Svētrunas


Līgo svētki un Bībele

Publicēja 2018. gada 19. jūn. 11:21Līga Paņina   [ atjaunināts ]

Ziņas datums 19.07.18.

Dievs ir ļoti, ļoti labs, un tieši Viņš ir pelnījis visvairāk komplimentu, jo Viņš ir radījis mūs tādus, kādi mēs esam, pēc Savas līdzības. Mēs nemaz neesam slikti, tieši otrādi – mēs esam ļoti labi. Šodienas tēma būs par Līgo svētkiem un Bībeli. Mans mērķis nav kādu nonicināt vai nosodīt. Es tev atklāšu faktus, kas ir rakstīti Dieva vārdā par Līgo un Jāņu nozīmi un to sekām, un tu pats izlem, kādus svētkus svinēt, kādus nē, kur iet un kur neiet, kā dzīvot savu dzīvi. Jo mēs katrs pats esam savas laimes kalējs un savas dzīves veidotājs.

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (5.Mozus 5:6-7)

Tas ir pirmais bauslis. Tas nav “tev nebūs laulību pārkāpt”, “tev nebūs zagt” vai “tev nebūs iekārot”. Tas viss ir štrunts, salīdzinot ar “Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā”. Dažādas atkarības var kļūt par dievu, pat cilvēki mūsu dzīvē var pārvērsties par dieviem (ja tu cilvēku principus un viedokļus turi svarīgākus par Dieva vārdu), bet tā nav tieša velna pielūgsme. Bauslis “tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” ir atklāta dēmonu, velnu godināšana, slavēšana un pielūgsme. Atklāta Dieva noraidīšana un velna principu pieņemšana caur konkrētu elku pielūgsmi. Vai Līgo svētkiem ir kāds sakars ar elkiem? To mēs noskaidrosim. Starpcitu, ja tu tiešām vēlies pielūgt sauli, līgot un būt “svētīts” ne no mūsu Dieva, bet no velna, tad īstie svētku datumi nav 23. un 24. jūnijs (tās ir brīvdienas), bet 21. jūnijs, kad notiek īstie saulgrieži.

Šodien ir īpaša diena. Vai tu zini, ko piemin 17. jūnijā? Tā ir diena, kad mēs, latvieši, pazaudējām savu valsti un atdevām to Krievijai jeb komunistiem. Mēs to izdarījām bez cīņas, faktiski bez neviena šāviena. Mēs izcīnījām neatkarīgu Latviju brīvības cīņās un pēc dažiem gadiem to atdevām. Okupācijas vara un čekisti valdīja šeit, slepkavoja un izvaroja, un vēl pēc gada sākās masu deportācijas jeb izvešanas. Latvijas Republikas okupācijas diena ir atceres diena, un šajā dienā tiek pieminēts 1940. gada 17. jūnijs, kad Padomju Savienība okupēja Latviju. Tas notika tieši pirms saulgriežiem. Vai tā ir sakritība? Savukārt 1941. gada 14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju arestēja un lopu vagonos deportēja uz Sibīriju. Arī tas notika pirms saulgriežiem. Vai atkal – sakritība? Vai tiešām Līgo un Jāņu svinēšana Latvijai ir svētība vai tomēr lāsts?

Nenoliedzams ir fakts, ka šo svētku svinēšana ir vienojošs faktors latviešu tautai, tāpat kā Dziesmu svētki. Es atceros, ka pat padomju laikos latvieši šur tur centās svinēt Jāņus. Bija kādas vasaras, kad to varēja vairāk, un bija tādas, kad to nevarēja, jo milicija braukāja apkārt un izdzenāja visus svinētājus. Visiem bija zināms, ka ir aizliegts svinēt Jāņus. Lai arī šī tradīcija ir saglabājusies cauri dažādiem laikiem un vienojusi cilvēkus, vai tā ir bijusi svētība mūsu valstij un tautai? Kāds vienojošs faktors uzreiz nenozīmē svētību. Kas ir labāk – pulcēties un vienoties ap Dieva vārdu vai ap Jāņiem un pagānu dieviem? Velns ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, turpretī Jēzus ir atnācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. Vai tas ir iespējams, ka Līgo svētku svinēšana ir saistīta ar elku pielūgsmi? Fakts ir tāds, ka 21. jūnijā būs krietni mazāk cilvēku, kuri svinēs šos svētkus, nekā oficiālajos datumos. Lielākoties cilvēki nesaprot, ko viņi svin, kāpēc lec pāri ugunskuram, kāpēc piedzeras līdz nemaņai, kāpēc brauc pie stūres dzērumā. Viņi piedalās šajos svētkos, bet nepielūdz elkus, atpūšas, cep gaļu, dzer alu, atļaujas kādu seksuālu vaļību, iet pirtī, peldas vai pliki skrien pa laukiem. Vienkāršas brīvdienas pašas par sevi nav elku pielūgsme, bet ir cilvēki, kuri saprot, ko viņi svin. Patiesā Līgo un Jāņu jēga ir saules un auglības dieva godināšana un pielūgsme, lai no šī dieva jeb dēmona izlūgtos svētību. Bet Dieva vārds saka: tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Vislielākais posts jebkurai tautai un zemei nāk caur kalpošanu elkiem. Ne caur netiklību, zagšanu, tēva un mātes negodāšanu, pat ne caur tuvākā nemīlēšanu, bet caur okultismu jeb elku kalpību. Nenovērtē par zemu elku pielūgsmi mūsu zemē! Vislielākais ļaunums nāk caur tiešu sātana pielūgsmi. Pirmais bauslis ir visu baušļu bauslis. ES ESMU DIEVS, TAVS KUNGS, UN TEV NEBŪS CITUS DIEVUS TURĒT MANĀ PRIEKŠĀ. Kad es to lasu, es jūtu Tā autoritāti, kas stāv aiz šiem vārdiem.

Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2.Mozus 23:25-27)

Dievs konkrēti un skaidri saka: ja jūs pielūgsiet tikai Mani un nepielūgsiet citu tautu dievus un elkus, Es svētīšu jūs visos iespējamos veidos. Jo ir tikai viens Dievs, un visi pārējie dievi ir elki! Ir tikai viens Radītājs, Elohim, Jehova, Jēzus Kristus. Visas dzīvības un visu svētību avots ir Jēzus Kristus. Patiesie Līgo svētku svinētāji nav tie, kuri vienkārši tajā laikā svin svētkus, skrien citiem līdzi un dzer, jo tie ir tikai cilvēki, kuri bauda elku pielūgsmes sekas. Patiesie Līgo svētku svinētāji ir elku pielūdzēji, kas ir atmetuši pirmo bausli un ir atklāti Dieva pretinieki. Tie ir cilvēki, kuri Dieva pielūgsmi ir apmainījuši pret elku pielūgsmi. Pielūgt elkus cilvēkiem ir ļoti izdevīgi, un viņi ļoti ātri skrien līdzi elku pielūdzējiem, jo elki no tevis neprasa nekādu atbildību. Neguli vienu nakti, pliks paskrien pa laukiem, pastaigā un padziedi ‘līgo, līgo’, kas lībiešu valodā nozīmē ‘svētī, svētī’, un cilvēkam pašam nav nekas jādara, bet ne jau Dievs ir tas, kas svētī, un viņi to visu dara velna vārdā. Vārds ‘Jānis’ senāk nebija tik ļoti izplatīts, tā nevarēja nosaukt bērnus, tas nebija iespējams. Par Jāni varēja saukt tikai senlatviešu pagānu priesterus. Latvju dainās var atrast “dieva dēlu Jāni”, un tas ir aizvietojums Jēzum Kristum. Tas ir velns, kas rada iespaidu, ka ir Dievs. Ja tu esi Jānis, tev nevajag mainīt savu vārdu, ja esi Līga, arī viss ir kārtībā, jo, kā jau es teicu, 21. jūnijs un 23. jūnijs ir divas atšķirīgas lietas.

Bībelē ļoti daudz ir minēts Baals un Aštarte jeb Ašēra. Kad Dieva tauta Izraēls atstāja savu Dievu, viņi pielūdza elkus, un pamatā tie bija šie divi dievi. Baals ir vīriešu dzimtes dievība, Aštarte – sieviešu dzimtes dievība. Mēs visi nākam no senās Bābeles, arī latviešu tauta, un mums ir viena saknes; kaut ir dažādas ciltis un tautas, un sajaukumi, pat vārdi mums ir līdzīgi. Tāpat ikvienai tautai ir raksturīga elku pielūgsme. Piemēram, romiešiem bija Januss, mums – Jānis. Baals un Aštarte bija auglības dievi. Un šo dievu tempļos priesteri nodarbojās ar prostitūciju, sevis kropļošanu un dažādiem rituāliem. Tādējādi viņi pielūdza Baalu un Aštarti, lai izlūgtos svētību, mantu, labu dzīvi, laimi jeb vienā vārdā – auglību. Jānis un Līga kā dievības ir prototips Baalam un Aštartei, tie precīzi ir tas pats, tikai latviešu tautā. Gan latviešiem, gan krieviem, baltkrieviem un čehiem ir kāds kopsaucējs – abu šo dievību kults. Šo elku pielūgsmes dēļ Izraēls piedzīvoja tik daudz okupāciju, ciešanu un bēdu. Pirmā baušļa pārkāpums bija iemesls, kāpēc Izraēls palika bez savas valsts. Bet Jēzus saka: Es gribu jūs svētīt.

“[..] sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)

Jēzus ir dzīvības Avots. Viņš saka: tev nebūs vērsties pēc svētības pie citiem dieviem. Horoskopi ir citi dievi. Iešana pie zīlniekiem ir citi dievi. Tu neej pie cilvēka, bet pie spēka, kas stāv aiz viņa, un tas ir velns un dēmoni. Dziednieki ir saistīti ar ļaunajiem gariem. Okultisti, parapsiholoģija, viltus reliģijas ir citi dievi. Ne pašos Līgo svētkos ir problēma, bet elku pielūgsmē. Es neesmu pret svētkiem, priecājos par brīvajām dienām, mēs apsveicam Jāņus un Līgas vārda dienā, un es nevēlos kaut ko atcelt, bet es esmu pret to, ka cilvēki nevar saņemt svētību elku kalpības dēļ. Mēs kā valsts esam šausmīgi “svētīta”. Kari un okupācijas, un sazin kas notiek tagad.

Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:21-32)

Elku kalpība atnes tumsu un nāvi, tā dod īslaicīgu labumu, bet ilgtermiņā atnes tikai lāstu. Ja šāda elku pielūgsme ir kolektīva un valsts līmenī, tas visu valsti noliek zem lāsta. Ja mēs meklēsim latviešu tautas ciešanu saknes, tās ir tieši tur – pirmā baušļa pārkāpums. Tas nenotiek tikai Jāņos. ES ESMU DIEVS, TAVS KUNGS, ES ESMU DZĪVĪBAS UN SVĒTĪBU AVOTS. ES GRIBU TEVI SVĒTĪT! ES ESMU TEVI RADĪJIS, ES ZINU, KAS TEV IR LABĀK UN SLIKTĀK. SEKO MAN, UN ES TEVI SVĒTĪŠU. Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni, novērsīs visas slimības uz visiem laikiem. Neklibo savām kājām, ejot gan pie Dieva, gan pie elkiem. Ir moderna tautasdziesma: “Jānis strēba/ Līga šņauca/ Jāņu bērni špricējās.” Tās ir elku kalpības sekas. Ne jau špricēšanās un strēbšana ir elku kalpība, elku kalpība ir tieši velna pielūgsme, bet sekas ir narkomānija, alkoholisms, sekas ir tā putra, kas pašreiz notiek mūsu valstī. Eiropa ir ļoti bezdievīga, tā ir faktiski izstūmusi Dievu no sabiedrības, tāpēc Eiropā pavisam drīz ir gaidāms ļoti skaļš krahs, neskaties uz to, ko raksta par Eiropu, cik labi tur iet. Gendera ideoloģijas dēļ neviena valsts nevarēs pastāvēt, jo nebūs vienotas ģimenes. Nevienā valstī nevarēs būs spēcīgas personības, jo jau no pašas bērnības viņi nezinās, kas ir. Krievijas armija, kur būs normāli cilvēki ar nesabojātām smadzenēm, noteikti būs pārāki, arī ķīnieši noteikti būs pārāki par visiem genderistiem. Eiropa rok sev kapu un rūpējas par to, lai bērni vairs nedzimtu, lai viens dzimums prec savu dzimumu, lai paņemtu bērnus no normālām ģimenēm un ieliktu tur, kur ir viendzimuma vecāki. Latvijā jau tā cilvēku skaits ir katastrofālā līmenī un mirstību skaits arī ir katastrofāls. Vācija arī nemaz nav tik plaukstoša zeme, tur notiek līdzīgi procesi, Vācija ir vienā no pēdējām vietām dzimstības ziņā. Viņi rok sev kapu. Kāda cilvēku sauja augšā uzspiež mums šīs ideoloģijas un vienkārši iznīcina mūs, jo pelēku nedomājošo masu ar vidējo dzimumu ir ļoti viegli kontrolēt, vadīt, pakļaut un iznīcināt. Vāju nāciju ir ļoti viegli pakļaut. Saknes nav tajā, kas notiek tagad, saknes ir elku kalpībā. Saknes nav homoseksuālismā, bet gan elku kalpībā, kā sekas ir homoseksuālisms. “[..]apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.” Tātad cilvēki beidza sekot Dievam un sāka pielūgt elkus. “Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai...” Dievs neuzsūtīja bezdievību, izvīrtību un slimības, bet gan vienkārši pagāja malā, jo cilvēki pie viņa nenāca un pielūdza elkus. Tev vairs nav Viņa apsardzības jumts, ja izvēlies pielūgt elkus, kam seko bezdievība un izvirtība.

Neliela epizode no manas dzīves – es trenējos jāšanas sekcijā, man bija, apmēram, 14-15 gadu, un mēs ar šo sporta komandu svinējām Jāņus laukos, zirgaudzētavā. Tajā vakarā es pirmo reizi mūžā piedzēros, izdzerot vien dažas glāzītes piparmētru liķiera, kuru sauca “Zaļā nāve” un vēl kādu rabarberu dzērienu. Vēl tagad es atceros, kā toreiz gulēju pie ugunskura, un tas nebija no tā, ka es būtu piedzēries, jo izdzēru diezgan nelielu daudzumu, bet no tā, cik slikti man bija šo dzērienu dēļ. Man likās, ka visa zeme kustas. Organisms vienkārši to indi neņēma pretī, un man bija tik slikti! Es pirmo reizi mūžā piedzēros tieši Jāņos. Nākamajā dienā no rīta bija treniņš, uz kuru bija jādodas trīs kilometru. Es knapi vilkos un domāju, ka vairs nekad mūžā nedzeršu, jo nāca vēmiens, bija sausa mute un ļoti slikti. Un es atceros, ka nebija nekādas jautrības tajā visā, es dzēru un vienā brīdī vienkārši pēkšņi palika slikti. Es gulēju pie ugunskura un dzirdēju visu, ko viņi dara, vienīgi nevarēju piecelties, un toreiz es domāju: “Ko tie cilvēki atrod alkoholā! Nesaprotu, kāpēc tētis dzēra, nekad mūžā!” Nekad mūžā pārvērtās līdz nākamajiem Jāņiem. NEKAD nedzer Jāņos! Nebrauc uz kādām Jāņu svinēšanām, brauc uz draudzes brīvdienām Brūveros. Ja svinēsi Jāņus, tu piedzersies, pat ja šķiet, ka vispār nedzersi, it sevišķi tie, kuriem ir problēmas ar to. Atceries: “Jānis strēba/ Līga šņauca/ Jāņu bērni špricējās.” Nākamā gada Jāņos mēs, trīs draugi, stāvējām pie veikala un prasījām kādam onkulim nopirkt polšu, jo mums pašiem jau nepārdeva. Viņš paņēma naudu un tiešām nopirka mums pudeli ar kādu dzeltenu dzērienu, kuram neatceros nosaukumu. Pēc tam mēs devāmies uz viena no drauga mājām, kur neviena no vecākiem nebija mājās, un trijatā pieveicām to vienu pudeli, un es jutu, ka man nav slikti, nenāk vēmiens. Es jutos labi un atraisījos, blakus bija lenšu magnetafons, uz kura skanēja “You’re my heart, you’re my soul”. Mēs visu laiku tinām atpakaļ tikai to vienu dziesmu. Man ļoti patika, un es sapratu, ka jaizmanto brīdis, kamēr nav slikti, bet tā arī nekļuva slikti, pagāja Jāņu laiks, no rīta pamodos un nebija slikti, jo biju iedzēris nedaudz. Tajā reizē es uzķēru, ka var normāli iedzert un slikti nepaliks, bet tieši tā es kļuvu par alkoholiķi. Kad tas notika? Domā, ka tā ir sakritība, ka tieši Jāņos? Būtība es kļuvu par visas mūsu tautas elku kalpības upuri. Ja bērnībā pēc jautājuma – kur es būšu, kad nebūšu, – mamma man teiktu, ka debesīs un mācītu jau tad lasīt Bībeli un lūgt, iespējams, nekas no tā nebūtu, mēs šodien būtu jau megadraudze.

“Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.” (5.Mozus 28:30)

Iedomājies, ka tu saderinies ar meiteni, bet cits guļ ar viņu vai arī tu uzcel māju, atnāk kreditori un noņem tev to, un cits to nopērk.

“Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs.” (5.Mozus 28:32)

Staļina represijas nobāl, salīdzinot ar tiem 450 tūkstošiem, kas ir izbraukuši no Latvijas verdzībā ārzemēs. Ne visi, protams, verdzībā, bet liela daļa. Latvija ir pazaudējusi 40% labāko darba spēku, domājošāko cilvēku daļu, kas ir jaunie zinātnieki, politiķi, inteliģence. Vai tad tas nav lāsts? Tu varbūt domā, ka Vācija atkal ir labāka, viņi uzņem un pieņem mūs, bet zini, viņi pieņem arī darbaspēku no islāmticīgajām valstīm, kas pašiem beigās sagādā problēmas. Katrā valstī, kur notiek elku pielūgsme, būs savas nopietnas problēmas. Tā ir bedre, no kuras ir tikai viena izeja – Jēzus Kristus, tikai Viņš. Tas ir vienīgais Ceļš, nav cita ceļa ārā no šīs bedres.

Es nesen internetā izlasīju rakstu par to, ka tiek izsolīts viens no lielākajiem meža īpašumiem Eiropā, tas atrodas Latvijā, un meži ir mūsu zelts, bet šis īpašums pagaidām pieder kādai zviedru kompānijai. Tas tiek izsolīts, un tiek lēsts, ka pārdos par, apmēram, trim miljoniem eiro, ir divdesmit pretendenti, kas vēlas to nopirkt, tikai trīs no tiem ir Latvijas uzņēmēji. Vai tā ir svētība? Mūsu zeme pieder citiem! Jēzus saka, lai tu izvēlies šodien – svētību vai lāstu! Svinēt Jāņus un līksmoties ir daudz vieglāk. Zini, uz Titānika arī bija bars ar bagātiem vīriem, kuri, kad kuģis grima, mierīgi sēdēja, uzvilka savas cilindru cepures un pīpēja cigāru, un dzēra viskiju. Viņi negāja zemoties un panikā lekt glābšanas laivās, bet gan sēdēja un sagaidīja savu galu. Tieši tāpat arī latvietis – iedzer ar cigāru zobos un skurbumā grimst. Visas problēmas ir elku kalpībā, ko cilvēkiem ir ļoti grūti atzīt, bet ir tikai viens CEĻŠ! Iedomājies, pašiem jāpērk sava zemes platība, un diez vai vispār paši dabūsim. Tevi apmierina tāda situācija?

Bībelē bija dievbijīgs ķēniņš vārdā Josija. Pirms viņa cilvēki un ķēniņi pielūdza elkus, bet, kad viņš nāca pie varas, viņš sāka pielūgt tikai vienu vienīgu Dievu un iztīrīja templi, Dieva namu, no elkiem, viņš iznesa visus priekšmetus, kas tika darināti par godu Baalam un Ašērai. Draudzes vidū bija Bāala un Ašēras pielūgsme, un Latvijas draudzes vidū ir tieši tāpat! Mēs saucamies par kristiešiem, bet pielūdzam Jāni un Līgu jeb Baalu un Ašēru.

 “[..] un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam un priesterim, kurš pēc amata bija otrais, un sliekšņu sargiem, lai tie iznes ārā no Tā Kunga nama visus tos priekšmetus, kuri bija darināti Baalam un Ašērai, kā arī visiem debesu zvaigznāju pulkiem,” tie ir, piemēram, horoskopi, “un lai tie visi tiek sadedzināti ārpus Jeruzālemes, laukos pie Kidronas, bet to pīšļus nonest uz Bēteli. Tad viņš atcēla elku priesterus, kurus bija iecēluši Jūdas ķēniņi un kas bija upurējuši augstieņu svētnīcās Jūdas pilsētu un Jeruzālemes apkārtnē, kā arī tos, kas upurēja Baalam, saulei un mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu zvaigžņu pulkiem. Un viņš izmeta Ašēras tēlu no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes vārtiem Kidronas ielejā un lika to tur sadedzināt un sagrūst putekļos, un šos putekļus izkaisīt pār vienkāršo ļaužu kapiem. Viņš lika arī noplēst netikļiem ierīkotās telpas; šīs telpas atradās Tā Kunga namā, un tur sievas auda pārsegas Ašērai.” Tātad Baala pielūgsme bija saistīta ar orģijām, arī Jāņos būs orģijas “Tāpat viņš lika saaicināt visus priesterus no Jūdas pilsētām un lika sagānīt augstieņu altārus, uz kuriem priesteri bija upurējuši, no Gebas līdz Bēršebai, un viņš lika norakt arī ar āžu attēliem greznotos pakalniņus,” Jāņus parasti svin tieši uz pakalniem, “kas atradās pie pilsētas pārvaldnieka Jozuas nama vārtiem, pa kreisi no pilsētas vārtiem. Taču augstieņu svētnīcu priesteri nedrīkstēja upurēt uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie gan ēda neraudzētas maizes savu amata brāļu vidū. Viņš sagānīja arī to negantību vietu, kas atradās Ben-Hinomas ielejā, lai turpmāk neviens vairs neupurētu savu dēlu vai savu meitu kā uguns upuri Moloham.” Tur bija arī cilvēku upurēšana, arī Latvijas teritorījā senā vēsturē ir notikusi cilvēku upurēšana Baalam un Ašērai par godu. Es to pats savām acīm neesmu redzējis, bet vēstures avoti liecina par to, ka tā tiešām varētu būt bijis. “Viņš lika arī novākt tos zirgus, kurus Jūdas ķēniņi bija darinājuši, godinādami saules dievu,” latviešiem ir bijis likteņzirgs, ar kuru viņi zīlēja. Ja runājam par saules dievu, tad tieši saulgrieži ir tie, kurus cilvēki svin, godinot sauli “pie ieejas Tā Kunga namā, virzienā uz galma sulaiņa Netan-Meleha mītni, kas atrodas Tempļa piebūvē, un viņš lika sadedzināt arī saules ratus.” Vai zināji, ka Jāņos arī ripina saules ratus? (2.Ķēniņu 23:4-11)

Ir ļoti daudz līdzību. Kopīgās iezīmes – Baals un Aštarte ir prototips Jānim un Līgai, ne cilvēkiem, bet tā laika sieviešu un vīriešu dzimtas dieviem, mums ir arī faktiski vienas tautības saknes, mēs esam mantojuši vairākus rituālus un elku pielūgsmi, auglības dievus. Svētkalni, kupli zaļojošie koki, elku stabi, pakalni, saules rati, priesteri un upuri – tam visam ir kopīgas iezīmes arī ar šodienu. Lūk, senlatviešu dievi, kurus kādreiz pielūdza un pielūdz arī tagad – Jānis, velns, Jumis, Māra, Laima, Mājas kungs, Ūsiņš, Zemes māte, Ūdens māte, Meža māte, Vēja māte, Veļu māte, Pēteris, Miķelis, Mājas gars, Pērkons, ir bijuši katoļu pagāniskie svētie, kad cilvēki pielūdz cilvēkus, nevis pašu Dievu. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults, līgošana Jāņu naktī ir saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu.

“Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?” (Jāņa 11:25-26)

Es Tev gribu pavēstīt interesantus faktus, atradu internetā dažus skaitļus. Cik naudas tiek samaksāts nodokļos, lai saņemtu tūkstoš eiro lielu algu uz rokas? Anglijā nodokļos samaksā 196 eiro, Vacijā – 400 eiro, bet Latvijā nodokļos samaksā 762(!) eiro. Latvija – viena no nabadzīgākajām valstīm ar vislielākajiem nodokļiem. Tur vēl bija salīdzinājums, ka Anglija ir saimnieks, Vācija ir vasalis un Latvija ir kolonija. Tas nu būtu skaidrs, ka visa mūsu neatkarība ir kaut kur pakūpējusi, cilvēki izbraukuši. Bet man ir laba ziņa! Es šos skaitļus vakar minēju dažiem cilvēkiem, un viena no draudzes dalībniecēm teica, ka viņai nodokļos viss ir skaisti un labi, viņai nebija jāmaksā tik daudz nodokļu. Tas mums ir normāli, mēs to nemanām, jo esam Dieva svētīti. Mēs esam izgājuši no lāsta un iegājuši svētībā, un, lai arī kādi būtu nodokļi, Dievs tevi svētīs finansiāli, tev vienmēr būs pietiekoši. Tev nav jābrauc uz ārzemēm vergot kaut kādās plantācijās. Dievs ir labs!

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6)

Bībelē rakstīts, lai meklējam To Kungu, kamēr Viņš vēl ir atrodams, nevis lai meklējam papardes ziedu. Papardes zieds nav reāls, bet Debesu vārti ir reāli, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus.

“Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

Es nesen iegāju grāmatu veikalā “Valters un Rapa” un ieraudzīju tur savas grāmatas, piemēram, “Personīgas attiecības ar Dievu”, un blakus tur bija grāmata par Latvijas Nacionālajiem partizāniem “Aizmirstais karš”. Simts tūkstoši partizānu bija mūsu Latvijas mežos, kas cīnijās, kas nebija mierā ar okupāciju Latvijas teritorijā. Viņiem bija savi statūti, savi mērķi. Tā ir viena no visilgākajām pretošanās partizānu kustībām vesturē. Viņi pretojās divpadsmit gadus. Pilni meži bija ar Latvijas Meža brāļu organizētām grupām. Un es gribu nolasīt zvērestu, ko viņi solīja, kad iestājās meža brāļos: “Es, Latvijas Nacionālais partizāns, svinīgi apsolu ievērot Latvijas Nacionālo partizānu statūtus. Es apsolos būt pret visiem taisnīgs, ievērot Latvijas likumus, un visus man uzticētos pienākumus veikt pēc labākās sirdsapziņas par godu Dievam un manai dzimtenei – brīvai un neatkarīgai Latvijai.” Vispirms ir Dievs un tad ir dzimtene! Zini, mēs varētu līdzīgu zvērestu teikt: “Mēs esam Kristus armija un mēs nepiedalīsimies tumsas darbos, mēs negodāsim elkus un elku priekšā nelieksimies, mēs godāsim vienu vienīgu Dievu, Kurš ir viens vienīgs dzīvības un svētības avots, Kurš ir viena vienīga atbilde mūsu tautai un mūsu zemei.” Vienīgā cerība ir Jēzus Kristus, un vienīgie cilvēki, kas var nest patiesību, esam mēs un katra draudze, kurai rūp Dievs un Dieva darbs, kas nīst elkus un mīl savu tautu un savu zemi. Es esmu Dieva zemes un Latvijas patriots. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Līgo svētki un Bībele” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Svētīts, kas rok un dod

Publicēja 2018. gada 13. jūn. 00:47Līga Paņina

Ziņas datums 13.06.18.

Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Turēties pie patiesības un darīt taisnību. Turēties pie patiesības nozīmē turēties pie Dieva vārda. Psalmos ir rakstīts, ka Dieva vārds ir gaisma uz mūsu ceļiem. Lai arī kādā virzienā un kādos krustojumos tu stāvētu, tieši Dieva vārds ir tas, kas rāda pareizo virzienu. Bībele ir mana patiesība un mana taisnība! Svētīgi ir tie, kas rok Dieva vārdā, tie, kas iepazīst Dieva vārdu, un tie, kas dara to, ko ir iepazinuši, sapratuši, saņēmuši no Dieva vārda. Dievs nav šķirams no Sava vārda. Bez piepildīšanās ar Dieva vārdu nav iespējama Dieva vadība un nav iespējams Dieva tuvums. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību, kas maksā savu cenu, kas veltī savu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu, mācītāja sprediķus klausītos atkārtoti un izmantotu katru iespēju mācīties. Piemēram, šobrīt mājas grupu ietvaros notiek padziļinātā Bībeles skola. Svētīgi ir tie, kas mācās šajā skolā. Svētīgi ir tie, kas visu noklausās, konspektē, iegaumē, izdara secinājumus un caur to ielaiž Dieva vārdu savā sirdī. Svētīgi ir tie, kas ar visu sirdi ķeras klāt Dieva vārda iepazīšanai. Svētīts ir tas, kas mācās Bībeles skolā nevis tikai tāpēc, lai nokristītos, vai tāpēc, ka tas ir pareizi, jo tā teica vadītājs vai mācītājs, bet tāpēc, ka pats ir pieņēmis lēmumu un pats to vēlas. Tas ir tavs Dievs, tavs Tēvs debesīs! Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.

Multimiljonāram Pīteram Danielam reiz par piecpadsmit minūšu konsultāciju samaksāla vienu miljonu dolāru. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Viņš ir viens no pasaulē vadošajiem biznesa un līderības konsultantiem. Reiz kāds cilvēks uzdeva viņam jautājumu: „Man ir desmit tūkstoši dolāru. Pasakiet, lūdzu, kur man tos izdevīgi ieguldīt?” Pīters Daniels atbildēja: „Līdz pēdējam centam ieguldi tos savā galvā. Ja tu ar savu patreizējo galvu iesi un lietosi šo naudu, tad tev nekas neizdosies, bet, ja tu ieguldīsi šo naudu savā galvā un tad, kad tev vairs nebūs šie desmit tūkstoši, tu tik un tā gūsi panākumus.” Ir svarīgi, kas ir tavā galvā un kas ir tavā sirdī. Tas, kas ir tavā sirdī, nāk caur tavu galvu. Ja tu regulāri pavadi laiku ar Dieva vārdu un neredzi Bībelē negatīvas lietas attiecībā pret sevi, bet pozitīvas, tad arī tavā sirdī būs pozitīva attieksme pret dzīvi. Ja tu darīsi Dieva prātu jeb Viņa vārdu, kas ir tavā prātā un sirdī, tad tam būs pozitīvs rezultāts tavā dzīvē. Tāpēc svētīgi ir tie, kas rok un dod. Kā es saņēmu šo Dieva vārdu, ko es šodien sludinu? Jau vairākas nedēļas tas bija manā galvā, un no rīta es visu sakārtoju un nolēmu runāt. Tad, kad tu esi pilns ar Dieva vārdu, kad tava prioritāte ir Dieva vārds, kad tu esi pietiekošā daudzumā “mērcējies” Dieva vārdā, “piesūcies” ar Dieva vārdu, tas ir tavas dzīves pamats. Un tad Dievs uz tevi var runāt caur jebko, pat skatoties muļķīgu flmu. Tas notiek tikai tad, ja Dieva vārds ir pamats tavā dzīvē. Izejot pastaigā uz tevi var runāt Dievs. Ja Dieva vārds nav tavs pamats, ja tu neesi “piesūcies” ar Dieva vārdu, tad visas šīs lietas var tevi negatīvi iespaidot. Tāpēc viens cilvēks var paskatīties kaut ko muļķīgu, bet otrs nevar, jo tā viņš “piesūksies” ar negatīvo.

Kā saņemt Dieva vārdu? Es to saņemu pat mežā un Siguldas takās, kur es regulāri skrienu krosiņus, pa kalniem un pa lejām. Šis maršruts ir visskaistākais – strauti, ziedi, klintis. Pavasarī tur ir daudz strautu, bet, kad tuvojas vasara, tad daudzi strauti izžūst. Bet kādos strautos pat visu vasaru ir auksts avota ūdens. Kādi strauti izžūst, kādi paliek. Kāpēc tā? Tāpēc, ka dziļākie ūdeņi neizžūst, bet virsējie ūdeņi izžūst. Dziļie avoti paliek! Ja gribi daudz ūdens, tad tev ir jāurbj dziļurbums. Svaigs, skaidrs un tīrs ūdens atrodams dziļi zemē. Ja tu negribi garīgi, emocionāli un arī fiziski izžūt, ja tu negribi būt tas, kas īsu laiku ir un pēc tam nav, tad LAID SAKNES DIEVA VĀRDĀ! Lasi Bībeli regulāri, katru dienu. Saklausi, ko Dievs tev saka. Mācies no galvas Rakstu vietas, piesūcies ar Dieva vārdu. Atkārtoti klausies sprediķus. Mums viss ir pieejams mp3 formātā. Kāpēc tā? Tas tāpēc, lai tu varētu klausīties, piemēram, braucot uz darbu. Klausies, piesātinies. Katru reizi, kad es skrēju, es domāju par šiem avotiem. Jo vairāk es skrēju šo maršrutu, jo vairāk es domāju un man kaut kā “iesēdās”, un es sāku atcerēties. Es sapratu, ka Dievs man grib kaut pateikt, un tā dzima sapratne par dzīvajiem un izžuvušajiem strautiem. Tāpēc piesātinies ar Dieva vārdu, laid saknes tur. Kad Dieva vārds, personiskas attiecības ar Dievu ir tavs pamats, tad pat vienkāršs strauts uz tevi runā. Es skatījos uz strautu un domāju: DIEVS IR DZĪVIBAS AVOTS! Un šis dzīvības avots ir dziļi rokams. Tas nav virspusējs. Ir skaidri rakstīts, ka sējējs izgāja sēt, un cita sēkla krita ceļmalā, kur nāca zvēri un to apēda, cita krita uz akmenāja – tā nevarēja ielaist sankes un nokalta. Trešā, kas krita starp ērkšķiem, nobeidzās. Bet sēkla, kas tika sēta labā zemē, uzdīga un nesa augļus – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmit kārtīgus un simtkārtīgus. Saknes var laist labā zemē. Tas, kas tika sēts uz akmenāja, tūlīt uzdīga, bet neielaida saknes un nokalta. Jēzus saka, ka tas ir cilvēks, kas dzirdēja Dieva vārdu, viņam iepatikās, un viņš to darīja līdz pirmajām grūtībām. Kāpēc tā? Jo sakņu nebija. Ja cilvēks nesāk mācīties Bībeles skolā, kā lai viņš laiž saknes? Ikdienā regulāri studē Dieva vārdu. Meklē Dievu, lasot Viņa vārdu.

Ir divu tipu cilvēki – vieniem labāk patīk lūgt Dievu, otriem labāk patīk lasīt Bībeli. Kurš būs svētīgāks? Man liekas, ka tas, kam galva un sirds ir pilna ar Dieva vārdu. Ko tu vari lūgt, ja tev nav Dieva vārda pamats? Tu lūgsi nepareizas lietas un ne tajā virzienā. Vajag balansu starp lūgšanu un Dieva vārdu. Bībele saka, ka iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds tapa miesa. Jēzus ir Vārds miesā, nācis virs zemes. Vārds nav škirams no paša Dieva. Dievs nav cilvēks, kas melotu, jo Viņa jā ir jā un nē ir nē. Dieva vārds ir absolūta patiesība. Svētīts tas, kas turas pie patiesības. Svētīts tas, kas laiž dziļas saknes. Svētīgi ir tie avoti, kas vienmēr dod svaigu ūdeni.

Pavasaris ir pagājis, un ir sācies odu laiks. Kad es skrienu, man odi nekož, bet, kad neskrienu, tad kož. Man no odiem veidojas lielas pumpas. Kad esmu kustībā, tad odi man netiek klāt. Ja izeju pastaigāties, tad man jāliek kapuce uz galvas un kājās nevaru vilkt šortus.

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)

Stājieties pretī velnam, un velns bēgs no jums – to saka Dieva vārds. Tev ir spēks stāties pretī! Velns atnes slimības, neauglību, nabadzību un visu to, kas ir slikts un negatīvs. Tu vari stāties velnam pretī tad, kad tu esi kustībā. Ja tu ne tikai lasi Dieva vārdu, ne tikai piepildies ar Dieva vārdu, bet arī dari Dieva vārdu, rīkojies, cīnies un strādā. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības, rok, turas pie taisnības un dod. Došana ir iešana tajā virzienā, kuru Dievs norāda.

Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis.” (1.Mozus 26:12)

Svētība. Īzaks sēja un saņēma simtkārtīgu ražu. Tā ir nereāla peļņa, jo tas tā nemēdz notikt. Kāpēc tā? Jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas reāls, kaut kas klātesošs. Reāli dzīva substance. Svētīts, kas rok un dod. Tā ir īpaša Dieva klātbūtne tavā dzīvē. Ja tev ir Dieva svētība, tad tu nevari zaudēt. Tu sēj un pļauj simtkārtīgu ražu.

Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalms 127:1-2)

Ja Tas Kungs nesvētī to, ko tu dari, tad tu velti to dari. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Nekāda armija, nekāda gudrība nepalīdz, ja pilsētai nav Tā Kunga svētība. Agri celties, vēlu palikt nomodā – tipiska latvieša raksturojums. No rīta agri jāceļas uz darbu un vēlu vakarā jāskatās kāds seriāls. Ēst maizi ar rūpēm – tā nostrādājies, ka pat ēst negribās. Bet Saviem mīļajiem Dievs to bagātīgi dod miegā, viņi neēd maizi ar rūpēm. Viņi nepārtraukti nedomā, ko rīt ēdīs. Viņi vienkārši piepildās ar Dieva vārdu un dara Dieva vārdu. Saviem svētītajiem Viņš visu dod jau miegā. Tas nenozīmē, ka tev nekas nav jādara, bet svētīgi ir tie, kas TURAS pie patiesības un DARA taisnību.

Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Ko es tagad lasu? Pīteru Penu, “Alisi Aizspogulijā”, Supermenu, komiksu? Es lasu Bībeli! Tev nav svētību, jādomā, kā iztikt, tev nekas neizdodas? Ko saka Dieva vārds? Ar ko tu esi piesātināts? Ar savām stulbajām domām vai ar Dieva vārdu? Ko Dievs par tevi saka? “Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” Nav teikts, ka Dievs svētī bez cilvēka paša pūlēm, bet gan bez sevišķām pūlēm. Šie cilvēki neiet gulēt ar rūpēm sirdī. Šie cilvēki nestrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņiem visiem ir laiks atpūtai. Tā ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas īpašs, tā ir īpaša substance, matērija. Tā ir kā brīnumnūjiņa, ar kuru vienā mirklī var uzburt to, ko sirds kāro, līdzīgi kā ar zelta zivtiņu. Pasakās par zelta zivtiņu vēlēšanās piepildās bez jebkādām pūlēm. Bet Dieva vārds saka, ka kaut kādas pūles tomēr ir jāpieliek arī no savas puses, bet ne sevišķas. Tā ir Kunga svētība. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu man vari neticēt, bet tieši Bībele ir tavu svētību avots. Ir nepieciešams daudz Dieva vārda. Tas nozīmē nevis vienkārši automātiski lasīt, bet gan to pārdomāt, piemērot sev, studēt un skatīties uz to veselīgi. Nevajag ieciklēties uz to, ka jāvelk galvā lakati un jāpraktizē citi reliģiozi rituāli, kuri cilvēka dzīvi neizmaina. “Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu,” saka Dieva vārds. Reāla svētība parādās tiem, kuri rok un dod. Svētīti ir tie, kas rok un dod. Svētīgi ir tie, kas turas pie taisnības, patiesības un arī dara taisnību.

Pirms daudziem gadiem es biju kalpotājs draudzē Limbažos, un mācītājs mani tur atstāja par vadītāju, jo pats vēlējās doties prom. Šai kalpošanai bija viens noteikums – man vajadzēja mācīties. Man bija regulāri jābrauc uz Jelgavu un jāmācās skolā. Visu dienu bija jāsēž un jāklausās vairākas lekcijas. Paldies Dievam, ka tā nebija kāda traka universitāte. Šīs lekcijas bija labas. Tas bija reāls, dzīvs Dieva vārds un reāli Dieva vārda principi, kurus es mācījos. Man bija divus gadus jāmācās neklātienē un vienu daļējā klātienē. Kopumā mācījos trīs gadus. Tāds bija noteikums. Kāpēc mācītājs tā darīja? Es tajā brīdī nedomāju, ka ir kaut kur jābrauc, jāmācās un ka tas vispār var kaut ko dot. Man nekad nav tā, ka tiklīdz kāds kaut ko liek darīt, es uzreiz dodos. Man pašam no Dieva ir jāsaprot, ka tas man ir nepieciešams. Es toreiz jautāju savam mācītājam: “Tu esi mācījies vairākās skolās. Ko tas tev ir devis?” Mācītājs godīgi atbildēja: “Uzreiz, tajā brīdī es neko nejutu, bet pagāja laiks, un nu es redzu, ka skola, kurā es mācījos, man ir daudz devusi.” Es šiem vārdiem piekrītu. Bībelē teikts: “Domājiet par to, kas tīkams un šķīsts.” Ja es paskatos pagātnē, tad redzu, ka tas laiks, ko pavadīju mācoties un studējot Dieva vārdu, ir neatsverams. Tieši tas ir izveidojis manu domāšanu.

Vai tu zini, kas tu esi? Tu esi tas, kā tu domā. Kā tu domā? Kādas, tavuprāt, varētu būt tavas domas, ja tu nedomā pēc Dieva prāta un vārda un ja nepiesātinies ar Dieva vārdu? Cilvēka daba pati par sevi ir grēcīga. Bez Dieva vārda tavas domas ies citos virzienos. Bībelē teikts: “Uz skaudību nesas tā gars.” Domas pašas par sevi nesas ne tajā virzienā. Bez Dieva vārda mēs esam pazuduši. Vai tad, kad tu piedzimi no augšas, arī prāts uzreiz pārdzima? Vai tava miesa piedzima no augšas un sāka spīdēt? Bībelē teikts: “Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību.” No augšas piedzimst iekšējais cilvēks, mūsu gars. Prāts no augšas nepiedzimst. Prāts ir jāatjauno un jāpieskaņo jaunajam cilvēkam. Bībelē sacīts: “Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.” Āmen! Cilvēki, kuri dievkalpojuma noslēgumā iznāk priekšā, lai pieņemtu Jēzu Kristu par savu Glābēju, uzreiz gaida brīnumu. Kāds dulls līderis vēl cilvēkam paskaidro, ka, izejot priekšā, viss uzreiz mainīsies. Nekas, iespējams, tajā brīdī nenotiks. Tev pašam ir jāstrādā pie tā! Tev ir jāsēž pie Dieva vārda, jālasa un jāpārdomā tas, un jāmaina savs prāts! Ko nozīmē mainīt prātu? Tas nozīmē mainīt visu savu domāšanu. Vecais domāšanas veids ir jāaizstāj ar jaunu. Tikai tas tevi ved uz panākumiem. Tu esi tas, kā tu domā. Prāts var būt sabojāts gan cilvēkam individuāli, gan ģimenei, organizācijai un pat veselai valstij. Tāpat kā cilvēkam, arī pilsētai ir gars. Pilsētai ir arī kopīgs domāšanas veids. Mēs dzīvojam tā, kā mēs domājam. Piemēram, kad dzirdu, ka kārtējo reizi kādā valstī tiek legalizētas viendzimuma laulības, es vairs nevēlos uz šo valsti braukt. Kad es dzirdu, ka šāda veida lēmumus pieņem arī mūsu valdība, man ir kauns, ka mēs to pieļaujam. Mums ar varu neko neuzspiež. Bieži mēs vienkārši klusējam, un klusēšana ir piekrišana. Mēs vienkārši to pieņemam. Es nesen ar kādu sievieti runāju par šo visu. Viņa padomāja par to, cik veci ir viņas bērni un atbildēja: “Kamēr tas atnāks līdz mums, tieši mūsu pilsētai, tikmēr mani bērni būs izauguši.” Mēs to pieņemam, jo domājam, ka tas mūs neskars. Tas skars visu mūsu tautu. Tā ir iznīcības kultūra un slima domāšana. Kāda ir mūsu domāšana, tāda pēc tam ir mūsu valsts. Mēs, draudze, esam sabiedrības saprāta, sirds un Dieva balss. Dieva vārds saka: “Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.”

Ir tādi cilvēki, ar kuriem nav vērts runāt. Vai tu esi tādus saticis? Tu kaut ko mēģini šādam cilvēkam skaidrot, centies ar viņu cīkstēties, taču paiet laiks, un tu pie sevis domā: “Kāpēc es vispār ar viņu runāju? Tam nebija nekādas jēgas, kļuva tikai sliktāk.” Nevajag ar tādiem cilvēkiem runāt. Tur nekas nepalīdzēs, ne Dievs, ne velns, jo šiem cilvēkiem ir sabojāta domāšana. Viņiem ir sava pozīcija. Ne tikai vienkārši domāšana, bet gan prāts, gan sirds ir nostiprināta savā pozīcijā. Ar šādiem cilvēkiem nav vērts strīdēties un runāt. Ir cilvēki, ar kuriem ir vērts runāt, un kuri ļauj patiesībai sevi mainīt. Viņos ir vērts ieguldīties, lai izskaidrotu dažādas lietas. Kāpēc ir šāda atšķirība starp cilvēkiem? Tas ir domāšanas veids. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ir tikai tā, kā viņi domā, un citādi nevar būt. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo skumjāka kļūst situācija.

Kāpēc LGBTI vēlas aizsniegt tieši jauniešus un ierosina bērniem ātrāk uzsākt skolas gaitas? Tāpēc, lai šos bērnus ātrāk izņemtu no normālām ģimenēm un izaudzinātu viņus par vidējo dzimti, kas ir bez rases, dzimuma un identitātes. Tas ir noziegums pret mūsu tautu. Kāpēc viņi cenšas aizsniegt tieši bērnus? Tāpēc, ka pieaugušus cilvēkus vairs nepāraudzināsi. Vai tu redzi daudz veca gadagājuma cilvēku, kuri iet uz šīm kopienām ākstīties? Bērni ir neaizsargāti. Ko tu viņam saki, tam viņš tic. Reiz pie manis ciemos nāca zēns vārdā Nauris. Pretī manai mājai pa logu ir redzama skola, kurai augšā ir bēniņu logs. Es Naurim teicu: “Naurīt, tur vikingi dzīvo.” Tas, protams, bija joks. Nākamajā reizē, kad viņš atnāca pie manis, jautāja: “Kur ir tie vikingi?” Ja mazam bērnam ieskaidro, ka viņš var būt gan puisītis, gan meitenīte, tad šis uzskats viņā paliek uz visu mūžu. Viņš kļūst par nestabilu un kroplīgu cilvēku uz visu mūžu, ja vien viņa dzīvē neienāk Dievs un to visu neizmaina. To ir ārkārtīgi grūti izdarīt saviem spēkiem. Jo jaunāks ir cilvēks, jo vairāk viņš uzņem un pieņem. Ko bērnā ieliek līdz četru piecu gadu vecumam, tas arī viņš būs. Paldies Dievam, ka skolā nav jāiet no divu gadu vecuma! Jaunieši ir tie, kuru domāšana vēl nav pilnībā sabojāta, un viņos ir vērts ieguldīt.

Svētīts, kas rok un dod. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības, kas Dieva vārdu uzņem regulāri un daudz. Jēzus saka: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tu dzīvo no Dieva vārda. Tāpat kā tava miesa ir jāēd, arī tavam garam ir jāēd. Jo vairāk tu barosies un pareizāk ēdīsi, jo labāka, stiprāka un skaistāka būs tava miesa. Tieši tāpat ir ar Dieva vārdu. Gars ir jābaro ar Dieva vārdu. Jo pareizāk un vairāk tu barosies, jo stiprāks būsi savā garā. Jo tu būsi stiprāks garā, jo arī materiālās un visas citas svētības šeit, virs zemes, būs vairāk.

Kā turēties pie patiesības? Kā šis process notiek? Vispirms ir prāts, un pēc tam ir emocijas (sirds). Tu nevari palikt Dieva vārdā tikai zināšanu līmenī, tam ir jānonāk tavā sirdī tā, ka tu ne tikai apzinies pareizas lietas, bet arī izjūti tās ar sirdi. Tad, kad tu kaut ko jūti, padomā ar prātu par to, vai tiešām jūti to, kas atbilst Dieva vārdam.

Kā saņemt Dieva vadību?

Pirmkārt, ir nepieciešams daudz Dieva vārda, kas jau ir tevī ielikts. Cilvēks, kurš ir jaunpiedzimis trīs dienas, nevar teikt, ka Dievs viņam kaut ko pravietoja, teica un vadīja. Jā, mazās lietās tā var būt, bet ne lielās, globālās. Lielās lietās tik ātri tev šī vadība nebūs. Tev ir jābūt piepildītam ar Dieva vārdu.

Kā Dievs vada?

Viņš var tev dot kaut kādus impulsus, kurus tu jūti. Kā Dievs man pateica to, ka ir jāveido draudzes mūzikls vai lielā “Dievs, svētī Latviju” tautas lūgšanu sapulce oktobrī? Es saņēmu ļoti spēcīgu impulsu, un manī bija arī Dieva vārds. Dieva vadība ir tad, kad prāts saskan ar sirdi. Tā ir droša Dieva vadība, kurā vari rīkoties. Ja ir tikai prāts vai sirds, nekas nenotiks. Prātam ar sirdi ir jābūt vienotiem. Šajā gadījumā sirdī ir emocijas. Tu jūti un zini to, kur tev ir jābūt un kas jādara. Kad es saņemu Dieva vārdu un konkrētu vadību kādām lietām, es ar prātu to ļoti skaidri apzinos un ar sirdi jūtu spēcīgu apliecinājumu. Tā ir Dieva vadība. Lūk, kāpēc nevar tikai vienkārši lasīt Bībeli. Dieva vārds ir arī jādzird, jāklausās. Brīdī, kad es sludinu, Dieva Gars tev šo vēsti ieliek sirdī. Kad mēs slavējam un pielūdzam Dievu, tam seko sludināšana. Dieva vārds tiek izprasts ar prātu un iegulst sirdī. Arī tad, kad tu lasi Dieva vārdu, ne vienmēr visu vari izjust ar sirdi, taču pēkšņi, izlasot kādu konkrētu Rakstu vietu, tu sajūti, ka tā ir domāta tieši tev šodien. Tu saproti, ka tā ir rema un absolūta patiesība, un tu par to gribi stāstīt citiem.

Uz šo svētdienu es sākotnēji vēlējos sludināt par finansēm. Taču es nevaru sludināt par finansēm, ja manā sirdī ir kaut kas cits. Es varu sludināt tikai to, kur prāts un sirds darbojas kopā. Ja tā ir, tad droši rīkojies! Piemēram, ideja braukt ar mūziklu un evaņģelizāciju pa Latviju kopā ar komandu man ir gan prātā, gan arī ļoti stipri sirdī. Reiz kāda mācītāja sieva man teica par Dieva vadību tā: “Lūk, tev ir lielā Dieva pavēle! Ej un dari par mācekļiem visas tautas! Ar to pietiek!” Īpašai Dieva vadībai par to, kā pildīt Viņa gribu, nepietiek tikai ar zināšanām. Tam ir jābūt arī sirdī, un bez daudz Dieva vārda nekas nenotiks. Vispirms ir vajadzīgs daudz Dieva vārda, un pēc tam arī nāk Dieva vadība. Svētīgi ir tie, kas rīkojas Dieva vadīti. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību. Svētīgi ir tie, kas ir Dieva vadīti un kas spēj dzirdēt Dievu. Es tev mācu ļoti svarīgas lietas. Es mācu to, kā dzirdēt Dievu. Pamatā visam ir daudz Dieva vārda, kurš tiek uzņemts regulāri un daudz. Prātam ir jāsaskan ar sirdi. Tikai tad būs panākumi un tu spēsi darīt pareizās un īstās lietas pareizā laikā. Šo visu var salīdzināt ar mūsu draudzes jaunajām telpām. Piecus gadus atpakaļ es lasīju kāda mācītāja teikto: “Katrai draudzei agri vai vēlu ir jāuzceļ savas telpas.” Tāpat arī lasīju Dieva vārdā: “Svētīgi, kas ceļ Tā Kunga namu.” Vēl kāds mācītājs man teica, ka mūsu draudzei ir vajadzīgs savs nams. Man Dievs teica, bet sirdī tas nebija. Kas būtu bijis tad, ja es agrāk šo visu sāktu darīt? Draudzē būtu bankrots. Ja tā nav Dieva vadība, tad tas ir bankrots. Tam ir jābūt gan galvā, gan sirdī un saskaņā ar Dieva vārdu, kas tevī ir DAUDZ. Pēc tam Dievs uz tevi varēs runāt caur visneiedomājamākajām ikdienas lietām, piemēram, caur komēdijām. Var būt tā, ka tu skaties muļķīgu komēdiju, un vienalga Dievs caur to runā. Man ir bijuši sprediķi, kuri rodas no kādas filmas skatīšanās, caur kuru saņēmu Dieva vadību. Ja tevī iekšā nav daudz Dieva vārda, tad, skatoties komēdiju, tevī var rasties vienīgi stulbas, perversas domas.

“[..] un jāatjaunojas savā sirdsprātā [..]” (Efeziešiem 4:23)

Vai tu šajā Rakstu vietā pamanīji interesantu vārdu salikumu? Sirdsprāts. Vai ir jāatjaunojas tikai prātā? Mēs lasām Bībeli un iegūstam zināšanas, mācāmies skolās un universitātēs, un mums ir zināšanas. Zināšanām nav nekādas jēgas, ja tās nav sirdī! Ne jau zināšanas glābj un dod panākumus, bet gan izmainīts domāšanas veids ar garu, prātu, dvēseli un sirdi. Nav cita ceļa, kā liet sevī iekšā dzīvo Dieva vārdu, lai tu būtu izmainīts ar visu savu būtību. Tas ir dzīvais ūdens. Es ierakstīju Bībeles mobilās aplikācijas meklētājā vārdu ‘sirdsprāts’, un parādījās ļoti daudz Rakstu vietu, kurās šis vārds ir minēts. Daudzi saka: “Es jūtu, ka man jāiet tur un jādara tas.” Ne tikai tas, ko tu jūti, ir svarīgi, arī galva ir svarīga. Ir svarīgi, ka tas, ko tu dari, perfekti saiet kopā ar Dieva vārdu.

To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri." (Marka 12:33)

Kā jāmīl Dievs? No visa gara, spēka, prāta un dvēseles. No kā sastāv dvēsele? No prāta, emocijām un gribas. Ar prātu mēs saprotam to, kas ir pareizs, ar gribu izdarām jeb dodam pavēles savam ķermenim, un tas dara. Tieši gribai ir liela nozīme, kad vajag rakt un darīt. Tu piespied sevi rīkoties. Piemēram, kāds mūsu draudzes dalībnieks nokļūšanai dievkalpojuma zālē, kas atrodas ceturtajā stāvā, izmanto kāpnes, nevis liftu, lai gan veselības dēļ vieglāk nokļūt zālē būtu ar liftu. Iemesls, kāpēc viņš tā dara, pirmkārt, ir tāds, ka viņš apzinās sevi kā veselu cilvēku, nevis invalīdu. Vesels cilvēks var uzvesties kā invalīds, savukārt invalīds var uzvesties kā vesels cilvēks caur savu domāšanas veidu un gribu.

„[..] bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus." (Mateja evaņģēlijs 13:23)

Vārdu ir svarīgi ne tikai dzirdēt, bet arī saprast. Mums jāpiespiež sava griba un smadzenes domāt tā, kā grib Dievs. Tas mums būs veselīgi. Nevar gūt panākumus, ja, piemēram, tu šaubies, ka Dievs ir labs. Nesaki, ka Dievs tevi ir sodījis. Attiecībā uz desmito tiesu ir Rakstu vieta, kurā teikts, ka „tāpēc jau jūs esat nolādēti”. Traki, vai ne? Vai Dievs nolād? Nē. Viņš saka, ka mēs paši esam iegājuši nesvētībā, mūsu domāšana nav pareiza, tāpēc Dievs nevar mūs svētīt. Dievs grib mūs svētīt, taču mēs domājam tā, kā kāds cilvēks kādreiz mums ir iemācījis domāt. Vai tu zini, ka izglītība var kļūt par lielu problēmu, ja Dieva vārds nav tavs pamats? Tu sāksi domāt to, ko tev ir iemācījuši skolotāji, nevis to, ko domā Dievs. Tu tad domāsi caur savas profesijas, caur savas reliģijas prizmu. Uzliekot svecīti bez sevišķām paša pūlēm, kā teica Salamans, tu nesaņemsi svētību, tie ir slima suņa murgi. Kaut kas tomēr ir jāizdara, lai saņemtu svētību no Dieva, nepietiek tikai nokristīties vai laulāties baznīcā. No tā tev nebūs nekādas svētības. Pirms tu izvēlies savu otru pusīti, vajag domāt. Ja otram kaut kas nav kārtībā ar domāšanu, tevi gaida problēmas, un pēc mēneša vari nožēlot, ka vispār apprecējies. Tāpēc pirms precībām ir vajadzīgs ilgstošs draudzības laiks, lai pietiekami labi iepazītu otru cilvēku. Mazākais putns cilvēka galvā pirms laulības pārvērtīsies par lielu putnu laulībā, un tev ar to būs jādzīvo kopā visu mūžu. Ir cilvēki, kuriem nav vērts neko skaidrot. Tāpat kā divi zirgi, viens vesels, otrs slims, iejūgti vienā pajūgā nekur nenokļūs, jo katrs vilks pa savam. Ir teikts: „Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgo.” Mēs pret daudzām lietām izturamies vieglprātīgi, taču, ja tu esi piepildīts ar Dieva vārdu, tu sapratīsi, kurš tev ir īstais cilvēks.

Kādā grāmatā nesen izlasīju interesantu atgadījumu ar kādu mācītāju, kurš kopā ar draudzes vīriešiem nolēma celt interesantu projektu. Tika izlemti uzdevumi, kurus viņi katru nedēļu patstāvīgi darīs. Taču pēc dažām nedēļām mācītājs konstatēja, ka nekas no izlemtā nenotiek. Vīri attaisnojās, aizbildinoties ar sviestu. Mācītājs saprata, ka vainīgas ir vīru sievas, tāpēc nākamo reizi tika saaicinātas un informētas viņu sievas, un tikai pēc tam paši vīri. Un uzdevumi pēkšņi tika paveikti. Caur to mēs redzam, ka šie vīrieši bija ar salauztu gribu. Tāpēc ir ļoti svarīgi mīlēt To Kungu ar visu savu prātu, dvēseli un gribu. Vajag dabūt Dieva vārdu sevī iekšā tā, ka tas ir tavā sirdī, un ar gribu pieņemt lēmumus, nevis būt lupatai. Es uzskatu, ka vīrietim būtu jābūt ģimenes galvai. Tam viņš ir radīts. Protams, ir kādas atsevišķas situācijas, kurās sievai ir teikšana. Taču, ja vīrietim nav savas gribas, viņš būs nevis galva, bet aste. Sieva tad varēs viņu pilnībā izkomandēt. Taču ir arī otrādi, jo vakar pludmalē redzēju, kā vīrs komandēja savu palielo ģimenīti, bļaujot pa visu pludmali. Man to bija ļoti nepatīkami klausīties. Ģimenīte viņa bļaušanas laikā stāvēja sastingusi miera stājā kā armijā. Pēc tam sieva sāka vilkt bērna ratus pa smiltīm. Mana sieva bija šokā par to, taču pēc tam bērna tēvs pats sāka vilkt šos ratus. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu nevari būt atkarīgs no kāda cita cilvēka viedokļa, bet no Dieva vārda, kurš ir ne tikai tavā galvā, bet tavā sirdī. Nepietiek tikai zināšanas, bet jāizmaina sava domāšana. Atceros kādu meiteni, kura visu laiku gribēja mācīties, taču manī bija pretestība tam, ko viņa teica. Un, ziniet, man bija taisnība – šobrīd viņa nav draudzē un nez vai vispār kur ir. Nepietiek tikai mācīties, ir jāstrādā. Sētnieks ar augstāko izglītību nekur neder.

Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi!” (Jāņa evaņģēlijs 12:3-7)

Kāpēc Jūda teica tādus vārdus? Tāpēc, ka viņam bija neizmainīta domāšana, cipari galvā, tāpēc viņš arī par trīsdesmit sudraba gabaliem nodeva Jēzu Kristu. Lūk, pie kā noved neizmainīts prāts! Ir cilvēki, kuri visu laiku kaut ko mājās krāj. Henrijs Madava, viens no lielākās ukraiņu un Eiropas draudzes mācītājiem, stāstīja, ka tāda bija arī viņa mamma. Un viņš savā grāmatā raksta, ka pasakās Dievam par to, ka viņa brālis, spēlējoties ar sērkociņiem, nodedzināja māju ar visiem hlamiem. Arī es pazīstu cilvēku, kura ar mantām piekrautajā mājā, lai pārvietotos, bija atstātas šauras ejiņas. Krājot naudu un mantas tu taču neko nevari sasniegt! Nauda ir jālaiž apgrozībā! Protams, veselīgam uzkrājumam ir jābūt dzīves neparedzētajiem gadījumiem. Bet ne jau jāpiekrauj pilna māja ar krāmiem. To, ko tu esi no Dieva saņēmis, tu nedrīksti paturēt tikai sev. Dod arī citiem! Mārtiņš Luters ir teicis, ka evaņģēlija izplatību var apturēt divos veidos. Pirmais – valstī varu pārņem diktators. Otrs veids – pārliecinot kristiešus, ka viņi ir nabagi un nevarīgi.

Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

Ļoti reti es sastopu cilvēkus, kuru mutēs nav vārdu ”es nevaru”. Taču tie, kas no savas domāšanas ir dabūjuši ārā šo frāzi, ir čempioni. Un citādi to nevar dabūt ārā, kā tikai piepildoties ar Dieva vārdu. Tad nu veido savu domāšanas veidu saskaņā ar šo Rakstu vietu. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tu. Tev nekas nav neiespējams! Tas visu spēj, kas tic! Lūk, tā tev jādomā, jājūtas un jāiet cauri dzīvei paceltu galvu!

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1.Korintiešiem 12:7)

Svētīts ir tas, kas rok un dod. Un Bībele saka, ka šī svētība ir jādod tālāk. Vai tu esi bijis Izraēlā? Kāpēc Nāves jūrai ir tāds nosaukums? Tāpēc, ka ūdens tajā ietek, bet neiztek. Kā ir ar augļu stādiem? Ja mēs tos nekopjam, neaplaistām, nemēslojam, augļu ir maz un kļūst ar katru gadu vēl mazāk. Tāpat ir ar cilvēku – ja viņš nedod tālāk, neevaņģelizē, nemīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, viņam nav iespējams būt svētītam. 90% no pasaules bagātākajiem cilvēkiem prāta līmenis ir viduvējs, daudziem pat zems. Taču viņi rok, strādā, dod, sasniedz un mācās. Ja tu esi Dieva gribā, ja rīkojies gan ar prātu, gan ar sirdi, velnam ir neiespējami tev kaitēt. Velns ir radība, viņš neko nespēj pret Radītāju Dievu. Un, ja tu esi Dieva gribā, tu esi absolūtā drošībā! Ādams un Ieva dzīvoja perfektā vidē – paradīzē jeb Ēdenes dārzā ar ideālu vidi, temperatūru, apstākļiem. Caur šo pirmo cilvēku gēniem katrā cilvēkā ir ieliktas ilgas pēc šādiem apstākļiem. Ikviens no mums vēlas dzīvot paradīzē. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks reiz ir pieredzējis šo godību un pilnību. Šobrīd to var realizēt tādā veidā, ka mēs piepildāmies ar Radītāja vārdu, dabūjam to prātā un sirdī un caur gribu realizējam dzīvē. Kad es piepildos ar Dieva vārdu, es arvien vairāk redzu jaunās Jeruzālemes aprises, redzu to vīzijā, savā dzīvē, savā valstī Latvijā. Ieraugi paradīzi, pēc kuras tiecies, un ved sev līdzi arī citus. Tieši tajā laikā, kad tu pavadi laiku ar Dievu, tevī veidojas šī nojausma par paradīzi, par debesīm. Un paradīzi mēs varam sākt piedzīvot jau šajā laikā, un nav jāgaida, kad nomirsim. Padarīsim pasauli un cilvēkus labākus jau tagad!

Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Svētīgi ir tie, kas rok līdz dziļiem avotiem, un tie, kas dod! Svētīgi tie, kas ir kustībā un kam odi nekad nekož!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētīts, kas rok un dod” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Cik svarīgi ir būt komandā?

Publicēja 2018. gada 5. jūn. 12:06Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 6. jūn. 20:00 ]

Ziņas datums 05.06.18.

Šodienas tēma ir par to, cik svarīgi ir būt komandā. Vai tu apzinies, ka ir svarīgi nebūt vienam un būt komandā? Es vēlos padziļināt izpratni par to un atgādināt jau zināmas lietas.

Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atklāsmes grāmata 3:19)

Tie ir Jēzus vārdi konkrētai draudzei pirms diviem tūkstošiem gadu. Šie vārdi no Dieva ir aktuāli arī šodien tev un man. Iekarsies un atgriezies! Pirms daudziem gadiem es atceros kādu brāli, kuru Dievs bija aicinājis kalpot draudzē. Tā bija jauniesākta draudze, un mācītājs uz viņu skatījās kā uz potenciālu vadītāju. Viņš bija normāls, patīkams cilvēks, kurš lūdza un meklēja Dievu, bija pieņēmis Kristu kā savu Glābēju un turpināja mācīties. Un kādā reizē viņš no Dieva bija saņēmis atklāsmi, iznāca draudzes priekšā un stāstīja, ko bija sapratis. Viņš runāja par to, kā iegūt vēlmi kalpot Dievam, kā saņemt Dieva uguni, Svētā Gara spēku jeb svaidījumu. Viņš to bija personīgi piedzīvojis, kad teica: “Man nekas nav jāgaida, jo ir rakstīts: iekarsies un atgriezies!” Tātad mums pašiem ir jāiekarst un jāatgriežas pie Dieva, mums pašiem no savas puses kaut kas ir jāizdara. Diemžēl šis cilvēks tā arī nekļuva par draudzes vadītāju, un es pat nezinu, vai viņš vispār tagad ir ar Dievu. Viņš zināja, ka iekarsties ir viņa atbildība. Kāpēc tad, kad ir runa par cilvēku glābšanu un Dieva darbu vai pat par elementārām morāles normām, mums nav spēka? Kāpēc tad mums nav vēlmes un mēs nejūtam vajadzību to darīt? Vai mums ir jāgaida kāds īpašs notikums, īpašs pieskāriens? Bībele saka: iekarsies un atgriezies jeb dari Dieva darbu. Kad rodas vēlme kalpot? Kalpojot. Kur rodas uguns? Darot Viņa gribu. Ir grūti kalpot, ja tev nav emocionāla pamudinājuma to darīt, bet tas arī nebūs, ja tu nepraktizēsi mazās lietas, kuras Dievs tev ir parādījis darīt tagad. Iekarsties nozīmē sākt darīt to, ko tu vari šodien. Iekarsies pats, pārējo izdarīs Dievs.

Lai būtu vēlme kalpot Dievam un būtu iespēja aiziet līdz galam, ir vajadzīga viena svarīga lieta – komanda.

Tad piepildiet manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi.” (Filipiešiem 2:2)

Pāvils apgalvo, ka būs iepriecināts, ja redzēs, ka viņa vadītā draudze ir vienota jeb kā komanda, kas iet viena mērķa virzienā. Ir dažas ļoti svarīgas lietas, kas tev ir jāsaprot:

1. Vīzija.

2. Apliecinājums.

3. Stratēģija jeb plāns.

4. Darbs komandā.

Mēs esam daudz runājuši par to, ka vīzija ir svarīga. Ja vīzijas nav, tad mēs dzenamies uz mērķiem kā tukšu gaisu kuldami. Ja tev ir konkrēts mērķis no Dieva, tu nedari kaut ko šur tur, it nekur, bet ej konkrētā virzienā. Šīs vīzijas piepildīšanai ir vajadzīgs konkrēts plāns un darbs tās virzienā. Jebkurā dzīves sfērā ir vajadzīga vīzija, plānošana un darbs. Un ir svarīgi saprast, ka tavs darbs, ja esi viens, tevi tālu neaizvedīs. Tev ir jāsaprot, ka efektīvs darbs uz lielu vīziju ir iespējams tikai, esot komandā. Ja tu vēlies sasniegt lielas lietas un realizēt savu potenciālu, tev ir nepieciešama komanda. Kāpēc ir vajadzīgs apliecinājums? Jo Dievs to dzird, tu cel pats savu ticību, un to dzird arī cilvēki. Draudze ir komanda. Mājas grupiņa ir komanda. Ģimene ir komanda. Kad tu skaļi apliecini, tu nodedzini tiltus, un pēc tam seko tikai darbs.

Pirms dažiem mēnešiem es saņēmu vīziju no Dieva aicināt visas Latvijas draudzes un to mācītājus uz kopēju lūgšanu, un tapa starpkonfesionāla tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kura notiks šī gada 20. oktobrī. Dievs deva ideju veidot interneta vietni, kurā varēs balsot par kristīgām vērtībām, un šīs iniciatīvas iesniegt valdībā. Vienā dienā es saņēmu konkrētu pamudinājumu no Dieva jeb vīziju, dažas dienas pārdomāju un pēc tam skaļi apliecināju gatavību šim pasākumam. Šobrīd viss ir procesā, mums ir labākie slavētāji no dažādām draudzēm un kora vadītāja, tiek veidotas dziesmas, un notiek mēģinājumi, notiek starpkonfesionālas tikšanās, ir izsūtīti uzaicinājumi bīskapiem, viss notiek, bet pirms tā visa bija vīzija un skaļš apliecinājums – par “Dievs, svētī Latviju” es pateicu visai draudzei, – un Bībele saka, lai mans jā ir jā un nē ir nē. Ja es esmu to pateicis, man vairs nav atpakaļceļa. Ja es internetā esmu paziņojis, ka šis pasākums notiks, tad no manas puses vairs nebūs nekādas atkāpšanās. Jautājums ir tikai par darbu, un es strādāju pie tā, lai realizētu šo pasākumu. Kas strādā – es viens pats vai komanda? Šāda mēroga pasākumus ir neiespējami sagatavot dažiem cilvēkiem. Organizēšanā tiks iesaistīti desmiti un pat simti cilvēku, tas būs darbs komandā! To nav iespējams izdarīt bez komandas.

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9)

Kad izskan aicinājums pie Jēzus, ir svarīgi tam atsaukties, nevis palikt savā vietā. Ir svarīgi iznākt priekšā un apliecināt to ar savu muti, ka no šīs dienas tu piederi Kristum, Viņš ir tavs Kungs un Glābējs. Kad tu esi pateicis šos vārdus, turklāt cilvēku klātbūtnē, ir grūti atgriezties atpakaļ. Ja tu ar muti apliecināsi un sirdī ticēsi, tad tu tiksi izglābts.

Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.” (Romiešiem 4:17)

Ir runa par Ābrahama ticību un Dievu, Kurš sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Dievs tev dod Savu vīziju, un tu apliecini to kā esošu. “Paldies, Jēzu, ka esmu dziedināts!” “Paldies, Jēzu, par pasākumu, uz kuru atnāk tūkstošiem cilvēku un piedzīvo Dievu!” “Paldies, Dievs, par jaunu automašīnu.” “Paldies, Dievs, par piepildītu grupiņu un aizņemtām visām vietām.” Skaļi to apliecinot, tu sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Apliecināšana ir ticības sastāvdaļa. Tev ir vīzija no Dieva? Tad sauc vārdā to, it kā tas jau būtu! Plāno savu darbu un strādā komandā pie saviem mērķiem.

Tu nekad nedarīsi viens pats. Tu to neizdarīsi, ja nebūsi to skaļi pateicis, cilvēki to nebūs dzirdējuši un tu kopā ar viņiem to nedarīsi. Tu zini, ka ir svarīgi glābt cilvēkus, bet tu nekad neiesi viens pats evaņģelizēt. Ja tu nebūsi komandā, tu to nedarīsi. Jēzus izsūtīja Savus mācekļus pa divi. Es nerunāju par personīgo evaņģelizāciju ģimenē, darbā vai kādam draugam, bet par reālu darbu un augošām mājas grupiņām. Tikai komanda spēj audzēt auglīgas grupas. Tikai komandas spēj audzēt draudzi. Tu neiesi savā lūgšanu kambarī, ja tev nebūs, kam atskaitīties. Mums vajag būt konkrētā komandā un konkrētus atgādinājumus katru svētdienu. Tas pats attiecas arī uz biznesu.Varbūt tu domā, ka esi stiprs un pats visu vari? Nesen man bija saruna ar kādu cilvēku, kurš jautāja, vai uz draudzi nāk tikai garīgi vāji cilvēki, kuri paši neko nevar. Es redzēju, ka viņš ir augstprātīgs cilvēks, kurš uzskata, ka visu var pats. Parasti tas notiek līdz tam brīdim, kad pārsteidz slimība vai draud nāve. Šādu cilvēku klātbūtnē man ir nepatīkama sajūta, un tādus var just jau pa gabalu. Kad sanāk radi un draugi uz kādu pasākumu, piemēram, kāzām, tu jau pa gabalu vari redzēt, no kura smird. Tur ir augstprātība, lepnība, nicinājums un reliģiski priekšstati. Viena pagale nedeg. Cilvēks viens pats nevar pastāvēt ticībā. Cilvēks viens pats nevar sasniegt nekādus nozīmīgus mērķus. Cilvēks viens pats nevar savā ticības dzīvē aiziet līdz galam. Tev ir vajadzīga draudze. Draudze, precīzāk, tava mājas grupiņa ir tava komanda.

Kā tu domā, kāpēc vēlas pieņemt tādu likumu, ka bērniem ir jāiet skolā no sešu gadu vecuma? Liela daļa likumu, tajā skaitā arī datu aizsardzības likums, ir vērsts uz to, lai vecākiem atņemtu bērnus un audzinātu viņus pēc genderisma principiem – bez rases, bez dzimuma, viegli manipulējamus un kontrolējamus cilvēkus. Lai tas būtu iespējams, ir jāizjauc ģimenes, bet ģimene ir komanda. Ja ienaidnieks izjauc komandu, tad katrs komandas loceklis vairs nevar sevi pilnvērtīgi attīstīt. Tāpēc ir ļoti svarīga vienotība vecāku starpā. Jauktā ģimenē cilvēks nevar izaugt pilnvērtīgs un vesels, ja nu vienīgi viņam paveicas dzirdēt par Jēzu Kristu un viņš ienāk Dieva ģimenē. Velna pūles tiek vērstas uz to, lai nebūtu komandu. Esmu bieži dzirdējis replikas par mūsu draudzi, par Dieva vadību caur divpadsmit jeb līderību, kontroli un kārtību. Tā runā cilvēki un pat kristieši, kuri, paši neapzinoties, piekrīt velnam un strādā viņa labā, vēršoties pret vienotību. Vienotība ir iespējama tikai tur, kur ir disciplīna, kur ir līderi un komandas.

Bet Israēla bērni augļojās un ļoti pieauga un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka zeme bija piepildīta ar tiem. Bet Ēģiptē cēlās jauns ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja. Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums. Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi."” (2.Mozus 1:7-10)

Izraēls tika uzaicināts uz Ēģiptes zemi, un tur viņi augļojās un vairojās, un baudīja visas svētības. Viņiem tika piešķirta sava zeme, viņi dzima un bija jau vairāki simti tūkstoši. Pārnesot uz šodienu, mēs esam Izraēla tauta – mūsu draudze un mājas grupiņas, visas Latvijas draudze un pasaules draudzes. Izraēls Ēģiptē kļuva arvien lielāks un varenāks, un faraons sāka baidīties, ka tie nekļūst pārāk daudz, neapvienojas, nesadarbojas ar ienaidniekiem un nesaceļas. Ēģiptieši izdeva likumu nogalināt ebreju pirmdzimtos jeb izņemt no ģimenēm dēlus un mest upē. Sākotnēji tas bija aizliegums dzemdēt, pēc tam jau reālas slepkavības, un nogalināti tika tieši vīriešu kārtas bērni, jo vīrieši ir dabiskie līderi, lai tie nepieaug un nedodas karā pret ēģiptiešiem. Ienaidnieka mērķis ir vērsts pret vienotību un vairošanos. Kas ir velna ienaidnieks uz zemes? Dievs un Viņa draudze. Velns ir īpaši ieinteresēts tajā, lai draudzē nebūtu vienotības. Velns ir ieinteresēts tajā, lai Latvijas draudžu starpā nebūtu vienotības. Organizējot kopējās lūgšanas, es redzu, ka attiecības starp Latvijas draudzēm ir ļoti sarežģītas. Velns un viņa pretīgā dēmonu varza seko līdzi, lai skaldītu un valdītu, šķeltu un postītu. Dēmonu armija ir disciplinēta un mērķtiecīga, un tā strādā pret draudzi. Velns strādā arī pie tā, lai ģimenēs nebūtu vienotības. Lai vai kurā ziņu portālā tu neieietu, visur var lasīt par vardarbību pret sievietēm. Viss tiek vērsts uz vīriešu, dabisko līderu, noniecināšanu un uzticības tālruņiem, kuros bērns piezvana, lai pasūdzētos par to, ka vecāki viņam iedevuši darīt kādu pienākumu; pēc pāris dienām šo bērnu izņem no ģimenes. Ja cilvēks nodod savus vecākus vai iesūdz viņus tiesā, tad 100% gadījumu šāds bērns ņems nelabu galu, jo ir rakstīts, ka tev būs godāt savu māti un tēvu, lai tu ilgi dzīvotu. Velna mērķis ne tikai caur ļauno garu armiju, bet arī caur cilvēkiem draudzē un pasaulē ir ieviest dažādus likumus, lai šķeltu vienotību un neļautu cilvēkiem strādāt komandā, jo, nošķirot cilvēkus, velnam ir daudz vieglāk uzvarēt. Arī Latvijas vēsturē tas ir spilgti redzams, kad krustneši iekaroja baltu ciltis. Vai tu zini, kā viņi pakļāva šīs ciltis? Viņi kūdīja ciltis savā starpā, lai to starpā nerastos vienotība. Viņi valdīja un turēja zem savas kontroles visu tautu caur to, ka sašķēla ciltis. Un pavisam noteikti, ka velns lieto arī dažādus politiskos spēkus, lai darbotos šeit, virs zemes, lai draudzes un dažādas konfesijas nebūtu vienotas, jo viņš ļoti labi zina, ka, ja visas Latvijas draudzes apvienojas, tad grēkam un velna valstībai šeit vairs nav vietas. Viņš ļoti labi zina – ja tava mājas grupiņa ir vienota, tad viņam tur vairs nav vietas. Ja mēs kā draudze esam vienota, tad nevaram neaugt un neattīstīties, jo komandā ir spēks.

Manis veidotajā mājas grupu vadītāju rokasgrāmatā ir kāds precīzs piemērs par komandas darbu, kurā runa ir par sacensībām, kurās zirgi vilka dažādus smagumus. Spēcīgākais zirgs konkursā spēja pavilkt 2043 kilogramu, otrajā vietā zirgs spēja pavilkt 1998 kilogramu, bet kad tos iejūdza, lai kopā vilktu smagumus, tad viņi spēja pavilkt 5448 kilogramu, kas ir par 33% vairāk nekā katrs atsevišķi spēja. Tu gribi sevi realizēt? Esi komandā! Draudzes kontekstā tā ir mājas grupiņa un pati draudze, kuras tu ne tikai vienkārši apmeklē, bet reāli piedalies un esi komandas sastāvdaļa. Varbūt tev ir tāda lepnība, ka citiem nav patīkami uzturēties tavā klātbūtnē, tādā gadījumā tu neesi komandas sastāvdaļa. Ja tu esi tāds cilvēks, kurš regulāri apvainojas, kurn, bubina, tad, arī esot mājas grupiņā, tu neesi komandā. Komandā ir jāiemācās normāli komunicēt, piedot, neapvainoties, kā arī kontrolēt savas emocijas un izteiksmes. Ir savs laiks mājās, kad tu, runājot ar Dievu, vari raudāt un izrunāt visas savas emocijas, bet arī tā, lai tavs lūgšanu kambaris nepārvēršas tikai par nepārtrauktu raudāšanu, bet, izejot no mājām, tev ir jāspēj kontrolēt savas emocijas, lai vai cik grūtas ir situācijas tavā dzīvē.

“To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.” (Jāņa 18:1-2)

Tātad Jēzum bija īpašas vietas, kurās viņš pavadīja laiku kopā ar mācekļiem. Kāpēc Jēzus varēja sevi realizēt? Kāpēc apustuļi varēja sevi realizēt? Viņi to spēja komandā. Komandā viņi katrs sevi realizēja un izmainīja šo pasauli. Jā, katrs darīja savu darbu un ne vienmēr viņi to darīja kopā, bet tomēr katrs no viņiem bija komandā, un tikai tāpēc viņi spēja visu realizēt.

Hokejs, futbols, basketbols – tās ir komandas spēles, kuras nevar uzvarēt viens. Kad kāda no komandām sasniedz godalgotu vietu, tad čempioni ir visi, arī tie, kas sēdēja uz rezervistu soliņa. Gribi būt čempions? Esi komandā! Arī boksā un citos individuālajos sporta veidos katram sportistam ir komanda. Jā, bokseris uz ringa kāpj viens, bet viņu sagatavo speciāla komanda. Tas viss ir iespējams tikai komandā. Ja tu kaut kur redzi kaut lielus, atpazīstamus zīmolus, tad zini, ka tas viss ir komandas darbs. Ja redzi lielas draudzes, tas ir komandas darbs. Ja tu redzi, ka grupiņas aug, tas ir komandas darbs, kas nozīmē, ka grupiņas līderis ir spējis iesaistīt cilvēkus komandā. Cik svarīgi ir būt komandā!

Debesu Tēvs, es lūdzu, ka tas aiziet līdz sirds dziļumiem, lai no Tava vārda tas aiziet līdz sirds dziļumiem.

Kāpēc Liepājā, Ventspilī, Talsos ir mūsu draudze? Kāpēc Dobelē un citās pilsētās ir mūsu draudzes filiāles? Tas ir tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem mēs kā komanda braucām pa vairākām Latvijas pilsētām. Es saņēmu vīziju no Dieva, dalījos ar to ar savu līderu komandu, visi bija sajūsmā, un mēs visi kopā braucām pa Latvijas pilsētām un sludinājām evaņģēliju, slavējām Dievu, cilvēki nāca pie Kristus, un tika nodibinātas arī grupas. Pēc tam ar laiku dažviet sāka noturēt arī dievkalpojumus. Viens pats tu nebūtu braucis pa visām šīm pilsētām, tu nebūtu to darījis, bet kopā mēs to izdarījām. Arī Jēzus lika saviem mācekļiem iziet pa divi, kāpēc? Kā ir, kad tu dodies evaņģelizēt ielās? Salīdzini – kā ir, kad tu dodies viens, jo līderis ir pateicis, ka vajag iet ielās, un kā ir, kad tu ej ar kādu kopā. Cik ilgi tu vari viens pats regulāri evaņģelizēt? Bet kā ir divatā, trijatā vai pat ar līderi kopā? Ir atšķirība? Ir gan, jo, kad jūs ejat divatā, tā jau ir komanda, un tu vairs nevari vienkārši tikai pastaigāties. Ejot vienam, tu vari vēl tikai pastaigāties, bet, ejot divatā, tu jau nevari otram atzīties, ka baidies, un jums nākas vienkārši iet un darīt. Tieši tāpēc, ka būs otrs cilvēks, tu iesi un darīsi. Ja tev ir svarīgi panākumi, tad iekļaujies komandā.

“[..] neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem” (Ebrejiem 10:25-26)

Pāvils ir pārliecināts, ka cilvēks ārpus draudzes, ārpus komandas, nonāk pazušanā. Esi laimīgs un pateicīgs, ja ir kāds, kas tevi paskubina, kāds, kas tev piezvana un izvelk no mājas. Mēs ar manu komandu šo pirmdien bijām Ventas rumbā, un pēc tam viens no komandas cilvēkiem man uzrakstīja: “Paldies, ka tu izvilki mani!” Esi pateicīgs, ka tev ir kāds, kas tevi nedaudz paterorizē, jo ir ļoti daudz labas un pareizas lietas, ko tu zini, ka tev ir jāizdara, bet tu vienkārši atliec, jo tāda ir cilvēka būtība. Bet, kad tev ir kāds, kas paskubina, tas ir komandas spēks, un tu izdari to, kas ir pareizs, un pēc tam esi laimīgs.

Otrdien būs kārtējā biznesa grupa, kuru mēs noturam jau vairākus mēnešus. Tur ir cilvēki, kas ir iesākuši vai jau nodarbojas ar biznesu, un viņi, tur esot, var pat nejust un nesaprast, ka viņiem kaut kas izdodas tikai tāpēc, ka viņi atrodas tajā grupā. Arī tad, ja tev ir dotības kaut ko darīt, ar visām savām dāvanām tu vari vienkārši neko neizdarīt, ja nav, kas paskubina, ja nav komandas un atskaites punkta. Ir ārkārtīgi svarīgi, kādā vidē tu esi un kāds ir tavs atbalsta punkts.

Tu zināji to, ka cilvēki paši saviem spēkiem netiek vaļā no alkohola? Ļoti reti ir tādi gadījumi, kad kāds viens pats izdomā un atmet, bet ir anonīmo alkoholiķu biedrība, un zini, ko viņi tur dara? To pašu, ko mēs, tikai bez Dieva. Viņi sanāk kopā un stāsta savus dzīves stāstus. Un, ja kāds no šīs grupas piedzeras, tad tie, kas ir skaidrā, iet viņu meklēt. Tā vienkārši ir komanda bez Dieva, un tas darbojas, cilvēki tiek vaļā no alkohola tikai komandas dēļ. Nenovērtē par zemu mājas grupiņas apmeklēšanu! Tas ir liels spēks, tur ir komanda, un grupiņā ir Dievs. Nenovērtē par zemu dievkalpojumu apmeklēšanu, jo tajā ir spēks. Komandā ir spēks! “Un kur divi vai trīs, tur Es esmu viņu vidū,” saka Jēzus Kristus.

Kad ķēniņam Hiskijam draudēja briesmas no svešzemju iebrucējiem, viņš uzrunāja tautu ar šādiem vārdiem:

“Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.” (2. Laiku 32:7)

Viņam ir komanda un Dievs. Kad tu esi vienots un tava grupiņa ir vienota, tad Dievs darbojas jūsu vidū, kad draudze ir vienota, tad pats Dievs ir mūsu vidū un darbojas, kad Latvijas kopējā draudze ir vienota, tad pats Dievs nāk un karo par Latviju!

“Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!” (Romiešiem 16:17)

Ja tu redzi kādu negatīvu cilvēku, tad neej pie viņa klāt. Ko nozīmē “pretestību tai mācībai”? Lai tu reāli iekļautos komandā, ir jāsadzīvo ar visiem pārējiem, jākomunicē un tev ir jābūt lietderīgam šajā komandā. Nevis, ka tikai tev kalpo, bet arī, ka tu kaut ko dari citiem. Vēl ir svarīgi paklausīt līderim, godināt viņu. Katra draudze atšķiras, kopīgs mums ir trīsvienīgais Dievs, Jēzus upuris, bet, piemēram, mūzikas stils nav kopīgs. Citiem sestdiena ir svarīgāka par svētdienu, bet citiem svētdiena ir svarīgāka par sestdienu, Pāvils saka, ka nav svarīgi, kurā dienā mēs godinām Dievu, un ka tas nav iemesls, lai strīdētos. Ja tu esi draudzē, kur dievkalpojumi notiek sestdienā un godina sestdienu, tad tāda ir šīs draudzes mācība, un tu paliec šajā mācībā, godini sestdienu, arī tādā gadījumā, ja tev liekas, ka pareizāk būtu rīkot dievkalpojumus svētdienā, godini sestdienu un necel šķelšanos draudzē. Ir draudzes, kurās vakarēdiena laikā mazgā viens otram kājas. Man tas personīgi neliekas pieņemami, bet, ja tu esi tādā draudzē, kur to dara, tad arī tev tas ir jādara, netaisi šķelšanos. Šajās pašās draudzēs precētām sievietēm ir jānēsā lakatiņš. Ja tu esi tādā draudzē, tad nēsā lakatiņu un netaisi šķelšanos. Ja tevi galīgi neapmierina kāda mācība, tad ej un pievienojies citur, bet esi uzmanīgs ar to, jo, staigājot pa draudzēm un meklējot labāko, vari attapties šur tur, it nekur. Arī mūsu draudzē ir sava mācība, un, ja tev kaut kas nav skaidrs, nevajag atklāti bubināt, pajautā līderim, tev paskaidros visu, vari pameklēt atbildes Bībelē.

Vienam mūsu draudzes puisim ir smuki apavi, kas ir speciāli domāti braukšanai ar mašīnu, un pirms kāda ilgāka laika draudzē, kurā es arī biju mācītājs, viens no grupu līderiem nosodīja mani par to, ka man bija tādi paši apavi kā šim puisim. Es draudzē sludināju un liecināju, ka esmu nopircis šos apavus. Viņš brīnījās, kāpēc es staigāju tādos dārgos apavos un kāpēc es lielos ar tiem, kamēr lielākajai daļai draudzes neesot naudiņas. Pāvils saka vairīties no tādiem cilvēkiem, kas kurn un aprunā, ej pie mācītāja vai vadītāja un pasaki, ka ir tāds cilvēks ar tādu problēmu. Ja cilvēks ir kurnētājs un buntotājs, tad, aizejot no draudzes, viņš paņems līdzi daudzus. Šāds cilvēks sašķeļ draudzi.

Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis” (Apustuļu darbi 1:21)

Jūdas vietā izvēlējās tādu apustuli, kurš vienmēr bija gājis kopā ar viņiem. Ja tu gribi, lai Dievs tevi paaugstina un lieto, tad esi kopā no paša sākuma. Esi vienmēr visos draudzes pasākumos. Šī gada draudzes brīvdienās mums būs brīvdabas dievkalpojums. Ja tev ir labs iemesls, lai neapmeklētu šo pasākumu, tad zini, ka tu esi apdraudēts, jo par apustuli izvēlējās to, kas vienmēr bija visos pasākumos. Ja tu gribi, lai Dievs tevi ceļ, izmanto visas iespējas, lai tu būtu komandā.

Pravietis savās mājās vismazāk ir cienīts. Tas ne vienmēr visur būs tieši tā, bet, ja vēroju Latviju, tad mācītāju, kurš visvairāk ir izdarījis Latvijas labā un izveidojis vairākus simtus draudžu pa visu pasauli, un pulcē stadionus ar cilvēkiem, visvairāk šeit arī nemīl. Tev ir jāprot vērtēt svaidītos! Un kad tu ar viņiem esi kopā, tev ir iespēja skatīties un vērot, ko un kā viņš dara, kā viņš izturas citā atmosfērā. Tā ir iespēja tev augt.

Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt.” (1. Korintiešiem 4:8 )

Viņš runā par to, ka valdīt nozīmē būt Dieva valstībā un iet līdz galam. Pāvils apšauba cilvēkus, kuriem šķiet, ka pašu spēkiem, bez Dieva un pareizas iekļaušanās komandā viņi var aiziet līdz galam.

Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Korintiešiem 1:10)

Dievs grib lai ir vienprātība un neceltos šķelšanās. Ir svarīgi būt vienā draudzē, vienā vīzijā, ar vienu mērķi un vienā komandā. Ir svarīgi būt vienotībā. Ja mēs paši kā draudze gribam augt, mums jābūt vienotībā ar visām citām draudzēm. Ja Latvijas draudze grib augt, tad tai jābūt vienotībā ar visām pasaules draudzēm. Vīzija, apliecinājums, plāns un komandas darbs.

Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:16)

Kristus ir galva, un tu esi miesa. Mums katram ir savs unikālais uzdevums konkrētā draudzē, konkrētā grupā, konkrētā vietā.

16. jūnijā būs mūzikls “Visdārgākā pērle”. Tas būs spēcīgi, tāpēc nāc laicīgi ieņemt vietas labākās. Ko tu domā: kā ģērbsies mūzikla dalībnieki? Katrs ģērbsies kā viņš vēlas un jūtas vislabāk, jo katram ir dota sava individualitāte.

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1. Korintiešiem 12:7)

Katrs cilvēks ir personība. Arī katra draudze ir individuāla. Tu iekļaujies draudzē un tajā paša laikā tu esi individuāls. Mūziklā katrs ģērbsies kā grib, jo tur būs atspoguļoti vairāki dzīvesstāsti caur dziesmām un dejām. Tur būs arī mans dzīvesstāsts. Mēs esam dažādi un tomēr kopā.

Vai tu zini kāda vardarbība ir skolā un kā bērni viens pret otru izturas? Ļoti daudzi ir piedzīvojuši vardarbību skolā, jo katrs bērns ir citādāks. Bērni ir ļauni, apceļot viens otru par visdažādākajām lietām, īpaši ja kāds ir fiziski vājāks vai atšķirīgāks. Es esmu par vienotību un otra pieņemšanu, tā ir patiesa tolerance. Ir draudzes, kur ir ierobežojumi apģērbam, bet pie mums katrs var individuāli izpaust savu ģērbšanās stilu.

“Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.” (1. Korintiešiem 12:13)

Rudens tautas lūgšanu pasākumā dažas dziesmas būs ar tekstu gan latviešu gan krievu valodā. Komentāros pie šī paziņojuma daži pauda sašutumu par to, ka uz Latvijas simtgadi izskanēs dziesmas krievu valodā. Dieva vārds saka, ka šie cilvēki nav garīgi, viņi nav iepazinuši Dieva valstību un Kristu. Pirmkārt nav nacionalitāte, bet Dieva valstība – brāļi un māsas, neskatoties uz nacionalitāti. Mēs esam viena tauta, vienas zemes pilsoņi. Pirmkārt mēs esam Kristus valstības pilsoņi, un es nekad neiešu uz kompromisiem, jo man ir pilnīgi vienalga vai cilvēks ir krievs vai latvietis. Es esmu savas zemes patriots, bet pirmkārt esmu Dieva valstības patriots! Pasākums, kas būs rudenī, vienos visus – kristiešus, tautības un mūsu tautu.

“Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, – vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag. Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.” (1. Korintiešiem 12:17, 21-22)

Cilvēkiem draudzē ir dažādas kalpošanas. Ir grupu vadītāji, skaņotāji un daudzi citi kalpotāji. Ir meitene, kura katru svētdienu tīra kanceli. Nav svarīgi, ko katrs spēj uzņemties un izdarīt. Ja kādam liekas, ka viņa lietderība ir ļoti niecīga, tad gribu teikt, ka viss, ko tu dari Dievam, Viņam ir ļoti svarīgi. Dievs skatās citādāk. Kad templī pie šķirsta meta ziedojumus, viena atraitne atnesa tikai dažas artavas un tad nāca bagātais, kurš iemeta lielu žūksni. Bet Jēzus stāvēja. skatījās un teica mācekļiem: “Bagātais neiedeva vairāk par to atraitni, jo viņa atdeva visu kas bija, bet otrs tikai daļu no savas lielās bagātības.” Vienotībā katrs ir lietderīgs. Būt komandā nozīmē pašam būt lietderīgam, ieguldīt komandā un kopējos mērķos. Dari to, ko tu vari izdarīt. Pagājušajā dievkalpojumā es solīju, ka mums būs kondicionieri, piebilstot: “Cerams!”. Naktī es saņēmu ziņu, ka tie ir uzlikti, bet nav ieslēgti, līdz ar to telpa joprojām nav atdzisusi. Iekšēji jūtos nedaudz slikti, jo biju skaļi apliecinājis, ka mums būs kondicionieri un nebūs karsti. Esmu komandas daļa un jūtos atbildīgs par to, ko apsolu. Ja tu esi grupiņā, un grupā neiet pārāk labi, bet tev ir iekšēja sajūta, ka tevi tas neskar, tad tu neesi komandā. Ja tev nesāp tās pašas lietas kas grupā, tad tu neesi komandā. Ja tu nepriecājies par to pašu, par ko draudze priecājas, tu arī vēl neesi īsti komandā. Komunicē, darbojies un strādā tā, lai tu iekļaujies komandā.

“Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.” (1. Korintiešiem 12:26)

Es nesen grāmatā izlasīju notikumu – kādā draudzē atbrauca viessludinātājs, un viens no draudzes locekļiem šim viessludinātājam uzdāvināja jaunu automašīnu “Toyota Land Cruiser”. Vai tu priecātos par to? Šis cilvēks nekad nebija neko dāvinājis pašam draudzes dibinātājam, kurš bija ieguldījies draudzē un viņā. Tas nozīmē, ka viņš nemaz neatrodas savā draudzē.

Tāpat ir arī hokeja komandā. Ja viens spēlētājs izkrīt no spēles traumu dēļ, visa komanda jūt līdzi, jo tas apdraud visus viņu mērķus. Ja tev tiešām ir vīzija vairoties un celt grupas, un celt draudzi, tad viss, kas traucē draudzes izaugsmei, tev sāpēs, bet visas uzvaras tevi priecēs.

“Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.” (Ebrejiem 5:12)

Ja tu esi komandā un esi lietderīgs, pienāk laiks, kad ne tikai tev kalpo, bet arī tu pats sāc kalpot citiem. Pretējā gadījumā tu paliec par vienvirziena patērētāju. Kas notiek ar tiem dīķiem, kur iekšā ietek, bet ārā nē? Tur nevar vairs peldēt un nav svaiga ūdens, jo nav caurteces. Tas pats notiek ar cilvēkiem, kuriem kalpo, bet viņi nekalpo citiem. Svarīgi ir būt komandā, kur tu vari kalpot un būt individualitāte, kur tu vari ieguldīties un kur tevi paskubinās. Kur ir ne tikai tava vīzija, bet arī grupas un draudzes vīzija. Vieta, kur tu vari sevi realizēt un dalīties gan priekos gan bēdās. Ja Tev nav vai ir paveicies ar bioloģisko ģimeni, tad tev ir arī garīgā ģimene.

Debesu Tēvs, Tu esi brīnišķīgs! Tu mūs esi ielicis pašā labākajā komandā, pašā labākajā draudzē mums, pašā labākajā vietā mums. Paldies, Dievs, ka Tu mums esi devis tik dažādus cilvēkus cits citam, brāļus un māsas, ka mēs varam būt kopā, ka mums ir viens mērķis un viens aicinājums, dažādas dāvanas, viens virziens, ka mēs kopīgi varam celt Tavu valstību, kopā paši celties, kopā baudīt no Tevis un baudīt šo dzīvi, just līdzi priekos un bēdās. Paldies par mūsu garīgajām mājām, Dievs. Paldies arī par tiem cilvēkiem, kuri ir uzņēmušies līdera nastu kalpot cilvēkiem. Un es lūdzu par katru vienu, Svētais Gars, ka Tu dod šo remu, ka Tu dod atklāsmi un saprašanu katram vienam šajā vietā par to, cik svarīgi būt komandā. Un tiem, kam ir nepiedošana, lai notiek izlīgšana! Tie, kas kurn, lai beidz to darīt Jēzus Vārdā! Kur ir apvainošanās, lai tā aiziet Jēzus Kristus Vārdā! Lai ir pareizas attiecības starp līderiem, grupām un cilvēkiem! Lai cilvēkiem grupās savā starpā ir pareizas attiecības pēc Tava prāta un Tavas gribas! Lai nāk Tava valstība un lai Tavs prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cik svarīgi ir būt komandā?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Mīlestība – augstākais saskarsmes punkts ar Dievu

Publicēja 2018. gada 28. maijs 22:41Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 29. maijs 22:47 ]

Ziņas datums 29.05.18.

Šodien runāsim ne par mīlestību pret cilvēkiem, bet par mīlestību pret Dievu. Svētais Gars, atklāj mums Savu sirdi, ka mēs saskaramies ar Tevi tuvu, tuvu un ka mūsu motīvi, kāpēc mēs kaut ko darām, ir mīlestības vadīti, mīlestībā uz Tevi.

Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8 )

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.(Jāņa 3:16)

DIEVS MĪL! Mīlestība ir dodoša. Dievs pierāda Savu mīlestību uz tevi. Pierādījums ir šāds – kad tu vēl nebiji piedzimis, kad tu vēl dzīvoji savos grēkos, Viņš nomira par tevi. Jo tik ļoti Dievs tevi mīl, jo tik ļoti Viņš mīl katru cilvēku. Dievs ir mīlestība! Pirms dažām nedēļām man ar kādu cilvēku bija saruna, un viņš teica, ka mums uz draudzi nāk tikai garā vāji, slimi cilvēki. Es centos mierīgi atbildēt un teicu: „Visiem vajag Dievu! Ne tikai garā vājiem un slimiem. Diemžēl cilvēki bieži vien tikai tad meklē Dievu un lūdz, kad kļūst garā vāji vai slimi.” Es šo sarunu pēc tam pārdomāju un sapratu, ka šis cilvēks ir tipisks cilvēks, kurš neapzinās Dieva mīlestību. Viņš to nesaprot, jo miesīgais nevar saprast garīgo. Kāpēc mēs šeit nākam? Kāpēc šeit ir tik daudz jauniešu? Motīvs, kāpēc tu šeit nāc, ir mīlestība pret Dievu! Viņš pirmais ir tevi mīlējis, un tu esi atsaucies Viņa mīlestībai. Motīvs, kāpēc mēs esam šeit, kāpēc esam kopā ar Dievu, ir tāds, ka Dievs mūs mīl! Tas pasaulei nav izprotams, jo veids, kā pasaule mīl, lielākoties ir izkropļots. Mīlestība ir augstākais saskarsmes punkts ar Dievu.

„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.(Lūkas 6:19)

Šobrīd Dievs šeit virs zemes ir caur Svēto Garu tevī, manī, un ir pieejams jebkuram, kurš tic Kristus upurim. Pamatā saskarsmes punkts ar Dievu ir ticība. Kad es vēlos kaut ko saņemt no Dieva, tad es lūdzu un ticu. Taču Pāvils saka, ka ir pārāks ceļš uz Dieva apsolījumiem un dāvanām, pārāks ceļš uz saskarsmi ar Dievu. Kad Jēzus staigāja pa šo zemi, visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties. Kāpēc? Jo viņiem bija savas vajadzības. Spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus. Viņi ticēja, ja aizskars Jēzu, tad tiks dziedināti. Kā stāstā par sievu ar asiņošanu – viņa ticēja, ja viņa aizskars Jēzus drēbju vīli, tad tiks dziedināta. Viņas ticība bija viņai palīdzējusi, bet nevis mīlestība pret Dievu. Pāvils saka, ja viņam būtu perfekta ticība, kas varētu pārcelt kalnus, bet nebūtu mīlestības, tad viņam nebūtu nekas. Ticība ir pakārtota mīlestībai. Ticībā var daudz ko sasniegt, bet mīlestība atklāj visu, panes visu un sasniedz visu. Augstākais saskarsmes punkts ir mīlestība, nevis ticība. Ticība pati par sevi pakārtojas zem mīlestības. Ja tu gribi saskarties ar Dievu augstākajā punktā, lielākajā mērā, būt Viņa svētīts, būt Viņa gribā, tad veids, kā to izdarīt, ir mīlestība uz Viņu.

Es jūs nedaudz iepazīstināšu ar audio pasauli. Tiem, kuriem ir dators un datora tumbiņas, noteikti ir šāds vads. No datora tumbiņām nevar gaidīt labu skaņu, mūziku. Un tumbiņas ar datoru tiek savienotas ar šādu vadu. Šis vadiņš maksā kādus piecdesmit centus. Mans uzskats ir tāds, ka šim vadiņam nav nekādas vērtības. Man ir augstas klases audio aparatūra. Man šīs lietas ir patikušas jau no pusaudža gadiem. Ja es saviem pastiprinātājiem pieslēgšu šādu vadu, tad es nevarēšu klausīties, jo šis vads “nelaiž cauri” mūziku. Vēl šie vadi arī ātri plīst. Ja tu domā, kāpēc tev čerkst vai neskan tumbiņas, tad pārsvarā būs vainīgs šis vads. Tev ir jānopērk dārgāks vads, no piecpadsmit līdz divdesmit eiro, un tev būs labāka skaņa. Varbūt tev ziemā ir bijusi situācija, kad ir nosēdies mašīnas akumulators un ir nepieciešams to pielaist, un tu esi aicinājis kādu šoferi ar savu mašīnu, un tādā gadījumā tu zini, ka ir nepieciešami vadi, ko tautā sauc par ‘piepīpētājiem’, kurus pieliek pie otras mašīnas, kura darbojas, un tu no otras mašīnas strāvas iedarbini savu akumulatoru. Es pēc pieredzes to zinu, jo esmu ziemas laikā palicis pie ezera. Pasaucu paziņas, kuri atbrauca ar sliktiem vadiem un nevarēja pielaist, jo vadi nelaida cauri strāvu. Tad viņi brauca pakaļ uz servisu pēc vadiem, atveda krievu laiku vadus, pielikām, un mašīna aizgāja, jo šie vadi normāli laida cauri strāvu. Tas pats ir audio pasaulē. Ir priekšpastiprinātāji, pastiprinātāji, un tos savieno vadi. Ja šiem vadiem nav attiecīgas kvalitātes caurlaidība, tad arī nav kvalitatīva skaņa. Jo labāki vadi, jo labāka skaņa. Lētajiem vadiem nav kvalitatīva savienojuma, taču savienojums ir. Kvalitatīvajiem vadiem, kādi ir man, iekšā ir sudrabs, ligzdas ir apzeltītas, un tāds maksā sākot no simts eiro. Tu šo vadu pieliec, un skaņa ir teicama. Datora tumbām šādu vadu nevajag.

Ir divu veidu savienojumi ar Dievu. Pirmais savienojums ir ticība. Otrs savienojums ir mīlestība. Ticība pati par sevi ir laba un nepieciešama, bet pārāks savienojums ar Dievu ir mīlestība. Caurlaidība ir daudz lielāka. Tas nozīmē “apzeltītus kontaktus”, “sudrabu”. Ir tādi audio vadi, kuri maksā pat tūkstošus. Piemēram, tīkla vads no rozetes uz pastiprinātāju maksā trīs simti piecdesmit eiro. Var likt arī parastu vadu, bet tas viss ietekmē aparatūras darbību. Jo labāks savienojums, jo labāka skaņa un aparatūras darbība. Tāpat ir arī ar Dievu, jo MĪLESTĪBA IR LABĀKAIS SAVIENOJUMS! Tas ir pārākais savienojums. Ja tu mīli Dievu, tad ir praktiski neiespējami atkrist no Dieva. Ja tu patiesi esi iemīlējis Viņu, tad ir neiespējami atkrist. Ja tu patiesi esi iemīlējies Kristū, tad tev nav iespējams nekalpot Viņam. Tavs motīvs nav “man jākalpo, jo mācītājs teica, cilvēkiem vajag”. Ja tu mīli Dievu, tad tev nepastāv jautājums, vai es gribu kalpot cilvēkiem, vai es negribu kalpot cilvēkiem, vai es gribu celt Dieva valstību, vai nē. Ja tu mīli Dievu, tad tas ir pats par sevi saprotams.

Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.” (1.Korintiešiem 12:31)

Kā tu domā, kas seko pēc šī panta? 1.Korintiešiem 13.nodaļa – mīlestības nodaļa.

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1.Korintiešiem 13:1-13)

Jēkabs nolika lopiem priekšā raibus stabiņus un no tiem dzima raibākie, labākie jēri. Tas bija Dievs, Viņa brīnums. Tas bija no Dieva, no Jēkaba bija tikai tas, ko viņš izdarīja, bet pašu brīnumu paveica Dievs. Tas bija neiespējami, pārdabiski. Mīlestība ir pārākais ceļš uz pārdabisko. Mīlestībai ir pakārtota ticība. Ticība ir pēc tam, jo vispirms ir mīlestība.

Cilvēki kopā var dzīvot pieraduma pēc. Kāds vēl var būt iemesls, kāpēc vīrietis un sieviete dzīvo kopā? Vienkārši seksa dēļ? Pienākuma apziņas dēļ? Bībeles rakstu vietu dēļ, ka tev nebūs šķirties? Pārākais iemesls, lai dzīvotu kopā, ir mīlestība, un to dod tikai Dievs. To var dot tikai Dievs, un tas ir brīnums. Ja starp diviem precētiem cilvēkiem vai starp līgavu un līgavaini ir patiesa mīlestība, to ir devis Dievs. Tas ir pārākais iemesls būt kopā. Ja ir mīlestība, tad ir neiespējami nebūt kopā. Neiespējami būt nelaimīgiem. Ja ir patiesa mīlestība, tad tas ir pārdabiski, un tā nav iekāre, kaut iekāri ar mīlestību var ļoti sajauk. Iekāre ir tad, kad viens ar otru paguļ un pēc tam vairs viņu negrib. Ja tu vēlies otru cilvēku, ar seksu vai bez tā, tad tā ir mīlestība. Tu gribi būt kopā ar viņu vienmēr un visur. Ir ļoti viegli darīt to, kas otram patīk, ja ir patiesa mīlestība. Tas ir brīnums, un to dod tikai Dievs! To cilvēcīgi nevar izskaidrot. Zinātnieki to skaidro ar kaut kādiem ķīmiskiem savienojumiem. Mēs bijām Tallinā, medicīnas muzejā. Tur zinātniski tika mēģināts izskaidrot mīlestību. Dievs dara brīnumus, un zinātnieki to skaidro. No kurienes tas viss? Kāpēc tā notiek? Tas tā ir iekārtots, un tas brīnumaini.

Kad tu pieņem Jēzu, noskaiti lūgšanu, tas ir ļoti labi. Bet tad, kad tu Viņu reāli piedzīvo, tu arī reāli gribi Viņam kalpot. Tad tev vispār nepastāv variants nebūt ar Viņu, nebūt dievkalpojumā, nekalpot. Mīlestību pret Dievu dod pats Dievs, un tas ir brīnums. To var iedot tikai Dievs. Tu varbūt domā, ko tev darīt, ja Dievs tev to nav iedevis? Dod Dievs, bet cilvēks par to rūpējas. Cilvēks pats rada priekšnosacījumus Dieva mīlestībai. Kad cilvēki dzīvo kopā, tad viņi paši rada priekšnosacījumus mīlestībai, bet pašu „klikšķi” dod Dievs.

Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21)

Tas ir mīlestības savienojums – Jēzus Tēvā, Tēvs Jēzū, Jēzus tevī, tu Jēzū, Jēzus mūsos. Šis vislabākais savienojums ir mīlestība. Ja esi bijis inkaunterā, tad esi dzirdējis, ja tu esi pārgulējis ar vairākiem partneriem, tad tu esi viena miesa ar viņiem visiem, un Bībele arī saka, ka tas, kas ar netikli biedrojas, kļūst par vienu miesu ar viņu. Tā ir tikai viena Rakstu vieta, bet, ja tu iedziļināsies Dieva vārdā, tad redzēsi, ka labākais savienojums ir mīlestība. Tu vari gulēt ar simts partneriem, bet tu neesi ar viņiem saistīts, jo tas ir bijis tikai sekss, un tur nebija mīlestības, tikai kārība, miesas apmierināšana. Patiesais savienojums nav caur seksu. Savienojums ir caur patiesu mīlestību. Ne caur kopdzīvi, ne caur kopīgu mantu, ne caur seksuālām darbībām, bet caur mīlestību. Tieši tāpat ir ar Dievu. Lai visi ir viens! Pārākā mīlestība ir pāri visam, un to spēj iedot tikai Dievs. Kad tu esi iemīlējies Dievā, Viņš ir tevī. Kad Dievs ir tevī, tu to zini, jo esi savienots ar Viņu. Kad tu mīli Dievu, tu to zini, jo esi Viņā. Tev nav iespējams nekalpot Dievam un atkrist, ja mīli Viņu. Tava dzīve faktiski ir kā pasakā. Protams, tā nav bez grūtībām, taču ir redzama pavisam cita kvalitāte. Ir liela atšķirība tajā, kā mēs kalpojam Dievam, ar vai bez mīlestības. Kāda daļa cilvēku apliecina savu ticību Dievam, jo viņiem vienkārši ir nepieciešamība pēc kaut kā. Piemēram, nepieciešama apsardzība bērnam, dažādas citas personīgās vajadzības, kā arī apziņa, ka Latvijai vajag atmodu. Kāda daļa cilvēku mīl Dievu, ar vai bez kādām vajadzībām. Kāpēc es kalpoju Dievam? Tāpēc, ka es mīlu Dievu. Tas ir vislabākais motīvs kalpot Viņam. Paldies Dievam par tiem cilvēkiem, kuri vienkārši kalpo ticībā, neko nejūtot. Paldies Dievam par ikkatru, kas dara Viņa darbu. Lai arī kādi būtu cilvēku motīvi kalpot Dievam, vislabākais motīvs ir mīlestība pret viņu. Tas ir vislabākais savienojums. Viss pārējais ir pakārtots tam, lai tu, es un mēs visi būtu viens. Kad cilvēks piedzimst no augšas, notiek savienojums. Jēzus ar Savu Svēto Garu iemājo tevī un tu Viņā.

Kā sieviete un vīrietis iemīlas viens otrā? Ir cilvēki, kuri iemīlas no pirmā acu skatiena. Viņi satiekas, ieskatās viens otrā un ir iemīlējušies. Šādu mīlestību es gan apšaubu, taču piekrītu, ka tā mēdz būt. Šāda veida mīlestība ir ļoti slidena tāpēc, ka tu otru cilvēku pilnīgi nepazīsti. Iespējams, šis cilvēks ir precējies. Otrs iemīlēšanās veids ir tāds, ka tu vienkārši pavadi laiku kopā ar šo cilvēku, un pakāpeniski izveidojas jūtas pret viņu. Trešais iemīlēšanās veids ir tad, kad pāris apprecas bez īpašām jūtām vienam pret otru, taču, saticīgi dzīvojot kopā, pēc laika abi attopas un saprot, ka patiesi mīl viens otru. Šādu mīlestību dod Dievs. Kāda dzīvē tā atnāk ātrāk, cita dzīvē – vēlāk, taču to dod Dievs. Tā cilvēks vienkārši ir iekārtots. Arī cilvēkam, kurš nav ticīgs, šādu mīlestību dod Dievs. Ir attiecības, kurās jāpaiet laikam, lai tajās ienāktu Dieva dota mīlestība. Cilvēki paši sarūpē vajadzīgos apstākļus, lai Dievs šo mīlestību varētu dot. Ja tu pret kādu cilvēku sajūti mīlestību no pirmā acu skatiena, taču jau pēc trīs dienām uzzini par viņu nepatīkamus faktus vai arī saņem nejauku attieksmi, tad no šīm sajūtām, kurām vajadzēja augt tālāk, nekas vairs pāri nepaliek. Tieši tāpat ir ar cilvēkiem, kuri dzīvo kopā. Ja abi viens otru zāģē, nemitīgi aizskarot ar vārdiem, tad, protams, ka šī mīlestība nemaz neizveidosies, jo Dievs to nedos. Tā Dievs dzīvē ir iekārtojis. Arī tad, ja šī mīlestība ir no pirmā acu skatiena, Dievs to atņems un viss. Mīlestību starp diviem cilvēkiem dod Dievs, bet cilvēks rada nepieciešamos apstākļus un šīs attiecības kopj. Ja cilvēks nerada šos apstākļus un nekopj abu attiecības, tad mīlestība vai nu izdziest, vai arī vispār netiek dota. Attiecībās starp nenobriedušiem cilvēkiem arī mīlestība ir nenobriedusi. Šādās attiecībās ļoti bieži notiek otra cilvēka krāpšana. Pēc tam abu mīlestība pēkšņi pārvēršas tādā naidā, kas ir gatavs iznīcināt visu pasauli. Vai šādā gadījumā tā tiešām bija mīlestība? Vai šī mīlestība bija pret šo cilvēku, vai pret sevi? Šīs ir ļoti svarīgas nianses, kas jāpatur prātā. Ir ļoti viegli sajaukt mīlestību ar iekāri un uzskatu, ka nu ir iegūts īpašums, kuru varēs kontrolēt un izrīkot.

Mīlestības definīcija ir ļoti skaidra: tā neprasa savu labumu, bet to dod otram. Es uzskatu, ka Dievs katram ir paredzējis īstu mīlestību laulībā, taču domāju, ka tikai 1% no 100% to spēj izbaudīt. Vai zini, kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka cilvēku rase ir samaitāta, egoistiska, perversa un grēcīga. Mīlestība uz tuvāko tiem ir sveša. Kad divi šādi cilvēki dzīvo kopā, viņi viens otram bojā dzīvi. Draudzē šādi pāri var izskatīties skaisti un labi, taču mājās redzams pavisam kas cits. Kas tā ir par mīlestību? Ko Dievs šādā mīlestībā var dot? Ko Dievs tādā var saglabāt? Tieši tāpat ir attiecībās ar Dievu. Ja es kopju šīs attiecības, regulāri sakot: “Dievs, es tevi mīlu” un darot Viņa gribu, tad es arī iemīlos Viņā. Mīlestība uz Dievu ir pārākais motīvs, lai kalpotu Viņam.

Es nevaru sīki un smalki izskaidrot to, kas manī notika brīdī, kad piedzimu no augšas. Iespējams, es uzreiz vēl neapzinājos faktu, ka mīlu Dievu, taču pavisam noteikti zinu to, ka mani nekad nav bijis jāmotivē Viņam kalpot. Iemesls tam ir tas, ka jau no pirmās dienas, kopš ieaicināju savā dzīvē Jēzu, apzinājos, ka kopā ar Viņu esmu viens vesels. Šis fakts, ka mēs esam viens otram, man bija pats par sevi saprotams. Man ir personīgas attiecības ar Dievu, kuras ir tikušas koptas. Ja šīs attiecības es nebūtu kopis, pavadot savu lūgšanu laiku ar Dievu divvientulībā, tad mana mīlestība uz Viņu nebūtu izveidojusies, un es nespētu brīvprātīgi kalpot. Ja šīs attiecības netiktu koptas, tad es nebūtu tik laimīgs, cik esmu šodien. Attiecības ar Dievu ir jākopj! Tāpat attiecības ir jākopj arī starp diviem cilvēkiem. Tas neattiecas tikai uz attiecībām starp laulātajiem, bet arī brāļu, māsu un citu cilvēku attiecībām. Mājas grupiņās ir jābūt agape mīlestībai citam pret citu. Jānis saka: “Bērniņi, mīliet cits citu!” Viņš nerunā tikai par mīlestību laulībā. Arī attiecībās starp mājas grupiņas cilvēkiem ir sajūtas, prāta lēmumi utt. Tas viss ir jākopj! Kāpēc mēs mācām to, ka uz grupiņu ir tik svarīgi ierasties koptam, nevis smakojošā apģērbā? Tāpēc, ka mīlestības apliecinājums nav smakojošs apģērbs. Tas neveicina attiecības. Var gadīties, ka kāds cilvēks par šādu aizrādījumu var justies aizvainots un tāpēc atteiksies nākt uz grupiņu. Mīlestība ir jākopj gan pret Dievu, gan pret cilvēkiem! Šoreiz vairāk es runāju par mīlestību pret Dievu.

Viņš teica: “Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.” (Psalmi 18:2)

Vai tev patīk Dāvids? Viņu varētu dēvēt par Bībeles supervaroni. Dāvids ir reāls cilvēks, kurš dzīvoja virs zemes un mīlēja Dievu. Pamatā ir nevis ticība, bet mīlestība pret Dievu. Lūk, kāpēc Dāvids guva tādus panākumus! Lūk, kāpēc Jēzu dēvē par Dāvida Dēlu! Lūk, kāpēc Jēzus spēja apvienot Izraēlu un nodibināt Dieva valstību virs zemes! Dāvids Dievu mīlēja no sirds dziļumiem. Vai tu mīli Dievu no sirds dziļumiem? Ja jā, tad tavā kabatā ir visa pasaule. Vai tu zini to, ka Dievu ir vieglāk mīlēt nekā cilvēkus? Dievs nemainās, taču cilvēki mainās. Cilvēks mēdz pārkāpt kādus principus, un pēc tam tev viņš jāžēlo situācijās, kurās patiesībā tas nav jādara. Cilvēks var tevi nepamatoti apvainot un zāģēt. Cilvēki mēdz būt neparedzami, un tu nezini, ko no viņiem gaidīt, taču ar Dievu ir citādi. Tu zini, ko no Dieva gaidīt. Dievs ir stabils, nemainīgs un mīlošs Tēvs. Es mīlu Dievu. Dāvida mīlestība pret Dievu bija viņa ticības, spēka un uzplaukuma iemesls. Es nerunāju tikai par prāta mīlestību, bet par daudzšķautņainu, pilnīgu un stabilu mīlestību, ar sajūtām un pieķeršanos. Cilvēks, kuram ir tāda mīlestība pret Dievu, nevar atkrist no Viņa un zaudēt.

Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28 )

Šodien es sludinu nevis par ticību, bet mīlestību. Ja tu mīli Dievu, nevis vienkārši ar prātu tici Viņam, tad tev visas lietas nāk par labu. Dievam ir labklājības pilnas domas par tevi. Dievs ir mīlošs Tēvs, kurš rūpējas par tiem, kas Viņu mīl. Ja tu Dievu mīli, tad tev visas lietas nāks par labu.

Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.” (Psalmi 91:14)

Kāpēc Dievs paaugstinās tevi? Jo tu esi mīlestībā pieķēries Viņam. To, kā Dievs to dara, nevar izskaidrot. Nevajag nemaz meklēt skaidrojumus! To vienkārši nevar izskaidrot! Vai nu ir, vai nav. Vai nu tu rūpējies par to un ir, vai arī nerūpējies un nav.

Siguldā, Tarzāna trasē ir katapulta. Es turpat blakus pa kalniņiem regulāri skrienu aptuveni 8 km distanci. Pēc tam nopeldos Gaujā un dodos uz kafejnīcu pusdienās. Ēdot es skatos, kā cilvēki šaujas gaisā ar katapultu. Esmu novērojis ko interesantu. Meitenes ieliek katapultā, uzšauj gaisā, un viņas kustās it kā būtu bez kauliem. Met kūleņus un mētājas uz visām pusēm, priekā kliedzot. Kad katapultā ieliek vīrieti, tad viņš no visa spēka ar rokām iekrampējas gumijās un šaujas gaisā pilnīgi stīvs. Meitenes vispār neturas. Kad mani uzšāva gaisā ar šo katapultu, arī es biju iekrampējies gumijās no visa spēka. Pēc tam uz rokas vēl bija redzama rēta. Kādu laiku atpakaļ ar ģimeni bijām uz “Aerodium”. Tas ir vertikāls vēja tunelis, kurā cilvēks var gaisā planēt. Mana sieva ar savu māsu pavisam mierīgi planēja un brīvi izbaudīja šo atrakciju. Kad pienāca mana kārta, es kritu zemē. Instruktors teica: “Problēma ir tajā, ka sievietes ir mierīgas un atslābinājušās, bet tu esi stīvs un sasprindzis.” Es tā arī nevarēju izbaudīt šo izklaidi. Esmu pamanījis, ka vīriešiem šāda veida aktivitātēs ir lielāks saspringums. Viņi vairāk paši grib izdomāt to, ko vajag darīt. Viņi nevēlas ļauties, un tā vietā paši cenšas visu regulēt. Vīrieši paši vēlas visu izskaidrot. Bet, draugs, mīlestību nevar izskaidrot! Sievietēm šajā ziņā ir krietni vienkāršāk. Viņas mīl un viss. Sievietēm viss notiek ātrāk, jo viņas necenšas tik daudz domāt par lietām, kuras nevar izdomāt. Es gan iesaku sievietēm domāt par to, ko var izdomāt, tomēr ir lietas, par kurām tiešām nav daudz jādomā, jo tās nav izskaidrojamas. Vai tu vari izskaidrot kosmosu? Zinātnieki cenšas to izdarīt, bet tāpat paliek kā muļķi. Tas nav izskaidrojams. Pastāv uzskats, ka eksistē bezgalība, kurā nekas nebeidzas. Kā – nekas nebeidzas? Kā var nebeigties? Vai tu to spēj izprast? Runā, ka cilvēks ir radies no mērkaķa. No kā mērkaķis radās? Zinātnieki saka, ka no amēbas. No kā amēba radās? Liela daļa uzskata, ka no lielā sprādziena. No kā lielais sprādziens radās? Uz šo jautājumu neviens nespēj atbildēt. Nevajag skaidrot to, kas ir Dieva kompetencē! Vīrieši ir pārāki ar to, ka viņi domā, tomēr atsevišķās situācijās tas ir arī mīnuss. Sieviešu trūkums ir tas, ka viņas nedomā, bet arī kaut kādā ziņā tas ir viņu ieguvums.

Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa evaņģēlijs 3:8 )

Šī ir Rakstu vieta, kurā stāstīts par to, kā Nikodēms nāk pie Jēzus un jautā: “Kā var piedzimt no augšas? Esmu kļuvis vecs. Vai man atkal jātop jaunam un jānokļūst mātes vēderā?” Jēzus viņam atbildēja: “Tu esi mācītājs, bet nezini?” Draugs, nevar izskaidrot to, kā notiek jaunpiedzimšana un kā Dievs ar tevi savienojas. Mums ir jāizskaidro tas, ko varam izskaidrot. Piemēram, to, ka ir jāpavada laiks ar Dievu, mēs paši varam izskaidrot un izdarīt. Vienkārši pavadi laiku ar Viņu un saki pareizos vārdus! Redzi Dievu pareizi! Nav iespējams izskaidrot šo mīlestību un jaunpiedzimšanu. To var tikai just un redzēt.

Es pajautāju kādam cilvēkam par viņa laulāto: “Vai tu mīli viņu?” Viņš nevarēja pateikt. Daži uz šo jautājumu atbild jā, un es redzu, ka tā nav patiesība, viņš nevis mīl, bet gan iekāro. Iekāres sajūta ir ļoti līdzīga mīlestības sajūtai. Bet to var pārbaudīt tikai tad, kad vairs neiekāro. Jautājums pirms laulībām: “Vai tagad jūs ļoti mīlat viens otru?” Pagaidiet pirmo kāzu nakti un kad būs sekss trīs reizes dienā, vismaz pirmās dažas dienas, un pēc tam paskatieties, kāpēc jūs vēl joprojām esat kopā. Bībele saka, ka nāksies būt kopā gan bērnu dēļ, gan Dieva dēļ, nāksies. Bet labākais motīvs būt kopā ir mīlestība. Mīlestību starp diviem cilvēkiem dod Dievs, bet priekšnosacījumus tam rada pats cilvēks. Tāpat arī mīlestību pret Dievu dod pats Dievs, bet priekšnosacījumus rada pats cilvēks. Tu radi priekšnosacījumus ar pareizu attieksmi pret otru. Un galu galā neviens nav Dievs pats. To, ko dod Dievs, to dod tikai Viņš.

Kā rūpēties par to, lai tu mīlētu Dievu?

Ir pareizi jāredz Dievs Bībelē. Ja tu pareizi neredzi Dievu, tu pareizi neredzi arī cilvēkus. Ir pareizi jāredz. Kāpēc? Ja tev nav iemīlēšanās Jēzū, ja tev nav šī sajūta, pieķeršanās, ja tu nedari visu no mīlestības, viens no iemesliem var būt tāds, ka tu nepareizi redzi Dievu Bībelē, tur var ļoti viegli apmaldīties, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Kā ir jāredz Dievs? DIEVS IR ABSOLŪTI LABS. Dievs ir absolūti labs, un velns ir absolūti slikts. Un cilvēks pats izvēlas starp labo un ļauno. Dievs nesoda, un Dievs neizslēdz un nepadzen, tu vari aiziet tikai pats. Viņš ir absolūti labs, Viņš ir tavs Tēvs debesīs, Viņam ir tikai labas domas par tevi, Viņš ļoti mīl tevi, Viņa sirds puksts par tevi. Meklē rakstu vietas Bībelē, kurās Dievs ir labs un mīl tevi, izraksti tās, apliecini tās, mācies no galvas un savā lūgšanu kambarī lūdz caur šīm Rakstu vietām, un neklausies tajos, kuri saka, ka Dievs ir slikts. Kā var ticēt par pilnīgu savu dziedināšanu, ja tu domā, vai tikai Dievs tevi nesoda par kaut ko. Nebūtu forši dzīvot tādā ģimenē, kurā kāds tevi visu laiku soda. Ir skaidri rakstīts, ka Dievs cilvēku nekārdina. Katru cilvēku kārdina viņa paša kārība. Dievs nekārdina, kur nu vēl soda. Dievs nav pieejams ļaunumam, Viņš ir absolūti perfekts. Un, ja kaut kas tavā dzīvē notiek ne tā, kā vajadzētu, varbūt nav zināms iemesls, varbūt tu pats vienkārši kaut kur esi iegājis velna teritorijā. Kāpēc tad Dievs tevi nepasargāja? Tādi ir Dieva principi – Viņš ir džentlmenis, Viņš mīl un neko neuzspiež. Viņš ir ideāls partneris.

Lūdz un pārdomā Rakstu vietas par mīlestību. Es pats pirmajās reizēs Dievam teicu: “Tēti, es mīlu Tevi.” Man nebija nemaz tik viegli pateikt “tēti”, jo man nav bijis mīļš tētiņš, mani neviens nav ucinājis vai ņēmis klēpī. Nekad ģimenē nebiju teicis vārdu “mīlu”. Arī skolā man to neviens neteica. Pirmajās reizēs es vienkārši sapratu, ka Dievs mani mīl, ka man ir jākopj šīs attiecības, un ir pagājis laiks, gadi, un man ir izveidojušās stipras attiecības ar Dievu, es mīlu Dievu. Visu, ko es daru, es daru no mīlestības pret Viņu. Motīvs ir mīlestība pret Dievu, es nevaru citādi. Tas ir Dieva dots, to dod Dievs. Tas ir pārākais motīvs, tas ir augstākais saskarsmes punkts ar Dievu. Un tad vairs nav jāuztraucas, vai pietiks nauda mūsu pasākumam “Dievs, svētī Latviju!”, jo zinu, ka pietiks. Nav jāuztraucas par šīm telpām, vai mēs tās pabeigsim vai nē, jo mēs pabeigsim. Nav vairs jāuztraucas par daudz dažādām lietām, jo tu zini, ka Dievs tevi mīl un vēl tev visu to labāko. Tikai man no savas puses jādara tas, kas man ir jādara.

“Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot.” (1.Korintiešiem 14:1)

“Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju! Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs.” (1.Korintiešiem 9:16-17)

Kāpēc Pāvils sludināja? Viņš mīlēja Dievu. Ja tu mīli Dievu, tad tas, ko tu dari, ir mīlestības vadīts, bet šis mērķis sevī ietver kaut kādas mazākas darbības, kas tev nepatīk, bet tu dari, jo mīli. Nejauc labprātību mīlestībā ar pienākumu labprātībā. Ja tu kādu mīli, tu izpildi arī pienākumus. Mīli tīrību mājās? Tad mazgā, tīri. Patīk? Nepatīk. Ja tu piespiedu kārtā dari labu otram cilvēkam, tad tas nav mīlestībā. Un viņš var pārmest: “Tu mani nemīli, ja ar prieku to neizdarīji.” Nē, tāpēc, ka tu mīli, tu piespiedies un izdari. Lūk, kāda ir praktiska mīlestība mazās lietās.

Vakar bija mūsu mūzikla “Visdārgākā pērle” ģenerālmēģinājums, tas būs pavisam drīz, 16. jūnijā. Tas būs ļoti labs pasākums, kas uzrunās katru cilvēku. Mūziķi, dziedātāji, dejotāji gaismotāji, skaņotāji, horeogrāfi visi ir ļoti strādājuši pie tā, un būs ļoti labs rezultāts. Tev nav jābūt jūtām pret visu, ko dari, tev ir jābūt vienkāršai mīlestībai pret Dievu. Un tad tu vienkārši izdari to, kas ir jāizdara. Pāvils skaidri saka, ja mēs labprātīgi darām, mums būs alga, ja uz pavēli – esam tikai amata izpildītāji. Dari labprātīgi, bet piespied sevi izdarīt, jo mīli Dievu. Ja tu mīli savu sievu, savu vīru, tu piespied sevi darīt to, kas tev nepatīk, un, ja otra puse tevi mīl, viņa neliks tev darīt to, kas tev nepatīk. Piemēram, par lūgšanām runājot, ļoti daudz reižu ir bijis tā, ka man negribas iet lūgšanā, man negribas braukt uz mežu un lūgt un skaitīt visus apliecinājumus, bet es mīlu Dievu un tomēr gribu to izdarīt, tāpēc es piespiežu sevi un izdaru. Lūk, kas ir mīlestība. Labākais savienojums ar Dievu ir mīlestība.

“Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.” (1.Kēniņu grāmata 11:4)

Salamans atkrita no Dieva un izjauca Dieva valstību virs zemes. Izraēls sadalījās divās daļās. Viņa dēls visu palaida vējā, ko Dāvids un Salamans bija paveikuši. Kāpēc? Viņa sirds nebija iemīlējusies Dievā.

Un Tas Kungs sadusmojās pret Salamanu, jo viņa sirds bija novērsusies no Tā Kunga, Israēla Dieva, kas divas reizes viņam bija atklājies. Tikai to gan tavā dzīves laikā Es to vēl neizdarīšu tava tēva Dāvida dēļ, bet Es to atraušu no tava dēla rokas.” (1.Ķēniņu grāmata 11:9,12)

Salamans nekādu sodu nebaudīja; viņš Dievu vairāk neiemīlēja, bet pieķērās elkiem. Viņš baudīja visas svētības, bet sirdī tomēr bija atkāpies. Tu vari būt draudzē un klausīties sprediķus un baudīt svētības, un tajā pašā laikā nemīlēt Dievu. Tu vari baudīt svētības. Kāpēc? Manis dēļ, draudzes dēļ, Dāvida dēļ, tu vari darīt nejēdzības un būt svētīts, bet pagaidām. Interesanti gan, kāpēc Dievs tevi nesoda? Dievam ir Savi plāni. Tāpēc pieķeries Dievam, iemīli viņu, lai tava sirds nepievēršas elkiem, bet gan dzīvajam Dievam. Salamana problēma bija tāda, ka viņš nebija Viņu iemīlējis kā Dāvids Viņu iemīlēja.

Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."” (Lūkas 10:27)

Lūk, Bībeles centrs, Dieva gribas centrs, pats pirmais bauslis. Pats pirmais bauslis ir mīlestības bauslis.

“Vai tad Man Efraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs.” (Jeremijas 31:20)

Ir runa par draudzi, par tevi un mani. Dieva sirds pukst par tevi, Viņš mīl, un viss, kas no mūsu puses būtu jāizdara, ir jāklausās Viņā un jāpaklausa.

“Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (1.Jāņa 4:16) 

Mīlēsim, jo Dievs pirmais mūs ir mīlējis. Paldies Tev, Debesu Tēvs, par Tavu mīlestību, ka tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki, kad mēs vēl nebijām ieplānoti saviem vecākiem, mēs bijām Tevis plānoti un Tevis mīlēti. Paldies, Dievs, ka Tu Savā lielajā mīlestībā pret mums nāci virs zemes Jēzū Kristū, sūtīji Savu Dēlu Jēzu Kristu. Tu izcieti pazemojumu, Tu izcieti krusta nāvi, Dievs, būdams par mums, sev tik dārgajiem cilvēkiem. Paldies, Jēzu, ka Tu pirmais esi pierādījis Savu mīlestību pret mums. Un mēs atsaucamies Tavai mīlestībai, mēs mīlam Tevi, Dievs. Mēs mīlam Tevi, Kungs, mēs pielūdzam Tevi, dzīvais Dievs. Mēs meklējam Tavu vaigu un vēlamies, lai galvenais motīvs, kāpēc mēs Tev kalpojam, ir mīlestība uz Tevi. Mēs lūdzam, ka tā, kā mēs mīlam Tevi, mēs mīlam arī cilvēkus. Mēs lūdzam, lai mēs mīlam cilvēkus ar nesavtīgu mīlestību, neko nepieprasot, neko neuzstājot, nedraudot. Dievs, Tu esi brīnišķīgs, es lūdzu, pieskaries katram vienam cilvēkam, lai katrs viens piedzīvo Tavu mīlestību, lai katrs viens rūpējas par mīlestību, attiecībām un jūtām pret Tevi, lai mēs katrs viens redzam Tevi kā absolūti labu. Slava Tev, dzīvais Dievs!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Mīlestība – augstākais saskarsmes punkts ar Dievu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Ko tev dod Svētā Gara kristības?

Publicēja 2018. gada 22. maijs 13:41Līga Paņina

Ziņas datums 22.05.18.

Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par Tavu Dēlu Jēzu Kristu, par Tavām asinīm un ciešanām, par Tavu upuri, ka Tu sagādāji mums ceļu uz Tavu klātbūtni, Dievs. Mēs varam būt Tavā klātbūtnē, Tu vari būt mūsos un mūsu vidū. Tu esi Tēvā, un mēs Tevī, un Tu mūsos. Mēs esam viens ar Tevi, Dievs! Un cik liels ir šis noslēpums – būt viens vesels ar Tevi, Kungs. Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu. Tu esi mūsu dzīvība, mūsu Skolotājs, Vadītājs, Mierinātājs, Iepriecinātājs. Tu esi mūsu spēks, Jēzus Vārdā! Tu esi mūsu Draugs. Slava Tev, Svētais! Mēs Tevi slavējam, mēs meklējam Tavu tuvumu, Tavu vaigu un vadību. Un pieņem mūsu lūpu augli, mūsu slavu un pateicību. Slava Tev, dzīvais Dievs! Tu esi cienīgs! Jo ir tikai viens vienīgs Dievs, kas radījis debesis un zemi, ir tikai viens vienīgs Dievs, kurš nāca virs zemes un izpirka tevi no grēka varas. Un Viņa Vārds ir Jēzus Kristus. Un ir tikai Viens, kas ir šeit uz zemes, un tas ir Svētais Gars. Aleluja!

Šodien ir 20. maijs, un kalendārā rakstīts, ka tie ir Vasarsvētki. Es gan nezinu, vai cilvēki saprot, kas ir Vasarsvētki, bet patiesībā tie ir draudzes svētki, Svētā Gara svētki. Tos svinēja piecdesmit dienas pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās jeb Pasā, un tie bija otri lielākie svētki ebreju kalendārā, kad viņi visi nāca uz templi lūgt Dievu, pienest upurus un pateikties Viņam. Tieši šajā dienā Dievs nonāca uz zemes jeb atsūtīja Savu Garu, Viņš kristīja ar Savu Garu tos, kas lūdza pēc Viņa. Dievs izlēja no Sava Gara, precīzāk – apveltīja ar spēku.

Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:49)

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8 )

Ir skaidri rakstīts mērķis Svētā Gara kristībām, Svētā Gara spēkam – būt lieciniekam.

Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka 16:20)

Tie ir cilvēki, kuri bija ieģērbti Svētā Garā spēkā, un viņu kalpošanu Dievs pavadīja ar brīnumiem un zīmēm. Tā ir SPĒCĪGA kalpošana, kad tu sludini evaņģēliju un apzinies, ka tev ir Dieva Gara spēks, ka Viņš darbojas caur taviem vārdiem un darbiem, tu tici tam, kad tu sludini, Dievs darbojas. Mācekļi izgāja un mācīja, un Tas Kungs viņiem darbā palīdzēja tad, kad viņi bija izgājuši. Kam ir domāts Vasarsvētku notikums? Tiem, kas iet. Tiem, kas dara.

Svētrunas tēma ir “Ko tev dod Svētā Gara kristības?” Šodien nebūs Bībeles skolas tēma, es neskaidrošu detalizētu mācīju par Svētā Gara kristībām, bet lietas, kas ir jāsaprot. Pirms debesbraukšanas Jēzus tikās ar mācekļiem, dvesa un teica viņiem: “Ņemiet Svēto Garu.”

Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!”” (Jāņa 20:21-22)

Tie nebija Vasarsvētki, tā nebija piecdesmitā diena pēc Pasā, bet gan pirms tam. Tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš ir atzinis Jēzus Kristu par savu personīgo Glābēju, saņem Svēto Garu. Ikvienā glābtā cilvēkā – baptistā, adventistā, katolī, luterānī, evaņģēliskajā kristietī, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Glābēju, – ir Svētais Gars. Ir svarīgi to saprast. Personīgi es ne tikai to saprotu, bet arī ikdienā jūtu. Arī tagad, īpaši slavēšanas laikā. Es esmu viens ar Svēto Garu, Viņš ir manī, un es Viņā. Man ir Viņa klātbūtne. Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns, un tevī ir Dieva Gars. Tas pats par sevi nav Vasarsvētku notikums, ko svin visā pasaulē, kad kristīgajās draudzēs lūdz par Svētā Gara saņemšanu. Svētā Gara kristības ir atsevišķs notikums, kas dod spēku būt lieciniekam jeb sludināt.

Ar ko atšķiras cilvēks, kurš ir kristīts ar Svēto Garu, no cilvēka, kurš nav kristīts ar Svēto Garu? Bībelē ir piecas Rakstu vietas, kurās cilvēki saņem Svēto Garu un notiek kaut kas redzams, un trijās no tām ir skaidri rakstīts, ka viņi runāja mēlēs. Tiem, kas ir kristīti ar Svēto Garu, ir dāvana runāt mēlēs, un viņiem ir pieeja pie pārdabiskā, pie pārdabiskām Gara dāvanām, piemēram, dziedināt, runāt mēlēs, tulkot mēles, pravietot, runāt gudrības vārdu, atziņas vārdu un citas. Svētā Gara kristības ir ceļš uz pārdabisko un spēks kalpošanai. Tas ir cilvēkiem, kuri jau ir jaunpiedzimuši jeb pieņēmuši Kristu, un kristības ir ceļš uz pārdabisku kalpošanu. Tātad var kalpot bez pārdabiskas kalpošanas, un var kalpot ar pārdabisku kalpošanu. Var kalpot ar dziedināšanām, zīmēm un brīnumiem, un var kalpot bez tiem.

Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis. Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs.” (Jāņa 17:11)

Kristus ir galva, un tu esi Viņa miesa. Draudze ir Kristus miesa. Viņš nav pasaulē, bet TU esi pasaulē. Jēzus sagatavoja mūs, Savus mācekļus, lai mēs darītu Viņa darbu. Kad mēs darām Viņa darbu, tad Viņš to apliecina ar brīnumiem un zīmēm. Lai vienkārši sludinātu evaņģēliju, tev nav vajadzīga Svētā Gara kristība jeb Svētā Gara spēks. Tu vari sludināt bez mēlēm un bez brīnumiem. Tu esi jaunpiedzimis, liecini un sludini, cilvēki saprot savu vajadzību pēc Jēzus un pārmaiņām, un savu vēlmi būt debesīs, nevis ellē, nāk pie Dieva un kļūst par jauniem radījumiem. Daudz efektīvāk ir kalpot kā Jēzus kalpoja, kad tu sludini ne tikai glābšanu, bet arī dziedināšanu un labklājību. Tev ir sapņi, vīzijas, atklāsmes, un tā ir pārdabiska kalpošana, caur kuru cilvēki piedzīvo un sajūt Dievu. Un Bībele saka, ka no tiem, kuriem vairāk ir dots, vairāk atprasīs. Ja tu esi ieģērbts Svētā Gara spēkā, no tevis prasa lielāku atbildību, jo ir lielāks spēks nekā tam, kuram tā nav. Ir draudzes, kas atzīst Svētā Gara kristības, ir draudzes, kas tās neatzīst, un starp tām ir būtiskas atšķirības. Bez kristībām Svētajā Garā nenotiek dziedināšanas, brīnumi un zīmes, parasti Dieva klātbūtne jūtamā veidā nenonāk dievkalpojumos, taču cilvēki tur tiek glābti un dzīves tiek izmainītas. Jebkurā gadījumā cilvēki tiek nogādāti no elles debesīs.

Es ticu pilnīgam Dieva vārdam, un tur ir skaidri rakstīts, ka mēs dabūsim SPĒKU, kad Svētais Gars būs nācis pār mums, un būsim Kristus liecinieki. Ja tu esi saņēmis šo spēku, ko tas tev dod? Man tev ir daži vienkārši jautājumi. Vai tu pagājušajā gadā biji Vasarsvētku dievkalpojumā? Vai tu aizpagājušajā gadā biji Vasarsvētku dievkalpojumā? Un vai tu biji Vasarsvētku dievkalpojumā vēl iepriekš? Vai tu esi saņēmis Svētā Gara spēku ar līdzejošu zīmi – runāšanu mēlēs? KO TAS TEV IR DEVIS? Bībele saka, ka ir labi ne tikai vienu reizi saņemt Svēto Garu, bet regulāri piepildīties ar Viņu, lai ir drosme sludināt. Mācekļi sanāca kopā, stāstīja, ka tiek vajāti, kopīgi lūdza Dievu, zeme nodrebēja, visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Cik reizes tu esi atkārtoti piepildījies ar Dieva Garu? KO TAS TEV IR DEVIS?

Billijs Grehems, baptistu evaņģēlists, nomira šī gada 21. februārī, deviņdesmit deviņu gadu vecumā. Par Svētā Gara kristībām viņš mums pateiktu, ka mēs nepareizi mācām cilvēkus. Esmu lasījis viņa grāmatas, kurās viņš noliedz Svētā Gara kristības. Viņš uzskata, ka mēles, dziedināšanas un brīnumi bija vajadzīgi tikai toreiz. Viņš smagi apdala cilvēkus, bet tomēr ir viens no populārākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem visā pasaulē. Sešdesmit vienu reizi viņš ir iekļuvis pasaulē ievērojamāko cilvēku sarakstā. Viņš bija jaunpiedzimis kristietis, un, neesot kristīts ar Svēto Garu, sludināja evaņģēliju bez brīnumiem un zīmēm, bez dziedināšanām, bez reāli sajūtamas Dieva klātbūtnes, bez atziņas vārda un gudrības vārda, bez tādas slavēšanas kā mums. Ievērojamāko cilvēku sarakstā viņš iekļuva ceturtajā vietā, pirmajās vietās bija Obama un Tramps. Prezidenti Amerikā mainījās, bet Grehems palika savā vietā kā viņu padomnieks. Viņš rādīja prezidentiem Dieva ceļus, viņš ietekmēja Ameriku, un Amerika ietekmē visu pasauli. Lūk, kāda ietekme bija cilvēkam, kurš noliedz Svētā Gara kristību. Cik grūti kādiem ir ieraudzīt Bībelē to, kas tur ir rakstīts. Tomēr – kādi ir viņa augļi! Un jautājums tev – ko tev dod Svētā Gara kristība? Ko tev dod atkārtota piepildīšanās? Vai tā nav sevis mānīšan – atnākt uz Vasarsvētku dievkalpojumu, dabūt roku uzlikšanu un piedzīvot Dievu, saņemt atkārtotu svaidījumu… un tad tu sludināsi, tad tu celsi grupiņas, tad būs brīnumi un zīmes? Tā nebūs!

Pats svarīgākais, ko es šodien gribu tev pateikt, – Svētā Gara kristība var būt iemesls darbībai. Atkārtota piepildīšanās, šis emocionālais piepildījums, ko tu jūti ar dažāda veida izpausmēm, var tevī pēkšņi radīt vēlmi sludināt, evaņģelizēt, kalpot. Tas var būt par cēloni tavai darbībai, taču reāli glābti cilvēki ir tikai REGULĀRAS darbības rezultāts. Ne pašas Svētā Gara kristības nes rezultātu, glābtus cilvēkus, draudzes augšanu, izmaiņas Latvijā, bet TAVS DARBS. Kad tu ej un esi liecinieks, pildi savu funkciju, Dievs ar Savu spēku darbojas caur Tevi. Tātad Svētā Gara kristības var būt par iemeslu darbībai, bet rezultātu dod pati darbība. Billijs Grehems bez Svētā Gara kristības regulāri strādāja. Tas nozīmē regulāri iet pie cilvēkiem, regulāri evaņģelizēt, regulāri attīstīties un kalpot. Un tikai tur darbojas Svētais Gars. Tu gribi piedzīvot Dievu? Regulāri kalpo Viņam! Tu tiešām gribi Viņam būt tuvāk? Dari Viņa darbu, ej pie cilvēkiem, cel mājas grupas, cel savas kalpošanas.

Ko tev dod Svētā Gara kristības? Ko tā vispār dod, ja to nelieto? Kas ir mainījies no tā brīža, kad tu pagājušajā gadā saņēmi Viņa pieskārienu? Kas notika pēc tam? Es tev pateikšu – lielākoties nekas nemainījās. Īsu brīdi bija emocionāls piedzīvojums, un pēc tam trūka darbības. Tev jābūt kā Billijam Grehemam – jūti vai nejūti, dari Dieva darbu, – un tad darbojas Dievs. „Tie izgāja un mācīja, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja.” Tavu kalpošanu Dievs apstiprinās. Svētais Gars neko nedarīs bez tavas līdzdalības. Dievs neko nedarīs bez draudzes līdzdalības. Tas, ka tu runā mēlēs, ka esi piedzīvojis Dievu, ka esi ieģērbts Svētā Gara spēkā, vēl neko nenozīmē, ja nav tavas darbības. Billijs Grehems savas kalpošanas gados ir sludinājis evaņģēliju vairāk nekā 216 miljoniem cilvēku 186 valstīs. Viņam bija milzīga ietekme uz ASV sabiedrisko un politisko dzīvi. Viņa seja ir rotājusi praktiski visu ievērojamāko žurnālu vākus. Tev vajag Svētā Gara kristības? Tev vajag kaut ko just? Tev vajag pavārtīties pa zemi, un tad kaut kas būs? Nekas nebūs. Patiesā svētība nāk caur tavu darbību. Es atceros, kā es pirmo reizi dzirdēju no kāda cilvēka, ka ir jāevaņģelizē. Viņš teica: „Bībelē ir rakstīts – ja tu sirdī ticēsi Jēzum un ar muti to apliecināsi, tad tu tiksi izglābts, un tāpēc ir jāliecina, jāsludina un jāglābj cilvēki.” Tas bija ļoti sen, es ar Dievu tad biju tikai kādu pusgadu. Kad viņš man to pateica, es biju ļoti dziļi izbrīnīts un nevarēju pieņemt viņa vārdus. Man nevajag, lai tas ir rakstīts, tas ir manī! Un kā ir ar tevi? Tu sevī zini, ka esi glābts? Tu sevī zini un jūti to, ka tev ir attiecības ar Dievu un tu esi Viņa klātbūtnē? Ja nē, man tevis žēl. Tu savā sirdī zini, ka esi aicināts kalpot? Tad kāpēc tev vēl vajag atgādinājumus? Kam tev ir vajadzīgas Svētā Gara kristības? Ko tās tev dod? Neko tās tev nedod, ja tu nesludini. Tā rodas visi mēlēs runājošie, neaugošie, stagnējošie kristieši. Tiem cilvēkiem, kuri iet ar Svētā Gara spēku, ir milzu privilēģijas, jā, arī vairāk kritikas, taču lielāks spēks un vairāk rezultātu. Jēzus kalpoja ar brīnumiem un zīmēm, un mēs gribam Jēzus kalpošanu! Bet Jēzus kalpošana ir nepārtraukta darbība.

Reinhards Bonnke, vasarsvētku kristietis, sludina miljoniem Āfrikā, kur invalīdi pieceļas no ratiņiem, aklie redz un kurlie dzird, viss notiek ar brīnumiem un zīmēm, un arī ir miljoni, bet viņš nebūt nav tik ietekmīgs kā bija Billijs Grehems, viņš nav pasaulē tik iecienīts un redzams, bet Āfrikā gan viņam ir milzīgi augļi. 2000.gada novembrī Nigērijas pilsētā Lagosā uz vairākiem dievkalpojumiem atnāca seši miljoni cilvēku!!! Un sāka viņš pieturās ar pieciem cilvēkiem, kuriem sludināja. Viņu neuztrauca, ka tur ir islams, valda terorisms, viņam bija pilnīgi vienalga par to visu, jo bija svaidīijums, Svētais Gars, brīnumi un zīmes, prezidenti atvēra viņam durvis. Noslēguma dievkalpojumā bija sanākuši 1,6 miljoni. Kopumā pa visu to laiku 3,4 miljoni cilvēku pieņēma lēmumu sekot Kristum. Līdz 2007.gada beigām Bonnkes misija noorganizēja Nigērijā sešdesmit evaņģelizācijas kampaņas, kuras apmeklēja 70,3 miljoni cilvēku. Un tas viss tikai Nigērijā.

Tu vari salīdzināt šos abus Dieva vīrus – vienam bija kalpošana ar Svētā Gara kristību un otram bez. Protams, pievilcīgāk izskatās, kad ir slimo dziedināšana un brīnumi, bet otram atkal popularitāte gandrīz tik liela kā Obamam vai Trampam. Jebkurā gadījumā abiem cilvēku skaits mērāms miljonos, un kopumā viņi ar neko neatšķiras. Ar vai bez Svētā Gara kristībām. Ja tev ir, tad tev arī lielāka atbildība, tev būtu jābūt vairāk augļu. Ja nav, tad, protams, ir žēl, ka nav brīnumu, un tomēr cik daudz cilvēku tiek glābti caur šādu kalpošanu, kādas pārmaiņas notiek valstī un citos kontinentos! Ko tev dod Svēta Gara kristība, ja ir cilvēki, kas bez tā iet un glābj cilvēkus? Jebkurā gadījumā būs viens kopsaucējs visiem auglīgiem kalpotājiem – DARBS! Tie ir cilvēki, kas strādā, kas zina, ka ir aicināti. Es noteikti zinu, ka esmu aicināts, bet daudz ir aicināto, maz ir izredzēto. Visi ir aicināti, vai tu zini, ka tu esi aicināts? Izmanto Dieva žēlastību, ko Viņš tev ir devis, lai tu kalpotu Viņam, izmanto savas īsās dienas, lai kalpotu Viņam un glābtu cilvēkus. Es kopš pirmā brīža, pat pirms iepazinu Jēzu, zināju, ka esmu aicināts kaut kam lielākam! Kā ir tev? Tev nav tāda sajūta, ka tev kaut kas vairāk ir paredzēts? Es tev pravietoju, ka tu esi aicināts kaut kam lielākam, ka tev ir šī privilēģija sludināt, ik dienas iet savā lūgšanu kambarī un pēc tam sludināt. Svētais Gars jau ir izliets, tev ir tikai jāpieņem Viņa dāvana, kas paredzēta visiem. Un tā ir milzīga atšķirība – kalpot ar Svētā Gara dāvanām vai bez tām.

„Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: "Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār Savu īpašumu – Israēla tautu? Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie Rahēles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs tagad nebēdājas par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko varētu darīt sava dēla labad. Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola, un tur tevi satiks trīs vīri, kuri dosies kalnup uz Bēteli pie Dieva; viens nesīs trīs āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas maisu ar vīnu. Un tie tevi sveicinās un dos tev divas maizes, tās ņem no viņu rokām. Pēc tam tu nonāksi Dieva pakalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas pašreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arfas, bungas, stabules un cītaras, un tie pravietos.” (1.Samuēla 10:1-5)

Piektajā pantā ir minēts, ka viņiem skanēja dažādi instrumenti un viņi pravietoja, tas it tāpat kā mūsu dievkalpojumā. Slavēšanā lēnās dziesmas beigās mums parasti skan mūzika un tiek izteikti vārdi, kas ir pravietošana, un mēs ieejam Dieva klātbūtnē, to sauc par selah, psalmos arī ir lietots vārds „selah”, kas nozīmē, ka tu ieej Garā. Slavētāji ieved draudzi Garā, reizēm izskan arī pravietiski vārdi. Un Saulam Samuēls teica, ka viņš satiks šos praviešus, par kuriem cilvēki neizteicās pārāk pozitīvi.

Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku.” (1.Samuēla 10:6)

„[..] Dievs pārmainīja viņa sirdi [..] un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja.” (1.Samuēla 10:10)

Dievs pārmainīja Saula sirdi un pār viņu nāca Svētā Gara spēks. Sākumā, būdams kautrīgs sava tēva ēzeļu mātes meklētājs, Sauls satikās ar Samuēlu un tika iecelts par ķēniņu, viņš piedzīvoja Svēto Garu. Un sakiet, ko viņam tas deva? Kā Sauls beidza savu dzīvi? Izdarīja pašnāvību, uzmetoties uz sava zobena jeb atkrita no Dieva žēlastības. Sauls pirms tam ieveda postā Izraēlu, nogalināja Dieva kalpus un priesterus, vajāja svaidīto Dāvidu. Sauls bija tieši tāds pats kā jūdi, kuri piesita krustā Jēzu. Viņam šis svaidījums nedeva neko.

„Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas [..]” (Mateja evaņģēlijs 28:19) 

Pieskāriens, Svētā Gara kristības, atkārtots pieskāriens var būt iemesls darbībai. Nekoncentrējies uz piedzīvojumu, bet ej un dari kaut ko! Rezultāts rodas tikai no REGULĀRĀM un PAREIZĀM darbībām.

Viktors Hatuļevs bija pirmais spēlētājs visā PSRS labākajā hokeja komandā, kurš noslēdza līgumu Nacionālajā hokeja līgā Amerikā. Vai zināji, ka viņš ir rīdzinieks, kurš spēlēja Rīgas Dinamo? Taču pēc tam vairs tik ļoti neveicās, jo viņš bija ļoti nedisciplinēts, kā arī dabūja mūža diskvalifikāciju par to, ka iesita tiesnesim. Viņam bija problēmas ar alkoholu un disciplīnu. Kaut gan Hatuļevs bija labs un talantīgs hokejists, viņam trūka disciplīnas. Vēlāk viņš sāka strādāt par krāvēju, tad par kapu pieminekļu gravieri. 1994. gada oktobrī trīsdesmit deviņu gadu vecumā Juglā viņš tika atrasts miris. Problēma bija nedisciplinētība un alkohols. Ko dod talants no Dieva, ja nav disciplīnas? Ko dod Svētā Gara dāvanas, ja nav disciplīnas? Ko Dod Svētā Gara spēks, ja mēs neejam un nelietojam to? NEKO! Tev gribas brīnumus un svētības, taču tas viss būs tikai tad, kad iesi pie cilvēkiem.

Maikls Džeksons savā dzīvē bija sapelnījis 750 miljonus dolāru. Nāves brīdī viņam bija 374 miljonu dolāru liels parāds. Šķiet, ka lielāks par Latvijas parādu. Džeksonam bija Dieva dots talants labi dziedāt, kuru viņš nenovērtēja. Nekas nav no dabas, visu labo mums dod Dievs. Ja vien tu esi cēlies no mērkaķa, tad daba tev dod talantu. Ja tev ir talants dziedāt, Dievs tev to ir devis. Ja tev ir talants komunicēt, Dievs tev to ir devis. Jebko, ko tu proti, Dievs tev to ir devis. Tu nedrīksti to neizmantot! Tev ir jākalpo Dievam ar to, ko Viņš tev ir devis, lai pašam ir labi, Dievam ir labi un citiem ir labi. Ir tikai divi baušļi – mīli Dievu un mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Laiks ir īss, tas mums ir dots kā Dieva dāvana, kuru mēs vai nu izmantojam, vai neizmantojam, neatkarīgi no tā, vai esam vai neesam kristīti ar Svēto Garu. Bet, ja man ir jāizvēlas, es nekad negribētu būt bez Svētā Gara piepildījuma un svaidījuma.

Ticībā Ēnohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bija aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.” (Ebrejiem 11:5)

Šo pantu es ieliku pēdējā dienas citātā, bet dažiem tas var nepatikt. Dieva valstībā ir savi likumi, Dieva valsībā nav vienlīdzības. Šajā pantā ir teikts, ka Ēnohs Dievam ir paticis, un tieši tāpēc Dievs viņu aizrāva jeb dzīvu ar visu miesu paņēma uz debesīm pie Sevis. Ja šis notikums ir Bībelē, tas nozīmē, ka Ēnohs bija zināms Dieva vīrs, kurš Viņam īpaši patika. Kāpēc Ēnohs tika aizrauts? Jo viņš ticēja un darbojās. Ticība ir darbība. Dievs mīl ikvienu, pat maniaku un slepkavu, taču Viņam ir kādi cilvēki, kuri patīk īpaši. Un patīk ne jau pēc sejas vai auguma, bet pēc ticības darbiem. Dievs īpaši svētī tos cilvēkus, kuri strādā Viņa darbu, kuri glābj cilvēkus. Vadīt mājas grupas, draudzes, stāstīt cilvēkiem par Kristu – tā ir privilēģija! Cilvēki ir izslāpuši pēc evaņģēlija, viņi dzīvo samulsumā, haosā un nesaprašanā. Viņi grib Dievu, Svēto Garu, kārtību savās galvās un dzīvēs, un viņi grib nokļūt debesīs pēc nāves. TU esi labā smarža šiem cilvēkiem – vai nu uz nāvi vai uz dzīvību. Ir cilvēki, kuri Dievam vairāk patīk nekā citi – tie ir nepilnīgi cilvēki, kuri tic darbībā.

Mūsu draudze pamatā sastāv no jauniem, enerģiskiem cilvēkiem. To daudzi saka, jo ne visās draudzēs tā ir. Un mums nav nekāda attaisnojuma un pamata bezdarbībai! Omei, kas jau veca un opim, kas knapi velk kājas, ir attaisnojums, bet ne tev. Kad tu beidzot sāksi kustēties? Ko tev, jaunieti, dod Svētā Gara kristība? Neko, tikai vilšanos. Ir īstais laiks sākt kalpot Dievam, atmodai, reformācijai! Ir īstais laiks beidzot kustēties!

„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." (Apustuļu darbi 1:8 )

Svētā Gara pieskārienam nav nekāda sakara ar tavu dzīvi, – kā tu dzīvo vai nedzīvo. Ja tu esi Kristu no visas sirds pieņēmis un seko Viņam, Viņš grib tevi piepildīt. Sagaidi to!

„Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.” (Apustuļu darbi 8:17)

Svētais Gars jau ir izliets, tev tikai Viņš jāpieņem un ar vienu mērķi – sludināt. Iet no cilvēka pie cilvēka, no mājas uz māju, no pilsētas uz pilsētu, un Tas Kungs tev darbā palīdzēs un vārdu apstiprinās svaidījumā.

„Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17)

Vadītājiem ir lielāka atbildība Dieva priekšā. Pareizi būtu, ka tavs līderis ar tevi var runāties un lūgt par tevi ar prieku, nevis nopūzdamies. Ja tu nāc pie līdera nopūzdamies, tad arī līderis nopūtīsies par tevi. Vieni tev rada prieku, otri – nopūtas, vieni tev vairāk patīk, otri ne tik daudz. Vai tas ir tīri cilvēciski? Nē, tas nav cilvēciski, tāds ir Dievs. Dievam Ēnohs patika vairāk nekā citi. Dievs kādus grib vairāk lutināt un svētīt, bet Viņš mīl visus.

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)

Bet daži cilvēki Dievam ir īpaši. Gribi Dievam patikt? Kalpo viņam! Es šodien nesludinu par attiecībām ar Dievu, bet par spēku un svaidījumu. Galu galā šodien ir Vasarsvētki.

Debesu Tēvs, mūsu sirdis slāpst pēc Tevis! Svētais Gars, es lūdzu pēc Tavas dzīvības. Jēzus mums saka: „Uguni esmu nācis mest uz zemi, un kā Es vēlētos kaut tā jau degtu! ” Svētais Gars, dod piedzīvojumu un impulsu, lai katrs, kas ir šajā vietā, iedegas Tev ar Tavu uguni un Tavu dzīvību par Tavu valstību, par Latviju. Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs. Svaidi, kristī mūs ar uguni, Jēzus Vārdā! Lai krīt Tava uguns, Dievs! Ko dod tev Svētais gars? Nedomā, ka tev Viņu nevajag! Tas nozīmē, ka tev šodien saņemtais impulss ir jāizmanto, lai pēc gada šajā pašā laikā tu parādītu savus kalpošanas augļus – izglābtos cilvēkus.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi „Ko tev dod Svētā Gara kristības?” pierakstīja un rediģēja draudzes „Kristus Pasaulei” redakcija

Ātrums

Publicēja 2018. gada 15. maijs 09:46Līga Paņina

Ziņas datums 15.05.18.

Svētrunas tēma „Ātrums”. Tu zini multenīti „Vāģi”, kurā galvenajā lomā ir Zibens Makvīns? Šis sarkanais vāģītis bija uzvarētājs. Viņš vienmēr uzvarēja, vienalga, kā viņam gāja, beigās viņš vienmēr uzvarēja. Pēc multenes „Vāģi” un Zibens Makvīna teorijas uzvarētājam piemīt viena īpašība – ātrums. Viena no panākumu atslēgām ir ātrums. Pirms Jēzus gāja nomirt pie krusta par taviem un maniem grēkiem, Viņš pat Savam nodevējam teica, lai to, ko viņš darīs, dara ātri. Jēzus zināja viņa domas un nodomus, ka viņš grasās nodot savu Kungu un Vadītāju. Ātrums ir viena no rezultāta gūšanas sastāvdaļām.

Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.” (Jāņa 17:4)

Kādu darbu Tēvs uzticēja Jēzum? Mēs zinām, ka Jēzus staigāja virs zemes un dziedināja slimos – aklie redzēja, tizlie staigāja, atkarīgie kļuva brīvi. Ko vēl Viņš darīja? Tikai trīs gadus pastaigāja apkārt, pasludināja evaņģēliju un viss? Vai tikai tāpēc Jēzus atnāca, lai trīs gadus būtu virs zemes un pēc tam pazustu? Nē. Jēzus sagatavoja divpadsmit mācekļus. Viņi bija vienkārši cilvēki, ar atšķirīgām profesijām – zvejnieks, muitnieks, valsts darbinieks. Šie bija cilvēki, kurus Jēzus izvēlējās un viņiem kalpoja. Trīs gadus, kamēr Viņš staigāja virs zemes, Jēzus kalpoja divpadsmit cilvēkiem, ieguldījās viņos, un nevis Jēzus izmainīja pasauli, bet šie divpadsmit cilvēki to izdarīja. Dievs izmainīja pasauli caur viņiem. Un tas tā notika tikai tāpēc, ka viņi gāja un darīja to, ko darīja Jēzus.

Kas maina Latviju? Kas maina tavus kaimiņus? Kas izmaina cilvēkus, kas tev ir apkārt? Dievs pats vai tomēr caur tevi? Jēzus trīs gadu laikā sagatavoja divpadsmit cilvēkus, kuri nevis apgrieza šo pasauli kājām gaisā, bet, pareizāk jāsaka, nolika to ar kājām uz zemes. Kaut arī mēs redzam dažādas bezdievīgas darbības – karus, haosu, nabadzību, – tomēr ir kaut kāds kopsaucējs, kas satur visu kopā, lai ļaunums neietu plašumā visā pilnībā. Tas ir Dievs caur Savu draudzi virs zemes. Bībele saka, kad draudze tiks paņemta prom, tad ļaunums varēs izpausties pilnā mērā. Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur LGBT nav guvis virsroku. Viņi savus spēkus sūta uz mūsu mazo Latviju, kurā ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, un rīko kampaņas, simts dienu pasākumus. Viņi nāk iekšā pa visām spraugām un grib padarīt mūs par vidējo dzimumu. Tikai pateicoties tam, ka šeit ir draudze, Dievs darbojas Latvijā. Pateicoties Dievam un draudzei, mūsu tauta vēl nav padarīta par neitrālo dzimumu un par pelēku, nedomājošu masu. Arī turpmāk viss ir draudzes rokās. Draudze ir patiesības balsts un pamats. Jēzus sagatavoja divpadsmit mācekļus, un tieši caur šiem mācekļiem es, tu, mēs esam kļuvuši ticīgi, jo mēs kļūstam ticīgi cits caur citu. Mēs Dievu iepazīstam caur cilvēkiem. Bībele ir cilvēku roku darbs, taču tās nav cilvēku domas, bet Svētā Gara inspirēti vārdi, ar cilvēku roku rakstīti.

Šī draudze ir tapusi ļoti vienkārši – no pilnīgas nulles. Es izvēlējos dažus cilvēkus, ieguldīju viņos, bet viņi savukārt iegulda citos cilvēkos, viņi ir lūguši, mācījuši, bijuši kopā, un šādā veidā Dievs ir pieskāries arī tavai dzīvei un mainījis tavu dzīvi, un nav svarīgi, vai tu biji augšā, vai lejā, šobrīd tava dzīve ir mainījusies. Jēzus sagatavoja Savus mācekļus trīs gadu laikā. Šai draudzei mēs nesen svinējām desmit gadu jubileju, un es vēl neesmu sagatavojis divpadsmit mācekļus, kas var visu pasauli izmainīt. Man nesanāk tā, kā Jēzum. Ir pagājuši desmit gadi, un mans darbs virs zemes vēl nav pabeigts. Jēzus sagatavoja mācekļus ātri, trīs gadu laikā. Ātrums ir ļoti svarīgs! Jēzus darīja Dieva gribu un zināja Savu laiku. Viņam bija doti trīs gadi, un trijos gados Viņš to izdarīja. Un Viņš bija pilnīgi drošs, ka viņi turpinās šo darbu. Es savu darbu vēl neesmu pabeidzis, kaut arī mācekļi ir un viņi aug, pilnveidojas, bet es nevaru 100% teikt, ka viņi visi turpinās Tēva darbu. Jēzus to varēja ātri izdarīt, bet man tam vajag daudz vairāk laika. Mēs esam G12 draudze, bet man vēl nav divpadsmit mācekļu. Panākumu atslēga ir ātrums. Kad tu zini Dieva gribu, tad dari to ātri. Kad tu zini, kas ir pareizi, tad dari to ātri un nevilcinies, un tu gūsi panākumus. Ja tu vilcināsies, tad tu negūsi panākumus.

Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā.” (Apustuļu darbi 20:27)

Jo Pāvils bija nolēmis braukt Efezai garām, lai nebūtu jāuzkavējas Āzijā; viņš steidzās, lai viņam būtu iespējams Vasarsvētku dienā nokļūt Jeruzālemē.” (Apustuļu darbi 20:16)

Viņš steidzās no Āzijas, lai Vasarsvētkos nokļūtu Jeruzālemē. Pāvils steidzās no vienas vietas uz otru vietu. Pāvils nekavējās sludināt to, kas bija pareizi un ko viņš zināja. Pāvils bija cilvēks, kurš visu darīja ātri. Mums ir Bībele, Dieva vārds, un Bībeles personas, kurām līdzinoties mēs varam gūt tādus pašus rezultātus kā viņi. Tas nozīmē daudz izmainītu dzīvju, un arī savu dzīvi sakārtot. Pāvils bija cilvēks, kurš steidzās.

Steidzies šurp pie manis ātri.” (2.Timotejam 4:9)

JA TU ZINI PAREIZAS LIETAS, TAD DARI TĀS ĀTRI!

Kad es aizsūtīšu pie tevis Artemi vai Tihiku, tad steidzies nākt pie manis uz Nikopoli, jo tur esmu nodomājis pavadīt ziemu.” (Titam 3:12)

Gan Timotejs, gan Tits bija Pāvila mācekļi. Pāvils darīja to pašu, ko Jēzus – veidoja mācekļus. Ikviens draudzes cilvēks ir Dieva darba turpinātājs. Pāvils pret saviem mācekļiem izturējās šādi – ja dari, tad dari ātri. Dari ātri to, ko tu dzirdi, kas ir jādara. Ja gribi panākumus, tad dari ātri un nevelc garumā. Tāda ir pareiza attieksme pret līderiem un nākamajiem vadītājiem. Pasaule tev visu prasa tūlīt un ātri. Ja tu strādā un tev ir savs priekšnieks, tad viņš no tevis visu prasa lēni vai ātri? Vai tev darbā jābūt vakarā vai no rīta? Priekšnieks no tevis prasa visur būt laicīgi vai ļauj tev izvēlēties, cikos nāksi, cik ātri gribi strādāt un cik daudz strādāsi? Pasaule visu prasa ātri, un tieši tāpēc pasaule var attīstīties. Pasaule prasa ātrumu jeb pasaule uzstāda ultimātu – vai nu ātri, vai nu tu mums nederi. Nav daudz cilvēku, kas apzinās to, ka darbs ir jāizdara ātri un labi. Pusmiljons cilvēku ir izbraukuši no Latvijas, un tie ir cilvēki labākajos gados. Visi jaunie speciālisti izbrauc, un tā nu šeit paliek tie cilvēki, kuri vai nu nemāk strādāt, vai ir patrioti, vai draudzes ”Kristus Pasaulei” cilvēki. Viss jādara ātri un precīzi. Vai tu vari izvēlēties, vai laist bērnus bērnudārzā un skolā, vai nelaist? Vēl nesen pie mums cīnījās par to, lai bērnus vēl ātrāk skolā varētu laist. Mums ir ļoti „jauka” izglītības sistēma. Es nosēdēju skolā vienpadsmit gadus un vēl tagad nemāku komatus salikt. Ir cilvēki, kuri mācās, mācās un beigās strādā par sētnieku. Ir daudz cilvēku, kuriem ir vairākas izglītības, bet darba nav. Šāds cilvēks ir lēns, jo ir pieradis sēdēt skolā un tikai mācīties. Mācies ātri, strādā ātri, un tad būs rezultāts!

Bet, kas nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!” (Daniela 3:6)

Bābeles ķēniņš uztaisīja zelta tēlu un paziņoja, ka to, kurš nepielūgs tēlu, iemetīs degošā ceplī. Pasaule mums uzstāda ultimātus. Piemēram, Romas imperatori skaitījās dievi, kuriem cēla tempļus un pielūdza. Ja cilvēki to nedarīja, viņus sagaidīja “degošs ceplis” vai noņemta galva, arests vai naudas sods. Nesen lasīju, ka kādu skolotāju atlaida no darba par to, ka viņa savās stundās bija teikusi vārdu “Dievs”. Praktiski jau notiek represijas pret ticīgiem cilvēkiem. Pasaule ātri uzstāda savus ultimātus, un tā no tevis prasa tos ātri ievērot. Tāpēc jo īpaši tev kā ticīgam Dieva bērnam ir jābūt mobilam un ātram. Tu gribi būt ātrs? Mēs gribam ātras atbildes no Dieva. Tad, kad tu esi slims, tu lūdz Dievu. Kad tev ir pavisam slikti, tad tu daudz vairāk lūdz Dievu un gribi ātru atbildi no Viņa. Tu gribi ātri kļūt bagāts, dziedināts un stiprs. Tu ātri gribi uzcelt kalpošanu, ātri uzcelt grupiņas. Tu no Dieva visu gribi ātri.

Steidzies, ak, Dievs, mani paglābt, steidzies man palīgā!” (Psalms 70:2)

Mēs gribam, lai Dievs steidzas. Mēs gribam atmodu Latvijā, mēs gribam pārmaiņas, mēs negribam, lai cilvēki brauc prom, mēs gribam, lai viņi brauc atpakaļ. Mēs daudz gribam. “Dievs, pasteidzies!” Taču ir priekšnosacījums tam, lai Dievs steigtos tev palīgā.

Es steidzos bez kavēšanās pildīt Tavus baušļus.” (Psalms 119:60)

Psalma rakstītājs zina Dieva gribu. DIEVS, ES STEIDZOS PILDĪT TAVU GRIBU! Šodien ir vecāku diena, un piektais bauslis skan, ka tev būs godāt savu tēvu un māti. Steidzies pildīt šo bausli! Tad, kad tavai mammai, tētim būs simts gadi un viņi būs nespējīgi, kā tu viņus godāsi, kā tu viņiem palīdzēsi, ja būsi pliks un nabags? Kā tu palīdzēsi saviem vecākiem? Jēzus bauslis ir vienkāršs – mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Ja tu nemīli sevi, kā tu vari mīlēt citus un viņiem palīdzēt? Tu varbūt domā, ka gan jau valsts parūpēsies par taviem vecākiem, bet tu nevari uz to paļauties. Laiks paiet. Aizej uz kapiem un paskaties, kādā vecumā mirst cilvēki. Tur guļ trīsdesmitgadīgi, četrdesmitgadīgi, piecdesmitgadīgi cilvēki. Ļoti agri cilvēki mirst. Ne mēs paši nosakām, cik ilgi mēs dzīvosim, bet MĒS PAŠI NOSAKĀM, KĀ MĒS IZMANTOSIM TO LAIKU, KAS MUMS IR. Kas paliks aiz mums? Jēzus īsā laika posmā sagatavoja mācekļus. Kur ir tie cilvēki, kurus tu esi pievedis Dievam? Tu domā, ka tev vēl ir laiks?

Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana pamācības 6:10-11)

Kas vasarā sakrāj, tas ir gudrs. Vasara ir šodien! Vasara ir sākusies, jākrāj ir vasarā. Vasara ir visa tava dzīve, kamēr tā tev ir. Kad tu vari, tad strādā, jo nāks laiks, kad tu vairs nevarēsi strādāt. Steidzies bez kavēšanās pildīt Dieva baušļus. Nekavējies! Kādam ir jāsteidz atmest kādas lietas. Kādam šodien ir ātri jāpārstāj pārkāpt laulību, jo tu nezini, kad beigsies vasara. Kādam ir ātri jāpārtrauc zagt. Kādam ir jāpārtrauc slinkot un neglābt pazudušos. Ir ātri jāsāk darīt. Kādam ir jāpārtrauc apvainošanās sērijas. Cilvēks, kurš bieži apvainojas, nekur netiek. Kādam beidzot ir jāsavācas un jākontrolē savas dusmas. Dāgs Hevards Mills šur tur savās grāmatās sievas nosauc par raganām. Kādai raganai ir jāpārtrauc zāģēt savu vīru. Kādam vīram ir jākļūst par vīru un jāsāk gādāt par ģimeni. Vasara nebūs mūžīga, jo tā paiet. Jo tu ātrāk sāksi darīt pareizas lietas, jo ātrāk būs rezultāti. Šai draudzei ir desmit gadi, bet, ja es būtu vilcinājies un tikai tagad sāktu veidot mācekļus, tad mēs šeit būtu tikai četrdesmit cilvēki. Es bez kavēšanās pildu Dieva baušļus. Kādam ātri ir jāpārtrauc izlaist mājas grupiņas, kādam ir jāpārtrauc izlaist neformālos pasākumus, kādam ir jāpārtrauc slikti mācīties, kādam ir jāpārtrauc skatīties pornogrāfiju. Tas ir jādara ātri, bez kavēšanās. Draugs, slinkums arī ir grēks. Bībele saka: “Kad tu zini darīt labu, bet nedari, tas ir par grēku.” Kādam ir jāpārtrauc slinkot dažādās kalpošanas lietās un mājas grupiņu celtniecībā. Ir laiks celt Dieva valstību un kaut ko aiz sevis atstāt! Ir laiks kaut ko izdarīt!

Pēkšņs, ātrs uzbrukums un straujš lēciens karā ir viena no stratēģijas pamatlietām. Piemēram, kad Ādolfs Hitlers iebruka Padomju savienībā, viņš šo operāciju nosauca par “zibens karu”. Hitlers šo uzbrukumu plānoja paveikt ļoti īsā laikā, kareivjiem nesagatavojot nedz siltu apģērbu, nedz ko citu, kas būtu nepieciešams ziemā, jo neplānoja tik ilgi ņemties ar Krieviju. Viņš gribēja to izdarīt ātri. Hitlera karaspēks iebruka Padomju savienībā ātri, un nedz tehnika, nedz degviela nebija paredzēta ziemai. Šis plāns sākumā darbojās sekmīgi, un karaspēks ļoti īsā laikā aizgāja līdz Maskavai un Staļingradai, taču tad tas ievilkās un pienāca ziema. Lielu daļu vācu armijas nogalināja aukstums. Simtiem un tūkstošiem karavīru aizgāja bojā nosalstot, arī tehnika aukstumā nestrādāja. Tas, ko tu neizdari ātri, vēlāk var būt par vēlu. Jebkurā karā pārsvars ir tam, kurš uzbrūk pēkšņi un visu izdara ātri. Protams, ir vēl dažādi citi faktori, taču ātrums ir viens no tiem, kas pilnīgi noteikti strādā.

Tad Sisera savāca vienkopus visus savus kara ratus, deviņi simti dzelzs ratu, un visus ļaudis, kas bija pie viņa no Harošet-Gojimas, pie Kišonas strauta. Bet Debora sacīja Barakam: "Celies, jo šī ir tā diena, kad Tas Kungs ir nodevis Siseru tavā rokā! Vai Tas Kungs nav izgājis tavā labā karot?" Tad Baraks devās lejā no Tābora kalna, un desmit tūkstoši vīru viņam sekoja. Un Tas Kungs radīja Siseras ratu vadītājos un visā viņa karaspēkā ar Baraka straujo triecienu tādu apjukumu, ka Sisera nolēca no saviem ratiem un bēga kājām. Un Baraks vajāja gan ratus, gan karaspēku līdz Harošet-Gojimai, tā ka viss Sisera karaspēks krita no zobena asmens, un neviens pats nepalika pāri.” (Soģu grāmata 4:13-16)

Praviete Debora saņēma pavēli no Dieva pulcēt armiju. Viņa deva šo pavēli konkrētam cilvēkam, Barakam, kurš bija karaspēka virspavēlnieks. Sisera bija viņu pretinieks. Viņa lielā armija nomāca Izraēlu un radīja problēmas. Baraks devās lejā uz Tabora kalnu, un 10 000 vīru liels karaspēks viņam sekoja. Kāda bija šīs uzvaras atslēga? Šī atslēga bija straujš uzbrukums. Pirmkārt, tā ir Dieva griba, saprast, kad ir īstais laiks, un uzbrukt. Ar strauju uzbrukumu viņš radīja tādu sajukumu ienaidnieka nometnē, ka tie bēga, un neviens pats nepalika pāri. Karaspēks pilnībā iznīcināja pretiniekus ar strauju triecienu. Tātad straujš trieciens un ātrums ir veiksmīga kara un uzbrukuma atslēgas.

Par piemēru var ņemt hokeju. Ja hokeja komanda ir lēna, tai nav lielu izredžu uzvarēt. Izredzes ir tiem, kuri ātri slido, jo viņi var ātrāk tikt pie ripas visās pozīcijās, taču komanda, kura nav ātra, nevar uzvarēt, ja vien tai nav īpaši stipra kāda cita cīņas puse, piemēram, liels vārtsargs, kurš aizsedz visus vārtus. Hokejā un sportā vispār vienmēr uzvar ātrums. Tāpat arī garīgajās cīņās ir svarīgs ātrums. Iedomājies, tev ir mājas grupiņa, un tajā jau piecus vai septiņus gadus ir pieci cilvēki, tad tas ir ļoti skumji. Tas ir tāds “sasniegums”, ar kuru tev jāiet savā lūgšanu kambarī, jānokaunas un jāraud, saucot pēc Dieva! Saki Dievam: “Kungs, es bez kavēšanās pildīšu Tavus baušļus!” Bez kavēšanās! Mājas grupas ir draudzes mugurkauls. Es reiz dzirdēju kādu mācītāju sakām: “40 лет, 40 человек”, kas nozīmē – “40 gadi, 40 cilvēki”. Lūk, tas arī ir garīgais draudžu stāvoklis! Tādas draudzes Latvijā vēl skaitās kaut kas, tomēr tās skaitliski nevairojas, cilvēki netiek glābti un dziedināti. Dievs, svētī Latviju!

Viena no veiksmīgas uzvaras pamatatslēgām ir ātrums. Vai tu atceries to dienu, kad atgriezies pie Dieva un kļuvi par Viņa bērnu un jaunu radījumu? Es šo dienu ļoti labi atminos. Atceros arī to, ko Dievs man teica: “Lasi Bībeli un lūdz katru dienu, un tu būsi Mans kalps!” Es nekavējoties sāku lūgt Dievu. Man nebija nemaz doma par kavēšanos, tieši otrādi. Tajā laikā vēl atrados viens pats cietuma izolatorā un man nebija Bībeles, taču Dievs teica, ka tā ir jālasa. Man šajā izolatorā vēl bija jāpavada vairākas dienas, tāpēc es biju šausmās par to, ka man nebija Bībeles. Izejot no izolatora, pirmais, ko izdarīju, – atradu Bībeli. Tā bija Jaunā derība. Es skatījos uz citiem brāļiem, kas arī tur atradās. Redzēju, ka viņiem bija lielas Bībeles. Es ilgi lasīju Jauno derību ar Psalmiem. Man neviens nedeva Bībeli, tāpēc tā man bija liels dārgums. Es ļoti gribēju Bībeli un nekavējos, es steidzos, un pienāca diena, kad tiku pie tās. Šī Bībele gan bija sašvīkāta, veca un noskrandusi, taču tā bija MANA BĪBELE vēl ilgu laiku. Kā ir ar tevi? Vai tu steidzies lūgt Dievu? Tu esi jaunpiedzimis, atzinis Jēzu Kristu par savu Glābēju? Vai tu steidzies meklēt Viņa vaigu savā lūgšanu kambarī?

Salamana augstā dziesma ir par romantisko mīlestību. Tā ir vienīgā Bībeles daļa, kurā tiek runāts tieši par romantisko mīlestību. Tajā ir Salamans un viņa mīļotā. Ir kas tāds, ko no šīs Bībeles daļas var mācīties.

Steidzies tu, mans draugs, un esi kā jauns stirnāzis vai kā jauns briedis smaržīgajos ar garšaugiem apstādītajos kalnos!” (Salamana augstā dziesma 8:14)

Vai tu esi redzējis stirnāzi? Āžus es esmu redzējis, taču stirnāžus gan nē. Stirnāzi es varu iztēloties kā tādu, kurš ir ātrs un lec pa klintīm, jo Izraēla ir kalnaina un tuksnešaina vieta. Viņš nesteidzas kā tanks vai pirmā formula, jo tajā laikā tādu nebija. Viņš pie savas mīļotās steidzās kā stirnāzis. Padomā, varbūt tu atceries, kā gaidīji tikšanos ar savu mīļoto. Varbūt tu pat lūdzi Dievu par to, lai viss izdodas kā iecerēts. Iespējams, tu lūdzi Dievu par to, lai mašīna vai vilciens atbrauc veiksmīgi līdz galapunktam un pa ceļam nenotiek avārija. Steidzies uz personīgām attiecībām ar savu Debesu Tēvu! Domā par Dievu tā, kā šī sieviete domāja par Salamanu! Nedomā par lūgšanu kambari, dievkalpojumiem, savu kalpošanu, evaņģelizāciju vai darbu ar nopūtu. Tā nav pareizā attieksme, kas nes augļus. Esi izslāpis pēc tā! Man ir grūti saprast tos cilvēkus, kuri nemitīgi uz šo visu ir jāmotivē. Es saprotu, ka ir reizēm jāpiespiežas no rīta piecelties un lūgt Dievu, bet es to gribu. Tā ir mana vajadzība. Jēzus saka: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Mana dzīvība ir tas, ka pavadu laiku divvientulībā ar Dievu, pārdomājot Viņa vārdu un lūdzot. Tās ir manas panākumu atslēgas. Tas ir mans Dievs. Dievs saka: “Steidzies pie Manis kā stirnāzis!” Steidzies pie Dieva ātri ar šo sajūtu kā iemīlējies cilvēks! Lūdz Dievu, lasi Bībeli, ej uz draudzi! Dari to bez variantiem! Man pat nav ienākusi prātā doma kādreiz neatnākt uz draudzi. Iedomājies, visi atnāktu uz draudzi, bet es nebūtu un gulētu tikai tāpēc, ka tā gribēju. Mani nav jāmotivē, lai es atnāktu uz dievkalpojumu. Mani nav jāmotivē, lai es lūgtu Dievu un meklētu Viņa vaigu. Ja mani Dievs ir aicinājis to darīt, es ātri arī izdaru, jo man šis laiks ar Dievu ir nepieciešams. Man pašam to vajag. Nevienam nav jāiet aiz manas muguras kā vagaram un jābiksta. Cilvēkam agri vai vēlu ir pašam jāsaprot, ka viņam tas ir ātri nepieciešams. Vai tevi ir jāmotivē? Ar daudziem cilvēkiem jāņemas kā ar jēlām olām, mēģinot viņus motivēt un atvest uz draudzi. Līdzīgi šobrīd ir ar pateicības mielastu vecākiem, kas notiks maijā. Daudzi bērni saviem vecākiem lūdzas, lai viņi ierastos uz šo pasākumu. Draugs, ja tu mīli savus bērnus, tad tu atnāksi. Ja tev tiešām viņi ir svarīgi, tad tu būsi. Dažiem vecākiem ir pretenzijas pret to, ka viņu bērni apmeklē šo draudzi, tāpēc ielūgumam atsaka. Ja tavi uzskati ir svarīgāki par pašu bērnu, tad man nav komentāru.

Vai tu esi kaut ko pasūtījis internetā? Piemēram, sievietes interneta portālā Ebay visbiežāk pasūta kosmētiku un dažādus sīkumus. Kā ir pēc tam? Vai tu gaidi savu pasūtījumu? Vai tu vēlies to saņemt pēc iespējas ātrāk? Jā! Dievs arī grib darboties tavā dzīvē ātrāk, tāpēc Viņš saka: “Steidzies darīt Manu gribu un nekavējies!” Kā Dāvids saka: “Es steidzos pildīt Tavu bauslību.” Kā tev šķiet, cik ilgi cilvēks Latvijā meklē darbu? Tik ilgi, kamēr viņu kāds baro. Liela daļa cilvēku apgalvo, ka ir bez darba, jo viņus nekur nepieņem neatbilstības dēļ. Tiklīdz tevi vairs neviens nebaros, tā tev būs daudz darba. Steidzies darīt Dieva gribu nevis tad, kad tev ir nepieciešamība un tevi tas spiež, un varbūt jau būs par vēlu, bet dari to tagad!

Es atceros sevi ap 2003. gadu, kad kopā ar kādu brāli gājām baptistu draudzē, kura bija vienīgā tāda Limbažos. Mācītājam vai kādam citam man nevajadzēja teikt, ka vajag iet palīdzēt cilvēkiem un sludināt evaņģēliju. Es gaidīju to brīdi, kad kopā ar savu draugu brauksim pie kāda cilvēka ciemos. Mēs draudzē slavējām, sludinājām, lūdzām par slimajiem un darbojāmies. Es gaidīju šos brīžus un visu vēlējos pēc iespējas ātrāk. Es nekādi nevaru saprast – kā var būt tā, ka grupiņas cilvēki ir jāpierunā atnākt uz neformālo pasākumu? Kur ir atšķirība? Es nevaru saprast, kāpēc es to vēlos, bet tu nē. Šerloks Holms būtu teicis: “Elementāri, Vatson.” Cilvēki, kuri nevēlas apmeklēt neformālos pasākumus un evaņģelizēt, vienkārši nemeklē Dievu! Viņi vienkārši nav pieķērušies Dievam. Viņiem Dievs nav svarīgs. Man Viņš ir svarīgs, un es zinu, ka ir debesis un elle, un ir tikai viens ceļš uz debesīm Viņa Vārds ir Jēzus.

“Manas mūža dienas ir jo straujākas bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.” (Ījaba grāmata 9:25)

Atceries, kā Ījabs piedzīvoja dažādas nelaimes? Nelaimes gadījumā nomira viņa bērni, viņš pats saslima, pilnībā bankrotēja, un sieva mājās teica: “Nolādi to Dievu un mirsti!” Ījabs bija slims, noklāts augoņiem, bez ģimenes, viens pats ar sievu. Sieva bija viņa vienīgais tuvinieks, kas palicis, bet viņa nemitīgi kurnēja. Ījaba draugi tikai atnāca un pateica, ka pats vien ir vainīgs. Šajā gadījumā viņš lielākoties tiešām ne pie kā nebija vainīgs.

Vai tu esi redzējis, kā skrien sprintu? Pasaules rekords ir 100 metri 9 sekundēs. Tas ir ļoti ātri! Ījabs tā jutās, kad teica: “Tik ātri ir pagājusi mana dzīve.” Bībele saka: “Mūsu dzīve ir kā tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un pēc tam pazūd uz mūžības fona.” Laiks nepielūdzami iet uz priekšu. Es atceros teicienu par cilvēkiem, kas izdara dažādus noziegumus. Tas skan šādi: “Ātrāk iesēdīsies cietumā, ātrāk tiksi ārā.” Mūsu gadījumā var teikt tā: “Jo tu ātrāk sāksi darīt pareizas lietas, jo vairāk tev būs iespējas kaut ko reāli aiz sevis atstāt šeit, virs zemes. Tev būs vairāk iespējas kaut ko reālu uzcelt, izglābt cilvēkus un izdarīt daudz ko citu, jo laiks nepielūdzami iet uz priekšu.” Ko tu redzēsi savā dzīvē? Ījabs saka: “Dienas ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas.” Vai tu gribi redzēt savā dzīvē kādu labumu? Ja jā, tad ātri sāc darīt pareizas lietas, nevis paņem ātro kredītu, padzīvo labi pāris dienas un tad brauc uz Īriju vergot! Ir cilvēki, kas šādi rīkojas. Viņi paņem kredītu, jo uzreiz vēlas baudīt dažādus dzīves labumus. Tev nevajag to, ko neesi nopelnījis, draugs! Tu vari dabūt tikai to, ko esi nopelnījis. Tev tas ir jāsaprot. Ir lietas, ko nevajag darīt ātri. Ātros kredītus nevajag ņemt! Visa pasaule ir kredītos. Esi brīvs un iztiec no tā, kas tev ir! Labāk mazumiņš, kas ir tavs, nekā paņemts kredīts, ko ātri iztērē. Ar kredītiem ir tā: kad tev tie jāapmaksā, tad sen tā lieta, ko par šo naudu esi nopircis, ir apnikusi un vairs nav vajadzīga. Vai ir jēga ņemt kredītu? Cilvēks nopērk mašīnu, ņemot kredītu, un pēc tam vēl par tikpat lielu summu tā jālabo. Tu vari slavēt Dievu par to, ja tev nav kredītu.

“Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.” (Salamana pamācības 15:24)

Tev ir tikai divi varianti: vai nu uz augšu, vai uz leju. Nekustīgais punkts nav mūžīgs. Tas ir ļoti īss. Kad tu pamet priekšmetu gaisā, ir tikai viens nekustīgais punkts. Tas ir ļoti īss brīdis, kurš praktiski vispār nav. Tu esi vai nu ātri augšā, vai arī lejā. Mateja evaņģēlija 25. nodaļā ir līdzība par talentiem. Tur kāds kungs aizceļoja un iedeva saviem kalpiem talentus. Vienam iedeva piecus talentus, otram divus talentus un trešajam vienu talentu, teikdams pelniet ar tiem, kamēr atgriezīšos. Tūlīt nogāja tas, kas dabūja piecus talentus un sapelnīja vēl piecus. Viņš nopelnīja vēl, jo tūlīt sāka darboties. Tas, kam bija trīs, arī sāka darboties un nopelnīja vēl trīs. Bet tas, kam bija viens talents, neaizgāja tūlīt. Viņš sāka domāt, kamēr pagāja laiks, un apraka talentu zemē. Un mēs labi zinām, kāds bija viņa gals – pavisam lejā.

Vai esi lasījis Bībelē par Rebeku, Īzaka sievu? Īzaks bija Ābrahama dēls. Ābrahams – visu tautu tēvs, mūsu ticības tēvs. Dievs reiz viņam teica: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes! Vai tu spēj tās izskaitīt? Tik daudz būs tavu pēcnācēju.” Ābrahams ir mūsu etalons un ticības tēvs, un viņš bija Dieva svētīts visās dzīves jomās. Īzakam bija sieva Rebeka. Viņa nebija nekāda ticīgā vai Dieva izredzētā, bet kļuva par viņa sievu. Kā tu domā, kāpēc tieši Rebeka kļuva par Īzaka sievu? Kāpēc tieši Rebeka kļuva par daudzu tautu māti? Ābrahams, kad bija vecs, sūtīja savu kalpu, lai viņš atrod sievu Īzakam. Ne šādu tādu, bet no savas dzimtas. Un šis kalps devās uz to zemi, kur Ābrahams norādīja, un pie akas viņš lūdza Dievu: “Kā lai es saprotu, kura ir tā īstā? Tai meitenei, kura nāks smelt ūdeni uz aku, teikšu, lai dod man ūdeni padzerties. Un, ja viņa dos man padzerties un padzirdīs vēl manus kamieļus, tad tā meitene būs īstā.” Un tad nāca Rebeka, jauna un skaista, un kalps viņai saka: “Dod man padzerties!”

Tad viņa atbildēja: "Dzer, mans kungs!" Veikli viņa nolaida trauku savā rokā un dzirdīja viņu. Un, kad viņa bija beigusi dot viņam dzert, tā teica: "Es pasmelšu arī taviem kamieļiem, līdz tie būs padzēruši." Un tā steidzās un izlēja savu trauku dzirdināmā silē un tecēja vēlreiz uz avotu, lai smeltu no jauna, un tā smēla visiem viņa kamieļiem.” (1.Mozus 24:18-20)

Tur tālāk teikts, ka tad, kad Īzakam atveda Rebeku, viņš apbrīnoja viņu, sakot, ka tā esot īstā un no Dieva. Rebeka dabūja savu vīru, jo bija steidzīga un nevilcinājās darīt Dieva prātu. Šodien mums bija saderināšanās. Pirms kāda laika meitene pienāca pie manis teikdama, ka ir uzradies precinieks. Un viņa jautāja man, ko es par to domāju, sakot, ka darīs tā, kā es teikšu. Es viņai atbildēju: “Tev taču būs ar viņu jādzīvo! Šī ir tava iespēja apprecēties, otras tādas iespējas vairs var nebūt. Tas, kāds šis cilvēks ir, es nezinu, bet tevi es zinu!” Šī meitene bija diezgan ātra, jo bija izdevība, un viņa to paņēma. Šis puisis pirms tam bija nācis pie manis un teicis, ka viņam patīk viena meitene, kura ir no manas komandas. Teicu, lai iet un runā. Arī viņš nevilcinājās un ātri to izdarīja. Ātrums visās jomās var būt izšķirošs. Bībelē vēl teikts: “Esi kūtrs uz dusmām. Esi kūtrs un lēns uz lietām, kas nav pareizas! Un esi ātrs uz lietām, kas ir pareizas un ātri jāizdara.” Kas ir tas, kas kavē tavu izaugsmi tavā kalpošanā, ģimenē, biznesā vai kādās rakstura lietās? Bībele saka:

 "Vai tad Es lai ļautu bērnam pārraut mātes klēpi, bet neļautu tam piedzimt?" saka Tas Kungs. "Jeb vai Es, kura rokā stāv dzimšana, lai aizkavētu piedzimšanu?" saka tavs Dievs.” (Jesajas 66:9)

Dievs nav tas, kas kavē tavu izaugsmi, izlaušanos un iekarojumus. Tevi kavē pretinieki lēnums un slinkums. Un aiz tā stāv kāda persona.

Mēs, pirmām kārtām es, Pāvils, esam gribējuši ne vienu reizi vien jūs apmeklēt, bet sātans mūs aizkavēja.” (1.Tesaloniķiešiem 2:18 )

Pāvils saka, ka sātans var aizkavēt. Padomā loģiski ir kāds, kas nav ieinteresēts tajā, lai tu augtu, attīstītos, lai tava kalpošana augtu, lai tavs bizness augtu. Tieši otrādi – viņš ir ieinteresēts tevi bremzēt. Sātans grib padarīt tevi par pelēku un nedomājošu lupatu, par garīgu bomzi. Sātans grib paraut tevi ellē! Cik gan vairāk tev ir jābūt ātrākam! Cik gan vairāk tu nevari atļauties slinkot un vilcināties, jo tev ir pretinieks! Ir skaidri rakstīts: “Velns kā lauva staigā apkārt rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt!” Bet stājies viņam pretī ātrā ticībā tūlīt! Sāc rīkoties, jo dzīve paiet. Ja arī debesīs tiksi, nekas nebūs izdarīts. Sportists pierāda sev un citiem, ka viņš ir ātrākais, bet kas tev no tā tiek? Viņš vienkārši tevi izklaidē! Tāpēc mēs arī skatāmies hokeju, kas, protams, nav slikti. Gribu teikt, ka ne naudai, ne sportam vai jebkādām citām lietām nav vērtības, bet gan izglābtajām dvēselēm. Vērtība ir tam, ko tu aiz sevis atstāj – izmainītu pasauli un izmainītus cilvēkus. Sports ir labs, bizness ir labs, bet pats svarīgākais ir cilvēki. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Lai viss, ko tu dari, kalpo cilvēkiem.

Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” (Salamana pamācības 2:5)

Var būt arī daudzas un ātras darbības, kas ir pilnīgi bezjēdzīgas. Haotiska, nekonkrēta darbošanās nenes rezultātu, ja nav konkrēts Dieva dots mērķis un nav koncentrēšanās šī mērķa virzienā. Tu nevari vienlaicīgi sasniegt daudzus mērķus. Hitlers Otro pasaules karu sāka, koncentrējoties uz visu pasauli – Angliju, Krieviju un visām citām pusēm. Kur viens cilvēks tik daudz var uzņemties!? Viņa kara iznākums jau bija skaidrs kara sākumā. Un, ja ir runa par garīgām lietām, tad tev ir jābūt vienā draudzē. Ir cilvēki, kuri maina draudzes. Aiziet uz vienu un paklausās, tad uz citurieni aiziet, un beigās viņš nav nekur. Cik mammas un tēti ir vienam cilvēkam? Vienreiz man viena maza meitenīte teica, ka viņai ir trīs tēti. Es runāju par bioloģiskajiem vecākiem. Tāpat arī draudze un tās virziens. Tev jāsaprot, kur ir tava vieta. Arī latvieši visā pasaulē ir aizmirsuši, kur ir viņu vieta un mājas. Mēs aizmirstam savas saknes, savas mājas un vecākus, un savu Dievu. Koncentrējies pareizā virzienā! Tev nav jāklīst pa pasauli apkārt, lai atrastu savu Dievu vai laimi!

Kādam vīram Efraimā, Izraēla teritorijā, bija blakussieva, kura no viņa bija aizgājusi uz citu Izraēla novadu dzīvot pie saviem vecākiem. Šis vīrs nolēma, ka grib dabūt atpakaļ savu sievu, jo mīl viņu. Viņš apsegloja savus ēzeļus un devās mīļi parunāt ar savu sievu. Tajos laikos tā nebija tipiska uzvedība, jo, ja sieva aizgāja no vīra, tad viņa tika iemesta bedrē un ar akmeņiem nomētāta. Viņam bija tāls ceļš ejams. Viņš atnāca ciemos, kur bija visa ģimene. Viņš mīļi parunāja, un sieva bija gatava nākt atpakaļ pie sava vīra. Izraēlā tolaik bija tāds viesmīlības likums, ja esi aizgājis ciemos, tad pieklājīgi bija uzkavēties ilgāk.

Kad piektajā dienā jo agri no rīta viņš apjozās, lai dotos ceļā, tad jaunās sievas tēvs sacīja: "Stiprini savu sirdi un pakavējieties vēl viens pie otra, līdz šīs dienas ēnas pastiepsies garas." Un tie vēlreiz ēda abi kopā.” (Soģu 19:8 )

Viņu pierunāja uzkavēties ilgāk. Nākamajā dienā viņš no rīta gatavojās doties ceļā, bet mājinieki atkal viņu pierunāja uzkavēties vēl. Un tā viņš tur palika apmēram trīs dienas, ciemojoties pie sievas tēva. Kad jau bija pienācis kārtējais pusdienlaiks, bija par vēlu iet ārā, lai paspētu laicīgi aiziet līdz galam. Pēc vairākām dienām viņi abi tomēr devās ceļā. Pienāca vakars un kļuva tumšs, un viņi bija spiesti pārnakšņot Benjamīna novadā, Gibea pilsētā. Tur bija tāda paraža, ka tirgus laukumā varēja uzgaidīt, līdz pienāca kāds, kas varētu viņus izmitināt. Un neviens negribēja uzņemt viņus, izņemot vienu, kurš arī bija no Efraima, bet tobrīd bija apmeties tur. Šis vecais vīrs viņus uzņēma savā namā. Bet tad pilsētas valdības vīri, kuri bija homoseksuāli, aplenca viņa namu un pieprasīja, lai šo viesi dod viņiem “iepazīt tuvāk”. Vīra vietā vecais vīrs viņiem atdeva sievu, kuru viņi izvaroja līdz nāvei. Pēc tā visa viņas vīrs sacirta sievu gabalos un izsūtīja pa visu Izraēlu, ar to parādīdams – lūk, kas notiek mūsu tautā un mūsu zemē! No visām ciltīm sapulcējās armija un nāca uz Gibeu, pieprasot izdot vainīgos homoseksuāļus. Bet viņi neizdeva. Sākās karš, kā rezultātā Benjamīns tika pilnībā iznīcināts. Lūk, kas notika tādēļ, ka viens vīrs vilcinājās! Šis vīrs zināja, ka viņam ir jāiet, bet kavējās. Tas kaut ko māca mums arī šodien. Ja tu zini, kas tev jādara, dari to ātri. Kad ir vilcināšanās, tam būs sekas. Es domāju, ka šis vīrs, kas gāja pie savas sievas, intuitīvi juta, ka viņam ir jāiet tagad, bet ietekmējās no citiem cilvēkiem, kuri pierunāja viņu uzkavēties ilgāk.

Bet vēlāk Dāvidam sirds jo strauji lēca krūtīs, tādēļ ka viņš bija nogriezis apģērba stūri, kas piederēja Saulam.” (1.Samuēla 24:6)

Sauls vajāja Dāvidu. Sauls sēdēja alā, nokārtojot savas dabiskās vajadzības, un tikmēr Dāvids piezagās un nogrieza Saula mēteļa stūri. Pēc tam viņš izgāja no šīs alas un uzsauca: “Ei, Saul, es tevi varēju nogalināt. Es to neizdarīju, jo neesmu tavs ienaidnieks.” Bībelē teikts, ka Dāvidam tajā brīdī sirds jo strauji leca krūtīs. Kad tev pēdējo reizi sirds strauji leca krūtīs no tā, ka tu uzņemies kādu pacelt kalpošanā vai pieņem kādu izaicinājumu? Ja tev tas nav, tu esi pazudis cilvēks! Veiksmīgi cilvēki pieņem izaicinājumus, tādus, ka sirds lec krūtīs. Kad es pieņēmu izaicinājumu “Dievs, svētī Latviju”, man sirds strauji leca krūtīs. Es pat dažas naktis normāli negulēju. Es tūlīt sāku organizēt, tajā pašā dienā, kad no Dieva to saņēmu. Es šeit draudzē nosludināju un uzreiz sāku rīkoties. Ja es uzreiz to nebūtu sācis darīt, manī būtu iezagušās šaubas. Es tev novēlu pieņemt izaicinājumus savā kalpošanā, tādus, ka tev sirds lec krūtīs. Pieņemsim, ka tu esi grupiņas vadītājs vai palīgs, un es jautāju, cik cilvēku ir tavā grupiņā, uz ko tu atbildi: “Pieci cilvēki piecus gadus.” Un pēc tam no manis seko jautājums: “Tu tici, ka vari uzcelt savu grupiņu?” Ja tu atbildi apstiprinoši un tev sirds krūtīs nelec, tas nozīmē, ka tu melo pats sev, Dievam un visiem pārējiem, jo tu labi zini, ka neizdarīsi pietiekoši, lai to uzceltu. Ja tu esi pieņēmis lēmumu kaut ko darīt un apzinies, ka tas no tevis kaut ko prasīs, tad tev sirds pukst straujāk. Ja tev ir pilnīgs Dieva miers savos izaicinājumos, neko lielu tu nesasniegsi. Un kad Dievs svētī, Viņš to dara ātri.

Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās.” (Lūkas 15:22)

Kad tu atgriezies uz pareizā ceļa, Dievs tevi ātri sāk svētīt. Kad tu pieņem tādus izaicinājumus, ka tev sirds sāk krūtīs lekt, Viņš ātri sāk tevi svētīt.

"Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebrejiem 10:37)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ātrums” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Zāles visai tavai miesai

Publicēja 2018. gada 8. maijs 13:15Līga Paņina

Ziņas datums 08.05.18.

“Velns no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa 8:44)

Velna mērķis ir melot un ievest cilvēkus maldos, lai viņi netic Dieva vārdam, bet meliem. Rezultātā cilvēks nevar dzīvot harmonisku un piepildītu dzīvi, un galā velns viņu parauj ellē. Viss ir atkarīgs no tā, kam es ticu un ar ko es barojos. Vienīgās zāles ir Dieva vārds. Tas nozīmē, ka velna mērķis virs zemes ir novērst tevi no Dieva vārda patiesības un bez intensīvas sevis barošanas ar Dieva vārdu, tu neizbēgami ticēsi velna meliem. Un tad, kad tu tici velna meliem, Dievs nevar tavā dzīvē pilnā mērā darboties. Tas izpaužas arī slimībās, nabadzībā, depresijā, sāpēs, dažādās neveiksmēs un neauglīgā kalpošanā. Lūk, ko ir teicis Ādolfs Hitlers: “Stāstiet lielus un vienkāršus melus, atkārtojiet tos, un ar laiku cilvēki tam noticēs”. Hitlers bija viens no lielākajiem pasaules meļiem. Man tas atgādina to, kā kādreiz man teica: “Tu taču esi atkarīgs no alkohola,” un es atbildēju, ka varu dzert un varu arī nedzert. Mana mamma arī stāstīja par manu tēvu, kurš nomira no alkohola, un viņš teica tieši tāpat. Diemžēl viņš tā nevarēja, viņš tikai tā domāja. Diemžēl es arī nevarēju nedzert, es tikai domāju, ka varu nedzert. Pagāja pāris gadi, kamēr es tiešām to sapratu. Tāpat arī citi cilvēki domā – uz mani tas neattiecas, es varu skatīties, ko gribu, es varu neregulāri lasīt Dieva vārdu un neregulāri apmeklēt dievkalpojumus un ar to man pietiek. Domā, kā tu gribi, bet ņem vērā, ka, ja nebūsi pietiekamā daudzumā uzņēmis Dieva vārdu, tu sāksi ticēt velna meliem, kas nepārtraukti tev “skalos smadzenes”. Velns saka to, kas ir viņš, tiem, kas nes patiesību, viņš sauc melnu par baltu un baltu par melnu. Tikai Dieva vārds tev palīdz saprast, kā nošķirt labu no ļauna un kā pareizi rīkoties. Tas palīdz izbēgt no velna lamatām. Vienreiz nedēļā atnākt uz dievkalpojumu ir labi, bet visu pārējo laiku tu sev apkārt dzirdi velna melus caur mūziku, kino, teātri, līdzcilvēkiem, politiķiem. Bez intensīvas Dieva vārda uzņemšanas tu neizbēgami ticēsi velna meliem.

“Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” (Psalms 107:20)

Par kādu dziedināšanu ir runa? Par to, ka tu pārstāj ticēt velna meliem un sāc ticēt Dieva vārdam. Piemēram, ir cilvēki, kuri uzskata, ka Dievs nevar dziedināt no visām slimībām, bet tie ir velna meli. Bībelē ir rakstīts, ka visi, kas nāca pie Jēzus, saņēma dziedināšanu. Dievs grib dziedināt katru cilvēku. Tie ir velna meli, ja uzskati, ka Dievs negrib tevi dziedināt, jo tev ir pārāk daudz grēku.

“Viņš piedod visus tavus grēkus! Un viņš dziedē visas tavas vainas!” (Psalms 130:3)

“Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.” (Salamana pamācības 4:20-22)

Dieva vārds tavā sirdī ir zāles visai tavai miesai, kas dziedina. Vārdi tavā sirdī var būt tikai tad, kad tu tos nepārtraukti atkārto, kad tu tos apliecini, un Dieva vārds ir vajadzīgs katru dienu. Lūk, ko atbildēja Jēzus Kristus velnam, kad Viņš tika kārdināts tuksnesī: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Cilvēks nedzīvo tikai no dienišķās barības vai tikai no ūdens, tu esi garīga būtne un baro sevi ar Dieva vārdu. Bībele ir svarīgāka par tavām brokastīm, pusdienām, vakariņām, sportu. Es nekad neeju uz treniņiem no rīta. Kapēc? Man ir kaut kas svarīgāks! Kam man vajag tos treniņus, ja es neesmu pabarots ar Dieva vārdu? Tā ir mana dzīvība! Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no Dieva vārda. Nekāds sports, ēdiens, miegs nevar būt mans dievs.

Viens no lielākajiem meliem, kam tic gandrīz visa pasaule, ir Darvinisma teorija. Es pats pirms nācu pie Dieva iekšēji nespēju noticēt, bet man to mācija un ar prātu nācās pieņemt, ka esmu cēlies no mērkaķa. Man nebija citas versijas, ja skolā visu laiku to atkārtoja un mācija, pa televizoru arī stāstija. Mēs sākam ticēt meliem, ja tos nepārtraukti atkārto, lai gan tie ir vienkārši lieli meli. Mērkaķi ir tikai dzīvnieki, bet cilvēks nav dzīvnieks. Cilvēkam vienīgajam ir gars, viņam vienīgajam ir saikne un attiecības ar Dievu, viss pārējais ir vienkārši matērija, kas ir nodota mūsu, cilvēku, rīcībā. Mēs esam garīgas būtnes, Dievam līdzīgi, un tu Viņam esi ļoti, ļoti svarīgs. Tas, kurš lasa Dieva vārdu, ir gudrāks nekā tas, kurš tikai lūdz, un vienīgais veids, kā nenoticēt velna meliem, ir nepārtraukti uzņemt Dieva vārdu, daudz Dieva vārda. Klausies arī mācītāja sprediķus.

Šodien man atsūtīja ziņu, ka Latvijā ir izveidots Eiropas dzimumlīdztiesības institūts. Latvijā ar varu grib ieviest skolās mācību, ka cilvēks nav ne puika ne meitene. Tu zini, ka dokumentos vairs neraksta “mamma” vai “tētis”, bet gan “dabīgais aizbildnis”? Tu zinājii ka Zviedrijas bērnudārzos bērnus nesauc vairāk par meiteni vai puiku, bet gan “her”, – tas nozīmē vidējo dzimti. Tu zinājii, ka luterāņu baznīcā Zviedrijā grib ieviest ar likumu, ka Dievu nevar saukt par Tēvu, bet gan citā, neitrālā, dzimtē? Tu zināji, ka tevi grib padarīt par vergu bez rases, bez dzimuma, bez identitātes? Tās nav sazvērestības teorijas! Tas ir tas, ko mēs paši varam redzēt ar savām acīm, – kā aiz mūsu mugurām darbojas, kā skalo smadzenes. Bet Hitlers jau to zināja! Jo vienkāršaki un trakāki, lielāki meli, jo vairāk cilvēki tiem tic. Vēl drīz ieviesīs čipu rokās, tikai bezskaidras naudas norēķinus un tikai ģenētiskos pārtikas produktus, vairs nebūs nekādas ražošanas, lai mēs būtu pilnībā atkarīgi no kādiem konkrētiem cilvēkiem, konkrētām struktūrām. Būs tikai elite, policija un pelēkā vergu masa. Kā plāns tas ir? Kurš ir slepkava un melo jau no paša sākuma? Velns! Un viņš diemžēl lieto savus cilvēkus. Daudzi tam tic, jo nedzird patiesību, bet kura atbildība ir, lai cilvēki dzirdētu patiesību? Mūsu, draudzes! Paldies Dievam Latvijā draudze vēl runā un runās! Dievs, svētī Latviju!

“Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas 6:19)

Kam tu tici? Ka tu esi izņēmums vai ka tevi arī darīs veselu? Tici, tikai tici! Vai tu zini, ka ir tādi ārsti, kuri nesaka patiesību cilvēkiem par viņu diagnozi, un rezultātā cilvēks ilgāk nodzīvo? Kāpēc? Tiklīdz tu pasaki diagnozi, viņš nomirst dažās dienās, jo tic tam, un tā ir ticība bez Dieva. Ko vēl vairāk dod ticība Dieva vārdam, caur ko pats Dievs darbojas?

“Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.” (Maleahijas 3:20)

Ir Dieva vārds, kuru vajag apliecināt un pēc kura vajag dzīvot. Es tev neko nesolu, bet sludinu Dieva vārdu un Dieva gribu. Un es ticu, ka tam, kurš tic, dzīvē būs teicamas pārmaiņas!

“Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8 )

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Zāles visai tavai miesai” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Nabagais un bagātais

Publicēja 2018. gada 8. maijs 13:11Līga Paņina

Ziņas datums 08.05.18.

Mans padoms ir mācīties ieraudzīt cilvēkos labo un nepaturēt to pie sevis, bet arī pateikt to skaļi. Šī dievkalpojuma laikā Svētais Gars darbojas, Dievs darbojas slavēšanas un pielūgsmes laikā, tāpat arī tad, kad tu ej savā lūgšanu kambarī. Bet šodien ir īpašs dziedināšanas dievkalpojums, un tieši tāpēc Dieva Gars darbojas īpaši. Es zinu, ka kādi cilvēki jau saņēma savu Dieva pieskārienu, kādi vēl nevar līdz galam pārbaudīt, vai tiešām ir dziedināti, jo blakus nav ārstu komisijas, kas to varētu apliecināt, tomēr šeit notiek dziedināšanas un atbrīvošanas. Ja tu zini, ka tu saņem dziedināšanu, ir svarīgi to apliecināt, jo Jēzus Atklāsmes grāmatā saka, ka mēs velnu esam uzvarējuši ar Jēra asinīm un savas liecības vārdu. Ne tikai piedzīvojot to no Dieva, bet apliecinot. Psalmā 107:20 ir rakstīts: “Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” Tāpēc Dieva vārds ir ļoti svarīgs. Savienojums ar Debesīm ir mūsu ticība Dieva vārdam, piemēram, “ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”. Un ne tikai šim fragmentam no Bībeles, bet visam tam, ko Dievs saka. Un mums ir nepieciešams dzirdēt Dieva vārdu, jo ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana no Dieva pavēles. Ja godīgi, man nevajag Dieva pavēli, lai sludinātu, man tas ir sirdī. Es regulāri pavadu laiku divvientulībā ar Dievu. Viņš uz mani runā un pasaka, ko šajā reizē runāt, ko citā reizē runāt. Reizēm slavēšanas laikā Viņš man atklāj, ko pateikt. Pamatā mana sludināšana nenāk no prāta, bet no sirds. Prāts arī ir savā vietā, bet vārdi nāk no sirds. Un šis Dieva vārds tev šodien palīdzēs ticēt, analizēt sevi un pieņemt no Dieva to, ko Viņš tev ir paredzējis.

Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni un darbību, Tu esi brīnišķīgs, nav nekā labāka par Tevi, Dievs! Nav nekā skaistāka un labāka, kā būt Tavā tuvumā, meklēt Tevi un Tavu vaigu un dzīvot Tavā gribā, āmen. “Nabagais un bagātais” – tāda ir sprediķa tēma. Tu gribi būt bagātais, vai ne? Es arī! Tev ir gadījies smagi saslimt? Tev ir gadījies, ka kāds tuvs cilvēks tevi pamet? Ko cilvēki dara šādos gadījumos? Vairāk nekā parasti viņi lūdz Dievu. Ja tās ir tikai iesnas, un tu zini, ka pats tiksi galā, tad varbūt nē, bet, ja tā ir nopietna veselības problēma, kas var novest pat pie letālām sekām, gribi vai negribi, tu lūgsi Dievu. Arī tie cilvēki, kuri saka, ka Dieva nav, viņi lūgs Dievu. Ir pat cilvēki, kas apsola kalpot Dievam, ja Viņš tos dziedinās. Kas parasti notiek, kad cilvēkiem kļūst labāk? Tikai daži no viņiem tiešām sāk kalpot Dievam.

Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!” (Salamana pamācības 19:4,6-7)

Bagātam cilvēkam manta sagādā daudz draugu. Starp pudeles brāļiem visvairāk draugu ir tam, kurš visbiežāk var uzsaukt. Cik ilgi ir nauda, tik ilgi arī ir daudz draugu, bet tad, kad īpašumi un viss ir nodzerts, draudzība ieiet citā fāzē; tiek meklēti citi draugi, kuriem ir nauda. Esi pamanījis pasaulē tādu “netaisnību” – tiem, kuriem ir daudz naudas, ir daudz draugu? Tas ir princips, kas vienmēr ir bijis un būs. Visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. Ja tu apdāvini cilvēkus, viņi tevi mīl un tev pieķeras. Citi dižciltīgajiem un turīgajiem glaimo, jo viņiem ir stāvoklis un ietekme, bet nabago pat viņa brāļi ienīst. Bagātajam ir daudz draugu, bet no nabagā draugi atraujas. Dieva svētība un Viņa apsolījumi ir tavi DRAUGI, kas grib ar tevi draudzēties, bet, ak vai, viņi draudzējas tikai ar bagātajiem! Ir cilvēki, kuri nav bagāti Dievā, tikai tagadējā laikmetā. Patiesa bagātība ir būt bagātam Dievā! Dziedināšana nenozīmē tikai fizisku miesas dziedināšanu, šajā dziedināšanas procesā ietilpst kalpošana cilvēkiem. Kalpošana cilvēkiem ir BAGĀTĪBA – kad tu nedomā tikai par sevi, bet mīli savu tuvāko kā sevi pašu jeb cel Dieva valstību.

Dieva apsolījumi, ieskaitot fizisku dziedināšanu, pievelkas ticīgajiem darbībā. Ticība savai dziedināšanai nav tikai atziņa, ka ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, bet tā ietver pilnu dziedināšanas spektru tavā dzīvē un piepildās caur tavu darbību. Mīlēt tuvāko kā sevi pašu nozīmē vest cilvēkus pie Dieva un veidot viņus par personībām, Kristus mācekļiem. Mateja 28:19 ir skaidri rakstīts: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” Tie, kuri tā dara, ir bagāti cilvēki Dievā, kuri svētī citus, dod citiem, kalpo citiem. Un dziedināšana ir šo cilvēku labs DRAUGS. Tas notiek tad, ja tava ticība izpaužas darbībā, ne tikai atnākot uz dziedināšanas dievkalpojumu, bet arī, kad visa tava dzīve liecina par to, ka tu seko Viņam.

Kāpēc es jau sen regulāri neskatos hokeju? Es vakar gan noskatījos, un paldies Dievam, ka mēs uzvarējām norvēģus ar trīs pret divi. Bija tāds laiks, kad es braucu uz Rīgas Dinamo spēlēm, bet pēdējos gadus es emocionāli vairs nevēlos skatīties šīs spēles. Es nerunāju par to, ka Rīgas Dinamo būtu slikta komanda, es runāju par savām emocijām un vēlmēm. Hokejs man nav tik svarīgs, lai es obligāti skatītos katru spēli. Vēlēšanās skatīties hokeju pārgāja tajā brīdī, kad viņi sāka zaudēt ne tikai vienu vai divas spēles pēc kārtas, bet daudz vairāk. Un tā tas turpinās joprojām. Es neesmu tik liels hokeja fans, lai visu laiku skatītos, kā MĒS zaudējam. Cik ilgi tu vari skatīties uz lūzeriem? Tu esi garīgs vadītājs draudzē vai grupiņā? Vai cilvēki redz tevī uzvarētāju? Nepietiek ar to, ka draudzē māca cienīt līderi. Tas ir pareizi, taču paiet vairāki gadi, un vai tad tu redzi, ka šī cilvēka dzīvē notiek izlaušanās? Ja tava grupiņa stāv uz vietas un neaug, un tu redzi, ka nekas arī nemainīsies, par ko tu fano un kas tu pats būsi nākotnē? Kas no tevis iznāks? Ja tu gribi būt uzvarētājs, tev priekšā vajag UZVARĒTĀJUS. Ja tu gribi uzvarēt, tev priekšā vajag redzēt uzvarētāju, jo tikai uzvarētāji rada uzvarētājus. Un par kādu vienreizēju dziedināšanu var būt runa, ja dziedināšana ir tikai daļa no ticības Dievam, tikai daļa no attiecībām ar Dievu un cilvēkiem, daļa no visiem Dieva apsolījumiem? Dieva griba mūsu dzīvei ir ne tikai visi morālie principi, bet arī kalpošana Viņam un cilvēkiem. Ja tev priekšā ir neauglīgs līderis un neauglīga grupa, tu pats tāds kļūsti, un kāda tur var būt dziedināšana? Tu vari atnākt uz dziedināšanas dievkalpojumu, kurā mācītājs dedzīgi sludina, un Dievs tevi var dziedināt no kādas vienas slimības vai kroplības, tu vari saņemt kādu atbrīvošanu un mieru, bet svarīgi ir, kas notiek pēc tam, kādā vidē tu atrodies – auglīgā vai neauglīgā. Vai tu atkal neesi tajā pašā vidē, kurā ir zaudētāji, kur tev priekšā ir zaudētājs un kur nekalpo cilvēkiem? Vide, kurā nekalpo cilvēkiem, ir neauglīga vide. Jo Jēzus saka: “Es esmu jūs nolicis, ka jūs nesat augļus, un jūsu augļi lai paliek.” Mana veselības atslēga ir kalpošana cilvēkiem. Pirmās ir manas personīgās attiecības ar Dievu, otrā ir mana kalpošana cilvēkiem. Dievs mani ir nolicis, ka es nesu augļus, un mani augļi paliek. Un es redzu augļus, kas paliek, jo draudzē ir cilvēki, kas tiešām izmainās, pieaug un nes augļus. Tie ir augļi, ko Dievs nes caur mani.

Draudze ir Kristus armija. Dievs uztur Savu armiju, nevis dezertierus. Nevis tos, kuri kaut kur slēpjas, bet Savus kareivjus. Mēs esam Dieva karapulks, un Viņš rūpējas par mūsu veselību. Tāpēc to, ko tu gribi sev, dari citiem. Ja tu esi iepazinis Jēzu kā savu Glābēju, tad nes to citiem. Ja esi kļuvis stiprāks un nostabilizējies, tad palīdzi citiem nostabilizēties. Rūpējies par savu mājas grupiņu, ka tā augļojas un vairojas, jo dziedināšana ir tieši tur, šajā procesā, tieši tur Dievs darbojas. Tas, ko tu vari saņemt vienā dziedināšanas dievkalpojumā, ir maz, salīdzinot ar kalpošanu cilvēkiem. Un tavai kalpošanai ir jābūt redzamai un izmērāmai, un tad arī tava dziedināšana būs redzama. Es vienmēr savā lūgšanu kambarī lieku fonā slavēšanas un pielūgsmes mūziku, un es klausos tieši IHOP (www.ihopkc.org), mani apmierina viņu temps un stils, un tas der arī par lūgšanu fonu. Tur notiek slavēšana divdesmit četras stundas diennaktī, un to vada dažādi slavēšanas līderi. Kādreiz mana favorīte bija Misty Edwards, mani viņa ļoti uzrunāja un patika, bet viss ir mainījies, un šodien es no viņas izvairos. Kāpēc es viņu vairs neklausos? Ja viņa tur arī ir, tad viena pati. Ja arī viņa tur slavē, tas ir garlaicīgi. Kaut kas ir mainījies, un kaut es nezinu visas aizkulises un iemeslus, kāpēc Mistija tur nav vai ir maz, varbūt viņa vada vairākas grupas, taču ES TO NEREDZU. Tieši tas pats ir ar hokeju, – ja es nepārtraukti neredzu uzvaras, tas mani vairs neuzrunā un neko nedod. Tad es pārstāju par to degt un novirzos no šādiem cilvēkiem un komandām. CILVĒKI SEKO BAGĀTAJIEM. Tas ir Bībeles princips. Nabago ienīst visi viņa brāļi, par šādu slavēšanu un hokeja spēlēšanu kāds pat var sākt ienīst, stipri dusmoties un pat kaut ko sliktu izdarīt. Kad mēs skatāmies Rīgas Dinamo, mēs vienojam sevi ar šo hokeja komandu. Kad mēs kādu atbalstām, mēs asociējam to ar sevi. Ja mana hokeja komanda zaudē, es zaudēju, un cik ilgi es varu zaudēt? Es gribu iet tur, kur uzvar. Nabago draugi atstāj, un nabago pat dziedināšana atstāj. Nabago pat finansiāla svētība var atstāt. Vai tu vēlies būt nabagais vai bagātais?

Es saņēmu ziņu no cilvēka, kurš sen atpakaļ man vēl ieslodzījuma vietā mācīja Bībeli un bija mans draugs. Viņš nepārtraukti man stāstīja par Eliju un Elīsu un Bībeles brīnumiem. Viņš bija viens no ticīgajiem brāļiem, ar kuriem mēs kopā sanācām cietuma kapelā un lūdzām Dievu. Es vēl tagad atceros, ar kādu sajūsmu viņš to visu stāstīju un kā man tas patika. Varētu teikt, ka viņš bija mans pirmais ticības skolotājs. Un lūk, ko šorīt no rīta man uzrakstīja vēl viens cilvēks, kurš bija ar mums: “Mēs bijām trīs (viņš, šis skolotājs un es). Nesen uzzināju, ka (šis cilvēks) nav vairāk starp mums.” Viņš mācīja man Dieva vārdu, Bībeli, bet mani var redzēt, tomēr, ierakstot viņa vārdu un uzvārdu google meklētājā, nekas neparādās. Un, kad pirms vairākiem gadiem es šo cilvēku apciemoju, viņš bija apprecējies un dzīvoja kopā ar kādu čigānu tautības sievieti, un viņi dzīvoja vietā, kur visi čigāni tirgo narkotikas. Cik es atceros, agrāk viņam pašam tieši ar to bija problēmas, un man nevajag nekādus paskaidrojumus, lai saprastu, kādu dzīvesveidu piekopa viņš pats. Nabago viņa draugi atstāj, un, ja cilvēkam nav nodošanās kalpošanai un Dieva darbam, tad Dieva svētībām ir grūti tev pielipt. Tad tu dzīvo no dažām roku uzlikšanām un dievkalpojumiem, bet kopumā tava dzīve nemainās. Tad tu esi nācis pasaulē un dzīvo pelēku dzīvi kaut kā daudz maz un varbūt arī tiec debesīs kaut kā, bet Jēzus saka: “Es esmu nolicis jūs, lai jūs nestu augļus, un jūsu augļi lai paliek.”

Kāpēc sievietes dzīvo ilgāk nekā vīrieši? Es šorīt to ierakstīju google meklētājā un atradu ļoti daudz dažādus bioloģiskos izskaidrojumus. Bet šie visi bioloģisie procesi ir reakcija kādām konkrētām darbībām. Man nevajag zinātniskus atklājumus, lai pateiktu, kāpēc sievietes dzīvo ilgāk, – pietiek paskatīties, kas mūsu draudzē ir līderi, kas rūpējas par cilvēkiem. Tās pārsvarā ir sievietes, tāpēc viņas dzīvos ilgāk, jo tādiem cilvēkiem Dieva svētība ir lielāka nekā tiem, kuri nerūpējas par cilvēkiem. Vīrieši lielākotie mirst par desmit vai divdesmit gadiem ātrāk, un ir lietas, ko ne vienmēr mēs varam izskaidrot, bet viena lieta noteikti ir skaidra – ja tu kalposi cilvēkiem, tad tavs dzīves ilgums būs garāks. Es tev to nevaru garantēt, bet pats princips darbojas, tas ir fakts. Ir arī ievērojami kalpotāji, kas pāragri nomirst, piemēram, aiziet bojā auto avārijā vai viņu nogalina musulmaņu zemēs ticības dēļ. Tas nenozīmē, ka Dievs viņus paņēma pie sevis, jo zināja, ka pēc kāda laika viņi atkritīs un grēkos. Šāds uzskats pastāv kristiešu vidū, jo mēs vienmēr gribam atrast sakarīgu izskaidrojumu, kāpēc kāds cilvēks nomira, bet es neticu tādām muļķībām. Ir neizskaidrojamais faktors, kāpēc kaut kas notiek. Ir kaut kādas lietas, kas var notikt, bet tas nav svarīgi, ka kaut kas kaut kur notiek, svarīgi ir ticēt. Ticēt darbībā savai dziedināšanai, savai labklājībai, ticēt Dievam un ticēt, kalpojot cilvēkiem un ceļot mājas grupiņas, draudzes un Dieva valstību.

Pie Jēzus pienāca sinagogas priekšnieks Jaīrs un prasīja: “Nāc, Jēzu, uzliec rokas manai meitiņai, viņa uz miršanu slima.” Kamēr Jēzus bija ceļā, pretī nāca palīgi no sinagogas un teica, ka Jaīra meitiņa ir nomirusi, lai viņš neapgrūtinātu vairs Jēzu: “Neapgrūtini mācītāju, ir jau par vēlu, tava meita ir mirusi, nav vērts Jēzum vairs nākt.”

“Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: "Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta."” (Lūkas 8:50)

Nav svarīgi, kas ir noticis vai kas notiks ar tevi, ir svarīgi, kam tu tici! Es nezinu, kāpēc kādi mācītāji saslimst un nomirst, bet es zinu vienu – Jēzus grib dziedināt! Es nezinu, kāpēc dažbrīd tas nenotiek, bet es zinu, ka Dievs grib dziedināt un grib celt savu valstību šeit, zemes virsū. Dievs, svētī Latviju! Es tiešām nezinu, kāda būs mūsu Latvija pēc desmit gadiem, bet es zinu, kam es ticu! Es ticu, ka Latvija būs brīva, ekonomiski stabila, garīgi attīstīta valsts ar daudz augošām draudzēm! Ja godīgi, es nezinu, kā būs, bet es zinu, kam es ticu. Es nevaru arī apsolīt, ka tu tagad tiksi dziedināts, jo es pats nedziedinu, to dara Dievs! Tu vari nosēdēt dievkalpojumā ar negatīvu attieksmi un ne tikai nesaņemt, bet arī aiziet ar vēl lielākām problēmām, jo viss ir atkarīgs no tevis. Tevi dziedina un ceļ TAVA TICĪBA. Bet mans pienākums ir sludināt, ko Dievs ir apsolījis, kam es ticu. Tas, kā notiks patiesībā, ir atkarīgs no TEVIS un arī no faktoriem, kas mums nav zināmi, mēs visu nevaram izskaidrot. Dieva ceļi ir neizdibināmi, bet es ticu! Un dziedināšanu par naudu nevar nopirkt! Ar naudu tu nevari visu nopirkt, bet ar ticību tu vari visu. Ticību kam? Jēzum! Ticību Jēzum caur personīgām attiecībām ar Viņu un caur aktīvu ticību, kalpojot cilvēkiem. Ja tu patiesi kalpo, to redz pie cilvēku izaugsmes. Ja tu tiešām aktīvi kalpo un tava ticība ir darbībā, to var redzēt, jo tad tava grupiņa aug un augļojas. Ticība ir reāla darbība. Dievs tev ir devis spēku, ka tu vari staigāt pār čūskām un skorpioniem, un pāri ikvienam ienaidnieka spēkam, un tas tev nekā nekaitēs. Un kam to Jēzus saka? Mācekļiem, kuri iet un kalpo. Ir vienkārši jātic.

“[..] neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū, kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu” (Filipiešiem 2:4-11)

Jēzus tik ļoti tevi ir mīlējis, Viņa vajadzība pēc tavas glābšanas ir tik ļoti liela, ka viņš no savas puses izdarīja visu, ko varēja, Viņš atdeva pašu dārgāko – pats sevi. Kas ir tas pats dārgākais, ko tu vari atdot? Tā ir tava dzīvība, tu vari atdot pats sevi. Un Dievam vairs nekā nav, jo Viņš visu sevi atdeva – Dievs nāca cilvēka veidolā virs zemes un ļāva cilvēkiem sevi piesmiet, spīdzināt un piesist krustā, Viņš izlēja savas asinis, lai ar tām mēs, kas ticam, taptu glābti un nonāktu Dieva klātbūtnē. Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz krusta nāvei, Viņš visu sevi iztukšoja un atdeva. Tāda ir Dieva mīlestība. Viņam bija tik ļoti lielas ilgas pēc cilvēka, pēc tevis, pēc pazudušā, ka Viņš VISU Sevi atdeva, iztukšoja Sevi pilnībā. Un svarīgi ir saprast, ka Viņam nekā vairs nav, ko dot tev, jo Viņš visu jau ir atdevis. Tas nozīmē, ka pārējais ir atkarīgs no tavas ticības – viss, kam tu ticēsi Dieva vārdā, to Dievs tev dos. Viņš visu ir atdevis, pārējais ir tavā ziņā, vairs nekā cita nebūs, nebūs nekādu brīnumu vai zīmju no debesīm. Farizeji Viņam prasīja, vai Viņš ir tas Jēzus, Dieva Dēls, Mesija un prasīja, lai Viņš rāda kādu zīmi, bet Jēzus atbildēja: “Nekāda zīme jums netiks dota kā vien Jonas zīme.” Kā Jona bija trīs dienas zivs vēderā, tā arī Cilvēka Dēls būs trīs dienas kapā un trešajā dienā augšāmcelsies. Nekādas zīmes mums vairs netiks dotas, tagad ir tikai tava un mana ticība.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Nabagais un bagātais” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Personīgas attiecības ar Dievu

Publicēja 2018. gada 1. maijs 12:24Līga Paņina

Ziņas datums 01.05.18.

Svētrunas tēma ir „Personīgas attiecības ar Dievu”. Svaidījums ir Dieva Gara fiziski jūtama klātbūtne. Viss redzamais ir cēlies no neredzamā. Iesākumā zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Dievs teica, un tapa redzamais! Viņš radīja caur Savu Garu, caur Savu Vārdu. Visam iesākums ir Dievs. Kad mēs pieņemam Jēzu Kristu par savu Glābēju, tad topam jauns radījums, jauns cilvēks. Tās ir teicamas pārvērtības, bet tas ir tikai pirmais solis. Tas ir kā bērns, kas tikko ir piedzimis, – nevarīgs, kurš neprot aiziet uz podiņa, kurš nemāk palūgt, bet kurš māk tikai brēkt un krist uz nerviem. Ja godīgi, tad tas ir tikai miesas gabals. Nekas vairāk tur nav, viss pārējais ir vecāku fantāzija. Tikko piedzimis bērns vēl nekas nav, jo viņš vēl nav izveidojies. Pirmais solis ir tava piedzimšana, bet tas ir tikai sākums. Pēc tam sāk formēties tava dzīve; kas tu būsi, kā ietekmēsi šo pasauli, ko tu izveidosi un atstāsi aiz sevis. Tāpat pēc Kristus pieņemšanas un jaunpiedzimšanas tas notiek arī garīgajā pasaulē. Tu esi jauns cilvēks, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Ja tu gribi redzēt Dieva Garu lidināmies savā dzīvē, ja tu tiešām gribi redzēt pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē, tādas, kādas Dievs tās grib redzēt, un kaut ko aiz sevis atstāt, tad ir nepieciešamas personīgas (tev piederošas, tevis paša izveidotas) attiecības ar Dievu!

Es nekad nebeigšu runāt, mācīt un atgādināt par pesonīgām attiecībām ar Dievu. Reiz man kāds teica: „Sludini evaņģēliju, tikai evaņģēliju!” Tu gribētu, lai es katru svētdienu teiktu vienu un to pašu, ka Jēzus ir nomiris par taviem grēkiem, augšāmcēlies, un, ja tu esi pieņēmis Viņu, tu esi jauns radījums? To tu vari sludināt uz ielām, to var iet un teikt cilvēkiem, kas Kristu vēl nepazīst. Es kā mācītājs to varu atgādināt, jo Kristus upuris ir svarīgs un par to ir jāpasakās un jāatgādina, ka esi glābts caur Jēzus asinīm, bet pārmaiņas tavā dzīvē un citu cilvēku dzīvēs notiek tieši caur tavām personīgajām attiecībām ar Dievu. Viss, ko mēs draudzē varam redzēt, – instrumenti, aparatūra, draudzes izremontētās telpas – ir pateicoties mūsu personīgajām attiecībām ar Dievu. Sekojot Dieva norādījumiem, es daru to, ko Viņš grib, lai es izdaru, un rezultāts ir tāds, kādu mēs šeit draudzē redzam. Tas, ko tu šodien redzi savā dzīvē, ir tavu personīgo attiecību ar Dievu esamība vai neesamība. Tas, kas ir tavā dzīvē – garīgs vai negarīgs, dievišķs vai nedievišķs, – ir tavu attiecību ar Dievu esamība vai neesamība, kvalitāte vai nekvalitāte, biežums vai nebiežums, t.i., kā tu pavadi laiku ar Dievu divvientulībā. No neredzamā ceļas redzamais tieši caur attiecībām ar Viņu. Tu sadzirdi Viņa balsi, izdari elementāras lietas, ko Viņš tev liek darīt, un tieši caur to Dievs darbojas un ceļ Savu valstību tavā dzīvē un uz zemes.

Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā? Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs? Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.” (Psalms 42:2-5)

Šis cilvēks, no kura nāk šis psalms, ir slavētājs un pielūdzējs. Par ko viņš domā? Pēc kā slāpst viņa dvēsele? Kas ir dvēsele? Tavs prāts, emocijas un griba. Slavētājs saprot, ko viņam vajag, un emocionāli jūt vajadzību pēc tā. Viņš ar savu gribu pieņem lēmumus, ko viņam vajag un ko nevajag. Viņš ir izslāpis, viņš domā par to, cik labi ir tajos brīžos, kad ir kopā ar Dievu. Šajā psalmā ir runa par templi, par dievkalpojumu un arī par personisku (intīmu, dziļi būtisku) laiku kopā ar Viņu. Manas dzīves patīkamākie mirkļi ir tieši mana divvientulība ar Dievu. Arī īpaši dievkalpojumi, kuros īpaši esmu piedzīvojis Dievu. Protams, ir daudz dažādu citu lietu, par kurām es varu priecāties, un tomēr pasaule paiet, viss aiziet, bet Dieva vārds paliek mūžīgi. Attiecības ar Dievu paliek vienmēr! Cilvēki pieviļ, sāk mest virsū “mēslus”, bet Dievs tevi nekad nepievils. Tu vienmēr pie Viņa vari atnāk un pateikt savu problēmu un meklēt risinājumu. Un zini – DIEVS VIENMĒR TEVI GAIDA! Cilvēki var negaidīt, bet Viņš vienmēr tevi gaida. Ja cilvēki tevi nemīl, tad Dievs vienmēr tevi mīl, jo Viņš ir uzticams. Ja cilvēki nav uzticami, tad Viņš vienmēr ir uzticams. Ja tu esi izdarījis nepareizu izvēli un kļūdījies, un cilvēki tevi nosoda, tad Dievs tevi nenosoda. Dievs nenosoda, neapsūdz, bet velns ir tas, kas apsūdz. Svētais Gars normāli un laipni tevi uzrunā. Pat ja tu esi sagrēkojis pret Dievu un sabiedrību, un cilvēki tevi ieliek cietumā, nepieņem un grib sodīt, tad Dievs vienmēr ir gatavs tevi pieņemt un sarunāties ar tevi, jo Dievs ir mīlestība.

Kāda ir ikviena cilvēka vajadzība numur viens? Tā nav sekss, labs auto, komforts mājvietā, pārticība, skaists vīrs/sieva, paklausīgs vīrs/sieva vai labs apģērbs. Tā pat nav liela draudze un daudz mājas grupiņu, laba slavēšana vai slikta slavēšana. CILVĒKA VAJADZĪBA NR.1 IR PERSONĪGAS ATTIECĪBAS AR DIEVU. Regulāras, personiskas un tikai tavas attiecības ar Viņu. “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33)

Ziņās izlasīju, ka ir tāds šovs “Saimnieks meklē sievu”, un tas ir diezgan populārs. Pārvērtību šova zvaigzne Neldija šokē skatītājus atklājot, ko viņa pirks par vinnēto dāvanu karti. Kāda ir šī īpašā balva, kas pat ziņās ir jāapspriež? Dāvanu karte 100 eiro vērtībā! Tas bija smieklīgi. Cilvēks iet māžoties par 100 eiro... Par personīgām attiecībām ar Dievu ir daudz lielāka balva un pilnīgi cita attieksme! Ja tu uzturi un kop savas attiecības ar Dievu, tev ir liela balva ne tikai debesīs, bet arī šeit virs zemes. Tu esi dzirdējis tādu vārdu kā kontrole? Ir dzirdēts, ka šajā draudzē ir maz mīlestības un daudz kontroles. Taču patiesība ir tāda – ja tevi šeit kontrolē, tad tevi kontrolēs arī citur, jo cūka arī Āfrikā ir cūka, un šoreiz tas nav par aizbraucējiem, bet par tiem, kuri jūtas kontrolēti. Neviens pie tā nav vainīgs, ka tevi var kontrolēt. Ja tev pašam ir attiecības ar Dievu, tad kontrole tavā dzīvē nav iespējama! Ja man ir personiskas attiecības ar Dievu, tad kontrole pār mani nav iespējama. Kontrole pār cilvēku var sākties arī tad, ja viņš nav personība, un viņam pilnīgi visā vajag padomu, viss sīki un smalki ir jāprasa, it kā viņš nedzīvotu savu dzīvi, bet citi to dzīvotu viņa vietā. Tā nav citu cilvēku kontrolētāju vaina, bet cilvēka paša vaina, jo viņam pašam trūkst attiecības ar Dievu, un viņš pats nav Gara vadīts. Tu pats no Dieva nevari dzirdēt, ja tev nav regulāras attiecības ar Viņu. Nav iespējams dzirdēt no Dieva un baudīt no tā augļus, ja šīs attiecības nav regulāras. Kad tu ieej lūgšanu kambarī, tu ne vienmēr emocionāli piedzīvo Dievu. Un ir tādas reizes, kad es atveru Bībeli, mazliet palasu, un jau dzimst kādas piecas tēmas. Citreiz, atverot Bībeli, nekā nav, un vienkārši lasu kā robots tikai tāpēc, ka vajag. Ja tev nav regulāru attiecību ar Dievu, tu nevari saņemt. Jēzus saka, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no katra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Kā tavs garīgais cilvēks var būt paēdis, ja tu regulāri neēd no Dieva vārda? Ir labi dzirdēt sprediķus, bet sprediķos es tevi pamudinu meklēt Dievu. Ir laiks pašam meklēt un lūgt Dievu! Izmanto visu, ko draudze sniedz – visus padomus, mācību. Esi pats Dieva vadīts!

Šonedēļ man sanāca mazāk pavadīt kluso laiku ar Dievu, jo man bija trīs svarīgas tikšanās, un uz tām visām bija jāgatavojas, tāpēc tā vietā, lai mierīgi lasītu Dieva vārdu, lūgtu, lasītu grāmatas, ko es daru vairākas stundas no vietas, man vairāk nācās gatavoties šīm tikšanām. Šajā nedēļā es mazāk esmu saskāries ar Dieva klātbūtni. Kāds ir rezultāts nepilnīgām attiecībām ar Dievu? Galva ir tukša, nezini, ko pateikt, ko runāt, nevari normāli atcerēties Rakstu vietas. Sajūta ir tāda, it kā būtu neliels spiediens, bet mēs ļoti labi zinām, kā to ārstēt. Tiklīdz tu esi iegājis lūgšanu kambarī un pavadījis laiku ar Dievu, kad tu esi saskāries ar Viņu pašu, tad pat fiziski var just, kā atnāk Viņa klātbūtne, un visas problēmas aiziet kaut kur tālu. Cik svarīgas ir personīgas attiecības ar Dievu! Izrādās, Krievijā ir arestēta kāda noziedzīga grupa, cilvēkēdāju ģimene, kura nogalinājusi un pārstrādājusi konservos trīsdesmit cilvēkus. Neesmu pagaršojis cilvēka gaļu, taču gribu teikt ko citu tu nevari būt simtprocentīgi pārliecināts par to, ko tu ēd. Es arī nevaru simtprocentīgi apgalvot to, ka neesmu ēdis cilvēka gaļu, jo, iespējams, arī mūsu valstī kaut kas tamlīdzīgs notiek. Visi brīnās par to, ka bez vēsts pazūd bērni gan mežā, gan uz ielām. Šodien pasaulē notiek daudz prātam neaptveramu lietu, un tas var skart arī kādu Latvijas iedzīvotāju. Tu nevari būt simtprocentīgi drošs par to, kādas izcelsmes produktus tu lieto savā uzturā. Veģetāriešiem šajā ziņā ir vieglāk, taču arī šiem produktiem nav zināma precīza izcelsme.

Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā? Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs? Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.” (Psalms 42:2-5)

Ja tev ir tādas domas un vēlme, regulāras attiecības ar Dievu un lēmumi, tad tu vienmēr būsi drošs par to, ko ēd. Tev nevarēs iesmērēt cilvēka gaļas konservus. Tu zināsi un sapratīsi to, kas notiek patiesībā. Tu staigāsi gaismā. Jēzus saka: “Ja tu staigā gaismā, tava kāja nepiedauzās. Ja tu staigā tumsā, tad tava kāja piedaudzās, un tu nevari virzīties uz priekšu.” Ja tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad Viņa gaismā un klātbūtnē tu zini pareizos soļus un apej dažādas garīgās lamatas. Tā ir ikviena cilvēka vajadzība numur viens. Svētais Gars, es lūdzu, lai katram draudzes “Kristus Pasaulei” dalībniekam ir emocionāla vēlme, lēmums un domāšanas veids, kas ir vērsts uz laiku, ko kvalitatīvi pavadīt kopā ar Tevi, esot Tavā klātbūtnē. Es lūdzu, ka mēs katrs un visi kā draudze staigājam gaismā un dzirdam pareizus vārdus no Tevis, un ka mēs redzam patieso situāciju un nedzīvojam kā pasakā gan savā personīgajā dzīvē, gan ģimenē, gan pilsētā un valstī. Es lūdzu, ka mēs redzam patiesību un attiecīgi spējam rīkoties. Āmen! Mēs nevaram pareizi rīkoties, ja neredzam ienaidnieku un dzīvojam kā pasakā. Tāpat arī nevaram pareizi rīkoties, ja mums nav kvalitatīvs lūgšanu laiks un kārtīga Dieva iepazīšana, pavadot laiku kopā ar Viņu. Pretējā gadījumā nevaram dzirdēt no Dieva, nevaram saņemt no Viņa un pareizi rīkoties. Tādā gadījumā cilvēks dzīvo mērenu kristieša dzīvi.

Ziņu portālā redzēju vēl kādu rakstu, kura titulbildē bija ļoti nomocīts, nelaimīgs un atstumts bērns. Raksta nosaukums vēstīja: “Latvijā ir dubultojies vardarbībā cietušo bērnu skaits.” Šis raksts bija izcelts ar lieliem burtiem. Lasot tālāk, redzēju, ka ar maziem burtiņiem bija rakstīts: Pērn cietuši bija 15 bērni, taču šogad 31. Viens iedzēra etiķi, otrs aplējās ar karstu ūdeni… Pusmiljons iedzīvotāju ir izbraukuši no Latvijas valsts. Par ko mēs uztraucamies? Kādām muļķībām tiek tērēti mūsu nodokļi? Kādām birokrātiskām struktūrām tie tiek novirzīti? Drīz uz katru iedzīvotāju būs divi uzraugi. Viens cilvēks Latvijā strādās, bet apkārt riņķos desmit “maitu lijas”. Tāpat arī tiek ieviestas dažādas kontroles. Mums uz draudzi tika atsūtīta vēstule, kuras ievadā bija rakstīts: “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanas likuma normu piemērošanu.” Vai tiešām tas tā ir, kā mums to pasniedz? Mēs draudzē knapi varam latviski iztulkot dziesmas, taču vēstulē viss ir izdarīts līdz pat mazākajai niansei, pat ar visiem parakstiem un iesaistītajām struktūrām. Runā, ka visapkārt ir šausmīgs terorisms. Kāda mūsu draudzes kalpotāja savukārt bija mediķu seminārā, kurā reanimācijas darbinieki teica: “Ja Latvijā netirgotu alkoholu, tad mums nebūtu darba.” Tiek noziedzīgi ražots un tirgots alkohols un tērēti mūsu līdzekļi. Deviņdesmit deviņi procenti cilvēku noziegumus izdara alkohola reibumā. Arī reanimācijā nonākušie cilvēki lielākoties ir alkohola reibumā, bet valsts tirgo alkoholu un gūst no tā peļņu. Es nezinu, kāpēc šī vēstule mums tika atsūtīta. Tie, kas veido biznesu, to zina, jo viņiem šī vēstule noteikti jau ir nosūtīta. Ja tev ir kvalitatīvas attiecības ar Dievu, tad tu sapratīsi to, vai tas ir īsts, vai neīsts, un to, vai aiz tā patiešām slēpjas rūpes par tevi, vai kaut kas cits. Kā tev šķiet? Kas aiz tā slēpjas? Vai tu domā, ka tās ir rūpes par tavu drošību? Vai tu Latvijā redzi kādu teroristu? Vai tu Eiropā viņus redzi? Ja tev ir Dieva Gars, tu intuitīvi sapratīsi, vai tā ir patiesība. Vai tu tam piekrīti? Tieši tāpēc ir svarīgas personīgas attiecības ar Dievu.

Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.” (Lūkas evaņģēlijs 18:1)

Tu varbūt domā: “Man šodien negribas lūgt Dievu, rīt gribēsies, pēc nedēļas atkal gribēsies, bet pēc mēneša vairs negribēsies.” Taču tev būs lūgt Dievu katru dienu un nebūs pagurt! Tā ir Dieva griba un pavēle.

Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.” (Marka evaņģēlijs 1:35)

Jēzus arī lūdza Dievu. Jēzum tam bija konkrēta vieta un laiks. Viņš to darīja vienatnē. Gaiļos cēlies, klusumā viens pats gāja lūgt Dievu. Viņš kāpa kalnā vai devās uz kādu tuksnešainu, vientuļu vietu, lai varētu būt divatā ar Dievu. Ir ļoti svarīgi pavadīt laiku ar Dievu divvientulībā, kad blakus nav neviena cita. Ir jābūt laikam, kurā tu esi viens kopā ar Dievu. Vēlos tev pateikt ko ļoti svarīgu: personīgas attiecības ar Dievu ir tikai tavas unikālas attiecības ar Viņu. Man nav tavu un tev nav manu attiecību ar Debesu Tēvu. Es tev varu mācīt principus, bet šo laiku tu veido pats. Tu lūdz Dievu un pavadi laiku ar Viņu savā veidā. Mēs neviens nedzirdam un nejūtam Dievu vienādi. Tev ir savas unikālās attiecības ar Dievu. Atceries to! Arī Jēzum bija unikālas attiecības ar Debesu Tēvu. Mums ir kopīgas un tajā pašā laikā arī individuālas lietas.

“[..] bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.” (Apustuļu darbi 6:4)

Bija izveidojusies situācija, kurā dažādas tehniskas kalpošanas pārņēma apustuļu laiku un uzmanību, un tā rezultātā viņiem neatlika laiks, ko pavadīt divvientulībā ar Dievu. Šī iemesla dēļ viņi iecēla diakonus jeb menedžerus, kuri organizēja dažādas lietas draudzē, jo apustuļiem pats svarīgākais bija kvalitatīvi pavadīt laiku ar Dievu divvientulībā. Jēzus divpadsmit apustuļu spēks slēpās viņu personīgajās attiecībās ar Dievu.

Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

Tā ir tēvreize. Tēvreize ir lūgšanas paraugs. Caur personīgām attiecībām, lūgšanu, slavēšanu, Dieva vārda lasīšanu un pārdomām Dieva valstība nāk tavā dzīvē, draudzē un valstī. Dieva valstība nāk Latvijā caur personīgām attiecībām ar Viņu.

Kā var pazaudēt savas personīgās attiecības ar Dievu, to pat negribot?

Kā šis sprediķis sākās jeb galvenā doma, ko šodien vēlos tev teikt kā ikviens no mums var pazaudēt savas personīgās attiecības ar Dievu, to pat negribot? Lielākoties mēs visi veidojam un kopjam savas personīgās attiecības ar Dievu. Tam, ka šīs attiecības tiek pazaudētas, ir kāds elementārs iemesls, kura pamatā ne vienmēr ir grēks vai nevēlēšanās to darīt. Ir iemesls, kura dēļ cilvēks var atdzist savās lūgšanās un attiecībās ar Dievu, nesaņemot no Viņa skaidrus norādījumus vai stiprinājumu. Ir iemesls, kura dēļ mēs sākam formāli izturēties pret lūgšanu un attiecībām ar Dievu. Šis iemesls ir šāds: tavā lūgšanu kambarī nav daudzveidības. Šis iemesls var pilnībā nobeigt tavas attiecības ar Dievu. Tas var tevi ievest reliģiozā pātaru skaitīšanā, kas nedod absolūti nekādu garīgu stiprinājumu. Šī iemesla dēļ tu neieej Dieva klātbūtnē. Daudzveidība ir pats svarīgākais. Šo vēsti es saņēmu no Dieva, saprotot, ka tā tieši tev šodien ir ļoti nepieciešama. Arī es pats eju cauri dažādiem dzīves posmiem. Ir dažādi ticības līmeņi un posmi, un arī tavas personīgās attiecības ar Dievu piedzīvo dažādus posmus. Manā dzīvē ir kādi posmi, kuros es pavadu laiku ar Dievu vienā konkrētā veidā, un nākamajā posmā jau to daru citādāk. Grāmatā “Personīgas attiecības ar Dievu” ir dažādas formulas tam, kā pareizi lūgt Dievu un lasīt Bībeli, bet uz aizmugurējā vāka ir rakstīts tas, ka šī grāmata nav domāta tam, lai jūs automātiski pildītu manis rakstītos norādījumus, bet tam, lai jūs veidotu savas unikālās personīgās attiecības ar Dievu.

Kā izveidot unikālas attiecības ar Dievu?

Ja tu nupat esi uzsācis savu lūgšanu dzīvi, burtiski ir jāiet cauri visam. Tev ir jāizmēģina visi lūgšanu modeļi: tempļa lūgšana, tēvreizes lūgšana, Augstā priestera lūgšana un lūgšana pēc Dieva Vārdiem. Izejot cauri visiem šiem lūgšanu veidiem, tu satiksies ar Dievu un būsi Viņa vadīts. Paies laiks, un tev apniks skaitīt vienus un tos pašus Dieva Vārdus jeb visu laiku iet cauri viena veida lūgšanai kā konservu fabrikā pie konveijera. Tavas dzīvās, personīgās attiecības ar Dievu var nogalināt tieši tas, ka tu nesaproti attiecīgo posmu, kurā atrodies, un kā tajā tev būtu jāmeklē Dieva vaigs. Manā dzīvē ir bijis posms, kurā es stingri lūdzu un meklēju Dievu katru dienu, divas stundas lasot Bībeli, divas stundas lūdzot un slavējot, kā arī divas stundas veltot kristīgo grāmatu lasīšanai. Šo sistēmu es piekopu katru dienu bez izņēmuma. Es to darīju aptuveni divus līdz trīs gadus no vietas. Bija arī tāds posms, kurā ik rītu cēlos vienā un tajā pašā laikā, arī tad, kad pulkstenis tika pagriezts uz vasaras laiku. Vienā un tajā pašā laikā cēlos, lai disciplinēti pavadītu sešas stundas kopā ar Dievu. Pēc kāda laika Dieva Gars mani vadīja citā posmā. Tajā es varēju celties tad, kad biju izgulējies, un tā nebija manas miesas iegriba. Dieva Gars mani tā vadīja. To, vai tevis izvēlētais laika pavadīšanas veids ar Dievu ir no Viņa, var saprast pēc tā kvalitātes. Ja, pavadot šo laiku, tu no Dieva saņem visu to, kas būtu jāsaņem, tad tas ir no Viņa. Man bija savs unikālais laiks ar Dievu. Tev ir savs veids. Attiecīgos posmos tev ir jāpamaina tas, kā tu pavadi laiku ar Dievu. Ja tu to neizjūti, neej tam līdzi un turpini veidot savu lūgšanu laiku vienveidīgi, tad tas beidzas tā, kā tas notiek tradicionālās draudzēs. Kāds draudzes brālis stāstīja, ka kādos Ziemassvētkos bija aizgājis uz dievkalpojumu, kurā dzirdēja mācītāja sprediķi. Pēc gada viņš dzirdēja tieši to pašu. Arī nākamajā gadā nekas nemainījās. Tur ir liturģija viens un tas pats tiek ņemts pēc grāmatas. Tur netiek saņemts nekas no Dieva, kas būtu domāts šodienai. Tās ir automātiski izpildītas, reliģiozas darbības, kas neliecina par dzīvām attiecībām ar Dievu. Vai tevi šī vēsts uzrunā? Ja tu šo visu apzināsies, tad tas tev palīdzēs izveidot personīgās attiecības ar Dievu tādas, ka tu reāli ar Viņu arī sastapsies. Problēma sausā lūgšanu dzīvē bieži slēpjas iemeslā, ka cilvēki nepadara to daudzveidīgu. Tādēļ ar laiku tai draud piemesties vienkārša ieraduma liktenis. Gluži kā darbs pie konveijera fabrikā vai ogu lasīšana Anglijā. Gadu no gada. Viss, kas ieiet rutīnā, ar laiku apnīk. Lai uzturētu dzīvu to, kas ir vajadzīgs, ir nepieciešama daudzveidība.

Es jaunpiedzimu cietumā, kur nebija neviena, kas jēgpilni varētu man iemācīt, kā pareizi meklēt Dievu. Neviens tur nestāstīja par personīgām attiecībām ar Dievu, bet man tās tik un tā bija. Es biju svēti pārliecināts, ka katru dienu lūgt ir Dieva griba, jo to biju no Viņa sadzirdējis. Dievs bija sacījis lūgt, un es lūdzu ik dienas apmēram stundu. Visvairāk es lūdzu par cilvēkiem manā dzīvē un savām vajadzībām. Pakāpeniski tam pievienoju pateicību, slavēšanu un uzvaru apliecinošu pantu lietošanu. Šobrīd esmu freestyle. Tas nozīmē, ka atsevišķās dienās lietoju Dieva Vārdus, citās vados pēc tempļa lūgšanas. Ne tikai lūgšanai, bet arī slavēšanai un grāmatu lasīšanai nereti iedalu katrai savu dienu, kamēr vien šis grafiks ir balansā. Faktiski katra diena man ir citādāka. Dažkārt es tikai lasu Bībeli un runājos ar Dievu, citkārt tikai lūdzu mēlēs; kad vēlos slavēt, tādos brīžos uzlieku mūsu draudzes vai citu slavēšanu. Pēdējā laikā izlīdzos ar to, ka paņemu Bībeli, izlasu dažus pantus no tās un vienkārši nododos domāšanai par izlasīto. Vienlaikus, ja kādā brīdī manīšu, ka šāda sistēma vairs nestrādā un uz tās rēķina izkrīt kādas lūgšanas, to mainīšu. Ņem vērā, ka mans nav tavs, un tev nav jāatdarina veids, kādā veidoju savas attiecības ar Dievu. Katram būtiski ir turēties pie izpratnes, caur kādu viņš tiek spēcināts, vadīts un piedzīvo Dieva godību. Tāpēc klausies Dievā, klausies sevī. To nedarīdams, tu vari pārvērst savas lūgšanas par neauglīgu nodarbi. Ja, piemēram, es varu celties savā laikā, tad tu, iespējams, nevari tāpat. Ja tev ir konkrēts darbs, kur virs tevis ir priekšnieks, tu nevari lūgt freestyle, bet tikai stundās pirms vai pēc darba. Ja esi pašnodarbināts un vari pats noteikt savu laiku, tad tu vari tā darīt. Katrs lai turas pie tā, kas viņam der.

Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.” (2.Mozus 34:29)

To, kādas ir tavas attiecības ar Dievu, es varu redzēt pēc tavas dzīves. Pēc tavas kalpošanas. Šī iekšējā garīgā enerģija, ko gūsti savā kambarī, izpaužas caur tavu domāšanas veidu, tā kļūst redzama tavās izvēlēs. Piemēram, kādas ir mājas grupas vadītāja personīgās attiecības ar Dievu, var pateikt pēc tā, kā skaitliski aug viņa mājas grupa. Jo tie, kam tās ir kvalitatīvas, precīzi trāpa, kur jātrāpa. Kad kļūdās, viņi ceļas un iet tālāk. Tā arī tas, kā attīstās tava kalpošana, ja tev draudzē tāda ir uzticēta, ir atkarīgs no tā, kādas ir tavas attiecības ar Dievu. Tu izdari tikai tik, cik tev paprasa, vai izdari vairāk un nāc ar savām idejām? Uz tavām attiecībām norāda arī tavi morālie standarti. Galu galā vienkārši pēc sejas ir ieraugāms, kurš cilvēks meklē Dievu un kurš nemeklē. Ja pie manis uz konsultāciju nāk cilvēks ar problēmu, mans pirmais jautājums ir, vai viņam ir personīgs laiks ar Dievu. Ja nav, tad nav ko tālāk runāt. Es neesmu kāds dziednieks vai burvis, Dievs svētī cilvēku caur personīgām attiecībām. Es nevēlos cilvēkam sniegt īslaicīgu palīdzību, es vēlos, lai viņš paliek kontaktā ar Dievu un caur attiecībām ar Viņu pats spēj sev palīdzēt. Citādāk jau no Dieva cilvēki paši vairs neko nevar saņemt. Šeit jau ir tā kontrole, kas ir nepatīkama, bet paši cilvēki to rada. Nav slikti lūgt vienam par otru, bet arī tam ir robežas. Paldies Dievam, ka mums šeit tas tā nav, jo šī ir draudze, kurā kopj attiecības ar Dievu un kurā par to māca.

Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” (Mateja evaņģēlijs 26:41)

Kontrolēt sevi ir iespējams tikai caur personīgām attiecībām ar Dievu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka tu katrā situācijā spēj rīkoties pareizi, tādēļ draudzē nav atļauts pavadīt laiku divatā ar pretējo dzimumu, ja cilvēki nav precējušies. Ja tu pārkāpsi šādu principu, 80% gadījumu viss beigsies ar netiklību.

“Tātad, kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt!” (1. Korintiešiem 10:12)

Tikai ar lūgšanu mēs spējam pakļaut savu miesu un darīt pareizas lietas. Ar kvalitatīvu lūgšanu. Bet arī tā nav garantija gadījumā, ja tiek pārkāpti elementāri kristīgās dzīves likumi.

“Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.” (1. Korintiešiem 14:18 ) 

Cilvēki, kas nostājas pret lūgšanu mēlēs, noliegdami šo Gara dāvanu, patiesībā noliedz Dieva spēku. Viņi aptur Dieva Gara darbību savā draudzē, ja ir runa par Gara dāvanu izpausmi. Dziedināšanas dāvanas, mēļu tulkošanas dāvanas, pravietošanas un citas dāvanas izbeidzas līdz ar beigšanu lūgt mēlēs. Es personīgi ļoti daudz savā kambarī lūdzu mēlēs. Es paņemu Bībeli, palasu, pārdomāju un palūdzu. Fonā ieslēdzu mūziku. Staigāju apkārt, lūdzu mēlēs, un man cauri iet visādas domas. Dievs runā uz mani. Es saprotu, ko darīt tālāk. Daudz lūdz mēlēs un neklausies tajos, kas to neatzīst! Kvalitatīva lūgšana bez lūgšanas mēlēs ir kā BMW bez aizdedzes svecēm.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Personīgas attiecības ar Dievu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija 

Par ko Jēzus raud?

Publicēja 2018. gada 24. apr. 07:59Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 27. apr. 06:26 ]

Ziņas datums 24.04.18.
Debesu Tēvs, Jēzus Kristus Vārdā mēs nākam pie Tevis. Pats, pats svarīgākais mums esi Tu, Dievs, Tava klātbūtne, Tava griba, Tavs prāts. Šeit mēs esam, lai Tevi slavētu un pielūgtu, pavadītu laiku ar Tevi un cits ar citu. Svētais Gars, runā uz mums, dziedini un maini, cel un vadi, lai Tava valstība iet plašumā. Lai nāk Tava Valstība un Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī uz zemes mūsu dzīvēs, mūsu zemē un mūsu tautā. Jēzus Vārdā, āmen! Šodien es runāšu tēmu, kas ir manā sirdī. Un vispār es neciešu runāt kaut ko tikai tāpēc, ka vajag runāt. Es runāju par to, kas ir sirdī, par to, ko esmu saņēmis un piedzīvojis no Dieva ne tikai prāta līmenī, bet arī sirds sfērā, un to sauc par remu. Tas nav vispārīgs Dieva vārds, bet vārds, kas ir manā sirdī un ir kļuvis par daļu no manis, un ir dzīvs manā dzīvē. Un šodienas tēma ir “Par ko Jēzus raud?” Precīzāk būtu jautāt, par ko Jēzus raudāja, taču pareizāk – par ko Viņš raud, jo Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Cik aktuāls Dieva vārds bija divus tūkstošus gadu atpakaļ, tikpat aktuāls tas ir arī šodien. Kāpēc mums ir jāzina un jāsaprot, par ko Jēzus raudāja? Ja tu mīli Dievu un vēlies Viņu iepazīt, tu vēlies zināt un saprast, kas Viņu aizskar, par ko Viņš priecājas un skumst. Mēs vēlamies iepazīt tos, kurus mīlam. Ja mēs zinām, kas otru iepriecina, mēs to darām un dāvinām arī dāvanas. Mēs pat prasām citiem, kas konkrētajam cilvēkam patīk, lai to uzdāvinātu, jo no kaut kādiem krāmiem šim cilvēkam nebūs nekāda prieka. Ja tu otru mīli, tu gribi viņu iepriecināt. Ja otram kādas lietas patīk, mēs cenšamies tās darīt. Ja mēs zinām kādas lietas, kas otram nepatīk, mēs cenšamies no tām izvairīties. Tāpēc, ja mēs vēlamies iepazīt Jēzu, mēs gribam zināt, par ko Viņš raud un par ko Viņš priecājas. Svētais Gars, es lūdzu, ka šīs zināšanas nepaliek tikai mūsu prāta līmenī, ka mēs tās satveram ar sirdi un spējam dzīvot kopā ar Tevi, staigāt kopā ar Tevi, ka Tu vari mūs lietot, ka mēs varam būt tie zari pie dzīva koka, kas nes augļus un nekad nenokalst.

Par ko Jēzus raud? Kad ir runa par raudāšanu, es vienmēr atceros kādu gadījumu naktī pirms vairākiem gadiem. Es sapnī raudāju par kādu cilvēku, kurš vairs nav mūsu draudzē. Viņš nebija manā komandā un nebija man tuvs, bet bija draudzes apmeklētājs. Es pamodos no šīs sapņa nakts vidū, aizelsies un skaļi raudādams. Tajā brīdī cilvēks vēl bija draudzē, bet Dievs pateica, ka viņš nebūs. Viņš izvēlējās izglītību un labvēlību, un finansējumu no vecākiem mācībām. Tā galu galā bija viņa darīšana, ko viņš izvēlējās, tomēr es raudāju. Ikdienas situācijā es diez vai raudātu par viņu un domātu, ka tā ir viņa problēma, bet tāds nav Dievs. Dieva Gars manī un tevī dara mūs spējīgus iežēloties par cilvēkiem nevis cilvēcīgi, bet dievišķi. Dieva Gars tevī dusmojas, skumst un ir sašutis par kādu cilvēku darbībām. Dievs nav tikai garīgs vai saprāta Dievs, Viņš ir arī emocionāls Dievs. Viņš priecājas un raud, Dievs jūt. Bībele stāsta, ka Viņš radīja mani un tevi pēc Savas līdzības. Šī līdzība atklājas tajā, kā mēs esam uzbūvēti, jo mums ir gars, dvēsele un miesa. Mums ir dvēsele, kas ietver prātu, gribu un emocijas, un tas ir tāpēc, ka Dievs mūs ir radījis pēc Savas līdzības. Jo vairāk tu domāsi, lūgsi un klausīsies par šādām lietām, piemēram, klausoties šo svētrunu vēl un vēl, es esmu pārliecināts, ka tu iepazīsi Dievu tuvāk. Tad tu varēsi Viņu vairāk piedzīvot un izprast, Dievs varēs tevi lietot vairāk. Tev būs tuvākas un personīgākas attiecības ar Viņu kā ar dzīvu un reālu Personu.

Vai tev ir attiecības ar savu Debesu Tēti kā ar dzīvu un reālu Personu? Nepietiek tikai ar to, ka tu zini, ka tev ir Tētis Debesīs, bet vai tu to jūti? Vai tu pa īstam piedzīvo to, ka Dievs tevi patiešām mīl, ir tev blakus un tevī, vada tevi? Šī sprediķa mērķis ir tāds, lai tas viss būtu tavā dzīvē. Lai Dievs ir tuvāks un reālāks tavā dzīvē. Lai saprastu, par ko raudāja Jēzus, mums ir Dieva vārdā jāatrod Rakstu vietas, kur Viņš raud. Lai saprastu, kāpēc Jēzus raud, ir jāsaprot arī pretmets jeb par ko Viņš priecājas. Es Bībelē redzu divas konkrētas reizes, kad Jēzus raud. Viena reize bija pie Martas un Marijas Lācara bērēs, otra – kad Viņš iejāja Jeruzalemē. Es Bībelē neredzu tādu Jēzu, kas pastāvīgi raud; Viņš neraud par kaķīšiem, sunīšiem vai visu laiku par cilvēkiem, kam bēdīgi iet. Dieva vārdā nav tāds Jēzus, kas tūlīt raud katra iemesla dēļ. Tāpat es arī neredzu tādu Jēzu, kas pastāvīgi smejas un ir līksms. Es redzu tādu Jēzu, kurš raud attiecīgos brīžos, tāpat Viņš arī smejas attiecīgos brīžos. Es sākšu ar Rakstu vietām, jo tieši tur ir šī vēsts, tieši tajās es piedzīvoju Dievu. Tieši tajās es vairāk ieraudzīju, kāds ir Dievs, un tuvāk Viņu iepazinu. Visu šo nedēļu es domāju par tām.

Bet kāds gulēja slims, Lācars vārdā, Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas ciemā. Bet šī Marija bija tā, kas Kungu bija svaidījusi ar svaidāmo eļļu un Viņa kājas ar saviem matiem nožāvējusi. Tās brālis Lācars gulēja slims. Tad abas māsas sūtīja Viņam ziņu: "Kungs, redzi, tas, ko Tu mīli, guļ slims." Jēzus, to dzirdējis, sacīja: "Šī slimība nav uz nāvi, bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts." Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru. Saņēmis ziņu, ka tas ir slims, Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur Viņš atradās. Un tikai pēc tam Viņš saka mācekļiem: "Iesim atkal uz Jūdeju!" Mācekļi Viņam saka: "Rabi, nupat jūdi gribēja Tevi nomētāt akmeņiem, un Tu atkal jau dodies turp?" Jēzus atbildēja: "Vai dienai nav divpadsmit stundu? Ja kāds staigā dienā, tas nepiedauzās, jo tas redz šīs pasaules gaismu. Bet, ja kāds staigā naktī, tas piedauzās, jo viņam nav gaismas." To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: "Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt." Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies." Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris; un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!" Tad Toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: "Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!" Kad Jēzus tur nonāca, Viņš to atrada jau četras dienas guļam kapā. Bet Betānija bija netālu no Jeruzālemes, apmēram piecpadsmit stadiju. Un daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu viņas par viņu brāli. Marta, dzirdējusi, ka Jēzus nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot. Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris! Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos." Jēzus viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!" Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā." Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?" Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē." Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc.” Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un un dodas pie Viņa. Bet Jēzus vēl nebija iegājis ciemā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Marta Viņu bija satikusi. Tad jūdi, kas bija pie viņas mājā, lai viņu iepriecinātu, redzēdami, ka Marija steigšus cēlās un izgāja, sekoja tai, būdami tanīs domās, ka viņa iet uz kapu, lai tur raudātu. Kad Marija nonāca tur, kur Jēzus bija, viņa, To ieraudzījusi, metās Tam pie kājām un sacīja Viņam: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris." Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!" Jēzus raudāja. Tad jūdi sacīja: "Redziet, cik ļoti Viņš to ir mīlējis!" Bet daži viņu starpā sacīja: "Vai Viņš, kas atvēra aklā acis, nevarēja arī darīt, lai šis nenomirtu?" Jēzus, atkal sirdī aizgrābts, nonāk pie kapa; tas bija alā, un akmens gulēja priekšā. Jēzus saka: "Noņemiet akmeni!" Marta, mirēja māsa, saka Viņam: "Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas." Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?" Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: "Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis." Un, to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: "Lācar, nāc ārā!" Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu. Bet Jēzus sacīja tiem: "Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet." Tad daudzi to jūdu starpā, kas bija nākuši pie Marijas un redzējuši, ko Viņš bija darījis, sāka Viņam ticēt.” (Jāņa 11:1-45)

Marta un Marija bija divas māsas, un viņām bija brālis Lācars. Jēzus mīlēja Martu un Mariju, un šie cilvēki nebija vieni no pūļa. Viņš mēdza uzturēties pie šīs ģimenes, viņiem bija labas attiecības, un šie cilvēki bieži tiek pieminēti Bībelē. Ir skaidri rakstīts un uzsvērts, ka Jēzus viņus mīlēja. Jēzus visus cilvēkus mīlēja, un tieši viņus īpaši. Kādā dienā Viņam pienāca ziņa, ka Lācars ir slims. Jēzus vilcinājās divas dienas, un viņš nomira. Pēc divām dienām Jēzus teica mācekļiem: “Iesim, Lācars ir aizmidzis!” Viņš ar to domāja, ka Lācars ir miris. Mācekļi nesaprata un domāja, ka tad jau viņš pamodīsies. Jēzus atbildēja: “Lācars ir nomiris, un Es eju viņu modināt, un Es priecājos, ka es šīs divas dienas vilcinājos, lai jūs ticētu.” Jēzus priecājās par to, ka katrā problēmā ir kaut kas pozitīvs, ko tu vari izmantot, jeb tramplīns uzvarai. Katru reizi, kad velns izdara kādu nejēdzību, riebeklību tavā dzīvē vai atstāj kādas pēdas, tu vari to izmantot, lai parādītu Dieva godību savā dzīvē. Toms bija tāds interesants Jēzus māceklis, un viņš teica, ka ies, lai mirtu kopā ar Viņu. Mācekļi bija pilnīgi pārliecināti, ka viņi Betānijā mirs. Jēzu jau meklēja arestēt un nogalināt. Viņi zināja: ja aizies uz šo pilsētu, būs beigas, un tas ir iemesls, kāpēc Jēzus vilcinājās.

Lācars bija miris, jau četras dienas bijis kapā un oda. Marta atnāca pretī Jēzum un pārmeta: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, ja Tu būtu laicīgi ieradies, Lācars nebūtu nomiris.” Taču Marta turpināja: “Bet arī tagad zinu, ko Tu lūgsi un kā teiksi, tā notiks.” Mēs varam diskutēt, kas mums vairāk patīk – Marta vai Marija. Kad ir runa par personīgām attiecībām ar Dievu, mums patīk Marija, kas sēdēja pie Jēzus kājām un klausījās Viņā. Kad ir runa par ticību, ir jāpatīk Martai. Man patīk viņas abas. Ticība piešķīra Martai vērtību. Jēzus viņai teica: “Kas Man tic, tas dzīvos arī tad, ja tas mirs. Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība.” Un Marta teica: “Es zinu, ka Lācars pēc nāves celsies augšā, kad visi miroņi celsies augšā pastarā dienā.” Bet Jēzus teica: “Nē, viņš tagad celsies augšā, jo ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība.” Marta konkrēti apliecināja ticību, sakot: “Jā, Kungs, es tam ticu!” Jēzus neraudāja, nebija noskumis un sašutis, viss bija kārtībā. Jēzum ne par ko nebija jāuztraucas, jo šeit bija cilvēks, kas tic Viņam!

Marta atgriezās vietā, kur bija viņas māsa, tur bija arī jūdi, kas gauži raudāja, un teica Marijai: “Tevi mācītājs sauc.” Marija atnāca pie Jēzus, krita zemē Viņam pie kājām un teica: “Mācītāj, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.” Tas ir tieši tas pats, ko teica Marta, bet pēc viņas vārdiem Jēzus sāka raudāt. Tieši pēc Marijas vārdiem Viņš sāka raudāt. Par ko Viņš raudāja? Viņam bija žēl jūdu, Mariju? Padomā par pašu situāciju. Marija vienmēr gribēja būt tuvāk Jēzum, pat tad, kad bija jākalpo. Marija, kas Jēzum bija tik ļoti pieķērusies, tagad bija pilnīgi bezcerīga, jo viņā nebija ticības, un viņa deva iemeslu Jēzum skumt. Marija un jūdi raudāja tā, it kā viņiem nebūtu nekādas cerības. Jūdi kurnēja apkārt: “Paskaties, Jēzus taču mīlēja viņus, kāpēc tad Viņš nevarēja ātrāk atnākt un dziedināt Lācaru, ja jau tik ļoti mīlēja?” Tad Jēzus, redzēdams Mariju un jūdus raudam, garā aizgrābts noskuma. Svētais Gars, es lūdzu, ka Tavs svaidījums iziet cauri rindām! Lai Tavs svaidījums iziet cauri mūsu prātiem un sirdīm! Jēzus raudāja! Tad Viņš teica: “Kur jūs esat viņu likuši?” Viņš atkal, sirdī aizgrābts, nonāca pie kapa. Šī raudāšana bija saistīta ar aizgrābtību garā. Kas tieši Viņā izsauca asaras? ‘Garā aizgrābts’ no grieķu valodas nozīmē ‘dusmas, kas ietver sašutumu, jeb sašutums, kas ietver dusmas’, tas primāri ir sašutums, nevis žēlums vai līdzjūtība. Tas ir iekšējs signāls, pretestība, iekšējs pretīgums par to, ko Dievs redz. Tas ir sašutums par neticību. JĒZUS RAUDĀJA PAR NETICĪBU. Viņš raud par neticību, kas izpaužas dažādās formās, un te runa nav tikai par pasauli tur, ārā, bet par Jēzum tuviem cilvēkiem.

Marija, kas sēdēja pie Jēzus kājām, bija pazudusi un zaudējusi cerības, un vienīgi Marta novēla akmeni no kapa. Pateicoties Martas ticībai, nevis Marijas attiecībām ar Dievu, Lācars piecēlās no mirušiem. Un caur Lācaru daudz cilvēku sāka ticēt Kristum. Jēzus skaidri zināja, ka šis brīnums būs pēdējais piliens farizejiem un Viņu arestēs. Bet Jēzus tik un tā to izdarīja. Un Viņš skaidri pateica mērķi, kāpēc gāja uz turieni: “Lai jūs ticētu.” Viņam nebija žēl Lācara, par kuru Viņš skaidri zināja, ka piecels no miroņiem. Tas bija sašutums par neticību. Gribi iepazīt Dievu? Domā līdzi. Pārdomā to, ko tu lasi, un pieņem to.

Jēzus asaras izraisīja:

1. sašutums par neticību;

2. skumjas par zaudējumu;

3. līdzjūtība par sekām.

Kas ir sašutums? Emocionāls stāvoklis, kuram raksturīgs satraukums un dusmas par kāda rīcību. Kad Jēzus ieraudzīja neticību, bezcerību un puņķošanos cilvēkos, kuri Viņam bija tik ļoti tuvi, Viņu pārņēma satraukums un nepatīkamas izjūtas. Kas ir skumjas? Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga viegla nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās, ko izraisa, piemēram, kaut kas nesaniedzams vai zaudēts. Jēzus, garā aizgrābts, noskuma. Vispirms Viņš bija sašutis, pēc tam noskumis par zaudējumu. Seko līdzi uzmanīgi. Svētais Gars, es lūdzu, runā uz mums! Jēzum pietiek redzēt vai zināt kādas tavas mazas darbības, un Viņš zina, ka ir jau tevi zaudējis. Dievs zina jau pie zirga asarām un puņķiem, ka kaut ko ir zaudējis. Tu zini notikumu par Dāvidu un Absaloma sacelšanos, kad Ahistofels deva padomu Absalomam tūlīt sekot Dāvidam un viņu nogalināt, bet Hušejs deva pretēju padomu, kuru Absaloms pieņēma, un tad Ahistofels aizgāja mājās, apkopa savu namu un pakārās. Viņš bija tik ļoti pārliecināts, ka visam ir beigas, ja nerīkosies pēc viņa padoma. Pietiek redzēt kādas cilvēku darbības, un tu jau zini, ka esi viņu zaudējis. Varbūt tu visu viņu neesi zaudējis, bet esi zaudējis kalpošanu. Tu zini, ka šī cilvēka dzīvē būs problēmas, draudzē būs problēmas, organizācijā būs problēmas, un to var pateikt no mazām, pat niecīgām darbībām. Kas ir līdzjūtība? Psihisks stāvoklis, ko izraisa bēdas, nelaime, kam raksturīgas skumjas, nožēla un vēlēšanās palīdzēt. Jēzus zina, kādas būs sekas, Viņš zina nepareizas domāšanas un rīcības sekas, un Viņam ir žēl. Taču primāri tas ir sašutums, pēc tam nāk skumjas par zaudējumu un līdzjūtība par sekām, kas būs.

Tu esi evaņģēlists? Tu meklē cilvēkus, ej pie viņiem, lai glābtu no elles? Vai esi dzirdējis mācību, ka ir jāiežēlojas par cilvēkiem? Tu nevari aizsniegt cilvēku bez līdzjūtības, jo viņš redz, ka neesi patiess. Un tu domā, kāda ir šī iežēlošanās, kā lai jūt līdzi cilvēkiem, jo tev nav žēl visu cilvēku. Mēs žēlot varam tikai pašus tuvākos cilvēkus, kurus mēs pazīstam. Man nav žēl bomžu, jo es zinu, ka viņi paši ir vainīgi pie tā, kur ir nonākuši, bet man ir sašutums, kad es kaut ko tādu redzu, un skumjas par to, ka tas ir zaudēts cilvēks Dievam, un līdzjūtība par sekām, ko rada attieksme sabiedrībā.

“Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku." Pēc tam Viņš iegāja Templī un sāka izdzīt pārdevējus, sacīdams uz tiem: "Ir rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, – bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju bedri."” (Lūkas 19:41-46)

Šī ir otrā reize, kad Jēzus raudāja. Viņš pietuvojās Jeruzalemei un, to ieraudzījis, sāka raudāt. Par ko Jēzus raudāja? Par to, ka viņi ir atstūmuši Atbildi! Jēzus zināja, kas notiek ar šo pilsētu, kura bija atstūmusi Kristu. Jēzus arī zināja, kas notiks ar Jūdu, kurš nodos un pārdos viņu par trīsdesmit sudraba gabaliem. Viņš zina par ikvienu, kurš nepareizi rīkojas, un Viņš zina, kādas tam būs sekas. Kaut gan tas ir viņu pašu vainas dēļ, Jēzū tas izraisa sašutumu ar dusmām, skumjas par zaudējumu, piemēram, kā tas bija par Jeruzalemi. Viņš ļoti skaidri zina, kādas būs sekas, un Viņam ir žēl. Sašutums un skumjas, kas izraisa asaras. Lūk, par ko Jēzus raudāja toreiz un raud arī šodien! Kad Viņš redz, ka tu atkal kārtējo reizi izlaidies un guli, un nepavadi laiku ar Dievu, Jēzū tas izraisa uztraukumu, jo Viņš zina, ka, ja tu šodien nepavadi laiku ar Dievu, tu parīt to nedarīsi, un maisam gals būs vaļā, vairs nebūs disciplīnas, un Viņš zina, kādas būs sekas, Viņš zina jau tagad, ka ir tevi zaudējis. Ja tev nav regulāras attiecības ar Dievu jeb savs lūgšanu kambaris, Viņš jau tagad skumst par tevi, jo zina, ka jau tagad ir tevi zaudējis, kaut gan pagaidām tev vēl ir kaut kādas attiecības ar Viņu, tu esi dievkalpojumos. Viņš zina jau tagad, ka, ja tu tā turpināsi, tad Viņš ir tevi zaudējis. Lūk, kas izraisa Jēzū skumjas, kas izraisa sašutumu un arī līdzjūtību par sekām, kas tam visam sekos. Ja tu mīli Viņu, tad pavadi laiku ar Viņu disciplinēti!

“Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.” (Mateja 23:37)

Lūk, par ko Jēzus raudāja – Es jūs aicināju, bet jūs negribējāt. Arī tev piedāvā kalpošanu draudzē, bet tu negribi. Tu zini, ka vajag iet kambarī un lūgt, bet tu negribi. Tieši tas satrauc Jēzu. Viņu uztrauc tie, kas ir atteikuši normāli izskatīties, sevi kontrolēt un kalpot Dievam. Neviens nav ideāls, bet Jēzus nemeklē ideālos, perfektos, bet gan uzticamos, kas saka “JĀ” kā Marta: “Jā, es tagad zinu, es ticu!” Jēzus neraudāja par to, ka Viņam bija žēl to cilvēku, Viņš raudāja par to, ka viņi netic un izturas bezatbildīgi pret Viņa lietām!

“Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!" [..] Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā...” (Lūkas 10:17,21)

Par ko Jēzus priecājās? Par mācekļiem, kas izgāja, sludināja, dziedināja slimos un cēla draudzes. Viņš priecājās par to, ka ir cilvēki, kas tic DARBĪBĀ. Ticība darbībā ir, kad tu ved cilvēkus pie Dieva, izpildi savu kalpošanu līdz galam, kad tu apzinies sevi kā Dieva bērnu, kristieti un daļu no Kristus miesas ar saviem pienākumiem, tu uz 100% izdari visu līdz galam, tu tici, un tavā kalpošanā ir augļi! Jēzus raud, kad redz grupiņas, kas piecus gadus ir ar pieciem cilvēkiem. Jēzus par to satraucas. Ja mēs visi tādi būsim, ja visas grupiņas un draudzes neaugs un ķēpāsies, visi vadītāji gulēs un neko nedarīs, tad kas vispār būs ar Latviju!? Jēzu tas satrauc, kas notiks ar Kristus miesu, draudzi, kas notiks ar pasauli! Jēzus jautā: “Vai Es atradīšu ticību virs zemes?” Kur cilvēki aizies? Uz debesīm vai elli? Un kurš par to atbildēs? Tiek meklēti radikāli kristieši! Tas ir normāls stāvoklis – radikālisms, kad tu tici Dieva vārdam un dari to. Jēzus redz tavu sirdi, Viņš skatās uz to, kāds ir tavas sirds stāvoklis – vai tu meklē Viņu no visas sirds, vai tu centies? Par to Viņš uztraucas un pat dažos gadījumos izspiež asaras. Un vēl, Jēzus neraudāja kā jūdi, bezcerībā vaimanādams. Viņa asaras bija mierīgas un klusas, Viņam aiz sašutuma un līdzjūtības nobira kāda asariņa, nebija skaļas un emocionālas vaimanas.

“Bet es iekš Kunga Jēzus ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai es, pārliecinājies, kā jums klājas, kļūtu līksms.” (Filipiešiem 2:19)

Kas ielīksmoja Pāvila sirdi? Tas, ka viņa draudzei labi klājas, ka cilvēki tic un aug garīgi un skaitliski.

“Palieciet Manī un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg. Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem. Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.” (Jāņa 15:4-11)

Jēzus priecājas, kad mācekļi ir pie Vīnakoka jeb Jēzus un nes augļus. Ja tu esi pie Vīnakoka, tu nevari nenest augļus! Ja tev ir Svētais Gars, tu nevari nevest cilvēkus pie Dieva.

Bija tāds cilvēks Kurts Kobeins, kurš dzīvoja pilnīgi nejēdzīgu dzīvi. Šis cilvēks nekad negribēja būt populārs, taču viņam patika spēlēt ģitāru un dziedāt dziesmas ar lamu vārdiem, par negribēšanu dzīvot, par seksu jau agrā vecumā ar jebkuru un arī demolēšanu. Viņš bija iekšēji satraumēts, un to visu klausījās tādi paši – izlaisti, neaudzināti skolēni, kuri tiecās pēc šīs nepareizās dzīves, par kuru dziedāja Kobeins. Iesākumā viņš dziedāja savā istabā diviem klausītājiem, taču pēc kāda laika viņa grupa „Nirvana” kļuva populārākā tajā laikā, pateicoties tādiem pašiem satraumētiem pusaudžiem. Kobeins ar sievu abi bija narkomāni, un, kad viņiem piedzima bērns, viņi turpināja lietot narkotikas. Sieva joprojām tās lieto, taču Kobeins 27 gadu vecumā izdarīja pašnāvību, jo bija absolūti nespējīgs saņemt kritiku, pārdzīvot mazas nodevības. Bet es zinu, kur tas viss sākās, tāpat kā Jēzus, redzot kādas cilvēka darbības, teica, ka Viņš šo cilvēku ir zaudējis. Liktenīgi bija viņa mammas teiktie vārdi: „Es nezinu, kāpēc apprecējos.” Tev vai kādam citam tas, iespējams, nebūtu nekas, bet Jēzus ieraudzīja tālejošās sekas un raudāja par to, tāpat kā Viņš ieraudzīja Mariju raudam, taču Viņš jau zināja, kādas sekas būs Marijas neticībai. Kobeina mammai pēc apprecēšanās bija tikai viens mērķis – bērns. Ne visiem šādi lēmumi izvēršas par traģēdiju, bet Jēzus jau zina, ka šajā gadījumā tā ir ļoti laba vide monstram. Šis, pēc izskata it kā nevainīgais cilvēks, atnesa ļoti lielu ļaunumu pusaudžiem, netieši popularizējot narkotikas. Monstrs jēra izskatā. Ja tu nezini, kāpēc tu apprecējies, tavā ģimenē ir ļoti laba vide monstram. Valstīs, kur bērniem ir lielākas tiesības nekā viņu vecākiem un līdzcilvēkiem, kur, cilvēkam piedzimstot, var izvēlēties viņa dzimumu, ir ļoti laba vide tādiem monstriem. Ne katrs, bet daudzi kļūst par tādiem. Ja nevari izturēt bez seksa un ģimenes, kā Pāvils saka, tad dodies laulībā, taču rēķinies, ka tev būs jādzīvo visa dzīve ar šo cilvēku.

Vēl viens stāsts būs par 20. gadsimta Anglijas mafijas kulta varoņiem, dvīņu brāļiem Roniju un Redžiju Kreisiem. Es kārtīgi izpētīju viņu biogrāfijas. Redžijs apprecējās ar meiteni Frensisu, viņi, kaut arī narkomāni un bandīti, ļoti viens otru mīlēja, taču Frensisa, pavisam jauna esot, izdarīja pašnāvību. Šī pašnāvības nosliece viņai jau bija arī iepriekš. Kāpēc tā? Ziniet, Frensisas mamma viņu kāzās atnāca melnā sēru tērpā. Ar to jau pietiek, lai saprastu, ka mamma un līdz ar to viņas meita nav normālas, ka viņām nav bijušas normālas attiecības ģimenē. Ar to pietiek, lai saprastu, ka šis cilvēks būs pazudis, lai saprastu Jēzus sašutumu, skumjas un līdzjūtību. Pasaulei vajag Jēzu! Nav iespējama sakārtota pasaule bez Kristus. Un pasaulei nav iespējams iepazīt Kristu bez aktīvas ticības draudzē. Lūk, tas ir tas, kas satrauc Jēzu un tas, par ko Viņš priecājas.

Vai tu zini, kas ir Durex? Tā ir prezervatīvu un lubrikantu firma, kuras preces ir atrodamas katrā veikalā, benzīntankā, visiem, īpaši bērniem, redzamās vietās. Bet, vai zināji, ka Durex ir galvenais partneris organizācijai „Glābiet bērnus”? Šī organizācija rīkojas, pamudinot jauniešus uz ārlaulību un neatbilstoša vecuma seksu, un pēc tam „glābj” viņus, iesakot taisīt abortus. Ļauns tiek saukts par labu, seksa reklamēšana tiek pārspīlēta, skolās skolēnus māca, kā uzvilkt prezervatīvu, līdz ar to mēs radām monstrus. Šeit nebūt nav runa par bērnu aizsardzību, bet tieši otrādi – tiek veicināts agrs, nepareizs sekss. Lūk, par ko Jēzus satraucās. Un Viņš satraucas ne jau par Durex, plakātiem ar piekautiem bērniem, bet tieši par draudzes bezdarbību.

20. oktobrī Skonto Hallē būs visu konfesiju tautas lūgšanas. Jēzus raud, jo daži nesaprot, ka ir svarīga katra kristieša balss, ka ne tikai ar lūgšanām mums ir jācīnās. Jēzus raud, ka draudze apkaro draudzi. Kad es ieraugu video ierakstā, ka slavēšanas laikā kādi cilvēki stāv ar uz krūtīm sakrustotām vai nolaistām rokām, Svētais Gars man dod nepatīkamu sajūtu, ka varu pazaudēt šos cilvēkus. Es sāku just līdzi par to, kas ar šiem cilvēkiem, kas Dievu nemeklē, notiks. Mani skumdina un priecē tās pašas lietas, kas Viņu skumdina un priecē. Ir laiks atbrīvoties, no sirds slavēt un meklēt Dievu, lai Jēzum nav par tevi jāraud! Ir laiks iziet uz ielām un meklēt cilvēku dvēseles! Ir laiks teikt savas balsis! Ir laiks strādāt, jo nāk nakts, kad neviens vairs nevarēs strādāt! Jēzus uztraucas par neaugošām mājas grupām, par nekvalitatīvām personīgām attiecībām ar Dievu, par to, ka kāds sāk izlaist draudzes pasākumus. Jēzu uztrauc tie cilvēki, kuri, ienākot draudzē, uzplaukst par stiprām personībām, tiek pie laba darba un tad novēršas no līderu respektēšanas un no dvēseļu glābšanas. Dievu uztrauc draudzes un cilvēku pašapmierinātība.

Tātad par ko Jēzus raudāja? Sašutums par neticību, skumjas par zaudējumu un līdzjūtība par sekām.

Pirms dažiem mēnešiem es kalpoju kādā draudzē, palīdzot iesākt mājas grupas. Šorīt atcerējos, cik rūpīgi un atbildīgi es to darīju, kā es pat dažas naktis negulēju, lai kārtīgi sagatavotos sapulcēm. Kad pēdējo reizi tikos ar šīs draudzes mācītāju, viņš paziņoja, ka viņa draudzē caur šīm grupām ir ienākuši trīsdesmit jauni cilvēki. Caur šo manu kalpošanu Dievam un draudzei pavērās laba sadarbība ar šo draudzi. Dievs uztraucas par mūsu vieglprātīgo attieksmi, par to, ka tu nekas neesi, nebūsi un nesasniegsi un ka Viņš tevi jau ir zaudējis, kaut tev pašam pat tā šobrīd neliekas. Vai viss ir tik bezcerīgi? Nē, šodien tu vari mainīt savu attieksmi, pacel slavēšanas laikā savas rokas, atbildīgi paveic savu kalpošanu, nedzīvo tikai savā mazajā kastītē. Atceries, ka tu esi draudzes daļa, Latvijas daļa. Neviens nav pilnīgs, tāpēc mums jāmācās saņemt un augt caur nepilnīgiem Dieva kalpiem. Daudzi nespēj pieņemt Dievu caur cilvēkiem, taču nav cita ceļa, kā tikai caur cilvēkiem. Arī Bībelē ir neprecizitātes gan jaunajā, gan vecajā tulkojumā, Dievs jau to ar Savu pirkstu nerakstīja. Ko tad tagad darīt? Vairs nelasīt? Tā mēs klīstam, nepieņemot vadītājus, mācītājus, no draudzes uz draudzi, Dievam tā arī neko neizdarot. Laiks ir īss, paliks tikai tas, kas darīts Dievam. Uz debesīm tu nepaņemsi nevienu matu bizi, ne centu, ne auto, ne māju, bet tikai tos cilvēkus, kas caur tevi būs nākuši pie Dieva.

Svētais Gars. Mēs vēlamies Tevi iepazīt tuvāk. Cik Tu esi labs, ka Tu atklājies, ka palīdzi Sevi iepazīt, ka mēs jūtam, redzam un saprotam, kas Tevi uztrauc, kas skumdina un par ko Tu raudi. Paldies par Tavu tuvumu, Tavu atklāsmi, kas palīdz mums Tevi mīlēt, darīt Tavu darbu, būt pilnvērtīgiem un laimīgiem, kas palīdz mums nedzīvot tikai no emocijām, bet gan no Tavas gribas.

Man prātā nāk dziesma „Pavasaris manā dzīvē” no 1998. gada repertuāra. Man šī dziesma ļoti patika, klausījos šo kaseti vairākas reizes, protams, ka nebiju skaidrā prātā, bet izbaudīju šo kaseti. Taču šodien es esmu sapratis, ka es vairs nedzīvoju no mirkļa emocijām. Saprotu, ka es esmu dzīvs, ja mani kaut kas uztrauc, skumdina vai liek just līdzi. Ja ir kāda neveiksme, es esmu dzīvs. Es dzīvoju no tiekšanās uz priekšu ticībā uz mērķiem. Es nedzīvoju no sajūtām, tās Dievs vienkārši pieliek, tas nav primāri. Pirmais Jēzum bija sašutums no mūsu darbībām. Man ir jāsaprot, ka eju pareizā virzienā. Es nedzīvoju, balstoties no emocijām, balstoties uz to, kas man pieder vai nepieder, bet no tā, ka man ir panākumi. Bet panākumi ir iešana ticībā uz priekšu. Kā dziesmā – sper divus soļus uz priekšu un ne soli atpakaļ. Nedzīvo no sajūtām! Ne tusiņi, ne labas vakariņas, ne skaista sieva vai vīrs nepiepildīs tevi. Vispirms dzenies uz priekšu pēc Dieva prāta, Dieva valstības, tad arī sekos pareizās sajūtas. Ja Dievs dod vīru, tad priecājies, ja nedod, tad arī priecājies, bet nepārdzīvo un nestreso. Svarīgākais šajā dzīvē ir kalpot Dievam, darīt Viņa gribu. Augošas mājas grupas dos tev patiesu prieku. Esi piepotēts pie dzīvā Koka, kas nes augļus, to es tev novēlu!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Par ko Jēzus raud?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

1-10 of 518