TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Izdzen velnu no savas dzīves!

Publicēja 2019. gada 7. okt. 19:11Līga Paņina   [ atjaunināts 2019. gada 8. okt. 21:49 ]
Ziņas datums 08.10.19.

Bībele saka, ka Jēzus vakar, šodien un mūžīgi ir tas pats! Atverot Bībeli, mēs redzam, cik daudz brīnumu Jēzus darīja, cik daudz slimo dziedināja un pat mirušos augšāmcēla. Bībelē teikts, ka tad, kad mēs nonāksim debesīs, tur būs dzīvības koks, un, kā jebkuram kokam, tam būs lapas, un, kad tev kaut kas sāpēs, tu noplēsīsi lapiņu un pieliksi pie sāpošās vietas un būsi pilnībā dziedināts. Slava Dievam, ka tu esi ticīgs cilvēks, slava Dievam, ka tu esi draudzē! Slava Dievam, ka jūsu draudze uzņemas atbildību par savu zemi, un šī zeme būs svētīta. Šeit dzīvos vislaimīgākie cilvēki, vispriecīgākie cilvēki, kuri uzplauks it visā. Tam ir jātic. Jums viss ir labi un būs vēl labāk, jo Jēzus nedara sliktāk, Viņš dara tikai labāk. Pats galvenais ir ticēt! Cilvēki prasa, ko nozīmē ticēt. Es viņiem vienmēr saku – pareizi domāt, pareizi runāt un pareizi rīkoties. To sauc par ticību! Ja cilvēks nepareizi domā un runā, tad agri vai vēlu viņš sāks nepareizi rīkoties. Mācies pareizi domāt. Par to ir rakstīts Bībelē. Ir jādomā tā, kā saka Bībele! Ja Bībele saka, ka tu esi taisnais, tad piekrīti tam. Ja Bībele saka, ka Dievs tevi ir atpircis no lāstiem, tad piekrīti tam. Veido pareizu domāšanu! Pēc pareizas domāšanas vienmēr jāseko pareiziem vārdiem. Bībele saka, lai nabagais saka, ka viņš ir bagāts. Varbūt tu esi nabags, bet kaut vai pasaki to, ka esi bagāts. Kā lai tu to pasaki, ja esi nabags? Dievs darbojas saskaņā ar mūsu vārdiem.

Sāc runāt, un Dievs rīkosies. Ja tu negribi, lai Dievs rīkojas, tad neko nesaki. Mūsu mutē ir mūsu svētības. Bībelē teikts, lai vājais par sevi saka, ka viņš ir stiprs, jo ar to viss sākas. Tad, kad ir pareiza domāšana, pareizi vārdi un pareizi darbi, tad Dievs nāk un dara brīnumus. Sieviete, kurai divpadsmit gadus bija asiņošana, iztērēja visu naudu, lai samaksātu ārstiem, bet viņai kļuva sliktāk. Bet tad viņa mainīja savu domāšanu. Viņa padomāja, ja viņa atnāks pie Jēzus un kaut tikai pieskarsies Viņa drēbēm, tad būs dziedināta. Viņa nolēma, ka viņa būs dziedināta. Dzīves maiņa sākas ar pareizām domām. Vienkārši nolem savā galvā, ka esi dziedināts un svētīts. Slimajai sievietei gan bija par maz, ka viņa nolēma, viņa arī teica pati sev. Viņa runāja pie sevis: „Pieskaršos un tikšu dziedināta.” Pēc tam viņa izgāja cauri pūlim, ieraudzīja Jēzu un pieskārās Viņa drēbēm. Jēzus teica, ka kāds Viņam ir pieskāries. Mācekļi sāka smieties un teica Jēzum, ka Viņš taču esot pūlī, visi Viņam pieskaroties.

Mēs bijām Dienvidkorejā, tur bija korejiešu sludinātājs, un mums tulkoja no korejiešu valodas krievu valodā. Korejiešu sludinātājs teica: „Svētais Gars tev pieskarsies.” Tulks iztulkoja: „Svētais Gars tevi pataustīs.” Mēs arī smējāmies, jo mēs taču gribam, lai Svētais Gars mums pieskaras. Asiņojošā sieviete pieskārās Jēzum, un Jēzus teica, ka no Viņa ir izgājis spēks. Es esmu lūdzis par daudziem cilvēkiem, un dažbrīd var just, ka no manis kaut kas iziet. Tas ir Dieva spēks, kas iziet. Mēdz būt arī tā, ka, uzliekot cilvēkiem rokas un lūdzot, nekas nenotiek. Kāpēc? Jo viņiem nav ticības. Tev ir jābūt ticībai! Pareiza domāšana, pareizi vārdi un pareiza rīcība – tā ir ticība. Sieviete saņēma pilnīgu dziedināšanu, un Jēzus viņai teica, ka viņas ticība ir viņu glābusi. Viņš neteica: „Es esmu tevi dziedinājis.” Viņš teica: „Tava ticība ir tevi izglābusi un dziedinājusi tevi.” Bībele saka, ka ticīgajiem viss ir iespējams. Tava ticība tevi glābs, dziedinās, svētīs un mainīs visu tavu dzīvi, jo ticīgajiem viss ir iespējams. Ticība rodas mūsu sirdī. Tu nevari darīt brīnumus, bet tu vari parūpēties, lai tev būtu ticība. Man patīk veidot savu ticību. Es saku cilvēkiem, lai viņi nestāsta man, ka viņiem kaut kas nesanāk, jo man tas nav interesanti. Man interesanti ir tas, kas viņiem ir izdevies. Jo tad, kad tu stāsti, ka tev kaut kas izdevās, tu cel manu ticību un es sāku ticēt. Ja jums izdevās, tad arī man izdosies. Es nevēlos krāt informāciju par to, kā kādiem kaut kas neizdevās. Man ir interesanti savākt tādu informāciju, kā cilvēkiem kaut kas izdevās. Es nebraucu uz tādu draudzi, kas ir mirusi, jo man nav interesanti skatīties uz draudzi, kura ir izjukusi, kura neaug. Man nav interesanti redzēt draudzi, kurā cilvēki netiek glābti. Es braucu uz citu pasaules galu, lai paskatītos uz draudzes telpām, kuras ir 3x3 kilometrus lielas, un tajās vienā dievkalpojumā pulcējas 3 miljoni cilvēku. Ja viņiem izdevās, tad arī mums izdosies. Mums viss izdosies! Tev viss izdosies! Tu visu varēsi! Jo mums ir ticība, kas glābj, dziedina un svētī. Jo mums sirdī ir Dieva ticība, kas spēj visu mainīt!

Un, nākuši pie mācekļiem, viņi redzēja daudz ļaužu pie tiem un rakstu mācītājus, kas ar tiem sarunājās. Un tūdaļ visi ļaudis, kas Viņu redzēja, izbijās un pieskrējuši To sveicināja. Un Viņš tiem vaicāja: "Ko jūs ar tiem runājāt?" Un viens no ļaudīm Tam atbildēja: "Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja.”” (Marka evaņģēlijs 9:14-18 )

Jēzus mācekļi kaut ko spēj un kaut ko nespēj. Bet zini, ar ko atšķiras Jēzus mācekļi? Viņi cenšas. Mēs cenšamies! Mēs cenšamies visiem palīdzēt. Es zinu, ka mācītājs Mārcis cenšas. Viņš cenšas visus dziedināt un atbrīvot, stipri cenšas sludināt patiesību. Mācītājs cenšas, lai visi nonāktu debesīs. Ne šodien, bet pēc kādiem simts gadiem. Viņš cenšas, un viņam ne viss izdodas, jo viņš taču nav Jēzus. Viņš ir Jēzus māceklis. Slava Dievam par visiem mācekļiem, kuri cenšas! Jēzus Kristus ar vēl trīs mācekļiem, Pēteri, Jāni un Jēkabu, uzkāpa kalnā, un tur viņi redzēja apskaidroto Kristu. Viņa drēbes spīdēja, Jēzus pats tika apgaismots, un no Debesīm nāca balss. Un mācekļi teica: “Jēzu, cik te ir labi! Cik te ir forši!” Arī mēs varam teikt: “Kāda svaidīta konference, kāda slavēšana, tik daudz svētību!” Mācekļi gribēja kalnā celt trīs teltis un palikt tur dzīvot, lai pastāvīgi baudītu Dieva klātbūtni. Arī mēs varam vienmēr piepildīties ar to, krist Garā, sludināt un pravietot cits citam: “Dievs runā tā! Viss būs labi.” Un atbilde būs tāda pati: “Tā runā Tas Kungs: tu esi labs cilvēks.” Un tā mēs teiksim cits citam, baudīsim no tā, smiesimies Garā, gulēsim uz grīdas un priecāsimies par Dieva klātbūtni, un būsim laimīgi cilvēki. Bet Jēzus saka: “Nē, nē, nē. Mums ir jākāpj lejā. Jo mums kaut kas ir jānes cilvēkiem.” Ja tu visu savu dzīvi vēlies pavadīt kalnā, tu esi slikts kristietis. Es saku, ka tu esi slikts kristietis, reliģiozs kristietis. Tādi grib dzīvot tikai sev, visu darīt tikai sev. Īsts kristietis saņem svētības, svaidījumu un pēc tam iet, jo lejā viņus gaida apsēsti cilvēki. Un mūsu uzdevums ir ievest cilvēkus brīvībā. Mūsu uzdevums ir viņus atbrīvot! Mums nav jāslēpjas draudzē vai kādā citā garīgā vietā, bet jāiet pie cilvēkiem, lai viņi būtu brīvi.

Jēzus nokāpa no kalna, un tur cilvēki strīdējās, farizeji ar mācekļiem. Kādēļ farizeji strīdējās? Jo mācekļi centās izdzīt velnu no zēna, bet viņiem tas neizdevās. Atnāca farizeji un sāka teikt: “Tagad nav nekādu dziedināšanu. Mūsdienās neviens nevienu nedziedina. Jūs esat vienkārši afēristi, bandīti, nepareizie cilvēki. Jūs mānāt cilvēkus, ka ir iespējama dziedināšana, bet viņi netiek dziedināti. Dziedināšanas nav!” Es gribu jums teikt, ka cilvēki tiek dziedināti! Jo Jēzus vakar, šodien un mūžīgi ir tas pats, nekas nav mainījies. Bet dziedināšanai ir vajadzīga tava ticība. Kāds ir teicis: “Ja tu vēlies redzēt brīnumu kā Jēzus laikā, tev ir jābūt ticībai kā Jēzus laikā.” Jēzus prasīja, par ko cilvēki strīdējās, un atnāca zēna tēvs, pilns sāpju un dvēseles ciešanu, jo viņa ģimenē bija slims bērns. Un viņš nekādīgi nevarēja palīdzēt. Viņa slimība bija neārstējama. Viņam bija tāda problēma, kādu neviens ārsts nevarēja atrisināt. Un viņš par to stāstīja Jēzum: “Jēzu, mans puisēns ir slims, jo viņā kaut kas ir. Un ik pa laikam tas gars, kas ir viņā, satver viņu un mētā.” Citā vietā Bībelē ir rakstīts, ka ļaunais gars zēnu met ugunī un ūdenī, lai viņu iznīcinātu. Zēna tēvs teica: “Ja Tu kaut ko spēj, apžēlojies un izdari kaut ko.”

Pasaule ir garīga. Vai tev tas patīk, vai nē, bet mēs dzīvojam garīgajā pasaulē. Ir dievišķā garīgā pasaule, kurā ir eņģeļi un Svētais Gars (Viņš ir ar mums un mūsos, mēs esam Svētā Gara templis), un ir velnišķīgā garīgā pasaule, kurā ir dēmoni un ļaunie gari. Tāpat kā cilvēkā var dzīvot Svētais Gars, viņā var dzīvot arī dēmoni, radot slimības, problēmas un nekontrolējamu uzvedību. Šāda situācija bija apsēstā zēna dzīvē. Viņš bija normāls bērns, kurš mīlēja savu tēvu. Zēns darīja visu, ko tēvs viņam teica, bet tad kaut kas viņa iekšienē pārņēma viņu un viņš vairs sevi nekontrolēja. Viņš krita zemē, ugunī un ūdenī. Daudzas reizes viņš bija uz dzīvības un nāves robežas. Kas tā bija par slimību? Tā nebija parasta fiziska slimība, to bija izraisījis nešķīsts gars. Šis ļaunais gars satvēra viņu un mētāja. Es domāju, ka viņš bija saskrāpēts, apdedzināts, ar zilumiem un brūcēm. Bija brīži, kad zēns sevi kontrolēja, un bija tādi brīži, kad viņš sevi nekontrolēja.

Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Mozus 3:15)

Bībele stāsta, ka Dievs liks ienaidu starp sievas dzimumu (cilvēku) un čūsku (velnu). Tātad tev ir jābūt ienaidā jeb karā ar sātanu. Vai nu tu viņu izdzīsi, vai arī viņš tevi iznīcinās. Ienaidam ir jābūt, jo Dieva vārds tev māca mīdīt ar kājām velnu, kāpt viņam uz galvas un iznīcināt, bet velns kodīs tev papēdī. Tas ir labs stāvoklis. Ja velns ir zem tavām kājām, tu viņam kāp uz galvas, un tajā pašā laikā viņš tev kož. Kamēs mēs dzīvojam uz zemes, velns mums katram mazliet kodīs. Tādēļ uz zemes nebūs pilnīgas laimes, nebūs pilnīga prieka. Simtprocentīgi labs garastāvoklis nebūs, jo ir velns, kurš pastāvīgi kož. Tev viss var būt kārtībā, un tomēr nebūt kārtībā. It kā ģimenē viss ir labi, bet tik un tā kaut kas kož. It kā ar naudu viss ir labi, bet tomēr kaut kas nav labi. It kā tu mīli Dievu, bet ir kaut kāds slikts garastāvoklis. Izklausās pazīstami? Jo velns kodīs tev papēdī, un ar to būs jāsamierinās. Bet tev pastāvīgi viņam jāsit pa galvu. Kad velns ir zem tavām kājām, tas ir normāli, kad viņš tev reizēm iekož, arī ir normāli, bet nav normāli, ja velns ir tevī.

Reizēm cilvēki netic velniem un ļaunajiem gariem, nekā tāda neesot, mēs esam normāli un brīvi cilvēki, mums viss ir kārtībā. Iedomājies, ka tu nopērc labu māju, samaksā par to naudu, bet tur zem grīdas dzīvo žurka. Sanāk, ka ne tikai māja ir tava, bet žurka arī. Paklausies, neaizstāvi žurku! Žurka ir jāizdzen, jānogalina. Nevajag viņai celt mājiņu. Daudzi kristieši saka, lai neaiztiek viņu velnus, lai tie dzīvo, bet velniem ir savi laiki. Ļaunie gari var mierīgi dzīvot, nekādīgi sevi neizpaužot. Tu vari lūgt Dievu, bet viņš tevī iekšā guļ un neko nedara. Tu sludini, viņš guļ. Bet viņam ir savs laiks, kad velns var pamosties un satvert cilvēku. Tāpēc nereti mēs redzam normālus, labus cilvēkus, kuri kļūst dīvaini. Kāda sieviete atnāca pie manis un stāstīja: “Man ir ģimene. Mēs ar vīru esam nodzīvojuši kopā trīsdesmit gadus. Mums ir četri bērni. Es mīlu vīru, un vīrs vienmēr ir mīlējis mani. Lūk, vienā dienā viņš piecēlās un aizgāja pie citas sievietes. Vienkārši tā, kaut mīlēja.” Kā to izskaidrot? Daudzas lietas cilvēku dzīvē ir grūti izskaidrot. Kādēļ kāds mācītājs kalpoja Dievam un negaidot aizgāja pie prostitūtas vai sāka dzert? Kāpēc cilvēks normāli dzīvo, bet tad pēkšņi pamet savu ģimeni? Sieviete, no kuras bija aizgājis vīrs, teica, ka nekā slikta viņu ģimenē nebija, un viņai pat bija interesanti, kāda ir šī cita sieviete – skaistāka, labāka, jaunāka, gudrāka, bagātāka? Neviens nevar apturēt sievietes ziņkārību, un viņa aizgāja paskatīties. Izrādījās, ka tā sieviete ir vecs pakaramais. Vīrs atstāja savu sievu, kuru mīlēja, mājas un bērnus un aizgāja pie veca pakaramā! Viņš atgriezās pēc mantām, raudāja un teica, ka mīl, bet savāca savas mantas un aizgāja. Man ir viena atbilde – tas nav viņš. Kāds viņu ir satvēris un aizvilcis lāstā. Ja velns dzīvo cilvēkā, viņš tur nedzīvo tāpat vien. Nesen man zvanīja kāds puisis un teica: “Mācītāj, man ir vēlme kalpot Dievam, es vēlos sekot Dievam visu savu dzīvi, es gribu dzīvot svētu dzīvi, es gribu visu darīt Dievam. Vai es drīkstu mācīties misionāru skolā?” Es teicu, ka, protams, viņš var. Dažas dienas pirms skolas sākšanās es atvēru Facebook un redzēju viņa fotogrāfijas ar vārdiem: Cik žēl, brāli, ka tu esi miris. Viņam bija trīsdesmit gadi, viņam bija plāni kalpot Dievam. Viņš pat nolēma dzīvot Viņam! Bet tieši pirms kalpošanas skolas sākuma viņš atbrauca uz savu dzimto pilsētu Mariopoli un nolēma nopirkt narkotikas. Viņš nebija lietojis narkotikas desmit gadus, bet šī deva viņam bija liktenīga.

Kādēļ cilvēkam var būt kādas domas un plāni, bet dzīvē viņš rīkojas pretēji? Esmu redzējis daudz cilvēku, kuriem bija labi plāni un labas domas, bet viņi darīja pavisam citas lietas, un to nevar izskaidrot citādāk, kā tikai ar velnu viņos. Ja velns tev kož papēdī, tas nav nekas traks, mums visiem ir grūtības un pārbaudījumi, un tev ir jāiemācās kāpt virsū velnam, bet, ja ļaunie gari ir tevī, reizēm tu jūti, ka sevi nekontrolē. Parādās kaut kādas vēlmes, kaislības, un tu nevari pats sevi savaldīt, tavas rokas pašas stiepjās pēc pornogrāfijas, narkotikām, alkohola, un nešķīstība pārņem tevi. Netīras lietas aizklāj tev acis, un tu nevari sevi savaldīt. Tas nozīmē, ka tevī dzīvo dēmoni. Tēvs nevarēja palīdzēt savam apsēstajam dēlam, kad to satvēra un raustīja velni. Kādus cilvēkus satver depresija. Nav zināms, ko darīt ar cilvēku, kad viņš iekrīt depresijā, jo melna tumsa aizver viņa acis, aizklāj sirdi, un talantīgs un gudrs cilvēks ar labiem plāniem pēkšņi vairs nevēlas dzīvot. Klau, ja tevi kāds satver, labāk ir no tā atbrīvoties, neaizstāvēt to un padzīt. Ja tu aizstāvēsi savu velnu, tad pienāks diena, kad viņš tevi pazudinās. Jēzus izdzina šo ļauno garu no zēna un atdeva bērnu vecākiem. Ir dažādas vairāku soļu programmas, lai cilvēki atbrīvotos no narkotikām vai alkohola. Es tev atklāšu noslēpumu: nevajag nekādu programmu, vienkārši ir jāizdzen velni. Tā ir pati labākā programma. Ja no cilvēka izdzīs nešķīstos garus, viņš būs brīvs. Bībele saka:

Ja nu Dēls jūs darīs brīvus, jūs patiesi būsit brīvi.” (Jāņa evaņģēlijs 8:36)

Velni nav velniņi ar radziņiem, bet gan reāls spēks, kas dzīvo cilvēkos, izraisot priekšlaicīgu nāvi, vēzi, dažādas atkarības, pašnāvību, izvirtīgu seksu, nešķīstību. Ļaunie gari paverdzina cilvēkus un piespiež viņus dzīvot kā pagadās. Turklāt tam nav izņēmumu. Tevi neaizsargās tas, ka esi mācītājs, līderis, kristietis. Lai kas tu arī nebūtu, tev ir jāatbrīvojas no velniem. Es atceros kādu stāstu. Brāļi no kāda rehabilitācijas centra vasarā aizbrauca uz jūru Krimā. Viņi paņēma katamarānus, peldēja pa jūru un piepeldēja pie kāda desmit metrus augsta kalniņa. Viņi sāka lekt no tā un peldēties, bet viens puisis nelēca. Viņu pasauca, bet viņš negribēja un negāja. Tad visi peldēja tālāk un piepeldēja pie kādas trīsdesmit metrus augstas klints. Viņi teica, ka tur gan nekāps, jo tas ir bīstami, bet šis puisis, kurš negribēja lekt no desmit metru augstuma, teica, ka tūlīt nolēks. Pārējie teica, ka viņš ir muļķis, arī zvejnieki brīdināja nelekt, jo pie šīs klints daudzi bija gājuši bojā. Visi zināja to vietu, ka tur neviens nelien un nelec. Puisis to saprata, bet kāpa augšā, uzkāpa, ieskrējās un noleca. Kad brāļi ieraudzīja asins peļķi, viņi paņēma viņu, aizveda uz Jaltas slimnīcu pie profesora, un viņš redzēja: lauzta kāja, bojāti iekšējie orgāni, saišu plīsums, smadzeņu satricinājums. Ārsti teica, lai lūdz Dievu, jo viņam nav izredžu, tikai Dievs var palīdzēt. Brāļi piezvanīja, un visa draudze lūdzās par viņu. Mēs lūdzām, gavējām un kliedzām, un puisis atveseļojās. Pēc nedēļas es viņu satiku draudzē. Viņš vēl kliboja. Es viņam pajautāju, kāpēc viņš leca, un viņš atbildēja, ka pats nezina. Esot kaut kas uznācis un viss. Es viņam jautāju par viņa ģimeni. Šī puiša tētis brauca ar auto pāri tiltam, pagrieza stūri un nokrita no tilta, un neviens to nevar izskaidrot. Viņam bija arī brālis, kurš strādāja ogļraktuvēs, un tur ir slīdošā lenta, pa kuru transportē ogles. Visi zināja, ka nedrīkst sēdēt uz šīs lentas. Bet viņš apsēdās, un, kad tā sasniedza šahtu, tur viņu samala ar asiem zobratiem. Viņa māsa strādāja dārzā un raka bedri, un izvilka no tās kaut kādas spalvainas olas, un paņēma tās rokās. Nākamajā dienā viss viņas ķermenis bija klāts ar ekzēmu, strutainām pumpām. Viņa brauca pie dažādiem ārstiem, un neko nevarēja padarīt, kamēr viņa nenāca pie Dieva un nenožēloja grēkus, un Dievs salauza šo lāstu. Dažās ģimenēs un vietās dzīvo velni, un viņi pāriet no vecākiem uz bērniem, no brāļiem uz māsām. Lūk, kāpēc daudzās dzimtās ir cukura diabēts, sirds slimības un citas slimības. Pati briesmīgākā ir priekšlaicīga nāve. Ukrainā tic, ka nevajag svinēt 40 gadu jubileju, jo četrdesmit gados cilvēks var nomirt. Daudz cilvēku mirst priekšlaicīgi. Tā tam nevajadzētu būt. Cik ilgi cilvēkam būtu jādzīvo? Mozus teica, ka 70 gadus, bet, ja kāds ir ļoti stiprs, tad 80 gadus. Viņš pats nodzīvoja 120 gadus. Kas ir 70 gadi? Tas ir tad, kad tu naktī ēd speķi un uzdzer kafiju, kas taisīta no Doņeckas oglēm, lūk, tad tev jānodzīvo septiņdesmit gadi. Bet mēs esam kristieši, neviens no mums nedzer un nepīpē, dzīvo veselīgi un uz Makdonaldu iet reti. Mums ir jādzīvo 120 gadi. Cilvēkus nogalina velns.

Un tie nonāca viņpus jūras, geraziešu zemē. Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu, kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt. Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt. Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem. Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē un brēca ar stipru balsi un sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!" Jo Viņš uz to sacīja: "Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!" Un Viņš tam jautāja: "Kāds tev vārds?" Un tas Viņam saka: "Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz.” Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš neizdzītu tos no tā apgabala. Bet tur pie kalna liels cūku pulks bija ganos. Un tie Viņu lūdza, sacīdami: "Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam." Un Viņš tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no krasta iegāzās jūrā. To bija ap divi tūkstoši, un tās noslīka jūrā. Un viņu gani bēga un stāstīja to pilsētā un uz laukiem; un tie izgāja raudzīt, kas noticis. Un tie nāk pie Jēzus un ierauga ļauna gara apsēsto tur sēžam apģērbtu un pilnā prātā, to pašu, kam tas leģions bijis; un tie izbijās. Un tie, kas to bija redzējuši, viņiem stāstīja, kā ļaunā gara apsēstam bija noticis un par tām cūkām. Un tie sāka Viņu lūgt, lai no viņu robežām izejot. Un, kad Viņš kāpa laivā, tad ļaunā gara apsēstais Viņu lūdza, lai tas varētu palikt pie Viņa. Bet Viņš tam neļāva un saka tam: "Ej savās mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev darījis un kā Viņš par tevi apžēlojies.” Un tas nogāja un sāka sludināt visā desmit pilsētu apgabalā, ko Jēzus tam bija darījis, un visi brīnījās.” (Marka evaņģēlijs 5:1-20)

Reiz Jēzus nolēma aizbraukt uz geraziešu zemi, un, kad Viņš izkāpa no laivas, krastā Viņu sagaidīja velnu apsēsts cilvēks. Bībele saka, ka šo cilvēku velns dzina tuksnesī, dēmoni viņu satvēra un vilka uz tuksnesi; viņš dzīvoja kapos un kalnos. Tāpat Bībele saka, ka viņš sita sevi ar akmeņiem. Ja dēmons dzīvo cilvēkā, tad viņš tur ir, lai iznīcinātu cilvēka dzīvi. Bībele atklāj, ka velns ir atnācis, lai melotu, zagtu un nogalinātu. Ja viņam neizdodas nogalināt cilvēku, tad viņš pilnībā viņu apzog. Tāpēc es saku, ka kristiešiem ir jābūt brīviem cilvēkiem. Tev pašam ir jābūt vēlmei atbrīvoties no ļaunajiem gariem. Tev pašam ir jāpieņem lēmums, ka tevī velni nedzīvos. Jēzus satikās ar geraziešu apsēsto. Viņš bija skrambās, netīrs, viss sasists, satriekts, izmocīts. Mēs bieži vien sakām, ka cilvēks pats ir vainīgs, jo pats tādu dzīvi ir izvēlējies, pats nolēmis tā dzīvot. Nekad neesi tik lepns, lai domātu, ka tava dzīve ir tavās rokās. Tava dzīve ir Dieva rokās! Velns ir iznīcinājis un nogalinājis daudz spēcīgu cilvēku, jo šie cilvēki ir dzīvojuši ar ļaunajiem gariem.

Apsēstais cilvēks nokrita uz ceļiem Jēzus priekšā, jo viņš meklēja brīvību. Viņš saprata, ka viņa liktenis būs nelaimīgs. Viņš lūdza, lai Jēzus viņam palīdz. Ļaunie gari, kas bija viņā, sāka runāt ar Jēzu. Viņi teica: „Jēzu, Tu esi atnācis par agru.” Ja velns dzīvo cilvēkā, tad viņam ir uzdevums. Viņš var neaiztikt cilvēku piecus, desmit, divdesmit gadus, viņš var gaidīt. Cilvēks apprecās, veido ģimeni, iekārtojas darbā, viss ir labi, un pēkšņi, piemēram, četrdesmit gadu vecumā cilvēks nokļūst slimnīcā un uzzina, ka viņam ir vēzis. Kāpēc tā? Cilvēkam taču bija citi plāni dzīvē, viņš gribēja dzīvot. Velns atnāca, lai nozagtu un nomaitātu. Velni Jēzum teica, ka Viņš ir atnācis par agru, jo viņi vēl nebija iznīcinājuši šo cilvēku. „Mūsu uzdevums ir viņu iznīcināt, nogalināt, un Tu esi atnācis par agru. Bet, ja Tu gribi mūs izdzīt, tad neizdzen mūs tumsībā, bet ļauj mums ieiet cūkās.” Jēzus teica: ”Ejiet.” Un ļaunie gari izgāja no šī cilvēka un iegāja cūkās, kuras no klints iegāzās jūrā un noslīka. Es varu iedomāties, kā Jēzus kopā ar šo apsēsto cilvēku pieiet pie jūras, kurā peld noslīkušās cūkas. Jēzus varēja teikt šim cilvēkam, ka arī viņš tur varētu peldēt beigts, taču viņa peldvieta būs citur – kalpot Dievam. Ja ļaunie gari paliktu šajā cilvēkā, viņš nomirtu. Velns ir atnācis, lai nozagtu un nogalinātu, taču Jēzus atnāca, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. Mūsu miesa ir Svētā Gara templis. Miesai, dvēselei un garam ir jābūt piepildītam ar Svēto Garu, lai mēs varētu slavēt Dievu. Un pats svarīgākais, ka tu esi brīvs gan garā, gan dvēselē, gan miesā.

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa evaņģēlijs 10:10)

Ir daudz iemeslu, kāpēc mūsos iemājo ļaunie gari. Varbūt tavi vecāki ir bijuši iesaistīti okultismā. Kā sauc latviešu dieviņu, kurš plēsa lāčus? Lāčplēsis? Vai arī pielūdza citus, kuriem viņi ticēja, lai būtu laba raža vai lai dzimtu bērni. Kas ir tie dievi, kuriem viņi pienesa upurus un deva godu? Lūk, kā mūsos iemājo ļaunie gari. Ja sieviete ir pārgulējusi ar apsēstu cilvēku, viņā ienāk vīrieša ļaunie gari. Var būt tā, ka vīrietis pirms ilga laika ir pārgulējis ar prostitūtu un varbūt par to ir aizmirsis, taču ļaunie gari, kurus nodeva šī prostitūta, joprojām viņā mājo.

Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa.” (1. Korintiešiem 6:16)

Ļaunie gari mūsos ienāk tad, kad mēs grēkojam. Jūda zaga tik ilgi, kamēr viņā iegāja dēmoni un piespieda viņu pakārties. Kur tas notika? Draudzē. Vakarēdiena laikā Jūdā iegāja ļaunais gars, jo viņš gan kalpoja Dievam, gan grēkoja. Izvēlies, ko tu gribi – grēkot vai kalpot Dievam? Velns nav nekāds joks, viņš ir nogalinājis neskaitāmi daudz cilvēku, arī kristiešus. Es pat nerunāju par to, ka velns nozog cilvēka aicinājumu. Ļaunie gari cilvēkā var klusēt līdz noteiktam laikam un tad pēkšņi aktivizēties, sabojājot cilvēka nākotni vai pat nogalinot viņu. Labāk ir desmit minūtes pacīnīties un izdzīt vai izspļaut dēmonus, varbūt pat apkaunojot sevi, nekā visu mūžu gaidīt pārsteigumus no viņiem. Cilvēks var brīnīties, kāpēc viņa laulība ir izjukusi vai kāpēc viņš ir saslimis, vai kāpēc neveicas biznesā. Pie visa vainīgs ir velns, jo tāds ir viņa mērķis.

Doktors Jongi Čo, kurš kalpo Dievam jau 60 gadus, stāstīja satriecošu stāstu no savas dzīves. Viņš teica tā: ”Es katru dienu izdzenu velnu no savas dzīves.” Reiz, kad viņam draudzē bija lielas problēmas, viņš atgriezās mājās, iegāja guļamistabā un redzēja savu sievu guļam un krācam. No viņas vaļējās mutes tecēja siekalas. Jongi Čo sāka domāt, kāpēc viņš vispār šo sievieti bija apprecējis. Tad viņš sāka domāt par draudzi, ka tajā ir daudz problēmu – daudzi viņu pastāvīgi nosodīja un kritizēja. Viņš vēlējās visu pamest un vienkārši aizbraukt. Zini, pat visspēcīgākie cilvēki var nokļūt zem dēmoniska uzbrukuma. Velns var ietekmēt cilvēkus divos veidos – no ārpuses un no iekšpuses. Ja viņš to dara no ārpuses, tu viņu vari samīdīt zem savām kājām. Ja velns ir tevī, tas vienkārši jāizdzen. Jongi Čo saprata, ka kaut kas nav pareizi viņa domās un sajūtās, un teica: ”Sātan, Jēzus Vārdā pavēlu tev vākties prom no manas dzīves!” Un tajā pašā mirklī atmosfēra izmainījās. Viņš atcerējās, ka draudzē ir miljons cilvēku. Ja viņš apciemotu katru personiski, viņu laipni sagaidītu, pabarotu, izguldinātu un mīlētu. Tad viņš vēlreiz iegāju guļamistabā, un sievas krākšana viņam izklausījās kā pati labākā mūzika pasaulē. Jongi Čo saprata, ka viņa sieva ir pati labākā sieviete pasaulē.

Es esmu lūdzis par tūkstošiem cilvēku, daži ir atbrīvoti, daži nē. Tas ir atkarīgs no cilvēka. Lai ārstētu cilvēku, viņam ir jāatzīst sava slimība. Tu nevari ar varu cilvēku izārstēt. Apsēstais cilvēks geraziešu novadā nokrita Jēzum pie kājām, jo gribēja būt brīvs. Daudzi cilvēki nekad nemetīsies ceļos. Viņi staigās ar savām problēmām un vienkārši visu mūžu gaidīs, kad tās pazudīs. Klausies, tev nekas nav jāgaida, tev ir jāatbrīvojas no velniem, lai tu nodzīvotu labu un garu dzīvi, nomirdams vecumā no dzīves apnikuma. Tev būs 80 vai 90 gadu un tu teiksi: ”Viss, es eju mājās.”

Lai cilvēks saņemtu atbrīvošanu, ir vairāki soļi. Pirmais solis – tev ir jālūdz piedošana par visiem grēkiem, kurus izdarīja tavi senči. Tu varbūt vaicāsi, vai tad tev ir jānožēlo savu vecāku grēki. Mēs bieži nezinām, ko mūsu vecāki ir darījuši, taču izjūtam sekas, kuras paši piedzīvojam. Mūsu mātes mums nestāsta, cik abortus viņas ir veikušas. Mūsu tēvi nestāsta, cik reizes viņi ir krāpuši sievu. Neviens mums nestāsta, kādus elkus viņi ir pielūguši, bet savā dzīvē mēs jūtam sekas. Mēs nezinām iemeslus, taču iemesls ir grēks. Mūsu senču grēks.

”[..] Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.” (2. Mozus 20:5-6)

Vientulība, slimības, depresija, atkarības (alkoholisms un narkomānija) var mūs ietekmēt pat līdz četrām paaudzēm. Tāpēc tev jālikvidē jebkāds iemesls, lai velns tevi neiznīcinātu. Vecajā Derībā, 109. psalmā Dāvids saka: ”Viņa tēva noziegumus Tas Kungs lai piemin, un viņa mātes grēki lai paliek nepiedoti!” Jaunajā Derībā Jēzus grib ar Savām asinīm mazgāt nevis tikai tevi, bet visu tavu dzimtu. Lai tā top par taisnu dzimtu, kura būs svētīta. Nosauc savu uzvārdu un saki: ”Mana dzimta ir svētīta.” Lūdz Jēzum piedot visus tavas dzimtas grēkus, elku pielūgsmi, slepkavības, nešķīstību, netiklību. Lūdz Jēzum apsardzību, svētību un apliecini, ka Jēzus tevi ir atpircis no jebkādiem lāstiem, lai Ābrahāma svētība nāktu visās tavas dzīves sfērās, uz taviem bērniem un mazbērniem. Lūdz, lai tava dzimta saņem apsolīto Svēto Garu. Pateicies Jēzum, ka tavs dzimtas uzvārds ir šķīstīts, tas nav nolādēts, bet ir svētīts visās dzīves sfērās.

Vai zini, ka 90% cilvēku ir tieša vai netieša saikne ar okultismu? Viņi ir lasījuši horoskopus un zina savu horoskopa zīmi, ir apmeklējuši dziedniekus un zīlniekus, kuri ir izmantojuši velna spēku, lai dziedinātu, pareģotu nākotni vai izjauktu ģimenes. Ir primitīva lieta – kārtis. Lūk, kā notiek buršana. Sieviete, kuras vīrs viņu nemīl, dodas pie zīlnieces. Zīlniece izliek kārtis un paziņo, ka viņas vīrs viņai neder un ir jāmeklē cits. Ja tev ir bijusi saikne ar okultismu, aizver acis un saki Jēzum: ”Es sarauju jebkādas saiknes ar okulto pasauli. Es atsakos no jebkādas informācijas, palīdzības un atbalsta, kas ir nākusi caur okultismu. Es nožēloju to visu. Un es lūdzu, lai tieši tagad visas saites ar garīgo dēmonisko pasauli tiek sarautas. Lai Dieva miers ienāk manā ģimenē. Es pasludinu, ka man un manai ģimenei vairs nav nekā kopīga ar velnu.”

Slava Dievam par Jēzu! Viņš mums piedod visus grēkus. Ja Viņš piedod visu, tad Viņš grib, lai mēs piedodam visiem. Otrais solis, lai saņemtu atbrīvošanu, ir piedošana. Aizver acis un lūdz: “Es pieņemu lēmumu piedot visiem saviem ienaidniekiem. Visiem, kuri mani ir sāpinājuši un likuši man ciest.” Padomā par to, atceries savas sāpes, ciešanas un pazemojumus. Nepiedodot tas viss dzīvo tevī. Tev ir jāpiedod, lai tas aizietu prom no tevis. Velns turas pie nepiedošanas. Ja cilvēki nepiedod, velns dzīvo viņos. Ļaunie gari moka un nospiež cilvēkus, kuri nespēj piedot. Tādēļ tev ir jāpiedod. Tās nav emocijas, tā ir tava izvēle un tavs lēmums piedot. Tas ir tavs lēmums, kuru tu pasaki skaļi un no brīvas gribas. Pasaki to: “Mūsu Tēvs Debesīs, Tu esi teicis, ka man ir jāpiedod, tāpat kā Tu esi piedevis man visus manus grēkus. Tagad es piedodu visiem, kuri ir darījuši man dvēseles sāpes, sirds sāpes un fiziskas sāpes. Es piedodu šiem cilvēkiem, es palaižu viņus vaļā, es viņus atlaižu. Kungs Jēzu, es pateicos Tev, ka Tu miri pie krusta un uzņēmies visus manus lāstus. Līdz ar Tevi tie ir piesisti krustā, lai es šodien saņemtu pilnīgu brīvību. Lai lāstu vietā nāk svētības, atbrīvošana, miers un brīvība.”

Es vēlos lūgt pret priekšlaicīgas nāves un nespēka garu. Bībelē ir rakstīts par nespēka garu, kas sasaista cilvēkus, sakropļo viņu miesu, mugurkaulu un tur viņus verdzībā. Es vēlos lūgt pret nešķīstības garu, pret šķiršanos un vientulības garu, tāpat arī pret atstumtības garu. Gars dzīvo cilvēkā, un tas ienāk caur gaisu, tāpat tas var iziet caur gaisu. Tāpēc pēc lūgšanas dziļi izelpo, lai šis nešķīstais gars iziet no tevis. Izelpo ar ticību, ka tu esi izelpojis ļauno garu. Viņš tevi pametīs un atstās tavu dzīvi, tu būsi brīvs cilvēks, bez sliktām domām un sliktām emocijām. Velna vieta nav tevī. Svētais Gars tevi piepildīs ar mieru, taisnību un prieku. Aizver acis, pacel savas rokas un pateicies Svētajam Garam. Saki, ka tu nododies Viņam. Jēzus Vārdā, es lūdzu par katru cilvēku, lai tiek salauzti jebkādi lāsti, jebkādas burvestības, jebkāda nolaidība, jebkādi dēmoniskie spēki. Es tos iznīcinu, es atceļu šos lāstus. Jebkāds slimības vai nespēka gars iet prom, atstāj tavu ķermeni! Nespēka gars atbrīvo un atstāj tevi, Jēzus Vārdā! Jebkāds nāves gars pamet tevi! Burvestību gars atstāj tevi!

Pacel savas rokas un apliecini: “Jēzus ir mani atbrīvojis no lāstiem, tāpēc lai nāk Tavas svētības manā dzīvē, manā ķermenī. Es pieņemu Tavu atbrīvošanu! Paldies Tev, Jēzu! Visuvarenais Dievs, piepildi mani ar Svēto Garu. Aleluja!” Pašnāvības gars, depresijas gars atstāj tavu ķermeni! Vēža gars atstāj tavu ķermeni! Svētais Gars, Tu esi apsolījis, ka nāksi pie katra ticīgā, un Tu teici, ka pār tiem, kuri tic, tecēs dzīvā ūdens straumes.

Uzliec roku uz vietas, kas tavā ķermenī ir slima, lai Dieva dziedinošais spēks nāk pār tevi. Es lūdzu pret cukura diabētu, pret audzējiem, pret vēža garu. Lai jebkāds nāves gars pamet tavu ķermeni. Slimības gars vācas prom no tevis, no tavas mājas, no tavas ģimenes! Paldies Tev, Jēzu! Jebkāds vientulības gars un lāsts pamet tevi. Paldies, Dievs, par atbrīvošanu, mēs Tevi slavējam un pateicamies Tev!

Bīskapa Andreja Tiščenko sprediķi “Izdzen velnu no savas dzīves!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija


Comments