēlējās viņu atstāt. Tajā laikā sievietei ar bērnu bez vīra būtu bijis grūti, tas nav kā šodien, kad tas ir plaši izplatīts. Tajā laikā viņa varēja palikt kādā bedrē, akmeņiem nomētāta. Jāzeps vēlējās Mariju atstāt, bet Dievs Jāzepam atklājās sapnī un teica, lai ņem viņu pie sevis. Viņš tā arī darīja. Viņš neatzina viņu tik ilgi, kamēr viņa dzemdēja Jēzu. Tā bija īpaša Dieva apsardzība un vadība. Kad notika bērnu slepkavības Bētlemē, Dievs kārtējo reizi sūtīja eņģeli pie Jāzepa, kurš sapnī viņu uzrunāja.

Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: “Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut.” (Mateja evaņģēlijs 2:13)

Tie bija īpaši norādījumi no Svētā Gara. Viņš paņēma Mariju ar bērnu un devās uz Ēģipti, un bija tur tik ilgi, kamēr Dievs atkal uzrunāja Jāzepu, jo tas cilvēks, kas vēlējās Viņu nogalināt, bija miris. Tad viņi varēja atgriezties. Vai tā nav svētība, ka tevi brīdina, tu zini, kas notiks, tu esi svētīts, finanses tev ir, tev ir gudrība, saprašana un īpašs svaidījums, apsardzība? Tāds bija Marijai.

Es nesen publicēju interesantu pētījumu. Tika izdarīts eksperiments ar divām aitām un vienu vilku. Viņi katrs tika ievietoti savā krātiņā. Pirmā aita visu eksperimenta laiku redzēja vilku. Otra aita vilku neredzēja. Eksperimenta laikā viņi novēroja, ka aita, kas vilku redzēja, kritās svarā, viņai bija psiholoģisks diskomforts un slikta vilna. Turpretī otra aita, kas vilku neredzēja, bija branga, aktīva, veselīga un ar veselīgu vilnu. To pašu ar mums dara masu mediji un dažādi juceklīgi un nesaprotami valdības lēmumi. To dara ar cilvēkiem un ne tikai ar cilvēkiem, kuri nedomā līdzi, bet diemžēl arī ar tiem, kuri pazīst Dievu, arī viņiem trāpa; viņi sēž drūmi, bezcerīgi, visam ir beigas, viņi tic visādām muļķībām un, ierāvušies savās mājās, apkaro citus. Es saprotu, kā ir tiem cilvēkiem, kuriem nav Dieva. Drīz draudzē būs kāzas, un es prasīju, vai mamma un tētis būs uz kāzām. Nē, mamma un tētis ir tā nobijušies, ka nebūs uz kāzām. Kam ir jānotiek, lai neatbrauktu uz sava bērna kāzām? Mēs skaidrojam un stāstām, ka nav tik briesmīgi, bet viņi netic, tic tam, ko rāda “Panorāmā”, ka ir entie mirušie. Atkal esot nomiris simtgadīgais, bet simtgadīgie taču mirst tāpat, notiek nepārtraukta iebiedēšana.

Man atsūtīja failiņu, ka Kristīgajā radio kāds mācītājs ir runājis un mani pieminējis. Paklausījos, ko par mani tur runā. Mācītājs sludināja un pēc tam teica, ka viņam esot citi mācītāji teikuši, ka viens mācītājs esot bijis Krastmalā un runājis, lūdzis Dievu. Viņš to pasniedza tādā formā, ka tās ir šausmas, tam ir grūti noticēt, ka “tas mācītājs” kaut ko tādu ir darījis – Krastmalā kopā ar cilvēkiem lūdzis Dievu, un lūdzis par to, ka tūrisms atkal būs, par to, ka restorāni atkal būs pārpildīti. Es klausījos un domāju, uz kuras planētas viņš dzīvo. Esmu dzirdējis atskaņas savā virzienā ar domu “visi tie viltus pravieši ar visiem tiem viltus brīnumiem”. Mums nevajag ne dziedināšanu, ne labklājību? Mums nevajag tūrismu, nevajag savu valsti? Draugi, uz kuras planētas jūs dzīvojat? Jūs esat kā tā aita, kas nepārtraukti skatās uz vilku?

Mūsu draudzē ir dažādu profesiju pārstāvji, un ir vairāki mediķi. Viens no šiem mediķiem teica, ka praksē ar 2000 cilvēku, kur viņš strādā, nav kovida, precīzāk tas ir diviem, trīs cilvēkiem. Un viņam zināmiem ģimenes ārstiem arī nav nekāda pieplūduma. Kaut kā neiet kopā ar to, ko mums pasniedz oficiālie avoti. Mēs zinām, ka ir mākslīgi izveidoti sastrēgumi, ne tikai tirdzniecības centros, bet arī slimnīcās, kas tiešām ir slimnīcas, kur ārsti ir pārslogoti un staigā skafandros. Tajā pašā laikā citas vietas ir patukšas. Tāda interesanta sistēma, – mūsu premjerministrs saka, ka mums slimnīcas ir divreiz vairāk nekā vajag, bet slimnīcās nav vietu! Kur ir loģika? Es ievietoju šo rakstiņu internetā, kā aculiecinieka liecību. Nosaukums bija ar jautājuma zīmi: Kovids iet mazumā, saslimstība mazinās? Daļa cilvēku priecājas par labām ziņām un patiesību, arī paši redz un salīdzina. Tomēr vienmēr ir tādi, kuri “rej”. Ir normāli, ka ir pretējs viedoklis, bet daudziem ļoti nepatīk, ka kovids iet mazumā. Ir arī kristieši, kuri ļoti grib, lai kovids ietu vairumā. Viņi vilka klātbūtnē ir pavadījuši tik daudz laika, ka viņu vilna ir slikta un zobi sadrupuši, un paši izkāmējuši. Ja kāds pasaka, ka kaut kur ir gaisma, tad viņi saka: “Nevar būt, viltus ziņa!” Viss, kas ir labs, tagad tiek saukts par viltus ziņām. Šausmas, šausmas, pēc Krastmalas tusiņa anarhisti visus ir aplipinājuši, kaut gan saslimstības procenti ir un paliek tādi paši, cik testu – tik Covid-19 pozitīvo. Mums aizmirsa pateikt, ka tiek veikti vairāki testi, un tā iegūst vajadzīgo daudzumu, lai turpinātu ierobežojumus.

Mums ir jāapzinās, ka esam glābti, svētīti un dziedināti. Mums jāapzinās, ka mēs ticam Dieva svētītai Latvijai, un šī svētība ir saistīta ar nacionāliem uzņēmumiem, kas zeļ un plaukst. Pārpildīti restorāni un tūrisms ir saistīti ar mūsu tautas labklājību. Es apbrīnoju to debilitāti un bailes, kas ir pārņēmušas daudzus. Debils ir cilvēks, kurš ir loģisks, taču savu loģiku nesaista ar dzīves situācijām, viņš visu laiku atrodas kaut kur ārpus reālās dzīves, savā “burbulī”, viņš var būt sabiedrisks, bet ignorē neredzamās saites starp parādībām, situācijām un cilvēkiem. Marija bija svētīta. Viņa nebija kā aita, kas vilka priekšā audzināta. Mēs esam tie, kuriem ir pārdabiska svētība, kuri tic dziedināšanai un labklājībai. Mēs esam tie, kuri tic savai valstij, atšķirībā no dažiem labiem. Jaunpiedzimšana ir Dieva žēlastība, kas ar mums notiek, kad pieņemama Jēzu Kristu kā savu Glābēju, un tās ir iekšējas izmaiņas, jauns sākums. Garīgi pilngadīgiem ir vajadzīga cieta garīgā barība. Uz šī pamata mums ir jāietekmē visas gan savas, gan savas tautas dzīves sfēras. Tādas kā kultūra, ekonomika, politika, sports. Viss un visā. Kristiešu aitas domā citādāk un tā māca savus cilvēkus. Tā tiek ražotas neko nevarošas, tizlas, slimas, nabagas aitas, kas neko nedrīkst un nespēj. Tās saka: “Jencītis līda politikā un dabūja trūkties!” Es esmu priecīgs, ka dabūju. Arī apustuļi dabūja. Vispār jau nekādā politikā neesmu ielīdis, bet, kas to zina, varbūt ielīdīšu. Starp daudziem simtiem komentāru kāds nosauca mani par bļauri. Viņš rakstīja: “Ticiet man, šodien viņš bļaustās, bet rīt gribēs būt deputāts.” Āmen. Ja ne es pats, tad sūtīsim politikā kādus no draudzes. Aitu domāšana ir kristīgā tumsonība.

Šodien ir svētki, un Ziemassvētki sakrīt ar ziemas saulgriežiem, tie ir gaismas svētki. Līdz saulgriežiem dienas kļūst īsākas un naktis garākas, bet, sākot no Kristus dzimšanas svētkiem un astronomiskajiem saulgriežiem, dienas kļūst garākas un naktis īsākas, gaisma sāk ņemt pārsvaru pār tumsu. Pēc tam būs citi saulgrieži, un tie būs Kristus augšāmcelšanās svētki, kad dienas kļūs garākas par nakti. Gaismas svētki! Bailēm lielas acis. Ar tumsonību un norobežošanos no pasaules kristieši ir kļuvuši par nekādiem, nevarošiem un slimiem. Bet tāds neesi tu, un tāda nebija Marija.

Ieskatīsimies Marijas rakstura īpašībās jeb principos, kurus viņa piekopa un kas garantēja to, ka viņai bija īpaša Dieva svētība, vadība un apsardzība.

1. Marija bija slavētāja un pielūdzēja.

Kad Marija apciemoja savu radinieci Elizabeti laikā, kad Jānis Kristītājs bija viņas miesās jau sešus mēnešus, tad bērns Elizabetes miesās sāka spārdīties, vēderā slavēt, un Elizabete kļuva Svētā Gara pilna un slavēja Dievu.

Un Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju.” (Lūkas evaņģēlijs 1:46-47)

Tātad, pirmā īpašība – Marija bija slavētāja un pielūdzēja. Viņa neizlaida nevienu iespēju, lai slavētu un pielūgtu Dievu, nevienu dievkalpojumu, nevienu mājas grupiņu. Viņa regulāri pavadīja laiku sarunā ar Dievu, studēja un pārdomāja Dieva vārdu un lūdza, Marijai bija attiecības ar Dievu. Viņa teica, ka viņas dvēsele slavē To Kungu. Dvēsele nav tikai prāts, tās ir arī emocijas. Viņa patiešām bija pielūdzējs, viņa izjuta Dieva klātbūtni, izjuta vajadzību pēc slavas un pielūgsmes. Vienmēr, kad ir jauna, trāpīga dziesma, es izjūtu emocijas, bet ir citādāk, kad skan daudzreiz dzirdēta dziesma. Pirmais iemesls, lai būtu Dieva svētīts, – tev ir jākopj personīgas attiecības ar Dievu, tev ir jābūt pielūdzējam un slavētājam.

2. Marija ticēja veselīgai mācībai un dzīvam Dievam.

Un eņģelis sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva. Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." (Lūkas evaņģēlijs 1:30-33)

Tas Kungs sūtīja eņģeli Gabrielu pavēstīt Marijai, ka no viņas miesām nāks Glābējs. Viņa mierīgi uzdeva jautājumu: “Kā tas var notikt?” Eņģelis atbildēja: “Svētais Gars tevi apēnos.” Iedomājies situāciju, ka pie tevis atnāk eņģelis, tev no tā vien jau pamperi būtu jāmaina. Bet viņš saka: “Tu būsi stāvoklī.” Tu atbildētu: “Man nav bijuši nekādi seksuāli sakari, tas nav iespējams.” Bet viņš turpina un saka: “Tev tas būs no Dieva.” Tu ietu pie mācītāja vai pie psihiatra, lai nomierinātos un aizmirstu visu šo murgu. Bet Marija visa tā vietā teica: “Labi, lai notiek pēc Tava prāta, Dievs.”

Bet Marija sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." Un eņģelis no viņas aizgāja. (Lūkas evaņģēlijs 1:38 )

Marija bija ticīgs cilvēks, viņa nefilozofēja ap Dieva vārdu, bet pieņēma Dieva gribu tādu, kāda tā ir. Tātad, otrā īpašība ir ticība veselīgai mācībai, dzīvam Dievam. Viņas dzīvē bija reāls Dievs un Dieva vārds kā vienīgā patiesība, neapspriežama. Ja gribi būt svētīts – tici Viņam, Viņa vārdam un veselīgai Bībeles mācībai. Es nerunāju par dažādiem murgiem, kas izrauti no konteksta, bet par dzīvu mācību. Dievs izvēlējās Mariju, jo zināja, ka viņa ir ticīga un pieņems šo ne-normālo faktu: “No tevis dzims...” Uz vīriešiem tas vispār neattiecas, viņiem nevar nekas dzimt. Bet modernā zinātne saka, ka var. Padomā par tiem zinātniskajiem avotiem, ko mums uzspiež un kuri liek savas birkas virsū, kas ir patiesība un kas nav patiesība, un kas ir daļēja patiesība. Zinātne saka, ka vīrietis var iznēsāt bērnu. Tā ir seksuāla perversija, nevis zinātne. Vai zināt, kādu izglītības ministru vēlas Džo Baidens? Transgenderi, kurš reāli izskatās pēc kropļa. Paldies Dievam, ka guļošais Džo vēl nav ievēlēts, kā to saka Facebook. Facebook un Twitter pie katra raksta, kur ir rakstīts par Trampu, klāt raksta, ka uzvarējis ir Džo Baidens. Neko viņš nav uzvarējis. Ja viņš tiešām tiks šai amatā, tas būs pasaules gals. Es pārspīlēju, to stundu nevar zināt, bet tas būs viens no pasaules galiem. Viņš vāc savā komandā valdības kandidātus, kā pats raksta, vēl nebijuša daudzuma transvestītus un LGBT pārstāvjus. Cilvēki, kuri nevar noteikt paši savu dzimumu, grib caur likumu noteikt man, kā man dzīvot!? Neviens normāls homoseksuālists nelīdīs tur zīmēties. Lai homoseksuāli cilvēki dzīvo savu dzīvi kā grib, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katrs var darīt ko vēlas, bet rokas nost no mūsu bērniem. Es šos cilvēkus nenosodu, bet es nosodu tādu parādību, ka viņi uzurpē varu, salien amatos un grib diktēt man noteikumus. Viņi grib diktēt man, ka es nedrīkstēšu sludināt, ka tas ir grēks.

3. Marija bija domātāja.

Pēc dzimšanas Jēzu nesa uz templi iesvētīt, par Viņu tika pienests upuris, jo pirmdzimtais dēls bija jāizpērk ar upuri. Templī bija vecs vīrs vārdā Simeāns. Viņš no Svētā Gara bija saņēmis norādījumus, ka nemirs, kamēr neredzēs Pestītāju. Viņš, vecs vīrs būdams, trīcošām rociņām ņēma rokās Jēzu un atpazina, kas Viņš ir. Simeāns pravietoja, un Marija viņā klausījās un brīnījās.

Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. (Lūkas evaņģēlijs 2:19)

Marija domāja. Ja tu esi neveiksminieks, tad viens no iemesliem ir tāds, ka tev nav īpašs laiks, kurā tu domā. Ja tu visas domas izdomā kaut kur pa ceļam, tad nekas normāls nesanāks. Mums visiem ir nepieciešams laiks, kurā mēs domājam un izdomājam. Personīgs laiks ar Dievu nav tikai: “Dievs, dod man ēst, dzert, svētī mammu, tēti un Latviju.” Pārdomā Dieva vārdu, salīdzini savu dienas ritējumu ar to, kas bija vakar. Skaties, kas notiek valstī, un domā par to saskaņā ar Dieva vārdu. Domā, un tieši domās nāk Svētais Gars un dod ideju. Kas ir VĀRDS? Patiesībā tā ir DOMA. Pateikts vārds ir dzirdamā veidā pateikta doma. Rakstīts vārds ir redzamā veidolā ietērpta doma. Sākumā bija doma. Kā tu domā, kas notiek, ja tu nedomā? Kā tu vari dabūt Dieva domu, ja tu nedomā? Ja tu gribi Dieva vadību, tev jādomā. Ne tikai Bībele jālasa, bet jāizprot procesi valstī, izglītībā u.c. Tev nepietiek tikai lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Tā rodas priekšstats par pelēkiem kristiešiem, aitām. Daudzi mācītāji savus cilvēkus tā arī māca, ka naudu nevajag, nekur nav jāpiedalās, Dievs pats visu izdarīs, nāks lielā atmoda. Kad Jēzum bija 12 gadi, vecāki kopā ar Viņu devās uz Jeruzālemi, uz templi Dievu pielūgt, un pazaudēja Viņu tur. Pēc vairākām dienām attapās, ka Jēzus pazudis, meklēja un atrada Viņu sēžot templī starp mācītājiem un uzdodot gudrus jautājumus. Visi brīnījās, kur tik gudrs puika radies. Un, Viņu ieraudzījuši, vecāki nobijās, un māte sacīja Viņam:

“Mans dēls, kāpēc Tu mums to esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.” Bet Viņš tiem atbildēja: “Kam jūs esat Mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu. Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. (Lūkas evaņģēlijs 2:48-51)

Kad Marija to dzirdēja, viņa to pārdomāja. Marija bija filozofe. Es Bībelē zinu divas šādas Marijas. Viena bija tā, kas sēdēja pie Jēzus kājām, neko nedarīja, bet domāja. Tāpēc Marija savā ziņā ir vērtīgāka par Martu. Bet bez Martas Marija būtu pazudusi, jo ir ne tikai jādomā, bet arī jādara. Kopā Marta un Marija veido normālu cilvēku. Jēzus māte bija fenomens. Domātāja. Man ļoti patīk domāt. Pavadot laiku ar Dievu, es domāju. Sev saku, ka man ir bijis personīgais laiks ar Dievu, bet īstenībā vairākas stundas esmu domājis. Reizēm braucu automašīnā, sieva kaut ko runā, bet īstenībā viņa zina, ka runā tukšumā, jo es domāju. Augļi tam, ka tu domā, ir redzami. Un mēs kā draudze esam šeit tāpēc, ka kāds joprojām domā. Domāšana ir laba lieta. Mācies domāt! Pie personīgām attiecībām ar Dievu izdali laiku, kad tu pārdomā visas lietas. Tu nekur netiksi tikai ar tādu domāšanu: “Dievs, dod”, “Dievs, svētī to un to”, “Dievs, izglāb to”. Nekur netiksi! Ir jādomā, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, ir jāsalīdzina. Tā ir ļoti interesanta lieta.

Es lasīju par kādu gadījumu, kad kāds eksperts apciemoja kādu uzņēmumu, un firmas šefs vadāja viņu apkārt, rādot savus kabinetus. Un viens bija pilnīgi tukšs kabinets. Kāda sieviete sēdēja uz krēsla kabineta vidū. Viņš prasīja, ko viņa te dara, un viņam atbildēja, ka sieviete domā un mēs viņai par to maksājam. Viņas amats ir domāt. Tāds ir viņas darbs. Sēdēt, atnākt uz darbu no deviņiem līdz sešiem, no astoņiem līdz pieciem, un domāt. Pa vidu var paēst pusdienas. Un uzdevums ir domāt! Viņai atnes to, par ko ir jādomā, un viņa par to domā. Savus secinājumus viņa pēc tam dod šefam. Tāpēc DOMĀ! Tas viss, kas šobrīd notiek pie mums Latvijā, ir pateicoties tam, ka latvieši negrib domāt. Latvieši labprātāk sēž un skatās “Panorāmu”. Vecām kundzēm patīk šī pandēmija un nepatīk doma, ka kaut kas var mazināties. Viņām pa durvju apakšu atnāk pensija, un, pasarg’ Dievs, ka neienāk iekšā kāds vīruss! Šie cilvēki dzīvo pilnīgā informācijas vakuumā. Marija nebija pandēmijas dezinformācijas upuris. Marija bija domātājs. Ja gribi būt svētīts, tad domā!

4. Marija bija uzticama līdz galam.

Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna. (Jāņa evaņģēlijs 19:25)

Kur bija Pēteris šajā brīdī? Aizbēdzis. Viņš jau trīs reizes bija aizliedzis savu Kungu, savu Skolotāju. Pie krusta Jānis bija vienīgais no apustuļiem, un tur bija Marija, Jēzus māte. Kur bija pārējie mācekļi? Par Marku rakstīts, ka viņš aizbēga no vajātājiem, un viens bija aizbēdzis pliks, tikai audeklā vien ietinies. Viņš atstāja to drēbi, kurā bija vajātājs ieķēries. Daudzi ātri un izmisīgi bēga un atstāja Kristu. Bet Marija bija pie krusta. Marija bija uzticama līdz galam. Esi uzticīgs Dievam, savai draudzei, savam mācītājam līdz galam! Tu patiešām esi labākajā vietā! Tēma par uzticamību mums ir bijusi daudz, tomēr ik pa laikam tā ir jāatkārto. Tas ir ļoti svarīgi. Esi savas draudzes patriots! Un Dievs tevi svētīs. Nemētājies uz visām pusēm! Šur tur, it nekur, krodziņā zem galda.

Cilvēks no mūsu “KP mediji” man atsūtīja kādu vecu liecību no mūsu dziedināšanas dievkalpojuma. Kāda sieviete tur liecināja, ka viņai ceļi bijuši traumēti, viņa saņēma dziedināšanu kājām, un viņa ir vesela līdz pat šim brīdim. Viņa ar prieku stāsta, ka “Kristus Pasaulei” ir forša draudze, un mācītājs Mārcis. Lasot tālāk, redzu, ka viņa ir aizgājusi tālāk uz citu draudzi, un arī tur viss ir ļoti labi. Un tur arī kaut ko ir saņēmusi. Tāpēc es šo rakstu nekur tālāk nelikšu, nekur nepārpublicēšu, jo es neticu “universāliem karavīriem”. Es neticu vispasaules draudzes pilsoņiem. Es ticu tiem, kuriem ir pašiem sava ģimene. Es ticu tiem, kuriem ir savs mācītājs, sava draudze, kuri ir konkrētā organizācijā. Tiem, kuriem ir kāds atskaites punkts. Es neticu tiem, kuri nav nekur. Mums katram ir savs tēvs un māte. Mums katram ir sava valsts, sava tautība, sava identitāte. Pie tā ir jāpaliek. Ir lietas, kuras nevar mainīt. Reizēm ir kādi apstākļi, kad draudzi var mainīt, tomēr esi uzticams tajā vietā, kur tu esi! Tu taču nevari būt tumšādains? Džeksons gribēja būt baltais, bet nevar! Sieviete nevar būt vīrietis, lai kā arī to vēlētos. Mūs jau tā lēnām pieradina pie tā visa. Paralēli pandēmijai mūs šobrīd masveidā ir apsēduši LGBT. Tā nav vienkārši pandēmija, tas ir labi plānots un organizēts uzbrukums mūsu valstij! Protams, ne tikai mūsu, tas notiek visā pasaulē, bet arī mūsu valstij.

5. Marija sekoja Bībeles mācībai.

Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. (Lūkas evaņģēlijs 1:26-27)

Marijai bija aptuveni divpadsmit līdz četrpadsmit gadi, viņa bija jauna meitene. Tas nozīmē, ka viņa bija cilvēks, kuru neietekmē apstākļi – tas, cik viņai ir naudas, vai viņa ir vīrietis vai sieviete, vai viņai ir divpadsmit gadi vai astoņdesmit gadi. Viņu neietekmēja tas, kāda ir viņas ādas krāsa, kāda ir viņas izglītība. Viņa pieņēma no Dieva to, uz ko Dievs viņu aicināja. Tu redzi daudz bērnu, kas divpadsmit gadu vecumā slavē Dievu? Šādi bērni sēž bērnistabā. Reizēm tur sēž viens bērns un trīs vecāki pie viena bērna, un bērna gadi jau tuvojas Marijas vecumam. Marija, faktiski, bija bērns, jauniete, divpadsmit līdz četrpadsmit gadus jauna. Un Jēzus saka, ka šodien ir pestīšanas diena. Tā saka Bībele. Nav svarīgs vecums vai jaunums. Nav svarīgi it nekādi apstākļi. Vai šobrīd Latvijā ir tādi apstākļi, ka mēs kaut ko nevaram? Mēs visu varam! Nav svarīgi apstākļi. Ir svarīgs Dievs un tu Viņa plānā! Un tu esi Viņa svētīts, tu esi Viņa sargāts. Mums pagājušajā dievkalpojumā atkal parādījās uzraksts par maskām un policiju. Jāsāk ir pierast, draugs, pie šīs diktatūras, pie šiem pārbaudījumiem. Protams, nepierodi pārāk, lai Latvijas brīvība nepaliek tikai vēstures grāmatās! Lai Latvija atgūst brīvību, neatkarību, kas ir stipri apšaubāmi, tomēr tāds ir mūsu sapnis. Dieva svētīta Latvija! Es neredzu Dieva svētītu Latviju tādu, kādu to šobrīd veido!

Izlasīju Džordža Orvela grāmatu “Dzīvnieku ferma”. Vai esi to lasījis? Es īsumā izstāstīšu, kas tur ir rakstīts. Grāmata sarakstīta 1945. gadā, tas ir antiutopisks romāns ar politiskām alegorijām. Man bija jautri lasīt. Satīriski un smieklīgi cilvēki ir salīdzināti ar dzīvniekiem fermā. Valsts ir salīdzināta ar dzīvnieku fermu. Reiz kādā fermā bija dažādi dzīvnieki. Tur bija kaķi, suņi, zirgi, cūkas un dažādi citi, pat žurkas. Un fermu vadīja misters Džons. Dzīvnieki tika baroti uz kaušanu, slikti pret viņiem izturējās. Un kādā jaukā dienā vecais kuilis savāca kopā visu zvēru fermu un teica, ka viņš ir atcerējies kādu vecu dziesmu. Tā bija brīvības dziesma (līdzīgi kā Latvijas himna, kas bija aizliegta PSRS laikos), un viņš deva cerību, ka tā nav jābūt, ka zvēri paši var būt vienlīdzīgi savā starpā un normāli dzīvot, ka zvēriem cilvēki nemaz nav vajadzīgi. Tad viņi noorganizēja sacelšanos un padzina misteru Džonsu no fermas. Un sākās atmodas laiks. Pirmā eiforija. Vai kāds atceras to eiforijas laiku, kad Latvija atguva neatkarību? Toreiz bija visi ceļi vaļā! Vai tev nav labas izjūtas, atceroties to laiku? Draugi, atmoda nav tikai izjūtas, atmoda nav tikai kāds līdz galam neizdarīts darbiņš. Šajā grāmatā dzīvnieki izveidoja savu valsti un savus likumus. Un viens no viņu likumiem bija, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi. Visi strādā, un katrs ēd no tā, ko ir sastrādājis. Aitas bija iemācījušās dziesmu: Četras kājas ir labi, divas kājas ir slikti! Cilvēki ir slikti, jo ir apspiedēji, bet visi dzīvnieki, kas uz četrām kājām, ir labi. Bet tad izcēlās jautājums par putniem. Putniem ir tikai divas kājas. Un tad viņi pieņēma likumu, ka putniem priekšējie spārni ir priekšējās kājas.

Cūkas bija tās, kas bija gudras. Tās mācēja rakstīt un sacerēt dziesmas, vadīt un būt līderi. Un bija tāds noteikums nekādā gadījumā nedzīvot saimnieka mājās. Nedzīvot tā, kā dzīvoja cilvēki. Nedzīvot pārmērīgā greznībā. Nekad negulēt cilvēku gultās. Taču gāja laiks, viss mainījās. Un tajā vienlīdzībā, kas bija viņu vidū, lēnām sāka rasties tāda pati kārtība un sistēma, kāda bija pirms sacelšanās. Tikai nebija cilvēku, bet gan viņi paši. Lēnām mainījās dziesmas. Aitām tika iemācīta cita dziesma: Četras kājas labi, divas kājas vēl labāk! Tad, kad cūkas sāka gulēt saimnieka gultā, fermā izcēlās kurnēšana par to, ka ir pieņemti citi likumi un dziesmas. Par to, ka tie visi ir vienlīdzīgi un neviens neguļ gultās. Patiesībā tur nekas nebija teikts par gultām, bet par palagiem. Nevarot gulēt palagos, bet gultās varot gulēt. Un reizēm sapulcēs bija kaķis, tas man ļoti patika, jo viņš sapulcēs vienmēr gulēja. Un tad, kad bija jābalso par to, vai žurkas ir labi vai slikti, kaķis nobalsoja par abiem. Drošs paliek drošs! Tā satīriskā veidā tika skaisti paskaidrots, ka beigu beigās viņu brīvības dziesma un brīvības devīze ir par to, ka visi zvēri ir vienlīdzīgi, tas tiek mācīts un visiem tiek skalotas smadzenes. Beigu beigās parādījās uzraksts uz sienas, ka visi zvēri ir vienlīdzīgi, bet daži zvēri ir vienlīdzīgāki par citiem zvēriem. Un interesanti, kā Džordžs Orvels apraksta, ka šie zvēri smagi strādā, viņiem nebija nekādu tiesību. Viņi bija apspiesti un joprojām domāja, ka viņiem toreiz bija atmodas eiforija. Domāja, ka viņi ir izcīnījuši savu valsti. Viņi ir izcīnījuši savu vienlīdzību un joprojām viss ir normāli un pareizi. Viņi dzīvoja ilūzijā, ka viss ir kārtībā.

Tas ļoti atgādina šos laikus. Ir liela daļa latviešu, kuri dzīvo ilūzijā. Mums ir sava valsts, un visam, ko valdība dara, viņi tic. Vēl nesen mums gribēja atņemt un nomainīt himnu! Šobrīd mums ir atņemta liela daļa pamatbrīvību. Kaut kas trūkst šajā stāstā. Latvija atguva neatkarību, un pēc laika Latvija ir turpat, kur vienmēr ir bijusi. Kas mūs apspiež? Eiropa? Nē! Tā ir mūsu pašu valdība. Tie ir mūsu pašu cilvēki, mūsu pašu partijas. Mūs apspiež saujiņa konkrētu cilvēku. Kas viņus ievēlēja? Tu! Un, kad mācītājs pateica, ka vajag dibināt kristīgo partiju, tad visiem tās bija šausmas. Un grāmatā, kad cūkas sanāca kopā, tās izskaidroja aitām un kopīgi nolēma, ka nekādā gadījumā mums nevajag nekādu politiku. Gan Dievs pats tiks galā! Ko jūs iedomājaties, mums ir tik vājš Dievs, kas nevar pats visu izdarīt?! Tajā dzīvnieku fermā galu galā dzīvnieki pašus dzīvniekus sāka vest uz kautuvi. Un sodīja tos, kas domāja vai dziedāja citādāk. Līdzīgi arī šodien kaut kas trūkst šajā sistēmā. Visā pasaules vēsturē kaut kur, kādā vietā pēkšņi kāda tauta mostas un nokrata jūgu, pēc laika impērijas krīt, savienības sabrūk. Piemēram Krievija. Vai ilgi Krievija baudīja demokrātiju? Viņi cīnījās, tanki pagrieza stobrus pretējā virzienā, demokrātija uzvarēja. Cik ilgs laiks pagāja, kamēr Putins pārņēma autoritāru varu? Cik ilgi Latvijā bija šis laiks? Cik ilgi vispār kaut kur pasaulē ir šis laiks? Draugi, kas Amerikā notiek? Viņi tikai kliedz, ka Amerika ir brīvības citadele, neierobežoto iespēju zeme. Kas notiek Amerikā šodien? Mati ceļas stāvus. Patiesībā tur ir trakāk nekā pie mums. Ja vietu neieņems patiesais prezidents un vietā nāks Baidens, tad tas ir pasaules gals, tiešām! Kaut kas trūkst šajā sistēmā.

Bībele saka, ka Jēzus ir stūrakmens un pamatakmens, ko nama cēlēji ir atmetuši, un Viņš ir brīnums mūsu acīs. Ir cilvēki, kuriem patīk mani politiskie uzskati, bet tiklīdz ir Jēzus, viņi man nepiekrīt. Domā, ka tie ir meli. Bet, draugi, tā ir patiesība. Kamēr valsts politikas pamatā nav Dievs, kamēr nav pamatakmens un katra politiķa un pilsoņa personīga atbildība ne tikai cilvēku, bet arī Dieva priekšā, tikmēr šī iekārta būs kā zvēru ferma. Mēs saceļamies, mēs nokratām jūgu, mums ir pirmā eiforija. Un pēc tam lēnām viss atgriežas atpakaļ tajās pašās sliedēs. Jo tāda ir cilvēka būtība. Un cilvēks galu galā nav tikai vienkārši cilvēks, paralēli pastāv garīgie spēki – sātans un ļauno garu armija. Ir Dievs un Viņa armija. Un ir cilvēks, kurš izvēlas, kurā virzienā doties. Tātad, patiesa demokrātija arī ir ilūzija. Agri vai vēlu tas viss atgriezīsies vecajās sliedēs un vedīs pie autoritārisma. Papēti pasaules vēsturi! Pietiek ar Otro pasaules karu, kad pie varas nāca Hitlers. Paskaties dokumentālas filmas, palasi grāmatas. Tu precīzi ieraudzīsi to pašu, kā notiek šodien. Un tanī laikā cilvēki to mierīgi pieņēma, akceptēja un nedomāja līdzi, ļāva kāpt uz galvas. Ir kaut kas, kas pietrūkst JEBKURAI SISTĒMAI, un tas ir Dievs!

Lūk, šodien ir Kristus dzimšanas svētki. Dievkalpojums un arī sprediķis. Pats svarīgākais ir “Bētlemes zvaigzne”, kuras vadīti austrumu gudrie nāca pielūgt Jēzu un dāvināt Viņam dāvanas. Pats svarīgākais, kas ir nepieciešams, ir Jēzus Kristus! Draugi, Glābējs mums ir dzimis! Tavā dzīvē, mūsu valstī ir nepieciešams glābējs. Un esošajā situācijā patiesi, patiesi ir vajadzīgs brīnums! Bet brīnums reiz notika, un glābējs nāca pasaulē caur kādu cilvēku vārdā Marija. Marija bija cilvēks, kas lūdza Dievu, kas pazina Dievu. Viņa bija cilvēks, kas ticēja, ko Dievs saka. Viņa bija cilvēks, kas domāja. Marija bija cilvēks, kas bija uzticama līdz galam un kura neskatījās uz apstākļiem. Viņa neskatījās uz savu jaunumu vai vecumu. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kāpēc Dievs izvēlējās Mariju?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments