TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Harmonija

Publicēja 2022. gada 19. apr. 12:47Līga Paņina
Ziņas datums 19.04.22.

Svētrunas tēma šodien ir “Harmonija”. Kas ir harmonija pēc skaidrojošās vārdnīcas? 1.Saskaņa. Samērīgums. 2.Mūzikā tā ir vairāku skaņu likumsakarīgs savienojums. Akordu kopskaņās un to likumsakarīgi saistītās secībās. Ja vien “lācis tev nav uzkāpis uz ausīm”, tu vari dzirdēt, kad dzied vai spēlē nepareizas notis. Tā ir disharmonija. Nepareizi nospēlēts akords traucē, pat kaut kas pateikts nepareizā tonī rada disharmoniju. Lai pareizi spēlētu un radītu kaut ko tādu, kas cilvēkus aizkustina, ir daudz jāmācās. Es vēlos nodzīvot tā, lai ar savu dzīvi aizskartu cilvēkus. Ja cilvēks dzīvo tikai priekš sevis, disharmonijā, nav apguvis dzīves pamatprincipus, viņš nevar ar savu dzīvi aizskart cilvēkus. Mūzika ir dažāda, un liela daļa mūzikas ir disharmonija un haoss. Lai radītu kaut ko patiešām vērtīgu, kas aizskar citus, ir daudz jāmācās, jāapgūst, jāstrādā. Tad, kad esi apguvis pamatus un brīvi pārvaldi mūzikas principus, tu vari radīt no sevis kaut ko tādu, kas aizskar cilvēkus, saņemot no Dieva. Vienkāršs nošu salikums ir viens, bet, kad tu izdod kaut ko no sevis, kad saņem no Dieva, atver debesis, aizskar cilvēku emocijas un prātu, tas ietekmē un maina cilvēkus, dara viņus labākus.

Es šeit nedomāju par destruktīvām lietām. Šodien, no Vidzemes šosejas iebraucot Rīgā, es noraudzījos uz kādu reklāmu. Tikai no tā, ka šī reklāma novietota uz konkrētas mājas, es sapratu, ka tā ir par drifta vai dragreisa sacīkstēm, jo uz šīs mājas novieto tikai šāda veida reklāmas. Man bija grūti uz reklāmas atrast informāciju par to, kad, kur, cikos sacensības notiks. Šī reklāma bija ļoti raiba – sarkans, dzeltens, balts, viss sajaukts kopā, nebija labi saskatāmi cipari. Cilvēks, kurš radīja šo reklāmu, ir pārcenties. Tas rada disharmonija tādā mērā, ka grūti uztvert pat jēgu.

Absolūti visā ir nepieciešama harmonija. Cilvēkam ir vajadzīgs svaigs gaiss. Sports, kā minimums aktīva staigāšana. Daudz vajadzīgs dvēselei, miesai, lai cilvēks varētu dzīvot harmonijā.

Paldies visiem, kas bija atnākuši uz otrdienas pasākumu klātienē, uzzīmējuši plakātus ģimenes vērtību atbalstam. Tie, kuri palika mājās un atbalstīja uz dīvāniem, visticamāk arī vēlēšanu dienā paliks mājās. Tie, kuriem tiešām rūp sava valsts, ģimenes, kristīgās vērtības, tie reāli ierodas un izdara to, ko viņi var izdarīt. Pasākums bija ļoti izdevies un teicams. Pēc šī pasākuma es divas dienas gulēju pa trīs, četrām reizēm dienā. Galva nestrādāja labākajā veidā. Viss, ko es varēju – palūgt, palasīt Bībeli, kādas citas grāmatas, paēst un padzert ūdeni. Vakarā vēl ieslēdzu kādu motivējošu filmu un pēc desmit minūtēm aizmigu. Televizors ir ļoti labas miega zāles. Tikai vakar sāku normāli justies. Lai noorganizētu otrdienas pasākumu, tas enerģijas daudzums, kas bija jāieliek, kaut ko no manis paņēma arī fiziskā plāksnē. Vari jau domāt, ka esmu pieslēdzies pie dievišķās enerģijas un man tā plūst straumēm. Tā nav taisnība. Lai kaut ko vērtīgu paveiktu, tas prasa daudz smadzeņu, garīgās, fiziskās enerģijas. Kad ir nepieciešams, šīs enerģijas man ir ļoti daudz un varu to izlikt, bet pēc tam man ir jāatgūst, jāizguļas, jāatjaunojas.

Lai organisms garīgi un fiziski varētu normāli funkcionēt, ir jābūt harmonijai, samērīgumam, saskaņai. Manai dzīves mūzikai, manai sirds dziesmai ir jāskan harmoniski, nevis ar nepareizām notīm. Tikai tad es varu aizskart citus cilvēkus un nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Nedēļu nebiju bijis svaigā gaisā, izņemot pāris stundas pie Brīvības pieminekļa. Tikai vakar saņēmos, uzkāpu mugurā dzelzs zirgam un tā pieklājīgi “izbliezu” pa Cēsu apkaimes ceļiem, takām un dubļiem. Kaut arī caur ķiveres aizsargstiklu, bet svaiga gaisa bija daudz. Tā izbraukājos, ka kārtīgi noguru. Organismam ir ļoti būtiski saņemt daudz svaiga gaisa. Ja tu daudz uzturies telpās, tev īpaši par to jādomā. Pareizi dara tie cilvēki, kuri brauc uz darbu ar riteni vai iet ar kājām, tā apvienojot patīkamo ar lietderīgo.

Es gribu atklāt principu par harmoniju, kas palīdzēs tev nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi un sasniegt panākumus. It visā ir nepieciešams balanss. Dievs ir radījis cilvēku, Viņš ir Autors. Lai cilvēks pilnvērtīgi funkcionētu, jāievēro dievišķie, garīgie un fiziskie principi. Ik reizes, kad tu tos neievēro, rodas disharmonija. Ja tu bieži tos neievēro, bieži “šauj garām”, tevi var pavisam izsviest no harmonijas. Tevi var izsviest no kādas cilvēku grupas, no savas tautas, no komforta. Tevi var izsviest no veselības un iemest slimības zonā, var izsviest no pārticības, atnākot nabadzībai, nemieram un bailēm. Tas viss atnāk, ja tu vairākkārt neievēro Dieva principus miesai un, pirmkārt, garam un dvēselei.

Kara laikā Ādolfs Hitlers ieviesa disharmoniju Vācijā, pēc tam Eiropā. Dažādas pasaules valstis, valstu vadības to juta, centās nomierināt, ejot uz kādiem kompromisiem un, atdodot Austriju, Čehiju, cerēja, ka iestāsies harmonija. Harmonija neiestājās, viņš gribēja aizvien vairāk. Tieši tāpat tagad gan Eiropas, gan pasaules valstis cenšas ar niecīgām sankcijām nomierināt agresoru Putinu un Krievijas tautu, kas ir par viņu. Pasaule saka, ka atdosim Donbasu, Mariupoli, vēl kādu pilsētu, cerot, ka pēc tam iestāsies miers. Visi jūt, ka pasaulē vairs nav harmonijas šī viena cilvēka un šīs tautas dēļ, kura akli seko viņam. Viņi sauc tevi par fašistu, nacistu, skatās televizorā blēņas par to, kas ir latvietis. “Telegram” dibinātājs Pāvils Durovs ir krievs. Žunāls “Forbes” ir publicējis par viņu rakstu, pret kuru Durovs ir cēlis iebildumus. Viņš saka, ka negrib, lai viņu sauc par krievu, jo jau sen neatrodas Putina ietekmes zonā. Pasaulē ir iestājies diskomforts un disharmonija, tāpat kā Otrā pasaules kara laikā. Tas gāja plašumā un nesa sev līdzi miljoniem, miljoniem cilvēku nāves, slepkavības, ekonomiskas krīzes un visas no tā izrietošās sekas. Viens cilvēks un viņa sekotāji izjauca harmoniju virs zemes. To radīja Hitlers un viņam līdzīgie. Ko galu galā izdarīja pasaules sabiedrība? Izsvieda šo cilvēku no sabiedrības. Kas notiek sabiedrībā, kad kāds cilvēks regulāri, sistemātiski ievieš disharmoniju? Viņu izsviež, un tas ir dievišķs likums. Ir tikai viens veids, kā atgūt harmoniju – izsviest to, kas traucē. PSRS netika sodīta, jo bija uzvarētāji, un tieši tāpēc viņi šodien turpina savu imperiālistisko politiku, kas sniedzās ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs, Somijā, Polijā, visā Austrumeiropā un kundzībā pār visu pasauli. Kāpēc tas turpinās? Bija augsti stāvošas personas, mežabrāļi, kuri sabēga mežos, gaidīdami sabiedroto palīdzību nokratīt komunisma jūgu no Latvijas pleciem. Tas nenotika, mūs nodeva. Bija cilvēki, kuri gribēja saspiest šo čūskas galvu jau iedīglī, uzreiz pēc kara, tomēr tas nenotika, un šodien mēs redzam sekas. Tika izveidots NATO kā pretspēks komunisma izplatībai. Šobrīd NATO bloks ir izaudzis līdz Krievijas robežām un tas ir likumsakarīgi. Tie ir dievišķie likumi: ja kāds izraisa disharmoniju, viņu izspiež, izmet ārā, un tādēļ viss, kas notiek šodien, ir likumsakarīgs. Komunisms tiks izsviests, un tas ir vienīgais risinājums.

No kurienes tas viss, par ko es šodien stāstu? No Dieva vārda. Harmonija ir Dieva ielikts princips, bez kuras nav iespējama izaugsme un nevar pat pilnvērtīgi funkcionēt ne pasaule, ne kāda cilvēku grupa.

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atklāsmes grāmata 12:7-9)

No kurienes ļaunums? Reiz kāds eņģelis Lucifers sacēlās pret Dievu un līdz ar sevi sacēla arī dažāda ranga eņģeļus un garīgās vadības. Kā uz to reaģēja Dievs? Velns tika gāzts, izsviests, izgrūsts no Debesīm. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt harmoniju Debesīs. Dievam nav cita veida.

Es visu nedēļu lasīju Pirmās Mozus grāmatas pirmās nodaļas. Iedziļinājos, domāju, pētīju. Dievs radīja cilvēku un ielika Ēdenes dārzā. Ēdene skan līdzīgi ebreju vārdam “svētlaime” un to arī nozīmē. Ja kāds domā par Ēdenes dārzu kā par kokiem, augļiem, var tā arī domāt, bet es neticu, ka Dievs runā par aizliegtiem augļiem, par kokiem, par dārzu. Viņš runā par cilvēka stāvokli un attiecībām ar Dievu. Tur ir rakstīts:

Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. (1.Mozus grāmata 2:9)

Bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit. (1.Mozus grāmata 3:3)

Šis sprediķis ir saistīts ar Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Kristus ir augšāmcēlies!

Es nerunāju par vispārēju komfortu un harmoniju visu cilvēku vidū. Kristietim nevar būt harmonija ar visiem cilvēkiem.

“Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīramāti.” (Mateja evaņģēlijs 10:34-35)

Cilvēkam, kurš iet uz mērķiem, nevar būt harmonija ar visiem. Ir svarīgi, lai būtu tā kā Ēdenes dārzā – cilvēkam ir jābūt harmonijā ar Dievu. Tev ir jābūt harmonijā ar Dievu un Viņa principiem. Ir rakstīts, ka Dievs lika izaugt daudz kokiem. No visiem varēja ēst, tikai no viena nevarēja – no ļauna un laba atzīšanas koka. Kas tad ir Ēdenes dārzs? Tas ir harmonisks cilvēka stāvoklis attiecībā pret Dievu, cilvēkiem un sevi. Kas tad ir dzīvības koks dārza vidū? Tā ir Dieva dzīvība, dzīvības avots, Dieva Gars, kopība ar Dievu.

Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: “No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1.Mozus grāmata 2:16-17)

Un velns čūskas izskatā nāk pie Ievas un saka:

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?" (1.Mozus grāmata 3:1)

Tev kaut ko neatgādina šodiena? “Es nākšu pie Dieva, es neko nedrīkstu. Es nākšu pie Kristus, un es vairs neko nevaru.”  Jūs neko nedrīkstat? Bet patiesība ir tāda, ka tad, kad tu nāc pie Dieva, tu visu vari. Tu vari vairāk nekā tad, kad tu esi bez Viņa. Tikai vienu lietu tu nevari. To, kas sit ārā no harmonijas ar Dievu. Tikai viena lieta. To Bībelē apzīmē ar grieķu vārdu “hamartia”, kas nozīmē “grēks”. Tas precīzi nozīmē – netrāpīt mērķī. Kad cilvēks “pašauj garām”, kad Dievs saka: ēd no visiem kokiem, bet no šī ne. Lai tu būtu harmonijā ar Dievu, lai dzīvotu harmonisku dzīvi, ir principi, kurus pārkāpjot, zūd šī harmonija. Un tam jebkurā gadījumā ir sekas.

Vai tiešām Dievs ir teicis, ka jūs neko nedrīkstat? Kas notika? Ieva baudīja no šī koka. Starp citu, Ādams tulkojumā nozīmē cilvēks. Vienkārši cilvēks. Cilvēks baudīja no aizliegtā. Šeit nav runa ne par āboliem, ne bumbieriem, ne vīģēm, ne kokiem. Runa ir par cilvēka attiecībām ar Dievu un citam ar citu. Kā jau es minēju – vārds “Ēdene” nozīmē svētlaimi. Harmonija, kad tev visi vitamīni organismā ir pietiekami un tu labi jūties. Un tā ir harmonija. Tieši tāpat arī garīgajā pasaulē, lai tu pilnvērtīgi varētu funkcionēt, tev ir vajadzīgi visi vitamīni. Kā miesai, tā arī garam. Sirdij un dvēselei. Savu dzīvi ir jāsakārto un jāsāk ar savu domāšanu. Un ir jāsāk ar savu sirdi. No kurienes raisās dzīvība?

Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība! (Salamana pamācības 4:23)

Pirmie cilvēki sagrēkoja, nevis baudīja no augļa. Es domāju, ka viņi regulāri pārkāpa Dieva ieliktos principus. Viņi sāka domāt tā, kā šis, no Debesīm izmestais sātans jeb Dieva pretinieks. Jo vārds “sātans” nozīmē pretinieks. Velns ir pretinieks, viņš ir Dieva un cilvēku pretinieks. Čūskas izskatā – ir rakstīts. Es nedomāju, ka tā bija čūska. To, ka čūskas izskatā runāja ar Ievu. Es nedomāju arī, ka zemei ir seši tūkstoši gadi. Es zinu, ka ir tā saucamie Bībeles zinātnieki, kuri uzskata, ka zemei ir seši tūkstoši gadi. Es tam neticu. Man ir tiesības neticēt, vai ne? Jo nav svarīgi, cik gadi ir zemei, draugi. Svarīgi, ka mums ir zeme. Nav svarīgi, vai tas bija koks, vai tas bija bumbieris vai ābols. Svarīgi ir princips, ka cilvēks novērsās no Dieva iedibinātiem principiem, kas garantēja cilvēkam harmoniju. Un viņš pazaudēja šo harmoniju. Un zini, kā viņš pazaudēja? Tur ir rakstīts, ka viņš tika izdzīts no Ēdenes dārza. No kurienes? No svētlaimes. Cilvēks tika izdzīts no svētlaimes. Un es gribu piebilst, ka pirmais cilvēks, kad viņš tika radīts kā perfekta būtne, vienīgais no visas radības pats deva vārdus dzīvniekiem.

Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds. (1.Mozus 2:19)

Starp citu arī vīrietis iedeva sievietei vārdu Ieva – “dzīvā”. Cilvēks iedeva šo vārdu otram cilvēkam. Lai cik nepatīkami kāda sieviete justos, tās ir lāsta sekas. Tādēļ, ka Ādams un Ieva paši neievēroja tos principus, lai saglabātu šo harmoniju sevī un ar Dievu. Tad, kad jūs sākāt domāt un šaubīties, kad velns kārdināja Ievu ar vārdiem: “Vai jūs tiešām nevarat ēst ne no viena koka? Tu neko nedrīksti, tu neko nevari vairs.” Tieši tā arī cilvēki skatās uz baznīcu šodien. Un baznīca tāda arī izskatās. Emīlam bija taisnība: “Kad man nav naudas, tad es nevaru, un kad man ir nauda, tad es nedrīkstu! Kad tad es drīkstu?“ Un tā cilvēki skatās uz draudzi. Tā kristieši domā par sevi. Disharmonija draudzē. Disharmonija Latvijā. Es personīgi esmu pārliecināts, ka dzīvība mūsu zemē un tautā rosās no draudzes. Caur draudzi nāk kristīgās vērtības. Caur draudzi nāk harmonija. Bet, ja draudzē nav harmonijas, ja pati draudze šķiro cilvēkus. Es gribu redzēt spēcīgus cilvēkus. Es gribu cilvēkiem piešķirt vērtību. Pirmkārt, draudzei. Velns nāca un kārdināja Ievu. Ko nedrīkstat? Dievs teica, no visiem dārza kokiem ēzdams ēd. Tu visu vari izbaudīt. Visa pasaule kabatā. Tikai tādā veidā un secībā, lai saglabātu harmoniju ar Dievu. Bet draudze koncentrējas uz kaut kādām lietām: lūk, to nevar un šo nevar. Ne tur ir sāls. Viena un tā paša lieta – ja nav balansa, ja tā nav harmoniska, tā var būt destruktīva. Vienam tas var būt labi, otram tas var būt slikti. Atšķiras tikai veids, kā uz šo lietu skatās. Vai saskaņā ar to, kā Dievs uz to skatās, vai tā, kā tu pats gribi.

Kāda bija Ādama un Ievas problēma? No visiem kokiem ēd, tikai no viena - ne. Sātans teica: “Jūs neko nevarat, viss ir aizliegts.  Un vispār – Dievs pār jums valda. Dievs jūs kontrolē. Jūs negribat būt paši kā Dievs?” Bet Bībele saka, Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības.

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1.Mozus grāmata 1:27)

Tikai pēc grēkā krišanas sākās sievietēm problēmas. Viņš radīja vienlīdzīgus cilvēkus. Jā, Ādams sievietei vārdu iedeva, bet tik un tā. Arī tā ir interpretācija no tiem cilvēkiem, kas ir atstājuši šīs rakstu liecības mums. Dievs cilvēkus līdzvērtīgus radīja. Bet pēc grēkā krišanas, ienākot lāstam, harmonija pazuda. Bet sākotnēji tā nebija. Vīrietis un sieviete bija ciešā harmonijā. Ir rakstīts, ka viņi pat kaili staigāja pa Paradīzes dārzu. Viņiem pat kauna nebija. Jo grēka nebija un kauna nebija. Par ko baidīties vispār, no kā? Par ko kaunēties? Tikai pēc grēkā krišanas atnāca bailes, atnāca kauns un citādas šausmas. Un cilvēks tika arī nolādēts.

“Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1.Mozus grāmata 3:19)

Cilvēki pazaudēja mūžīgo dzīvību. Viņi tika perfekti radīti. Perfekti! Un tādi, kas dzīvo mūžīgi. Jo Dieva vārds saka:

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1.Mozus grāmata 1:27)

Es gribu, lai tu saproti, ka pēc Dieva tēla Viņš to radīja. Līdzīgu sev, bet nāk velns un kārdina: “Klausies, Dievs grib pār tevi valdīt. Tu negribi būt tāds pats kā Dievs?” Bet tu jau esi kā Dievs. Tu neko nedrīksti, tu nevari būt Dieva vietā, ja? Un tas attiecas arī uz šodienu. Tu visu vari. Pavils saka:

Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. (1.Korintiešiem 6:12)

Jo ir lietas, kas ir destruktīvas, kas izjauks harmoniju tavā prātā, tavā dvēselē, un tam būs sekas. Āmen! Ne tikai tev būs sekas, bet arī apkārtējiem cilvēkiem. Cilvēki sagrēkoja, un tam bija tikai viens rezultāts.

Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Redzi, cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums, zinādams labu un ļaunu! Bet ka tas tagad neizstiepj savu roku un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nedzīvo mūžīgi!"
Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts. (1.Mozus grāmata 3:22-23)

Izraidīja no svētlaimes, no šīm harmoniskām attiecībām, no mūžīgās dzīvības.

Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku. (1.Mozus grāmata 3:24)

Dievs izdzina cilvēku ārā no Ēdenes dārza. Kā to saprast? Klausies, ja tavā organismā ir vīruss, kas ir jādara? Jālūdz Dievs un jāizdzen ar zāļu palīdzību. Ja ir slimības, tādas kā tuberkuloze, piemēram. Vai Dievs tikai jālūdz? Jālūdz Dievs, un ir jādzer antibiotikas, kuras ārsts nozīmē. Ir jānomērdē un ir jāizdzen no organisma ārā šīs te baktērijas. Tuberkulozes nūjiņas ir jāizdzen, jāiznīdē. Ja tās paliek tavā organismā, tad tās lēnām tevi ēd.

Un tagad ir pats svarīgais, ko es tev vēlos pateikt. Dievam nav citas iespējas. Tas ir mūžīgais princips. Dieva valstība nevar pastāvēt, ja Viņš atļauj tur uzturēties cilvēkam, kurš ignorē Viņa principus. Viņš izdzen ārā, un Viņa valstība paliek. Viņa valstība nevarētu eksistēt. Šīs Debesis, ja netiktu izmests cilvēks no šīs vietas, kur cilvēks domā citādāk, kur viņš pats nosaka, kas ir labs un kas ir ļauns. Ir Dieva kārtība un to nekad neviens nevarēs mainīt. Cilvēki paši reiz Ēdenes dārzā mēģināja to mainīt, paši nosakot, kas ir labs un kas ir slikts. Mēs paši būsim kā Dievs. Būt kā Dievam nozīmē pašam izdomāt, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Taču ir dievišķi principi. Un tiklīdz cilvēki tā sāka rīkoties, viņi tika izstumti, izdzīti. Un pie Paradīzes vārtiem tiek nolikts sargs.

Un Viņš izdzina cilvēku ārā; un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubus un abpus liesmojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku. (1.Mozus grāmata 3:24)

Cilvēki pazaudēja mūžīgo dzīvību. Cilvēki pazaudēja savu harmoniju ar Dievu, Dieva tuvumu un Dieva klātbūtni. Un dažāda veida lāsti sāka darboties. Sievietēm tie ir, piemēram, dzemdības. Tur tā ir rakstīts:

Sievai Viņš sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas - sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi." Un cilvēkam Viņš sacīja: "Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. (1.Mozus grāmata 3:16-17)

Bet vīrietim smagi jāstrādā – šis lāsts laikam reizēm nedarbojas. Vīriešiem jāpelna nauda un sievietēm vienkārši ir labi jāizskatās un nav jākrīt vīram uz nerviem. Āmen!

Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Redzi, cilvēks ir kļuvis kā kāds no mums, zinādams labu un ļaunu! Bet ka tas tagad neizstiepj savu roku un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nedzīvo mūžīgi!" (1.Mozus grāmata 3:22)

Viņi tika izdzīti. Viņi tika atcelti no Ēdenes dārza. Nav cita principa, nav citas iespējas. Tas darbojas pilnīgi uz visu. Ja tavā dzīvē ir grēks, tas atnes disharmoniju. Ir traucēta tava pilnvērtīga attīstība. Ir tikai viens risinājums. Izmest grēku ārā no savas dzīves. Ja ir nabadzīga domāšana, tad ir tikai viens risinājums – izmest šādu domāšanu ārā no savas dzīves. Un sākt domāt pozitīvi. Ja tev ir domāšana kā cilvēkam, kuram nekas neizdodas, tad ir laiks mainīt domāšanu. Izmet to no savas dzīves. Vienīgais princips. Lūk, kāpēc draudzē ir arī kārtības kalpošana. Ja kāds traucē draudzes dievkalpojumus, ko ar viņu dara? Viņu izmet ārā. Un te nav ko žēlot. Tas viss ir normāli. Ir jāmet ārā, citādi zūd harmonija. Tas ir itin visur. Ko sabiedrība dara ar noziedzniekiem? Kad viņi izraisa disharmoniju, viņus izolē, izmet ārā no sabiedrības. Draugi, tas ir ārkārtīgi svarīgs princips, ko ir iedibinājis Dievs.

Bet, arī sabiedrības vidū var būt dažādi mērķi, dažādas mācības, dažādi likumi, kas ne būt vienmēr atbilst Dieva gribai. Arī tad šis pats princips darbojas. Bet, ja tu zini, kas ir pareizs, tev tomēr pretēji tam, ko grib sabiedrība, ir jāsaglabā harmonija ar Dievu. Līdzīgi kā mēs ierobežojumu laikā, kad nešķirojām cilvēkus. Kāpēc? Sabiedrība šķiroja, bet mēs nešķirojām. Vismaz es ne. Sabiedrība šķiroja. Es nešķiroju. Tātad es saglabāju savu harmoniju ar Dievu. Es palieku Ēdenes dārzā. Es palieku tajā svētlaimē. Mana sirds ir mierīga. Es citātu ieliku, ka bailes ir īslaicīgas, bet nožēla par nepadarīto ir mūžīga. “Es varēju, bet es to neizdarīju.” Tas nenozīmē, ka mums visiem nepārtraukti ir jābūt dziļā nožēlā par to, ka kādreiz esam pieļāvuši kļūdas. Ejam tālāk, bet tomēr tas paliek. Taču bailes ir īslaicīgas. Pārvari bailes, izdari, kas pareizs! Pārvaram sabiedrības spiedienu. Un zini, kāpēc tas ir tik vienkārši? Sabiedrībai nav atskaites punkta. Viņam nav šī Ēdenes harmonija. Viņiem nav attiecības ar Dievu. Priekš viņiem neeksistē šie dievišķie principi. Viņi tos viegli pārkāpj. Un nav iespējams radīt harmonisku sabiedrību, ja mēs aizmirstam šīs harmonijas Autoru. Vienmēr atceries, kurš ir Autors! Viņa Vārds ir Jēzus Kristus! Āmen!

Ābels un Kains bija Ādama dēli. Viņi abi upurēja Dievam. Kains nogalināja Ābelu, savu brāli. Kāds sods bija Kainam par to, ka viņš nogalināja savu brāli?

Bet Viņš teica: "Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes. Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis. Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!" (1.Mozus 4:10-12)

Viņš tika izdzīts no sabiedrības. No tās sabiedrības, kas bija dievišķa. Pat esot virs zemes, pat Noa vienīgais ar savu ģimeni izdzīvoja plūdos.

Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: "Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis." Bet Noa atrada labvēlību Dieva acīs. (1.Mozus 6:5-8 )

Dieva vārds saka, ka cilvēku ļaunums un grēku daudzums bija tik liels un apjomīgs kļuvis. Visas konservatīvās partijas bija kļuvušas par liberālām, tā, kā šodien arī tas ir. Kad konservatīvie sevi sauc par kristīgiem, bet faktiski rīkojas pilnīgi pretēji. Kad līdz tādam līmenim ir liberālisms, tad var gaidīt smagu diskomfortu. Tie ir Dieva likumi. Latvijas pamati ir sašūpoti. Visi pasaules pamati, kur ir liberālisms, tiek sašūpoti garīgi. Gaidīt var tikai karu, šķelšanos, nabadzību un slimības. Tās ir sekas tam visam. Un ne jau Dievs to sūta. Cilvēki izjauc dabisko balansu, harmoniju. Lūk, kāpēc ir svarīgi, lai arī nākamajās vēlēšanās būtu viss pēc Dieva plāna. Lūk, kāpēc bija svarīgi atnākt ar savu plakātiņu un pastāvēt pie Brīvības pieminekļa. Lūk, kāpēc tas bija svarīgi. Jo Noa izglāba. Kad visa pasaule plūdos gāja bojā, bet tevi izglāba. Bet diemžēl ciešam mēs visi.

Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. (2.Pētera vēstule 3:6)

Kāpēc? Viņus izslēdza. Vienkārši izslēdza. Nav iespējams pastāvēt tādai sabiedrībai, atstājot Autoru un Viņa principus.

Ir cilvēki, kuri ļoti veiksmīgi darbojas virs zemes. Ir cilvēki, kas taisa savu biznesu, ir ļoti ietekmīgi, bet bez paša Dieva, lietojot Viņa principus. Taču lielākā daļa kristiešu šos principus nelieto nemaz. Pat nelieto tādus principus kā ceturtā dimensija, iztēles spēja, tādus kā mērķtiecība, stratēģija. Pat tādus elementārus principus kā lūgšana kristieši īsti daudz nelieto. Tāpēc arī, kā redzams, nenotiek tajā virzienā kā Dievs gribētu. Pasaulīgi cilvēki vienkārši ņem šos principus un lieto – viss notiek. Bet jebkurā gadījumā, aizmirstot Autoru, agri vai vēlu notiek novirzīšanās no ceļa. Un tam seko tas pats, kas reiz jau sekoja Ēdenes dārzā.

Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1.Korintiešiem 15:21-22)

Caur vienu cilvēku, caur Ādamu, kas pats noteica kas labs, kas ļauns un tika izdzīts no harmonijas, kuram tika atņemta pieeja dzīvības kokam, kuram tika atņemta tieša Dieva klātbūtne. Un caur vienu cilvēku dzīvība, un šī cilvēka vārds ir Jēzus Kristus. Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā.

Starp citu, tad kad cilvēks tika izdzīts no Ēdenes, ir rakstīts:

Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus. (1.Mozus grāmata 3:21)

Ēdenes dārzā dzīvniekus nenogalināja, tur nāve vispār nebija pazīstama. Bet pēc grēkā krišanas pati radība cieš.

Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. (Romiešiem 8:21-22)

Cilvēki upurēja dzīvniekus par saviem grēkiem. Iedomājies, cik forši – cilvēki grēko, bet nogalina dzīvniekus, lai izpirktu savus grēkus. Un uz šī fona Dievs sūtīja Savu Dēlu Jēzu Kristu kā upura Jēru. Par Viņu ir rakstīts, ka Viņš ir Jērs:

Otrā dienā Jānis ierauga nākam Jēzu un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.” (Jāņa evaņģēlijs 1:29)

Šajā laikā izraēlieši arī tradicionāli atzīmē Pashā svētkus, iziešanu no Ēģiptes. Viņi kāva jēru, un uz šīs tradīcijas fona, Dievs domāja: “Es nākšu pats kā upura Jērs, Es pats upurēšu Sevi, Es Pats miršu pie krusta, augšāmcelšos, un ikviens, kas Man ticēs, tas atgriezīsies Ēdenē pie dzīvības koka, tas atgūs pazaudēto mūžīgo dzīvību, tas atgūs Dzīvības Garu sevī, tas atgūs spēku.” Ja Vecās Derības laikā cilvēki gribēja pareizi dzīvot, bet ne vienmēr tas izdevās, tad šodien mums ir pieejams mūžīgās dzīvības un spēka Avots, jauns radījums.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2.Korintiešiem 5:17)

Ir kaut kas, ko cilvēks pats var izdarīt. Ļoti daudz cilvēks var. Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības. Dievs ir varens, arī cilvēks ir stiprs un, tajā pašā laikā, arī vājš. Ir kaut kāda robeža, kur cilvēks kļūst bezspēcīgs. Piemēram, viens var iedzert vīna glāzi, otrs nevar. Bet kur ir tā sāls – kāpēc vienam tas beidzas slikti, otram ne tik slikti? Otram labi varbūt. Vienas un tās pašas lietas. Ir dažādi cilvēki, dažādas situācijas. Personīgi manā dzīvē es nevarēju pats saviem spēkiem tikt ārā no narkotiku atkarības. Es pats to nespēju. Lai kā es sev teicu, ka es visu spēju un visu varu, man tas neizdevās. Ļoti reti ar saviem spēkiem cilvēks tiek ārā no narkotiku atkarības. Kādi atsevišķi gadījumi varbūt kaut kur ir. Ir cilvēka spēks, ko cilvēks pats spēj, un ir robeža, kur cilvēks vairs nespēj. Šeit sāk darboties Dieva spēks tiem, kas tic uz Viņu. Es uzskatu, ka Dievs mani neatbrīvoja no smēķēšanas. Nevajag stāstīt pasakas, ka Dievs no visa atbrīvojis, visu dziedinājis. Tā vienmēr nav. Tu pats to izdarīji. “Dievs uzcēla man mājas grupiņu, Dievs uzcēla draudzi.” Es uzcēlu draudzi! Tu uzcēli draudzi! Lietojot Viņa resursus, Viņa spēku, Viņa gudrību. Tu lietoji. Viss, ko Dievs darīja, Viņš pieskārās cilvēkiem, kuriem tu kalpoji. Tas, ka viņi piedzima no augšienes, to dara Dievs. Ir tas, ko dara Dievs, caur lūgšanām utt. Un ir tas, ko darām mēs. Tas ir kopdarbs. Jēzus ir cilvēks, un Jēzus ir arī Dievs, kopdarbs. Ideāls savienojums.

Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa. Tāpat ir arī rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli, - pēdējais Ādams par dzīvu darītāju Garu. (1.Korintiešiem 15:44-45)

Caur Ādamu visi mirst.

Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. (Romiešiem 5:8 )

Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. (Romiešiem 5:18 )

Kāds darbs? Kristus upuris. Dievs nāca virs zemes cilvēka miesā, mira pie krusta.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Daļu pie dzīvības koka, no kurienes cilvēks tika izdzīts.

Tu saproti, ko mums dod Kristus augšāmcelšanās svētki, šo svētku Autors, šo svētku jēga? Ko mums dod, ja mēs apzināmies, ko esam pazaudējuši? Ja mēs neko neesam pazaudējuši, tad mēs nezinātu, ka mums kaut ko vajag. Harmoniju ar Dievu esam pazaudējuši, pateicoties Ādamam.

[..] jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. (Romiešiem 3:23)

Bet caur vienu cilvēku Kristu mēs to atgūstam. Un, lūk, tas ir Dieva darbs, tas ir brīnums.

Es saviem spēkiem nespēju. Smēķēt es atmetu pats, bet Dievs man palīdzēja. Es lūdzu Dievu par to, bet es zinu, kā es mocījos, kā es ņēmos. Tas bija mans darbs, ko es darīju. No narkotikām un alkohola pāris sekundēs es biju brīvs, ko es pats saviem spēkiem nevarēju izdarīt. Ar smēķēšanu es pusgadu mocījos. Es lūdzu, košļāju gumijas ar nikotīnu sastāvā, lai atradinātos no tā. Mēģināju domāšanu mainīt. Un zini, kā es atmetu? Es saslimu ar plaušu karsoni. Es vienkārši saslimu un aizgāju pie cietuma ārsta, bet ārsts pateica: “Piedod, antibiotikas mums nav un nebūs. Ja tev kāds no brīvības neatnesīs, tad tu vienkārši šeit nomirsi.” Zāles man atnesa anonīms cilvēks. Es līdz šim brīdim nezinu, kurš tas bija. Izdzēru zāles, kļuvu vesels un vairs nekad nepīpēju. Var jau smēķēt, viss tev ir atļauts, bet ne viss der.

Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. (1.Korintiešiem 6:12)

Var jau dzert, bet vai tas tev der? Kādas tam būs sekas? “Neko nedrīkst.” Tu visu drīksti – lai tas tevi nekalpina, lai tas tevi neverdzina, lai tas saskan ar perfekto Dieva gribu. Āmen!

Draugi, dzīve ir brīnišķīga! Es gribu tevi atgādināt, kas tu esi Jēzū Kristū. Lūk, tas ir brīnums, kad Dievs tev ir sagādājis ceļu atpakaļ pie dzīvības koka, ceļu atpakaļ uz Ēdeni.

Pirmkārt, tev ir mūžīgā dzīvība.

“[..] un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! [..]” (Jāņa evaņģēlijs 11:26)

Tie ir Jēzus vārdi.

Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir arī garīga miesa. (1.Korintiešiem 15:44)

Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Ādams no pīšļiem ņemts un pie pīšļiem atgriežas.

“[..] jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties." (1.Mozus grāmata 3:19)

Bet viņš ir arī dzīva dvēsele.

Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. (1.Mozus grāmata 2:7)

Viņš ir arī gars, vienīgais no radības. Vienīgais ir cilvēks, kam Dievs piešķīris garu, kam Dievs piešķīris dvašu. Ne dzīvniekiem, ne augiem, bet cilvēkam. Dvaša, gars – tu esi īpašs, tu esi mūžīgs. Tev ir mūžīgā dzīvība caur ticību Kristū, caur to, ka tu centies uzturēt harmoniskas attiecības ar Dievu, centies ievērot šos likumus, kas atnes harmoniju tavā dzīvē.

Vai nabadzība ir harmonija? ir draudzes un kristieši, kas māca, ka būt nabagam ir labi. Bībelē ir rakstīts:

Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. (2.Korintiešiem 8:9)

Par Ābrahamu ir rakstīts:

Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu. (1.Mozus grāmata 13:2)

Arī Īzaks, arī Jēkabs, arī Jāzeps – lai kur viņš gāja, Dieva svētība viņu pavadīja. Nabadzība ir lāsts, nabadzība ir nepareizas domāšanas auglis, disharmonija galvā. Dievam ir labklājības pilnas domas par tevi.

Vai slimības ir svētība? Es bieži esmu dzirdējis: paldies Dievam, ka saslimu un tiku vaļā no smēķēšanas. Tā kā es, piemēram. Par to nav jāpriecājas, ka saslimi. Es nedomāju, ka to Dievs izkārtoja, lai saslimtu. Es vienkārši saslimu un spēju to izmantot kā brīdinājumu: ja turpināsi smēķēt, ne tikai plaušu karsonis tev būs.

Ir sava vieta, kur cilvēks pats domā, rīkojas, pats dara. Un ir sava vieta Dieva brīnumiem. Brīnumi notiek. Problēma ir tā, ka cilvēks sāk koncentrēties uz Dieva brīnumiem. Koncentrējies uz to, kas jāizdara tev, uz harmoniju uz Dievu. Koncentrējies uz dzīvības koku ,ka tu pats nenosaki, kas ir pareizs un kas nav pareizs.

Ikviens var kļūt bagāts, bet ne ikviens satver, ne ikviens notic, un ne ikviens sāk lietot to principus, kas ir paša Dieva iedibināti. Dieva vārds saka:

Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. (5.Mozus grāmata 28:13)

Kur ir lielais Dievs? Tepat, vienas domas attālumā no tevis. Kad tu sāc domāt, kā Viņš domā, nevis pats nosaki savu dzīvi. Saskaņo ar Viņa gribu. Āmen! Un neaizmirsti Autoru.

Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. (Kolosiešiem 3:1)

Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti. (Pētera 1.vēstule 2:24)

Kas tur nav skaidrs? Tu esi dziedināts – ar zālēm, bez zālēm, brīnums, ne brīnums. Tu esi dziedināts, tu esi vesels! Tu būsi vesels! Tu nekad nepadosies! Tu garā esi dzīvs. Tu garā esi bagāts. Harmonija.

Atceries, vai tā ir ģimene, vai kāds cits pasākums – ja kāds ienes disharmoniju, viņš agri vai vēlu tiek izsviests. Ne vienmēr tas nozīmē tiešā veidā atdalīties, bet tu tiec nogriezts no harmonijas. Un tici man, ja tev nav šīs harmonijas, tad sāk lipt klāt slimības, tad sāk lipt klāt neveiksmes. Piemēram, es uzskatu, ka bieži atkārtojušas neveiksmes – tas nav normāli. Nav normāli, ka nepārtraukti atkārtojas autoavārijas. Es nedomāju, ka bieži slimot ir normāli. Ja bieži neveicas, meklē, kur tu neesi harmonijā ar Dievu un pats ar sevi. Es arī neticu nejaušības gadījumiem. Ar tevi nevar notikt nelaimes gadījums, jo Bībele saka:

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. (Psalms 91:10-12)

Tā tev arī ir jādomā, nevis šausmenes jāskatās. Ir ļoti daudz kas atkarīgs no mums, un ir tas, kas atkarīgs no Dieva.

Man visvairāk patīk tas, ka velns samuldēja: jūs taču neko nedrīkstat. Bet cilvēkam bija viss, viņam bija vislabākā laulība, bija labākie ēdieni, nevajadzēja pat apģērbu temperatūras dēļ, viņam bija viss. Ēdene jeb svētlaime. Mūžīgā dzīvība. Viņi dzīvoja mūžīgi. Bet atnāk kaut kāds, un cilvēks tam notic, ka viņš neko nevar. Bet Dievs teica, ka no viena koka nevar. Sātans teica: “Vai tiešām no visiem koka augļiem jums Dievs ir aizliedzis ēst?” Cilvēks sāk domāt. “Bet vai jūs negribat būt kā Dievs? Viņš tikai komandē. Negribat paši noteikt visu?”

Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?" Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku augļiem dārzā, bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū, Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit." Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu." (1.Mozus grāmata 3:1-5)

Neviens organisms nefunkcionē, ja ir disbalanss. Piemēram, ja pulkstenim izņem ārā vienu zobratiņu, tas nefunkcionēs. Cilvēka garam un dvēselei ir vajadzīgs viss, lai pilnvērtīgi spētu funkcionēt. Nepilnvērtīgās ģimenēs nevar izaugt pilnvērtīgs bērns. Cilvēki, kuri viens otru zāģē. Vīrs nevar gūt panākumus, ja ragana viņu zāģē. Vai otrādi. Tā ir viena miesa.

“[..] un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa.- Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt." (Mateja evaņģēlijs 19:5-6)

Katrs mazākais sīkums, katrs vārds ir svarīgi, kā tu runā, ar ko tu kopā esi. Nevar otras puses dēļ atstāt draudzi. Tu zaudē visu enerģiju, zaudē visu kopumu un Dieva svētību. Tas ir fakts.

Tu visu drīksti. Kristū tu esi brīvs.

Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. (2.Timotejam 1:7)

Pāvils saka:

Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! (Galatiešiem 5:13)

Lūk, kāpēc cilvēki nevar gūt panākumus. Tāpēc ka dod vaļu miesai – es vairāk pagulēšu, pačīkstēšu. Tas darbojas destruktīvi.

Kristus ir augšāmcēlies! Kur nepietiek ar taviem spēkiem, tur nāk talkā Kristus augšāmcelšanās spēks. Un caur Jēzus Kristus upuri tu esi atgriezts Ēdenes dārzā. Ēdenes dārzs ir tavā sirdī. Dārzs, kurā vari nākt tikai tu un Dievs.

Mīli Dievu. Uzturi attiecības ar Viņu. Neskaiti tikai tēvreizi. Uzturi dzīvas attiecības ar savu Radītāju. Neaizmirsti par grupām, par to nozīmi un spēku. Ja nenāksi uz grupiņām, tev būs diskomforts un kaut kur tie izsitumi izsitīsies. Ja organismā viss nav kārtībā, tad parādās izsitumi. Ja zobi bojājās vai kas cits, ir kāda problēma organismā. Uzturi dzīvas attiecības ar Dievu. Pārdomā Dieva vārdu. Esi harmonijā ar cilvēkiem, īpaši ar saviem garīgajiem līderiem.

Comments