TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Desmit baušļi

Publicēja 2020. gada 29. dec. 11:53Līga Paņina
Ziņas datums 29.12.20.

Šodienas svētrunas tēma ir “Desmit baušļi”. Es sapratu, ka mums ir nepieciešams atjaunot zināšanas par desmit baušļiem. Desmit baušļus būtu ļoti labi zināt no galvas. Tas ir kristietības un kristīgās mācības pamats. Jā, galvenais ir Jēzus Kristus, Viņa nāve un augšāmcelšanās, tomēr arī desmit baušļi. Dievs mūs glābj ne tā iemesla dēļ, ka mēs turam baušļus. Dievs Savā žēlastībā glābj ikvienu, kas tic Jēzum, bet visi tie, kas tic Viņam, pieturas pie desmit baušļiem. Jauns radījums, jauns cilvēks, jauna sirds un jauna dzīve ir saskaņā ar desmit baušļiem. Katram bērnam, arī katram kristietim desmit baušļi būtu jāzina no galvas. Ir kāda neliela problēma, runājot par baušļu secību. Katra konfesija baušļus skaita nedaudz atšķirīgi. Visām ir desmit baušļi, taču ir nelielas atšķirības. Tu vari kļūdīties sakot, kurš pēc kārtas ir katrs no baušļiem. Piemēram, luterāņiem un katoļiem ir citādāks skaitījums, nekā draudzei “Kristus Pasaulei”, un pat šo abu konfesiju starpā ir atšķirība bauslības tekstā. Mēs pieturamies pie tās sistēmas, kas ir tuvāk pašam avotam jeb ebreju tradīcijām. Es zinu, ka arī pareizticīgie un adventisti pieturas pie šīs pašas sistēmas. Starp evaņģēliskajām draudzēm šis jautājums dalās – vieni pieturas pie vienas sistēmas, citi pie citas. Par šo es vēlos tev paskaidrot vairāk. Cilvēkiem ir problēma pirmajā bauslī.

“Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus grāmata 20:2-3)

Šis ir pirmais bauslis.

“Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (2. Mozus grāmata 20:4)

Šis ir otrais bauslis. Dievs pavēl mums nedarināt nekādus elku tēlus un nekādu Dieva atveidu, jo Dievu neviens nav redzējis. Mums Dievs ir jāiepazīst nevis no zīmētiem attēliem, kas, visticamāk, nāk no filmām un cilvēku fantāzijām, bet Dieva tēls ir jāiegūst no Rakstiem. Mums ir jāiepazīst Dieva raksturs, nevis attēls. Ja runājam par cilvēkiem, mums, pirmkārt, ir svarīgi tas, ko viņš dara un kā domā, nevis izskats. Pirmkārt ir iekšējais, garīgais cilvēks. Problēma ir tajā, ka, piemēram, luterāņu baznīcā pirmais bauslis ir tikai viens: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, un tev nebūs citus Dievus turēt Manā priekšā.” Bauslis “nedarini elka tēlu” ir izņemts. Tas vienkārši tur nav. Ko nu lai dara? Tad sanāk tikai deviņi baušļi, jo viens ir noņemts nost. Viņi ir izdarījuši citādāk. Runa ir par desmito bausli. Desmitais bauslis saka: “Tev nebūs iekārot.” Starp citu, tas ir vienīgais bauslis, kurš patiesībā ir tāds, par ko Vecās Derības laikā nevarēja dabūt sodu. Tas bija saistīts ar to, par ko Jēzus runā, - vairāk par iekšējo cilvēku, tavām iekšējām vēlmēm, domu pasauli un fantāzijām. “Tev nebūs iekārot.” Baušļi Bībelē atrodas 2. Mozus grāmatas 20. nodaļā. 

“Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus grāmata 2:17)

Mums šis bauslis skan ļoti vienkārši: "Tev nebūs iekārot." Bet tā kā konfesijām, kuras ir izņēmušas bausli “nedarini elka tēlu”, pietrūkst viens bauslis, tās ir izdarījušas tā, ka devītais bauslis skan: “Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu,” un desmitais bauslis skan: “Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.” Divas reizes tiek atkārtots viens un tas pats bauslis. Kāpēc? Dažādās konfesijās ir dažādi pieņēmumi par baušļiem un to, kuru tad no sistēmām lietot. Viņi ir saīsinājuši pirmo bausli, uzskatot, ka “tev nebūs darināt elka tēlu” ir tas pats, kas “tev nebūs turēt citus dievus Manā priekšā.” Paskaidrošu, kāpēc mēs turamies pie savas baušļu sistēmas. Mēs neatkārtojam bausli “tev nebūs iekārot” divas reizes. Mēs atkārtojam pirmo bausli, kurš patiesībā nemaz nav pirmais. Tie ir divi baušļi. Pirmie četri baušļi attiecas uz cilvēka attiecībām ar Dievu. Tie runā par Dieva gribu attiecībā pret cilvēku, konkrēti pret tevi. Tie runā par tavām attiecībām ar Dievu. Pārējie seši baušļi runā par tavām attiecībām ar cilvēkiem. Kas ir svarīgāk – tie seši vai pirmie četri? Pirmie četri ir svarīgāki, tāpēc ka tie attiecas personīgi uz attiecībām ar Dievu. Mēs zinām, ja nav attiecību ar Dievu, tad cilvēks nespēj veidot normālas attiecības ar cilvēkiem. Agri vai vēlu tu sāksi saukt vīrieti par sievieti un sievieti par vīrieti, kā mums to jau šobrīd cenšas iestāstīt. Tu sāksi jaukt to, kas ir balts un kas melns, tāpēc svarīgākas ir attiecības ar Dievu. Tāpēc, ja tu gribi kaut ko dublēt, tad labāk ir dublēt nevis pēdējos sešus, bet pirmos četrus baušļus.

Pirmajā bauslī, pirmkārt, runa ir par reālām dievībām Vecās Derības laikmetā. Šodien nekas daudz nav mainījies, bet tajā laikā tas bija vairāk izplatīts. Bija pat oficiālas valstu un tautu reliģijas, kas atzina konkrētus elkus, konkrētas dievības, dēmoniskas būtnes, un attiecīgi priesteri, valsts reliģija pielūdza vienu, divas vai pat piecas dažādas dēmoniskas būtnes. Šis bauslis attiecas tieši uz citiem dieviem. Visa šī haosa dēļ, kas valdīja tā laika pasaulē (kā dēļ arī pasaule gāja bojā plūdos), Dievs teica: “Jums nebūs dažādus dievus pielūgt. Ir tikai viens Dievs. Tas Dievs, kas radījis debesis un zemi." Tad, kad es nācu pie Dieva, manā galvā bija putra. Manā prātā bija parapsiholoģija, Tibetas lamas un citas lietas. Es praktizēju dažādas vizualizācijas un tamlīdzīgi, bet mana dzīve nemainījās, kļuva tikai ļaunāk. Sekoja cietumi, alkoholisms, narkotikas. Tas viss turpinājās līdz brīdim, līdz es sāku lūgt Dievu, teikdams: "Dievs, ja Tu esi tas Dievs, kas radījis debesis, zemi un mani, izmaini manu dzīvi!" Lūk, Tas Dievs, kura Vārds ir Jēzus. Tas Dievs, kurš sūtīja Savu Dēlu pasaulē un uzņēmās mūsu grēkus, lai mēs varētu būt attiecībās ar Debesu Tēvu. Tas Dievs, Elohim, kurš ir Radītājs, El Šadai, visspēcīgais, visvarenais Dievs, El Elion, debess un zemes valdnieks. Tas Dievs! Kad es Viņu piesaucu, Viņš izmainīja manu dzīvi. Viņam es ticu. Es ticu trīsvienīgam Dievam – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Kā ūdens, tvaiks un ledus – viens un tomēr dažādās formās. Paldies, ka Svētais Gars šobrīd ir šeit un darbojas mūsu vidū! Visas tā laika daudzdievības vidū Dievs izvēlējās konkrētus cilvēkus, konkrētu Ābrahāmu, konkrētu Īzaku, konkrētu Mozu. Un tieši caur Mozu Dievs mums dod bauslību. Pirmais bauslis saka, ka mums būs tikai viens Dievs, un To mums būs pielūgt. Bet otrs bauslis saka: “Nedarini tēlu.”

“Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus grāmata 20:2-3)

“Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus.” (2. Mozus grāmata 20:4-5)

Vārdi “nedarini sev elku tēlu” nerunā par dieviem, bet par tēliem. Otrais bauslis ir pareizāk: “Nedarini tēlu”, nevis “citu dievu nepielūdz”. Vārdi “nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs” runā par to, ka Dievs nevēlas, lai mēs darinātu Dieva tēlu, savukārt, vārdi “nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes” runā arī par jebkādu citu tēlu. Mēs zinām, ir cilvēki, kuri pielūdz bildes, uz kurām ir uzzīmēts Dievs, Jēzus, Marija, svētie utt. Viņi zemojas šo attēlu priekšā, viņiem sajūk, viņi sajauc visu un beigu beigās dzīvo kā paši vēlas, bet viņiem ir svarīgi, ka ir bilde. Tā bilde ir viņu dievs. Reiz Ukrainā kāda sieviete neatnāca uz dziedināšanas dievkalpojumu, bet viņai bija reklāmas flajeris. Viņa liecināja, ka esot uzlikusi flajeri uz galvas un saņēmusi dziedināšanu, pat neatnākot uz dievkalpojumu, bet pēc tam, kad viņa saņēma dziedināšanu, arī atnāca uz dievkalpojumu. Ukraina ir izteikta pareizticīgo zeme. Sieviete ieraudzīja mācītāja attēlu, uzlika papīru uz galvas un saņēma dziedināšanu. Cilvēks tic pieskārienam un saņem dziedināšanu, bet tas ir bīstami, ka Dievu, kuru neviens nav redzējis, zīmē, veido, un galu galā kalpošana pašam Dievam pārvēršas par kalpošanu dažādiem tēliem. Tāpēc ir svarīgi zināt pirmos divus baušļus. “Nedarini elku tēlus” attiecas uz jebkādiem tēliem – gan velna tēliem, gan dievišķiem tēliem, gan eņģeļiem utt.

Desmit baušļi izraēliešiem tika doti pēc tam, kad Mozus vadībā viņi tika izvesti no Ēģiptes zemes. Ar baušļiem tu netiec glābts. Ja tu gribi būt labs cilvēks un saki, ka turi baušļus, zini, ka ar tiem tu neesi glābts. Tu esi glābts no tā, ka Kristus ir piedevis tavus grēkus. Tu esi noticējis tam, tu esi pieņēmis, ka Kristus ir Kungs, Viņš ir Dieva Dēls, miris par taviem grēkiem un augšāmcēlies. Tu tam tici, nožēlo savus grēkus un aicini Jēzu savā sirdī. Viņš dara tevi par jaunu cilvēku, un pēc tam tava jaunā būtība ir tāda, kādu Dievs to ir atklājis caur desmit baušļiem, kuros tu dzīvo. Tu caur tiem netiec glābts, bet tu dzīvo pēc tiem. Vecajā Derībā baušļi tiek saukti par derības vārdiem. Tas ir līgums, derība starp cilvēkiem un Dievu, kur Dievs apsola pildīt no Savas puses apsolījumus, kurus Viņš devis: “Es tevi svētīdams svētīšu, vairodams vairošu. Kas celsies pret tevi, tas kritīs tevis dēļ. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. Ar rokām tu pacelsi čūskas. Kad tu dzersi nāvīgas zāles, tās tev nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” Tie ir labklājības un mūžīgās dzīvības apsolījumi. Dievs no Savas puses prasa, lai arī mēs kaut ko ievērojam. Kas tad mums ir jāievēro?

Līgums, derība starp cilvēkiem un Dievu, satur desmit baušļus, akmens plāksnēs ierakstītus ar Dieva pirkstu. Tos Mozus saņēma Sinaja kalnā, kurā viņš pavadīja četrdesmit dienas. Kad Mozus nokāpa no kalna, viņš atnesa bauslību. Desmit baušļi tika ievietoti šķirstā. Vecās Derības laikā, vēl pirms Mozus, Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam bija personīgas attiecības ar Dievu. Viņiem bija kādas īpašas vietas, kurās viņi satikās ar Dievu un pielūdza Viņu. Kad Jēkabs bija apgūlies, palikdams ķieģeli zem galvas, viņam naktī atklājās vīzija jeb sapnis, kurā viņš redzēja debesis, kāpnes un eņģeļus staigājam pa tām augšā un lejā. Dievs teica: “Ja tu Man kalposi, Es par tevi gādāšu un tevi vairošu, bet no savas puses arī tev šis tas ir jāievēro.” Un šajā vietā Jēkabs uzcēla altāri, kurā pielūdza Dievu. Vēlāk uz šādām vietām cilvēki nāca lūgt Dievu, pielūgt un upurēt. Pēc iziešanas no Ēģiptes zemes tika izveidots Dieva templis – Saiešanas telts. Tās centrālajā vietā atradās desmit baušļu plāksnes. Faktiski visa Vecās Derības Izraēla uzbūve, visa valsts iekārta balstījās uz konstitūciju, uz desmit pamatpunktiem. Līdz tempļa uzcelšanai šķirstā atradās arī Ārona zizlis un manna. Manna simbolizē Dieva apgādību un svētību. Zizlis simbolizē priesterību, draudzes kārtību un vadību. Mozus un desmit baušļi simbolizē derību jeb Dieva vārdu. Dieva vārds ir centrā. Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes, tāpēc desmit baušļiem, draugi, ir jābūt mūsu sirdīs. Tie ir jāzina no galvas, un būtu labi tos zināt ar visiem kārtas cipariem, vislabāk, pēc mūsu mācības, lai nesajūk.

Es vēlos tev atgādināt ļoti svarīgas lietas, bez kurām noteikti nevarēs izprast arī pārējos baušļus. Lasot Veco un Jauno Derību, reizēm viss jūk un kļūst grūti saprast, kas no visa uzskaitītā ir jāievēro un kas nē, kas ir jāņem vērā un kas nav. Bībelē ir minēti morālie likumi, kas ir desmit baušļi. Vēl ir rituālie likumi – viss, kas saistīts ar upurēšanu. Rituālu Vecajā Derībā ir ļoti daudz. Dažādi noteikumi par jēriem, auniem, vēršiem, mazgāšanos utt. Bija ļoti sarežģīti to visu izpildīt. Tos sauc par rituālajiem likumiem. Mums patīk lasīt Bībelē, ka bauslība līdz ar Kristu ir krustā sista un mēs bauslībai esam miruši. Daži iedomājas, ka mums bauslība vairs nav jātur. Draugi, Bībelē ir runa par to, ka rituālie likumi ir atcelti, jo Jēzus atnāca un upurēja Sevi vienu reizi par visiem grēkiem. Jebkāda cita veida upurēšana ir pilnīgi lieka un nevajadzīga. Visa šī rituālā šķīstīšana, mazgāšanās un upurēšana ir atcelta, mums uz to nav jāskatās, bet mēs no tā varam mācīties kādus principus.

Bībelē ir aprakstīti arī pilsoniskie likumi. Tie ir uz desmit baušļu pamata Izraēlā ieviesti likumi, kas attiecas uz tā laika kultūru, ģeogrāfiju utt. Šeit ir Latvija, un Latvijā ir cita likumdošana, Amerikā ir cita. Katrā valstī likumdošana ir atšķirīga. ASV konstitūcija tika veidota uz desmit baušļu pamata. Kamēr tie atradās skolās, tiesas zālēs un citās iestādēs, tikmēr Amerika plauka, zēla un kļuva par visvarenāko valsti. Kad Amerika sāka izstumt Dievu no valsts iestādēm, parādījās sekas, kuras redzam šodien. Tā ir totāla katastrofa. Arī Izraēlā bija pilsoniskie likumi uz desmit baušļu pamata. Ja valstī nav jūras, tad tur nebūs jūrniecības likumu. Tur nav jūras, kapteiņu, kuģniecības, un nekādi likumi attiecībā uz šo sfēru nav nepieciešami. Tāpat valstīs atšķiras arī tāda elementāra lieta kā braukšanas puse. Valstīm ir atšķirīgi likumi, un tos sauc par pilsoniskajiem likumiem. Tie ir minēti arī Bībelē, attiecinot uz konkrētu valsti, un tāpēc tie nav jāņem verā, bet no tiem var mācīties un ņemt kādu paraugu. Mums arī ir savi pilsoniskie likumi. Ir svarīgi, lai katrā valstī likumi ir saskaņā ar desmit baušļiem. Visas citas nianses par likumiem ir otršķirīgas. Svarīgākais – lai tie balstās uz desmit baušļiem. Lasot Bībeli, ir svarīgi saprast, ka viss, kas patiesībā jāzina, ir desmit baušļi. Pārējais ir informācija, no kuras tu kaut ko vari gūt. Dievs tevi var uzrunāt, tu kaut ko vari iemācīties, bet tev nav jānes upuri. Tu nedzīvo Izraēlā, kur ir savi likumi. Piemēram, Izraēlā sieviete bija absolūti beztiesīga, tāpēc, sievietes, varat priecāties, ka dzīvojat Latvijā un esat draudzē “Kristus Pasaulei”! Ir konfesijas, kuras joprojām neatbalsta sieviešu ordināciju. Jēzus saka, ka Debesīs cilvēki ne precas, ne šķiras, bet visi ir kā eņģeļi. Man šķiet, ka tur nav svarīgi, vai esi sieviete vai vīrietis. Tur prasīs tikai to, vai esi ticējis Viņam un kā esi nodzīvojis savu dzīvi. Un nav nozīmes tam, vai biji briļļains, bez brillēm, ar lēcām, ar vienu kāju vai divām.

Desmit baušļi ir diezgan burtiski, tomēr arī tie prasa skaidrojumu, tāpēc šodien pārrunāsim visus desmit baušļus, kā arī būs neliels veselīgs skaidrojums par to nozīmi mūsu dzīvēs. Kā jau iepriekš teicu, mēs netiekam glābti caur baušļiem, bet caur Dieva žēlastību. Kad esam glābti, mēs pilnveidojamies, mums ir kur tiekties – uz šo desmit baušļu standartiem. Lai mēs nemaldītos tajā, ka Jēzus atnāca un atcēla bauslību, ir svarīgi zināt pašu svarīgāko: mēs dzīvojam žēlastībā, bet Jēzus atnāca un paaugstināja bauslības standartus. Ir kristieši, kuri uzskata un māca, ka līdz ar Jēzus atnākšanu ir tik liels žēlastības un mīlestības laiks, ka mēs šos baušļus nespējam pildīt un Dievs uz to skatās, tā maigi piedodot. Jēzus runā par kaut ko citu. Piemēram, par bausli “tev nebūs laulību pārkāpt” Jēzus saka tā: “Tev nebūs laulību pārkāpt? Ko, jūs! Kas jau ar acīm uzskata citu un to iekāro (savās fantāzijās), tas jau ir pārkāpis.” “Nokaut? Par kādu nokaušanu jūs runājat? Es jums esmu piešķīris Svētā Gara spēku. Jūs spējat mierīgi dzīvot desmit baušļos. Kāda nokaušana? Kas uz savu brāli dusmo, tas jau ir sodāms. Tev nebūs nepatiesu liecību dot? Kāda nepatiesa liecība? Jā ir jā un nē ir nē. Punkts!” Jēzus paaugstina standartus līdz cilvēka domu līmenim, līdz iekšējā cilvēka līmenim. Te nav runa par to, ka mēs varam kaut kādus baušļus pārkāpt. Par to vispār nav runa! Jēzus paaugstina standartus, lai pat tavā galvā nebūtu baušļu pārkāpšana.

Iesim cauri visiem baušļiem. Jaunās Derības Kristus ir piešķīris tev spēku, ar kuru tu SPĒJ dzīvot desmit baušļos. Tu spēj. Vai zini kā Vecajā Derībā izraēlieši spēja dzīvot baušļos? Ja cilvēks kaut ko nozaga, tad dabūja ar akmentiņiem pa galvu. Viņu ieraka zemē, galvu atstājot ārā, un ar akmeņiem meta pa galvu. Bija ieteicams ar mazākiem akmentiņiem, lai viss notiktu ilgāk. Nu, labi, tas tāds skaidrojums ar nelielu humoru. Patiesībā Vecajā Derībā par zagšanu nebija tik bargi sodi. Varēja palikt bez kāda locekļa gan, bet bija arī noteikti baušļu pārkāpumi, par kuriem sodīja ar nāvessodu. To, ka Izraēls tur baušļus, panāca ar sodiem. Pēc tam atnāca Kristus un cilvēkiem iedeva spēku turēt baušļus. Vecās Derības cilvēkiem šāda spēka nebija, bet Jaunās Derības cilvēkiem ir spēks tos pildīt. Ja cilvēks tos nepilda, tad laikam to dara speciāli. Ja runa ir par paaugstinātiem standartiem, tad, iespējams, situācija ir nedaudz citādāka. Es domāju, ka Dievs uz to tā žēlīgāk skatās. Arī Jānis savās vēstulēs runā, ka mēs žēlastībā esam glābti, un, ja kāds krīt pārkāpumā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā, Jēzus Kristus. Jānis saka, ka aizstāvis ir, Dievs tev piedod, ja centies dzīvot pareizi un kaut ko vēl nespēj, vai neesi gana pieaudzis, bet tajā pašā laikā viņš saka: “Kas mīl Dievu, tas tur Viņa baušļus.” Vēl Jēzus saka, ka visi baušļi, kopā saņemot, ir tikai divi – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Visu kopā savelkot, tā ir mīlestība. Mana attieksme pret Dievu ir mīlestība pret Dievu. Mana attieksme pret cilvēkiem saskaņā ar Dieva baušļiem, ir mana mīlestība pret cilvēkiem. Tā nav mīlestība, kad maziem bērniem jau skolas vecumā piedāvā mainīt dzimumu un vecākiem atņem tiesības iejaukties. Tas ir tas, kas sagaida Latviju nākotnē, ja draudze un aktīvisti turpinās gulēt, ļaus tikai dažiem kaut ko darīt un pārējie tikai skatīsies ar uzskatu, ka gan jau Dieviņš svētīs.

Vai esi pamanījis, ka manā Facebook profilā ir logo “Dieva lauvas”? Dieva lauvas ir tie cilvēki, kuri tic tam, ka Dievs ir ar viņiem, un tic tam, ka ar lūgšanu vien ir par maz. Tie ir rīcības cilvēki. Ja turpināsim gulēt, tad pienāks brīdis, kad, neatkarīgi no tā, vai tu esi kristietis, par saviem bērniem tu nedrīkstēsi neko iebilst, tev būs sods par to. Skolā bērnam iemācīs, ka meitene ir puika, un tu mājās teiksi “nē”, tad tev par to būs sods. Es domāju, ka sods varētu būt pat tāds, ka bērnu var izņemt no ģimenes. Tātad tas nozīmē, ka cilvēkiem nav sapratne par baušļiem un to, kas ir balts un kas ir melns, un mēs paši sākam izdomāt. Tāpēc bauslībai ir jābūt centrā; Dieva žēlastība, un pēc tam ir desmit baušļi. Jo ir rakstīts, kas mīl Dievu, tas tur baušļus. Ja cilvēks ir piedzimis no augšienes, viņš uzreiz nevar visu perfekti sakārtot, bet tas ir viņa ideāls, par kuru jāmaksā cena. Jā, Dievs redz, ko tu spēj un ko tu nespēj. Dievs to redz, un tur strādā Viņa žēlastība. Taču Viņš redz arī to, ko tu spēj un nedari. Un tur nevar būt soģis ne es, ne kāds cits, ne kāds mācītājs. Tās patiešām ir tavas personīgās attiecības ar Dievu. Dievs zina, kas ir tavā sirdī.

Pirmais bauslis: Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (2. Mozus grāmata 20:2-3)

Par ko šeit ir runa? Par daudzdievību tā laika pasaulē. Dievs noliek šo bausli kā pašu pirmo: “Jums tagad būs tikai viens Dievs.” Par šī baušļa pārkāpumu Vecās Derības laikā bija nāvessods. Ja Izraēlā pieķēra kādu, kurš pielūdza kādu citu tautu dievus – nāvessods. Tas bija toreiz. Kā tas attiecas uz šodienu Jaunās Derības laikā? Kā tas attiecas uz mums? Kas ir citi dievi? Piemēram, kartupeļu ražas laiks. Cilvēks paņem kartupeli, ierāmē un ieliek sekcijā: “Mans dievs – kartupelis,” jo ražas laikā dievkalpojuma vietā viņš izvēlas kartupeļu vagu. Lūk, tavs dievs! Kartupelis nevar būt dievs, bet kas stāv aiz tā visa? Kas stāv aiz kartupeļa, kas stāv aiz gurķu burkas? Iedomājies sekcijā svēto gurķu burku. Svētais gurķis, svētā burka ar svēto marinādi, svētais etiķis un krustnagliņas. Jo, lūk, tieši tajā svētdienā bija gurķu laiks un marinādes laiks, kad Dievs gribēja tevi redzēt dievkalpojumā. Ja Facebook kļūst svarīgāks par personīgajām attiecībām ar Dievu, ja televizors kļūst svarīgāks par lūgšanu laiku, tad tie arī kļūst par citiem dieviem. Viss, kas mūs novērš no dievkalpojuma, no attiecībām ar Dievu, kļūst par mūsu dievu. Pavisam mierīgi darbs var kļūt par tavu elku. Arī dažādas atkarības var būt tavs dievs. Manā dzīvē bija citi dievi. Narkotikas bija mans dievs, un tas bija tāds dievs, ka es vairs negribēju tādu dievu, bet nevarēju tikt no tā vaļā. Sākotnēji dievi sevi piedāvā tā skaisti un labi, skaistā “iesaiņojumā”. Bet pēc tam, kad gribi tik vaļā: “Man tevi vairs nevajag, dievs,” tad šis dievs saka: “Nekā nebija, tagad tu man kalposi.” Pirms Mozus izveda savu tautu no Ēģiptes, no verdzības zemes, viņi gribēja izrauties no tās, bet nevarēja. Viņi bija sistēmā.

Otrais bauslis: “Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (2 Mozus grāmata 20:4)

Šeit tiek runāts par jebkāda tēla darināšanu, arī Dieva tēla darināšanu un tā pielūgšanu. Tas nenozīmē, ka tu nedrīksti uzzīmēt krustā sisto Jēzu, tas nenozīmē, ka tu nedrīksti nēsāt krustiņu, bet gan kāda ir tava attieksme pret to visu un vai tiešām ir jēga kaut ko zīmēt. Dievs ir jāiepazīst caur Bībeli, nevis caur attēliem. Attēls ir vienkārši cilvēka fantāzijas auglis. Tas nav dievs. Cilvēki, kas paši Bībeli nelasa un paši Dievu no sirds nemeklē, agri vai vēlu pievēršas dažādām pasakām, pievēršas bildēm, dažādiem svētajiem un tā tālāk. Pat mācītājs var kļūt par dievu. Ja tu pats nepraktizē savas personīgās attiecības un akli tici visam, ko saka mācītājs, tas arī nav labi. Mācītājs nav Dievs, kaut gan viņš ir Dieva pārstāvis. Visbiežāk, kā daudzi ir pārliecinājušies, ja viņš dod kādu padomu, tad labāk tomēr to uzreiz ņemt vērā. Pretējā gadījumā paies laiciņš un tu pārliecināsies, ka tomēr labāk bija uzreiz paklausīt. Kāpēc tev vajag visas tās problēmas tā dēļ, ka neņēmi vērā, ko mācītājs teica? Kā viņš zināja, kā viņš varēja saprast? Man daudzas lietas ir tik vienkāršas kā ābece. Dažus vārdus parunāju ar cilvēku un zinu teikt: “Tev vajag darīt to un to, un tas ir svarīgākais un viss.” Kāda atnāk un saka: “Man vajag to puisi.” Es saku: “Bet tev nevajag to puisi.” Meitene saka: “Nē, man vajag to puisi!” Es saku: “Nu, tad ņem to puisi!” Un pēc tam ir galīgi slikti, nav ne puisis, ne šis, ne tas. Kaut kādas lietas var nonākt Dieva vietā. Nedarini sev nekādu elka tēlu.

Trešais bauslis: “Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.” (2 Mozus grāmata 20:7)

Ko tas nozīmē – nelietīgi valkāt? Ziniet, kad Amerikā sabruka dvīņu torņi, tad Youtube parādījās video ieraksts no telefona un, iespējams, joprojām tur atrodas, kā cilvēki bļauj. Viens angliski bļauj uz f… burta un pēc tam: “Jesus!” Tur ir lamu vārdi un beigās Džīzas. Viņš pieminēja Dieva Vārdu. Vai tiešām, ja tu kādreiz kaut kur nevietā piemini Dieva Vārdu, tu nokļūsi ellē? Es domāju, ka mums ir jāskatās līdzi, kur mēs lietojam Dieva Vārdu, bet tas nebūs tas svarīgākais. Baušļa nozīme, kāpēc Dievs šādu bausli rakstīja un caur Mozu deva Dieva tautai, bija tāda, ka tajā laikā pastāvēja uzskats, ja tu zini dieva vārdu, un tur bija daudz dažādu dievību, tēlu un elku, kā jau es minēju, tu vari to dievu kontrolēt. Līdzīgi kā stāstos “Alibaba un četrdesmit laupītāji” un “Džins”. Kad paberzēja burvju lampu, parādījās Džins un jautāja: “Ko tu vēlies, kungs? Tev ir trīs vēlēšanās.” Un kungs varēja pavēlēt Džinam, un Džins darīja visu, ko kungs vēlējās. Bet Dievs saka: “Zini, jums tā nebūs, jūs Mani nekontrolēsiet.” Atceros, viens pāris daudzus gadus atpakaļ apprecējās un viņiem bija kaut kādas domstarpības. Vīrs bija tāds diezgan kluss un mierīgs. Vienā reizē viņš saņēmās un pateica sievai: “Tu mani nekontrolēsi!” Un, zini, Dievs tā saka: “Tu Mani nekontrolēsi.” Dievs saka: “Es zinu labāk, ko tev vajag, labāk paklausi Man un pieskaņojies Man, un, lūdzu, nelūdz kaut kādus sviestus, kurus Es tev negribu dot. Lūdzu, nesāc lūgt un dzīties pēc kaut kādām lietām un izmantot Manu Vārdu, piemēram, Jēzus Vārdā, es gribu to puisi.” Tu tam puisim neinteresē. “Bet es gribu to puisi.” Bet tam puisim ir cita meitene. “Es gribu to puisi, es gavēšu četrdesmit dienas.” Es domāju, tas vispār būtu labs variants, tās četrdesmit dienas, ja nomirsi, nebūs vairs jāmokās. Kad mēs lūdzam par lietām, kuras mums nepienākas, Jēzus Vārdā, to var pielīdzināt burvestībai. Lūk, par ko pamatā runā šis bauslis – tev nebūs Dieva Vārdu nelietīgi valkāt – neizmanto lūgšanas un garīgo spēku nepareiziem mērķiem. Rupjš piemērs: kas bija rakstīts fašistiskās Vācijas karavīriem uz jostas sprādzes? Gott mit uns (Dievs ir ar mums). Lūk, precīza Dieva vārda nelietīga nēsāšana. Dievs nav ar viņiem, nebija un nebūs. Tev nebūs ar Dieva Vārdu manipulēt un izmantot to saviem mērķiem. Ja tu kaut ko lūdz, tad lūdz saskaņā ar Viņa gribu.

Ceturtais bauslis: “Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.” (2. Mozus grāmata 20:8 )

No pirmajiem četriem baušļiem šis ir viens no vissvarīgākajiem, tas ir ļoti svarīgi. Kad Dievs radīja debesis un zemi un visu, kas uz tās, bija pagājušas sešas dienas. Bībelē tā ir rakstīts. Septītajā dienā Viņš atdusējās. Un tieši tāpat Viņš saka cilvēkiem: sešas dienas miesai, tu strādā, un viena diena garam – tu esi nevis onlainā internetā, bet tu esi draudzē un rūpējies par savu garīgo stāvokli. Dieva griba ir, ka katram cilvēkam ir nepieciešama atpūta. Piemēram, cilvēkam, kurš apmeklē draudzi, septītā diena ir garīgā atpūta, viņš garīgi barojas. Man tā nav atpūta, man tā ir darba diena. Tie, kas draudzē kalpo no rīta līdz vakaram, piemēram, slavētājiem, tā nav nekāda atpūta, tas viņiem ir darbs. Ir jāatrod cita diena un cits laiks, kad atpūsties. Cilvēka organismam ir vajadzīga atpūta. Vēl šo septīto dienu Dievs iestatīja, lai pieminētu iziešanu no Ēģiptes zemes. Viņš teica: “Jums būs to pieminēt, septīto dienu.” Ir cilvēki un konfesijas, kuras ļoti uzsver, ka ir jārēķina no pasaules sākuma un precīzi jāizskaitļo, kura ir tā īstā diena. Draugi, tā ir tāda māņticība. Nevis precīza tās dienas noteikšana ir svarīga, bet svarīga ir diena, svarīgs ir princips. Jēzus teica, ka cilvēks nav celts sabata dēļ, bet sabats ir celts cilvēka dēļ.

Un Viņš uz tiem sacīja: "Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.” (Marka evaņģēlijs 2:27)

“Obligāti īsto dienu! Kurā dienā tu biji dievkalpojumā, svētdienā? Tā nav īstā diena, tu esi velns!” Draugi, tie ir maldi! Tu biji dievkalpojumā, un tas ir svarīgi. Tu esi šad tad atpūties, un tas ir svarīgi. Gada laikā tu esi paņēmis atvaļinājumu, varbūt tikai kādu nedēļu, bet tas arī ir svarīgi. Vai nav feins ceturtais bauslis? Kristieši par septīto dienu uzskata svētdienu, bet citās valstīs svētdiena ir pirmā nedēļas diena. Mums pirmdiena ir pirmā nedēļas diena. Jēzus cēlās augšā tieši nedēļas pirmajā dienā – svētdienā. Es ar automašīnu esmu pabijis ļoti daudzās valstīs. Tiešām daudzās, gandrīz visās Eiropas valstīs. Kādā no ceļojumiem es ieplānoju, ka svētdienā mēs iebrauksim lielveikalā Vroclavā, Polijā. Rietumos visi veikali vaļā, viss notiek, un mēs domājām, ka Vroclava ir dienvidos, tur arī viss notiek. Mēs svētdienā laimīgi laidām uz lielo veikalu, bet tur baigais tukšums, viss kā izmiris, viss ciet, tikai agri no rīta baznīcām atveras durvis un desmitiem cilvēku no baznīcām nāk ārā. Draugi, Vroclavā svētdienās viss slēgts un visi ir dievkalpojumos. Lūk, ko nozīmē “tev būs sabata dienu turēt jeb svētīt”. Starp citu, arī šajā pandēmijas laikā svētdienās taisa ciet veikalus, un vispār tas nav nemaz tik nekristīgi. Nav jāstaigā pa veikaliem svētdienās. Dežūrveikali ir okey, bet uz draudzi ir jānāk. Tie cilvēki, kuri svētdienās staigāja pa veikaliem, sēdētu mājās un trītos: “Ko lai dara, ko lai dara?” Kāds viņiem uzrakstītu: “Atnāc uz dievkalpojumu.” Cilvēks padomātu: “Opā, ideja, ko darīt.” Viņš neaizietu uz veikalu, bet aizietu uz dievkalpojumu un uz veikalu aizietu citā dienā. Bet vispār, ja godīgi, ņemot vērā šodienas situāciju, es esmu par to, lai visi veikali ir vaļā. Lai visas reliģijas notur savus pasākumus, lai ir sports, lai viss ir vaļā, lai arēnas un tribīnes ir pārpildītas. Tu to negribi? Lai mēs tiešām varētu baudīt BRĪVĪBU, mums ir jāgodā desmit baušļi. Dievam ir jābūt Latvijas centrā, baušļiem ir jābūt mūsu Satversmē. Praktiski, mūsu Satversme ir uz desmit baušļu pamata, tikai mums ir Satversmes tiesa, kas izdomā, ka tomēr nav tā, kā rakstīts Satversmē. Tā kā Satversmei laikam vairs nav lielas nozīmes. Ja mēs rīkotos pēc Satversmes, viss būtu kārtībā.

Piektais bauslis: “Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod.” (2. Mozus grāmata 20:12)

Vecajā Derībā tajā laikā bērnu pienākums bija rūpēties par saviem vecākiem, ja to nedarīja, pēc likuma varēja zaudēt savu dzīvību. Par to pienācās sods, jo tas bija bauslības pārkāpums. Šobrīd šīs funkcijas uzņēmusies sociālā aprūpe – pensijas un tā tālāk. Par vecākiem rūpējas valsts. Tēva un mātes godāšana toreiz un tagad atšķiras. Bet, draugi, nebūtu slikti par saviem vecākiem rūpēties. Bet kokam ir divi gali. Manai vecajai mammai Dzidrai bija sava māja, ko viņa ar vecotēvu paši uzcēla. Viņa tajā mājā dzīvoja un slimoja, jo viņai bija kaut kādas kaites, bet viņa nomira tikai pēc tam, kad beidzot piekrita pārvākties pie saviem bērniem. Es nezinu, kā visa tā epopeja tur bija, bet droši vien viņu lūdza dzīvot pie bērniem un teica, ka tur būs drošāk. Viņa pārvācās un nomira. Tas nebūt nenozīmē, ka paņemt mammu pie sevis ir labākais variants. Varbūt viņai negribās, ka tu viņai pamperus maini. Bet tas ir jāizsver, kā kādā situācijā rīkoties. Iedomājies, tu esi precēts cilvēks, tev ir trīs bērni vienā istabā un vēl vecā mamma un vecais tētis, kas čurā gultā. Ir jāizsver, bet katrā ziņā tev būs godāt savu tēvu un māti. Bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem, bet neaizmirstiet, ka Dievam ir vairāk jāklausa nekā vecākiem. Arī garīgās autoritātes, piemēram, draudzes mācītājs, jāgodā. Šis bauslis attiecas arī uz garīgajiem vadītājiem – tev būs godāt arī tos. Bet Dievam ir vairāk jāklausa, nekā mācītājam.

Piektais bauslis ir pirms “tev nebūs nokaut” un “tev nebūs zagt”, jo tas ir svarīgs. Bērnam savas dzīves laikā būtu jānopelna pietiekoši daudz naudas un jākļūst turīgam, lai savus vecākus vecumdienās varētu uzturēt. Kā minimums, ielikt normālā iestādē, kur tiešām par viņu rūpējas, un tu zini, ka rūpējas, un viņam ir labi. Vai, manuprāt, vēl labāk, lai paliek savā mājā un tu gādā par viņiem, lai viņi tur var dzīvot. Lai kopēja viņus kopj, ja tu nevari, jo tev taču ir darbs un tu esi jauns cilvēks. Vecāki nevar būt arī traucēklis, bet tajā pašā laikā tu viņus arī nevari atstāt. Tad rūpējies par to, lai viņiem ir kopēja, lai viņiem viss ir, un tu pats vari aiziet ciemos. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti. Bet visi tie lūzeri, kuri neko nevar nopelnīt, kā viņi par vecākiem rūpēsies? Viņiem būs trīsdesmit eiro pensija. Viņi tevi baroja un audzināja, bet tu? “Bet viņš mani neaudzināja, lai viņš iet pupās!” Varbūt tā arī kādreiz vajag. Jābūt ir elastīgam, tomēr bauslis paliek bauslis, lai kādi būtu vecāki, tev būs viņus godāt. Un es zinu, kādi daudziem cilvēkiem ir vecāki. Es savu mūžu negribētu par viņiem rūpēties, riktīgi monstri. Reāli monstri, ne cilvēki. Nu, jāsaņemas un par viņiem jāparūpējas, neko darīt. Draudzē bija viena meitene, viņa šad tad uzpeld un atkal pazūd. Viņa nokristījās, viņai kādi sešpadsmit gadi bija. Bija tāda ātrā un no sirds sauca mani par tētiņu: “Es tevi, tētiņ, nekad neatstāšu, es par tevi vecumdienās rūpēšos, nākšu ciemos un pirkšu šokolādi.” Viņa tā domāja. Tas nav nepareizi. Godā savu tēvu un māti.

Sestais bauslis: “Tev nebūs nokaut.” (2. Mozus grāmata 20:13)

Precīzi Bībelē šis bauslis ir domāts – tev nebūs nogalināt miera laikā. Ja tu lasi Veco Derību, tur lasi par kariem karu galā. Kad ir karš, var nokaut, ja kara nav, tad nevar nokaut, tad tevi pašu nokaus par to, ka tu nokāvi. Runājot par Jaunās Derības laiku, Jēzus teica: “Kā – nokaut? Kas uz savu brāli dusmo, tas jau ir sodāms tiesā.” Jēzus paaugtina šo standartu. Par kādu nokaušanu vispār var būt runa? Tajā pašā laikā Jānis Kristītājs teica romiešu karavīriem, kuri gribēja kristīties: “Nelaupiet un neņemiet vairāk nekā nolikts.” Tas nozīmē – esi savā dienestā, pildi to, bet esi godprātīgs, nelaupi. Kristiešiem šajā jautājumā uzskati dalās. Mans uzskats ir ļoti ciets uzskats, ka agresijas gadījumā katra viena vīra pienākums ir doties aizstāvēt savu ģimeni, savu draudzi, savu valsti un savas pilsētas. Visi, kas var turēt ieroci rokās, sievietes arī kādas var, ņem ieročus un dodas aizstāvēt Latviju. Bet šis jautājums ir ļoti strīdīgs. Reizē var nolikt brāli pret brāli un tēvu pret tēvu, kad tu kalpo svešas ideoloģijas vārdā un esi svešā armijā iesaukts. Latvijas leģions bija iesaukts vācu armijā, tur bija arī brīvprātīgie. Kāpēc viņi bija brīvprātīgie? Viņi bija uz savas zemes, un tas bija vienīgais veids, kā viņi varēja savu valsti aizstāvēt, savu tautu. Bet otrs karaspēks, Padomju Savienības armija, bija okupanti. Praktiski, ja šodien izvērtē, tad tiesības nogalināt bija leģionāriem. Tā kā tie ir tādi strīdīgi jautājumi, bet katrā ziņā mūsu pienākums ir iestāties par savu tautu. Un, ja nepieciešams, ar ieroci rokās. Bet tā nav draudzes mācība, tas ir mans uzskats. Ja tāds brīdis pienāktu, tad katram pašam būtu jāizlemj – iet karā vai neiet karā.

Āfrikā ir daudz lielu un augošu draudžu, pat ar miljoniem cilvēku. Apkārt šīm draudzēm ir dzeloņstieples, viņus sargā savi speciālie dienesti un savas armijas. Tur notiek dažādas laupīšanas un cilvēku ķīlā ņemšanas. Viņiem ir speciālas vienības, kas dodas ķīlniekus atbrīvot. Viņi ir ar ieročiem rokās un nepieciešamības gadījumā arī nogalina. Tie ir kristieši, tās ir draudzes, un, ja viņi tā nedarīs, viņi vienkārši nebūs. Tur ir islāma radikāļi un dažādas kustības, kas nāk ar ieročiem, ar mačetēm un cērt galvas. Tāpēc viņiem ir pašiem savi dienesti, kas seko līdzi, lai varētu notikt dievkalpojumi, lai viņi vispār varētu dzīvot. Pēc savas sirds es redzu tieši tādu draudzi, es redzu tieši tādu kristietību, kādu mēs lasām grāmatās par viduslaiku bruņiniekiem. Piemēram, Cēsu pili pārvaldīja tikai padsmit bruņinieki. Viņi pārvaldīja tūkstošiem cilvēku lielus apgabalus, tikai divpadsmit, tikai daži smagi bruņoti. Viņi neko citu nedarīja, tikai trenējās un lūdza Dievu. Un kamēr viņi trenējās kaujas mākslā, lūdza Dievu, gavēja un neņēmās ar sievietēm, tikmēr Cēsu pils turējās. Cēsu pilij Livonijā bija ārkārtīgi svarīga nozīme. Tiklīdz viņi sāka neturēt baušļus, kļuva pasaulīgi. Atnāca Ivans Bargais un nopostīja šo pili. Es esmu par tādu kristietību, par mūsdienu gladiatoriem, par mūsdienu speciālajiem kareivjiem.

Tu šodien mierīgi sēdi un baudi dievkalpojumu. Tu domā, ka tas ir pats no sevis? Tu zini, cik cilvēku strādā pie tā, lai tas notiktu? Cik cilvēku riskē ar savu reputāciju? Tik tikko dzirdēju, ka kādu nepaaugtināja ievērojamā amatā, jo viņš šeit palīdz. Nepaaugstina, redzi, jo tu ne tur palīdzi, ne tā izsakies, ne to ieraksti. Tā jau ir sava cena šodien. Tu vari nākt uz draudzi un justies kā brīvs cilvēks. Tu zini, cik liels spiediens ir jāiztur, lai to turpinātu? Tu zini, kā mūs presē, kā spiež, kā draud? Gandrīz katru reizi policija ir šeit. Tu zini, ko maksā runāt par to visu un darīt pareizi? Cilvēkiem šodien reāli nav draudzes, uz kuru iet, šur tur tikai kaut kas notiek. Vēl pusgads, un no draudzēm nekas pāri nepaliks. Tev nešķiet aizdomīgi, ka tieši uz kristiešu svētkiem taisa lokdaunus? Nav grūti saprast, no kurienes vējš pūš un kas ir galvenais mērķis. Nav grūti saprast tam, kuram ir smadzenes. Kāpēc tieši uz Kristus augšāmcelšanās svētkiem? Un kāpēc tieši uz Kristus dzimšanas svētkiem? Kāpēc tieši uz šiem svētkiem? Kas ir sātana galvenais pretinieks? Dievs un Viņa draudze. Ikviens mācītājs, kurš savu draudzi spiež nenākt, nepiedalīties, es domāju, nav tas labais gans. Viņš baidās maksāt cenu. Bet mums ir desmit baušļi. Mums ir ideāli, mums ir Dievs, mums ir attiecības ar Viņu, mums ir draudze, mēs jebkādos apstākļos, katakombās vai kā citādi, turpināsim augt, ne tikai pastāvēt, bet ietekmēt un augt.

Septītais bauslis: “Tev nebūs laulību pārkāpt.” (2. Mozus grāmata 20:14)

Sākonēji šis bauslis bija domāts tāpēc, ka Vecās Derības laikā sievietēm nebija tādu tiesību kā šodien. Viņas piederēja vīriešiem. Bauslis vairāk bija vērsts uz vīrieša īpašumtiesībām. Tā bija viņa sieva (viņam varēja būt vairākas sievas), un cits nevarēja viņu ņemt un zagt. Bet pats Jēzus šajā jautājumā ievieš skaidrību, Viņš paaugstina standartu. Ja mēs dzīvotu Vecās Derības laikā, tad večiem būtu diezgan liela paradīze. Islams joprojām turās pie tā. Bet Jēzus teica tā: “Ja kas uzskata sievu to iekārodams, tas jau ir laulību pārkāpis.” Un Viņš saka: “Sākotnēji tas tā nebija.” Sākotnēji Dievs radīja vienu Ādamu un vienu Ievu. Viņš teica: ”Katram vīrietim ir viena sieva un katrai sievai viens vīrs.” Un Pāvils iet vēl tālāk un saka: “Tad labāk vispār neprecēties. Ja tev vīrs bija un nomira, tad labāk palikt tāpat un saglabāt uzticību līdz galam tam vīram, kurš tev bija, un jaunu neprecēt.” Jēzus paaugstina standartu un saka: “Viens un viens.” Kāpēc Mozus deva atļauju šķirties? Viņš teica: “Jūsu cietsirdības un egoisma dēļ. Bet iesākumā tas tā nav bijis.” Un paaugstināts standarts nozīmē arī neskatīties pornogrāfiju. Tev ir sieva vai vīrs, bet tajā pašā laikā tu skaties pornogrāfiju? Tā ir laulības pārkāpšana.

Astotais bauslis: “Tev nebūs zagt.” (2. Mozus grāmata 20:15)

Ļoti bieži dažādi apspiedēji šo bausli izmanto, lai kāds nabaga zemnieks vai nabaga strādnieks nenozagtu maizes kukuli. Patiesībā šis bauslis attiecas uz cilvēku brīvībām. Katram cilvēkam ir tiesības ēst no tā un baudīt no tā, ko viņš ir nopelnījis. Viņš strādā, viņš bauda no tā, viņš saņem no tā. Vai tā ir mūsu valstī? Kādi nodokļi tiek uzlikti mazajiem uzņēmējiem? Viņi var baudīt no tā, ko ir strādājuši, vai viss ir jāatdod valstij? Un valsts pērk vakcīnas, taisa lokdaunus par tavu naudu. “Tev nebūs zagt” bauslis nozīmē – katram cilvēkam ir tiesības strādāt un ēst no tā pilnā mērā, un baudīt no tā. Nodokļi ir labi, bet pārmērīgi nodokļi ir zagšana. Un pavisam droši es varu teikt, ka cilvēki tur augšā ir zagļi. Tie, kas izdod netaisnus likumus, kas finansiāli neļauj elpot uzņēmējiem. Lūk, ko nozīmē bauslis – tev nebūs zagt. Un, protams, nozagt kādu maizes kukuli vispār nav runa. Jēzus ar mācekļiem sabata dienā plūca vārpas, un viņus par to apsūdzēja. Jēzus saka: “Nomierinieties. Sabats ir celts cilvēka dēļ nevis otrādi.” Nu, ko tu darītu, ja atrastu piecus eiro? Atrasts nav zagts. Bet, ja atradīsi simts eiro? Labāk tad ir pateikt, un tad no kanceles pajautās, kurš pazaudēja tos simts eiro. Ja atradīsi piecīti, obligāti liksi sludinājumu, kurš pazaudēja piecus eiro? Piecdesmit pieci narkomāni pieteiksies. Tātad ar bausli “tev nebūs zagt” nevajag iet galējībās. Atradi vienu eiro? Liec kabatā un priecājies. Ja atradi maciņu ar tiesībām, tad tu zini, kam tas pieder, tad atdod to viņam. Ja tev kontā ieskaita desmit tūkstošus eiro, ko tu darīsi? Priecāsies, ka Dievs atbildēja uz tavām lūgšanām? Tā ir bankas kļūda, un to naudu tev būs jāatdod. Kad uzņēmumiem piešķir dīkstāves pabalstus un tad prasa atpakaļ, kas tas ir? Čakarēšana un zagšana. Mums būs ievērot citu tiesības un brīvības.

Devītais bauslis: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.” (2. Mozus grāmata 20:16)

Es paskaidrošu, kam tas ir domāts. Te nav runa par meliem kā tādiem. Te ir runa par tiesu. Bībelē rakstīts, ka tiesā vajadzīgi divi trīs liecinieki. Un šis bauslis domāts arī necelt neslavu cilvēkam, neapmelot cilvēku. Lūk, par ko ir runa. Un ar ko nodarbojas masu mediji? Ar vienu vienīgu neslavas celšanu. Dažādiem cilvēkiem, ne tikai mums. Bet atnāca Jēzus un teica: “Kādas tiesas? Tev vispār nebūs melot. Tavs jā ir jā un nē ir nē un punkts. Vispār nebūs melot.” Bet iedomāsimies situāciju, ka tavs brālis bēg no policijas un paslēpjas zem tavas gultas. Brālis ir vainīgs, ka stāstīja cilvēkiem par Jēzu. Ir tādas valstis un likumi, ka nevar stāstīt par Jēzu. Policija zvana pie durvīm. “Labdien, mēs redzējām, ka jūsu virzienā noziedznieks atskrēja.” “Nezinu nekādu noziedznieku.” “Uz kuru pusi aizskrēja?” Tu taču nenodosi viņu, tu noteikti melosi, lai viņš būtu drošībā. Kāds tev gribēs pārmest to, ka meloji, bet tu melosi, lai nenodotu brāli, tu nenodosi savējo. Vai tu stāvēsi durvīs un neko neteiksi? “Nu, tu ūdeni mutē ieņēmis, ka nevari parunāt? Ejam iekšā un pārmeklēsim.” “Nē, man nav te iekšā nekāds brālis. Ejiet meklēt kur citur.”

Kā tu domā, kā padomju laikā Bībeli ieveda Padomju Savienībā? Kā kristieši pulcējās tad, kad viņiem bija aizliegts pulcēties? Kad viņiem prasīja, vai viņi iet uz sapulci, ko viņi teica? Kad tu esi grupiņā un tur ir vairāki cilvēki, tā ir viena mājsaimniecība. Kāpēc tu nevari būt viena mājsaimniecība ar tiem cilvēkiem? Ja gejiem var piešķirt bērna pabalstu, kāpēc tu nevari būt viena mājsaimniecība, ja viņi var būt? Viņi var saņemt pabalstu par to, ka vienkārši dzīvo kopā. Tad kāpēc tu nevari ar savu grupiņu dzīvot kopā? Tātad, nevajag noiet līdz absurdam. Tev nevajag kļūt par farizeju. Bet tajā pašā laikā mums vajag būt absolūti godīgiem, un ar saviem cilvēkiem ir jārunā atklāti un godīgi. Neiesim līdz absurdam un nesāksim stučīt visus pēc kārtas.

Desmitais bauslis: Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.” (2. Mozus grāmata 20:17)

Un šis bauslis jau atbilst Jēzus principiem par paaugstinātiem standartiem. Kad vispirms mēs ķeramies nevis pie sekām, bet, kā policisti saka, veicam preventīvos pasākumus. Tas nozīmē izskaidrot, bet nesodīt. Tātad, tev nebūs iekārot – tas tāds preventīvais pasākums. Mēs negaidām sekas, bet jau cīnāmies savās domās, ko mēs domājam, kā mēs spriežam, uz ko mēs skatāmies, kāds ir mūsu iekšējais cilvēks.

Pirmais bauslis

Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.

Otrais bauslis

Netaisi sev elku tēlu.

Trešais bauslis

Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt.

Ceturtais bauslis

Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.

Piektais bauslis

Godini savu tēvu un savu māti.

Sestais bauslis

Tev nebūs nokaut.

Septītais bauslis

Tev nebūs laulību pārkāpt.

Astotais bauslis

Tev nebūs zagt.

Devītais bauslis

Tev nebūs nepatiesu liecību dot.

Desmitais bauslis

Tev nebūs iekārot.

Un atceries, ka mēs neesam glābti no tā, ka pareizi dzīvojam. Glābti esam tikai mīlestībā un žēlastībā no Kristus. Jānis par to interesanti runāja, ka mums pašiem ir tas jāvērtē, un Dievs pats zina, cik mēs spējam. Dievs neuzliek tev smagāku nastu, nekā tu vari panest. Un desmit baušļi ir ideāls, pie kā jāturas. Spēks tev ir dots, bet izaugsmes līmenis katram cilvēkam ir citāds, un arī situācijas dzīvē ir dažādas. Un tāpēc katra situācija ir jāizvērtē individuāli, nevis tikai tā – tev nebūs zagt, bet tu to maizes kukuli nospēri un tagad ir beigas, ellē iekšā. Nav gluži tā, būsim elastīgi, meklēsim Dievu. Pats svarīgākais ir meklēt Viņa vaigu un kultivēt personīgas attiecības ar Dievu, vispirms turēt pirmos četrus baušļus, ka tu esi draudzē, tu esi starp ticīgajiem, tu pats lūdz un pilnveidojies.

 

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Desmit baušļi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments