Svētrunas


Draudze

Publicēja 2020. gada 23. marts 22:29Līga Paņina

Ziņas datums 24.03.20.

Debesu Tēvs, mēs pateicamies par Tavu klātbūtni, par Tavu vārdu, ko Tu esi mums sagatavojis. Svētī katru vienu, katru draudzi Latvijā, svētī mūsu draudzi, svētī katru Latvijas iedzīvotāju, Jēzus Kristus Vārdā. Āmen! Šobrīd mēs atrodamies Līgatnē, kur ir arī mana deklarētā dzīvesvieta. Līgatne sastāv no maza ciematiņa un meža teritorijas. Tieši šobrīd es atrodos Gaujas krastā, un šī upe vienmēr ir bijusi un vienmēr būs, tāpat kā draudze „Kristus Pasaulei”, kura gan vienmēr nav bijusi, bet tā vienmēr būs. Dievs ir un būs! Tāpat arī Dieva draudze vienmēr būs. Kopā ar mums dievkalpojumā piedalās arī meža iemītnieki, jo varam dzirdēt putnu dziesmas. Šeit ir sapulcējusies neliela daļa draudzes cilvēku, lai pārraidītu dievkalpojumu. Šodienas svētrunas tēma ir „Draudze”. Mēs šodien esam šeit, lai iedrošinātu cits citu, būtu kopā, dzirdētu Dieva vārdu, stiprinātos un ieviestu kārtību savā galvā, sirdī, cilvēkos un mūsu Latvijā. Dievs, svētī Latviju!

„Bet ja es aizkavētos – lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats.” (1. Timotejam 3:15)

Dzīvā Dieva draudze ir patiesības balsts un pamats! Kristus draudze ir visa pamats. Tā ir pamats svētībām un elementārai kārtībai uz zemes. Draudze ir kā bāze. Es šodien no rīta pētīju materiālus par Pirmo pasaules karu un Latvijas neatkarības cīņām. 1918. gadā jaunizveidotā Latvijas armija sakāva gan Bermonta, gan Golca armiju un patrieca tās no mūsu valsts, kas bija jau dibināta, bet neviens vēl nebija par to pastāvējis. Un mēs šodien baudām no viņu augļiem, jo mums ir pašiem sava, brīva valsts. Vai mēs latvieši paši izcīnījām uzvaru un neatkarību? Ja mēs teiktu, ka paši, tā nebūtu gluži patiesība. Tajā laikā bija Lielbritānijas un Francijas kara flote. Tajā atradās kuģi, kas pārvietojās un piegādāja milzīgas kravas. Tā bija bāze karadarbības veikšanai. Jūras kara bāze nozīmē noteiktu jūras un sauszemes teritoriju, kur dislocējas kuģu apkalpe. Tā ir bāze, kas karadarbības laikā spēj piegādāt lielu daudzumu cilvēku resursu, munīciju, pārtiku un visu nepieciešamo. Ja no šādas bāzes iziet desants (speciāli sagatavota karaspēka vienība), tad tā tiek apgādāta tieši no jūras bāzes. Ja šādas bāzes nav, tad karavīram vairs nav kur atgriezties, viņš ir zaudējis un pazudis, un karš ir zaudēts. Tāpēc jebkurai karadarbībai ir vajadzīga bāze, jebkam ir vajadzīga bāze. Pārtikai, kuru mēs iegādājamies veikalā, arī ir bāze – loģistikas centri, noliktavas, bāzes vietas, ceļi. Ja kravas ceļi tiktu slēgti, tad būtu pavisam cita situācija, jo tie ir kā dzīvībai svarīgas artērijas, kas apgādā mūs ar pārtiku un visu nepieciešamo. Ja kravas ceļi tiktu slēgti, tad tā būtu katastrofa.

Draudze ir bāze! Draudze Latvijai un katram cilvēkam ir bāze ar dzīvībai svarīgām artērijām, kas apgādā mūs un valsti ar garīgu enerģiju un spēku, ļaujot tai pastāvēt. Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa, tas nozīmē, ka visam, kas notiek fiziskajā pasaulē, sākums ir garīgajā pasaulē. Draudze ir tā, kas izcīna uzvaras un iegūst svētības tieši garīgajā pasaulē. Draudze uztur veselīgus morālos jeb garīgos principus savā valstī un savā tautā. Tajā dienā, kad Latvijā vairs nebūs draudzes, vairs nebūs Latvijas. Tas daudziem var šķist absurds, bet tā saka Dieva vārds. Bībele saka: kad draudze tiks paņemta prom no zemes, tad iestāsies antikrista laiks, kāds nekad nav bijis un kāds vairs nekad nebūs, un tam sekos gals. Tāpēc Bībele apgalvo, ka dzīvā Dieva draudze ir patiesības balsts un pamats. Ja valstī ir kārtība, elementāras garīgas normas, kas satur kopā tautu un uztur to pie pilna prāta, tas nozīmē, ka Dievs darbojas caur Savu draudzi. Ja Dieva draudze ir, tad Dieva svētība var darboties tautā. Ja draudzes nav, tad Dieva svētība nedarbojas, jo draudze ir patiesības balsts, pamats un bāze. Tieši tas pats princips darbojas arī mazākā mērogā, jo draudzes sapulces ir bāze katram draudzes cilvēkam. Kad tu apmeklē dievkalpojumu un mājas grupiņu, tu esi Dieva klātbūtnē, tu saņem stiprinājumu, mācību un aizlūgšanas. Pēc tam tu dodies prom uz dienu, vairākām dienām vai nedēļu un izcīni savas garīgās cīņas; tu dodies ikdienas dzīvē, kur tu pastāvi, strādā, cīnies par cilvēku dvēselēm, cīnies par sevi, lai ietu un uzvarētu. Tā visa ir garīga cīņa. Tu cīnies, lai pats pastāvētu šajā pasaulē.

„Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12)

Mums ir jācīnās pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Visa redzamā sākums ir garīgajā pasaulē. Draudze ir tā, kas iejaucas garīgajos procesos, karojot pret ļauno un aizstāvot labo. No tā, cik aktīva un stipra ir draudze, ir atkarīgs tas, cik stipra būs valsts. Šobrīd neliela daļiņa mūsu draudzes stāv mežā, ļoti skaistā vietā pie upes. Mēs šeit slavējam un pielūdzam Dievu. Slavējot Dievu, es domāju par upi, kura vienmēr ir šeit plūdusi. Kamēr tā šeit plūst, šeit ir dzīvība, aug koki un mīt dzīvā radība. Tieši tāpat ir ar draudzi – kamēr ir draudze, tikmēr ir dzīvība. Kamēr valstī ir nodevušies kristieši, kuri dzīvo pēc Dieva vārda, tikmēr apkārt ir dzīvība.

Par Līgatnes vēsturi nav daudz zināms. Šeit ir pilskalns, kurš ir daļēji nopostīts, un tur ir ierīkotas grantsbedres. Ir diskusijas par to, kam šis pilskalns ir piederējis, iespējams, ķēniņam Rūsiņam. Kas šajā pilskalnā ir mājojis, arī īsti nav skaidrs, jo izskatās, ka tie nebija lībieši, bet balti. Šī vieta jau krietni sen ir bijusi apdzīvota. Līgatnei ir piešķirts pilsētas statuss. Viss Līgatnes uzplaukums ir saistīts ar 19. gadsimtu un slaveno Līgatnes papīrfabriku. Tā bija pirmā papīrfabrika Latvijā. Šajā laikā fabrika izvērsa plašu celtniecību. Tika uzbūvētas strādnieku ēkas, administratīvās ēkas, slimnīca, dzemdību nams, fabrika, klubs, skola, nespējnieku nams un aptieka. Fabrikā pastāvēja tajā laikā unikāls sociālais modelis. Strādniekiem tika piešķirts bezmaksas dzīvoklis, apkure, elektrība, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem un nodrošinājums vecajiem cilvēkiem. Pat 1905. gada revolūcija šeit pagāja secen. Kāpēc? Tāpēc, ka visai dzīvei, procesiem un celtnēm Līgatnē bija bāze, un tā bija fabrika. Viss, kas šodien ir šeit, ir šīs fabrikas dēļ. Fabrika bija kāda cilvēka vīzija, un viņš to bija īstenojis.

Draudze ir patiesības balsts un pamats. Katra mājas grupiņa ir balsts un pamats. Mēs sapulcējamies kopā, gūstam garīgu stiprinājumu, esam Dieva klātbūtnē, un tad mēs izejam cīņā. Nepietiek tikai ar personiskām attiecībām ar Dievu, ir nepieciešama bāze, kur atgriezties, bruņoties, stiprināties, kur tevi nodrošinās ar pārtiku, apģērbu un visu nepieciešamo. Draudze ir ārkārtīgi svarīga, un draudzes sapulces nekad nedrīkst atcelt, jo tikai ar personiskām attiecībām ar Dievu mēs nespējam izdzīvot. Ir vajadzīgas sapulces, ir nepieciešams sanākt kopā, lai mēs cits citu stiprinātu. Draudze nav online. Neviena draudze, kas pāries online režīmā, neizdzīvos, jo mēs online uz Debesīm neiesim. Viss, ko tu vari darīt online, ir vienkārši klausīties sprediķi. Draudze ir reāli dzīvi cilvēki, jaunpiedzimuši kristieši, Dieva bērni, Dieva tauta. Draudze ir organizēta grupa, kurai ir viens mācītājs un konkrēti mērķi. Draudzes kopīgā vīzija ir nest Dieva vārdu tautā. Mēs kā draudze esam bāze Latvijai, tā ir arī bāze katram no mums personīgi. Tāpēc tu esi pareizā laikā un pareizā vietā. Būt ar Dievu nenozīmē tikai personiskas attiecības ar Dievu, bet tas nozīmē būt draudzē.

„Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: “Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!”” (Psalms 91:1-2)

Visi Dieva apsolījumi tevi glābt kā putnu no ķērāja cilpas, pasargāt no vīrusiem, pasargāt no iznīcinātāja mēra darbojas draudzē. Mēri un koronavīrusu nemaz nevar salīdzināt, tie ir kā nakts pret dienu. Ja tu palasīsi, kas notika mēra laikos, tu sapratīsi, cik tas bija nopietni. Ja tu dzīvotu mēra laikā, tad tu nesēdētu ne te, ne tur. Šodien tas nenotiek, jo virs zemes ir draudze un Dieva svētība.

“Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:5-7)

Visi šie apsolījumi attiecas uz kādiem noteiktiem cilvēkiem. Vai uz tiem, kuriem ir personīgas attiecības ar Dievu? Nē, uz tiem, kuri ir draudzē.

Pāvila, kurš pirms tam bija Sauls, draudzes vajātājs, atgriešanās brīdis aprakstīts šādi:

“Pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"” (Apustuļu darbi 9:4)

Jēzus saka Saulam, kurš ir nokritis pie zemes: “Kāpēc tu Mani vajā?” Sauls vajāja Jēzu vai draudzi? Par viņu ir rakstīts, ka viņš vajāja daudzus kristiešus, tātad draudzi. Viņš ieradās draudzes pulcēšanās vietās kopā ar bruņotiem cilvēkiem un arestēja tos, kuri sekoja Kristum, un piespieda izteikt zaimus. Jēzus teica: “Tu Mani vajā!” Tas nozīmē, ka Jēzus nav šķirams no draudzes un draudze no Jēzus. Ja tu neesi draudzē, tu neesi Kristū, un, ja tu esi Kristū, tad tu esi draudzē. Arī tad, ja tev ir “liela” sirds un patīk apvainoties, tu piedod. Tu cīnies un pazemojies, un paliec sadraudzībā. Bībele skaidri saka: ja tu nepiedod savam brālim, tad ir tāda problēma, ka Dievs arī tev nepiedod. Tā ir rakstīts. Kāpēc Viņš par to māca tik radikāli? Varbūt tu esi apvainojies uz brāli un domā: “Es esmu apvainojies tikai uz brāli!” Nē, draugs, tu esi apvainojies uz Kristu. Ja tu esi apvainojies uz Kristu, tu vairs nevari būt ar Viņu, tu esi distancējies. Tādēļ, ja tev kaut kas ir pret otru, tad piedod. Pēteris jautā: “Cik reizes jāpiedod? Vai septiņas reizes pietiks?” Jēzus atbild, ka septiņdesmit reiz septiņas. Tas nozīmē, ka jāpiedod ir vienmēr. Tāpēc, ja tu esi Kristū, tu piedod un esi draudzē, nevis online. Protams, Dievs redz dažādas ārkārtas situācijas, bet arī tad, ja tas ievelkas un tu neesi draudzē, tava ticība izdziest. Diemžēl tā tas notiek. Tāds ir Dieva prāts. Jēzus saka, ka Viņš ir mūsu galva, un mēs esam Viņa miesa.

Ja tu pavērosi, kādas filmas šobrīd ir populāras, tad redzēsi – vīruss, vīruss, vīruss. Šobrīd visskatītākās ir vīrusu filmas, cilvēki ir pieslēgušies tēmai, un kāds par šo tēmu ir parūpējies. Šis “kāds” ir mūsu masu mediji. Varbūt ne visi, bet daudzi masu mediji nodarbojas ar iebiedēšanu – 99% ziņu ir negatīvas. Draudzes uzdevums ir nest cerību un ticību, jo Bībele saka: kas dzīvo Visaugstākā patvērumā, tam nekas nekait, – tam, kurš ir draudzē.

“Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.” Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.” (Psalms 91:1-3)

Viņš pasargā TEVI no visām koronavīrusa izraisītajām sekām. Viena lieta ir tā, ko raksta visi panikas cēlēji, un otra lieta ir realitāte. Kāpēc neviens neraksta, ka Latvijā nav neviena nāves gadījuma? Priecāsimies par to. Es aptaujāju mūsu draudzes cilvēkus. Draudzi regulāri apmeklē 700 cilvēki un vēl vismaz tikpat daudz, kuri nāk neregulāri. Es uzdevu jautājumu, vai kāds zina kādu līķi vai smagi slimo. Neviens nezina. Viens cilvēks teica, ka viena draudzes māsa aprūpē divus ar koronavīrusu slimos. Teicu, ka tad jau viņa nevar nākt uz grupiņu, bet izrādījās, ka viņa slimos aprūpē attālināti, un viņi ir jau gandrīz veseli. Lūk, par ko vajadzētu rakstīt! Ja mēs skatāmies kopējo statistiku, šī ir viena no daudzām problēmām, kas nemaz nav tik traģiska. Mums, protams, ir jāuzticās valdībai un jāievēro visi piesardzības noteikumi, bet nevajadzētu dzīvot bailēs un panikā. Nezinu, kāda situācija ir šodien, bet pavisam nesen Anglijas skolas vēl turpināja strādāt, un kāda bērna mamma atsūtīja fotogrāfiju, kurā redzams, ka bērna rokas ir viscaur sarkanas no ārkārtīgi biežas mazgāšanas. Bet bērns ir vesels! Es pravietoju, ka drīz no pirmajām slejām pazudīs ziņas par koronavīrusu, un būs tikai atmiņas par to, un turpmāk rakstīs tikai par vīrusa radītajām ekonomiskajām sekām. Mūsu draudzē ir cilvēki, kuriem ir savs bizness. Mana sieva gribēja pieteikties uz skaistumkopšanas procedūru un rakstīja meistarei īsziņu, vai varēs ierasties. Atnāca atbilde: “Varēs, ja tikai nebūs koronavīruss man vai tev.” Pasūtījām uz mājām dabīgās sulas. Piegādātājs zvanīja pie durvīm, un, kad piegāju atvērt, dzirdēju tikai ātrus soļus, kā viņš aiziet. Cilvēks nolika pasūtījumu pie durvīm un steigā devās prom. Varbūt ne gluži panika, bet daudziem cilvēkiem ir bail no koronavīrusa.

Man ir vārds no Dieva, un es gribu tevi stiprināt. Savā ziņā tas ir pravietojums. Tā saka Tas Kungs!

Apmēram pirms 2000 gadiem sinagogas priekšnieks Jairs nāca pie Jēzus un teica, ka viņam ir 12 gadus veca meitiņa, kura guļ slima uz miršanu, un lūdza, lai Jēzus nāk un dziedina. Kamēr Jēzus gatavojās iet, pa ceļam dziedinot sievu ar asiņošanu, tikmēr atnāca Jaira kalps un teica, ka meitiņa jau mirusi, lai viņš vairs neapgrūtina mācītāju. Jairs nolaida rokas, bet Jēzus teica: “Tikai tici, un viņa tiks izglābta!” Viņš devās uz Jaira mājām, un mazā meitene tiešām bija mirusi, un visi radi un kaimiņi to zināja.

“Un visi to apraudāja un nožēloja; bet Viņš sacīja: "Neraudiet, viņa nav mirusi, viņa guļ."” (Lūkas 8:52)

Visi raudāja un nožēloja, ka viņa ir mirusi, un Jēzus to zināja, bet Viņš teica, ka viņa guļ. Miegs ir labs un veselīgs stāvoklis. Jēzus necēla nekādu paniku, nenāca zīmēties. Viņš paņēma līdzi tikai Pēteri, Jēkabu, Jāni un meitiņas vecākus. Jēzus teica: “Neuztraucieties, viņa guļ,” zinādams, ka viņa ir mirusi, bet zinādams arī to, ka Viņam ir plāns, risinājums, ko darīt. Situācija, kas šodien ir Latvijā un pasaulē, ir kā veselīgs miegs, pēc kura nāks Dieva svētība. Tas ir veselīgs, mums nepieciešams miegs, veselīga injekcija draudzei, lai tā pamostos. Ir nepieciešama injekcija Latvijas ekonomikai, lai tā pamostos. Kad tas beigsies, visi, kuri tic un būs izdarījuši secinājumus par notikušo, celsies, nesīs augļus, un šie augļi paliks. Ja mūsu valsts un tauta turēsies pie Dieva vārda principiem, ja draudze būs savu uzdevumu augstumos, nesīs svētību, stāvēs par tikumiem savā zemē un savā tautā, tad mēs piedzīvosim vēl nebijušu augšupeju.

Daudzi apraudāja mirušo meiteni un izteica nožēlu. Kad tu gribēsi dot cerību cilvēkiem, daudzi tevi apšaubīs. Jēzus deva cerību: “Neraudiet, viņa guļ!” Kad tu teiksi: “Viss būs kārtībā,” cilvēki gribēs tevi nolinčot. Kad tu teiksi, ka nav tik traki, ka līķi taču apkārt nemētājas, daudzi gribēs tev izskrāpēt acis. Jēzus teica: “Neraudiet,” un Viņu apsmēja. Arī mūs apsmies, bet visgardāk smiesies tas, kurš smiesies pēdējais. Arī paši smējēji tiks svētīti pēc tam, kad viss beigsies. Un beigsies tādēļ, ka šeit vēl ir draudze. Pavisam noteikti nav atnācis pasaules gals. Viss notiekošais ļoti ātri aizmirsīsies un tiks sakārtots, un mēs būsim gatavi nākamajai problēmai, kas nāks. Ik pēc laika būs dažādas problēmas, nāks dažādas katastrofas, bet mēs būsim tām gatavi. Katru reizi, kad pārvarēsim kādu problēmu, mēs kaut ko būsim iemācījušies, augsim un kļūsim vēl stiprāki. Viss notiekošais ir veselīgs miegs, kas organismam ir nepieciešams, un šī krīze ir absolūti nepieciešama injekcija mūsu valstij. Ja mēs izdarīsim pareizus secinājumus, mēs būsim ieguvēji. Dzīvībai nepieciešamas organizācijas šodien turpina darboties. Draudze arī ir dzīvībai nepieciešama organizācija, svarīga iestāde, un draudzei ir jāturpina darboties.

Kas ir draudze un kāda ir draudzes uzbūve?

“To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.” (Jāņa evaņģēlijs 18:1-2)

Bija kāda vieta, kur Jēzus pulcējās kopā ar Saviem mācekļiem. Dārzs bija konkrēta vieta, konkrētā laikā. Tās bija dažādas vietas, dažādos laikos. Ir Jēzus, ir mācekļi, un ir draudze. Draudzes pamatā ir līderis jeb vadītājs. Draudzes pamatā ir Dieva aicināts cilvēks, kuram seko citi draudzes mācītāji un vadītāji. Draudze sākas ar mācītāju. Tātad, ir vadītājs un vieta. Vecās Derības laikā šī vieta bija Saiešanas telts, vēlāk Templis. Draudzei vienmēr ir bijuši līderi un pulcēšanās vietas. Ar vārdu ‘ecclesia’ (grieķu val.) Bībelē nekad nav tikusi apzīmēta ēka. Draudze nav ēka, bet cilvēki, katrs savā vietā, ar savu uzdevumu draudzes darbā. Draudze ir organisms.

Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi.” (Apustuļu darbi 2:42,46)

Jeruzālemes draudze ir paraugs, kuram vēlāk sekoja citas draudzes gan Romā, gan visā pasaulē. Viņi pulcējās gan lielā dievkalpojumā Templī, gan arī pa mājām. Pulcēšanos pa mājām nekad neviens nevar aizliegt. Īslaicīgi tas ir iespējams, bet pavisam ne. Draudze nav tikai ēka vai lielais dievkalpojums, bet arī mājas grupas un dzīvas attiecības starp cilvēkiem viena mērķa vārdā:

Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:10)

“Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.” (Apustuļu darbi 14:23)

“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:11-12)

Draudze nav aunu vai aitu bars, kā dažreiz to mēdz dēvēt. Tā ir organizēts un strukturizēts organisms, organizācija ar līderiem, kurus vada Svētais Gars. Paklausot saviem garīgajiem vadītājiem, ir iespējams būt efektīvam draudzē.

“Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.” (Mateja evaņģēlijs 5:13)

Draudze ir zemes sāls. Mēs pasaulei dodam garšu, garīgumu. Ja draudze nav aktīva, tad šādu organismu nevar dēvēt par draudzi un apzīmēt par patiesības balstu un pamatu, par dzīvā Dieva draudzi, jo tā ir vienkārši reliģiska organizācija. Dzīvā Dieva draudze ved cilvēkus pie Kristus, nes evaņģēliju, garīgumu, aug, izplatās un svētī savu zemi un tautu. Ja sāls ir nederīga, ar ko tad sālīs? Tā vien ārā izmetama.

Kāpēc jāpieder pie draudzes?

1)     “Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.” (1. Korintiešiem 12:12)

Mēs esam viena miesa. Un viena miesa nevis onlainā un tikai garīgi, bet reālās attiecībās un ar saviem pienākumiem. Tev ir savi pienākumi? Vai tu tikai online baudi, cik labs bija sprediķis? Ko tu dari draudzes labā, kādu funkciju tu pildi? Vai tu esi parazīts, liekēdis? Ja tu tikai nāc pie Kristus, tad vēl var saprast, ka tu vēl nekalpo, bet es uzskatu, ka cilvēkam jāsāk kalpot tajā pašā dienā, kad viņš ir atnācis pie Kristus. Nav iespējams garīgi augt, ja tu nesāc kalpot. Uzņemies kaut vismazāko pienākumu grupiņā vai draudzē, kaut tikai cienasta pagatavošanu vai sveicināšanos. Draudze ir organisms, kas funkcionē ar vienu mērķi. Konkrēti mūsu draudzes mērķis ir Dieva svētīta Latvija. Tas ir iespējams, aizsniedzot cilvēkus, augot un vairojoties. Draudze ir Kristus miesa. Ja Kristus grib nākt, Viņš to dara caur draudzi, ja Viņš grib svētīt, tad arī dara to caur draudzi. Draudze ir Dieva klātbūtnes vieta. Varbūt tu domā, ka tavs lūgšanu kambaris ir Dieva klātbūtnes vieta. Draugs, ja tu nebūsi Dieva klātbūtnes vietā svētdienās, savā grupā, tad tava Dieva klātbūtnes vieta pārvērtīsies par Dieva neklātbūtnes vietu tavā kambarī, tavās mājās. Tu ilgi nevari izdzīvot tikai viens pats savā kambarī lūdzot Dievu. Protams, ir kādas īpašas situācijas, un Dievs tās redz, bet, ja ir iespēja būt draudzē, bet tu to nedari, tad Bībele saka:

Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem.” (Ebrejiem 10:25)

Tātad, ja mēs apzināti neiekļaujamies draudzes dzīvē, apzināti atstājam savas sapulces, tad tas ir tīšs grēks, un vairs nedarbojas upuris par grēkiem. Svarīgi ir piederēt pie draudzes. Tas, ka tu esi kristīts, svētīts, laulāts baznīcā un ierakstīts baznīcas ruļļos, neko nenozīmē. Dievam ir cita grāmata – Dzīvības grāmata, un tie ir draudzes saraksti ar cilvēkiem, kuri patiešām apmeklē dievkalpojumus, un ne tikai apmeklē, bet cenšas dzīvot pēc draudzes mācības, ir aktīvi draudzes kalpotāji.

2)     “Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem.” (Ebrejiem 12:22-23)

Draugs, tu iemantosi debesis. Vai Jēzus nāks pakaļ tev? Bībelē rakstīts, ka Jēzus nāks pakaļ draudzei.

3)     “Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:16)

Draudzē tu garīgi augsi. Draudze ir struktūra, tai ir savi mērķi; tā nav vienkārši kopā sanākušu ļaužu bars. Draudze nav tikai sadraudzība, tā ir kaut kas vairāk. Draudze pastāvīgi aug, dažādām palīgsaitēm vienota. Tur katram ir sava vieta un savs uzdevums, bet visiem kopīgs virziens un mērķis. Katram no mums ir sava dāvana un savas iespējas, kā mēs palīdzam draudzei augt. Ja draudze aug, tas nozīmē, ka Latvija tiek svētīta. Jo tieši draudze ir patiesības balsts un pamats. Dievs lieto mūs, lai uzrunātu cilvēkus Latvijā. Draudze aug, un tu audz līdz ar to.

“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Tu vari pastāvēt, darot visas šīs lietas. Tikai esot draudzē, tu aiziesi līdz galam un pastāvēsi. Nav cita ceļa. Kad mēs lūdzam tēvreizi, mēs sakām: “Mūsu Tēvs debesīs…” Mēs nelūdzam: “Mans Tēvs debesīs…” Lai gan mēs gribētu lūgt: “Mans Tēvs…” Jo Dievs taču vislabāk mūs pazīst un saprot. Viņš ir tavs Tēvs, kurš tevi vada, un Viņš viens zina, kā tev ir jādzīvo. Dievs ir arī mans Tēvs, tāpēc Jēzus mūs māca lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs,” respektējot citus cilvēkus, draudzes locekļus, esot kopā un kalpojot. Tikai draudzē tu iemācīsies mīlēt cilvēkus. Tu nevari iemācīties mīlēt cilvēkus, skatoties dievkalpojumu tiešsaistē vai tikai svētdienās atnākot paklausīties dievkalpojumu. Tas nav veids, kā iemācīties mīlēt. Sprediķī tu vienkārši dzirdēji Dieva vārdu. Kad tu esi draudzē, tu mācies pieņemt mīlestību un mīlēt. Pirms kāzām bieži vien vienam šķiet, ka otra puse ir perfekta un problēmu nebūs. Viss izskatās tik skaisti, otra puse šķiet tik labi audzināta, bet tikai pēc kāzām tu ieraugi, cik slikta ir tava otra puse vai cik slikts esi tu pats. Citi pat iekrīt depresijā. Kamēr cilvēks ir viens, tikmēr viņam nav problēmu. Bet, kad diviem pilnīgi dažādiem cilvēkiem ir jādzīvo kopā, tad viņi saprot, ka viss nemaz nav tik skaisti. Laulība ir darbs, tie nav tikai skaisti brīži, ir arī slikti brīži, kad cilvēki nespēj sadzīvot. Ienākot draudzē, tev arī viss šķiet forši, tevi uzrunā dievkalpojumi, bet, kad tu sāc apmeklēt mājas grupiņas un sāc kalpot Dievam, tu saskaries ar ļoti dažādiem cilvēkiem, tev ir jāiemācās sadzīvot un kopā kalpot. Šādos brīžos parādās tavs patiesais raksturs. Sākumā tev šķiet, ka otrs cilvēks ir vainīgs un rīkojas nepareizi, tu nāc un saki mācītājam, bet mācītājs saka, lai tu paskaties uz sevi. Ja man ir jākonsultē laulātie, tad es vienmēr saku, lai cilvēks paskatās pats uz sevi un no savas puses izturas pareizi, ar mīlestību. Tikai draudzē un tikai kalpojot tu patiesi vari iemācīties mīlēt cilvēkus. Tu nenāc uz draudzi, lai audzinātu citus un teiktu, kā pareizi rīkoties, tu nāc, lai iemācītos mīlēt citus. Kāpēc ir cilvēki, kuri aiziet no draudzes ar milzīgu aizvainojumu? Viņi tā arī nav iemācījušies mīlēt un piedot, bet ņem tikai sev, un pienāca diena, kad kaut kas nebija viņiem pa prātam. Tu nevari teikt, ka mīli Dievu, ja tu nemīli savu tuvāko, kuru tu redzi. Kā tu vari mīlēt Dievu, kuru tu neesi redzējis? Draudze ir patiesības balsts un pamats. Ja tu pareizi izturēsies pret savu līdzcilvēku, tu kļūsi pilnīgs.

"Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda." (Efeziešiem 1:22-23)

Tikai esot draudzē, esot reālās attiecībās un lūgšanās, tikai esot draudzes dzīvē, tu vari kļūt pilnīgs.

“Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.” (Jāņa evaņģēlijs 15:14)

Tu būsi Dieva draugs. Tev būs draugi savā draudzē, un pirmkārt SAVĀ draudzē. Pat draudzē ir jābūt uzmanīgam ar draugiem. Draudzējies ar tiem, ar kuriem vajag draudzēties. Ja tu esi kādā grupiņā, tad tavi draugi būs tavā grupiņā.

“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja evaņģēlijs 16:18)

Dievs ceļ draudzi uz konkrētu cilvēku pamata, un, esot draudzē, elle tevi neuzveiks. Draudzi neuzveiks, bet vienu cilvēku var uzveikt. Būt draudzē nozīmē neizlaist sapulces, kopīgi slavēt un pielūgt Dievu, atbalstīt savu draudzi finansiāli, dot to, kas pienākas Dievam. Tas nozīmē mīlēt savu tuvāko, uzņemties kalpošanu savā mājas grupā un draudzē. Nevis vienkārši apmeklēt draudzi un noklausīties sprediķi.

Mēs visi saprotam, ka draudze ir svarīga un bez draudzes mēs nevaram būt normālās attiecībās ar Dievu. Kas sagrauj draudzi? Nepakļaušanās autoritātēm. Ir cilvēki, kuri nepakļaujas, un viņi grauj draudzi. Draudzē nav demokrātijas, draudze nevar pastāvēt bez vadītāja. Katrai draudzei ir savs mācītājs un sava mācība, un ir arī tādi, kuri tai nepaklausa, iet pret draudzi. Pamats visām draudzēm ir viens – Jēzus, taču starp draudzēm ir nelielas atšķirības. Mēs katrs esam tajā draudzē, kurā esam piedzimuši. Tas ir līdzīgi kā laulībā, – viena draudze uz mūžu. Kā tu vari pilnībā nodoties Dievam, ja tu visu laiku domā, ka šeit esi tikai pagaidām? Ja tu pagaidām esi vienā draudzē, tad pagaidām būsi citā, pēc tam vēl kādā, līdz galu galā nebūsi nevienā.

Ko mēs darām grupiņās un dievkalpojumos? Mēs slavējam Dievu, iztirzājam Dieva vārdu, lūdzam, ziedojam. Arī katrā dievkalpojumā mēs ziedojam, mums ir iespēja dot brīvprātīgo ziedojumu un desmito tiesu. Šobrīd mēs esam pārgājuši mājas grupu režīmā.

“Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.” (1. Korintiešiem 16:2)

Pirmā nedēļas diena mums ir svētdiena. Pāvils māca, ka svētdienā mums ir jābūt gataviem, mūsu ziedojumam un Bībelei ir jābūt sagatavotai. Tā nav obligāta prasība, bet to māca Bībele. Mēs piedalāmies draudzes darbā arī ar savām finansēm. Gatavojot sprediķi, es pārlasīju savu 2013. gada mācību materiālu. Man patika šis materiāls, un, lūk, ko es tur izlasīju: Draudzes dievkalpojuma kārtībā ietilpst arī Dieva slavēšana, lūgšana, sludināšana, roku uzlikšana, pravietošana, vakarēdiena baudīšana grupiņā un ziedošana. Ne visi cilvēki izprot ziedošanas nozīmi, taču tas ir neatņemams elements mūsu kalpošanā Dievam. Mēs kā draudze nevaram iztikt bez naudas; neviena organizācija, ne garīga, ne laicīga, neko nevar iesākt, ja tai nav finanšu. Pat tad, ja mēs varētu iztikt bez finansēm, mēs vienalga ziedotu draudzē. Vienalga, vai mums būtu ļoti daudz, vai nebūtu vispār naudas, mēs vienalga vāktu ziedojumu. Jo tāda ir dievkalpojuma kārtība.

Es gribu stiprināt tevi. Paldies visiem, kuri pagājušajā nedēļā pārskaitīja ziedojumu uz draudzes kontu. Neatkarīgi no tā, ka cilvēki nebija dievkalpojumā, mēs ziedojām. Interesanta parādība notika: pēkšņi cilvēki sāka ieskaitīt naudu Tautas lūgšanu sapulcei; tās nav milzu summas, bet tās ir lielākas nekā parasti. Tas ir interesanti – tieši tad, kad ir krīze un cilvēki ir spiesti dzīvot mājās, viņi sāk ziedot. Acīmredzot cilvēki apzinās lūgšanas nozīmi un draudzes nozīmi. Kāds vīrs, kuram jau ir daudz gadu, kā katru gadu ir ieskaitījis savus 100 eiro, un tas nozīmē, ka viņam nepastāv varbūtība, ka sapulce varētu nenotikt. Lai arī kāda krīze būtu, sapulcei ir jānotiek. Mēs arī neizskatām citus variantus, draudze turpina pastāvēt un uzvarēt.

Ir daudz veidu, kā Dievs var saglabāt, svētīt un vairot tavas finanses, piemēram, krīzes pabalsti. Ja tu esi bijis strādājošs cilvēkus, kurš tagad ir palicis bez darba, raksti iesniegumu, izpildi kārtību, lai pieprasītu savu svētību no Dieva. Mēs esam Eiropas Savienībā, bet Eiropa mums pabalstu nepiešķir. Tādēļ mums pašiem jārūpējas par saviem ienākumiem. Ja tu īrē dzīvokli un saproti, ka tev kritīs ienākumi, tad raksti savam dzīvokļa saimniekam, ka tu nevarēsi samaksāt, un vienojies par pusi īres maksas uz krīzes laiku. Seko līdzi savām finansēm un samazini tos tēriņus, kurus vari samazināt. Dieva vārdā es redzu, ka arī bada laikā ticīgais būs paēdis. Es sarunājos pa telefonu ar saviem līderiem, un viņi ļoti neizjūt to, ka būtu kritums pasūtījumos. Viņi neizjūt bezdarbu. Arī valodu apmācības turpinās, tikai kādi cilvēki ir pārgājuši uz tiešsaistes apmācību. Tikai daži izjūt nelielu kritumu, bet, kā es teicu, tas ir labs miega laiks, tikai nebaiļojies. Jēzus grib caur šo situāciju visu vērst par labu. Esi gudrs kā čūskas un bez viltus kā balodis, saka Dieva vārds. Prasi valstij pabalstu, ja tev tāds pienākas. Tu būsi paēdis un ne tikai. Tavs bizness attīstīsies un plauks. Arī Latvijā pavērsies iespējas, piemēram, nodokļu brīvdienas. Mēs plauksim un zelsim! Es tam ticu un to pat jūtu. Es zinu, ka daudz kas nokritīsies, kā važas nokrīt, un pavērsies jaunas iespējas nopelnīt. Mums kā draudzei kādu brīdi būs grūtāk, bet pēc šī brīža mēs mierīgi izdzīvosim, pastāvēsim, un pēc tam mums klāsies vēl labāk nekā līdz šim.

Debesu Tēvs, es lūdzu par katru vienu, kurš skatās tiešsaistē un ir šeit. Es pateicos, Dievs, ka Tu visas grūtības un visus procesus, kas notiek mums apkārt, vērs par labu. Paldies, ka Tu pacelsi mūsu finanses, mūsu kalpošanu, mūsu pašsajūtu un mūsu prāta spējas. Paldies, ka Tu pacel Savu draudzi. Jēzus Vārdā, āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Draudze” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Debesis

Publicēja 2020. gada 17. marts 00:34Līga Paņina

Ziņas datums 17.03.20.

Viss, kas mums ir vajadzīgs vairāk par visu, Kungs, ir Tava klātbūtne, svētība un Tu Pats, Dievs. Mēs Tev pateicamies, Kungs, ka Tu sūtīji Savu Dēlu, Jēzu Kristu, ka Tu miri par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, ka Tu esi sagādājis mums ceļu uz Tavu klātbūtni, mīlestību un mūžīgo dzīvību. Paldies Tev, Dievs, ka Tu esi sagādājis mums ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi un darījis mūs par uzvarētājiem. Paldies, Dievs, ka Tu esi mūsu Skolotājs un Vadītājs. Kungs, mēs Tev pateicamies un slavējam Tevi, Dzīvais Dievs. Mēs mīlam Tevi, Kungs. Aleluja! Mēs Tevi pielūdzam, Kungs. Mēs meklējam Tevi, Dzīvais Dievs. Paldies par iespēju, ka mēs varam Tevi slavēt un pielūgt. Slava Tev, Tēvs! Slava Tev, Kungs! Aleluja! Lai aiziet raizes! Lai aiziet vientulība! Lai aiziet slimības un sāpes Jēzus Kristus Vārdā un lai nāk pilnīga dziedināšana Jēzus Vārdā! Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu šodien mierini katru vienu, kurš redz vai dzird Tavu vārdu, katru vienu, ar kuru kopā mēs varam slavēt Tevi, Dievs. Aizskar, Kungs, šajā pašā brīdī! Jēzus Vārdā, Āmen! Šis ir pirmais dievkalpojums mūsu draudzes vēsturē, kurš notiek attālināti, draudzes dalībniekiem atrodoties pie saviem datoru vai telefonu ekrāniem. Draudzes telpās atrodas tikai tie cilvēki, kuri nodrošina dievkalpojuma tiešraidi. Tas tiek darīt tāpēc, lai nodrošinātu minimālu cilvēku skaitu draudzes telpās un lai visu dievkalpojumu varētu translēt tiešraidē internetā. Dievs ir labs!

 

Šīs svētdienas sprediķi sāksim ar tēmu par esošo ārkārtas situāciju mūsu valstī un pasaulē. Varbūt kāds gaida, ka es ļoti sīki un izsmeļoši stāstīšu par COVID-19 vīrusu. Ja godīgi, mani neinteresē pats vīruss, bet gan tā izraisītās sekas, situācija valstī un arī globāli. Varbūt es nedaudz pārspīlēju, sakot, ka mani neinteresē pats vīruss, jo es tiešām ar to iepazīties nevēlos. Šobrīd interneta vidē ir ļoti daudz informācijas saistībā ar COVID-19. Nevajadzētu lasīt visu internetā pieejamo informāciju pēc kārtas, labāk būtu balstīties uz oficiāliem valdības paziņojumiem. Izlasot visu informāciju, kas pieejama internetā, cilvēkos rodas panika un bailes un viņiem šķiet, ka valstī ir tik ārkārtēja situācija, ka rīt, izejot uz ielas, varēs redzēt mētājamies līķus. Latviešiem ir laba komēdija “Es mīlu jūsu meitu”. Filmā ir epizode, kurā kāzu svinību vietā pēkšņi ierodas sieviete un saka: “Ļaudis! Tur cilvēki autobusā mirst no karstuma!” Sieviete kā piedzērusies nokrīt pie zemes, un kāzu vadītāja saka: “Mīļo cilvēk, ejiet, lūdzu, ārā! Mums šeit notiek kāzas!” Kā to saprast? Mēs mīlam dramatizēt. Masu medijiem jebkāds iemesls ir derīgs, lai no mušas izpūstu ziloni. Es neapgalvoju, ka situācija ar koronavīrusu nav nopietna, bet es uzticos mūsu valstij un mūsu speciālistu slēdzieniem un lēmumiem. Vēl pavisam nesen tika noteikts ierobežojums cilvēkiem pulcēties skaitā līdz 200, un es šim lēmumam piekrītu. Ja tiek noteikts ierobežojums pulcēties skaitā līdz 50 cilvēkiem, arī tam es piekrītu. Ja viss tiek atcelts pavisam, arī tam es piekrītu. Es uzticos. Man gan ir savas domas par to, cik liels tam visam ir pamats, un katram cilvēkam ir savas domas. Domāju, ka labāk uzticēties speciālistiem pat tad, ja kādās lietās domas atšķiras, un ievērot to kārtību, ko valdība mums uzliek. Tas ir mūsu pašu drošības dēļ.

 

No nākamās svētdienas uz visu noteikto karantīnas laiku draudzes telpas tiks slēgtas, un šeit nekas nenotiks. Mēs vēlamies maksimāli paklausīt valdības norādēm sabiedrības un draudzes dēļ. Lai Dievs svētī Latviju! Un tas viss nav slikti. Draugs, mēs neesam parasta draudze. Mūsu draudzē ir mājas grupiņas, kas ir draudzes mugurkauls. Es zinu, ka šobrīd vairākas mājas grupiņas ir katra savā vietā sanākušas vienkopus un kopā pie ekrāniem skatās dievkalpojumu. Mēs kā draudze šobrīd ieejam pagrīdes režīmā. Ko tas nozīmē? To, ka tam visam mēs jau bijām gatavi, jo mūsu patiesā draudzes dzīve pamatā nenotiek dievkalpojumos, bet gan attiecībās citam ar citu mājas grupās un ģimenēs. Mēs šādam pavērsienam bijām gatavi, un draudzes dzīve turpinās, ievērojot mūsu valstī pieņemtos lēmumus saistībā ar šo ārkārtas situāciju. Cik man zināms, Latvijā līķi uz ielām nemētājas. Papētot ziņās pieejamo informāciju, secinu, ka neviens īsti Latvijā nav nedz nomiris, nedz smagi saslimis, un nekādas epidēmijas Latvijā arī šobrīd nav, līdz ar to lielai panikai nav nekāda iemesla. Es varu jums droši teikt – Latvijā COVID-19 vīrusa epidēmijas nebūs. Tās gan ir personīgi manas, nevis citu cilvēku, masu mediju vai valdības domas. Iemesls šai pārliecībai ir tāds, ka mēs par to lūdzam, un valdība ir laicīgi noreaģējusi. Karantīnas apstākļos vīrusam ir ļoti grūti izplatīties vai tikt ievazātam no citurienes. Tas ir tāpat kā ar dažādām citām kaitēm cilvēkiem un tāpat arī automašīnām – ja kaite tiek diagnosticēta laicīgi, tad to laicīgi var novērst. Tāpēc es personīgi domāju, ka nekādas COVID-19 vīrusa epidēmijas nebūs.

 

Kā šī ārkārtas situācija ietekmēs cilvēci, un ko tā nozīmē visai pasaulei? Visai pasaulei šī vīrusa izraisītā ārkārtas situācija nozīmēs diezgan “skaistu” ekonomisko krīzi ar visām no tās izrietošajām sekām. Pēdējā ekonomiskā krīze mums sākās 2008. gadā, un tā patiešām bija dziļa. Cilvēki izdarīja pašnāvības, uzņēmumi sabruka, un vēl šodien var redzēt šīs krīzes atstātās pēdas, paraugoties uz nepabeigtām celtnēm, kas tika paredzētas gan dzīvošanai, gan dažādu uzņēmumu darbībai. Ekonomiskās krīzes nav nekas jauns. Tās pastāvēja jau pirms tavas un tavu vecvecāku dzimšanas. Tā, varētu teikt, ir normāla parādība, jo pasaule ir globalizēta – mēs esam atkarīgi cits no cita. Mēs nevaram pierādīt, ka ir tikai tā un nekā citādāk, taču es domāju, ka ekonomiskās krīzes tiek radītas mākslīgi. Iespējams, arī šī krīze, uzpūšot vīrusa problēmu, ir radīta mākslīgi. Jo, iedziļinoties dažādos vēstures procesos, var secināt, ka kādām cilvēku grupām tas noteikti var būt izdevīgi. Es to nevaru apgalvot un teikt, ka tā saka Tas Kungs. Arī par šo konkrēto situāciju es nevaru apgalvot, ka tieši tā tas ir, taču tāda iespēja pastāv. Mākslīgi vai nemākslīgi, vai radīta pašu cilvēku panikas dēļ, šī ekonomiskā krīze pavisam noteikti būs visā pasaulē. Ārvalstu ziņās ir publicēta informācija, ka Ķīnā ar šo vīrusu sāk veiksmīgi tikt galā. Dievs, dod, lai mums nebūtu jātiek galā ar kaut ko ielaistu, bet ka mēs tiekam galā ar to jau šeit un šodien! Ekonomiskā krīze ar visām no tās izrietošajām sekām būs. To, cik liela tā būs, grūti spriest. Man šķiet, ka tā nebūs tik smaga kā iepriekšējā, tāpēc ka mēs esam daudz mācījušies un spēsim labāk stāvēt tai pretī. Lai Dievs svētī Latviju! Lai Dievs svētī Latvijas valdību un dod mūsu vadītājiem gudrību! Dievs, dod Savu vadību un arī pārdabisku vadību, lai mēs un mūsu valsts vadītāji spēj pieņemt pareizus lēmumus, kas pēc iespējas mazāk kaitētu Latvijas ekonomikai un, protams, arī mūsu pilsoņu veselībai!

 

Manas personīgās domas ir tādas, ka no paša vīrusa šeit sekas nebūs nekādas un noteikti mazāk, nekā no parastas gripas. Taču tās sekas, kas sekos iedzīvotāju panikai un visiem ierobežojumiem, pavisam noteikti būs jūtamas. Patiesībā, tās ir jūtamas jau šodien, tāpēc tu šobrīd dievkalpojumu klausies interneta tiešraidē, nevis atrodies draudzes zālē. Valdības lēmumi ļoti ātri mainās, un visam ir jāseko līdzi. Mēs, kā draudze, ievērosim visus norādījumus un ieteikumus, taču nevajag pārspīlēt, celt traci un paniku. Draugs, viss ir kārtībā! Tas ir oficiāls paziņojums no Dieva valstības vadības un draudzes “Kristus Pasaulei” vadības: pasaules gals nav iestājies! Un es absolūti nepiekrītu visiem tiem interneta komentētājiem, kuri runā par pasaules galu. Protams, ka mēs apkārt redzam dažādus pasaules gala simptomus, bet tie ir redzami jau 2000 gadu. Tas, ka pasaule iet uz galu, tāpat visiem ir skaidrs. Tāpat arī visiem ir skaidrs, ka notiek globālā sasilšana. Un visiem ir zināms, ka virs zemes kaut kad viss beigsies, jo šeit nekas nav mūžīgs, īpaši tas ir zināms tiem cilvēkiem, kuri Dievam netic. Ir īstais laiks nākt pie Kristus! Šobrīd pasaules gals nav iestājies, tāpēc manipulēt un spekulēt ar pasaules gala iestāšanos šoreiz nebūs vietā. Mums ir jāsaņemas, jāapvienojas un jācīnās kopā! Mēs, kā draudze, esam ļoti ievērojama sabiedrības daļa. Man, kā mācītājam, atliek tikai kaut ko publicēt, un uz to jau skatās visa Latvija. Mūs vēro un uz mums skatās, kā mēs rīkosimies. Mēs esam paraugs, tāpēc mums jārīkojas pareizi – mums jāuzticās valdības lēmumiem. Mums nevis jādara kaut kas vairāk nekā prasa valdība, bet tik, cik prasa. Panikai nav nekāda iemesla. Tātad, ko šis vīruss nozīmē pasaulei? Pasaulei tas nozīmē ekonomisko krīzi. Valstis savā starpā ir saistītas. Notiek robežu slēgšana un biznesu apturēšana. Visvairāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi. Mūsu draudzes cilvēku vidū ir mazie uzņēmēji, un citi jau ir kļuvuši par vidējiem. Arī citās draudzēs ir uzņēmēji, citiem, iespējams, arī lielie uzņēmēji, kurus tas viss noteikti ietekmēs.

 

Ko šī situācija nozīmē Latvijai kopumā? Latvijai tā arī nozīmē ekonomisko krīzi. Pavisam noteikti, simtprocentīgi. No tā neizbēgt. Cik sapratu, valdība no mūsu valsts rezervēm ir iedalījusi vienu miljardu eiro, kas ir paredzēti tieši šādiem gadījumiem, un tādējādi valsts atbalstīs uzņēmējus. Bet, diemžēl, es domāju, ka tas neattiecas uz draudzi, kas arī atrodas uzņēmumu reģistrā un apgroza lielas finanses. Tāpēc tas ietekmēs draudzes un dažādus projektus valstī. Iespējams – pasargi, Dievs, bet teorētiski tas ir iespējams, – kāds var arī ieslīgt depresijā un padarīt sev galu. Es runāju par to, kas parasti notiek šādās situācijās, īpaši ar vīriešiem. Tāpēc tagad ir īstais laiks turēties pie Dieva un turēties pie draudzes! Arī šobrīd, kad nenotiek publiskie dievkalpojumi, turies pie draudzes! Tev ir draugi un savi garīgie aprūpētāji. Turieties kopā! Nē depresijai un nē pašnāvībām! Par slimībām nerunāsim, jo, kā jau es minēju, man tiešām šķiet, ka neviens briesmīgi neslimos. Latvija ir laicīgi reaģējusi. Robežas jau ir aizvērtas, un viss būs kārtībā! Mēs nekur nebraucam un ne no kurienes neatgriežamies. Ja tu atgriezies no kādas vīrusa skartās vietas, tad divas nedēļas atrodies karantīnā, sēdi mājās un nekur nerādies. Tie nav mani ieteikumi, bet tie ir noteikumi, kurus ikviens var izlasīt oficiālajās Latvijas valdības interneta vietnēs. Starp citu, ja tu lasi ziņu portālus, tad noteikti esi ievērojis, ka katrā portālā informācija atšķiras. Labāk ir visu lasīt oficiālajās valdības mājaslapās. Sekojiet līdzi un izvērtējiet situāciju paši. Apliecini, ka vīrusa uzliesmojums Latvijā nebūs! Mēs par to lūgsim un iestāsimies, kā arī mēs līdz šim esam lūguši un svētījuši Latviju. Galu galā, latvieši ir gudra tauta un pietiekoši uzmanīga, lai uz visu laicīgi reaģētu un visu nokārtotu. Mums ir citas problēmas, kas būs pēc tā visa. Finansiāli Latvija varētu ciest vairāk par ekonomiski attīstītākām valstīm. Taču ir tāds sakāmvārds: labi ir tur, kur mēs neesam. Katram sava krīze liekas sāpīga. Ja parēķina, tad var secināt, ka tiešām valsti tas varētu skart, bet man ir intuitīva sajūta, ka mēs savā valstī veiksmīgi ar to tiksim galā.

 

Ko tas nozīmē katram Latvijas iedzīvotājam personīgi? Tas nozīmē bailes un nedrošību, ko lielākoties uzpūš mediji. Viņi tiešām šo informāciju uzpūš. Vienkāršāk būtu neko nelasīt, bet tā gluži nevar, jo ir jāzina situācija. Jābūt uzmanīgiem, lasot visu pēc kārtas. Dieva vārds saka, ka Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības jeb saprāta garu. Piemēram, vakar ļoti ātri mainījās valdības lēmumi. Bija vēls vakars, man zvanīja draudzes kalpotāja un pastāstīja, ka atkal ir izmainījušies ierobežojumi. Mēs ātri noreaģējām, jo sākumā likums atļāva pulcēšanos cilvēkiem skaitā līdz 200. Mēs visu ātri sakārtojām, sadalot draudzi divās daļās, kas faktiski nav viena ar otru saistītas. Tas būtu normāli, likumīgi un pareizi. Mums būtu divi dievkalpojumi. Taču vēlāk vakarā viss tika mainīts, tāpēc mēs pilnībā atcēlām publiskos dievkalpojumus, un no šīs dienas šis nams uz karantīnas laiku būs slēgts. Šajā laikā tiks nodrošinātas tiešraides. Katrā gadījumā draudzes dzīve draudzē “Kristus Pasaulei” turpināsies, un tā būs vēl labāka un saliedētāka. Vēl pirms tika atcelti dievkalpojumi klātienē, es savā Facebook profilā biju ievietojis paziņojumu par pirmajām izmaiņām. Komentāru sadaļā bija labas un pozitīvas atsauksmes, tāpat bija arī negatīvas. Komentārus es pārlasīju, nopietni uztverot cilvēku viedokļus un ņemot vērā kritiku. Protams, es pamanīju arī komentārus no draudzes pretiniekiem, kuri nespēj adekvāti domāt, tāpēc arī neko adekvāti nespēj komentēt. Bet bija arī adekvāti komentāri. Ko es pamanīju interneta komentāros? Paniku. Šiem cilvēkiem tiešām ir sajūta, ka līķi mētājas uz ielām un dzīve ir beigusies. Daudz komentāru bija ļoti pozitīvi, kuros cilvēki pauda prieku par rasto risinājumu, taču, kā jau minēju, bija arī negatīvi. Es saņēmu kritiku arī savā virzienā. Tiešām, mūs visi vēro. Mēs esam draudze, kas ir liela, augoša, ietekmīga, vienota, saliedēta un spēcīga! Ja mēs teiktu, ka mūs neviens tik viegli nepieveiks, tas nebūtu pareizi, jo mūs neviens nepieveiks un neapturēs. Pēc tam es saņēmu ziņu, ka publiska pulcēšanās vispār ir ierobežota, un es tūlīt sagatavoju jaunu paziņojumu, veco izņemot ārā. Zinu, ka tā rīkojās arī citas draudzes. Ieliku jauno paziņojumu, kuram arī sekoja cilvēku reakcija. Zem šī paziņojuma komentāri jau bija mazāk, un tajos bija maz negatīvisma. Kāds cilvēks komentārā bija ierakstījis: “Cik forši, ka tu mani paklausīji!” Es pat nezinu, kas viņš ir. Es vienmēr ieklausos arī kritikā. Bet ne viņa dēļ es paklausīju. Es paklausu valstī pieņemtiem lēmumiem. Viens ir tas, ko kāds raksta, bet otrs ir tas, ko nosaka valsts. Un ko valsts šajā situācijā nolems, tā būs. Es ieliku šo jauno paziņojumu, un man jau rakstīja citā virzienā. Viens komentārs bija šāds: “Mūsu draudzes mācītājs atcēla dievkalpojumu sapulci, kurā būtu tikai 20 cilvēku. Mācītājs Jencītis ļoti riskē, un tas, ko viņš dara, ir pretvalstiski.” Tas nebija pretvalstiski. Tas bija likumīgi.

 

Protams, ja draudzē ir divdesmit cilvēku, tad tās dievkalpojumus droši var atcelt un pārtraukt, jo tādai draudzei nav ne mērķu, ne finanšu, ne lielu projektu, kas kaut ko varētu ietekmēt. Bet, ja tā ir liela draudze ar daudz projektiem, kuros ieguldītas lielas finanses un kura aprūpē daudz cilvēku, tad tā jau ir problēma. Mēs nevaram ieciklēties tikai uz to, ka kaut ko var darīt tikai tā un ne citādāk. Mēs, draudze, apzināmies, ka visam ir garīgs cēlonis un cilvēkus šajā brīdī nevar atstāt vienus. Ja ir aizliegums pulcēties, mēs tomēr nedrīkstam atcelt sadraudzību savā starpā. Mēs nevaram atstāt cilvēkus. Draudzei jāuztur komunikācija ar cilvēkiem un garīgi viņi jāaprūpē. Mums ir jābūt gudriem, lai, ievērojot likumu, neatstātu cilvēkus vienus. Kas būtu sliktāks par to? Iedomājies, ja tev ir iesnas un tu esi ieslēgts mājās uz divām nedēļām, un draudze no tevis novēršas, un dievkalpojumi ir atcelti. Nekas ļaunāks nevar būt! Mēs atceļam vienīgi publiskos pasākumus un dievkalpojumus. Mājas grupiņas mēs neatceļam. Koronavīrusa dēļ taču vecāki mājās pie galda neatceļ pusdienas. Mēs maltīti pie galda savā grupiņā, ģimenē un draugu lokā neatceļam. Mēs attiecības ar saviem cilvēkiem un garīgajiem līderiem neatceļam. Mēs turpinām dzīvot un sniegt palīdzību cilvēkiem. Mēs turpinām vest cilvēkus pie Kristus un mierināt viņus. Vēsturiski ir bijušas daudzas smagākas situācijas, piemēram, holēra un mēra epidēmijas. Mēra apņemtajās pilsētās kristieši bez aizsardzības gāja pie slimajiem un lūdza par viņiem Dievu. Tas, kas notiek šodien, salīdzinoši ir sīkums. Bija reiz kāds Dieva vīrs, par kuru pat eksperti bija atzinuši, ka uz viņa rokām mirst baktērijas. Tas nenozīmē, ka mēs varam rīkoties bezatbildīgi un domāt, ka mums nekas nekaitēs. Bet mēs esam pasargāti vairāk, jo dzīvojam Dieva apsardzībā.

Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Psalms 91:7)

Šobrīd dievkalpojuma tiešraidi skatās divi simti trīsdesmit cilvēku. Daudzi cilvēki to dara kopā ar citiem cilvēkiem. Aptuveni kopā mēs varētu būt piecsimts līdz septiņsimts cilvēku. Kad es izmainīju savu ierakstu Facebook un uzrakstīju, ka dievkalpojums klātienē ir atcelts, kāds cilvēks rakstīja: “Jūs kā ticīgs cilvēks, kristietis, atceļat dievkalpojumus? Kāpēc? Mūs visus dārgais Dievs aizsargā un gādā par mums. Kas jums noticis? Es tāpat strādāju, man ir bērni, draugi un pārējie cilvēki. Ja jūs paļaujaties uz mūsu Tēvu, tad kāpēc no kaut kā baidāties? Piedodiet man, es, protams, nevēlos jūs aizvainot. Kaut kad atbildēsiet man?” Es saprotu arī šo cilvēku. Mums ir jābūt gudriem kā čūskām un bez viltus kā baložiem. Tā saka Dieva vārds. Pavisam noteikti mūs tas katru ietekmēs. Lai nebūtu bailes un nedrošība, mēs turamies kopā un attālināti skatāmies dievkalpojumus.

Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!" Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!" (Psalms 91:1-16)

Psalmā rakstīts, ka Dievs mums ir klāt bēdās. Tas nozīmē, ka mēs visam cauri iziesim kā uzvarētāji, un vēl ar uzviju. Mēs no tā tikai iegūsim, taču bēdas mums būs. Ir rakstīts: “Es esmu klāt viņa bēdās.” Dievs ir klāt pie tevis tavās bēdās. Viņš izraus tevi no tām, un tu iziesi kā uzvarētājs. Kad Dievs bija izvedis izraēliešus no Ēģiptes zemes, viņi nobijās no Anaka bērniem. Viņi nobijās no cilvēkiem, kuri bija augumā garāki par viņiem. Anaka bērnu pilsētas bija nocietinātas. Viņi atteicās ieiet apsolītajā zemē. Tikai Jozua un Kālebs teica: “Mēs iesim un ieņemsim, jo Dievs ir ar mums!” Visa tā paaudze, kas baidījās ieiet, izmira. Bailes tiešām var radīt depresiju un paniku. Bailes patiešām var radīt gan mentālas, gan fiziskas problēmas. Baiļu sekas ir garīgs tukšums un izmiršana. Kad šī bailīgā paaudze bija izmirusi, Dievs teica Jozua: “Esi stiprs un drošsirdīgs!”

Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi." (Jozuas grāmata 1:9)

Ja tu šobrīd sēdi mājās kopā ar savu ģimeni, tad pasaki savam tuvākajam: “Nebīsties un nebaiļojies, jo tu iziesi no šīs situācijas ar uzviju un uzvaru!”

Šai svētdienai man bija sagatavota cita tēma, “Debesis”. Tā ir ļoti svarīga un šim laikam piemērota tēma. Būtu piemēroti runāt arī par pēdējiem laikiem. Kad 2001. gada 11. septembrī Amerikā notika terorakts, tad bija pilnas baznīcas ar cilvēkiem, bet pēc tam baznīcas kļuva tukšākas nekā pirms tam. Es nedomāju, ka bēdu laiks vai prieku laiks kaut ko ietekmē. Ietekmē tikai tas, kā draudze strādā. Es dzīvoju Līgatnē. Mēs laicīgi pārvācāmies, jo tā ir droša vieta, kurai pat atomsprādziena gadījumā vilnis ietu pāri. Līgatnē nevar redzēt, ka tur būtu karantīna. Vakar mēs redzējām, kā cilvēki tur nodarbojas ar orientēšanās sportu. Tas bija brīdis, kad vēl nebija aizliegta pulcēšanās līdz divsimts cilvēkiem. Līgatnē arī atrodas padomju laika slepenais bunkurs. Tas liecina par to, ka cilvēki baidās.

Mēs kā draudze šobrīd pārejam citā režīmā un turpinām darboties. Mums nav jāpretojas valsts likumiem. Kā vēl šī krīzes situācija ietekmēs cilvēkus? Ko tā nozīmē mūsu draudzei? Mūsu draudzei, tāpat kā ikvienam cilvēkam Latvijā, tas nozīmē finanšu problēmas. Mums kā ticīgajiem ir jābūt spējīgiem to visu panest un izturēt. Latvijā mēs esam pietiekami liela draudze, un visi projekti, ko esam iesākuši, prasa lielas finanses. Arī draudzes telpas prasa astoņus tūkstošus divi simti eiro mēnesī plus vēl visādas remonta lietas. Šī problēma mums būs jārisina. Kā mēs varam to risināt? Viens no variantiem ir tāds, ka varam lūgt šīs ēkas vadību nākt mums pretī. Mēs varam vairāk ziedot, vairāk dot un vairāk kalpot, jo pavisam noteikti ir cilvēki, kuriem ir vēl vairāk problēmu nekā mums. Kalposim tiem cilvēkiem, kuriem ir vēl vairāk problēmu, un ar savām problēmām mēs kopīgi tiksim galā. Lūk, ko Dieva vārds saka, un to es saku katram ticīgajam Latvijā:

Tie neiekļūs kaunā ļaunā dienā, un bada laikā tie būs paēduši.” (Psalms 37:19)

Bada laiks ir krīzes laiks. Tu būsi paēdis un nodrošināts! Jāzeps bada laikā padarīja faraonu bagātu. Lūdz Dievu pēc jauniem apvāršņiem. Tas viss ir tikai tāpēc, lai šo visu izmantotu kā tramplīnu jauniem apvāršņiem un jauniem panākumiem arī finansēs. Arī savā biznesā meklē jaunus ceļus, kas tev pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem parādīs, ka tieši šīs krīzes iespaidā tev atnāca labas idejas un tu ieraudzīji, kā Dievs tevi vada, un tieši tāpēc tev šobrīd ir vairāk naudas un plaukstošāks bizness. Izmanto šo laiku, kad vari būt mājās. Es uzskatu, ka nekādas īpašas problēmas nebūs, tās var būt tikai tavā galvā. Izmanto šo laiku, kad tu vari būt kopā ar savu ģimeni. Organizē savas mājas grupiņas, brauc pastaigāties pa mežu svaigā gaisā. Vairāk pavadi laiku ar Dievu. Pavadi laiku pārdomās un plānošanā, jo pēc mēneša viss beigsies. Ir tādi lielīgi cilvēki, kuri atnāk uz draudzi, iegūst labu darbu un pēc tam pasaka, ka grupiņa un draudze viņiem vairs nav vajadzīga, varbūt tieši viņiem darbs vairs nebūs. Bet tiem, kuri regulāri visu darīja, tiem viss būs. Un, ja nebūs, tad pēc tev visu atdos divkārši.

Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību! Un tava labā roka rādīs tev šausmu pilnus brīnumus!” (Psalms 45:5)

Mēs šobrīd ceļam uzvaras apziņu. Dieva vārds ir mūsu pamats un uzvara, mūsu stiprā klints un gaisma uz mūsu ceļiem. Galvenais ir Bībele, lūgšana un draudze. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nekādas slimības vai finansiālas problēmas netuvosies tavam namam. Ja arī būs īslaicīgas bēdas vai grūtības, tu iziesi tam cauri ar uzviju. Viss, kas dzimis no Dieva, uzvar pasauli. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Un ir rakstīts, ka Tas Kungs ir mūsu Ārsts. Es ticu medicīnai, es ticu arī Dievam. Es pirmkārt ticu Dievam, un tikai pēc tam medicīnai. Es apzinos, ka daudzu slimību cēloņi ir garīgi un miglā tīti. Cik es saprotu, tad koronavīrusam zāles nav. Ja tu vēlies zināt manas domas, tad zāles ir veselīgs dzīvesveids. Dieva vārds, personīgas attiecības ar Dievu, draudze un veselīgs dzīvesveids.

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas evaņģēlijs 10:19)

Mēs sekosim līdzi informācijai, kā valdība rīkosies un kādus ierobežojumus uzliks. Šobrīd draudzes telpas ir slēgtas un dievkalpojumi tiek raidīti tiešsaistē. Turpinām slavēt Dievu un kalpot cilvēkiem. Apzvaniet visus savus grupu cilvēkus, parunājiet, palūdziet par viņiem, ja vajag, apciemojiet. Dažādas šādas lietas un pārmaiņas neļauj mums atslābt. Tas padara mūsu dzīvi interesantāku. Reizēm apnīk rutīna, kad vienā un tajā pašā laikā celies, ej uz darbu, dari to pašu darbu visu laiku, bet tagad nekur nav jāiet. Tagad ir jādomā, kā, nekur neejot, tikt galā ar saviem darbiem, biznesu, lai būtu ienākumi. Tā arī būs pamatproblēma, bet, kā jau es minēju, pēc manām domām, Latvijā epidēmijas nebūs. Par to tu vari neuztraukties, taču ievēro piesardzību.

Nākamā tēma ir turpinājums pagājušās svētdienas sprediķim, un šajā reizē tā būs “Debesis”.

“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus grāmata 1:1)

Vārds ‘debesis’ šajā Rakstu vietā nozīmē ‘vairākas debesis’. Tas nozīmē, ka ir vairākas debesis, nevis tikai tās, ko mēs redzam, kurās ir saule un mēness. Vairākas debesis ir:

  1. Atmosfēra jeb gaiss, ko elpojam,

  2. Kosmoss ar visiem debess spīdekļiem jeb Visums,

  3. Debesis, kurās mājo Dievs.

Pagājušajā tēmā noskaidrojām, ka elle atrodas pazemes tumšajās bedrēs, faktiski Rakstos var saprast, ka tā atrodas pazemē. Un kur tad atrodas Debesis? Aiz pirmajām un otrajām debesīm ir trešās debesis. Es 100% neapgalvošu, ka elle ir pazemē un Debesis ir aiz otrajām debesīm, jo, iespējams, tās ir blakus, un noteikti tas ir kaut kas, ko mēs ar prātu pat nespējam aptvert. Taču tā ir garīga realitāte. Ja mēs pieturamies pie Rakstiem, tad Debesis ir debesīs, augšā. Vecā Derība un Jaunā Derība stāsta par trīs debesīm.

“(..) kas brauc pa debesu debesīm, kas ir no pasaules sākuma! [..]” (Psalms 68:34)

“Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina tas tika aizrauts trešajās debesīs.” (2. Korintiešiem 12:2)

Teologi uzskata, ka šajā rakstvietā Pāvils runā par sevi. Viņš tur dzirdēja vārdus un redzēja lietas, kuras nevar izpaust. Pāvils pat nespēja saprast, vai viņš bija miesā, vai ārpus miesas, bet viņš uz kādu brīdi bija pie Dieva troņa trešajās debesīs. Ko mums ir svarīgi zināt par Debesīm? Mēs katrs agrāk vai vēlāk, vairāk vai mazāk domājam par nāvi. Daloties ar saviem ierakstiem Facebook, es palasīju dažus komentārus, un par kādiem reizēm gribās dusmoties, taču vēlāk es sapratu, ka cilvēki taču baidās no nāves, un dažkārt viņi panikas dēļ nesaprot ko runā. Viņi zina par Debesīm un iekšēji saprot to, ka nedodas uz turieni. No otras puses, viņi ir tā nocietināti, ka nevēlas pieņemt Kristu un atstumj Dievu, un tic dažādiem strāvojumiem un viltus mācībām.

Bībelē Dievs mums aizliedz pielūgt debesis un debesu ķermeņus. Ne debesis mums ir jāmeklē, bet Dievs. Kad cilvēki runā par to, kur būs pēc nāves, citi tā arī pasaka, ka pēc nāves būs kurinātāji ellē. Citi saka, ka neko sliktu nav darījuši un būšot Debesīs. Debesīs būs vienīgi tie, kuri ir pieņēmuši Kristu par savu Glābēju un dzīvo Viņa gribā. Un tikai tie, kuri būs pielūguši Kristu, nevis debesis.

“Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (5. Mozus grāmata 5:7-8 )

Dievs aizliedz pielūgt debesis, eņģeļus, bildes vai krustus. Mēs esam aicināti dzīties pēc Jēzus, nevis debesīm. Dievs aizliedz likt uzsvaru uz debesīm, bet vēlas likt uzsvaru uz Sevi.

“Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu.“ (Kolosiešiem 1:16)

Visas trīs debesis ir caur Viņu, uz Viņu, un Viņš ir Kungs. Dievs ir augstāks par Debesīm, un mēs nepielūdzam un nemeklējam Debesis, bet, pirmkārt, meklējam Dievu. Kas ir Debesīs?

“Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja [..]” (Lūkas evaņģēlijs 2:13)

Debespulku draudze parādījās ganiem, kad Jēzus piedzima. Draugs, Debesīs ir būtnes, eņģeļi un draudze. Debesis ir mūsos, un mēs esam savienoti ar debesīm caur Jēzu Kristu, Viņš mūsos un mēs Viņā. Daļa no Debesīm ir mūsos. Ir draudze virs zemes, un ir draudze Debesīs. Visi tie cilvēki, kuri mirst iekš Kristus, nonāk Debesīs. Kuri vēl nav nomiruši iekš Kristus, ir uz zemes. Kopā mēs esam viena draudze. Miesa un asinis nevar iemantot Debesis, bet gan mūsu garīgais cilvēks.

“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mateja evaņģēlijs 3:2)

Mēs esam savienoti ar Debesīm, un Dieva valstība mums jau ir tuvu klāt. Debesis un zeme ir saistītas, un mēs varam ietekmēt debesis. Un Debesis ietekmē mūs. Jēzus teica Pēterim:

“Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." (Mateja evaņģēlijs 16:19)

Draugs, mēs esam saistīti ar Debesīm, un caur lūgšanu mēs spējam tās ietekmēt. Arī savu stāvokli pēc nāves mēs ietekmējam ar to, ko mēs sējam jeb darām šeit virs zemes, kā lūdzam un kā dzīvojam. Ko mēs siesim virs zemes, tas būs siets arī Debesīs. Ko mēs iztēlojamies un lūdzam, tas sāk veidoties Debesīs, un, kas sāk veidoties Debesīs, tas piepildās šeit virs zemes. Kādā veidā mēs būsim Debesīs?

“Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 22:30)

Lai labāk saprastu šo pantu, mums ir jāskatās uz pirmo, Kurš piecēlās no miroņiem. Viņa Vārds ir Jēzus. Viņš nomira virs zemes un augšāmcēlās, un Viņam bija miesa. Mācekļi sēdēja aiz aizvērtām durvīm, un piepeši viņu vidū stāvēja Jēzus. Tas nozīmē, ka Viņš varēja iziet cauri sienām un durvīm. Jēzus saka: “Jūs būsiet kā eņģeļi Debesīs, līdzīgi kā Mana miesa.” Jēzus aicināja mācekļus aptaustīt Viņa rētas, Viņu varēja sajust, un reizē Viņš staigāja cauri sienām. Jēzus tā spēja! Četrdesmit dienas pēc augšāmcelšanās Viņš vēl parādījās virs zemes, un tad tika paņemts augšā. Iedomājies, tev pat nevajadzēs transportlīdzekli, tu iedomāsies un jau būsi tur.

“Bet to es saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz arī iznīcība var iemantot neiznīcību.” (1. Korintiešiem 15:50)

Pāvils saka, ka mums tiks piešķirta garīgā miesa. Mūsu gars tiks ieģērbts jaunā, īpašā miesā. Protams, to visu ir grūti izstāstīt, jo es nezinu, kā tieši tas notiks, bet es spriežu pēc tā, ko par to saka Dieva vārds. Mēs tur vairs neprecēsimies un nesaderināsimies.

“Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis." (Atklāsmes grāmata 21:3-4)

Bībele saka, ka Debesīs saules gaismu vairs nevajadzēs; visi spīdekļi ies bojā un būs jaunas debesis, jauna zeme, jauns ķermenis un cita dzīve. Tāpēc tas, kurš šajā dzīvē vien paļaujas uz Jēzu Kristu, ir visnožēlojamākais cilvēks. Mēs neticam tikai tādēļ, lai kaut ko iegūtu šeit virs zemes, bet balstāmies uz mūžību un balvu debesīs.

“Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs [..]” (Mateja evaņģēlijs 5:12)

Debesīs būs alga. Bet vai alga būs visiem vienāda? Nē, visiem tā nebūs vienāda.

“Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.” (Mateja evaņģēlijs 5:19)

Kāds būs vismazākais, kāds vislielākais Debesu valstībā. Tur būs alga un pakāpes pēc tā, kā mēs uz zemes būsim darījuši Viņa gribu. Arī ellē būs pakāpes. Jēzus saka: kurš būs rīkojies atbilstoši Dieva prātam un pienācīgi devis barību savai saimei, būs atbilstošā vietā Debesī, un, kurš to nebūs darījis, tas dabūs daudz sitienu. Būs pakāpes, tādēļ ir vērts padomāt, kādu pakāpi tu ieņemsi. Tajā pašā laikā mēs visi tur būsim vienlīdzīgi.

“Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu [..]” (Romiešiem 8:23)

Tā ir ķīla jeb pierādījums tam, ka tev pieder Debesis. Ja Svētais Gars ir tevī, tad arī Debesis ir tevī, tu ar tām esi savienots. Ja tu turpināsi dzīvot Viņa gribā, tu nonāksi tajā vietā, par ko Jēzus saka, ka Viņš aiziet sataisīt mums vietu.

“Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa evaņģēlijs 14:1-3)

Jēzus speciāli tev un man ir sataisījis mājiņu. Mācekļi Jēzu varēja pazīt, un tas nozīmē, ka mēs Debesīs cits citu pazīsim. Tiem, kuri ir precēti, tur tas būs vienaldzīgi, jo katrs būs par sevi. Tās ir niecīgas ziņas, kādas mēs varam iegūt no Bībeles par Debesīm.

“Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs.” (2. Korintiešiem 5:1)

“Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.” (Mateja evaņģēlijs 11:12)

Lai nonāktu debesīs nevis ellē pēc šīs zemes dzīves, pirmais solis ir atzīt, ka Jēzus ir vienīgais Dievs un vienīgais Glābējs. Nožēlo grēkus, ieaicini Kristu savā sirdī, lai Viņš kļūst par tavas dzīves Glābēju un Kungu. Otrais solis ir maksāt cenu un lauzties ar spēku Debesu valstībā. Saglabā savu ticību līdz galam arī krīzes situācijās!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Debesis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Elle un debesis

Publicēja 2020. gada 9. marts 23:46Līga Paņina

Ziņas datums 10.03.20.

Šodienas svētrunas tēma ir „Elle un debesis”. Par šo tēmu es ieliku postu Facebook, lai mēs būtu tam gatavi un varētu sev līdzi vest cilvēkus un iepazīstināt viņus ar Bībeles patiesībām. Zem šī posta bija sarakstīti daudzi komentāri. Es nevienu komentāru neizlasīju, bet tie tur bija, un tas nozīmē, ka cilvēkus šī tēma interesē. Tēma par elli un debesīm ir ārkārtīgi svarīga. Ja cilvēks saka, ka ir jau izlasījis Bībeli, tad viņš neko nav sapratis, jo Bībeli nevar izlasīt. Bībele ir instruments, ar kura palīdzību mēs kontaktējamies ar Dievu. Bībele ir instruments un vārds, un, kad mēs to atveram, tad mēs dzirdam no Dieva, katrai situācijai un katram dzīves posmam, un caur Bībeli mēs iepazīstam Dievu vairāk un vairāk. Caur Dieva vārdu mēs tiekam Viņa vadīti, svētīti un dziedināti.

„Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.” (1. Korintiešiem 15:19)

Ko nozīmē cerēt uz Kristu tikai šinī dzīvē vien? Tas nozīmē ticēt Dievam tikai tā labuma dēļ, ko mēs varam no Viņa iegūt, esot šeit virs zemes. Tas nozīmē paklausīt Viņam tikai tik tālu, cik sniedzas mūsu cilvēciskā saprašana un ikdienas vajadzības, neņemot vērā mūžības faktoru un dzīvi pēc nāves.

Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” (1. Korintiešiem 15:32)

Ja mums nebūtu atklāts un zināms mūžības faktors, tas, ka ir dzīve pēc nāves, un, ja mēs to nezinātu vai neņemtu vērā, ignorētu, vai arī Bībelē redzētu tikai to, ko gribam redzēt, tad mums nebūtu nekādas atbildības par to, ko mēs darām šeit virs zemes un kā mēs dzīvojam.

Ir tāda interesanta slimība, kad cilvēki nejūt sāpes. Visā pasaulē ir fiksēti aptuveni 400 tādi gadījumi, bet tie ir tikai fiksētie gadījumi. Mums var šķist, ka šie cilvēki ir kā supervaroņi – Betmens, Supersieviete, Dzelzs cilvēks utml. Viņi nejūt sāpes, tāpēc viņiem nav jācieš. Vai patiesībā tas tā ir? Šo slimību var uztvert kā dāvana, jo nekad nekas nesāp, bet patiesībā tā ir briesmīga slimība. Cilvēks, kurš nejūt sāpes, ir absolūti nepasargāts no traumām, infekcijām utt. Viņš nejūt temperatūru, viņš nezina, vai ir karsts, vai auksts. Viņam varbūt jau krīt ārā iekšējie orgāni, bet viņš to nejūt. Krieviski šī slimība skan šādi: Врождённая нечувствительность к боли с ангидрозом или наследственная сенсорно-вегетативная невропатия IV типа. Šādi cilvēki nejūt zobu sāpes, viņi attopas tikai tad, kad mutē ir tunelis. Kad viņi grib uz tualeti, arī to viņi nejūt. Cilvēki ar šo slimību ir nepasargāti, un dažādu traumu dēļ viņi agri nomirst. Vai tu vēlētos dzīvi bez sāpēm? Cilvēks nevar pilnvērtīgi dzīvot, ja viņš nejūt sāpes. Ja mēs neņemam vērā mūžības faktoru, to, ka ir dzīve pēc nāves, tad ar mums nav viss kārtībā. Pāvils saka: ja tava ticība ir balstīta tikai uz šo laiku, tad tu esi visnožēlojamākais cilvēks un vari arī līdz galam neaiziet. Cilvēks, kurš nejūt sāpes, nevar pilnvērtīgi dzīvot, izdzīvot. Ja mēs, kristieši, atmetam elles faktoru, kas ir sāpīgs jautājums, jo mums nepatīk par to domāt un runāt, tad tā ir garīga problēma. Arī par nāvi mēs negribam domāt, bet, ja mēs to ignorējam, tad tā ir problēma, kas mūs traumēs, un mēs nebūsim spējīgi veselīgi dzīvot.

Kas notiktu valstī, ja piepeši tiktu atceltas visas varas struktūras? Tu domā, ka cilvēki un īpaši kristieši ievērotu likumus un labi uzvestos? Varbūt kādi arī labi uzvestos. Kas notiktu draudzē, ja tiktu atcelta kārtības kalpošana? Šobrīd ir labi, sprediķa laikā pārsvarā ir klusums, mēs varam uztvert Dieva vārdu un slavēt, un mēs nemaz nejūtam, kādu darbu izdara kārtības kalpotāji. Mūsu draudzes kārtības kalpošanā ir aptuveni piecdesmit cilvēki. Reizēm viņiem kāds cilvēks ir jāiznes ārā, jo viņš traucē dievkalpojumu, dažreiz pat jāiet uz policiju un jāraksta paskaidrojumi. Ja mēs novāktu nost kārtības kalpošanu, tad neviens uz šo draudzi negribētu nākt. Varbūt nāktu tikai paši stiprākie Dieva patrioti un sakostiem zobiem visu ciestu – bērnu bļaustīšanos, smirdoņu, nekārtības utml. Tas viss būtu tikai viena iemesla dēļ – ja nebūtu kārtības kalpošanas. Mēs varam atrast precedentus arī vēsturē. Amerikā bija gadījums, kad pēkšņi vienā naktī pazuda elektrība, veikalos pārtrauca strādāt signalizācija utt. Tā bija tāda kā Svētā Bērtuļa nakts. Padomju laikā bija tāds žurnāls „Dadzis”, kurā padomju aktīvisti izsmēja amerikāņus. Es ļoti labi atceros šīs karikatūras, kurās tēvoči semi no veikaliem stiepa ārā televizorus. Tieši tas tajā naktī arī notika. Tas bija tūlītējs haoss.

Elle diemžēl pastāv, lai kā mēs to arī negribētu. Bez tās mēs nevaram normāli pastāvēt. Mēs nevaram dzīvot, nezinot to, ka ir atbildība arī pēc nāves. Ja mums nav atskaites punkts mūžībā, tad ēdīsim, dzersim un dzīrosim, jo rīt mēs mirsim un ne par ko mēs neatbildam. Ir tāds teiciens: Pēc manis kaut ūdens plūdi. Bet, ja mēs zinām, ka ir mūžība, tad ir svarīgi, kas pēc mums paliek, jo mēs visi reiz atskaitīsimies Dievam par to, ko mēs esam šeit virs zemes darījuši.

Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.” (1. Tesaloniķiešiem 5:23)

Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Miesa un asinis nevar iemantot mūžīgo dzīvību. Tavs patiesais cilvēks ir tavs gars! Tu esi garīga būtne, un tavam garam ir garīga miesa. Kā tavam zemes ķermenim ir miesa, sava forma, tā arī tavam garam ir sava miesa. Es lasīju par kādu gadījumu, kad kāds cilvēks brauca ar motorlaivu un aiz tilta aizķēra galvu, jo bija zems tilts. Viņam tika norauta puse no galvas, puse no smadzenēm. Viņš izdzīvoja, turklāt viņam nebija nekādu domāšanas traucējumu, kas ir neiespējami. Cilvēks bez puses no smadzenēm ir spējīgs domāt un normāli funkcionēt? Tavs gars un dvēsele spēj domāt arī bez tavām fiziskajām smadzenēm. Dvēsele ir tavs prāts, emocijas un griba. Tavam garam arī ir dvēsele, un tā domā, jūt un pieņem lēmumus. Tu varbūt domā, ka nomirsi un nekas vairs nebūs? Tā nav taisnība. Tu nomirsi un turpināsi domāt un just, nekas nebeigsies. Paldies Dievam, ka es šo patiesību sapratu vēl pirms 2000. gada, kad es jau biju nonarkojies un nodzēries līdz pēdējai robežai. Es sev vēlējos izdarīt galu. Vienīgais, kas mani apturēja, bija tas, ka es sapratu, ka nekas nebeigsies. Es biju pagāns, Dievu nepazinu, bet es iekšēji zināju un jutu, ka nekas nebeigsies, viss tikai sāksies. Tur ellē viss turpināsies kā caur pastiprinātāju. Es nespēju ne dzīvot, ne mirt. Paldies Dievam par elli! Ir cilvēki, kuri runā un māca, un raksta internetā, ka glābšanu nevar pazaudēt, – tu nomirsi, un pēc nāves nekas vairs nebūs. Cilvēki, kuri atņem elles faktoru, atbildības faktoru un tā māca cilvēkus, attaisno savu bezatbildību un grēcīgo dzīvi. Viņi tā dzīvo un māca, ka mīlošais Tēvs nesūta cilvēkus uz elli. Bet Viņš mierīgi var nosūtīt uz elli. To saka Dieva vārds. Draugs, neticēsim pasakām, bet ticēsim Dieva vārdam. Neattaisnosim sevi, nemeklēsim attaisnojumus, kāpēc mēs neuzņemamies atbildību par to, ko esam darījuši. Kāda jēga ir attaisnoties? Tu domā, ka Dievs ir mīlestība un Viņš nevar neko izdarīt neko tik ļaunu? Normālu bērnu nevar izaudzināt bez disciplīnas. Bez disciplīnas mīlestībā tas nav iespējams. Tāpēc ir jāmāca par elli, jo nekāds mīlestības motīvs mūs nepamudinās dzīvot svētu dzīvi un izpildīt Dieva misiju šeit virs zemes. Diemžēl mēs cilvēki tādi esam.

Bija tāds cilvēks Alberts Einšteins. Par viņu ir stāsts, kad viņš bija students skolā. Viņa profesors centās pierādīt, ka Dieva nav. Einšteins apgāza profesora argumentus par Dieva neesamību. Profesors mēģināja pierādīt Dieva neesamību ar to, ka pasaulē ir tik daudz ļaunuma, cilvēki cieš badu, ir slimības, kari un citas šausmas. Ja Dievs būtu, tad Viņš to visu nebūtu pieļāvis. Einšteins minēja piemēru par tumsu un gaismu, balstot to zinātnē. Viņš prasīja, kas pēc fizikas teorijas ir aukstums. Aukstumu nevar izmērīt, kaut arī mēs sakām, ka ārā ir mīnus grādi. Izmērīt var tikai siltumu, cik daudz vai maz ir siltuma. Reāli var izmērīt tikai siltumu, aukstums nav izmērāms. Tātad aukstuma nav. Siltuma neesamību mēs apzīmējam ar vārdu aukstums. Tāpat ir ar gaismu. Reāla ir tikai gaisma, jo tā ir reāla matērija. Tumsas nav, ir tikai gaismas neesamība. Izmērīt var tikai gaismu, un izmērīt var tikai siltumu. Ne aukstumu, ne tumsu nevar izmērīt. Tas nozīmē, ka tumsas nav, ir tikai gaismas neesamība. Tāpat ir ar ļaunumu. Pēc fizikas sanāk, ka ļaunuma nav, ir tikai cilvēki, valstis, teritorijas, ģimenes un vietas, kur nav Dieva mīlestības. Ja ir Dieva mīlestības gaisma un siltums, tad aukstums un tumsa atkāpjas, bet paši par sevi šie jēdzieni neeksistē.

Kad tu lasi Dieva vārdu, tu sastopies ar vārdu ‘elle’. Ja tu lasītu Bībeli grieķu un ebreju valodā, tad Vecajā Derībā elli apzīmētu vairāki vārdi. Viens no tiem ir ‘hades’ (grieķu valodā), otrs vārds ir ‘šeols’ (ebreju valodā). Jaunajā Derībā mēs sastopam vārdu ‘gehenna’. ‘Šeols’ un ‘hades’ ir viens un tas pats – tas ir vārds, ar kuru Vecajā Derībā apzīmēja vietu, kur nonāca ikviens, kurš nomira. Viņš nonāca mirušo valstībā, kur bija klusums, kur nekā nebija, un vienkārši tur eksistēja. Tur nebija ne slikti, ne labi. Jaunajā Derībā parādās vārds ‘gehenna’. No kā šis vārds ir radies? No Hinomas ielejas, Moloha jeb sātana pielūgsmes vietas, kurā sātana pielūdzēji deva savus bērnus par upuri Moloham, dzīvus tos iemetot ugunī. Dievbijīgā ķēniņa Josijas laikā šī vieta tika iznīcināta, elku kalpošana apturēta un šajā vietā tika ierīkota izgāztuve, kurā vienmēr dega uguns. Vienmēr tika dedzināti atkritumi, un tie smirdēja. Tāpēc Jaunajā Derībā parādās vārds ‘gehenna’, kas ir cēlies no Hinomas ielejas un apzīmē mūžīgās uguns vietu, kur paceļas mocību dūmi un tās nekad nebeidzas. Lūk, no kurienes radies vārds ‘elle’. Ar vārdu ‘elle’ nav jāsaprot ne ‘šeols’, ne ‘hades’. Latviešu tulkojumā ir tikai viens vārds – elle. Ar vārdu ‘elle’ mums ir jāsaprot, ka tā ir vieta, kur nav Dieva. Tā ir vieta, kur valda absolūts ļaunums, kur nav Dieva gaismas, kur nav Dieva siltuma, kur ir tikai ļaunas mutācijas. Runa ir par konkrētu vietu, nevis par kaut ko abstraktu, un tajā ir reāli dēmoni, ļaunie gari un reāli cilvēki.

Cilvēks ir trīsdaļīgs. Kad cilvēks nomirst, tad viņš atstāj savu zemes dzīves mājokli jeb ķermeni. Ļoti bieži Pāvils runā par to, ka mēs atrodamies pagaidu mājoklī, un, kad tu to atstāsi, tavu pagaidu mājokli ēdīs tārpi zemē. Vai tu vari to iedomāties? Ne tevi pašu, bet laicīgo apģērbu jeb miesu. Tajā dienā, kad tu nomirsi, tev to novilks nost, un paliks tikai tavs gars un dvēsele. Tu turpināsi domāt un just, un tu dzīvosi mūžīgi. Bībele saka, ka eņģeļi atnāks un aiznesīs tevi. Cik es saprotu no Dieva vārda, tad divi eņģeļi atnāks un paņems tevi uz debesīm. Es esmu redzējis video, kuros ir nofilmēts, kā gars atstāj cilvēka ķemeni. Atnāca eņģeļi, paņēma un aiznesa. Un nekur tu nepastaigāsies, netusēsies un netraucēsi citiem miegu. Mana sieva stāstīja par laiku, kad viņa dzīvoja Ainažos, un bija nomiris kāds tuvs radinieks, un viņa naktī dzirdēja soļus, kas piegāja pie spoguļa un tieši tāpat kā šis cilvēks dzīves laikā paņēma ķemmi un ķemmēja matus. Es arī varētu pastāstīt daudzus mednieku stāstus, kādus spokus esmu redzējis, kādas pārdabiskas būtnes dzirdējis. Garīgā realitāte ir īsta! Sātans ir, ļaunie gari ir, Dievs ir un eņģeļi ir. Pēc tavas fiziskās nāves tev atnāks pakaļ divi eņģeļi, bet kādi eņģeļi? Tā runā, ja pēc cilvēka atnāk Dieva eņģeļi, tad tas, kurš mirst, mirst priecīgs, bet tas, pēc kura atnāk velna eņģeļi, mirst šausmās. Nezinu, cik daudz patiesības tur ir, bet esmu dzirdējis daudz stāstu. Es zinu, kad Aizputē mira vasarsvētku mācītājs, viņam blakus bija cilvēki, un mācītājs teica, ka viņš redzot eņģeļus. Ja viņš par to priecājās, tātad tie bija Dieva eņģeļi, kas atnāca viņam pakaļ, lai aiznestu uz debesīm.

Vislabākais veids, kā velns sevi maskē un kontrolē cilvēkus, ir iestāstot mums, ka velna nav un elles nav. Uz reklāmas stabiem Rīgā es redzēju afišas ar grupu AC/DC, kura sniegs koncertu Latvijā. Viņiem ir tāda dziesma “Hells Bells” (elles zvani). Šī grupa atklāti popularizē sātanismu un liek cilvēkiem dziedāt līdzi. Kā mēs slavēšanā slavējam Dievu, viņi liek jauniešiem caur savu mūziku ieaicināt savā dzīvē sātanu. AC/DC zina, ka elle ir, un viņi zina, kur viņi būs pēc nāves. Dievs, ja Tu vari, tad apžēlojies par viņiem, ka viņi iepazīst Tavu gaismu un sāk dziedāt Tev slavas dziesmas. Iedomājies afišas ar grupu AC/DC, un uz tām attēlots krusts un dziesma “Aleluja”. Kāpēc gan nē? Ļoti bieži var dzirdēt, ka populāri mūziķi, aktieri, politiķi un sportisti iepazīst Kristu un pievienojas draudzei. Piemēram, Čaks Noriss ir kļuvis par evaņģēliskās draudzes mācītāju. Silvestrs Stallone arī ir kristietis, un viņš pat uztaisīja vienu no “Rembo” filmām, kurā viņš glābj misionārus. Mels Gibsons uztaisīja filmu „Kristus Ciešanas”, kas satricināja visu pasauli. Dievs, svētī visus mūziķus, māksliniekus un populārus cilvēkus, lai viņi iepazīst Tevi un melu vietā sludina patiesību.

Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.” (Mateja evaņģēlijs 25:41)

Elle nav radīta cilvēkiem, bet gan velnam un viņa eņģeļiem. Debesīs, savukārt, atrodas Dieva draudze un eņģeļi. Kas vispār ir debesis? Jēkabs teica, ka viņš redzēja sapnī kāpnes uz debesīm un eņģeļus staigājam augšā un lejā. Šo vietu viņš nosauca par svētu vietu un uzcēla tur altāri. Jēzus saka, ka katra cilvēka eņģeļi vienmēr redz Debesu Tēva vaigu. Eņģeļi staigā no debesīm uz zemi un bīda lietas. Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas. Kādi eņģeļi ir ap tevi? Ko tu bīsties? Varbūt cilvēkus? Dievu? Kur atrodas debesis? Pāvils saka, ka ir trīs debesis: atmosfēra, kurā ir mākoņi un gaiss, ko mēs elpojam, tad ir stratosfēra, kurā ir kosmoss, debesu spīdekļi, Visums, un tad ir trešās debesis. Pēc tam, kad pirmais amerikāņu kosmonauts pacēlās kosmosā, viņu izsmēja un prasīja, vai viņš tur redzēja Dievu, un viņš atbildēja, ka neredzēja, bet viņš kļuva ticīgs, redzot to, ko Dievs ir radījis. Pāvils arī ir teicis, ka ir ticis aizrauts un redzējis trešās debesis, un trešās debesis ir vieta, kur tu būsi pēc savas nāves, tur ir arī debesu pulki, debesu draudze un Dievs. Mēs nezinām, vai trešās debesis atrodas tādā kā trešajā slānī virs otrajām debesīm, vai arī trešās debesis ir visur. Šīs lietas nav mums pilnībā aptveramas. Tieši tāpat kā Visums ir bezgalīgs, un man tas nav saprotams, jo esmu audzināts tā, ka visam ir sākums un beigas. Es domāju, ka visam taču reiz ir jābeidzas, bet Dievs saka, ka nebeigsies. Visums esot bezgalīgs, bet, ja Visumam ir beigas, tad kas atrodas tālāk? Mans prāts uzkarās kā dators, jo tās ir mums neaptveramas lietas.

Cilvēki pārmet kristiešiem, ka mēs pielūdzam trīs Dievus, un ir grūti saprast, kā Dievs var būt trīs Personās. Es pats to nesaprotu, bet zinu, ka arī ūdens var būt gan cietā veidā (ledus), gan kā gāze (tvaiks), gan šķidrā veidā (ūdens). Viens un tas pats ūdens trīs agregātstāvokļos. Visā pasaulē ir daudz brīnumainu lietu. Uzkāp kādā ļoti augstā kalnā, un tu jau redzēsi brīnumu. Katru reizi, kad esmu uzrāpies kādā augstākā kalnā un redzējis to skatu, es esmu gribējis slavēt Dievu. Cilvēkam nav pa spēkam kaut ko tādu radīt, un tas arī nav radies pats no sevis. Dievs ir varens, liels, skaists un brīnumains, un Dieva ceļi ir neizdibināmi, un Dievu neviens nav redzējis. Bībelē ir teikts, ka Dievu neviens nav redzējis, jo Viņš dzīvo nepieejamā gaismā. Bet es vēl šodien savā lūgšanā pateicos Dievam par to, ka varam Viņu redzēt, dzirdēt un sajust. Mēs Dievu redzam caur cilvēkiem, caur tevi un mani. Arī visā labajā un skaistajā un dabā mēs redzam Dievu, jo tā ir daļa no paša Dieva. Jūra vētrā arī ir skaista. Manai jaunajai dzīvesvietai blakus esošais mežs ir pilnībā nekopts (tas nozīmē, ka tur neko neaiztiek, neko nezāģē), tur ir mūžamežs; ir vietas, kurās koki sagāzušies viens pār otru un ir grūti iziet. Es eju, kāpju, skrienu un nonāku kādā vietā, kur Gauja ir satecējusi tādā kā līcītī, ir klusums un apkārt klintis. Arī tas ir skaistums.

“Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:17)

Iegaumē: pirms Dievs radīja cilvēku, ļaunums jau pastāvēja, jo eņģelis vārdā Lucifers, gaismas eņģelis, sacēlās pret Dievu un krita. Vēl viņu dēvē par slavēšanas eņģeli, kam gan es Bībelē neatrodu apstiprinājumu, bet viņš bija skaists un gribēja būt kā Dievs un ieņemt Dieva vietu. Viņš tika izmests no debesīm un no skaista eņģeļa kļuva par ļaunu un neglītu būtni, Dieva pretinieku. Sātans tulkojumā nozīmē ‘pretinieks’, ‘gars, kas pretojas Dievam’. Kad Dievs radīja cilvēku, tad ļaunais jau pastāvēja un cīnījās par cilvēku, un Dievs cīnījās par cilvēku. Dievs brīdināja Ādamu, ka no visiem kokiem Ēdenes dārzā var ēst, bet no ļauna un laba atzīšanas koka nedrīkst ēst. Kas ir ļauna un laba atzīšanas koks? Tas ir tad, kad cilvēks pats izlemj, kas ir labi un slikti. Dievs nosaka, kas ir balts un melns, kas ir labs un slikts. Katru reizi, kad cilvēks pats nolemj, kas ir labs un kas ir slikts, ignorējot Dievu, viņš nonāk Dieva pretinieka lomā. Un ko Dievs saka, kas notiks ar to, kurš tā darīs? Viņš mirdams mirs. Ja mēs paši sevi liekam Dieva vietā kā Lucifers, notiek mutācijas un mēs kļūstam par pretīgām būtnēm. Dieva vārds saka “mirdams mirsi”, bet kāpēc nevar nomirt tikai vienu reizi? Dievs saka, ka var nomirt vairākas reizes. Var nomirt trīs reizes. Pirmā ir garīgā nāve, kad cilvēks dzīvo bez Jēzus Kristus, kad viņam nav Kristus gaisma, siltums un mīlestība, un viņš ir garīgi miris. Otrā ir fiziskā nāve. Trešā nāve ir tad, kad cilvēks stāv Dieva tiesas priekšā un dzird: “Ej nost no Manis, tu nolādētais, ellē, mūžīgā ugunī, kur mocības nekad nebeigsies. ”

“Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti dienām un naktīm mūžīgi mūžam.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 20:10)

Draugs, elle ir reāla vieta, kurā nonākušie cilvēki jūt, redz, dzird un domā. Tajā ir velna eņģeļi un cilvēki, kuri ir izvēlējušies dzīvi bez Jēzus Kristus, un tur ir mūžīgas mokas, kas nekad nebeigsies. Mēs reizēm domājam, ka te virs zemes ir grūtības. Jēzus saka, ka, ja tava acs tevi apgrēcina, tad izrauj to, jo labāk ar vienu aci ieiet Debesu valstībā, nekā ar abām acīm nonākt ellē, kur mūžīgi mūžos būs jāmokās. Jēzus stāsta par elli, ka tā ir tik briesmīga, ka pat labāk atdot aci vai roku, lai tur nenokļūtu. Tāpēc arī Pāvils saka, ka tas, kurš tikai šajā dzīvē tic uz Jēzu Kristu, ir visnožēlojamākais cilvēks. Draugs, mums ir jātic mūžīgajai dzīvībai, balvai debesīs. Dievs caur Jēzus Kristus upuri ir nokāpis arī ellē, sludinājis gariem cietumā, tiem, kuri bija miruši līdz Jēzus atnākšanas laikam un gaidīja uz Viņu. Arī tiem tika atklāta evaņģēlija vēsts, un Jēzus Kristus upuris tika pasludināts, un, kuri ticēja, tie iegāja debesīs. Mums ir jātic uz Jēzus Kristus upuri. Tie, kuri tam tic, nesaka, ka Dievs ir tik liela mīlestība, ka nekādas atbildības vairs nav. Mūsu ticība ir redzama darbos. Ticīgs cilvēks dzīvo kā ticīgs cilvēks un nemuld tukšas lietas, ka elles nav, ka debesis nav, ka glābšanu nevar pazaudēt, ka ticība ir balstīta tikai un vienīgi uz mīlestību uz Dievu. Kas notiktu, ja mēs tā audzinātu bērnus – tikai ar mīlestību, visatļautībā, bez disciplīnas un atbildības sajūtas?

“Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija, kur palikt. Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. Arī nāvi un nāves valstību iemeta uguns jūrā. Šī ir otrā nāve – uguns jūra. Ja, kas nebija rakstīts dzīvības grāmatā, to iemeta uguns jūrā.” (Jāņa Atklāsmes grāmata 20:11-15)

Kaut kas tik varens sēž tronī, ka pat debesis un zeme nevar izturēt Viņa klātbūtni un bēg, un tiem nav kur palikt. Visi, kas nonāk Dieva tiesas priekšā, nezina kur palikt. Nav rakstīts, ka mēs tiekam tiesāti pēc mūsu vārdiem, bet gan pēc darbiem, jo ticīgajam ir darbi. Ja cilvēks tic, tas ir redzams viņa darbos, ne tikai vārdos. Vārdos mēs jebkas varam būt. Kas ir Dzīvības grāmata? Jēzum Kristum ir grāmata, kurā Viņš ieraksta katru cilvēku, kurš Viņu pieņem kā Kungu un Glābēju. Tad, kad cilvēks nomirst, viņam pakaļ nosūta eņģeli, kurš pārbauda, vai cilvēks ir ierakstīts Dzīvības grāmatā. Ja cilvēks nav ierakstīts Dzīvības grāmatā, tad viņu nodod velnam uz elli mūžīgām mokām.

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.” (Jāņa evaņģēlijs 5:24)

Ja tu seko Jēzum, šī tiesa uz tevi neattiecas. Kad tu nomirsi, divi eņģeļi pa tiešo tevi uznesīs debesīs pie Dieva.

Mēs neviens nevaram zināt, kā būs ellē un kā būs debesīs, mēs zinām tikai to, ka ellē būs ļoti slikti un debesīs būs ļoti labi. Es personīgi uzskatu, ka visi cilvēku apraksti, salīdzinājumi un atainojumi par elli un debesīm ir nākuši tikai un vienīgi no viņu pašu fantāzijas. Mēs nezinām, kā būs patiesībā. Piemēram, ir draudzes, kurās precētas sievietes liek galvā lakatiņus, un, ja kāda neliek, tad tas ir apkaunojums un apgrēcība. Un reiz es skatījos vienu liecību par elli, kuru stāstīja sieviete, kura gāja “lakatiņu draudzē”, un vienā brīdī izslēdzu ārā, jo viņa sāka stāstīt, ka tās sievietes, kuras nenēsāja lakatiņu, bija ellē. Šīs sievietes teiktais izriet no viņas draudzes mācības un no tā, ar ko viņa pati ikdienā sastopas. Ir liecības, kurās apgalvo, ja krustiņš nav, tad ellē iekšā, vai arī, ja priesteris neatnāca pie nāves gultas, bet ellē iekšā. Arī šķīstītava nekur Bībelē nav minēta. Draugs, ticīgie atšķiras no neticīgajiem. Viņi svētdienās apmeklē draudzi, viņiem nav nekā svarīgāka par būšanu dievkalpojumā. Viņi neizlaiž dievkalpojumus. Viņi ir mājas grupiņā, kalpo Dievam un no visas sirds cenšas dzīvot pēc Dieva gribas. Pat tad, kad nesanāk, viņi nožēlo un atkal turpina iet ar Dievu.

“Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.” (Salamana pamācības 24:16)

Taisnais krīt, bet ceļas, viņš cenšas un dara Dieva prātu. Viņš nezog un nepārkāpj laulību. Bībele saka, ka mums ir aizstāvis Tēva priekšā. Ja mēs grēkojam, bet grēkus nožēlojam un atstājam, tad mums mūsu grēki tiek piedoti. Jo Dievs ir žēlīgs. Ja tu esi Dzīvības grāmatā, tad tu nenāc tiesas priekšā. Dzīvo tā, lai tev nebūtu jānonāk tiesā! Nedomā, ka dzīvē viss ir jāizbauda, ja tu dzīvo vienu reizi. Zini, tev viss vēl ir priekšā, jo pēc šīs dzīves sekos mūžība.

Kā būs ellē? Ko no Bībeles var saprast?

“Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.”” (Mateja evaņģēlijs 8:10-12)

Valstības bērni ir tie, kuri uzskatīja, ka ir ticīgi, un pie tādiem var pieskaitīt tā laika jūdus, farizejus, saduķejus un citas sektas. Viņi uzskatīja, ka viņiem pieder visi Dieva apsolījumi. Tas, ka tu esi piedzimis kristīgā ģimenē, negarantē to, ka tu nonāksi debesīs. Tev pašam ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu un glābšana. Tas, ka tu apmeklē draudzi, arī negarantē vietu Debesu valstībā. Tas, ko tu dzirdi draudzē un pielieto, darot Dieva gribu un kalpojot Dievam, tev garantē vietu debesīs. Labā ziņa ir tāda, ka mirušie tiek tiesāti pēc neticīgu cilvēku darbiem. Soda apmērs katram būs pēc pakāpēm, gluži kā debesīs, jo arī tur būs pakāpes. Jo smagāk cilvēks grēko, jo smagāku sodu viņš saņems. Jo vairāk cilvēks ir nodevies Dievam, jo labāka vieta viņam būs debesīs. Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā. Tātad ellē būs galēja tumsība, kaukšana un zobu trīcēšana. Manuprāt, pietiek ar šiem trim vārdiem, lai zinātu, ka ellē būs slikti. Ja mēs sāksim aprakstīt dažādas elles mocības, tad tas izskatīsies pēc šausmu filmas. Ja tu gribi zināt, kā būs ellē, tad paskaties kādu šausmu filmu, noliekot sevi upura vietā. Cik labs ir Dievs! Viņš nošķir no debesīm velnu un viņa eņģeļus. Kāpēc lai cilvēki gribētu iet uz elli? Vai tu gribi iet uz šo vietu? Ja nē, tev ir vajadzīgs Kristus upuris un ticība Viņam. Ticīgie tiesā nenāks.

“Bet cirvis kokiem jau pie saknes pielikts; un ikviens koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.” (Mateja evaņģēlijs 3:10)

To teica Jānis Kristītājs, kad farizeji nāca pie viņa kristīties. Jānis Kristītājs pamanīja, ka viņi grib izbēgt no elles un pazušanas un iemantot mūžīgo dzīvību. Viņi vēlējās iemantot Dieva svētības caur kristībām, taču kristības neglābj. Ārkārtīgi daudzi cilvēki, kuri ir kristīti, svētīti un laulāti baznīcā, nonāks ellē. Kristības neglābj. Kristības ir tikai apliecinājums tam, ka tu tici.

“Un neiedomājieties sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu. Jo es jums saku: Dievs no šiem akmeņiem var radīt Ābrahāmam bērnus.” (Mateja evaņģēlijs 3:9)

“Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem, bet Tas, kas nāk pēc manis, ir spēcīgāks par mani; Tam es neesmu cienīgs kurpes nest, Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un ar uguni.” (Mateja evaņģēlijs 3:11)

“Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.” (Mateja evaņģēlijs 3:8 )

Atgriešanās augļi nozīmē to, ka mūsu ticība parādās darbos. Ticīgo var atpazīt pēc tā, ka viņš dzīvo tā, kā vēlas Dievs.

“Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu, un Viņš sakrās Savus kviešus klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni." (Mateja evaņģēlijs 3:12)

Ir ceļš uz debesīm, un mēs zinām ceļu uz debesīm, kāpnes uz debesīm. Viņa vārds ir Jēzus. Debesīs būs ielas no zelta, un šis zelts būs kā caurspīdīgs stikls. Citiem vārdiem sakot, tas nav aprakstāms un saprotams. To mēs redzēsim tikai tad, kad tur nonāksim. Tur būs labi, mūžīgi labi. Ēdīsim arbūzus, kivi, visgaršīgākos un vissaldākos apelsīnus. Tādus, kādi virs zemes nav. Vai tu esi bijis siltajās zemēs? Tu esi nogaršojis augļus, kādi tur aug? Tie ļoti atšķiras no tiem, kurus mēs ēdam šeit. Mēs ar sievu daudz esam ceļojuši pa Eiropu, un gandrīz vienmēr tās vīnogas, arbūzi, mandarīni, apelsīni vai persiki, kuri tur tiek nopirkti, ir daudz garšīgāki. Tur var pārtikt tikai no augļiem. Ja jau vieni un tie paši augļi šeit un tur var garšot tik atšķirīgi, tad debesīs būs pavisam cita garša. Tie būs garšīgāki par jebkuriem augļiem virs zemes. Kad cilvēki vai kādi mācītāji sāk sīki aprakstīt to, kā būs debesīs, es kļūstu aizdomīgs. Es uzskatu, ka tu vari fantazēt un iztēloties vissīkākās detaļas, bet nevajag to mācīt kā absolūtu patiesību. Absolūtā patiesība ir tikai Jēzus, un Jēzus neatklāj mums sīkas detaļas par debesīm. Viņš atklāj tikai to, ka cilvēki debesīs būs kā eņģeļi un tur būs labi. Mūsu saprašana nav pietiekoša un mēs nespējam to visu izprast, jo mums nav, ar ko salīdzināt.

"Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus.” (Atklāsmes grāmata 22:12-15)

Iekšā tiek visi, kuriem ir daļa debesīs, kuri ir rakstīti Dzīvības grāmatā. Viņi nav perfekti un ideāli, bet viņi ir jauni radījumi, un to var redzēt pēc viņu dzīvēm.

“Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!" Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs." (Lūkas evaņģēlijs 10:17,20)

Pie Jēzus atnāca mācekļi un teica, ka ļaunie gari viņiem paklausa. Jēzus saprata, ka viņu priekā ir bīstamība, tādēļ neizrādīja prieku. Jēzus negribēja, lai viņi par to priecājas, Viņš gribēja, lai mācekļi, pirmkārt, priecājas par to, ka viņu vārdi ir ierakstīti Dzīvības grāmatā. Visnožēlojamākais cilvēks ir tas, kurš dzīvo tikai šīs pasaules robežās, šīs zemes dzīves robežās. Mūsu ticība ir pamatota mūžīgajā dzīvībā. Balva pēc nāves būs tiem, kuri ir Kristū, un viņi tiesā nenāks, viņiem nāks pakaļ divi eņģeļi. Tie, kuri nav Kristū, būs tur, kur mocības ir mūžīgi. Tāpēc priecāsimies nevis par kalpošanas augļiem vai par to, kādi mums labi bērni, cik daudz naudas, cik mēs esam stipri un skaisti, cik labi jūtamies, kādi mums panākumi darbā, biznesā, bet, pirmkārt, priecāsimies par to, ka mūsu vārdi ir ierakstīti debesīs. Tā būs vieglāk dzīvot. Priecājies arī par to visu, ko Dievs tev dod, bet neaizmirsti, ka svarīga ir arī garīgā realitāte.

"Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa evaņģēlijs 14:1-3)

Jēzus to saka Saviem mācekļiem un arī tev! Jēzus ir aizgājis un sagatavojis tev mājokli. Tava jaunā adrese ir debesīs. Kad Jēzus nāks, tad Viņš mūs vedīs Sev līdzi uz vietu, kuru Viņš mums ir sagatavojis.

“Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ik dienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm, un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika apglabāts. Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī. Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā! Bet Ābrahāms teica: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars – ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas. Un turklāt starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to nespētu, tāpat arī no jums pie mums. Bet tas teica: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu! Jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā. Bet Ābrahāms atbildēja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām." (Lūkas evaņģēlijs 16:19-31)

Nabagais nonāca debesīs un bagātais ellē. Ne bagātības vai nabadzības dēļ, bet tādēļ, ka viens pazina Dievu, bet otrs ne. Bagātais redzēja nabago debesīs, un nabagais redzēja bagāto ellē. Bet starp debesīm un elli ir nepārvarams bezdibenis; neviens, kurš ir debesīs, vairs nekad netiks ellē, un neviens, kurš ir ellē, nekad netiks debesīs. Cilvēks dzīvo un mirst tikai vienu reizi, un tad viņš ir vai nu ellē, vai debesīs, cita ceļa nav. Dievs saka, ka nekādi brīnumi, mirušo augšāmcelšanās vai kas cits nespēs pārliecināt cilvēku. Ja cilvēks netic Dieva vārdam, nepieņem to, neatzīst Kristu kā vienīgo Glābēju, tad nekas cits viņu nepārliecinās. Mans ieteikums ir tāds: klausi praviešus, klausi Dievu, klausi mācītāju. Nesaki, ja Dievs izdarīs kādu konkrētu lietu, tad tu Viņam ticēsi. Svētīgāki ir tie, kuri tic, bet neredz. Vienīgais ceļš, kā izbēgt no elles, ir Jēzus Kristus, vienīgais ceļš ir pieņemt Dieva vārdu, ticēt un klausīt Dieva balsij, pieņemt veselīgu mācību un būt veselīgā draudzē, kurā cilvēki personīgi pazīst Dievu un dzīvo pēc Viņa prāta.

Pasaule bez elles ir pasaule bez atbildības. Tā tam nevajadzētu būt, bet cilvēki ir sabojāti un nespēj paklausīt Dievam bez apziņas, ka par saviem darbiem būs jāatbild un dzīve turpināsies mūžīgi. Cilvēks, kurš tic tikai šai zemes dzīvei, ir bezatbildīgs cilvēks. Paldies Tev, Dievs, ka Tu esi Mīlestība, ka Tu mums dod veselīgu mācību. Paldies, ka mums ir atbildība arī mūžības priekšā. Debesu Tēvs, Tavs vārds ir brīnišķīgs. Paldies par Tavu patiesību, Dievs, un Tavu mīlestību. Kungs, raugies uz maniem ceļiem, palīdzi man izzināt sevi un saprast, uz kāda ceļa es atrodos. Vadi mani un māci mani, pārveido mani, palīdzi man ticēt Tavam vārdam. Ticēt šodienas sludinātajam vārdam, nevis savām emocijām. Palīdzi man turēties uz taisnā ceļa, jo plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un šaurs ir ceļš, kurš ved uz dzīvību. Paldies, Dievs, ka es esmu uz dzīvības ceļa. Paldies, ka Tu mani ved, ka Tu esi mans labais Gans un neatstāj mani, bet aizved mani līdz galam.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Elle un debesis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi

Publicēja 2020. gada 3. marts 03:11Līga Paņina

Ziņas datums 03.03.20.
 

Šodien es nevēlos stāstīt no sevis, bet tikai no Dieva vārda. Es vēlos ieviest skaidrību jautājumos par to, kas ir desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi. Šīs dienas mērķis ir mācīties. Ir svarīgi zināt un saprast Dieva prātu un gribu. Tā ir mūsu pašu izvēle – pildīt Dieva gribu vai nē. Es domāju, ka mūsu draudzē un ne tikai ir cilvēki, kuri pielieto došanas principu un zina, ka īpaša svētība ir to cilvēku dzīvēs, kuri to dara. Pat cilvēki, kuri nepazīst Dievu, un virkne populāru personību dodot un ziedojot ir guvušas finansiālas svētības, jo bagātība vairojas tikai un vienīgi dodot. Jēdzieni ‘desmitā tiesa’ un ‘brīvprātīgie ziedojumi’ nav viens un tas pats. Par desmito tiesu ir rakstīts, ka tā pieder un ir svēta Tam Kungam. Desmitā tiesa nav kaut kas tāds, par ko mums būtu jālemj, dot vai nedot, jo tā jau pieder Dievam. Turpinājumā sekos rakstvietas no Dieva vārda, ar kurām es to pamatošu. Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, Kungs. Tu esi dzīvs un svēts Dievs. Es lūdzu, runā uz mums Gara spēkā caur Savu vārdu. Es lūdzu, Kungs, ka mēs izprotam Tevi, Tavu vārdu un Tavu gribu. Es lūdzu, ka pieņemam un iemīlam Tevi, Dievs, un visas tās lietas, kuras Tu mums vēlies dot, spējam paņemt, Dievs. Es lūdzu, ka visu to, ko Tu vēlies, lai mēs darām no savas puses, mēs spējam izdarīt. Palīdzi mums iepazīt Tevi, Kungs. Un tieši šodien šajā finanšu tēmā “Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi” apgaismo mūsu prātus un sirdis un palīdzi mums, Kungs, katram vienam, kas šodien ir šeit un klausās, kļūt finansiāli svētītam. Lai katrs viens šeit klātesošais pieņem no Tevis to svētību, ko Tu dod arī finanšu jomā! Lai mēs esam uzticami Tev visās lietās! Āmen!

 

Desmitā tiesa

 

Kas ir desmitā tiesa un kāds ir tās mērķis? Kā jau es minēju, desmitā tiesa un ziedojumi ir atšķirīgas lietas. Pirmais punkts būs par to, kas ir desmitā tiesa, un sāksim ar pašām pirmajām Mozus grāmatām. Mēs mācīsimies. Arī tu šīs Rakstu vietas vari sameklēt savā Bībelē un pārlasīt. Šodien tu tiksi iedvesmots un svētīts. Es ticu, ka no šīs dienas pār kādu cilvēku dzīvēm beidzot atvērsies debesu logi finanšu sfērā.

 

“Ābrāms bija ļoti bagāts ar lopiem, sudrabu un zeltu.” (1. Mozus grāmata 13:2)

 

Ābrahāms bija ļoti bagāts, un tu būsi ļoti bagāts! Es tev novēlu finansiālu svētību! Tie cilvēki, kuru galvā viss ir sakārtots saskaņā ar Dieva gribu, nevar būt nabagi. Psalmos varam lasīt, ko ir teicis Dāvids: “Es nemūžam neesmu redzējis taisno ar izstieptu roku, nedz viņa bērnus maizi lūdzam.” Dāvids saka, ka viņš nav redzējis nevienu taisno diedelējot vai lūdzot naudu. “Jo turība un bagātība būs taisnā namā.” Tāda ir Dieva griba un tāds ir Dieva prāts, bet, lai to iemantotu savā dzīvē, mums ir jāapzinās, jāizprot un jāpielieto daži principi. Pirmais princips ir desmitā tiesa. Draudzē ziedojumi ir brīvprātīgi. Mans pienākums ir mācīt Dieva vārdu, bet tava daļa ir ļoti vienkārša – izvēlēties tā darīt vai nē. Tava dzīve un tava svētība ir tevis paša rokās. Ābrahāms bija ļoti bagāts. Viņš ir mūsu ticības tēvs. Ābrahāmam bija dēls Īzaks, un Īzakam bija dēls Jēkabs. Šos trīs cilvēkus – Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu – sauc par patriarhiem. Tie visi ir mūsu ticības tēvi. Ņem vērā, ka tajā laikā nekāda bauslība vēl netika dota. Bauslība tika dota caur Mozu daudzus gadsimtus vēlāk. Esmu dzirdējis tādus izteikumus, ka desmitā tiesa esot bauslība.

 

Sava ticības ceļa sākumā es kādu laiku apmeklēju baznīcu, uz kuru devās mana mamma. Tā bija vienīgā protestantu baznīca Limbažos, kuru bija iespējams apmeklēt, un tā bija baptistu draudze. Tur desmito tiesu nedeva. Kad es gāju pie mācītāja par to jautāt, viņš man to paskaidroja tā, kā viņš saprata un kā viņiem bija pieņemts, taču es lasīju Dieva vārdu un biju ieraudzījis un piedzīvojis desmitās tiesas došanas svētību. Kaut gan es biju bijušais narkomāns un dzērājs, tiklīdz es iepazinu Dievu, sāku apmeklēt draudzi un devu desmito tiesu. Man bija pilnīgi vienalga, ka citi to nedarīja. Es neesmu neveiksmīgs cilvēks, un mana veiksme no kaut kā ir atkarīga. Kaut kas labs manā dzīvē ir noticis pateicoties Dievam un kaut ko man ir izdevies sasniegt pateicoties Dievam, Viņa spēkam un svētībai. Kāpēc tas viss varēja notikt? Kāpēc Dievs varēja mani svētīt? Kāpēc Dievs var celt draudzi caur mani? Atskatoties pagātnē, var redzēt, ka viens no šiem principiem ir došanas princips, ko es praktizēju jau no paša sākuma. Pirmajos trīs mēnešos, kad biju ar Kristu, es par desmito tiesu vienkārši neko nesapratu un nezināju, bet, tiklīdz man šis Dieva princips kļuva skaidrs, es nolēmu to praktizēt. Es nolēmu dot, un tūlīt pat saņēmu atbildi no Dieva un piedzīvoju svētību. Tieši tāpat, kā rakstīts Maleahija grāmatā.

 

“Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Maleahija grāmata 3:10)

 

Un es pārbaudīju, saņēmu un pārliecinājos par to. Nav pat svarīgi, ko tu esi vai neesi piedzīvojis un saņēmis, svarīgs ir Dieva vārds un Dieva griba. Tajā dienā, kad man kāds brālis parādīja Bībelē un paskaidroja, ko Dieva vārds saka par desmito tiesu un ziedojumiem, es sāku to praktizēt. Es zinu, ka draudzē mēs esam dažāda tipa cilvēki. Vieni paklausa ātrāk, citi vēlāk, kāds grib pierādījumus, bet kāds tic uzreiz. Tāpat arī ir daudz cilvēku, kuri pirmo reizi atnāk uz draudzi un tūlīt sāk praktizēt došanas principu. Zinu cilvēku, kurš pirmo reizi atnāca uz draudzi, un tieši tajā reizē tika runāts par desmito tiesu. No tās pašas dienas viņš sāka dot Dievam. Šis cilvēks zināja, kāpēc to dara. Viņš pieņēma Dievu visā pilnībā un ar visiem Viņa principiem. Manā pirmajā draudzē, kuru es agrāk apmeklēju, desmitās tiesas princips netika praktizēts. Cilvēki ziedoja un viss bija normāli, bet tieši desmitās tiesas princips netika pielietots. Viens no iemesliem, kāpēc daudzi nedod desmito tiesu, ir tāds, ka viņi to uzskata par bauslību. Mozus grāmatās ir aprakstīti daudzi upuri un desmitās tiesas. Tajā laikā pirmie augļi, pirmā raža un viss labākais bija jāatdod Tam Kungam, Viņa nama celtniecībai un uzturēšanai un kalpotāju algām. Izraēla valstī to nevarēja nedarīt. Tā bija vispārpieņemta kārtība un pielūgsmes forma. Tā bija bauslība jeb likumi, kas jāievēro un jādara. Taču Ābrahāms bija ļoti bagāts. Ir rakstīts, ka arī Īzaks un Jēkabs bija ļoti bagāti. Tāpat ir rakstīts arī tas, kāpēc viņi bija ļoti bagāti. Lūk, viens no iemesliem:

 

“Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.” (1. Mozus grāmata 14:21)

 

Mūsu ticības tēvs bija ļoti bagāts, jo viņam bija kāda interesanta īpašība un īpaša darbība. Viņš deva desmito tiesu no visa, kas viņam bija. Kam viņš to deva? Dievam. Viņš to deva augstajam priesterim, konkrētam Dieva ieceltam cilvēkam, kurš pēc tam šo naudu lietoja Dieva nama uzturēšanai, kalpotāju algām un visam, kas nepieciešams, lai varētu pilnvērtīgi kalpot, izglītot cilvēkus, un tādējādi valstī būtu Dieva svētība. Ābrahāms deva desmito tiesu, un viņš bija ļoti bagāts. Zini, bauslība tajā laikā vēl netika dota, tāpēc apgalvot, ka desmitā tiesa ir bauslība, ir meli un tas nav pamatots Dieva vārdā. Ja visu tieši pamatojam Dieva vārdā, tad desmitā tiesa nav bauslība.

 

“Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Tā šis vīrs kļuva bagāts un augdams auga bagātībā, līdz kamēr kļuva ļoti bagāts.” (1. Mozus grāmata 26:12-13)

 

Arī Ābrahāma dēls Īzaks kļuva ļoti bagāts.

 

“Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam.” (1. Mozus grāmata 28:22)

 

Jēkabs deva solījumu dot desmito tiesu un arī piedzīvoja bagātību.

 

“Tā šis vīrs kļuva ļoti bagāts, jo tam bija daudz sīklopu, kalpoņu, kalpu, kamieļu un ēzeļu.” (1. Mozus grāmata 30:43)

 

Manuprāt, šeit darbojas ļoti vienkārša aritmētika. Visiem trim cilvēkiem, kuri ir mūsu ticības tēvi, bija kopsaucējs – viņi bija ļoti bagāti, jo deva Dievam desmito tiesu, un Dieva svētība bija uz šo vīru finansēm. Viņi bija nevis vienkārši bagāti, bet ļoti bagāti. Par katru no viņiem ir rakstīts, ka viņš deva desmito tiesu. Tātad, starp bagātību un desmito tiesu ir saikne. Un man ir vienalga, ko tu domā, jo es gribu domāt tā, kā mūs māca Dieva vārds. Dieva vārdā es redzu trīs ticības tēvus un to, ka viņi visi deva desmito tiesu un bija ļoti bagāti. Bībelē var skaidri un nepārprotami redzēt, ka desmitās tiesas došanai ir saistība ar bagātību, finansiālu svētību un ne vienkārši bagātību, bet ļoti lielu bagātību. Desmitās tiesas došana ir veids, kā Dievs cilvēku var svētīt.

 

Kas ir desmitā tiesa? Desmitā tiesa ir desmitā daļa no visiem taviem ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā ķēniņš (valsts) ir svarīgāks par Dievu. No algas parasti tiek atvilkta ceturtā daļa un pat puse, bet desmito daļu tev neatvelk. Tu pats izvēlies. Kāds ir desmitās tiesas mērķis?

 

“Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.” (4. Mozus grāmata 18:21)

 

“[..] Bet Israēla vidū tiem nav mantojuma.” (4. Mozus grāmata 18:23)

 

“Visi viņu zemes pirmie augļi, ko viņi Tam Kungam nes, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd. Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.” (4. Mozus grāmata 18:13-14)

 

“Un Tas Kungs sacīja Āronam: "Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!”” (4. Mozus grāmata 18:20)

 

Tātad, bija divpadsmit Izraēla ciltis. Katrai ciltij apsolītajā zemē pienācās daļa no zemes, ko viņi apsēja un no kuras viņi pārtika. Tas bija viņu finanšu un pārtikas avots. Viena no ciltīm bija Levija cilts. Tie bija tempļa kalpotāji, un viņi kalpoja ne tikai templī. Levija ciltij savu zemi nepiešķīra. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu darbs bija rūpēties par garīgumu. Levītu darbs bija strādāt templī, rūpējoties par to, apkalpojot citus, mācot, vadot dievkalpojumus utt. Viņiem Tas Kungs nolika pārtikt no desmitajām tiesām.

 

“Bet, redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās tiesas par īpašumu to darbu dēļ, ko tie dara, kalpodami pie Saiešanas telts.” (4. Mozus grāmata 18:21)

 

Šādas Rakstu vietas Vecajā Derībā var atrast ļoti daudz. Šeit ir skaidri atklāts mērķis, kāpēc katram izraēlietim bija jādod desmitā tiesa no saviem ienākumiem – lai uzturētu kalpošanu templī. Desmitās daļas ir paredzētas pilna laika kalpotāju algām, jo Bībelē ir rakstīts: “Nekādu citu darbu tiem nebūs darīt.” Tie ir profesionāli kalpotāji, kuri tikai to vien dara, kā māca, sludina, brauc misijās utt. Desmitās tiesas ir paredzētas tieši viņiem. Vai mūsu draudzē šis princips tiek ievērots precīzi tāpat kā Bībelē? Nē, ienākumi no desmitajām tiesām draudzē netiek lietoti tikai un vienīgi pilna laika kalpotāju algām, bet itin visām Tā Kunga nama vajadzībām. Ja mēs gribētu darīt bībeliski, tad es kā mācītājs būtu ļoti bagāts. Ja mēs šo naudu novirzītu tikai kalpotāju algām, tad mums būtu vesela profesionāļu armija. Ja jau tagad kādiem cilvēkiem ir problēma ar to, ar kādu mašīnu brauc mācītājs, tad gadījumā, ja mēs rīkotos precīzi tā, kā to skaidro Bībele, tad būtu milzu problēma ne tikai man, bet daudziem cilvēkiem. Mūsu draudzē mēs tā īpaši nešķirojam ziedojumus un desmitās tiesas. Viss iet vienā grozā; papildu ir mērķa ziedojumi telpu atbalstam, Tautas lūgšanu sapulcei utt. Desmitās tiesas pamatmērķis ir celt Tā Kunga namu, bet tiešais mērķis ir pilna laika kalpotāju nodrošināšana.

 

Varbūt tu teiksi, ka tā ir Vecā Derība un uz Jauno Derību tas neattiecas? Vai Jēzus kaut ko runā par desmito tiesu? Jā, runā. Jēzus izsūtīja divpadsmit mācekļus un teica: “Ejiet, izdzeniet ļaunus garus, dziediniet, sludiniet prieka vēsti nabagiem, atsvabināšanu cietumniekiem, akliem gaismu, satriektos palaidiet vaļā, un, kurā namā jūs ieejat, palieciet tur un baudiet, ko jums liek priekšā.” Vai ir tā rakstīts? Jēzus mācekļi bija atstājuši savus biznesus jeb ienākumu avotus. Viņi bija zvejnieki un muitnieki, līdz atstāja savu maizes darbu un pārgāja uz pilna laika kalpošanu. Sūtot mācekļus kalpošanā, Jēzus nejautāja: “Nu, cik naudas tev vajag?” Jēzus izsūtīja mācekļus kalpot un pavēlēja viņiem tāpat kā levītiem pārtikt no desmitajām tiesām un ziedojumiem. “Jo strādnieks ir savas algas cienīgs.” Dieva vārds saka: “Tev nebūs vērsim purnu aizsiet, kad viņš labību min.” Un Jēzus mācīja Saviem mācekļiem, balstoties uz Dieva iedibinātiem principiem, pašiem gādāt par savu iztikšanu un nodrošināt savu kalpošanu, un tas notika caur desmitajām tiesām un ziedojumiem. Draugs, mēs esam pieauguši cilvēki un gribam saprast, kā ir patiesībā, nevis ko viena tante teica, bet kas ir rakstīts Dieva vārdā.

 

“Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” (Mateja evaņģēlijs 23:23)

 

Jēzus runā uz farizejiem. Vai Jēzus mūs māca dot desmito tiesu? Tā ir tikai Vecajā Derībā, vai tomēr arī Jaunajā? Par mācekļiem mēs tikko noskaidrojām. Jēzus mācīja Saviem mācekļiem sevi apgādāt caur desmito tiesu un ziedojumiem. Jēzus mācīja Dieva iedibinātus principus. Ebreji līdz šai dienai ļoti, ļoti stingri stāv par desmitās tiesas došanu. Viņiem tas ir svēts līdz pat šai dienai. Ebreji neatzīst Jēzu kā Glābēju, bet desmito tiesu dod. Arī tajā laikā viņi desmito tiesu deva pat no dillēm. Iedomājies, cilvēki dzīvoja nepārtrauktās bailēs par to, vai viņi ir iedevuši desmito tiesu no visa, – kartupeļu spainīša, vienu kāpostu no desmit un desmito daļu no burkāniem. No katra sīkuma viņi deva desmito tiesu. Jēzus viņiem saka: “Bez ievērības jūs atstājat pašu svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.” Tas nozīmē: žēlastību jums būs izrādīt, bet desmito tiesu neatstāt. Jēzus saka: “Desmito tiesu neatstāt.” Interesanti, kādā citā veidā varētu tikt apmaksāta kalpošana? Piemēram, tevi izsūta kalpošanā, misijā. Kā tu tiksi apgādāts? Kā tu veiksi savu uzdevumu, ja nebūs Dieva iedibināta kārtība no Dieva vārda? Kā misijas vispār var tikt apmaksātas? Kā Dieva vārda izplatīšana var tikt apmaksāta? No kā tika apmaksāta Tautas lūgšanu sapulce? No mūsu desmitajām tiesām un ziedojumiem. Nenotika nekāds brīnums naudas pavairošanā. Mēs paši devām Dievam, un no tā apmaksājām rēķinus.

 

Lūk, kāpēc Dievs ir iedibinājis tādu kārtību, lai draudze spētu augt, attīstīties, ietekmēt un lai Dievs varētu svētīt Latviju. Es neticu, ka bez desmitajām tiesām var kaut ko reālu paveikt. Bez naudas vispār neko reālu nevar paveikt. Kad es dzirdu kristiešus, kuri saka, ka nauda ir sīkums, tad es saprotu, ka tie ir cilvēki, kuri nekur nedodas, jo viņiem nav līdzekļu nosegt savus projektus. Es piekrītu, ka vispirms ir Dieva ideja un pēc tam nauda tai seko, bet nauda ir svarīga. Es nezinu, kā ir tev, bet manā kalpošanā lielākais izaicinājums gandrīz vienmēr ir nauda. Kad mēs sākam kādu lielu projektu, es uz spēles lieku visu, kas man pieder, kas turklāt pirms tam ir jāpārdod. Es zinu, ja mēs savus projektus nespējam nosegt, tad man ir jāatdod viss. Es esmu gatavs to dot. Kad Dievs man ir licis sirdī kaut ko darīt, vienmēr Viņš palīdz ar finansēm, un Viņš to dara caur šo sistēmu, kas ir desmitās tiesas un brīvprātīgie ziedojumi, caur cilvēkiem, kuri tic Dievam un Viņa gribai, apzinās savu daļu no draudzes un piedalās draudzes darbā. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka Dievs viņiem visu dos. Ja Dievs kaut ko dod, Viņam ir veids, kā Viņš to dara. Tā ir desmitā tiesa, kas nosedz draudzes izdevumus. Kad farizeji prasīja Jēzum, vai maksāt ķeizaram nodokļus, tad Viņš atbildēja:

 

[..] Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder." (Mateja evaņģēlijs 22:21)

Bībele saka, ka desmitā tiesa pieder Dievam. Jēzus māca maksāt nodokļus. Ne vienmēr sanāk maksāt samērīgus nodokļus un ne vienmēr tas ir pareizi, bet Jēzus teica, lai nebūtu par piedauzību, tie ir jāmaksā. Jēzus māca par desmito tiesu un nav to atcēlis, un šis princips ir saglabāts.

Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzīšu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots.” (Maleahija grāmata 3:8-11)

Tu pats vari pārlasīt šīs rakstvietas, lai saprastu Dieva gribu un kā Viņš grib tevi svētīt. Dieva svētība ir atkarīga no tā, vai dodam, vai nedodam desmito tiesu. Visur, kur draudzēs ir pagrimums, viens no iemesliem ir desmitās tiesas nedošana. Iespējams, cilvēki nedod desmito tiesu, jo draudzē ir remdenība un pagrimums, un draudze lēnām pārstāj funkcionēt un pārvēršas par mazu sektantu bariņu. Tad kristieši pārvēršas par tiem, kuri sēž un runā par to, kas reiz bija. Kamēr tu meklē Dievu, tev ir mērķi, tu skaties nākotnē un kalpo, desmitā tiesa ir normāls un loģisks princips. Desmitās tiesas nedošana draudzē savā ziņā nozīmē arī atkrišanu un garīgo atdzišanu. “Jo tik ļoti Dievs ir pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu.” Mums Viņš saka: “Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas.” To Viņš saka draudzei. Lai darītu par mācekļiem tautas, ir vajadzīgas finanses. Ja desmitās tiesas draudzei nav vajadzīgas, tad, acīmredzot, šādai draudzei vairs nav mērķu. Janvārī mums notika evaņģelizācija, un draudze izauga par vairāk nekā simts cilvēkiem. Tas mums izmaksāja diezgan dārgi. Mēs tikko mājas grupiņās vācām īpašu ziedojumu, lai nosegtu draudzes telpu izmaksas, kuras līdz šim brīdim vēl nav apmaksātas, jo lielas summas aizgāja evaņģelizācijā. Ja draudzē nerunā par došanu, tad tā ir draudze, kurai nav mērķu. Desmitā tiesa nav jāatdod nabagiem, bet jādod draudzē, kurai tu piederi. Draudzes sākumposmā arī mums bija kristieši, kuri izskatījās nodevušies Dievam, bet, kad pajautāju par desmito tiesu, man atbildēja, ka to sūtot draudzenei uz Ameriku.

Neraudzētās maizes svētkus sviniet; septiņas dienas ēdiet neraudzētas maizes, kā Es tev to esmu pavēlējis noteiktā laikā, ābība mēnesī, jo tanī tu izgāji no Ēģiptes zemes; bet nenāciet Manā priekšā tukšām rokām. Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā. [..]” (2. Mozus grāmata 23:15,19)

Smits Viglsforts, kurš svaidījumā no miroņiem piecēlis vairākus cilvēkus, populāra personība, kas nu jau ir debesīs, teica: “Kad tu nāc uz draudzi, ņem līdzi divas lietas – Bībeli un ziedojumu.” Un tas ir pamatots Bībelē. Droši vari nākt klausīties Dieva vārdu arī tukšām rokām, bet katrs var mainīties un pieņemt lēmumu piederēt pie draudzes un būt Dieva ģimenē, jo, kur ir tava manta, tur ir tava sirds. Tu nepiederi draudzei, ja nedod desmito tiesu, jo tava sirds nav draudzē.

Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.” (3. Mozus grāmata 27:30)

Brīvprātīgie ziedojumi

Kas ir brīvprātīgie ziedojumi un kāds ir to mērķis? Desmitās tiesas primārais mērķis ir pilna laika kalpotāju nodrošināšana, taču brīvprātīgo ziedojumu mērķis ir citādāks.

Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku.” (1. Laiku grāmata 29:2,7,9)

Ja desmitā tiesa vairāk attiecas uz kalpotājiem draudzē, tad brīvprātīgie ziedojumi ir Tā Kunga nama celtniecībai. Ko mēs domājam ar Tā Kunga namu? Pirmkārt, tie ir cilvēki, jo no dzīviem akmeņiem tiek celts Dieva nams. Otrkārt, tās ir telpas – remonti, būves, īres un tehniskais nodrošinājums. Pie brīvprātīgajiem ziedojumiem var būt kādi mērķziedojumi konkrētām vajadzībām, konkrētā laikā. Piemēram, mums bija vajadzīga kamera, tāpēc mēs nolikām grozu un savācām naudu kamerai. Ja ir vajadzīga nauda Tautas lūgšanu sapulcei, tad mēs konkrēti tam vācam ziedojumus.

Daži no tēvu namu galveniem, kad viņi nāca uz Tā Kunga namu Jeruzālemē, deva Dieva namam labprātīgi, lai to uzceltu savā vietā. Viņi deva pēc savām spējām šim darbam sešdesmit vienu tūkstoti zelta dareiku, pieci tūkstoši sudraba minu un simts priesteru tērpu. Priesteri, levīti un daži no ļaudīm, dziedātāji, vārtu sargi un Tempļa kalpotāji apmetās savās pilsētās, un viss Israēls savās pilsētās.” (Ezras grāmata 2:68-70)

Atmoda vienmēr ir saistīta ar finansiālu ziedošanu. Atmoda nāk caur tiem cilvēkiem, kuri maksā cenu par cilvēku dvēselēm, maksā cenu par savu draudzi un Latviju. Atmoda ir saistīta ar finansēm. Tu noteikti esi dzirdējis par Jūdu. Vai tu gribētu savam bērnam tādu vārdu? Nevienam nepatīk šis vārds, jo tas saistās ar nodevību. Jūda nodeva Jēzu par trīsdesmit sudraba gabaliem. Tā summa nebija tik milzīga, lai nodotu Dieva Dēlu. Kāpēc tas tā notika? Jūda bija draudzes kasieris. Reiz, kad Jēzus bija ciemos pie Lācara, arī Jūda tur bija. Tas notika pirms viņš nodeva Kristu. Marija atnāca ar ļoti dārgu eļļu, sasita to un izlēja uz Jēzus galvas. Tas bija ziedojums Jēzum. Jūda, to ieraugot, pateica šādus vārdus:

Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?”” (Jāņa evaņģēlijs 12:4-5)

Viņš domāja, ka zina labāk, kur izlietot eļļu. Jēzus pieņēma šo Marijas upuri, bet Jūdam tas nepatika. Viņš runāja pretī Jēzum. Un to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam ļoti rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka, turēdams draudzes maku, bija zaglis un piesavinājās iemaksas. Šajā rakstvietā es redzu, ka ir bīstami skaust un runāt pret svētām lietām, pret Dieva kalpiem un Dieva draudzi. Cilvēkiem, kas kļūst vai zili no dusmām par ziedojumiem, pašiem ir finansiālas problēmas. Viņiem ir problēmas ar skopumu, problēmas ar Dievu, problēmas personīgajā dzīvē un visās sfērās. Arī tad, ja viņi ir samērā turīgi, viņiem ir iekšēji neatrisinātas problēmas. Viņiem ir naids uz visu pasauli un nepiedošana sev un citiem, viņi ir mantkārīgi un pašiem visbiežāk arī nekā nav. Bieži vien šiem cilvēkiem pašiem nekā nav, bet par draudzi un ziedojumiem viņi saka, ka visu atņems un viss būs jāpārdod. Tev šeit, draudzē, neko nevar atņemt, vienīgi iedot. Izprotot Dieva pincipus un sākot dzīvot normālu dzīvi Jēzū Kristū, tu tiec svētīts. Mums ir svarīgas savas attiecības ar Dievu, sava kalpošana, sava draudze un lai Dievs svētī Latviju. Jūda finansiālā jautājumā uzstājās pret Jēzu, un ilgi nebija jāgaida. Tu esi redzējis filmu “Jēzus Ciešanas” (The Passion of the Christ)? Tajā skaisti parādīts Jūdas gals, kas bija briesmīgs. Normālam cilvēkam, kuram vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, nebūs jautājums par finansēm, ziedot vai neziedot draudzē. Ir tāds stāsts, kurā ķēniņš nolēma svētīt divus skopuļus. Viņš uzaicināja viņus pie sevis un teica: “Jūs varat lūgt, ko gribat, bet otram es došu divreiz vairāk nekā pirmajam.” Un viņi sāka savā starpā strīdēties, jo katrs gribēja būt tas otrais. Ilgi viņi strīdējās, līdz beigās viens pateica: “Labi, es būšu tas pirmais, kas prasa. Izrauj man aci, ķēniņ!” Viņš izdomāja, ka labāk dzīvos ar vienu aci, nekā otram novēlēs kaut ko labu. Ir bīstami dzīvot ar šādu attieksmi, jo debesu logi būs aizslēgti. Dod, tad tev taps dots, nevis skaud. Tiem, kuri dod desmito tiesu, ziedo un upurējas, Dieva vārdā ir apsolījumi.

Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību.” (2. Korintiešiem 8:9)

Pie krusta Jēzus uzņēmās mūsu grēkus, vājības, nespēku un arī nabadzību, jo par Viņa drēbēm meta kauliņus. Pie krusta Viņš tika aplaupīts, lai Viņa nabadzība tev kļūtu par bagātību. Jēzus brūcēs tu esi dziedināts, un Jēzus aplaupīšanas akta dēļ tu esi finansiāli pārticis. Debesu logi ir atvērti pār tavu dzīvi un tev nav jābūt nabagam. Tev vienmēr būs iztikas līdzekļi un paliks pāri labiem darbiem. Un tiem, kuri iesāk savus biznesus, biznesā veiksies. Tas būs grūti un smagi, taču tev būs vairāk un tu būsi neatkarīgs. Es esmu par to, lai tu ņem darbā cilvēkus, nevis pats strādā priekšniekam. Uz tava biznesa pamata Dievs var tevi vairāk svētīt. Kā Dievs tevi var svētīt, ja tu strādā darbā, kurā tev nav nekādas izaugsmes iespējas un ir viena konstanta alga? Dievs tevi var svētīt vairāk, ja tu esi pašnodarbināts. Ja tu gribi celt patiešām lielu biznesu, tad tev jāsaprot, ka Latvijā vien nevar to paveikt, jāskatās plašāk uz Eiropu. Ja tu gribi vairāk, ir jāiet tālāk. Šobrīd globālajā pasaulē tavs biznesa centrs var būt jebkurā vietā. Tu vari strādāt no jebkuras vietas. Paliec savā zemē, dzīvo ar godu un lai Eiropas nauda nāk tavā makā un arī tavā draudzē.

Kamēr tavs prāts nav tik nobriedis, lai darītu kaut ko vairāk, darbojies tur, kur esi pašlaik. Es neticu, ka Dieva bērniem ir jāstrādā par sētniekiem. Ja tu tikko esi nācis pie Dieva un nekad dzīvē neko neesi strādājis, protams, ar kaut ko ir jāsāk un var strādāt par sētnieku. Bet, ja tev ar galvu viss ir kārtībā un tu esi svētīts, tu nevari palikt sētnieka amatā. Kā minimums, tu pats vairs to nedarīsi, bet pieņemsi darbā citus. Ābrahāms un Īzaks bija ļoti bagāti, tāpat arī tu būsi ļoti bagāts. Ir ļoti viegli būt vergam un iet uz attiecīgu darbu, kur tev jābūt konkrētā laikā un jāievēro darba devēja norādījumi. Es nesen uzzināju, ka pārdevējs veikalā saņem četrsimts eiro algu. Tas ir nenormāli! Es uzskatu, ka četri simti eiro mēnesī ir sliktāk nekā būt vergam Ēģiptē. Kāpēc cilvēks ilgstoši strādā zemi atalgotu darbu? Viņam nav smadzeņu. Ir laiks iegūt vairāk smadzeņu, uzaudzēt smadzeņu masu. Tu, iespējams, regulāri neapmeklē dievkalpojumus un nelasi attiecīgas grāmatas. Izlasi “Kā kļūt bagātam”, sāc savu nodarbi, jo tā ir neierobežota iespēja nopelnīt, augt un būt neatkarīgam. Tas ir grūtāk, bet svētīgāk, nekā katru dienu iet un vergot. Kad es redzu, ka cilvēki mēģina kaut ko uzsākt un pēc tam aiziet atpakaļ uz vergu darbu, man mati ceļas stāvus. Visticamāk, viņi vairs nekad netiks no tā ārā, pieradīs tā strādāt un neko nemainīs. Padomju laikā bija tāda dziesmiņa: Jau aizejot uz skolu, mēs nākam atpakaļ. Pieaugušo versijā tas būtu: Jau aizejot uz darbu, mēs nākam atpakaļ. Un tā mēs katru dienu vergojam, kamēr smiltis sāk birt,kaut tikai kaut ko būtu paēdis, uzvilcis mugurā, kaut tikai bērniem kaut kas nedaudz ir, īre samaksāta, kaut tikai gali kaut kā savilkti. Nē, draugs! Tu esi radīts pārpilnībai! Tu neesi radīts vergu darbam. Finansiāla brīvība! Izej ārā no savas ēģiptes un ieej apsolītajā zemē! Vajag audzēt smadzenes un strādāt. Es gan piebildīšu, ka ne visi darbi būs tādi, ka ir jāiet prom un jāsāk lielais bizness. Ja Dievs tevi ir ielicis normālā darbā ar karjeras iespējām – uz priekšu! Ja tevi apmierina tava alga un visam pietiek – nav nekādu problēmu, jo bieži vien pie vergtura var nopelnīt vairāk nekā savā biznesā. Ir dažādi priekšnieki, arī valsts struktūras. Ja tā, tad droši paliec savā struktūrā un strādā ar godu.

“Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus, tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.” (Salamana pamācības 3:9-10)

Vai tiešām pietiek tikai dot desmito tiesu un būsi bagāts? Gluži tā nav visa patiesība, jo ir tāda lieta kā darbs.

“Jo Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.” (5. Mozus grāmata 15:6)

Vergturiem pār tevi nebūs valdīt un tev nebūs jāaizņemās, bet tu aizdosi. Ir rakstīts, ka tu saviem brāļiem draudzē nevari dot uz procentiem, bet, lūdzu, aizdod pasaulei, strādā, pelni, dari kaut ko jēdzīgu. Tu vari aizdot, ne aizņemties, jo Dievs tevi ir nolicis par galvu, ne asti. Tie, kuri aizņemās, ir aste. Tie, kuri aizdod, ir galva. Ja tu esi kredītos, tu esi aste. Ja tu esi ārā no kredītiem un sāc pelnīt, tu kļūsti par galvu. Es nerunāju par kādiem veselīgiem kredītiem lielā biznesā. Tas ir normāli. Es runāju par gultas, televizora, mašīnas ņemšanu kredītā. Ja tu citādāk nevari nopirkt, kā tikai kredītā un maksājot bankai procentus, tad nevar būt runa par būšanu galvai. Mūsu draudzē ir maz tādu, kuriem ir kredīti, un, kuriem tie ir, tiem drīz vairs nebūs. Tu esi galva! Ir jāiemācās nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Jau daudz, daudz gadus man nav neviena kredīta. Es principa pēc neko neņemu kredītā. Ja ir kāda izdevīga iespēja, to var veselīgi izdarīt, bet es to nedaru. Ir daudz vieglāk paņemt kredītu, bet daudz grūtāk pēc tam būt astei. Cilvēki nopērk dzīvokli par nezin kādām summām un visu mūžu maksā bankai. Es saprotu, ka tā ir izdevīgāk, bet visu mūžu tu esi piesaistīts vienai vietai, tu pat pilsētu nevari mainīt. Tu esi tur piesiets, banka tevi piesēja. Varbūt rodas citas vajadzības, piemēram, notiek ģimenes pieaugums, bet tu esi piesiets vienam dzīvoklim. Pasaulē ir mākslīgi radīta situācija, lai cilvēki varētu tikai izdzīvot, lai viņiem nebūtu laiks ne bērniem, ne ģimenei. Bet tev ir jāizlaužas no tā. Tu nevari atjēgties piecdesmit gadu vecumā un saprast, kā tu nabags bijis, tā nabags esi. Sliņķis iebāž roku podā, bet slinkums pacelt ārā. Tā kā mērkaķi iebāž roku slazdā un nevar vairs dabūt ārā. Mērkaķis vismaz cenšās, bet sliņķis ne. Salamans saka:

“Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs.” (Salamana pamācības 6:10-11)

“Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem! Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi. Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.” (Psalms 112:1,3,9)

Jēzus pabaroja tūkstošus ar piecām maizēm un divām zivīm.

“Un ļaudīm Viņš pavēlēja nosēsties zālē, ņēma tās piecas maizes un divi zivis, pacēla Savas acis uz debesīm, pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām pilnus divpadsmit grozus.” (Mateja evaņģēlijs 14:19-20)

Caur mācekļu rokām gāja finanses, un tā ir maize, ko Jēzus lauza. Kamēr viņi deva, viņiem bija. Rakstīts, ka vēl pāri palika divpadsmit grozi. Vēl pāri palika! Tas nozīmē – kamēr tu dod, lai pabarotu cilvēkus, kamēr tu dod desmito tiesu, kamēr tu dod Dieva namam, kamēr tu dod brīvprātīgos ziedojumus, kamēr tu radi struktūru, caur ko var nākt nauda, tu vienmēr būsi finansiāli svētīts. Kuram ir bizness, tam bizness būs svētīts, kuram ir darbavieta, tas tur būs svētīts. Katrs savā līmenī! Kamēr tava nauda iet, lai kalpotu Dieva valstības darbam, tu būsi svētīts.

Nedaudz par ebreju bagātību. Viņi ir tie, kuri dod desmito tiesu. Lai gan ebreji nepieņem Kristu, desmitās tiesas princips darbojas viņu dzīvēs. Vēl jo vairāk tam jādarbojas mūsu dzīvēs, jo mēs ticam Viņam, un uz mums ir reāla Dieva svētība. Statistika par Ameriku. ASV pētījumus veicis Dr. Tomass Sauels, ekonomists, Hūvera institūta vecākais darbinieks. Amerikā dzīvo dažādu tautību cilvēki, un viņš ir veicis pētījumu par to, kādi ir viņu vidējie ienākumi ģimenē. Hūvers to ir izteicis vienībās. Amerikāņiem ģimenes vidējie ienākumi ir 100 vienības, ebrejiem 172, japāņiem 132, poļiem 115, ķīniešiem 112, itāļiem 112, vāciešiem 107, anglosakšiem 107, īriem 103, indiešiem 99, meksikāņiem 76, āfrikāņiem 32. Ebrejam 172, bet āfrikānim 32! Vienā no Dāga Hevarda Milla jaunākajām grāmatām tieši par to ir rakstīts, ka pār āfrikāņiem ir nabadzības lāsts. Kamēr Jēzu nepieņem, tikmēr šis lāsts netiek salauzts. Tu zini daudz melnādainus miljonārus? Lielākoties mēs zinām tikai dažas popzvaignes. Vai Rokfellers, amerikāņu biznesa magnāts un filantrops, bija melnādainais? Vai Rotšildi ir melnādainie? Nē, bet viņi ir ebreji. Praktiski neviens augšā nav melnādainais. Jēzus ir nomiris un uzņēmies visus lāstus uz Sevis. Ja arī tev ir nācis līdzi finansiāls lāsts, tad pie krusta tas ir salauzts. Viņš kļuva nabags, lai tu kļūtu bagāts, un tev visi ceļi ir vaļā.

Paskatīsimies, kā ebreji ziedo. Ja amerikānis vidēji ziedo 2% no saviem ienākumiem, tad ebrejs 4%. Proporcionāli viņš ziedo divas reizes vairāk, un viņam ir divas reizes vairāk ienākumu. Ne jau tāpēc viņš vairāk ziedo, ka ir lielāki ienākumi, bet viņš vairāk pelna tieši tādēļ, ka vairāk ziedo. Ebreji tic, ka jāziedo ir nevis tikai tāpēc, ka tas ir labi, bet arī tāpēc, lai labāk dzīvotu. Došana ir tas pats, kas investēšana, tas viss atgriežas atpakaļ. Ebreji no visiem zemes iedzīvotājiem ir tikai 0,10%, un tas ir ļoti maz. Taču procentuāli ebreju ģimenes ar ienākumiem virs 50 000 USD ir divas reizes vairāk nekā neebreju ģimenes. Ebreju ģimenes ar ienākumiem zem 20 000 USD ir divas reizes mazāk nekā neebreju. Pēc Forbes aptaujas, no 400 bagātākajiem Amerikas cilvēkiem 45% ir ebreji. Trešā daļa no ASV multimiljonāriem ir ebreji. 20% augstskolu un universitāšu vadītāji ir ebreji. 40% Ņujorkas un Vašingtonas juridisko firmu partneri ir ebreji. 30% no ASV Nobela prēmijas laureātiem zinātnes jomā ir ebreji. 25% no visiem Nobela prēmiju laureātiem ir ebreji. Ebreji dod desmito tiesu. Dņepropetrovska, kur dzīvo mūsu ukraiņu draugi, ir ebreju pilsēta. Tur biznesa jomā nekas nenotiek, kamēr tu konkrētu daļu neesi iedevis ebrejiem. Viņiem tur ir sava mafija, bet tāda pieklājīga mafija, kura nost nešauj, bet vienam pašam tev nekas neizdosies, jo viņi ir visur pie stūres. Draugs, mums ir jābūt pie stūres. Tu tiksi galā ar visu, un viss būs labi.

“Taču neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt, nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves.” (Psalms 49:8 )

Tas, ka tu dod desmito tiesu un ziedo, tevi neatpērk no pazušanas, nāves un elles. Tava došana un ziedošana ir vienkārši pielūgsme, pateicība un paklausība Dievam. Ja mēs dzīvojam pretēji Dieva gribai un ceram, ka caur naudu Dievs mūs īpaši svētīs un nokļūsim debesīs, tad tā nav patiesība.

“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem; taču arī tas ir niecība.” (Salamans mācītājs 5:9)

Ir cilvēki, kuriem nekad nepietiek, vienmēr ir par maz. Tie ir mantkārīgi cilvēki. Tādēļ bagātību nemēra miljonos, bet tavā sirds stāvoklī, ka tu dzīvo pieticībā un arī pārticībā, un pāri paliek labiem darbiem.

“Kad nu tu ēdīsi un būsi paēdis, tad teic To Kungu, savu Dievu, par to labo zemi, ko Viņš tev ir devis. Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (5. Mozus grāmata 8:10-14)

Tev vairosies viss. Tas varbūt nenotiks vienā dienā vai vienā nedēļā, bet tas notiks, jo tev ir vairošanās svētība. Ebreju tauta aizmirsa Dievu savā pārticībā.

Ir trīs lietas, uz kurām krīt cilvēki un arī kalpotāji, kuri jau kaut ko ir sasnieguši. Šīs lietas ir sekss, vara un nauda. Ja tev ir seksuālas attiecības ar kādu cilvēku ārpus Dieva gribas, tu zini, ka tas nav pareizi. Bet, ja tā ir vara, to ir grūti ieraudzit, tā ir lepnība, tu pats vari nezināt, ka tev tāda ir. Kad tu esi kaut ko sasniedzis, tev sāk likties, ka visi ceļi ir vaļā, un tu sāc atļauties dažādas lietas. Lepnība nāk pirms krišanas. Tāpēc Dieva vārds brīdina, lai mēs neaizmirstam To Kungu, savu Dievu. Tieši varas kārdinājums ir visviltīgākais. Kad tu neko neesi sasniedzis, tad nav īpašu kārdinājumu. Kaut gan ir arī tādi, kuri neko nav sasnieguši, bet staigā pa maskačku kā pāvi. Bet tad, kad cilvēki patiesi ir pacēlušies, kā mēs redzam vēsturē, viņi bieži kļūst lepni un krīt. Tāpēc Dievs brīdina, lai neaizmirstam Viņu, kad nāks panākumi. Mums ir bijuši arī tādi gadījumi, kad uz mājas grupiņu atnāk nabadziņš, kuram nekā nav – sievas nav, darba nav, nodzēries, puņķains, zeķes smird. Par viņu lūdz, cīnās, cilvēks kļūst normāls, zeķes tīras, pats pieklājīgi izskatās. Izlūdz darbu, nu ir darbs, bet viņš jau kļūst lepns: “Man ir darbs!” Darbs lielveikalā par 400 eiro mēnesī. Vairs nav laiks mājas grupiņai, vairs nav jādod desmitā tiesa no tādas “milzu” summas. Tāpēc neaizmirsti To Kungu, vai esi augšā, vai apakšā, vienalga kādā ticības līmenī, neaizmirsti To Kungu un godā Viņu ar desmito tiesu un ziedojumiem visu savu dzīvi. Došana un ziedošana ir daļa no Dieva pielūgsmes.

Debesu Tēvs, mēs Tevi pielūdzam, mēs Tevi slavējam, Kungs, ne tikai ar lūpām, ne tikai ar dziesmām, bet ar visu savu dzīvi. Arī ar to, ko mēs nopelnām, Dievs! Mēs pienesam Tev, Tavam godam, Tavai slavai un lai Tava Valstība iet plašumā. Es lūdzu, Svētais Gars, Jēzus Vārdā, Tēvs, es lūdzu par ikvienu devēju: “Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." Debesu Tēvs, es lūdzu, atmēro bagātīgi kā Īzakam, kurš sēja tanī zemē un pļāva simtkārtīgu ražu. Es pasludinu simtkārtīgu atmaksu, simtkārtīgu ražu un svētību katram vienam, kas kalpo Tev arī ar savām finansēm. Es aizlūgšu par tiem, kuri ir kredītos un netiek ārā, lai Dievs dod gudrību, svaidījumu un pārdabisku iejaukšanos, lai katrs spēj izkļūt no tiem. Tā ir verdzība. Es nerunāju par veselīgiem, normāliem kredītiem, ja biznesā kaut kas nepieciešams, bet kredītu kā jūgu. Tu, Dievs, mūs esi nolicis par galvu, ne par asti. Jēzus Vārdā, lai notiek Tavs prāts un notiek Tava griba. Es lūdzu, Svētais Gars, dod pareizas domas, risinājumu, kā iziet no parādu jūga. Jēzus Vārdā, sātan, atlaid cilvēkus, kuri sauc uz tevi, Dievs, kuri sauc un pielūdz Tevi un dod no sava Tev. Jēzus Vārdā, es pasludinu atsvabināšanu cietumniekiem, akliem gaismu un satriektie ir palaisti vaļā. Jēzus Vārdā! Dievs, dod katram gudrību, kā to risināt, un svētī katru. Domā ar galvu, kalpo Dievam, strādā, un viss būs kārtībā. Ne bez grūtībām, bet ir iespējama dzīve bez parādiem. Nepaliec nevienam neko parādā, kā vien mīlestību. Lai Dievs svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Desmitā tiesa un brīvprātīgie ziedojumi” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Kā padarīt grūtības vieglas?

Publicēja 2020. gada 25. febr. 13:11Līga Paņina   [ atjaunināts 2020. gada 29. febr. 07:14 ]

Ziņas datums 25.02.20.

Šodienas svētrunas tēma ir „Kā padarīt grūtības vieglas”. Jēzus saka, ka Viņa jūgs ir patīkams un nasta viegla. Bībelē ir minēts jūgs un nasta, un tas nozīmē, ka mums būs grūtības. Ja mēs noliedzam grūtību esamību, tad ir jāiet pie ārsta. Ja mēs ticam vieglai kristietībai, kurā Dievs tikai ļauj baudīt Viņa klātbūtnes atmosfēru, tikai un vienīgi dziedina un finansiāli svētī un mums neprasa pielikt nekādas pūles, lai sasniegtu mērķus, labklājību vai cilvēku dvēseles, tad mums ir jāiet pie ārsta vai mācītāja. Bībele saka, ka mums būs grūtības, un grūtības ir neatņemama ticības daļa. Ne tikai ticības daļa, bet arī visas cilvēces eksistences daļa.

Mūsu grūtības sākās tajā brīdī, kad cilvēks vārdā Ieva blenza uz kādu koku un iekāroja tā augļus. Viņa nedomāja par sekām, par kurām teica Dievs, bet domāja par to, ko pati gribēja, un noticēja sātana meliem, ka viņa būs kā Dievs un varēs pati noteikt, kas labs un ļauns. Tika izdarīts ļoti slikts gājiens – viņa baudīja no šī koka un deva arī vīram, kurš bija tikpat liels muļķis kā viņa sieva, jo arī noticēja velna meliem, ka viņš būs kā Dievs un nebūs vairs grūtību. Varētu padomāt, ka viņiem Paradīzes dārzā bija grūtības. Viņiem nebija ne grūtību, ne problēmu. Viņi dzīvoja ideālā pasaulē, viņi bija perfekti un dzīvoja mūžīgi. Mēs tādi šodien vairs neesam, un tas ir viņu un mūsu grēku rezultāts. Mēs esam kļuvuši mirstīgi, lāsts ir nācis pār cilvēci. Ādamam Dievs teica, ka viņam nāksies grūti un sūri strādāt. Ievai Dievs teica, ka sāpēs viņai nāksies bērnus dzemdēt un nāksies tvīkt pēc vīra, bet viņš pār to valdīs. Visas šīs nesvētības ienāca pasaulē, un grēka sekas vēl līdz šim brīdim nav izdzēšamas. Grūtības ir katram cilvēkam, kurš dzīvo uz zemes. Ne tikai tiem, kuri tic Dievam, bet ikvienam.

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (Psalms 90:10)

Draugs, cik ilgi tu esi nolēmis dzīvot? Nav svarīgi, cik ilgi tu nodzīvosi, bet svarīgs ir mērķis. Ja tavā dzīvē šobrīd nav viss kārtībā vai arī tai nav nekādas jēgas, tad vari rēķināties ar īsāku dzīvi. Dzīve tiešām ir grūta. Varbūt, ka jaunieši vēl nesaprot un neizjūt šo rakstvietu, bet arī viņu mūžs aizlidos vēja spārniem. Ja tu aiziesi uz kapsētu un paskatīsies gadskaitļus uz kapakmeņiem, pārsvarā tur gulēs trīsdesmitgadīgi, četrdesmitgadīgi, piecdesmitgadīgi un sešdesmitgadīgi cilvēki. Es no kanceles sludinu, ka dzīvošu līdz simts gadiem, un arī tu vari darīt tāpat, bet realitātē cilvēki dzīvo līdz 70, bet stiprākie līdz 80 gadiem. Ja tu domā, ka dzīvosi līdz 100 gadiem, vai tu visu paspēsi izdarīt? Draugs, ir TAGAD jāsāk dzīvot pilnvērtīga dzīve Jēzū Kristū, un pilnvērtīga dzīve Jēzū Kristū nav iespējama bez grūtībām. Tavi pretinieki ir velns un tava miesa. Velns bieži vien sadarbojas ar tavu miesu. Sliņķis saka, ka vēl mazliet pagulēs, saliks kopā rokas, un tad nabadzība atnāks ātriem soļiem. Bībelē ir rakstīts: kas nestrādā, tam nebūs ēst. Tas neattiecas tikai uz fizisku darbu, lai nopelnītu naudu ēdienam, apģērbam, pabarotu bērnus vai noziedotu, bet arī uz garīgām un emocionālām lietām. Arī rakstura izmaiņas no tevis prasa panest grūtības.

Mums nesen draudzē piedzima dvīnīši – Dāvids un Daniels. Mamma saka, ka pēdējos septiņus mēnešus viņa normāli nav gulējusi. Filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” teica: „Uztaisīt jau nav māksla. Audzināt vajag.” Sievietes, kuras ir dzemdējušas, zina, ka tas nebija patīkami un viegli. Staigāt ar lielu vēderu ir grūti. Pat tad, kad bērniņš vēderā vēl ir maziņš, tik un tā ir grūti – ir slikti, nogurums, galva arī vairs tik labi nestrādā, bērniņš paņem spēku no sievietes. Kad sieviete ir stāvoklī, hormoni viņas ķermenī mainās. Vai tas viss ir viegli? Kad bērns nāk pasaulē, tad ir gan prieks, gan grūtības. Indonēzijā un Ķīnā maksā, lai viņi nedzemdētu bērnus, bet pie mums maksā, lai mēs dzemdējam bērnus. Bībelē ir stāstīts, kad Rāhele dzemdēja, dzemdības bija grūtas, bet, kad bērns bija nācis pasaulē, bija atvieglojums un prieks. No vienas puses mums ir nastas un jūgs un ir grūti, bet no otras puses ir prieks. Lai tava nasta un jūgs būtu viegls, tavām grūtībām ir jānes labs rezultāts. Ja tavas grūtības nenes labu rezultātu, pat ja nav cerības uz labu rezultātu, tad šīs grūtības var pārvērsties par ļoti grūtu dzīvi. Debesu Tēvs, palīdzi mums saprast, kas ir patiesa kristietība. Svētais Gars, es lūdzu, lai mēs esam gatavi grūtībām un gribam grūtības, lai mēs esam cīnītāji, plecu pie pleca vienotībā. Lai mēs cīnāmies par savu raksturu un ģimeni, cīnāmies par cilvēkiem, cīnāmies par Latviju, cīnāmies par finansēm un Jēzus Vārdā uzvaram! Tikai ar grūtībām ir iespējami paliekoši panākumi. Kur nav grūtību, tur arī nav rezultātu.

Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki.” (2. Timotejam 3:1)

Šīs pēdējās dienas mēs gaidām jau 2000 gadus. Jēzus nomira pie krusta un augšāmcēlās, un mēs gaidām, kad Viņš nāks otrreiz un nodibinās Savu valstību virs zemes. Šie grūtie laiki ir redzami. Tev nav tālu jāmeklē un jāpēta pasaules vēsture. Tu vari paņemt Latvijas vēstures grāmatu, paskatīties un palasīt par to, kādas grūtības cieta mūsu tauta. Tu vari arī neredzēt un nezināt sāpes un grūtības Latvijā un pasaulē, jo esi draudzē, svaidījumā, tev ir mācītājs un līderis, tev piezvana, aprūpē, atnāk ciemos, par tevi palūdz, un tu dzīvo kā niere taukos. Cilvēki masveidā izbrauc uz ārzemēm, tikai mēs neizbraucam. Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka mācītājs tā saka, bet tāpēc, ka tev ir labi tur, kur tu esi, jo Dievs tevi ir apžēlojis un svētījis. Tu esi labā vietā un labā draudzē. Mēs neredzam tās grūtības, ko redz citi cilvēki, kuri ir bez Dieva. Daudzi no šiem cilvēkiem tiešām ir strupceļā un neredz citu izeju. Ģimenē ir problēmas, finansiāli ir problēmas, ir depresija, neizdošanās, un viņi glābiņu meklē citur, taču tas nav risinājums. Kam tikai latviešu tauta nav gājusi cauri! Te ir bijis karš pēc kara. Šobrīd ilgu laika posmu nav bijis karš. Otrais pasaules karš beidzās 1945. gadā, bet pēc tam iestājais “Sarkanais terors”, totāla kontrole. Latvija ir atguvusi neatkarību un bijusi brīva tikai pēdējos 30 gadus. Šie gadi bez kara ir brīnums. Dievs, svētī Latviju! Ja tu papētīsi vēsturi, tad kari notiek ik pēc dažiem desmitiem gadu. Ja tu pētīsi pasaules vēsturi un gribēsi visiem šiem grūtumiem dzīvot līdzi, tad ātri nosirmosi. Pēdējās dienās iestāsies grūti laiki. Mums Latvijā nav kristiešu vajāšanas, bet ir valstis, kurās ir kristiešu vajāšanas, un tur kristiešus nogalina un viņu sievas aizved seksa verdzībā. Ir tādas valstis, uz kurām brauc misionāri, riskējot ar savām dzīvībām. Tātad pastāv grūtības. Ir vispārējas grūtības visiem cilvēkiem. Lai cilvēks būtu paēdis, viņam ir sūri un grūti jāstrādā. Ienākot draudzē, daudzi cilvēki ir bez darba, grupiņa par viņiem lūdz, viņi atrod darbu un sāk domāt, ka nu jau visi ceļi ir vaļā un Dievu vairs nevajag. Ja tev Dievu vairs nevajag, tad Dievs tavas lietas nevarēs svētīt. Tev var iet škietami labi, bet kas ir tavā sirdī, kāda būs tava nākotne un kur tu nonāksi pēc šīs zemes dzīves? Tu vari ticēt, ka dzīvosi 100 gadus, bet ņem vērā to, kas rakstīts Bībelē, ka ir jāpaspēj aiz sevis atstāt kaut ko jēdzīgu. Jēzus aiz Sevis atstāja 12 mācekļus, kuri izmainīja visu pasauli.

Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.” (2. Korintiešiem 5:4)

Telts ir domāta mūsu miesa. Mūsu gars īslaicīgi atrodas miesā šeit virs zemes. Grūtības nebūs tikai debesīs. Tās izbeigsies tikai debesīs. Man līdz galam nav pārliecības, ka arī tur viss beigsies. Man šķiet, ka visu laiku būs jāslavē Dievs, bet tā nasta būs tik viegla, ka mēs vispār to nejutīsim. Tagad mēs to jūtam, kad ir jāceļas uz lūgšanu un jāsanāk kopā slavēt Dievu. Mēs varam piedzīvot zināmas grūtības, bet debesīs tādas vairs nebūs. Lai mēs ieietu mūžīgajā dzīvībā, jau virs zemes dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi Jēzū Kristū un lai Dievs mūs varētu pilnvērtīgi svētīt, ir jāpārvar grūtības. Tev ir jāiet Dieva gribā un jāmaksā cena par Dieva gribu savā dzīvē.

Bābeles ķēniņš Nebukadnecars teica Danielam: „Daniel, tu visu gudro priekšniek, es zinu, ka tevī mājo svēto dievu gars un tev nekādu noslēpumu izpratne nesagādā grūtības.” Ķēniņš teica Danielam, ka viņam nav nekādas grūtības iztulkot kādu sapni vai atklāt kādu noslēpumu, jo viņā mājo svēto dievu gars. Danielā mājoja Svētais Gars, jo viņam bija attiecības ar Dievu. Ja mēs skatāmies Daniela dzīvē, tad redzam grūtības – viņu iemeta lauvu bedrē, pret viņu pina sazvērestības, viņš regulāri gavēja un viņu no dzimtenes izveda verdzībā uz Bābeli. Vai tiešām viņš nepiedzīvoja nekādas grūtības? Viņš vienmēr palika uzticams Dievam. Pat tad, kad valstī aizliedza lūgt Dievu, viņš kā parasti trīs reizes dienā metās ceļos un pielūdza Dievu, un par to viņš nonāca lauvu bedrē, bet lauvas viņu neaiztika. Lauvu rīklēs nonāca visi tie, kas pret viņu vērpa intrigas. Kad ķēniņš no malas skatījās uz Danielu, viņš atzina, ka Daniels ir īpašs cilvēks un viņam nekas nesagādā grūtības. Kad mēs skatāmies uz veiksmīgiem cilvēkiem, tad domājam, ka tas viņiem ir nācis viegli; kāds ir saņēmis mantojumu, kāds jau ir piedzimis veiksmīgs, kāds ir talantīgs. Kad skatāmies uz kādu mācītāju vai līderi, kurš priekšā “kaut ko parunā”, un visi cilvēki nāk, tas var šķist viegli. Nāc un parunā tā, lai cilvēki nāktu! Draudzes vadīšana nav tikai runāšana, tas ir daudz vairāk. Ir neredzamā daļa, ko tu vienkārši neredzi.

Jebkuram biznesam, organizācijai un kustībai apakšā stāv liels darbs. Jebkādas izaugsmes pamatā ir darbs un grūtības. Lielākā daļa no mums ir ēdusi slavenās Kentuki (Kentucky Fried Chicken, KFC) vistiņas. Vai tu zini, kāda seju ir uz viņu logo? Tas ir KFC dibinātājs, kurš simtiem reižu mēģināja uzņēmējiem, kompānijām un ēstuvēm piedāvāt savas vistiņas, bet saņēma atteikumu. Tikai 73 gadu vecumā viņa vistiņas beidzot kļuva pieprasītas. Nevarētu teikt, ka viņam paveicās, draugs, tas bija darbs! Ja tu lasi populāras, visā pasaulē zināmas grāmatas, tad zini, ka tās nav kļuvušas populāras pašas no sevis, tās ir tikušas popularizētas.

Kā padarīt grūtības vieglas? Mums visiem ir kādas grūtības. Ķēniņš skatījās uz Danielu un domāja, ka viņam nav nekādu grūtību, taču viņš neiedziļinājās un nepadomāja, ko tas viss ir maksājis. Kādu cenu viņš bija maksājis, lai dzirdētu Dievu un spētu tulkot parādības un sapņus? Cik daudz laika viņš pavadīja uz ceļiem, lai dzirdētu no Dieva? Cik pazemīgam viņam bija jābūt pret Dievu un cilvēkiem, lai dzīvotu piedošanā? Tas no viņa prasīja ļoti daudz. Mēs visu vienmēr redzam tikai no malas, bet visur, kur kaut kas izdodas, apakšā ir grūtības. Tādēļ es vēlos, lai mēs neesam muļķi, nesagatavoti kristieši, tumsoņas, kuri tic Svētajam Garam, kas visu izdarīs viņu vietā. Svētais Gars ir izvēlējies tevi un mani, lai mēs darītu Viņa vārdā un spēkā. Viņš ir iedarbinājis instrumentu – draudzi, kas tevi stiprina, ir komanda, kurā viens ir par visiem un visi par vienu. Vienam no mūsu draudzes cilvēkiem pirms kāda laika notika negadījums ar sirds ritmu, un viņš nokļuva komā, reanimācijā. Mēs par to lūdzām un joprojām lūdzam. Tās faktiski bija beigas, taču viņš ir pamodies! Draudzes māsa bija aizgājusi ciemos, taču viņš viņu vairs nepazīst. Ir lietas, kuras mēs nesaprotam, bet ir lietas, kuras mēs varam zināt, ja lasām Dieva vārdu. Tikai caur grūtībām viņš sāks kādu pazīt, un mēs lūgsim un strādāsim pie šī cilvēka, lai viņš var piecelties un būt normāls. Arī lūgšana prasa piepūli, tas ir darbs. Ja tu lūdz un tev viss ir kārtībā, man šķiet, ka tu tā kārtīgi nemaz neesi lūdzis, jo lūgšana ir cīņa, draugs.

“Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk.” (Lūkas evaņģēlijs 21:34)

Pienāks tā diena, kad tu stāvēsi Dieva priekšā un dosies vai nu uz debesīs, vai uz elli. Kad tev šāda diena var uzbrukt? Tad, kad tu apgrūtini sevi nevis ar Dieva lietām, bet apgrūtini sevi ar laicīgām rūpēm, kas tevi iesūc. Tu kļūsti pasaulīgs, tevi mazāk interesē draudze, Dieva lietas, kristieši, cilvēku glābšana, kalpošana un Bībeles standarti tavā dzīvē. Lēnām un nemanot tu kļūsti miesīgs. Dieva vārds saka, lai esam uzmanīgi un neapgrūtinām sevi ar pasaulīgām rūpēm, lai tā diena piepeši neuzbrūk, jo tad gaidīto debesu vietā var izrādīties cita vieta. Cena ir jāmaksā jebkurā gadījumā un grūtības būs jebkurā gadījumā. Es vēlreiz gribu tev atvērt acis, lai tu domā normāli un pareizi. Ja tu apgrūtini sevi ar pasaulīgām lietām, tev būs daudz problēmu un grūtību, kuras jārisina. Ja tu darīsi Dieva gribu, tev būs grūtības darīt Dieva gribu, bet nebūs tās grūtības, kādas ir ārpus Dieva gribas. Iespējams, ka abos variantos tev būs jāmaksā viena cena, taču gala rezultātā viens no šiem ceļiem ies augšup, bet otrs lejup.

Jebkurā gadījumā ir jāmaksā cena un būs grūtības. Arī sliņķim būs grūtības. Arī bezpajumtniekam būs grūtības. Viņš labāk izvēlas nestrādāt, domā, ka nevar strādāt, nav radīts tam, un labāk rakājas miskastēs, un dara vienu no grūtākajiem un nicināmākajiem darbiem pasaulē. Bezpajumtnieks nav vienkārši stāvoklis, tas ir smags darbs; viņš šķiro atkritumus, ēd no atkritumiem, ģērbjas un citus ģērbj no atkritumiem, staigā naktīs, kamēr neviens neredz. Citi ir kārtīgāki, citi nekārtīgāki, un tos mēs dzenam projām. Viņiem tas ir darbs, viņi tā dzīvo, viņi nes dažādus metālus un priekšmetus uz dažādiem punktiem, nodod un saņem naudu. Ēdiens viņiem netrūkst. Tas arī ir darbs, viņš maksā cenu, ir citu nicināts. Vai nav labāk maksāt cenu un strādāt normāli? Bomzis ir cilvēks bez konkrētas dzīvesvietas, un tāpat arī cilvēks, kurš staigā no vienas draudzes uz otru, ir bomzis. Viņš rakājas miskastēs, paņem no vienas kaut ko, no otras, neatbild par neko, jo nekur nav viņa mājas. “Es tikai lūgšu Dievu, galvenais ir Dievs, un Viņš visu izdarīs,” domā cilvēki, bet nepietiek tikai lūgt Dievu! Ir vertikālā ticība un ir horizontālā ticība. Vertikālā ticība ir attiecības ar Dievu un horizontālā ticība ir attiecības ar tavas draudzes cilvēkiem. Bībele skaidri saka, ja tu nemīli savu brāli, kā tu vari Dievu mīlēt? Tava vienotība draudzē un mīlestība pret brāli parāda tavu mīlestību pret Dievu. Dievs skatās uz mūsu sirdi, iekšējo pasauli un uz to, kā tas parādās mūsu darbos.

“Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku?” (Lūkas evaņģēlijs 6:46)

Mēs mainām dažādus apstākļus, bet paši sevi nemainām. Ja tev liekas, ka Dievs tevi izmainīs, es tevi gribu sarūgtināt, Dievs tevi neizmainīs, tu pats sevi izmainīsi. Ir lietas, ko Dievs tevī mainīs, un ir lietas, kuras tev pašam sevī ar grūtībām ir jāizmaina. Jālauž sevi un jāmainās.

Mums draudzē bija konference, kurā mēs uzņēmām svaidījumu un Dieva vārdu. Tā ir Dieva klātbūtne jūtamā veidā, slava Dievam! Ir patīkami, ka Dieva svaidījums ir sajūtams. Garīgajā un materiālajā pasaulē viss mainās tad, kad mēs maksājam cenu un uzņemam Dieva vārdu. Tie, kuri šobrīd mācās Ukrainas Bībeles skolā, par mācībām ir samaksājuši 135 eiro, un trīs mēnešu garumā četras stundas dienā mācīsies. Vai tas ir viegli? Nē, nav viegli, jo ir jāmaksā cena. Tas, ko mēs tur uzņemam, ir vairāk nekā vērtīgi, un tādus cilvēkus, kuri tur māca, es pat nezinu, kur vēl varētu dzirdēt. Piektdien tur sludināja Hendriks Vorsters un stāstīja par to, ka nākamajā gadā viņa komanda plāno atvērt 2000 jaunas draudzes, un viņam ir simti un tūkstoši cilvēku, bet mēs par viņu nemaz nezinājām. Viņš dibina draudzi tikai tur, kur ir vismaz 60 cilvēku. Viņš ar mums dalījās savā vīzijā un stāstīja un savām grūtībām. Vai viņam bija viegli samaksāt savu cenu? Kādiem no mums nebija viegli dabūt naudu, lai samaksātu par šo skolu, nebija viegli atlikt darbus un noklausīties nodarbības, taču Dieva godība, žēlastība un svētība, kas caur to nāk, ir ļoti liela. Tāpēc mēs panesam grūtības, ciešam, maksājam cenu un saņemam svētību.

“Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās.” (Lūkas evaņģēlijs 22:28 )

Jēzus saka, ka Viņam ir grūtības, un, ja tu vēlies sekot Viņam, tev arī būs grūtības. Kristietībā ir grūtības. Citi saka, ka ir tikai grūtības un nasta, bet es saku, ka Viņa nasta ir viegla un tā dod neizsakāmi lielu mūžīgo godību debesīs un arī virs zemes.

“Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.” (Lūkas evaņģēlijs 22:29-30)

Ja tu esi grūtībās, tu esi rezultātu priekšā. Vai tu esi saņēmis nievas no tuviniekiem savas ticības dēļ? Kad pirms vairākiem gadiem uzticams mūsu draudzes brālis pieņēma Jēzu, viņa vecāki pateica, ka viņš vairāk nav viņu dēls. Kā tāds ļaunums var būt cilvēkos? Turklāt viņi sevi sauc par kristiešiem un apmeklē draudzi. Jebkurā gadījumā viņš ir viņu dēls, grib to viņi vai nē, bet tas nav viegli.

Kā padarīt grūtības vieglas?

1.     Komanda jeb draudze.

Ir rakstīts, ka pirmā draudze pastāvēja apustuļu mācībā, sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

“Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.” (Apustuļu darbi 2:42)

Mūsu draudzes šī gada devīze ir:

“Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.” (Psalms 18:30)

Komandas spēks. 300 spartieši, kuri stājās pretī milzīgai ienaidnieka armijai, stāvēja četras dienas. Viņi visi krita, taču visai pasaulei parādīja, ko nozīmē profesionalitāte un vienotība. Draugs, spēks ir draudzē.

“Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai tiesātu ļaudis; un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram. Un Mozus sievastēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņš sacīja: "Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?" Un Mozus atbildēja savam sievastēvam: "Tauta nāk pie manis vaicāt Dieva prātu. Jo, ja viņiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tad tiesāju viņu starpā un daru tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslību." Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: "Tā nav labi, kā tu to dari! Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats. Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā. Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara. Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem.”” (2. Mozus grāmata 18:13-21)

Tas ir līdzīgi kā draudzē, kurā ir mājas grupu struktūra. Tas ir domāts tam, lai katram cilvēkam ir pie kā vērsties, un smagākas lietas izspriež mācītājs. Mozus paklausīja šim padomam kā no Dieva un ieviesa šādu sistēmu Izraēlā, un viņi spēja pastāvēt un nepagura. Nepagurt tu vari tikai komandā. Katram pašam ir jānes sava nasta, un tajā pašā laikā ir arī rakstīts: “Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.” (Galatiešiem 6:2) Katram no mums ir jānes sava nasta, bet ir arī citu nastas, un tavi tuvākie cilvēki draudzē ņem daļu no tavas nastas, un tu ņem daļu no viņu nastas. Tas, kurš spēj, tev palīdz, kurš nespēj, tam palīdzi tu. Mums ir mācība, sadraudzība un lūgšanas. Uzņemies kalpošanu, piedalies mājas grupiņā un kalpo cilvēkiem.

“Kad man uziet bēdas un ciešanas, tad Tavi baušļi ir mans prieks.” (Psalms 119:143)

Draugs, Dievs šodien īpaši darīs izmaiņas tavā prātā un sirdī!

2.     Personīgas attiecības ar Dievu.

Ja tu neatradīsi laiku pabūt divvientulībā ar Dievu, tu neatrisināsi savas grūtības. Tās kļūs vēl grūtākas. Manas grūtības aiziet attiecībās ar Dievu un draudzē, un es tās vairs neredzu. Vai esi pamanījis, ka vakarā, ejot gulēt, ir sakrājušās daudz problēmu? No rīta pieceļoties ir mazliet labāk, bet nekas jau nav atrisinājies. Ja tad tu ej savā kambarī pie Dieva, izlūdz visas situācijas, slavē un pārdomā to, ko esi izlasījis Bībelē, tad smagums aiziet projām un tu pat nesaproti, par ko iepriekš uztraucies. Grūtības ir vieglas, ja tev ir attiecības ar Dievu un tu esi draudzē. Tu dzirdi Dieva vārdu un topi stiprināts, tu varbūt pat iedomāties nevari, kāda būtu tava dzīve un kas notiktu tavā prātā, ja tu nebūtu nācis uz draudzi.

3.     Grūtības dod neizsakāmi lielu mūžīgu godību.

“Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgo godību.” (2. Korintiešiem 4:17)

Mūsu jaunajā dzīvoklī viena istaba ir piekrauta pilna ar ļoti smagām kastēm un maisiem. Bet viena no pirmajām lietām, kas ir jāizdara jaunajā istabā, ir jāievelk paklājs. Tāpēc man nācās pārnēsāt kastes šurpu turpu, kas it nemaz nebija viegli. Grūtības, kas ir īslaicīgas, dod neizsakāmi lielu mūžīgu godību, un drīz jau mums tur viss būs forši. Ja tu gribi kādreiz tikt pie normāla dzīvokļa, būs jāiet cauri grūtībām. Manas tagadējās grūtības ir vieglas, jo es zinu, ka rezultātā būs lielisks dzīvoklis. Draugs, tev ir jāapzinās, ka tu dzīvo mūžīgi un tevi gaida debesu balva. Un, ja tu zini, ka tu panes grūtības tā dēļ, lai nokļūtu debesīs, lai izpatiktu Dievam, tad grūtības kļūst vieglas un pašas par sevi saprotamas. Tāpēc draudze, personīgas attiecības ar Dievu un apziņa, ka tevi sagaida balva ne tikai debesīs, bet arī šeit virs zemes ar pilnvērtīgu un Dievam patīkamu dzīvi, dara grūtības vieglas.

4.     Grūtībās tu esi laimīgs.

Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība – pastāvību, pastāvība – cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:3-5)

Apliecini to, kāds tu gribi būt. “Grūtībās esmu laimīgs! Un mani gaida balva!” Apliecini, ka tev viss izdosies un ka tavā dzīvē grūtības ir tava laime un tavs prieks, tavs cēlējspēks. Tā ir tava dzīve, un tā tu dzīvosi, un nekas to nemainīs!

5.     Vīzija.

Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.” (1. Mozus 15:5)

Ja tev ir vīzija un redzējums, ka tu esi daudzu tautu tēvs, redzējums par tavām mājas grupām, dzīves redzējums, vīzija no Dieva, aicinājums no Dieva, ko tu esi satvēris, tad tevi nekas neapturēs. Cilvēks, kuram ir vīzija, ir gatavs maksāt jebkuru cenu un paciest jebkādas grūtības, izdarīt jebko vīzijas vārdā, Jēzus Kristus Vārdā. Grūtības ir, grūtības būs, un grūtības ved mūs uz priekšu Dieva gribā. Grūtības būs jebkurā gadījumā, bet svarīgs ir virziens, kurā mēs ejam, uz leju vai uz augšu, uz zaudējumiem vai panākumiem. Tas Kungs lai tevi svētī un pasargā. Tas Kungs lai apgaismo Savu vaigu pār tevi un lai ir tev žēlīgs. Tas Kungs lai paceļ Savu vaigu uz tevi un dod tev mieru. Mēs lūdzam par brāļiem un māsām, kuri šobrīd ir smagās grūtībās. Mēs lūdzam, iestājamies un apliecinām pilnīgu un absolūtu pastāvēšanu un uzvaru. Lai kādas nebūtu tavas grūtības, Dievam ir atbilde tev caur draudzi un attiecībām ar Viņu.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Kā padarīt grūtības vieglas” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Megadraudze

Publicēja 2020. gada 18. febr. 19:37Līga Paņina

Ziņas datums 19.02.20.

Es pasakos mācītājam Mārcim par šo lielo pagodinājumu, ka uzaicinājāt mani viesoties pie jums. Šī draudze ir brīnišķīga, tāpēc būt šeit man ir liela privilēģija. Daudz laimes draudzes dzimšanas dienā! Mēs apsveicam jūsu mācītāju un viņa brīnišķīgo sievu šajā gadadienā! Tāpat apsveicam visus mācītājus un līderus, kas šodien ir ar mums. Mēs pasakāmies par šo lielisko darbu, ko līdz šai dienai esat paveikuši, un es ticu, ka Dievs jums dos daudz lielākus darbus un teritorijas. Jūs būsiet pārsteigti par to, cik brīnišķīgi Dievs šajā valstī spēs jūs lietot. Viņš darīs varenus darbus caur jums un brīnišķīgu darbu arī pie tevis personīgi. Aleluja!

Šodien es vēlos dalīties ar jums kādā ļoti svarīgā tēmā. Es runāšu par megadraudzi. Vārds ‘megadraudze’ nozīmē ‘liela draudze’. Vārds ‘mega’ nozīmē ‘milzīgs’. Piemēram, Makdonaldā jēdziens ‘mega ēdiens’ (mega meal) apzīmē lielu ēdiena daudzumu. Tajā ietilpst divi burgeri, lielais dzēriens, lielie kartupeļi, un burgers ir tik liels, ka cilvēks pat nevar muti atplest tik plati. Lūk, ko nozīmē vārds ‘mega’. Kad mēs sakām ‘mega draudze’, tas nozīmē, ka draudze ir milzīga. Draudze ir liela, resna, kā aptaukojusies no cilvēku daudzuma tajā. Tas nozīmē, ka draudzē ir ļoti daudz cilvēku. Megadraudze ir viena no brīnišķīgākajām lietām, ko tu virs zemes vari piedzīvot. Un šī draudze kļūs par megadraudzi! Āmen! Es personīgi ticu tam. Tāpat es ticu, ka arī jūs ticat tāpat kā es. Es ticu, ka šajā draudzē drīz būs tūkstotis mājas grupu. Jā! Tā ir mana personīgā ticība. Man nav nepieciešams lūgt jūsu atļauju ticēt vai neticēt tam. Tā ir mana personīgā ticība, skatoties uz jūsu draudzi. Līderu sanāksme mums notika atsevišķā draudzes telpā. Es zinu, ka drīz šajā draudzē pulcēsies tik daudz līderu, cik cilvēku šobrīd ir dievkalpojumā, un tas nozīmē pilnu zāli. Tas nozīmē, ka drīz būs jāmeklē lielāka pulcēšanās vieta. Varbūt dievkalpojumi notiks vienlaicīgi vairākos stāvos, un varbūt dažādos stāvos būs dažādi dievkalpojumi. Tas būs tāpēc, ka Dievs nāks un pļaus Savu ražu.

Bībelē ir rakstvieta, kurā teikts: “Jo Dievs tik ļoti pasauli mīlējis.” Tev ir ļoti rūpīgi jāpadomā par šiem vārdiem. Dievs nemīlēja tikai pāris cilvēku. Kalpojot draudzē, mēs bieži vien domājam, ka tam, ko darām, ir jābūt kaut kam mazam. Pirms daudziem gadiem man svētdienās notika četri dievkalpojumi. Katru svētdienu es sludināju četras reizes. Tas bija tāpēc, ka nebija tik liela zāle, kurā ietilptu visi cilvēki. Tad, kad vienā dievkalpojumā zāle piepildījās, es atvēru otru dievkalpojumu. Kad arī otrā dievkalpojumā zāle piepildījās ar cilvēkiem, es atvēru trešo dievkalpojumu, pēc kura sekoja arī ceturtais. Kad es sāku ceturto dievkalpojumu, tas bija vismazākais un visjaunākais. Šajā ceturtajā dievkalpojumā es runāju ar sievieti, kurai patika mazie dievkalpojumi. Es viņai vaicāju: “Kāpēc tu nenāc uz lielo dievkalpojumu?” Viņa atbildēja: “Man patīk šis mazais dievkalpojums.” Viņa teica, ka patiesībā nemaz nevēlas, lai šis mazais dievkalpojums izaugtu. Es viņai atbildēju: “Ja tu tā ar mani runā, es nevēlos, lai tu nāktu uz šo draudzi. Es personīgi vēlos, lai arī šis dievkalpojums izaugtu.” Dažreiz, domājot par draudzi, mēs domājam par mazām lietām. Mēs domājam, ka draudzē visam būtu jābūt maziņam, un tāpēc arī mūsu ziedojumi tajā ir tik mazi. Mēs neesam pieraduši dot Dievam labu naudu Viņa darbam. To labo naudu mēs tērējam veikalos un dažādās izpriecās. Aizejot un brendu veikaliem, tu iztērē lielas summas apģērbu iegādei, bet tad, kad tu sāc domāt par draudzi, tu uzskati, ka draudzei pietiks ar mazumiņu. Bet Dievs tik stipri ir pasauli mīlējis! Dievam bija liels redzējums. Arī mums ir jābūt lielam redzējumam par mūsu draudzi!

Jūsu draudze ir ļoti jauka. Varbūt, esot šeit, tu nesaproti visas tās lietas, kas draudzē notiek. Skatoties uz jūsu draudzes mūzikas instrumentiem, es redzu, ka tie ir diezgan dārgi. Tas ir tāpēc, ka jūsu mācītājs mīl Dievu. Viņš cenšas Dievam dot visu labāko. Jūsu mācītājs nevēlas dot Dievam nekvalitatīvas lietas. Mūsu attieksmei un atbalstam, nesot ziedojumus, ir jābūt tādam, lai mūsu mācītājs spētu Dievam dot visu to labāko. Dievs mīl pasauli. Saprotiet, ja Dievs mīl visu pasauli, Viņš mīl arī visu Rīgu, tāpēc Dievs sagaida, ka visa Rīga reiz būs draudzē. Runājot par tūkstoti mājas grupu šajā draudzē, es to domāju nopietni. Pat eņģeļi debesīs saka, ka par mazu ir mūsu redzējums, jo tik daudz cilvēku dzīvo šajā pilsētā. Pirms kāda laika mēs vēlu vakarā pastaigājāmies pa Rīgas ielām un pamanījām cilvēkus, kuriem šajā laikā diena tikai sākas. Mēs redzējām ļoti daudz cilvēku. Vismaz desmit cilvēki pienāca mums klāt, lai uzaicinātu uz striptīza klubu. Saviem draugiem es teicu: “Paskatieties, sātans izmanto savus cilvēkus citu pazudināšanai naktī!” Mēs, kristieši, bieži vien baidāmies iziet uz ielām un aicināt cilvēkus. Sātans un viņa aģenti ir ļoti aktīvi pusnaktī. Viņiem ir izprintētas kartiņas, kuras viņi dod cilvēkiem, aicinot uz striptīzu. Es katru reizi viņiem atbildēju, ka ticu Jēzum, un jautāju, vai viņi tic. Bija cilvēks, kurš, to izdzirdot, skriešus metās prom. Kāds cits teica: “Aizlūdz par mani!” Es lūdzu par viņu, un šis cilvēks atdeva savu dzīvi Kristum. Sātanam ir cilvēki, kuri nakts vidū izplata ļaunumu. Ir daudz, daudz vairāk cilvēku, kuri varētu nākt uz šo draudzi, nekā tu iztēlojies. Lai jums būtu megadraudze, nepieciešams daudz vairāk cilvēku. Šodien es saukšu iemeslus tam, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, lai mēs visi to saprastu, sadotos rokās un to celtu. Viens cilvēks nespēj uzcelt megadraudzi. Arī tie cilvēki, kuri šobrīd draudzē kalpo visvairāk (sēž pirmajās rindās), vieni nespēj uzcelt megadraudzi. Mums visiem, kas esam zālē, jāsadodas rokās un jānolemj, ka kopā celsim megadraudzi, un tad Dievs tevi pārsteigs. Kad tu pieliksi savas piepūles, tad Dievs parādīs, ka tas ir tas, kas Viņam patīk.

Pirmais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir tas, ka tā ir Dieva griba šai pasaulei. Dievs nevēlas mazu draudzi. Nerunā ar Dievu par mazām lietām. Jo Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis! JO DIEVS TIK ĻOTI IR PASAULI MĪLĒJIS! Viņš nemīlēja ielas, mazās ģimenītes, tikai melnādainos, brūnādainos, rozā vai dzeltenos cilvēkus. Dievs mīlēja pasauli! Dievs mīlēja ikvienu no cilvēkiem. Dievs mīl pasauli, tāpēc Viņš vēlas, lai katrs viens cilvēks saņemtu pestīšanu. Dievs vēlas, lai ikviens cilvēks, kurš dzīvo uz zemes, nāktu uz draudzi, un, ja tā notiktu, tad draudzes būtu ļoti lielas. Tad visi striptīzklubi bankrotētu, jo visi cilvēki būtu draudzēs. Ikviens cilvēks, atnākot uz draudzi, būtu nopietns. Dieva vēlēšanās ir, lai draudze būtu liela. Tā ir Viņa griba. Dievs tik stipri iemīlēja pasauli, ka atdeva Savu vienpiedzimušo Dēlu. Dievs sūtīja savu Dēlu, lai Viņš mirtu šīs pasaules dēļ, nevis tikai kādas mazas ģimenītes vai mazas cilvēku grupas dēļ. Pasaules dēļ! Dieva vīzija ir pasaule. Pasaulei ir jākļūst par mūsu redzējumu! Drīz šai draudzei būs jāsāk domāt par Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju. Tur arī ir cilvēki! Ir daudzas valstis, un katrā no tām dzīvo cilvēku dvēseles. Tikai caur cilvēkiem mēs varam izveidot megadraudzi.

Megadraudzes celšanai nav jābūt tikai mācītāja rūpēm. Tas ir ikviena kristieša pienākums! Mūsu draudzē mēs bieži vien to saucam par lielo pavēli. Lielā Pavēle ir pēdējie vārdi, ko teica Jēzus. Misionārs Ķīnā Hadsons Teilors (James Hudson Taylor) paskaidroja Jēzus beidzamos vārdus. Lielā pavēle ir mūsu lielais uzdevums. Viņš teica: “Paklausi šai pavēlei, jo tā ir ļoti nopietna un svarīga!” Kad tu sāksi studēt Bībeli, tu atklāsi, ka visi apustuļi, kuri uzrakstīja Jauno Derību, bija satvēruši šo pavēli par lielo uzdevumu. Visas vēstules viņi nobeidza ar vienu domu. Šī doma bija par beidzamajiem Jēzus vārdiem jeb pavēli, kuru Viņš mums deva: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju!” Jāņa evaņģēlijā ir atrodama viena no svarīgākajām lietām. Marks un Matejs savos evaņģēlijos atkārto vārdus “ejiet pa pasauli”. Bet veids, kādā Jānis pasaka vārdus par lielo uzdevumu, ir interesants. Viņš to parāda brīdī, kad Jēzus uzdod jautājumu Pēterim: “Vai tu Mani mīli?” Pēteris atbildēja: “Jā! Kāpēc Tu vispār man to prasi? Tu taču zini, ka es Tevi mīlu! Es Tevis dēļ pat nogalināšu. Tevis dēļ es ausis cilvēkiem cērtu. Kāpēc Tu man uzdod šādu jautājumu?” Bet Jēzus vaicāja: “Vai tu Mani mīli?” Katram cilvēkam ir savs priekšstats par to, ko viņam personīgi nozīmē vārds ‘mīlestība’. Pat vīrietim un sievietei vārds ‘mīlestība’ nozīmē atšķirīgas lietas. Kad tu saki sievietei: “Es tevi mīlu,” tas ir citādāk, nekā teikt šādus vārdus vīrietim. Vīrietis, domājot par vārdu ‘mīlestība’, zina, ko tas viņam nozīmē. Tāpat ir ar sievieti. Sieviete domā par uzmanību, zvaniem, vēstulēm, aizvešanu iepirkties, naudas došanu pirkumiem, došanos kopā ārā, sadošanos rokās, pastaigāšanos un iešanu kopā gulēt. Kad vīrietis saka: “Es tevi mīlu,” viņš domā par darbību. Viņš grib kaut ko konkrētu, nevis tikai pļāpāšanu. Kad Jēzus uzdeva jautājumu Pēterim: “Vai tu Mani mīli,” Pēteris domāja par ko citu. Viņš domāja par to, ka Jēzus dēļ spēj pat nogalināt un ir uzticams Viņam. Bet Jēzus vēl ko teica Pēterim un paskaidroja, ko nozīmē Viņu mīlēt. Jēzus teica: “Ja tu Mani mīli, baro Manas avis.” Ja tu mīli Dievu, tu kļūsi par draudzes līderi. Tu kļūsi par mājas grupas līderi. Tu kļūsi par ganu.

Vai tu mīli Dievu? Ja tu mīli, Dievs tev saka: “Ja tu Mani mīli, baro Manas avis!” Lasot Jāņa evaņģēliju, mēs redzam Dieva gribu – lai mēs barojam tos cilvēkus, kuru dēļ Jēzus nomira. Izveido mazu grupu un māci viņus! Iekaro dvēseles! Izveido mazas grupiņas savās mājās un baro šos cilvēkus. Jēzus saka: “Ja tu Mani mīli, baro Manas avis!” Ja tu mīli Dievu, tad baro Viņa avis. Ja tu mīli Dievu, tad savāc kopā tos cilvēkus, kuru dēļ Viņš ir miris, un sāc viņus barot. Ja tu mīli Dievu, kļūsti reiz par ganu! Palīdzi celt draudzi. Jo vairāk mājas grupu līderu mums būs, jo vairāk dvēseļu saņems pestīšanu un mums būs vairāk iespēju Dievam uzcelt megadraudzi. Jo vairāk ir līderu un ganu, jo vairāk dvēseļu seņem pestīšanu un draudze aug plašumā. Tā mēs darām to, ko Dievs patiesi vēlas – glābt visu pasauli. Nevajag vienkārši draudzē sēdēt un aplaudēt mācītājam, kad viņš runā. Nevajag vienkārši sēdēt draudzē un teikt: “Jā, mums ir spēcīgs mācītājs!” Dievs tev šodien saka: “Vai tu Mani mīli? Vai tu Mani patiesi mīli? Ja tu Mani mīli, baro Manas avis! Man ir avis! Man ir draudzes locekļi! Man ir cilvēki, kuru dēļ Es miru. Man ir tie cilvēki, kuri Man rūp! Man ir tie cilvēki, par kuriem Es gribu rūpēties! Sāc barot viņus!” Kad mēs saņemam pestīšanu, mūsu attieksme bieži ir tāda, it kā mēs teiktu: “Lai visa pārējā pasaule iet uz elli.” Mēs sākam Dievam stāstīt par mūsu mazajām dzīves problēmām. Mēs sakām: “Dievs, dod man jaunas kurpes! Dod man jaunu darbu! Es gribu mašīnu! Es gribu jaunu uzvalku! Es gribu vīru! Dievs, man sāp sāns. Vai Tu vari šo vietu dziedināt?” Nav lielākas problēmas šajā pasaulē par grēka problēmu. Nav lielākas problēmas! Tāpēc Dievs sūtīja Savu svēto Dēlu. Nekas nespēs nomazgāt tavus grēkus, kā tikai Jēzus asinis. Nekas nenomazgā mūsu grēkus, tikai Jēzus asinis! Mēs šeit sēžam un sakām: “Dievs, man vajag kurpes.” Bet, zini, ir tik daudz cilvēku, kuri var tev nopirkt šīs kurpes, bet neviens nespēs nomirt tavu grēku dēļ. Neviens pat negribēs to darīt. Tu vēlies, lai Dievs tev dod jaunu mašīnu vai ko citu. Iespējams, ka daudzi cilvēki tev var iedot mašīnu. Es pat varu personīgi Tev nopirkt jaunu mašīnu, bet es nespēšu nomirt par taviem grēkiem, lai caur manu nāvi tu saņemtu pestīšanu. Tikai Jēzus spēja par mums nomirt. Tikai Jēzus asinis var nomazgāt mūsu grēkus. Pēc tam, kad mēs saņemam pestīšanu, mums nevajag aizmirst pasauli. Mums nevajag teikt pasaulei: “Ejiet jūs visi uz elli!” Mēs varam runāt arī par labāku laulību. Tu taču gribi, lai tava laulība kļūst labāka? Dievs izlabo mūsu laulības. Dievs daudz ko dara mums, bet tajā pašā laikā pasaulē ir daudz lielāka problēma. Tāpēc Viņš teica, ka nevienam nav jāiet bojā. Ikviens ir pelnījis pestīšanu. Tikai tā mums būs megadraudze.

Ja tas ieies tavā sirdī, ka ikviens draudzes loceklis kļūst par cilvēku, kurš mīl Dievu, ka ikviens draudzes loceklis kļūst par ganu un līderi, un ikviens no draudzes locekļiem kļūst par dvēseļu iekarotāju, tad tu redzēsi Dieva gribu tajā. Iesākumā, kad es gāju uz draudzi, es biju pārsteigts, ka visi mani mūziķi ir mācītāji. Tas bija tāpēc, ka viņi visi ir dvēseļu iekarotāji. Viņi ir gani un mācītāji. Viena stunda pielūgsmes nevar būt vienīgā lieta, ko tu vari dot Dievam. Ko tu darīsi pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās? Katrs draudzes loceklis ir dvēseļu iekarotājs. To Dievs arī vēlās. Piemēram, mums ir labs bundzinieks. Dievam ir lielāks prieks, ka viņš sev līdzi uz draudzi ir atvedis desmit vai vairāk cilvēkus. Piemēram, draudzē ir skaists dziedātājs, kurš slavē Dievu. Ar to ir par maz, jo es gribu redzēt, ka viņš sev atved līdzi cilvēkus, kuri sēž draudzē. Dievs vēlas, lai cilvēks, kurš filmē un cilvēks pie pults arī kļūst par dvēseļu iekarotājiem, neskatoties uz to, ko viņi dara svētdienas rītā draudzē. Tev ir jābūt mājas grupai, kuru tu katru svētdienu ved sev līdzi uz draudzi. Tāpēc, ka tu to spēj izdarīt, un tev ir ļoti daudz laika, lai to darītu. Mani galvenie ašeri arī ir mācītāji. Viņi ne vienkārši rāda cilvēkiem, kur sēdēt, bet arī aicina cilvēkus uz draudzi. Kad kāds no viņiem atnāk uz draudzi, es vienmēr pajautāju, kurus cilvēkus viņš ir uzaicinājis līdzi, un tad viņš parāda veselu grupu ar cilvēkiem, kuri ir atnākuši. Tā ir Dieva griba, lai daudz vairāk cilvēku saņem pestīšanu. “Ja tu mīli Mani, tad tu barosi Manas avis.” Ir ļoti viegli redzēt cilvēku, kurš pieņem Dieva mīlestību tādā veidā, kā es izprotu vārdu ‘mīlestība’. Kad tu kādu mīli, tu izpaud šo mīlestību tādā veidā, kā viņam tas patīk. Es vienmēr uzdodu mācītājam jautājumu, kad es atnāku uz viņa draudzi: “Ko tu gribi, lai es šodien mācītu tavā draudzē?” Protams, es esmu Dieva vadīts, bet vienmēr jautāju, par ko viņš vēlas, lai es sludinu. Kas tevi darītu laimīgu, kas tev patiktu? Kas taviem draudzes locekļiem ir vajadzīgs? Kāda vēsts viņiem patiesi palīdzēs? Kad tu kādu mīli, tu vienmēr gribēsi un vēlēsies dot to, kas viņam patīk. Ja tu mīli Dievu, tu vēlēsies Viņam dot to, kas Viņam visvairāk patīk. Tātad, pirmais iemesls celt megadraudzi ir Dieva griba.

Otrais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir tāds, ka tas ir pravietiskais liktenis ikvienai draudzei. Ja tava draudze nepalielinās, tad šis pravietiskais vārds attiecībā uz megadraudzi tavā dzīvē nepiepildās. Tev ir jāsaprot, ka šis pravietojums ir domāts ikvienai draudzei.

Tad tavs iepriekšējais laimes līmenis tev izliksies niecīgs salīdzinājumā ar tavu stāvokli vēlāk.” (Ījaba grāmata 8:7)

Tavs iepriekšējais laimes līmenis bija niecīgs. Tavs nākotnes stāvoklis būs daudz labāks. Tava draudze vairosies. Un tas ir pravietiskais liktenis katrai kristīgajai draudzei. Kad es saku vārdus: “Lai jums ir megadraudze,” es to saku tāpēc, ka tas ir pravietojums, kas ir pār ikvienu Kristus draudzi. Un ir vēl kāds pravietojumu, kurš piepildās draudzēs. Es lūdzu, lai tu noticētu šiem pravietojumiem, lai tavas beidzamās dienas būtu daudz lielākas nekā iesākums. Ja tu sāc ar mazumiņu, tu vairosies.

Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas.” (Jesajas grāmata 2:2)

Visas tautas plūdīs uz draudzi! Dieva draudze būs dibināta kalna virsotnē. Šis pravietojums saka arī to, ka draudze būs redzama. Draudze nebūs kaut kāda maza, sarāvusies un sažuvusi lietiņa, kas stāv kaut kur stūrītī. Kristus draudze ir kā ēka, kas celta kalna virsotnē. Tu pat no tāluma to sadzirdēsi un pamanīsi! Tāds ir Dieva pravietojums draudzēm. To dzirdēs un redzēs. Dažādu tautību cilvēki straumēm plūdīs uz draudzi. Viss megadraudzes skaistums ir tajā, ka tu skaties un redzi, kā cilvēki nāk uz draudzi. Tas nav tā, ka cilvēki nāk pa vienam, bet gan lielos pūļos. Tā ir kā straume, kas piepilda draudzi. Kādreiz pat stundu pirms dievkalpojuma cilvēki nāk un piepilda draudzi, visas vietas ir aizņemtas.

Mūs uzaicināja uz Singapūru apciemot megadraudzi. Tas man bija brīnišķīgs piedzīvojums. Tur pūļiem plūda cilvēki uz draudzi, kāpjot pa kāpnēm un braucot ar liftiem. Sēdvietas pa līmeņiem tika aizpildītas ļoti ātri. Un, kad mēs nonācām konkrētā stāvā, mēs redzējām rindu, kurā mums bija jāstāv. Mēs pat nezinājām, vai dabūsim vietas, kur apsēsties. Kā straume cilvēki plūda uz draudzi. Pieņem šo pravietojumu savai draudzei. Dievs liks cilvēkiem kā straumei plūst uz draudzi. Ja tev nav megadraudzes, tajā nevajag vainot Dievu. Tu esi vainīgs. Bet tas mainīsies, un jums būs megadraudze, jo Dievs patiešām vēlas no jums izveidot megadraudzi.

Trešais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir lielas gaidas pēc tās. Vairāk cilvēku nozīmē vairāk gaidu. Jo vairāk mēs kaut ko sagaidām, jo vairāk ticības mums ir vajadzīgs. Jo vairāk ir ticības, jo vairāk ir spēka. Un tad daudz vairāk spēka var izpausties. Kad ir maza, neliela cilvēku grupiņa, tur nav lielu gaidu un cilvēki pat jūtas vīlušies. Kad tev ir nedaudz cilvēku, tu zini ikviena cilvēka dzīvesstāstu, tu zini, ka visi ir veseli, pat vairs nevajag par kādu lūgt. Un ir reizes, kad tu lūdz, bet brīnumi nenotiek. Tie daži cilvēki, kuri sēž draudzē, pat grib, lai mācītājs ātrāk nosludina un laiž viņus mājās. Tad, kad draudzē ir daudz cilvēku, viņi saņem glābšanu, dziedināšanu un atbrīvošanu. Ir arī liecības un svētības, jo Dieva spēks tiek atbrīvots gaidu dēļ, kad cilvēki sagaida un tic, ka draudzē būs daudz cilvēku.

Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.” (Marka evaņģēlijs 16:20)

Ceturtais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir tāds, ka būs vairāk darbavietu. Megadraudzē cilvēki būs tādā līmenī, ka spēs uzticēt darbu citiem. Viņi palīdzēs citiem cilvēkiem iegūt darbavietas. Tad, kad draudze ir liela, tajā ir dažādi cilvēki. Piemēram, cilvēks atnāks uz draudzi un teiks savam līderim vai mācītājam: “Man vajag darbu!” Mācītājs atbildēs: “Nav problēmu!” Viņš pasauks kādu no draudzes locekļiem un teiks: “Šim cilvēkam vajag darbu.” Megadraudzē ir vieglāk dabūt darbu, jo tur ir cilvēki, kuri var pieņemt darbā vai ieteikt darbavietu. Būs arī biznesmeņi draudzē. Dievs svētīs tavu darbu. Un tajā brīdī, kad Dievs sāks svētīt tavu darbu, vienmēr domā par Dievu, kurš ir draudzē. Nevajag sevi izolēt no draudzes. Ja Dievs sāk tevi svētīt, tad vienmēr uzdod sev jautājumu: “Kā caur savām svētībām es varu svētīt arī savu draudzi?” Esi labs pret tiem, kuri ir tavi ticības brāļi un māsas.

Piektais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir tāds, ka būs daudz vairāk laulību. Tev būs vieglāk atrast to cilvēku, kurš tev patīk. Megadraudze dod lielāku izvēles brīvību. Ja tev patīk īsi cilvēki, tad būs īsi cilvēki draudzē. Ja tev patīk gari cilvēki, būs gari cilvēki. Ja tev patīk megacilvēki, būs arī tādi. Ja tev patīk slaidie, būs slaidie. Vienalga kāda tipa cilvēks tev patīk, tāds būs megadraudzē. Bieži vien, kad draudzes brālis un māsa saiet kopā, pirms tam viņi viens otru pat nav pamanījuši. Mūsu uzdevums kā ganiem ir iepazīstināt cilvēkus vienam ar otru. Es vienmēr iepazīstinu cilvēkus ar cilvēkiem. Es pieeju pie kāda brāļa un pasaku: “Skaties, cik forša māsa, un viņa jau ilgu laiku nāk uz draudzi un ir uzticama.” To saku, jo bieži vien viņi viens otru nespēj saredzēt. Bieži vien brāļi un māsas viens otru neuztver kā potenciālo vīru vai sievu. Tāpēc ir vajadzīgs gans, kurš parāda un iedrošina citādāk paskatīties citam uz citu. Cilvēki mēdz būt izvēlīgi, tas nav labs un tas ir labāks. Ja būs megadraudze, tad draudzē būs daudz vairāk laulību. Tev būs mācītājs, kurš palīdzēs un dos padomu, kā iziet cauri ikvienai grūtībai, kas tavā dzīvē var notikt. Nevajag laulības slēgt ārpus draudzes, izvēloties kādu, kurš nav no tavas draudzes. Ja tu gribi izvēlēties sev dzīvesbiedru, tad izvēlies kādu no draudzes. Draudzē ir brīnišķīgas un skaistas meitenes. Skaisti brāļi arī nāk uz draudzi. Draudzē ir Gara piepildīti cilvēki. Būs daudz vairāk kāzu, daudz vairāk laulību. Paliec draudzē un vienkārši smaidi. Brāļiem patīk, ka māsas skatās uz viņiem un smaida. Smaids padara cilvēku daudz skaistāku.

Ir ļoti bīstami izvēlēties kādu no ielas, savas darbavietas vai skolas. Tā tu vari izvēlēties raganu vai burvi. Izvēlies no savas draudzes! Es visu laiku brāļiem savā draudzē saku: “Kāpēc gan tev vajag kādu vest pie mums? Mums jau tik daudz skaistu meiteņu ir draudzē! Brīnišķīgas, labi apmācītas un skolotas māsas, un pilnas ar Svēto Garu. Viņas patiesi mīl Dievu. Visas labās meitenes ir draudzē.” Megadraudzē būs visas labākās meitenes. Nevajag precēt kaut kādu raganu no svešas vietas. Ja tu ved cilvēku uz draudzi, viņam ir jāatnāk un jāatdod sava dzīve Kristum, nevis uzreiz jāprecās ar tevi. Potenciālie laulātie biedri jau ir draudzē. Tavs nākotnes vīrs vai sieva jau sēž draudzē. Un tā ir megadraudzes priekšrocība. Ja tu meklēsi Dieva valstību, visas pārējās lietas tev tiks piemestas. Ja tev būs megadraudze, cilvēkiem vieglāk būs dabūt darbu un vieglāk apprecēties. Ja tu gribi draudzē atrast vīru, tad draudzei jāsāk ātrāk augt, jo daudzi topošie vīri vēl tusē klubā, jo nav saņēmuši savu pestīšanu. Mums ātri vajag atvest viņus uz draudzi, lai viņi saņem pestīšanu, un tad varēs viņus precēt. Viens no mūsu bīskapiem arī kādreiz tusēja pa Londonas klubiem. Arī tiem cilvēkiem, kuri ir klubos, ir jāsaņem pestīšana, lai viņi var nākt uz draudzi un apprecēties. Bīskaps saņēma pestīšanu, atnāca uz draudzi, kur viņu apmācīja, un tad viņš apprecējās. Tagad viņiem ir laimīga laulība. Ja viņš nebūtu atnācis, mūsu dārgā māsa būtu vēl viena, jo viņas vīrs pasaulē būtu atstāts novārtā un turpinātu tusēt klubos.

Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem. Viņu starpā arī nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto.” (Apustuļu darbi 4:32-34)

Ja mums ir megadraudze, mums ir vairāk iespēju un varam dalīties cits ar citu. Mēs dalāmies ar darbavietām un iegūstam vairāk laulību. Megadraudze dod mums visas šīs labās lietas.

Sestais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir Bībeles pravietojuma piepildīšana, ka 25% cilvēku saņems pestīšanu. Tu lasi līdzību par sējēju Mateja evaņģēlijā un ej un aizsniedz cilvēkus, jo sējējs izgāja sēt sēklu, un viņš sēja četru veidu augsnēs. Tikai viena augsne deva labus augļus. To var salīdzināt ar to, ka mūsu ieguvums būs divdesmit pieci procenti no visiem iedzīvotājiem. Es nezinu, kāds ir Rīgas iedzīvotāju skaits, bet sadali šo iedzīvotāju skaitu ar četri, un tā būs jūsu labā augsne. Draudze “Kristus Pasaulei”, es jums pasludinu, ka 150 000 cilvēku ir jānāk uz jūsu draudzi! Tas ir tavs bībeliskais ieguvums. Tā jau ir megadraudze. Lai Dievs jums dod jūsu bībelisko ceturto daļu! Sējējs gāja ārā sēt, tur bija četras dažādas augsnes, bet divdesmit pieci procenti deva labu augļus.

Septītais iemesls, kāpēc mums ir vajadzīga megadraudze, ir vairāk lūgšanu. Tev vajag daudz vairāk lūgšanu, un draudzē būs dažādas cilvēku grupas, kas dažādās dienās lūgs. Tad, kad ir maza draudze un cilvēki pieņem lēmumu gavēt, tad pēc gavēņa viņi vairs nav spējīgi neko darīt. Bet, ja ir megadraudze, tad cilvēki tiek sadalīti pa grupām. Daļa lūdz pirmdienās, piemēram, no 18.00 līdz 20.00. Cita zāles daļa lūdz otrdienās. Cita grupa lūdz trešdienās, nākamā ceturtdienās, un tā līdz svētdienai. Draudzes locekļi tiek sadalīti pa grupām, un katrā dienā noteikta grupa nāk uz draudzi lūgt. Būs arī tādas grupas, kas piedalīsies nakts lūgšanās. Šādā veidā būs ļoti daudz lūgšanu. Kāds lūgs tikai vienu stundu. Bet ir ļoti viegli sarīkot divdesmit četru stundu lūgšanas, ja draudzē ir dažādas cilvēku grupas, kas lūdz katru stundu. Tādā veidā būs daudz vairāk lūgšanu un atraisīsies Dieva spēks. Piemēram, visi līderi mostas 6.00 no rīta un vienu stundu lūdz. Mācītāji lūdz no 7.00 līdz 8.00, viena mājas grupa no 8.00 līdz 9.00, cita mājas grupa no 9.00 līdz 10.00 utt. Visa draudze var noklāt visu dienu ar lūgšanām. Tāds ir megadraudzes efekts.

Jo vairāk lūgšanu ir draudzē, jo vairāk tiek sagrauta sātana vara. Bībelē ir teikts: “Tajā dienā, kad Ciāna uzgavilēja, viņa dzemdēja bērnus.” Ir dažādas lietas, kas nenotiek draudzē tāpēc, ka draudzē nav lūgšanu, un tādēļ nav izaugsmes, dziedināšanas, brīnumi un liecības. Mēs runājam par dažādām dimensijām draudzē. Tu tās sāksi redzēt, kad tev draudzē būs vairāk lūgšanu, jo draudzes darbs ir garīgs darbs. Ja draudzē nenotiek garīga darbība, tad konkrētas garīgās sfēras un lietas nenotiek. Ja tev būs vairāk lūgšanu, tu redzēsi vairāk. Skatoties uz jūsu draudzi, es redzu, ka jau tagad jūsu draudzē var būt daudz lūgšanu. Lai Dievs jūs svētī! Jums būs megadraudze! Jaunas lietas dzims tajā brīdī, kad Ciāna uzgavilēs. Aizver savas acis un lūdz. Dievs, dod mums megadraudzi! Tici un lūdz par megadraudzi. Kungs, es gribu megadraudzi. Lai tā dzimst, lai ir brīnumi kalpošanās, jaunu draudžu atvēršanās. Lai ir jaunas teritorijas, kuras mēs iekarojam. Mēs iekarosim lielākas un varenākas teritorijas. Sāc lūgt un iesēj šodien savu lūgšanas sēklu. Dievs, lieto viņus, darbojies caur viņiem, svētī viņus, pavairo viņus, Kungs, lai šī lūgšana saņem atbildi, lai daudz vairāk dvēseļu tiek glābtas. Daudz vairāk dvēseļu tiks iekarotas! Svētī Savus cilvēkus, Kungs. Izdari tā, lai šī lūgšana saņem atbildi. Lai viņi kļūst par dvēseļu iekarotājiem. Pārvērt viņus par ganiem, Kungs. Kad viņi atzīs Tavu mīlestību, sāc viņus lietot, Kungs, lai viņi parāda savā darbībā mīlestību pret Tevi, Dievs. Pasakos Tev, Tēvs, par Tavām svētībām, par dziedināšanu, varenajā Jēzus Vārdā.

Ja dziļi savā sirdī tu jūti, ka esi tālu prom no Dieva, vai tu neesi pārliecināts, ja tu šodien nomirtu, vai tu dotos uz debesīm, vai uz elli, šodien tu vari teikt: “Es gribu atdot savu dzīvi Jēzum, es gribu, lai manus grēkus piedod, es gribu, lai manus grēkus nomazgā. Es gribu Jēzu savā sirdī, es esmu grēcinieks.” Nāc pie Jēzus un atdod savu dzīvi Viņam. Nekautrējies, tu šodien izvēlies debesis. Tu izvēlies kļūt par Dieva bērnu. Debesu Tēvs, es esmu grēcinieks. Tēvs, lūdzu piedod man visus manus grēkus. Kungs Jēzu, lūdzu, ienāc manā sirdī. Lūdzu, esi mans Kungs un Glābējs. Lūdzu, apžēlojies par mani. Debesu Tēvs, lūdzu, ieraksti manu vārdu Dzīvības grāmatā. Paldies, Tēvs, ka Tu mani pieņem. Tu padari mani par Savu bērnu. Jēzus Vārdā! Tēvs, es lūdzu par katru, kurš ir šeit, paldies par dvēselēm, kuras saņem pestīšanu. Nostiprini viņus Savā namā. Es pavēlu, lai sātans novāc savas rokas no viņu dzīvēm. Es pavēlu, sātan, vācies prom no viņu dzīvēm! Viņi ir Dieva izredzētie un atpirkti ar Kristus asinīm. Viņi pieder Debesu valstībai, paldies Tev, Tēvs, par pestīšanu un Tavām svētībām, Jēzus Vārdā. Āmen!

Lai Dievs Jūs svētī! Man bija liels prieks un pagodinājums būt ar jums. Liels paldies mācītājam par šo uzaicinājumu būt pie jums. Jūs esat brīnišķīgi un skaisti cilvēki. Es gūstu baudu, sludinot un mācot jūs. Lai megadraudzes svētība ir pār jums. Lai Dievs piepilda jūsu sirds vēlmes un lai Dieva miers paliek pie jums līdz nākamajai reizei, kad mēs tiksimies.

Bīskapa Ričarda Erī sprediķi “Megadraudze” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Skaties zvaigznēs

Publicēja 2020. gada 17. febr. 20:48Līga Paņina

Ziņas datums 18.02.20.

Es vēlos dalīties ar jums ar Dieva vārdu, sveicot mūsu draudzes vadītājus 12 gadu jubilejā. Pirmkārt, es sveicu visu draudzi 12 gadu jubilejā! Vakar pie mums ciemojās bīskaps Aleksejs Ļedjadevs, un viņš paņēma manus vārdus, jo es biju plānojis runāt par DIVPADSMIT mūsu 12 gadu jubilejā, un mūsu vīzija ir tieši vadība caur 12. Jēzum bija 12 mācekļi, un katram Jēzus māceklim bija savi 12 mācekļi. Vai tu kaut ko esi saņēmis šajās dienās? Mums priekšā vēl ir šī dievkalpojuma noslēgums un slavēšanas un pielūgsmes vakars ar slavēšanas komandu no Ukrainas, mācītāju un slavēšanas līderi Alekseju Zaharenko. Tā ir brīnišķīga komanda, brīnišķīgi cilvēki, un viņi ir mūsu draugi. Šīs ir brīnišķīgas, Dieva klātbūtnes piepildītas dienas! Informācija, Dieva vārds, jaunas atziņas un jauni draugi.

Kad par mums sludina, ka mums būs 1000 mājas grupiņas, tas saskan ar to, kam es ticu. Es tiešām ticu, ka mums būs tūkstotis mājas grupiņu. Es zinu, ka tu tam varbūt vēl netici, bet es ticu, ka tas notiks. Mums arī jāsaprot, ko tas maksās. Cik maksās uzcelt daudz, daudz grupiņu un megadraudzi ar desmit tūkstošiem cilvēku? Tiklīdz tu sāc to saprast, tu pārstāj sapņot, tu to vairs tik ļoti neizjūti un tik stipri vairs tam netici. Jo viss kaut ko maksā. Mēs esam drosmīgi ticēt, un personīgi mana ticība ir tik spēcīga, ka es jau redzu, ka tas būs. Tas nav sasniedzams tuvākajā laikā. Bet, kad es dzirdēju par 150 000 cilvēku, es pie sevis nodomāju: “Nē, mums ir jādalās arī ar citām draudzēm Latvijā.” Arī citās draudzēs ir vajadzīgi cilvēki. Es ticu, ka 150 000 cilvēku var izglābt visas Latvijas draudzes kopā. Protams, ja mēs izplešamies pa visu Latviju un vēl Baltijas valstīm, tad šis cipars mums der. Pat Ukrainā, pilsētā, kurā ir 28 000 iedzīvotāju, no tiem draudzi apmeklē 2000. Šie divi tūkstoši ir brīnums, lai gan lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir izgājuši caur šo draudzi. Ticēt vienai draudzei Rīgā ar 150 000 cilvēku būtu egoistiski, mēs gribam dalīties ar visām kristīgajām draudzēm. Tāds brīnums ir pa spēkam tikai visai Kristus miesai konkrētā valstī. Mēs lūdzam par visām konfesijām un visiem mācītājiem mūsu zemē. Bet šodien ir mūsu svētki un mūsu diena!

“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Vai tu redzi zvaigznes debesīs? Aizver acis, iztēlojies debesis skaidrā vasaras naktī ar daudz spīdekļiem un zvaigznēm. “Skaties uz debesīm,” un to nesaka tikai tavs mācītājs, bet Dieva vārds, “jo tikpat daudz būs tev pēcnācēju.”

Desmit gadus mēs nodzīvojām Siguldā, bet tagad mēs esam pārcēlušies uz līdzvērtīgu un skaistu vietu 20 kilometrus tālāk. 200 metru attālumā no mūsu mājām ir pludmale, un es katru rītu varu iziet ārā nopeldēties. Man patīk mana jaunā māja, tā atrodas skaistā vietā. Es nezinu, kāda būs mana jaunā darbistaba, tā vēl nav iekārtota, bet iepriekšējā dzīvoklī man pie sienas atradās draudzes kalendārs un Eiropas karte. Es pat nezinu, kādēļ man pie sienas bija Eiropas karte. Kāpēc es pie sienas piekāru Latvijas karti, es ļoti labi zinu, jo man sirdī ir katra Latvijas pilsēta un katrs ciemats. Es iepriekš dzīvoju Limbažos, un visus gadus, kopš es esmu ticīgs, man pie sienas ir Latvijas karte. Pēc tam parādījās Eiropas karte, un vēlāk arī neliela pasaules karte.

Kad Jēzus nāca virs zemes, Viņš teica: “Es esmu sūtīts pie Israēla cilts pazudušajām avīm.” Viņam bija pareizs princips un pareiza kārtība – vispirms glābt cilvēkus Sev apkārt. Jēzus nevarēja vienlaicīgi būt visur. Viņš izvēlējās tikai 12 mācekļus, ar kuriem Viņš pavadīja kopā laiku. Viņš kalpoja arī pūļiem, taču tieši divpadsmit bija Viņam vistuvākie. Viņi arī kļuva par kristīgās draudzes pamatu, balstiem. Jēzus Sevi ielēja apustuļos jeb līderos un nodeva viņiem Savu vīziju, Savu gribu. Mācekļi turpināja Jēzus darbu, gluži kā mēs šodien turpinām viņu darbu. Draudze “Kristus Pasaulei”, “Jaunā Paaudze”, draudze Ganā, Londonā un visas citas draudzes Latvijā un pasaulē ir šo apustuļu darba rezultāts.

Neviens cilvēks pats no sevis nav pēkšņi materializējies draudzē. Par tevi kāds ir lūdzis, kāds ir strādājis pie tā, lai tu būtu šeit, kāds tev ir kalpojis un tevi mīlējis, kāds tev ir sludinājis. Tāpēc tu šodien esi šeit. Tas ir draudzes darba rezultāts, tas ir Jēzus un apustuļu darba turpinājums. Ikviens, kurš draudzē ir uzņēmies ieņemt vadītāja posteni, ikviens, kurš ir uzņēmies atvērt savu namu mājas grupiņai, ikviens, kurš ir uzņēmies būt mācītājs, vest aiz sevis cilvēkus un ieliet sevi šajos cilvēkos, mācīt Kristus ceļus un veidot stiprus mācekļus, ir apustuļu darba turpinātājs. Viņš ir draudzes balsts un pamats. Draudze sastāv no apustuļiem, praviešiem, evaņģēlistiem, skolotājiem un mācītājiem. Trīs dienu garumā mums bija vērtīgi semināri, mēs ļoti daudz dzirdējām tieši par vadību, vadītājiem jeb līderiem, bez kuriem nevar būt draudzes un nevar cilvēki tikt glābti. Bez vadītājiem nevar būt svētīta Latvija. Mums nepietiek tikai dziedāt himnu “Dievs, svētī Latviju!” Mums jāuzņemas atbildība par cilvēkiem, lai viņus celtu. Dievs nevar strādāt pie tiem cilvēkiem, kuri neatzīst Kristu un neatver savu sirdi Viņam.

Skaiti zvaigznes pie debesīm, tikpat daudz būs tev pēcnācēju!

Esmu kalpojis lielās un mazās draudzēs, un īpaši savā evaņģēlista karjeras sākuma posmā esmu pieredzējis lielus cilvēku pūļus, un, kad ir ļoti daudz cilvēku, notiek daudz brīnumu. Kad uz dievkalpojumu atnāk tikai desmit cilvēku, tad nenotiek tādi brīnumi. Kad tu esi lielā pūlī, kur ir daudz līderu un daudz lūgšanu, kur daudz cilvēku ir sanākuši pie Kristus, tur vienmēr būs dziedināšanas. Tā ir lielas draudzes priekšrocība. Mazai draudzei ir jābūt daļai no lielas draudzes. Jo lielāka draudze, jo vairāk glābtu cilvēku un jo lielāks spēks un ietekme.

„Kungs, māci mums Dievu lūgt, itin kā arī Jānis ir mācījis savus mācekļus.” (Lūkas evaņģēlijs 11:1)

Jēzus mācīja lūgt pēc Tēvreizes.

“[..] mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts, lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja evaņģēlijs 6:9-10)

Dieva prāts ir:

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa evaņģēlijs 3:16)          

Lai neviens nepazustu! Tas nozīmē, ka tiksi izglābts tu un viss tavs nams! Tavs tēvs, māte, brālis, māsa, mazbērni, bērni, vīrs, sieva! To saka Dieva vārds. Paldies Dievam par līderiem un vadītājiem.

“Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie Viņam pieved kādu neredzīgu un Viņam lūdz, lai Viņš to aizskartu. Un Viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no ciema un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja: "Vai tu ko redzi?" Un, acis pacēlis, tas sacīja: "Es redzu cilvēkus, kokiem līdzīgus, staigājam." Tad Viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.” (Marka evaņģēlijs 8:22-25)

Jēzus gāja uz Betsaidu, un pie Viņa pieveda neredzīgu cilvēku, un aklais lūdza, lai Jēzus viņu dziedina. Jēzus viņu izveda ārā no ciema, acīmredzot, Viņš negribēja viņu dziedināt cilvēku pūlī. Veids, kā Viņš dziedināja, bija ļoti interesants. Pēc pirmās aizlūgšanas viņš redzēja cilvēkus kā kokus staigājam, viņa redze vēl bija neskaidra. Savas kalpošanas sākumā es redzēju vīziju par daudz glābtiem cilvēkiem. Katram jaunpiedzimušam kristietim būtu jābūt vīzijai, redzējumam par daudz glābtiem cilvēkiem un Dieva svētītu zemi. Veidu, kā to sasniegt, un cenu, kāda ir jāsamaksā, tu uzzināsi ar laiku, ja tu mācīsies no tiem, kuri ir gājuši pirms tevis. Ja tev ir kāds, kurš to var pamācīt, tu to sasniegsi ātrāk. Paldies Dievam, ka tu esi draudzē, kur to paskaidro. Cilvēki nav tikai pūlis, koku mežs, tie ir dzīvi, reāli cilvēki.

Kalpošanas sākumā man bija svarīgi, lai notiek brīnumi un zīmes, lai cilvēku pūļi nožēlo grēkus. Es redzēju cilvēku pūļus, tāda bija mana vīzija. Dievs to saka mums šodien: “Skaties uz zvaigznēm, tikpat daudz būs tavu pēcnācēju.” Evaņģelizācijas dievkalpojumos bija pūļi, bet tie vēl nav pēcnācēji, tie ir tikai pūļi. Mums ir jāredz glābti cilvēki, katrs personīgi. “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu,” saka Dieva vārds. Tātad katru personīgi. Megadraudze nav tikai megadraudze, tās ir personīgas attiecības ar Dievu un cilvēkiem, personīga aprūpe un personīga kalpošana. Tie, kuri ir uzcēluši grupas ar aptuveni 100 cilvēkiem, zina, ko nozīmē atvest cilvēkus pie Kristus. Viņi zina, ko nozīmē saņemt kritiku no cilvēkiem. Viņiem ir uzaudzēta bieza āda, viņi vairs nedzird indīgas piezīmes un nievas no radiniekiem. Tā ir cena, laiks un darbs. Cik daudz laika ir atrauts no darba vai ģimenes, lai kalpotu Dievam un cilvēkiem? Un darītu to personīgi, nevis pūlim. Es varu teikt par sevi: kad es nācu pie Dieva, cilvēki man bija kā koki, es redzēju tikai pūļus. Bet tad, kad tu sāc pieaugt Kristū un tev ir vajadzīga cieta barība, ne piens, tu sāc redzēt cilvēkus kā personības. Piens ir vienkārša teoloģija. Tev nevajag teoloģiju, lai pieaugtu Kristū, jo cietā barība ir sākt kalpot cilvēkiem. Kad mēs sākam kalpot cilvēkiem, mēs augam un Dievs mūs svētī.

2008. gada februārī notika draudzes “Kristus Pasaulei” pirmais dievkalpojums. Uz šo dievkalpojumu atnāca četrdesmit cilvēki. Mēnesi pirms šī dievkalpojuma mēs, piecu līdz sešu cilvēku grupa, sanācām kopā. Luīze un Indra bija vienas no pirmajām, kuras bija kopā ar mums. Luīze vadīja otro mājas grupiņu. Tajā brīdī, kad mēs atvērām draudzi Rīgā, es jau biju pārstājis redzēt cilvēkus kā kokus. Vairāk kalpojot cilvēkiem, arvien mazāk tu saskati viņus kā kokus, bet vairāk kā reālus, dzīvus cilvēkus, personības, brāļus un māsas, cilvēkus, kuriem vajadzīga palīdzība, cilvēkus, ar kuriem tu esi kopā uz mūžu. Bīskaps Erī mums mācīja par draudzes izvēli; tu nāc, izvērtē un pieņem savu draudzi kā savu uz mūžu, kā laulībā. Pretējā gadījumā tu neiemīli cilvēkus, nevari pilnvērtīgi kalpot un Dievs nevar tevi svētīt. Uz mūžu! Tas nenozīmē, ka tu šeit esi pierakstīts, bet es domāju, ka tas ir normāls sirds stāvoklis – izjust draudzi kā savu draudzi, savus brāļus un māsas, savu ģimeni. Es Dievu ne pret ko nemainīšu un arī draudzi ne pret ko nemainīšu. Tu vari būt lepns ar savu piederību draudzei.

Skatīsimies uz cilvēkiem ne kā uz kokiem, bet kā uz Dieva radību, kā uz cilvēkiem, kā uz tiem, kuriem ir vajadzīga pestīšana. Skaties uz zvaigznēm debesīm, tik daudz cilvēku nāks pie Dieva caur tevi. Cik cilvēkus var mīlēt viens mācītājs? Tik, cik viņš spēj mīlēt mācekļus, kuri, savukārt, mīl savus mācekļus. Lūk, balsts un pamats. Var teikt, ka šis ir draudzes ēkas pamats. Diezgan stiprs. Draudzes balsts ir draudzes vadītāji, ikviens mājas grupas līderis. Mums nav tāda situācija, ka, vienu balstu izņemot ārā, nams sabruktu, ir pat mēģināts, bet nams nav sabrucis.

“Tad atnāca viens no septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, pildīti ar septiņām pēdējām mocībām, runāja ar mani un sacīja: "Nāc, es tev rādīšu līgavu, Jēra sievu. Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi; trīs vārti uz austrumiem, trīs uz ziemeļiem, trīs uz dienvidiem un trīs uz rietumiem. Pilsētas mūrim pamatā bija divpadsmit akmeņi un uz tiem rakstīti divpadsmit vārdi. Jēra divpadsmit apustuļu vārdi." (Atklāsmes grāmata 21:9-14)

Dievs atklājās apustulim Jānim, lai darītu mums zināmu, ka ir draudze debesīs. Visi izglābtie cilvēki ir debesīs, tur ir pilsētas, eņģeļi. Ir mūžīgā dzīvība, ir Dievs. Debesīs tiek tie, kuri mīl Kristu, kuri ir pieņēmuši Viņu par savu Glābēju un kalpo Viņam. Nākotnes draudze ir savienota ar debesīm. Jēzus nāks otrreiz un nodibinās Savu valstību šeit virs zemes. Nekas, kas ļauns, šeit nepastāvēs, kas bijis, būs pagājis, viss būs tapis jauns, tur asaru un bēdu vairs nebūs. Šī pilsēta ir celta kuba formā, visa pa divpadsmit. Pamatā divpadsmit akmeņiem ir 12 apustuļu vārdi. Draudze ir šis mūris – Dieva valstības pamats.

“Pilsētas mūra pamati bija rotāti ar dažādiem dārgakmeņiem. Pirmais pamatakmens bija jaspids, otrs safīrs, trešais halcedons, ceturtais smaragds, piektais sardoniks, sestais sardijs, septītais hrizolīts, astotais berils, devītais topāzs, desmitais hrisoprass, vienpadsmitais hiacints, divpadsmitais ametists.” (Atklāsmes grāmata 21:19-20)

Iespējams, pat juvelieris nav redzējis visus šos dārgakmeņus. Katrs vadītājs Jēzus sirdī ir dārgakmens. Katrs cilvēks ir dārgakmens Jēzus sirdī. Pateicoties šiem dārgakmeņiem, kuri ir spējuši būt draudzes balsti, mēs augam un esam svētīti; tava ģimene ir svētīta, finanses ir svētītas, tev ir mūžīgā dzīvība, un tu šajā dzīvē celies un uzvari. Pateicoties ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem. Dārgakmeņi vieno draudzi. Šiem cilvēkiem šodien es gribu pateikties.

Nesen bija kāds notikums. Kāda mūsu draudzes māsa iegāja grāmatnīcā, un pēkšņi tajā ieskrēja kāds vīrs un skaļā balsī teica: “Tie jencīši mani nositīs.” Vīrs nezināja, ka tur blakus stāv viens no jencīšiem. Es pie sevis nodomāju: “Ja tā mūs dēvē cilvēki, tas norāda, ka mēs esam vienota draudze.” Draudze, kurā ir vienotība, sava struktūra un kārtība, kur cilvēki tiek glābti un Dieva valstība iet plašumā.

Apmēram 2002. gadā, kad es apmeklēju baptistu draudzi, un arī mana sieva to apmeklēja, augstākie vadītāji rīkoja vasaras nometnes. Es ļoti gribēju tur kalpot. Tajā laikā es katru dienu lūdzu Dievu, lasīju Bībeli, kalpoju un stāstīju citiem par Dievu. Es pieteicos kalpot šajā nometnē, mani izsauca uz pārrunām, kurās piedalījās ārzemnieki, vietējais vadītājs un vēl citi cilvēki. Pēc divām dienām man atsūtīja ziņu, ka mani neņems, lai gan es biju gatavs darīt pilnīgi jebko. Es ļoti labi atceros savas izjūtas, es biju ļoti aizvainots. Es to neizrādīju, bet man tas bija trieciens, ka mani nepaņēma kalpot. Kā tu jūties, kad tevi nepaņem kalpot? Vai tu jūties aizvainots? Es biju gatavs darīt visu, lai kalpotu Dievam. Bet ir cilvēki, kuri jūtas atviegloti, kad viņiem pasaka, ka nebūs jākalpo. Viņi ir priecīgi, ka varēs šo laiku veltīt draudzenei vai kam citam. Ar ko atšķiras šie divi cilvēku tipi? “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes!” Skaties tik ilgi, kamēr rodas vēlēšanās šīs zvaigznes novilkt no debesīm un nolikt sev līdzās. Tik ilgi sapņo un domā un lūdz, kamēr tas kļūst par daļu no tevis un tu nocel šīs zvaigznes no debesīm. Vēlme kalpot rodas no tā, ka tu skaties uz Dieva doto vīziju, kas ir rakstīta Dieva vārdā. Tā ir Dieva griba.

“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Saskati cilvēkus ne kā pūli vai kokus, bet kā dzīvus un reālus, Dieva radītus brāļus un māsas. Arī savā dzīvē redzi to, ko tu gribi sasniegt, Dieva apsolījumus, kurus tu vēlies saņemt. Pirmkārt, ieraugi glābtas dvēseles savā kalpošanā.

Paturpināšu par kartēm. Es nezinu, kāpēc es pieliku Eiropas karti pie sienas, bet par Latvijas karti gan man ir skaidrs. Tāda bija mana vīzija, man sirdī bija un ir glābta visa Latvija. Palikuši ir daži ciemi, bet arī tur būs draudzes. Mūsu mājas grupiņas ir gandrīz visās Latvijas pilsētās. Šodien no rīta es domāju: “Kad man ir atvaļinājums, es sēžos savā mašīnā un braucu uz Eiropu.” Mēs ar sievu un komandu esam izbraukājuši visu Eiropu, pat līdz Grieķijai. Šādi atvaļinājumi mums ir tādēļ, ka man pie sienas ir Eiropas karte. Ja tev priekšā ir vīzija, ja tu skaties uz debesīm, ja tu iztēlojies un lūdz par savu vīziju, tu spēj to ieraudzīt, ja tu spēj ieraudzīt glābtus savus kaimiņus, radus un paziņas, un ja tu redzi, ka tu vari palīdzēt un uzcelt grupiņas ar glābtiem cilvēkiem, tad tu sasniegsi šo vīziju. Draudzes pamats ir draudzes vadītāji un līderi. Skaties uz debesīm! Skaiti zvaigznes! Tikpat daudz būs tavi pēcnācēji!

Dievs pārvalda zemi caur 12 stundām, dienā un naktī. Dievs pārvalda gadu caur 12 mēnešiem. Vakar es uzzināju, ka ir pat 12 notis. Visur ir šis skaitlis 12. Tāda ir Dieva griba – vadība caur 12. Dievs ceļ draudzi caur Saviem balstiem. Svarīgi ir tas, ka tu esi draudzes balsts! Dievs rada, un Dievs ir devis arī Saviem bērniem spēju radīt. Tas, ko tu redzi, vispirms rodas garīgajā pasaulē. Ja tu to neradi garīgajā pasaulē, tas nekad nebūs fiziskajā pasaulē. Vispirms tev vīzija ir jārada garīgajā pasaulē. Kad tu to radi garīgajā pasaulē, tu esi pietiekoši sapņojis, redzējis, lūdzis un sācis strādāt, lai tas notiktu uz zemes. Zini, ir tikai viens ceļš, lai šīs zvaigznes dabūtu lejā, un tas ir darbs! Kad tu sāc kalpot un sludināt, tad tas, kas ir debesīs, var notikt šeit virs zemes. Dieva prāts notiks tavā kalpošanā un tavā dzīvē!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Skaties zvaigznēs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Došana kā pateicība

Publicēja 2020. gada 17. febr. 20:44Līga Paņina

Ziņas datums 18.02.20.

Tēvs, mēs Tev pasakamies par Tavu svēto klātbūtni. Paldies par Tavu spēku. Svētais Gars, mēs Tevi aicinām šajā vietā. Paliec kopā ar mums šajā dievkalpojumā! Tēvs, mēs paaugstinām Tavu vareno Vārdu. Esi paaugstināts mūsu dzīvēs! Esi pagodināts visā, ko mēs darām! Pieņem, Kungs, šodien mūsu slavu un pielūgsmi Tev! Paldies par Tavu varenību! Paldies, ka Tu, Dievs, esi varenais Karavīrs, kurš cīnās mūsu labā! Mēs svētījam Tavu vareno Vārdu, mūsu visvarenais Dievs! Mēs pielūdzam un pagodinām Tevi, Kungs, Tēvs! To mēs lūdzam Jēzus varenajā Vārdā, āmen!

Lai Dievs jūs svētī! Es gribu šodien savākt īpašu ziedojumu. Es lūgšu pienest Dievam īpašu ziedojumu, jo šodien ir īpaša diena mūsu dzīvēs un šīs konkrētās draudzes dzīvē. Mēs šodien svinam “Kristus Pasaulei” divpadsmito gadadienu! Dievs mums ir bijis labvēlīgs visus šos divpadsmit labos gadus. Dievs mums ir devis draudzi un labas lietas tajā, tāpēc šodien mēs esam sanākuši un vēlamies pateikties mūsu Tēvam par visu, un ir vēl daudz labu lietu, ko Viņš ir gatavs darīt šajā draudzē. Tas cilvēks, kurš kādreiz tev pasaka paldies, kļūst it kā skaistāks tavās acīs. Bieži vien tu dari kādas labas lietas citiem cilvēkiem, bet viņi par to tev nepasakās un pat neievēro, ka tu to esi izdarījis. Es zinu brāli, kurš kādam cilvēkam uzdāvināja ļoti labu dāvanu, un, dodot šo dārgo dāvanu, viņš pēc brāļa acīm redzēja, ka viņš nesaprot to, cik dārga tā ir, tāpēc paskaidroja. Bieži vien mēs neapzināmies, cik vērtīgu lietu mums kāds dod, un tāpēc nespējam pienācīgi par to pateikties. Saprotiet, draudze ir viena no lietām, kuru Dievs mums dod. Draudze maina tavu dzīvi, ģimeni un pat karjeru. Bez draudzes daži no mums pat nebūtu normāli. Draudze šo divpadsmit gadu laikā ir devusi mums daudz labu lietu, tāpēc es ticu, ka šodien mēs gribam nākt pie Tā Kunga un pateikties ar mūsu ziedojumiem par to, ko Viņš mūsu dzīvēs ir darījis. Pasakies Viņam par brīnišķīgo balsi, ko Dievs tev ir devis, lai tu varētu Viņam dziedāt. Pasakies Dievam par to, ka tu vari lēkāt un dejot.

Bībelē ir teikts: “Pagodini To Kungu ar savu būtību!” Kā tu patiesi vari Dievam pateikties? Caur savu būtību, caur došanu. Šodien es lūgšu katram no mums dziļi ierakties savās kabatās un pat bankas kontos un uzticēties Dievam, un dot Viņam tik daudz, cik līdz šim neesi devis. Caur to mēs pasakāmies Dievam. Vai piekritīsi tam, ka vajag pateikties Dievam par šiem divpadsmit gadiem? Pasakies par to Dievam! Pasakies par to pareizi! Tev šodien ir jāpārliecinās par to, ka ziedojums, ko tu Viņam pienesīsi, ir pienācīgs ziedojums un Dievs to ir pelnījis. Bieži vien, kad Dievam pienesam ziedojumu, mēs pat nejūtam, ka tas būtu kaut kas nozīmīgs. Ķēniņš Dāvids teica: “Es Dievam nesīšu tādu ziedojumu jeb upuri, kas man personīgi kaut ko maksās.” Ja tu patiešām gribi just svētības un Dieva labvēlību savā dzīvē, pienes Viņam tādus ziedojumus, kuri kaut ko maksā. Piemēram, aizejot uz Makdonaldu ar pieciem eiro, tu neko prātīgu nenopirksi, savukārt, atnākot ar šo pašu summu uz draudzi, tā tev šķitīs liela summa. Draudzes locekļiem es uzdodu šādu jautājumu: “Kā viena un tā pati naudas summa var būt liela draudzē, bet maza veikalā?” Aizejot uz lielveikalu, simts eiro šķiet maza summa, taču, aizejot uz draudzi, cilvēks šādu summu nevēlas dot, jo tā šķiet pārāk liela. Es vēlos, lai šodien tu pateicībā Dievam pienes 50, 100, 200 eiro vai tādu summu, kādu Dievs tev liek. Pienes šo pienācīgo upuri Dievam! Nevajag dot to, kas patiesībā tev neko nemaksā!

Ziedo tā, lai tu patiešām Dievam ar to pasaki: “Es esmu Tev pateicīgs par šo draudzi! Esmu pateicīgs par sprediķiem, ko esmu dzirdējis! Esmu pateicīgs par mācītājiem, kurus Tu man esi devis! Es pateicos Tev par līderiem, ar kuriem es varu iet un parunāt tad, kad man tas ir nepieciešams! Es pateicos, ka man ir vieta, kuru varu saukt par savu draudzi!” Valdība mūs spēj nodrošināt ar skolām, slimnīcām un dažkārt pat ar dzīvokļiem, bet tikai Dievs mums spēj dot draudzi. Tikai Dievs mums dod mācītāju. Kad tu skaties uz mācītāju, tu redzi viņā draudzi. Tev ir jāsaprot, ka mācītājs ir Dieva dots nodrošinājums tavai dzīvei. Iedomājies savu dzīvi bez draudzes… Tāpēc šodien mēs ar savu ziedojumu sakām: “Paldies Tev, Dievs!” Es vienmēr lūdzu, lai manas draudzes ziedojumu vācēji, ašeri un slavētāji arī paši pienes ziedojumu. Bieži vien kalpotāji uzskata, ka viņu uzdevums ir tikai savākt ziedojumu. Tāpat mūziķi bieži domā, ka viņu muzicēšana jau ir ziedojums, un mācītāji mēdz uzskatīt, ka viņu sludināšana ir kā ziedojums, bet patiesībā mēs visi esam kristieši un mums ir jādara tā, kā visi kristieši dara. Es vēlos, lai mēs visi sagatavotu ziedojumu. Labu ziedojumu! Šodien ir laba ziedošanas diena!

“Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” (Jāņa evaņģēlijs 12:24)

Ja mēs skatāmies visu Bībeli no Pirmās Mozus grāmatas līdz Atklāsmes grāmatai, tad redzam, ka nav nekāda iemesla, kāpēc Dievam vajadzētu mūs svētīt finansiāli vai jebkādā citā veidā, izņemot situācijas, kad mēs vispirms dodam Viņam. Bieži vien cilvēki saka: “Lūdz par mani, lai man būtu nauda un es varētu atļauties to un to!” Šādam cilvēkam es atbildu: “Tas, ko tu man lūdz, nav bībeliski.” Lai tev būtu nauda un laba pļauja, sākumā ir jāiesēj sēkla. Ja tu neiesēsi sēklu, nekādus augļus nedabūsi. Roku uzlikšana un lūgšana patiesībā nenes nekādus augļus. Tā var dot dziedināšanu tavai miesai, varbūt tevī var ieiet svaidījums vai gudrība, bet tad, kad mēs runājam par turību, pārpilnību un uzplaukuma likumiem, tu nevari izvairīties no došanas. Tev sākumā ir jādod, lai tu būtu svētīts, un tev ir jāturpina dot vienmēr. Došanai ir jākļūst par tavu dzīvesveidu! Bībele saka: “Kamēr kviešu grauds nekritīs zemē un nemirs, tikmēr tev paliek tikai tas, kas tev ir, līdz tu nesāc to dot.” Tad, kad kviešu grauds mirst, tas tiek izņemts no tavas dzīves, un tikai tad tas spēj nest daudz augļu. Tāpēc šodien mēs sēsim īpašu sēklu, kas mums ir paņemta līdzi. Es lūgšu pēc Dieva svētībām. Es lūgšu, lai šī sēkla pavairojas un atgriežas pie tevis. Es vēlos, lai tu pateicībā Dievam sagatavo īpašu ziedojumu. Es lūgšu un mēs nāksim priekšā un pienesīsim Dievam savus ziedojumus. Mums tos vajag pienest ar prieku un mūziku. Bībelē rakstīts, ka Dievs mīl priecīgu devēju.

Dievs mūs ir svētījis šos divpadsmit gadus, tāpēc mēs savāksim īpašo ziedojumu. Piecdesmit, simts, divsimts – dod to no savas sirds, un tad Dievs ienesīs pārpilnību tavā dzīvē. Tava sēkla patiesībā ir Dieva pielūgsme un tavs upuris. Pacel savu ziedojumu rokās un lūdz kopā ar mani! Kungs, Tēvs, es lūdzu par ikvienu pacelto roku, kas tagad ir gatava iesēt sēklu. Es lūdzu, Dievs, lai viņi piedzīvo finansiālus brīnumus savā dzīvē! Es lūdzu, lai šī sēkla pavairojas viņu dzīvēs, mans Kungs! Es lūdzu, lai tas, ko par naudu nav iespējams nopirkt, viņiem tiek dots! Lai viņu dzīvēs tiek salauzts nabadzības gars! Lai finansiālas grūtības apstājas viņu dzīvēs! Lai pārdabiska Dieva apgādība nāk viņu dzīvēs! Lai debesu logi atveras un svētības līst pār viņu dzīvēm! Svētī, Tēvs, ikvienu sēklu, kas šeit tiek sēta! Es to lūdzu varenā Jēzus Kristus Vārdā, āmen! Pienesīsim savu upuri Kungam ar prieka dziesmu!

 

Bīskapa Ričarda Erī sprediķi “Došana kā pateicība” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Svētā Gara valoda

Publicēja 2020. gada 11. febr. 07:46Līga Paņina   [ atjaunināts 2020. gada 11. febr. 07:47 ]

Ziņas datums 11.02.20


Šodienas svētrunas tēma ir „Svētā Gara valoda”. Dievam ir Sava valoda. Tas ir veids, kā Viņš kontaktējas ar cilvēku, atklājas cilvēkam. Ja cilvēks nesaprot Dieva jeb Svētā Gara valodu, tad viņš nespēj pieņemt Dieva prātu, nespēj pieņemt Viņu pašu, nespēj dzīvot pēc Viņa prāta, un nav iespējams, ka Dievs varētu piedalīties šāda cilvēka izaugsmē un dzīvē un svētīt viņu. Tāpēc mums ir jāsaprot Svētā Gara valoda. Mums, kristiešiem, ir svarīgi mācīties un izprast Dieva balsi.

„Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena. Tad Dievs sacīja: "Lai top velve ūdeņu vidū, kas lai šķir ūdeņus no ūdeņiem." Un Dievs radīja velvi un šķīra ūdeņus, kas zem velves, no ūdeņiem virs velves. Un tā tapa. Un Dievs nosauca velvi: debesis. Un tapa vakars un tapa rīts – otra diena.” (1. Mozus 1:1-8 )

Zeme bija neiztaisīta un tukša, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Kad mēs nākam pie Dieva, mēs esam neiztaisīti un tukši un Dieva Gars lidinās pār mums. Mēs atnākam uz dievkalpojumu draudzē un sakām, ka sajutām Dieva klātbūtni. Kad zeme bija neiztaisīta un tukša, Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Šajā gadījumā tie esam mēs, cilvēki, pār kuriem lidinās Svētais Gars, un mēs to pat varam sajust. Bet nekas nenotika līdz brīdim, kad Dievs teica: „Lai top!” Dieva vārds ir radošs! “Lai top spīdekļi,” un tie tapa. “Lai top saule,” un tā tapa. “Lai top mēness,” un tas tapa. “Lai top flora un fauna,” un tas viss tapa. Radīšana nenotika tajā brīdī, kad bija Dieva klātbūtne. Tik ilgi, kamēr cilvēks bauda Dieva klātbūtni, nekas nenotiek, jo ir jāizskan pavēlei: „Lai notiek!” Kamēr tu nepieņem Dieva domu, ietērptu vārdos, un tā netiek iedēstīta tavā sirdī, kamēr tu nesāc šo Dieva vārdu izdzīvot, apliecināt un strādāt šī vārda virzienā, nekas netop. Mēs ņemam Dieva vārdu, kas ir radošs, mēs lūdzam pēc šī vārda, mēs iztēlojamies šo vārdu, domājam un pārdomājam šo vārdu, Dieva gribu, ietērpjam to tēlos un vārdos, lūdzam pēc šī vārda, apliecinām to, pavēlam tam piepildīties un strādājam, tas top, jo Dieva vārds ir radošs. Dieva vārdam ir jābūt tevī!

Mēs visi saprotam, ka nepietiek tikai atnākt uz dievkalpojumu. Tas ir pirmais solis – būt Dieva klātbūtnē, bet otrs ir pielietot to, ko tu dzirdi. Kad Dievs uz tevi runā, tad lieto to! Man ir vienkārši teikt vienkāršu lietu, tāpēc ir Svētā Gara valoda, lai tu varētu sadzirdēt, ko Dievs saka tev, un pielietot to. Bībele saka, ka iesākumā bija vārds, un vārds tapa miesa. Mēs esam mācījušies Bībeles skolās un tradicionāli uzskatām, ka vārds ir pats svarīgākais, bet es gribu rakt dziļāk. Kas ir vārds? Vai Dievs runā uz mums ar vārdiem? Kāda ir Svētā Gara valoda? Vispirms ir DOMA. Kas ir vārds? Doma, kas ietērpta tēlos un vārdos. Dievs runā caur domu. Faktiski vienīgais kontakts ar Dievu ir doma! Kā redz akls cilvēks, kurš nekad nav redzējis tēlus? Kā cilvēks, kurš nekad nav redzējis tēlus, var zināt, kā izskatās tas, ko tu redzi? Viņš neredz, viņam ir citi maņu orgāni, ar kuriem viņš uztver citādāk, tāpēc pats tēls nav svarīgs, bet svarīga ir doma. Domu mēs ietērpjam vārdos vai tēlos. Tēlus mēs iztēlojamies vai tos redzam, vārdus mēs piešķiram, nosaucam vārdā. Piemēram, elektrības kaste, ekrāns, mācītājs. Dažādās valodās tas skanēs citādāk, jo nav svarīgs pats vārds, bet svarīga ir nozīme jeb doma. Svarīga ir doma, ko Dievs tev grib pateikt. Piemēram, paklājs. Dažādās valodās tas skanēs citādāk. Kas tas ir? Tas ir kaut kas mīksts, tu to sajūti, redzi un lieto. Dažādi cilvēki to uztvers atšķirīgi, bet katrs no viņiem satvers domu.

Pēc kāda ievērojama cilvēka vārdiem mākslinieki ir vieni no nenormālākajiem cilvēkiem pasaulē, bet tajā pašā laikā mākslinieki ir tie, kuri spēj nodot domu bez vārdiem. Domu var nodot caur mūziku. Domu var nodot caur rakstītiem vai izrunātiem vārdiem. Jebkurā gadījumā iesākumā ir doma. Doma ir konkrēts apzīmējums priekšmetam vai parādībai, un cilvēks tai ir devis vārdu. Tātad, ir domas, vārdi un tēli. Vēl mēs domas uztveram ar emocijām, tausti, dzirdi, redzi. Kamēr mēs to neesam nosaukuši vārdos, mēs nezinām, kas tas ir. Kamēr mēs to neesam ietvēruši tēlos, mēs nesaprotam, kas tas ir, tāpēc mums šodien ir jātiek skaidrībā par to, kā Dievs runā. Kāda ir Svētā Gara valoda? Jebkādas mūsu sajūtas, tēlus, vārdus, intuīciju, pilnīgi jebko ir jāfiltrē caur Dieva vārdu! Dieva vārds ir vārdos izteiktas Dieva domas, ko mēs saprotam. Ja tu nesapratīsi šo principu, tad tev būs grūti sasniegt rezultātus savā ticības dzīvē. Tad, kad Dievs Savu domu ietērpa pavēlē, izteica to jeb apliecināja, tas tapa. Dieva vārds radīja un rada joprojām!

Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem. Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam.” (1. Mozus 13:14-18 )

Dievs runāja uz Ābrahāmu pēc tam, kad viņa brāļa dēls Lats, ar kuru kopā viņš bija izgājis no kaldeju Ūras, bija šķīries no viņa. Dievs aicināja Ābrahāmu, lai viņš iziet un iet uz to zemi, kuru Dievs rādīs. Dievs teica, lai viņš skatās debesīs uz zvaigznēm, jo tik daudz būs viņa pēcnācēju. Ābrahāms ticēja, paklausīja un izgāja kopā ar savu sievu Sāru un brāļa dēlu Latu. Kamēr Lats bija kopā ar Ābrahāmu, viņš bija svētīts, bet, kad viņš pārstāja būt kopā ar Dieva cilvēku, viņš pazaudēja savu svētību un nonāca neapskaužamā situācijā. Dievs Ābrahāmam atklājās vairākas reizes. Arī šajā rakstvietā Dievs runā uz viņu pēc tam, kad Lats bija aizgājis. Tieši tad, kad Ābrahāms pieņēma Dieva apsolījumu, ka no viņa celsies tik daudz pēcnācēju kā zvaigznes un zeme piederēs viņam, vairāk nekā puse viņa cilvēku aizgāja prom, notika šķelšanās. Dievs runā šādos brīžos, ja vien tu atrodi laiku Viņam, atrodi laiku klusumam un Dieva vārdam, atrodi laiku pārdomām, jo Dieva vārds mājo domās. Caur domām Viņš komunicē ar tevi. Ja tu nevari atrast laiku pārdomām, personisku laiku Dievam, tad Dievs nevar uz tevi runāt. Ja tu dievkalpojumos dzirdēto pēc tam nepielieto dzīvē, tad tas iet tev garām.

Ābrahāms atrada laiku, lai būtu divvientulībā ar Dievu. Dievs viņam atklājās un teica, lai viņš neuztraucās par to, kas notika. Īzaks vēl nebija piedzimis un brāļa dēls ar saviem cilvēkiem viņu bija atstājis. Dievs viņam teica, lai viņš raugās uz priekšu no tās vietas, kur viņš atrodas. Kāpēc Dievs tā teica – raugies un skaties? Viņš teica, lai viņš pārstaigā zemi, kura viņam vēl nepiederēja. Viņam nebija bērnu, Lats bija aizgājis, kā tu domā, kā viņš jutās? Ābrahāms bija kā pie sasistas siles. Dievs viņam teica, lai viņš raugās uz to, kas viņam piederēs. Vēl Dievs viņam teica, lai viņš pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo Viņš to Ābrahāmam gribēja dot. Zemi, kur dzīvoja citi ķēniņi, citas pagānu tautas, bet Dievs teica, ka tā zeme piederēs Ābrahāmam. Dievs mācīja Ābrahāmam Savu valodu. Dievs mācīja to, kā viņš var iet un iemantot zemi, kā viņš var būt kanāls Dieva gribai un svētībai. Dievs teica, lai viņš iztēlojas, ka zeme jau pieder viņam. Iztēlojies, liec priekšā un “pārstaigā” to! Zini, cik daudz laika vajadzēja Ābrahāmam, lai viņš ar kājām un ēzeļiem pārstaigātu visu to zemi? Viņš staigāja no vietas uz vietu. Viņš tajā laikā vēl nesaucās ebrejs, viņš bija tas, no kurienes viņš iznāca, kaldejs. Par ebrejiem nosauca Ābrahāma cilvēkus, jo viņi bija svešie tajā zemē. Vārds ‘ebrejs’ nozīmē ‘svešais’. Ko nozīmēja svešiem izstaigāt to zemi ar kājām? Tie bija gadi, gadi un gadi. Ābrahāms staigāja un iztēlojās, ka to zemi viņam grib dot Dievs. Dievs pavēlēja, lai viņš raugās un skatās uz to un lai neskatās uz to, ka viņam nav bērnu. “Pārstaigāt”, skatīties, iztēloties – tā ir Svētā Gara valoda. Vizualizācija jeb iztēlošanās ir lūgšanu daļa. Mēs varam ne tikai to iztēloties, mēs varam to arī “izstaigāt” – emocionāli censties tam pieskarties.

Es vienmēr esmu sapņojis un iztēlojies, un mans lielākais sapnis ir daudz, daudz, daudz glābtu cilvēku! Es to “izstaigāju” savā galvā, es to regulāri pārdomāju. Es redzēšu daudzas glābtas un izmainītas dzīves, daudzus cilvēkus, kuri ir nodevušies Kristum. Es to jau redzu, es to vizualizēju. Tieši tāpat būs tavā dzīvē. Visu, ko tu saproti no Dieva un vēlies, tev ir jādabū savā prātā un sirdī caur domām, tēliem un vārdiem. Sāc ar konkrētu mērķi, kas ir Dieva griba, lūdz un iztēlojies. Doktors Jongi Čo, pasaules lielākās draudzes mācītājs, to sauc par ceturto dimensiju. Šis cilvēks zina, par ko viņš runā un māca. Viņš ir uzcēlis megadraudzi. Dienvidkoreja ir izmainīta līdz nepazīšanai, no kara sagrautas un nabadzīgas valsts tā ir kļuvusi par vienu no līderiem. Mēs visi lietojam Korejas produkciju – Samsung, LG. Tas ir pateicoties vienam cilvēkam, kurš sapņoja. Jongi Čo bija nabadzīgs cilvēks, kuram zīmuļa gals bija zelta vērtībā. Tas bija cilvēks, kurš atsperdamies lūdza, lai viņam būtu pulkstenis, ritenis, lai varētu apmeklēt savas draudzes cilvēkus, un galds, lai nebūtu jāraksta zemē. Viņa draudze bija viņa ģimene, kurā sākotnēji bija pieci cilvēki, un tā izauga par miljonu. Viņš ir cilvēks, kurš saprata Svētā Gara valodu; ne tikai, lai sarunātos, bet lai to pielietotu. No viņa grāmatām tu vari mācīties.

Princips ir ļoti vienkāršs. Dievs mācīja Ābrahāmam, lai viņš skatās uz zvaigznēm, smiltīm un zemes putekļiem un iztēlojas, ka tik daudz būs viņa pēcnācēju. Tas nozīmē uzzīmēt to savā garā. Tā ir tava atbildība – savā lūgšanu kambarī likt sev priekšā tēlus un iztēloties. Ja tev nav laika lūgšanām, Dievam, tad tu neko prātīgu nevari iztēloties. Sliktas lietas, kas nav no Dieva, ir ļoti viegli iztēloties, jo tās pašas lien galvā. Bieži vien ir sevi jāpiespiež domāt labas lietas. Dieva doma, sātana doma vai cilvēcīga doma – ko tu liec sev priekšā un iztēlojies? Kāpēc bieži vien tev negribās kaut ko darīt, pat ja tā ir Dieva griba? Tāpēc, ka priekšā nav vīzija. Tā ir tava atbildība – likt lietā tēlus un “izstaigāt” zemi, un var lietot arī izjūtas, tausti un citas maņas. Liec lietā to, ko tu vēlies un ko Dievs tev grib dot! Domas un tēli rada vēlmi, un šī vēlme kļūst nepārvarama. Tu pieņem Dieva prātu, Viņa vārdu, pārdomā, sāc lūgt par to, iztēlojies, ka tas notiek, un, ja tu nepadosies, agrāk vai vēlāk tas īstenosies. Lūdz tik ilgi, kamēr saņem remu vai pārliecību par to, ka tas, par ko tu esi lūdzis, ir jau noticis. Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Iesākumā tu lasi Dieva vārdu, klausies sprediķi, saproti Dieva domu, ietērp to tēlos, domā par to, fantazē, pārdomā, tad rodas vēlme, tu par to sāc lūgt, lai Dievs to tevī nostiprina, apliecini, ka tev tas pieder, un tu redzi, ka tev tas pieder. Pēc lūgšanas un apliecināšanas tu sāc strādāt šajā virzienā. Lūk, Svētā Gara valoda! Uz Dieva domām ir Dieva spēks. Uz Dieva domu ierosinātām darbībām ir Dieva svaidījums un spēks, un tu nevari zaudēt, jo Dievs ir ar tevi.

Paradīzes dārzā Dievs cilvēkam noteica, ka no visiem dārza augļiem var ēst, tikai no laba un ļauna atzīšanas koka nevar ēst. Ja no tā ēdīs, tad viņš mirs. Dievs paskaidroja cilvēkam, ka ir grēks, ir velns, kritušais eņģelis, kuram pakļaujoties tiks pazaudēta visa Dieva svētība un klātbūtne. Ieva uzlūkoja šo augli un ilgi skatījās uz to. Viņa sēdēja, aplūkoja to, tīksminājās par to, cik tas varētu būt garšīgs, bet Dievs bija aizliedzis to ēst. Velns meloja, ka viņi būs kā dievi, ja to ēdīs. Caur to, ka Ieva turpināja to uzlūkot, velns darbojās pie viņas. Velns viņu kārdināja un meloja, ka viņi nemirs, bet būs kā dievi, būs gudri, viņiem nevajadzēs vairs Dievu, viņi paši varēs noteikt savu dzīvi, visu zināt un atšķirt, kas ir labs un ļauns. Viņa uzlūkoja to, tīksminājās, skatījās, izstiepa savu roku, noplūca un nobaudīja augli. Velns darbojas caur domu. Domu, kuru tu ietver tēlā vai vārdos. Tu skaties uz velna dotu domu, kas ietverta tēlā, skaties kādu laiku, tas rada tevī vēlmi, vēlme rada darbības un darbības rada sekas, sātaniskas sekas tev vai citiem cilvēkiem tev apkārt. Ceturtajā dimensijā var ieiet jebkurš cilvēks. Burvji lieto ceturto dimensiju, psihologi to lieto.

Mēs ar sievu tagad pārceļamies uz citu dzīvesvietu un meklējam interneta nodrošinātāju. Es Google meklēju piedāvājumus, un man pēkšņi zvanīja Baltcom un Balticom. Ja tu vēlies ieiet kādā interneta lapā, tad tu piekrīti noteikumiem, ka visas tavas sīkdatnes nonāk viņu rīcībā. Attiecīgā brīdī un laikā par tevi visu var uzzināt, jo tas viss tiek fiksēts ciparu pasaulē. Tu vari aizmirst, par ko tu domāji, bet cipari to neaizmirsīs. Tā ir informācija, kas paliek. Tu ieej internetā, un tev met ārā to, par ko esi runājis. Manā telefonā šī funkcija ir bloķēta un es reklāmas nesaņemu, bet manai sievai nav bloķēta, un viņai tikai atliek par kādu preci parunāt pa telefonu, kad jau nāk atbilstošas reklāmas. Viss tiek fiksēts, un tā nav tikai globāla kontrole. Ir vienkārša pirkšana un pārdošana, un tev tiek rādīts tēls, lai tevī iedvestu domu pirkt konkrētu produktu. Tu ieiesi veikalā, kurā ir milzīgs preču piedāvājums, un tu, pat īsti nesaprotot kādēļ, izvēlēsies tieši reklāmā redzēto Ariel New. Kāpēc? Tādēļ, ka tas tev ir likts acu priekšā – bildītes, zvanījuši, piedāvājuši utt. Tēli rada vēlmi, vēlme rada darbību un darbība rada rezultātu. Ja tu pieņem Dieva domu, tas atnes svētību tavā dzīvē. Ja tu pieņem sātana domu, tas atnes sātaniskas darbības un lāstu tavā dzīvē. Ja tu vienkārši pats centies tikt galā ar savā domām, tad zini, ka tā nemēdz būt, cilvēks vienmēr atrodas kādu spēku ietekmē. Ir cilvēciskas domas, velnišķīgas domas un dievišķas domas no Svētā Gara.

 “Celies un pārstaigā zemi tās platumā un garumā, jo to Es tev gribu dot,” Dievs teica Ābrahāmam. Ja Dievs kaut ko gribēja dot Ābrahāmam un caur Ābrahāmu arī mums šodien, jo mēs esam Ābrahāma bērni, tad Viņam bija veids un valoda, kā to sasniegt, un tā bija sapņošana. Dievs deva domu, kas pārtapa par Ābrahāma sapni. Doma bija vienkārša – Ābrahāmam būs daudz pēcnācēju, būs draudze “Kristus Pasaulei”, būs Jongi Čo, būs dažādas ādas krāsas un izskata bērni, būs kristieši. Lai Dievs varētu svētīt pasauli, Viņam vajag materiālu – divas maizes un piecas zivis. Kad Andrejs iedeva Jēzum piecas maizes un divas zivis, Jēzus tās pavairoja, kaut ko radīja. No kā? No tā, ko cilvēks deva. Lai Dievs kaut ko radītu, ir vajadzīgs materiāls – tavas domas, dzimušas no Dieva vārda. Ja tu gribi Dieva svētības savā dzīvē, tev jānodod sava domāšana Dieva rokās, pieņemot Viņa domu, Viņa gribu, pārdomājot to, iztēlojoties un darot to. To sauc par vīziju. Svētā Gara valoda ir tēlu, sajūtu valoda. Sajūtas var būt gan no velna, gan no Dieva, gan no cilvēka. Tavam prātam visu laiku iet cauri tēli. Ja cilvēks no dzimšanas ir akls, vai viņa domās var būt tēli? Nevar! Viņš nav redzējis nekādus tēlus, viņā nekas tāds nav ielikts. Tādā gadījumā ir cits veids, kā viņš domā, jūt, iztēlojas un redz. Svarīga ir pati DOMA, nevis veids, kādā to ietērpj – caur dzirdi, caur tausti, caur acīm, caur tēlu, caur vārdu.

Dr. Jongi Čo grāmatā “Ceturtā dimensija” saka, ka Dievs viņam mācīja šos principus, un viņš lietoja tos savās domās, radot tēlus, no kuriem dzima vēlme, lūgšana, apliecināšana, pavēlēšana tam tapt un darbs. Viņa draudzē tagad ir miljons cilvēku. Doma ir jāsaņem no Dieva, lai tā materializējas tevī. Daudzi no mums aizmirst, ka jāstrādā ir līdz galam ar ticību, ar skaidru pārliecību, ka tev tas jau pieder. Ja tev nav pārliecības, tu nestrādāsi uz simts procentiem. Var būt arī otrs grāvis – tu zini, ka tev tas jau pieder, un tu vairs nestrādā. Dr. Jongi Čo saka, ka savas ticības sākumā Dievs viņu dziedināja no tuberkulozes un viņš kļuva par mācītāju. Kalpošanas sākumā viņam bija nepieciešams galds, pulkstenis un velosipēds, un viņš lūdza tos Dievam, saprotot, ka visu, ko mēs lūgsim Jēzus Vārdā, Dievs dos. Viņš ilgi lūdza, bet nebija rezultātu, līdz kādā reizē Dievs viņu uzrunāja, ka viņš nepareizi lūdz. Viņam bija konkrēti jāpasaka, kādu riteni, galdu un pulksteni viņš grib, citādi tie bija neskaidri tēli. Viņam bija grūti to izdomāt, līdz Jongi Čo nolēma, ka viņš grib amerikāņu riteni, sarkankoka galdu un konkrētu pulksteni, un viņš sāka lūdzot saredzēt šīs lietas. Viņš saprata, ka ir jāapliecina, ka tās viņam jau pieder. Viņš iztēlojās, ka sēž pie galda, brauc ar riteni un skatās pulkstenī, līdz pēkšņi sajuta, ka tas viņam jau pieder. Bet reāli, fiziski tas vēl nebija. Dieva vārds tevī rada, un tu esi kā stāvoklī. Tieši tā notika ar Jongi Čo. Viņš iznāca draudzes priekšā un paziņoja, ka viņam ir ritenis, pulkstenis un galds un precīzi tos raksturoja. Pēc dievkalpojuma pie viņa pienāca trīs puiši un teica: “Mācītāj, mēs gribam redzēt galdu, riteni un pulksteni.” Viņš saprata, ka nu viņa kalpošanai ir beigas, jo visi sapratīs, ka viņš ir melojis. Puiši atnāca pie viņa uz mājām, visu izstaigāja un redzēja, ka nav. Jongi Čo teica, ka bērnu arī neredz, kamēr viņš nav piedzimis, tāpat arī šīs lietas ir viņā iekšā. Pēc tam ciemata ļaudis rādīja uz viņu ar pirkstu, ka mācītājs ir “stāvoklī”. Taču pagāja neilgs laiks, un visas šīs lietas tiešām parādījās viņa dzīvē. Mums ir jākļūst “grūtiem” ar Dieva vārdu sevī, jāļauj, lai Dieva vārds rada mūsos to rezultātu, ko vēlamies sasniegt. Ābrahāms ļāva Dievam darboties. Viņam bija 100 gadi, kad viņš gulēja ar savu sievu, viss izdevās un piedzima Īzaks. Apsolījums piepildījās. Burvji, joga un viltus reliģijas lieto šo principu. Ja cilvēks apmeklē jogu un lieto šo principu, viņa dzīve var kļūt harmoniska, nauda var sākt nākt un sapņi piepildīties. Bet jautājums ir tāds: kādas domas tu esi paņēmis – no augšas, no lejas vai no sevis? Dieva radošais spēks ir tikai uz Dieva domām. Velna spēks, arī tad, ja dara cilvēku veselu, bagātu un šķietami laimīgu, tomēr ir un paliek velna plāns cilvēka dzīvei. Ir svarīgi, kādas domas tu esi paņēmis, ietērpis tēlos vai kādā citā veidā un lieto.

“Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt. Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot. Un Ābrāms cēla teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem Hebronā; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam." (1. Mozus 13:16-18 )

Ābrahāms uzcēla altāri zemē, kas viņam reiz piederēs, kaut arī tajā brīdī tā vēl nepiederēja. Ja viņš varēja pastāvēt un dzemdināt bērnu lielā vecumā, tas nozīmēja, ka viņš bija skatījies uz debesīm un Dieva vīziju iznēsājis sevī. Iedomājies skaidras nakts debesis un Ābrahāmu, kurš sēž un skaita zvaigznes. Sāra sauc viņu gulēt, bet viņš tikai skatās un domā, ka tik daudz viņam būs pēcnācēju, cik zvaigznes debesīs. Viņš bija slims ar šo domu. Tikai tā. Kamēr tu nekļūsi “slims” ar Dieva domu, nekas neizdosies.

Daudzi no mums ir piedzīvojuši PSRS laikus. Es pats dienēju padomju armijā un mans pienākums bija būt par mākslinieku-noformētāju. Man bija jāzīmē dažādi taktiskie plakāti, un tajos īpašs uzsvars bija uz propagandu. Tajā laikā visur bija Ļeņina seja un tika slavēta Padomju Savienība. Visur bija plakāti. 1. maijā obligāti bija jāiet gājienā ar karogiem, un visiem tas bija jāredz. Šiem plakātiem bija jābūt visur tev priekšā. Televīzijā un radio pastāvēja totāla kontrole. Par to, ka kādam mājās atrada Bībeli, bija cietums. Par to, ka klausījās “Amerikas balsi”, – cietums. Kāpēc viņi tā darīja? To, ko cilvēki redz, viņi sāk vēlēties. To, ko sāk vēlēties, to viņi sāk darīt. Mēs domājam – nu gan dumji, viņi izmanto rupjas kaut kāda akmens laikmeta metodes. Nē, tās ir parastas lietas, ko bieži vien tikai kristieši nezina. Komunisti tās izmantoja, pusi pasaules apstulboja, un vēl tagad tam ir sekas. Daudzi vīri joprojām staigā ar ordeņiem apkārušies un saka nevis “Aleluja”, bet gan “Slava Padomju savienībai”, un skatās padomju laika filmas. Bija arī labas filmas, taču viss tika cenzēts, lai cilvēkiem parādītu vienīgo un “pareizo” ideju. Hitlers ļoti labi pārzināja psiholoģiju un maģiju. No tiem simboliem, ko radīja fašisti, – SS, kāškrusts, militārās formas – jauniešiem acis spīdēja. Vēl šodien šie simboli ir dzīvi un sēj cilvēkos domas un vēlmi darīt nepareizas lietas. Es pats esmu radīts padomju laikos. Skatoties filmas, mani piesaistīja fašistu simboli, neskatoties uz to, ka tur viņi tika parādīti negatīvā gaismā. Es tomēr biju latvietis, man visa tā padomju politika nepatika, un es uztaisīju sev krekliņu ar fašistu ērgli. Tas bija balts ērglis uz melna auduma, taisīts ar krāsām un šablonu. Tāds es izgāju uz ielas. Brauca garām milicijas bobiks, izlēca ārā desants un turpat uz ielas noplēsa man kreklu nost. Iebukņīja, ievilka mašīnā, kaut ko pastāstīja par to visu un atlaida. Brīnumaina kārtā man paveicās un mani nenodeva Drošības milicijai. Kādā citā reizē, kad pagrīdē biju skatījies “Rokijs” un “Rembo”, es uz savas jakas uzrakstīju “Rokijs”, “Rembo”, un atkal bija tas pats stāsts. Šoreiz mani aizveda uz Drošības miliciju. Mans patēvs strādāja varas iestādēs, viņam piezvanīja un es iztiku bez lielām nepatikšanām. Tēliem ir liela ietekme, liela ietekme uz tevi ir tam, kā tu ikdienā pavadi laiku un ko tu domā.

“Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.” (1. Mozus 3:6)

Ādams ēda un pazaudēja Debesis, mūžīgo dzīvību, visu pazaudēja grēka dēļ. Grēks atnāca caur tēlu. Mums draudzē ir maziņš Jēkabiņš, foršs puikiņš, bet viņa vārda brālis dzīvoja vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Viņš bija Īzaka dēls. Kad viņš gribēja precēties, viņš devās uz to vietu, kuru tēvs norādīja. Tur bija divas māsas, Rāhele un Lea. Viņam iesmērēja Leu. Jēkabs strādāja septiņus gadus par Leu, tad septiņus gadus par Rāheli un pēc tam vēl sešus gadus, kopā 20 gadus. Radinieks, pie kura viņš strādāja, viņu krāpa ar algu. Jēkabs izdomāja, ka dabūs savu algu ar Dieva un ceturtās dimensijas palīdzību. Viņš gāja pie Lābana un teica, ka ir vergojis viņam 20 gadus un neko nav saņēmis, tāpēc viņš ierosināja, ka visi raibie jēri, kas dzims, būs viņa un pārējie paliks Lābanam. Lābans zināja, ka raibie jēri ir maz un nopriecājās, ka būs labs līgums, ka viņš atkal piekrāps Jēkabu. Bet Jēkabu nevarēja piekrāpt, viņš bija gudrs un zināja par ceturto dimensiju. Lābans nošķīra visas raibās aitas, lai ganāmpulkā neviena raiba nedzimst. Ko darīja Jēkabs? Viņš nodrāza no koka mietiem mizu un uztaisīja raibus mietus, un nolika tos vietā, kur aitas dzēra un apgājās. Aitas skatījās uz raibiem mietiņiem, apgājās un sāka dzimt raibi jēri. Aitām nav tādas smadzenes kā cilvēkam, viņām nav ceturtās dimensijas. Dzīvnieku valsts pieder zemei, viņi nespēj ieiet ceturtajā dimensijā un lūgt Dievu. Dievs noteica, ka cilvēks kontrolē augu un dzīvnieku valsti. Es domāju tā: Jēkabs stāvēja, skatījās uz aitām un iztēlojās raibus jērus. Viņš vizualizēja vēlamo, un tā kļuva realitāte, tiešām sāka dzimt raibi jēri. Tie sadzima tik daudz, ka viņš aizgāja no Lābana pasakaini bagāts. Tu būsi bagāts! Tu esi bagāts un būsi bagāts, vesels, stiprs, progresējošs un laimīgs, ar vīziju un mērķiem!

Sīmanim (tulkojumā ‘niedre’) Jēzus pateica, ka viņš vairs nebūs niedre, bet Pēteris, klints, kāds viņš arī kļuva. Jēzus viņu tādu redzēja. Kādus tu redzi cilvēkus? Ļoti viegli ir redzēt neveiksminiekus, nekādus, kuri nekad neko dzīvē nesasniegs. Esot izdota tāda grāmata “Apkārt vieni vienīgi idioti”. Pie Jongi Čo reiz atnāca kāda sieviete, kurai visi apkārt bija idioti. Dēls mainīja meitenes, vīrs dzēra, visi bija galīgi neveiksminieki. Viņa bija dusmīga. Jongi Čo jautāja, kā viņa domā par viņiem un kā viņus sauc mājās. Sieviete atbildēja, ka tā arī sauc – par neveiksminiekiem. Jongi Čo teica, lai viņa izmaina savu domāšanu un sāk redzēt viņus tādus, kādus Dievs viņus redz. Viņa tā arī darīja. Pagāja kāds laiks, un viņš atkal satika šo sievieti. Dēls bija normāli apprecējies, vīrs normāls, pati laimīga. Viņa teica: “Mācītāj, nostrādāja!” Es nesaku, ka katrs lohs uzreiz kļūs normāls no tā, ka tu iztēlosies viņu gudru, bet tam ir spēks. Pats Dievs darbojas caur domām, caur tēliem, kurus tu apliecini, lūdz un pavēli. Ne tikai lūdz, bet arī attiecīgā brīdī pavēli: “Lai notiek!”

Manas meitas vīrs Pēteris palīdzēja mums pārvākties. Man bija labs rakstāmgalds, bet es gribēju mazāku, pieticīgāku. Teicu Pēterim, ka viņš var to ņemt, ja vēlās. Es nezināju, ka viņam bija tieši tāda vajadzība. Viņš to paņēma un vakarā atsūtīja man trīs bildes – kāds bija viņa iepriekšējais rakstāmgalds, kādu viņš iztēlojās savu vēlamo rakstāmgaldu un kādu dabūja. Redzi, viņš iztēlojās un es iedevu! Man reiz bija kāds kolēģis, kurš ņēmās ar ezotēriku, un viņš zināja, ka es lūdzu par viņu Dievu. Kādu vakaru viņš atskrēja pie manis izpūris, dusmīgs un teica, lai es par viņu vairs nelūdzot, viņam sāpot zobs. Viņš bija izdomājis, ka manu lūgšanu dēļ viņam sāp zobs. Ezotēriķis bija sapratis principu, ka, ja es kaut ko lūdzu pat viņu, tas viņu ietekmē. Mums tas jāzina vēl vairāk, jo tas ir noslēpums, ko Dievs uzticējis Ābrahāmam un mums. Mēs to varam lietot gan Dieva mērķiem, gan saviem mērķiem, gan ļaut sātanam sevi lietot.

Īsi pirms es atgriezos pie Dieva, atrados Vecumnieku atvērtā režīma cietumā. Domāju, ka man beidzot jāmaina sava dzīve. Izlēmu, ka vairs nedomāšu par narkotikām. Izturēju trīs dienas. Ceturtajā dienā atnāca maza domiņa. Izlēmu, ka nedaudz atļaušos to padomāt, tikai nedaudz. Sāku domāt, kā gatavo narkotikas, un tad jau vairs nespēju pretoties – savā iztēlē jau tās gatavoju. Kāpēc tā notiek? Tas ir velns, viņš zina, ja es domāju to, ko viņš grib, es esmu viņa rokās. Es biju velna rokās, es biju tā sadomājies, ka kļuvu nekontrolējams un spējīgs uz visu, lai dabūtu to, ko es domāju. Es sāku trīcēt un lūgt Dievu, ka man vajag devu. Es biju skaidrā prātā un trīcēju ne jau no tā, ka man vajag narkotikas, bet no tā, ka es domāju par tām. Mani palaida uz mājām, es devos uz autobusu, iekāpu tajā trīcēdams. Braucu uz Limbažiem un domāju tikai par narkotikām. Tajā laikā tā brīvi neko uzreiz nevarēja dabūt. Es izkāpu no autobusa, un pretī nāca paziņa, es zināju, ka viņš ir narkomāns un viņam kabatā narkotikas, un viņš sauca mani līdzi. Kas tas bija? Tā bija mana vizualizācija. Vai Dievs to deva? Nē, tas bija cits dievs. Aizejot mājās un to visu pagatavojot, es pat nespēju trāpīt vēnā un aizlaidu visu garām, aiz ādas. Caur domām, tēliem un izjūtām sātans cilvēku spēj burtiski izvarot, ka cilvēks kļūst par muļķi un ir gatavs pat no peļķes ūdeni ņemt. Nodod savas domas Dieva rokās. Ieva skatījās, vēroja, tīksminājās par grēku, viņā radās nepārvarama vēlme, darbība un sekas. Tāpat arī mūsu dzīvēs darbojas ceturtā dimensija.

“Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8 )

Pirms pāris nedēļām, kad beidzās mūsu janvāra evaņģelizācijas tūre, es ieraudzīju guļamistabā pie sienas piespraustu vīzijas plakātu ar uzrakstu “2015. gadā – izglābti 700 cilvēki”. Visus šos sešus gadus tas tur bija stāvējis. Pēdējās divās nedēļās mājas grupās ir bijuši vairāk nekā 700 cilvēki! Ja ne tajā laikā, taču tomēr tas ir noticis! Tas ir pateicoties šādiem vizuāliem materiāliem, kuriem tu ej katru dienu garām, redzi tos un vizualizē. Ja tev nav vizualizācijas, tev nav virziena un spēka doties konkrētajā virzienā. Spēku un vēlmi dod vīzija. Kādi jautā: “Kāpēc man negribās kalpot?“ Tāpēc, ka tu caurām dienām sēdi bezdievīgo sabiedrībā un skaties dumjas filmas. Viss ir ļoti vienkārši – velti laiku Dieva vārdam, vizualizē Dieva plānus un tev būs vēlme darīt Viņa gribu un sasniegt Dieva mērķus.

"Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam [..]“ (Ecehiēla 21:24)

Dievs saka pravietim Ecehiēlam, lai viņš uzzīmē savā garā to, ko Dievs vēlas darīt. Dievs māca Savus praviešus, kā panākt Dieva gribu. Vispirms uzzīmēt garā, iztēloties gaidāmo un vēlamo Dieva mērķi. Atraidīt un nedomāt domas, kas nenāk no Dieva vārda un nav Viņa domas. Es esmu pārliecināts, ka jebkurš cilvēks, kurš savalda savas domas, savalda pats sevi. Ikviens narkomāns kļūst brīvs tajā pašā brīdī, kad viņš iemācās kontrolēt savas domas. Nedomā, par ko nav jādomā, un domā, par ko ir jādomā. Neregulāri dievkalpojumi, neregulāras grupiņas un neregulāras personīgās attiecības ar Dievu skaidri parāda to, kā tu dzīvo. Liela daļa draudzes cilvēku dzīvo no dievkalpojuma līdz dievkalpojumam, un, ja tu vēl kādu izlaid, par kādu pareizu virzienu var būt runa tavā dzīvē? Ja tu esi aizņemts darbā, ar bērniem, tad par kādu vīziju un kaut ko pozitīvu var būt runa? Tu vienkārši esi vergs, dari cilvēcīgu gribu, nevēlies izrauties no pelēcības un pasapņot, pārcelties tai pāri. Sāc domāt dievišķas domas, kas radīs svētību tavā dzīvē! Uzzīmē tās sev garā. Savā dzīvē esmu novērojis – ja es vakarā eju gulēt un domāju kādas sliktas lietas, būs murgi, bet, ja es domāju par to, kā no rīta celšos un lūgšu Dievu, ko es lasīšu, kādas nodaļas, kādu grāmatu, kā lūgšu vai slavēšu, tad no rīta es uzreiz to daru. Man ir labas personīgās attiecības ar Dievu, taču, ja es tās nepārdomātu, tās kļūtu pliekanas.

Mūsu draudzē ir daudz vadītāju, un vairāki no viņiem ir švakāki. Kādēļ? Jo viņiem nav normāls laiks pārdomāt savas darbības. Piemēram, būvdarbu vadītājs, kurš ceļ augstceltnes, dara milzīgu darbu, kas prasa plānošanu un domāšanu. Ja tas, kurš visu plāno un vada, skraidīs apkārt un gādās materiālus, nekad neviens šo celtni neuzcels. Ir jāsēž, jādomā un jāvizualizē, jāplāno, kā viss tiks izdarīts. Jāredz ir mērķis un kā tas tiks izdarīts, talkā ir jāņem papīrs, zīmulis, dators. Kāpēc zīmē projektus un rasē? Pirms tapa mūsu draudzes zāle, bija projekts. Ja nebūtu bijis projekts, kā mēs zinātu, kas mums te vispār jādara, ko kurš skrūvēs?

“Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." (1. Mozus grāmata 13:17)

“Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja.” (1. Mozus grāmata 15:5)

Lūdz, apliecini, pavēli lai top, strādā, un tas notiks! Ja Dievs varēja no materiāla, ko cilvēks deva, divām maizēm un piecām zivīm, pabarot tūkstošiem cilvēku, tad Dievs ar vienu tavu radošo domu spēj paveikt jebko.

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

“[..] ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mateja evaņģēlijs 17:20)

Tas notiks tikai tādā gadījumā, ja tu būsi kļuvis grūts ar to, bet grūts var kļūt tikai diendienā skatoties, lūdzot, apliecinot un pēc tam strādājot. Draugs, jāsāk ir ar vīziju! Dievs ir izmainījis manu dzīvi, manu sirdi, un, ja es kaut ko nevaru, es lietoju ceturto dimensiju. Vispirms ir vīzija, kas dod nepārvaramu vēlmi, lūgšana, apliecināšana, darbs, kas rada tevi grūtu ar to. Visā, par ko tu esi sapņojis, ņem talkā Dieva vārdu, un, ja tu paņemsi Dieva domu, Viņš to realizēs un pat pagriezīs tavas kājas pareizā virzienā. Viņš mainīs ap tevi apstākļus, izglābs tavus tuviniekus, cilvēkus, par kuriem tu lūdz. Viņš to izdarīs! Svētā Gara valoda ir doma, ietverta vārdos un tēlos, kā arī izjūtās, kuras tu spēsi sajust un izdzīvot, pirms tas ir noticis. Dievs caur šo domu realizēs Savu gribu, nesīs svētību tev un cilvēkiem. Tādēļ šodien es aicinu tevi vizualizēt, izjust savus mērķus, kurus tu esi saņēmis no Dieva. Visas domas ir jāfiltrē caur Dieva vārdu un Viņa gribu, un Dieva vārdu nevar pielāgot sev, tas ir tāds, kāds tas ir. Aicinu tevi iztēloties Dieva gribu savā dzīvē, konkrētas lietas, uz kurām tu tiecies. Aicinu tevi plānot savu laiku un savas attiecības ar Dievu, plānot katru mājas grupiņu, dievkalpojumu. Šis sprediķis, kuru es sludinu, ir plānots. Lai to visu izplānotu un sagatavotu, ir vajadzīgs laiks. Jo vairāk tev ir darba, jo vairāk tev vajag veltīt laiku pārdomām un lūgšanām. Ja tās ir attiecības starp cilvēkiem, tev vajag tās vizualizēt labas un pareizas, ja tā ir kalpošana, tev vajag vizualizēt augošu un plaukstošu kalpošanu. Ja tā ir veselība, tad ieraugi sevi veselu, ja tev ir kādi defekti, ieraugi sevi bez tiem. Ja tās ir finansiālas problēmas, vizualizē svētību un auglību, lūdz par to, apliecini. Vizualizē, ko tu darīsi, kāds būs tavs bizness, kurā virzienā tu iesi, kā strādāsi. Ja tas ir cilvēks, kurš ir jāizglābj, ieraugi viņu glābtu, dabū to sirdī, atrodi Rakstu vietu, apliecini to un strādā pie tā cilvēka, līdz izdosies.

Dievs, svētī katru vienu cilvēku, kuram ir sapnis, vīzija! Nāc ar Savu vārdu, nāc ar Savu spēku un dari brīnumus, dari izmaiņas, Kungs! Nāc un pavairo divas maizes un piecas zivis, Kungs. Paldies, Debesu Tēvs, ka Tu dzirdi mūsu valodu un mēs dzirdam Tavu balsi. Paldies, Dievs, ka no šī materiāla, ko Tu tikko paņēmi Savās rokās, Tu radīsi Savu Valstību. Tu darīsi Savu gribu un svētīsi katru vienu, kurš ir šajā telpā. Tu svētīsi simtiem cilvēku caur to, ko mēs darām. Paldies par svētītu Latviju, par brīvu Latviju, garīgu Latviju, ekonomiski plaukstošu Latviju, Jēzus Vārdā.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētā Gara valoda” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Ģimene. 2.daļa

Publicēja 2020. gada 3. febr. 19:56Līga Paņina

Ziņas datums 04.02.20.

Šodien mēs turpināsim tēmu “Ģimene”. Ģimene ir svarīga un cilvēkiem interesējoša tēma, un es mācīšu no Dieva vārda. Turpināsim to, ko jau iesākām pagājušajā reizē. Debesu Tēvs, es Tevi lūdzu, apskaidro mūsu prātus un palīdzi saprast, kas ir balts un kas melns. Palīdzi mums nebūt farizejiskiem un garā skatīties uz Tavu vārdu, garā rīkoties un dzīvot pēc Taviem principiem, lai Tu varētu mūs svētīt un vairot, lai mēs tiešām varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi Tevī, Jēzus Kristus Vārdā. Svētrunā būs daži punkti, kas ir grūtāk skaidrojami. Tāpat būs arī punkti, kuros runa ir par vīriešiem, sievietēm un attiecībām ģimenē. Sludināšu par to, kas ir netiklība, kā arī nobeigumā runāsim par bērniem un izglītību. Attiecības starp vīrieti un sievieti ir ģimeniskas attiecības, savukārt bērni ir likumsakarīgs turpinājums vīrieša un sievietes attiecībām. Sprediķī būs arī daži piemēri un skaidrojumi par to, kāpēc sievai jāklausa vīrs, un vai viss tiešām ir tulkojams tieši tā, kā Bībelē rakstīts. Bībelē mēs lasām, lai sievas ir paklausīgas vīriem, un tomēr ir arī citas Rakstu vietas, un ir Bībeles gars. Tāpēc es vēlos tev skaidrot šos pantus, lai tu tos uztvertu veselīgi un lai mēs nerīkotos kā farizeji, kuri burtiski tulkoja Rakstus un izdomāja dažādus likumus, kas nokļuva pretrunā veselīgam Dieva vārdam. Tāpēc tad, kad Jēzus atnāca, viņi nespēja pieņemt dzīvības vārdu. Jūdi līdz pat šai dienai dzīvo, kā Pāvils saka, savās pasakās un cieš.

"Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam." (Efeziešiem 5:22)

Tātad, ir rakstīts, ka Dievs nodala vīrieti un sievieti, un katram ir paredzējis savu vietu. Šajā Rakstu vietā ir skaidri rakstīts: Sieviete pakļaujas savam vīram. Vai kaut kas ir neskaidrs? Es domāju, ka ir kaut kas neskaidrs, jo, lūk, ir kāda cita Rakstu vieta:

"Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 6:29)

Paņemot vienu Rakstu vietu, izrautu no Bībeles konteksta, un paziņojot, ka Dievs grib, lai sieva klausītu vīram visās lietās, mēs rīkotos kā farizeji. Zini, ka Dievs negrib, lai tu vīru klausītu vairāk nekā Dievu. Ir lietas, kurās var klausīt vīru, un ir lietas, kas ir pretrunā ar Dieva vārdu. Šajās lietās ir tieši otrādi – noteikti nevajag klausīt cilvēkam. Bībele skaidri saka: “Netopiet par cilvēku vergiem.” (1. Korintiešiem 7:23) Dievs ir vairāk jāklausa nekā cilvēks.

“Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” (Efeziešiem 5:25)

Ir jāsaprot, ka Bībelē Jaunā Derība ir 2000 gadus veca, savukārt, Vecajai Derībai vēl jāpieliek daudzi simti gadi klāt, lai saprastu tās senumu. Tā laika kultūra un šodienas kultūra ir ļoti atšķirīgas, tāpēc ir svarīgi redzēt kontekstā Dieva principus, nevis uzsēsties uz tā laika kultūru un paražām, kurām nav nekāda sakara ar tiešu paklausību Dievam šodien. Piemēram, kāju mazgāšana. Dieva vārdā mēs lasām, ka Jēzus mazgāja mācekļiem kājas. To Viņš darīja arī vakarēdiena laikā. Jēzus deva mācekļiem maizi un vīnu un mazgāja viņiem kājas. Mūsdienās ir draudzes, kas ņem to burtiski, un cilvēki cits citam mazgā kājas. Es negribētu nevienu no jums laist klāt savām kājām. Atceros, reiz kādā konferencē kalpoja populārs viessludinātājs, un es tur biju kā viesis. Konferencē bija daudz cilvēku. Es klausījos un jutu, ka tēma vilka uz kāju mazgāšanu. Es biju dzirdējis, ka viņi to kādreiz jau ir darījuši, un tas notika spontāni. Tajā brīdī ikviens cilvēks sāk domāt, vai viņa kājas ir pietiekami labi sakoptas. Godīgi sakot, es biju nobijies. Es kā mācītājs tur sēdēju un domāju, ka tūlīt visus aicinās uz skatuves izlīdzināties, lūgt piedošanu un mazgāt otram kājas. Tiešām, tas uz to pusi gāja. Man šķiet, ka prātā viņam tas bija, bet, padomājot par latviešu kultūru, secināja, ka šeit ir citādāk nekā viņiem. Turklāt, tagad ir 21. gadsimts. Pie sevis tajā brīdī domāju: “Ja mani sauks, es neiešu.” Noteikti, ka tomēr tāpat būtu gājis. Kāds sakars ir kāju mazgāšanai tajā laikā ar kāju mazgāšanu šodien? Nekāds. Tāpēc, ka tajā laikā, un, iespējams, atsevišķās valstīs vēl šodien ir normāla parādība, ka pa dubļiem un putekļiem cilvēki iet basām kājām, tāpēc tās bieži jāmazgā. Kurpes tajā laikā bija tikai bagātiem cilvēkiem. Ikvienam cilvēkam kājas kļuva netīras, un verga pienākums bija tās mazgāt. Tajā laikā tas bija normāli – mazgāt viesiem kājas, svaidīt un ieziest tās ar eļļu.

Šodien mums labākajā gadījumā ciemiņiem tiek piedāvātas čības. Es parasti čības nevienā mājā nepieņemu, jo nevēlos vilkt apavus, kurus kāds cits jau ir vilcis. Labprāt es staigāju zeķēs. Čības man šķiet kaut kas intīms. Katram cilvēkam kājas tomēr iesvīst, visu dienu staigājot vienos apavos, un nav laba sajūta pēc tam ievilkt kāju čībā, kurā citi arī pirms tam savas kājas likuši. Ciemojoties pastāv kaut kādas elementāras pieklājības normas, piemēram, parādīt, kur ir tualete. Ir gadījies dzirdēt, ka kāds saka: “Biju ciemos, un man pat cienastu nepiedāvāja.” Protams, nav obligāti vienmēr jābūt cienastam, bet būtu pieklājīgi piedāvāt vismaz tēju vai kafiju. Agrāk elementāra pieklājība bija mazgāt kājas, bet to darīja vergi. Kad Jēzus mazgāja kājas Saviem mācekļiem, Viņš parādīja pazemību, un tā Viņš pazemojās līdz pat krusta nāvei. Viņš pazemojās Savu mācekļu priekšā un teica: “Kurš no jums grib būt pirmais, tas lai ir pēdējais un mazgā otram kājas. Kurš grib būt vadītājs un kungs, tas lai vispirms kalpo otram.” Tāpēc, lasot Dieva vārdu, ir svarīgs princips. Šajā gadījumā tika runāts par pazemības un viesmīlības principiem, bet nekādā gadījumā mums tas nav jāatkārto. Līdzīgi principi attiecas uz ģimenes lietām citās Bībeles rakstvietās.

Mācoties dzīvot ģimenē, mums ir jāizprot iepriekšējais un šodienas laikmets un jāsavelk kopsaucēji. Kad ir runa par to, ka sievai jāklausa vīrs, tas nozīmē, ka tajā laikā vīrs patiešām bija simtprocentīgs ģimenes apgādnieks. Šodienas laikmets ir citādāks. Ideālā variantā vīrs patiešām ir ģimenes apgādnieks, un šādā gadījumā ir tā, kā Dievs ir iecerējis. Diemžēl mūsu šī laika sistēma ir citādāka nekā tā laika sistēma. Sistēma ir vienkārša: pastāv minimālā alga, iztikas minimums, un patiesībā, izskatās, ka apzināti tiek veidots tas, ka cilvēks viens pats nevar normāli dzīvot. Sistēma spiež uz to, ka abas puses strādā. Ļoti reti var redzēt ģimenes, kurās vīrs ir simtprocentīgs apgādnieks. Šodien notiek tieši otrādi. Es ļoti bieži redzu, ka tieši sieviete ir tā, kura apgādā ģimeni. Bet, ja ejam vēl tālāk, tad šobrīd normāli ir, ka abi strādā un gādā par ģimeni, bet, ņemot vērā vīrieša potenciālu, viņš var vairāk nopelnīt. Vīrietis var aizsargāt ģimeni, un Dievs ir paredzējis, ka tieši viņš uzņemas šo lomu. Lasot Dieva vārdu, ir jāņem vērā šis laikmets un tā politika, sākot no bērnudārza un skolas, un kā mēs tiekam audzināti. Bērns parasti tiek atstāts bērnudārzā, un abi vecāki vergo. Viens darbs, divi darbi, viss uz kredīta. Es neko neņemu uz kredīta. Vai zini, kāpēc? Principa pēc. Es esmu paraugs draudzē. Ja es varu kaut ko atļauties, tad es atļaujos. Ja es nevaru to šodien, tad es dzīvoju tā, kā es varu dzīvot, nevis tā, kā gribētu, bet neesmu to nopelnījis. Arī šajos jautājumos, protams, tas nav tik strikti, ka nekur nevar būt nekāds līzings vai kredīts, bet ir principi, kuri dažādās situācijās attiecīgi jāņem vērā. Es nesaku, ka biznesā nevar būt kredīti. Es pat domāju, ja ir runa par miljoniem vērtu biznesu, tad neiztikt bez banku starpniecības. Kaut gan es ticu Dieva brīnumiem, ka var iztikt arī bez tām. Bet lielākoties tas būs ļoti grūti un droši vien arī nevajadzīgi.

Mums nav vajadzīgs kredīts, lai nosvinētu dzimšanas dienu vai kāzas. Šodien man pirkstā ir zelta gredzens ar iegravētu laulību datumu – 2002. gada 24. aprīlis. Pateicoties gredzenam, es zinu šo datumu no galvas, un, ja nu kas, es paskatos iekšā. Es neesmu paņēmis līdzi pirmo gredzenu no mūsu laulībām, jo nebiju ieplānojis par to stāstīt. Tad, kad mēs laulājāmies, viss, ko varējām atļauties, bija mazas sudraba stīpiņas, kuras nopirkām par aptuveni septiņiem latiem. Šodien mans sudraba gredzens stāv rakstāmgalda atvilknē. Kāzām mēs neņēmām kredītu, es pat nezinu, kā mēs to atdotu. Pagāja laiks, un varējām atļauties iegādāties normālus gredzenus. Nosvinējām to, ko nevarējām nosvinēt toreiz. Uzvalks man tajā laikā nebija. Gāju uz Limbažu humpalām un meklēju uzvalku par pieciem latiem. Patēvs, uzzinot, ka būs kāzas, uzdāvināja mums simts latus. Man tas bija kaut kas! Toreiz par divdesmit vai trīsdesmit latiem nopirkām sievai kurpes, gredzenus par septiņiem latiem un uzvalku par pieciem latiem, kurš vecuma dēļ nebija izgludināms, un no patēva paņēmu platu šlipsi. Mezglu es uzsiet nemācēju, un šlipse man bija gan par garu, gan par platu. Biju tumšās biksēs, kreklā ar īsām rokām, garā šlipsē un kaut kādās kurpēs. Par pēdējiem divdesmit latiem mēs ar sievu aizgājām pasēdēt kafejnīcā "Baltā māja" Limbažos. Svinības bija bez viesiem, un mēs iekļāvāmies simts latos. Māsas dēls mūs fotografēja, bet izgaismoja filmiņu, līdz ar to palikām bez bildēm. Māsai bija kāds paziņa, kurš noorganizēja braucienu zelta krāsas Mazdā gar Gauju. Nekādas Ēģiptes vai Jeruzālemes mums nebija! Mūs aizveda līdz Valmierai pie vecmammas, līdz Gaujmalai un tad uz mājām. Viss bija bez ekstrām, bez kaut kā īpaša. Pašas kāzas notika mājās. Mans mācītājs Modris atbrauca uz mājām, mammas un patēva dzīvokli, un turpat mūs salaulāja. Man vēl ir fotogrāfija, kur aiz mums fonā stāv padomju laiku sekcija. Mācītājs no draudzes uzdāvināja četrdesmit latus, kas arī bija liela nauda tajā laikā. Istabā bija kaut kāds cienastiņš ģimenes lokā un viss. Lūk, mūsu kāzas! Līdz šim stāstam es nonācu, runājot par kredītiem.

Svarīgas nav pašas dzimšanas dienas vai kāzu svinības, svarīgs ir pats fakts. Dzīvo par saviem līdzekļiem! Protams, ja kādam gribas baigi šikās kāzas, tad lai viņš domā. Ir tāda latviešu filma “Es mīlu jūsu meitu”. Tur ir attēlotas šikas kāzas. Līgavainis gribēja kāzas ar simts viesiem un operatoru no Rīgas. Viņš gribēja iekļauties konkrētā summā, ko piešķīra līgavas tēvs (aktieris Uldis Dumpis). Filmas morāle bija tāda, ka svarīgas ir attiecības, nevis krāšņas svinības un zīmēšanās cilvēku acīs. Ir dažādi laikmeti un dažādas situācijas, un svarīgs ir princips, pēc būtības, nevis ārišķība. Sievas lai klausa saviem vīriem, bet vīri lai mīl sievas. Tas nenozīmē, ka vīri vienkārši guļ mājās kājām gaisā un skatās televizoru. Ir rakstīts: “Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.” (Efeziešiem 5:28 ) Ja sieva dara mājas darbus, tad tikai tādā gadījumā, ja vīrs viņu pilnībā apgādā. Ja strādā abi divi, tad abi arī dala pienākumus mājās. Bībelē Pāvils nesaka: “Mājās pienākumus dalām.” Viņš saka: “Vīrs ir galva, sieva klausa vīram, un vīrs pilnībā gādā gan par drošību, gan par finansēm, bet sieva vada saimniecību un izrīko kalpus.” Tajā laikā ģimenes nami bieži vien bija lieli. Sieva izrīkoja kalpotājus, nodarbojās ar rokdarbiem un audzināja bērnus. Bet, kā rakstīts, vīrs bija pazīstams “vārtu laukumā”, tas nozīmē – politikā vai kaut kur viņam bija ietekme. Viņam varēja būt bizness, viņš pieņēma cilvēkus darbā, apsaimniekoja laukus, bija lauksaimnieks vai kas cits. Šodien tas ir grūtāk izdarāms, jo globālā politika ir vērsta uz aitu baru – lūk, tev minimums, vairāk mēs tev nepacelsim, ņem kredītu! Tā cilvēki nonāk kredītos, ko vairs nevar atmaksāt. Tu dzīvo ar kaut kādu noteiktu summu, kura ir tik liela, cik ir, un vairāk tev nav iespēju. Tikai paši stiprākie, gudrākie, uzņēmīgākie un ticīgākie var uzcelt biznesu. Parasts cilvēks to nevar izdarīt. Iedod bomzim miljonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bomzis. Ja tu miljonāram atņemsi miljonus, tad pēc pāris gadiem viņš atkal būs miljonārs, jo viņš tāds ir iekšēji.

Tas, ko es nupat aprakstīju un attēloju, raksturo domu, ko es vēlos pasniegt. Ne viss ir tieši akmenī kalts arī par vīriem un sievām. Jāņem vērā atšķirīgi laikmeti, kultūra un esošā situācija. Bet, ja vīrs ir pilnā nozīmē tāds, kādu Dievs ir paredzējis no iesākuma, tad sievai labāk klausīt vīru. Sieviete ir radīta pakļauties vīram. Diemžēl sievietes bieži atrod dzērājus un neveiksminiekus, jo viņās ir instinkts pakļauties. Sieviete grib bērnus, ģimeni, un tādēļ bieži vien izvēlas pirmo, kurš gadās pa ceļam. Pēc laika ir šķiršanās, un nākamais vīrs ir tāds pats. Bet jebkurā gadījumā sievietei ir instinkts pakļauties. Tad nu viņa arī pakļaujas dažādām muļķībām, piemēram, kopā ar vīru iekļūst parādos vai alkohola atkarībā. Viņa pakļaujas. Sievietei vajadzētu pakļauties tikai tajās lietās, kuras Dievs akceptē. Ja ģimenes modelis ir perfekts, tāds, kādu Dievs to ir paredzējis, tad sieviete var droši pakļauties, un viņa būs laimīga ģimenē tikai tad, kad pilnībā to izdarīs.

Dievs vairāk jāklausa nekā vīrs, un tajā pašā laikā ideālā situācijā vīram jāļauj pieņemt gala vārdu. Ja normālā situācijā sieviete to neļauj darīt, tad problēmas ģimenē ir garantētas. Ja tev šķiet, ka prātā ir neliels apjukums, tad zini, ka tev ir Svētais Gars. Un, sākot no reālās situācijas, ar prātu tiecies pēc labākā, pēc ideālākā. Sadzīvojiet! Jo Dieva priekšā nav pareizi teikt, ka Dievs radīja cilvēku, vīrieti, un pēc tam sievieti, tikai kā palīgu. Tā gluži nav. Bībelē ir divas Rakstu vietas. Un otra skan šādi: “Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Mozus 1:27) Abi dzimumi Dieva priekšā ir absolūti vienādi, ar vienādām tiesībām, līdzvērtīgi. Ģimenē katra cilvēka loma faktiski ir jāvērtē pēc spējām, nevis pēc dzimuma. Jo ne katrs vīrietis spēj to, kas vīrietim būtu jāspēj. Tāpat arī ne katra sieviete spēj to, kas sievietei būtu jāspēj. Tāpēc cilvēks var ieņemt savu vietu ģimenē, izvērtējot savas spējas, bet paturot prātā to, kā visam ir jābūt. Vai tev prātā kaut kas tagad sapinās? Ja tā, tad tas ir tāpēc, ka šī tēma liek mums pašiem domāt ar galvu, nevis uzskatīt, ka ir tikai "tā" vai "tā".

Draugs, nekas dzīvē nav tikai melns un balts. Ir pamatprincipi, kur tiešām ir tikai melns un balts, un tajā pašā laikā ir principi, kuri jāizvērtē atšķirīgi. Ir bauslis “Tev nebūs dot nepatiesu liecību”. Pārcelsimies atmiņās atpakaļ Staļina laikos. Ticīgie tiek vajāti, sapulcēties un valstī ievest Bībeles ir aizliegts. Iedomājies, tu no kaut kādas Amerikas saņem Bībeles, ko ievest Padomju savienībā. Visā tajā ir iesaistīti kādi divdesmit cilvēki, kuru vārdus tu zini. Pie tevis atnāk čekists un pieprasa nosaukt līdzdalībnieku vārdus, un pateikt, kur ir Bībeles. Ko tu darīsi? Vai tu teiksi: “Es neko neteikšu, es neatzīšos. Un tu vispār lien ārā no gultas apakšas, nav ko slēpties pie manis! Redzi, čekista kungs atnācis!” Tev nebūs melot? Un kā vēl būs! Es teiktu: “Es nezinu, par kādām Bībelēm ir runa. Es nezinu, par ko jūs runājat, čekista kungs. Manā mājā neviens neslēpjas.” Kā ir iespējams pārvest pāri robežai Bībeles? Kā Bībeles nokļūst valstīs, kur tās ir aizliegtas? Acīmredzot, kaut kā tiek apietas robežas. Vai tā nav krāpšanās? Draugs, Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem! Nav tā, ka, lūk, ir bauslis "Tev nebūs melot", tāpēc es nodošu cilvēkus tāpat kā padomju propagandas tēls Pavļiks Morozovs savu tēti un mammu. Es noteikti neietu pie čekista un neteiktu: “Mana mamma un tētis tic Dievam, un tur notiek kaut kādas sapulces.” Vai zini, kas bija Pāvels Morozovs? Tas bija komunisma laika tēls, ideāls, ko radīja viņi paši, lai iedrošinātu bērnus nodot savus vecākus. Līdzīgi kā šodien ir reklāmas uz stabiem, kurās teikts: Tev lika mazgāt traukus? Zvani mums, mēs visu nokārtosim! Un nokārto arī. Pēc piecām minūtēm bērns vairs nav savā ģimenē. Labākajā gadījumā viņš kaut kad tajā atgriežas. Sliktākajā gadījumā neatgriežas, jo jau ir audžu ģimenē.

"Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka. Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē." (1. Korintiešiem 14:34-35)

Vēlos vēl parunāt par sievietēm un vīriešiem. Sanāk, ka agrāk tikai vīrieši draudzē varēja aplaudēt, smieties un tiekt: “Āmen!” Sievietēm vajadzēja klusēt. Te tā ir rakstīts. Iedomājies, tajā laikā Pāvila draudzē sievietes nevarēja runāt. Rezultātā šīs Rakstu vietas dēļ mūsdienās ir konfesijas un draudzes, kuras aizliedz sievietēm kalpot. Viņas nedrīkst sludināt. Bet mēs varam novērot, ka bieži vien sievietes ir vairāk ticīgas nekā vīrieši, un visbiežāk draudžu pamatsastāvu veido tieši sievietes. Tad, ja kādi divi vai trīs vīrieši būtu, tad viņi būtu vienīgie, kuri drīkst kaut ko runāt? Par ko patiesībā šajā Rakstu vietā ir runa? Runa ir par dievkalpojuma kārtību. Princips nav par to, ka sieviete nedrīkst runāt. Tas bija cits laiks, cits laikmets. Senāk vīram sieva tiešām bija kā īpašums. Bauslis “Tev nebūs laulību pārkāpt” tika dots ne tāpēc, lai aizsargātu sievieti vai ģimeni, bet lai pasargātu vīra īpašumu. Sieviete piederēja savam vīram, un neviens šo īpašumu nedrīkstēja nozagt. Lūk, kāpēc tika dots šis bauslis! Ne jau tikai tāpēc, lai vienkārši būtu laimīga ģimene. Nē. Lai vecais būtu drošībā un viņa sievu neviens nevarētu atņemt, nopirkt un pārdot. Lūk, kā tas viss notika! Un ne jau Dievs iedibināja šādu kārtību. Kā Jēzus saka: “No iesākuma tā nebija.” To cilvēki paši izdomāja. Rakstu vieta, lai sievas klausa vīriem un draudzes sapulcēs cieš klusu, nozīmē netraucēt dievkalpojuma kārtību. Piemēram, mūsu draudzē kārtība ir tāda, ka cilvēkam, kurš traucē dievkalpojumu, tiek aizrādīts vienreiz, otrreiz, un pēc tam tiek palūgts atstāt telpas. Ja kāds cilvēks traucē draudzes kārtību, tad viņam jādodas ārā, un te nav uzsvars uz sievietēm. Princips ir tāds, lai draudzē ir kārtība un var normāli baudīt dievkalpojumu un vakarēdienu. Sievietes tāpat kā vīrieši drīkst sludināt, un viņas var būt mācītājas un kalpotājas. Mēs nevaram Bībeli tā burtiski lasīt un tulkot, bet jāskatās uz Gara principu. Es nenosodu tās draudzes, kurās kaut kas ir mazliet citādāk. Katoļu draudzēs ir celibāts, priesteri tur ir neprecēti, kā arī sievietes tur nesludina. Viņi pieņēmuši tādu kārtību, un es to nenosodu. Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Dievs mīl visus, gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus, gan ģimenes un draudzi. Dievs vēlas, lai mēs esam balansā ar Viņu un attiecībās savā starpā.

Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8 )

Ja vīrietis nespēj finansiāli gādāt par ģimeni, ņemot vērā mūsu laikus, sievietei arī jāuzņemās sava atbildības puse un ir jāpelna. Tā ir abu atbildība, lai ģimenei nekā netrūktu, bērni būtu izskoloti un apģērbti. To var salīdzināt ar draudzi, kurā katram ticīgajam ir jāieliek sava artava, uzņemoties kādu pienākumu. Mums katram ir jāpiedalās draudzes darbā, lai Latvija būtu svētīta, ne tikai ziedojot, bet uzņemoties kādu kalpošanas darbiņu. Tāpat arī ģimenē, ieskaitot bērnus, visiem ir vajadzīgi pienākumi. Katrs uzņemas pienākumus pēc savām spējām. Gādāt par savu ģimeni nenozīmē tikai finansiāli gādāt, bet arī audzināt bērnus, kas daudziem ir problēma. Pēc savas mācītāja pieredzes varu teikt, ka esmu redzējis cilvēkus, kuriem ir problēmas ar bērniem, un ar laiku rodas problēmas viņiem pašiem. Problēmas, kas ir bērniem, patiesībā ir vecāku iekšējās problēmas. Ja bērni tiek palaisti pasaulīgai audzināšanai, tas nozīmē, ka vecākiem pašiem ir pasaulīga domāšana, un viņiem ir gaidāmas problēmas. Sākumā redzu, ka bērns kaut kur nenosakāmi klīst, un tad jau paši vecāki arī kaut kur aizklīst. Bērniem arī ir sava atbildība, kad pienāk konkrēts vecums.

Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.” (1. Korintiešiem 7:3-5)

Šajā rakstvietā ir runa par seksuālu pienākumu. Ja sievai vienmēr “sāp galva”, tas var izvērsties par problēmu. Laulātajiem jāizpilda savs pienākums vienam pret otru, ieskaitot seksuālo apmierinājumu. Taču, ja kāds negrib pildīt savu pienākumu, tad otram nav tiesības pieprasīt, zāģēt vai tamlīdzīgi. Sieva pati atbild Dieva priekšā par to, kā viņa pilda savu pienākumu pret vīru. Vīrs arī pats atbild Dieva priekšā, kā viņš mīl savu sievu. Nekad nepieprasiet viens no otra kaut ko, nekad nezāģējiet, jo pretējā gadījumā problēmas būs vēl lielākas. Vienmēr ir jāsāk ar to, kādas ir jūsu attiecības. Nedrīkst būt zāģējošas attiecības, kad tiek pārkāpta personīgā telpa. Tu nevari būt visu laiku kopā ar otru cilvēku, jo katram ir vajadzīga sava telpa. Kad viņš grib, viņš nāk pie tevis, kad negrib, tad nenāk. Nevajag pat obligāti gulēt vienā gultā. Ja otrs atnāk mājās divos naktī, tev nav nekādas tiesības pārmest. Un, ja iesākumā bija vainīgas “galvassāpes”, tad pēc tam pie vainas var būt tas, ka vairāk nav mīlestības, nav normālu attiecību, un tas tieši ietekmē seksualitāti. Neviens negrib raganu un neviena negrib velnu sev blakus. Ja tu mīli savu tuvāko, tu dod otram telpu dzīvei. Bija tāda multfilma par cepumiņu. Kad konditors cepa sievu cepumiņam, viņš gribēja, lai pieliek vairāk cukura klāt. Pēc tam visur, kur cepumiņš gāja, viņa sieva bija līdzās un viņam izdabāja. Cepumiņš kādu brīdi gribēja būt viens pats, bet tas nebija iespējams, jo sieva vienmēr bija blakus. Viņš sievu sāka redzēt kā zombiju, no kura nav iespējams atrauties. Tā ir dzīves patiesība, un es iesaku tādas kļūdas nepieļaut. Nezāģējiet un dodiet otram dzīves telpu! Normāla laulība var pastāvēt tikai uz labprātības principiem. Kad es salaulāju pāri, es vienmēr pajautāju, vai abi labprātīgi dodas laulībā. Ja gribi, lai tava laulība ir svētīta, tā jābalsta uz labprātības un mīlestības principiem. Rakstu vietā minētais variants, kurā teikts neatrauties vienam no otra, nozīmē, piemēram, darbu ārzemēs. Ja tu esi precēts cilvēks, tu nevari atstāt ģimeni un braukt strādāt uz ārzemēm. Tev jāatrod apmaksāts darbs vai jāceļ savs bizness un jāgādā par ģimeni šeit. Ja tu būsi mēnešiem ilgi prom, tad 99% tiks pārkāpta laulība. Ir ļoti daudz piemēru, ka cilvēkam ir ģimene Latvijā un citā valstī, kur viņš strādā. Ja tu brauc peļņā uz citu valsti, tad jābrauc ir abiem. Bet, ja tu esi kristietis, kā tu vari tā vienkārši aizbraukt un pamest draudzi? Darbs ārzemēs ir pieļaujams, ja nedēļu ir prom un nedēļu mājās. Sliktas attiecības starp laulātajiem arī var būt iemesls netiklībai. Zāģēšana un personīgās telpas pārkāpšana var būt iemesls, kāpēc pazūd seksuālas attiecības.

Kas ir netiklība?

Netiklība ir jebkādi seksuāli kontakti ārpus laulības, arī pirms vai pēc laulības. Mums katram ir jāizprot šie principi; ne tikai tiem, kuri taisās laulāties vai jau ir salaulājušies. Netiklība neattiecas tikai uz laulātajiem, bet gan uz visiem. Es jums mācu, ko Bībele par to saka, kas ir pareizs un kas nepareizs, lai mēs spētu izvērtēt un pareizi rīkoties. Mums ir svaidījums un spēks pareizi rīkoties, lai Dievs var mūs svētīt.

Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4)

Un, kad kāds vīrs laulību pārkāpj ar precētu sievu un kad viņš laulību pārkāpj ar sava tuvāka sievu, tie ir jānodod nāvei, un viņiem ir mirtin jāmirst – gan pavedējam, gan pavestajai. Un ikvienam vīram, kas guļ ar sava tēva sievu, atsegdams sava tēva kaunumu, kopā ar to ir jāmirst, lai viņu abu asinsgrēks uz tiem paliek. Un, ja kāds vīrs guļ ar savu vedeklu, tad tiem abiem ir mirtin jāmirst, jo viņi abi ir izdarījuši nešķīstību; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. Ja vīrs guļ kopā ar vīru, kā tikai mēdz gulēt ar sievu, tad tie abi ir izdarījuši negantību, tiem abiem ir mirtin jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz viņiem. Un, ja kāds vīrs ņem sievu un arī tās māti, tā ir negantība; viņu līdz ar abām sievām būs ar uguni sadedzināt, lai jūsu vidū nepaliek negantība. Un, ja kāds vīrs kopojas ar lopu, tad viņam ir mirtin jāmirst, un arī lopam ir jātop nokautam. Un tāpat arīdzan, ja sieva tuvojas dzīvniekam, lai tiktu no tā apieta, tad viņai jātiek kautin nokautai, tāpat arī tam dzīvniekam; tiem jāmirst; un lai viņu asinis paliek uz tiem. Un, ja kāds vīrs ņem savu māsu, sava tēva meitu vai savas mātes meitu, un tas lūko viņas kaunumu, un viņa lūko tā kaunumu, tad tas ir asinskauns, un tādiem jātop iznīcinātiem savas tautas acu priekšā, jo viņš ir atsedzis savas māsas kaunumu; viņam būs nest savu noziegumu.” (3. Mozus grāmata 20:10-17)

Šajā sakarā var minēt tādus vārdus kā zoofīlija, homoseksuālisms, lesbisms, nekrofīlija. Cilvēki mēdz izdomāt, ka netiklība ir tikai tad, ja vīrs vai sieva aiziet pie cita. Netiklībai ir daudz plašāka nozīme.

Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja evaņģēlijs 5:28 )

Laulības pārkāpšana domās, kad vēl nekas nav fiziski izdarīts, ir sākums grēkam, un Jēzus to uzskata par laulības pārkāpšanu. Dievs redz tavu sirdi un zina, ko tu dari savās domās. Pornogrāfiju var attiecināt uz domu dzīvi, kas sākas kā vienkārša sapņošana un iztēlošanās, līdz noved pie seksuālas apmierināšanās. Dieva acīs tā ir negantība un grēks.

Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.” (Romiešiem 1:26)

Homoseksuālisms nav parādījies tikai mūsdienās. Bībelē varam lasīt, ka tas bija jau divus tūkstošus gadus atpakaļ. Vecajā Derībā ir stāsts par kādu pilsētu, kurā pilsētas valstsvīri gribēja “iepazīt” katru viesis, kurš tur bija ieradies pārnakšņot. Tas nozīmē homoseksuālu kontaktu. Tas notika Izraēlā. Pāvils skaidri saka, ka tā ir netiklība un grēks. Pat ja varas iestādes mums uzspiež homoseksualitāti un netiklību kā normu, Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Mēs šādu dzīvesveidu nepieņemsim. Un paldies Dievam, ka mūsu Satversmē ir rakstīts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Tas ir pateicoties tā laika draudzēm un kristiešiem, kuri darbojās politikā. Mums nav jānosoda šādi cilvēki, bet nav arī jāpieņem un jāatbalsta viņu dzīvesveids. Mums draudzē māca, ko saka Dieva vārds. Esmu lasījis, ka kāda sieviete ir apprecējusi tiltu, suni utt. Netiklība ir arī sekss pirms laulībām.

 “Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt, nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara Tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību.” (5. Mozus grāmata 22:5)

Te nav runa tikai par drēbēm. Sievietei jāizskatās pēc sievietes, un vīrietim jāizskatās pēc vīrieša. Ģērbšanās stils abiem dzimumiem ir atšķirīgs, un tas ir pareizi. Gendera ideoloģijas piekritēji ir izdomājuši bērniem skolās un bērnudārzos spēles ar pārģērbšanos. Tas nav tāpat vien, tas ir atklāts karš pret Dievu un Dieva principiem. Vīriešiem jāstaigā vīriešu drēbēs un piemērotās krāsās. Protams, apģērba krāsai nav nozīme, bet gan tam, ko mēs ar to saprotam. Sabiedrībā ar rozā krāsu saprot to, ka piedzimusi meitenīte, un ar zilu krāsu to, ka piedzimis puisītis. Kad ir zināms gaidāmā bērna dzimums, topošās māmiņas izvēlas konkrētas krāsas drēbes. Dieva principu un sabiedrības normu ievērošana ir domāta tam, lai neveicinātu nepareizas attiecības un netiklību. Genderisms un jebkāda veida seksuāls kontakts ārpus laulības ir netiklība.

Ko darīt, ja esi apprecējies un gribi šķirties?

Dieva vārds saka, ka nevar šķirties, bet tas nav viennozīmīgi, jo ir dažādas nestandarta situācijas.

“Un, ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru; un vīram neatstumt sievu.” (1. Korintiešiem 7:11)

Tas neattiecas tikai uz sievu, bet arī uz vīru. Ja tu aizej no sava vīra vai no savas sievas, Bībele nesaka, ka tā ir netiklība. Ja tu nošķiries, dzīvo atsevišķi un precies ar citu, tad tā ir netiklība. To pašu arī Jēzus saka: “Ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 5:32) Atsevišķa dzīvošana vēl nav netiklība. Netiklība ir tad, kad esi paņēmis citu partneri, paralēli savam esošajam partnerim. Ja nevari sadzīvot ar savu laulāto, tad dzīvo viens. Ja laulība ir slēgta baznīcā jeb draudzē, abi esat kristieši un abi viens otru izvēlējāties, tad tas ir uz visu mūžu. Pāvils saka: ja pagāni šķiras, tad lai šķiras. Ja pagānu laulībā viens atnāk pie Dieva, bet otram tas nav pieņemams, tad var šķirties un precēt citu. Bet, ja esat laulājušies baznīcā, kur iepriekš saņēmāt konsultācijas un viens otru izvēlējāties, tad tas ir uz visu mūžu. Ja tu šķiries un guli ar citu vai preci citu, tad tu pārkāp laulību. Tāpēc, pirms vēlies precēties, padomā kārtīgi, ar ko tu taisies precēties.

Sieva ir saistīta, kamēr viņas vīrs dzīvo. Bet, ja vīrs ir miris, tad viņa ir brīva un var apprecēties, ar ko vēlas, bet tikai turoties pie Tā Kunga.” (1. Korintiešiem 7:39)

Laulātā nāves gadījumā otrs ir brīvs un var precēties vēlreiz, bet tikai turoties pie Tā Kunga. Bet Pāvils uzskata, ka labāk ir neprecēties, pretējā gadījumā ir lauzta pirmā uzticība; ja laulātais ir miris, tas tik un tā paliek tavs laulātais, un nav pieņemami citi kontakti.

Bet Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību; un, kas atšķirtu prec, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 19:9)

Abi pārkāpj laulību – gan tas, kas atšķirtu prec, gan tas, kurš atšķirās un prec citu. Šķirties un precēt citu var tikai laulātā nāves gadījumā, un tādā gadījumā, ja otra puse pārkāpj laulību. Svētīgāk ir piedot un padomāt par to, kāpēc otra puse tā rīkojās. Katra situācija ir ļoti individuāla. Ja cilvēks visu laiku maina partnerus, tad laulātajiem nav iespējams būt vienai miesai kopā. Cilvēki, starp kuriem ir seksuāls kontakts, kļūst par vienu miesu.

Un sacīja: tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mateja evaņģēlijs 19:5-6)

Pareizi ir vecākiem atlaist savus bērnus, kad viņi apprecās, lai viņi var dzīvot patstāvīgu dzīvi. Var palīdzēt, bet nevajag jaukties ģimenes lietās, jo precētie kļūst par vienu miesu. Nav normāli pēc kāzām dzīvot vienā dzīvoklī vai vienā mājā ar vecākiem, ja nu vienīgi mājai ir divas ieejas, lai laulātos neviens nevar regulēt. Ja mamma uzmācīgi nāk ciemos, tad vajadzētu parādīt, kur ir durvis. Jādzīvo ir savas ģimenes dzīve, tajā pašā laikā uzturot normālas attiecības ar saviem vecākiem un palīdzot viņiem vecumdienās.

Ja neticīgais šķiras, lai tas šķiras; tādā gadījumā brālis vai māsa nav saistīti; jo uz mieru Dievs mūs ir aicinājis.” (1. Korintiešiem 7:15)

Ja tu esi apprecējies ar neticīgu cilvēks, un, nākot pie Dieva, otra puse tevi pamet, tad tu esi brīvs cilvēks un vari veidot attiecības ar citu, ieteicams kristieti no savas draudzes. Ir dažādi nestandarta gadījumi, kuros ir vajadzīga mācītāja konsultācija. Ja cilvēki ir salaulāti Dieva priekšā, tad šķirties nevar, bet mēdz gadīties dažādas nestandarta situācijas, un šādas lietas ir jālemj pēc Gara. Katrai situācijai ir individuāls risinājums. Bet pamata princips ir skaidrs: ja tu izvēlējies un apprecējies, tad līdz galam. Sievietes un vīrieši ir dažādi, un arī uztver dažādas lietas atšķirīgi. Mēs viens otru papildinām, un tas attiecas ne tikai uz laulātajiem, bet arī uz kolektīviem, draudzi – vīrieši un sievietes sastāda pilnvērtīgu draudzi.

“Bet laulātiem es pavēlu, tomēr ne es, bet Tas Kungs: sievai nešķirties no vīra” (1. Korintiešiem 7:10)

Bērni

Pirmais princips, lai tavi bērni būtu normāli, – tavs paša personīgais piemērs.

“Kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem un bērnu bērniem līdz trešajam un ceturtajam augumam.” (2. Mozus 34:7)

Tas, kā mēs dzīvojam – grēkojam vai dzīvojam Dieva svētītu dzīvi ticībā, parādās pie bērniem, jo bērni to manto. Tu vari audzināt savus bērnus, kā vien tu vēlies, mācīt viņus, kas ir pareizi un kas nav pareizi, taču tas, ko tu pats ar savu piemēru neesi parādījis vai tikai runājis, ir vējā izkaisīts. Jo bērni kopē savus vecākus. Bērnu autoritāte numur viens ir viņu tētis un mamma. Ja tu pats smēķē, tad tu nevari mācīt, ka smēķēt ir slikti, jo – runā, ko gribi – tavs bērns redz, ka smēķēt ir labi, jo tu to dari. Bērns var domāt: es vienkārši vēl neesmu izaudzis un nedrīkstu smēķēt, bet, kad paaugšos un mamma ar tēti neredzēs, es to darīšu. Gadās arī pretējs efekts, bet tas būs retāk. Bērnu klātbūtnē nevajag strīdēties. Nevajag rādīt zobus un šņākt vienam uz otru. Nekritizē citus cilvēkus savu bērnu klātbūtnē. Arī savā starpā nevajag nevienu kritizēt. Veselīga kritika ir normāli, bet īpaši savus tuvākos cilvēkus vai draudzes cilvēkus bērnu klātbūtnē nekritizē un neaprunā. Atnākot uz draudzi, bērnos var redzēt, ja vecāki kaut ko sliktu ir teikuši par kādu draudzes cilvēku. Piemēram, ja mājās aprunā vai kritizē mācītāju, tad bērnā to visu varēs redzēt, viņš vienkārši sāks dīvaini izturēties. Jo bērnu autoritāte vēl nav ne mācītājs, ne draudze, bet gan vecāki. Un, ja vecāki ir slikti runājuši, tad bērni sāks distancēties no konkrētiem cilvēkiem. Neapspried bērna audzināšanas metodes viņa klātbūtnē. Nemelo saviem bērniem; lai tavs jā ir jā un nē ir nē. Šis, manuprāt, ir galvenais princips. Neguldi bērnu savā gultā. 4 gadu vecumā bērnam mierīgi un priecīgi ir jāguļ savā gultā, pretējā gadījumā tas var izraisīt nepareizas attiecības. Tu vari domāt, cik viņš ir mazs un mīļš, un jauks, bet pēc tam ilgi varēsi ucināties un ņemties ar viņu, jo viņš nebūs iemācījies patstāvību. Tas nenozīmē, ka bērni nav jāmīļo vai viņi nevarētu kādreiz ierāpties pie mammas un tēta gultā, bet ir kaut kāds vecums un kaut kāds brīdis, kad jau lēnām ir jāsāk radināt pie patstāvības. Nelamājies un nedari kaitīgus ieradumus, nesmēķē un nelieto alkoholu bērnu klātbūtnē.

“Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla un lai zeme nepildās ar negantību.” (3. Mozus 19:29)

Kā tu vari apgānīt savus bērnus? Piemēram, ļaujot viņiem neierobežoti pavadīt laiku internetā, pavadīt laiku ar nekontrolējamiem draugiem vai kaitīgā vidē, kur var notikt sliktas lietas. Tā visa ir vecāku atbildība. Un risinājums nav tāds, kā šodien māca skolās, kad uz banāna uzvelk prezervatīvu, mācot izsargāties. Tieši otrādi, nevis izsargāties ir jāmāca, bet jāmāca vispār nepiekopt netiklību. Un sākot jau ar savu piemēru. Ja tu precies, šķiries un dzīvo ar kādu citu kopā, tad, visticamāk, tā darīs arī tavi bērni.

“Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8 )

Tātad, ja vecāki pieļauj, ka bērni skatās pornogrāfiju, tad viņi ir ļaunāki par neticīgiem, jo aizliedz bērniem ticību. Bērni nav dalāmi no tevis. Tu nevari izdarīt to, ko tu nevari izdarīt, īpaši šodien, kad audzināšanas sistēma ir tāda dīvaina un aizdomīga. Ļoti strikti Pāvils nosauc šādus cilvēkus, kuri ļauj bērniem tādas lietas piekopt. Man jau pietiek Facebook ieraudzīt fotogrāfiju ar visādiem atkailinājumiem, lai saprastu, ka cilvēkam nav kaut kas kārtībā ar galvu. Ja man ir ietekme uz šādu cilvēku, tad es lieku uzreiz izvākt ārā šādas bildes, tas nav pieļaujams. Ja tu ļauj saviem bērniem to visu skatīties un tur piedalīties, čatot, tad tā ir tava atbildība.

“Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam.” (Efeziešiem 6:4)

Ko nozīmē nekaitināt savus bērnus? Kaitināšana ir tad, kad tavs jā nav jā un nē nav nē. Kaitināt nozīmē, ka tu neesi pietiekoši stingrs. Stingrībai un disciplīnai nav nekas kopīgs ar siksnu un vardarbību. Ir veikts pētījums, kurā piedalījās 15 000 bērni vecumā no 6 līdz 15 gadiem, un tika izdarīti secinājumi: tie bērni, kuriem bija stingri vecāki, kuri viņus disciplinēja, izauga pašpārliecināti, patstāvīgi, neatlaidīgi, atbildīgi, pabeidza skolas un dabūja labus darbus, kā arī viņiem bija mazāk pirmslaulību attiecību un bija normālākas laulības. Lūk, stingrība. Un stingrība nenozīmē mīlestības trūkumu. Ir jāmīļo bērni. Un ir jābūt arī kaut kādam balansam starp stingrību un starp to, ko tu atļauj. Ir jābūt robežai, kur tu nosaki, ko drīkst un ko nedrīkst, un ir jābūt arī robežai, kuru bērns pats nosaka. Ir jāmāca bērnam patstāvīgi domāt, pieņemt lēmumus un izvēlēties, bet tajā pašā laikā tu nevari ļaut viņam izvēlēties svarīgas lietas, kas šobrīd viņam kaitēs. Tu vari motivēt, ka viņam sanāks un izdosies, bet tajā pašā laikā jābūt arī disciplīnai. Un es vēlreiz atkārtoju, ka disciplīnai nav nekas kopīgs ar vardarbību! Trauku mazgāšana un pienākumi mājās ir obligāti.

“Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. Godā savu tēvu un māti, – tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” (Efeziešiem 6:1-3)

Bērnu pienākums ir klausīt vecākiem, un vecāku pienākums ir prasīt paklausību, bet tajā pašā laikā mīlēt, lutināt, apģērbt un vest, bet tam visam ir jābūt balansā. Jābūt balansam starp abām pusēm; ja kaut kur būs pārsvars, tad bērnam būs problēma. Kā tu domā, kas bērnudārzā notiks ar bērnu, kurš ir audzis visatļautībā (uzskatot, ka bērns ir liela personība un viņam viss ir atļauts, lai viņš izaugtu veselīgs)? Viņš dabūs pa galvu. Jo viņš taču visu drīkst, bet citi bērni neļaus viņam visu darīt, un būs smaga skola bērnam, kurš visu drīkst. Izaugs cilvēks, kurš domā, ka viņam viss ir atļauts. Patiesībā viņš dzīvos pasakā un neko nevarēs, un viņam visa dzīve būs sagrauta. Un pie tā vainīgi būs vecāki. Visi tie bērni, kuri veikalā krīt gar zemi, ja viņiem kaut ko nenopērk, ir izlutināti; ja esi viņam pateicis, ka nepirksi, bet pēc tam pakļaujies kaprīzēm un spiedienam, jo tev kauns no citiem, tad ir viss. Pateici, ka nebūs, un tomēr beigās nopirki, – bērns izaugs par tādu cilvēku, kurš visu savā dzīvē panāks šādā veidā – terorizējot un manipulējot, un būs kropls cilvēks, kurš pats nevarēs saprast, kāpēc viņam dzīvē neveicas. Bet patiesībā viņam to ielika jau bērnībā, jo visu ļāva. Ir jābūt balansam, nevar arī bērnam kaut ko uzspiest un caur viņu realizēt savus nepiepildītos sapņus. Piemēram, ja tu gribēji kļūt par profesoru vai mūziķi, bet tāds nekļuvi, tad neuzspied bērnam kļūt par profesoru vai mūziķi. Bērni ir jāvirza profesijā, bet ir jāskatās uz viņa talantiem. Un, ja tu noteiksi viņam tikai to, ko tu gribi, un neļausi viņam pašam domāt, tad izaugs cilvēks, kurš neprot domāt un izvēlēties. Visbiežāk būs tā, ka bērni ies tur, kur vecāki viņus virza, bet vecākiem jāredz, ja tas nav tas, kas bērnam padodas, un tad ir jāvirza citā virzienā. Es esmu par to, lai bērniem ir laba izglītība, labas skolas utt., bet ne par mūžīgās dzīvības cenu. Izglītībai ir jābūt saskaņā ar bērna talantiem. Šodien to ir ārkārtīgi grūti noorganizēt, un tas ir dārgi. Parasti visus bērnus vērtē vienādi. Es mācījos sporta skolā, kur vienā klasē mācījās 30 skolnieki, un visiem bija vienas un tās pašas normas. Visām meitenēm tik, un visiem zēniem tik. Neatkarīgi no svara, auguma vai citiem parametriem. Tas bija padomju laiks, visi bija vienās formās, visi vienādi. Ir labi, ja ir vienādība, bet tajā pašā laikā mēs katrs esam individualitāte. Lai arī ko es šodien mācītu, visam sanāk divi gali. Bērnu audzināšana ir ļoti atbildīgs darbs.

Pirmais, kas mums kā kristiešiem ir jāieaudzina bērnos, ir attiecības ar Dievu. Manā ģimenē bija tāda kārtība: katru rītu mēs visi nācām kopā uz brokastīm, bet pirms tam mums katram bija savs laiks ar Dievu. Kā tev šķiet, vai tas strādās, ja tu savam mazajam pateiksi: ej un pusstundu pavadi laiku ar Dievu? Diez vai, bet mums viss bija ļoti vienkārši – pie galda bija jāizstāsta, ko Dievs bija šodien pateicis, un katru reizi bērni stāstīja, kas viņus uzrunāja Bībelē. Es domāju, ka viņi vienmēr kaut ko palūdza, viņi bija spiesti lūgt, lai tikai viņiem būtu ko pateikt pie galda. Pirms daudziem gadiem Jānis bija kaut ko nogrēkojies, mēs uzlikām viņam mājas arestu un paši kaut kur aizbraucām. Atbraucot atpakaļ, redzējām pie loga karājamies sasietus palagus un zīmīti uz galda: “Netaisos visu vasaru sēdēt mājās,” telefonu viņš arī bija aizmirsis mājās. Mājas arests noteikti nebija visu vasaru, bet pēc šīs bēgšanas no mājām sekoja dzeršanas, palaidnības un huligānisms. Kad viņš kļuva pilngadīgs, tad aizbrauca strādāt uz Angliju, daudzus gadus tur nostrādāja, atgriezās Latvijā un ļoti labi apprecējās, jau ir viens bērns, un drīz būs arī otrs, nāk draudzē. Es zinu, ka vienmēr, vienmēr viņa galvā un sirdī būs Dievs un personīgas attiecības ar Viņu. Viņš var noklīst vai sagrēkot, bet viņš vienmēr atgriezīsies, jo tā ir viņa būtība, tas ir ieaudzināts, un ne ar siksnu, bet vienkārši pie galda jautājot, ko Dievs viņam šodien pateica. Un ir jāpasaka, neko taču nevar darīt. Un Betijai tāpat. Vecāku svētību manto bērni. Jānis ir apprecējis ļoti labu meiteni, un Betijai ir ļoti labs vīrs. Cik sapratu, ne viens, ne otrs nav ne pīpējuši, ne dzēruši. Pēterītis atnāca uz draudzi tā kā svētais jēriņš, ne pīpējis, ne dzēris, ne grēkojis, ne arī bijis draudzē. Un vienu svētdienu viņš pienāca pie manis parunāties un teica: “Es mīlu jūsu meitu.” Viņam nebija grūti pieņemt Jēzu, Dievu, draudzi, visu kārtību, viņš jau bija svētais. Jānim tāda pati svēta sieva. Kur viņi tādus dabūja? Citi ņemās, meklē un nevar atrast. Te vienkārši ir vecāku svētība. Tas ir ieaudzināts, tās ir personīgas attiecības ar Dievu, kurās bērns pats jau meklē Dievu. Bīskapu Modri Ozolinkēviču un viņa brāli Agri Ozolinkēviču tētis bērnībā vilka uz draudzi un teica: “Kamēr jūs dzīvojat manā mājā, jums ir jānāk uz draudzi.” Viņi paši stāstīja, ka bija laiks, kad viņiem vairs īsti negribēja iet, un viņi bija jau nogājuši no ceļa, kā Agris pats teica, ka jau pie miskastēm dzēra siltu šņabi, bet viņi atgriezās, jaunpiedzima un tagad kalpo Dievam. Tas bija ieaudzināts. Tu domā, ja tu paņem savus bērnus līdzi uz dievkalpojumu, viņi vienkārši te atsēž un neko nedzird? Nē, viņi dzird, mācās un uzņem informāciju, viņi zina, kur viņiem ir jābūt un kur Dievs pie viņiem var darboties. Apmeklēt draudzi ir jāieaudzina.

Izglītība

Izglītība ir vajadzīga, bērniem ir jāmācās skolās. Bet ir viens bet, un tā ir negatīva ietekme. Es pats personīgi skolā iemācījos dzert un pīpēt. Bija pirmie Jāņi, un sporta skolā ar sportistiem mēs visi piedzērāmies, otro reizi piedzēros kopā ar saviem klasesbiedriem. Pirmā cigarete man bija ar maniem klasesbiedriem. Tā bija negatīva ietekme. Bērniem vajag stāstīt, ar ko draudzēties un nedraudzēties, pat norobežot no kādiem. Jāmeklē iestāde, kurā bērns netiks samaitāts, un tā ir vecāku atbildība. Un kā minimums brauc bērnam pakaļ uz skolu un ved mājās, un arī uz skolu pats viņu ved, jo tu nezini, kas ar viņu pa ceļam var notikt. Kad Betija un Jānis atnāca uz mūsu ģimeni, viņi pīpēja, dzēra, ostīja līmi un lamājās. No kurienes tas viss? Tā bija viņu agrākā vide. Nomainījām vidi, un ar lielām grūtībām viņi ir izauguši par normāliem cilvēkiem. Ne visu es darīju pareizi, bet pašu svarīgāko mēs izdarījām. Kad Betija pirmo dienu bija palaista skolā, mēs ar mašīnu braucām garām kādam parkam un redzējām, ka tur kopā ar puišiem sēdēja Betija, vienā rokā cigarete un otrā alus bundža. Mūsu gadījumā mēs izvēlējāmies neklātieni. Es nesaprotu, kāpēc mūsdienās psihologi mēģina kaunināt vecākus par neklātienes skolām. Ir oficiāli atzītas neklātienes skolas, kurās var iegūt izglītību, nevis samaitāšanas mācību. Es nesaku, ka bērniem ir jāmācās tikai neklātienē, bet ir jāizvērtē un jāizvēlās, kādā skolā bērns ies. Neklātienes skolas ir ļoti labs risinājums, ja bērns pats spēj patstāvīgi mācīties.

Pienāk vecums, kad bērns pats var izvēlēties, kur mācīties un socializēties. Bet ir vecums, kurā vēl ir par agru iet socializēties. Vai tev ir labas atmiņas par to, ka tevi aizveda uz bērnudārzu? Mani aizveda un atstāja uz nedēļu, un es visu nedēļu raudāju. Pastāv ne tikai bērnudārzs, bet arī auklītes, ģimene un vecvecāki. Bērnam vajag ģimeni, nevis zvērudārzu. Ir arī kristīgās skolas, bet mēdz būt kristīgās skolas, kas ir pat sliktākas par pagānu skolām. Pašiem ir jāizsver un jādomā, kur un kā bērni mācīsies. Katrā ziņā privātskolotājs ir augstākā klase; ļoti bagātu un ietekmīgu bērnu vecāki var to atļauties. Tas pat ir normāli, bet zemākais slānis iet zvērudārzā. Tu esi Ķēniņa bērns, un tavi bērni ir princeses un prinči, kuri ir pelnījuši vislabāko izglītību un, pirmkārt, attiecības ar Dievu. Izglītība ir svarīga un nepieciešama, bet ne par mūžīgās dzīvības cenu, ne par izvirtušas dzīves cenu. Arī tad, ja tu bērnam teiksi, ar ko draudzēties un ar ko nē, viņš varbūt tāpat pamēģinās, bet viņam galvā vienmēr paliks tava informācija. Nevajag uzstājīgi runāt, bet visu ir jāizskaidro. Stāsti bērnam, kāpēc tā ir labi un kāpēc tā ir slikti. Un, cik labi viņam būs, ja viņš darīs tā. Skaidro, runā, un tas viss formēs viņa apziņu. Pat tad, ja viņš izdarīs nepareizi, viņš apdedzināsies un sapratīs, ka mammai un tētim bija taisnība. Ir dažādas skolas, skolotāji un metodes, kā mācīties. Ideāli, ja izglītība ir uz talantu vērsta izglītība. Es uzskatu, ka mūzikas skolā ir jāiet katram bērnam. Tas nav obligāti, bet tas būtu labi. Kad es biju mazs, mamma man piedāvāja iet mūzikas skolā. Iekšēja interese par mūziku man jau bija tajā laikā, bet es aizgāju un pajautāju saviem draugiem pagalmā, ko man darīt, vai iet mācīties mūzikas skolā, un viens pateica, ka viņa brālis vai māsa tur mācās, un viņš redz, ka viņam vispār vairs nav laika iet ārā pagalmā spēlēties. Es aizgāju atpakaļ pie mammas un pateicu, ka nemācīšos un viss, un es nemācījos. Bet, kas zina, ja es būtu sācis mācīties mūzikas skolā, man varbūt nebūtu laika nepareiziem draugiem, man nebūtu laika disenēm un pārējām lietām, varbūt man būtu cita dzīve. Es nezinu, bet, iespējams, mammai vajadzēja uzstāt mācīties, nevis ļaut man pašam izvēlēties. No otras puses, nav jēga uzspiest to, kas galīgi nav tavs.

Debesu Tēvs, mēs Tevi slavējam, dzīvais Dievs, mēs lūdzam par draudzi un ģimenēm, par vīriem un sievām, un par bērniem. Mēs šodien dzirdējām tik daudz labu lietu un principus no Tava vārda, no Tava Gara, Kungs, palīdzi mums būt uzmanīgiem, lai mēs vienmēr veidojam attiecības ar Tevi, lai mēs vienmēr turam acu priekšā Tavu vārdu, Kungs, Tavu gribu. Lai pieņemam lēmumus garā, lai mēs audzinām savus bērnus dievbijīgus, ar izglītību un spējīgus pastāvēt šajā pasaulē, stiprus, kas spēj mainīt šo pasauli. Dievs, dari šo draudzi par stipru vietu ar stipriem cilvēkiem, ar izglītotiem cilvēkiem. Svētī, Kungs, mūsu ģimenes, jaunās ģimenes, tos, kuri ir saderināti, tos, kuri jau dzīvo laulībā, lai notiek Tavs prāts attiecībās starp laulātajiem, starp bērniem, lai valda Tava mīlestība, lai katrs viens var sevi realizēt, lai katrs var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kas meklē sievu, dod īsto, kas meklē vīru, dod īsto. Un lai visas lietas laulībā tiek sakārtotas, ja vajag piedošanu, tad lai ir piedošana, ja ir vajadzīga rīcība, tad lai ir rīcība. Dievs, pasargā un svētī!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Ģimene. 2.daļa” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

1-10 of 618