TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Grūti nāksies pret dzenuli spārdīt

Publicēja 2019. gada 29. okt. 00:44Līga Paņina
Ziņas datums 29.10.19.

Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par Tavu Dēlu, Jēzu Kristu. Mēs pateicamies, ka Tu nāci virs zemes cilvēka miesā, ka Tu uzņēmies mūsu vājības un grēkus, mūsu kaites, mūsu nabadzību, Dievs, lai mēs dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi Tevī un lai mums būtu mūžīgā dzīvība. Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni. Paldies, Dievs, ka Tu mūs šodien mācīsi, vadīsi, celsi Jēzus Vārdā, āmen! Svētrunas tēma – “Grūti nāksies pret dzenuli spārdīt".

Sauls, kurš vēlāk kļuva par Pāvilu, saņēma pilnvaras vēstules no augstajiem priesteriem, tā laika jūdu reliģiskās varas. Vēstulēs tika pavēlēts ne tikai Jeruzālemē, bet arī ārpus tās, citās vietās un valstīs, gūstīt kristiešus un vest uz Jeruzālemi sodīt. Nevis vienkārši sodīt, bet pat ar nāvessodu. Kad Sauls ar savu komandu jeb inkvizīciju bija ceļā uz Damasku, pēkšņi viņu apspīdēja spoža gaisma. Sauls nokrita pie zemes, un Jēzus viņu uzrunāja dzirdamā balsī. Apkārt stāvošie ceļabiedri neko nedzirdēja, taču Sauls dzirdēja vārdus no Dieva. Pēc šīs sastapšanās ar spožo gaismu, viņš bija akls trīs dienas. 

Iedams ar tādu nolūku uz Damasku ar augsto priesteru atļauju un pilnvarām, es, ķēniņ, dienas vidū uz ceļa redzēju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, apspīdam mani un manus ceļabiedrus. Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebreju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.” (Apustuļu darbi 26:12-15)

Sākumā vārds ‘spārdīt’ var likties nevietā, kā jau vecajā tulkojumā. Arī vārds ‘dzenulis’ var šķist neiederīgs un nesaprotams. Bet es tev iesaku lasīt tieši vecā tulkojuma Bībeli (1965. gada revidēto tekstu), nevis jauno tulkojumu. Jaunais tulkojums, manuprāt, ir ļoti neveiksmīgs. Es neiesaku lasīt jaunā tulkojuma Bībeli. Esmu to lasījis un secinājis, ka jaunais tulkojums galvā rada tikai haosu. Tur ir neprecīzi un dīvaini iztulkotas Rakstu vietas. Tās ir neskanīgas un nedzejiskas, īpaši psalmos, savukārt vecais latviešu tulkojums ir gan skanīgs, gan precīzs. Vārdi ‘pret dzenuli spārdīt’ ir ļoti precīzs tulkojums. Vai zini, kas ir dzenulis? Tā ir koka kārts, kā šķēps ar asu dzelzs uzgali. Ar dzenuļa palīdzību savaldīja buļļus un citus nepaklausīgus dzīvniekus, norādot, kurā virzienā tiem doties. Dzenulis bija ne tikai šķēpveidīgs. Krievu valodā vārds ‘рaжон’ apzīmē arī mēslu vai siena dakšu. Mēdz teikt: чево лежиш на рaжон? Precīzā tulkojumā tas ir rīks, ar ko savalda liellopu. Ja liellopu iejūdza ratos, tad to priekšpusē piestiprināja koka baļķi ar asiem zariem. Kad lops trakoja, spārdoties un lēkājot uz pakaļkājām, viņš ar kājām trāpīja precīzi pa šiem zariem. Trāpot vienreiz, otrreiz un trešoreiz, ceturtajā reizē viņš vairs nespēra, jo zināja, kas būs. Lops vairs nevēlējās savainot savas pakaļkājas un kļuva paklausīgs. Ja liellops netika jūgts ratos, tad cilvēks tā bakstīšanai izmantoja dzenuli – šķēpu, kas paredzēts nepaklausīgu un vājprātīgu lopu dresēšanai, savaldīšanai un pakļaušanai.

Pāvils šo piedzīvojumu stāsta jau otro reizi. Brīdis, kad iemirdzējās Dieva gaisma un Sauls nokrita zemē, bija pārdabisks. Jēzus saka Pāvilam jaunpiedzimšanas brīdī: "Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt." Jēzus Saulu salīdzināja ar nenormālu vepri, vērsi vai liellopu. Krievu un praktiski visos citos tulkojumos vārdi ‘tev grūti nāksies’ ir lietoti tagadnē, nevis nākotnē. Tur rakstīts: "Tu esi tas, kas spārdās pret dzenuli." Ja ņemam vērā latviešu tulkojumu, tad šie vārdi nozīmē: Tev grūti nāksies turpmāk tā turpināt – pret dzenuli spārdīt.

Runa ir par divu kategoriju cilvēkiem. Ir cilvēki, kuri Dievu nepazīst – ateisti, grēcinieki vai vienkārši reliģiozi cilvēki, kuri nepieņem Kristu un ignorē Dieva prātu un principus. Uz viņiem attiecas šie vārdi: Jums grūti nāksies pret dzenuli spārdīt, jo jūs vienmēr dzīvojat pēc sava prāta; jūs vienmēr nonāksiet strupceļā; jūs sagādāsiet ciešanas sev un cilvēkiem sev apkārt, pilsētās un valstīs. Vēsture mums māca, ka sabiedrība bez Dieva, Viņa vārda un Gara, nonāk strupceļā, un tāpēc pasauli raksturo nežēlība, vardarbība, netaisnība un sagrozīta un pasūtīta zinātne, kas ir izdevīga konkrētai cilvēku grupai, kam pieder vara. Tādu zinātni skolās māca bērniem, un cilvēki tai tic. Sabiedrība ir aptaurēta un sagrozīta. Pasaulē ir nežēlīgi kari, terorisms, nabadzība un slimības. Mēs varam minēt daudz un dažādu negatīvu parādību, kas valda pasaulē viena iemesla dēļ – cilvēce spārda pret dzenuli. Vai tiešām mums nav mācība? Kā piemēru var minēt Pirmo un Otro pasaules karu. Tas ir apbrīnojami, ka nu jau tik ilgu laika posmu Latvijas teritorijā nav plosījies mēris, karš un nav lijušas asinis. Tas tiešām ir apbrīnojami! Bet, draugs, nav jābūt pravietim, lai pravietotu: ja latvieši spārdīs pret Dieva gribu, pret dzenuli, viss atkārtosies. Līs kārtējās asinis, notiks kārtējā vardarbība, iznīcināšanas politika utt. Tas viss atkārtosies, ja mēs spārdīsim pret dzenuli. Otra cilvēku kategorija ir kristieši, mēs, kas esam jaunpiedzimuši un iepazinuši Kristu, un pieņēmuši Viņu par savu Glābēju. Draugs, tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. Tu vienmēr atgriezīsies vienā un tajā pašā punktā, kamēr neiemācīsies paklausīt Dieva balsij. Mēs, kristieši, darām to, ko mums patīk darīt, nevis to, ko Dievs grib, lai mēs darām. Jēzus brīdina par sekām: "Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt. Tev būs tāpat kā pasaulīgajiem cilvēkiem.”

Mācītājs Aleksejs Ļedjajevs minēja divas lietas, kas pēdējā laikā viņu ir satricinājušas. Nesen viņš bija kristīgā konferencē Jeruzālemē. Šajā valstī valda jūdu reliģija un dzīvo ebreji, izredzētā Dieva tauta. Mācītājs Aleksejs pēc konferences priecīgs atgriezās savā viesnīcas istabiņā. Atverot logu un izejot uz balkona, redzētais viņu šokēja. Pa ielu praida gājienā bija devušies trīsdesmit tūkstoši izvirtuļu. Jeruzālemē! Pēc masu mediju statistikas tie bija trīsdesmit tūkstoši, bet patiesībā droši vien dalībnieku bija tikai ap trīssimts. Jebkurā gadījumā rodas jautājums: kā Dieva izredzētajai tautai tas var saskanēt ar Rakstiem? Viņi tic Vecajai Derībai. Ebreji un jūdi Kristu nepieņem un joprojām gaida Mesiju, bet Mesija jau ir atnācis, Jēzus ir nomiris pie krusta un augšāmcēlies. Viņi lasa un tic Mozus grāmatām, Jesajam un praviešiem. Bet vai tiešām ebreju un jūdu mācībā un Bībelē ir teikts, ka vīrietis var nebūt vīrietis un sieviete var nebūt sieviete? Vai tiešām viņu mācībā ir teikts, ka cilvēks var mainīt dzimumu, vai tomēr tas ir absolūtā pretrunā? Draugs, tā notiek tad, kad jūdi vai kristieši sāk darīt to, kas pašiem patīk un ir vieglāk, nevis to, ko grib Dievs. Dievs saka: "Grūti jums nāksies pret dzenuli spārdīt."

Pagājušajā svētdienā mums ar līderu grupu bija vakariņas. Braucot uz šīm vakariņām Mežciemā, pa ceļam sanāca braukt garām baltiem vārtiem, kur atrodas ebreju iznīcināšanas vieta, kapi. Es nekad tur nebiju bijis. Esmu bijis netālu no Salaspils, kur atrodas iespaidīgs memoriāls. Nolēmām, ka iebrauksim šo vietu apskatīt. Tur ir milzīgas bedres, kas šobrīd apliktas ar akmens plāksnēm, lielas un mazas. Vācieši un mūsu latviešu līdzskrējēji (piemēram, Arāja komanda) to darīja ar lielu precizitāti. Pat mācītāji bija iesaistīti holokaustā. Zinu, ka, piemēram, Limbažu luterāņu mācītājs bija iesaistīts ebreju iznīcināšanā. Viņš esot bijis viens no tiem, kas to visu atbalstīja un lika ebrejus ārā no mājām. Lūk, kas notiek ar cilvēkiem, kuri spārda pret dzenuli! Par maz mācību ir bijušas ebrejiem. Es domāju, ka tā ir viena no visvairāk nicinātākajām tautām pasaulē, un vienlaikus tā ir visietekmīgākā tauta. Cik daudz holokaustu ir bijuši! Dievs saka Saulam, kurš ir ebrejs: "Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt." Ne jau Dievs dara nežēlības. Tie ir cilvēki, kuri paši novērsušies no Dieva un nokļuvuši velna teritorijā, un velns ienīst Dieva tautu, tāpat kā viņš ienīst Dievu. Lūk, kas notiek, kad mēs spārdām pret dzenuli. Tas attiecas arī uz mums, kristiešiem. Otrs notikums, ko min mācītājs Aleksejs, notika Holandē. Kas gan labs var būt Holandē? Tā izceļas ar zālītes un homoseksuālisma legalizāciju, kā arī ar prostitūciju un tā tālāk. Vai tiešām tā ir? Masu mediji par to klusē, bet mācītājs tur bija. Viņš apmeklēja draudzi vietā, kur katru gadu kopā pulcējas Vasarsvētku draudzes, kopumā 65 000 cilvēku. Holandē, kur nav nekā laba, ir uzcelta vesela kristiešu pulcēšanās pilsēta! Ja šī draudze attīstīsies, augs, ietekmēs un piedalīsies valsts likumu pieņemšanā, tad Holande vairs nebūs tā Holande, kas ir tagad. Grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Kas ir Kristū, tas ir jauns radījums.

“Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.” (Ecēhiēla 36:26)

“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Korintiešiem 3:16)

Tu, kas esi pieņēmis Jēzu Kristu par savu personīgo Glābēju, kas esi atvēris savu sirdi Viņam, zini – tevī mājo Svētais Gars! Vai tad tu to nezināji? Tu esi jauns cilvēks, jauns radījums! Apliecini to! Saki sev: “Es esmu jauns radījums! Kas bijis, ir pagājis. Viss ir tapis jauns!” Tas ir brīnums, ko izdara Dievs. Viņš to izdara caur Savu Dēlu, Jēzus Kristus upuri. Ikvienā, kurš atzīst Jēzus Kristus upuri, nāk un iemājo Svētais Gars. Tevī mājo Svētais Gars! Tev ir jauns gars! Tev ir jauna sirds, jauna daba! Tu iekšēji esi jauns cilvēks! Kas bijis, ir pagājis. Bet, ak, vai, ir kāda problēma! Lūk, ko saka Bībele:

“Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla.” (Pāvila vēstule kolosiešiem 3:9-10)

Kāpēc man kaut kas ir jāuzģērbj un kaut kas jānoģērbj, ja jau es esmu jauns radījums? Tu iekšēji esi jauns radījums un tāda ir tava daba, bet tevī joprojām ir vecās iestrādes un vecā domāšana. Tava galva netika nomainīta. Tu neesi lietota automašīna, kuru tā vienkārši var nomainīt, tev joprojām ir tavas smadzenes un tavs prāts. Tavā galvā joprojām ir palikušas atmiņas un vecās iestrādes, un tavā miesā ir vecie ieradumi, bet iekšēji tu esi cits cilvēks un tev jau ir cita vēlme domāt citādi un rīkoties citādi. Tas ir process. Lūk, piemērs par Pēteri:

“Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls." Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: "Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.”” (Mateja evaņģēlijs 16:16-18 )

Šajā brīdī Sīmanis vēl nav Pēteris. Viņam vēl ir mātes dotais vārds, bet pēkšņi Jēzus Sīmanim saka: “Ne tu pats to atklāji, bet Dieva Gars. Mans Tēvs, kas ir debesīs, tev to atklāja. Es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es vēlos celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Sīmanis pēkšņi dzird, ka viņš vairs nav Sīmanis, bet Pēteris. Bet viņš nemaz nejūtas kā Pēteris, kas nozīmē ‘klints’. Viņš nejūtas tik stiprs šodien. Tomēr Jēzus saka: “No šī brīža tu esi cits cilvēks. Tu esi jauns cilvēks. Tu esi Pēteris, un tev jāsāk tā domāt!” Pēteris centās tā domāt, bet ne vienmēr izdevās. Kad Jēzus staigāja pa ūdens virsu, Pēteris teica: “Es arī tā gribu.” Jēzus atbildēja: “Nāc!” Taču Pētera ticība un domāšana vēl nebija tik nostiprināta, un viņš grima. Kad Jēzus runāja par Savu nāvi un augšāmcelšanos, Pēteris nostājās pretī un teica: “Pasarg’ Dievs, ka ar Tevi nekas tāds nenotiek!” Jēzus atbildēja: “Atkāpies, sātan!” Pēteris nebija pilnīgs. Kad Jēzus teica lūgt Dievu Ģetzemanes dārzā, Pēteris gulēja. Viņš bija vecākais starp mācekļiem. Pēteris bija kā grupiņas vadītāja palīgs Jēzum, un tomēr viņš nebija pilnīgs, viņa domāšana vēl nebija izmainīta. Pēteris gan bija jauns cilvēks, taču joprojām viņā bija vecās iestrādes. Bībele saka: Novelc veco cilvēku! Sāc par sevi domāt tā, kāds tu esi! Pieņem sevi tādu, kāds tu esi! Pieņem sevi, citādi personības dubultošanās ir garantēta. Ja tu nespēj sevi pieņemt tādu, kāds esi, iekšējs konflikts ir garantēts.

Tikai divi procenti sieviešu sevi uzskata par skaistām. Es domāju, ka šis procents mūsu draudzē ir krietni lielāks. Ja cilvēks nepazīst Dievu, tad viņam kaut vai simtiem reižu kāds var teikt, cik viņš ir skaists, bet tas nepalīdzēs mainīt domas par sevi. Sievietes nejūtas skaistas. Citu acīs viņas var būt perfektas, bet savās acīs viņas nejūtas skaistas. Ir vīrieši, kuri nejūtas kā vīrieši, bet tas nemaina viņu būtību. Vīrietim ir tādi dzimumorgāni un tāds prāts, kādu radījis Dievs. Tāpat ir arī sievietes, kuras nejūtas kā sievietes. Viņas dzer hormonus, audzē spalvas un taisa operācijas dzimumorgāniem. Padomā, ko cilvēki dara! Cilvēks saka: “Es nejūtos kā sieviete!” Bet tu taču esi sieviete! Un kā darām mēs, kristieši? Mēs sakām: “Es nejūtos kā jaunais cilvēks. Es jūtos kā vecais cilvēks. Nu, labi, es varu pieņemt to, ka esmu uzvarētājs, bet es nejūtos tāds.” Nav svarīgi, kā tu jūties, ir svarīgi, kas tu esi – jauns radījums Jēzū Kristū! Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt! Tevī ir Svētā Gara dzenulis. Tu esi jauns cilvēks. Kas bijis, ir pagājis, un tu vairs neesi tas vecais cilvēks, kurš grēko. Ja tu nespēsi pieņemt savu jauno dabu, tev visu laiku būs iekšējs konflikts ar sevi. Lūk, ko Jēzus saka par jauno dabu:

Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: "Viņam ir Belcebuls, un Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību." Un, tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja līdzībās: "Kā var sātans sātanu izdzīt? Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt. Un, ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt. Ja nu sātans cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt.” (Marka evaņģēlijs 3:22-26)

Ja no augšas piedzimis cilvēks nespēj pieņemt savu jauno dabu, viņš nevar pastāvēt. Tev jāapliecina, ka viss, kas tavā dzīvē ir bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns. Cilvēki, kuri Dievu nepazīst, masveidā dodas uz pazušanu. Šādi cilvēki uz zemes ir izveidojuši haosu un pasaulē ciešanas, bagātie uzkundzējas pār nabagiem, idejas vārdā slepkavo cits citu. Un kristiešu vidū ir līdzīgi – cilvēks, kurš nespēj pieņemt savu jauno dabu, nespēj aiziet līdz galam un nest augļus Dieva valstībā. Bet Jēzus saka: “Es esmu jūs nolicis, izglābis, lai jūs nestu augļus un lai šie augļi paliek.”

“(..) ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā, un jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:22-24)

Kad atjaunojas prāts, tad atjaunojas arī emocijas. Pareizas darbības pareizā virzienā veido pareizus ieradumus. Un Jēzus ir teicis, ka cilvēki nepaliek izglābti žēlastībā, ja neseko viņu pašu darbi. Nav pareizi, ka mēs tikai uz darbiem koncentrējamies, jo neviens no mums nav pilnīgs, taču Jēzus nav pazeminājis baušļu nozīmi. Tieši otrādi, Jaunajā Derībā Viņš tos ir pastiprinājis. Cilvēki ir iedomājušies, ka ir žēlastības laiks un var dzīvot, kā grib. Ja cilvēks ir izglābts, to var redzēt, jo viņam ir jauna daba, kas parādās viņa dzīvē. Jāapģērbj jaunais cilvēks, kas pēc Dieva līdzības ir radīts. Tavs gars ir no jauna radīts, un tā ir patiesā tava iekšējā būtība.

Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!” (Salamana pamācības 4:7)

Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.” (Mateja evaņģēlijs 18:3)

Ir jāatmet iepriekšējais domāšanas veids un jāsāk domāt no jauna. Tu iekšēji esi tāds, kādu tevi atklāj Dieva vārds. Zāle nokalst un novīst, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Ziloni arī var apēst pa vienu gadu, pa gabaliem to ēdot. Visas izmaiņas pie prāta un iekšējās būtības notiek pakāpeniski. Pēteris arī nekļuva par jaunu cilvēku vienā sekundē. Viņš tika pārradīts par jaunu cilvēku, bet tālāk sekoja darbs ar sevi. Pirms vairākiem gadiem man bija tāds sprediķis “Kas es esmu Jēzū Kristū”.

Jēzus viņiem atbildēja: "Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.”” (Jāņa evaņģēlijs 10:34)

Cilvēki pārprot šo Rakstu vietu un domā, ka viņi ir dievi un visa pasaule viņiem ir pie kājām. Mums patīk domāt, ka esam izglābti arī tad, ja rīkojamies pretēji mūsu sirdsapziņai.

“(..) arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!” (Efeziešiem 2:5)

Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.” (Kolosiešiem 3:1)

Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)

Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni.” (Efeziešiem 5:1)

Tu esi Tēta mīļais bērns. Mums katram patīk to dzirdēt. Tā ir patiesība, bet ne visa. Ir lietas, kuras mums ir grūtāk pieņemt.

Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jāņa evaņģēlijs 15:14)

Dievs uz mums skatās kā uz Savu acuraugu. Pāvils ir teicis: “Tad, kad jums saka patiesību, jūs nelabprāt to pieņemat.” Nav svarīgi, kas tev patīk. Svarīgi, ka tu esi jauns cilvēks un dzīvo pēc jauniem principiem. Mēs esam dzirdējuši par Āfriku, kur draudzē ir miljons cilvēku. Tur mācītājs esot neinteresanti sludinājis. Nav pat svarīgi, kā sludina, bet gan augļi draudzē un cilvēku dzīvēs. Ja esi pareizā vietā, kurā tev tiešām ir izmaiņas, tad pieņem to un nemeklē labākas vietas. Mums visiem ir dots prāts, lai mēs atjaunotos savā sirdsprātā, pretējā gadījumā mēs esam ar sevi konfliktā. Kur rodas mazvērtība un sevis nepieņemšana? Tu esi tas, kas tu esi no Dieva, bet, to nespējot pieņemt, rodas iekšējs konflikts, kas izpaužas smagā problēmā. Tāda valsts un tāds cilvēks nevar pastāvēt. Jēzus saka: “Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es saku.” Identificē sevi kā jaunu cilvēku arī savos darbos, nevis tikai apziņā. Ievies savā dzīvē jaunu domāšanu, lai veidojas jauns raksturs. Un tieši tavs raksturs ir tavs jaunais cilvēks. Ko dod tavs raksturs, ja tas ir tikai iekšēji un tu to nerealizē savā dzīvē? Grūti nāksies iet pret jauno cilvēku un sevi.

Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls.” (1. Jāņa 5:5)

Mēs esam pasaules uzvarētāji, bet, ja paskatās tavā dzīvē un tur nav nekādas uzvaras, vai tev nav konflikts ar sevi, ka tu dzīvo citādāk par to, kāds tu esi? Nav svarīgi, kā tu jūties, bet tas, kāds esi patiesībā. Ja kristietis buntojas un mēģina pierādīt savu taisnību, viņš iet pretrunā ar Dievu un sevi. Tu esi Dieva bērns, un tam jāparādās tavā dzīvē un kalpošanā.

Mēs ar sievu devāmies skrējienā pa Siguldas taciņām. Diezgan tālu aizskrējām un taisījāmies skriet atpakaļ, kad tālumā pamanījām, ka kāds skrien mums pretī. Tas bija suns. Viņš lielā ātrumā skrēja taisni mums virsū. Es mierināju sievu, ka nevajag uztraukties un mudināju viņu turpināt skriet kā iepriekš. Suns lielā ātrumā paskrēja mums garām. Viņš skrienot no aizmugures izskatījās smieklīgs, ar plīvojošām ausīm vējā. Mēs turpinājām skriet, bet suns neatstājās no mums, jo ik pa laikam pajoņoja garām, tad apstājās, pagaidīja mūs un turpināja skriet. Sapratām, ka mēs viņam iepatikāmies. Tad, kad bijām aizskrējuši līdz Siguldas tiltam, mēģināju suni dzīt mājās, jo viņš neizskatījās pēc klaidoņa, bet gan tāda, kurš aizbēdzis no mājām. Un tad aizdomājos par to, ka daži kristieši izskatās tieši tāpat kā šis sunītis, kurš kaut kur skraida un nesaprot, kur skriet, jo aizmirsis, kur ir mājas. Tā arī kristieši mēdz uzvesties, nedarot to, ko grib Dievs, bet balstoties uz savām emocijām. Rezultātā ir personības šķelšanās un skriešana, darīšana pa tukšo. Runājot par mūsu slavēšanas grupu, ja cilvēks dzied tikai tāpēc, ka viņam patīk dziedāt, tā ir problēma. Mans uzskats ir tāds, ka jādzied Dievam, lai vairotu Dieva valstību. Jādzied tāpēc, lai ievestu draudzi Dieva klātbūtnē un lai mēs būtu efektīvi kalpošanā. Ir svarīgi katram apzināties savu vietu draudzē, komandā un vīzijā. Tu vari darīt labas lietas sev, bet Dievs grib, lai tu to dari Viņam. Vispirms dzenies pēc Dieva valstības, un tad pārējās lietas tev tiks piemestas. Grūti nāksies tev iet pret savu jauno iekšējo dabu, jo tu vienmēr atdursies pret savām problēmām.

Kādiem cilvēkiem vienmēr ir savi veidi, kā pasniegt Dieva gribu. Viņi paši ar sevi ir sagājuši naidā un nespēj pieņemt sevi. Vai zini, ko dara cilvēki, kuri nespēj sevi pieņemt? Viņi runā dažādas nejēdzības. Negatīvi vārdi un negatīvi komentāri nāk no cilvēkiem, kuri nespēj sevi pieņemt. Sauls nogalināja kristiešus, lai tikai apklusinātu Svētā Gara balsi. Daudzi kristieši, kuri sabuntojas, vairs nepieder nevienai draudzei, klīst pa konfesijām, klausās un skatās atšķirīgu informāciju, un viņiem galvā ir tārpi. Viņi dara ļaunas lietas, jo besās, viņos ir iekšējs konflikts ar sevi, un vainīgs vienmēr būs kāds cits. Šādiem cilvēkiem visi citi ir vainīgi – mācība, vadītājs, draudze, valdība. Viņi apvainojas, raksta negatīvas lietas un paši nevar tikt galā ar sevi. Viņi nepieņem savu būtību. Lai Dievs viņus svētī. Vai zināji, ka latvieši nemīl savu valdību? Paskaties, cik parakstus esam savākuši, un viss būs skaidrs. Pagājušajā gadā, kad vācām parakstus, parakstījās ļoti daudz, bet šogad cilvēki nav atsaucīgi parakstīt pateicības vēstuli. Pēdējā laikā arvien mazāk cilvēku apmeklē kristīgus pasākumus, skatās internetā. Tad jau arī internetā tevi paņems debesīs, varēsi tur skatīties debesis!

Draugs, ir lietas, kuras mēs no Dieva labprāt pieņemam, un ir tādas, kuras nelabprāt. Par tām es arī gribu parunāt.

1. Lūdz Dievu.

“Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)

Jēzus pats bija tas, kurš vienmēr pavadīja laiku ar Dievu. Viņam bija regulāras personīgas attiecības ar Dievu. Miesa ir vāja. Ja tev nebūs personīgas un disciplinētas attiecības ar Dievu, laiks, kad tu klausies, lasi un studē Dieva vārdu, lūdz Dievu, tu nespēsi pieņemt savu jauno dabu. Tu nespēsi atjaunoties un labi pabeigt savu dzīvi. Tik ļoti mēs to nevēlamies pieņemt, jo tam ir vajadzīga disciplīna. Es lūgšu Dievu tad, kad Viņš būs tiešām jālūdz! Tad, kad es būšu ar sevi jau tik tālu sanīdies un man būs tik daudz problēmu, ka būs jālūdz Dievs.” Mums nav jāgaida problēmas, bet regulāri jāuztur attiecības ar Dievu. Pieņem sevi kā lūdzēju. Tu esi lūdzējs, cilvēks, kurš nespēj bez personīgām un tuvām attiecībām ar Svēto Garu. Tu esi tas, kurš lūdz Dievu! Pieņem sevi. Tu neesi tas, kurš noguļ lūgšanas, tu esi tas, kurš pieceļas uz lūgšanu!

2. Neatstāj savas sapulces.

“(..) neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Pāvila vēstule ebrejiem 10:25)

Kristus ir mūsu galva. Mēs draudzē savā starpā esam saistīti kā ķermenis ar cīpslām, saitēm, molekulām. Pirmā Kristus draudze ir parādījusi piemēru, jo viņi pulcējās gan dievkalpojumos, gan mājas grupās. Jēzus parādīja piemēru un iemācīja mums, ka viņi kopā ir divpadsmit, komanda. Tu viens esi nekas, bet komandā ir spēks. Tavs spēks ir ne tikai Kristū, bet arī Kristus miesā, tu esi Viņa draudzē, komandā, tu esi daļa no dzīvas, reālas draudzes. Grūti to pieņemt, jo ir jārēķinās ar cilvēkiem un jāievēro kārtība, jo nemēdz būt veselīga draudze bez savas kārtības. Pāvils skaidri saka: “Kā es nosaku katrā draudzē…” Katrā draudzē viņš bija iedibinājis ne tikai Kristus mācību, bet arī noteikumus un kārtību. Ja tu meklē ideālo vietu, tad zini, ka nav tādas vietas, nav ideālās draudzes, nav ideālā mācītāja. Taču ir vieta, kurā Dievs tevi ir ielicis būt komandā, tavā draudzē, tavā ģimenē. Draugs, tu esi viens no komandas. Kā mēs lūdzam Tēvreizē? Mūsu Tēvs debesīs. Cik labi, ka tur nav tikai ‘mans Tēvs’. Sāc lūgt ‘mūsu Tēvs’ un apzinies sevi kā daļu no draudzes.

Otrā pasaules kara laikā nevarēja noturēt uz vietas britu ogļračus, jo viņi rāvās karā sist fašistus. Britu premjerministrs Vinstons Čērčils viņus apciemoja, uztaisīja lielu sapulci un ar savu runu parādīja ogļračiem uzvaras ainu: uzvaras vārti, pirmie iet gaisa spēki, pēc tam iet jūras spēki, tad kājinieki un vīri melnām sejām, lepni sakot: “Mēs piegādājām jums ogles.” Viņi gribēja būt frontē, bet kurš ražotu munīciju, ekipējumu? Lielbritānija varēja zaudēt karu, ja katrs neieraudzītu sevi kā daļu no komandas. Un mēs pavisam noteikti zaudēsim karu, un tu savu personīgo karu, ja neieraudzīsim sevi kā daļu no draudzes. Nevis universālas draudzes, bet draudzes, kurā tev ir atbildība, kurā Dievs tevi ir iestādījis, un tur tu arī audz. Paliec savā zemē un dzīvo ar godu. Tev var palīdzēt tava vietējā draudze. Dievs darbojas caur to vietu, kurā tu atrodies. Viss, ko mēs varam, ir aizlūgt par cilvēkiem, bet tas nav risinājums. Cilvēkam ir vajadzīga komanda, cīņu biedri, spartieši.

3. Negrēko.

“[..] Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā.” (Pāvila 1. vēstule korintiešiem 6:11) 

“Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” (Pāvila vēstule romiešiem 6:11)

Kāds tu esi? Svēts, bez grēka. Tu esi tas, kurš negrēko. Nav svarīgi, ko jūt tava miesa un ko tā grib, ir svarīgi, kas tu esi, un tu nevari iet konfliktā ar sevi.

“Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku.” (Pāvila vēstule ebrejiem 12:4)

Cīnīties līdz asinīm nozīmē izdarīt visu, ko tu vari izdarīt. Ja kaut kas neizdodas, Dievs redz, ka tu esi tiešām visu izdarījis, un tur darbojas žēlastība, jo neviens no mums nav pilnīgs. Dieva žēlastībā esi izglābs, nevis pēc darbiem. Taču, ja tu necenties tā dzīvot, jādomā, vai tu tiešām esi glābts. Tu esi svēts, Dievs ir svēts, un mēs esam svēti līdz ar Viņu.

4. Evaņģelizē.

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja evaņģēlijs 5:13)

Ko Dievs saka, kas ir tavs jaunais cilvēks? Tu esi zemes sāls.

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

“Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.” (Mateja evaņģēlijs 5:14)

Mēs esam evaņģēlisti, Dieva valstības cēlēji. Mēs esam cilvēku glābēji, aprūpētāji. Esi daļa no kaut kā liela un stipra, un esi stiprs. Esi tas, kuram ir svarīgi cilvēki, ne savas mazās nenozīmīgās lietiņas un domas. Uzvar ne viens, uzvar komanda. Visur, kur tu redzi kādu cilvēku ar sasniegumiem, viņš tur nav viens, tur ir komanda.

5. Esi brīvs disciplīnā.

“Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Pāvila vēstule galatiešiem 5:13)

Brīvība ir tikai disciplīnā. Ja mēs nepieņemam savu jauno disciplinēto cilvēku un turpinām būt nedisciplinēti, mums būs pašiem savs personības konflikts. Mēs labu gribam, bet neizdodas, jo nav disciplīnas. Kad runa ir par tavu izdzīvošanu, tev nav jautājumu par to, iet vai neiet uz darbu. Taču, kad runa ir par cilvēku glābšanu… Man kādreiz kāds uzraksta un interesējas par mājas grupiņu. Ja es apņemos cilvēkam pateikt, ka viņam piezvanīs, uzklausīs un aprūpēs, tad man viņa numurs ir jāiedod tādam līderim, kurš tiešām to izdarīs. Man ir grūti to izlemt, tādēļ, ka es neesmu pārliecināts, ka līderis to izdarīs, jo ir tikai daži, divi trīs cilvēki, kuri to izdarīs. Es neesmu pārliecināts, ka vadītājs tiešām piezvanīs, vai vispār piezvanīs, un varbūt piezvanīs, kad jau būs par vēlu, vai vienu reizi piezvanīs un viss. Vai aizies ciemos, vai ne. Elementārs vārds – disciplīna. Tu esi disciplinēts un vari izglābt cilvēkus! Ja tu kaut ko nevari, tas ir disciplīnas trūkums. Dievs, svētī Latviju! Tu zini, kāds mums ir kopīgs uzdevums, - vairoties un augt. Tu neesi kā tie ogļrači, kas nezina, kas jādara, draudzē viss ir sakārtots. Esi dedzīgs un disciplinēts, kalpojot savā draudzē, attīsties, vairojies, pilnveidojies, mācies savu kalpošanu. Pilnīgi viss tavā dzīvē stāvēs uz vietas, kamēr tev nebūs disciplīnas.

Nekas nav jādara obligāti. Ja tu esi jaunpiedzimis cilvēks, tev nekas nav obligāti, tu esi tas, kas tu esi. Ja tu neesi jaunpiedzimis, tev viss var šķist par grūtu. Apprecēšanās tavas problēmas neatrisinās. Ja cilvēks skatās pornogrāfiju pirms laulībām, viņš skatīsies pornogrāfiju arī pēc laulībām, un sieva vai vīrs nebūs risinājums. Risinājums ir jaunais cilvēks, kurš negrēko. Jā, tas tev var palīdzēt atbrīvoties, bet sieva vai vīrs nav galvenais, vienmēr risinājums ir tevī pašā. Tu esi Dieva kalps, Dieva draugs, svēts. Tu negrēko, tu esi dziedināts un vesels, tu esi bagāts, stiprs un disciplinēts. Tam visam būs augļi tavā dzīvē. Tu nodzīvosi pilnvērtīgu un svētītu dzīvi. Nodarbojies ar to, kas saskan ar tevi, nevis ar tām izjūtām, kas tev patīk, bet ar to, kas tu esi Jēzū Kristū. Ja tu esi Jēzū Kristū, tu arī dzīvo tā, kā vēlās Dievs, saskaņā ar savu sirdsapziņu. Paldies Tev, Svētais Gars. Un nevajag kā lopiem, buļļiem savainot savu dzīvi, pakaļkājas. Viena no šīs nedēļas atklāsmēm ir par ļauniem cilvēkiem, kuri uzbrūk draudzei (gan neticīgi, gan pārsvarā ticīgi). Tas ir ļaunums viņos no viņu pašu iekšējā konflikta, viņi nav spējuši pieņemt savu jaunpiedzimušo dabu. Kā es to zinu? No Bībeles. Tāds bija Sauls, viņš nebija jaunpiedzimis, bet bija ebrejs no ebrejiem, farizejs no farizejiem, viņš turējās pie jūdu bauslības un tajā pašā laikā vajāja, nogalināja un spieda zaimot kristiešus. Viņš bija ļauns, konfliktā ar savu sirdsapziņu, un tas lika viņam darīt vēl ļaunākas lietas. Tu domā, ka ļauns cilvēks rīkojas liela emocionāla ļaunuma dēļ? Nē, viņš vienkārši dara to, lai kaut ko darītu. Tas nekas, ka pret Dievu, pret draudzi vai pret sevi, vai ģimeni.

Paldies Tev, Svētais Gars par Tavu dzīvo vārdu. Paldies Tev, dzīvais Dievs. Slava Tev, Kungs, mēs Tevi pielūdzam un slavējam, Kungs. Tu esi brīnišķīgs, nav neviena Tev līdzīga, Dievs. Paldies, ka Tu esi radījis mūs, devis mums jaunu garu, jaunu sirdi, jaunu dzīvi. Palīdzi mums turēties pie tā, kas mēs esam Kristū. Ne pie savām iedomām, sajūtām vai iemaņām, bet Tevī, Kungs, pie Tavas gribas, pie savas sirdsapziņas, pie Tavas balss un kārtības, Svētais Gars. Paldies, Dievs, ka Tu mūs esi ielicis komandā, mums apkārt ir brāļi un māsas, ka mēs cits citu atbalstām. Palīdzi mums pieņemt citam citu un vērst savu skatienu pirmām kārtām uz Tevi, Dievs. Svētī katru mājas grupiņu, katru kalpotāju, katru evaņģēlistu, katru vadītāju, lai mēs pilnībā pieņemam sevi tādus, kādus Tu esi mūs radījis, ka mēs ejam un nesam augļus. Lai nāk Tava valstība, lai nāk Tava slava, Kungs!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Grūti nāksies pret dzenuli spārdīt” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Comments