TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Dieva spēkā tev pieder uzvara

Publicēja 2019. gada 26. marts 14:04Līga Paņina   [ atjaunināts 2019. gada 26. marts 14:05 ]
Ziņas datums 26.03.19

Ne savā spēkā, bet Dieva spēkā tev pieder uzvara. Savā spēkā mēs nevaram to, ko mēs varam Dieva spēkā. Savā spēkā mēs varam izdarīt lietas līdz zināmai robežai, bet Dieva spēkā mums pieder pilnīga uzvara, dziedināšana un atbrīvošana visās dzīves sfērās. Tieši Dieva spēkā, jo Viņa spēks ir varens, stiprs un spēcīgs. Neviens spēks virs zemes nav tāds, kāds ir Dieva spēks, un neviens cits spēks nekad tāds nav bijis un nekad nebūs. Dievs Savā spēkā ir radījis visu šo pasauli, katru vienu no mums – skaistu, brīnišķu, unikālu un īpašu. Tagad es skatos uz jums un gribu teikt, ka jūs ļoti labi izskatāties – katrs īpašs, katrs individuāls un tieši tāds, kādu Dievs tevi ir radījis. Dievs tevi ir radījis skaistu, īpašu un perfektu. Viņš tevi ir radījis Savā mīlestībā, tevi ietinis tajā un svētījis. Dieva spēkā mums pieder uzvara. Mums jau tā pieder, bet varbūt tu visās sfērās to vēl neredzi. Ir kaut kādas sfēras, kur tu neredzi šo uzvaru, bet vai tāpēc tā tev nepieder? Uzvara jau tev pieder, tev tikai ir jāaiziet un jāpaņem tā. Tev tā ir jāierauga, jāsatver un jāpaņem. Katram vienam no mums pieder uzvara! Piemēram, Evitai ir Bībele. Tā ir viņas Bībele, viņa par to ir samaksājusi cenu, nopirkusi. Lai viņa dabūtu to, kas Bībelē ir rakstīts, lai vārds viņā darbotos, Bībele ir jāatver, jālasa un jādara tā, kā tur ir teikts, jo mums katram jau šī uzvara pieder. Tev pieder uzvara visās sfērās, tā ir tikai jāpaņem. Katram no mums, kas esam Dieva bērni un kuros mājo Svētais Gars un Viņa spēks, pieder uzvara visās sfērās un jomās. Tur, kur tu vēl to neredzi, tev jāaiziet un jāpaņem uzvara. Aizej un iekaro šo cietoksni! Varbūt cietoksnis ir tavā galvā un tev šķiet, ka uzvara nav domāta tev. Tad šodien tiec galā ar savām domām, prātu. Sakārto savu prātu! Dievs dod svētības visiem Saviem bērniem.

Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1)

Tu varbūt vēl neredzi savu dziedināšanu, savu brīvību, bet tev ir pārliecība, jo tu piepildies ar Dieva vārdu. Ja tev pieder Bībele, tev tikai tā jāatver, jālasa un jāsāk pielietot. Tev šī uzvara jau pieder, tev tā jāsāk īstenot! Dieva vārds darbosies caur tevi. Bībelē ir tik daudz Rakstu vietu par to, ka mums pieder uzvara. Pilna Bībele ir ar šādām Rakstu vietām. Tur ir tik daudz uzvarošu pantu un apliecinājumu!

Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)

Dieva spēkā mēs varam uzvarēt katru problēmu, grēku un grūtumu savā dzīvē. Iziet cauri visiem saviem grūtajiem posmiem savā dzīvē.

Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.” (Marka 9:23)

Es ticu, ja tu esi šeit, tad tu tici. Tu tici uz Jēzu Kristu, un, ja tu tici, tad tu spēj visu Dieva spēkā.

Jo Dievam nekas nav neiespējams.” (Lūkas 1:37)

Dievam visas lietas ir iespējamas, jo Viņš ir varens, liels un stiprs brīnumu Dievs.

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)

Mēs staigāsim pāri grūtībām un problēmām Dieva spēkā. Ieraugi, satver un paņem to!

Mēs bijām ceļojumā Austrijā, un tās dienas, kad mēs bijām kalnos, bija skaistas un saulainas. Tur viss bija tik skaists, tie skaistie kalni. Tajā dienā, kad mēs devāmies mājās, bija migla. Kalnus, kurus vakar varējām redzēt, mēs todien vairs neredzējām, jo priekšā bija migla. Kalni jau nekur nebija palikuši, viņi jau turpat bija. Tāpat arī svētība jau tev pieder, tā tur jau ir, tev tikai tā jāierauga. Padzen šo miglu, patriec mākoņus, kas tavā prātā traucē to ieraudzīt. Ieraugi savu svētību, savu brīnumu, savu dziedināšanu.

Bībelē ir stāsts par Goliātu un Dāvidu. Stāsts būs tieši par Dāvidu. Mums bieži vien vairāk gribas redzēt Goliātu, nevis savu uzvaru. Ko darīja Dāvids? Viņš bija uzvarētājs! Viņš aizgāja un uzveica Goliātu, kurš šķita neuzvarams. Neviens nespēja viņu piebeigt, visi bija pārbijušies. Ko izdarīja Dāvids? Viņš sacīja: „Dieva bērni, kas ar jums notiek? Ko jūs čīkstat, ko jūs raudat? Mēs esam uzvarētāji, jo Dieva spēkā mums pieder šī uzvara.” Dāvids gāja, jo viņš ticēja un redzēja savu uzvaru. Viņš neskatījās, ko rādīja viņa acis, – Goliāts ir liels, bet viņš ir mazs. Mēs bieži vien savā dzīvē redzam lielo problēmu, lielo Goliātu un redzam, ka mēs esam mazi. Dievs saka, ka Viņa spēks tevī varens parādās. Kad tev šķiet, ka tu esi maziņš, nespējīgs, tad atceries, ka ar tevi ir liels un varens Dievs. Tu esi šis Dāvids. Uz mūsu draudzes kalendāra ir attēlots Dāvids un Goliāts. Visu gadu mūsu acu priekšā ir šī uzvara. Šis Dāvids esi tu! Tu esi Dieva vīrs/sieva, un Dieva spēkā tu uzvari šo milzīgo Goliātu, milzīgo problēmu. Tu uzvari savu situāciju, slimību, kas ir nedziedināma, šīs problēmas, kas nav no tevis atkarīgas.

Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja.” (1. Laiku 18:6)

Tagad ieliec savu vārdu iekšā šajā pantā. Piemēram, Tas Kungs palīdzēja Laurai, kur vien viņa gāja. Dieva spēkā viņa uzvar un visu sakauj. Tev arī ir šis spēks, tu esi uzvarētājs, jo tev pieder uzvara Dieva spēkā un tu vari, jo Dievs ir ar tevi. IERAUGI SEVI KĀ UZVARĒTĀJU! Iztaisno plecus, jo tu esi Dieva bērns un ar tevi ir visvarenais Dievs. Tev visas lietas ir iespējamas kopā ar Viņu. Mums ir liels un varens Dievs. Viņš ir vislabākais, visstiprākais, vislielākais un Viņš tevi ļoti mīl! Dievam ir brīnišķīgs plāns tavai dzīvei! Ir cilvēki, kas netic šiem vārdiem. Klausies vēlreiz: Dievam ir brīnišķīgs plāns tavai dzīvei. Neatkarīgi no tā, kā tu šobrīd jūties, pieņem šos vārdus. Katra cilvēka dzīvē Dievam ir brīnišķīgs plāns. Īpaši tagad es uzrunāju tos cilvēkus, kas šaubās par šiem vārdiem. Dievam ir unikāls plāns tavai dzīvei! Viņš tev grib dot visu to labāko, jo tu esi Viņa mīļais bērns, Viņa mīļā meita, Viņa mīļais dēls un Viņš tevi ļoti, ļoti mīl. Dieva vārdā ir teikts, ka mums vēl nebija nevienas dienas, kad Dievs mūs radīja un jau zināja visas mūsu mūža dienas. Viņš radīja mums matus uz galvas un saskaitīja tos. Mēs paši nezinām, cik mums ir matu uz galvas, bet Dievs zina un mūs pazīst. Kopā ar Dievu, Viņa spēkā tu esi uzvarētājs un spēj visu.

Tad, kad es atgriezos pie dzīvā Dieva, kad ieaicināju Jēzu Kristu savā dzīvē, es sapratu, ka man pieder uzvara, bet ne visās dzīves sfērās uzreiz šī uzvara bija redzama. Kādās lietās es uzreiz saņēmu brīvību, bet bija arī tādas lietas, kuras man bija jāiekaro. Tas ir tāpat kā karā, kur cīnās divas puses un viena no tām uzvar. Ja tu esi ar Dievu, tad tu esi tā puse, kas uzvar, jo tavs Dievs ir uzvarētājs. Man nebija tādu problēmu, kādas ir daudziem cilvēkiem – alkohols, nikotīns, narkotikas. Varbūt visā savā dzīvē es biju nosmēķējusi vienu cigareti un izdzērusi vienu glāzi alkohola. Man bija citādas problēmas, no kurām Dievs mani atbrīvoja uzreiz, kad es Viņu pieņēmu. Problēmas bija tādas kā mazvērtība, nedrošība, bailīgums, bailes par rītdienu, nāves domas, nevēlēšanās dzīvot. Dieva spēks ir varens, Viņš atnāk un izmaina mūs. Kad? Tad, kad mēs Viņam tuvojamies, kad mēs paņemam Dieva vārdu, kad to lasām, apliecinām to, kas tur ir rakstīts, – Viņš nāk, atbrīvo un dziedina. Tavā dzīvē soli pa solim notiek šis process.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Jēzū Kristū mēs esam jaunais radījums, bet bieži vien mēs gribam uzvesties kā vecais radījums jeb cilvēks. Kāpēc mēs gribam teikt: es nevaru, man nesanāks, man neizdosies. Vai to Dievs mums māca? Cik lielas piepūle mums ir jāieliek, lai sāktu domāt tā, kā par mums domā Dievs un pēc tam apliecināt to, ko par mums saka Dievs? Dievs bieži tic par mums vairāk, nekā mēs par sevi. Tad, kad mēs pieņemam Jēzu Kristu, mēs kļūstam par jauniem radījumiem.

Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus.” (Psalms 40:3)

Šis pants ir par manu dzīvi, pirms Kristus ienāca tajā. Es patiešām biju ciešanu bedrē – ciešanās, sāpēs. Lai kāda būtu tava situācija, tava problēma – tev pieder uzvara. Ja tu nāc pie Dieva, tad Viņš tevi izvelk no šīs ciešanu bedres, no sāpēm, izmisuma, slimībām. Viņš izvelk tevi un ceļ uz cietas klints. Viņš dod spēku iet un uzvarēt!

Tu vari, jo tev pieder uzvara:

1. Tu vari dzīvot uzvaras pilnu dzīvi Dievā visās dzīves jomās. Tu vari, jo tev ir Dieva spēks! Tu vari būt brīvs no grēka, dziedināts un atbrīvots. Varbūt šobrīd tev tas viss ir procesā, bet tu vari, un, ja iesi Dieva spēkā un uzvarā, tad tu noteikti uzvarēsi.

Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku.” (Ebrejiem 12:4)

Dievs saka, ka tā ir cīņa. Lai mēs iegūtu uzvaru kādās sfērās, mums ir jācīnās, bet Dieva spēkā mēs šo cīņu uzvaram. Mums ir Kristus upuris, un, pateicoties Viņa upurim, tam, ka Viņš atnāca šeit virs zemes, samaksājot pilnu cenu, mēs esam glābti, dziedināti un atbrīvoti. Mēs pat nespējam aptvert, ko Dievs mūsu dēļ ir izdarījis. Mūsu prāts ir par mazu, lai saprastu, ko Dievs ir izdarījis mūsu labā. Mēs to līdz galam nesaprotam. Viņš samaksāja pilnu cenu par mums, lai mēs dzīvotu uzvarā, brīvībā un laimē.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Dievs mums pats Sevi ir atdevis un visu ir izdarījis mūsu dēļ. Samaksājis pilnu cenu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Dievs ir ļoti labs! Viņš ir vienīgais ceļš un patiesība.

Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)

Tikai caur Jēzu mēs esam glābti, atbrīvoti un dziedināti, pateicoties Viņa upurim.


Skatāmies bildi, kurā ir attēlots Jēzus pie krusta. Ko Jēzus ir izdarījis mūsu dēļ? Samaksājis pilnu cenu. Tie esam mēs, kas atnākam pie Jēzus. Mēs būtu iekrituši dziļajā bedrē, izmisumā, ellē, bet Jēzus samaksāja pilnu cenu, nomirstot pie krusta un augšāmceļoties, lai mēs dzīvotu. Mēs pieķeramies pie Jēzus caurdurtajām rokām, kājām, un mums stipri tur ir jāturas klāt. Kad mēs esam ar Viņu, mēs esam uzvarētāji.


Vēl viena bilde, kur mēs esam kopā ar Jēzu virs problēmām. Kopā ar Jēzu mēs peldam virs problēmām. Tāpat kā Jēzus staigāja virs ūdens, tā mēs staigājam kopā ar Viņu pa ūdens virsu, pa problēmu virsu, pa vētras virsu, jo Dieva spēkā mums pieder uzvara. Lai mēs šo uzvaru noturētu, iekarotu, mums ir vajadzīgas personiskas attiecības ar Dievu – Bībeles lasīšana, saruna ar Dievu, būt draudzē un kalpošanā. Tās ir svarīgas lietas. Svarīgi ir piepildīties ar Dieva vārdu. Nesen dzirdēju tekstu – Domā Dieva Domas Daudz Dienu Dienā (6D). Mājās es izdomāju vēl – Domā Dieva Domas Daudz Dienu Dienā, Dari Dieva Darbus (9D). Tad, kad mēs daudz domājam Dieva domas dienu dienā, kad mēs piepildāmies ar Dieva vārdu, pēc tam mēs darām Dieva darbus. Dievs ir ļoti labs, un ir svarīgi būt draudzē, būt Dieva tuvumā, nākt Viņa vaiga priekšā, vienalga kāds tu tajā brīdī esi. Cilvēkiem liekas, ka viņi vēl nav gatavi, jo ir vēl tā atkarība un “kā es tāds nākšu”. Tieši tāds nāc! Nāc pie Dieva, nāc uz draudzi.

Viens ļoti labs piemērs. Mums draudzē ir viens ļoti jauks jauneklis, bet, pirms viņš atnāca pie Dieva, viņam bija dažādas atkarības – alkohols, nikotīns, narkotikas. Cilvēki no mūsu draudzes sāka viņu aicināt uz draudzi, lūgt par viņu, cīnīties par viņu. Viņš tad nāca, tad nenāca, jo viņam bija tās atkarības. Taču viņš bija pieņēmis lēmumu kādā konkrētā svētdienā pieņemt Jēzu Kristu kā savu Glābēju. Bet tieši tajā sestdienas naktī viņam bija jāiet ballēties. Viņš aizgāja ballēties un no rīta piedzēries atnāca mājās, bet viņam joprojām bija lēmums nākt uz draudzi un pieņemt Jēzu Kristu par savu Glābēju. Draudzes cilvēki viņu bija mācījuši, ka viņš uz draudzi, grupiņu var nākt tāds, kāds viņš ir, ka tur viņš dabūs savu brīvību. Viņš paklausīja un pieņēma lēmumu braukt tāds, kāds viņš bija. Viņš iekāpa transportā piedzēries un aizmiga. Transports brauc apļus. Viņš apbrauca vairākus apļus, jo bija aizmidzis. Pamodās jau mazliet skaidrāks un atnāca uz draudzi, jo viņam bija lēmums būt dievkalpojumā. Tieši tajā brīdī, kad viņš ienāca iekšā, bija aicinājums pieņemt Jēzu par savu Glābēju. Viņš, protams, aizgāja, pieņēma Jēzu Kristu, un viņa dzīve sāka mainīties. Tas notika pateicoties tam, ka viņam bija lēmums būt draudzē un dievkalpojumā, vienalga kāds viņš ir un kā izskatās. Šobrīd viņš jau aptuveni pusotru gadu ir draudzē un ir brīvs no visām atkarībām. Kalpo draudzē un ir laimīgs. Dievs ir liels un varens!

„Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18 )

Elles vārti nevar uzveikt draudzi! Draudzei ir milzīgs spēks. Kopā mēs uzvaram.

Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Vēstule ebrejiem 10:25-26)

Ko tas nozīmē? Ja mēs tīši grēkojam un tīši nenākam uz dievkalpojumiem, tad Kristus upuris kādā brīdī pārstāj darboties mūsu dzīvēs. Mēs pazaudējam glābšanu. Tas ir ļoti nopietni. Kad mēs ejam kopībā, tad mēs nesam cits cita nastas. Ja vienam ir grūtāk, tad pārējie viņu panes. Tāpēc ir tik svarīgi būt draudzē, kur darbojas Dievs. Kur mēs kopībā ejam un daram Dieva darbu. Svarīgi meklēt Dieva vaigu un Viņa tuvumu.

Austrijā mums bija ļoti skaista mājiņa. Braukājām pa serpentīniem augšā un lejā. Tur bija ļoti skaisti, visapkārt kalni. Es domāju, ka mums bija vislabākais numuriņš ar vairākām istabiņām un terasi visapkārt numuriņam. To nevar vārdos aprakstīt, cik tur ir skaisti. Mēs bijām augšā kalnos un redzējām visus šos kalnus no augšas. Piemēram, vakaros, kad paliek tumšs, var redzēt, ka kalna pakājē ir pilsēta, kur viss ir izgaismots mazās gaismiņās. Augšā debesīs ir redzamas zvaigznes. No rīta mostoties, mēness no kalnu galotnēm iespīd istabiņā, vēlāk uzlec saule. Tie kalni tiešām ir ļoti skaisti. Katru rītu un vakaru es piegāju pie loga un teicu 121. Psalmu. No rīta, kad es vēl knapi biju atvērusi acis, es jau lūdzu un slavēju Dievu. Pirmais, ko mēs redzējām pamostoties, bija šie lielie un varenie kalni.

Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!” (Psalms 121:1-3)

Mana palīdzība nenāk no kalniem, bet no Dieva, kurš ir pāri visiem kalniem un visām problēmām. Dievs tevi sargā un nekad neguļ. Dievs mūs sargā vienmēr. Tas Kungs ir mūsu sargs un paēna. No Dieva nāk palīdzība, tādēļ ir tik svarīgi meklēt Dieva vaigu.

Es lasīju kādu stāstu par pāri, kuri bija laulībā nodzīvojuši daudzus gadus un jau bija sirmā vecumā. Viņiem uzdeva jautājumus: “Kā jums izdevās nodzīvot tik ilgus gadus kopā? Kāds ir jūsu ilgās kopdzīves noslēpums?” Sirmais kungs atbildēja: “Kad mēs precējāmies, mans tēvs man uzdāvināja pulksteni, kurā bija iegravēts “Katru dienu pasaki sievai kādu labu vārdu”. Tā es arī darīju. Katru dienu, neatkarīgi no savām jūtām, gan tad, kad bija lielā mīla un rozā brilles, gan tad, kad bija grūtie posmi un jūtas bija noplakušas, es teicu labus vārdus.” Viņš to darīja, jo viņam bija lēmums. Es tev gribu ieteikt iegravē savā pulkstenī, ieplāno katru dienu pateikt Dievam kaut ko labu! Katru dienu sarunājies ar Dievu, pasakies Viņam. Protams, arī saviem līdzcilvēkiem katru dienu pasaki kaut ko labu. Tas ir veids, kā būt labās attiecībās ar cilvēkiem. Lai arī kā tu justos, sarunājies ar Dievu katru dienu. Arī tad, kad tev neko negribas, pasakies Viņam, pasaki Viņam kaut ko labu. Tu redzēsi, ka brīnumi notiks tavā dzīvē.

Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību.“ (Pāvila vēstule kolosiešiem 4:2)

Pastāvīgi, regulāri, katru dienu meklē Viņa vaigu un tuvumu! Kad mēs esam tuvās attiecībās ar Dievu, tad mēs dzirdam Viņa vadību, Svētā Gara vadību. Meklējot viņa vaigu lūgšanu kambarī un draudzē, mēs uzvaram problēmas.

Mācītājs jau ir stāstījis piemēru, kad viņš tikko atgriezās pie Dieva, tas bija cietumā. Pie viņa nāca prokurors un prasīja, vai viņš bija piedalījies kādā noziegumā. Mācītājs nobijās un pēc ilgas pauzes pateica, ka nebija. Viņš domāja, ka tūlīt ies ārā no cietuma, sāks kalpot Dievam, mazliet padzīvos un tad ies atzīties. Viņš deva Dievam solījumu, ka kādu dienu atzīsies šajā noziegumā. Pēc cietuma pagāja neliels laiks, mēs apprecējāmies, mums jau bija bērni, bet Dievs visu laiku runāja, teica, lai aiziet un atzīstās. Vīrs jau man ilgāku laiku teica, ka Dievs uz viņu runā un ir jāiet atzīties. Es viņam nevienu reizi neteicu, lai neiet, lai gan es sapratu, ja viņu ieliks cietumā, es palikšu viena ar bērniem, tas būtu ļoti grūti, pat neiespējami, lai gan ar Dievu viss ir iespējams. Es sapratu, ka Dievam ir vairāk jāklausa nekā cilvēkiem, nekā baiļu balsij, kas tevī iekšā runā. Es vīram teicu: “Ja Dievs tev tā liek, tad tev tā ir jādara.” Lai gan es sapratu, ka tas būtu grūti, jo es mīlu savu vīru un šķiršanās būtu smags pārdzīvojums gan viņam, gan man. Palīdzēt vīram cietumā, palikt vienai ar bērniem, uzturēt ģimeni vienai. Mēs par visu šo situāciju ļoti lūdzām Dievu, zinājām, ka šis solījums ir jāizpilda un jānokārto attiecības ar Dievu. Kur mēs gūstam spēku to izdarīt? Attiecībās ar Dievu, lūgšanu kambarī, draudzē. Tur mēs uzvaram! Mācītājs jau ir stāstījis šo liecību, viņš kādu dienu kaut kur devās, un viņa kājas pašas sāka viņu vest uz prokuratūru. Es nezināju, ka vīrs tajā brīdī iet atzīties, viņš man neko tādu nebija teicis, viņš pat to nebija plānojis, bet tā kā mēs par to bijām daudz lūguši un man bija personīgas attiecības ar Dievu, tad, Svētā Gara pamudināta, es metos uz ceļiem un lūdzu par šo situāciju. Es burtiski redzēju, ka viņš to tagad dara. Vīrs man nebija zvanījis un teicis. To man pateica Dievs, Svētais Gars. Es izmisīgā lūgšanā nācu Dieva vaiga priekšā. Es lūdzu par to visu un raudāju par to. Vīrs atnāca mājās un priecīgs stāstīja šo liecību. Iegāja pie prokurora un atzinās visā, ko viņš bija darījis. Prokurors teica: “Uzskati, ka tev ir piedots. Cietumā tevi neliks.” Tie iesaistītie cilvēki jau bija kur nu kurais, viņiem klāt netika un tādēļ manu vīru palaida. Lūk, kā Dievs mūs pārdabiski vada! Mēs uzvaram dažādas problēmas un situācijas tad, kad mēs esam tuvās personīgās attiecībās ar Dievu. Tāpēc meklējiet Dieva vaigu, ejiet tuvās attiecībās ar Viņu.

Bībelē ir stāsts par sievieti ar nespēka garu, savilkto sievieti. Nespēka gars var būt gan fiziskas, gan garīgas problēmas. Kādas lielas grūtības, sāpes vai skumjas.

Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.” (Lūkas evaņģēlijs 13:11)

Iedomājies, astoņpadsmit gadus! Daļai no mūsu draudzes locekļiem ir ap 20 gadu, iedomājies, 18 no taviem dzīves gadiem ir nespēka gars. Šī sieviete bija savilkta. Citā tulkojumā teikts – salīkusi. Tāds nespēka gars, ka cilvēks ir salīcis. Es esmu redzējusi cilvēkus, kuri no lielām dvēseliskām skumjām vai sāpēm ir savilkti. Fiziski pat nevar atrast nekādu vainu. Bet šai sievietei bija fiziska problēma, viņa nevarēja iztaisnot savus plecus.

Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!"” (Lūkas evaņģēlijs 13:12)

Pirmais punkts, ko mēs šeit redzam – sieviete nevarēja atliekties taisni, viņa bija salīkusi. Ja tu kaut ko nevari, tas var būt jebkas, dvēseliskas skumjas, bēdas, tuvinieka zaudējums, varbūt fiziskas problēmas, slimības, kaites, arī nevarēšana un nespēšana kalpošanā, tad klausies, otrais punkts, – Jēzus tevi ierauga. Jēzus šobrīd redz, ka tev ir šī problēma. Jēzus saka, ka tev pieder uzvara, paņem šo uzvaru. Trešais punkts – Jēzus piesauc šo sievieti pie sevis. Viņš liek viņai darīt kādu konkrētu lietu. Ja tu kaut ko nespēj, Jēzus tevi ierauga un saka: “Nāc!”. Viņš liek tev kaut ko izdarīt no tavas puses, lai šī problēma atrisinātos. Tātad, ir pārdabiskais Dieva spēks, un ir tas, ko mēs kā cilvēki no savas puses izdarām. Varbūt Dievs tev liek izmainīt kādu lietu savā dzīvē, pieņemt kādus lēmumus. Ceturtais punkts – Jēzus konkrēti saka, kas tev ir jāmaina savā dzīvē. Šajā gadījumā Jēzus apliecināja, lai šī sieviete tiek svabada no savas slimības. Jēzus tev šodien saka: ”Sieva! Vīrs! Māsa! Brāli! Topi brīvs no savas slimības! No savas kaites, no savas depresijas, izmisuma. Topi brīvs no sava salīkuma! Esi brīvs!”

“Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.” (Lūkas evaņģēlijs 13:13)

Jēzus tev uzliek Savas rokas. Viņš tevi svētī, samīļo un apskauj. Jēzus tevi pieņem, tāpat kā šo sievieti. Tālāk seko risinājums, sestais punkts – sieva tapa taisna. Tiklīdz tu paklausi un ej Dieva gribā, tu esi taisns un atbrīvots. Septītais punkts – šī sieva slavē Dievu un kalpo Viņam. Tiklīdz Dievs tevi dara brīvu, kad tu nāc pie Viņa un pieņem Jēzu kā savu Kungu, ir svarīgi sākt kalpot Dievam, slavēt un pielūgt Viņu. Stāstīt citiem par Dievu, vest viņus pie Dieva. Mēs pārrunājām septiņus vārdus, tie visi bija darbības vārdi. Nevarēja, ieraudzīja, piesauca, sacīja, uzlika (rokas), iztaisnojās, slavēja (kalpoja, darīja Dieva darbu).

Kad es lasu šo Rakstu vietu, es vienmēr atceros, ko Dievs manā dzīvē ir darījis. Es jau stāstīju par dažādām garīgām lietām un problēmām. Dievs dziedināja arī manu roku. Man ilgus gadus sāpēja roka, vienkārši vienā dienā sāka sāpēt roka, pēc tam mugura, pēc tam kājas. Nespēka gars mani pārņēma. Es par to lūdzu Dievu, es tuvojos Viņam, kalpoju Dievam. Es turpināju kalpot un apliecināju savu uzvaru. Dievs mani atbrīvoja un dziedināja. Pirms tam es gāju pie ārstiem un nekas man nepalīdzēja. Kāpēc? Jo man bija nespēka gars un bija vajadzīga atbrīvošana no nespēka gara. Dievs mani pilnībā dziedināja. Jau daudzus gadus es esmu pilnīgi atbrīvota un nekāda savilkuma vairs nav, viss ir prom. Es pat staigāju savilkta, man reiba galva, es nevarēju pacelt rokas slavēšanā un nevarēju aplaudēt. Tagad, kad draudzē ir aicinājums aplaudēt Dievam, es plaudēju kā traka, es nedomāju: “Ko par mani padomās?” Man plaukstas kļūst sarkanas no aplausiem. Es vienmēr atceros, ko Dievs ir darījis manā dzīvē, es vienmēr atceros, ka Viņš mani ir atbrīvojis no nespēka gara. Tādēļ es Viņam aplaudēju no visas sirds. Jo Dievs mūs dziedina, atbrīvo, un Viņa spēkā mēs esam brīvi un dziedināti.

2. Dieva spēkā tu vari pārvarēt visas bailes, nedrošību, kaunu, kompleksus un izdarīt to, kas tev ir jāizdara. Mēs pieliekam pūles no savas puses, mēs apliecinām Rakstu vietas un darām Dieva gribu.

Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” (Pāvila 2. vēstule Timotejam 1:7)

Dievs mums dod savaldības garu un spēka garu, mīlestības garu, bet ne baiļu garu. Protams, elementāras cilvēciskas bailes ir normālas, bet Dieva spēkā mēs spējam pārvarēt šīs bailes un uzvarēt, izdarīt to, kas mums ir jādara savā personīgajā dzīvē, darbā, biznesā vai kalpošanā Dievam, piemēram, atverot vai uzceļot savu mājas grupiņu, varbūt atvedot vienu cilvēku pie Dieva, pastāstot kādam par Dievu, uzņemoties kalpošanu draudzē. Mēs varam!

Es atceros, kāds bija mans kalpošanas ceļa sākums. Man bija liela nedrošība, kompleksi un bailes. Loģiski, ka tas traucē kalpot Dievam. Es jau no pašiem pirmsākumiem biju izdomājusi, ka tīrīšu putekļus draudzē, mazgāšu glāzes, kanceli tīrīšu, bet uzstāšanās un publiska runāšana, liecības teikšana nav domāta man, jo es esmu tāds cilvēks. Protams, es to visu darīju, biju uzticīga pār mazām lietām, sāku kalpot ar mazām lietām. Lasot Bībeli, Dievs mani uzrunāja, ka man ir jādara kaut kas vairāk, jāliecina. Tuvojās evaņģelizācija, Dievs uz mani runāja, ka man ir jāstāsta sava liecība draudzes priekšā. Lūgšanu laikā es cīnījos Dievam pretī, teicu, ka neesmu tas cilvēks. Dievs taču runāja ar mani, kura to nevar izdarīt. Ko teica Dievs? “Ja jau Es ar tevi runāju, tad tu vari to izdarīt! Pārvari savas bailes, kompleksus un nedrošību!”

Skolas laikā bija kādi svētki, kuros sveica neparasto vārdu īpašniekus. Mans neparastais vārds man atnesa daudz bēdu. Es jau tā biju ar kompleksiem, bailīga, un vienmēr man visi pārjautāja: “Kā tevi sauc?” Skatījās uz mani jocīgi, un es vienmēr dabūju skaidrot, kā mani sauc. Skolā bija aptuveni trīs bērni ar neparastu vārdu. Tas nebija tā, kā tagad, kad neparasts vārds ir katram otrajam un tas ir forši. Šajos svētkos mūs sauca priekšā un deva mikrofonu pateikt kaut ko, man bija paniskas bailes, visa trīcēja. Tas pat ir izpētīts, ka vienas no lielākajām bailēm ir uzstāties auditorijas priekšā. Man bija šīs paniskās bailes, es kaut ko gribēju pateikt, bet mikrofonā mana balss izklausījās pavisam citādāk. Es sadzirdēju savu balsi un gribēju, lai zeme atverās šajā kultūras namā, lai grīda iebrūk un es pazūdu, lai mani vairs neviens neredz, bet tā nenotika. Tajā reizē man bija tāda izgāšanās, ka es nolēmu, ka uzstāšanās nav man piemērota, man tas nesanāk, es esmu citādāks cilvēks un Dievam kalpošu citādāk. Bet Dievs saka: “Nē! Tu tajā evaņģelizācijā saki savu liecību.” Tā bija briesmīga cīņa ar sevi, bet es pieņēmu lēmumu un teicu savu liecību, vienu, divas, trīs reizes. Tā bija vienkārša paklausība Dievam. Tu pārvari savu nedrošību, kaunu, kompleksus un izdari to, kas tev ir jāizdara.

Atceros, ka mums Limbažos kalpoja kāds mācītājs, un tajās svētdienās, kad mums bija vakarēdiens, tas bija mans grūtākais dievkalpojums. Tajā laikā mēs bijām kādi desmit cilvēki draudzē. Mācītājam bija īpaši klabošas kurpes, kuras ļoti skaļi varēja dzirdēt, kad viņš nāca pa parketa grīdu. Dzirdot kā viņš man tuvojas, lai pasniegtu vakarēdienam paredzēto vīnogu sulu, mani pārņēma satraukums. Man bija tik daudz kompleksu un nedrošums, ka baidījos paņemt to kausu. Un ikreiz, vakarēdienā dzerot sulu, no uztraukuma es aizrijos. Un tā bija vienmēr, es jutos neveikli un baidījos izgāzties. Daudz cilvēku baidās no tā, ka izgāzīsies. Arī inkaunterā pirms liecību sniegšanas cilvēki uztraucas par to, un es viņus mierinu: “No kā tu baidies? Nu un, ka izgāzīsies, nekas jau no tā nemainīsies!” Mēs ļoti bieži baidāmies no lietām, no kurām nebūtu jābaidās. Mēs varam pārvarēt šīs bailes, apliecinot Dieva vārdu un kalpojot cilvēkiem.

Un tev būs To Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav." (Marka evaņģēlijs 12:30-31)

Dievs mums māca mīlēt Viņu un katru cilvēku. Lai kalpotu cilvēkiem, mums ir jāpārvar savas bailes, kompleksi un nedrošība. Dieva spēkā tev pieder uzvara! Ja jau es to varēju, tad jūs katrs to vēl jo vairāk varat izdarīt bez problēmām. Tāpat cilvēks, kad atgriežas pie Dieva, grib evaņģelizēt, bet ir tik lielas bailes, ka viņam ir grūti pārvarēt sevi. Pārvari sevi, jo Dieva spēkā tu to vari, uzrunā cilvēkus un stāsti par Jēzu. Ja mūsos pukst Jēzus sirds, tad mēs gribam stāstīt par to citiem, un bieži mums traucē to darīt kompleksi vai slinkums. Pārvari savu slinkumu un stāsti cilvēkiem par Jēzu!

3. Tu vari! Tev Dieva spēkā pieder uzvara. Tu vari būt uzticams, paklausīgs Dievam un draudzei. Mums bieži ir jāuzvar savs egoisms. Bībelē ir teikts, lai mēs esam paklausīgi un padevīgi saviem vadītājiem kā tādiem, kas nes atbildību Dieva priekšā par mums.

Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā.” (Efeziešiem 5:21)

Mēs varam paklausīt arī tad, ja mums šķiet, ka mums ir taisnība, un arī tad, kad mēs nesaprotam, kāpēc mums ir jādara tā vai šitā. Bet Dieva spēkā mēs varam paklausīt, jo mums ir spēks. Ir daudz liecību, kurās cilvēki stāsta, kā ir pārvarējuši sevi un sasnieguši daudzas virsotnes gan savā personīgajā dzīvē, gan kalpošanā. Un ir ļoti daudz liecību, kad cilvēki kaut kāda sīkuma pēc nepaklausa, aiziet pazušanā un atkrīt no Dieva. Tas notiek nemanot, jo mums ir savs iekšējais lepnums un egoisms, un mēs gribam pierādīt savu taisnību. Dieva spēkā mēs varam uzvarēt arī šāda tipa problēmas savā dzīvē.

4. Tu vari pārvarēt katru krīzi, katru grūto posmu savā dzīvē Dieva spēkā. Ne vienmēr dzīvē ir labi un priecīgi brīži.

Vakar pastaigājāmies ar vīru Paradīzes kalnā Siguldā. Staigājām abi priecīgi, pārrunājot dažādas lietas. Pie kalna atrodas kapi. Ar vīru pamanījām, ka tur stāv daudz mašīnu. Nodomājām, ka, iespējams, šodien tur notiek bēres. Un tā arī bija. Man radās ļoti dziļas pārdomas. Apzinājos, ka šajā brīdī kāds priecājas, kādi precas, kādam piedzimst bērns, un viņi ir laimīgi un priecīgi, bet kādam citam tajā pašā brīdī ir skumjas, asaras, sāpes un bēdas. Mēs katrs savā dzīvē ejam kaut kādiem posmiem cauri. Es iekļāvu šo punktu, lai atgādinātu, ka tev pieder uzvara Dieva spēkā arī šajos grūtajos dzīves posmos. Man arī bijuši daudzi tādi smagi brīži dzīvē, kad ļoti daudz raudu un pārdzīvoju. Pat ir bijis tā, ka neguļu divus mēnešus ne dienā, ne naktī, jo ir tik liels grūtums un smagums, kas ir jāiznes. Tajos brīžos es meklēju Dieva spēku. Man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka es tikšu tam pāri Dieva spēkā. Grūtos brīžos var būt ne tikai emocionālas sāpes un smagums, bet arī fiziskas sāpes. Bībelē teikts, ka Dieva spēks varens parādās manā nespēkā. Cilvēki, kuri nav stipri pieķērušies Dievam, grūtos brīžos un smagos dzīves posmos iekrīt depresijā. Viņu dzīvēs atnāk tāda briesmīga slimība kā veģetatīvā distonija un dažādas citas kaites, jo nav stipras attiecības ar Dievu.

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Romiešem 8:26)

Vai tev ir bijuši tādi mirkļi dzīvē, kad Dievs palīdz lūgt un meklēt Viņu, jo pašam nav spēka to darīt? Lai kāda arī tava situācija nebūtu šodien, Dievs tev palīdzēs un izvedīs cauri šim grūtumam.

Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12:9)

Esmu piedzīvojusi to savā dzīvē, ka Dieva spēks atnāk manā nespēkā un parādās tāds risinājums, ka lēkāju aiz laimes, ka Dievs man ir palīdzējis. Dievs ir varens un Viņam visas lietas ir iespējamas. Tev pieder uzvara un tu uzvarēsi Dieva spēkā un tiksi ārā no šīs bedres un problēmas, kurā esi iesprūdis, jo ar tevi ir varens Dievs. Nav bezcerīgu situāciju, ir tikai cilvēki, kas domā bezcerīgi. Gribu parādīt tev bildīti, kur attēloti divi cilvēki vienādā situācijā. Viens no viņiem ir bēdīgs, raud un saka, ka neko vairs nevar izdarīt. Bet otrs ir apņēmības pilns un lēnām kāpj no savas bedres ārā. 


Ja tev ir varens Dievs, tad nedomā bezcerīgi, jo nav bezcerīgu situāciju. Lūdz Dievu un dari no savas puses, ko tu vari izdarīt, un tu tiksi ārā no savām problēmām. Atdod visas savas problēmas un nastas Jēzum. Nenes tās pats. Jēzus ir atnācis un nomiris par mums, lai mēs dzīvotu uzvarā.

5. Dieva spēkā tu vari un tev pieder uzvara. Tu aiziesi līdz galam ar Dievu.

Lai nonāktu debesīs, ir vajadzīga nodošanās un cenas maksāšana. Arī labos laikos pieliec visas pūles, lai neatkristu no Dieva. Arī tad, kad iet ļoti grūti, pieliec visas pūles un uzticies Viņam. Bieži vien, kad klājas labi, cilvēki domā, ka viņi paši saviem spēkiem to ir sasnieguši. Atceries, ko Dievs ir izdarījis tavā dzīvē un no kurienes Viņš tevi ir izvilcis. Viņš mūs izvelk no elles un pārceļ Sava mīļā Dēla valstībā, kur nav asaru, skumju un sāpju. Es tevi pamudinu aiziet līdz galam, jo ir daudz tādu cilvēku, kas skaisti uzsāk savu dzīvi ar Kristu un pa ceļam atkrīt. Neļauj nekam nostāties starp tevi un Dievu.

Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20)

Ir parasti sapņi un ir sapņi no Dieva. Reiz es redzēju sapni no Dieva. Tos nevar sajaukt. Redzēju, ka mēs stāvam rindā, redzēju arī vairākus cilvēkus no draudzes. Tie, kam bija caurlaide, tika debesīs. Ir svarīgi, ka tev ir šī caurlaide, ka tev ir Jēzus Kristus. Viņš ir ceļš, patiesība un dzīvība. Šeit ir vēl pēdējā bildīte, kurā parādīts, ka var būt par vēlu atgriezties pie Jēzus. Kāds varbūt domā, ka ir par jaunu. Cits pārāk aizņemts, vēlāk iemīlējies un laimīgs, nākamais ir pārāk piekusis, lai domātu par Dievu. 

 

Negaidīsim to brīdi, kad ir par vēlu. Aicinu tevi šodien pieņemt lēmumu, un tev ir šī izvēle. Mēs neesam radīti kā bezgribas cilvēki. Dievs cilvēku ir radījis ar brīvu gribu un ar brīvu izvēli. Atceros, kad biju maziņa, tajā posmā, kad vecāki man mācīja, ka jāatsakās no knupīša. Vecāki skaidroja, ka man tas knupītis nav vajadzīgs un lai metu to plītī. Es ilgi stāvēju un skatījos ugunī, bet neiemetu. Pagāja pusgads, es pati piegāju pie plīts un iemetu knupīti ugunī, un nekad vairs neesmu to prasījusi. Pati toreiz pieņēmu lēmumu un izdarīju izvēli. Šodien es aicinu tevi izdarīt savu izvēli un pieņemt lēmumu iet Dieva gribā tajā līmenī, kurā tu esi. Tev pieder uzvara Dieva spēkā un tu vari pārvarēt visas grūtības. Viņš ir tavs patvērums. Debesu Tēvs, es Tev pateicos par Tavu mīļo draudzi, par katru vienu, mans Kungs. Es Tevi lūdzu šajā brīdī, ka Tu pieskaries katram un lai katrs izdara savu izvēli un pieņem savus lēmumus, ka mēs dzīvojam uzvarā un kalpojam Tev. Un lai mēs apzināmies un saprotam, ka vislabākais, kas vien var būt, ir nodoties Tev, meklēt Tavu vaigu, mīlēt Tevi, kalpot Tev un dzīvot uzvarā un laimē kopā ar Tevi. Paldies Tev, Dievs, ka Tavā spēkā mums pieder uzvara. Mēs esam uzvarētāji, jo mums ir liels un varens Dievs. Paldies Tev, Dievs, ka katrs mēs uzvarēsim, izcīnīsim un iemantosim mūžīgo dzīvību, būsim kopā ar Tevi, meklēsim Tevi. Paldies Tev, Svētais Gars, paldies Tev, Jēzu, par Tavu dārgo upuri, jo pateicoties Tev mēs tiekam glābti. Paldies Tev, Svētais Gars, ka Tu esi šeit, ka Tu mūs samīļo, apskauj un piepildi visas mūsu vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Jēzū Kristū, mūsu Kungā. Paldies Tev, Svētais Gars!


Gannas Jencītes sprediķi “Dieva spēkā tev pieder uzvara” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments