TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Ģimene

Publicēja 2020. gada 14. janv. 01:09Līga Paņina
Ziņas datums 14.01.20

Šodienas svētrunas tēma ir „Ģimene”. Šī ir ļoti svarīga un plaša tēma. Lai visu šo tēmu varētu izrunāt, vajadzētu kādas četras svētdienas. Skaidrojošā vārdnīcā par ģimeni ir teikts, ka tā ir organizatoriska abu dzimumu pārstāvju kopdzīves forma, kas izveidojusies vēsturiski un pastāv kā cilvēku sabiedrības pamatšūniņa; tuvu radinieku grupa (piemēram, vecāki un bērni), kas parasti dzīvo kopā. Skaidrojošajā vārdnīcā pie ģimenes ir arī citi termini, piemēram, ģimenes stāvoklis, kas apzīmē tiesisku stāvokli. Ģimenes tiesības regulē likums, un valsts aizsargā ģimeni. Manas domas ir šādas – ja valsts vairs neaizsargā ģimeni un sāk darboties pretējā virzienā, tad sabiedrībai ir beigas. Ģimene ir sabiedrības pamats! Tā ir šūniņa. Arī cilvēks sastāv no šūnām, un, ja nav šūnu, tad nav arī cilvēka. Tieši tāpat sabiedrība sastāv no ģimenēm. Ģimenes stāvoklis ir tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes, un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu. Ģimenes tiesības ir tiesību nozare, kas regulē laulības, radniecības un adopcijas attiecības. Savukārt, ģimenes kodekss ir vienots likumdošanas akts, kurā sistematizētas sociālo tiesību normas, kas regulē laulības, radniecības, adopcijas attiecības, aizbildnību un aizgādību, civilstāvokļa aktu reģistrāciju. Pastāv arī tāds ģimenes budžets. Ģimenes galva ir ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis. Vēl ir tādi termini kā ģimenes māja, ģimenes dārziņš.

Ģimene ir ļoti svarīga, un tā ir sabiedrības pamatdaļa. Ģimeni veido vīrietis un sieviete, un šo attiecību rezultātā dzimst bērni. Tālāk bērni izveido paši savas ģimenes, un tā tas turpinās. Latvijā likumdošana nepieļauj viendzimuma laulības. Ja mēs būsim stipri un iestāsimies par ģimenes vērtībām, tad to nekad arī nepieļaus. Ģimene ir vīrietis un sieviete, un bērni, paplašināti varētu runāt arī par radiniekiem. Ja visi dzīvo vienā mājā, tad tā ir ģimene. Tava mājas grupiņa arī ir ģimene. Draudze arī ir liela ģimene, un vispār Latvija ir viena liela ģimene. Mēs visi esam cēlušies no Ādama un Ievas un visi esam radinieki, un visa pasaule ir viena liela ģimene. Mums vajadzētu saprast, kas ir ģimene, un, ja ir problēmas ģimenes lietās, tad par to ir jālūdz Dievs, un noslēgumā to es arī darīšu. Es ticu, ka mēs kopā varam atrisināt jebkādas ģimenes problēmas un būt svētīti. Ja ģimene ir sabiedrības pamats, tad faktiski draudzes pamats arī ir ģimene.

Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja evaņģēlijs 23:37-38 )

Jeruzāleme tika nopostīta tās grēku dēļ, cilvēku spītības dēļ, jo viņi neatzina Kristu un pretojās Viņam. Nams Bībelē nav tikai celtne, nams Bībelē ir domāts arī ģimene. Bībele runā par to, ka tiksi izglābts tu un viss tavs nams. Kāds nams tiks izglābts? Nevis ēka, bet ģimene, jo Jēzus runā par Jeruzālemi arī kā par ģimeni. Kad Jēzus izsūtīja Savus mācekļus evaņģelizēt un dibināt jaunas šūniņas, Viņš teica: „Kurā namā jūs ieejat, tur palieciet. Ja šis nams pieņem jūsu vēsti, tas ir svētīts, ja nē, tad ejiet ārā un nokratiet pīšļus no savām kājām.” Par ko Jēzus runā? Par ēku, kurā viņi ieies, vai par cilvēkiem? Gan par ēku, gan par cilvēkiem. Ja ir cilvēki, ir ēka, jo ģimenei vajag jumtu virs galvas. Kad jaunais pāris precās, viņiem vajag jumtu virs galvas, jo dzīvot pie mammas un tēta nav īsti pareizi. Izņemot gadījumu, ja ir liela ģimenes māja ar atsevišķām ieejām. Kad cilvēki apprecās, viņiem ir vajadzīgs nams jeb mājas. Tāpat ir arī draudzei – vispirms ir draudze, un pēc tam ir draudzes nams. Šobrīd mēs īrējam savas draudzes telpas, bet būs laiks, kad mēs visu nokārtosim un mums būs pašiem savs īpašums. Šīs telpas mums ir ilgtermiņā, uz piecpadsmit gadiem. Pēc piecpadsmit gadiem mēs jau varēsim celt savu namu. Šobrīd tas šķiet nereāli, bet paies laiks un tas būs reāli. Ja ir ģimene, tad būs arī nams. Jēzus runā par ģimeni kā par namu, jo nams ir saistīts ar ģimeni.

Mēs lasām Dieva vārdā: „Tiksi izglābts tu un viss tavs nams.” Runa ir par ģimenes galvu, pēc tam sievu un bērniem, tālāk tuvākiem radiniekiem un pat kalpiem, kuri pieder pie šīs mājas. Vecās Derības laikā ģimenes galva bija tikai vīrietis, Jaunajā Derībā tas arī ir vīrietis, bet tas vairs nav tik svarīgi, jo galvenais ir, lai viens būtu atbildīgais. Ja vīrietis sekos tam, kādu Dievs viņu ir paredzējis, tad viņš būs ģimenes galva. Ja vīrietis nesekos Dieva kārtībai par to, kādu Viņš ir radījis vīrieti, tad šo lomu nāksies uzņemties sievietei. Ja arī sieviete to neuzņemsies, tad šāda ģimene ir nolemta, jo ģimene nevar pastāvēt bez atbildīgā, bez atbildības un vienojoša mērķa.

Bet Kristus kā Dēls pār Viņa namu; Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.” (Ebrejiem 3:6)

Viņa nams esmu es! Kristus nams esi tu! Mēs esam Dieva ģimene. Draudze ir kā pilsēta, Jeruzāleme, par ko runā Jēzus; Jeruzāleme ir kā nams, kā liela ģimene. Ja jeruzālemieši cits citu nepazīst, tad draudzē ir tāpat, jo tu arī visus šeit nepazīsti. Tos, kuri ir tavā grupiņā, tu pazīsti, tie ir tavi tuvākie radinieki. Mājas grupiņā tev ir brāļi un māsas, bet draudzē tev ir brālēni un māsīcas. Mēs esam arī daļa no visas Latvijas draudzes, esam viena Tēva bērni, viena ģimene, un kristieši mūsu zemē mums ir attāli radinieki. Mēs visi, kas ticam uz Kristu, veidojam Dieva ģimeni, jo Viņa nams esam mēs. Ja tu esi ģimenē, tad svētdienās tu esi savā ģimenē un nekur citur. Tas bija neliels ievads par to, kas ir ģimene, jo ģimenes jēdziens ir diezgan plašs. Šī ir tava garīgā ģimene. Bet šodien mēs lielākoties runāsim par tādu ģimeni, par kādu mēs lasām skaidrojošajā vārdnīcā. Lai sāktu saprast to, kā veidojas ģimene, mums ir jāskatās Dieva vārdā. Ģimene sākas no diviem cilvēkiem.

Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.”” (1. Mozus 2:18 )

Dievs radīja cilvēku – vīrieti. Tad Dievs vēroja, ka vīrietim ir ļoti garlaicīgi, un Dievs meklēja viņam palīgu, draugu. Neviens no zvēriem tam nederēja, un Dievs radīja sievieti. No dzīvniekiem neviens nederēja Ādamam kā palīgs, tāpēc Dievs radīja sievieti. Tā bija divi cilvēki – vīrietis un sieviete. Tā Dievs no pasaules radīšanas sākuma ir iecerējis un ielicis to cilvēkā, ka vīrietis atrod sievieti, sieviete atrod vīrieti, un viņi kopā veido ģimeni.

Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”” (1. Mozus 1:28 )

1.     Laulība – divu cilvēku, vīrieša un sievietes, garīga, dvēseliska, fiziska, seksuāla un ekonomiska savienība, kas noslēgta Dieva un cilvēku priekšā. Tu piereģistrējies dzimtsarakstu nodaļā, nokārto savas attiecības likuma priekšā un kļūsti par ģimenes cilvēku.

Kāds ir primārais laulības mērķis? Dievs radīja cilvēkus un teica, lai viņi vairojas un valda. Ja parunā ar cilvēkiem, tad viņi ģimenes dēļ ir gatavi uz visu, un tas ir labi, jo ģimene ir svarīga. Bet vai tiešām ir tā, ka ģimene ir domāta tikai tam, lai vairotos? Vai galvenais ir radīt bērnus, aiz sevis kaut ko atstāt? Pirmkārt, Dievs vīrietim meklēja palīgu jeb draugu. Pirmais iemesls, kāpēc vīrietis un sieviete saiet kopā, ir būt kopā un mīlēt vienam otru, un bērni ir pēc tam. Vispirms vīrs un sieva ir viens otram. Bērni nav primārais iemesls, kāpēc jāprecās. Mēs precamies, lai būtu viens otram, lai būtu kopā ar savu dzīves draugu. Tu esi svētīts gan ar bērniem, gan bez bērniem. Tu esi svētīts ar sievu vai vīru, un tu esi svētīts bez sievas vai vīra. Ir jāsaprot iemesls, kāpēc mēs vispār precamies, kāpēc mēs atrodam viens otru. Sekundārais iemesls ir radīt bērnus un turpināt dzimumu. Ja runa ir par Dieva ģimeni, tad mēs arī esam radīti cits citam. Tā ir tāda pati savienība kā vīram ar sievu, tikai ir jāizprot, ka pastāv dažādi mīlestības veidi.

Mīlestības veidi:

1.     Agape – mīlestības augstākā forma. Tas ir garīgs lēmums mīlēt. Tā ir garīga lieta – mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

2.     Fileo – emocionāla mīlestība. Izjūtas nāk pēc agapes mīlestības.

Jēzus trīs reizes prasīja Pēterim, vai viņš Viņu mīl. Divas reizes Viņš prasīja, vai viņš Viņu mīl ar fileo mīlestību, un vienu reizi, vai viņš Viņu mīl ar agape mīlestību. Agape ir prāta mīlestība, tā stāv pāri visām emocijām un nav atkarīga no tām. Jēzus mīl tevi ar agape mīlestību, jo atnāca un nomira par tevi. Otra ir fileo mīlestība. Padomā, kādu mīlestību Jēzus varēja sajust tajā brīdī, kad Viņam bija jāiet pie krusta un jānomirst, kādu gan mīlestību Viņš varēja sajust pret cilvēkiem, kuri gatavojās Viņu nogalināt? Iedomājies sevi Viņa vietā. Kādu mīlestību Viņš varēja sajust tad, kad cilvēki nāca pie Viņa pēc padomiem, klausījās Viņā un atzina Viņu par Dieva Dēlu? Šādā brīdī Viņš varēja sajust mīlestību. Kad Viņam darīja ļaunu, tad bija grūtāk sajust. Tāpēc pārāka ir agape mīlestība. Salīdzinot ar emocijām un arī seksuālo mīlestību, augstāka ir agape mīlestība. Jēzus par svarīgāko uzskata agape mīlestību, tā ir primārā. Izpostītas ģimenes bieži vien rodas tikai tāpēc, ka cilvēki negrib pieņemt agape mīlestību, bet dzīvo tikai no fileo mīlestības. Ar fileo mīlestību tālu neaizbrauksi, tāpēc laulātie pāri nevar sadzīvot un šķirās.

3.     Eross – seksuālā mīlestība.

Ir svarīgi izprast šos mīlestības veidus. Kad mēs ar sievu sākām draudzēties, viņa man atnesa grāmatiņu “Mīlestība. Draudzība. Laulība.” Sākumā viņa par Dievu zināja vairāk nekā es, un šīs lietas par mīlestību es tad vēl nezināju. Es domāju, ka mīlestība ir lielas un varenas jūtas, ka mīlestība ir karsta, dziļa un kvēla. Kad tā pāriet, tad jāmeklē cita. Nesen lasīju, ka kāda pasaules mēroga zvaigzne, kura ļoti ilgi nodzīvojusi un labi saglabājusi savu skaistumu, atbildēja uz jautājumu, kā viņai tas izdodas, un viņa teica, ka viņai palīdz tas, ka viņa visu laiku iemīlās. Daudzi cilvēki dzīvo no mirkļa mīlestības sajūtas. Kad šāda mīlestība beidzas, viņi pasūta otru cilvēku un atstāj kā tādu izmantotu lietu. Tas ir pretīgi. Agape mīlestība ir dodoša. Tā neprasa sev un man, tā dod. Mīlestība pirmkārt nedomā tikai par sevi, bet domā arī par otru. Jēzus ir parādījis pilnīgas agape mīlestības piemēru.Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16) Lūk, Dieva mīlestība! Tai mums būtu jālīdzinās.

Es lasīju manas nākamās sievas iedoto grāmatiņu, kā visam jābūt pirms laulības un pēc tam. Tur bija rakstīts par agape mīlesību. Fileo un eross mīlestību es sapratu. Fileo mīlestībai es varēju piekrist, bet agape ne. Mīlestība man šķita kaut kas baigi kruts un ne tas, par ko stāstīja šī grāmatiņa. Es tam nepiekritu. Bet tā tomēr bija kristīgā grāmata, tādēļ es sāku “rakt”. Es sāku pētīt Dieva vārdu, un man nācās piekrist, ka tā ir patiesība. Ir iespējams sajaukt mīlestību ar iekāri. Tas, ko mēs varam uzskatīt par mīlestību, var nebūt pat fileo, tā var būt vienkārši seksuāla vajadzība, iekāre pret pretējo dzimumu. Tad, kad ir sastrēguma stunda, kad seksualitāte iet pāri malām, tad ir iespējams “iemīlēties” pirmajā cilvēkā, kurš izrāda visniecīgāko uzmanību. Bet tā nav iemīlēšanās, bet vienkārši iekāre. Šī ir laba tēma – ļoti izglītojoša un dziedinoša; tā dziedinās tavu prātu, emocijas, ķermeni un tavu ģimeni.

Bībelē ir kāds stāsts par to, ka Dāvida dēls Amnons iemīlējās savā māsā Tamārā.

“Un notika pēc tam, Absalomam, Dāvida dēlam, bija skaista māsa, vārdā Tamāra; tajā iemīlējās Amnons, cits Dāvida dēls. Un Amnons ļoti nobēdājās savas mīlestības dēļ uz savu pusmāsu Tamāru, tā ka viņš palika slims [..]” (2. Samuēla 13:1-2)

Iedomājies, cilvēks pat saslima! “Es tevi mīlu, es tevi gribu!” Viņam bija draugs, kurš teica: “Ko tu staigā tāds slims? Ej un pasaki, lai ķēniņš atsūta tavu māsu uzcept tev plācenīšus.” Viņš tā arī izdarīja, un Tamāra pagatavoja viņam plācenīšus, pienesa viņam gultā, jo viņš taču, nabadziņš, bija slims. Dāvids to bija atļāvis, jo nemanīja, kas notiek ar Amnonu. Viņš izsūtīja visus kalpus ārā no guļamtelpas un teica: “Guli ar mani, es tevi mīlu!” Viņa pretojās, teikdama, lai tā nedara, ka kauns būs, lai vispirms prasa ķēniņam. Tomēr Amnons ar varu paņēma un pārgulēja ar Tamāru. Viņš dabūja to, ko gribēja. Tā bija viņa mīlestība. Tālāk ir rakstīts:

“Pēc tam Amnonu pēkšņi pārņēma dziļš pretīgums pret Tamāru, tā ka nepatika, ko viņš sajuta pret to, bija spēcīgāka par neseno mīlestību. Tāpēc Amnons tai uzkliedza: "Celies un ej prom!"” (2. Samuēla 13:15)

Viņa negribēja iet prom, bet gribēja iet pie ķēniņa un sakārtot lietas. Amnons saviem miesassargiem pavēlēja viņu izsviest ārā. Neprecētas meitenes tajā laikā valkāja tērpus ar garām piedurknēm, tādēļ Tamāra noplēsa savam apģērbam piedurknes, uzkaisīja sev pelnus uz galvas un skuma. Amnons sajauca iekāri ar mīlestību, un tiklīdz pārgulēja ar Tamāru, viņu pārņēma dziļš pretīgums. Mīlestības veidi ir dažādi, vispirms ir agape, tikai pēc tam fileo, un tad eross. Amnonam bija eross mīlestība. Ja ir agape mīlestība, tad fileo veidojas pati no sevis; ja ir fileo, tad jāpieliek klāt agape. Tām jādarbojas kopā. Draudzē un ārpus draudzes starp cilvēkiem var būt gan agape, gan fileo mīlestība, bet precētiem cilvēkiem nāk klāt eross. Uz draugiem, draudzē un mājas grupiņā eross mīlestība neattiecas. Agape ir iespējama uz visiem cilvēkiem, fileo – kā uz kuru. Cits var patikt, cits var nepatikt, cits var būt tuvāks draugs. Arī fileo patiesībā ir štrunts, galvenā ir agape mīlestība, tā ir garīgās mīlestības augstākā pakāpē. Ja Dievs tev dod fileo, priecājies, ja nedod fileo, arī priecājies. Nav svarīgi, ko tu jūti, ir svarīgi, kā tu attiecies pret cilvēku. Nevis tavas jūtas, bet attieksme pret cilvēku parāda tavu mīlestību.

Mums draudzē ir kāda meitene. Atnākot pie Dieva, viņa ilgu laiku jau bija dzīvojusi kopā ar puisi. Kļuva dedzīga, sāka kalpot, iepazina Dievu un saprata, ka attiecības jāsakārto. Viņa nāca konsultēties ar mani, kā to lietu kārtot. Es viņai teicu, lai nesatraucās, ka nevar cilvēku uzreiz pamest tikai tādēļ, ka atnāci pie Dieva. Es ieteicu, lai viņa mierīgi sakārto šīs attiecības, lai saprot, vai viņi precēsies, vai neprecēsies. Viņas puisis labi pelnīja, un reiz es pajautāju, vai viņš nevar viņu uzturēt. Viņa atbildēja, ka puisis tā nebūs ar mieru. Dzirdot to, ar kādu pārliecību viņa to saka, es uzreiz sapratu, ka viņš nemaz nemīl viņu, jo negrib uzņemties atbildību. Es ieteicu meitenei pajautāt, vai puisis viņu precēs, vai ne. Viņa tā arī izdarīja, un atbilde bija: “Nē.” Vai šī meitene aizskrēja pakaļ puisim? Nē! Viņa aizskrēja pakaļ Dievam un tagad kalpo Dievam, un Dievs viņai dos pašu labāko. Ja būs paredzēts vīrs, tad Dievs dos vislabāko, un viss būs atkarīgs no tā, kā viņa pati rīkosies.

“Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai sievai savs vīrs.” (1. Korintiešiem 7:2)

“Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es. Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1. Korintiešiem 7:7-9)

Pāvils skaidri saka, lai ņemtu otru pusi un dzīvotu ar to, seksuāla vajadzība ir pietiekošs iemesls. Ja nevari izturēt, ej un precies vienalga ar ko. Kā tu tālāk dzīvosi, tas ir cits jautājums. Ja kaisti kārībā, labāk precies. Tas ir no vienas puses. No otras puses viņš saka, ka labāk palikt tādam, kāds esi. Ko no tā var secināt? Ja cilvēks nav precēts, viņam ir savas privilēģijas, mazāka aizņemtība ar pasaules lietām un vairāk laiks Dievam. Precētam, savukārt, ir savs draudziņš, sekss, bērni utt. Pāvils saka, ka ir ļoti svētīgi būt neprecētam. Bet Pāvils saka arī to, ka būt precētam un laist pasaulē bērnus arī ir svētība. Par precētiem Pāvils saka, ka viņiem būs miesas bēdas. Bet tikpat labi miesas bēdas būs arī neprecētiem. Svētīts ir precēts, un svētīts ir neprecēts, un katram stāvoklim ir savi plusi un mīnusi, savas svētības un grūtības.

“Bet, ja tu arī dodies laulībā, tas nav grēks, un, ja jaunava dodas laulībā, tā negrēko; tādiem savas miesas bēdas gan būs, bet es jūs gribētu saudzēt.” (1. Korintiešiem 7:28 )

Pāvils apgalvo, ka došanās laulība nav grēks. Kādas miesas bēdas būs precētiem? Tu dzīvo kopā ar pilnīgi citādāku cilvēku nekā tu. Es kā mācītājs konsultēju cilvēkus un zinu, ka apmēram 70% laulību ir vienkārši briesmīgas. Ja tā tas ir draudzē, kas gan notiek pasaulē? Risinājums pasaulē ir vienkāršs – meklēt nākamo, kurš visbiežāk izrādās vēl sliktāks par iepriekšējo. No otras puses, ir draudziņš, ar ko pakasīties. Kad ir problēmas, nav jākasās tikai ar grupiņas vadītāju, mājās ir vecis, un uz viņu visu var izgāzt, var paterorizēt viņu. Ir arī savas labās puse, piemēram, sekss. Tomēr, ja tu nespēsi ikdienā sadzīvot ar otru cilvēku, nebūs agape un fileo, tad arī sekss ar šo cilvēku tev riebsies. Tev nebūs nekas. Tāpēc, dzenoties pēc seksa un izvēloties nepareizo cilvēku, tas var izvērsties par tava mūža lielāko murgu.

Manos pirmsākumos, kad tikko biju nācis pie Dieva, man bija priekšnieks. Viņa sieva nebija priekšniece, bet visur bija klāt. Es strādāju ar motorzāģi, un viņa atnāca un pielika mani pie cita darba. Pēc brīža nāca priekšnieks un man pārmeta, ka nestrādāju. Uzzinājis, ka esmu paklausījis viņa sievas rīkojumam, viņš dzina mani atpakaļ. Viņi visu laiku runāja viens ar otru paceltā balsī. Reiz man gadījās būt pie viņiem mājās, un es jau pie durvīm dzirdēju, kā viņi viens uz otru rej. Man jau likās, ka man ir problēmas, sadzīvojot ar otru cilvēku, bet tur bija pavisam traki. Kā viņi varēja visu mūžu nodzīvot kopā un izaudzināt bērnus? Firma bija, dzīvoklis bija, bet visu laiku lamājās. Turklāt viņi nebija dzērāji, it kā normāli cilvēki. Tāpēc Pāvils saka, ka precētiem būs savas miesas bēdas. Jebkurā gadījumā – precēts vai neprecēts, kaut kādā sfērā tu būsi vinnētājs. Tu esi svētīts, un neprecētie vairāk nododas Dievam un vairāk nes augļus. Bet es nekādā gadījumā neaģitēju neprecēties. Pie mums draudzē ir gadījies, ka precības nemaz negaida. Ir bijis tā, ka grupiņā nāk meitene, līdz pārējie pamana, ka viņai sāk augt vēders, bet precēties negrib tik un tā. Kas tas par vīrieti? Ja gulēji, tad tā ir tava sieva un uzņemies atbildību. Cilvēks, kurš negrib tevi precēt, tevi nemīl. Ne pēc sajūtām, bet pēc darbiem skaties. Vispirms agape, tad fileo un tikai tad eross.

Kāda ir Dieva griba laulātā izvēlē?

“Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? (2. Korintiešiem 6:14)

Dieva griba uz tavu laulāto draugu, pirmkārt, ir tāda, ka jūs abi esat ticīgi. Otrs – vēlams, abi esat vienā draudzē. Trešais – abi esat kalpotāji vai abi tādi, kuri nekalpo. Trešais nav tik svarīgs, bet, ja viens kalpo un otrs ne, tad problēmas būs uz līdzenas vietas, to jūs izbaudīsiet, ja tagad man neticat. Tāpēc labāk ir precēties vienā līmenī. Svarīgi, ka abi tic Jēzum, abiem ir viens mērķis, viena vīzija un abi ir savas draudzes patrioti. Tāda laulība var būt svētīta. Tas negarantē, ka nebūs kašķu un problēmu, bet tas garantē, ka jūs abi aiziesiet līdz galam un jūsu laulība un bērni būs svētīti.

Attiecības starp laulātiem

“Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.” (Efeziešiem 5:22)

Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:24-25)

“Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.” (Efeziešiem 5:28 )

"Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu." (Efeziešiem 5:31)

Ja es lasīšu visas Rakstu vietas, tas aizņems kādas trīs stundas, tādēļ pāriesim pie sirds sprediķa. Viss manis teiktais būs pamatots Rakstu vietās. Ja tu vēlies zināt vairāk par laulību, tas izlasi manu grāmatu “Laulība” un atkārtoti noklausies Bībeles skolas kursu par laulību.

Mēs bieži sliecamies uz to, ka vīrs ir ģimenes galva tikai tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Reizēm notiek tā, ka sieva dara visu, un vīrs neko, jo viņš taču ir galva. Tās ir nepareizas un slimas attiecības. Dievs vīrietī ir ielicis vajadzību būt galvai, vajadzību mīlēt un rūpēties par savu sievu un bērniem. Dievs sievietē ir ielicis vajadzību palīdzēt un pakļauties vīram, bet, ja viņa nezina Dieva vārdu un nedomā ar galvu, tad nākas pakļauties teroristam, dzērājam vai bezdievim. Pakļauties vajag tikai īstam vīrietim šī vārda vistiešākajā nozīmē. Īsts vīrietis ir tas, kurš gādā par savu ģimeni. Ja mēs gribam zināt pareizu ģimenes modeli, tad sieviete gādā par tām lietām, kuras Dievs viņā ir ielicis kā stiprās puses. Vīrietim vairāk dotas spējas aizsargāt, domāt, darboties politikā, vadīt, pelnīt naudu, darboties biznesā. Pasaulē ir ļoti maz sieviešu augsta līmeņa biznesā. Augstas klases bizness ir vīriešu pasaule. Tā Dievs ir ielicis. Tomēr ir citas lietas, kuras vīrietis absolūti nespēj. Vadīt ģimeni labāk spēj vīrietis, bet, ja vīrietis to nedara, tad sievietei jāuzņemas šī funkcija. Skaidrojošajā vārdnīcā ir rakstīts, ka ģimenes galva ir ne vīrietis, ne sieviete, bet atbildīgā persona. Mūsdienu pasaulē ir izveidota tāda sistēma, ka bieži vien cilvēka darbs netiek pienācīgi atalgots, un, lai samaksātu rēķinus, ir jāstrādā abiem, lai varētu gādāt par savu ģimeni. Ja abi strādā, tad mājas darbus dara abi, nevis sieva dara visu un vecais tikai skatās televizoru. Ja abi strādā, tad abi dala pienākumus. Vīrietim ir vajadzība uzņemties aizsargātāja, apgādātāja lomu, bet, ja sieva ir biznesmenis un apgādā ģimeni, tad vīrietis var veikt mājas pienākumus. Tas nav nekas slikts, bet tomēr mākslīgi radīts. Ja vīrietis ģimenē neieņem vīra lomu, tas nebūs pareizi, būs depresija, uzmāksies visādi murgi un nepilnvērtība. Vīram jācenšas ieņemt vīra vietu. Kad tu ieņemsi vīra vietu, tad tava sieva ar apbrīnu skatīsies uz tevi. Ja vīrs nav ieņēmis savu vietu un sieva izturas pret viņu ar apbrīnu, tad man tas šķiet slimi. Ja vīrietis nav savā vietā, tad viņam ir grūti. Tomēr, ņemot vērā situāciju Latvijā un mazattīstītās valstīs, tā ir realitāte. Tādēļ ir jāuzlūko konkrētā situācija. Kaut arī Bībele saka, kam jābūt ģimenes galvai, reālā situācija var būt citādāka. Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš radīja sievieti un vīrieti. Dieva priekšā abi dzimumi ir absolūti vienādi, bet katram ir dotas savas spējas. Sieviete nevar to, ko vīrietis, un vīrietis nevar to, ko sieviete. Vīrietis nevar tik daudz raudāt un kasīties. Kad tu precēsies un tev būs bērni, puikas un meitenes, ņem vērā atšķirības starp sievieti un vīrieti, citādi būs problēmas.

Man ir vislabākā sieva tad, kad es viņu iesēdinu mašīnā un mēs braucam ceļojumā, jo nav neviena strīda. Vēl man viņai ir jāglauda galviņa un jāsaka, ka viņa ir laba un ka es viņu mīlu. Tas ir tas, ko viņai vajag. Man tādu pieeju nevajag, man vajag, lai cilvēks pret mani labi izturas un dara jēdzīgas lietas. Man ir svarīgi darbi, nevis vārdi. Un darbos ir redzama arī mīlestība. Man pašam gatavot ēst ne īpaši patīk. Es tā domāju, ja tev ir laiks taisīt ēst, tad tev laikam nav laiks pelnīt naudu. Vai arī, ja tev ir laiks taisīt ēst, tad tu noteikti darbā esi tik augstu pacēlies, ka tev jau parādās brīvs laiks. Ir jāizprot un jāpieņem atšķirības starp vīrieti un sievieti. Tie ir pilnīgi dažādi cilvēki, kuri domā un jūt atšķirīgi. Arī meitas un dēli ir atšķirīgi. Meitām ir svarīgs mīļums un labi vārdi, dēliem būs svarīga tava attieksme pret viņu un tavi darbi. Ja sāksi pret dēlu attiekties kā pret meitu, tad arī izaudzināsi meitu, un būs problēmas. Vēl svarīgi laulībā ir nezāģēt vienam otru. Tas ir latviešu tautas instrumentszāģis. Katrā laulību ceremonijā es par šo stāstu un mācu, ka nevar būt nekādas īpašumtiesības uz otru cilvēku. Vienmēr atstāj otram cilvēkam personīgo telpu, jo viņš nepieder tev. Ja viņš negrib, ka esi blakus, tad ej prom, ja grib, tad esi blakus, tas viss ir pamatojams Dieva vārdā. Katrs ir personība un tajā pašā laikā viena miesa, jo, ko Dievs savienojis, to cilvēkam vairs nešķirt.

Laulātie kļūst kā asinsradinieki, kā viena miesa, bet tomēr katrs ir personība, jo Bībelē teikts, kad Jēzus nāks mums pakaļ, divi gulēs vienā gultā, vienu paņems un otru atstās, tāpēc Dieva priekšā tu pats atbildi par sevi. Apustuļi saka, ka Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkam. Dievam ir vairāk jāklausa nekā mammai, tētim, vīram vai sievai. Tāpēc, manuprāt, garīgā ģimene ir svarīgāka par miesisko ģimeni. Pēc prioritātēm ir tā: Dievs, tu pats, tava ģimene, kalpošana un darbs, bet draudze nav kalpošana, draudze ir tava garīgā ģimene, tur ir Dievs, tur tu audz un stiprinies. Tāpēc precēties ar cilvēku, kurš nav ne draudzē, ne ar Dievu, nav nekādas jēgas. Ja tu kā kristietis apprecies ar pagānu, tad tava garīgā pasaule faktiski tiek izpostīta. Un arī pati dzīve tiek labi papostīta. No pieredzes zinu, ka, ja vīrs nav ticīgs un sieva ir ticīga, viņa mēdz uzspiest savu ticību vīram. Ar mums vīriešiem tā nevar, – ja es pats izdomāšu, tad es nākšu pie Dieva. Mums nevajag, lai mūsu sievas mūs baksta, ka mums vajag Dievu, un, ja neatnākam uz draudzi, tad nevajag draudēt, ka kaut kas mājās tāpēc vairs nebūs. Sievas, nespiediet, bet lūdziet Dievu par saviem vīriem! Ticību nevajag uzspiest, lūdz, pārrunā to tēmu un viss. Galvenais – lūdz Dievu, jo citādāk būs pretējs efekts. Ar sievu gan tā var, – ja viņa netic, bet vīrs tic, tad vīrs saka, paņem aiz rokas un atved uz draudzi.

Un atceries – nekādi kompromisi Dieva un ticības lietās! Vienalga, ko prasa otra puse, ko prasa bērni vai kāds cits. Elementārs piemērs: vīrs vai sieva svētdienas rītā vēlas braukt uz laukiem pie vecākiem. Mīļā miera labad, zinot, kas būs pēc tam, ja tu neklausīsi un nebrauksi uz laukiem, tu sāc domāt, ka vienu svētdienu jau var izlaist. Nekādi kompromisi! Viss notiks tieši otrādi – tiklīdz tu padosies, parādīsi savu vājo vietu, ka tu tomēr pakļaujies otram ticības jautājumos, ar to arī būs viss, tu zaudēsi autoritāti šī cilvēka acīs, jo tu esi lupata un tava ticība ir nekas, jo tevi tā vienkārši var pasaukt, un tu nāc. Kas tā par ticību un kas tas par Dievu, pie kura tu stingri neturies? Tādu Dievu tavai otrajai pusei nevajadzēs. Mans ieteikums – ticības lietās nekādus kompromisus. Kā tu lūdz Dievu, tā tu lūdz Dievu, kā tu ej uz draudzi, tā tu ej uz draudzi. Kā tu kalpoji, tā tu arī iesi un kalposi, un tikai tad tava otrā puse un tavi bērni redzēs Dievu. Paskatoties uz musulmaņiem, var redzēt, ka viņi riktīgi tic. To var redzēt, jo viņiem nav nekādu kompromisu.

Viena puse netic, otra puse tic, – kā dalīt bērnus? Katra ģimene ir individuāla, bet ir jādod bērni otrai pusei. Ja bērni grib iet līdzi uz baznīcu, tad viņi ir jālaiž. Ja viņi neiet līdzi, tad viņi ir jāatstāj, īsāk sakot, tev būs problēma visa mūža garumā, kamēr visa ģimene nāks pie Dieva. Tie nav tikai viena cilvēka bērni, un bērni vispār nav vecāku īpašums; ir divi vecāki, divas dažādas audzināšanas metodes, bērni var tikt plēsti uz pusēm, un ir problēma. Beigās var vispār nezināt, kur bērns atrodas, pie mammas, tēta vai kādas omes. Par bērniem ir jālūdz un jācīnās, bet jāatceras, ka otra puse ir tikpat tiesīga kā tu.

Atmet ilūzijas par ideālo laulību. Visi precētie zina, ka viņiem nav ideāla laulība, bet tiem, kuri dzīvo domājot, ka viņiem ir ideāla laulība, diemžēl kaut kas nav kārtībā ar galvu. Ideālas laulības nemēdz būt, un ideāli cilvēki nemēdz būt. Bet ir cilvēki, kuri prot labāk sadzīvot, un ir cilvēki, kuri prot sliktāk sadzīvot. Ir arī tādi, kuri iemācās sadzīvot un ir laimīgi. Iemācies otra vajadzības redzēt augstāk par savām vajadzībām. Kad cilvēki precas, viņiem ir savs priekšstats par laulību no filmām un grāmatām. Kādas meitenes domā, ka atjās princis baltā zirgā. Pirmie strīdi var būt jau kāzu laikā un pirmajā naktī, jo ir stress. Par šķiršanos – tu vari dzīvot atsevišķi kādā īpašā gadījumā, bet, ja tu esi izšķīries, tad tu nevari precēties, jo esi slēdzis laulību Dieva priekšā. Bet, protams, ir dažādas ārpuskārtas situācijas.

“Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 19:9)

Ja tu esi nošķīries no sava laulātā drauga un dzīvo ar kādu citu, tad tu esi laulību pārkāpis. Arī tad, ja tu vienkārši fantazē par citu cilvēku, tu esi pārkāpis laulību. Tas nav tik traki, kā reāli dzīvē pārkāpt laulību, bet viss sākas galvā. Jēzus saka, kas iekārodams uzlūkojis sievieti, tas jau ir pārkāpis laulību. Bet, ja otra puse aiziet ar citu, tad tu esi brīvs. Ja ir ģimenes problēmas, tad ir tikai viens risinājums, un tā ir piedošana. Ir blakus risinājumi un ir galvenais risinājums. Dievam ir risinājums katrai mūsu dzīves situācijai. Arī es uzaugu ģimenē, kurā viss nebija pēc Bībeles principiem, un tam bija sekas. Paldies Dievam, ka ir Dievs – ir piedošana, kas visu var vērst uz labu. Lai kāda arī būtu tava situācija šodien, Dievs grib visu vērst par labu. Es domāju, ka tu jau zini, kas ir tas, ko tu vēlies, tu jau zini, kas ir jāmaina, pie kā tev ir jāpiestrādā un kāda ir tava problēma. Tāpēc es par tevi tagad lūgšu. Dārgais Debesu Tēvs, mēs lūdzam Jēzus Kristus Vārdā, jo Tev visas lietas ir iespējamas. Tu zini katra cilvēka vajadzības, ģimenes apstākļus, ģimenes lietas un ģimenes problēmas. Tu zini tos cilvēkus, kuri viņiem ir blakus. Jēzus Vārdā, pieskaries, Svētais Gars, šiem cilvēkiem, šīm ģimenēm. Piešķir spēku būt izturīgiem, iet līdz galam, turēties pie Tava vārda, turēties pie Taviem principiem, dzīvais Dievs. Mīļais Dievs, mēs lūdzam par tiem cilvēkiem, kuri ir mūsu ģimenēs, par tiem, kuri mums ir blakus, ka Tu aizskar viņus, ka viņi meklē Tavu vaigu, ka viņi dara Tavu gribu, Kungs, lai ir miers ģimenē, lai ir attiecības starp vīru un sievu, bērniem, vecākiem un radiniekiem, Jēzus Kristus Vārdā. Lai katrs ģimenē uzņemas to lomu, ko Tu esi paredzējis, Jēzus Vārdā. Lai vīrieši uzņemas vīrieša lomu ģimenē un sievietes uzņemas sievietes lomu ģimenē. Kompromisa gadījumos lai notiek Tavs prāts, Jēzus Kristus Vārdā. Un lai ģimenes funkcionē pilnvērtīgi, Jēzus Kristus Vārdā, un lai ģimenes ir Tevis svētītas, Dievs. Jēzus Kristus Vārdā, es pavēlu, sātan, vācies laukā no katras šīs ģimenes un atstāj viņus! Dievs, lai nāk Tava valstība patiesībā! Jēzus Kristus Vārdā, mēs salaužam jebkāda veida lāstus, kas ir ģimenēs mūsu pašu dēļ, kas ir ģimenēs radinieku dēļ un citu cilvēku rīcības dēļ. Jēzus Kristus Vārdā mēs salaužam lāstus un pasludinām pilnīgu brīvību, risinājumu un svētību, Ābrahāma svētību, vairošanos, Jēzus Vārdā. Lai ir labklājība, mīlestība, vīzija, spēks, bērni, attiecības. Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā! Tas Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi un lai ir tev žēlīgs! Tas Kungs lai paceļ Savu vaigu uz tevi un lai dod tev mieru!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Ģimene” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments