TEKSTA MATERIĀLI‎ > ‎Svētrunas‎ > ‎

19 iemesli, kāpēc neprecēties, un 1 iemesls, kāpēc precēties

Publicēja 2020. gada 20. okt. 10:56Līga Paņina   [ atjaunināts 2020. gada 22. okt. 02:49 ]
Ziņas datums 20.10.20.

Lai saprastu, kāpēc precēties vai kāpēc neprecēties un kādu cilvēku izvēlēties, vispirms mums jāizprot, kas vispār ir cilvēks un kas ir mīlestība. Jau pašā sākumā es vēlos tev pateikt priekšā, ka vienīgais pareizais iemesls precībām ir mīlestība. Mīlestība ir vienīgais pareizais motīvs tam, lai divi cilvēki savienotu savas dzīves uz mūžīgiem laikiem, līdz nāve viņus šķirs. Cilvēks mīl cilvēku. Mums būtu jāsaprot – kas ir cilvēks? Patiesībā, tas ir ļoti labs jautājums – kas tu esi un ko tu mīli? Kas ir tas, ko manī mīl, un kas ir tas, ko es mīlu cilvēkos. Kas ir cilvēks? Un kas ir mīlestība? Uzdodot cilvēkiem jautājumu, kas ir mīlestība, mēs dzirdēsim daudz un dažādas teorijas. Šodien mēs meklēsim atbildes Bībelē.

Kas ir mīlestība?

Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. (1. Jāņa vēstule 4:8 )

Dievs ir mīlestība. Tas nozīmē – ja mēs vēlamies saprast sevi, cilvēkus un tiešām dzīvot pilnvērtīgi, tad mums būtu jāuzticās Personai, kura mūs ir radījusi un pazīst vislabāk. Tas ir Dievs. Un Dievs ir mīlestība. Viņš mūs ir radījis mīlestībā mīlestībai un brīvībai. Tāpēc mums ir jāuzticās Dieva vārdam, tam, ko Viņš saka par mīlestību. Pirmkārt, Dievs ir mīlestība. Kāpēc Dievs vēlās, lai draudze augtu un vairotos un lai mēs darītu kādas konkrētas lietas? Motīvs tam ir mīlestība. Dievs mums vēlas to labāko. Viņš vēlas teikt: “Lūk, sarkanā gaisma! Stop! Tur brauc fūres. Lūk, zaļā gaisma! Uz priekšu! Celies, bērns, ej!” Tas ir Dievs, kas nosaka, kas ir labs un ļauns, nevis mēs, cilvēki, to izdomājam. Nevis mēs klausāmies medijos un citos avotos, kas labs un kas ļauns, bet, pirmkārt, lasām to Dieva vārdā un tad salīdzinām ar medijiem un valsts likumiem. Dievs ir mīlestība.

Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. (Romiešiem 13:9-10)

Bauslības piepildījums ir mīlestība. Desmit baušļu sistēmā pirmajos četros baušļos ir runa par cilvēka attiecībām ar Dievu un pārējos sešos – par attiecībām ar cilvēkiem. Piemēram, bauslī “tev nebūs zagt” ir runa par cilvēkiem. Nelikumīgi piesavinoties īpašumu, tu otram cilvēkam atņem to, ko viņš ir nopelnījis strādājot. Dieva acīs tas nav pareizi. Arī valstī ir likumi, kas runā tieši par to. Pāvils saka: “Piepildījums ir mīlestība.” Ja šie seši baušļi, kuros ir runa par cilvēkiem, tiek savilkti kopā vienā, tad secinām, ka mīlestība ir mūsu attieksme pret cilvēkiem. Nevis tāda mīlestība, kā to māca kādas ideoloģijas vai mācības, vai arī tāda mīlestība, kā mums spiež rīkoties pret cilvēkiem, bet gan tāda mīlestība, kādu to māca Dieva vārds. Dieva vārda satversme ir desmit baušļi, un pašā centrā ir Jēzus upuris, Dieva Jērs un Lauva. Visa Bībele filtrējas caur Jēzus vārdiem. Mīlestība tuvākam ļaunu nedara. Bauslības piepildījums ir mīlestība. To, kas ir mīlestība, es definēšu pāris vārdos. Šis bija vispārēji.

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. (1. Korintiešiem 13:1-2)

Pāvils konkrēti raksta par to, kas ir mīlestība un kāda tā ir. Viņš saka: “Ja man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.” Vienalga, vai viņam būtu milzīga ticība vai viņš būtu dibinājis draudzes, vai būtu licis sevi sadedzināt un pastāvētu grūtībās. Draugs, nav lielas vērtības dzīvei bez mīlestības; dzīvei ir vērtība, ja cilvēks var iepazīt mīlestību, saņemt to un dot. Šis sprediķis ir tāpēc, lai mēs spētu redzēt, izdarīt secinājumus un ievēlēties pareizi, lai mēs spētu saprast, kā rīkoties un mīlēt. Lai mēs saprastu – tiešām mani mīl vai tomēr tā ir tikai ilūzija? Kā man rīkoties? Šī svētruna attiecas uz ikvienu no mums, neatkarīgi no tā, kādā situācijā vai stāvoklī cilvēks ir – precēts vai neprecēts, attiecībās ar draugiem vai citiem cilvēkiem. 

Turpinājumā Pāvils runā par to, kāda ir mīlestība.

Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi [..], tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1. Koriniešiem 13:4-8,13)

Citējot Rakstu vietu, es izlaidu dažus vārdus, jo tos pateikšu noslēgumā. Draugs, mīlestība ir pāri visam.

Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kolosiešiem 3:14)

Pamatu pamats ir mīlestība, un vienīgais iemesls laulībām ir tikai un vienīgi mīlestība. Vienīgais, pareizais un galvenais motīvs, kāpēc kalpot Dievam, ir mīlestība, jo Viņš mūs pirmais ir mīlējis. Viņš mira pie krusta, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki, ir rakstīts. Dievs pirmais ir parādījis Savu mīlestību.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jāņa evaņģēlijs 3:16)

Tas nebija tā: Man ir Dēls, Es Viņu sūtu nomirt pie krusta. DIEVS PATS cilvēka miesā mira pie krusta. Viņš Sevi atdeva, kļuva par cilvēku. Viņš neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet cilvēka veidu pieņemdams, pazemojās līdz pat krusta nāvei, izcieta pazemojumu, spīdzināšanas, uzņēmās mūsu grēkus, slimības, vājības, nabadzību, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās un šodien Viņš valda un caur Svēto Garu ir šeit. Vienīgais motīvs, kāpēc Viņš mira pie krusta, ir mīlestība. Vienīgais pamatmotīvs, ko Viņš pieņem no mums, ir mīlestība pret Viņu. Kas ir mīlestība? Lūk, centrālie vārdi: tā nemeklē savu labumu. Pie tā arī paliksim. Mīlestība ir tāda cilvēka attieksme, tāds cilvēka sirds stāvoklis, kurš nemeklē savu labumu, un, lai arī kas arī nenotiktu emocijās vai miesā, mīlestība meklē otra labumu. Mīlestība nemeklē savu labumu, tas nav ego. Mīlestība ir tas, kas ir tevī, tas, ko tu praktizē – nemeklēt savu, bet cita labumu.

 

Imanta Ziedoņa dzejolis “Bez mīlestības nedzīvojiet”


Bez mīlestības nedzīvojiet,

Bez mīlestības viss ir mazs!

Bez mīlestības dūmo krāsnis

Un maizi negriež nazis ass.

 

Un kāds ar atdauzītu cirvi,

Ar trulu cirvi dienas tēš,

Un dīvains apnicības velniņš

Uz spožām gardīnstangām sēž.

 

Un it ne velna nevar saprast,

Kāpēc uz loga puķes zied,

Kāpēc no rītiem vajag celties

Un kāpēc vajag gulēt iet.

 

Bez mīlestības nedzīvojiet,

Jo nav kas ņem un nav kas dod!

Un viens tu dzer no savas krūzes,

Viens savā maizes rikā kod,

 

Viens ej un pats pie sevis smaidi,

Viens savu rūpju vagu ar…

Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,

Un izrādās – tā arī var.

Zini, tāpēc jau viņš ir Imants Ziedonis, tautā atzīts dzejnieks. Viņš ieraudzīja lietas, kuras vidusmēra cilvēks neredz. Viņš labi prata tās atklāt. Un šīs lietas atklājas tiem, kuri domā par sevi, savu būtību un par cilvēkiem. Galvenā doma: bez mīlestības nedzīvojiet, bez mīlestības viss ir mazs. Katrā laulību ceremonijā es runāju par mīlestības formu jeb mīlestības daļām. Mūsu izpratnē mīlestība sastāv no trīs daļām: agape, fileo un eross. Agape mīlestība ir augstākā mīlestības forma, kas nemeklē savu labumu. Agape mīlestība ir mīlestības veidu hierarhijas augšā, un pārējais pakārtojas apakšā. Tās nevar jaukt vietām. Fileo mīlestība ir izjūtu līmenī. Tu izjūti mīlestību, tev ir sajūtas pret cilvēku, tu jūti otru cilvēku un viņu mīli. Es mīlu Jēzu, mīlu Dievu un izjūtu šo mīlestību. Bet, pirmām kārtām, kad sajūtu līmenī tu mīlestību nejūti, tev paliek agape mīlestība. Tev ir kaut kas vairāk nekā tikai izjūta, jo mīlestība nemeklē savu labumu. Tai seko fileo mīlestība, un pēc tam eross, kurai būtu jābūt tikai starp laulātiem cilvēkiem. Eross mīlestība ir seksuālā mīlestība, kaisle, erotika utt. Tās ir cita veida sajūtas, tie ir cita veida piedzīvojumi. Fileo mīlestība mums ir vairāk saprotama, taču agape mīlestība ir pati svarīgākā. Diemžēl, cilvēki neprot pareizi atbildēt uz jautājumu, kas ir mīlestība. Mēs noteikti nedzirdēsim apgalvojumu par to, ka mīlestība nav ego, bet gan otra cilvēka labuma meklēšana. Mīlestība nemeklē savu labumu. Tas ir kaut kas īpašs tevī, tas ir tavs lēmums mīlēt, un tam pakārtojas izjūtas un pēc tam arī eross mīlestība, ja runa ir par precībām. Ja runājam par parastām attiecībām starp cilvēkiem, tad fileo mīlestība ir starp brāļiem un māsām, bērniem un vecākiem un draugiem. Es tiešām jūs mīlu un izjūtu šo mīlestību!

Piektdien es piedalījos TV24 intervijā. Raidījuma laikā zvanīja skatītāji, kas man uzdeva jautājumus. Kādiem šķita, ka šie cilvēki bija ļauni. Zini, ir tā – lai tu saprastu, kas ir tevī iekšā, reizēm ir vajadzīga attiecīga situācija. Dievs mūs māca mīlēt cilvēkus un pat ienaidniekus. Tajā brīdī, kad skatītāji man uzdeva jautājumus, es no sirds teicu: “Labs jautājums!” Es uz to visu raudzījos kā uz normāliem jautājumiem no parastiem cilvēkiem, kuri atrodas dezinformācijas varā. Kas tur tik īpašs? Tie bija normāli jautājumi no cilvēkiem, kuri dzīvo “panorāmā”. Kāda problēma? Es pavisam mierīgi varu uz tiem atbildēt. Šobrīd, raugoties uz šo situāciju, man tiešām šķiet – es nemeklēju savu labumu. Pat kaut kādā mērā emocionāli es mīlu šos cilvēkus. Es ar viņiem kopā nedzīvoju, tomēr man pret viņiem nav nekādu pretenziju. Vai tu saproti manu domu? Emociju līmenī tu vari mīlēt pat savu ienaidnieku. Kad Jēzus tika sists krustā, Viņš teica Dievam par šiem cilvēkiem, kuri sita naglas Viņa rokās un kājās un zaimoja Viņu: “Piedod, Tēvs, viņiem! Viņi nezina, ko viņi dara.” Šādi cilvēki skatās tikai “Panorāmu” vai RTR. Normāls cilvēks, kurš grib izprast būtību dažādiem notiekošajiem procesiem Latvijas sabiedrībā un pasaulē, neskatīsies tikai un vienīgi “Panorāmu”. Viņš meklēs informāciju arī angļu un krievu valodā dažādās vietās. Un, pirmkārt, ja viņš tiešām gribēs izprast notikumu garīgos aspektus, tad viņš skatīsies Bībelē, salīdzinās, izdarīs secinājumus un zinās, ka viņš nav lauva krātiņā. Internetā ir atrodama bilde, kurā attēlotas divas lauvas – viena krātiņā un otra savvaļā. Virs bildes ir rakstīts: “Vienam no šiem lauvām ir drošība, bezmaksas pārtika un bezmaksas medicīniskā aprūpe. Otram lauvam nav nekādu garantiju. Viss par viņa dzīves kvalitāti ir viņa paša atbildība.”

Es apbrīnoju cilvēkus, kuri spēj iet pret straumi. Es pat varu apraudāties, kad redzu kādu drosmīgi rīkojamies pat tad, kad viņu kaunina un nospiež. Es cienu šādu rīcību. Tas nav viegli. Es jūs mīlu. Tas, kas šodien notiek pasaulē… Iespējams, ka tik globālā mērogā un tādos apmēros, kā šobrīd cenšas izveidot politisku, globālu, vardarbīgu un pretīgu apspiešanas sistēmu, pasaulē tā vēl nav bijis. Ja tas izdosies, mēs tiešām pieredzēsim antikrista laikus. Dievs tevi paņems projām. Dažas dienas atpakaļ manās mājās bija smieklīgs atgadījums. Savā istabā es lūdzu un lasīju Bībeli. Parasti mana sieva ir mājās, un, ja kaut kur dodas, tad pasaka. Gāju pie viņas kaut ko pateikt un redzu – neviena nav. Izstaigāju visu dzīvokli – nav. Aizgāju atpakaļ uz savu istabu un pēc desmit minūtēm atkal apstaigāju dzīvokli. Saucu, bet neviens neatbild. Kā iepriekš jau minēju: lai saprastu, kas mums ir iekšā, ir vajadzīga kāda situācija. Kad runājam par Jēzus otro nākšanu un paraušanu, tad parasti šķiet, ka tas vēl ir tālu un sazin, vai mūsu laikā vispār tas notiks. Ikdienā par to ir tāda sajūta. Bet tajā situācijā es patiešām sevi pieķēru pie emocijas, ka es nedaudz uztraucos. Es nodomāju: “Es paliku?” Lai gan ar prātu es apzinājos, ka diez vai tā ir, taču iekšā parādījās tāda sajūta. No otras puses – un ja nu? Es piegāju pie loga paskatīties, vai cilvēki ir pagalmā, bet sapratu – tie taču visi ir pagāni, ko tur skatīties. Varbūt viņa bija vienīgā svētā visā Līgatnē! Tagad man par šo situāciju ir jāsmejas. Viss ir kārtībā! Jēzus nāks drīz. Varbūt mēs tos laikus vēl piedzīvosim. Bet katrā ziņā mums, cilvēkiem, ir jādara viss, lai patiesība triumfētu, jo patiesība dara brīvu. Mums jābūt gudriem kā čūskām un bez viltus kā baložiem. Primāri mums jāaudzē draudze, jābūt kopā un, protams, jādara viss, lai cilvēki iepazītu un atzītu patiesību, lai mēs varētu dzīvot brīvā valstī.

Kas ir cilvēks? 

Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Ja tu saki, ka mīli kādu cilvēku, tev jāņem vērā, ka cilvēks sastāv no trīs daļām. Un vienīgais iemesls, lai izvēlētos cilvēku precībām, ir tas, ka tu mīli visas trīs daļas. “Es viņu mīlu, bet tikai to vienu daļu.” “Es nemeklēju savu labumu, bet tu man nepatīc. Man patīk tas, kā tu runā, kā tu sludini, bet man nepatīk, kā tu izskaties.” Nu, vismaz tad paklusē, jo mīlestība nemeklē savu labumu.

Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem. (Romiešiem 2:6)

Katram pēc viņa darbiem. Bībele saka, ka Dievs skatās uz cilvēku ne pēc tā, kas ir sirdī, pretēji tam, kā mēs to lielākoties gribētu, bet pēc tā, ko mēs darām. Tā nav visa patiesība. Es biju internetā publicējis citātu par to, ka nepietiek tikai ar mūsu labajiem nodomiem, bet ir svarīgi mūsu izdarītie darbi. Kāds zem šī citāta iekomentēja: “Bet noziedznieks, kurš karājās pie krusta, nepaspēja izdarīt nevienu labu darbu, bet viņš tika izglābts. Tātad, Dievs skatījās uz viņu ļoti labi un pieņēma.” Draugs, nevajag jaukt vienkārši izglābtu, apžēlotu cilvēku no paša cilvēka, jo cilvēks ir tas, ko viņš dara. Izglābts, labs cilvēks. Tas nekas, ka viņam joprojām ir problēmas ar alkoholu un pirms mēneša viņš vēl bija lopā. Kāda meitene varētu nodomāt: “Gan jau es apprecēšos, un viņš manis dēļ to pārtrauks darīt.” Aizmirsti, jaukumiņ! Tas viss, kas ir pirms kāzām, būs arī pēc kāzām. Un būs vēl skaistāk, krāšņāk un vairāk, izņemot kādus īpašus, brīnumainus gadījumus un pārvērtības kā televīzijā, kas notiek gaužām reti. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas, un viņš ir tas, ko viņš dara.

Un viens no pakārtajiem ļaundariem Viņu zaimoja, sacīdams: "Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!" Bet otrs to norāja un sacīja: "Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā! Un mums gan pareizi notiek: jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis." Un viņš sacīja: "Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!" Un Jēzus tam sacīja: "Patiesi Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē.” (Lūkas evaņģēlijs 23:39-43)

Viņš tika apžēlots, kaut labu darbu viņam nebija. Bet garā viņš kļuva tāds, kurš, iespējams, domāja: “Es gribu rīkoties pareizi. Es karājos pie krusta, bet, ja es nebūtu pie krusta, no šī brīža es sāktu rīkoties pareizi. Es esmu no jauna piedzimis. Es gribu rīkoties pareizi un būt labs cilvēks.” Bet mums, draugs, ir arī emocijas, prāts, griba un miesa, ne tikai gars, un mūsos joprojām ir vecās iestrādes. Miesā joprojām mīt vecais domāšanas veids. Miesā joprojām ir dažādas emocijas, kuras nāk līdzi un nav izlabotas. Nepareizas sajūtas, atstumtība un nepiedošanas joprojām velkas līdzi. Vai tad tā nav? Kāpēc mēs braucam uz inkaunteriem? Vai inkaunters nepalīdz iegūt lielāku brīvību un vairāk izprast sevi? Palīdz. Pats cilvēks nav tikai izglābts gars. Cilvēks ir tas, kā viņš jūtas, kā viņš domā, runā un rīkojas. Un pats pēdējais – tas, kā viņš izskatās – kādas ausis, kādi mati, augums, svars, tautība, sociālais stāvoklis un viss pārējais. Tev sāk ataust patiesība par sevi un to, kas ir cilvēks un kas ir mīlestība? Cik viegli ir izvēlēties cilvēku gan kā kalpošanas partneri, gan kā laulības partneri, draudzības partneri, sadarbības partneri… Viņš var būt izglābs, žēlastībā izglābts, bet cilvēks ir “pilns komplekts” – dvēsele, prāts, griba, emocijas, miesa un gars. Un, ja šī miesa joprojām dara tādas lietas, kas nav pareizas, tāds arī ir šis cilvēks. Viņš ir tikai daļēji tāds, kādu Dievs viņu grib redzēt. Cilvēks ir sākumposmā.

Daudz laba sev iegūst vīrs ar savas mutes nopelniem, un cilvēkam tiek atlīdzināts pēc viņa roku veikuma. (Salamana pamācības 12:14)

Cilvēkam tiek atlīdzināts pēc žēlastības? Nē! Cilvēkam tiek atlīdzināts PĒC VIŅA ROKU VEIKUMA. Pēc žēlastības tu vari nonākt Debesīs, bet atlīdzināts šeit virs zemes tev tiek pēc tava roku veikuma. Pēc tā, kā tu rīkojies. Citiem vārdiem, ja tu saki: “Es mīlu šo cilvēku,” tu saki: “Es mīlu to, ko viņš dara.” Ja tu mīli cilvēku, tad tu mīli to, ko viņš dara. Mēs mīlam Bībeli! Mēs ieklausāmies, ko saka Dieva vārds. Salamana pamācību 31. nodaļā tiek runāts par kāda vīra sievu, un šis vīrs patiešām mīl savu sievu.

“Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!” Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina. Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs! (Salamana pamācības 31:29-31)

Par ko viņu atcerēsies, par ko viņu mīlēs, slavinās, par ko viņu teiks? Par viņas roku darbiem. Tātad, cilvēks nesastāv tikai no atdzimuša gara, bet no dvēseles un miesas, tāpēc cilvēks ir tas, ko viņš dara, nevis grib darīt. Vienīgais pareizais iemesls, lai precētos, ir MĪLESTĪBA. Pirmais faktors, veidojot arī cita veida attiecības ar cilvēku, ir tas, ko viņš dara. Un vienīgais pareizais pamatfaktors, kādēļ vispār veidot jebkādas attiecības, ir mīlestība.

Ķersimies pie 19 iemesliem, tie būs interesanti. Bet, lai šos iemeslus saprastu, mums bija jātiek galā ar to, kas vispār ir mīlestība. Lai arī cik zinātniski vai teoloģiski visu pasniedz, pašā pamatā ir tieši tā, kā es runāju. Taču niansēs mīlestība ir tik daudzkrāsaina, ka to laikam neviens un nekad konkrēti neizteiks vārdos un nedefinēs. Ja nu vienīgi kāda draudzes māsa savā zīmējumā centīsies to uzzīmēt, un arī tas nebūs pilnīgi. Tas, ko mēs jūtam pret cilvēkiem, kā mēs attiecamies pret cilvēkiem, ir ļoti daudzveidīg. Kā zīmuļu kastītē ir visas krāsas, lai to izteiktu, saprastu katrā situācijā citādi, kā katrs to spēj. Bet pašā pamatā mīlestība tuvākajam ļaunu nedara, tā nemeklē savu labumu.

1. iemesls. Visi tā dara! Pirmais iemesls, kuram nevajadzētu būt par pamatu laulībai – jo visi tā dara. Cilvēki precās. Kāpēc tu apprecējies? Nu, visi tā dara… Ja tavs iemesls, kāpēc tu gribi precēties, ir tāpēc, ka visi tā dara, ja tu nevari atbildēt, kāpēc tu gribi precēties, tad labāk to nevajadzētu darīt. Jo tas ir viens no iemesliem, kāpēc tava tālākā kopdzīve, visticamāk, beigsies ar fiasko.

2. iemesls. Tiekšanās pēc ideāla. Mēs visi esam redzējuši filmas. Jau bērnībā mums stāstīja pasakas. Mēs skatījāmies multenes. Varbūt kādus skaistus stāstus stāstīja skolā par princesēm un prinčiem. Tu skatījies filmas vai lasīji grāmatu “Sārtās buras”, kur beigās meitenei princis atbrauca ar sārtām burām. Kad bērni lasa pasakas, mazas meitenes grib būt princese un puikas grib būt prinči. Mūsos veidojas kaut kāds ideāls. Varbūt tu savos vecākos redzi, ka viņi nebūt nav ideāli. Kā šodienas liecībā dzirdējām, cilvēks var augt ģimenē, kurā nav fiziskas izrēķināšanās, bet viņu emocionāli iespaido. Tur ir strīdi, un bērns no tā emocionāli cieš. Varbūt ģimenē tu to neesi redzējis, bet tu lasi pasakas, kāds tev izstāsta stāstu vai tu redzi kādu jauku, romantisku filmu. Mūsu draudzes māsa kādreiz dziedāja repu par romantiskām filmiņām. Tur bija pieminēts, kā viņa dzīvo pasakās. Tagad viņa ir precējusies, un, es domāju, pasaka ir izgaisusi. Tagad viņa sāk saprast, ko nozīmē, ka mīlestība nemeklē savu labumu. Bet tā gribas meklēt savu labumu, vai ne?

Mīlēt nenozīmē labi justies. Mīlēt nozīmē upurēties otra labā. Mīlēt arī nenozīmē izslēgt to, ka tu vari baudīt no tā, ka tevi kāds mīl. Tu baudi no tā, ka tevi mīl, bet tava prioritāte ir ne tikai par sevi rūpēties, bet par otru cilvēku. Tā nemeklē savu labumu. Bet, ja tavā prātā būs izveidojies kāds ideāls, tu domāsi: “Man nebūs tā, kā manā ģimenē.” Lūk, šis iemesls ir nepareizs un tas neder, lai precētos. Jo tad tu skatīsies uz otru cilvēku nepareizi, tu gatavosies ar viņu precēties vai jau esi precējies un joprojām tevī būs cerība, ka viņš būs ideāls. Kāpēc es šos motīvus stāstu? Ja tu esi precēts, tu vari kaut ko labot, tu vari mainīt savu attieksmi. Ja tu neesi precēts, tu vari to tagad mainīt vai jau laikus pamanīt, ka tavi motīvi nav tīri un pareizi, un tādā gadījumā nevajag precēties. Tāpat tu vari pamanīt, ka otram cilvēkam pret tevi nav pareizi motīvi. Jo vienīgais pamats tiešām pilnvērtīgai un piepildītai laulībai ir mīlestība. Tas ir vienīgais pamats, caur kuru tiešām veidosies ne tikai agape mīlestība, bet arī fileo mīlestība un eross mīlestība, un viss būs pareizā secībā. Ja tiešām būs agape mīlestība, tad var veidoties arī pārējais. Ja ģimenē nevalda saskaņa un katrs domā tikai par savu labumu, kā viņš jūtās, tur nevar normāli veidoties fileo mīlestība. Ja tā ir bijusi, tā var arī izzust. Par kādu seksu vispār var būt runa? Uz kuras ielas tagad stāv prieka meitenes? Te jau laikam neviens nezina. Lienes ielā? Mums kādreiz šajā ielā bija mājas grupa līderiem, un, braucot garām ar mašīnu, es redzēju, ka uz ielas vienmēr staigā meitenes nebūt ne tajās labākajās drēbēs. Bet es nevaru saprast, kā vēl par to var maksāt naudu? Vienkārši tikai par eross mīlestību, kura arī ir tāda dīvaina, nemazgāta utt. Draugs, cilvēkiem vajag ne jau seksuālo mīlestību, pirmkārt, viņiem vajag īstu mīlestību. Ideāls ir tikai pasakās, draugs, reālajā dzīvē viss ir citādi. Kad jāsāk mīlēt, tad mīlēt nozīmē nemeklēt savu labumu.

3. iemesls. Precēties grib mans partneris. Šajā gadījumā es gribu dot tev padomu. Laulība ir starp diviem cilvēkiem, nevis starp vienu, kurš grib, un otru, kurš negrib. “Man ir žēl, ka viņš, nabadziņš, cieš manis dēļ, viņš tik ļoti grib precēties, viņš tik ļoti grib man pieskarties, ka nevaru atkauties. Man viņa paliek žēl, un pašam/pašai arī tāda dīvaina sajūta sāk veidoties. OK, es došos laulībā! Tikai tāpēc, ka viņš grib.” Draugs, iedomājies, ka tu visu mūžu dzīvosi kopā ar cilvēku, un šis cilvēks zinās, ka tu viņu apprecēji tikai tāpēc, ka tev viņa bija žēl. Ja šāds motīvs ir viens no pamatiem, kāpēc tu precies, tad šādas attiecības nebūs pareizas un arī var beigties ar fiasko.

4. iemesls. Tāpēc, ka partneris mani mīl. Draudzē esmu redzējis, kā puisis vairākus gadus nāk pie meitenes ar ziediem un grib viņu precēt. Viņš pats Dievu nemaz tā īsti nepazīst, bet meitene ir draudzē. Viņš nāk un aplido: “Es tevi mīlu, es tevi mīlu.” Piedod, ja šajā stāstā vari identificēt pats sevi. Nav problēmu, vienkārši tas padoms būs arī tev. Ja tu gribi precēties ar cilvēku tikai tāpēc, ka redzi, ka viņš tevi mīl, tas nevar būt iemesls precēties. Laulība ir starp diviem cilvēkiem. Precēties tikai tāpēc, ka otrs tevi mīl? Tam ir jābūt tieši otrādi – iemeslam, lai neprecētos. Precas tikai tad, ja abi mīl. Arī no pieredzes mēs redzam, ka tā tas viss arī pēc tam beidzas. Nekad nav par vēlu sākt mācīties, kādiem ir jābūt mūsu motīviem precēties. Redzi, es domāju, ka daudziem no mums tieši šādi motīvi ir bijuši. Tas nenozīmē, ka to nevar labot. Mīlēt, draugs, var iemācīties, un pēc tam Dievs dos arī visus pārējos mīlestības veidus. Ja nedos, pats vainīgs, ka apprecējies, bet to var iemācīties.

5. iemesls. Es precos tāpēc, ka kļūstu vecāks. Man jābūt korektam, kaut es gribētu pateikt tos vārdus, kā tas viss izskatās; iekšā ir, bet ārā nevar laist, jo cilvēks ir tas, ko viņš dara, kā viņš sevi kontrolē un kā viņš domā. Ir vietas, kur tu vari runāt visādi. Ko nozīmē vārds ‘mamzele’? Tas nav rupjš vārds, bet tāds jocīgs. Tādu labāk nevajag lietot. Ja tevi nosauktu par mamzeli, nebūtu forši, vai ne? Nu, labi, nelietosim šo vārdu, bet paturēsim prātā. Iedomājies, tu esi 10 vai 15 gadus jaunāks par savu partneri. Tu apprecies zinot, ka otrs cilvēks kopā ar tevi dzīvo tikai tāpēc, ka viņš jūt, ka kļūst vecs un paliks viens. Kā ir, draugs, dzīvot kopā ar tādu cilvēku, kurš apprecējās ar tevi tikai tāpēc, ka viņš kļūst vecāks un baidās, ka nedabūs nevienu citu labāku? Zini, šie iemesli nav tikai mans izdomājums. Es pārlasīju kaudzi ar psihologu un dažādu ekspertu slēdzieniem, pieliku no Bībeles klāt un pievienoju arī pats savas domas. Un te nu ir 19 iemesli plus 1, kopā 20 iemesli.

6. iemesls. Sabiedrības un ģimenes spiediens. Vai esi kaut ko tādu piedzīvojis? Sabiedrība to spiež, draudzē to spiež? Kāds tev iesaka cilvēku: “Šis ir tavs īstais.” Atceros, kāds nāca pie manis un teica: “Mācītāj, lūk, tas un tas cilvēks ir pareizais,” bet es zinu, kas tas un tas cilvēks tikko ir lielas stulbības darījis. Es saku: “Draudziņ, tu jau ar viņu dzīvosi.” Ja kāds – tava mamma vai tētis, mācītājs, draugs, paziņa – grib tev ieteikt vīru vai sievu, zini, ka neviens tev nevar ieteikt un pateikt, ar kuru precēties, tas ir jāizdomā tev pašam. Var būt sabiedrības spiediens, ģimenes spiediens, līdera vai mājas grupas spiediens: “Šis ir īstais, kusties, uzvelc svārciņus, pagories.”

7. iemesls. Statuss. Ir vietas, tā var būt draudze, tā var būt arī kāda cita vieta, kur svarīgs ir precēta cilvēka statuss. Piemēram, mums bija prezidents, kurš bija tik nemanāms, cik viens koks mežā. Es domāju, ka viņš nebija slikts prezidents, viss kārtībā, bet viņš apprecējās tikai pēc tam, kad viņu iecēla par prezidentu. Īsāk sakot, tas bija saistīts ar to, ka viņa kā prezidenta statuss to prasīja. Tagad viņi vairs nav kopā. Nevajag precēties statusa dēļ. Kāds ir vienīgais iemesls? Mīlestība!

8. iemesls. Kaisli sajauc ar mīlestību. Draugs, mīlestība ir UZTICĪBA, KOMPROMISI un GODĪGUMS. Kompromiss nozīmē, kad kopīgi jāvienojas, rīkoties tālāk nevis tikai tā, kā tu gribi. Cilvēki jauc kaislību ar mīlestību. Es tev simtprocentīgi varu apgalvot, ka šo punktu var sajaukt jebkurš cilvēks. Tāpēc par to vajag domāt un vienmēr atcerēties, ka kaisle ir erotiska mīlestība. Varbūt tas ir cilvēks, ar kuru vēl, iespējams, neesi pārgulējis, varbūt tu viņam neesi pat pieskāries, bet tev pret viņu ir kaisle. Piemēram, cilvēks, kas sēž zālē, var iemīlēt kādu blondīni vai bruneti, kura draudzes priekšā slavē, un tā vienā var iemīlēties kādi 10 cilvēki. Viss, ko cilvēks zina par šo meiteni, ir tas, ka viņa labi izskatās priekšā. Tu viņu nemaz nepazīsti, viņa vienkārši labi izskatās. “Es viņu laikam mīlu.” Draugs, tu esi sajaucis kaisli ar mīlestību. Vai arī tev ir vēl daudz citu motīvu. Neviens nevar cilvēku iemīlēt tikai no tā, kā viņš dzied. Tas nav iespējams, tā nav mīlestība, nekad mūžā. Cilvēks nesastāv tikai no tā, ka viņš labi dzied. Cilvēks ir jāiepazīst, lai saprastu. Tev jāredz, ko šis cilvēks dara.

Varbūt kādam tas liekas dīvaini, bet mūsu draudzes mācība ir tāda, ja tu vēlies precēties, pirms tu vispār ar šo cilvēku sāc kaut ko veidot, atnāc pie mācītāja. Mācītājs paprasīs grupas vadītājam. Mums jau ir vairāk nekā 140 mājas grupas. Tur cilvēki gadiem ilgi ir kopā un cits citu pazīst. Tev dos padomu: “Nē, ar šo nevajag, tāpēc ka tur ir tas un tas, un tur jau piecas sievas ir bijušas.” Vienkārši neieteiks tev šo cilvēku. Tev pašam tas viss nebūs jāuzzina. Arī pēc tam tev cilvēku nevis ieteiks vai neieteiks, bet pateiks viņa raksturojumu. Kad tu stājies darbā, tev prasa raksturojumu no iepriekšējās darbavietas. Kāpēc? Tāpēc, ka darba devēji nav muļķi. Ja tu iepriekšējā darba vietā neuzvedies kā vajag, tad tu arī šeit neuzvedīsies. Kāpēc tevi atlaida, kāpēc tu aizgāji? Tieši tāpat izvēloties cilvēku ir svarīgi zināt, ko citi saka par šo cilvēku. Šajā gadījumā, ko saka mācītājs, ko saka grupas vadītājs, ko saka cilvēki apkārt – kāds viņš ir, kā viņš dzīvo. Jo tu preci cilvēku, un cilvēks ir tas, ko viņš dara. Tu mīli to, ko viņš dara. Tev patīk viņa seja, bet kā viņš dara to vai šito? Nejauc kaisli ar mīlestību. Erotiskā mīlestība izsauc emociju un dažādu ķīmisku reakciju kopumu visā organismā, un tava galva kļūst rozā. Tad tu pats vairs nesaproti, kas notiek, un staigā kā jaunpiedzimis, kā Vinnijs Pūks ar rozā baloniņu. “Vot, tā ir tā mīlestība, tas ir tas princis ar sārtām burām, tas ir tas ideāls, par ko kādreiz mana mamma lasīja pasakās.” Bet tā ir tikai un vienīgi seksuāla kaisle. Ja cilvēki ir laulāti un kādu laiku dzīvo kopā, viņi saprot, ka pirmā kaisle, tas nenormālais vilnis kaut kur pazūd. Laulātie sāk normāli dzīvot kopā, un tajā pašā laikā mīlestība vēl joprojām ir jūsos. Jūs taču nevarat šķirties. Vajag kaut kādu situāciju, lai saprastu, kas vispār notiek cilvēka sirdī. Nejauc mīlestību ar kaisli. Es nolasīšu vēlreiz:

[..] tā nemeklē savu labumu [..] (1. Korintiešiem 13:5)

Laulātie sāk normāli dzīvot kopā, un tajā pašā laikā mīlestība vēl joprojām ir viņos. Viņi taču nevar šķirties. Nejauc mīlestību ar kaisli. Erotiskā mīlestība nekādā gadījumā nav pamats laulībai. Kas ir ārējais izskats? Tā ir ļoti maza daļa no cilvēka. Jā, ārējais izskats par kaut ko liecina, bet tikai tāpēc, ka tev šis cilvēks patīk, tā nav mīlestība. Ja es kādreiz vēl domāju citādāk, šodien saprotu simtprocentīgi, ka nepastāv mīlestība no pirmā acu skatiena. Pastāv kaisle no pirmā acu skatiena. Ja mēs noliksim visas slavēšanas meitenes priekšā īsos svārciņos un liksim pucēties katru reizi, kā arī noliksim džekus puķainos šortiņos un liksim kačāties, lai muskuļi ir tādi un frizūras tādas, lai viņi ir skaisti smukulīši, un dibenus vēl te grozīs, tu zini, cik daudzi viņus “mīlēs”? Bet tā nebūs mīlestība, draugs, tā būs tikai un vienīgi seksuāla iekāre, kaisle. Patīk izskats un rodas seksuāla iekāre.

9. iemesls. Nepieciešamība pēc seksa. Iemesls, kāpēc nevajag precēties, ir nepieciešamība pēc seksa. Kaut arī Pāvils saka: “Bet, ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” (1. Korintiešiem 7:9) It kā savākti pietiekoši daudz iemeslu, lai precētos. Tajā pašā laikā šis ir tāds otršķirīgs jautājums, ka varbūt tiešām labāk ir dzīvot kopā un mocīties ar cilvēku, ar kuru tev vispār nav mīlestība, bet vismaz būs seksa partneris. Bet ir jāpiebilst, ka pēc tam arī normāls sekss nebūs. Tu precēsies seksa dēļ, tev tas būs, bet nebūs mīlestība. Jo mīlestība nemeklē savu labumu, bet sanāk, ka tu esi apprecējies tikai sava labuma dēļ. Visi šie deviņi iemesli ir saistīti ar kādu tavu vajadzību. Bet tev nav jādomā tikai par savu vajadzību, bet arī par otra cilvēka vajadzībām. Tātad, nepiečiešamība pēc seksa nav pareizs iemesls precībām.

10. iemesls. Nevēlēšanās būt vienam. Vientulība. Iedomājies, tu apprecies ar cilvēku, jo viņš vai viņa negribēja būt viens vai viena. Tas ir labs motīvs? Vienīgais pareizais motīvs ir mīlestība.

11. iemesls. Vēlme pēc bērna. Draugiem ir bērni, paziņām ir bērni, kaimiņiem ir bērni, tāpēc tu gribi bērnus. Ja tava vēlme ir pēc ģimenes, pēc bērniem, tas ir absolūti nepareizs iemesls precēties. Labi, tu dzīvosi ģimenē, piemēram, ar sievieti, kura gribēja bērnus, un tu zināsi, ka sieva no tevis gribēja tikai bērnus. Ir bijuši tādi interesanti gadījumi arī draudzē. Dabū bērnu un viss, vīru vairs nevajag. Apprecējās, dabūja bērnu un nu vairs nevajag ne precības, ne vīru, neko nevajag, jo ir taču bērns. Jo sākotnēji sieviete gribēja precēties, jo gribēja bērnu. Ne vienmēr uzreiz var pamanīt patiesos motīvus. Tāpēc pirms laulībām ir vajadzīgs pietiekami ilgs draudzības laiks, lai iepazītu otru cilvēku. Un vajadzētu izvēlēties no tiem cilvēkiem, kuri jau darbojas, kuri ir zināmi un redzami, par kuriem citi cilvēki var dot liecības.

12. iemesls. Finansiālais faktors. Statistika liecina, ka cilvēki, kuri precās bagātības dēļ, lai tiktu uzturēti vai kā citādāk, parasti laulībā pavada tikai dažus gadus. Finansiālais faktors var būt arī ļoti vienkāršs: divatā būs labāk un vieglāk. Visi šie punkti, kurus minu, var būt kā blakus faktori, bet tas nevar būt pamata iemesls precībām. Tas varbūt nāk līdzi kā kaut kāds labums, ko dod precības, bet ne iemesls precībām. “Mēs divatā varēsim samaksāt par dzīvokli,” – nepareizi. Ir tāda latviešu filma “Motociklu vasara”, kur nozaga līgavu. Viņi nonāca kādā lauku mājā, un tur bija veca tantiņa un vecs onkulītis, visu mūžu kopā nodzīvojuši. Jaunie prasīja, kā viņi apprecējās. Un onkulītis teica: “Nu, kā mēs precējāmies, viņai bija govs, man bija mājiņa, tā arī apprecējāmies. Tā arī dzīvojam visu mūžu kopā.” Tas nav galīgi slikti, bet tas nevar būt par labu pamatu laulībai.

13. iemesls. Mātes vai tēva meklējumi. Kad tu ieraugi otrā cilvēkā tēvu vai mammu. Nu, tādas lietas arī redzamas bieži. Man personīgi nav nekas pretī, kad jaunāki vīrieši prec vecākas sievietes. Bet gan iekšēji, gan arī domājot ar veselo saprātu, tas nav īsti pareizi. Bet, kā saka, mīlestība nešķiro, bet tas nav ideālākais variants. Jo bieži vien viņš ieraudzīja tevī mammu. Vai mamma ieraudzīja vācamu dēliņu. Pirms precies, pārliecinies, vai otrs nemeklē tevī tētiņu vai mammiņu. Sievietes, neprecieties ar dēliem, vīrieši, neprecieties ar meitām! Precieties tikai viena iemesla dēļ – mīlestības vārdā. Un kas ir mīlestība, mēs jau noskaidrojām.

14. iemesls. Lai iegūtu neatkarību. Sākumā mēs dzīvojam pie vecākiem nu kaut kādā veidā esam atkarīgi no viņiem. Un tad bieži notiek tā, ka gribam izrauties no turienes, kur viss ir piegriezies, kur ir vēl septiņi brāļi un septiņas māsas, un visi vienā istabā. Tu gribi izrauties un šī iemesla dēļ arī precies. Tas nav pareizs iemesls precībām. Šādā veidā tu vēlies iegūt neatkarību, bet vai tad laulībā tev būs neatkarība? Tu gribi iegūt neatkarību, tāpēc izraujies no vienas vides. Piemēram, meitene apprecas ar ārzemnieku un domā, ka būs “demokrātija” un brīvība. No “PSRS” ārā un demokrātijā iekšā. Tas nav pareizs iemesls, lai precētos. Jo laulība nav neatkarība, bet atkarība vienam no otra. Jūs esat viena miesa. Tu izraujies it kā no atkarības un gribi dzīvot neatkarīgi. Laulībā nevar dzīvot neatkarīgi. Nevar. Tūlīt kāds sāks domāt: “Kādēļ vispār precēties?” Kāpēc nē? Precieties, darieties, darbojieties, bet tikai ņemiet vērā šo sprediķi un galveno faktoru, kāpēc to vajag darīt. Jēzus saka: “Pārējās lietas jums tiks pieliktas.” Vispirms dzenies pēc Debesu valstības. Vispirms ir agape mīlestība.

15. iemesls. Izmisuma solis. Kas tas par zvēru? Ja cilvēks, kurš tikko izšķīries, jau pēc dažiem mēnešiem atrod citu, visticamāk, tas ir izmisuma solis. Un otrs cilvēks ir kā aizbāznis, aizvietotājs. Bet kā Uldis Dumpis teica “Limuzīns Jāņu naksts krāsā”: “Nebāzies visām pudelēm par korķi.” Iedomājies, ka tevi apprecēja, lai tu būtu vienkārši aizbāžamais korķis šī cilvēka lielajai sāpei. Nāc pie Dieva, nevis meklē uzreiz citu cilvēku, kurš tavā dzīvē neko labāku neienesīs. Īpaši zinot, ka tu viņu apprecēji tikai tāpēc, ka tev bija lielais tukšums vai salauzta, asiņojoša sirds. “Es skatos, es viņu mīlu – man sirdi rauj ārā!” Ne tu viņu pazīsti, ne tu esi normāli redzējis, tikai pa gabalu, un jau sirds asiņo. Tāpēc ir šis sprediķis, lai būtu pēc iespējas mazāk asiņojošās sirdis, kaislē iekarsušas. Un vēl pie izmisuma soļa klāt – atmaksa. Tu pārtrauci attiecības ar vienu atiecības vai tev kurvīti iedeva, un tu tagad viņam parādīsi, ka vari jebkuru dabūt. Un dabūji. Un visu mūžu būs nelaimīgs tas cilvēks, kuru tu dabūji, un pats arī.

Tagad visi precēsies un būs forši, vai ne? Un visi precētie sāks mīlēt, vai ne? Un vispār attiecībās ar cilvēkiem mēs varēsim izšķirt, ar ko draudzēties un kā draudzēties, ko es mīlu un ko es nemīlu, un vispār, kas es tāds esmu. Ja tu rīkojies kā lūzeris, tad tu arī esi lūzeris. Ja tavi darbi ir tādi mīksti, tad tu arī esi “mīkstais”. Tas nemaz nav apvainojums, bet tā ir faktu konstatācija. Ja tu rīkojies kā lauva, tad tu esi lauva. Ja tu rīkojies kā veiksmīgs cilvēks, tad tu esi veiksmīgs cilvēks arī tad, ja šobrīd neesi. Ne obligāti jāskatās pēc tā, ko tu esi sasniedzis, bet uz to, ko tu dari. Tu esi ceļā uz sasniegumiem, tu esi veiksmīgs cilvēks.

16. iemesls. Būs kāds, kas padarīs mājas darbus. Zini, arī tā mēdz notikt! Viens ir biznesmenis, un viņam vajag kādu, kurš pieskata māju. Un tā būs mājsaimniece, kura pieskatīs visus bērnus no iepriekšējām laulībām. Viņa pieskatīs, un viss būs kārtībā. Tas galīgi nav labs iemesls precēties.

17. iemesls. Gaidāms bērns. Tātad abi jau paspējuši pabūt kopā, un pieteicās mazais. Un ko tad lai tagad dara? Es saku, ka nu vairs neko, jāprecās, jo bērnam vajag tēvu un māti, jo mīlestība nemeklē savu labumu. Dzīvojiet kopā bērna dēļ. Kaislē izdarījāt, tagad gaidiet bērnu. Bet kāpēc jūs tā darījāt? Kāpēc jūs neprecējāties? Tāpēc, ka bija vesela kaudze šo iemeslu, nepareizu motīvu. Tā nav nekāda mīlestība, tā nav pareiza saprašana. Paiet laiciņš, un ir skaidrs, ka patiešām tā bija tikai kaisle un tagad vispār nav iespējams ciest to pretīgo “purnu” katru dienu. Lai tavā dzīvē būtu mazāk pretīgo seju, domā ar galvu šodien un rūpējies par mīlestību. Ja gaidāms ir bērniņš, tas nav pareizs motīvs, kāpēc precēties, bet es kā mācītājs saku, ja tu esi uztaisījis bērnu – precies. Precies, dzīvo, ārdies, bērnam arī nebūs labi. Vecāki strīdēsies, ņemsies, un bērns izaugs ģimenē, kurā visu laiku strīdās, sit nost viens otru, nāk ar zilumiem uz draudzi, saskrāpēti, apsisti. Mēs neesam svētie un ideālie, mums arī tā mēdz gadīties. Es esmu pamanījis, ka šad tad kāds nāk saskrāpēts. Vīrieši saskrāpēti, bet sievietes ar zilām acīm. Tas, ka ir gaidāms bērns, nav pareizs iemesls precībām. Bet tur ir jāizsver, tas ir tavs bērns, ko tad tur vairs. Arī Mirttante teica: “Ja nu viņai gods laupīts, ko tad nu tur vairs.” “Nu, māmiņ, viņai taču līgavainis Rīgā, ārsts.” Beigu beigās Mirttante teica: “Es negribu, ka ar manu limuzīnu netikli ļautiņi braukā.” Un norakstīja to savam Prīdim. Savukārt viņš teica tā: “Kam man mašīna, ja tu otru reizi pie sava Jāņa aizej?”

18. iemesls. Cerība, ka laulība izmainīs partneri. Jums ir draudzība, tu šo cilvēku pazīsti un domā nokārtot attiecības Dieva priekšā. Bet tas otrā cilvēkā absolūti neko nemainīs. Jā, tas var būt pagrieziena punkts, bet vispār tas neko nemaina. Tas, ko tu redzi šodien, būs arī pēc tam un vairākkārtīgi. Cilvēks ir tas, ko viņš dara šodien, un to viņš darīs arī pēc tam. Mēs diezgan stingri mācām un ievērojam pareizas laulības. Tāpēc, ja tava otra puse, zinot Dieva gribu, nespēj savaldīt savus knaģīšus, mīcās pa kaktiem un pārguļ, tad, visticamāk, tas tā notiks arī laulībā ar citiem cilvēkiem. Neceri, ka tad, kad tu apprecēsies, kaut kas mainīsies. Ir tāds teiciens: Cerība – muļķa mierinājums. Šis sakāmvārds ir par to, ka tev jādomā līdzi pašam, jāvērtē situācija, veselīgi jāsaprot, jāpieņem lēmumi un jārīkojas. Atceries, no kā sastāv cilvēks. Dvēsele, gars, miesa. Tu skaties uz savu iespējamo nākamo partneri. Ko viņš dara – to viņš arī darīs. Ko viņš dara tagad, to viņš darīs pēc tam. Ko viņa dara, to viņa arī darīs. Ir iespējams iemīlēties kalpotājā draudzē, jo tu redzi, ko viņš dara, viņš ir paraugs, un tā var būt īsta agape mīlestība. Bet, ja otrai pusei galvenokārt ir mērķis nepalikt vienam, tā nav mīlestība.

Tu mīli cilvēku no tā, ko viņš dara. Es domāju, ka ir cilvēki, kuri mani nemīl, jo viņiem riebjas, ko es daru, bet ir cilvēki, kuri mani mīl. Un ne jau pēc izskata, bet pēc tā, ko es daru. Zini, ir mācītāji arī bez rokām un kājām. Bet viņu mīl. Par ko viņu mīl? Nu, ne kāju un roku dēļ, bet par to, ko viņš dara, kāds viņš ir, kādas ir viņa emocijas, kāds ir viņa prāts, kāda ir viņa griba, kā viņš rīkojās, kāds ir viņa gars. Ar savu runāšanu viņš motivē daudzus. Viņš ir precējies ar skaistu sievieti. Nu, ko tad tā sieviete iemīlēja? To, ko viņš dara. Kāpēc meitenes iemīlās vecākos vīriešos? Viņas redz kaut ko normālu, ka viņa būs drošībā. Viņa redz, ko viņš dara. Kāpēc vāji vīrieši izvēlas stipras sievietes? Viņi redz, ko viņas dara, un mīl to, ko viņas dara. Viņš grib mammu. Nu, jā, tieši tā arī ir. Un nebūsim tās “mamzeles”, kas izmanto jaunus puikas, vai tie tēviņi, kas izmanto jaunas meitenes. Precēsimies un veidosim attiecības tikai viena iemesla dēļ – abpusēja mīlestība. Jo mīlestība nemeklē savu labumu. Un, ja tu redzi, ka jau tagad ir sava labumu meklēšana, tā būs arī pēc tam, un tā nav mīlestība. Tu nebūsi ideāls, tu nebūsi perfekts, tas jāsaprot, ka nav ideālas laulības, bet šīs ir lietas, kuras būtu jāņem vērā, pirms dodies laulībā. Lietas, kuras jāņem vērā, ja tu jau esi precējies, un lietas, kas jāņem vērā, ja tu vispār veido attiecības ar cilvēkiem, biznesā un visur citur. Tu ļoti labi varēsi saprast viņu motīvus.

19. iemesls. Bailes, ka tu neatradīsi neko labāku. Reizēm uz konsultācijām nāk cilvēki, kuriem saku, ka viņiem ir iespēja apprecēties, ja viņi tik ļoti negrib būt vieni, ja ļoti vajag seksu un bērnus, jo ir variants. Es godīgi arī saku, ka cits variants var arī nebūt. Bet jāņem vērā, ka, ja tavs motīvs paliks tikai šis iemesls, jo tev ir tikai sava ego vajadzība, labāk tad ir precēt īsto vai nevienu. Pārējos gadījumos var jau lauzt to dzīvi, var jau apmierināt savas vajadzības, bet tas nebūs īstais pamats, un, ja nācies ieberzties, tad labāk mainīt savu domāšanu un sākt izturēties pret savu līdzcilvēku tā, kā to Bībele māca. Nemeklē savu labumu un domā par otru, un būs fileo, būs eross un viss, ko vajag. Ir cilvēki, kuri man saka, īpaši pasaulē, kā var precēties, ja no sākuma nepamēģina. Varbūt seksā nav saderība? Seksā nevar nebūt nesaderība. Tas nav kaut kas tāds, katrs to var iemācīties tā, kā to abi vēlās, tādā veidā, kādā tas ir iespējams. Jo sekss ir tikai trešā mīlestības pakāpe. Pirmais ir agape, pēc tam ir fileo.

Kas ir mīlestība? Savā ziņā tas ir darbs, cieņa, godprātīgums, uzticēšanās, kompromisi, lēmumi. Dievs ir labs, un Viņš mums ir devis Savu vārdu, cilvēkus, mācītājus, skolotājus, no kuriem mēs mācāmies un lasām viņu grāmatas. Lai mēs tiešām varētu baudīt brīvību, stāvēt par brīvību arī savā laulībā, būt attiecībās ar cilvēkiem pareizu motīvu dēļ un tiešām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tiešām mīlēt un baudīt visu to, ko Dievs dod!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “19 iemesli, kāpēc neprecēties, un 1 iemesls, kāpēc precēties” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Comments