TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Gaismai nav tikai jāspīd – gaismai ir jāizplatās!

Publicēja 2017. gada 29. aug. 12:51Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 29. aug. 12:52 ]
Ziņas datums 29.08.17.

Aizvakar es raudāju un smējos vienlaicīgi. Vai tu izjūti Dieva klātbūtni? Ja nē, man ļoti žēl; kam ir dots, tam ir dots, kam nav dots, tam atņems arī to pašu, kas viņam ir. Visam ir savs laiks,  kāds piedzīvo Dievu šajā svētdienā, kāds nākamajā svētdienā, kāds inkaunterā un kāds lūgšanu kambarī. Slava Tev, Kungs! Slava Tev, Svētais Gars, par Tavu klātbūtni, ka Tu pagodinies un atklājies mums. Tu ļauj mums piedzīvot Tavu klātbūtni, Tavu tuvumu, Dievs. Tu esi tik tuvu mums, tik tuvu, Jēzu Kristu! Es pateicos Tev. Es lūdzu, lai katrs Tevi var piedzīvot, lai katrs Tevi var sajust, lai katrs var staigāt Tavā klātbūtnē un svaidījumā. Pieskaries katram, Dievs, Jēzus Kristus Vārdā! Lai izbirst ārā viss negatīvisms un aizdomas, lai tagad nāk dziedināšana dvēselei, prātam un miesai. Paldies, ka mēs varam Tev tuvoties, ziedot, atdot Tev savas desmitās tiesas. Es lūdzu, Kungs, katram, kurš ziedo, kurš dod, atdari to daudzkārtīgi jau nākamajā nedēļā, Jēzus Kristus Vārdā! Aleluja! Pilnīga veselība, pilnīga dziedināšana. Slava Tev, Kungs, augšana un vairošanās, panākumi itin visā, spēks, svaidījums, prieks un miers Svētajā Garā!

Mēs trīs dienas bijām izbraukumā Brūveros, līderu inkaunterā, kurā piedalījās astoņdesmit cilvēki. Visa atbildība bija uz manis, un man šodien dievkalpojumā nevajadzēja neko just, bet gulēt mājās. Uz inkaunteru bija uzaicināti vairāki ciemiņi. Tur esot, lielākoties es neko nejutu, nepiedzīvoju, tikai klausījos, organizēju un sludināju. Pēc šīm trim dienām es biju galīgā autā, sāpēja galva, neko negribējās darīt, pat ēst negribējās. Vakarā ar mokām ieēdu pelmeņus un no rīta arī pamodos tāds jocīgs. Es pēc pieredzes varu teikt, ka, esot Dieva klātbūtnes atmosfērā un kaut ko saņemot, ne vienmēr to var uzreiz just un redzēt. Man viss sākās šonakt. Pagājušajā vakarā es aizgāju gulēt vienpadsmitos, uzliku modinātāju uz pusseptiņiem, bet aptuveni vienos naktī es pamodos, un galvā skanēja teikums: Visa pasaule ir iegrimusi ļaunumā. Sākotnēji es to dzirdēju sapnī, pēc tam savā prātā. Visa pasaule ir iegrimusi ļaunumā. Es pusmiegā sāku lūgt mēlēs un slavēt Dievu. Piecēlos, aizgāju uz mazmājiņu, nācu atpakaļ, un joprojām galvā skanēja šis viens teikums, Rakstu vieta:

Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (1.Jāņa 5:19)

Pēc tam es atkal aizgāju gulēt un pamodos pirms četriem, un joprojām šie vārdi skanēja galvā. Tas nebija tā vienkārši, ka es atcerējos kādu Bībeles pantu, nē, man iekšā uzbāzīgi skanēja šī viena Rakstu vieta. Visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Es vairāk neaizmigu, bet nebija grūti, kā ir tad, kad neesmu gulējis. No rīta jutos pilnīgi svaigs. Vēl vakar es biju noguris, bet šodien jūtos pilnīgi pamodies, kaut man nebija ciešs miegs. Tas bija Dieva svaidījums, Viņa klātbūtne, un Dievs uz mani runāja tieši. Vismaz simts reizes es dzirdēju: Visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Aizmigt vairāk nevarēju, smadzenes sāka strādāt, un Dievs diktēja nākamās Rakstu vietas. Es turpat, gultā, ņēmu telefonu un pierakstīju.

Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam. Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši.” (1.Jāņa 5:12-15)

Kam nav Dieva Dēla, tam nav dzīvības, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Kam ir Dieva Dēls, tam ir dzīvība, viņš no tumsas ir iegājis gaismā un pēc nāves mūžīgi uzturēsies kopā ar Dievu.

“Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!" (Psalms 46:11)

Rimstieties meklēt dzīvību ārpus Kristus! Ir tikai viens Ceļš, Patiesība un Dzīvība, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Un nav citu dievu. Nav cita dieva. Visi citi dievi ir elki. Ir tikai viens Dievs, kas ir radījis debesis un zemi, un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Viss ir no Viņa, caur Viņu un uz Viņu. Alfa un Omega, Sākums un Gals. Braucot pa Brīvības ielu, redzēju reklāmu: Dalailama, 23. – 25. septembris. Dalailama nav ceļš uz dzīvību. Dalailama nav ceļš no tumsas uz gaismu, ir tikai viens Ceļš no tumsas gaismā – Jēzus Kristus. “Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs.” Visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Un ir tikai viena atbilde tev un man, viena atbilde katram cilvēkam pasaulē. Tā ir atbilde tavam kaimiņam, darba kolēģim, vīram, sievai, brālim, māsai – Jēzus. Viņš ir radījis tevi un mani. Viņš atnāca virs zemes pirms diviem tūkstošiem gadu, nomira pie krusta un sagādāja tev ceļu uz debesīm, piešķīra tev Svēto Garu, daļu no Sevis, tu esi pilns ar Viņu. Viena atbilde – Jēzus Kristus, kas mira un augšāmcēlās un kas nāks otrreiz. Viņš nāks Savā godībā un tiesās dzīvus un mirušus. Visas mēles atzīsies Viņam, visi ceļi locīsies Viņa priekšā. Ikviens, kas būs dzīvojis tumsībā, saņems sodu – mūžīgo pazušanu ellē, un ikviens, kas būs dzīvojis gaismā, caur Jēzu Kristu ieies mūžīgā dzīvībā un svētlaimē. Dzīve uz zemes ir īss brīdis, un ļoti gara ir mūžība. Atbilde ir Jēzus Kristus.

Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.” (Jāņa evaņģēlijs 12:46)

Jēzus saka: “Es esmu gaisma, nācis šajā pasaulē, šajā tumsībā, lai neviens nepaliktu tumsībā.” Viņš atnāca, nomira un augšāmcēlās, sagatavoja Savus sekotājus, mācekļus un teica: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Lai tautas nepaliktu tumsībā, tā ir mana un tava atbildība. Ir viens mērķis, kāpēc Jēzus atnāca – lai neviens, kas tic uz Viņu, nepaliktu tumsībā.

Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma."” (Jāņa evaņģēlijs 8:12)

To Jēzus teica Saviem mācekļiem, un ES ESMU no iesākuma ir bijis Dieva Vārds – Jahve. Jēzus saka: “ES ESMU vienīgais Dievs un vienīgā Gaisma, kas ved dzīvībā.” Un nav citu dievu, ir tikai elki. “Kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā.” Tie, kas seko Viņam, nevis tikai tie, kas ir iznākuši draudzes priekšā noskaitīt grēku nožēlas lūgšanu, kas tikai svētdienās atsēž dievkalpojumu. Sekot nozīmē pavadīt laiku kopā ar Viņu, darīt Viņa prātu, iet un glābt pazudušos.

Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.” (Efeziešiem 5:8 )

Tu reiz biji tumsa, bet tagad esi gaisma savā Kungā. Ne kāda cita gaisma, platais ceļš, bet Jēzus Kristus. Pieņemot Kristu un sekojot Viņam, tu esi gaismā un tu esi gaisma. Mēs esam pasaules gaisma. Tu esi pasaules gaisma. Tu esi gaismas nesējs bez citiem variantiem. Pasaule ir grimusi ļaunumā, un ir tikai viena atbilde pasaulei. Pasaulei nav cerības bez tevis, jo tu esi vienīgais gaismas nesējs. Draudze ir vienīgais gaismas nesējs.

Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 5:13-16)

Zemes sāls un pasaules gaišums ir viens un tas pats. Mēs esam pasaules gaišums savā Kungā. Jēzus neatrodas virs zemes, draudze ir virs zemes, tu esi virs zemes, Svētais Gars mūsos ir virs zemes. Tu esi Kristus miesa – Viņa kājas, Viņa rokas un Viņa mute. Pasaule grimst ļaunumā, un tu esi atbilde pasaulei. Tu esi vienīgā atbilde cilvēkiem. Es uzskatu, ka visas pasaules problēmas ir draudzes dēļ. Visas Latvijas problēmas ir kristiešu dēļ. Ne paši pagāni ir vainīgi, bet tieši kristieši – inerta, slinka, nekam nederīga, vārgi spīdoša gaisma, kas ārā izmetama un ļaudīm saminama. Tie ir kristieši bez svētuma, bez svaidījuma, bez nodošanās, bez redzamas Dieva klātbūtnes viņu dzīvē. Bet mēs esam atbilde Latvijai! Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Degošu sveci neviens neliek zem pūra, bet lukturī, lai tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, lai tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs! Tu domā, ka pietiek tikai pareizi dzīvot? Pietiek cilvēkiem ieraudzīt tavus labos darbus? Cik tev pareiza ģimene, cik pareizi tu pelni naudu, cik labi tu izskaties, svētdienās apmeklē dievkalpojumu, labākajā gadījumā šad tad kādam pastāsti par Dievu… Te nav runa par tādiem labiem darbiem, par tavu dzīvi tikai vien. Kā cilvēki bez Dieva var godāt Tēvu, kas ir debesīs? Tas nozīmē ne tikai tavu svēto dzīvi, bet arī to, ka tu ieved cilvēkus Dieva klātbūtnē un dari viņus par mācekļiem. Jo vienīgais veids, vienīgā atbilde ir Jēzus Kristu, bet ne tikai tā – paspīdēt, GAISMAI IR JĀIZPLATĀS! Dievs mūs nav aicinājis tikai spīdēt, bet spīdēt un izplatīt gaismu, iet plašumā. Kā saule, kas dod spēku augt itin visam šeit uz zemes. Ja tu vienkārši spīdi, bet caur tevi cilvēki nenāk pie Kristus, tā ir vienkārša spīdēšana bez tālākejošiem rezultātiem. Jēzus ir gaisma šai pasaulei, un Viņš ne tikai atnāca, dziedināja un sludināja, Viņš mācīja cilvēkus, pavadīja laiku kopā ar viņiem, Viņš izveidoja Savu mājas grupu, pacēla līderus un atstāja aiz Sevis reālu draudzi. Gaismai ir jāizplatās!

Gaisma var izplatīties tikai caur augošu draudzi. Pretējā gadījumā tā ir tikai paspīdēšana viens otram. Pasaule ir grimusi ļaunumā. Neaugoša draudze nevar nest gaismu. Es reiz prasīju kādam mācītājam, vai viņa draudze aug. Viņš atbildēja: “Mēs augam! Garīgi.” Ja draudze augtu garīgi, tā augtu arī skaitliski. Ja mūsos ir gaisma, tā nav tikai sava gaisma – mēs spīdam, mēs augam. Pasaule ir grimusi ļaunumā, nevis draudze. Pasaule ir grimusi ļaunumā, un pasaulei ir vajadzīga gaisma, Jēzus Kristus ir vienīgā atbilde. Bet nest gaismu pasaulei var tikai augoša draudze Jēzus Kristus Vārdā.

Tu esi vislabākajā vietā Latvijā, tu esi vislabākajā draudzē Latvijā – pareizā vietā un laikā. Mēs, iespējams, esam pēdējā augošā draudze Latvijā. Nevis pēdējā, bet pirmā! Es nekur citur nedzirdu, ka katru svētdienu draudzēs nāk priekšā desmit, piecpadsmit cilvēki, lai pieņemtu Jēzu par savu Glābēju. Ir cilvēki un draudzes, kas taisa lielus pasākumus, uzaicina slavenus evaņģēlistus. Priekšā iznāk simts, divsimts, trīssimts cilvēki, kas visi jau ir draudzēs, un pēc tam neviens jauns cilvēks neienāk draudzē. Un tie, kas ienāk, kļūst ļaunāki nekā bijuši iepriekš. Es negribu lepoties, es gribu pateikt, ka pasaule ir grimusi ļaunumā. Ja Latvijas draudzes augtu, tad Latvija nebūtu grimusi ļaunumā. Mums ir brīnišķīga himna “Dievs, svētī Latviju!” Kā Dievs var svētīt Latviju, ja draudze dzied, lai Dievs svētī Latviju, lūdz, lai Dievs svētī Latviju, bet paši ne pirkstu nepakustina? Mēs varbūt neesam lielākā draudze, bet, ja tā turpināsies, tad būsim arī lielākā draudze Latvijā. Es negribu, lai tikai mēs augam, es gribu, lai visi augam, lai Kristus miesa aug, jo pasaule un Latvija ir grimusi ļaunumā, un ir tikai viena atbilde – Jēzus Kristus! Un tikai caur augošu draudzi, caur augošiem kristiešiem, caur augošām grupām. Atbilde nav mājas grupas, atbilde nav vīzija G12, atbilde ir reāli karsti un augoši kristieši, reāli karsta draudze.

Tu esi īstajā vietā, jo, ja draudze neaug, arī tu nevari augt. Tu tikai klausies kārtējos seminārus, kārtējos inkaunterus, konferences, galva ir piepūsta pilna ar gudrībām, sākās kalpošana viens otram, tev ir savas dāvanas, ar kurām kalpo utt. Visas dāvanas un kalpošanas ir vērstas uz to, lai augtu draudze. Jebkura kalpošana ir derīga tikai tad, ja tā ir augošā draudzē. Ja kalpošana ir neaugošā draudzē, tad tā ir tikai garīga pašapmierināšanās. Tad cilvēki saka, ka viņi aug garīgi, emocionāli, bet pasaule turpina grimt ļaunumā. Un, ja mēs kā draudze neaugam, tad mēs arī katrs individuāli neaugam. Un, ja mēs katrs personīgi neaugam, arī draudze neaug. Un, ja draudze neaug, pasaule ir grimusi ļaunumā un paliek iegrimusi ļaunumā. Mums ir potenciāls, mums ir spēks un svaidījums, un mums ir savs uzdevums no Svētā Gara – piepildīt mūsu zemi un šo tautu ar Dieva spēku. Tu redzi mājas grupiņas katrā Rīgas namā, Saeimā, it visur – slimnīcās, skolās? Visur mājas grupiņas, visur gaisma.

“Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:19-23)

Mēs esam Kristus miesa, Viņš ir Galva. Gaismai nav tikai jāspīd, gaismai ir jāizplatās, ugunsgrēkam ir jāizplatās, to nedrīkst dzēst. Un tas ir iespējams tikai caur augošu draudzi. Atmoda ir iespējama tikai caur augošu draudzi. Nost ar neaugošām draudzēm, nost ar neaugošām grupiņām! Vai nu ejiet malā, vai audziet, jo pasaule ir grimusi ļaunumā!

“Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.” (2.Mozus grāmata 34:28-29)

Pavadot laiku Dieva klātbūtnē, Mozum spīdēja sejas āda, un viņa tā spīdēja, ka bija jāaizklāj, lai cilvēki neģībtu. Kad tu pavadi laiku Dieva tuvumā, tava sejā spīd, tavs gars deg. Tajā laikā, kad tu slavē un pielūdz, arī, kad apmeklē draudzi un inkaunterus, tavs gars iedegās. Ar kādu mērķi? Lai spīdētu? Nē! Mozus nepalika kalnā, viņš ar akmens plāksnēm (desmit baušļiem) rokās nokāpa no kalna un spīdēja. Viņš nepalika tur, viņš nokāpa un vadīja tautu ārā no Ēģiptes, virzienā uz Apsolīto zemi. Pēc laika ar Dievu Mozus seja spīdēja, bet viņš nokāpa no kalna. Kad mēs esam bijuši Dieva klātbūtnē, savos lūgšanu kambaros, gaisma, kas tevī, nevar tikai palikt lūgšanu kambarī, tai ir jāizplatās, jo pasaule ir grimusi ļaunumā. Es to savā galvā šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu, nepārtraukti bija šis viens pants – visa pasaule ir grimusi ļaunumā. Un ir tikai viena atbilde – Jēzus Kristus, Gaisma tumsībā. Un gaisma esam tikai mēs, nevis, lai spīdētu, bet lai izplatītu gaismu.

Kad Jēzum bija problēmas, Viņš tās risināja kalnā – Viņš gāja kalnā un pielūdza Dievu, meklēja Dieva vaigu.

“Patiesi Es jums saku: daži no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekāms tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam Savā Valstībā.” (Mateja evaņģēlijs 16:28 )

Šo Jēzus teica mācekļiem.

“Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma.” (Mateja evaņģēlijs 17:1-2)

Jēzus gāja risināt savas problēmas kalnā. Viņam vajadzēja virzīties tālāk uz Jeruzalemi, kur viņu nodos, spīdzinās, kur Viņš uzņemsies visus pasaules grēkus. Viņš bija Dievs un vienlaicīgi cilvēks. Un tur, kalnā, Viņa vaigs spīdēja kā saule, drēbes bija baltas kā neviens balinātājs nespētu izbalināt. Jēzus teica, ka daži no mācekļiem nenomirs līdz neredzēs Dievu visā godībā un slavā tādu, kāds Viņš nāks otrreiz. Viņš teica, ka daži nebaudīs pat nāvi. Tas nozīmē, ka Pēterim, Jānim un Jēkabam Jēzus nodemonstrēja Sevi visā slavā un visā godībā. Tieši tāds būs Jēzus, kad nāks otrreiz. Viņš būs kā saule, visiem redzams, nepārprotams, un visi saņems pēc nopelniem. Viņš šķiros kā avis no āžiem, vienas pa labi, otras pa kreisi. Vieni ieies mūžīgajā dzīvībā un līksmībā, otri būs mūžīgās mokās. Vieniem Viņš teiks: “Nāc iekšā sava Tēva valstībā!” Otriem teiks: “Ejiet nost no manis, es jūs nekad neesmu pazinis!” Tie, kam Viņš teiks, ka nekad nav pazinis, viņam teiks: “Kungs, Kungs, bet mēs taču spīdējām! Mēs spīdējām!” Bet Jēzus teiks: “Jūs neizplatījāt gaismu, jūs sev spīdējāt, savam priekam, ne Manam godam, ne Manai slavai. Jūs nedzīvojāt Manā prātā, pēc Manas gribas, jūsu dzīve bija tikai sev un sabojāta. Jūs aizmirsāt par galveno bausli: mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņiem bija pašiem savs nelielais ugunskurs, un viņi paši spīdēja savā starpā, bet pasaule ir grimusi ļaunumā. Jēzus atnāca ar vienu mērķi – nest gaismu tumsībā. Viņš ir Gaisma, un Viņš izvēlējās mūs, mani un tevi kā Gaismas nesējus.

Un tad parādījās Mozus un Elija un runāja ar Viņu. Pēteris, Jānis un Jēkabs redzēja šo slavu un godību, viņi redzēja Mozu un Eliju. Tas, ka Jēzus un apustuļi redzēja Mozu un Eliju, pierāda un atgādina mums, ka ir dzīve pēc nāves pie pilnas apziņas. Elija gadu simtiem iepriekš jau bija aizgājis pie tēviem, tāpat arī Mozus. Taču lūgšanā, kad Jēzus spīdēja kā saule savā godībā un slavā, Dieva klātbūtnē, ar Viņu runāja Elija un Mozus, un mācekļi to redzēja. Ir dzīve pēc nāves pie pilnas apziņas, un nav šķīstītavas, nav nekādas reinkarnācijas jeb pārdzimšanas, jo cilvēkam ir nolemts vienreiz dzīvot, vienreiz mirt, un pēc tam ir tiesa. Katrs kā esam dzīvojuši, gaismā vai tumsā, tiksim tiesāti. Un Pēteris vērsās pie Jēzus un teica: “Kungs, mums šeit ir labi. Taisīsim teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Pēterim bija labi, jo viņš bija Dieva klātbūtnē, Dieva slavā. Mēs beidzām trīs dienu inkaunteru, un vairāki cilvēki teica, ka mums vēl tādus vajag. Es neesmu pret to, ka mums tādus vajag, bet mēs nevaram kā Pēteris prasīt – celsim telti, vienu Tev, Jēzu, vienu Mozum, vienu Elijam, jo mums šeit ir labi.

Un pēc tam notika, ka pēkšņi no padebess atskanēja balss, visi redzēja šo gaismu, visi dzirdēja šo balsi: “Šis ir Mans mīļais Dēls, To klausiet!” Mācekļi izbijās, viņi kā miruši tur nogāzās, un pēc tam Jēzus pienāca, un viņi kopā gāja lejā no kalna. No kā viņi nobijās? Ne no Dieva godības, bet no šīs balss, kas teica, ka ir jāiet ārā no Dieva godības, ir jākāpj lejā, jo pasaule ir grimusi ļaunumā! Ir jānokāpj kā Mozum no kalna. Tu piedzīvo Dieva godību, pēc tam tu nes un vairo šo gaismu. Un nepastāv tāds jautājums – bizness vai kalpošana. Tāds nepastāv, ja es esmu Dieva godībā, ja esmu gaisma šai pasaulē, ja esmu paklausīgs Viņam, gribu būt Dieva vadīts un Viņam sekot, tad nepastāv jautājums, ko likt pirmajā vai otrajā vietā, kalpošanu vai biznesu, darbu, vai ko citu, vai cilvēkus! Lai nāk Dieva valstība, un Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Runa ir gan par tavu personīgo dzīvi, gan par cilvēkiem tev apkārt. Tev ir sirdī Latvija? Tu mīli savu zemi, savu tautu? Zini – Latvija ir grimusi ļaunumā, cilvēki nesajēdz, ko dara un kādus likumus izdod, nesajēdz, kur strādā un kādā sistēmā ir ieberzušies. Nav tā, ka viss ir pilnīgi slikti, bet nav nekas labs gaidāms bez Kristus. Jo pasaule ir grimusi ļaunumā, un mēs esam atbilde.

Pēc šīs lūgšanas kalnā Jēzus devās uz Jeruzalemi izpildīt Savu misiju, un tas nebija viegli doties uz Jeruzalemi nomirt pie krusta. Tu biji inkaunterā, dievkalpojumā, lūgšanu kambarī, Dieva klātbūtnē, un nav jau viegli pēc tam iet un pašam nomirt pie krusta. Bet tāda ir Dieva griba. Ir savs laiks būt Dieva godībā, kad tava seja spīd kā saule. Tu pats to nezini, bet tu spīdi kā saule, bet ne tikai, lai vienkārši paspīdētu kādam ar savām dāvanām, ar savu balsi vai ko tamlīdzīgu, bet gan, lai reāli izplatītu gaismu mīlestībā uz cilvēkiem, jo pasaule ir grimusi ļaunumā.

“Nevis izgudrotām pasakām sekodami, mēs jums esam sludinājuši mūsu Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, bet kā tādi, kas esam kļuvuši Viņa varenības aculiecinieki. Jo toreiz, kad Dievs Tēvs Viņu, godā celdams, apskaidroja, Viņam atskanēja šāda balss no augsti cēlās godības: Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man ir labs prāts.” (2.Pētera 1:16-17)

Pēteris cēla draudzes un līderus, darīja brīnumus un zīmes. Un šis Pēteris bija tāds pats cilvēks kā jebkurš no mums, kas sekoja Kristum. Un Pēteris teica draudzei: “Es biju liecinieks šai godībai, bet es nepaliku kalnā. Man ļoti gribējās palikt, bet Tēvs man norādīja kāp lejā un nes gaismu pasaulei, ne tikai spīdi, jo pasaule ir grimusi ļaunumā!” Viņš to ļoti spilgti atcerējās. Ir jābūt Dieva klātbūtnei – dievkalpojumiem, mājas grupiņām, personīgām lūgšanām, Bībeles lasīšanai. Tu esi Dieva klātbūtnē un pēc tam to nes cilvēkiem. Ne tikai pats spīdi, bet kalpo augošā draudzē, lai cilvēki aug garīgi un pilnveidojas. Tie, kas ir remdeni kristieši, mūs var uzskatīt par nenormāliem, apgalvojot, ka Bībelē nekas nav rakstīts par mājas grupām, līderiem, inkaunteriem un citām lietām. Mēs neapstāsimies pie četrsimt piecdesmit draudzes dalībniekiem, bet piepildīsim Latviju ar Dieva slavu un godību. Un to mēs izdarīsim ar izglābtiem cilvēkiem, kad mājas grupiņas būs visur. Un tie, kas bija remdeni, atzīs, ka tomēr mums bija taisnība, ka Bībelē ir mājas grupiņas, lūgšanas, inkaunteri un līderu celšana, un sapratīs, ka tas viss strādā, un gribēs to pieņemt. Pie mums būs tāds pats uzplaukums kā Dienvidkorejā. Vispirms garīgs uzplaukums un pēc tam ekonomisks, sociāls, politisks uzplaukums. Mēs esam maziņa valsts ar maz cilvēkiem, bet, kas pasaulē zems un nicināms un kas ir nekas, to Dievs ir izredzējis, lai mēs šai pasaulē kaut ko izdarītu. Esi lepns par to, ka tu esi šajā draudzē.

Es negribu būt tāds kā Aleksandrs Dolbijs. Lai tiktu uz viņa dievkalpojumiem, cilvēki īrēja vilcienus. Viņš bija liels kalpotājs Amerikā, bet viņam aizbrauca jumts. Viņš sāka celt pilsētu kristiešiem, Ciānu. Draudze tur dzīvoja kopā un spīdēja tikai sev. Fokuss uz neglābtajiem tika pazaudēts, jo viņi bija ieciklējušies tikai paši uz sevi. Šim Dieva vīram bija liela vara, un kādreiz viņam kāds pravietoja: “Tu esi Elija, kam jānāk,” un viņš ar laiku tam pats sāka ticēt un noslēdzās Ciānas mūros. Tas nav Dieva prāts, ka mēs sēžam klosteros, muļķojamies ar mirušiem kauliem un dažādām reliģijām. Dievs vēlas, ka mēs gaismu, kas mūsos, nesam cilvēkiem, ka mēs kā draudze augam un vairojamies. Izglābti cilvēki pievienojas draudzei, un gaisma izplatās caur draudzi, nevis tu viens pats nes gaismu visai pasaulei. Dievs mūs ir izredzējis, un vienīgais veids, kā varam palīdzēt Latvijai, ir augt pašiem. Es jūtu, ka tuvojas atmoda caur draudzi “Kristus Pasaulei” un citām draudzēm, kuras aug. Tam nav lielas nozīmes, ja izdzen ļaunos garus, bet tas nekalpo draudzes skaitliskai izaugsmei ar izglābtiem cilvēkiem, kas personīgi staigā gaismā.

“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” (Jāņa evaņģēlijs 1:14)

Nozīme ir tam, vai gaisma izplatās, jo pasaule ir grimusi ļaunumā un Jēzus ir atbilde, un mēs esam gaismas nesēji.

“Bet, viņam ejot, notika, ka tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm.” (Apustuļu darbi 9:3)

Pāvilu apspīdēja Dieva gaisma un godība, un viņš piedzīvoja jaunpiedzimšanu. Pēc tam viņš ēda un atspirga, un palika dažas dienas pie mācekļiem, un pēc tam tūdaļ sludināja par Jēzu. Pāvils cēla draudzes. Tieši Pāvils ieveda kristietību Eiropā.

“Kamēr Es esmu pasaulē, Es esmu pasaules gaisma.” (Jāņa evaņģēlijs 9:5)

To Jēzus saka par Sevi, bet tieši tāpat viņš saka par mums, jo mēs esam viņa mācekļi. Un kamēr tu esi pasaulē, tu esi pasaules gaisma. Cilvēks dzīvo tikai tad, kad viņš iet uz Dieva norādītiem mērķiem un bauda Dieva klātbūtni. Profesori Hērods un Brokols veica eksperimentu ar mērkaķiem. Viņi ievietoja četrus mērkaķus būrī, kura vidū bija gara kārts, un tās galā banāni. Mērkaķi cits pēc cita centās uzkāpt augšā un dabūt banānus. Kad viens no viņiem uzkāpa, viņš tika apliets ar auksta ūdens šalti, un tā rezultātā viņš atkāpās un samierinājās. Un tā vairākas reizes. Pēc kāda laika būrī ielaida jaunu mērkaķi, kurš vēl nebija apliets ar aukstu ūdeni, viņu samainīja ar vienu no iepriekšējiem. Kad jaunais mērkaķis kāpa augšā, šie iepriekš iebaidītie vilka viņu lejā un neļāva viņam uzkāpt līdz banāniem. Pēc tam atkal vienu veco mērkaķi izveda ārā un jauno ieveda vietā. Tas viss atkārtojas līdz būrī palika četri mērkaķi, kuri nekad nebija vēl aplieti. Banāni bija kārts galā, ūdeni neviens vairs nelēja, bet šie četri mērkaķi pat necentās vairs kāpt augšā. Tā šķiet elementāra lieta – sasniegt savu mērķi, bet, ja tev apkārt būs cilvēki, kas neļaus kāpt augšā, tas tevi negatīvi iespaidos. Bet Marka 9:23 ir rakstīts: ”Tas visu spēj, kas tic.” Atbrīvo savu prātu, atbrīvojies no aizspriedumiem. Mūsu zeme ir grimusi ļaunumā, un mēs esam atbilde, un nav svarīgi, kas notiek apkārt. Nav svarīga citu cilvēku pieredze, bet Dieva griba. Tu vari aizsniegt cilvēkus un izglābt viņus. Visas problēmas, kas traucē tev izdarīt kādas lietas, ir galvā. Atmoda apkārt ir reāli iespējama. Ja tev ir Dievs un sava draudze, tad izej no savas komforta zonas un paņem to, kas tev pienākas. Lai Dievs svētī Latviju!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Gaismai nav tikai jāspīd – gaismai ir jāizplatās” pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Šmatova un Iveta Kļavinska, rediģēja Evija Šmatova un Ieva Našeniece
Comments