TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Kā atrisināt problēmas? Garīgais aspekts

Publicēja 2019. gada 9. apr. 20:44Līga Paņina   [ atjaunināts 2019. gada 10. apr. 07:45 ]
Ziņas datums 10.04.19.

Paldies, draudze un komanda, par apsveikumiem dzimšanas dienā. Es jūs mīlu! Uz viena no maniem apsveikumiem ir attēlota lauva un blakus maza lauviņa. Dievam dzimst Dieva bērni. Mēs, Dieva cilvēki, kalpodami cilvēkiem, radām stipras personības – lauvas. Draudzes šī gada devīze ir: „Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja”. Tev ir Dieva svētība, un viss labākais tev vēl ir priekšā. Tu esi mazais lauva. Salīdzinājumā ar Dievu tu esi mazais lauva, bet salīdzinājumā ar cilvēkiem tu esi lielais lauva. Tu esi lauva, un tev nav nekas neiespējams. Vēl mani uzrunāja man dāvinātā papīra rozīte. Sveicējs man teica, ka šī roze radās tad, kad viņš klausījās slavēšanu. Slavēšana, pielūgsme, Dieva vārds, lūk, ko tā atraisa cilvēka sirdī. Cilvēks ir centies to, kas sirdī, attēlot šajā rozē.

Šodienas svētrunas tēma – „Kā atrisināt problēmas? Garīgais aspekts”. Šāds nosaukums ir tādēļ, lai tie cilvēki, kuri meklē risinājumu savām problēmām, var to atrast un noskatīties. Šis nebūs tikai vienkāršs problēmu risinājums. Mēs visi zinām to, ka, lai kaut ko iegūtu un kaut ko sasniegtu, lai Dieva valstība nāktu mūsu dzīvēs, arī tad, kad ir problēmas un mēs tās risinām, ir nepieciešams darbs. Nesen bija sprediķis par darbu; kad esi iekritis emocionālā bedrē, ir jāturpina strādāt un jādara pareizas lietas. Šodien es runāšu par garīgo aspektu. Lūgšanas arī prasa ieguldījumu. Es nerunāšu par fizisku darbu, plānošanu, komandas darbu, bet es runāšu par garīgo aspektu. Kas ir aspekts? Aspekti ir dažādi skatījumi, no dažādām pusēm, dažādas daļas. Šī būs garīgā daļa, kā atrisināt problēmas. Ne tikai savas problēmas, bet arī citu cilvēku problēmas.

Būs ļoti brīnišķīgs stāsts. Es jau kādas trīs nedēļas šo stāstu pārdomāju, pārlasu. Es nezinu, cik reizes es jau to esmu izlasījis. Es domāju par šīm Rakstu vietām. Stāsts ir no 1. Samuēla grāmatas, 1. un 2. nodaļas.

Un tur bija kāds vīrs no Ramataim-Cofimas, no Efraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, tas bija Ēlihus dēls, un tas atkal Tohus dēls, kas atkal bija efratieša Cūfa dēls. Un tam bija divas sievas, vienai bija vārds Anna, bet otrai bija vārds Penīna; un Penīnai bija bērni, bet Annai bērnu nebija. Un šis vīrs gāja ik gadus kalnup no savas dzimtās pilsētas uz Šīlo, lai pielūgtu Dievu, To Kungu Cebaotu, un lai Viņam upurētu kaujamos upurus; un tur bija divi Ēļa dēli Hofnus un Pinehass, kuri bija Tā Kunga priesteri. Un tanī dienā, kad Elkana nesa kaujamo upuri, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un viņas meitām devas, bet Annai viņš deva divkāršu devu, jo viņš Annu mīlēja, bet Tas Kungs bija viņas klēpi aizslēdzis. Bet viņas sāncense to daudz apbēdināja, to kaitinādama, pat novezdama līdz dusmām viņas miesas neauglības dēļ, jo Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi.Un tā notika gadu no gada: tiklīdz viņa nogāja Tā Kunga namā, tā šī to kaitināja, ka viņa raudāja un neēda.Tad Elkana, viņas vīrs, tai sacīja: "Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir noskumusi? Vai es tev neesmu vairāk vērts nekā desmit dēli?" Un tad Anna cēlās, kad bija ēdusi un dzērusi Šīlo. Jo priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie divi ieejas stabiem Tā Kunga svētnīcas priekšā. Un viņas dvēsele bija pilna skumju, tā lūdza nepārtraukti To Kungu un gauži raudāja. Tad viņa deva solījumu, sacīdama: "Kungs Cebaot! Ja Tu Savas kalpones bēdas uzlūkotu un ja Tu mani atcerētos un Tu arī neaizmirstu Savu kalponi, un piešķirtu Savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku Tam Kungam, un skujamais nazis nenāktu pār viņa galvu." Kad nu viņa vēl ilgi lūdzās Tā Kunga priekšā, tad Ēlis sāka vērot tās muti, jo Anna runāja savā sirdī, tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama, tāpēc Ēlis noturēja viņu par iedzērušu. Un Ēlis tai sacīja: "Cik ilgi tu būsi sava dzēruma varā? Lai no tevis atstājas dzēriena skurbums!" Bet Anna atbildēja un sacīja: "Ak, nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā. Neturi savu kalponi par tik negodīgu sievu, jo es esmu tikai līdz šim vaļu ļāvusi savām lielajām bēdām un savas sirds skumjām." Tad Ēlis atbildēja un sacīja: "Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi." Un viņa sacīja: "Lai tava kalpone atrod labvēlību tavās acīs." Un tad sieva aizgāja savu ceļu, un tā ēda, un viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi. Un tie cēlās agri no rīta, nometās zemē lūgšanās Tā Kunga priekšā un griezās atpakaļ un gāja uz savām mājām Rāmā. Un Elkana atzina savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu pieminēja. Un pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un nosauca viņu vārdā Samuēls, jo viņa sacīja: "Es to esmu izlūgusies no Tā Kunga." Un, kad viņas vīrs Elkana ar visu savu dzimtu nogāja kalnā, lai nestu Tam Kungam savu gadskārtējo kaujamo upuri un savu solījuma upuri, tad Anna negāja līdzi, bet sacīja savam vīram: "Kad puisītis būs atšķirts no krūts, tad es viņu uzvedīšu augšā, lai viņš parādās Tā Kunga priekšā un lai viņš tur paliek uz mūžu. Un viņas vīrs Elkana tai sacīja: "Dari, kā tev labāk patīk; paliec arī šeit, līdz kamēr tu būsi viņu atšķīrusi. Ka tikai Tas Kungs piepildītu Savu vārdu!" Tā šī sieva palika mājās un zīdīja savu dēlu, tiekāms tā viņu atšķīra no krūts. Un, kad viņa bija to atšķīrusi, viņa veda to sev līdzi, arī trīs vēršus un ēfu miltu, un vienu ādas trauku ar vīnu, un noveda uz Šīlo Tā Kunga namā; bet puisēns bija vēl jauns. Tad tie nokāva vērsi un pieveda zēnu pie Ēļa. Un viņa sacīja: "Mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo, mans kungs! Es esmu tā pati sieva, kas šeit pie tevis stāvēja, lūgdama To Kungu. Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, viņš ir no Tā Kunga izlūgts." Un viņi tur pielūdza To Kungu.” (1. Samuēla 1-2)

Vai tev ir problēmas? Atmodas laikā Latvijā viena no pirmajām reklāmām, kas parādījās, jo Padomju laikos reklāmu nebija, bija – „Jums ir problēmas? Tās atrisinās firma Auseklītis.” Šobrīd man katru dienu e-pastā nāk reklāmas ar kredītu piedāvājumiem. Viņi piedāvā atrisināt visas problēmas. Pasaule piedāvā daudzas lietas tavu problēmu risināšanai. Taču ir garīgais aspekts, kā atrisināt problēmas, un pavisam reāli tās atrisināt. Visiem cilvēkiem ir problēmas. Problēmas nav tikai ‘skāba’ seja. Pie problēmām es skaitu arī to, ka man ir mērķis, un to ir grūti sasniegt. Tas nav tā, ka esi saslimis, bet jau kas vairāk – tev ir MĒRĶIS. Dievs tev ir uzticējis kādus mērķus, kurus ir jāsasniedz. Mums draudzē ir kopīgi mērķi. Cilvēkiem ir konkrēti mērķi ģimenē, biznesā, bet, lai tos sasniegtu, ir jāmaksā pilna cena un jāiegulda laiks, jo pats no sevis nekas nenotiek. Pie problēmām mēs varam ierindot arī elementāru tiekšanos uz priekšu, lai nāktu Dieva valstība draudzē, mūsu dzīvēs, visās Latvijas draudzēs kopā, mūsu pilsētās un mūsu mājās. Lai Latvijas himna tiktu iedegta mūsu dvēselēs. Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dievs svētītu Latviju – tā ir mūsu problēma, tas ir mūsu darbs. Mums visiem ir pēc kā tiekties. Sliktākajā gadījumā mums katram ir kāda problēma, bet labākajā gadījumā ir darbs, kad mēs pēc kaut kā tiecamies. Problēmas ir jārisina. Mēs šodien mācīsimies garīgo aspektu, kā tās likvidēt.

Reiz dzīvoja kāds Dieva vīrs vārdā Elkana. Viņam bija divas sievas – Anna un Penīna. Tas bija laiks, kad tāda parādība eksistēja. Jēzus skaidri atbild, ka tas tā bija pieļaujams cilvēku cietsirdības dēļ. Penīnai dzima bērni, bet Annai bērnu nebija. Tajā laikā, ja cilvēks neatstāji aiz sevis dēlu, tad vecumdienās varēja palikt bez pabalsta, jo nebija kas atbalsta un turpina dzimtu. Annai nebija tieši šī problēma, ka viņai nav bērnu, viņai bija cita problēma. Šis pāris apzinīgi kalpoja Dievam, viņi bija Dieva cilvēki. Viņi katru gadu noteiktā laikā gāja uz svētnīcu, pienesa upuri, lūdza, slavēja Dievu, un darīja to regulāri. Tieši svētku laikā Penīna runāja sliktu pret Annu. Penīna Annu kaitināja, novesdama viņu līdz asarām, pat līdz dusmām, un tik ļoti, ka viņa šajā laikā pat neēda un nedzēra. Viņa bija tik tālu novesta, ka pat neēda. Tā bija viņas problēma. Par ko Penīna viņu kaitināja? Par to, ka viņai nav bērnu. Bībelē nav sīkāk aprakstīts, kā šis terors izskatījās, bet Annai bija ļoti smagi. Elkana ļoti mīlēja Annu, viņa sirds bija pieķērusies tieši Annai, bet Penīna viņam dzemdēja bērnus. Un minētajā laikā Anna atkal bija novesta līdz izmisumam. Pēc Dieva vārda var saprast, ka tieši tā bija Annas problēma – stāvoklis, kādā viņa atradās. Viņas vīrs bija ļoti labs. Elkana prasīja sievai, vai viņš nav vairāk vērts nekā visi bērni. Viņas lielākā problēma bija nevis tas, ka nav bērni, bet ka ir tāds stāvoklis ģimenē. Vīrs viņu mīlēja, bet sāncense viņu dzīvu ēda nost. Vai tu esi saskāries ar šo problēmu skolā vai ģimenē, kad kāds cits tevi ēd nost? Tas ir tāds vampīrisms, ka kļūst smagi, jo tu nepārtraukti dzirdi sliktu. Ar ko attaisnojas pagāni vai ļauni cilvēki? Ar to, ka draudze slikta, mācītājs slikts, jo kādu jau ir jāvaino. Var būt tāda problēma, ka tev jāklausās murgi par draudzi, par sevi, cik esi neveiksmīgs, nesmuks. Tas ir nepārtraukts terors, un tā bija Annas problēma.

Problēmas ir jārisina! Ir fizisks veids, kā tās risināt. Tu vari vienkārši aiziet citur, nomainīt dzīvesvietu. Un ir garīgs risinājums. Varbūt tu dari pareizas lietas, bet nav rezultāta. Kāpēc? Acīmredzot tam nav Dieva svētības vai arī tas nav īstais risinājums. Tāpēc ir vajadzīgs problēmu risināšanas garīgais aspekts. Mēs mācīsimies no Annas, kā viņa rīkojās. Ja šim stāstam Dieva vārdā ir veltīta pietiekami liela vieta, tad tas mums ir no Dieva, lai garīgi risinātu problēmas, jo mēs esam kā lauvas!

Kā problēmu risināja Anna? Būs deviņi punkti no šī stāsta. Kārtējo reizi, kad viņa gāja uz svētnīcu pienest upurus un pielūgt Dievu, viņa bija novesta tik tālu, ka viņa neēda un nedzēra. Viņa sēdēja svētnīcā, un netālu no viņas bija priesteris. Tur ir rakstīts, ka starp divām stabu ailēm sēdēja priesteris Ēlis. Anna no sirds lūdza Dievu, viņa izkratīja sirdi Dieva priekšā. Viņa nevis tajā brīdī apkaroja Penīnu, bet nāca pie Dieva, jo viņai nebija risinājuma. Viņa tā vienkārši nevarēja aiziet no vīra. Viņa lūdza nevis balsī, bet pie sevis domās. Priesteris uz viņu skatījās, un viņa izskatījās kā piedzērusies, jo lūpas kustējās, bet skaņas nebija. Viņš piegāja pie Annas un teica uz viņu, lai tas dzēriena skurbums no viņas atstājas. Anna atbildēja, lai viņš nedomā, ka viņa ir dzēruma varā, viņa esot godīga sieva, regulāri pielūdzot Dievu, bet viņai esot problēma, sāpes, un viņa tās izkratīja Dieva priekšā. Kad Anna nāca lūgt templī Dievu, tas atkārtojās gadu no gada, bet šī reize bija īpaša. Viņa teica Dievam: „Ja Tu, Kungs Cebaot, dotu man dēlu, tad es uz visu mūžu viņu novēlētu Tev.” Tu zini, ko nozīmē kaut ko novēlēt Dievam? Tas nozīmē atšķirt no krūts (izraēlieši mazuli zīdīja līdz trim gadiem) un atdot templī priesterim. Atdot templī to, ko tu visvairāk esi vēlējies, lai priesteris viņu skolo speciālās skolās, lai augtu nākamais priesteris. Vai daudzi no mums uz to būtu spējīgi? Pagāni mierīgi ir uz to spējīgi, agri atdodot savus bērnus bērnudārzos. Vai esi redzējis video sociālajos tīklos, kurā auklīte mazo bērnu vilka pa zemi? Masu medijos bija vesels skandāls. Mazs bērns negribēja nekur iet, un audzinātāja viņu vilka aiz rokas līdzi. Protams, nav smuki vilkt pa zemi un vēl kādam to nofilmēt. Psihologi uz to gudri atbildēja, ka vajadzēja pie bērna noliekties un paprasīt, kas viņam kaiš. Bet, kamēr pie viena bērna tu nolieksies, pārējie būs kaut kur izklīduši. Kādai sievietei piedzima seši bērni, un, kamēr vienu pārģērba, pārējie rāpoja uz visām pusēm. Cilvēki, kas īsti nesaprot, kas ir mīlestība, mazus bērnus atdod svešiem cilvēkiem, lai viņi viņus māca. Ko tu zini, kas notiek ar taviem bērniem?

Anna apsolīja Dievam to, kā viņai vēl nebija. Priesteris Ēlis viņai atbildēja, lai notiek viņai tā, kā viņa ir vēlējusies. Anna tajā brīdī pēkšņi iekšēji sajuta atbildētu lūgšanu. To var saprast no Rakstu vietas, ka viņa ēda, nebija vairs noskumusi, viņa sāka priecāties un kļuva normāla un priecīga, kaut gan viņai vēl nebija dēla. Viņa iekšēji bija saņēmusi atbildi no Dieva, ka viss ir nokārtots. Viņa devās mājās un kopā ar vīru nedaudz patīkami pastrādāja, un pēc laika piedzima Samuēls. ‘Samuēls’ tulkojumā nozīmē ‘izlūgtais no Tā Kunga’. Kad mazo Samuēlu atšķīra no krūts, tad Anna viņu aizveda uz svētnīcu, līdzi ņemot vēršus kā upurus. Mazajam puikam līdzi bija somiņa, un viņš tika atdots templī kalpošanai, skološanai. Mani aizkustināja tas, ka katru gadu mamma taisīja viņam jaunu mētelīti, nesa uz templi un pati viņu apgādāja, pienesot upurus. Rezultātā izauga Dieva vīrs, pravietis un faktiski arī ķēniņš. Tāds pats Dieva tautas vadītājs kā Mozus. Ko vairāk var vēlēties, ka tavi bērni kļūst par īstiem Dieva kalpiem. Katrā ziņā Anna tieši to vēlējās. Vai viņa varēja iedomāties, ka dēls, ko viņa novēlēja Dievam, izaugs par cilvēku, kurš garīgi ietekmēs miljoniem cilvēku? Īsts Dieva vīrs, novēlēts Tam Kungam. Tāds bija šīs stāsts, un tajā ir deviņi punkti.

1. Regulāri pienes upurus.

Elkana un Anna izpildīja visu to, ko prasīja tā laika reliģija, viņi dzīvoja dievbijīgu dzīvi, viņiem bija sistemātiska garīgā dzīve. Tas nozīmē regulāras lūgšanas, regulāri apmeklēti dievkalpojumi. Sistemātiski, regulāri dari to, ko vari darīt, esi tur, kur tev ir jābūt, ievēro Dieva principus, nes garīgus upurus. Tad, kad tu ej savā lūgšanu kambarī, tas ir tavs regulārais upuris, arī lasot Bībeli un veltot savu laiku Dievam, tas ir tavs regulārais upuris. Tiklīdz tu izaudz un spēj atteikties no kāda grēka un sper soli uz priekšu pareizos principos, lai ieviestu to savā dzīvē, tas arī ir regulārs upuris. Izstrādā savā dzīvē pareizus, labus ieradumus.

Bīskaps Andrejs Tiščenko man stāstīja kādu savas dzīves piemēru. Pirms kāda laika viņš bija mācītājs Ukrainā, un tajā laikā viņš dzīvoja ļoti lielā nabadzībā. Viņam bija tikai divi kurpju pāri, viens 41. izmēra un otrs 44. vai 45. izmēra, bet viņam pašam kājas izmērs bija 42. vai 43. Tātad vienas bija par mazu un otras par lielu. Ar tām, kuras bija par mazu, viņš sludināja savos dievkalpojumos, jo labāk izskatās, ka nav garas slēpes virsū, vajadzēja tikai kāju pirkstus ievilkt iekšā, lai mazāk spiestu. Un ar tām, kuras bija par lielu, viņš staigāja pa ielu, pirms tam sabāžot iekšā avīzes. Tas ir mācītājs, Dieva kalps. Nedaudz esmu iepazinis bīskapu Andreju Tiščenko un skaidri redzu viņā disciplīnu, un viņš no citiem arī prasa disciplīnu. Tad, kad viņš pie mums bija, viņš teica, ka draudzei ir vajadzīgs smags vārds, tāds, kurš cilvēkiem liek izmainīties. Es domāju, ka tieši disciplīna, regularitāte upuros ir panākumu atslēga. Viņš pats ir upurējošs cilvēks. Es domāju, ka tad, kad viņš bija pie mums ciemos, viņam bija īstais kurpju izmērs. 

2. Skaidri nosauc vārdā problēmu vai mērķi.

Mums katram savā ticības dzīvē skaidri jāapzinās savas problēmas un jānosauc tās vārdā. Mums ir skaidri jāapzinās savi mērķi un jānosauc tie vārdā. Lasīju par kādu notikumu Andreja Tiščenko grāmatā. Kādā Ukrainas vai Krievijas ciematā, dienā, kad laiks nebija īpaši saulains, bet gan vējains, kāds motociklists uzvilka savu jaku uz otru pusi, ar pogām vai rāvējslēdzi uz muguru, lai pretvējš mazāk sistos cauri. Arī tāpēc, ka viņam nebija ķiveres, avārijas brīdī viņam bija smags kritiens, un, kaut kur atsities ar galvu, viņš grāvī palika guļot. Kravas mašīnā brauca garām kolhoznieki un ieraudzīja, ka mocis mētājas uz ceļa un cilvēks guļ grāvī. Veči izleca ārā, domājot kā var palīdzēt, un viens no viņiem skatījās uz otrādi jakā ietērpto guļošo un teica, ka cietušajam galva nepareizi stāvot. Un tad tie kolhoznieki grieza atpakaļ galvu par 180 grādiem. Motociklists, protams, nomira, bet nevis no kritiena, bet no kakla skriemeļu lūzuma. Tādas lietas notiek tad, kad tu skaidri neredzi savu problēmu. Kad tu skaidri neredzi, kas ir kas. Draugs, mērķis ir skaidri jāredz!

3. Velti rezultātu Dievam.

Anna veltīja rezultātu Dievam. Anna pati teica: ”Ja Tu man dosi bērnu, es viņu veltīšu Tev.” Tas nozīmē to, ka ir jābūt pareizam motīvam, kāpēc tu kaut ko vēlies. Viss, ko tu lūdz no Dieva, viss, ko tu gribi saņemt ja tu gribi atbildi no Dieva, tad dari tā, lai tas, ko tu gribi, ir tas, ko arī Dievs grib. Lai tas kalpo Dieva slavai, lai tas kalpo cilvēkiem. Ja tu gribi bērnu, tad padomā, kāpēc tev bērns, ja tu viņu pēc tam izlaid un padari par ļaunu netikli? Bērnu radīt ir jēga tikai tad, ja esi gatavs viņu izaudzināt par kārtīgu cilvēku. Uzreiz ar domu un apņemšanos veltīt viņu Dievam.

Pie mums biznesa grupā bija ciemiņš. Es ik pa laikam uzaicinu kādu biznesmeni, no kura varam mācīties. Un viņš tā arī pateica, ka tad, kad viņam ir grūtāk, ir kāda problēma, viņš pienes Dievam lielākas naudas summas. Viņa naudas apgrozījumi ir bijuši vairāki miljoni, šobrīd viņš dodas politikā un stāsta, ka tad, kad viņam ir lielāka problēma, viņš nāk pie Dieva ar solījumu, ka atnesīs Viņam lielāku naudas summu, lai Viņš atrisina viņa problēmu. Faktiski viņš to naudu velta Dievam, to, ko vēl nav nopelnījis. Draugs, solījums, kuru par draudzes telpu būvniecību mēs pienesām šodien, ir precīzi tas pats. Un motīvs tam ir celt Dieva slavu Rīgā un visā Latvijā. Pareizs motīvs un pareizs solījums ir vieta, kur Dievs var palīdzēt. Dievam patīk tādi mūsu mērķi un tādi mūsu risinājumi, kas ir saistīti ar Viņa gribu. Tā var būt problēma, kura vēl nav atrisināta, vai mērķis, kurš vēl nav sasniegts, bet lai tas viss kalpo Dievam!

4. Vārds no Dieva.

Kad Anna atplauka un sāka ēst? Tad, kad Ēlis pateica vārdu no Dieva: “Lai Dievs tev piepilda tavu vēlēšanos, lai Dievs tevi svētī.” Vārds no Dieva ir vārds no Bībeles, tas var būt arī pravietiski izteikts vārds no mācītāja, arī kāda cita cilvēka izteikts vārds. Vislabākais pravietis ir tavs paša mācītājs, nevis kosmonauts, kurš par tevi neko nezina. Vienmēr esi uzmanīgs, ja cilvēks gudri runā, tā spēcīgi, bet viņam pašam nav nekādu panākumu. Tādā gadījumā neklausies viņā, klausies tādos cilvēkos, kuri kaut ko jau ir sasnieguši, kuri kaut ko tev tiešām var iemācīt. Tam ir jābūt vārdam no Dieva, nevis no viltus praviešiem. Kāds būs vārds no Dieva, ja tu esi saslimis? Ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts! Atrodi Dieva vārdā Dieva gribu šajā jautājumā. Ņem to Rakstu vietu un raksti uz sienas kaut vai, raksti savā prātā, raksti visur, kur vajag, un mācies no galvas, un uz šīs Rakstu vietas pamata lūdz Dievu. Un tas jau vairs nav tavs vārds, bet gan to ir teicis Dievs. Tā ir Dieva griba, jo tam ir pamats Bībelē.

Vakar notika evaņģelizācijas dievkalpojumi Purvciemā un Pļavniekos. Un bija kāds cilvēks, kurš zvanīja un aktīvi draudēja dievkalpojuma rīkotājiem. Arī mums tā ir bijis, kad gatavojam lielākus pasākumus, kāds mums piezvana un draud, ka uzspridzinās mūs. Mana sieva parasti atbild: “Bet jums gan ir grūta dzīve zvanīt par katru reklāmu un draudēt.” Un, kad viņa pajautā, kāds tam zvanītājam ir vārds un uzvārds, ar to arī visa saruna beidzas. Arī vakar kāds šizofrēniķis bija piezvanījis, pārējie izsaukuši policiju, policija atbrauca un pateica, ka dievkalpojuma nebūs, jo jāpārmeklē telpas. Nav svarīgi, Origo vai kāda cita iestāde, ja zvana un brīdina par spridzekli, tad vienmēr būs evakuācija. To zvanītāju noteikti atradīs un viņam būs bargs sods, jo cik gan tur valsts līdzekļi ir iesaistīti, lai pārbaudītu visādas viltus ziņas! Vai tu zini, kāpēc dievkalpojums tomēr notika? Es pateicu Sandijai, ka dievkalpojums būs, un tas bija vārds no Dieva. Tā kā Ēlis pateica Annai, lai notiek tā! Tas bija vārds no Dieva, pēc tam viņu pašu lūgšana. Policija visu pārbaudīja un aizbrauca, ārā bija labs laiks, cilvēki nekur neaizgāja, un viss notika. 19 jauni cilvēki bija dievkalpojumā, un uz sadraudzības mielastu palika 13 cilvēki.

5. Sirds lūgšana.

Anna lūdza sirds lūgšanu, tā ka pat viņu noturēja par piedzērušos. Un tikai tad, kad priesteris noskaidroja apstākļus, Ēlis viņai teica svētības vārdus. Lūgšanā ietilpst arī redzēšana tu redzi mērķi, tu lūdz par to, tu regulāri lūdz par to, cīnies savās lūgšanās. Šis ir pats svarīgākais ierocis – lūgšana. Dievs teica Ābrahamam: “Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo to Es gribu tev dot.” (1. Mozus 13:17) Dievs tev grib dot to, ko tu pārstaigāsi un redzēsi. Man pie darbistabas, kur es Dievu lūdzu, durvīm ir pielikts jauno draudzes telpu plāns, rasējums, jau ar nojauktu sienu. Lūgšanu laikā man tas palīdz redzēt, un es iztēlojos, kā mēs noturam dievkalpojumus lielajā telpā. Ņem palīgā savas smadzenes, iztēli un ieraugi rezultātu!

“Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā [..]” (Ecehiēla grāmata 21:24)

Kādā veidā tev vajag realizēt mērķi? Uzzīmē to sev garā, tas nozīmē – iztēlē, un no iztēles tas iesēdīsies tavā zemapziņā, sirdī. No lūgšanas, iztēles vari mēģināt arī izjust to visu. Redzi – sajūti – apliecini – ir. Starp citu, ļoti palīdz, ja esi dabūjis to garā, pateikt to arī citiem, ka, lūk, būs tā, tas notiks. Piemēram, šogad atkal mums ir jārīko Tautas lūgšanu sapulce. Ja es nebūtu publiski visiem pateicis, ka būs vēl viena tāda sapulce, iespējams, ka tā tad arī nebūtu, jo mēs jau tagad saskaramies ar problēmām, kuras mums traucē to noorganizēt, bet tā būs. Un tur neko nevar darīt, jo to esmu garā saņēmis, un publiski ir pateikts. Dievs Ecehiēlam lika uzcelt maketu un skatīties uz to. Tā gan nebija pozitīva lieta, ko Dievs vēlējās, jo tas bija sods, kam bija jānāk pār konkrētiem cilvēkiem, bet svarīgs ir princips. Dievs teica: “Iztēlojies to!”

Cik veca ir Amerika? Apmēram 300 gadus veca. Uz Amerikas kontinentu ar kuģiem pirmie devās eiropieši. Tie bija vīri ar vīziju, spēcīgi cilvēki un komandu līderi. Viņi atbrauca, uzcēla pilsētu, iecēla savu koncilu un vadību. Pagāja laiks, un pilsētas vadītājs teica, ka ir jāuzceļ ceļš 5 jūdzes uz rietumiem, dziļāk zemes iekšienē. Taču visi politiķi un vēlētāji atteicās to darīt, jo tam būšot pārāk lieli tēriņi. Pārsteidzoši, ka cilvēki ar tik lielu vīziju pēc kāda laika vairs neredzēja jēgu būvēt ceļu tālāk. Mums ir jāredz nākotne un risinājumi. Par vīziju ir jālūdz, par to ir jāpielūdz un jāslavē Dievs.

Un pie tiem piepildās pravieša Jesajas vārdi, kas saka: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu.” (Mateja 13:14-15)

Tie, kam ir vīzija un kuri redz tālāk, atrisinās savas problēmas un sasniegs savus mērķus.

6. Atbilde sirdī jeb iekšējs apliecinājums, ka lūgšana ir uzklausīta.

Tu redzi, tu lūdz, apliecini un saņem iekšēju pārliecību, ticību. Tādā veidā tavs prāts savienojas ar sirdi. Anna, kad saņēma Dieva atbildi, pēc lūgšanām vairs nebija noskumusi un atsāka ēst, jo viņa saņēma sirdī apliecinājumu, ka lūgšana ir atbildēta. Lūdz, apliecini, redzi ticībā tik ilgi, kamēr tas nosēžas tavā sirdī. Mums draudzē reizi mēnesī ir lūgšanu sapulce, un mums ir viens un tas pats lūgšanu saraksts, kas būtiski nemainās. Mēs lūdzam vienu un to pašu, kamēr tas nosēžas mūsu sirdīs. Lūdzot tu jau zini, ka lūdz par lietām, kuras noteikti būs, un dari tās lietas. Mēs lūdzam par LKR prezidenta Tālivalža Tālberga veselību, un viņa veselība uzlabojas. Mēs lūdzam par draudžu vienotību, un aizvien vairāk draudzes apstiprina dalību Tautas lūgšanu sapulcē. Mēs lūdzam, darām, apliecinām to, saņemam to sirdī, un viss notiek. Tā ir mūsu ticība, kad mēs regulāri pienesam upurus, ka zinām savus mērķus, ka mēs veltām savas prioritātes Dievam, ka mums ir vārds no Dieva. Tu lūdz, tici, dari, un tevī rodas pārliecība par neredzamām lietām.

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1)

7. Solījumu turēšana.

Ko tas nozīmē? Kad Anna saņēma atbildi sirdī un viņai piedzima Samuēls, kurš tika nodots templī kalpošanai, viņa turpināja regulāri pienest upurus, palīdzēja uzturēt Samuēlu un turpināja lūgt Dievu. Ēlis to redzēja un svētīja viņu, sakot, lai Dievs dod izlūgtā vietā vēl daudz citus. Un tā arī notika, Annai piedzima vēl 3 dēli un 2 meitas. Tajā laikā visi gaidīja dēlus un tam bija pamats, jo, ja nav dēla, nav turpinātāja, kas pārņem tēva zemi, īpašumus. Anna varēja neturēt solījumu, jo pēc 3 gadien viņa atveda zēnu Ēlim, atgādināja par sevi, taču likās, ka Ēlis viņu neatceras. Taču ir svarīgi turēt savu solījumu Dievam.

Kad mēs Limbažos vadījām draudzi un es biju mācītājs, mums bija vajadzīga draudzei ģitāra. Kāda draudzes māsa devās uz ārzemēm strādāt, lai iegādātos arī savai draudzei ģitāru. Es viņai teicu, ka nav pareizi doties prom no savas valsts, ka tepat viņa var būt svētīta. Taču šī māsa vēlējās braukt par katru cenu; un tā arī ir vieglāk, ka tu savai sirdsapziņai iestāsti, ka tu dari to tādēļ, ka Dievs tā vēlas, un tādā veidā tu pienesīsi kādu labumu Dievam un Viņa valstības darbam. Viņa atbrauca atpakaļ pēc kāda laika un bija ļoti atdzisusi Dievā, izremontēja savu virtuvi, bet ģitāru tā arī es neesmu ieraudzījis. Kaut gan tas bija pravietiski, jo pašlaik mums ir daudz ģitāru un citu mūzikas instrumentu. Ir svarīgi turēt savus solījumus. Svarīgi ir turēt to, ko tu apsoli ne tikai cilvēkam, bet arī Dievam. Ir svarīgi saglabāt savus motīvus, kādēļ tu to dari. Bieži cilvēki, atnākot uz grupiņu, ir bez darba, grupiņa sāk lūgt, šis cilvēks sāk mainīties, dabū darbu, taču darbs ir tajā laikā, kad notiek grupiņa, un viņš aizmirst, no kā viņš ir dabūjis šo darbu un kāpēc. Ja darbs ir grupiņas laikā, tas nav darbs no Dieva!

Es pastāstīšu, kāpēc es šodien varu te stāvēt un kalpot. Kad es atgriezos pie Dieva, es biju gatavs darīt jebkādu darbu. 2002. gadā bija bezdarbs, es devos uz bezdarbniekiem un jautāju pēc jebkāda darba ar jebkādu atalgojumu. Man vienmēr bija kāds darbiņš, arī par 2 latiem dienā. Man vienmēr iedeva kādu darbu, un es biju laimīgs. Kādā lauku saimniecībā es jau pirmajā dienā priekšniekam pateicu, ka strādāšu, taču trešdienās noteiktā laikā došos prom. Priekšnieks piekrita, taču darba gaitā gan priekšnieks, gan kolēģi sāka izprašņāt mani un bija neapmierināti ar manu privilēģiju. Es turpināju trešdienās doties prom četros, neatkarīgi no darba apjoma. Es neklausījos un gāju, jo man bija dievkalpojums. Mans motīvs, Kurš man to visu bija devis, bija Dievs, un Viņam es arī pateicos un pie Viņa gāju. Pāri visam ir Dievs! Anna turēja savu solījumu un dabūja vēl piecus bērnus izlūgtā vietā!

Kādā klipā Rodnijs Hovards-Brauns atspoguļo, kā viņš sāka savu kalpošanu. Viņam piedzima meita ar iedzimtu kaiti, un 18 gadu vecumā viņa nomira viņam uz rokām. Ko tādā situācijā darīt Dieva vīram? Kas ir vainīgs? Viņš, velns, Dievs? Viņam bija skaidra sapratne, ka tas nav Dievs, tas ir velns. Viņš velnam pateica, ka tā dēļ pievedīs 100 miljonus cilvēku Kristum. Viņš apsolīja to Dievam! Viņš aktīvi turpina to darīt.

8. Slava un pateicība.

Bībelē mēs varam lasīt daudz skaistus Annas slavas un pateicības vārdus Dievam. Slavē un pasakies Dievam! Vienmēr pasakies Dievam par to, ko Viņš ir darījis tavā dzīvē. Pasakies jau pirms Viņš to ir izdarījis tavā dzīvē, par to, kas tikai būs. Slavē Dievu ne tikai mājās, bet arī dievkalpojumos un mājas grupiņās.

9. Regulāri upuri.

Turpini kā Anna dot upurus, lūgt Dievu, audzināt bērnus, turpini doties uz priekšu, un tevi gaida panākumi, tu sasniegsi mērķus un pats labākais tavā dzīvē vēl ir tikai priekšā. Motivatoru un mācītāju Mailzu Manro (Myles Munroe) vietējie mācītāji sāka apskaust viņa panākumu dēļ. Taču Mailzs izvēlējās vairākas reizes gadā dāvināt dārgas dāvanas šiem mācītājiem jeb pienest regulāru upuri. Pēc laika šie mācītāji atzina viņu.
Iespējams, arī tev šobrīd apkārt ir kādi cilvēki, kuri „izlej indi” pār tevi, arī mums kā draudzei ir savi nelabvēļi. Bet Dievs dod Savu vārdu tev, man, mums: „(..) tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." (Marka 16:18 )

„Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Mēs esam tie, kam nekāda nāvējoša inde nekaitēs. Un, kas otram bedri rok, pats tajā iekritīs. Dāvids saka: Likšu savu kāju uz pretinieka skausta un ar prieku noraudzīšos uz sakauto pretinieku. Mēs esam mazie dāvidi, mazie lauvas, un kopā esam spēks!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā atrisināt problēmas? Garīgais aspekts” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Esi aicināts atbalstīt draudzes darbu ziedojot:
EKD "KRISTUS PASAULEI"
Reģ. Nr. LV 99500003902
Parka 24a-21, Limbaži, LV-4000
AS "SEB banka"
SWIFT kods: UNLALV2X 
Konta numurs: LV77UNLA0050008074909

Vairāk informācijas šeit: http://www.marcisjencitis.lv/ziedojumiem
Comments