TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei!

Publicēja 2019. gada 5. nov. 01:21Līga Paņina
Ziņas datums 05.11.19.

Man ir prieks šodien būt Dieva namā. Esi sveicināts, mans mīļais, dārgais, skaistais un īpašais Dieva bērns! Katru svētdienu ir svētki, jo mēs sanākam kopā Dieva namā, lai slavētu, pielūgtu un godinātu Dievu un stiprinātu cits citu. Mēs uzsmaidām cits citam, ja kāds raud, mēs noslaukām viņa asaras un samīļojam. Draudze – tas ir spēks! Tā ir Dieva klātbūtnes vieta. Tu ļoti labi izskaties, tu esi ļoti skaists. Dieva bērni vispār nevar būt neskaisti, jo mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, tātad radīti skaisti un gudri. Tu esi gudrs un īpašs, pat ja tu tāds nejūties, tev ir spēks no Svētā Gara un tu vari, tu esi uzvarētājs. Pilna Bībele ir ar šiem apsolījumiem. Kad mēs saslimstam vai gribās nokārt degunu, kas ir jādara? Jāmeklē zāles! Cilvēki, kuriem ir kādas slimības, ātri meklē savu zāļu skapīti un zāles. Ja tev ir kādas grūtības vai problēma, vai šķiet, ka esi vājš, tad atver Bībeli. Tajā ir daudz rakstīts par tevi, ka tu vari, tu esi uzvarētājs, veiksmīgs cilvēks, tev visas lietas ir iespējamas kopā ar Dievu, tu esi svētīts un bagāts, tava ģimene ir svētīta, tava laulība ir svētīta, tava miesa ir vesela, tavs gars ir brīvs un dziedināts, tavas atkarības ir prom. To visu apliecini, tici tam, un tu redzēsi, kā Dievs darbosies tavā dzīvē.

Šodienas svētrunas tēma – “Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei”. Dievs nekad nav gribējis, lai kāds no Viņa bērniem slimotu, Viņš nesūta slimības. Viņš grib, lai mēs dzīvotu laimīgu, uzvaru pilnu dzīvi. Dievam ir ideāls plāns mūsu dzīvei! Viņš nedara tā, ka kādam būs ideālais plāns, bet kādam nebūs ideālais plāns. Dievs katram cilvēkam ir paredzējis ideālu, īpašu un brīnišķīgu plānu viņa dzīvei. Tad, kad es pirmo reizi dzirdēju šos vārdus, ka Dievam ir brīnišķīgs plāns manai dzīvei, mani šie vārdi ļoti aizskāra. Tas bija pirms daudziem gadiem, bet es joprojām atceros to cilvēku, kurš man pateica šos vārdus, jo šie vārdi bija kā zāles, dziedinājums man, tie man deva cerību. Es tajā brīdī domāju, kāds tad varētu būt Dieva ideālais plāns manai dzīvei, jo es tad biju problēmās pāri galvai, vispār neredzēju gaismu, biju tumsā, izmisumā un depresijā, man bija nāves domas, domas par pašnāvību. Domāju, ka pašnāvību nevaru taisīt, jo tad nokļūšu ellē. Es domāju par to visu, tas bija pārņēmis mani, biju problēmās, izmisumā, vientulībā, dzīvoju smagos apstākļos. Bet es dzirdēju, ka Dievam ir brīnišķīgs, īpašs, ideāls, perfekts plāns manai dzīvei. Es neteikšu, ka es uzreiz šiem vārdiem noticēju, bet manī radās cerības stariņš, ka arī man Dievs ir sagatavojis īpašu plānu. Šodien es gribu tevi uzmundrināt un pateikt, ka Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei. Neatkarīgi no tā, kādā situācijā tu šobrīd atrodies, neatkarīgi no tā, kādās problēmās tu esi šodien. Varbūt tev šobrīd ir uzvaras laiks. Dzīve rit pa sezonām – augšā un lejā, ir problēmas, nav problēmu. Vienā sfērā ir problēmas, bet pārējās nav. Kādā brīdī visās sfērās ir problēmas, un tad ir visgrūtāk, jo ir izmisums. Bet šādos brīžos atceries, ka Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei. Viņam ir ideāls plāns arī tavai pašreizējai situācijai, kā to atrisināt, tāpēc tev ir jāiet pie Dieva, lai Viņš tev varētu palīdzēt atrisināt problēmas.

Toreiz es domāju, kāds gan ir Dieva plāns. Tad, kad es tam noticēju un pieņēmu lēmumu dzīvot Dieva perfektajā gribā, pilnībā nodoties Viņam, tad mana dzīve mainījās. Kad es pieņēmu Jēzu Kristu par savu Glābēju, tad uzreiz manā dzīvē ienāca prieks. Es iepriekš nezināju, kas ir prieks, es nezināju, ka varu priecāties, jo man nebija, par ko priecāties. Es joprojām atrados tajos pašos apstākļos, bet manī ienāca prieks un cerība. Aizgāja izmisums, nomāktība, vēlme nomirt, un atnāca prieks, miers, dziedinājums manai dvēselei. Pēc tam soli pa solim Dievs dziedināja arī visu pārējo manā dzīvē. Ja šodien tu esi problēmās, tad zini, ka Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei. Varbūt tu jau daudzus gadus esi ar Dievu, bet saproti, ka joprojām neesi Dieva ideālajā plānā. Mēs ilgu laiku varam būt ar Dievu un pilnā mērā nedarīt to, ko Dievs grib. Šodien es aicinu tevi pieņemt lēmumu ieiet laimē un pilnā mērā nodoties Viņam. Varbūt tu kādreiz esi bijis Dieva perfektajā gribā, esi skrējis Dieva sacīkstē, dzīvojis Viņa principos, bet šodien kaut kas ir novirzījies, tāpēc šodien es aicinu tevi, ka tu pieņem lēmumu atgriezties, nodoties Viņam, atcerēties laiku, kad biji ar Dievu un kalpoji uz visiem 100%.

Kādreiz man bija neārstējama slimība, un velna plāns bija, lai es nomirstu. Slimība bija pārņēmusi visu manu ķermeni. Dievam ir īpašs plāns mūsu dzīvei, bet atceries, ka arī velnam ir plāns mūsu dzīvei, un mēs esam tie, kas izdarām izvēli, kuru plānu mēs pieņemsim – Dieva plānu vai velna plānu. Mēs varam dzīvot pēc Dieva gribas vai pēc savas gribas jeb velna gribas. Kādu plānu tu pieņemsi? Pēc kādas gribas tu dzīvosi? Tam būs sekas. Ja mēs dzīvosim Dieva gribā, tam būs pozitīvas sekas, mēs būsim laimīgi, dzīvosim uzvaras pilnu dzīvi, būsim augšā, nevis lejā. Ja mēs izvēlēsimies otro plānu, velna plānu, tad būs negatīvas sekas. Lūk, kāpēc tik daudz cilvēku ir nelaimīgi, tik daudzi izdara pašnāvības, tik daudz ir ļaunuma un naida pasaulē, jo cilvēki izvēlas nedzīvot Dieva gribā, nepieņemt Dieva īpašo plānu. Kad Dievs mūs radīja mammas miesās, Viņš jau zināja visu plānu mūsu dzīvei, laimīgu plānu, uzvaras pilnas dzīves plānu, bet mēs esam tie, kuri izvēlas.

Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.” (Lūkas evaņģēlijs 13:11)

Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts par sievieti, kurai bija nespēka gars, kas bija pārņēmis viņu. Manī arī bija nespēka gars, manī bija velns, un tas bija pārņēmis mani. Viņš vēlējās mani pēc iespējas ātrāk nogalināt, iemest ellē, vienalga kādā veidā iznīcināt, vai nu caur slimību, vai pašnāvību, vai nelaimes gadījumu. Manī vienmēr bija tāda trauksmes izjūta, ka kādam kaut kas notiks, kaut kas atgadīsies, ar mani kaut kas notiks. No kurienes tas bija? No velna, no elles. Kopš esmu ar Dievu, šī trauksmes izjūta ir pazudusi, jo es zinu, ka Dievs mani sargā.

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.” (Psalms 91:10-11)

Tad, kad mēs stipri pieķeramies Dievam, pār mums ir īpaša apsardzība, mēs esam pasargāti, mēs esam ietīti Dieva mīlestības segā, mēs esam apgaroti un laimīgi. Bet tas nenozīmē, ka nebūs grūtības, jo mēs dzīvojam virs zemes, kur ir grūtības, bet Dieva spēkā mēs tās uzvarēsim, kopā ar Viņu, ja mēs iesim Viņa plānā, Viņa gribā.

Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.” (Jāņa evaņģēlijs 14:19)

“Es dzīvoju, un jums būs dzīvot” – tāds ir Dieva plāns. Dzīvot, nevis eksistēt, mocīties. Dzīvot, nevis tikai vilkt šo dzīvi un domāt, kaut ātrāk Jēzus atnāktu. Kopā ar Jēzu tu DZĪVO! Ja atnāk jauna problēma, tad tu skaties uz to, ka tā jau ir atrisināta. Tas ir kā tramplīns jaunām uzvarām, jo tu esi uzvarētājs, tu esi dzimis, lai uzvarētu – tāds ir Dieva plāns. Velna plāns – lai mēs zaudētu, lai mūs nokautu, nomaitātu.

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa evaņģēlijs 10:10)

Kāpēc zaglis nāk uz mājām? Lai zagtu, ne jau lai atnestu ko labu. Viņš nenāk, lai tev atnestu jaunu televizoru. Vai tā notiek? Zaglis atnāk, ielaužas mājās pie tavas dārgumu lādītes, kur ir gredzentiņi, un pieliek klāt vēl kādu zelta gabalu? Tā nenotiek, jo zaglis nāk, lai mūs apzagtu, nodarītu mums ļaunumu. Ko vēl dara zaglis? Ja mēs viņam ne tā pagadāmies ceļā, viņš ņem un sit pa galvu, jo viņam ir ļauns plāns. Tā arī velnam ir plāns. Pat ja mēs esam ar Dievu, ejam Viņa perfektajā gribā, dzīvojam pēc Viņa principiem un esam pilnībā nodevušies Viņam, arī tad velnam ir plāns mūsu dzīvei, jo velns ienīst cilvēku. Velna lielākā vēlme ir tāda, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk nomirst, lai tiek nokauts, iznīcināts un nokļūst ellē. Lūk, tāds ir velna uzdevums. Katram uz zemes ir savs uzdevums. Dievam ir Savs uzdevums, tev un man un katram vienam ir dots savs uzdevums. Cilvēkiem, kurus vada velns, ir savs uzdevums. Velna plāns ir nogalināt. Daudzi cilvēki nepiedzimst, jo tiek iznīcināti abortos, un tas tiek arvien vairāk popularizēts. Ir daudz gadījumu, kad zagļi nonāvē cilvēkus, kurus gribējuši aplaupīt. Jēzus ir nācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība, lai mēs dzīvotu uzvaras pilnu dzīvi. Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei! Dievs grib, lai tu dzīvotu laimīgu dzīvi, lai TEV būtu dzīvība un pārpilnība. Katram ir sagatavots plāns, mums tas ir tikai jāpieņem un jādzīvo pēc tā. Dieva plāns ir dzīvība un pārpilnība, lai mēs dzīvotu un sludinātu Tā Kunga darbus. Dieva plāns ir glābts un laimīgs tu un glābti un laimīgi cilvēki caur tevi. Tāds ir Dieva plāns mums. Šī laime nav egoistiska, šis plāns nav egoistisks. Dievs saka, lai tu aizej pie citiem un pasaki arī viņiem šo ideālo plānu, lai velns nespēj viņus nokaut, nomaitāt, nozagt un iznīcināt. Dievs ir ļoti labs, Viņā nav nekāda ļaunuma. Viņš grib ikvienam cilvēkam palīdzēt, svētīt, lai katrs dzīvotu laimīgu, piepildītu un harmonisku dzīvi, jo tāda ir Dieva griba. Velns ir absolūti slikts, viņā nav nekā laba, un viņš ienīst cilvēkus. Viņa plāns ir padarīt cilvēku nelaimīgu, iznīcināt, iemest ellē un izdarīt to pēc iespējas ātrāk. Izvēle ir mūsu rokās, kuru no plāniem izvēlēties.

Pirms kāda laika Kalifornijā gāja bojā četri jaunieši. Bija svētdienas rīts, un ģimenes tēvs uzrunāja savu dēlu: „Dēls, ejam uz baznīcu!” Kārtējo reizi viņš atgādināja dēlam, ka Dievs viņu gaida, ka Dievs viņu mīl. Dēls viņam teica: „Izbeidz, tu man esi apnicis ar savām runām par Dievu.” Viņš bija nikns, viņam bija apnikušas sarunas par Dievu: „Es dzīvoju, kā es pats gribu!” Tur jau tā lieta, ka velns apmāna cilvēkus. Mūsdienās ir populāri teikt – tā ir mana dzīve, kā gribu, tā dzīvoju, un es izvēlos dzīvot šādu dzīvi. Patiesība ir tāda, ka cilvēki ir pakļāvušies velnam un viņa plānam. Tā vairs nav viņu pašu griba, jo velns viņus ir apmuļķojis. Tētis kārtējo reizi dēlam teica par Dievu. Jaunietis izgāja uz ielas, kur viņu gaidīja draugi. Viņi iekāpa mašīnā, un aizmugurē sēdēja divas septiņpadsmit gadus jaunas meitenes. Tad tētis pēdējā brīdī piesteidzās pie mašīnas un teica: „Dēls, pagaidi minūti, vēlos par jums aizlūgt Dievu.” Dēls sacīja: „Tu tak redzi, ka mašīna jau pilna. Dievam vairs nav vietas, ja nu vienīgi bagāžniekā.” Dēls viņu izņirgāja savu draugu klātbūtnē. Visi jautri iesmējās un aiztraucās. Kāds aculiecinieks bija šokā par redzēto. Krustojumā notika sadursme, jo jaunieši nolēma pārkāpt noteikumus un braukt pie sarkanās gaismas. Kravas auto viņu mašīnu sagrieza burtiski kā autogēns, neskarts palika tikai bagāžnieks. Tā dzīvē bieži notiek, kad paši traucamies nezin kur, Dievu ignorējot un sēdinot bagāžniekā. Mēs sēdinām Dievu nevis goda vietā, nevis pirmajā vietā savā dzīvē, bet bagāžniekā. Viens ir skaidrs, Dievam neviens vietu nevar ierādīt. Dievs nevēlas vietu mūsu bagāžniekā, bet gan dzīvot mūsu sirdīs. Noliec Dievu pirmajā vietā savā dzīvē. Neizvēlies velna plānu, bet Dieva ideālo plānu savai dzīvei.

Mēs izdarām savu izvēli dzīvot ar Dievu vai dzīvot bez Dieva. Kurā vietā mēs noliekam Dievu? Tukša stikla burka simbolizē mūsu dzīvi. Kā mēs veidojam savu dzīvi? Ko mēs noliekam savas dzīves pamatā? Kuru plānu mēs izvēlamies? Vai mēs izvēlamies Dieva plānu pilnā mērā? Vai arī ejam uz kompromisiem? Kādas ir tās lietas, kas mums ir svarīgas, neskaitot Dievu? Ģimene – tā ir ļoti laba lieta, un tā ir svētība no Dieva. Kad rodas problēma? Tad, kad mēs neejam perfektajā Dieva gribā, bet augstāk par Dievu noliekam ģimeni. Jebkas, ko mēs noliekam augstāk par Dievu, rada problēmu, jo pamats vairs nav Dievs, bet gan kaut kas cits. Kas vēl aizpilda mūsu dzīvi? Hobijs – tas arī ir ļoti labi. Darbs – ļoti svarīgs, tas aizņem ļoti daudz laika no mūsu dzīves. Tā ir iekārtots, ka mums ir jāstrādā, lai mēs ēstu, apģērbtos. Kad rodas problēma? Tad, kad mēs noliekam darbu augstāk par Dievu. Tava dzīve pildās ar visām šīm lietām, un dzīvē laiks ir tik, cik ir. Mūsu sirdī ir vieta tik, cik tā ir. Izglītība? Dievs grib, lai mēs esam gudri un izglītoti Viņam par godu un kalpojam ar savām zināšanām Viņam. Kas vēl varētu traucēt veltīt laiku Dievam, atnākt uz dievkalpojumu, uz mājas grupiņu? Miegs. No rīta nāk miegs, grūti piecelties uz lūgšanu. Kas vēl varētu traucēt? Tā varētu būt arī gurķu marinēšana. Varbūt tu domā, ka kļūsi vecāks, būsi pensionārs un tev būs daudz brīva laika. Bet vai tu zināji, ka pensionāri ir vieni no aizņemtākajiem cilvēkiem? Viņi ir aizņemti ar daudz un dažādām lietām un uzskata, ka, ja tieši šovakar grupiņas laikā neiemarinēs gurķus, tie sabojāsies. Mēs atrodam daudz un dažādus attaisnojumus neizvēlēties Dievu. Piemēram, ja nestrādāsim darbā, kura dēļ netiekam uz grupiņu, tad ar mums būs beigas. Kas gan varētu notikt? Tu vienkārši nomainīsi darbu, būsi katrā dievkalpojumā un grupiņā, un ar tevi viss būs kārtībā. Velns mums melo dažādos veidos, jo viņš ir melis un melu tēvs.

“Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa evaņģēlijs 8:44)

Viņš ir slepkava. Viņā nav nekādas patiesības. Velns melo un apmāna, lai mēs dzīvotu viņa plānā. Tāda ir viņa vēlme. Vēl un vēl visādas lietas varētu aizpildīt mūsu dzīvi. Nevar taču neko pazaudēt, viss ir ļoti svarīgs, vai ne? Bet Dievu arī gribās, jo tu reiz atnāci uz draudzi un dzirdēji, ka Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei. Un tu to vēlies, tāpēc gribi arī Dievu. Kurā vietā cilvēki bieži noliek Dievu? Pēdējā! Kad visi darbi padarīti, Dievu arī vajag tam visam pa virsu. Un kas notiek? Ja piepildītās burkas augšpusē noliek Dievu, vislielāko akmeni, tad to vairs nevar aizvērt. Dzīvē nav piepildījuma, nav harmonijas. Es tev gribu pačukstēt, ka labāk lai Dievs tev ir kaut vai virspusē, nekā vispār nav. Labāk atnākt uz dievkalpojumu kaut kad, nekā neatnākt nekad. Vismaz tad tev ir iespēja dzirdēt Dieva vārdu, būt priecīgam vismaz svētdienā, kaut vai dievkalpojuma, sprediķa laikā. Bet kā būtu vislabāk darīt, kurā vietā Dievs jānoliek? Ir svarīgi nolikt Dievu pirmajā vietā, kā saka Dieva vārds:

Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:33)

Un tad visas pārējās svētības, visas svarīgās lietas tiks piemestas. Kad Dievs būs pamats, tu varēsi uz šī stingrā pamata celt pareizas attiecības laulībā, ģimenē, ar bērniem, darbavietā, izvēlēties pareizo profesiju utt. Tātad liekam Dievu pirmajā vietā, pamatā. Tālāk nāk visas tās lietas, kas mums ir svarīgas un vajadzīgas – darbs, ģimene, mazbērni un arī gurķu marinēšana. Tā mēs būvējam savu dzīvi. Kas notiek, kad noliekam Dievu kā pamatu mūsu dzīvē? Tā kļūst skaista un harmoniska, visus akmeņus var salikt burkā un kārtīgi to aiztaisīt. Nekas nav jāizslēdz no savas dzīves, viss ir skaisti, un mēs dzīvojam pareizās prioritātēs. Mums vajag Dievu pamatā, un pēc tam visu pārējo. Tad mēs dzīvojam Dieva perfektajā gribā, Viņa ideālajā plānā, un esam no sirds laimīgi un priecīgi kopā ar Viņu. Ieliec Dievu pirmajā vietā savā dzīvē. Kad esam ar Dievu, mēs esam priecīgi un laimīgi, kā Dieva vārds saka:

“Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalms 23:4)

Pat tad, ja neesam ar Dievu un labi izskatāmies, tad grēku smagums tomēr mūs spiež pie zemes. Un izvēli izdarām mēs paši. Dievs mūs ir radījis īpašus un brīnišķīgus, cilvēks ir unikāls, brīnums. Dievs jau tad, kad mūs radīja mammas miesās, ielika mūsu sirdī tādu vietu, kas ir paredzēta tikai Dievam. Tāpat kā puzles gabaliņš der tikai konkrētai vietai, mūsu sirdī ir vieta Dievam. Kamēr šo vietu neaizņem pareizais puzles gabals, kas ir Dievs, tikmēr cilvēks nevar būt patiesi laimīgs. Pat ja cilvēks apgalvo, ka Dievs viņam nav vajadzīgs, velns viņu ir apmuļķojis, viņam tomēr vajag Dievu. Pagājušajā svētdienā video liecībā kāda māsa liecināja, ka agrāk uzskatīja, ka viņai Dievu nevajag, ka viņas dzīvē viss ir kārtībā. Viņa domāja, ka mammai ir problēmas, un viņai vajag Dievu, jo vīrs aizgājis, ir depresija. Tikai tad, kad mammas mudināta aizgāja uz dievkalpojumu, esot Dieva klātbūtnes atmosfērā, viņa saprata, ka patiesībā viņai ir daudz problēmu un atkarību un ir nepieciešama brīvība. Dievs viņai palīdzēja. Ja cilvēki tev saka, ka viņiem Dievs nav vajadzīgs, vienalga turpini strādāt ar viņiem, jo viņiem ir vajadzīgs Dievs. Vienkārši viņi paši to nezina. Tad, kad viņi paši atnāks pie Dieva, tad to sapratīs, kā minētā māsa liecināja, ka Dievs viņu atbrīvoja no atkarībām, bailēm un tukšuma sajūtas. Dievs ir tas, kas aizpilda tukšumu un paņem prom bailes. Bībelē teikts, ka Dievs pat zina, cik mums matu uz galvas. Dievs jau zināja visas mūsu mūža dienas, kad mums nebija vēl nevienas.

“Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2)

“Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.” (Psalms 139:13)

Tu esi Dieva darbs. Katrs cilvēks ir Dieva roku darbs. Dievs katru no mums ir radījis un veidojis. Neviens vēl neredzēja tevi, kad tu biji mammas puncī, bet Dievs jau tad zināja, kāds tev būs dzimums, kāda matu, acu krāsa, vai būsi apaļīgāks, vai kalsnāks, smalkiem matiem vai rupjiem matiem, kādiem pirksti, nagiem, un tieši tur Dievs mūs veidoja un sagatavoja mums plānu.

“Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums!” (Psalms 139:16-17)

Dievs ir labs! Bībelē teikts, ka Dievs mūs radījis pēc Sava tēla un līdzības sadraudzībai ar Sevi. Dieva plāns ir glābts un laimīgs es un glābti un laimīgi cilvēki caur mani. Dievs mums grib tikai un vienīgi labu. Dievs mūs pārdabiski sargā, kad ejam Viņa gribā un plānā.

Lai mēs dzīvotu Dieva ideālajā gribā, mums jāievēro kādi noteikumi.

1)    Jāpieņem Jēzus Kristus savā dzīvē. Tad mēs atzīstam, ka Viņš ir vienīgais Glābējs un grēku Izpircējs.

“Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.”” (Jāņa evaņģēlijs 14:6)

Kā mēs tiekam pie Tēva? Kā mēs varam būt glābti? Tikai caur Jēzu. Tikai viens ceļš – Jēzus nāve un augšāmcelšanās. Jēzus Kristus ir vienīgais grēku Izpircējs. Nav cita – ne Buda, ne Allāhs, ne kāds cits Dievs. Tikai Jēzus asinis glābj. Jēzus asinīm ir spēks izdzēst mūsu grēkus, izmainīt mūs, šķīstīt, tīrīt mūs un pagriezt mūsu dzīves pretējā virzienā, prom no pazušanas un elles. Tikai Kristus upuris spēj glābt no mūžīgas pazušanas ellē. Jēzus atnāca virs zemes un samaksāja pilnu cenu par katru cilvēku, Viņš atdeva Savu dzīvību, lai mēs dzīvotu, lai mēs būtu laimīgi. Viņš izlēja Savas dārgās asinis, augšāmcēlās, ir dzīvs un paņem mūsu grēkus prom tad, kad mēs nākam pie Viņa un atzīstam, ka Viņš ir vienīgais grēku Izpircējs. Kaut arī tu vēl neesi pilnīgs, Dievs pieņem tevi tādu, kāds esi, jo Viņš redz, ka tu vēlies mainīties un centies iet Viņa gribā.

“[..] Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6)

Tici, ka Dievs ir, un pieņem Viņa īpašo plānu savai dzīvei, un esi laimīgs. Anekdote: Kad Pēterītis uzzināja, ka bērni rodas kāpostos, viņš ar aizdomām sāka skatīties uz kāpostu tīteņiem. Pēterītis domāja, ka bērni rodas tā. Anniņa varbūt teiks, ka māmiņa ar tēti nopirka brālīti veikalā pāri ielai vai arī kādā īpašā veikalā Anglijā. Cits bērns domā, ka ticis atrasts kāpostos, cits domā, ka stārķis lidoja gar māju un iemeta viņu caur skursteni. Tātad bērni dažādi domā par to, kā viņi rodas. Mūsdienās ir daudz bērnu, kuri zina patiesību par to, kā viņi rodas. Ir tikai viena patiesība, kā rodas bērni. Arī Jēzus ir vienīgā patiesība. Pat ja citi domā vai saka citādāk, pierāda citas teorijas, tomēr Dieva vārds saka, ka Viņš ir vienīgā patiesība, vienīgais ceļš, un tikai caur Viņu mēs nokļūstam dzīvībā.

2)    Lai atnāktu pie Jēzus, mums jāzina ceļš, kā tur nokļūt. Jābūt kādam, kas atved pie Dieva.

Mēs ar vīru bijām kalnos Grieķijā, Vikas aizā, kas ir dziļākā aiza Eiropā (915 m), pie maza ciematiņa Monodendri. Tur mēs apmetāmies mājiņā, no kuras bija redzams ļoti skaists skats uz kalniem. Visu dienu gājām un redzējām tik skaistus skatus, ka nepārtraukti priecājāmies. Skati bija tik skaisti, ka visu laiku gribējās fotografēt. Pēc tam, skatoties bildes, bija jāsecina, ka tajās šo skaistumu īsti nevar redzēt. Visu dienu gājām smagu maršrutu pa kalniem, lejām, gravām, pa akmeņiem un izžuvušas upes gultni. Slodze bija liela. Saprotams, ka upe bija izžuvusi un ūdens nebija. Bija karsts, sutīgs, jo negaiss nāca virsū, visas drēbes bija slapjas no sviedriem, nebija kur noskaloties. Kad iegājām aizā, sāka krēslot un bija jāpaspēj tikt atpakaļ augšā. Gājām un dzirdējām reālas ūdens avota skaņas. Nevarējām atrast avotu, līdz uzkāpām augstāk un pa gabalu ieraudzījām, ka lejā bija zils, skaists, dzidrs kalnu avots. Domājām iet uz turieni, jo tā bija vienīgā ūdens krātuve visas dienas garumā. Gājām un sapratām, ka attālināmi un ūdens pleķītis lejā kļūst arvien mazāks, skaņa arvien klusāka. Neatraduši avotu, mēs uzkāpām virsotnē. Šajā dienā mums bija plāns uzkāpt vēl vienā virsotnē un domājām, ka tur noteikti būs pa ceļam redzētais kalnu avots, un mēs sapņojām, kā tur peldēsimies, veldzēsimies, dzersim, cik laiks atļaus, jo līdz tumsai noteikti bija jāpaspēj atpakaļ. Kad kalnos iestājas tumsa, pilnīgi neko nevar redzēt, ir pilnīgi melna nakts. Mums bija jāsteidzas, arī negaiss nāca virsū, lietus jau sāka pilināt, bet mums bija plāns paspēt uz otru virsotni. Tomēr visvairāk mums gribējās atrast avotu. Pa ceļam kādā atpūtas vietā sastapām dažus cilvēkus ar gidu. Ejot garām, vīrs angliski sāka teikt, ka mēs dosimies uz konkrēto virsotni. Gids jautāja, vai mēs zinām, kur atrodas avots. Tā kā mēs to nezinājām, gids uzreiz atvēra savu karti un izskaidroja mums ceļu uz to. Izrādījās, ka avots nav norādīts nevienā tūristu kartē vai ceļvedī, un tas nebija pa ceļam mūsu ieplānotajā maršrutā. Bija speciāli jāiet cits maršruts, ko mēs paši nekādā ziņā nebūtu atraduši. Ko es ar to gribu pateikt? Ja mums gids nepalīdzētu, mēs neatrastu ceļu uz avotu un nedabūtu veldzēties. Ja mēs neparādām cilvēkiem ceļu pie Dzīvības avota, pie Dieva, viņi nevar to atrast. Viņiem ir vajadzīgs kāds, kurš pasaka, ka Jēzus ir vienīgais Glābējs. Viņš dod tādu ūdeni, no kura neslāpst, atnāk piepildījuma un pārpilnības sajūta. Tu esi gids, kurš ved cilvēkus pie Kristus. Kurš pats ir glābts un laimīgs, glābj un dara laimīgus arī citus cilvēkus. Uz avotu ir jāatrod pareizais ceļš. Tur nevar aiziet pa jebkuru ceļu, tikai pa vienu ceļu. Jēzus ir pareizais un vienīgais ceļš. Bieži vien cilvēki iet apkārt Jēzum un nenāk tieši pie Viņa. Tādēļ mēs esam gidi, kuri palīdz cilvēkiem atrast ceļu pie Jēzus. Mēs esam evaņģēlisti, kuri stāsta cilvēkiem par Dievu, kuri kalpo un mīl cilvēkus.

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

Žēlastībā mēs esam glābti. Dieva žēlastība ir jāaiznes un jāpastāsta arī citiem, lai arī viņi par to uzzina. Cik mēs bijām priecīgi, kad atradām pareizo ceļu uz avotu! Mēs bijām tik pateicīgi, ka svešais gids mums pateica, kur jāiet, mēs paši to neatrastu un būtu ļoti bēdīgi, jo mums visvairāk gribējās atrast tieši dzidro kalnu avotu. Cilvēki visvairāk slāpst pēc Dieva. Viņi grib atrast dzīvības avotu, bet mums viņi ir jāpieved pie tā. Kad mēs nokļuvām pie avota, mēs bijām ļoti laimīgi. Mēs peldējāmies, tur bija dzidrs, tīrs ūdens, un beidzot varējām atveldzēties. Dievs ir kā dzidrs, tīrs, skaists, īpašs un veldzējošs avots. Dievā mēs atspirgstam un atveldzējamies. Dievā mēs gūstam jaunu spēku iet tālāk pa kalniem un lejām, meklēt jaunas virsotnes, iet uzvaras gājienā. Dievs mums dod spēku un atspirdzinājumu.

3)    Mums ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu. Tā ir lūgšana un Bībeles lasīšana.

Kad tu lasi Bībeli, Dievs runā uz tevi. Kad tu lūdz, tu runā ar Viņu. Tāpat kā divi cilvēki nevar izveidot attiecības, ja viņi nesarunājas savā starpā, ja viens runā un otrs tikai klausās. Dievs ir persona, un mums attiecības ar Viņu ir jāveido. Mums ir jāpavada laiks kopā ar Viņu. Bībele ir dzīvības grāmata. Bībele maina cilvēku dzīves, tas ir dzīvais vārds.

“Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”” (Mateja evaņģēlijs 4:4)

Bībele ir vispopulārākā grāmata. Bībele, kurā ir bauslis: Tev nebūs zagt, ir visvairāk zagtā grāmata pasaulē. Tā ir visiekārojamākā grāmata, un tā arī atrodama Ginesa rekordu grāmatā. Bībele ir iespiesta 6 miljardos eksemplāru. Bībeles autors ir Dievs. Mēs lasām Bībeli un dzirdam Dievu. Viņš runā uz mums caur šiem vārdiem. Atverot Bībeli, kura nav parasta grāmata, mēs uzsūcam dzīvības vārdus. Tu tos lasi, un tie kļūst dzīvi tieši tev un tavai situācijai.

“Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (Salamana pamācības 4:22)

Bībele ir zāles, kas dziedina mūs pilnā mērā. Visu mūsu garu, dvēseli un miesu.

Kāda meitene man uzrakstīja vēstuli: “Šīs pēdējās nedēļas darbā bija ļoti grūtas, daudz darba. Protams, tas nav attaisnojums, bet divas dienas es izlaidu lūgšanas un Bībeles lasīšanu. Es katru rītu nogulēju, piecēlos pēdējā brīdī.” Vai tev arī ir bijušas šādas situācijas? Es domāju, ka katram tādas ir bijušas. “Ar katru dienu es paliku pūcīgāka un noslēgtāka, ar nevienu nerunāju. Strādāju tikai savu darbu. Es biju tāda, kāda biju pirms ienākšanas draudzē.” Iedomājies, kas notiek, kad tu tikai divas dienas neesi lūdzis Dievu. “Tikai divas dienas, bet atgriežas atpakaļ vecie ieradumi.” Kāpēc? Tāpēc, ka velns momentā piedāvā savu plānu nokaut, nozagt, nomaitāt, melot. Tu kļūsti tāds, kāds tu biji bez Dieva, niecīgs, nevarošs, tu jūties noslēgts un kails. Šī meitene ir ļoti stipra, daudz dzīvē sasniegusi, viņa ir atvērusi savu biznesu. Viņa gan nedzīvo Latvijā, vienkārši ir mums labs draugs. Viņai nav alkohola atkarības vai kādas citas ārēji redzamas atkarības, ārēji viņa ir ļoti skaista, sakopta, pieklājīga, viņai viss dzīvē ir normāli, bet kas notiek cilvēka sirdī? Viņa jutās noslēgta un kaila. “Es jutu, ka mana stiprā aizmugure ir pazudusi.” Dievs ir mūsu stiprais plecs, stiprā aizmugure. “Mans Tētiņš bija sadusmojies.” Tētiņš bija bēdīgs, ka meitiņa neatnāca pie Viņa parunāties. “Es lūdzu Dievam piedošanu, jo nekad negribu atkal tā sajusties. Tas bija pretīgi. Man pat darbā aizrādīja, ka es vairs nesmaidu. Biju noslēgta, bez enerģijas. Darbā sākās milzīgas problēmas tikai tādēļ, ka nebiju savā lūgšanu kambarī kopā ar savu Tētiņu.” Tas vēlreiz pierāda to, cik niecīgi esam bez Dieva, Viņa mīlestības un vadības. Mums ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu, lai mēs dzīvotu Viņa ideālajā gribā.

Manas acis mostas agri, vēl pirms sardzes maiņas, lai pārdomātu Tavus vārdus” (Psalms 119:148 )

“Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.“ (Mateja evaņģēlijs 7:7)

Tad, kad mēs lūdzam, mums tiek dots. Tāpēc ir vajadzīga lūgšana un Bībeles lasīšana. Jālūdz mums ir ne tikai tad, kad ir problēmas, bet regulāri, ik dienas. Lūgšana maina cilvēku, zemi un valsti. Jongi Čo sievas māte savā laikā viņu modināja katru rītu 5.00, lai Jongi Čo, kurš šobrīd ir mācītājs vienā no lielākajām draudzēm pasaulē, lūgtu par savu zemi, Dienvidkoreju. Viņi ziemā devās kalnos, maksāja cenu, klāja jakas zemē un aukstumā, stundām ilgi uz ceļiem lūdza Dievu. Viņi strādāja un lūdza, un caur to atnāca izmaiņas viņu zemē. Dienvidkoreja uzplauka, un viss izmainījās, ekonomika uzplauka. Tas var šķist neiespējami, bet, kad Dieva cilvēki strādā un iet ideālajā plānā, kad viņi paši ir laimīgi un glābti, kad citus ved glābšanā un lūdz, tad viss izmainās.

4)    Mums ir vajadzīga draudze un mājas grupiņa. Tā ir komanda.

“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.”” (Mateja evaņģēlijs 16:18 )

Stipru draudzi elles vārti nevar uzvarēt. Visiem kopā esot draudzē, nevis pa vienam, pārdabiski darbojas Dievs, mēs cits citu stiprinām, dzirdam Dieva vārdu un augam. Es bieži esmu dzirdējusi, ka cilvēki saka: “Kad būšu atmetis smēķēšanu, tad es nākšu uz dievkalpojumiem, jo tāds nesvēts un netīrs nevaru nākt.” Nē! Mums ir jānāk tādiem, kādi mēs esam. Jo veseliem ārstu nevajag, bet slimiem, saka Dieva vārds. Kad mēs nākam Dieva namā un Dieva vaiga priekšā, tad mēs kļūstam brīvi, un problēmas sāk risināties. Grēks tevi atturēs no Bībeles vai Bībele tevi atturēs no grēka? Tāpēc ir svarīgi lasīt Bībeli un būt draudzē. Tikai tādā veidā mēs varam būt brīvi no lietām, kas mums traucē pilnā mērā būt ar Dievu. Tikai Dieva namā un Viņa klātbūtnē lietas sāk risināties. Paši mēs nespējam izmainīties. Ja jau cilvēks pats visu spētu savā spēkā, tad nebūtu vajadzīgs Dievs. Cilvēks nespēj sevi izglābt, saviem spēkiem cilvēkam nav iespējams nonākt debesīs.

5)    Mums ir vajadzīga kalpošana un evaņģelizācija.

Mums ir jākalpo, jābūt evaņģēlistiem, tiem, kuri ved cilvēkus pie Dieva. Mums ir jābūt gaismai. Paši esam glābti un laimīgi un palīdzam citiem kļūt glābtiem un laimīgiem. Mums ir jāuzņemas jebkāda kalpošana draudzē, lai nestu godu Dievam un lai Debesu valstība ietu plašumā. Kāpēc mums ir jāevaņģelizē? Tāpēc ka stundas laikā nomirst 6000 cilvēku. Cik no viņiem nonāk debesīs? Turpmākajās 24 stundās 144 000 cilvēku aizies vai nu uz elli, vai uz debesīm. Dieva vārds mums māca mīlēt Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu.

“Otrs ir šis: tev būs mīlēt savu tuvāku kā sevi pašu; cita lielāka baušļa par šiem nav.” (Marka evaņģēlijs 12:31)

Svarīgi sākt kalpot Dievam uzreiz, tiklīdz pieņemam Jēzu. Citreiz cilvēki saka, ka nav beiguši Bībeles skolu vai vēl cīnās ar atkarībām, bet tas nav svarīgi. To, kas tev ir, dod citiem. Tad, kad tu dosi citiem, atnāks svētība tavā dzīvē. Dodot citiem, mēs paši saņemam.

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūkas evaņģēlijs 6:38 )

Tad, kad mēs evaņģelizējam, mēs paši saņemam un atnāk prieks. Mēs priecājamies, ka esam paklausījuši Dievam un varējuši būt gaisma cilvēkiem, ka esam varējuši vest cilvēkus pie Dieva. Svarīgi ir kaut vai tikai pastāstīt cilvēkiem par Dievu, pat ja viņi atraida un ir dusmīgi, un mums atnāk svētība. Tu nekad nevari zināt par cilvēku, kuru tu uzrunā, kas viņš būs rītdien. Varbūt caur tevi šis cilvēks būs liels kalpotājs vai evaņģēlists. Pats svarīgākais, ka tu esi sludinājis evaņģēliju un esi pastāstījis viņam par Dievu. Viņam ir dota iespēja izvēlēties mūžīgo dzīvību. Cilvēki grib Dievu, bet viņiem vajag parādīt ceļu pie Viņa. Viņiem vajag iedot atslēgas, izstāstīt, parādīt.

“Atgriezies savās mājās un izstāsti, ko Dievs tev ir darījis." Un viņš nogāja un pasludināja visā pilsētā, ko Jēzus tam bija darījis.” (Lūkas evaņģēlijs 8:39)

Jēzus darīja brīvu apsēsto, Viņš dziedināja viņu. Šis cilvēks staigāja pa kapiem un darīja sev pāri. Ko Jēzus lika viņam darīt? Uzreiz pēc atbrīvošanas iet un kalpot. Negaidi, kad pabeigsi Bībeles vai līderu skolu, negaidi, kad atbrīvosies no atkarībām vai nopelnīsi pirmo miljonu. Dievam mēs varam kalpot uzreiz. Tā ir milzīga privilēģija, ka mēs varam kalpot Dievam. Protams, mums ir jācenšas dzīvot svētu dzīvi, mēs pieliekam visas pūles, lai dzīvotu tā, kā Dievs grib, lai mēs tuvotos un nodotos Viņam.

“Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu.” (Ebrejiem 12:14)

Protams, katrs tajā līmenī, kurā mēs esam. Mēs vēlamies soli pa solim būt līdzīgāki Kristum. Mēs pieliekam visas pūles, lai visās jomās aizvērtu durvis velnam un pieņemtu Dieva plānu.

6)    Mums ir jāturpina dzīvot Dieva gribā. Jāturpina iet uz priekšu, neapstāties, neatslābt, nodoties, neļaut velnam sevi izšaubīt.

“Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:13)

Tas ir lēmums, vienmēr nolikt Dievu pirmajā vietā. Maksāt cenu par to, lai būtu ar Dievu. Ir cilvēki, kuri saprot, ka viņiem vajag Dievu, bet viņi negrib maksāt cenu. Reiz kāds cilvēks man teica: “Es varbūt gribētu iet uz grupiņu, bet pēc darba esmu noguris, gribas atpūsties.” Cilvēki negrib piepūlēties, lai saņemtu mūžīgo balvu – Debesu valstību, lai tiktu brīvi no savām atkarībām. Bet ir jāpieliek pūles, un cena būs jāmaksā jebkurā gadījumā. Mēs maksājam cenu arī tad, ja neesam ar Dievu, ar savu nelaimīgo dzīvi.

7)    Mēs baudām Dieva svētības un privilēģijas. Kad mēs esam Dieva ideālajā plānā, tad mēs esam laimīgi un uzvarētāji.

“Mans stiprums, uz Tevi es gaidu, jo Dievs ir mana stiprā pils.” (Psalms 59:10)

“Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.” (Psalms 18:3)

Izvēlies Dievu par savu stipro Palīgu, Vairogu, Dziedinātāju, Laimes Nesēju! Noliec Viņu pirmajā vietā un dzīvo Dieva svētībās. Dzīvo uzvarā, esi svētīts un laimīgs. Tad Dieva pārdabiskie brīnumi sāks notikt mūsu un citu cilvēku dzīvēs. Atnāks pārdabisks miers, prieks, laime. Mēs uzvaram ienaidniekus Dieva spēkā, kopā ar Viņu, un atnāk ticība, tā kļūst augoša. Mēs zinām daudz liecību, mums katram ir sava liecība, kā brīnumi sāka notikt mūsu dzīvēs, kad meklējām Viņa vaigu. Es aicinu tevi nodoties Viņam.

Reiz es evaņģelizēju kādu taksistu. Braucot ar taksi, es viņam sāku stāstīt par Dievu. Viņš bija tāds spītīgs taksists, viņš jau mani bija aizvedis uz galapunktu, bet es jutu, ka viņš grib runāties, un tā mēs norunājām 40 minūtes, es viņam par Jēzu, viņš man savas teorijas. Es viņam stāstīju, kāds Dievam ir brīnišķīgs plāns viņa dzīvei, bet viņš apgalvoja, ka viņam dzīvē viss ir labi. Es teicu, ka nevar būt, jo viņa dzīvē nav Dievs, viņš aizies uz elli. Viņš sāka aizdomāties. Gudrs cilvēks, dzīvē visu sasniedzis, viss viņam bija. Beigās viņš man atklājās un teica, ka tomēr viena problēma viņam esot, viņš nekādi nespēj piedot savai māsai un tēvam. Es teicu, ka viņam vajag uz inkaunteru, stāstīju, kā velns dzīvo cilvēkos, kā velns realizē savu plānu cilvēkos. Es redzēju, ka viņš kļūst aizvien domīgāks un bailīgāks. Cilvēkiem vajag Dievu, pat ja viņi strīdās pretī. Piedāvā viņiem, stāsti viņiem, un viņi visu mūžu to atcerēsies. Pasaki mājaslapas adresi, pastāsti, ka viņam ir iespēja nākt pie Dieva. Ir daudz tādu stiprā dzimuma pārstāvju, kuri domā, ka paši visu var un ir stipri. Viņiem ir ļoti grūti atzīt, ka viņiem vajag Dievu. Šis puisis teica: “Katrs pats sēž pie savas dzīves stūres. Redz, es esmu taksists, es vedu citus.” Es saku: “Tieši tā! Arī tu sēdi pie savas dzīves stūres, un tu izvēlies, vai tu brauc uz debesīm, vai elli. Kur dodas tavs auto, to izvēlies tu pats.” Mēs paši nosakām to, kur dodamies, Dievs nevar mūsu vietā izdarīt šo izvēli, tas ir jāizdara mums pašiem. Nebūsim spītīgi, pieņemsim pareizos lēmumus. Auto navigācijas sistēmai Waze ir svarīgi uzreiz braukt pa pareizo ceļu. Kā ir, kad tu sāc maldīties? Ir grūti atkal atrast pareizo ceļu. Kāpēc mēs cilvēki reizēm esam tik spītīgi? Mēs gribam iziet visādus līkločus. Dieva ceļš iet uz vienu pusi, bet mēs gribam uz otru. Mēs paši uztaisām sev problēmas, lai neietu pa Dieva ceļu. Pirmā lielākā problēma ir tad, kad Dievu nenoliekam pirmajā vietā savā dzīvē, ja nepieņemam Viņa īpašo, ideālo plānu. Tāpēc es aicinu tevi izvēlēties.

“Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakāļi, tur augs zāle un niedres.” (Jesajas grāmata 35:7)

Mēs kļūstam par ūdens avotu, kad pieņemam Dieva plānu, un tad mēs vairs neesam sakaltusi zeme, izmisušais cilvēks bez Dieva. Kopā ar Dievu mēs varam visu, mēs uzvaram. Šodien tu esi tas, kurš pieņem lēmumu būt ar Dievu, nodoties Viņam, atvērties Viņam vai nē. Paldies Tev, Debesu Tēvs, ka Tu mūs ved, ka Tu mūs cel, ka Tu mums stāsti un rādi Savu plānu. Paldies, ka Tev ir īpašs, brīnišķīgs, ideāls plāns mūsu katra dzīvei. Es lūdzu, Tēvs, svētī katru vienu, ka mēs pieņemam Tavu plānu, ka mēs dzīvojam Tavā gribā visas sava mūža dienas, ka mēs esam kopā ar Tevi debesīs, ka mēs gribam būt glābti un laimīgi vienmēr, ka mēs gribam glābt un darīt laimīgus arī citus. Pateicos Tev! Paldies Tev, Jēzu, Tu esi vienīgais Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Jēzus Vārdā! Izvēlies Dievu! Izvēlies Viņa ideālo plāno, nevis gandrīz ideālo, bet ideālo.

Gannas Jencītes sprediķi “Dievam ir ideāls plāns tavai dzīvei” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments