TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Esi, kas esi!

Publicēja 2018. gada 27. febr. 22:07Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 28. febr. 03:40 ]
Ziņas datums 28.02.18.

Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu! Mums ir nepieciešama Tava klātbūtne un Tava vadība. Mums ir jāpasaka: “Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu,” un Viņš ir klāt! Dievs, Tu esi brīnišķīgs! Nav nekā labāka par sadraudzību ar Svēto Garu. Labāk ir viena diena Tavos pagalmos, Kungs, nekā tūkstoš citas.

Pēc ilgiem laikiem beidzot ir normāla ziema, un man ir prieks par to, jo biju noilgojies pēc slēpošanas sezonas. Kādam ziema varētu būt arī traucēklis, lai svētdienā neatbrauktu uz dievkalpojumu, bet mums draudzē ir sieviete, kas dzīvo Liepājā un nav izlaidusi nevienu dievkalpojumu Rīgā. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:24) Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz, un tas esi tu, un tevi nevar apturēt ne sals, ne karstums, ne gurķi, ne tomāti, ne vīrs, ne sieva, ne draugi, ne darbs, ne nauda. Nekādi apstākļi tevi nevar apturēt būt tajā vietā, kur ir Dieva klātbūtne. Šī tēma ir ļoti svarīga tieši tev. Tā tevi pacels, uzmundrinās un liks domāt. Ja tu to dzirdēsi vai lasīsi un kaut nedaudz pielietosi, tas tavā dzīvē atraisīs daudz vairāk svētību nekā līdz šim. Ja arī tas nenotiks tūlīt un vienā dienā, tad tā noteikti būs svētība ilgtermiņā. “Esi, kas esi!” tāda ir svētrunas tēma.

Aptuveni pirms deviņpadsmit gadiem, atrodoties cietuma kamerā, es pēkšņi kļuvu ļoti ticīgs. Es uz izmeklēšanas laiku atrados Valmieras cietuma izolatorā un gaidīju tiesu, un nevēlējos sēdēt cietumā tos gadus, kas man bija paredzēti. Es sāku lasīt Jauno Derību un lūgt, lai Dievs man palīdz. Es neatceros, kā un kur, bet atradu kāda mūka lūgšanu, uzrakstītu uz lapiņas, es to lasīju, un man tā palīdzēja. Viens no teikumiem šajā lūgšanā bija: “Esi, kas esi.” Ja es teiktu, ka toreiz to izpratu, es melotu, taču es daudz par to esmu domājis un ticu, ka arī tu esi par to domājis. Ko nozīmē būt tam, kas tu esi? Patiesībā tikai pēdējo gadu laikā esmu sācis saprast, ko nozīmē būt tam, kas esmu. Šodien es daudz vairāk to saprotu un vēlos tajā dalīties ar tevi, lai tev nav jātērē desmit vai divdesmit gadi, lai pats izprastu un pielietotu. Tā ir ļoti reāla lieta, bez kuras cilvēks pilnībā nespēj atraisīt savu potenciālu.

“Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai leopards var pārveidot savas ādas raibumus?” (Jeremijas grāmata 13:23)

Vai nēģeris var mainīt savu ādas krāsu? Maikls Džeksons ir parādījis, cik tas ir veiksmīgi, cenšoties iegūt baltu ādas krāsu un beigās pazaudējot degunu. Man atkal jāsaka mans mīļākais teiciens: “Cūka arī Āfrikā ir cūka.” Tas nozīmē, ka nēģeris, pat nomainot savu ādas krāsu, jebkurā gadījumā paliek nēģeris. Latvietis ir latvietis, un krievs ir krievs. Ir lietas, kas nav maināmas. Leopards nevar pārveidot savas ādas raibumus, un nēģeris nevar nomainīt savu ādas krāsu. Vēl ir iespēja parakstīties pret Stambulas konvenciju, ko var izdarīt manabalss.lv! Es parakstījos! Pietrūkst tikai aptuveni tūkstotis balsu, lai to iesniegtu Saeimā. Parakstu skaits aug ļoti ātri. Šī konvencija aizbildinās ar sieviešu tiesību aizsardzību un slēpj grūti pamanāmus apakšpunktus, kas nosaka mācīt bērnus par to, ka viņi paši var izvēlēties savu dzimumu. Piedod, bet, ja tu esi piedzimis ar krāniņu, tu vari teikt, ko tu vēlies, vari pieņemt, kādus likumus vien vēlies, vari mēģināt spēlēt dzimumu maiņas spēles un rakstīt par to grāmatas, tu vari justies, kā tu gribi, tu neesi meitene, tu tik un tā esi un paliec puisis. Un, ja tu esi meitene, bet jūties kā puisis, tu tomēr esi meitene. Ja tev ir krāniņš, tu esi vīrietis, un to nevar mainīt. Ja tev ir sievietes orgāni, tu esi sieviete, un to nevar mainīt. Arī tad, ja cilvēks izdara dzimuma maiņas operāciju, jebkurā gadījumā sieviete ir sieviete un vīrietis ir vīrietis. Ir lietas, kuras Dievs ir ieplānojis un radījis, kas nav maināmas.

Esi, kas tu esi! Kāpēc Maikls Džeksons mainīja savu ādas krāsu? Kāpēc viņš nevarēja nest pasaulē savus talantus kā melnādains cilvēks? Tie ir kompleksi, nepilnvērtība, mazvērtība un problēmu risināšana no ārpuses, nevis no iekšpuses. Tu nevari izmainīt to, kas tu esi. Ja tu neesi tu, tad kas tu esi? Tu nevari kopēt savu mācītāju, tu nevari kopēt slavenības, sludinātājus vai līderus. Tu esi tu pats, tāds vienīgais un unikālais, Dieva radījums. Tu esi tāds vienīgais uz zemes un debesīs! Nav neviena cita tāda kā tu. Mums katram piemīt sava unikalitāte, un ir svarīgi zināt un saprast, kas tu esi. Turklāt svarīgi ir ne tikai zināt to, bet būt tam, kas tu esi. Ja tu atdarināsi mani, tu izgāzīsies. Ja tu nespēj būt tas, kas tu esi, tad tu nespēj lietot savas stiprās puses un nevari pilnībā sevi realizēt.

Man ir grūti grēkot, vai tev tas ir viegli? Kad atnāk kādas grēcīgas domas, man ir grūti to izdarīt, jo tas ir pretēji tam, kas es ESMU Jēzū Kristū. Es esmu jaunpiedzimis kristietis, viss, kas ir bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Dievs ir izņēmis no manām krūtīm akmens sirdi un ielicis tur miesas sirdi, un es esmu jauns cilvēks. Jēzū Kristū tu esi jauns cilvēks, kuram ir grūti grēkot. Labāk un vieglāk ir būt tam, kas tu esi. Taču šoreiz nebūs runa par morālajām īpašībām vai desmit baušļiem, bet par taviem talantiem un tavām stiprajām pusēm, par tavu personību, būtību un unikalitāti. Tu gūsti panākumus tad, kad tu zini, kas tu esi, paturi to, kas tu esi, un darbojies saskaņā ar to, kas tu esi. Tikai tad tu vari paveikt Dievam kaut ko paliekošu un lielu.

Piektdien mēs bijām Alfā, jo vajadzēja kādam man dārgam cilvēkam palīdzēt nopirkt apavus, un es saskāros ar dažādiem pārdevējiem. Mēs iegājām Ecco veikalā, kurā ir klasiski, ļoti labas kvalitātes apavi. Es pajautāju melnas zeķītes, bet bija tikai pelēkas, un es viņu attieksmē un atbildēs jutu, ka abas pārdevējas pie kases vēlējās ātrāk tikt no manis vaļā. It kā prestižs veikals, taču pēc pārdevēju attieksmes varēja redzēt, ka tas nav viņu veikals. Var redzēt, ka cilvēks ir vienkārši pieņemts darbā, viņš neiedziļinās pircējā, nav ieinteresēts savā darbā, un vēl abas savā starpā sarunājās. Tie ir cilvēki, kuri nav savā vietā. Šīs vienas konkrētās pārdevējas būtība ir ignorēt cilvēkus, neiedziļināties viņos, un es vispār nesaprotu, ko viņa tur dara. Viņa ir, kas viņa ir, un viņa nevar būt nekas cits. Viņa nevar normāli un pieklājīgi apkalpot klientu, jo viņa ir tas, kas viņa ir. Un acīmredzot viņa negrib neko mainīt. Tad mēs iegājām blakus veikalā Geox, un tur arī bija divas pārdevējas, kuras neizskatījās īpaši labi. viņas mierīgi staigāja pa veikalu ar kurpju kastēm, nepienāca klāt, nepainteresējās par mums. Reizēm veikalos kaitina tas, ka tev nepienāk klāt un nepajautā, kā var palīdzēt, bet reizēm kaitina, ka tieši pienāk klāt un piedāvā palīdzību. Tas ir atkarīgs no tā, kāds cilvēks tev pienāk klāt, – vai viņš tiešām ir tevī ieinteresēts vai arī viņš vienkārši grib pārdot preci, vai arī ir aizvietotājs, kurš darbojas savā nodabā. Mēs paņēmām no plauktiņa apavus un prasījām, kādi ir pieejamie izmēri, un pārdevēja attrauca, ka dažādi izmēri esot tur, kaut kur apakšā. Īsts pārdevējs pienāks klāt, pateiks izmēru, atradīs vajadzīgo un atnesīs to. Cilvēks, kurš nav pārdevējs, nedzirdēs skaidrus mājienus, jo viņam neinteresē savs darbs. Tu vari būt tikai tas, kas tu esi. Un tu labi vari izdarīt tikai to darbu, kas tu pats esi savā būtībā. Pēc tam mēs iegājām Denim Dream veikalā, un tur bija pavisam cita lieta. Es labprāt iepazītos ar šī veikala vadītāju, jo viņš patiešām prot izvēlēties darbiniekus. Tur ir pieklājīga un patīkama apkalpošana un pārdevēja novērtēšanas sistēma (teicami, ļoti labi, labi, slikti). Pārdevēja bez teikšanas atrod un pienes preci, piedāvā citu, sameklē vajadzīgo izmēru, un tas viss ir neuzbāzīgi. Tur būs patīkama apkalpošana pat tad, kad veikalā ir daudz pircēju.

Esi, kas tu esi, pretējā gadījumā tev būs šādi notikumi visas dzīves garumā. Nav svarīgi, vai tu jūties kā pārdevējs, dziedātājs vai vadītājs. Es nerunāju par to, ka tev ir jāpamet skola, jo tev nepatīk mācīties, un mācītājs sludināja, ka jādara tas, kas patīk. Varbūt tu domā, ka tev nepatīk profesija, kuru esi izvēlējies mācīties, bet kā tu vari zināt, ka tev arī vēlāk tā nepatiks? Kā tu vari zināt, ka tev tā vēlāk nebūs vajadzīga? Nebūs daudz tādu gadījumu, kad patiešām ir jāatstāj izvēlētā joma. Ja tev patīk kaut ko darīt, tas nenozīmē, ka tu tas esi. Piemēram, ēst gatavošana – tu nevari pagatavot to, kas tu neesi un kas nav tavā sirdī. Mēs bijām ciemos pie vienas manas komandas sievietes, un viņa pati par sevi saka: “Es neprotu gatavot ēst!” Es pats tam nepiekrītu, jo viņai sanāk garšīgas karbonādes. Bet viņas talants ir izcili prast atrast un nopirkt vislabākās delikateses. Un mani priecē tieši tas veids, kā viņa to pasniedz, jo viņa ir tas, kas viņa ir. Ja tu mēģināsi otram izpatikt ar to, kas viņam garšo un kā pagatavot tā, lai viņam patīk, bet tas nebūs tavs, tas neatbildīs tev, tā būs izgāšanās. Esi tas, kas tu esi, un tu gūsi panākumus. Esi, kas esi, un Dievs varēs tevi svētīt pilnā mērā.

Lūk, ko saka skaidrojošā vārdnīca par vārdu ‘liekulīgs’ – tāds, kas izturas, rīkojas, runā neatbilstoši saviem uzskatiem, neatbilstoši savām jūtām. Ja tu kopē citus vai dari to, kas nav tavs, tā nav precīzi liekulība, taču atbilst šim terminam. Liekulība tiešā mērā attiecas uz izlikšanos citu cilvēku priekšā un divām sejām – mājās un sabiedrībā. Liekulīgs ir nepatiess, neīsts cilvēks, piemēram, attiecībā uz uzskatiem un morāles normām, sakot vienu un darot citu. Ja tevī ir kaut kas neīsts, cilvēki to pamanīs. Caur veidu, kā cilvēks ar tevi komunicē, var redzēt, vai viņš ir viņš pats.

Mēs bijām vēl vienā apavu veikalā, kur sieva uzvilka baltas, siltas botas un domāja par to, ka vasarā tādās būs pārāk karsti. Pārdevēja gāja garām un teica: “Nu, kas tad mums par vasarām!? Tikai +15 grādi!” Varēja redzēt, ka viņa nav mācījusies, kā apkalpot klientus, bet to viņa teica no sirds, un varēja just, ka šī pārdevēja kaut kādā mērā bija ieinteresēta mūsos. Cilvēks var būt neapmācīts un nezināt, kā pareizi apkalpot klientu, bet viņš var būt ieinteresēts, kā dēļ tu kaut ko tajā veikalā nopirksi. Mēs arī kaut ko nopirkām tur. Neīstumu var redzēt, just, dzirdēt. Neviens cilvēks nevar kopēt otru cilvēku, tā ir kļūda. Ja tu kopē, atdarini kādu citu, tad kas esi tu? Kur paliek tava būtība, kur esi tu? Tu tādā veidā pazūdi. Atrodi pats sevi! Ir pareizi mācīties no mācītāja un mājas grupiņas vadītāja, bet nevajag visu kopēt. Ir pareizi arī citam no cita mācīties, piemēram, mums bija slavēšanas semināri, kuros mācīja ļoti labas lietas, bet ne visas no tām der tieši tev. Ne visu, ko tur mācīja, tev vajag, un tev nav jākopē ne mācītāju, ne kādu citu, bet gan jāpaņem no katra, kas der tieši tev. Šeit nav runa par morālām īpašībām, piemēram, pārkāpt vai nepārkāpt laulību. Ir skaidrs, ka nav jāgrēko, un tur nebūs runa par tavu būtību grēkot – zagt, melot, smēķēt – ar domu, ka esi, kas esi un tāpēc turpini grēkot. Uz šīm lietām tas neattiecas, tas attiecas uz tavām stiprajām pusēm, tavu dzīvi, nodarbošanos.

Ir svarīgi zināt dažas lietas:

1. Esi, kas esi;

2. Dari;

3. Mācies;

4. Ievēro intervālu.

Četras labas lietas – esi, kas esi, dari to, kas tu esi, mācies to, kas tu esi, un nesper pārāk lielus soļus uz priekšu jeb nepārlec šo intervālu tajā, kas gribi būt, citādi tas viss nebūs īsts. Jāsāk ar jautājumu “ko es daru labi?”, nevis “ko es daru pareizi?”. Ir pareizi uzdot tieši šādu jautājumu, bet tas nenozīmē, ka nav jāstrādā pie vājajām pusēm. Ir pareizi strādāt pie vājajām pusēm tajā jomā, kas ir tava, kurā tu labi dari, bet nav pareizi strādāt pie vājajām pusēm jomās, kas vispār nav tavas un tev nesanāk, jo tu lieki patērēsi enerģiju, mēģinot uzlabot to, ko tev nemaz nevajag uzlabot.

“Bet es gribētu, lai visi cilvēki būtu kā es; tomēr tur katram ir sava Dieva dota dāvana, vienam tāda, otram citāda. Bet neprecētiem un atraitnēm es saku: ir labi, ja tie paliek tādi kā es.” (1. Korintiešiem 7:7-8 )

Vai tu zini, par ko Pāvils šeit runā? Par laulībām! Es tik daudz esmu dzirdējis cilvēkus draudzē, kas saka, ka nekad neprecēsies. Tas ir tādēļ, ka tajā brīdī vienkārši neviens nepatīk, bet tiklīdz uzrodas kāds, kas iepatīkas un uzdāvina ziedus, tad uzreiz šis pats cilvēks, kas teica, ka nekad neprecēsies, sāk lidināties mākoņos. Pāvils labprāt grib, lai neviens neprecas, bet, ja ir ļoti liela seksuālā vēlme, tad viņš apgalvo, ka var precēties. Viņš izteikti spiež uz savu versiju, bet nedaudz arī atkāpjas, parādot, ka tas ir viņa padoms, nevis Dieva, jo viņš gribētu, ka draudzē cilvēki ir tādi kā viņš šajā jomā. Katram ir sava unikālā Dieva dota dāvana. Citam ir tāda dāvana, ka viņš var dzīvot viens, citam nav tādas dāvanas, tāpēc tu nevari pielīdzināt sevi citiem. Nedari neko tikai tāpēc, ka citi tā dara, dari to, kas ir tavs, esi tas, kas tu esi. Ja kāds dara un ir veiksmīgs tajā, kas tu esi, tad dari tāpat kā viņš, bet tāpat nekad neviens nebūs vienāds, tāpat kā sportā nekad nav vienādas sacīkstes, spēles un vienāds skrējiens. Tāpat arī cilvēkiem nav vienādi pirkstu nospiedumi, un tāpat katram ir arī sava dāvana un būtība – tas, kas tu esi, unikāls cilvēks.

“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)

Draudzē ir dažādas kalpošanas – pravietis, evaņģēlists, mācītājs, gans, skolotājs. Katram no šiem cilvēkiem ir sava unikalitāte. Un tajā lietā, kas esi tu, tikai tur tu pilnveidojies, nevis cīnies ar nepilnībām lietās, kas nav tavas. Tikai stiprajās pusēs, cīnoties ar nepilnībām, tikai tur augot, Dievs var tevi reāli pilnā mērā svētīt. Kāds tam visam ir mērķis – kāds ir mērķis tavai unikalitātei, kāds ir mērķis tavai dāvanai, ko Dievs tev ir devis? Lai tas nestu labumu Dievam un Viņa draudzei. Lai ko tu dari, tam visam ir jānes labums draudzei un caur draudzi – valstij, visam ir jānes Kristus vārds, Dieva godība ir jānes cilvēkiem. Lūk, kā ir jākalpo – Kristus miesai par stiprinājumu. Ja runājam precīzāk, tam ir konkrēti jāizpaužas draudzē un tās labā. Ja tu taisi biznesu, tad pirmā doma, kāpēc tu to dari, ir draudzes labā. Ja vadi mājas grupiņu vai dari kaut ko citu, tad tam jābūt draudzes labā. Raksti, tulko, dziedi dejo un vēl – dari to visu draudzes labā.

“[..] redzēdami, ka man ir uzticēta evaņģēlija sludināšana neapgraizītajiem, tāpat kā Pēterim apgraizītajiem – j o Tas, kas Pēterim bija devis spēku apustuļa darbam apgraizīto starpā, Tas arī man bija devis spēku pagānu starpā, vērodami to žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie apgraizītajiem.” (Galatiešiem 2:7-9)

Tu zināji, ka Pāvils bija evaņģēlists un mācītājs pagāniem, bet Pēteris – jūdiem? Viņi visi bija apustuļi, bet katram bija savs virziens un dāvana. Pāvils negāja pie apgraizītajiem, jo viņam labāks kontakts bija ar cilvēkiem, kas vispār Dievu nepazīst, bet Pētera būtība bija labs kontakts ar apgraizītajiem. Katram savs – citam labāks kontakts ar bērniem, citam ar sievietēm vai vīriešiem, skolotājiem vai vēl kādu citu grupu. Katram ir sava paša būtība, tāpēc lietosim savas stiprās puses, lai kopīgi celtu Debesu valstību!

Ir četri temperamenti – melanholiķis, flegmātiķis, holēriķis un sangviniķis. Visi temperamenti ir labi, bet, ja tu ieliksi kalpošanā vai atbildīgā darbā sangviniķi, tad izgāzīsies, jo sangviniķis pēc dabas ir neorganizēts. Ja viņš ir līderis, tad atradīs sev palīgus, kas visu saorganizē. Es pats spēju kaut ko organizēt, bet labāk man patīk atrast cilvēkus, kuriem tā ir stiprā puse, lai viņi to izdara manā vietā. Man komandā katrai jomai ir savs cilvēks, kuram varu uzticēt konkrēto lietu.

Esi, kas esi, dari to, kas tu esi, mācies to, kas tu esi un ievēro intervālu! Mācies to, kas esi, mācies no kļūdām, arī uz skatuves stāvot, evaņģelizējot, piedomā, ko tu dari, bet atceries, ka izdarīt tu vari tikai to, ko esi iemācījies. Kad bokseris kāpj uz ringa, viņš parādīs to, ko ir apguvis treniņos, un tikai reizēm parādīsies kaut kas nedaudz labāks vai sliktāks, bet pamatā tu esi tas, ko esi ieguvis treniņos. Arī mācītājs, stāvot uz skatuves un sludinot, var runāt tikai to, ko ir sagatavojis, par ko mājās ir domājis, ko ir izkonspektējis, kas ir viņa sirdī. Ja mācītājs atnāks nesagatavojies, tad tas ilglaicīgi “neies cauri”. Vadot draudzi, kalpojot, var darīt tikai to, ko esi iemācījies, bet iemācies lasot un darot.

“Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.” (Salamana pamācības 14:30)

Ātrsirdība ir problēma! NEKAD lielus panākumus nevar sasniegt īsā laika posmā! Visam ir savs laiks, un cilvēki, kas grib visu un uzreiz, parasti nav visai gudri. Mums draudzē notika slavēšanas semināri, kuru beigās bija vokālā performance, kurā vokālisti nāca un dziedāja, un tad viņus kritizēja. Tas bija interesanti, un notika dažādas interesantas lietas, piemēram, mūsu slavēšanas grupas vadītāja normāli nodziedāja, bet es sēdēju, skatījos un sapratu, ka viņa nav īsta uz skatuves, un mani tas neuzrunāja. Pie sevis padomāju, ka, ja būtu sarežģītāka dziesma, tad būtu daudz krutāk, jo nāktos vairāk piedomāt. Kāpēc tā notika? Bija seminārs, kurā ieraudzījām dažādus trūkumus, un pēkšņi pie tā visa jāpiedomā un ir jābūt labai, lai novērtē normāli. Tas viss padarīja priekšnesumu neīstu, bet kāpēc? Intervāls bija pārāk mazs – tajā, kas ir tava dāvana, kas tu esi, tu uzreiz gribēji pārkāpt pārāk lielu robežu, kas izraisa nepatiesumu. Tas nemaz neesi tu, jo centies izdarīt kaut ko labāk, kaut ko, kas vēl neesi tu, tu vēl neesi iedzinis šīs iemaņas sev.

Jubilejas dievkalpojumā mūs apciemoja mācītājs Aleksejs Ļedjajevs. Viņš atbrauca, uzkāpa uz skatuuves, pēc piecām minūtēm nolēca no skatuves, lai gan viņam sen jau vairs nav divdesmit gadu, viņš tā runāja, ka es baidījos pakustēties. Viņš ļoti daudz pateica labus vārdus, jo tāds viņš vienkārši ir – māk apbrīnot un pacelt cilvēkus. Tā ir ļoti laba līdera īpašība, es nezinu, vai viņš to ir mācījies, bet tas ir iekšā. Man personīgi nav tik liels vārdu krājums, lai pateiktu tik lielu un varenu apsveikumu, un es pēc tam iznācu priekšā ar domu, ka man ir jātur līdzi šim apsveikumam, ka man ir jāsveic tikpat iespaidīgi un daudzvārdīgi. Bet vai tu zini, kāda ir mana sveikšana? Lūk tāda: “Paldies slavētājiem, paldies skaņotājiem un visiem pārējiem!” Un tas arī viss. Taču, ja man kādu ir īpaši jāapsveic, tad es iepriekš sagatavojos, izrakstu Rakstu vietas. Tas nenotiek kā krievi saka – nahadu. Jubilejas dievkalpojumā es nebūt nebiju uztraucies, taču sveicu pa savam, un nepavisam neuzskatu, ka tāpēc esmu sliktāks par citiem. Vienkārši tas ir mans „es”. Es nevēlos kopēt citus oratorus. Es vienkārši pateicu, ka esmu tāds kāds esmu. Un nevajadzēja man teikt, ka esmu mazliet satraucies, jo patiesībā nebiju, bet mazliet pietēloju. Ietekmējos no tiem, kas par uztraukšanos saka no visas sirds. Es gribu runāt no sirds, no savas patiesās būtības, tieši tā, kā es parasti runāju, un tie ir divi, trīs vārdi. Nekādas daudzvārdības. Toties, kad sludinu, tad mani nevar apstādināt.

Gribu atgādināt, ka pie savām vājajām pusēm jāstrādā tikai stiprajā zonā. Netērē eneģiju pie lietām, kas tev vispār nesanāk. Citādāk visa enerģija aizies, likvidējot vājās puses vājajā zonā.

Mūsu semināra laikā vokālajā performancē ”uzziedēja” meitene, kas draudzē dzied bekvokālu. Pirms gada, noklausoties viņu, nemaz necerēju, ka viņa kādreiz varētu dziedāt solo partiju. Savā priekšnesumā viņa dziedāja ukraiņu dziesmu, kuras laikā viesi sāka pat filmēt. Tas viss tāpēc, ka bija pagājis labs laiks, kopš viņa sāka draudzē mācīties dziedāt jeb viņa ievēroja intervālu. Jāsāk ir ar tām lietām, kur tu atrodies šobrīd. Esi, kas esi, dari, mācies un ievēro intervālu.

Īsi pastāstīšu par savu intervālu. Kopš iepazinu Dievu, es vienmēr esmu gribējis liecināt. Pirms kāda ilga laika man piezvanīja viens cilvēks un uzaicināja pie sevis mājās pasludināt saviem draugiem. Es to arī darīju un sludināju dzērāju un narkomānu pilnā un piepīpētā istabiņā, gluži kā Kornēlijs. Šodien šis puisis, kas mani uzaicināja, iet mūsu draudzē. Es uzreiz nekāpu uz lielas skatuves, bet sāku ar to, kas man ir pieejams. Es darīju to, kas esmu – sludinātājs, mācītājs un evaņģēlists. Sāku Limbažos, tad braukāju pa lauku pilsētiņām, liecināju, kur vien varēju to darīt. Tad jau to darīju pa visu Latviju, braucu uz Ukrainu, Igauniju. Taču tika ievērots šis svarīgais intervāls. Kāpēc? Tāpēc, ka tu nevari iegūt vajadzīgo pieredzi, uzreiz darot lielas lietas. Es pamazām izaugu un uzkrāju pieredzi. Šobrīd zinu, ka neesmu vēl izaudzis, lai sludinātu desmit tūkstošiem cilvēku, taču šis brīdis tuvojas. Pagaidām piecsimts cilvēkiem, tad tūkstotim un tā uz augšu.

Vai zini, ka cilvēkam dāvanas var mainīties? Es agrāk domāju, ka esmu evaņģēlists, tāpēc atstāju savu mazo draudzīti ar divdesmit cilvēkiem novārtā un braukāju apkārt evaņģelizējot. Pēc laika jau jutu jeb zināju, ka es vairs neesmu evaņģēlists, bet mācītājs, un nevis tāds mācītājs, kas katru svētdienu stāsta cilvēkiem par debesīm un elli, par glābšanu (tas, protams, nav slikti un ir jādara), bet es gribēju motivēt cilvēkus. Vai tad nevar redzēt, ka jūtos “kā savā šķīvītī”? Man tas ļoti patīk – redzēt, kā cilvēkiem mainās dzīves, kā staro viņu sejas.

No 13.-15. aprīlim pie mums ciemos būs cilvēks no Dāga Hevarda-Milla kalpošanas. Šis cilvēks sākumā kalpoja kā mācītājs, bet tagad – ar brīnumiem un zīmēm. Man viss ir otrādi – sākumā brīnumi un zīmes, pēc tam – evaņģēlists un mācītājs. Viss mainās, Dieva ceļi ir neizdibināmi. Bet svarīgi ir būt, kas esi, darīt un nepārtraukti mācīties. Mācīties no citu kļūdām, no savām kļūdām, no grāmatām, no saviem līderiem, no semināriem.

Pirmīt pieminēju temperamentus. Tie ir doti no Dieva – katram cilvēkam savs. Tie nav jālauž, bet jāakcentē katra temperamenta stiprajā puse.

Doktors Jongi Čo, Dienvidkorejas draudzes mācītājs, reiz no milzīgās pārpūles saslima. Taču, neraugoties uz slimību, viņš no slimnīcas, vārgs būdams, devās uz draudzi sludināt. Kad pirms viņa beidza sludināt cits dedzīgs mācītājs, Jongi Čo mēģināja sludināt tikpat dedzīgi, bet pēc septiņām minūtēm nokrita bezsamaņā un tika aizvests atpakaļ uz slimnīcu. Un tas atkārtojās vairākas reizes. Tev nav jāatdarina otrs, tev ir jābūt pašam.

Vai es esmu ielu evaņģēlists? Nē, man patīk sludināt masām. Šeit netiek runāts par to, vai ir vai nav jāceļ grupiņa, draudze, ir vai nav jālūdz Dievs, bet gan par veidu, kā to darīt. Mums ir jāceļ mājas grupas, bet katrs to dara savā veidā, tā kopīgi ceļot draudzi. Katrs Dievu lūdz savā veidā. Es to daru tikai staigājot. Cits to dara uz ceļiem, cits gultiņā. Lūgšanu sapulcē mums tiek piekodināts lūgt dedzīgi. Ko lai šajā gadījumā dara flegmātiķis? Tu nevari lūgt tā, kā tu nespēj. Ne jau skaļā lūgšanā ir spēks, bet ir tādi cilvēki, kas nevar nekliegt. Katram jābūt tādam, kāds viņš ir. Katrs mēs esam unikāli un ar to, kas katrs esam, panākam rezultātu. Nenes cita nastu, nes savu!

Iepriekšējā slavēšanas video ir parādījušies jauni efekti. Kāpēc? Es nevienam neko neesmu teicis un licis tos veidot. Video komandā vienkārši ir parādījies jauns cilvēks, kuram patīk tos taisīt. Taču, ja man tagad speciāli būtu jāmeklē kāds, kurš to varētu darīt, es to nedarītu, jo nevar jau piespiest kādu darīt to, kas nepatīk un nesanāk.

Debesu Tēvs, Jēzus Kristus Vārdā es lūdzu par katru brāli un māsu šajā draudzē, es lūdzu par katru cilvēku kā personību, ka katrs Tavā klātbūtnē atrod sevi, savu vietu, savas stiprās puses. Es lūdzu, lai katrs kļūst par to, kādu Tu esi viņu radījis, par tādu, kāds viņš iekšēji ir. Palīdzi katram cilvēkam atraisīt savu potenciālu, strādāt šajā virzienā, mācīties, apgūt, nekopēt citus, bet būt pašam. Palīdzi atklāt mums katram sevi, Dievs. Un palīdzi mums nesasteigt, nedarīt ātri to, kam neesam gatavi. Palīdzi mums darboties mūsu stiprajās pusēs un gūt panākumus. Tēvs, es lūdzu, svētīdams svētī un vairodams vairo ikvienu, Jēzus Vārdā! Āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi, kas esi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments