Kā būvēt ģimeni?

Publicēja 2022. gada 26. jūl. 12:55Elīna Ziediņa   [ atjaunināts 2022. gada 27. jūl. 11:58 ]

Ziņas datums 26.07.2022.

Kāpēc tu domā, ka šeit ir Dieva klātbūtne? Tāpēc, ka tu kaut ko sajuti šodien, bet neatkarīgi no tā, vai tu sajūti vai nē, jebkurā gadījumā šeit ir Dieva klātbūtne. Bet pats svarīgākais ir tas, kas ir mūsu prātā un caur mūsu prātu sirdīs – Dieva vārds. Jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Tici vai nē, bet pats svarīgākais nav izjust Dieva pieskārienu. Pats svarīgākais ir: regulāri ik dienas augt Viņā, barojoties ar Viņa vārdu, jo Viņa vārds ir dzīvs. Jēzus saka, ka “debesis un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs”.

Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! (Lūkas evaņģēlijs 21:33)

Dieva vārds ir dzīvs un dod dzīvību. To dzirdot, to atkārtojot, to lietojot un pēc tā dzīvojot, tas atnes dzīvību un patiešām Dieva klātbūtni visās tavās darbībās ikdienā. Un šodienas tēma būs “Kā būvēt ģimeni?”. Ko Bībele saka par ģimenes uzbūvi. Es atkārtoju vēlreiz, ko Dieva vārds par to saka. Es nemācīšu no sevis. Lai kādas gudrības nebūtu uzkrātas ar laiku, tomēr pamatā es gribu mācīt tieši Dieva vārdu. Ko Bībele saka par to, kā veidot ģimeni, un kā tulkot Bībeles rakstvietas šajos jautājumos. Mēs apskatīsim tādas lietas kā: attiecības ar pretējo dzimumu; kas ir laulība; kas ir netiklība; kas ir pats svarīgākais laulātā drauga izvēlē; bērna audzināšana. Kā parasti, man ir ļoti daudz Rakstu vietu. Droši vien, ka visu mēs nevarēsim izrunāt, bet man ir divas pašas svarīgākās lietas. Mani ir smuki sakārtots un uzbūvēts sprediķis, tieši tāpat kā ģimene ir jābūvē. Tāpat kā ļoti rūpīgi un pareizi ir jāceļ nams, tā arī šis sprediķis man ir rūpīgi uzbūvēts. Bet sirdī man ir divas lietas, varbūt trīs lietas. Es sākšu ar tām, un, ja paliks laiks, tad arī es centīšos strukturēti nosaukt un paskaidrot galvenos punktus rūpīgi uzbūvētajā sprediķī.

1. Laulātā drauga izvēle.

Pirmkārt, un tas patiesi ir pats svarīgākais ģimenes uzbūvē, tas patiešām ir pats svarīgākais laulātā drauga izvēlē. Tas ir pats svarīgākais pamatu pamats. Un, lai kas nenotiktu, tavā laulības dzīvē, arī pēc laulībām, tev vienmēr ir jāatgriežas pie šī pamata. Jo tikai šis pamats, tikai un vienīgi šis pamats ir pats svarīgākais, kas garantēs tev, ka tavs nams, ko tu esi uzcēlis, ka tas nav celts uz smiltīm, bet uz klints. Kad vēji un plūdi nāk, tas pastāvēs. Tas ir vienīgais un pats svarīgākais.

Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels. (Mateja evaņģēlijs 7:24-27)

Pirmajā Mozus grāmatā 28. nodaļā Īzaks aicināja Jēkabu un svētīja to, un deva norādes.

Tad Īzāks aicināja Jēkabu un svētīja to un pavēlēja tam, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām.” (1. Mozus grāmata 28:1)

Ābrahāmam bija sekojoša vīzija:

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet [..].” (1. Mozus grāmata 1:27-28).

Tātad visa vara ir sakoncentrēta cilvēku rokās. Un šeit tiek runāts par cilvēkiem, kuri ir tiešā saiknē ar Dievu. Te nerunā par Kainu, te nerunā par cilvēkiem, par kādiem tie bija pārvērtušies Kānaānas zemē, kas savus bērnus pienesa kā upurus. Te runā par cilvēkiem, kas ir tiešā saiknē ar Dievu. Pirmo cilvēku Ādama un Ievas mērķis ir augļoties un vairoties, vadīt un valdīt, un piepildītu zemi. Ar ko piepildīt? Vai vienkārši tikai ar cilvēkiem? Nē, Mateja evaņģēlija 28. nodaļā ir nedaudz tuvāk paskaidrots šis mērķis.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas [..]. (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Dieva primārais mērķis ir, lai Dieva slava piepildītu šo zemi, lai Dieva godība piepildītu šo zemi, lai katrs cilvēks virs zemes ir saiknē ar Viņu, lai katrs cilvēks dzīvo pēc Viņa principiem, pēc Viņa standartiem, kas ir vienīgais garants, ka cilvēks var būt patiešām sakārtots, harmonisks un progresējošs. Kas patiešām garantē cilvēkiem tiesības un arī pienākumus. Patiešām, vienīgais standarts ir Dieva vārda standarts. Tas ir pamatu pamats visām likumdošanām un noteikumiem, un cilvēku iegribām. Mēs zinām visu stāstu par grēkā krišanu, par plūdiem, par Ābrahāmu, kurš izgāja no Mezopotāmijas, kurš izgāja no kaldeju Ūras ar vīziju, ar redzējumu. Dievs vēlējās darīt Ābrahāmu par lielu tautu, kas būtu kā pamats, kā bāze katram zemes iedzīvotājam, tai skaitā man un tev. Ienākt attiecībās ar Visaugstāko. Šāda iespēja tika sagādāta Jaunajā Derībā caur Jēzu Kristu. Kā caur vienu cilvēku Ādamu ir ienācis lāsts un grēks, tā caur vienu cilvēku - vienlaicīgi Dievu – Jēzu Kristu ir ienākusi žēlastība, mūžīgā dzīvība, mīlestība jeb saikne ar Dievu. Jo nav neviens cits vārds zem debess dots, kurā mums ir lemta pestīšana.

[..] jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. (Apustuļu darbi 4:12)

 Bībele skaidri saka, ka Viņa priekšā locīsies visi ceļi un visas mēles atzīsies, ka Jēzus Kristus ir Kungs.

[..] saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. (Romiešiem 14:11)

Viņš ir Bībeles centrā, Kristus upuris ir Dieva gribas centrā. Tēvreize, ko mums māca Kristus lūgt, nav automātiska Tēvreize, ko mēs vienkārši noskaitām. Tēvreize nav pantiņš, ko skaitīt ikdienā, kaut gan tas arī ir labi darīts, lai atgādinātu sev un citiem. Tas nav slikti, bet pamatā Tēvreize ir paraugs vispār tavām lūgšanām. Tas ir pamats, uz kā bāzēties, ko tad īsti būs lūgt Dievam. Tēvreizē ir ļoti skaidri norādīts:

“Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Un tur ir tā teikts:

Mūsu Tēvs debesīs [..].” (Mateja evaņģēlijs 6:9)

Nevis mans Tēvs, bet mūsu Tēvs debesīs. Lai manā dzīvē notiek Dieva prāts; lai manas ģimenes dzīvē notiek Dieva prāts - draudzē, pilsētā, Latvijā, Eiropā un pasaulē. Lai nāk Dieva Valstība, ka cilvēki bīstas Dievu, ka valdība likumdošanā ņem vērā visaugstākos Bībeles principus un ievieš tos Satversmē, ievieš tos likumdošanā un ievēro tuvākā mīlestības principus un citus, neatstumjot pašu svarīgāko - Viņu pašu un attiecības ar Viņu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un tā ir Dieva griba, lai nāk Dieva Valstība un notiek Dieva prāts. Lūk, kāpēc Dievs teica Ādamam un Ievai:

“Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet [..].” (1. Mozus grāmata 1:28).

“Augļojieties un vairojieties, piepildiet un valdiet” - vienā teikumā. Bet precīzāk, kad Dievs aicināja Ābrahāmu, Viņš aicināja ar mērķi caur viņu radīt tautu, cilvēkus, caur kuriem visa zeme būs Dieva godības pilna. Īzāks, kurš bija Ābrahāma dēls, jau bija krietni gados. Viņš aicināja Jēkabu, kas bija viņa dēls, svētīja viņu un pavēlēja viņam: “Tev nebūs ņemt sievu no Kānaāna meitām.”

Tad Īzāks aicināja Jēkabu un svētīja to un pavēlēja tam, sacīdams: "Tev nebūs sievu ņemt no Kānaāna meitām.” (1. Mozus grāmata 28:1)

Viņš devās pēc sievas uz Mezopotāmiju, pie aramiešiem, kas faktiski bija viņa cilts, viņa cilvēki. Tur bija ļoti stingri noteikumi: neņemt sievu no tām zemēm, kas pielūdz elkus, no tām zemēm, kas ir atteikušās no Kristus, bet no saviem cilvēkiem ņemt sievu. Tas ir pirmkārt. Un lūk, pats svarīgākais, ko Dievs saka, jeb ko Īzaks saka Jēkabam:

“Celies, ej uz Mezopotāmiju, uz Betuēla, savas mātes tēva, namu un ņem sev sievu no turienes.” (1. Mozus grāmata 28:2)

Un trešais pants:

“Visuvarenais Dievs lai svētī tevi, ka tu augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu, un lai Viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto to zemi, kurā tu mīti kā svešinieks un kuru Dievs ir devis Ābrahāmam." (1. Mozus grāmata 28:3-4)

Visuvarenais Dievs, lai svētī tevi, ka tu augļojieties un vairojies un lai dara tevi par lielu tautu kopu, un lai viņš tev un taviem pēcnācējiem dod Ābrahāma svētību, ka tu iemanto zemi, kurā tu mīti kā svešinieks un kuru Dievs ir devis Ābrahāmam. Ka tu iemanto to zemi, kur piens un medus tek, ka tu iemanto šo Kānaāna zemi, apsolīto zemi. Draugi, mums šodien ir daudz skaidrāka bilde nekā toreiz cilvēkiem bija, kas tad ir apsolītā zeme? Tas ir Dieva tuvums, tā ir Dieva klātbūtne. Tie ir Dieva principi ne tikai manā dzīvē, bet arī man apkārtējo cilvēku dzīvēs, valsts dzīvē. Lai nāk Tava Valstība. Pirmkārt, es pats un, otrkārt, ejiet un dariet par mācekļiem. Lūk, pamatmērķis.

Ziniet, tas nav bijis bieži, bet kaut kad nesen pie manis pienāca cilvēki un teica: “Nu es nevaru saņemt to jūsu vīziju, un tāpēc es eju tālāk. Es nevaru to saņemt.” Tas ir tas pats, kas teikt: “Es nevaru saņemt Svēto Garu, es nevaru saņemt piedošanu.” Tas ir tieši tas pats, kas sēdēt restorānā pie galda, pie pasūtīta ēdiena un teikt: “Es nevaru paēst, es nevaru to saņemt.” Tev viss stāv uz galda, tev viss ir uzklāts, bet tu nevari paņemt. Draugi, vīzija nav jāsaņem. Vairošanās vīzija, par to, kādā veidā nāk Dieva valstība, nav jāsaņem. Tev nav jāsēž draudzē piecus gadus un jāgaida, kad pār tevi nāks vīzija. Vīzijai ir vienkārši jāpaklausa. Tā ir vienkārši ar prātu jāsaprot un jāpieņem. Kāds ir mērķis, kāpēc tu dzīvo virs zemes? Lai celtu Dieva Valstību. Āmen! Katra kristieša mērķis, kas pazīst Dievu, ir - pašam būt Dieva gribā un citus vest līdzi, celt Dieva Valstību. Nav labāka un pareizākā veida, lai kādus veidus cilvēki paši izdomātu. Kad mācekļi nāca pie Jēzus un Viņam teica: “Lūk, tur daži atsaucas uz Tavu Vārdu un kalpo. Aizliedz tiem.”

Mācītāj, mēs kādu redzējām Tavā Vārdā izdzenam ļaunus garus [..]. Bet Jēzus sacīja: "Neliedziet viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ par Mani varētu runāt ļaunu. Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.” (Marka evaņģēlijs 9:38-40)

Bet Jēzus teica: “Lai viņi kalpo, lai viņi dara. Ja viņi nav pret mums, tad viņi ir ar mums.” Tas nozīmē, ka ir dažādi novirzieni, ir dažādas plūsmas, ir dažādas kustības, kas ir maz saistītas ar Dieva Valstību, nu ļoti maz. Bet Jēzus saka: “Okay, lai viņi strādā, kaut kādā mazā mērā, varbūt tomēr viņi arī nes kaut kādu labumu.” Varbūt to nevar tiešā veidā nosaukt par draudzi, bet Dieva vārds saka, ka Viņš visu ir nolicis zem draudzes kājām. Viņš ir galva un Viņa draudze ir Viņa miesa un ka Viņš visu nolicis zem tās kājām. Zem Kristus kājām – viennozīmīgi nozīmē, zem draudzes kājām. Viennozīmīgi spēks ir tikai un vienīgi draudzē, nevis tevī kā indivīdā. Lūk, Dieva sapnis, lūk, Dieva tauta. Atklāsmes grāmatā ir rakstīts par jauno Jeruzālemi, par jauno tautu, par jauno Izraēlu, kas nokāps no debesīm. Tur ir smalki aprakstīta struktūra: 12 akmeņi, 12 apustuļu vārdi un tā tālāk. Draugi, šeit nerunājam par nedisciplinētu baru, par kaut kādiem strāvojumiem un atšķeltām grupām, bet par reālu, konkrētu draudzi, kas apzinās savu vietu vietējā sabiedrībā, par organizētu draudzi, kur galva ir Kristus un mēs esam Viņa miesa. Un draudze un Viņa “miesa” ir tikai tajā gadījumā, ja draudzē tiek kultivētas personīgas attiecības ar Dievu. Tikai tajā gadījumā, ja Bībeles pamatprincipi tiek godāti un tie tiek mācīti. Tikai tajā gadījumā, ja mēs neesam egoistiski, bet ejam un darām par mācekļiem, ceļam, vairojamies un augļojamies, jo pamatmērķis ir augļoties un vairoties. Nevis tikai man ir Kristus, bet arī tev ir Kristus, bet tas nozīmē misiju, tas nozīmē izaugsmi. Augļojieties un vairojoties! Dievs radīja cilvēku un teica: “Valdiet, augļojieties un vairojieties!” Tāpat arī Īzaks saka Jēkabam: “Augļojies un vairojies, un kļūsti par lielu tautas kopu!”

[..] augļojies un vairojies, un lai dara tevi par lielu tautu kopu [..]. (1. Mozus grāmata 28:3)

Lūk, kāds ir laulības mērķis, pirmkārt. Pirmkārt, tas ir jāzina mums katram. Laulātā drauga izvēlē, pirmkārt, ir jādomā par to, nevis kā cilvēks izskatās, vai viņam ir divas kājas vai viena kāja, cik garš ir viņa deguns, pat ne tas, kāds ir viņa raksturs, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Pie tā mēs arī, iespējams, šodien pieskarsimies, ja atliks laiks. Bet pats svarīgākais šī cilvēka izvēlē ir - no kādas tautas Īzāks lika izvēlēties sev līgavu? No savas. Kāpēc? Tāpēc ka tad, kad tu izvēlies laulāto partneri ar domu - sasaistīt savu dzīvi konkrēti ar šo cilvēku, pirms tu sāc spēlēties ar “tauriņiem vēderā”, pirms tu atļauj sev viņu ielaist savā sirdī, būtu vajadzīgs tikt skaidrībā, vai ar šo cilvēku tu varēsi augļoties un vairoties. Un mēs nerunājam par bērnu radīšanu. Tas ir sekundāri, tas ir blakusefekts. Blakusefekts ir ārkārtīgi svarīgs, bet, pirmkārt, tev ir jādomā par to, kā audzināt savus bērnus, kāpēc tu ražosi bērnus? Vienkārši piepildīsi zemi ar cilvēkiem? Reiz jau cilvēki atmeta augstāko un nolēma: “Mēs augļosimies, mēs vairosimies, mēs celsim torni debesīs un valdīsim bez Dieva.” Kā viss beidzās? Viss beidzās ar sašķelšanu. Un šādas pašas tieksmes beidzās ar plūdiem, kad virs zemes izdzīvoja tikai viens taisnības darītājs jeb ticīgais cilvēks ar savu ģimeni – tas bija Noa. Nevis tikai augļoties un vairoties caur bērniem, jo tas ir sekundāri, bet, pirmkārt, par Dieva valstības vairošanu, par Dieva Valstības nākšanu caur draudzi.

Ir punkti, bet ir lietas šajā tēmā, kuras es vienkārši nevaru ielikt rāmīšos. Es nevaru pateikt, ka precīzi ir tikai tā. Tik precīzi kā zināt, ka viens plus viens ir divi. Bet šī lieta ir absolūti precīza. Pats svarīgākais laulātā kristieša, laulātā drauga izvēlē, ir tas, kā tu kopā ar šo cilvēku celsi Dieva valstību. Viņš ir no tavas draudzes. Viņš ir tev līdzīgs, jūs abi gribat celt Dieva Valstību. Kristieša dzīvē tas ir pirmkārt, jo draudze, kas neceļ Dieva valstību, draudze, kas saka: “Mēs ejam dziļumā,” šādai draudzei var atņemt licenci - būt draudzei. Ja draudze saka, ka svarīgi nav vairoties, bet svarīgi ir iet dziļumā un svētumā, tas ir bīstami, jo šādai draudzei Dievs var atņemt licenci – būt draudzei. Tā nav patiesība, tas nav Dieva vārds. Dieva vārds saka, ka Viņš radīja cilvēku, lai tas augļotos un vairotos. Ja Dievs radīja cilvēku, lai ražotu vienkārši bērnus, arī šāda attieksme var atņemt draudzei licenci. Tas nav pamatmērķis kristiešiem. Var mainīt draudzes, var mainīt tur mācības, var mainīt mācītājus un cilvēkus, bet tas ir neatceļams. Tev nekas nemainīsies. Tu vari ticēt daudz kam, cik labi esi rīkojies, bet debesis un zeme zudīs, bet Viņa vārdi nezudīs. Mēs tiksim tiesāti pēc Viņa vārda. Pēc Viņa vārda un, pēc tiem vārdiem, ko mēs paši esam izteikuši un kā mēs paši esam dzīvojuši. Jēzus saka:

“Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku?” (Lūkas evaņģēlijs 6:46)

Es noteikti varu apgalvot, ka tu esi ļoti labā vietā, kur šie pamatprincipi tiek godāti. Jo tiklīdz cilvēki kļūst remdeni, viņi izdomā sev attaisnojumu, kāpēc viņi neaugļojas un nevairojas. Bērniem ir jādzimst, tas ir labi. Šeit nevajag pārprast, ka bērns, tas ir slikti. Nē, katram laulātam cilvēkam ir jārada bērni. Bet vispirms ir jāsaprot pamats, kāpēc radīt bērnus – lai vairotu Dieva valstību! Tas ir pamatu pamats. Kas būs ar taviem bērniem, kādā draudzē viņi ies, kādā valstī viņi dzīvos? Tā kā pirmais ir redzējums, vīzija, kura nav jāsaņem, bet kuru ir jāpieņem. Šī vīzija ir vienkārši jāpieņem, tai vienkārši ir jātic, tai vienkārši ir jāpaklausa. Lūk, galvenais motīvs, kāpēc tu precies. Nē, tas nav vienīgais motīvs – kāpēc tu precies, bet tu izvēlies cilvēku, par kuru tu zini, ka ar šo cilvēku tu patiešām varēsi celt Dieva valstību, ka viņš nebūs tas, kurš kunkstēs, kad tu kalpo, ka jūs abi būsiet tie, kas kalpo. Varbūt katrs kaut kādā savādākā veidā, bet abi. Tas nebūs tas cilvēks, kurš kunkst, tad kad tu pavadi laiku ar Dievu, jo tev tas ir svarīgi. Tas nebūs tas, kurš kurn, ka tu svētdienā esi draudzē. Arī draudzē esot ir svarīgi izvēlēties sev līdzīgus cilvēkus. Ja tu esi līderis, nu tad vajadzētu arī līderi izvēlēties. Tas ir labākais variants. Jeb arī tādu izvēlēties, kuram ir visas pazīmes, ka viņš par tādu kļūs. Tas ir - līdzīgi cilvēku. Bet šeit jau man nav arī vienotas receptes visiem gadījumiem. Bet vienota recepte ir tā, ka tu izvēlies laulāto partneri, kurš ir ar vairošanās vīziju un to ir pierādījis darbos. Viņš ir savas draudzes patriots, viņš ir tavā draudzē, viņam ir personīgas attiecības ar Dievu, viņš ir uzticams savai draudzei, mācībai un mācītājam, viņš ir regulārs draudzes apmeklētājs, viņš kalpo. Viņš ne obligāti vada grupiņu, bet viņš kalpo. Viņš ar kaut ko piedalās. Kā minimums, viņš iziet ārā, varbūt šad tad, kādu lapiņu izdalīt. Varbūt viņš taisa lielu biznesu, un, kā mēs šodien dzirdējām piemēru par 10/90, kas  nozīmē, viņam ir plāns 90 procentus no saviem ienākumiem ziedot Dieva valstības darbam. Tā kā ir dažādi veidi, kā mēs kalpojam, un ir dažādi veidi, kā mēs izdomājām sev pasakas, ka patiesībā mēs izvēlamies, kā paši vēlamies, pēc miesas. Mēs arī dzīvojam pēc tam pēc miesas, kā paši vēlamies, bet iestāstām sev - cik tas ir pareizi, kā es daru. Un pats bīstamākais ir - iestāstīt sev kaut kādas negatīvas, nepareizas lietas, kas neatbilst Dieva vārdam. Apgalvojumi, ko es tikko nosauci, ir balstīti Dieva vārdā, sākot no 1. Mozus grāmatas, beidzot ar evaņģēlijiem un ar Atklāsmes grāmatu. “Lai Tava valstība nāk, lai Jēzus nāk drīz,” tas vijās cauri visai Bībelei. Draudze, kura negrib augt, kura nestrādā, lai augtu, ir mirusi draudze. Draudze, kura neuztur personīgas attiecības ar Dievu, ir mirusi draudze. Draudze, kura balstās tikai uz izjūtām un emocijām, un nejūt Dieva klātbūtni un nevar saņemt vīziju, ir bīstamā situācijā. Draudzei ir jābalstās uz klints, uz Dieva vārda pamata.

Pirmkārt, pats svarīgākais punkts, kas bija manā sirdī, ir vairošanās vīzija. Vairošanās vīzija. Tas ir cilvēks, kurš nevis izdomā pasakas, kā viņš vairosies, bet kurš ir augošā, konkrētā draudzē, tādā kā mūsu. Man sprediķī ir pierakstīts “vēlams, no vienas draudzes”, bet es teiktu tā “obligāti no vienas draudzes”. Bet vispār, es esmu ierakstījis – vēlams, jo es pieļauju dažādus gadījumus, ka var būt arī kaut kā citādi, bet vēlams, no vienas draudzes, ar vienu ideoloģiju, ar vienu saprašanu.

Interesanti, kā tu varētu apprecēties ar cilvēku no kristiešu draudzes, kura neaug? Tur būs konflikts. Kā tu vari apprecēties ar cilvēku no citas draudzes, kurā saka, ka politika ir netīra, kristiešiem tur nav ko darīt? Bet tev tas ir iekšā. Kā tu ar viņu varēsi celt Dieva valstību? Tā nav pareiza izvēle. Jā, kad mēs nākam pie Kristus un tu jau esi precēts, ir tā kā ir, un tur neko nevar mainīt. Ir jālūdz Dievs, ir jāstrādā, neuzspiežot savas vērtības otram, tur neko nevar darīt, bet, ja tu vēl neesi apprecējies, tad viss ir tavās rokās. Paskatieties apkārt, te ir liela izvēle! Nekur nav tāda izvēle kā mūsu draudzē! Te var dabūt pēc vecuma – jaunus un vidēja vecuma. Jēzus bija 33 gadus vecs, kad Viņu sita krustā. Te jau arī ir kaut kur tāds vidējais vecums. Tas bija pirmais punkts.

Šie punkti ir iekšā sprediķī un tie, manuprāt, ir svarīgākie un šodien aktuālākie. Otrais aktuālākai punkts: “Nesajauc mīlestību ar seksuālu iekāri.”

2. Nesajauc mīlestību ar seksuālo iekāri.

Iespējams, par šo punktu ir arī vēl svarīgāki punkti vai līdzvērtīgi. Bet šodien es gribu tieši šo punktu. Es vēlos izstāstīt ļoti bēdīgu gadījumu ne no savas dzīves, ne no citu cilvēku dzīves šeit, draudzē, bet gan no Bībeles. Dāvidam bija dēli un meitas. Kā ķēniņam viņam bija arī vairākas sievas. Viens no dēliem, vārdā Amnons, iemīlējās savā pusmāsā Tamārā, kas bija Dāvida meita, kurai bija cita māte, bet viens kopīgs tēvs. Bībelē tā rakstīts, ka viņš iemīlējās Tamārā. Es ieteiktu 2. Samuēla grāmatā 13. nodaļu pārlasīt un pārdomāt mājās. Arī savās grupiņās, kad jūs pārrunāsiet Dieva vārdu, šeit ir daudz ko pārdomāt. Reāli, šeit nav ko iebilst šajā rakstu vietā. Tā ir realitāte. Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, skaistā vārdā Tamāra.

[..] Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, vārdā Tamāra; tajā iemīlējās Amnons, cits Dāvida dēls. (2. Samuēla grāmata 13:1)

Te ir vārds “iemīlējās”. Kas tad ir domāts ar šo vārdu tieši šajās rakstu vietās? To tu arī sapratīsi, kad mēs šo stāstu pabeigsim. Es zinu, ka daudzi šo stāstu zina. Nekas, klausies vēlreiz, klausies desmit reizes, kamēr sapratīsi. Viņš iemīlējās. Ja tu ieslēdz kādu pasaulīgo radio, tad tā arī mēdz dziedāt dziesmās. Īpaši jauniešu stacijās – “Eiropas hitu radio” un tamlīdzīgi, tur viss būs par šo tēmu. Šodienas pasaule jau ir gājusi tālāk, tā jau sāk seksuālo tēmu apdziedāt vairāk nekā tādu vienkāršu iemīlēšanās tēmu. Es uzskatu, ka 99% no jaunajām dziesmām un šiem tekstiem, kas tiek pasniegti, viņi min vārdu “mīlēt”, bet tam nav ar mīlestību nekas kopīgs, bet gan ar seksuālu iekāri. Cilvēki jauc to, kas ir mīlestība un to, kas ir vienkārši izjūtas. Kā Dievs to ir radījis, kad cilvēks tur savienojas, viņam dažādas ķīmiskas reakcijas notiek. Tu nevari atļaut šīm te reakcijām valdīt pār savu saprātu. Tev ar aukstu prātu ir jāizvēlas cilvēks. Un tikai tad tu vari ļaut tauriņiem sākt lidot. Ja arī tauriņi ir sākuši lidot, tu nevari iet pārāk tālu tauriņu dejā. Tev ir jādomā ar prātu, ka šis cilvēks ir jāiepazīst. Par šo cilvēku ir jāievāc informācija, vai tu ar viņu varēsi celt Dieva valstību. Jo tava dzīve, draugi, ir Jēzus! Pāvils saka, ka “uzskata to visu par mēsliem, lai Kristu iegūtu”. Un visu to, viņš saka, ko ieguvis, un visas mācības ko ieguvis, un viņš ko darījis, to uzskata par mēsliem, lai Kristu iegūtu. Tev un katram ikvienam no mums ir jāsaglabā sava ticība. Saglabā savu ticību līdz galam! Es nedaudz atkāpšos. Man būtu jāsameklē šīs fāzes, bet es vienkāršiem vārdiem izstāstīšu.

Mūsu draudzē ir mācība. Un tā ir izpētīta un tas ir zinātniski jau pierādīts, ka draudzes dzīvē, un precīzi runa ir par grupiņām, ir dažādi etapi. Ir iepazīšanās etaps. Tātad, nedrošība, utt. Un tad ir šis draudzības etaps, kad nu viss ir, un cits citu sāk iepazīt. Cits no cita ņem, ko nu var, un viss ir jauki un labi. Un tam ir etapi dažādi. Tāpat arī laulāto cilvēku dzīvē ir dažādi etapi. Valsts dzīvē, visur ir dažādi etapi. Tāpat arī draudzē ir dažādi etapi. Attiecībās ir dažādi etapi. Un ir šī etaps, kad ir jauna grupiņa un visiem emocijas ir pa gaisu, cik man ļoti gribās iet uz to grupiņu. Tad paiet šī eiforija mājas grupiņā. Ļoti viegli nākt uz grupiņu, kur valda eiforija. Tad, kad beidzas šī eiforija un tad, kad ieraugi normālus cilvēkus tomēr, tad arī redzi kādus trūkumus sevī. Tu pat vadītājā kādus trūkumus saredzi. Nu emocionāli nav tik ļoti, ka tu vēlies, vari atnākt pat tad, kad ar kādu esi sakasījies. Tur ir svarīgi vienkārši zināšanas. Vienkārši lēmums – “vairošanās!” Tur ir Dieva griba, Dieva prāts, man tur ir jābūt! Tāpat arī laulībā, visbiežāk, šīs pirmās iemīlēšanās sajūtas ir tikai un vienīgi tikai seksuāla iekāre. Patiesām cilvēka organismā notiek tādas reakcijas, ka nu vai, vai! Ja to visu ielaiž, es domāju, ka tā ir bumba, sprādziens. To nevar kontrolēt vairs. Kontrolēt, draugi, to vajag pirms tam, pēc tam jau ir aka, no kuras tu neizbridīsi vairs. Gadus vajag, lai kaut ko salabotu, ja vispār varēs vēl salabot. “Es esmu iemīlējies!“ Es esmu iemīlējies un tāpēc mums ir mīlestība, tāpēc to dzied dziesmās, par to runāja mamma, tētis un tā tālāk. Kurš bija piecreiz šķīries un mainījis partnerus. Par to mans kaimiņš teica, un par to mani draugi saka. Glabā savu mīlestību! Glabā šo mīlestību, tas ir pats svarīgākais! Un šis ir tavs cilvēks, jo tu esi iemīlējies! Bet patiesībā tā ir seksuāla iekāre. Un tad, kad tev būs sekss ar šo cilvēku, tad iespējams jau pirmajā naktī beigsies visas sajūtas. Iespējams, tu ieraudzīsi patiesībā kāds ir šis cilvēks. Bet visticamāk, ar laiku, kad tev tiks apmierināta šī iekāre, ar laiku tu sāksi redzēt, kāds šis cilvēks ir patiesībā, viss mainīsies. Šīs sajūtas pazudīs. Draugi, mīlestība ir kas vairāk nekā seksuāla iekāre. Seksuāla iekāre ir pats pēdējais.

 

Pats pirmais ir agapeIr agape mīlestība, ir filio mīlestība, un ir eros mīlestība. Agape mīlestība ir tā, kas ir saistīta vienkārši ar manu lēmumu. Ir jāmīl tā, kā Jēzus mīlēja. Tā jāmīl, kā Jēzus nomira par saviem ienaidniekiem pie krusta. Filio seko lēmumam, nevis otrādi. Un trešais ir tikai seksuālā mīlestība. Viss ir pareizā secībā, lai nebūtu otrādi. Nē, nu otrādi var būt, un tas tā bieži arī ir, un tas nav pareizais veids. Lai kurā etapā tu arī neatrastos, arī pēc tam, ja tu esi ieprecējies jau, balstoties uz seksuālu iekāri, tu balsties uz šīm pirmajām sajūtām un aprecējies, arī pēc tam ir jādomā, kā sakārtot šīs prioritātes. Ja tu esi nokavējis to pirmo vilcienu, tad ir otrs, ir jācenšas. Varbūt tas ir par vēlu, bet varbūt, ka kaut ko var saglābt, sakārtot pēc tam šīs prioritātes. Kas ir pats svarīgākais, draugi? Pats svarīgākais ir vairošanās vīzija jeb vispār vīzija, Dieva valstība, redzējums, Dieva griba. Kāpēc vispār tu precies? Un, ja šis pirmais punkts nav ievērots, tad otrā, trešā un ceturtā punktā būs ļoti lielas problēmas. Problēmu gadījumos jums nebūs nekas, kas jūs satur kopā.

 

Šodien no rīta es vienam pārim teicu – “Jūs esat paraugpāris!” Es zinu, kā viņi dzīvo apmēram. Un zini, es tā arī domāju tagad. Un vīriešu kārtas puse neko neieteica, kaut ko pasmaidīja vai vispār nedzirdēja. Bet sieviešu kārtas puse teica: “Nē, mācītāj, tu nezini, kā mēs dzīvojam! Tu nezini, kā man tie hormoni, un tu nezini, kā mums tur iet. Mēs tad šeit kopā uz vienu dienu esam, pēc tam viss iet pa gaisu.” Zini, nav tik svarīgi, kas notiek ar taviem hormoniem. Nav tik svarīgi arī, kā tur nevar sadzīvot vīrietis ar sievieti. Vīrietis ar sievieti ir kā kaķis ar suni, retos gadījumus viņi var tikai mīlīgi būt kopā. Tas ir ļoti reti. Ir gadījumi, kad kaķis ar suni smuki fotografējas, smuki tur guļ kopā. Bet tas nav standarts, pareizi? Parasti viņi viens otru trenkā. Nav svarīgi tas viss. Tā ir nedaudz cita tēma, nedaudz cits punkts būs. Bet, ja jums ir kopīga vīzija, kāpēc jūs aprecējāties, jūs aprecējāties abi divi kā cilvēki, kas tiešām mīl viens otru, mīl Dievu un ir savas draudzes patrioti. Jūs esat drošībā, jūs velti kasāties. Ne jūs izšķirsieties, nekas tāds nenotiks, vienkārši nekas tāds nenotiks, tad tur ļoti īpaši jāsacenšas būs. Tur ir jābūt ļoti lielai superraganai un otrādi. Tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors, vienmēr atgriežoties pie pirmā punkta, kas ir mums ir kopīgs. Ja jums ir kopīgs Dieva darbs, kopīgi Dieva principi, īpaši, kā es jau minēju, ka draudze ir šis Dieva instruments, kurā tu esi drošībā, tu esi vienā draudzē. Es zinu, ka miesa saka “kontrole”. Bet, nē, tu vari dzīvot kā gribi, bet es tev mācīšu Dieva ceļus. Es tev mācīšu Dieva ceļus, bet tu dzīvo, kā tu gribi.

 

Un atgriežamies pie Tamāras. Iemīlējās! Amnons iemīlējās Tamārā, un Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ ar savu pusmāsu. Viņš tā iemīlējās Tamārā, ka viņš palika slims. Līgatnē ir gulbītis. Viņš ir viens un cilvēkam ir jautājumi, kāpēc viņš ir viens. Gulbīši ir sabiedriski. Un kad tas viens no pārīša viņiem pazūd, tad otrs mirst. Nē, es zinu Līgatnes gulbīti, kurš ir viens un nemirst. Jau vairākus gadus viņš tur peld gan ziemā, gan vasarā. Tā kā Amnons tā nobēdājās, ka viņš sāka izdilt, viņš tā saslima ar savu mīlestību. Un jautājums ir, kā pat dzīvnieks, gulbis var viens pats dzīvot, bet cilvēks nevar? Viņš pat nav kopā, bet nevar dzīvot, viņam nav redzējuma par šo sievieti. Viņam ir izstrādājušās ķīmiskas reakcijas, kuras nav apturamas. Tas ir tik dziļi ielaists, ka viņš slimo, un cilvēks pamanīja, ka viņš ir izdilis. Un viņam bija kāds draugs, un tas teica, ka var palīdzēt, man grūti uz tevi skatīties un viņš ieteica: “Ķēniņa dēls, tu no dienas vēl vairāk izdilsi, vai negribi man to uzticēt, savam draugam?” Draugu sauca JoradabsAmnons atbildēja: “Es mīlu Tamāru, sava brāļa Absoloma māsu!” Šeit vairākas reizes uzsvērts vārds “es mīlu!” Un Amnons sacīja Tamārai to, ko ieteica viņas draugs: “Tu pasaki ķēniņam, ka es esmu slims, un es gribu, lai mana pusmāsa nāk uz manu namu.” Tur bija sava kārtība tam, kā notika visas tikšanās un tamlīdzīgi. “Es gribu lai viņa pagatavo man plāceņus, lai viņa pati uzcep man plāceņus, varbūt man paliks labāk.”

 

Dāvids arī tajā laikā bija tāds pusakls uz visām lietām, kaut kā nenoreaģēja uz šo situāciju. Nu galīgi nenoreaģēja jeb arī viņam regulāri pārmeta, ka viņš pārāk daudz kontrolē visus. Viņš teica, ka okay, dzīvojiet kā jūs gribat. Viņš nenoreaģēja, un Tamāra ņēma plāceņus un cepa. Un Amnons palūdza kalpotājus iziet ārā un ienest guļamtelpā šos Tamāras plāceņus. Viņš sagrāba viņu: “Guli ar mani!” Viņi ir vieni, viņš ir princis un Tamāra ir ķēniņa meita. Un šis saka: “Guli ar mani!” Un Tamāra saka: “Nē, labāk tad jau parunā ar manu ķēniņu, viņš mani tev neliegs.” Jo tajā laikā bija pieļaujams arī šādas otrās pakāpes radinieku precēšanās. Nu tas nebija ideālais variants, bet tas bija pieļaujams. Dāvids varēja tiešām neliegt. Bet zini, arī pirms laulībām, kad tu redzi, ka cilvēks rīkojas pretēji draudzes mācībai, tur faktiski viss ir skaidrs. Jo, ja pašā sākumā attiecībās jau ignorē Dieva gribu, tur viss ir skaidrs, ka tas nav cilvēks, ar kuru tu varēsi celt Dieva valstību. Tas nav cilvēks, kurš veicinās to, ka tu vispār aiziesi līdz galam savā ticībā. Bet Amnons negribēja paklausīt, un, būdams stiprāks, to pārvarēja un to ieguva, un piegulēja. Viņš dabūja to, ko viņš vēlējās, viņš bija slims ar Tamāru. Un, tad, kad viņš viņu piegulēja, skaties, kas notika. Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tevī ir mīlestība tā, ka tu pilnīgi esi slims. Vientuļais gulbis, kurš nīkst ārā, kur gulbis prot izdzīvot, bet viņš nevar. Un tā sajūta pēc tam bija vēl stiprāka kā tā, kas bija vispirms. Pirmējā mīlestība, ko viņš sauca, jeb seksuālā iekāre. Un viņš uzkliedza: “Ej prom!” Iedomājies? Viņš ir skraidījis riņķī, dabūjis savu un dabūjis to, ko grib. Viņš sūta Tamāru prom, bet Tamāra kārtējo reizi mēģina iebilst: “Ne tā, mans brāli! Tad jau šīs ļaunums būtu vēl lielāks nekā tas pirmais, ko tu man nodarīji, ja tu mani dzen projām.” Jo pēc tā laika un kārtības, faktiski, ja šāda lieta notika, bija jāprecas. Ja tu kādu esi ņēmis ar varu un pēc tam tev ir izlīgums, tu viņu apreci un dzīvo laimīgs kopā, tad tas tiek piedots. Bet pat uz to brīdi šis pretīgums bija tik liels, ka Amnons negribēja ar Tamāru neko kopīgu. Viņš pavēlēja kalpiem izraidīt Tamāru ārā un aizslēdza durvis aiz viņas, saplēsa savas drēbes, staigāja riņķī un pievērsa uzmanību visam tam, ko ar viņu ir nodarījis viņas brālis. Kā tas viss beidzās? Absoloms, Tamāras tiešais brālis, pēc laika atriebās un nogalināja Amnonu. Bija vesels pilsoņu karš, un veselas troņu spēles, un kari savā starpā visa šī gadījuma dēļ. Ir liela atšķirība starp seksuālu iekāri un starp mīlestību. Nesajauc. Nu, Dievs tā ir iekārtojis. Es nezinu algoritmu, tad tur ir vesela grāmata jātaisa, jāpēta ar psiholoģiju un anatomiju, jāpēta, kā tas viss notiek, kā informācija savstarpēji vienam no otra tur cirkulē. Bet cilvēki, kuri ir kopā, tam viens cilvēks var būt absolūti vienaldzīgs. Bet, kad tu pavadi kopā laiku ar to cilvēku, tad pēkšņi ar vienu cilvēku tev sāk veidoties kaut kas tamlīdzīgs, kaut kāda tāda sasiešanās. Un šeit ir robeža, kur ir vienkārši “agape” ir normāla mīlestība, kā tu cilvēkus mīli, un “filio” un kādā mērā tev ir šī filio mīlestība. Un trešais jau ir seksuāla mīlestība. No tā var izbēgt tikai un vienīgi sevi pašam kontrolējot un domājot ar galvu.

 

Kad pie Andra Kiviča biju raidījumā, tur kāds bija iesūtījis pārmetumus, ka mūsu draudzē pirms laulībām nedrīkstot bučoties un tikties divatā. Draugi, tu drīksti tikties divatā, tu visu drīksti. Tu visu drīksti, bet ne viss tev der. Tāpat ir noteikumi par laulībām, kur laulības ir šeit, uz skatuves, kā parauga laulības. Laulības ir arī ofisā, kas nav parauga laulības, dažādu iemeslu dēļ. Un salaulāt var dažādus cilvēkus, bet paraugs ir viens ideāls, kā visam ir jābūt. Un vienīgais veids, kā izbēgt no seksuālas sagrēkošanas un seksuālas iekāres, ir nepalikt divatā! Viss. Es iesaku pirms laulībām nepalikt divatā, vispār nepalikt divatā ar pretējo dzimumu. Nu nevajag pārspīlēt galīgi tur kaut kādas piecas minūtes kopā utt. Bet nu ir daži, kuriem pietiek arī piecas minūtes. Tur Dace un Dainis sēž aizmugurē. Tas bija ļoti sen, viņi arī sen apprecējās te. Un Dacei bija tāds golfiņš pagrabējis. Es, kad viņā iesēdos un braucu, man bija bail, viņa tā kārtīgi slēdza ātrumos, ļoti blieza. Es nezinu, kā ir tagad. Daudzi gadi pagājuši, kādi piecpadsmit, varbūt sešpadsmit, nezinu, nu, daudz. Bet es, personīgi, to momentu atceros, es nezinu, kā tas viss notika, bet es to zināju. Pietika, ka Dace Daini vienreiz aizveda mājās. Kā jau es minēju, nevajag palikt galīgi anormāliem, kā piemēram, ka tik pasarg` Dievs, paliec lietū, es tevi nekur nevedīšu. Tas nav pareizi. Bet pats princips, ka sekojiet līdzi, lai nav pārāk ilgs laiks ar pretējo dzimumu tieši divatā, lai viss notiek normāli.

 

Kā jau es minēju, ir lietas, kuras es nevaru tādos rāmjos ielikt. Arī partneru izvēlēs tas, kā tu izvēlies, ka attiecībām ir jābūt tikai tā un, ka tikai tā ir jāizvēlas – attiecībām ir jābūt tikai tādām starp vīru un sievu. Tur tie modeļi dažādi, kā ģimenē arī ir. Nu šis arī ir tas gadījums, ka tev par šo cilvēku ir jāuzzina no citiem. Pie mācītāja ir jāatnāk, viss būs labi, un vēl labāk nekā tam, kas neatnāk. Tu vari nenākt. Bet kurš cits tad var uzzināt informāciju par to cilvēku? Nu kurš cits to var zināt? Es pajautāšu grupiņas vadītājam, un grupiņas vadītājs noraksturos, un pēc tam es varēšu pateikt cilvēkam. Es neiesaku, vai, tieši otrādi, iesaku. Pie manis pienāca puika pagājušā dievkalpojumā un saka, ka ir tāda un tāda meitene. Kura ir tā? Es zinu, ka nav problēmu, jo es zinu to meiteni jau, es zinu atsauksmes par viņu. Es saku, ka nav problēmu, ej, daries, iepazīsties un dari, ko tu gribi, man par jums nav šaubu. Bet ir cilvēki, kurus es nezinu. Man ir jāpajautā vadītājam. Nu kā tu vari zināt par cilvēku? Nē, es labāk pārgulēšu, padzīvošos un iepazīšu. Bērni arī pēc tam. Un kas tālāk? Un ja izrādīsies galīgi crazy? Tu gribi iemantot mūžīgo dzīvību, draugs? Tu gribi nest godu un slavu Dievam? Tavs vienīgais kritērijs ir, lai nestu viņam šo godu. Ķeramies pie apakšpunktiem.

 

Laulība.

 

Kas ir laulība? Laulība ir, Tēzaura vārdnīcā, – likumā noteiktā kārtībā noslēgta abpusēja vienošanās. Šodien jāpiemin, ka tieši vīrieša un sievietes starpā. Tā ir savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.

 

Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara Tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību. (5. Mozus grāmata 22:5)

 

Redzi, Vecajā Derībā pat pretējā dzimuma drēbes bija aizliegts uzvilkt. Tur bija ļoti strikti novilkta robeža, lai nebūtu nekāda homoseksuālisma un lezbisma. Laulība ir starp vīrieti un sievieti. Šobrīd Satversmes tiesa un juristi spēlējas ar terminiem, kā, piemēram, vārds “ģimene”, ja vārdi “vīrietis” un “sieviete” ir nostiprināti Satversmē, tad viņi sāk ar ģimeni spēlēties, to, kas ir ģimene. Faktiski, tas ir tas pats, ka divi bērni bērnu dārzā strīdas: “Saki, cik gribi, man vienmēr par vienu vairāk.” Nu šeit ir tas pats. Tāpēc jau ir savākts rekordliels parakstu daudzums, lai nostiprinātu arī ģimenes jēdzienu Satversmē, to, kas ir ģimene. Tātad ķersimies sīkāk pie laulības.

 

Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.  (1. Mozus grāmata 2:24)

 

Patiešām, vīrs ar sievu, kad aprecas, viņi saaug, viņi saaug emocionāli, saaug ar prātu, saaug fiziski. Bet par netiklību ir teikts tā, ka tas, “kurš biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to”. Mēs nezinām visus šos procesus, kas notiek, bet arī caur seksuāliem kontaktiem notiek savienošanās. Jo vairāk šie kontakti ir bijuši, jo lielākas problēmas var būt. Es domāju – nepareizi kontakti. “Tie kļūst viena miesa.” Ebrejiski vārds “precēties” ir ar vienu vārda sakni – “iegūt” Tātad Vecajā Derībā visvairāk tā bija – vīrietis iegūst sievieti -, tātad vīrs ņem apgādībā, gādībā. Tāpat to var tulkot arī kā “piederēt viens otram”. Ir liela atšķirība starp to, kā bija divus tūkstošus gadus atpakaļ un trīs tūkstošus gadus atpakaļ un kā ir šodien. Ir ideāls, ko Bībele mums māca, kādai ir jābūt ģimenei, to, kādām ir jābūt attiecībām starp vīru un sievu ģimenē biznesa jautājumos, darba jautājumos, un citos jautājumos. Un ir atšķirība starp to, kādas tās bija tajā laikā. Bet pirms tam lasi uzmanīgi: “Laulība ir garīga, dvēseliska, fiziska, seksuāla un ekonomiska savienība starp vīrieti un sievieti, kas noslēgta Dieva un cilvēku priekšā.” Draudzē un valsts priekšā. Tātad – reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā. Lūk, tā ir laulība. Citiem vārdiem, laulība nosaka likumīgo sievietes bērnu tēvu. Un ko nozīmē likums? Aiz likuma stāv represīvie orgāni. Ja tu nepildīsi, tevi piespiedīs. Tāpēc tad, kad tu apprecies, tev ir tiesības, bet tev ir arī pienākumi. Un, ja tu viņus nepildi, piemēram, ja tu nesamaksā  saviem bērniem, ja tu, piemēram, iedomājies, ka es varu negādāt par saviem bērniem, tad sieva var iesniegt uz alimentiem. Un tevi valsts piespiedīs. Lūk, cik svarīgi ir noslēgt ar likumu. Citādi tavi bērni ir bastardi. Viņiem nav nekādu tiesību. Vēl piešķir katram vai abiem laulātajiem monopolu, otra partnera  seksuālajā dzīve. Piešķir monopolu vienam pār otru. Arī Pāvils saka, lai “sieva izpilda savu pienākumu pret vīru un vīrs izpilda savu pienākumu pret sievu”. Ir pienākumi vienam pret otru pusi. Piešķir katram vai abiem tiesības uz otra partnera darbu. Tu apjēdz, kas tas ir? Nu tu aprecējies, tu uztaisīji baigo biznesu un izdomāji šķirties. Un tu esi baigi krutais vecis, vai baigi krutā vecene. Tu aiziesi pliks kā žurka beigās. “Es tev neko neatņemu. Bet tu to nevari izdarīt. Mēs uz pusēm to dalām.” Redzi, uz pusēm visu dala. Ja tu esi likumiski reģistrējis laulību, tad sieviete ir drošībā. Un tur būs nedaudz par to jāparunā vēl klāt, cik ielā drošībā šodien sievietes vispār ir. Un vai sievietei vajag savu biznesu, vai nevajag, vai vajag pēc Bībeles principiem tikai dzīvot, vai vajag tomēr pēc mūsdienu principiem arī dzīvot? Par to mēs arī varbūt parunāsim pat šodien, vai nākamo svētdienu, vai vispār nekad. Varbūt. Bet, tevi interesē, vai ne? Kā būt pareizam modelim ģimenē? Jo taču “sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem” – tā ir rakstīts. Vai tiešām visos gadījumos ir jābūt tieši tā? Nu, lūk, par to mēs iespējams parunāsim. Tātad tiesības uz otra partnera darbu, tikpat ļoti arī ir abiem partneriem tiesības uz otra mantu: tas ir kopīpašums. Ir tiesības uz kopēju īpašumu, kas tiek tālāk nodots bērniem. Kopējais īpašums tiek nodots mantojumā bērniem un nekā citādāk. Un izveido nozīmīgu saiti starp laulātajiem un to radiniekiem. Un daudz kas mainās tavā dzīvē. Un tagad, tātad laulība ir garīga, dvēseliska, fiziska, seksuāla  un ekonomiska savienība starp vīrieti un sievieti, kas ir noslēgta, un to aizsargā Dievs, draudze un likums. Arī konkrētās valsts likums.

 

Bija arī musulmaņu laiki. Kāpēc šeit piešķir katram vienu? Musulmaņu zemēs ir vairākas sievas. Viņš arī nevar tagad vienu savu sievu atstāt un nerūpēties, to nosaka likums. Garīga savienība, tas ir tas, ko es teicu dievkalpojuma sākumā: vienā draudzē, vienā mācībā, ticībā uz Kristu. Tev ir personīgs laiks ar Dievu, utt. Mums ir, pirmkārt, garīga savienība. Ir cilvēki, kuriem nav galvenais šis mērķis. Šis ir dievišķais mērķis kristiešiem. Katram tas ir labākais, tas ir ideāli. Ir cilvēki, kas netic Dievam, un arī viņiem ir labi, ka viņiem ir arī augstāks mērķis, ko sasniegt. Zini, ka globālisti un visas šīs dinastijas, viņi neizprecina savus bērnus kur un kā pagadās. Viņi arī starp radiem precas, lai saglabātu savas impērijas. Viņiem ir augstāks mērķis, viņa gadījumā: pakļaut, iznīcināt, globalizēt, bet viņam ir augstāks mērķis, kas dara viņus stiprus un viņu ģimenes dara stiprus. Šis dievišķais mērķis ir absolūti spēcīgas ģimenes, bet, ja cilvēkam vispār nav augstāka mērķa, tikai lai augļotos un vairotos un lai radītu bērnus, tad šī ģimene ir apdraudēta jau pašā sākumā un viņiem nav dēļ kā pastāvēt. Nav augstāka mērķa lai paliktu kopā, katrā laulībā agrāk vai vēlāk iestāsies kāds brīdis, tāds grūtāks brīdis, gadi daudz paiet, kaut kā arī ir jāprot sadzīvot, un šis kopējais mērķis, šis dievišķais mērķis tas arī satur kopā. Ja vispār nav nekā augstākā mērķa, šādām laulībām daudz mazāk iespējas ir palikt kopā, un bērniem izaugt veselīgiem. Tātad garīgā savienība otrkārt, dvēseliska, emocionāla, izjūtas, sajūtas, ar prātu ar gribu. Trešais ir fiziski, ka tu reāli dzīvo kopā, un ekonomiski, kad ir kopējais budžets, abiem ir tiesības uz kopējo mantu. Bet jebkurā gadījumā ir jāiet parunāt ar mācītāju, lai saprastu, kas ir labākais modelis tieši tavā gadījumā.

 

Atradu ļoti labu piemēru, es to uzgāju kaut kādā forumā, komentāros tiek apspriesta civillaulība. Civillaulība tiek dēvēta, kas vispār nav laulība, kad vienkārši dzīvo kopā, tā nav patiesība, nav tādas civillaulības, civillaulība tā jau ir tā laulība, kas noslēgta dzimtsarakstu nodaļā. Varbūt vēl var spēlēties ar vārdiem, ka viņi nav baznīcā, tikai dzimtsarakstu nodaļā, ka tā ir civillaulība, bet tā jau ir tā pati laulība ar likumu, ka esi reģistrējies. Šajā gadījumā šeit ir runa par kopā dzīvošanu, un čalis ir forumā ielicis, juridiskais forums, un, lūk, ko viņš saka: “Vai tas, ka jau divus mēnešus dzīvoju pie sievietes, kas mani apģērbj, baro un apmīļo, liecina par to, ka esmu civillaulībā?” Pirmkārt, viņš nezina, kas ir civillaulība. “Man šajā dzīvoklī nekas nepieder, tikai radio, un vai sievas tēvs, man nezinot, var aizņemties manas apakšbikses un zeķes no mana plaukta? Es varu arī sākt protestēt.” Nu un tad komentētāji atbild, šeit daži komentāri, pirmkārt, speciālists atbild: “Kamēr laulība nav oficiāli reģistrēta, tātad nav nokārtotas tiesiski mantiskās tiesības, sievas tēvam ir visas tiesības valkāt jebkuras apakšbikses un zeķes, kas atrodas jebkur viņa dzīvoklī, jo pēc likuma tevis tur vispār nav.” Āmen. Nākamais komentārs: “Pēc visām pazīmēm tas var liecināt, ka tu dzīvo pie mammas.” Nākamais komentārs: “Ja viņa tevi ģērbj, baro, tu esi viņa vergs, ja vēl arī apmīļo – tad mīļotais vergs.” “Zābaks tu esi un dzīvo ar zosi.” “Ļoti pozitīvs moments šajā ģimenē ir tas, ka apakšbikses un zeķes aizņemas no plauktiņa, ja sāks aizņemties no vannas istabas veļas groza, tad gan tu esi briesmās.” “Radio noteikti sabojā, lai nav lieku kreņķu, citādi arī to klausīsies.” “Priekš kam tev zeķes un apakšbikses, ja tu neko nedari? Sievas tēvs noteikti strādā, lai jau ņem un izskatās svaigāk. Bet protestēt gan tu nevarēsi, jo esi tajā dzīvoklī kā mēbele, labāk klusēt, jo var arī padzīt kā sunīti.” Lūk tā, vai ir jānokārto attiecības cilvēku, Dieva priekšā un likuma priekšā? Šī ir atbilde vienkārši no atbildības pienākuma, likuma puses, ko tev valsts garantē, Mēs tikko uzzinājām vēl labāk, kas ir laulība. Dieva griba laulātā drauga izvēlē. Pa lielam uz šo jautājumu atbildējām.

Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? (2. Korintiešiem 6:14)

Kas kopējs gaismai ar tumsu? Vai ir kāda daļa ticīgam ar neticīgu? Faktiski, cilvēki nāk pie Dieva, un ģimenē neviens nav ticīgs, tu paliec kā esi, ja tu veido attiecības un vēlies precēties un otrā puse nav ticīga. “Man tur taureņi, es stāvēju rindā un ieraudzīju meiteni, sāka lidināties taureņi pa vēderu, mīlestība no pirmā acu skatiena, tas ir mans īstais.” Kā var būt no šādām sajūtām īstais, ja nepazīsti? Jebkurā gadījumā, ja notiek šie taureņi, tev ar prātu ir jāpakontrolē, cik tālu šie taureņi var dejot, tev ir jānoskaidro, jāparunā ar cilvēku un tikai tad var veidot tālāk attiecības. Man arī desmit gadu vecumā patika pārdevēja, tik skaista, viņa strādāja radio preču veikalā, es gāju uz veikalu, jo man patika radio tehnika un šī pārdevēja. Tad nākamā meitene man patika sporta preču veikalā. Arī tur gāju, jo man patika šī meitene. Bet sarunu nekad neuzsāku, biju puika. Vienreiz jāšanas sporta sacīkstēs bijām Grobiņā, Liepājas rajonā, kravas kastē kopā ar zirgiem skatījāmies, tur bija kaut kāds festivāls, mēs piedalījāmies, un es eju uz veikalu, un pie kases sēž meitene, bet man tikai kādi 14 gadi, mazs auguma, nepievērsa neviens nevienu uzmanību, to saukt varēja par zēnu iemīlēšanos savā ziņā. Arī kā pie mācītāja atnāk un saka: “Esmu iemīlējies.” Vairs nepievēršu uzmanību, viss pāries. Pirmkārt, kas cilvēkā ir jāmīl ne izskats, bet intelekts, tu nevari bez draudzības, bez cilvēka iepazīšanās nevari neko veidot, tev cilvēks ir jāiepazīst. Piemēram, precības caur sludinājumiem ar ārzemniekiem, pilnīgi garām, absolūti garām. Tu zini, ka melnādainiem jāprecas ar melnādainiem, baltiem ar baltosarkaniem ar sarkanodzeltenam ar dzelteno. Es saprotu, ka kādreiz iemīlas, apprecas un viss kārtībā. Bet tas nav labākais variants, visām šīm tautībām ir sava mentalitāte, kas izraisīs vēlāk nesaskaņas. Precies ar saviem puišiem un savām meitenēm.

Ja kāds ir lasījis rakstnieka Mario Pjuzo grāmatu “Krusttēvs”, autors pēc uzrakstīšanas slēpās armijas bāzē, viņu gribēja nolinčot par šo grāmatu. Šajā filmā ir, manuprāt, parādīti reāli notikumi, filmā ir attēlots pat Pāvests Jānis Pāvils I, pastāv versijas, ka viņš tika noindēts, Vatikāna bankas mahināciju dēļ, viņš bija ticīgs cilvēks. Un šajā filmā “Krusttēvs” galvenajam varonim, ko attēlo Als Pačīno, viņu sauc Maikls, viņš kļūst par krusttēvu – donu –, viņš vada mafijas grupējumu. Un Maiklam savā dzīvē bija divas sievietes: viena bija amerikāniete, otra bija sicīliete. Ar sicīlieti viņš iepazinās Sicīlijā, kad viņš slēpās, viņš nevarēja būt Amerikā, samērā jauns vēl tad bija, viņam tā bija pirmā mīlestība, viņi apprecas, bet viņa iet bojā, viņa uzsprāga Maikla vietā mašīnā. Ar sicīliešu meitenīti viss bija labi, viņa lepojās ar savu vīru, tas bija dons, otrā laulība bija ar amerikāņu meiteni, kurai viss bija oficiāli: tikai tas, ko tu dari, kaut vai nav pierādāms, tu esi slepkava, tu esi nekas. Kas notika? Šķiršanās. Tāpēc ka savas tautas cilvēkam ir jāprecas ar savas tautas cilvēku. Jāprecas ar cilvēku, kam ir līdzīgi uzskati.

Nākošā nedēļā turpināsim mācīties punktus, ko nepaspējām: kā audzināt bērnus, mācīsimies, kas ir netiklība, vai var otrreiz precēties, kādām jābūt attiecībām laulāto starpā. Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā būvēt ģimeni?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Comments