TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Esi radošs un baudi no tā!

Publicēja 2018. gada 9. janv. 23:45Līga Paņina
Ziņas datums 10.01.18.

Debesu Tēvs, runā uz mums un maini mūsu domāšanu. Veido mūs par uzvarētājiem, kas nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ. No katra cilvēka šajā zālē, no katra cilvēka, kas ir mājas grupiņā, no katra cilvēka,  kas apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”, Svētais Gars, veido uzvarētājus, kas visās sfērās, visās lietās sasniedz virsotnes. Es ticu, ka tas ir iespējams, un tas jau notiek!

Bet nemēdz gan jautāt: kur ir pats Dievs, mans Radītājs, kas pat naktī iedveš slavas dziesmas.” (Ījaba 35:10)

Bībelē var atrast vairākus Dieva Vārdus, un viens no Viņa Vārdiem ir Radītājs. Dievs ir Radītājs! Viņš ir radošs, Viņš rada. Tāda ir Viņa būtība. Viņš pat naktī iedveš slavas dziesmas. Šodien dievkalpojumā mēs redzējām Vecgada pasākuma talantu šova septītnieku. Tie ir cilvēki, ar kuriem es kā mācītājs varu sadarboties, un tie ir cilvēki, kuri paši ir sagatavojuši savu priekšnesumu. Tas, ko mēs redzējām, bija Dieva Gara iedvests. Dievs rada. Šie priekšnesumi mūs neatstāja vienaldzīgus. Mēs dejojam, mēs dziedam, es sludinu, mēs būvējam, mēs taisām mākslas darbus, mūziku, taču tieši Dieva Gars ir tas, kas iedveš dzīvību, jo Dievs ir radošs. Mēs redzējām priekšnesumus, kur Dievs pats uz mums runāja, un tas bija Svētā Gara iedvests.

Es pavaicāju Sofijai, kā tapa viņas mākslas darbs - dzeja mūzikas pavadījumā. Viņa stāstīja, ka viņa kaut ko darot, kaut kur dodoties, galvā ir domas, un pēkšņi – bums! – atnāk vārdi, atziņa, atklāsme. Pēc tam viņa tin to savā galvā, atkārto pie sevis. Uz jautājuma, kur ir viņas pieraksti, viņa atbild, ka viņai īsti tādu pierakstu nav, jo viss pārsvarā ir galvā. No sākuma veidojas viens dzejas posms, tad otrs, viņa sēž dievkalpojumā, mājas grupiņā, lasa Bībeli, slavē Dievu un – bums! – atnāk nākamie teikumi, atziņas. Tādā veidā apmēram pusgada garumā izveidojās šis priekšnesums, ko mēs redzējām. Kas ir tas avots, no kurienes nāk šīs domas, kas tās iedveš? Kas ir šo priekšnesumu autors? Dievs! Dievs ir Radītājs, kas pat naktī iedveš slavas dziesmas. Daudz ko mēs redzam, un mums tas šķiet pašsaprotami, it kā mēs paši to būtu izdomājuši, bet tā gluži nav. Tas ir Dieva Gara iedvests. Mans sprediķis ir domāts tev, lai tas tevi uzrunātu un mainītu tavu dzīvi! Un tas ir Dieva Gara iedvests. Tas nav manis izdomāts, tās ir remas no Dieva, saņemtas manā garā, - tas, ko Dieva Gars ir man atklājis, un es dalos tajā ar tevi. Dievs ir Radītājs, un Viņš ir devis cilvēkiem spēju radīt! Spēju sadzirdēt, ko grib Viņš, un spēju radīt.

Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu.” (Mateja 19:4)

Bet ne tāds ir Jēkaba mantojums; nē, Viņš ir visuma radītājs, Israēls ir Viņa mantotā īpašuma pamats, Kungs Cebaots ir Viņa vārds!” (Jeremijas 51:19)

Viņš ir visuma Radītājs. Visam, ko mēs redzam, visam, ko mēs jūtam, visam, ko mēs dzirdam, ir viens avots, arī tad, ja tas ir velna vai velna kalpu izkropļots, jebkurā gadījumā materiāls, ar kuru mēs rīkojamies, ir Dieva dots! Piemēram, smiltis mēs varam lietot gan labiem mērķiem, gan sliktiem mērķiem. Savas balsis, acis, ausis un rokas mēs varam lietot gan negatīviem, velna labā vērstiem mērķiem, gan arī Dieva iedvestiem mērķiem. Taču tas viss - acis, rokas, kājas un viss materiālais un arī garīgais virs zemes - ir Dieva dots. VISS IR DIEVA DOTS! Un nav tā, kā Līvi dzied, ka viss ir velna dots. Viss ir Dieva dots. Velns ir uzurpators. Viņš piesavinās to, kas pieder Dievam. Viss ir no Dieva un uz Dieva.

 „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas.” (1.Mozus 1:1-4)

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Zeme bija neiztaisīta un tukša. Grūti pat iedomāties, kā tas izskatījās. No nekā Dievs radīja kaut ko. Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem kā ūdens bumba. Tu zini, ka visa pamatā ir ūdens? Tu zini, no kā tu sastāvi? No ūdens. Cilvēki, kuri nedzer ūdeni, lēnām mirst, jo mēs sastāvam no ūdens. Dievs ir radošs. Svētais Gars rada. Jēzus ar piecām maizēm un divām zivīm pabarojas piecus tūkstošus cilvēku. Tas ir brīnums un pierādījums tam, ka Dievs ir radošs. Ne tikai fiziskā plāksnē, cik mēs spējam nopelnīt, cik mēs spējam aizsniegt cilvēkus, bet tas, ko Viņš spēj paveikt garīgajā pasaulē, ir neizmērāms! Dievs dod un ņem. Viņš ir numur viens, pāri visam. Viņš ir radošs! „Lai top gaisma.” Dievs radīja gaismu un redzēja to labu esam. Klausies uzmanīgi, jo tas ir svarīgākais šodienas princips. Dievs radīja gaismu, apsēdās un teica: ”Labi! Man patīk radīt, un Man patīk tas, ko Es esmu radījis! Manī rodas vēlme radīt vēl kaut ko skaistu.” Dievam ir brīnišķīgs prāts! DIEVS TEV IR DEVIS BRĪNIŠĶĪGU PRĀTU! Dievs tev ir piešķīris brīnišķīgu prātu, līdzīgu Savam prātam. Tev savā prātā ir spēja redzēt un radīt, un to sauc par fantāziju. Kad tu domā saskaņā ar Svēto Garu, dari Viņa gribu, tad šie tēli realizējas. Dievs ir radošs un devis tev spēju radīt!

Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa. Un Dievs nosauca sausumu: zeme, bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1. Mozus 1:9-10)

Dievs radīja sauszemi, jūras, vēl pat nebija dzīvība. Bija tikai klintis, salas, kontinenti. Dievs nosauca tos vārdā, pēc tam apsēdās, vēroja Savu radījumu, ko Viņš bija radījis, un redzēja to labu esam. Iedomāsimies, ka Pikaso ir uzgleznojis šķību gleznu, un nāk viņa fani un priecājas par to. Dievs nav Pikaso. Dievs rada kaut ko skaistu, nevis kroplīgu. Es pagaidām vēl neesmu izaudzis līdz tādam līmenim, lai baudītu Pikaso mākslu, bet varbūt kādreiz to darīšu. Filmā „Viens plus viens” kāds bija izšņaucis asinis no deguna uz audekla, un šo gleznu pārdeva par lielu naudu; cilvēki var stāvēt, skatīties un ļaut fantāzijai vaļu – ko tas kleksis nozīmē. Patiesībā ne jau gleznā ir tas sāls, bet paša cilvēka fantāzijā, cilvēka galvā, cilvēka sirdī.

„Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes." Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:11-12)

Dievs radīja zemi, jūru, sauszemi, augu valsti, un ikreiz, kad Viņš kaut ko radīja, Viņš par to priecājās. Dievam patīk tas, ko Viņš ir radījis.

Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:14-18)

Un Dievs radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos, pēc to kārtas un ikvienu spārnainu putnu pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:21)

Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1.Mozus 1:26-27)

Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts - sestā diena.” (1.Mozus 1:31)

Kad mēs nonācām pie cilvēka, tad man izskrēja doma cauri galvai – vai tiešām Dievs par cilvēku teica ‘labs’? Pirms cilvēka Viņš radīja dzīvnieku valsti, dažādus skaistus dzīvniekus. Pēc tam Viņš radīja cilvēku – vīrieti un sievieti. Viņš skatījās uz viņiem un teica, ka Viņam patīk. Dievam ir Savs cikls, ko mēs redzam šajos Bībeles pantos. Dievs rada un priecājas par to! Pašās beigās, kad Dievs radīja cilvēku, Viņš radīja to pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības. Tas nozīmē, ka Dievs ir nolicis, ka tu esi pārāks par jebkādu radību. Visas mācības, kas māca, ka tu pēc nāves pārvērtīsies vardē, kļūsi par putekļiem, kukaiņiem, lauvu vai par zaļu zāli, ir aplamas. Par zāli savā ziņā ir taisnība, bet tad ir runa tikai par tavu miesu. Šīs mācības ir aplamas un pretdieviskas, tās ir sātaniskas, jo cilvēks ir augstākā radība. Cilvēks ir Dieva radība. Cilvēkam Dievs ir piešķīris tādu pašu prātu kā Viņam! Tādu pašu sirdi, kāda ir Viņam! DIEVS TEV IR PIEŠĶĪRIS SPĒJU RADĪT!

Radīšana pirmkārt notiek tavā galvā, sirdī, ticībā. Tu radi tēlus, sadarbojies ar Svēto Garu, apliecini to, ka notiks tas, ko tu redzi, un lūdz, un pēc noteikta laika realizējas tavi sapņi. Tu esi radošs, un tevī mīt milzīgs potenciāls un spēks. Tu esi radošs, tāpat kā Dievs. Apliecini to par sevi! Bībelē ir pants, kurā teikts, ka mēs esam kā dievi. Dievs ir viens, tomēr mēs esam ļoti līdzīgi Viņam. Dievs radīja cilvēku pēc tam, kad bija radījis pilnu komplektu, augu valsti un dzīvnieku valsti. Piemēram, mēs braucam ceļojumos tāpēc, ka vēlamies redzēt Dieva radību. Mēs kāpjam kalnos, redzam ūdenskritumus, un reizēm pat aizraujas elpa šo kalnu virsotnēs. Tāpat notiek arī tad, kad tu redzi kādus priekšnesumus, tev ir asaras acīs un sajūsma. Redzot mākslas darbu, tas rada tevī sajūtas. Dievs radīja visu skaisto un arī cilvēku. Viens no iemesliem radīt cilvēku bija tāds, ka Viņš vēlējās ar kādu tajā visā dalīties, citādi Viņš apsēdās un nodomāja: "Ir labi. Patiešām labi. Kādi kalni, dzīvnieku valsts, susuriņi, degunradži, dinozauri, terodaktili! Cik skaista augu valsts, zaļa zāle. Pat Salamans savā godībā nav bijis ietērpts tā, kā kaut viens no tiem. Ar ko lai Es tajā visā dalos? Vai aicināt lauvu sev blakus un kopā apbrīnot pasauli? Lauva spētu tikai uzrūkt pretī.” Dievs radīja Sev līdzīgus cilvēkus, un dalījās ar viņiem. Simtprocentīgi Viņš rada un dalās ar tevi. Viņš ielika cilvēku Ēdenes dārzā, perfektā vidē. Viņš dalās ar cilvēkiem visā radītajā, un ieliek viņus pārvaldīt to. Dievs cilvēkos ieliek spēju radīt un valdīt Viņa Vārdā arī turpmāk. Dievs ir radošs, un arī tu tāds esi.

Kopsavilkums visam iepriekš minētajam: Dievs rada un dalās ar tevi. Viņš pats priecājas par to, ko rada, un dalās tajā ar cilvēkiem, un tieši šādu pašu dabu Dievs ir ielicis cilvēkos. Tu radi ar Dieva palīdzību. Arī cilvēkam, kurš Viņam netic, prāts ir dots tieši no Dieva, ka viņš spēj radīt. Ja Dievs spēj priecāties par to, ko Viņš rada, tad Viņš vēlas dalīties ar to ar citiem cilvēkiem. Tieši tāda pati daba ir cilvēkam. Cilvēks rada un dalās tajā ar citiem.

Ko tu radi? Vai tu savā dzīvē, šajā īsajā laika sprīdī virs zemes kaut ko vērā ņemamu sasniegsi un atstāsi cilvēku dzīvēs aiz sevis? Vai tu dzīvosi tā, ka tiešām ir prieks par to, ko dari? Vai tiešām arī citiem cilvēkiem ir prieks par to, ko tu dari? Vai tu esi noderīgs cilvēkiem? Vai tu radi kaut ko tādu, kas citiem liek to ar sajūsmu skatīt? Pretējā gadījumā tu esi parazīts. Protams, cilvēkam ir jāizaug līdz tam, lai viņš spētu kaut ko radīt un dot citiem, taču katra cilvēka dzīves jēga ir radīt kaut ko tādu, kas citiem ir noderīgs un vajadzīgs. Padomju laikā lika cietumā par parazītismu. No vienas puses tas nemaz nav tik slikti, bet no otras puses tā ir utopija. Kas negrib, tas nestrādā un nomirst badā. Bībelē teikts: "Kas nestrādā, tam nebūs ēst." Esi radošs! Ko tu radi? Pieņemsim, tu vadi savu mājas grupiņu. Vai tu vari apsēsties, no malas paskatīties un teikt: "Man ir super mājas grupiņa un cilvēki tajā. Man ir tiešām kaut kas tāds, kas nekad nebeigsies. Dievs, tu man esi licis sirdī tā kalpot cilvēkiem, izveidot tādu mājas grupiņu tīklu, kas vienmēr turpināsies, un kur es tiešām redzu izmaiņas cilvēku dzīvēs." Vai tava mājas grupiņa ir tā vieta, kur cilvēkos rodas prieks? Dievs radīja, novērtēja to un teica: "Labi!" Dievs radīja cilvēku, ielika Ēdenes dārzā un teica: "Super!" Tagad mēs par Ēdenes dārzu tikai sapņojam, jo tas ir zudis. Dievs ir paredzējis tā, ka tu, izdarot savu kalpošanu, neatkarīgi no tās veida, vari apsēsties, un, paskatoties uz to no malas, teikt: "Tas ir kaut kas labs!" Tā, lai ne vien skaisti izskatās, bet arī atstāj pozitīvu ietekmi uz cilvēku dzīvēm. Vienalga, vai tu ievelc jaunajās telpās kādu instalāciju, vai izdari jebko citu. Vai, veidojot attiecības ar cilvēkiem, savā ģimenē, tu vari apsēsties un teikt: "Man ir vislabākā sieva/vīrs! Man ir vislabākie bērni! Tiešām, es priecājos par to, ko esmu darījis no savas puses, arī tad, ja otra puse mani zāģē vai ēd nost no visām pusēm.” Tas nav viegli, tomēr ja tu no savas puses darīsi tā, kā to grib Dievs, un zināsi, ka esi izdarījis visu pareizi, un tas atstās pozitīvas sekas otrā cilvēkā, tu varēsi teikt: "Ir labi nodzīvota dzīve! Labi, veiksmīgi un teicami izdarīts!" Ja tu pats vari priecāties par to, ko radi, un arī cilvēki priecājas, tu esi uz īstā ceļa! Tu dzīvosi pilnvērtīgu, radošu un piepildītu dzīvi! Tu esi tas, kurš būs augšā un nekad apakšā, ja būsi radoša personība, jo Dievs tevi ir radījis par galvu, nevis asti. Āmen!

Katrs cilvēks bauda no tā, ko cits ir radījis. Tas ir dievišķs princips. Tu šodien baudi šo dievkalpojumu. Kāds to ir radījis. Es nesaprotu tos, kuri apgalvo, ka šeit vāc ziedojumus tāpēc, ka viss notiek naudas dēļ. Tā ir ļoti zema, nepareiza un postā vedoša domāšana. Kas ir nauda? Ja tu kaut ko radi, un kādam citam tas patīk, viņš to ņem. Viņš par to norēķinās, dodot pretī kaut ko, kas tev ir vajadzīgs. Kas ir šis norēķinu instruments? Tā ir nauda. Nauda ir vienkārši nauda. Papīrs vai dzelzs, agrāk tas bija sudrabs. Tā ir tikai nauda. Patiesībā mēs ņemam viens otra pakalpojumu. Mēs ņemam to, ko vajag. Cilvēks ir tā radīts, ka viņam ir vajadzības, un ne visas no tām viņš pats spēj piepildīt. Tas ir iespējams tikai dodot cits citam. Runājot par profesijām, cilvēki nevar visi vienlaicīgi strādāt vienu un to pašu. Nevar viss būt vienā personā. Piemēram, armijā sievietes nevar iet un aizsargāt vīriešus. Pārsvarā tas notiek otrādi, lai gan pēdējā laikā ir novērojamas arī citas tendences. Jebkurā gadījumā, tas nav iespējams, jo sievietei nekad nebūs tādi parametri, lai dienētu armijā visās pozīcijās. Esi radošs un baudi no tā! Dod kaut ko cilvēkiem un arī pats ņem no citiem! Katrs bauda no tā, ko cits ir radījis. Lai pilnā mērā baudītu, dzīvotu tiešām pilnvērtīgu dzīvi, gūtu panākumus un varētu priecāties par visu, kas notiek apkārt, ir nepieciešams pašam kaut ko radīt un dot citiem. Tev jādod savs lolojums citiem.

"Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam." (1.Mozus 2:9)

Ir runa par radību. Dievs radīja kaut ko, ko ir patīkami uzlūkot. Kāds ir tavs uzdevums? Vienalga, vai tu darītu savu maizes darbu, veidotu mākslu, attiecības ģimenē, attiecības mājas grupiņā, būtu mājas grupiņas vadītājs vai palīgs, kalpotu, mācītos, darbotos mūzikā vai jebkur citur, kā tev tas ir jādara? Vai pietiek ar to, ka tev ir patīkami? Piemēram, kas notiek, ja tev pašam patīk, kā tu dziedi, taču citiem nē? Diemžēl tu neesi viens, un Dievam ir absolūtā dzirde. Tu vari dziedāt Viņam vannasistabā vai jebkur citur, taču, ja tu vēlies uzstāties un dziedāt tā, lai arī cilvēkiem patīk, un tas ir kaut kas tāds, ko tu reāli dod cilvēkiem nevis tikai kambarī Dievam, tev ir labi jādzied. Dievs saprot tevi, taču, lai cilvēki pieņemtu to, ko tu dari, tas ir jāprot darīt labi. Dievs arī mani ir radījis tādu, kurš dzird. Mani nevajag pārbaudīt.

"Un Lats izraudzīja sev visu Jordānas apgabalu un aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra." (Marka 13:1)

Mēs braucam ceļojumos, pirmo reizi esam kādā pilsētā, un tur ir iespaidīgas celtnes. Kad es biju Itālijā, Vatikānā, biju sajūsmināts par to, ko redzēju. Tas ir cilvēka radīts. Tieši Dievs cilvēkam ir devis šo spēju. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistā un pareizā. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistas un pareizas mūzika, nevis neglītas un šķības mūzikas. Mums katram ir arī dažādas fiziskās vajadzības. Piemēram, ir vajadzība pēc garšīga ēdiena. Sliktākajā gadījumā var iztikt arī ar negaršīgu ēdienu, lai nenomirtu, taču ir atšķirība starp to, kā bezpajumtnieks ēd miskastēs, un kā cilvēki restorānā. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistā, ko var dot tikai kāds cits. Ir vajadzība baudīt mūziku, mākslu, ēdienu, attiecības, mīlestību. Tāpat arī tehniskas un materiālas lietas, telpas, ēkas, arhitektūru, tehnikas un tehnoloģijas. Tas viss ir tas, ko cilvēki rada un dod viens otram. Piemēram, kurš no mums šodien dzīvo bez Windows vai Android? Ir cilvēki, kuri patiešām šodien bez tā dzīvo, taču tādu ir maz. To visu kāds ir radījis, un ir cilvēki, kuriem tas patīk, viņi sajūsminās par to, pieņem un maksā naudu. Katram kaut kas ir jādod. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu! Tas ir tik vienkārši! Tas ir tieši tas! Mīli Dievu un esi kontaktā ar cilvēkiem! Radi savā biznesā kaut ko tādu, kas tev pašam patīk un arī cilvēkiem! Katram cilvēkam ir vajadzības, kuras var piepildīt tikai citi. Ejot uz veikalu, tu ņem līdzi savu naudu, kuru esi nopelnījis, dodot kaut ko kādam citam, un tev par to ir samaksāts. Tu kaut ko devi, un to izrēķināja naudas izteiksmē. Jo mazāks fantāzijas lidojuma darbs, jo mazāks atalgojums. Jo mazāk tu vari dot citiem, jo mazāk tu saņem naudu, augļus utt. Ir jāaug tajā, ko tu dod.

"Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus." (1.Mozus 3:21)

Kurš ir pats pirmais modes dizainers? Tas ir Dievs. Kad tu redzi franču un itāļu modi, patiesībā ir redzama Dieva izpausme. Dievs ir devis cilvēkam spēju radīt kaut ko skaistu, kas otram patīk. Protams, ka gaumes nav vienādas. Tāpēc arī ir dažādas spējas daudzos virzienos. Kas vienam ir "fuj", otram ir "oho", taču ja tikai trijiem tas patīk un pārējiem nē, tad kaut kas nav kārtībā. Nebūs tā, ka vienmēr visiem viss patiks, jo ir dažādas cilvēku grupas. Cilvēki savā starpā risina dažādus konfliktus, citreiz kāds vienkārši nav izgulējies un atnāk uz draudzi negatīvs, ar drūmu seju. Kuram gan nav problēmu? Tu atnāc uz draudzi, taču nevari savākties? Kad tu nāc cilvēkos, smaidi par spīti visam! Nevienam nav jāredz tava drūmā seja. Vai tev pašam ir patīkami skatīties uz tādiem cilvēkiem, kuri nemitīgi ir drūmi? Tas, ka tu iemācies sevi savākt, arī ir kaut kas radošs. Kāpēc ir labi kārtīgi ģērbties? Es nepiekrītu tam, ka jāģērbjas tā, lai tikai silti būtu. Kāpēc cilvēkos tev jāpasniedz sevi kā nevīžīgu?

Nu nav jau tā, ka tagad tev viss Dolce Gabbana un Armani ir vajadzīgs, tomēr attiecīgi ar saviem līdzekļiem tu vari gaumīgi saģērbties, es domāju, ka tas būtu pieklājīgi, vai ne? Citiem arī būtu prieks! Vai nu tu citus iepriecini ar to, vai tieši otrādi – atstum, novērs. No otras puses, tu vari atnākt balles tērpā, bet iekšēji nespēj uzlikt smaidu. Piemēram, Alīna priekšā dejoja. Vai tu zini, kā viņa jutās? Viņai nepatiks tas, ko es tagad saku, bet viņa pirms dievkalpojuma nāca lūgt man piedošanu. Es biju nolēmis, ka viņa nedejos, jo nemāk uzvesties, nemāk savākties. Bet viņa ātri saprata, atnāca un atvainojās. Ja tu gribi, tu vari! Ja kādreiz izkrīti, ātri vajag nožēlot un atvainoties. Viss kārtībā! Dievs ir pats pirmais modes dizainers. Viss, kas ir labs, pozitīvs un skaists, nāk no Dieva. Arī tas, ko rada cilvēki, bet izkropļo, un tas kļūst nepatīkams, ir Dieva materiāls, bet tikai cilvēku sabojāts. Sātana iedvests un cilvēka izkropļots.

Vai mūziku var izkropļot? Un kā vēl! Grupai Eagles ir skaista dziesma Hotel California”. Ja runa ir par sātanisku mūziku, tā noteikti būs smagais roks, bet ne jau stilam ir nozīme. Tu zini, par ko dzied šajā dziesmā? Mēs dažas dienas atpakaļ to noklausījāmies un iztulkojām. Tā ir sātanistu dziesma, kas stāsta par to, ka hotelī ir noticis tusiņš, un viņi tīksminās par to, kas tur ir bijis. Tas nav par vīrieti un sievieti, tur ir par cilvēkiem, kuri kopā ir gājuši, un tas viss ir tā smuki nokodēts. Arī mūziku var sabojāt. Mūziku ir devis Dievs, bet cilvēks, ieliekot tur kaut kādu ideju, kas nav no Dieva, sakropļo šo mūziku. Nemēdz būt mūzika no velna vai no Dieva, mēdz būt ideja, ko cilvēks virza caur šo mūziku. Mūzika pati par sevi ir tikai nošu salikums, bet kādu vēsti tā nes?

Esi radošs un baudi no tā! Baudīt tu vari tad, kad tev patīk tas, ko pats esi radījis, un tikai tad, kad cilvēkiem patīk tas, ko esi radījis. Draugs, es tev mācu, kā nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kā uzvarēt, kā būt laimīgam, kā atstāt aiz sevis kaut ko paliekošu! Vai nav brīnišķīgi? Drīz būs boksa mačs ar Mairi Briedi un Usiku. Arī citus mačus esam redzējuši. Ja tu skaties boksu, hokeju vai vispār sporta pārraides, kādas uzvaras tev patīk? Boksā ar nokautu vai tādu Brieža uzvaru kā pagājušajā reizē? Ko gaida skatītāji? Skaistu uzvaru, ne tikai uzvaru! Viens ir kaut ko izdarīt, bet otrs – izdarīt to skaisti. Ja hokeja spēlē ir gūta knapa uzvara 2:1 vai arī komanda spēlēja no aizsardzības, visu laiku mocījās, viena ripa iekrita uz dullo vai pats iesita vārtos ar slidu, tad no tādas spēles nav gandarījuma, nav prieka par uzvaru uz šariņa. Dievs ir ielicis mūsos spēju un vēlmi radīt kaut ko skaistu!

Zini, man reizēm arī ir problēmas. Kur ir cilvēki, tur ir problēmas. Vienmēr tā tas ir bijis, un tā tas būs. Un, jo vairāk tu audz un mācies, jo labāk izdodas problēmas atrisināt. Es reizēm tā daru, ka apsēžos, padomāju par to visu un saprotu, cik tas ir labi, man ir gandarījums, jo tajā brīdī, kad ir problēma, nāk arī ideja kā rīkoties, un tad es vienkārši izdaru, cik vien labi spēju, un viss labi sanāk. Konfliktu risināšanā esmu sasniedzis jau zināmu līmeni. Kā man sāka padoties konfliktu risināšana? No ilgstošas pieredzes un nepārtrauktas mācīšanās, es lasu Bībeli, grāmatas, es mācos no Dieva vīriem un sievām. Es nepārtraukti mācos un to praktizēju, kamēr kļūstu tāds. Es esmu tikai ceļa sākumā, un es vienmēr augšu kā vadītājs. Es neredzu neko labāku kā augt par vadītāju. Piemēram, modes dizainers var taisīt tikai apģērbus. Bet līderis var taisīt apģērbus, automobīļus un debesskrāpjus. Cilvēkam, kurš neko nesaprot ne dizainā, ne arhitektūrā, ne kur citur, bet saprot un lieto līderības principus, neko vairāk nevajag. Pats labākais, draugs, ir būt par virtuozu līderi. Tu esi tādā vietā, draugs, tādā draudzē, kur līderība ir novērtēta un par to māca. Vai bankai ir svarīgi, ar ko tu nodarbojies? Vai tai ir svarīgi, kā tu pelni naudu? Banka neko nesaprot no tā, kā tu pelni naudu, bet tavu naudu viņi paņem, un pat mājas un mašīnas paņem! Un dod arī kaut ko, kaut cits to izmanto, cits nē. Tie ir cilvēki, kas saprot līderību. Lūk, kāpēc Rīgā augstākie nami ir tieši bankas. Nu labi, es neesmu mērījis Pētertorni un salīdzinājis to ar Swedbanku, bet tendence ir. Arī Eiropas galvaspilsētās būs debesskrāpji, un visbiežāk tās būs tieši bankas un darījumu centri. Aizbrauc kaut vai uz Tallinu un paskaties, kādas tur lielas ēkas ar stikla sienām. Tā ir līderība, ne tajā labākājā formā, un tomēr līderība. Es atceros laiku, kad, mācoties sporta skolā, mēs regulāri spēlējām futbolu, basketbolu, skrējām, mums bija divas komandas, iesildījāmies un sitām bumbu. Mums klasē bija tāds Nils, ļoti mierīgs un sportisks puisis. Man vēl tagad acu priekšā stāv brīdis, kā viņš pirmais izlauzās cauri uz vārtiem tā, ka pārējie aiz viņa palika kādu piecu metru attālumā, viņš bija ar bumbu, pat vārtsargs bija ārā, tukši vārti, un Nils viens pats smuki izspēlēja bumbu un uz līnijas to apturēja, paskatījās visapkārt un tikai tad lēnām ar kāju iesita to vārtos. Vienkārši skaisti! Atmiņā paliekoši! Kaut ko paliekoši skaistu var radīt tikai tie, kas savu amatu slīpē, mācās, veselīgi uzņem kritiku, mācās no kļūdām, nosprauž mērķus, pielieto stratēģiju, strādā šajā virzienā un kļūst virtuozi savā lietā. Un cilvēkiem tas patīk! Un tev tas patīk. Un Dievs to var svētīt pilnā mērā.

Es uztaisīju aptauju savā grupā un uzdevu jautājumu, vai tev patīk ēst. Daži ātri atbildēja, ka ļoti patīk ēst. Un pēc izskata arī to var redzēt. Goda vārds, man nepatīk ēst. Lielākoties man ir citas nodarbes, piemēram, sēžu pie datora un rakstu savas idejas, vai citas lietas daru. Es ēdu tāpēc, ka sāku just izsalkumu un ir jāpaēd. Svētdienā ir cita lieta, jo ir bijis gavēnis, un, kad diennakti nav ēsts, tad esmu gatavs apēst gandrīz jebko. Tomēr ja pēc tam mūsu grupiņā nav garšīga ēdiena, puse paliks uz šķīvja. Es diennakti neesmu ēdis, bet neēdīšu negaršīgu ēdienu, kādai nedēļai vēl jāpaiet, un tad varbūt apēdīšu. Protams, gaumes arī atšķiras. Kādu ēdienu tu labprāt ēstu? Garšīgu vai negaršīgu? Ja ir uztaisīts kaut kas īpašs un garšīgs (tas prasa vairāk laika un resursu), man gribās to ēst! Un tad es ēdu daudz! Piemēram, Edgars taisa saldo ēdienu - bruneti. Tās ir kaut kādas šausmas, es to ēdu un ēdu...  Edgars vēl iedod lielu gabalu uz mājām, un es to ēdu brokastīs un pusdienās, un ēdu tā, ka zinu, man pēc tam būs slikti, jo tur ir pievienots daudz sviesta. Es saku: “Edža, taisi ar mazāk sviestu un vairāk cepumiem iekšā,” bet tad vairāk nebūs tik garšīgi. Un es ēdu un jūtu, ka man jau slikti no tā cukura, bet es ēdu. Tāpat ir ar uzputeni, ko Sandija taisa, ar uzputotu olu baltumu un aveņu zapti, un var tikai ēst, ēst un just, ka vēderā viss nostiepjās. Mana sieva gatavo lielisku soļanku, un viņa ir vienīgā, kura tādu māk uztaisīt. To var ēst un ēst, un ēst, kaut pirms tam es zinu, ka vēl ilgi gribēsies dzert, jo zupa ir sālīta. Vai arī sacepums ar gaļu, tomātiem un sieru. Ja es zinu, ka tas būs pusdienās, es ar prieku eju ēst. Citādāk es varu arī piecpadsmit, trīsdesmit minūtes nosēdēt savā kabinetā, pirms aizeju ēst. Citreiz vienkārši ir jāpaēd. Tāpat, ja es zinu, kur mēs šodien ar līderu grupu būsim, es jau zinu, kur es varēšu paēst. Indra ir speciāliste par gaļām, ja esam pie viņas, tad tur būs kā laukos – liels šķīvis ar maizes zupu un lielu kaudzi putukrējuma un karbonādes. Ja būsim pie Pārsliņas, tur būs šausmīgi saldas kūkas un makarūni, tādi zaļi, no kuriem viss paliek zaļš. Esi radošs un baudi no tā! Baudi no tā, ka citiem arī ir bauda, un baudi no tā, ka pašam ir bauda. Un aizmirsti par naudu! Nauda ir svarīga, un tomēr tas nav svarīgākais! Svarīgākais ir dot!

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūkas evaņģēlijs 6:38)

“Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!" Bet Viņš sacīja: "Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam! Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs." Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 10:17-21)

Mācekļi ir priecīgi par to, ko viņi dara, viņiem ir rezultāts, viņiem izdodas. "Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā…” Jēzus kļuva priecīgs par to, ka mācekļi deva kaut ko tādu, kas cilvēkiem bija vajadzīgs. Viņš mācīja viņus un pēc tam izsūtīja kalpot. Jēzus priecājās par Savu darbu un mācekļi par savu darbu. Vai tu vari pirecāties par savu darbu? Plāno un strādā tā, ka tu vari priecāties, un tas nesīs augļus.

Jo no jums Tā Kunga vārds atskanējis tālāk ne vien Maķedonijā un Ahajā, nē, visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta; tie paši cits citam stāsta, kāds bija mūsu darba sākums jūsu starpā un kā jūs no saviem elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam un lai gaidītu no debesīm Viņa Dēlu, kuru Viņš uzmodinājis no miroņiem, Jēzu, kas mūs atpestīs no nākamās dusmības.” (1.Tesaloniķiešiem 1:8-10)

Pāvils, Silvāns un Timotejs raksta vēstuli tesaloniķiešiem, un no astotā panta ir rakstīts: “Jo no jums Tā Kunga vārds atskanējis tālāk ne vien Maķedonijā un Ahajā, nē, visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta; tie paši cits citam stāsta, kāds bija mūsu darba sākums jūsu starpā.” Pāvils ir izveidojis draudzi Tesalonikā un kalpojis tesaloniķiešiem, un draudze turpina darboties. Viņš saka, ka viņi paši zina, kāds bija Pāvila darba sākums. Tas nozīmē, ka Pāvila darbs bija kvalitatīvs, draudze darbojās ļoti labi, un tas cilvēkiem bija oho, un viņi cits citam par to stāstīja. Kāda ir labākā reklāma? No mutes mutē, kad tu pats esi kaut ko saņēmis un piedzīvojis un izstāsti to citiem. Piemēram, kur tev saremontēja automašīnu, vai, lūk, tajā draudzē tev dzīve izmainījās. Kad tu pats ar to dalies, tā ir vislabākā reklāma. Pāvils priecājās par savu darbu, un cilvēki priecājās par viņa darbu.

"Redzi, visu Es daru jaunu." (Jāņa Atklāsmes grāmata 21:5)

Ir kāda lieta, ko tikai Dievs var izdarīt, - tikai Viņš tev dod jaunu garu un jaunu sirdi, kad tu atzīsti Jēzu Kristu par savu Glābēju. Dievs ienāk tevī un izmaina tevi no iekšienes. To var izdarīt tikai Dievs.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17)

Kas ir Kristū, ir jauns radījums, pārradīts cilvēks, un tas ir brīnums no Dieva, bet tajā pašā laikā Mateja evaņģēlijā ir rakstīts: ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, ejiet un sludiniet, ejiet un mīliet, ejiet un kalpojiet. Dievs nevar bez tevis izdarīt šo brīnumu, tāpat arī tu nevari bez Dieva izdarīt šo brīnumu. Lai nāk Dieva valstība! Tas ir tavs un Dieva kopdarbs! Mūsu un Dieva kopdarbs! Svētais Gars ir tavs Vecākais Partneris. Un no tā, kā tu mīli savu darbu un radi, ir atkarīgs tas, kādā mērā Dievs darbojas tavā dzīvē un Dieva valstība iet plašumā.

Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23)

Dievs ir radošs, Viņš priecājas par to, ko rada, un dalās tajā ar cilvēku. Un tādu pašu dabu Viņš ir ielicis tevī un manī, un katrā cilvēkā, ka mēs radām to, kas patīk pašiem un patīk arī cilvēkiem. Un, ja mēs šim principam sekojam un visu darām kā Tam Kungam, tad tas dod mums Gara piepildītu, pilnvērtīgu dzīvi un ved mūs panākumos un uzvarās! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi radošs un baudi no tā!” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments