TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Dieva vīzija

Publicēja 2019. gada 5. febr. 20:29Līga Paņina
Ziņas datums 06.02.19.

Svētrunas tēma ir „Dieva vīzija”. Dievs cilvēku ir iekārtojis tā, ka viņš spēj sapņot, spēj redzēt to, kas vēl nav, spēj to iztēloties. Šāda redzēšana iededzina sirdī vēlmi rīkoties. Cilvēks rīkojas, plāno, noliek ilgtermiņa, īstermiņa mērķus un soli pa solim tuvojas vīzijai, ideālam. Es neteiktu, ka tas ir kaut kas pārdabisks, vienkārši tā Dievs ir iekārtojis cilvēku. Ir tas, ko mēs sapņojam un pēc kā tiecamies, un ir tas, par ko Dievs sapņo un pēc kā Dievs tiecas. Mēs esam Dieva miesa.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja evaņģēlijs 28:19-20)

Šī ir Dieva vīzija. „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izglābti un nāktu pie patiesības atziņas. Tā ir Dieva vīzija, tā ir Viņa mīlestības izpausme. Viņš tik ļoti mīlēja tevi, ka atstāja debesis un nāca virs zemes cilvēka miesā. Viņš ne tikai dzīvoja kā cilvēks, kas jau vien Viņam bija pietiekami liels pazemojums, bet nomira pie krusta, izcieta pazemojumu, izsmieklu, trīs dienas bija kapā un augšāmcēlās. Viņš tik ļoti mīlēja tevi, ka atdeva Sevi! Lai katrs cilvēks tiktu izglābts – tāda ir Dieva vīzija, Viņa mīlestība un redzējums. Dievs saka – mums būs lūgt: „Mūsu Tēvs debesīs, svētīts, lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava Valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Dievs vēlas, lai tāda kārtība, kāda ir debesīs, būtu arī virs zemes, būtu tavā sirdī, tavā dzīvē, mūsu draudzes dzīvē, Rīgā, Latvijā un visā pasaulē. Lai nāk Dieva valstība un Viņa prāts lai notiek! Lai Dieva prāts šeit notiktu, Viņš izvēlas cilvēkus, Savu draudzi. Vīzijai ir ārkārtīgi liels spēks.

Es agrāk biju narkomāns, alkoholiķis, bet tagad es vairs tāds neesmu. Ārsti saka, ka šīs atkarības nav ārstējamas; cilvēks var apstāties, bet nevar būt pilnībā dziedināts. Dievam ir iespējamas visas lietas. Viņš izņem visas atkarības no cilvēka ārā un rada viņu par jaunu cilvēku. Tajā laikā, kad es biju atkarībās, es nodarbojos, kā jau daudzi cilvēki, ar patiesības meklējumiem. Es nodarbojos arī ar okultismu un parapsiholoģiju. Es par to lasīju, mēģināju to praktizēt, tajā pašā laikā turpinot lietot alkoholu. Šajās okultajās lietās tiek izmantoti dažādi notikumi no Bībeles, tikai tie ir izskaidroti citādākā gaismā, lai varētu tos lietot pie sevis. Dievam ir Savi principi, kuri darbojas! Piemēram, neticīgs cilvēks dod desmito tiesu un kļūst bagāts – šis princips darbojas. Tajā pašā laikā kristietis žņaudzas, netic Dieva gribai un finansiāli nav svētīts. Turpretī neticīgais dod, un tas palīdz viņam vairot savas finanses. Šie ir Dieva principi. Jongi Čo māca par ceturto dimensiju. Tu garā ieej savās domās un skaties to, ko tu vēlies redzēt savā dzīvē, savā pilsētā. Tu par to sapņo, par to lūdz, tu tajā dzīvo, to apliecini, un tur savienojas garīgā pasaule ar materiālo pasauli. Tas viss savienojas tavā garā, domās un realizējas tavā dzīvē. Tā ir Dieva ielikta spēja cilvēkā. Tas viss nav nekas pārdabisks, tas ir normāli. Protams, tas, kā tas viss darbojas, nav dabiski, bet tajā pašā laikā tā ir dabiska platforma, caur kuru Dievs grib realizēt Savus mērķus. Vīzijas redzēšana ir dabiska platforma, ar kuru Dievs grib tevi padarīt sakarīgu, lai izmainītu tavu raksturu, lai pielīdzinātos Gara augļiem, lai tu mainītu sevi un atļautu sevi mainīt Dievam. Ir tas, ko Dievs grib, un ir tas, ko mēs paši vēlamies. Ja mēs izmantojam šo spēju un sapņojam, tad tam ir spēks un tas piepildīsies mūsu dzīvēs. Jautājums – vai tu esi Dieva gribā, vīzijā? Dieva vārds saka, lai mēs vispirms dzenamies pēc Dieva valstības, tad pārējās lietas tiks pieliktas. Dievs teica Ābrahāmam: „Skaties debesīs šīs zvaigznes, kuras nevar saskaitīt, tik daudz būs tavu pēcnācēju.” Dievs lika Ābrahāmam sapņot, un caur viņa sapņiem Dievs piepildīja Savu gribu virs zemes un arī Ābrahāma dzīvē. Ja mēs vispirms dzenamies pēc Dieva lietām un par tām sapņojam, tad tam ir spēks. Dieva griba ir, ka mēs šos resursus, sapņošanas spēku vispirms lietojam Viņa mērķiem, un tad viss pārējais tiks pielikts.

Facebook lapā ir izveidots pasākums – „Draudzes „Kristus Pasaulei” 11 gadu jubilejas konference.” Šis mums ir vienreizējs notikums, bet uz šo pasākumu ir atzīmējuši, ka ies tikai 92 cilvēki, bet mūsu draudzē ir ap 600 cilvēku. Kāpēc tā? Vai mācītājs no kanceles rāda piemēru? Vai mācītājs dalās (share) ar draudzes pasākumiem, atzīmē, ka patīk? Jā, mācītājs to izdara. Vai mācītājs saka, ka to vajag darīt visai draudzei? Jā, saka. Bet kāpēc tik maz cilvēku ir atzīmējuši, ka nāks uz šo pasākumu? Laikam ar personīgo piemēru vien nepietiek un, ja pasaka no kanceles, arī nepietiek. Es līderiem teicu: ja nākamnedēļ vēl būs šāda lieta, tad būs jātaisa atskaites. Caur atskaitēm mēs daudz ko izdarām. Kāpēc tā? Vai tas viss nav saistīts ar vīziju? Tev varbūt ir svarīgākas savas lietas, ar ko padalīties, bet, kad runa ir par draudzes pasākumu, tad rosība ir mazāka. Es domāju, ka tas ir tiešā veidā saistīts ar vīziju. Ja draudzes cilvēks reklamē tikai savus pasākumus, bet draudzes pasākumus nē, tas man liek domāt, ka tu esi novirzījies no Dieva redzējuma. Dievs saka: kad cilvēks būs Manā redzējumā, kad sapņos Manus sapņus, tad pārējās lietas tiks pieliktas. Vispirms sapņojam par Dieva lietām, Viņa gribu un tad par savām. Es tagad nesaku, ka nevajag vizualizēt personiskas vajadzības, bet es saku, kas ir primāri jādara, jo vīzijai un vizualizēšanai ir spēks. Vizualizēšana notiek tad, kad tu iedomājies vēlamo mērķi, kā tas izskatās, mēģini to izjust, redzēt, dzirdēt. Liec to sev acu priekšā – uz datora darba virsmas, telefonā. Tu par to domā, mēģini to sadzirdēt, izjust, sasmaržot un dzīvot tajā. Tajā visā ir spēks. Kāda bilde stāv uz tava datora darba virsmas? Jauns BMW? Pēc bildes daļēji var pateikt, kas ir svarīgākais tavā dzīvē. Uz datora virmas man nav bildes, tikai Windows logo, bet manas istabas durvis ir aplīmētas ar manām vīzijām.

Dāgs Hevards Mills stāsta piemēru par jauniešiem, kas mācījās Bībeles skolā. Bija trīs meitenes un pievilcīgs jauns puisis, kalpotājs. Starp šiem cilvēkiem bija izveidojusies īsta kristīga mīlestība. Viņi visur gāja kopā, kopā arī lūdza, gāja uz skolu un atpakaļ. Viņi visi kļuva par lieliem draugiem. Bībeles skolas izlaiduma dienā visas trīs meitenes pēc kārtas gāja pie šī puiša un teica, ka viņiem jāveido kopdzīve. Puisis bija gudrs, jo saprata, ko nozīmē sava vīzija un ko nozīmē Dieva vīzija. Dievs puiša sirdī nebija licis vīziju, ka viņam kaut viena no šīm meitenēm būtu jāapprec. Viņš vēlāk apprecējās ar pavisam citu meiteni. Šīs meitenes bija pārliecinātas, ka viņām to teica Dievs. Kā Dievs viņām visām varēja teikt vienu un to pašu? Esiet ļoti uzmanīgi ar tekstu: „Man Dievs teica!” Ja tu sapņosi Dieva vīziju, iesi Viņa gribā, tad šādi jautājumi atkritīs paši no sevis un tu neieberzīsies. Vienīgais kritērijs – DIEVA VĀRDS!

Es to redzu ļoti vienkārši. Īzakam vajadzēja sievu, un tēvs sūtīja kalpu, lai viņš izvēlētos. Bija jāpasaka, kādās robežās meklēt sievu, un vēl noteikums bija, ka tā būtu no tēva radiem. Kalps gāja, un pirmā, ko viņš satika, bija Rebeka. Viņš prasīja, vai viņa būtu ar mieru precēties ar Īzaku. Viņa piekrita. Kalps veda viņu mājās, un, kad Īzaks ieraudzīja Rebeku, tad veda viņu savā teltī un viņa kļuva par Īzaka sievu. Citiem liktos, ka Dievs to teica. Dievs neko neteica, jo Viņš ļauj pašam izvēlēties, saskaņā ar Bībeli. Nesapņo nereāli. Daudzi uzraksta sarakstu ar otras pusītes īpašībām – kādām jābūt acīm, kājām, vecumam utt. Daudzi uzskata, ja kaut ko lūdz Dievam, tad jālūdz konkrēti. Tev pašam ir jāizvēlas tādu vīru vai sievu, kādu tu pats vēlies. Visbiežāk ir nevis, ka Dievs teica, bet to teica hormoni, emocijas vai vienkārša seksuāla vajadzība. Citiem liekas, ja viņš sajūt tādas kā strāviņas, tad Dievs runā uz viņu. Sev otru pusi jāizvēlas no pārbaudītiem cilvēkiem, kas atbilst Bībeles standartiem. Tev pašam ir jāsaprot, vai tas cilvēks ir īstais vai neīstais, jo tev būs ar viņu jāsadzīvo. Ir Dieva griba un vīzija un ir mūsu pašu sapņi, kuri ir balstīti uz emocijām, dažādiem apstākļiem, un mēs sākam sapņot par to, par ko mums nebūtu jāsapņo – ne par to cilvēku, mērķiem.

„Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast.” (Lūkas evaņģēlijs 18:31-34)

Šeit Jēzus, jau kuru reizi pēc kārtas, stāsta, ka Viņu nogalinās, Viņš mirs un tāds ir Viņa plāns. Viņš to stāstīja vairākas reizes. Mācekļi staigāja tādi izbijušies, bailīgi sekoja Jēzum un neko no tā nesaprata. Es gribētu vārdu ‘nesaprata’ izmainīt ar viņi ‘negribēja saprast’. Viņi negribēja pieņemt Dieva vīziju. Līdzīgi kā Apskaidrošanas kalnā, kad Pēteris teica Jēzum, lai ceļam teltis Mozum, Elijam un Tev, jo tur viņiem bija labi. Tā nebija Dieva vīzija. Mums liekas, ka tā vieta, kur ir labi un kur labāk jūtamies, ir Dieva griba. Es esmu stāstījis vairākas reizes par to interesanto cilvēku, kurš lēkāja pa draudzi un teica, ka šī ir viņa draudze, bet tā bija pirmā un pēdējā reize, kad es viņu redzēju.

Jo vairāk es iepazīstu Dievu, jo vairāk es saprotu, kāda brīnišķīga dāvana ir prāts! Ko tu labāk izvēlētos – prātu vai emocijas? Prāts, spēja spriest, analizēt, spēja redzēt, dzirdēt, lasīt Dieva vārdu, uzņemt to, pieņemt lēmumus ar savu gribu. Ir tikai viens ceļš, patiesība un dzīvība – Jēzus! Dieva vārds ir mūsu standarts. Prāts, ar kuru mēs varam iedziļināties Dieva vārdā, sapņot saskaņā ar Dieva vārdu un saņemt arī pieliekamās lietas. Sapņot arī par tām lietām, par kurām Dievs atļauj mums sapņot. Pirmkārt Dievs un tad personiskās vajadzības. Viņa vīzija ir ļoti vienkārša – ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Mācekļi no šī visa neko nesaprata.

Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: "Mēs To Kungu esam redzējuši." Bet viņš tiem sacīja: "Ja es neredzu naglu zīmes Viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku Viņa sānos, es neticēšu." Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: "Miers ar jums!" Pēc tam Viņš Tomam saka: "Stiep šurp savu pirkstu un aplūko Manas rokas un dod šurp savu roku un liec to Manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un sacīja Viņam: "Mans Kungs un Mans Dievs!" Jēzus viņam saka: "Tāpēc ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!” (Jāņa evaņģēlijs 20:25-29)

Jēzus pēc augšāmcelšanās atklājās mācekļiem, sākumā sievietēm, pēc tam vīriešiem. Toms nebija tajā brīdī, kad augšāmceltais Jēzus viņiem atklājās, parādījās. Kad Jēzus aizgāja, tad Toms parādījās un pārējie mācekļi viņam stāstīja, ka bija redzējuši augšāmcelto Jēzu, bet Toms tam neticēja. Mācekļi Viņam pieskārās, ēda kopā, un Jēzus patiešām bija dzīvs. Tas bija tieši tā, kā Jēzus teica – Viņu apsmies, apspļaudīs, sitīs krustā un Viņš augšāmcelsies. Bet Toms tam neticēja un teica: „Ja es viņu pats neredzēšu un neielikšu pirkstus Viņa sāna brūcēs, nevarēšu aptaustīt, tad es neticēšu.” Citā reizē Jēzus atklājās mācekļiem, kuru vidū bija arī Toms. Jēzus teica uz Tomu, lai viņš nāk šurp un liek pirkstus Viņa rētās un lai viņš ir ticīgs, nevis neticīgs. Svētīgi tie, kas neredz, bet tomēr tic. Tu nevari vienmēr visu redzēt. Vai tas ir pareizi vai nepareizi? Tev obligāti savā dzīvē viss nav jāizmēģina. Tev ir vienkārši jātic. Pieņem to, ko Dievs redz un kā Viņš redz. Sapņo par tām lietām, kuras tu vēlies ieviest savā dzīvē, kalpošanā, darba vietā. Visu, ko tu vēlies izmainīt savā galvā, emocijās – par šīm lietām vispirms sapņo, bet sapņo saskaņā ar Dieva vārdu, ko Dievs vēlas redzēt tavā dzīvē, nevis no pašizdomātiem murgiem. Bībele ir vienkārši super! Tā ir visu laiku pirktākā grāmata, vispopulārākā grāmata, arī visu laiku viszagtākā grāmata. Tā ir grāmata, kas ir izdarījusi ievērojamākās ietekmes uz zemeslodi. Bībelē ir rakstīts: „Vārds tapa miesa.” Jēzus un Vārds ir nedalāms. Vai tu varētu iedomāties, ko tu varētu darīt bez Bībeles? Kad prātiņš aiziet kukū un vairs nevar normāli palasīt, tad tā ir katastrofa, tāpēc liec tagad sevī Dievu vārdu, negaidi, kamēr prātiņš aizbrauks. Kad paliksi vecs un tev būs simts gadu, tad var gadīties, kad dažs labs sāk murgot, bet, ja būsi pilns ar Dieva vārdu, tad var murgot tikai Dieva vārdu, jo tas, kas ir iekšā, tas nāks ārā. Pirms kāda laika mūsu ģimenē bija aizdomas par kādu slimību un mums vajadzēja taisīt bronhoskopiju. Šajā procedūrā dod narkozi un pēc šīs narkozes cilvēks kļūst tāds jocīgs, īsti sevi nekontrolē, un tad arī parādās viss, kas tu esi, kas tevī ir iekšā. Manu sievu atveda no operācijas zāles, un viņa sāka dziedāt: „Dievs ir varens un līdzīgs Viņam nav it neviens!” Sapņo Dieva vīziju, sapņus, kas atbilst Dieva vārdam, to, ko Dievs vēlas tavā dzīvē, ieskaitot labklājību, dziedināšanu, attiecības ar cilvēkiem. Šim visam ir jābūt pareizās attiecībās – vispirms ir cilvēku glābšana!

Vienas no pasaulē lielākās draudzes mācītājiem reiz esot šķirstījis skolas foto albumu, un tur bija nofotografēti visi Bībeles skolas beidzēji (50 cilvēki). Viņš skatījās viņu fotogrāfijas un saprata, ka 45 cilvēki no 50 ir jau miruši. Viņi visi kopā mācījās Bībeles skolā. Viņš sāka domāt, ka tie pieci, kas vēl bija dzīvi, bija tie, kuri to, ko mācījās šajā skolā, bija sapratuši un pieņēmuši, un kļuvuši par kalpotājiem. Pārējie 45 bija kļuvuši par metinātājiem, galdniekiem, juristiem. Ir labi sapņot par savu profesiju, bet vispirms sapņo par cilvēku glābšanu. Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu. Ticība sākas ar sludināšanu. Kas ir sludināšana? Tas ir vārds, kas tiek ielikts tavā galvā un ko tu pārdomā. Homoseksuālistu aizstāvji apgalvo, ka bērnu informēšana par viņu aktivitātēm ir laba un ka bērns var izvēlēties, kas viņš grib būt, citādāk viņi pēc tam izdara pašnāvību, jo viņi nezina, kas viņi ir. Kā var nezināt, kas tu esi? Paskaties spogulī – vīrieši un sievietes atšķiras. Viss ir ļoti vienkārši. Kad mazam bērnam stāsta šo informāciju, ka viņš var izvēlēties, kas viņš grib būt, tad viņš to visu uzņem un beigās tiešām vairs nezina, kas viņš ir un taisa pašnāvību. Līdz ar to sākas dažādas problēmas – dzimstības samazināšanās, šizofrēnija, seksuālas perversijas, izārdītas ģimenes. Valsts iestādes šīs aktivitātes atbalsta. Facebook nobloķēja manu neseno postu par šo tēmu. Bērnos caur vārdiem tiek ieliktas domas, kas ietekmē visu viņu dzīvi. Viņi uzskata, ka tas ir labi un nevienam nekaitē, ka tā ir tikai informācija. Viss sākas no cilvēka prāta, no tā, ko vecāki tajā ieliek. Tas veido mūsu rīcības modeļus, emocionālo stāvokli un raksturu. Mūsu problēmu sakne meklējama ģimenē. Bet ir daudz jaunu cilvēku, kuri dedzīgi aizstāv homoseksuāļus. Kāpēc? Jo viņi tic, ka tas nav slikti. Tas viņiem ir jau skolā iemācīts un iestāstīts. Mums ar likumu ir aizliegtas šādas perversijas, bet tajā pašā laikā dažas valsts iestādes, piemēram Bērnu tiesību inspekcija, to atbalsta. Latvietis, kurš ir “baudījis” padomju laika ”labumus” un nav ticīgs, noteikti šodien skatās ORT TV un RTR, un fano par Putinu. Kā valsts mērogā tiek mainīta cilvēku domāšana? Tiek izvākta Krievijas propaganda un jaunā paaudze pāraudzināta caur homopropagandu. Tā tiek audzināti nākamie ministri, deputāti un cilvēki vadošajos amatos.

Vai tu zini, kas notiek Eiropas Savienībā? Notiek līdzīgi kā Hitlera laikos, kad likumīgi netika pārkāpts neviens likums, jo pirms holokausta tie bija izmainīti, un bērniem skolā tika skalotas smadzenes ar dezinformāciju. Veselīgā informācija netika raidīta medijos, tā tika cenzēta, un rezultātā cilvēki ticēja meliem. Vai tu masu medijos esi lasījis, ka šobrīd vācieši emigrē no valsts baiļu dēļ? Nē, jo neko tādu neraksta. Taču Bundestāga deputāts Voldemārs Hercs saka, ka viņš baidās savu sievu vakaros vienu laist uz ielas, jo palielinājusies migrantu noziedzība. Visu nosaka lielie masu mediji, jo mazie neko nevar ietekmēt. Delfos bija ziņa par Eiropas parlamenta vēlēšanām, un to dēļ mūsu lielākajiem masu medijiem jārūpējas, lai tajos neparādās dezinformācija. Ar dezinformāciju tiek domātas arī pretgenderu aģitācijas. Kā tas var būt, ka mūsu tauta nobalso pret migrācijas paktu, bet mūsu pārstāvis Eiropas parlamentā atturas no balsojuma? Šodien likumdošanas akti, normatīvi un citi likumi 80% gadījumu tiek ieviesti no Eiropas parlamenta, ne no mūsu valdības komisijas. Mūsu deputātu lēmumi nevienu tur neinteresē. Eiropa cenšas iznīcināt nacionalitāti, likvidēt valstu robežas un dzimumrobežas. Galvenais, ka mums ir alko outlet, kokaīns, darbs valsts iestādē (kuru uztur daži uzņēmēji). Mums stāsta, ka dzīvojam brīvībā, kaut patiesībā vergojam. Ļeņins un komunisti darīja to pašu. Esmu strādājis par mākslinieku–noformētāju un noformēju Ļeņina galvas, komunistu plakātus, kuri visu laiku rēgojās mūsu priekšā. Tas, ko ieliek tavā galvā, ir tas, par ko tu pēc tam sapņo. Mūsu prāts ir nekontrolējams; vakaros, kad nenāk miegs, mūsu prātā raisās visneiedomājamākās domas, īpaši pēc kādas noskatītas filmas. Arī tagad, lasot sprediķi, tu vari domāt par pavisam ko citu. Tas, ko tu redzi, formē tavas domas un rīcību. Labāk izvēlies pats, ko likt savā galvā. Ja kāds saka, ka esi nozombēts, saki: „Jā, es sevi katru rītu zombēju ar Dieva vārdu.” Savu prātu ir grūti kontrolēt, bet mēs varam izvēlēties, kas būs mūsu galvās un sirdīs. Lūk, kāpēc svarīgi ir būt draudzē un mājas grupiņā. Esmu ievērojis, ka tie, kas vairākas reizes skatās sprediķus, nevis pasaulīgas filmas, nes vairāk augļu.

Kad Jēzus mācekļiem daudzas reizes teica, ka Viņu arestēs, sitīs krustā un Viņš augšāmcelsies, viņi, zinot, ka Jēzus ir Dieva Dēls, vienalga neticēja un to nesaprata. Kas tur tik nesaprotams? Ja es tagad Luīzei saku, ka pēc dievkalpojuma brauksim pie Edgara paēst, ka būs arī saldais ēdiens ”Brunete”, vai viņa nesaprot? Mācekļi nevis nesaprata, bet NEGRIBĒJA SAPRAST un pieņemt Jēzus redzējumu un ceļu. Šaurs ir ceļš, kad ved uz dzīvību, bet plats – uz pazušanu. Daudzi iet pa plato ceļu, maz – pa šauro.

Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.” (1. Mozus 13:14-18 )

Ābrahāms ir mūsu ticības ciltstēvs, caur viņu Dievs radīja Savu draudzi. Vispirms Ābrahāmam bija jāskatās jeb jāsapņo. Par to runā arī cita Rakstu vieta.

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju [..]” (1. Mozus 15:5)

Dievs lika ne tikai sapņot, bet vizuāli ieraudzīt tās vietas, kur Ābrahāms dosies. Ļoti svarīgi ir redzēt mērķus, uz kuriem mēs dodamies. Tas ir vienkārši. Es, piemēram, lieku pie sienas mūsu draudzes telpas paplašināšanas projektu, uz kuru skatos, kad lūdzu Dievu par šo lietu. Būs tas, ko redzu, un nekas to nemainīs! Taču ar redzēšanu vien nepietiek. Ābrahāms arī gāja savu mērķu virzienā. Kā labāk sapņot? Pirmkārt, jāsapņo par Dieva mērķiem, saskaņojot tos pēc Bībeles nevis savām emocijām. Protams, Dievs grib arī tavu labklājību, taču prioritāte ir Dieva valstības lietas.

Vīzija pēc skaidrojošās vārdnīcas ir iedomu vai sapņu tēls. Ja vecāki bērniem stāsta pasakas par princesēm un prinčiem baltā zirgā, tad bērns izaugot cerēs apprecēties ar tādu. Taču uzreiz pēc laulībām tiek konstatēts, ka princis tomēr nav princis. Vīzija – personas visaugstākās tieksmes un ideāli, kas nosaka tās vēlamo stāvokli nākotnē. Kas ir Latvijas vīzija? Mums ir dots Dieva vārds, kas pasaka, ko mums vajag. Vai Dievs ir par tautību izzušanu un vienas tautības pastāvēšanu? Nē, Bībelē ir skaidri rakstīts, ka Dievs katrai tautai ir nospraudis savas robežas. Bābeles torņa celšanas laikā Dievs pats sajauca valodas, tāpēc šobrīd pasaulē ir daudz valodu. Nacionalitāte, dzimums, valsts robežas un ģimene ir stingras un nemainīgas kristīgās vērtības mūsu valstī. Latvieši ir un būs. Krievijā dzīvo ļoti daudzu tautību cilvēki, kuri katrs runā savā valodā. Tu vari dzīvot, kur tu dzīvo, tev ir sava tautība, taču tādā gadījumā esi šīs konkrētās valsts patriots un iestājies par valsti, kurā tu dzīvo.

Mērķis ir vieta, objekts, galapunkts, rezultāts, ko kāds vēlas un cenšas sasniegt. Ir jābūt lieliem un maziem mērķiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāpielieto stratēģija – darbības principu kopums kāda nozīmīga mērķa sasniegšanai. Amerikas augstskolā 50-tajos gados tika veikts pētījums. 100% cilvēku bija jāizdomā savi ideāli un mērķi, kurus viņi vēlas sasniegt. Tikai 3% cilvēku tos uzrakstīja uz papīra. Pēc vairākiem gadiem šie 3% cilvēku bija sasnieguši vairāk nekā visi pārējie 97% cilvēku kopā ņemot. Draugs, raksti savus mērķus uz papīra, zīmē tos! Stratēģijai ir jābūt elastīgai, jo apstākļi var izmainīties. Visās personiskajās lietās ir jābūt plānam. Pēc stratēģijas seko darbs. Kāda ir mūsu draudzes vīzija? Latvija Jēzus asinīs šķīstīta baltāka par sniegu. Un pēc tam Baltija, Eiropa un visa pasaule. Mūsu draudzes vīzija tika uzrakstīta pirms 11 gadiem, kad draudzē vēl nebija neviena cilvēka. Pēc tam tika nolikti mērķi. Kādi tie bija? Uzcelt mājas grupu draudzi Latvijā kā bāzi turpmākajam darbam ārzemēs, lietojot vīziju G12. Pēc tam uzcelt lokālās draudzes jeb mājas grupas katrā rajona centrā. Tas jau ir izdarīts! Tiklīdz būs gatavi misionāri, grupu līderi, mācītāji, kalpotāji un tiklīdz draudze būs gatava finansēt un atbalstīt draudžu uzsākšanu kādā no pilsētām, tūlīt tiks iesāktas draudzes rajonu centros, līdz kamēr draudzes būs visos centros. Darbs turpināsies visā Latvijā, aizsniedzot cilvēkus pilsētās un laukos. Kad draudze “Kristus Pasaulei” izaugs līdz noteiktam apmēram, lai tā būtu gatava darbam ārzemēs, sāksim identisku evaņģelizācijas un draudžu celšanas darbu Baltijā, Eiropā un visā pasaulē. Viss ir pa īstam un pavisam vienkārši.

Lūk, lielie mērķi. Bet ir arī mazie mērķi. Vai šis dievkalpojums, inkaunters, kurš tikko bija, neietilpst mazajos mērķos? Kāda tam visam jēga? Dievs tik ļoti pasauli ir mīlējis, ka Viņš grib katru izglābt. Lai katru izglābtu, katram ir vajadzīgas attiecības grupiņā ar Dievu un vienam ar otru. Katram ir vajadzīga draudze un savs mācītājs. Šī telpa taču arī ir mērķis. Nauda šīm telpām – atkal mērķis. Tāpēc mums jau gadu ir biznesa grupa, kas palīdzēs finansēt draudzes projektus. Tāpēc es draudzē mācu par finansēm, lai mēs kā draudze un arī katrs varētu attīstīties. Domas, ka draudzē ”izkāš” naudu, vājākos kristiešos diemžēl ieliek sātans. Naudu vajag, taču došana ir nevis emocionāls, bet apzināts, apdomāts lēmums.

Vai esi lasījis korejiešu mācītāja Jongi Čo grāmatu „Lūgšana – atslēga atmodai”? Viņam bija nepieciešams pulkstenis, galds un ritenis. Korejā tolaik bija liela nabadzība. Dabūt pat zīmuli bija grūti. Jongi Čo šīs trīs lietas iztēlojās un lūdza par tām Dievu. Draudzē viņš apliecināja, ka viņam jau ir šīs trīs lietas. Draudzes locekļi pēc kāda laika pienāca pie viņa un teica: „Mācītāj, mēs gribam redzēt to pulksteni, galdu un riteni.” Viņš atbildēja: „Ejam!” Viņi aizgāja pie Čo uz mājām, ienāca iekšā, un mācītājs teica: „Šeit ir,” norādot uz vēderu. „Es esmu stāvoklī, esmu garīgi ieņēmis tās trīs lietas, un tas viss man būs.” Viņš staigāja pa pilsētiņu, un viņu apsmēja, bet pēc kāda laika viņam parādījās visi trīs priekšmeti. Vai Jongi Čo to uzrakstīja tikai tāpēc, lai tu par to sapņotu? Vai viņš to uzrakstīja, lai tu to lasot teiktu: „Re, Dievs grib, lai man ir pulksteņi, mājas, mašīnas, skaistākā sieva, skaistākais vīrs, utt.”? Vai tieši to viņš grib? Nē, tas ir vienkāršs piemērs tam, kā mēs sapņojot varam iedarbināt Svētā Gara darbību, vai arī ļauno spēku darbību. Pirmkārt, viņš sapņoja par daudz, daudz glābtiem cilvēkiem, par plaukstošu Koreju, kas tajā laikā bija kara izpostīta un sadalīta divās daļās. Un kāda ir Dienvidkoreja šodien? Tas bija Jongi Čo un vēl citu šādu mācītāju sapnis, kuriem draudzē ir miljons cilvēku. Dievs un viņi ir ļoti ietekmējuši savu valsti. Mēs visi lietojam korejiešu preces – Samsung, LG, u.c. Tās ir ļoti augstas kvalitātes preces, kuras nāk no Dienvidkorejas. Tā ir viena cilvēka vīzija, bet ne par pulksteni, galdu un riteni, bet par savu Koreju un Dieva valstību virs zemes.

Pēdējā laikā es visur dzirdu vārdu ‘subsīdijas’. Tā vien šķiet, ka tur augšā speciāli izdomā tādus šausmīgus terminus. Cilvēkam vajag vienkārši saņemt atpakaļ kādu nodokļu nomaksu, bet tiek lietoti šausmīgi termini, kas tev liek justies stulbam, trīcošām rokām zvanīt un iet pie ierēdņa neko nesaprotot. Es paskatījos skaidrojošajā vārdnīcā, ko nozīmē vārds ‘subsīdija’. Izrādās, tas ir pabalsts! Mēs cīnāmies par pabalstiem. Draugs, Dieva griba nav, ka tu dzīvo no pabalstiem un ka Latvija dzīvo no pabalstiem. Dieva griba nav, ka tu esi kredītos un ka tev ir jāizbrauc no savas valsts, no savas zemes, no savas tautas trimdā, lai nopelnītu naudu. Dieva griba ir, ka tu audz savā vietā. Mūsu himnā teikts: „Ļauj mums tur laimē diet.” Dievs ļauj, ejiet un dzīvojiet! Ar mums ir liels Dievs!

„Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.” (5. Mozus grāmata 28:13)

Ja tu neklausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies augstāk par tevi.

“Svešinieks, kas mīt tavā vidū, celsies pār tevi augstāk un augstāk, bet tu grimsi zemāk un zemāk.” (5. Mozus grāmata 28:43)

Dieva griba gan mūsu valstij, gan tev un tavai ģimenei, gan tavai kalpošanai ir tāda, ka tu vienmēr esi augšā. Bet lai tu vienmēr būtu augšā, tavs prāts un iztēle ir jāsavieno ar To, kas ir augšā. Lūk, kāpēc ir svarīgi uzņemt daudz Dieva vārda. Līdzīgi kā termins ‘subsīdija’, ir ieviesti arī citi sarežģīti termini, piemēram, „juvenālā justīcija”, kas patiesībā sevī slēpj šausmas. Tas nozīmē, ka tavu bērnu drīkst izņemt no ģimenes un atdod pat pedofīliem. Līdzīgi ir ar Stambulas konvenciju, kas ir apjomīga un ko ir grūti uzreiz saprast. Ir jāizpēta katrs tās punkts, lai saprastu, kas zem tā slēpjas. Manu patēvu vienreiz apkrāpa, un viņš pazaudēja māju. Atnāca vīrietis ar mājas pārdošanas līgumu, kuru patēvs parakstīja, neizlasot visus apakšpunktus. Izrādās, līgumā bija rakstīts, ka viņš māju uzdāvina, rezultātā nesaņemot nekādu samaksu. Arī policija neko nespēja palīdzēt, jo dokuments tika parakstīts brīvprātīgi. Un līdzīgi mums notiek šeit, tādēļ nepieciešams visu smalki izlasīt. Mums draudzē ir nepieciešami juristi, kas pētītu šīs lietas.

Viss, kas mēs esam un kur mēs ejam, ir atkarīgs no tā, ko mēs redzam. Un tas, ko mēs redzam, ir atkarīgs no tā, ko mēs paši izvēlamies sevī ielikt. Tas ļoti attiecas uz cilvēku ietekmi. Kāda meitene reiz teica ārstam: „Kad mana mamma bija stāvoklī ar mani, viņai uz galvas uzkrita patafons, bet mani tas nekādi neietekmē, neietekmē, neietekmē…” Daudzi cilvēki uzskata, ka citi cilvēki viņus neietekmē. Tomēr cilvēku ietekme ir visspēcīgākā. Tā ir spēcīgāka pat par Dieva ietekmi. Diemžēl tas ir fakts. Vide, kurā tu esi, tevi ļoti ietekmē, un tā ir tava izvēle, kam tu ļauj sevi ietekmēt. Ja būsi veiksmīgu cilvēku sabiedrībā, pats būsi veiksmīgs. Parādi man savus draugus, un es pateikšu, kas tu esi. To man iemācīja jau skolā. Pareizi ir, ka vecāki sargā savus bērnus no izvirtušas sabiedrības, jo kādā sabiedrībā būs tavi bērni, tādi viņi arī izaugs. Reizēm vecāki uzskata, ka sabiedrība bērnus neietekmē, un laiž bērnus iet jebkur. Vai ieejot kādā sabiedriskā vietā, bērnus palaiž brīvsolī, kur onkuļi un tantes tos mierina, rāj un rāda ar pirkstiem. Viņi ir pieraduši bērnus kaut kur atstāt, lai kāds cits viņus audzina, ieskaitot pulciņus. Vecākiem būtu jārūpējas, lai bērnus aizvestu uz skolu un atvestu uz mājām, jo pietiek jau ar to sabiedrību, kas ir skolā. Ja tā sabiedrība būs arī pa ceļam uz mājām, tad kādā reizē bērns uz mājām neatnāks, bet aizies ar to sabiedrību, kas būs viņa galvā un viņa vīzijā.

Kad tev nav mērķu, katra lieta šķiet kā problēma. Tu esi pamanījis, ka tad, kad tu uz kaut ko tiecies un ej, tev visas problēmas liekas tikai kā kārtējie šķēršļi, kas ir jāatrisina un jāpārvar. Kad tev ir vīzija, tad problēmas vairs nav problēmas. Tās, protams, ir, bet tev ir vieglāk tās atrisināt, jo tad tās ir tikai kaut kāds posms, kas ir jāpārvar. Dāvids uzvarēja goliātu, jo gāja savā vīzijā. Viņš dega par Izraēlu, bet nevarēja turēties pretī kārdinājumam pret Batsebu, kad neaizgāja kopā ar savu armiju karā. Maķedonijas Aleksandrs iekaroja visu pasauli, jo viņam bija vīzija. Kad viņš sāka klibot savā vīzijā, viņš vairs nevarēja uzvarēt vīna glāzi. Viņš nomira ļoti agrā vecumā, atstājot aiz sevis vairākus pēctečus, kuri viņa impēriju vienkārši sarāva gabalos. Mums visiem ir vajadzīga vīzija, mērķi, stratēģija un darbs tā virzienā. Šiem mērķiem jābūt saskaņā ar Dieva gribu.

“Tai dienā Mozus zvērēja, sacīdams: patiesi, tā zeme, kuru tu esi savām kājām minis, tā lai paliek tev un taviem bērniem kā īpašums uz mūžīgiem laikiem, jo tu esi pilnīgi klausījis Tam Kungam, manam Dievam.” (Jozuas grāmata 14:9)

Kālebs un Jozua bija divi no izlūkiem, kas atnāca un teica, ka tā ir laba zeme un ka milži nav šķērslis, tos viņi pieveiks. Savukārt pārējie desmit bija mīkstčaulīgi un to neredzēja, viņi nebija Dieva vīzijā, un tā rezultātā Izraēls neiegāja apsolītajā zemē. Pēc 40 gadiem Izraēls joprojām nav iegājis šajā zemē. Kālebs nāca pie Jozua un teica: „[..] es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.” (Jozuas grāmata 14:10) Iedomājies, ja tu būtu 85 gadus vecs, kā tu izskatītos? Un viņš turpināja: „Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot, vai atnākot.” (Jozuas grāmata 14:11) Vai tu gribētu sev tādus bērnus, kam 85 gados būtu tāds pats spēks kā 40 gados? Kālebs bija Dieva vīrs, kas nešaubījās. Viņš bija kā Dāvids. Lūk, ko es vērtēju un ko Dievs vērtē. Tie ir Viņam uzticami cilvēki. Ja tev piedzimst dēls, Kālebs ir ļoti labs vārds, tas ir Dieva vīrs. Bērns sevi asociē ar savu vārdu. Ja vārds nozīmē ko pozitīvu, tas viņam palīdz ikdienā redzēt sevi kā stipru. Līdzīgi ir arī ar vārdu Sāra, kas nozīmē ‘princese’, ‘Dieva ķēniņiene’. Kālebs turpināja runāt ar Jozua: „Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis." (Jozuas grāmata 14:11)

Kāda ģimene no mūsu draudzes ceļojumā Taizemē bija vietā, kur atrakts cilvēka skelets, lielāks nekā goliāta skelets, kāds aprakstīts Bībelē. Šādi cilvēki – milži – tiešām ir dzīvojuši! Tādas lietas, protams, nepopularizē, jo darvinistiem tas nav izdevīgi. Darvinisma politika balstās uz bezdievību, un skolās to nemāca. Kālebs gribēja to zemi, kur bija milži, un cerēja, ka Dievs viņam palīdzēs, un viņš to dabūs. Viņš gāja, izdzina šos milžus un dabūja šo zemi, un tādēļ tajā vietā ir palikuši tikai anakiešu skeleti. Kālebs bija cilvēks, kurš gāja Dieva vīzijā. Dievam ir vīzija, un Viņš teica: ejiet tajā zemē, tā ir Mana griba. Tie cilvēki, kuri uzticas Dievam, sapņo Dieva sapņus un iet tajā virzienā, ir stipri cilvēki, kas dzīvo ilgi. Viņi dzīvo labklājībā, viņiem nav ko nožēlot, jo viņi savu mūžu ir nodzīvojuši Tam Kungam par godu. Viņi pat nenoveco, neslimo. Viņi nevar nomirt, jo ir Dieva vīzijā. Mozus 80 gadu vecumā izveda trīs ar pusi miljonus ebreju no Ēģiptes. Vai kādam liekas, ka kaut kas ir par vēlu? Mozus slavas zenītā bija tikai pēc 80 gadu vecuma. Džons Veslijs 88 gadu vecumā jāja uz sava zirga no vienas vietas uz otru un sludināja evaņģēliju. Tie ir Dieva cilvēki. Ja tev televizors ir svarīgāks par evaņģelizāciju, tad tu neesi Dieva vīzijā. Tie ir tavi sapņi, bet Dieva vīzija ir cilvēku glābšana. Neaizmirsti – lai viss mežs būtu zaļš, katram vienam kokam jābūt zaļam, tāpēc vīzijai jābūt arī par sevi, kas ietver izmaiņas pie sevis un pilnveidošanos.

Kā var saņemt Dieva vīziju? To vienkārši pieņemot un ieliekot sevī. Bet ir arī pārdabiskā puse. Es noteikti zinu savā dzīvē gadījumus, kad man kādas lietas ir bijušas nesaprotamas, es tās neesmu pieņēmis. Piemēram, man nebija sapratne par gender ideoloģiju un draudzes lomu tajā. Es dzirdēju, kā Aleksejs Ļedjajevs par to māca un runā, bet man bija citas domas par to, un Dievs mani neaicināja tajā visā kaut ko darīt. Es atceros, kā biju konferencē ar slavēšanu. Pēkšņi es sajutu sirdī pilnīgu skaidrību, līdzīgi kā Jēzus mācekļiem, kas negribēja pieņemt Jēzus teikto. Es biju tur, un mani Dievs aizskāra. Tajā mirklī izmainījās manas domāšana un emocijas. Es ticu, ja mēs klausāmies un salīdzinām ar Bībeli, kas ir pareizs un kas nepareizs, esam pareizā vietā un lūdzam, Dievs var pārdabiski tevī ielikt vīziju. Ja līdz šim tu neesi tajā gājis, tad pēkšņi Viņš to var tev iedod. Saki: Jēzu, es vēlos iet Tavā vīzijā, es vēlos sapņot Tavus sapņus! Es pateicos Tev, ka visas pārējās lietas Tu man pieliksi.

Es lūdzu Tevi, Svētais Gars, pieskaries katram vienam, ieliec katram vienam Savu redzējumu tagad! Pieskaries, Kungs! Ieliec Savu redzējumu par cilvēku glābšanu, par Tavu Valstību Latvijā un Eiropā. Lai nāk Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes! Es lūdzu, Svētais Gars, izdari korekcijas pie mūsu prāta, pie mūsu emocijām, ka mēs cīnāmies, ka mēs redzam, ka mēs sapņojam, ka mēs skatāmies debesīs un redzam zvaigznes, un redzam, cik daudz mums būs pēcnācēju. Cik liela ietekme būs Tev, Kungs, caur Savu draudzi šeit, Latvijā! Dievs, svētī Latviju, svētī mūsu tautu, svētī mūsu zemi, svētī mūsu valdību, mūsu deputātus, svētī Eiropu, svētī Eiropas Parlamentu, Eiropas valdību Jēzus Vārdā! Lai tur atspīd Tava gaisma, lai nāk Tava Valstība, Tavs prāts lai notiek! Palīdzi mums katram ielikt sevī Tavu redzējumu, sapņot Tavas domas. Tu redzi mūsu vajadzības, gan finansiālas, gan veselības. Jēzus Vārdā, pieskaries katram! Lai nāk labklājība, lai nāk dziedināšana, lai nāk brīvība, mans Dievs! Kur sabojātas attiecības, lai tās atjaunojas. Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns! Palīdzi mums sakārtot prioritātes, Dievs, ka vispirms ir Tava Valstība un pēc tam savas vajadzības! Tu esi pārpilnības Dievs. Tu esi Jehova Jire, Tu izredzi, Tu gādā. Slava Tev, Kungs!

Vīzija ir kaut kas dzīvs un reāls, un es ticu, ka daudzi to piedzīvo. Dievs, dari Savu redzējumu dzīvu mūsu galvās, mūsu emocijās un garīgajā pasaulē. Dari dzīvu redzējumu par izmainītu un svētītu Latviju, par stiprām ģimenēm, likumdošanu, kas balstīta Tavā vārdā. Par pārticību, neatkarību un pārpildītām draudzēm, gan tām, kas celtas pirms 100 gadiem, gan tām, kas tagad, gan tām, kas vēl būs. Lai visas draudzes ir pārpildītas ar Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no nacionalitātes, kas kopīgi slavē un pielūdz Tevi, Kungs. Lai mūsu deputāti, mūsu ministri, mūsu valdība un ierēdņi ir bez korupcijas, godīgi un turas pie Taviem principiem. Lai cietumi tukšojas, slimnīcas tukšojas, nav vēža un citu smagu slimību, nav narkomānijas un alkoholisma. Lai attīstās lauksaimniecība, gaļas, siera un piena ražošana, eksports, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Lai tas, ko ražojam te, ir pieprasīts visā pasaulē. Lai visas draudzes kopā varam izsūtīt kalpotājus misijās uz dažādām Eiropas un Pasaules valstīm, kas dibina tur Tavu valstību, Tavas draudzes. Lai Latvija ir vieta, uz kuru no citām valstīm brauks skatīties, kā ir iespējama tāda labklājība un tāds ekonomisks un garīgs brīnums. Dievs, mēs ticam Tev un Latvijai, palīdzi mums turēties pie šīs vīzijas, pie mērķiem, maziem darbiem un iet līdz galam. Mēs esam kā Kālebs, kā Jozua. Mēs dzīvosim ilgi, veseli, labklājībā, un mēs būsim galva un ne aste, mēs vienmēr būsim augšā un nekad lejā. Tu vienmēr būsi augšā un nekad lejā! Vienmēr būs Dievs, un vienmēr būs draudze, Jēzus Vārdā, āmen!

 

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Dieva vīzija” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments