TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Deviņi Gara augļi un deviņas Gara dāvanas

Publicēja 2021. gada 1. jūn. 12:02Līga Paņina   [ atjaunināja Laura Gruševa 2021. gada 1. jūn. 13:13 ]
Ziņas datums 01.06.21.

Šodien es turpināšu tēmu, kuru iesāku pagājušajā svētdienā, kad mācījāmies par Svētā Gara kristībām. Mēs iemācījāmies, ka ir divi atšķirīgi piedzīvojumi. Pirmais piedzīvojums ir, kad cilvēks pieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju. Tajā brīdī Svētais Gars iemājo cilvēkā. Kristus iemājo tevī, un tevī parādās Gara augļi. Pavisam ir deviņi Gara augļi, un par tiem mēs šodien mācīsimies. Otrs piedzīvojums ir Svētā Gara saņemšana, kuru Dievs izlēja piecdesmit dienas pēc Kristus augšāmcelšanās, piecdesmit dienas pēc Pasā svētkiem. Izlejot no Sava Gara, Dievs piešķīra spēku, kas paredzēts tikai un vienīgi kalpošanai. Tātad, piedzimstot no augšas, pirmajā Svētā Gara saņemšanas brīdī mēs iegūstam Gara augļus un visu, kas nepieciešams, lai dzīvotu uzvaras pilnu dzīvi un nonāktu Debesīs, taču Vasarsvētku spēks, ko piešķir Kristus ar līdzejošu zīmi runāšanu mēlēs, ir spēks tikai un vienīgi tam, lai mēs vēl efektīvāk izpildītu Dieva lielo pavēli, un tam nav nekā kopīga ar jaunpiedzimšanu. Ir viens Gars, bet dažādas izpausmes: Svētā Gara iemājošana tevī (jaunpiedzimšana) un brīdis, kad Dievs piešķir svaidījumu, un tevī sāk parādīties pārdabiskas Gara dāvanas, kuras, tāpat kā Gara augļi, arī ir deviņas.

Šodien es atraisu Gara dāvanas draudzē “Kristus Pasaulei”! Dievs ir ļoti interesants. Pagājušās nedēļas dievkalpojuma lūgšanu laikā es nedaudz aprunājos ar Dievu, un Viņš mani uzrunāja. Es teicu Dievam: “Cilvēki jau visu dzirdēja. Viņi zina, kas ir Gara dāvanas, viņiem tās ir. Lai lieto tās!” Dievs man atbildēja: “Kamēr tu nepateiksi par šīm dāvanām un tās neatraisīsi, tikmēr nebūs vai nebūs tādā mērā, kādā Es vēlētos, lai šie cilvēki tās lietotu.” Dievs vēlas, lai es to izsaku. Dievs vēlas, lai tu izsaki, to, ko vēlies redzēt savā dzīvē. Izrunā to! Dievs teica: “Lai top!” Un tapa. Tāpēc es saku gan tagad, gan atkārtošu to svētrunas noslēgumā: no šīs dienas es atraisu Gara dāvanas draudzē! Gara dāvanas nav izpriecām. Tas ir kalpošanai – lai glābtu cilvēkus, celtu draudzi, celtu Dieva valstību. No šīs dienas Gara dāvanas sāks spilgtāk un efektīvāk darboties tavā kalpošanā. Šodien daži no jums burtiski uzsprāgs. Es nerunāju par dinamītu vai atombumbām. Es runāju par garīgu eksploziju. Tevi nevajadzēs pamudināt. Tev nebūs nepieciešama nekāda motivācija no ārpuses. Tas būs tevī. Tas atraisīsies, un tava kalpošana būs efektīvāka nekā līdz šim. Āmen!

DEVIŅI SVĒTĀ GARA AUGĻI

Deviņi Gara augļi ir mūsos no tā brīža, kad mēs pieņēmam Jēzu Kristu par savu Glābēju. Kristus, Svētais Gars, mājo tevī, un Viņa būtība sāk tevī izpausties.

Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Galatiešiem 5:22)

1. Mīlestība.

Pirmais un svarīgākais Gara auglis, kurš ir tevī – mīlestība. Ļauj tam darboties! Ļauj Gara augļiem savā dzīvē izpausties! Lieto tos! Domā par sevi tā, kā māca Dieva vārds. Domā par sevi kā par tādu, kuram piemīt šie Gara augļi, un tev patiesībā tie arī piemīt, bet ir jānojauc dažādas prāta robežas un emocionālas barjeras, lai Gara auglis spētu pilnā mērā parādīties tavā dzīvē. Gara dāvanas runā par kalpošanu, taču Gara augļi runā par elementāru kristīgu dzīvi. Kā jau iepriekš minēju, pirmais un būtiskākais Gara auglis ir mīlestība.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Dievs ir tik ļoti mīlējis pasauli, ka uzupurējās citu labā – Viņu apmēdīja, apspļaudīja, vajāja un nicināja. Dievs upurējās visu cilvēku labā, arī Savu mācekļu labā, kuri viņu nodeva. Viņš spēja neatriebties. Dievs upurējās, un tā ir mīlestība, tā ir tiekšanās pēc citu cilvēku labuma bez pašlabuma motīva. Tā ir agape mīlestība, kas ir, pirmkārt, balstīta uz lēmumiem. Tā nav emocionāls stāvoklis, bet lēmums. Mīlestība otram ļaunu nedara. Mīlestība ir baušļu kopsavilkums. Pirmie četri Dieva baušļi runā par mīlestību pret Dievu, bet pārējie seši runā par mīlestību pret cilvēku. Mīlestība pret Dievu un cilvēkiem ir izmērāma. Cilvēki ik dienas lieto frāzi ‘es mīlu’. Parādi šo mīlestību! Mīlestība ir izmērāma darbos. Ja mēs saucam sevi par kristiešiem, bet neejam pie pazudušajiem, ir velti just, ka tu mīli Dievu un cilvēkus, jo pats būtiskākais, pats svarīgākais, ko vēlas Dievs, kas vajadzīgs pasaulei, ir Kristus. Dieva vārds saka: “Svētīgas un tīkamas ir to kājas, kas pauž labo vēsti!” Nav nekā svarīgāka, kā mums pašiem mīlēt Dievu un iepazīstināt cilvēkus ar Viņu. Lūk, mīlestība! Vai mēs kā draudze mīlam Dievu? Vai mēs kā draudze mīlam citas draudzes? Mums citos patīk atrast arī kādus trūkumus. Bet vai mēs mīlam šos cilvēkus? Tev nav jādomā par to, vai tu jūti mīlestību pret citām draudzēm vai kristiešiem kā tādiem un Latviju, vai nejūti. Lūk, kāds piemērs. Pagājušā gada rudenī bija Tautas lūgšanu sapulce, kas no mūsu draudzes prasīja ļoti lielu finansiālu ieguldījumu un smagu darbu. Jūs strādājāt, kalpojāt un ziedojāt desmitiem tūkstošu eiro. Laiks, pūles, pretestības izturēšana – to visu mēs maksājām. Kam mums to vajag? Kāpēc tev to vajag? Vai tev nav ko darīt? Bet tu to darīji! Mēs to darījām! Mēs ieguldījām Latvijā un citās draudzēs. Mēs izdarījām to, ko citi neuzņēmās izdarīt. Tā ir mīlestība, kuru var izmērīt. Tā ir mīlestība. Mēs nedomājam par pašlabumu, par sevi. Mēs domājam par visu Latvijas draudzi. Mēs izdarījām visu no savas puses, ko varējām. Tā ir mīlestība. “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis.” Tiekšanās pēc citu labuma un rūpes bez pašlabuma motīva.

2. Prieks.

Pēc tam, kad Kristus izsūtīja mācekļus sludināt, atgriezušies viņi priecīgi stāstīja Jēzum: “Pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!” Jēzus mācekļiem aizrādīja, sacīdams: “Tas nav pats galvenais – ka ļaunie gari jums padodas. Svarīgākais ir tas, ka jūsu vārdi ir ierakstīti Dzīvības Grāmatā.” Bībelē rakstīts, ka pēc sarunas ar mācekļiem Jēzus klusībā kļuva priecīgs Svētajā Garā.

Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 10:21)

Jēzus priecājās par to, kas priecē Dievu. Prieks ir sajūta un/vai lēmums priecāties.

“Mana dvēsele slavē To Kungu.” (Lūkas evaņģēlijs 1:46)

Es pavēlu savai dvēselei priecāties par to, kas patīk Dievam, un skumt par to, kas Viņam nepatīk. Prieks ir gan lēmums, gan sajūta, kas nāk no Dieva tuvuma, no Viņa apsolījumiem, svētībām, ticības Viņam. Priecāšanās par svētībām, kas jau ir un kas vēl būs. Tā nav mākslīga prieka izsaukšana. Tas ir reāls prieks Svētajā Garā, kurš arī ne vienmēr būs saistīts tikai ar emocijām.

3. Miers.

Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Romiešiem 5:1)

Miers ar Kungu caur Jēzu Kristu. Kas šis ir par Gara augli, kas tev piemīt? “Kad tūkstotis krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, tevi tas neskar.” “Kad cilvēki mirs, tev būs miers, jo tu visu pārzini, saproti, un tas viss ir tālu no tevis.” Reizē arī Dievs saka: “Es neesmu nācis atnest mieru virs zemes, bet zobenu.” Tāpat Dieva vārdā lasām: “Tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti.” Cilvēki šķelsies. Uz kāda pamata? Cilvēki, kas pieķeras Dievam, dzīvos pēc Viņa principiem. Cilvēki, kuri ignorē Dieva gribu, dzīvo pēc pasaules principiem, ļauno garu principiem, saviem principiem, kur veidojas plaisas un konflikts. Lūk, šķelšanās. Bez visām Dieva lietām sabiedrība ir sašķelta. Ir cilvēki, kas piekrīt lielajam restartam, un ir, kas nepiekrīt. Cilvēki saka: “Ar vakcināciju tam nav nekāda sakara. Ar maskām tam nav nekāda sakara.” Ir tas, kas notiek pasaulē šodien. Ķīna ir paziņojusi, ka līdz 2035. gadam Amerika būs pilnā Ķīnas rīcībā. Kādas ambīcijas ķīniešiem! Zini, viņu vārdiem ir segums. Ja ieskatīsies valstu ekonomikas virzībā, tad gadus atpakaļ Ķīnā bija zems ekonomikas līmenis, Amerikā augsts, Japānā vidējs. Šodien Amerikas ekonomika ir palikusi tāda pati kā bija, taču nu Ķīnā šis līmenis ir strauji pacēlies, un Ķīna šobrīd pasaulē ir absolūts līderis ar labāko potenciālu. Šodien visas valstis skrien pakaļ Ķīnai. Tā ir tendence, kas bija iesākusies un nu turpinās. Ja tā turpināsies, tad kam mēs skrienam pakaļ? Ķīnā ir komunisms. Ķīna šobrīd ir kā modelis. Es domāju, ka čipošana Ķīnā jau ir normāli pieņemts fakts. Tur valda punktu sistēma, kurā mākslīgais intelekts tos skaita. Ja paņēmi rokās Bībeli, punkts nost. Ja atnāci uz dievkalpojumu, punkts nost, domāju, ka pat ne viens vien. Pārgāji pāri ielai pie sarkanās gaismas, punkts nost. Atkarībā no punktu skaita, tu vari vai nevari mācīties attiecīgās iestādēs. Ja punktu skaits galīgi sarucis, dzīvo mežā, jo esi izslēgts no sistēmas. Lūk, kam šodien dzenas pakaļ arī Latvija. Saka: “Tam nav nekāda sakara ar vakcinēšanu, nevakcinēšanu utt.” Viss ir ļoti skaidrs – maska, vakcīna, čips. Kam nepieciešams QR kods? Lai caur šo kodu sadalītu vakcinētos un nevakcinētos. Bet cilvēki ir akli un neredz. Ir tie, kas redz, un ir, kas neredz. Sabiedrība ir sašķelta, un mēs dzīvojam šādā vidē. Mēs šobrīd runājam par mieru.

Bībelē gan ir rakstīts: “Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.” Bet, draugi, mums nebūs miers apkārt! Mums būs vajadzīga pacietība un cīņasspars. Mums būs jāspēj pastāvēt šajos apstākļos, paturēt ticību un vēl citiem jāpalīdz atvērt acis! Kāds miers?! Šajā rakstvietā ir runa par mieru ar Dievu. Tā ir apziņa, ka tu esi Viņa paspārnē, apziņa, ka tu esi izglābts un tici Viņam. Citiem vārdiem: prāta un sirds miers no zināšanas, ka viss ir kārtībā starp cilvēku un Debesu Tēvu. Tev ir viss kārtībā. Bet ja kaut kas nav kārtībā un nesaskan ar Dieva gribu, tev ir zināms nemiers. Dievs nevēlas tevi spīdzināt ar pārmērīgu vainas apziņu, bet tev nav pilnīgs komforts un miers, un tu to jūti un saproti. Kamēr tu šīs lietas nesakārto, tikmēr ir nemiers. Tā ir Svētā Gara balss, kas ir saistīta ar tavu iekšējo mieru. Mēs bieži uztraucamies par lietām, par kurām nevajadzētu uztraukties.

4. Pacietība.

Lēns uz dusmām, izmisumu, spējīgs panest nepatikšanas un apstākļus. Te ir runa arī par šodienas apstākļiem. Šodien cilvēki, kuri domā ar galvu un papēta plašāk informāciju par vakcināciju, nevis aprobežojas tikai ar “Panorāmu”, nevēlas šo pasaules eksperimentu izmēģināt uz sevis. Cilvēki zina un saprot, ka vakcīna ir eksperiments un ka vakcinētie tāpat pārnēsā vīrusu un pēc tam tāpat slimo. Tie, kuri nevakcinējas, ir veselāki. Personīgi es nevakcinēšos nevis tāpēc, ka Dievs man būtu teicis, lai nedaru to, bet es tādu vakcīnu vienkārši nevaru sevī ielaist, zinot visu to virtuvi. Es vienkārši to nevaru! Es neesmu pašnāvnieks! Es nevēlos kaitēt savai miesai. Smēķēt nav labi, vai pareizi? Tu kaitē savai miesai. Lietot alkoholu nav labi, jo tu kaitē savai miesai, galvai un apkārtējiem, vai pareizi? Tas pats ir ar vakcīnu. Ja es to visu zinu, tad nevēlos. Ja tu to visu nezini un vēlies – nav problēmu! Mēs draudzē nešķirosim vakcinētos un nevakcinētos. Ja tu esi vakcinēts, tev nemaz tas nav jāstāsta. Ir tāds teiciens: ne tu labāks ēdis, ne neēdis. Tāpat – ne tu labāks vakcinēts, ne nevakcinēts. Tomēr, šajā gadījumā laikam tas viss nebūs tik labi. Ja tu atteiksies no vakcinācijas, tevi gribēs atlaist no darba, tevi šantažēs.

Dažas dienas atpakaļ man uzrakstīja kāds labi pazīstams cilvēks no Pestīšanas armijas. Ziņu šis cilvēks sāka ar vārdiem: “Sveiks, dārgais Mārci! Lasu tavus postus.” Viņa ir mums līdzīgi domājošs cilvēks, kurš dzīvo veselīgā mācībā. Šī persona vēlējās man pastāstīt, ka viņai ir bērnības draudzene Izraēlā, kura strādā veikalā par pārdevēju. Draudzene atteicās vakcinēties un piedzīvoja darbā konkrētas vajāšanas. Šo cilvēku pat draudēja nosūtīt uz citu reģionu. Viņu šantažēja. Parasti priekšnieki vēlas, lai darbinieks pats uzraksta atlūgumu, arī šoreiz tā bija, taču viņa to nedarīja. Tajā brīdī, kad tu uzrakstīsi atlūgumu, neviens tev nevarēs palīdzēt. Darba devējam nav tiesību atlaist darbinieku no darba tā iemesla dēļ, ka viņš nevakcinējas. Šī sieviete izcieta visu šantāžu, un beigās viss palika pie tā, ka reizi trijās dienās jātaisa tests. Viņa visu izturēja, un šodien Izraēlā vairs pat nav testēšanas. Šodien Izraēlā nav svarīgi – esi vakcinēts vai neesi. Sievietes dzīvē bija periods, kuru vienkārši vajadzēja izturēt, un viņa to izdarīja. Tas viss ir beidzies. Draugi, tas ir Gara auglis. Kalpotāja no Pestīšanas armijas man stāstīja, ka draudze lūdza Dievu par visu šo situāciju. Dievs dod spēku būt pacietīgam, panest nepatikšanas un visus apstākļus. Dievs mums dod Gara augļus. Tev tie ir, lieto tos! Tu esi pacietīgs! Tu esi mīlošs! Tev ir prieks un miers Svētajā Garā! Apliecini to! Tu vari panest un izcīnīt jebko! Pāvils saka: “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” Viņš runā par Gara augļiem. “Gan nabadzībā, gan bagātībā es visu spēju! Es spēju panest apstākļus, izdzīvot! Es esmu izdzīvotājs jebkādos apstākļos, un mani neviens un nekas neapturēs!” Kā Bībele saka, ka Jēkabs ir kā jauns lauva avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā ka nav nekāda glābiņa.

5. Laipnība.

Tā ir nevēlēšanās otru ievainot un nodarīt sāpes, bet attiekties pret otru tā, kā Dievs vēlas. Šeit atkal varam atgriezties pie baušļiem. Attiekties laipni pret cilvēkiem – tas nenozīmē, ka tev ir jābūt “jēlam”, ka tev ir jākopē zināmas kategorijas cilvēki. Laipnība nenozīmē, ka tev vienmēr jābūt līdējam, bet normālam, korektam un laipnam, būt jūtīgam un apzināti neaizvainot cilvēkus. Kaut gan Jēzus aizvainoja farizejus. Seko Kristum! Skaties, kāda laipnība Viņam bija. Cik tad laipns bija Kristus? “Jūs nesaprašas uz sirdī kūtrie, cik reizes Es esmu jums teicis,” Jēzus tā teica. Laipnībai arī ir robeža un nevajag to pārspīlēt, bet esam laipni un jūtam cilvēku, lai tāpat vien, ne par ko, nevajadzīgi neaizvainotu. Un tev ir šis Gara auglis, un tā ir laba īpašība.

6. Labprātība.

Labprātība ir degsme par patiesību, par Dieva lietām un iniciatīva. Labprātība kalpot un darīt Dieva darbu. Tu evaņģelizē vai kaut ko citu dari ne jau tāpēc, ka tas ir pareizi, ka to vajag, bet tu pats to vēlies. Tu pats to saproti, pats pieņem lēmumu, un tā ir tava iniciatīva, tu pats to vēlies. Un tev nav obligāti jājūt baigā vēlme, bet tu pieņem lēmumu. Es pats vēlos izrādīt iniciatīvu. Tā ir labprātība.

Pirms dievkalpojuma kāds grupas vadītājs iepazīstināja ar savu cilvēku, un es viņam pajautāju: “Kad pieņēmi Jēzu kā savu Glābēju, kā bija?” Viņš teica: “Nu, trīs dienas bija tā jocīgi.” Kad cilvēks piedzimst no augšas, ir kaut kādas izjūtas un gribas visu darīt. Piemēram, kopš tās dienas, kad es piedzimu no augšienes, jau no pirmās dienas man gribējās stāstīt cilvēkiem par Dievu. Es gāju baptistu draudzē un vienmēr mācītājam zvanīju un teicu: “Man ir liecība, man ir liecība.” Mācītājs man deva piecas minūtes. Man vienmēr kaut kas bija noticis. Man pašam tā šķita un tā arī bija. Es kalpoju, visiem stāstīju par Dievu, notika dziedināšanas, un es vienmēr liecināju, man bija ko teikt. Vēlāk, Vasarsvētku draudzē pie Modra arī gribēju liecināt. Vēlāk Modris teica: “Tu pieliec klāt tur tādu un šitādu Rakstu vietu.” Es liecināju, kamēr manas liecības beidzās ar to, ka vienā dienā Modris teica: “Nu, es nākamajā svētdienā nebūšu, tu vari norunāt.” Iniciatīva! Esi uzticams mazās lietās, un Dievs tev dos lielākas. Atceros reizi, kad viņš mani uzaicināja uz Rīgu, Vaļņu un Zirgu ielas krustojumā. Tur bija tāds mākslinieku nams, un tur bija kādi 80 līdz 100 cilvēki. Es biju no čuhņas, no Limbažiem atbraucis, kur draudzē 8 līdz 10 cilvēki. Es domāju: “Oho, kas par draudzi, 80 cilvēki! Tur bija laba slavēšana, dziedāja un ģitāru spēlēja, un es tur sludināšu.” Es sludināju. Viss notika. Pēc dievkalpojuma mācītājs mani pasauca un deva 10 latus. Atceraties, tie 10 lati bija tādi sarkanīgi violeti? Un es to sajūtu vēl tagad atceros: “Ko tu man te dod?!” Man tas bija kā apvainojums: “Ko tu man dod, es taču to nedarīju par naudu. Es nevēlos pieņemt nekādu naudu, jo tā ir mana iniciatīva, es vēlos kalpot un sludināt, man nevajag atlīdzību!” Tad Modris teica: “Te draudzē ir tāda kārtība, tā šeit ir pieņemts, un tev ir jāņem.” Es paņēmu un vēlāk pieradu. Vēlāk jau es sapratu, kāda ir Dieva apgādes sistēma, ka vērsim, kurš min labību, nebūs purnu aizsiet. Tā ka mācītājs algu var saņemt, un viss ir kārtībā.

Vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs aizsiet purnu, un: strādnieks ir savas algas cienīgs. (1. Timotejam 5:18 )

Bet pamatā ir paša iniciatīva jeb labprātība. Pārējās lietas arī Dievs tev pieliek.

7. Uzticamība.

Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mateja evaņģēlijs 5:37)

Par uzticamību Bībele saka, no namturiem galvenokārt prasa, lai tie būtu uzticami.

No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1. Korintiešiem 4:2)

Jēzus ļoti daudz māca: “Esi uzticams pār mazām lietām, tad došu lielākas lietas.” Jeb arī, ja tu neesi uzticams netaisnās mantas lietās, kā es tev došu savas lietas?”

Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso? (Lūkas evaņģēlijs 16:11)

Ja tu strādā pie kāda darba devēja un tu nevari tur būt uzticams, kā tad tev var būt kaut kas savs? Es ļoti vērtēju šo rakstura īpašību. Kad es skatos kaut kādu filmu, lasu kaut kādu grāmatu vai redzu kaut kādu notikumu, kad es redzu cilvēkus, kas ir drošsirdīgi, drosmīgi, varonīgi un uzticami savai idejai, uzticami savai valstij, uzticami savai draudzei, zini, es varu arī paraudāt. Mani tas uzrunā. Uzticami cilvēki mani fascinē. Kad es reizēm redzu cilvēkus, draudzes patriotus, kas ir uzticami savam mācītājam, savai draudzei līdz galam, wow! Ar to viss sākas, tas ir Gara auglis. Uzticamība ir balsts, tas ir pamats, lai Dievs tevi varētu reāli svētīt un lietot.

Lūk, kāda sena un veca liecība, kur kāds cilvēks izrādīja ļoti smagu neuzticību, kuram bija uzticēta kalpošana un cilvēki, un viņš vienkārši visu atstāja un aizbēga. Pēc kāda laika viņš man rakstīja vēstuli: “Sveiks, es saprotu, ka man ar tevi ir jāizrunājas. Manas nepaklausības solis ir nest ciešanas un vēl tagad ciešu. Kad es tevi nepaklausīju, ar mani sākās tāda problēma: sāka tirpt piere, tad tas atstājās un atkal atgriezās. Nonācu līdz tam, ka galvā ir ieperinājies velns.” Nu, tā viņš domā. “Es pilnīgi to jūtu. Viņš var būt vienā galvas pusē, pēc tam otrā, bet tas nav viss. Es esmu nonācis līdz tādam stāvoklim, ka es vairs nevaru normāli strādāt darbā, un šis gars mani grib atslēgt, bet es negribu nomirt. Man ir bērni, un es vēlos redzēt, kā viņi izaug.” Un tā joprojām. Es ceru, ka viņam viss ir labi, viss ir saprasts un ka turpmāk viņš tādas lietas vairs nedarīs un neizrādīs. Es domāju, ka neuzticība ir lāsts. Mūsu draudzē katru gadu pie mums brauc ciemos cilvēks no Dāga Hevarda Milla kalpošanas, bīskaps Ričards Erī. Es viņam vienmēr lūdzu mācīt par uzticību. Tā arī ir viņa galvenā tēma: “Uzticība.” Ar visu to mēs nevaram izbēgt no kaut kādām problēmām, tomēr mēs pasargājam sevi, savu draudzi, savas ģimenes. Esam uzticami un mācām, lai bērni redz, ka mūsu jā ir jā un nē ir nē. Mēs esam uzticami!

Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mateja evaņģēlijs 5:37)

Uzticami cilvēki neaprunā savu mācītāju, savu draudzi. Uzticams cilvēks stāv un krīt par savu draudzi un par savu valsti arī. Mana valsts ir Latvija, jūs esat valsts. Es esmu valsts, mūsu tauta ir valsts.

8. Lēnprātība.

Tā ir savaldība, apvienota ar spēku un vīrišķību. Var dusmoties, kur nepieciešams, un samierināties, kur nepieciešams. Spēja neatriebties: “Oi, kā gribas iegāzt pa purnu!” Tev ir Gara auglis – lēnprātība, un tu spēj savākties. “Kā gribas pateikt visu!” Tu spēj savākties!

9. Atturība.

Kas ir atturība? Citiem vārdiem, tā ir paškontrole. Dievs tev nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības jeb paškontroles garu.

Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. (2. Timotejam 1:7)

Tu spēj sevi kontrolēt, tu spēj darīt to, kas ir pareizi.

SVĒTĀ GARA DĀVANAS

Gara augļi cilvēkam ir tajā brīdī, kad Svētais Gars viņā iemājo caur jaunpiedzimšanas faktu jeb piedzīvojumu. Caur Svētā Gara kristībām cilvēks saņem kalpošanai pārdabisku spēku, kas izpaužas caur 9 Gara dāvanām.

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. (1. Korintiešiem 12:7)

Tev ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību, lai efektīvi izpildītu lielo pavēli, lai celtu Dieva valstību, lai celtu draudzi. Ar Gara augļiem pietiktu jau visam, bet ja tu gribi efektīvāk kalpot un vest cilvēkus pie Dieva un celt draudzi, tad tev ir vajadzīgs lietot Gara dāvanas.

Ir dažādi mācītāji un dažādas teorijas par Gara dāvanām. Piemēram, kad es kalpoju ar dziedināšanas kalpošanu ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, cilvēki bieži zvanīja un teica: “Tev ir dziedināšanas dāvana, palūdz par mani Dievu.” Es vienmēr teicu: “Nu, man nav nekādas speciālas dāvanas. Ja es uzrakstu, ka būs dziedināšanas, tad būs dziedināšanas, bet īpašas dāvanas es nekad nejūtu pie sevis un nesaprotu, ka kaut kas tāds būtu. Līdz šim brīdim es tā arī domāju. Arī doktors Jongi Čo tā domā, un es arī tā domāju, ka mums visiem ir visas 9 Gara dāvanas. Tās ir visiem un atklājas kalpošanā attiecīgajos brīžos, nevis kad māžojas, - Dievs aktivizē šo daļu, tu pats viņu lieto. Šī Gara dāvana parādās, un tu izdari to, kas tev jāizdara, un notiek pārdabiska Dieva darbība. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuriem kaut kādas dāvanas ir izteiktākas. Tad varētu teikt, ka šim cilvēkam ir tāda un tāda dāvana. Bet pa lielam, es gribētu, ka mēs tā arī domātu un pieņemtu, ka mums katram ir visas dāvanas. Attiecīgajos brīžos varam lietot to dāvanu, kura mums ir nepieciešama konkrētajā brīdī.

Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot. (1. Korintiešiem 14:1)

Tātad, dzīsimies pēc mīlestības, tas ir Gara auglis. Dzenieties pēc Gara augļiem un lietojiet tos, domājiet par sevi tā, kā par tādiem, kam tas piemīt, un tiecieties arī pēc Gara dāvanām, lai efektīvi kalpotu. Un ķeramies pie dāvanām. Tādas ir deviņas, un visas šīs 9 dāvanas ir iedalītas 3 daļās. Ļoti labs iedalījums. Katrā daļā ir 3 dāvanas.

Pirmā grupa – atklāsmes dāvanas.

 Tās ir 3 dāvanas, kuras kaut ko atklāj: gudrības vārds, atziņas vārds un garu pazīšana.

Otrā grupa – spēka dāvanas.

 Tās ir dāvanas, kuras kaut ko dara: ticības dāvana, brīnumu darīšanas dāvana, dziedināšanas dāvana.

Trešā grupa – izteiksmes dāvanas.

Tās ir dāvanas, kas kaut ko runā: pravietošanas dāvanas, mēļu dāvana, mēļu tulkošana.

Tās ir 9 Gara dāvanas, kuras tev ir un kuras vajag lietot.

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. (1. Korintiešiem 12:7)

Ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību, ne sev, bet lai nestu citiem svētību.

Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1. Korintiešiem 12:8-11)

Gudrības vārds

Kas ir gudrības vārds? Tās nav parastas zināšanas, tās nav grāmatā vai ziņās redzētas zināšanas, bet pārdabiski garā Dievs atklāj cilvēkam to, kas būs rīt jeb nākotnē. To var saukt arī par pareģošanu. Tās ir pārdabiskas zināšanas par to, kas notiks rīt pie tevis, ģimenē, māja grupiņā, draudzē, politikā, Latvijā, pasaulē.

Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk. (Atklāsmes grāmata 1:19)

Dievs atklāj Jānim, kas ir un kas vēl būs turpmāk. Mēs lasām šo Atklāsmes grāmatu un redzam, ka tas piepildās. Daudzi pravietojumi no šīs grāmatas vēl nav piepildījušies un mēs, to lasot, varam saprast. Tātad, gudrības vārds, ko Jēzus teica par templi:

“[..] Šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts." (Mateja evaņģēlijs 24:2)

70. gadā mūsu ērā romiešu templi pilnībā nopostīja. Kas tas bija? Tas bija gudrības vārds, pārdabiskas zināšanas. Jēzus to neizlasīja kaut kur, Viņš zināja, kas būs. Viņš pateica, ka tas būs, un tas arī notika.

Atziņas vārds

Atziņas vārds un gudrības vārds ir līdzīgas dāvanas, bet ir atšķirība. Ja gudrības vārds garā no Gara dod pārdabiskas zināšanas par to, kas būs rīt vai pēc 100 gadiem, vai pēc 1000 gadiem, tad atziņas vārds pasaka to, kas ir šodien, ko tu dabiskā ceļā nevari zināt. Atziņas vārds atklāj to, kas ir bijis pagātnē, ko dabiskā ceļā cilvēks nevar zināt. Abas šīs dāvanas darbojas kopā ar pravietošanas dāvanu, bet pravietošanas dāvana būs pie pēdējās grupas, par ko arī mēs vēl runāsim.

Piemērs no Bībeles par atziņas vārdu. Piemēram: Filips atveda Nātānaēlu pie Kristus, un Kristus, ieraugot Nātānaēlu, saka:

[..] "Redzi, patiesi israēlietis, kurā nav viltības!" Nātānaēls sacīja Viņam: "Kā Tu mani pazīsti?" Jēzus atbildēja viņam: "Pirms Filips tevi sauca, kad tu biji zem vīģes koka, Es tevi redzēju." (Jāņa evaņģēlijs 1:47-48 )

Filips bija pārsteigts: “Kā Tu to zini! Tu esi Dieva Dēls!” Caur šādu brīnumu, caur atziņas vārdu Nātānaēls kļuva ticīgs. Filips jautāja: “Kā Tu to zināji,” bet Jēzus teica: “Tu redzēsi vēl lielākus brīnumus par šiem.” Tu redzēsi vēl lielākus brīnumus! 

Jāņa evanģēlijā, 14. nodaļā Jēzus pie akas sarunājas ar samarieti un saka:

"Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!" Sieva Viņam atbild: "Man nav vīra." Jēzus viņai saka: "Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs.” (Jāņa evaņģēlijs 4:16-18 )

Sieva domāja: “Kā Viņš zināja, Viņš ir Dieva Dēls, Viņš ir pravietis, vai tikai tas nav Mesija!?” Viņa aizgāja, sasauca samariešus no ciemata, un tad viņi nāca tādos baltos tērpos. Jēzus teica: “Pļaujas laiks jau vēl nav, vēl 4 mēneši. Re, kur nāk pļauja.” Viņš teica: “Mans ēdiens ir darīt Tā gribu, kas Mani sūtījis.” Caur atziņas vārdu Jēzus pārdabiski zināja, ka viņai ir bijuši 5 vīri, un tas, kas ir tagad, tas nav viņas vīrs. Par Jēzu ir teikts tā, ka Viņam nevajadzēja, lai kāds saka to, kāds ir cilvēks, Viņš pats zināja, kas ir cilvēkā. Super, vai ne?! Visiem tas ir vajadzīgs, bet īpaši līderiem. Ir vajadzīgs saprast, kas ir cilvēkā. Jebkur, vai tu esi biznesā, vai tā ir grupas vadīšana, vai vienkārši attiecībās ar cilvēkiem, vai tu ej pie kāda valsts ierēdņa. Tev ir svarīgi zināt, kas ir viņā, lai tu spētu pareizi rīkoties, pareizi runāt un pareizi reaģēt. Lai uzvarētu, ir vajadzīgs pazīt ienaidnieku.

Manā skatījumā atklāsmes dāvanas ir pašas svarīgākās: gudrības vārds, atziņas vārds un garu pazīšana. Ne tikai pārdabiskas zināšana, bet arī elementāras, ka tu savā kalpošanas laikā gūsti pieredzi, un caur pieredzi tu kļūsti jūtīgs. Tu daudz lasi, tu daudz laika pavadi ar cilvēkiem, pavadi laiku ar Bībeli. Un tevī izstrādājas zināšanas, tādas zināšanas, kuras parasti cilvēkiem nav. Ja godīgi, tad es apbrīnoju, kā kristiešiem nav zināšanu elementārās lietās, piemēram, kas notiek šodien. Kā var nesaprast? Redzi, ka var nesaprast.

Garu pazīšana

Vajag pazīt garus. Kāda verdzene staigāja Pāvilam pakaļ un teica: “Re, kur augstie Dieva kalpi! Klausiet viņus.” Nu, forši runāja, vai ne? Bet Pāvils teica: “Tu, ļaunais gars, izej no viņas!” Viņš pazina, tas nav Dievs. Tas nav Dieva gars. Mums jāprot pazīt caur smaidu patiesībā, kas aiz tā smaida slēpjas. Kad kāds cilvēks, sieviete raud, kad tās ir tikai asaras. Nu, es bieži atpazīstu zirga asaras. Man vispār nav žēl. Nemaz nav žēl. Bet tad, kad patiešām ir asaras, kad tiešām pāri nodarīts, nevis paša vainas dēļ vai kārtējās dumības dēļ (visas tās raganu epopejas un tamlīdzīgi), tad jābūt ir žēl. Tev jāpazīst, kas darbojas. Un ne tikai pārdabiskas Gara dāvanas, bet reāli pēc pieredzes esi jūtīgs. Esi jūtīgs – lasot Dieva vārdu, kalpojot cilvēkiem. Saprotot, kāds gars aiz kāda cilvēka stāv, tavā grupiņā un citur, kas darbojas, lai tu attiecīgi spēj lūgt un attiecīgi reaģēt.

Ticības dāvana un brīnumdarīšanas dāvana

Nākamās trīs dāvanās, kas ir kopā vienā iesaiņojumā, ir spēka dāvanas. Spēka dāvanas kaut ko dara. Pirmā no tām ir ticības dāvana. Ko tā dara? Es uzreiz ķeršos arī pie brīnumdarīšanas dāvanas. Ticības dāvana dod spēju, pārdabisku spēju izdarīt brīnumu. Ticības dāvana vairāk palīdz pieņemt brīnumu. Bet brīnumdarīšanas dāvana, palīdz izdarīt brīnumu. Pieņemt brīnumu vai izdarīt to ir atšķirība. Kad mēs pavēlam un notiek, kad mēs ticam un lūdzam, ka būs un notiek, ir atšķirība. Ticības dāvana mums palīdz pieņemt brīnumus savā dzīvē un pie citiem cilvēkiem. Bet brīnumdarīšanas dāvana palīdz izdarīt brīnumu Dieva spēkā.

Eņģeļi tevi uz rokām nesīs, ka tava kāja nepiedursies pie akmens. Un, lūk, tas bija piekdien, noskrēju krosiņu, iekāpu vanniņā, auksts ūdens. Tā vanniņa mums tāda maziņa, tur nevar iegulties vispār nemaz, tikai kājās stāvēt. Tādi aizkariņi tur vēl priekšā, tur viss tāds, asi, metāla stūrīši, veļasmašīna, viss kā nākās. Kad tur krīt, tad ir beigts. Un es pat nesapratu, kā liku kāju, es nepārspīlēju, bija tāda filma “Briljanta roka”. Esi redzējis? Kur Mironovs iet un uz banāna mizas nokrīt. Un man kājas gaisā. Un es nesapratu, kā es guļu uz flīzēm, ārpus vannas, ārā no aizkariem. Un guļu tur tā zemē. Un pirmā doma man, nu, es tak zinu, kādas tur ir flīzes, tur tā veļasmašīna, durvis vaļā, es tak zinu, ka tagad jābūt traumai. Es guļu un atceros, kā es kāju salauzu, ka mana kāja turējās, es pats viņu turēju rokās. Mani nesa un mašīnā lika iekšā, un es to kāju turēju, un man nesāpēja. Es biju balts kā krīts. Un es tā padomāju, ka sāka sāpēt tikai pēc tam, ļoti sāpēja. Es vairākas nedēļās negulēju vispār, man miega zāles špricēja, es nevarēju aizmigt. Baigi sāpēja pēc tam, tikai pēc dažām stundām. Es domāju, tā: būs tikai vēl varbūt. Es lēnām piecēlos, normāli, vispār nekas nesāp, pat nav neviena nobrāzuma. Tā ir “brīnumdarīšanas dāvana”. Labi, tas ir joks, to mēs nepieskaitīsim pie brīnumdāvanas, bet savā ziņā Dieva apsardzība tā jebkurā gadījumā ir. Jebkurā gadījumā veiksmīgi nokrist ir jāmāk. Es neesmu speciāli mācījies krist, bet ļoti veiksmīgi bija. Dievs mūs pārdabiski sargā, arī tad, kad kaut kas gadās, Viņš mūs sargā. Un sargā mūs arī lūgšanu dēļ.

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. (Psalms 91:10)

Dziedināšanas dāvana

Tev tā jādomā, un tev tā jālūdz, un tev tā notiks arī. Slīd kāja vai neslīd kāja, viss būs labi. Brīnums, piemēram, manā kalpošanā ir ticības dāvana, brīnumdāvana un dziedināšanas dāvana. Starp brīnumu un dziedināšanu ir atšķirība. Dziedināšanas dāvana ir parasta dziedināšana, sāpēja vairs nesāp, bija slims, tagad vesels. Bet brīnums, piemēram, notika Ventspilī. Tas notika manis vadītajos dievkalpojumos, kad cilvēks, kuram vispār nav bungādiņas, kura galvaskausā ir izkalts kanāls, sāka dzirdēt. Ventspils dziedināšanas dievkalpojuma laikā šis cilvēks sāka dzirdēt. Un pēc vairākiem gadiem es ar viņu runāju, un viņš joprojām dzirdēja. Man sķiet, ka viņu sauca Irina. Viņa aizgāja pie ārsta, ārsts viņu apskatīja, izklaušināja, pārbaudīja, ka dzird. Viņa dzirdēja, bet ārsts ierakstīja, ka nedzird. Viņš nespēja pieņemt, ka nav bungādiņas. Bet vispirms ir Ķēniņš, Viņš ir kungu Kungs, un tikai tad ir medicīna un politika, un viss pārējais. Pakārto to visu Dieva principiem, Dieva morāles principiem, un tad viss pārējais.

 Ir pārdabiska Dieva iejaukšanās dabiskos procesos, un tas ir neizskaidrojami. Tas ir brīnums, ka paralizēts cilvēks pieceļas no ratiņiem, ka izaug kājas. Lūk, tie ir brīnumi! Ne tikai dziedināšanas brīnumi, bet dažādi citi brīnumi – finansiāli brīnumi. Piemēram, vakar cilvēks liecināja, ka nopirka zemi, viņš par to bija lūdzis, mēs visi par to lūdzām, lai paplašinātu biznesu, zemi, kura faktiski varētu maksāt simts tūkstošus, viņš dabūja par pieciem tūkstošiem. Un blakus sēdēja cilvēks, kurš pārzināja nekustamos īpašumus, un teica: “Es apliecinu, ka tas nav iespējams.” Dievam visas lietas ir iespējamas. Zemes kadastrālā vērtība ir pāri trīsdesmit tūkstošiem, vispār pāri simts tūkstošiem. Tur ar elektrību klāt un visu. Fermas pat vēl klāt. Viss jau ir, tādas lietas, kas ir svarīgas. Ja tu redzi tādu sludinājumu, tu viņam nezvanīsi. Ja kaut kādas tādas lietas ir pārmērīgi lētas, es nezvanu. Ja galīgi lētas, tad nav ko zvanīt nemaz. Viņš ir krāpnieks. Pagastam bija priekšroka uz šo zemi, bet pagasts atteicās. Savā ziņā, tas ir brīnums. Viņš saka: “Mācītāj, man ir liecība. Es gribu pateikt.” Es redzu, jā, viņš deg. Cilvēks lūdzis un vienmēr ziedojis. Viņš vienmēr ziedoja. Bet kādreiz bija galīgi nabags, parādi, un tagad tur viss notiekās. Izmainītas dzīves, tas arī brīnums ir. Par dziedināšanas dāvanām nav mums daudz ko runāt. Mēs visi to dāvanu esam redzējuši un paši piedzīvojuši, kad cilvēks par cilvēku lūdz, uzliek rokas, svaida ar eļļu un pasaka: Jēzus Vārdā, esi dziedināts! Un cilvēks ir dziedināts. Un, ja tu to darīsi, tad caur tevi šī dāvana darbosies. Ja tu lūgsi par cilvēkiem, tad Dievs caur tevi dziedinās.

Pravietošanas dāvana

Nākamās trīs dāvanas – izteiksmes dāvanas, kuras runā, kuras izsaka. Un pirmā no tām ir pravietošanas dāvana. Pravietošanas dāvana bez gudrības vārda un bez atziņas vārda neko pārdabisku neatklāj. Tie ir vienkārši vārdi. Šajā sprediķī vairākas reizes bija pravietošana. Šajā mācībā, ko es mācīju, vairākas reizes bija pravietošana, ka tu vari, ka viss notiks. Definīcija ir tāda: pārdabiska runāšana pazīstamā valodā, izliešanās. Pārdabiski, tas nāk no Gara, tu pavieto, tu runā tādus vārdus, kas cilvēkus ceļ. Varbūt arī kādi brīdinājumi, bet ceļ, bet, ja ir brīdinājums, tad jau ir atziņas vārds. Faktiski šīs trīs dāvanas – pravietošana, garu pazīšana un atziņas vārds – bieži darbojas kopā. Bet ļoti bieži ir tikai parasta pravietošana. Katrā sprediķī mācītājam ir pravietošana. Arī tu to vari darīt, arī tu to dari. Tu uzmundrini cilvēkus, pasaki, bet tāda pārdabiska ir izliešanās. Nu, lai tu ieietu pārdabiskajā, es domāju, tev jāsāk ir ar savu prātu, ar savu lēmumu. Un vienkārši tas jādara. Vienkārši jāmēģina, jādara. Un gan jau Dievs tev darīs jeb tu darīsi Viņa Vārdā.

Mēles

Astotā dāvana ir mēles. Ja pie Svētā Gara kristībām zīme ir mēles, tad dāvanas ir atšķirīgas. Es zinu cilvēkus, kuri runājā mēlēs tajā brīdī, kad piedzīvoja Svēto Garu, un pēc tam vairs nē. Es domāju, ka viņiem ir galvas problēmas. Mums jāpieņem šī dāvana. Mēs visi varam runāt mēlēs, bet tas ir pārdabiski, tu izlej no gara. Tu runā to, ko tavs prāts nesaprot. Un tā nav ne angļu, ne cita valoda. Tu garā runā nesaprotamus vārdus un cel sevi. Pārdabiska izteikšanās Svētajā Garā, nezināmās valodās, kuras ne obligāti saprot klausītājs. Tā ir dāvana visiem. Pāvils saka: es vairāk par visiem jums runāju mēlēs. Vairāk par jums visiem lūdzu garā. Pāvils savā kalpošanā lietoja lūgšanu mēlēs. Viņš to darīja. Viņš teica: es ar prātu lūdzu un arī garā to daru. Personīgi es ar prātu lūdzu un slavēju arī mēlēs. Es nevaru iedomāties savas lūgšanas bez mēlēm. Es personīgi mēles neizprotu līdz galam, bet jūtu, kad mēs lūdzam garā vai mēlēs, tad Dievs stiprina mūs, ceļ un sargā. Kaut kādā veidā tas viss darbojas. Un ne obligāti viss mums jāizprot, ne visu mēs varam izprast, bet tā ir Gara dāvana.

Mēļu tulkošana

Un pēdējā Gara dāvana ir mēļu tulkošana. Tas nenozīmē, ka tev obligāti jādzird kaut kāda valoda un jāiztulko kā pēc vārdnīcas. Vienā no Dāvida psalmiem rakstīts: es uztveru svešu valodu. Acīmredzot uztvēra caur mēlēm un izskaidroja to, ko viņš saprata, kas caur mēlēm nāk. Mēļu tulkošanas dāvana ir, bet parasti mēs to nelietojam. Ja jau tā ir, tad vajag. Piemēram, grupiņā viens lūdz mēlēs, otrs tulko. (Inga lūdz mēlēs, un Ganna tulko: “Mans Dievs, Tu visas slavas cienīgs, Dievs. Tev būs pielūgt tikai Viņu vienu vienīgo. Es esmu šīs draudzes centrā, un Es vienmēr vēlos šeit palikt un būt. Man patīk Jūsu slavas un pielūgsmes, kad jūs visi kopā Mani slavējat, kad jūs visi kopā Mani pielūdzat. Mana sirds slavē Tevi, Dievs, es pielūdzu Tevi no visiem saviem sirds dziļumiem. Es teicu Tavu Vārdu. Nav neviena tāda kā Tu. Tu esi viens vienīgs Dievs, Tu esi pāri visiem dieviem. Mēs Tevi pielūdzam, mēs Tevi slavējam! Tu esi mūsu Kungs, mūsu Ķēniņš! Visvarens, visliels.”)

Kāda vēl dāvana darbojas pie mēļu tulkošanas? Pravietošana, tieši tā! Tie ir tādi ceļoši, vienkārši vārdi, kas Dievam patīk. Un tur nebija nedz atziņas vārds, nedz gudrības vārds, tur bija vienkārši pravietošana. Mums šķiet – o, Gara dāvanas, tas ir kaut kas ekstra, tas nāk kaut kādā īpašā veidā, ka noklāj galīgi, ekstāzē esmu, un tikai tad kaut kas notiek. Nē, tās ir elementāras lietas, kuras mēs vienkārši varam lietot. Viņas tev ir. Lūk, elementāri, cilvēks lūdz, otrs tulko. Cik precīzi tulko, nezinu, es domāju, ka pietiekoši precīzi. Trenējies tajā visā, bet nepārspīlē.

Es pateikšu vēlreiz tos vārdus, kurus sākumā teicu. Mums ir deviņi Gara augļi, mēs tajos dzīvosim un mēs tos audzēsim, un mēs tos lietosim. Mums tie ir. Un mums Dievs ir piešķīris Gara dāvanas, lai efektīvi kalpotu, lai celtu cits citu un lai celtu draudzi, lai izpildītu Kristus lielo pavēli. Pārdabiskas Gara dāvanas. Un Dievs saka: “Lai top!” Un tapa. “Lai top gaisma!” Un gaisma tapa. Un šajā brīdī es pateikšu: “Lai top! Lai atraisās Gara dāvanas!” Un kādiem no jums tās tik spēcīgi atraisīsies, ka tu burtiski uzsprāgsi. Tev būs cita kalpošana. Tev atvērsies citi apvāršņi. Tu redzēsi brīnumus un zīmes, kā Jēzus teica Nātanaēlam: “Tu tici tāpēc, ka Es tev sacīju: Es redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm.” Tu to visu piedzīvosi! Jēzus Kristus Vārdā, es atraisu Gara dāvanas šajā vietā!

 

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Deviņi Gara augļi un deviņas Gara dāvanas” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments