TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

Augšāmcelšanās

Publicēja 2018. gada 3. apr. 12:22Līga Paņina
Ziņas datums 03.04.18.

Šodienas svētrunas tēma – „Augšāmcelšanās”.

Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem” (1.Korintiešiem 15:1-4)

Tradicionāli sanāk, ka Jēzu sita krustā piektdienā, un svētdienā Viņš augšāmcēlās. Nesanāk trīs dienas un trīs naktis, sanāk trīs nepilnas dienas. Augšāmcelšanās ir evaņģēlija būtība, serde, pats centrs! Tāpat kā augšāmcelšanās fakts ir evaņģēlija centrs, tā augšāmcelšanās fakts ir visas Bībeles svarīgākais notikums, Bībeles centrs. Kristus nāve un augšāmcelšanās. Augšāmcelšanās ir būtiskāka par nāvi, jo Jēzus nepalika pazemē un Viņa miesas neredzēja satrūdēšanu, jo Viņš tika uzmodināts, augšāmcelts Dieva spēkā. Mēs neticam mirušam Dievam, mēs ticam dzīvam Dievam, kas caur Svēto Garu šajā brīdī ir šeit! Augšāmcelšanās ir Bībeles centrālais notikums. Augšāmcelšanās fakts ir visas pasaules vēstures centrālais, svarīgākais notikums. Pāvils skaidri saka: „Es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums pats esmu saņēmis.” Kristus, Dieva Dēls, nāca virs zemes cilvēka miesā, nomira par mūsu grēkiem, un ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Ar Jēzus nāvi arī mēs tiekam iegremdēti nāvē – mirstam vecajai dzīvei, grēkam un neveiksmēm un augšāmceļamies pilnvērtīgai dzīvei Jēzū Kristū. Augšāmceļamies mūžīgai dzīvībai un attiecībām ar Dievu.

Un, ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība.” (1.Korintiešiem 15:14)

Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga mana sludināšana, veltīga jebkāda sludināšana, tad tas ir Dievam nepatīkami un tukši. Es nerunāju tikai par kristīgo reliģiju, bet par jebkādu reliģiju. Nekur, nevienā reliģijā neviens nav nomiris par taviem grēkiem un augšāmcēlies. Neviens nespēj tevi atdzemdināt jaunai dzīvei, no iekšpuses izmainīt. Neviens, kā tikai Kristus upuris un augšāmcelšanās fakts. Personīgas attiecības ar Dievu, ja nav ticības Kristus augšāmcelšanās faktam, ir veltīgas. Ja tu zini Dievu, zini fiziskus vingrinājumus, kas ir dievišķi, māki daudz ko, esi lasījis daudz un dažādas grāmatas – tas viss nav svarīgi, ja tu neatzīstu Jēzus augšāmcelšanās faktu kā centrālo notikumu un nepieņem to savā dzīvē. Kristus ir augšāmcēlies!

Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jāņa 11:25)

Pats Jēzus ir augšāmcelšanās un dzīvība. Tas, kas ir tevī, ir augšāmcelšanās un dzīvība. Esmu redzējis gan politiskas, gan finanšu reklāmas par celšanos augšup, cēlējspēku vai tamlīdzīgi, bet tas spēks, ko dod Dievs caur augšāmcelšanos, ir nesalīdzināms ar cilvēciskām pūlēm un centieniem. Kad Jēzus ceļ augšā, tu patiešām esi augšāmcēlies. Kad Jēzus pieskaras tavai dzīvei, tad tava dzīve patiešām izmainās. Kad Jēzus pieskarās, tu patiešām vari būt drošs, ka pēc nāves tu dzīvosi mūžīgi kopā ar Viņu. „Es Esmu augšāmcelšanās un dzīvība, un kas Man tic, dzīvos arī tad, ja mirs.” Kas tic uz Jēzu Kristu, kas tic, ka Viņš nomiris un augšāmcēlies personīgi par tevi un dzīvo tevī, tas dzīvos arī tad, ja mirs. Tu vari droši mirt arī tagad. Bet vai tu esi pārliecināts, ka tu vari mirt tagad? Kur tu nonāktu pēc nāves, ja šodien nomirtu? Es gan nevienam nenovēlu nomirt šodien. Es vispār lūdzu Dievu, lai nepienāk tāds brīdis, ka mūsu draudzē kāds nomirst. Bet, kad mēs būsim liela megadraudze ar tūkstošiem cilvēku, tad nāksies rēķināties ar faktu, ka cilvēki mirst visur. Lai šeit valda dzīvība!

Kad Jēzu sita krustā un pēc tam ielika kapā, vietējā reliģiozā draudze, dažādas konfesijas, kas neatzina Kristu, kas nepieņēma Viņa upuri, kaut arī pie viņiem Viņš atnāca, apkaroja Jēzus darbību, apkaroja evaņģēlija izplatīšanos, noliedza augšāmcelšanos jeb nostājās pret Dievu. Kaut arī paši apgalvoja, ka tic un viņu ticība ir pareiza, patiesība bija tāda, ka viņi stāvēja pretī Dievam un darīja visu, lai novērstu cilvēkus no Kristus. Viņi gāja pie tā laika romiešu valdības un rakstīja iesniegumus un sūdzības.

Un sacīja: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.” (Mateja 27:63-64)

Tā arī romiešu armija izdarīja – pie Jēzus kapa pielika profesionālu apsardzi. Kad parādījās eņģeļi, akmens no kapa tika novelts un Jēzus augšāmcēlās, tad no šīs profesionālās apsardzes drosmes nepalika pāri nekas. Viņi trīcēja un drebēja, un Jēzus tā vai tā augšāmcēlās. Viņš ir dzīvs! Kapam tika pielikta apsardze, tas tika aizzīmogots, un tas ir dokumentēts. Tas ir pierādīts – kaps ir tukšs. Viņa mācekļi Viņu nenozaga, Jēzus ir dzīvs.

Tiem, kas uzskata sevi par pasaules centru, jāzina, ka Jēzus un Viņa augšāmcelšanās ir pasaules centrs! Ir cilvēki, kas sevi uzskata par galveno un svarīgāko un apkaro augšāmcelšanos faktu. Šādi cilvēki karo pret Dievu – vai tā būtu reliģija, vai kāda politiska partija, vai valsts sistēma, piemēram, komunisms. Tas ir jebkāds kontroles mehānisms, jebkāda cilvēku grupa, kas vēlas uzspiest savas tiesības pāri citu cilvēku tiesībām, kas vēlas, lai visi domā kā viņi, uzspiežot un ieviešot sev labvēlīgus likumus. Šādi cilvēki nevis demokrātiski runā, izglīto vai pauž savu domu, bet virza likumus “no apakšas”, kas, piemēram, aizliedz sludināt evaņģēliju. Pretdieviski cilvēki, kas uzskata sevi par pasaules centru, ir tie cilvēki, kas mēģina manipulēt ar citu cilvēku prātiem un vēlas padarīt cilvēkus un tautas par pelēku nedomājošu masu, kas akli izpilda visus viņu norādījumus.

Varbūt tu kādreiz esi bijis oktobrēns. Tu ar prātu tagad saproti, ka tas bija fufelis? Tu biji oktobrēns, un tavs tētis bija Ļeņins, vai ne? Daudzi no mums tam ticēja. Ļeņins ir miris, bet Jēzus ir dzīvs! Mēs nēsājām kaklautu un komjauniešu nozīmīti. Daudzi no mums ticēja komunisma ideāliem. Ticējām tam, ka visi, kas domā citādāk, ir iznīcināmi. Kāpēc tas tā notika? Jo kādi cilvēki, kas sevi uzskatīja par pasaules centru un savu ideoloģiju par vienīgo pareizo, mācīja, ka visi cilvēki, kuri domā citādāk, ir iznīcināmi vai paverdzināmi. Bet ikvienā sistēmā spēj iespīdēt Kristus gaisma, jo, kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība! Lūk, kāpēc pastāv dažādas sistēmas un atsevišķi cilvēki, kuri vēlas kontrolēt citus, viņi nomelno Kristus augšāmcelšanās faktu un nomelno dzīvās Dieva draudzes. Tas notiek ar vienu mērķi – lai cilvēki garīgi neatdzimst un neapzinās sevi kā brīvus cilvēkus ar savām domām, kā personības, kas var izteikties.

Es lūdzu, Dievs, lai visas tajās valstīs, kurās ir komunisms vai jebkāda diktatūra, iespīd Tava gaisma! Lai visās ģimenēs, kur Dieva vietā ir kāds diktators, kurš nosaka, kur tev būs iet un kur nebūs iet, iespīd Tava gaisma šo cilvēku prātos un sirdīs. Lai mūsu valstī, kurā kādi politiski spēki “rok no apakšas” un cenšas mūs visus padarīt vienādus, iespīd Tava gaisma, Dievs! Lai tajos spēkos, kas pretēji mūsu Satversmei, pretēji veselajam saprātam, pretēji Bībelei cenšas mūs padarīt par vidējo dzimumu, par neko, kas cenšas mūs pakļaut, kas cenšas pakļaut draudzi, iespīd Kristus gaisma.

Jēzus ir dzīvs! Jēzus ir augšāmcēlies! Un ikviena sistēma, kas noliedz šo faktu vai iet pret šo faktu, ir bezdievīga, sātaniska sistēma. Lai tur iespīd gaisma! Dievs mums ir devis spēku, ka mēs varam staigāt pāri čūskām un skorpioniem, un pāri ikvienam ienaidnieka spēkam. Tev Dievs ir devis varu izdzīt ļaunos garus, dziedināt sērgas un slimības. Tu varbūt domā, ka ļaunas lietas notiek tikai kaut kur Zviedrijā vai Norvēģijā, kur jau kultivē incestu un Dievu vairs skolās nevar pieminēt? Tu domā, ka tas notiek tikai citur? Es runāju par mūsu Latviju, un mūsu Satversmē ir skaidri un gaiši rakstīts, ka kristīgās vērtības ir mūsu pamatvērtības. Ja tās ir mūsu pamatvērtības, tad kāpēc mūsu izglītības sistēmā parādās tumsa? Piemēram, kāds draudzes brālis strādā izglītības iestādē, un viena skolotāja no viņa skolas raksta grāmatu, kuru ieviesīs izglītības sistēmā. Izglītības ministrija no grāmatas lika izņemt ārā vārdu ‘Dievs’, lai, pasarg’ Dievs, kāds skolēns neuzzinātu, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Bet uzzinās! No mums uzzinās! Lai šīs bezdievīgās sistēmas, Jēzus Vārdā, brūk! LATVIJĀ IR DIEVS! Jēzus nav augšāmcēlies tikai Jeruzālemē, Jēzus ir augšāmcēlies šeit Latvijā. Šī ir īpaša vieta, šī ir īpaša zeme, īpaša tauta. Mēs esam izredzēti, lai nestu Viņa gaismu. VISS, KO APSPĪD GAISMA, IR GAISMA! Jo lielāks ir tas, kas ir mūsos, nevis tas, kas ir pasaulē. Ja Dievs ir ar mums, tad kas būs pret mums? Ja Dievs ir ar tevi, kas būs pret tevi? Paldies Tev, dzīvais Dievs!

Ir cilvēki, kas saka: "Nē, nav jau tik traki!” Kristieši un pat mācītāji saka: “Nav jau tik traki!" Tad, kad mums piegriezīs skābekli un vairs nevarēsim runāt no kanceles par to, kas ir grēks un kas nav, kad sāks vajāt draudzes, tad viņi piekritīs, ka ir traki, taču tad jau būs par vēlu. Vai nav labāk tagad, kamēr ir demokrātija, kamēr mums nav izrakta bedre, pašiem celties un apliecināt Kristus augšāmcelšanās faktu, nostāties savā vietā un teikt savu balsi?

Kā var izdarīt tādus noziegumus pret savu tautu? Kāpēc var likt sistēmā iekšā helovīnus un citas bezdievīgas lietas? Kāpēc var bērnus mācīt par vidējo dzimumu? Puikam, kuram acīmredzami ir krāniņš, skolā saka, ka viņš nav vīrietis, bet gan vidējais dzimums. Viņš vispār nezinās to, kas viņš ir. Ne to, kāda viņam ir tautība, ne dzimums. Augs nepilnvērtīgs cilvēks, kurš nespēs ne pilnvērtīgi dzīvot, ne justies, ne mīlēt, ne radīt pēcnācējus. Tad būs nepieciešamas normālas ģimenes, no kurām izņemt bērnus un nodod šādām ģimenēm. Kā var darīt pret savu tautu tādu noziegumu? Hitlers ir teicis: "Jo lielāki meli, jo cilvēki tiem vieglāk tic." Tiešām, kā cilvēkam var iestāstīt tādas stulbības? Ja tu nezini, kas esi, aizej mājās, noģērbies un paskaties spogulī. To visu nedara cilvēki ar netradicionālu dzimumtieksmi jeb orientāciju. Mans uzskats ir tāds, ka katrs var mierīgi gulēt ar to, ko viņš grib, un nedrīkst būt tāds likums, kas aizliedz gulēt ar kādu, bet visam ir kaut kādas robežas. Ja šo domāšanu sāk uzspiest maniem bērniem, izmantojot varas struktūras un likumus, nevis vienkārši paužot savu viedokli sabiedrībā, vai tas neatgādina komunismu vai fašismu? Kāda cilvēku grupa tiek izcelta pāri citām, un ne jau geji vai lesbietes to dara. Tie ir politiskie spēki, kuri paši nav netradicionāli orientēti, viņi vienkārši izmanto šos cilvēkus.

Tieši to pašu darīja arī Jēzus laika reliģiozie cilvēki. Viņi centās slēpt un melot par augšāmcelšanos. Tas neesot noticis, jo Jēzus esot nozagts. Bet mēs zinām, ka Jēzus ir dzīvs. Augšāmcelšanās fakts ir evaņģēlija, Bībeles un visas pasaules centrs. Ja tu kādreiz satiec cilvēku, kurš sevi uzskata par pasaules centru, vienmēr paturi prātā to, kas patiesībā ir pasaules centrs, kā arī to, kam tu kalpo un kas tu esi. Tu esi ķēniņš, priesteris, Dieva bērns. Un, ja Dievs ir ar tevi, tad kas būs pret tevi? Kas celsies tevis dēļ, tas kritīs tevis dēļ, jo Dievs ir ar tevi. Dievs nav mazais bērns, Viņš var pendeli iedot tiem, kas celsies pret tevi. Es ticu, ka visas šīs sistēmas, kas cenšas darīt noziegumus pret mūsu tautu, dabūs lielu pendeli ar lielu kāju un ļoti cietu zoli. Lielu pendeli, kas sniegsies simtiem kilometru ārā no Latvijas, tālāk no šīs vietas, Jēzus Vārdā.

Augšāmcelšanās pārrada tevi par jaunu cilvēku.

"Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma."" (Jāņa evaņģēlijs 8:12)

Kas ir Lieldienas? Tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Bet ne gluži viss ir tik skaisti. Lieldienas svin arī tie cilvēki, kuri noliedz augšāmcelšanās faktu un Jēzu Kristu. Tie ir arī viņu svētki. Gads dalās četrās daļās, un ir četri saulgrieži. Iespējams, ka tu zini tikai divus Ziemassvētkus un Jāņus, bet ir četri saulgriežu punkti Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi un Miķeļi. Šogad 20. martā plkst.18:15 sākās pavasaris. Tie ir pavasara saulgrieži, kad diena sāk ņemt pārsvaru pār nakti, un Jāņu saulgriežos ir visgarākā diena, gaismas stunda. Sākot ar Jāņiem gaisma sāk zaudēt, un tumsa sāk ņemt pārsvaru. Miķeļos atkal diena un nakts ir vienādā garumā, un nakts sāk ņemt virsroku pār gaismu. Ziemassvētkos ir visgarākā nakts, tumsas stunda, taču uzreiz pēc tam dienas sāk kļūt garākas. Lieldienās gaisma jau uzvar tumsu, un Jāņos ir pat apogejs. Jēzus piedzima Ziemassvētkos, kad gaisma sāk ņemt virsroku pār tumsu. Viņš nomira pie krusta un augšāmcēlās Pasā svētkos, kas atbilst Lieldienām un pavasara saulgriežiem, kad gaisma uzvar tumsu. Jēzus pats par Sevi saka: "Es Esmu pasaules gaisma." Jēzus ir uzvarējis tumsu.

"Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals." (Atklāsmes grāmata 22:13)

"Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns." (2.Korintiešiem 5:17)

Viss ir jauns. Tas ir jauns sākums. Kad diena sāk ņemt virsroku pār nakti, tad ir jauns sākums. Ja tu atzīsti augšāmcēlušos Kristu, tad tavai dzīvei ir jauns sākums. Kas bijis, ir pagājis, viss ir jauns. Tu esi jauns radījums, jauns cilvēks, tev ir jauna sirds un jauna, apgaismota dzīve. Apzinies to! Augšāmcelšanās savā dzīvē ir jāuztur formā. Citiem vārdiem augšāmceltam cilvēkam jeb kristietim ir jāuztur sevi garīgajā formā, jo Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.

"Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas." (Kolosiešiem 3:1)

Tiecieties pēc tā, kas augšā. Ja tu esi atzinis Jēzu Kristu par savu Glābēju, tiecies pēc tā, kas augšā. Regulāri lasi Bībeli, neizlaid nevienu draudzes pasākumu, slavē un pielūdz Dievu, kalpo Viņam un liecini par Kristus augšāmcelšanos saviem kaimiņiem, draugiem un citiem cilvēkiem! Piedalies visur, kur tu vari paust Dieva varenos darbus! Tiecies pēc tā, kas ir augšā! Tas ir ļoti svarīgi un nepieciešami ikvienam, arī Tev.

"Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: "Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm." (Atklāsmes grāmata 12:10)

Ir gāzts apsūdzētājs. Kas ir apsūdzētājs? Tas ir velns. Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu dziedini sirdis un prātu šajā brīdī! Dievs saka: "Tiecieties pēc tā, kas augšā!" Centieties ievērot baušļus, Dieva pamatprincipus, paaugstinātos principus, kalpojiet un dariet! Ir tādas lietas, kuras tu nespēj, un tas ir cilvēcīgi. Ir dažādas, sarežģītas lietas, kuras nevaram atrisināt vai vienkārši ir kāds grēks, kurā krītam ik pēc laika. Tādos brīžos ir vainas sajūta. Pat līderiem tāda ir, kad grupiņa ilgāku laiku neaug. Es sludinu, ka grupiņa neaug tad, ja līderis nav pietiekami nodevies šai kalpošanai. Tieši tā arī ir, bet vai tāpēc ir jājūtas vainīgam? Kurš liek justies vainīgam? Vai Svētais Gars? Nē! Tas ir apsūdzētājs, sātans, kurš pielien pie tevis un liek justies vainīgam par to, ka esi kaut ko izdarījis vai sagrēkojis. Iespējams, tu kaut ko nespēj vai arī spēj, taču vienkārši nedari. Tajos brīžos velns ir tas, kas liek justies vainīgam. Tevī ir jābūt nevis vainas sajūtai, jo tā nav no Dieva, bet gan vieglai Svētā Gara balsij, kas saka: "Šo lietiņu kopā atrisināsim, pie šīs lietiņas mums kopā ir jāstrādā, šī lietiņa ir jāmaina. Tiecies pēc tā, kas augšā, Es tev palīdzēšu, Mans dēls, Mana meita! Mēs kopā to paveiksim!" Citiem vārdiem sakot, ir jābūt veselīgai vainas sajūtai, nevis nosodošai. Jēzus pie krusta tika pienaglots un uzņēmās tavu vainu. Tas ir augšāmcelšanās fakts. Jēzus kļuva vainīgs un nomira par tavu vainu, taviem grēkiem un augšāmcēlās, lai tu dzīvotu nevis vainas apziņā, bet brīvībā. Svētais Gars runā uz tevi par to, kas ir jāmaina. Iespējams, ir diskomforts, bet ne vainas apziņa. Jēzus kļuva vainīgs tavā vietā. Ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs. Es jūtu, ka ir vairāki cilvēki, kuriem ir vajadzīga dziedināšana no neveselīgas vainas sajūtas. Ja arī tev šī dziedināšana ir nepieciešama, pacel rokas un saki: "Dievs, Jēzus Kristus Vārdā es lūdzu dziedini mani no neveselīgas vainas sajūtas! Es tiekšos pēc tā, kas augšā. Es tiekšos uz priekšu, ne atpakaļ. Ir gāzts apsūdzētājs. Es atsakos no vainas sajūtas. Es atsakos no neveselīgas vainas sajūtas. Sātan, vācies prom no mana prāta un dzīves Jēzus Kristus Vārdā! Paldies, Jēzu, par Tavu mieru un prieku, ar kuru Tu piepildi mani! Āmen!

Augšāmcelšanās ir jāuztur formā, bet ne ar vainas sajūtu. Kā mēs varam kalpot Dievam? Varbūt tu neesi kaut ko laicīgi sagatavojis vai pat apzināti izdarījis. Varbūt tu kā slavētājs vienmēr nāc uz skatuves un jūties vainīgs par to, ka nespēsi ievest cilvēkus Dieva klātbūtnē. Protams, tu esi vainīgs! Protams, ka tā ir tava atbildība, bet ne tāpēc tev tagad jāļauj velnam sevi nospiest! Jēzus tavu vainu ir uzņēmies. Mācītājs, to redzēdams, vienkārši noņems tevi no šīs kalpošanas. Varēsi sēdēt zālē, slavēt un mācīties. Vienkārši mācies to visu izdarīt tā, kā pienākas! Neielaid sevī vainas apziņu, domājot, ka nekas vairs neesi un neko nevari. Ja slavētājam, kurš draudzes priekšā dzied, ir vainas apziņa, tad nebūs svaidījuma. Lūgšanā un balsī to labi varēs dzirdēt. Padomā, kādi izskatās tie cilvēki, kuri ir nomocījušies ar vainas apziņu. Šī vainas apziņa ir redzama gan viņu acīs, gan tajā, ka pie katras izdevības viņi apliecina savu vainu. Jēzus mīl tevi, un Viņš ir gāzis apsūdzētāju. Apliecini sev: "Man ir atbildība, bet es ne pie kā neesmu vainīgs."

Tiecies pēc tā, kas augšā! Uzturi sevi garīgā formā!

"Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai." (1.Korintiešiem 14:26)

Katram ir kaut kas, ko dot, ar ko kalpot. Vai tev kalpo mūsu draudzes slavēšana, kad tu ieslēdz ierakstu un slavē pie šīs mūzikas? Vai tu ieej Dieva klātbūtnē? Vai tas tevi ceļ? Šie cilvēki tev kalpo. Bībele saka, ka mums katram ir, ko dot. Tātad mums katram ir jādod un katram arī jāsaņem. Mums ir jāņem un jādod. Nevar tikai dot vai ņemt. Man nebūs, ko dot, ja es neņemšu. Tieši tāpat arī es nevaru ņemt un neko nedot pretī. Tad es kļūstu kā stāvošs ūdens, kas sasmird. Kāda draudzes kalpotāja man atsūtīja vēstuli, pastāstot to, ko viņa ir piedzīvojusi savā kalpošanā.
Liene: "Es biju savā prātā pieņēmusi to, ka esmu nejūtīga pret Dieva klātbūtni un Svēto Garu. Man bija problēmas Viņu sajust. Es ļoti labi zināju, ka daudziem draudzes kalpotājiem ir līdzīgi, un ka tā nav liela problēma, tāpēc sevišķi par to nepārdzīvoju. Vakar, lūdzot Dievu, attapos, ka jau pusotru mēnesi es gandrīz katrā dievkalpojumā un savā lūgšanu kambarī sajūtu Dieva klātbūtni un piedzīvoju Viņu ļoti stiprā mērā. Es sāku par to domāt un lūgt, un sapratu, ka tas ir kopš draudzes desmit gadu jubilejas pasākuma. Iemesls, kāpēc, manuprāt, tā ir noticis ir tas, ka es pati neatlaidīgi meklēju Dievu savā lūgšanu kambarī un draudzē, slavējot un pielūdzot Viņu. Svarīgākā daļa ir tā, ka mums bija ļoti vērienīga draudzes jubileja ar viesiem. Viesi mums visiem, īpaši slavēšanas kalpotājiem, iemācīja ļoti labas lietas, kuru kalpošanas rezultātā arī es, pirms tam it kā bezcerīgs cilvēks, piedzīvoju Dievu.” Mums ir vajadzīgs, ka mums kalpo, taču arī mums ir kādam jākalpo! Patiešām, mūsu slavēšana ir izmainījusies pilnībā. Pavisam savādāk ir slavēt Dievu kopā gan te uz vietas, gan mājās, klausoties video. Visiem, kas vēl neko nejūt, slavējot Dievu, es apsolu – arī uz jūsu ielas reiz būs svētki! Neko nekad nepalaid garām
ne grupiņu, ne dievkalpojumus, ne citus pasākumus draudzē! Ja tu to sāc darīt, tad tā jau ir pirmā pazīme, ka tu atdziesti un nerūpējies par savu augšāmcelšanās statusu. Rūpējies par savu garīgo stāvokli!

Kāds ir augšāmcelšanās svarīgākais mērķis?

[..] sākot ar Jāņa kristību līdz tai dienai, kad Viņš no mums tika uzņemts debesīs, vienam no tiem līdz ar mums jākļūst par Viņa augšāmcelšanās liecinieku."” (Apustuļu darbi 1:22)

Jūda pakārās, un mācekļi viņa vietā izvēlējās citu augšāmcelšanās liecinieku. Arī mēs, liecinot cilvēkiem, stāstām par augšāmcelšanās faktu: „Jēzus ir augšāmcēlies, un, redzi, arī es esmu augšāmcēlies, jo biju tāds un tāds, toties tagad esmu brīvs. Nāc un piedzīvo dzīvo Dievu!”

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja evaņģēlijs 28:19)

Ej un sludini augšāmcelšanos! Tas nav kaut kas tāds, ko mēs darām tikai tad, kad mums gribās to darīt. Tas ir mūsu pienākums. Tas nebija tikai mācekļu pienākums. Mums ir jākļūst par 100% augšāmcelšanās lieciniekiem!

„Bet sapratīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.” (Daniela grāmata 12:3)

Kas mirdzēs kā zvaigznes mūžīgi mūžam? Tie, kas ir rūpējušies ne tikai par sevi, bet arī pie citiem. Tie, kas ir pauduši augšāmcelšanos un daudzus ir veduši pie taisnības. Ne tāpēc es esmu izglābts, ka es sludinu Jēzus augšāmcelšanos, bet es esmu augšāmcēlies, tāpēc liecinu. Un tā ir viena no zīmēm, ka es piederu Viņam.

„Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis."” (Mateja evaņģēlijs 28:7)

Eņģelis sievietēm pie kapa lika steigšus iet un evaņģelizēt Jēzus augšāmcelšanos (nevis nomierināties, palūgt Dievu un tad iet). Tātad pirmās evaņģēlistes bija sievietes. Augšāmcelšanās fakts ir jādara zināms visiem. Es izlasīju evaņģēlista Dmitrija Makarenko, kuru personīgi pazīstu (viņš organizēja manu evaņģelizācijas tūri pa Ukrainas sešdesmit pilsētām), grāmatas. Atceros, kā mēs ar Dmitriju un viņa tikpat ražena auguma draugu sauļojāmies pie Melnās jūras Krimā un devāmies lēkt no klints ūdenī. Dmitrijs ar draugu ātri ieleca, taču man nācās nokāpt mazliet zemāk, lai ielektu. Šajā grāmatā Dmitrijs stāstīja par šo draugu. Senāk viņi abi ir bijuši narkomāni. Viņš atcerējās, kā šis draugs nāca pie viņa uz mājām ar magoņu buķeti rokās, paziņojot, ka neviens neko nav redzējis, neskatoties uz to, ka pagalmā sēdēja tantiņas, kuras vienmēr visu redz. Dmitrijs pirmais atgriezās pie Dieva, viņš kalpoja Krimā „Dziedināšanas teltī”. Gadījās, ka šis draugs pēkšņi uzradās, un Dmitrijs viņu uzaicināja uz sapulci, kurā draugs pieņēma Jēzu par savu Glābēju. Protams, ka par viņu desmit gadus mamma un pats Dmitrijs bija lūguši. Draugs piecpadsmit gadus bija dūries. Pēkšņi pārtraukt to darīt vienkārši nav iespējams. Es to patiesi zinu, jo pats esmu to piedzīvojis, skrējis ar galvu sienā un saplēsis savus jaunos džinsus, agonijā vārtoties pa grīdu. Kad mans draugs beidzot atnesa kārtējo šļirces devu, nebija iespējams iešpricēt, jo mana roka vienkārši kratījās. Tikai ar kājām piespiežot roku, varēja iešpricēt narkotikas vēnā. Un šis Dmitrija draugs no rīta pamodās kā svaigs gurķītis. Tas bija Dieva brīnums. Viņš nebija lasījis Bībeli, neko nezināja par konfesijām, taču viņš tajā pašā dienā evaņģelizēja un vakarā uz dievkalpojumu atveda vairākus cilvēkus. Augšāmcelšanās jēga ir sludināt augšāmcelšanos!

„Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.” (Apustuļu darbi 4:33)

Tātad Dieva žēlastība un spēks bija viņos, kas sludināja Jēzus augšāmcelšanos notika brīnumi un zīmes, auga stipras personības. Sludiniet evaņģēliju, lieciniet, celiet mājas grupas, un saņemsiet Dieva žēlastību un spēku savā dzīvē! Draudzē svaidījums neaug pats no sevis. Svaidījums pieaug tikai tad, kad draudze iziet uz ielām un sludina evaņģēliju neticīgajiem. Mājas grupā, kura ir vērsta uz sevi, svaidījums iet mazumā. Jāiet pie neglābtiem, tad arī augs spēks un svaidījums. Un arī draudzē pieaugs svaidījums, ja iesim uz āru, sludinot evaņģēliju.

„[..] akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.” (Mateja evaņģēlijs 11:5)

Kad Jāņa Kristītāja mācekļi nāca un jautāja, vai Jēzus ir tas, ko viņiem gaidīt, vai nāks kāds cits, Jēzus atbildēja, lai iet un saka Jānim, ka miroņi ceļas augšā. Nē, tev nav jāiet pie mirušajiem uz kapličām, bet mūsu uzdevums ir iet pie cilvēkiem, kuri ir miruši savos grēkos bez Kristus un sludināt viņiem evaņģēliju, neatkarīgi, vai tev to gribās, vai negribās. Katru reizi taču ir jāsaņemas, lai pateiktu to cilvēkiem, vai nav tā? Bet, kad tu to izdari, parādās spēks.

Tātad augšāmcelšanās ir Bībeles centrs, evaņģēlija centrs un pasaules centrs. Augšāmcelšanās pārrada tevi par jaunu cilvēku. Augšāmceltais cilvēks ir jāuztur formā. Augšāmcelšanās augstākais mērķis ir sludināt evaņģēliju. Augšāmcelšanās spēks darbojas, kad tu sludini. Svētīgi ir tie cilvēki, kuriem ir daļa pie augšāmcelšanās un kuriem nav daļa pie otrās nāves. Jo cilvēks var nomirt divas reizes:

„Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.” (Atklāsmes grāmata 20:6)

Pirmā nāve ir fiziskā nāve, ikviens mēs mirsim. Bet otrā nāve ir garīgā nāve cilvēks bez augšāmcelšanās spēka savā dzīvē, bez Dieva. Lai ko kāds pāvests paziņotu žurnālos par elles neesamību, Bībelē ir teikts, ka elle ir. Un ir tikai viens ceļš uz debesīm Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Ja tu nepazīsti Jēzu Kristu kā savu Glābēju, šodien tu vari pieņemt Viņu, atzīt Viņa augšāmcelšanās spēku un piedzīvot Viņa žēlastību!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Augšāmcelšanās” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija
Comments