Svētrunas


Izlaušanās Kungs

Publicēja 2018. gada 16. janv. 22:20Līga Paņina

Ziņas datums 17.01.18

Tu vari būt tāds, kāds tu esi, un ne citādāks. Cilvēks ilgi nevar izlikties par to, kas viņš nav. Vai nu tu tāds esi, vai neesi. Tu esi tas, kas tu esi. Tu esi tāds, kāds ir tavs domāšanas veids, tavs iekšējais cilvēks. Viens no maniem mīļākajiem Bībeles varoņiem ir Dāvids, un es domāju, ka tā ir daudziem. Dāvids bija cilvēks, kurš neizlikās, viņš bija Dieva pielūdzējs un slavētājs. Ja tu atver Bībeli un lasi Psalmu grāmatu, tad zini, ka lielākā daļa psalmu ir tieši Dāvida. Tās ir tieši viņa lūgšanas un dziesmas Dievam. Dāvids bija ciešās attiecībās ar Dievu. Vai nu tu esi ciešās attiecībās ar Viņu, vai nu tu neesi. Tu nevari to noslēpt, un agri vai vēlu tas kļūst redzams. Lai arī ko tu darītu – dziedātu, strādātu, kalpotu vai veidotu attiecības ar cilvēkiem, – ir redzams, vai tev ir personīgas attiecības ar Dievu.

Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus. Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu. Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem, kuri tanī zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: "Šeit tu neielauzīsies, tevi aizturēs aklie un tizlie," domādami: Dāvids šeit nekad neiekļūs Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta. Un tanī dienā Dāvids sacīja: "Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds, kas virzās pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus ienīst Dāvida dvēsele." Tāpēc mēdz sacīt: "Tizlu un aklu nelaid mājā iekšā." Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī un to nosauca par Dāvida pilsētu; un Dāvids to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi un no tā visapkārt uz visām pusēm. Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu. Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, arī namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili. Un Dāvids manīja, ka Tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu Savas tautas, Israēla, dēļ. Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakussievu pēc tam, kad viņš bija atnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu. Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans, Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija, Ēlišāma, Elijada un Ēlifelets. Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par Israēla ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu Dāvidu savā varā; savukārt Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu cietoksni. Kad filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā, tad Dāvids jautāja Tam Kungam, sacīdams: "Vai man būs doties augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?" Un Tas Kungs atbildēja Dāvidam: "Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!" Tad Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai, sakāva tur viņus un izsaucās: "Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis, itin kā ūdens izlaužas!" Tādēļ šo vietu nosauca vārdā Baal-Peracima. Un tie tur pameta savus elku dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu. Un filistieši vēlreiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies Refaima ielejā. Un Dāvids jautāja To Kungu, un Tas Kungs atbildēja: "Necelies un neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura! Un, kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pasteidzies, jo tad Tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu karapulku." Un Dāvids darīja, kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, un sakāva filistiešus no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei.” (2. Samuēla 5:4-25)

Šeit ir runa par Dāvidu, un par viņu ir rakstīts: “Jo Dāvids ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un Tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu.” Tas bija laiks, kad Dāvids tika svaidīts jeb apstiprināts par Izraēla ķēniņu. Jo ilgāk Dāvids dzīvoja, jo varenāks kļuva, un viņš manīja, ka Dievs viņu bija apstiprinājis par ķēniņu un pavairojis viņa varu Savas tautas Izraēla dēļ. Dāvids pats redzēja savā dzīvē, ka Dievs ir viņu svētījis. Dievs bija tas, kas paplašināja viņa valsts robežas, viņu pagodināja un cēla. Un ir svarīga piebilde: Dievs to darīja ne tikai Dāvida dēļ, bet Viņa tautas Izraēla dēļ. Dāvids no iekšpuses bija tāds cilvēks, kurš ir savas tautas jeb savas draudzes patriots. Vai tu esi savas draudzes patriots? Vai tu esi Dieva tautas patriots? Kad Dāvids uzvarēja Goliātu, tam pamatā bija dziļš sašutums – kā kāds neapgraizīts pagāns var stāties pretī dzīvajam Dievam un Viņa draudzei? Tāds Dāvids bija no iekšienes, un viņš tā arī jutās. Vai nu tu esi draudzes daļa, vai arī tu neesi draudzes daļa. Ja tu esi draudzes daļa, tu zini, ka tā ir tava draudze. Ja es esmu tavs mācītājs, tu to iekšēji zini. Te ir tavas mājas, šie ir tavi brāļi, šīs ir tavas māsas. Ja tu esi finansiāli veiksmīgs, tu iekšēji tāds esi. Ja tu esi kalpotājs, kas patiešām vairo mājas grupiņas, tu zini, ka tu tas esi. Ja tu patiesi esi slavētājs kā Dāvids, tu to zini, un tas nav tāpēc, ka vienkārši vajag pareizi nodziedāt vai nospēlēt, bet tā ir iekšēja pārliecība. Un, kad tu kāp uz skatuves, to var redzēt. Tavā dzīvē var redzēt, kas tu esi, un Dāvida dzīvē varēja redzēt, kas viņš ir. Psalmos var redzēt, ka viņš ir Dieva pielūdzējs un patriots. Dāvids iestājās par Dievu un savu draudzi un ar akmeni nosita Goliātu, kas iedrošinājās stāties pret viņa tautu. Un, jo ilgāk viņš dzīvoja, jo varenāks kļuva, jo tā bija viņa būtība. Dāvids nevarēja palikt tajā pašā līmenī, viņam vienmēr bija jāaug. Dāvidam rūpēja, kas notiek draudzē. Viņam rūpēja, kas notiek Dieva valstībā, un viņam nebija jāpiespiežas, lai ietu kambarī pielūgt Dievu. Viņš to pats vēlējās. Es nerunāju par lēmumu pieņemšanu, jo lēmumi ir jāpieņem, taču man nav sevi jāpiespiež, lai pavadītu laiku ar Dievu, un lielākoties tā ir mana vēlēšanās. Jā, dažreiz es gribu pagulēt vai kādu filmu paskatīties, tomēr iet kambarī ir iekšēja vajadzība, un es eju pielūgt Dievu un meklēt Viņa vaigu, jo es tāds esmu, un Dāvids tāds bija, un tā bija viņa būtība.

Viena lieta ir tas, ko Dievs dod tieši tev, bet daudz vairāk Dievs dod tiem, kuri iegulda draudzē. Dievs vairāk svētīja Dāvidu Izraēla dēļ, palielināja viņa robežas, viņa saprašanu un pavairoja visu, kas viņam pieder. Dievs ir ieinteresēts celt draudzi. Jēzus teica Pēterim: “Tevi sauks Pēteris, un uz tevis Es celšu Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” Tev ir savs vārds, un Dieva mērķis ir ne tikai svētīt tevi personīgi, bet caur tevi celt draudzi. Tieši draudze ir patiesības balsts un pamats. Caur draudzi Svētais Gars darbojas virs zemes, draudze ir iemesls, kāpēc zeme vēl nav izjukusi pašos pamatos, uz zemes joprojām dzīvo cilvēki un nav bijis atomkarš. Draudzes dēļ mēs vēl neesam noslīkuši savos grēkos, savos mēslos. Un Bībele saka, ka pienāks diena, kad draudze tiks paņemta prom no zemes, un tad sāksies tādas bēdas, kādas nekad nav bijušas un nekad vairs nebūs. Bēdu laikā cilvēki uz zemes praktiski nevarēs palikt ticībā uz Dievu, un tie, kuri paliks, ies cauri tādām mokām, kādas tu pat filmās nebūsi redzējis. Tas būs laiks, kad valdīs antikrists. Dzīvā Dieva draudze ir zemes un tautu svētība, un mūsu uzdevums ir iet un darīt par mācekļiem visas tautas. Tu esi pilsēta kalna galā, bāka kalna galā, gaisma, ko neviens neliek zem gultas, bet liek lukturī, lai tā visiem top redzama. Tu esi pasaules gaišums un zemes sāls, un Jēzus saka – ja šī sāls ir nederīga, tad tai nav vērtības, tā ir tikai metama ārā un ļaudīm saminama. Vai nu tu esi draudzes cēlējs, vai nu tu neesi. Vai nu tu esi Dieva bērns, vai neesi. Kā var atšķirt Dieva bērnu no velna bērna? Dieva bērni ceļ Dieva valstību. Viņi piedalās draudzes celtniecībā, iet pie cilvēkiem, un no dzīviem akmeņiem tiek uzcelts Dieva nams. Mēs personīgi iekšēji pazīstam Kristu, un mūsos ir Svētais Gars, un tamdēļ mēs ceļam Dieva valstību. Dāvids tāds bija, un viņa svētība un varenība bija tāpēc, ka viņš bija savas draudzes patriots. Savas draudzes patriots vēlas, lai viņa grupiņa aug un lai, ienākot viņa draudzē, katram cilvēkam aizraujas elpa, viņš sajūt Dieva godību un viņa dzīve izmainās. Draudzes patriots vēlas, lai jauni cilvēki mājas grupiņā piedzīvo Dievu. Tāds bija Dāvids, un tāpēc Dievs viņu īpaši svētīja. Dievs viņu svētīja pat tad, kad viņš pieļāva smagas kļūdas. Ja tu esi tas, kurš rūpējas par Dieva valstību un ved cilvēkus pie Dieva, Viņam tev ir īpaša svētība. Es tam ticu un esmu par to pārliecināts. Es to ļoti labi redzu savā dzīvē.

Kad filistieši redzēja, ka Dāvids ir svaidīts par ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnos. Nekad nekas nenotiks bez cīņas, arī šajā gadījumā. Bet Dāvids bija tas, ar kuru bija Dievs. Dāvids devās lūgšanu kambarī un jautāja Dievam, vai viņam doties uzbrukumā. Dievs teica: “Jā, dodies uzbrukumā.” Dāvids ar savu karaspēku izgāja cīņā un pieveica filistiešus. Lūk, pats svarīgākais pants: “Dāvids nonāca līdz Baal-Peracimai”, kas tulkojumā nozīmē ‘Izlaušanās Kungs’, un tas arī ir šī sprediķa nosaukums. Līdz tam brīdim, kad Dāvids tur nonāca, šo vietu vēl nesauca Baal-Peracima. Šī vieta ieguva savu nosaukumu pēc īpašas cīņas un uzvaras. Kad Dāvids sakāva filistiešus un uzvarēja, viņš aiz prieka izsaucās, jo bija to personīgi piedzīvojis un bija tāds no iekšienes – uzvarētājs. Un viņš zināja, kas ir Tas, kas palīdzēja viņam uzvarēt. Kas ir tie, kas draudzē priecīgi sauc “aleluja!”? Kas ir tie, kas saka “āmen” mācītājam, kad viņš sludina? Tie ir cilvēki, kuriem sirdī ir Dieva vārds. Dāvids iekšēji to zināja, un viņš izsaucās: “Tas Kungs ir izlauzies pret maniem ienaidniekiem pirms manis kā ūdens izlaužas.” Es vakar speciāli Youtube sameklēju video, kuros plīst dambji jeb aizsprosti. Ir arī elektrostacijas, ūdens krātuves un speciālas renes, pa kurām nolaiž ūdeni. Kad šādām celtnēm atver slūžas, tas tik ir skats! Ūdenim ir milzīgs spēks! Kad dambji tiek pārrauti, tad mājas aizpeld pa straumi kā sērkociņu kastītes. Elektrība (skaņa, gaisma) nāk no elektrostacijām, un elektrību tajās rada ūdens spēks. Mūsu mobilie telefoni tiek uzlādēti un darbojas ar ūdens spēku. Mēs domājam, ka tās ir modernās teholoģijas, cilvēku sasniegumi, bet patiesībā tas ir dabas spēks, vienkāršs ūdens. Tas ir ūdens, kas ir izlauzies cauri aizsprostam un griež turbīnas, kas ražo elektrību. Un Dievs ir devis cilvēkam prātu to izmantot. Paldies Dievam par elektrību un visu, ko tā darbina! Tas Kungs izlaužas kā pārrauts dambis vēl pirms tu izej cīņā! Tu esi kā Dāvids, kuram Dievs iet pa priekšu. Es runāju par TEVI. Es gribu, lai tu esi cilvēks, kuram Dievs iet pa priekšu, lai tu neesi parasts cilvēks, bet ar tevi kopā iet Dievs.

Filistieši zaudēja pirmo cīņu. Tad viņi savāca savus pārpalikumus, savas armijas rezerves un dzelzs ratus un izgāja cīņā pret Dāvidu un Izraēlu otrreiz. Bet Dāvids nebija tas ķēniņš, kuru var tā vienkārši pieveikt. Kāpēc? Jo pats Dievs bija ar viņu un gāja viņam pa priekšu. Tuvojās otrā cīņa. Dāvids atkal gāja kambarī un prasīja Dievam: “Vai man uzbrukt filistiešiem?” Šoreiz Dievs teica tā: “Neuzbrūc pa tiešo, bet apej viņus no aizmugures, un, kad tu dzirdēsi soļus koku galotnēs, tad uzbrūc.” Dāvids tā arī darīja, un, kad viņš sadzirdēja soļus koku galotnēs, kas nozīmēja, ka Dievs jau ir izgājis cīņā pirms viņa, Dāvids uzbruka, un pats Dievs darīja tā, ka Dāvids uzvar. Dāvids darīja tā, kā Kungs viņam pavēlēja, un sakāva ienaidnieku.

Es tev novēlu, lai Izlaušanās Kungs it visā tev iet pa priekšu, un es saņēmu garā, ka draudzi “Kristus Pasaulei” gaida uzplaukums. Cilvēki nāks pie Kristus, uz draudzi nepiespiesti un labprātīgi kā uz lielveikalu izpārdošanām. Viss, kas ir jādara man un tev, ir jāsagatavo vieta cilvēkiem. Es novēlu, lai tavās personīgajās attiecībās ar Dievu ir Tas Kungs. Lai attiecībās ar cilvēkiem, ģimenē un mājas grupiņā Tas Kungs iet tev pa priekšu. Kad tu ej pie cilvēkiem, lai vestu viņus pie Kristus, lai Dievs iet tev pa priekšu. Lai Svētais Gars darbojas caur tevi! Ja tu vadi mājas grupiņu vai esi vadītāja palīgs, es novēlu, lai Kungs iet tev pa priekšu un palīdz vadīt grupiņu, nevis tikai tu savā spēkā. Ja tev ir savs bizness, lai Tas Kungs tavās finansēs iet pa priekšu. Lai Dievs tev iet pa priekšu arī tavā laicīgajā darbā. Kas bija tik īpašs Dāvidam, ja Dievs viņam gāja pa priekšu? Kas mums no savas puses jāizdara, lai Izlaušanās Kungs tev varētu iet pa priekšu? Ir kādi parametri, lai Dievs tiešām varētu tev iet pa priekšu. Ir atšķirība kaut ko darīt bez un ar Dievu. Piemēram, neticīgs cilvēks var lietot pareizus biznesa principus un kļūt bagāts, taču šis bizness ir bez Dieva svētības un kalpo pasaulei un velnam. Dievam nav robežu, Viņš ir Sākums un Gals, neierobežots, un Viņš spēj darīt lielas lietas visās tavas dzīves sfērās. Kā panākt, lai Dievs iet tev pa priekšu:

1. Pastāvīgi augt un audzēt savu ietekmi.

Dāvids pastāvīgi auga, un ar laiku auga viņa ietekme. Tev ir nepārtraukti jāaug. Tāpat kā fiziskie bērni aug ģimenē, tāpat arī tev kā Dieva bērnam ir garīgi jāaug draudzē. Dāvids vienmēr bija procesā, tu nevari stāvēt uz vietas.

2. Tam, ko tu dari, ir jābūt saistītam ar Dieva valstības celšanu.

Dievs īpaši vairoja Dāvida ietekmi, jo bija ieinteresēts ne tikai pašā Dāvidā, bet arī cilvēkos un Savos plānos. Tam, ko tu dari, jābūt saistītam ar cilvēku celšanu. Dievs īpaši svētī to cilvēku rokas un viņu roku darbu, kuri dod no saviem augļiem Dievam. Piedalies ar visiem iespējamiem veidiem kalpošanā Dievam un cilvēku vešanā pie Kristus! Dievs vienmēr ir sponsorējis Savus projektus.

3. Būt cīnītājam.

Dāvids bija cīnītājs. Tiklīdz Dievs viņu apstiprināja par ķēniņu, tūlīt bija klāt filistieši jeb ienaidnieki. Cīnīties – tā bija viņa normālā dzīve. Normāla Dāvida pozīcija bija vienmēr pastāvēt par Dieva lietām. Cīnītājs ir tas, kurš neapstājas un vienmēr iet uz priekšu. Ar ko visvairāk ir jācīnās? Visgrūtākā cīņa ir pašam ar sevi. Bet tiklīdz es dzirdu soļus koku galotnēs, es zinu, ka Dievs man iet pa priekšu. Ja nu Dievs aiziet tev pa priekšu, bet tu paliec uz vietas? Tu kādreiz esi ar draugiem sarunājis izdarīt kaut ko traku, un viņi to ir izdarījuši, bet tu ne? Dievs iet pa priekšu, bet tev ir jāiet līdzi. Ja tu neej līdzi, tu nevari izcīnīt uzvaras.

4. Regulārs lūgšanu kambaris.

Divas reizes Dāvids devās izjautāt Dievu. Kad pirmo reizi filistieši sapulcējās uzbrukumam, Dāvids gāja lūgšanu kambarī un prasīja Dievam, ko viņam darīt – uzbrukt vai atkāpties. Un Dievs teica: “Uzbrūc, tu sakausi viņus!” Un Izraēls tā sakāva filistiešus, it kā ūdens aizsprosts būtu pārrauts. No sajūsmas Dāvids iesaucās par Dieva varenību. No tavām lūgšanām var tikt pārrauts Rīgas HES, visi HESi! Un tas var notikt ar visām sekām – visi filistieši bez elektrības, visi tavi ienaidnieki bez spēka. Kambarī tu vari izcīnīt iespaidīgu uzvaru. Ja tu gribi būt tas, kurš gūst uzvaras, tad regulāri esi savā lūgšanu kambarī kā Dāvids. Vienmēr pats pamats uzvarai ir personīgas attiecības ar Dievu. Es zinu, ka tev nekad neapniks par to dzirdēt. Vai ir tā, ka pēc svētdienas sprediķa tev gribas vairāk meklēt Dievu? Man pašam nekad neapniks par to mācīt, es dzīvoju no attiecībām ar Viņu. Sākot no pirmās dienas, kopš es pazīstu Dievu, tā ir mana būtība.

Es nesaprotu, kā tu vari saukt sevi par kristieti, ja tev nav laika ar Dievu. Dieva bērni ir tie, kas pavada laiku ar Dievu, nāk pie sava Tētiņa tikai tāpēc, ka Viņš ir viņu Tētiņš. Kad bērns piedzimst, viņš meklē mammu un pieķeras viņai, un ar ko atšķiras Dieva bērns? Ja tu esi Dieva bērns, tu tiecies pēc garīgām lietām, Bībeles un Dieva. Tu esi radīts attiecībām ar Dievu. Kad filistieši otro reizi sapulcējās uzbrukumam, Dāvids atkal gāja kambarī, un Dievs teica: “Šoreiz tu neuzbrūc tā, bet apej viņus no mugurpuses. Un tikai tad, kad dzirdēsi soļus koku galotnēs, tad uzbrūc, jo Es esmu izgājis tev pa priekšu.” Tātad otrajā reizē kambarī Dāvids saņēma stratēģiju. To, ko es runāju draudzē, un plānus, kādus mēs realizējam, es esmu saņēmis no Dieva lūgšanu kambarī. Es saņemu to no Dieva un pārdomāju. Ja tev nav personīgs laiks ar Dievu un tu neprasi Viņam, kā rīkoties, nesaņem atbildes un nesaproti, tu nevari būt tas, kuram Dievs iet pa priekšu, jo tu jau pat nezini kurā virzienā iet vai kā apiet ienaidnieku. Un pilnīgai skaidrībai tev ir mācītājs un grupas vadītājs, ar kuru tu vari konsultēties, un viņš tev palīdzēs saprast, kā Dievs ar tevi runā, viņš varēs būt blakus un atbalstīt.

Gandrīz trīs simts gadu vēlāk Jesaja runā par šo notikumu, par Baal-Peracimu, kad tas Kungs izlauzās kā ūdens cauri aizsprostam. Tātad tas darbojas vienmēr.

“Jo Tas Kungs celsies kā pie Peracima kalna [..]” (Jesajas 28:21)

5. Praktizēt garīgās lietas jau no paša sākuma.

Dāvids praktizējās karošanu jau no bērnības. Viņš nogalināja lāci un lauvu un atņēma laupījumu – aitas. Pēc tam viņš nogalināja Goliātu, un tā auga viņa karjera. Ja tu šodien esi pieņēmis Jēzu Kristu par savu Glābēju, pareizi ir, ka tu jau uzreiz sāc praktizēt garīgās lietās un tajā pašā dienā sāc vest cilvēkus pie Dieva, tagad un uzreiz. Dāvids jau no bērnības praktizējās ganībās līdz izauga par ķēniņu. Viņš bija jaunākais savā ģimenē, un aitu ganīšana nebija prestižs amats, tāpēc to darīja jaunākais un nevajadzīgākais ģimenē, aitu ganus diezgan nicināja. Viņš sāka kā “ķēniņš” pār aitām un pabeidza kā ķēniņš pār visu Dieva tautu. Jēzu sauca par Dāvida Dēlu, un mēs savā ziņā arī esam Dāvida dēli. “Lauva no Jūda cilts”, tas ir Dāvids, tas ir arī Kristus. Tu arī esi lauva! Tāds bija Dāvids, un viņam pa priekšu gāja Dieva svētība. Svētais Gars, es lūdzu, lai katram vienam no mums pa priekšu iet Tava svētība. Es lūdzu, ka mums ir laiks ar Tevi, savs lūgšanu kambaris, kurā saņemam vadību no Tevis, ka mēs esam tie, kas pastāvīgi aug, kas lasa grāmatas un mācās, kas praktizē, kas uzņemās mazās lietas un aug no maza līdz lielam.

6. Likt nereālus mērķus un darīt pārgalvīgas lietas.

“Un tā Dāvids ņēma gan šķēpu, gan ūdens krūzi no Saula galvgaļa, un tie devās atceļā, un neviens to neredzēja, un neviens to nemanīja. Neviens arī neuzmodās; tie visi bija cieši aizmiguši, jo Tā Kunga sūtīts miegs bija tos nomācis. Kad Dāvids bija pārgājis ielejas otrā pusē, viņš nostājās kalna galā tālu no tiem; un starp viņiem bija liels attālums. Un tad Dāvids uzsauca karavīru saimei un Abneram, Nera dēlam, sacīdams: "Vai tu neatbildi, Abner?" Un Abners atsaucās: "Kas tu tāds esi, ka tu uzsauc ķēniņam?" Tad Dāvids sacīja Abneram: "Vai tu neesi liels vīrs? Un kas tev ir līdzīgs Israēlā? Kāpēc tu nesargā savu kungu un ķēniņu? Redzi, kāds no ļaudīm bija nogājis, lai nonāvētu ķēniņu, tavu kungu! Tas tev godu nedara, ko tu esi izdarījis; pie tā dzīvā Kunga, jūs esat nāvi pelnījuši, tādēļ ka jūs neesat labi sargājuši savu pavēlnieku, Tā Kunga svaidīto! Bet tagad, redzi, kur ir ķēniņa šķēps un ūdens krūze, kas bija viņa galvgalī?" Tad arī Sauls pazina Dāvida balsi un sacīja: "Vai tā nav tava balss, mans dēls Dāvid?" Un Dāvids atbildēja: "Jā gan, mans kungs un ķēniņ!" Tad viņš turpināja: "Kādēļ tu, mans kungs, tā vajā savu kalpu? Ko tad es esmu darījis, un kāds ļaunums līp pie manām rokām? Bet tagad, mans kungs un ķēniņ, lūdzu, uzklausi sava kalpa vārdus! Ja Tas Kungs tevi pret mani skubina, tad lai Viņš ož dāvanu upura smaržu; bet, ja tie ir cilvēku bērni, kas to dara, tad lai viņi ir nolādēti Dieva priekšā, tāpēc ka tie mani šodien ir izdzinuši, ka es nevaru piedalīties Tā Kunga mantojumā, it kā sacīdami: ej projām, kalpo citiem dieviem! Bet tagad, lai manas asinis nekrīt uz zemes tālu no Tā Kunga vaiga, jo tiešām Israēla ķēniņš ir devies mani meklēt, kā meklē kādu blusu jeb kā irbi medī kalnos."” (1. Samuēla 26:12-20)

Sauls ar saviem profesionāļiem vajāja Dāvidu. Kā Dāvids pats teica: “Ko tu vajā vienu blusu?” Tomēr Dievs vienmēr bija ar Dāvidu, nevis Saulu. Dāvids vienmēr spēja uzvarēt, bet viņš darīja pārgalvīgas lietas un lika nereālus mērķus. Ja tu nespēsi būt pārgalvīgs un neliksi mērķus, kurus saproti, ka nevari sasniegt, Dievs tev neies pa priekšu. Kāpēc tev vajadzīgs Dievs, ja tu pats to visu vari sasniegt? Liec nereālus mērķus, augstākus mērķus nekā tu pat spēj ticēt. Es nerunāju, ka lielais mērķis nav jāsadala mazākos un jāpārceļ mazie kalni, bet lielajam mērķim jābūt tādam, kas prasa pārgalvību un risku. Kas neriskē, tas nevinnē.

Šajā Rakstu vietā, kad Dāvids bēguļoja ar savu nelielo armiju no Saula, viņš uzzināja, kurā vietā bija apmeties Sauls ar savu armiju. Viņi atradās kādā tuksnesī, Sauls gulēja vidū, apkārt viņam bija miesassargi, kuriem apkārt bija salikti rati, un vēl tur bija teltis armijai. Sauls bija perfekti nosargāts. Dāvidam pēkšņi ienāca prātā ideja iet uz ienaidnieka nometni, un viņš aicināja vēl kādu sev līdzi, Abišejs piekrita. Viņus vajāja, gribēja nogalināt, bet viņi izdomāja doties uz ienaidnieka teritoriju un izvilkt Saulam šķēpu un krūzi no galvgaļa. Ne tikai Dāvids bija traks un iedomājās to darīt, bet viņam bija tieši tādi paši cilvēki, kas gribēja un labprātīgi nāca līdzi. Viņi devās un paņēma šķēpu un ūdens krūzi, bet tur visi gulēja, un viņi devās atpakaļ. Bet Dāvids izdomāja rīkoties vēl pārgalvīgāk un aizgāja lielākā attālumā no šīs armijas, un sauca Abneru, Saula karaspēka virspavēlnieku, lai parādītu, ka ir nozadzis šķēpu un krūzi. Sauls to visu redzēja, noskuma un atmaiga pret Dāvidu uz vismaz neilgu laiku.

Dāvids izdarīja pārgalvīgu lietu, tieši tādu pašu viņš izdarīja ar Goliātu – visi profesionāļi bēga un baidījās no viena Goliāta, kurš terorizēja visu Izraēlu, bet atnāca viens jauns puika, ganu zēns Dāvids, ar savu lingu un pieveica Goliātu. Es domāju, ka bija pārgalvīgi neprofesionālim doties vienam pret Goliātu, kad visa armija no viņa baidījās. Nebija neviena, kas gribētu ar milzi cīnīties, bet Dāvids to pieveica. Vēl bija reize, kad Dāvidu vajāja, bet viņš noslēpās alā. Arī Sauls bija apmeties pie šīs alas un gāja tur nokārtoties, bet Dāvids ar saviem puišiem, kuri bija tikpat dulli, nolēma nogriezt Saula mēteļa stūri, viņam nemanot. Dāvidam bija iespēja Saulu nogalināt, bet viņs to nedarīja, jo negribēja iestāties pret Dieva svaidīto, viņš zināja, ka Dievs pats par viņu parūpēsies. Sauls izgāja no alas un Dāvids sekoja pakaļ, kas arī bija ļoti pārgalvīgi, bet viņš zināja, ka viņš atmaigs, un rādīja Saulam viņa mēteļa stūri, viņš teica: “Rekur tava mēteļa stūris, ja es būtu tavs ienaidnieks, es būtu tevi nogalinājis tagad!” Sauls, protams, atmaiga uz neilgu laiku.

7. Paklausīt autoritātēm.

Dāvids darīja pārgalvīgas lietas un bija paklausīgs autoritātēm, un respektēja Dieva svaidītos. NEKAD nerunā neko sliktu par draudzes līderiem vai mācītāju, pat nedomā neko sliktu. Sauls bija Dāvida ienaidnieks, bet tajā pašā laikā arī ķēniņš, un Dāvids negāja pret ķēniņu. Tas Kungs Saulu bija ielicis par ķēniņu, un Dāvids gaidīja, kad Tas Kungs pats viņu noņems. Pats viņš Saulu neaprunāja, intrigas nevērpa un valstī apvērsumu netaisīja, ar lielu troksni no draudzes neaizgāja, lai vienkārši pārņemtu varu. Dievs pats visu nokārtoja savā laikā. Ja tu gribi būt tas, kuram Dievs iet pa priekšu, tad respektē un godā Dieva ieceltas autoritātes un dari pārgalvīgas lietas, riskē. Ja tu gribi to pašu, kas tev ir tagad, tad dzīvo tālāk tā, kā dzīvo. Ja gribi kaut ko vairāk, riskē kaut ko vairāk, mērķē tālāk.

“Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: "Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam, proti: trīs tūkstošus zelta talentu no Ofīras atvestā zelta un septiņus tūkstošus talentu kausēta sudraba, lai ar zelta un sudraba plāksnēm pārklātu namu akmens mūrus un sienas; un zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, visiem darbiem, ko amatnieku rokas darina. Un kam nu vēl ir šodien labs prāts Tam Kungam brīvprātīgi ziedot?" Tad brīvprātīgi deva tēvu namu vadoņi, Israēla cilšu vadoņi, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem, un ķēniņa darba pārziņi, un viņi nodeva Dieva nama celšanas darbiem piecus tūkstošus talentu zelta, desmit tūkstošus dareiku zeltā, desmit tūkstošus sudraba talentu, astoņpadsmit tūkstošus vara talentu un simts tūkstošus dzelzs talentu. Un, kam piederēja dārgakmeņi, tie tos nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē geršonieša Jehiēla rokā. Tad tauta priecājās, dodama labprātīgi, jo tie deva no visas sirds Tam Kungam ar labu prātu; arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku.” (1. Laiku 29:1-9)

Dāvids sapulcināja draudzi un jau plānoja, ka viņa dēls mantos viņa troni. Kāpēc Dāvids sagādāja visus dārgakmeņus un metālus? Kam tas bija vajadzīgs? Kurš lika Dāvidam celt Dieva namu? Neviens. Dievs teica, ka dēls uzcels, bet Dāvids bija sagādājis tik daudz un bija pat apmācījis meistarus, Salamanam patiesībā nekas nebija jādara, tikai jānovada to, ko Dāvids bija sagādājis, lai uzceltu templi Dievam, centrālo vietu, kur pielūgt Dievu, Dieva namu. Mēs esam Dieva nams, tu esi Dieva nams! Tu esi tas, kurš ceļ Dieva namu. Arī tā vieta, kur sapulcējames, ir Dieva nams, kas pieder pie mūsu vajadzībām. Šajā gadījumā viņi cēla tieši celtni, vietu, kur izraēliešiem kopā sanākt un pielūgt Dievu, vietu, uz kurieni bija plānots, ka plūdīs visas zemes tautas. Kurš Dāvidam teica to darīt? Neviens, tā bija viņa būtība. Ja tu esi draudze, ja tu esi kā Dāvids, kuram Dievs iet pa priekšu, tad tu esi tas, kurš ļoti labprātīgi grib piedalīties! Tu gribi dot un gribi celt, jo tāds esi! Ja tev ir kaut kas jāpaņem un jāatrauj no ikdienas lietām vai finansēm, tu to pats ļoti gribi atraut, pat, ja tas tev ir sāpīgi, tu tik un tā to gribi, tev ir iekšēja vēlme kā Dāvidam. Gribi būt tāds, kuram Dievs iet pa priekšu? Tad esi tas, kurš dod ar visu, kas tev ir – gan savu roku darbu, gan finanses.

Pēc tam Dāvids teica, ka viņam vēl ir savs zelts. Glabājot savu naudu, tā nekļūs vairāk, tikai liekot lietā, nauda vairosies. Dodiet un jums taps dots! Tu varbūt domā, ka jau iedevi kaut ko un tev vairs nav, bet patiesībā tev ir. Neesi no tiem, kas vienreiz iegulda un cer, ka tagad viss uzplauks. Tev nevajag nopelnīt par neko, tu esi cīnītājs tāpat kā Dāvids. Jebkurā gadījumā šāda veida došana ilgtermiņā nes tavā dzīvē svētību. Ko tad darīja Dāvids? Viņš jau visu bija sagatavojis, bet teica, ka viņam pašam arī vēl bija. Tas bija viņa īpašumā, to viņš novēlēja Dieva namam klāt pie visa tā, ko jau bija sagādājis. Viņš pats parādīja piemēru, iedeva un aicināja arī draudzi dot Dieva namam. Pēc tam brīvprātīgi ziedoja draudzes līderi, un visa tauta beigās priecājās, dodama labprātīgi. Vai tu esi devējs, vai neesi devējs. Vai tu gribi dot vai negribi dot! Brīvprātīgu, nepiespiestu devēju Dievs mīl. Uz tavām finansēm Dieva svetība ir tad, ja tu dod vienīgi brīvprātīgi.

Tagad es nosaukšu draudzes vajadzības, bet nejūties piespiests, tikai tad, ja tas ir tev sirdī, vari ziedot. Līdz draudzes jubilejas svētkiem mēs gribam visu šo izdarīt, lai varētu skaisti nosvinēt. Ir jānopērk papildus krēsli, kas maksā 2100 eiro, jāieliek paklājs, kas maksā 5000 eiro, vēl ir regulārā izbūve, kas līdz 18.februārim varētu prasīt aptuveni 1000 vai pat 2000 eiro, tā ir nauda, kas regulāri tiek ieguldīta dažādiem maziem izbūves darbiem jaunajās telpās. Protams, vēl ir vajadzīgas finanses jubilejas pasākumam, tāpat ir vajadzīgi papildus sabūferi un pastiprinātāji tiem, kas maksā 2500 eiro, skaņai arī vajadzīgi 1000 eiro, apmēram. Reklāmas izdevumi jubilejas pasākumam būs vēl 2000 eiro, arī slavēšanas skolas komandai, kas mūs mācīs, vajag dot svētību kā minimums 2000 eiro, varbūt vairāk. Vēl lidmašīnas biļetes par 800 un uzturēšanās par 500 eiro. Kopā līdz 18.februārim ir palicis viens mēnesis, un mums ir vajadzīgi 20000 eiro, lai šeit būtu paklājs, lai notiktu slavēšanas skola un jubilejas koncerts. Bet pēc 18.februāra ir jāturpina būve, jo jāierīko ventilācija un akustiskie paneļi uz griestiem un sienām. Kopā ir vajadzīgi aptuveni 50000 eiro līdz 1.decembrim. Bet vai mums nevajadzētu vēl papildus rīkot arī kādus evaņģelizācijas pasākumus? Tam arī vajag naudu. Vai mēs negribam kaut ko sākt televīzijā rādīt? Arī mūsu video komandai ir vajadzīga jauna kamera. Šis viss tiešām ir pārgalvība.

Kā tas viss notiek? Kur dabūt šos visus līdzekļus? Dāvids gāja kambarī un saņēma no Dieva vadību, ka jādara pārgalvība un jādod no saviem iekrājumiem, arī mācītājs draudzē tā saprata, – lai draudze “Kristus Pasaulei” izlauztos kā ūdens no aizsprostojuma, vajadzīgs pārgalvīgs upuris. Arī es ziedošu savas piecas maizes no saviem brīvajiem līdzekļiem, kurus varēju lietot jebkur. Man stāvēja atvilktnē šī nauda, un visu šo nedēļu es domāju par to, par šo Rakstu vietu par Dāvidu, un man iekšā bija un ir vēlme to izdarīt, pat ne tāpēc, ka draudzei to vajag, bet man pašam ir vēlme to iedot. Un es aicinu visus citus piedalīties un dot. Lūdziet Dievu un domājiet, tas ir brīvprātīgi. Personīgi es nolēmu segt visus krēslu izdevumus un pusi no paklāja, tas ir mans personīgais ieguldījums. Es tevi aicinu – ja Dievs uz tevi runā, tad iesaisties un arī ziedo savu daļu, ir vajadzīga konkrēta nauda svētībai slavēšanas skolas kalpotājiem, un es ticu, ka ir tāds cilvēks, kurš viens pats spēj nosegt šo ziedojumu. Es ticu, ka ir vēl vairāki šādi cilvēki, kuri spēj nosegt visu pārējo. Lai Dievs tevi svētī! Vēl ir vajadzīgas lidmašīnas biļetes komandai 800 eiro un uzturēšanās izmaksas slavēšanas komandai, kas ir 500 eiro. Apgaismojuma un aparatūras īre svētkiem arī maksā 1000 eiro. Pēc tam būs vajadzīga ventilācija, bet par to tagad nedomāsim. Ir vajadzīgas arī aktīvas darba rokas, kas strādā, vajag vīriešus, kas ieliks reģipša sienas. Un es ticu, ka ir cilvēki, kuri var ziedot pieklājīgas summas katru nedēļu tieši būvei. Padomā par to, palasi šīs Rakstu vietas mājās, un, ja Dievs tev liek sirdī to darīt, tad dari! Tu vari būt daļa no tiem, kas dod regulāri konkrētu summu. Padomā, lūdz Dievu mājās, es nevēlos no tevis neko izspiest, bet piedāvāju un novēlu, lai Dievs iet tev pa priekšu visās lietās, ka tu esi kā Dāvids, kurš saņem Dieva vadību kambarī, kurš dod Dieva namam, kurš vienmēr aug un vienmēr cīnās, kurš dara pārgalvīgas lietas un upurē pārgalvīgus upurus! Jēzus Vārdā! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Izlaušanās Kungs” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Esi neatlaidīgs!

Publicēja 2018. gada 16. janv. 22:10Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 17. janv. 01:54 ]

Ziņas datums 17.01.18

Lai vai ko tu savā dzīvē iesāktu, tev ir vajadzīga neatlaidība. Dāvids bija liels, varens Dieva kalps ar daudz pozitīvām rakstura īpašībām, kas viņam palīdzēja kļūt par tādu Dieva vīru, kādu lasām Bībelē. Viena no šādām īpašībām bija neatlaidība. Arī Dievs ir neatlaidīgs. Katram no mums ir savs stāsts, kā Viņš uzmeklēja mūs, kad vēl Viņu nepazinām, kad bijām iegrimuši savos dubļos, izmisumā, alkoholā, narkotikās vai slimības gultā. Jau tad Viņš uzmeklēja tevi un neatlaidīgi sacīja, ka ir tev vajadzīgs. Ja šodien tu tā nedomā un, iespējams, uz dievkalpojumiem nāc tikai tāpēc, ka to vēlas tavs partneris vai vecāki, tad zini, ka tas nav velti, jo Dievs neatlaidīgi runā tieši uz tevi. Ar laiku cilvēki ir atzinušies, ka vecāku neatlaidīgā cīņa par viņiem jaunībā ir bijis iemesls, kāpēc viņi šodien kalpo Tam Kungam, un par to saviem vecākiem ir pateicīgi. Neatlaidība ir vajadzīga visur – mainot savu raksturu, ceļot attiecības ģimenē, laulībā, ar vecākiem un bērniem un citur. Lai uzvarētu savas atkarības, arī ir jābūt neatlaidīgam. Taviem sasniegumiem, ko cilvēki novērtē, ir arī neredzamā puse – mērķtiecība, smags darbs, disciplīna, vilšanās, neveiksmes ceļā uz mērķi, tava upurēšanās un arī neatlaidība.

Mūsu draudze šobrīd paplašinās, mēs augam, un pēc laika arī sapulču telpa kļūs lielāka, jo nojauksim aizmugurējo sienu, lai būtu vairāk vietas jaunajiem cilvēkiem. Lai to visu sasniegtu, ir vajadzīga neatlaidība. Uz draudzes telpām ir jānāk un jāstrādā, jāziedo līdzekļi, lai to visu uzceltu, un mēs kā draudze, šīs lietas darīdami, esam lieli malači. Mēs esam ieguldījušies Dieva darbā, un es patiesi lepojos ar katru vienu no jums par katru jūsu lūgšanu, par katru jūsu noziedoto eiro, par jūsu ieguldīto darbu un pūliņiem. Es priecājos, jo zinu, ka jūs to darāt tāpēc, ka mīlat Dievu, un ar neatlaidību mēs esam panākuši jau ļoti daudz. Drīz būs pagājis gads kopš mēs pirmo reizi ienācām šajās telpās, šeit bija noliktava, sienas bija citādākas, skatuves un sēdvietu nebija, to vietā bija dažādas kastes un krāmi, bet jau pirmajā mirklī sajūtām, ka mums šeit patīk. Mēs jutāmies mājīgi, silti un mīļi un sākām rīkoties, lai tās kļūtu par mūsu jaunajām telpām. Kad tev ir mērķis, ir vajadzīga neatlaidība, lai sasniegtu to. Mums kā draudzei ir mērķi, bet mums ir vajadzīga neatlaidība, lai spētu tos sasniegt. Nevajadzētu būt tā, ka pēc gada neviens mērķis nav sasniegts, jo neesam bijuši pietiekami neatlaidīgi. Mēs gribam, lai, gadam paejot, mēs varētu uz to atskatīties un priecāties par sasniegto – ka esam bijuši čakli un neatlaidīgi darbojušies, lai šo vietu padarītu par mūsu mājām. Smagas cīņas nācās izcīnīt, lai tiktu galā, piemēram, ar birokrātijas kalniem. Kā jūs domājat, vai, ja mēs kā draudze būtu bijuši pasīvi, šeit vispār tagad sēdētu? Vai mēs baudītu Dieva klātbūtni šajā vietā? Nē! Un arī uz priekšu mums ir jābūt neatlaidīgiem, lai īstenotu turpmākos mērķus. Es ticu, ka mēs kā draudze visi kopā tos Dieva spēkā izdarīsim.

Būs neliela ilustrācija, kurā kāds resnītis sēdēja pie TV ar kolu un čipšu paku. Viņs pēkšņi ieraudzīja reklāmu par kādu krēmu – brīnumlīdzekli, kas paredzēts lieko tauku sadedzināšanai. Tajā kāds modelis, uzkačāts vīrietis, kuram vienīgā problēmzona bija vēders, demonstrēja, kā šis krēms likvidē taukus uz viņa vēdera ar nieka uzziešanu un uzsišanu. Resnītis arī tādu pasūtīja, taču šis brīnumkrēms viņam nenostrādāja. Viņš vēlējās būt slaids, nemaksājot cenu – neēdot veselīgi, nesportojot, tikai uzziežot šo krēmu. Tā tas nestrādā. Ja vēlies slaidu augumu, tev ir vajadzīga neatlaidība. Lai kaut ko sasniegtu, ir jāmaksā cena.

Cits piemērs ir par Everestu. Iedomājies cenu, kādu alpīnisti maksā, lai varētu tajā uzkāpt. No tiem tiek prasīta sagatavotība, ekipējuma nodrošināšana un licences iegādāšanās, lai tikai varētu mēģināt uzkāpt kalnā. Viss kļūst vēl tikai sarežģītāk. Kāpjot ir jāpārvar dažādas grūtības, bailes, laikapstākļi, pakājēm mēdzot būt sniegotām, aukstām un vējainām, ar retinātāku gaisu, un ir vajadzīga ļoti liela neatlaidība, lai virsotni sasniegtu. Tāpat arī mums, ejot pretī savām virsotnēm, ir jābūt neatlaidīgiem. Man, godīgi sakot, nav sapratnes, kad es dzirdu cilvēkus sakām: “Es nevaru un man nesanāk.” Ikvienam no mums vajag atteikties no tāda veida domāšanas. TU VARI pārvarēt JEBKURU cietoskni, JEBKURU problēmu, jo pats Dievs ir ar tevi, pats Visuvarenais ir ar tevi! TU ESI cīnītājs, TU ESI lauva no Jūdas cilts, kas iekaro visas virsotnes.

Noteikti tu esi pieredzējis un zini, ka nepagurstoša tiekšanās pēc Dieva tiek atalgota. Kad tu neatlaidīgi esi tuvojies Viņam, esi lasījis Viņa vārdu, aizies ne vien izmisums un nomāktība, bet Dievs atbildēs uz tavām lūgšanām, un tiks atrisinātas neatrisināmas problēmas.

“Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. "Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā. Un Tas Kungs sacīja: vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu Saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan Viņš vilcinās? Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?" (Lūkas 18:1-8 )

Jēzus mācekļiem sacīja, ka viņiem būs turpināt lūgt Dievu un nebūs pagurt. Dievs noteikti atbildēs uz tavu vajadzību, uz tavu lūgšanu, esi neatlaidīgs, tuvojies Viņam, meklē Viņa vaigu, meklē Viņu pašu un tu redzēsi, ka atbildes ir ceļā.

Mēs zinām, ka šogad ir kvalitātes gads, un Salamana pamācības 30:30, kurā rakstīts par lauvu, varenu zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ, ir mūsu šī gada devīze. Tu esi šis lauva, tu esi šis uzvarētājs. Ja pasaulei šogad ir suņa gads, tad mums ir lauvas gads, un lauva ir visvarenākais zvēru starpā, viņš ir karalis starp zvēriem. Mēs negriezīsim ceļu nekādām problēmām, nedz arī apstākļiem, mūsu mērķis ir uz priekšu. Mūsu mērķis ir Jēzū Kristū, mēs tuvojamies Viņam, un mums nekas nekļūst neiespējams. Mūs var ierobežot tikai tās sienas, kuras paši sev uzceļam, taču Dieva spēkā mēs paliksim uzvarētāji, ja tikai turēsimies stipri pie brīvības apziņas Dievā. Tādēļ brīžos, kad tev nesanāk, atceries, ka Dievs tevi ir aicinājis būt neatlaidīgam, būt stipram, būt varenam Viņa spēkā un iekarot visas virsotnes. Neatlaidīgi cel savu mājas grupiņu, neatlaidīgi ved cilvēkus pie Dieva un neatlaidīgi darbojies visās savas dzīves sfērās. Lai varens Dieva spēks un uzplaukums tavā dzīvē nonāk un to piepilda!

Paldies, Debesu Tēvs, par to, ka Tu esi šeit, un es lūdzu, Kungs, mans Dievs, lai mēs katrs ikviens nojaucam šīs sienas, nojaucam šīs robežas. Mēs esam uzvarētāji, Dievs, un mēs varam peldēt plašumā, dziļumā bez robežām, Kungs, Tu esi bezrobežu Dievs. Mēs esam uzvarētāji Tavā spēkā. Paldies tev, Dievs, ka katrs ikviens šeit ir uzvarētājs, Tavs bērns, Tava meita, tavs dēls! Jēzus Vārdā, āmen!

Gannas Jencītes sprediķi “Esi neatlaidīgs!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Esi radošs un baudi no tā!

Publicēja 2018. gada 9. janv. 23:45Līga Paņina

Ziņas datums 10.01.18.

Debesu Tēvs, runā uz mums un maini mūsu domāšanu. Veido mūs par uzvarētājiem, kas nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ. No katra cilvēka šajā zālē, no katra cilvēka, kas ir mājas grupiņā, no katra cilvēka,  kas apmeklē draudzi „Kristus Pasaulei”, Svētais Gars, veido uzvarētājus, kas visās sfērās, visās lietās sasniedz virsotnes. Es ticu, ka tas ir iespējams, un tas jau notiek!

Bet nemēdz gan jautāt: kur ir pats Dievs, mans Radītājs, kas pat naktī iedveš slavas dziesmas.” (Ījaba 35:10)

Bībelē var atrast vairākus Dieva Vārdus, un viens no Viņa Vārdiem ir Radītājs. Dievs ir Radītājs! Viņš ir radošs, Viņš rada. Tāda ir Viņa būtība. Viņš pat naktī iedveš slavas dziesmas. Šodien dievkalpojumā mēs redzējām Vecgada pasākuma talantu šova septītnieku. Tie ir cilvēki, ar kuriem es kā mācītājs varu sadarboties, un tie ir cilvēki, kuri paši ir sagatavojuši savu priekšnesumu. Tas, ko mēs redzējām, bija Dieva Gara iedvests. Dievs rada. Šie priekšnesumi mūs neatstāja vienaldzīgus. Mēs dejojam, mēs dziedam, es sludinu, mēs būvējam, mēs taisām mākslas darbus, mūziku, taču tieši Dieva Gars ir tas, kas iedveš dzīvību, jo Dievs ir radošs. Mēs redzējām priekšnesumus, kur Dievs pats uz mums runāja, un tas bija Svētā Gara iedvests.

Es pavaicāju Sofijai, kā tapa viņas mākslas darbs - dzeja mūzikas pavadījumā. Viņa stāstīja, ka viņa kaut ko darot, kaut kur dodoties, galvā ir domas, un pēkšņi – bums! – atnāk vārdi, atziņa, atklāsme. Pēc tam viņa tin to savā galvā, atkārto pie sevis. Uz jautājuma, kur ir viņas pieraksti, viņa atbild, ka viņai īsti tādu pierakstu nav, jo viss pārsvarā ir galvā. No sākuma veidojas viens dzejas posms, tad otrs, viņa sēž dievkalpojumā, mājas grupiņā, lasa Bībeli, slavē Dievu un – bums! – atnāk nākamie teikumi, atziņas. Tādā veidā apmēram pusgada garumā izveidojās šis priekšnesums, ko mēs redzējām. Kas ir tas avots, no kurienes nāk šīs domas, kas tās iedveš? Kas ir šo priekšnesumu autors? Dievs! Dievs ir Radītājs, kas pat naktī iedveš slavas dziesmas. Daudz ko mēs redzam, un mums tas šķiet pašsaprotami, it kā mēs paši to būtu izdomājuši, bet tā gluži nav. Tas ir Dieva Gara iedvests. Mans sprediķis ir domāts tev, lai tas tevi uzrunātu un mainītu tavu dzīvi! Un tas ir Dieva Gara iedvests. Tas nav manis izdomāts, tās ir remas no Dieva, saņemtas manā garā, - tas, ko Dieva Gars ir man atklājis, un es dalos tajā ar tevi. Dievs ir Radītājs, un Viņš ir devis cilvēkiem spēju radīt! Spēju sadzirdēt, ko grib Viņš, un spēju radīt.

Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu.” (Mateja 19:4)

Bet ne tāds ir Jēkaba mantojums; nē, Viņš ir visuma radītājs, Israēls ir Viņa mantotā īpašuma pamats, Kungs Cebaots ir Viņa vārds!” (Jeremijas 51:19)

Viņš ir visuma Radītājs. Visam, ko mēs redzam, visam, ko mēs jūtam, visam, ko mēs dzirdam, ir viens avots, arī tad, ja tas ir velna vai velna kalpu izkropļots, jebkurā gadījumā materiāls, ar kuru mēs rīkojamies, ir Dieva dots! Piemēram, smiltis mēs varam lietot gan labiem mērķiem, gan sliktiem mērķiem. Savas balsis, acis, ausis un rokas mēs varam lietot gan negatīviem, velna labā vērstiem mērķiem, gan arī Dieva iedvestiem mērķiem. Taču tas viss - acis, rokas, kājas un viss materiālais un arī garīgais virs zemes - ir Dieva dots. VISS IR DIEVA DOTS! Un nav tā, kā Līvi dzied, ka viss ir velna dots. Viss ir Dieva dots. Velns ir uzurpators. Viņš piesavinās to, kas pieder Dievam. Viss ir no Dieva un uz Dieva.

 „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: "Lai top gaisma." Un gaisma tapa. Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas.” (1.Mozus 1:1-4)

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Zeme bija neiztaisīta un tukša. Grūti pat iedomāties, kā tas izskatījās. No nekā Dievs radīja kaut ko. Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem kā ūdens bumba. Tu zini, ka visa pamatā ir ūdens? Tu zini, no kā tu sastāvi? No ūdens. Cilvēki, kuri nedzer ūdeni, lēnām mirst, jo mēs sastāvam no ūdens. Dievs ir radošs. Svētais Gars rada. Jēzus ar piecām maizēm un divām zivīm pabarojas piecus tūkstošus cilvēku. Tas ir brīnums un pierādījums tam, ka Dievs ir radošs. Ne tikai fiziskā plāksnē, cik mēs spējam nopelnīt, cik mēs spējam aizsniegt cilvēkus, bet tas, ko Viņš spēj paveikt garīgajā pasaulē, ir neizmērāms! Dievs dod un ņem. Viņš ir numur viens, pāri visam. Viņš ir radošs! „Lai top gaisma.” Dievs radīja gaismu un redzēja to labu esam. Klausies uzmanīgi, jo tas ir svarīgākais šodienas princips. Dievs radīja gaismu, apsēdās un teica: ”Labi! Man patīk radīt, un Man patīk tas, ko Es esmu radījis! Manī rodas vēlme radīt vēl kaut ko skaistu.” Dievam ir brīnišķīgs prāts! DIEVS TEV IR DEVIS BRĪNIŠĶĪGU PRĀTU! Dievs tev ir piešķīris brīnišķīgu prātu, līdzīgu Savam prātam. Tev savā prātā ir spēja redzēt un radīt, un to sauc par fantāziju. Kad tu domā saskaņā ar Svēto Garu, dari Viņa gribu, tad šie tēli realizējas. Dievs ir radošs un devis tev spēju radīt!

Tad Dievs sacīja: "Lai saplūst vienkopus ūdeņi, kas zem debesīm, ka sausums taptu redzams." Un tā tapa. Un Dievs nosauca sausumu: zeme, bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1. Mozus 1:9-10)

Dievs radīja sauszemi, jūras, vēl pat nebija dzīvība. Bija tikai klintis, salas, kontinenti. Dievs nosauca tos vārdā, pēc tam apsēdās, vēroja Savu radījumu, ko Viņš bija radījis, un redzēja to labu esam. Iedomāsimies, ka Pikaso ir uzgleznojis šķību gleznu, un nāk viņa fani un priecājas par to. Dievs nav Pikaso. Dievs rada kaut ko skaistu, nevis kroplīgu. Es pagaidām vēl neesmu izaudzis līdz tādam līmenim, lai baudītu Pikaso mākslu, bet varbūt kādreiz to darīšu. Filmā „Viens plus viens” kāds bija izšņaucis asinis no deguna uz audekla, un šo gleznu pārdeva par lielu naudu; cilvēki var stāvēt, skatīties un ļaut fantāzijai vaļu – ko tas kleksis nozīmē. Patiesībā ne jau gleznā ir tas sāls, bet paša cilvēka fantāzijā, cilvēka galvā, cilvēka sirdī.

„Tad Dievs sacīja: "Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes." Un tā tapa. Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:11-12)

Dievs radīja zemi, jūru, sauszemi, augu valsti, un ikreiz, kad Viņš kaut ko radīja, Viņš par to priecājās. Dievam patīk tas, ko Viņš ir radījis.

Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa. Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja. Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:14-18)

Un Dievs radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos, pēc to kārtas un ikvienu spārnainu putnu pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.” (1.Mozus 1:21)

Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū." Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1.Mozus 1:26-27)

Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs. Un tapa vakars un tapa rīts - sestā diena.” (1.Mozus 1:31)

Kad mēs nonācām pie cilvēka, tad man izskrēja doma cauri galvai – vai tiešām Dievs par cilvēku teica ‘labs’? Pirms cilvēka Viņš radīja dzīvnieku valsti, dažādus skaistus dzīvniekus. Pēc tam Viņš radīja cilvēku – vīrieti un sievieti. Viņš skatījās uz viņiem un teica, ka Viņam patīk. Dievam ir Savs cikls, ko mēs redzam šajos Bībeles pantos. Dievs rada un priecājas par to! Pašās beigās, kad Dievs radīja cilvēku, Viņš radīja to pēc Sava tēla un pēc Savas līdzības. Tas nozīmē, ka Dievs ir nolicis, ka tu esi pārāks par jebkādu radību. Visas mācības, kas māca, ka tu pēc nāves pārvērtīsies vardē, kļūsi par putekļiem, kukaiņiem, lauvu vai par zaļu zāli, ir aplamas. Par zāli savā ziņā ir taisnība, bet tad ir runa tikai par tavu miesu. Šīs mācības ir aplamas un pretdieviskas, tās ir sātaniskas, jo cilvēks ir augstākā radība. Cilvēks ir Dieva radība. Cilvēkam Dievs ir piešķīris tādu pašu prātu kā Viņam! Tādu pašu sirdi, kāda ir Viņam! DIEVS TEV IR PIEŠĶĪRIS SPĒJU RADĪT!

Radīšana pirmkārt notiek tavā galvā, sirdī, ticībā. Tu radi tēlus, sadarbojies ar Svēto Garu, apliecini to, ka notiks tas, ko tu redzi, un lūdz, un pēc noteikta laika realizējas tavi sapņi. Tu esi radošs, un tevī mīt milzīgs potenciāls un spēks. Tu esi radošs, tāpat kā Dievs. Apliecini to par sevi! Bībelē ir pants, kurā teikts, ka mēs esam kā dievi. Dievs ir viens, tomēr mēs esam ļoti līdzīgi Viņam. Dievs radīja cilvēku pēc tam, kad bija radījis pilnu komplektu, augu valsti un dzīvnieku valsti. Piemēram, mēs braucam ceļojumos tāpēc, ka vēlamies redzēt Dieva radību. Mēs kāpjam kalnos, redzam ūdenskritumus, un reizēm pat aizraujas elpa šo kalnu virsotnēs. Tāpat notiek arī tad, kad tu redzi kādus priekšnesumus, tev ir asaras acīs un sajūsma. Redzot mākslas darbu, tas rada tevī sajūtas. Dievs radīja visu skaisto un arī cilvēku. Viens no iemesliem radīt cilvēku bija tāds, ka Viņš vēlējās ar kādu tajā visā dalīties, citādi Viņš apsēdās un nodomāja: "Ir labi. Patiešām labi. Kādi kalni, dzīvnieku valsts, susuriņi, degunradži, dinozauri, terodaktili! Cik skaista augu valsts, zaļa zāle. Pat Salamans savā godībā nav bijis ietērpts tā, kā kaut viens no tiem. Ar ko lai Es tajā visā dalos? Vai aicināt lauvu sev blakus un kopā apbrīnot pasauli? Lauva spētu tikai uzrūkt pretī.” Dievs radīja Sev līdzīgus cilvēkus, un dalījās ar viņiem. Simtprocentīgi Viņš rada un dalās ar tevi. Viņš ielika cilvēku Ēdenes dārzā, perfektā vidē. Viņš dalās ar cilvēkiem visā radītajā, un ieliek viņus pārvaldīt to. Dievs cilvēkos ieliek spēju radīt un valdīt Viņa Vārdā arī turpmāk. Dievs ir radošs, un arī tu tāds esi.

Kopsavilkums visam iepriekš minētajam: Dievs rada un dalās ar tevi. Viņš pats priecājas par to, ko rada, un dalās tajā ar cilvēkiem, un tieši šādu pašu dabu Dievs ir ielicis cilvēkos. Tu radi ar Dieva palīdzību. Arī cilvēkam, kurš Viņam netic, prāts ir dots tieši no Dieva, ka viņš spēj radīt. Ja Dievs spēj priecāties par to, ko Viņš rada, tad Viņš vēlas dalīties ar to ar citiem cilvēkiem. Tieši tāda pati daba ir cilvēkam. Cilvēks rada un dalās tajā ar citiem.

Ko tu radi? Vai tu savā dzīvē, šajā īsajā laika sprīdī virs zemes kaut ko vērā ņemamu sasniegsi un atstāsi cilvēku dzīvēs aiz sevis? Vai tu dzīvosi tā, ka tiešām ir prieks par to, ko dari? Vai tiešām arī citiem cilvēkiem ir prieks par to, ko tu dari? Vai tu esi noderīgs cilvēkiem? Vai tu radi kaut ko tādu, kas citiem liek to ar sajūsmu skatīt? Pretējā gadījumā tu esi parazīts. Protams, cilvēkam ir jāizaug līdz tam, lai viņš spētu kaut ko radīt un dot citiem, taču katra cilvēka dzīves jēga ir radīt kaut ko tādu, kas citiem ir noderīgs un vajadzīgs. Padomju laikā lika cietumā par parazītismu. No vienas puses tas nemaz nav tik slikti, bet no otras puses tā ir utopija. Kas negrib, tas nestrādā un nomirst badā. Bībelē teikts: "Kas nestrādā, tam nebūs ēst." Esi radošs! Ko tu radi? Pieņemsim, tu vadi savu mājas grupiņu. Vai tu vari apsēsties, no malas paskatīties un teikt: "Man ir super mājas grupiņa un cilvēki tajā. Man ir tiešām kaut kas tāds, kas nekad nebeigsies. Dievs, tu man esi licis sirdī tā kalpot cilvēkiem, izveidot tādu mājas grupiņu tīklu, kas vienmēr turpināsies, un kur es tiešām redzu izmaiņas cilvēku dzīvēs." Vai tava mājas grupiņa ir tā vieta, kur cilvēkos rodas prieks? Dievs radīja, novērtēja to un teica: "Labi!" Dievs radīja cilvēku, ielika Ēdenes dārzā un teica: "Super!" Tagad mēs par Ēdenes dārzu tikai sapņojam, jo tas ir zudis. Dievs ir paredzējis tā, ka tu, izdarot savu kalpošanu, neatkarīgi no tās veida, vari apsēsties, un, paskatoties uz to no malas, teikt: "Tas ir kaut kas labs!" Tā, lai ne vien skaisti izskatās, bet arī atstāj pozitīvu ietekmi uz cilvēku dzīvēm. Vienalga, vai tu ievelc jaunajās telpās kādu instalāciju, vai izdari jebko citu. Vai, veidojot attiecības ar cilvēkiem, savā ģimenē, tu vari apsēsties un teikt: "Man ir vislabākā sieva/vīrs! Man ir vislabākie bērni! Tiešām, es priecājos par to, ko esmu darījis no savas puses, arī tad, ja otra puse mani zāģē vai ēd nost no visām pusēm.” Tas nav viegli, tomēr ja tu no savas puses darīsi tā, kā to grib Dievs, un zināsi, ka esi izdarījis visu pareizi, un tas atstās pozitīvas sekas otrā cilvēkā, tu varēsi teikt: "Ir labi nodzīvota dzīve! Labi, veiksmīgi un teicami izdarīts!" Ja tu pats vari priecāties par to, ko radi, un arī cilvēki priecājas, tu esi uz īstā ceļa! Tu dzīvosi pilnvērtīgu, radošu un piepildītu dzīvi! Tu esi tas, kurš būs augšā un nekad apakšā, ja būsi radoša personība, jo Dievs tevi ir radījis par galvu, nevis asti. Āmen!

Katrs cilvēks bauda no tā, ko cits ir radījis. Tas ir dievišķs princips. Tu šodien baudi šo dievkalpojumu. Kāds to ir radījis. Es nesaprotu tos, kuri apgalvo, ka šeit vāc ziedojumus tāpēc, ka viss notiek naudas dēļ. Tā ir ļoti zema, nepareiza un postā vedoša domāšana. Kas ir nauda? Ja tu kaut ko radi, un kādam citam tas patīk, viņš to ņem. Viņš par to norēķinās, dodot pretī kaut ko, kas tev ir vajadzīgs. Kas ir šis norēķinu instruments? Tā ir nauda. Nauda ir vienkārši nauda. Papīrs vai dzelzs, agrāk tas bija sudrabs. Tā ir tikai nauda. Patiesībā mēs ņemam viens otra pakalpojumu. Mēs ņemam to, ko vajag. Cilvēks ir tā radīts, ka viņam ir vajadzības, un ne visas no tām viņš pats spēj piepildīt. Tas ir iespējams tikai dodot cits citam. Runājot par profesijām, cilvēki nevar visi vienlaicīgi strādāt vienu un to pašu. Nevar viss būt vienā personā. Piemēram, armijā sievietes nevar iet un aizsargāt vīriešus. Pārsvarā tas notiek otrādi, lai gan pēdējā laikā ir novērojamas arī citas tendences. Jebkurā gadījumā, tas nav iespējams, jo sievietei nekad nebūs tādi parametri, lai dienētu armijā visās pozīcijās. Esi radošs un baudi no tā! Dod kaut ko cilvēkiem un arī pats ņem no citiem! Katrs bauda no tā, ko cits ir radījis. Lai pilnā mērā baudītu, dzīvotu tiešām pilnvērtīgu dzīvi, gūtu panākumus un varētu priecāties par visu, kas notiek apkārt, ir nepieciešams pašam kaut ko radīt un dot citiem. Tev jādod savs lolojums citiem.

"Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam." (1.Mozus 2:9)

Ir runa par radību. Dievs radīja kaut ko, ko ir patīkami uzlūkot. Kāds ir tavs uzdevums? Vienalga, vai tu darītu savu maizes darbu, veidotu mākslu, attiecības ģimenē, attiecības mājas grupiņā, būtu mājas grupiņas vadītājs vai palīgs, kalpotu, mācītos, darbotos mūzikā vai jebkur citur, kā tev tas ir jādara? Vai pietiek ar to, ka tev ir patīkami? Piemēram, kas notiek, ja tev pašam patīk, kā tu dziedi, taču citiem nē? Diemžēl tu neesi viens, un Dievam ir absolūtā dzirde. Tu vari dziedāt Viņam vannasistabā vai jebkur citur, taču, ja tu vēlies uzstāties un dziedāt tā, lai arī cilvēkiem patīk, un tas ir kaut kas tāds, ko tu reāli dod cilvēkiem nevis tikai kambarī Dievam, tev ir labi jādzied. Dievs saprot tevi, taču, lai cilvēki pieņemtu to, ko tu dari, tas ir jāprot darīt labi. Dievs arī mani ir radījis tādu, kurš dzird. Mani nevajag pārbaudīt.

"Un Lats izraudzīja sev visu Jordānas apgabalu un aizgāja austrumu virzienā; tā viņi šķīrās viens no otra." (Marka 13:1)

Mēs braucam ceļojumos, pirmo reizi esam kādā pilsētā, un tur ir iespaidīgas celtnes. Kad es biju Itālijā, Vatikānā, biju sajūsmināts par to, ko redzēju. Tas ir cilvēka radīts. Tieši Dievs cilvēkam ir devis šo spēju. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistā un pareizā. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistas un pareizas mūzika, nevis neglītas un šķības mūzikas. Mums katram ir arī dažādas fiziskās vajadzības. Piemēram, ir vajadzība pēc garšīga ēdiena. Sliktākajā gadījumā var iztikt arī ar negaršīgu ēdienu, lai nenomirtu, taču ir atšķirība starp to, kā bezpajumtnieks ēd miskastēs, un kā cilvēki restorānā. Cilvēkam ir vajadzība pēc skaistā, ko var dot tikai kāds cits. Ir vajadzība baudīt mūziku, mākslu, ēdienu, attiecības, mīlestību. Tāpat arī tehniskas un materiālas lietas, telpas, ēkas, arhitektūru, tehnikas un tehnoloģijas. Tas viss ir tas, ko cilvēki rada un dod viens otram. Piemēram, kurš no mums šodien dzīvo bez Windows vai Android? Ir cilvēki, kuri patiešām šodien bez tā dzīvo, taču tādu ir maz. To visu kāds ir radījis, un ir cilvēki, kuriem tas patīk, viņi sajūsminās par to, pieņem un maksā naudu. Katram kaut kas ir jādod. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu! Tas ir tik vienkārši! Tas ir tieši tas! Mīli Dievu un esi kontaktā ar cilvēkiem! Radi savā biznesā kaut ko tādu, kas tev pašam patīk un arī cilvēkiem! Katram cilvēkam ir vajadzības, kuras var piepildīt tikai citi. Ejot uz veikalu, tu ņem līdzi savu naudu, kuru esi nopelnījis, dodot kaut ko kādam citam, un tev par to ir samaksāts. Tu kaut ko devi, un to izrēķināja naudas izteiksmē. Jo mazāks fantāzijas lidojuma darbs, jo mazāks atalgojums. Jo mazāk tu vari dot citiem, jo mazāk tu saņem naudu, augļus utt. Ir jāaug tajā, ko tu dod.

"Un Dievs Tas Kungs darīja cilvēkam un viņa sievai drānas no ādām un tajās ieģērba viņus." (1.Mozus 3:21)

Kurš ir pats pirmais modes dizainers? Tas ir Dievs. Kad tu redzi franču un itāļu modi, patiesībā ir redzama Dieva izpausme. Dievs ir devis cilvēkam spēju radīt kaut ko skaistu, kas otram patīk. Protams, ka gaumes nav vienādas. Tāpēc arī ir dažādas spējas daudzos virzienos. Kas vienam ir "fuj", otram ir "oho", taču ja tikai trijiem tas patīk un pārējiem nē, tad kaut kas nav kārtībā. Nebūs tā, ka vienmēr visiem viss patiks, jo ir dažādas cilvēku grupas. Cilvēki savā starpā risina dažādus konfliktus, citreiz kāds vienkārši nav izgulējies un atnāk uz draudzi negatīvs, ar drūmu seju. Kuram gan nav problēmu? Tu atnāc uz draudzi, taču nevari savākties? Kad tu nāc cilvēkos, smaidi par spīti visam! Nevienam nav jāredz tava drūmā seja. Vai tev pašam ir patīkami skatīties uz tādiem cilvēkiem, kuri nemitīgi ir drūmi? Tas, ka tu iemācies sevi savākt, arī ir kaut kas radošs. Kāpēc ir labi kārtīgi ģērbties? Es nepiekrītu tam, ka jāģērbjas tā, lai tikai silti būtu. Kāpēc cilvēkos tev jāpasniedz sevi kā nevīžīgu?

Nu nav jau tā, ka tagad tev viss Dolce Gabbana un Armani ir vajadzīgs, tomēr attiecīgi ar saviem līdzekļiem tu vari gaumīgi saģērbties, es domāju, ka tas būtu pieklājīgi, vai ne? Citiem arī būtu prieks! Vai nu tu citus iepriecini ar to, vai tieši otrādi – atstum, novērs. No otras puses, tu vari atnākt balles tērpā, bet iekšēji nespēj uzlikt smaidu. Piemēram, Alīna priekšā dejoja. Vai tu zini, kā viņa jutās? Viņai nepatiks tas, ko es tagad saku, bet viņa pirms dievkalpojuma nāca lūgt man piedošanu. Es biju nolēmis, ka viņa nedejos, jo nemāk uzvesties, nemāk savākties. Bet viņa ātri saprata, atnāca un atvainojās. Ja tu gribi, tu vari! Ja kādreiz izkrīti, ātri vajag nožēlot un atvainoties. Viss kārtībā! Dievs ir pats pirmais modes dizainers. Viss, kas ir labs, pozitīvs un skaists, nāk no Dieva. Arī tas, ko rada cilvēki, bet izkropļo, un tas kļūst nepatīkams, ir Dieva materiāls, bet tikai cilvēku sabojāts. Sātana iedvests un cilvēka izkropļots.

Vai mūziku var izkropļot? Un kā vēl! Grupai Eagles ir skaista dziesma Hotel California”. Ja runa ir par sātanisku mūziku, tā noteikti būs smagais roks, bet ne jau stilam ir nozīme. Tu zini, par ko dzied šajā dziesmā? Mēs dažas dienas atpakaļ to noklausījāmies un iztulkojām. Tā ir sātanistu dziesma, kas stāsta par to, ka hotelī ir noticis tusiņš, un viņi tīksminās par to, kas tur ir bijis. Tas nav par vīrieti un sievieti, tur ir par cilvēkiem, kuri kopā ir gājuši, un tas viss ir tā smuki nokodēts. Arī mūziku var sabojāt. Mūziku ir devis Dievs, bet cilvēks, ieliekot tur kaut kādu ideju, kas nav no Dieva, sakropļo šo mūziku. Nemēdz būt mūzika no velna vai no Dieva, mēdz būt ideja, ko cilvēks virza caur šo mūziku. Mūzika pati par sevi ir tikai nošu salikums, bet kādu vēsti tā nes?

Esi radošs un baudi no tā! Baudīt tu vari tad, kad tev patīk tas, ko pats esi radījis, un tikai tad, kad cilvēkiem patīk tas, ko esi radījis. Draugs, es tev mācu, kā nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kā uzvarēt, kā būt laimīgam, kā atstāt aiz sevis kaut ko paliekošu! Vai nav brīnišķīgi? Drīz būs boksa mačs ar Mairi Briedi un Usiku. Arī citus mačus esam redzējuši. Ja tu skaties boksu, hokeju vai vispār sporta pārraides, kādas uzvaras tev patīk? Boksā ar nokautu vai tādu Brieža uzvaru kā pagājušajā reizē? Ko gaida skatītāji? Skaistu uzvaru, ne tikai uzvaru! Viens ir kaut ko izdarīt, bet otrs – izdarīt to skaisti. Ja hokeja spēlē ir gūta knapa uzvara 2:1 vai arī komanda spēlēja no aizsardzības, visu laiku mocījās, viena ripa iekrita uz dullo vai pats iesita vārtos ar slidu, tad no tādas spēles nav gandarījuma, nav prieka par uzvaru uz šariņa. Dievs ir ielicis mūsos spēju un vēlmi radīt kaut ko skaistu!

Zini, man reizēm arī ir problēmas. Kur ir cilvēki, tur ir problēmas. Vienmēr tā tas ir bijis, un tā tas būs. Un, jo vairāk tu audz un mācies, jo labāk izdodas problēmas atrisināt. Es reizēm tā daru, ka apsēžos, padomāju par to visu un saprotu, cik tas ir labi, man ir gandarījums, jo tajā brīdī, kad ir problēma, nāk arī ideja kā rīkoties, un tad es vienkārši izdaru, cik vien labi spēju, un viss labi sanāk. Konfliktu risināšanā esmu sasniedzis jau zināmu līmeni. Kā man sāka padoties konfliktu risināšana? No ilgstošas pieredzes un nepārtrauktas mācīšanās, es lasu Bībeli, grāmatas, es mācos no Dieva vīriem un sievām. Es nepārtraukti mācos un to praktizēju, kamēr kļūstu tāds. Es esmu tikai ceļa sākumā, un es vienmēr augšu kā vadītājs. Es neredzu neko labāku kā augt par vadītāju. Piemēram, modes dizainers var taisīt tikai apģērbus. Bet līderis var taisīt apģērbus, automobīļus un debesskrāpjus. Cilvēkam, kurš neko nesaprot ne dizainā, ne arhitektūrā, ne kur citur, bet saprot un lieto līderības principus, neko vairāk nevajag. Pats labākais, draugs, ir būt par virtuozu līderi. Tu esi tādā vietā, draugs, tādā draudzē, kur līderība ir novērtēta un par to māca. Vai bankai ir svarīgi, ar ko tu nodarbojies? Vai tai ir svarīgi, kā tu pelni naudu? Banka neko nesaprot no tā, kā tu pelni naudu, bet tavu naudu viņi paņem, un pat mājas un mašīnas paņem! Un dod arī kaut ko, kaut cits to izmanto, cits nē. Tie ir cilvēki, kas saprot līderību. Lūk, kāpēc Rīgā augstākie nami ir tieši bankas. Nu labi, es neesmu mērījis Pētertorni un salīdzinājis to ar Swedbanku, bet tendence ir. Arī Eiropas galvaspilsētās būs debesskrāpji, un visbiežāk tās būs tieši bankas un darījumu centri. Aizbrauc kaut vai uz Tallinu un paskaties, kādas tur lielas ēkas ar stikla sienām. Tā ir līderība, ne tajā labākājā formā, un tomēr līderība. Es atceros laiku, kad, mācoties sporta skolā, mēs regulāri spēlējām futbolu, basketbolu, skrējām, mums bija divas komandas, iesildījāmies un sitām bumbu. Mums klasē bija tāds Nils, ļoti mierīgs un sportisks puisis. Man vēl tagad acu priekšā stāv brīdis, kā viņš pirmais izlauzās cauri uz vārtiem tā, ka pārējie aiz viņa palika kādu piecu metru attālumā, viņš bija ar bumbu, pat vārtsargs bija ārā, tukši vārti, un Nils viens pats smuki izspēlēja bumbu un uz līnijas to apturēja, paskatījās visapkārt un tikai tad lēnām ar kāju iesita to vārtos. Vienkārši skaisti! Atmiņā paliekoši! Kaut ko paliekoši skaistu var radīt tikai tie, kas savu amatu slīpē, mācās, veselīgi uzņem kritiku, mācās no kļūdām, nosprauž mērķus, pielieto stratēģiju, strādā šajā virzienā un kļūst virtuozi savā lietā. Un cilvēkiem tas patīk! Un tev tas patīk. Un Dievs to var svētīt pilnā mērā.

Es uztaisīju aptauju savā grupā un uzdevu jautājumu, vai tev patīk ēst. Daži ātri atbildēja, ka ļoti patīk ēst. Un pēc izskata arī to var redzēt. Goda vārds, man nepatīk ēst. Lielākoties man ir citas nodarbes, piemēram, sēžu pie datora un rakstu savas idejas, vai citas lietas daru. Es ēdu tāpēc, ka sāku just izsalkumu un ir jāpaēd. Svētdienā ir cita lieta, jo ir bijis gavēnis, un, kad diennakti nav ēsts, tad esmu gatavs apēst gandrīz jebko. Tomēr ja pēc tam mūsu grupiņā nav garšīga ēdiena, puse paliks uz šķīvja. Es diennakti neesmu ēdis, bet neēdīšu negaršīgu ēdienu, kādai nedēļai vēl jāpaiet, un tad varbūt apēdīšu. Protams, gaumes arī atšķiras. Kādu ēdienu tu labprāt ēstu? Garšīgu vai negaršīgu? Ja ir uztaisīts kaut kas īpašs un garšīgs (tas prasa vairāk laika un resursu), man gribās to ēst! Un tad es ēdu daudz! Piemēram, Edgars taisa saldo ēdienu - bruneti. Tās ir kaut kādas šausmas, es to ēdu un ēdu...  Edgars vēl iedod lielu gabalu uz mājām, un es to ēdu brokastīs un pusdienās, un ēdu tā, ka zinu, man pēc tam būs slikti, jo tur ir pievienots daudz sviesta. Es saku: “Edža, taisi ar mazāk sviestu un vairāk cepumiem iekšā,” bet tad vairāk nebūs tik garšīgi. Un es ēdu un jūtu, ka man jau slikti no tā cukura, bet es ēdu. Tāpat ir ar uzputeni, ko Sandija taisa, ar uzputotu olu baltumu un aveņu zapti, un var tikai ēst, ēst un just, ka vēderā viss nostiepjās. Mana sieva gatavo lielisku soļanku, un viņa ir vienīgā, kura tādu māk uztaisīt. To var ēst un ēst, un ēst, kaut pirms tam es zinu, ka vēl ilgi gribēsies dzert, jo zupa ir sālīta. Vai arī sacepums ar gaļu, tomātiem un sieru. Ja es zinu, ka tas būs pusdienās, es ar prieku eju ēst. Citādāk es varu arī piecpadsmit, trīsdesmit minūtes nosēdēt savā kabinetā, pirms aizeju ēst. Citreiz vienkārši ir jāpaēd. Tāpat, ja es zinu, kur mēs šodien ar līderu grupu būsim, es jau zinu, kur es varēšu paēst. Indra ir speciāliste par gaļām, ja esam pie viņas, tad tur būs kā laukos – liels šķīvis ar maizes zupu un lielu kaudzi putukrējuma un karbonādes. Ja būsim pie Pārsliņas, tur būs šausmīgi saldas kūkas un makarūni, tādi zaļi, no kuriem viss paliek zaļš. Esi radošs un baudi no tā! Baudi no tā, ka citiem arī ir bauda, un baudi no tā, ka pašam ir bauda. Un aizmirsti par naudu! Nauda ir svarīga, un tomēr tas nav svarīgākais! Svarīgākais ir dot!

“Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūkas evaņģēlijs 6:38)

“Un tie septiņdesmit pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!" Bet Viņš sacīja: "Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam! Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs." Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts.” (Lūkas evaņģēlijs 10:17-21)

Mācekļi ir priecīgi par to, ko viņi dara, viņiem ir rezultāts, viņiem izdodas. "Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā…” Jēzus kļuva priecīgs par to, ka mācekļi deva kaut ko tādu, kas cilvēkiem bija vajadzīgs. Viņš mācīja viņus un pēc tam izsūtīja kalpot. Jēzus priecājās par Savu darbu un mācekļi par savu darbu. Vai tu vari pirecāties par savu darbu? Plāno un strādā tā, ka tu vari priecāties, un tas nesīs augļus.

Jo no jums Tā Kunga vārds atskanējis tālāk ne vien Maķedonijā un Ahajā, nē, visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta; tie paši cits citam stāsta, kāds bija mūsu darba sākums jūsu starpā un kā jūs no saviem elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam un lai gaidītu no debesīm Viņa Dēlu, kuru Viņš uzmodinājis no miroņiem, Jēzu, kas mūs atpestīs no nākamās dusmības.” (1.Tesaloniķiešiem 1:8-10)

Pāvils, Silvāns un Timotejs raksta vēstuli tesaloniķiešiem, un no astotā panta ir rakstīts: “Jo no jums Tā Kunga vārds atskanējis tālāk ne vien Maķedonijā un Ahajā, nē, visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta; tie paši cits citam stāsta, kāds bija mūsu darba sākums jūsu starpā.” Pāvils ir izveidojis draudzi Tesalonikā un kalpojis tesaloniķiešiem, un draudze turpina darboties. Viņš saka, ka viņi paši zina, kāds bija Pāvila darba sākums. Tas nozīmē, ka Pāvila darbs bija kvalitatīvs, draudze darbojās ļoti labi, un tas cilvēkiem bija oho, un viņi cits citam par to stāstīja. Kāda ir labākā reklāma? No mutes mutē, kad tu pats esi kaut ko saņēmis un piedzīvojis un izstāsti to citiem. Piemēram, kur tev saremontēja automašīnu, vai, lūk, tajā draudzē tev dzīve izmainījās. Kad tu pats ar to dalies, tā ir vislabākā reklāma. Pāvils priecājās par savu darbu, un cilvēki priecājās par viņa darbu.

"Redzi, visu Es daru jaunu." (Jāņa Atklāsmes grāmata 21:5)

Ir kāda lieta, ko tikai Dievs var izdarīt, - tikai Viņš tev dod jaunu garu un jaunu sirdi, kad tu atzīsti Jēzu Kristu par savu Glābēju. Dievs ienāk tevī un izmaina tevi no iekšienes. To var izdarīt tikai Dievs.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 5:17)

Kas ir Kristū, ir jauns radījums, pārradīts cilvēks, un tas ir brīnums no Dieva, bet tajā pašā laikā Mateja evaņģēlijā ir rakstīts: ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, ejiet un sludiniet, ejiet un mīliet, ejiet un kalpojiet. Dievs nevar bez tevis izdarīt šo brīnumu, tāpat arī tu nevari bez Dieva izdarīt šo brīnumu. Lai nāk Dieva valstība! Tas ir tavs un Dieva kopdarbs! Mūsu un Dieva kopdarbs! Svētais Gars ir tavs Vecākais Partneris. Un no tā, kā tu mīli savu darbu un radi, ir atkarīgs tas, kādā mērā Dievs darbojas tavā dzīvē un Dieva valstība iet plašumā.

Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” (Kolosiešiem 3:23)

Dievs ir radošs, Viņš priecājas par to, ko rada, un dalās tajā ar cilvēku. Un tādu pašu dabu Viņš ir ielicis tevī un manī, un katrā cilvēkā, ka mēs radām to, kas patīk pašiem un patīk arī cilvēkiem. Un, ja mēs šim principam sekojam un visu darām kā Tam Kungam, tad tas dod mums Gara piepildītu, pilnvērtīgu dzīvi un ved mūs panākumos un uzvarās! Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Esi radošs un baudi no tā!” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

2018. – kvalitātes gads

Publicēja 2018. gada 2. janv. 02:28Līga Paņina

Ziņas datums 02.01.18

Šodien ir 2017. gada pēdējā diena. Tradicionāli mums vajadzētu atskatīties uz pagājušo gadu, mācīties no kļūdām, turpināt to, kas darbojas, atmest to, kas nedarbojas, un uzlabot visu vēl labākā līmenī. Un Dievs lika manā sirdī šo sprediķi un devīzi nākamajam gadam – “2018. – kvalitātes gads”. Ir divi jēdzieni, kuri skan līdzīgi un ir ļoti saistīti savā starpā, – kvantitāte un kvalitāte. Kvantitāte ir daudzums, bet kvalitāte ir tas, cik labi ir kaut kas izdarīts. No kvantitātes rodas kvalitāte, un, ja ir kvalitāte, būs arī kvantitāte. Tas attiecas uz kalpošanu Dievam, tavu biznesu, attiecībām ar cilvēkiem, mācībām, sportu, hobiju un pat tavu ikdienu. Ja tev ir kvantitāte, tu kādā virzienā dari gan pareizas, gan nepareizas lietas, tev ir mērķis, tu esi gudrs un esi draudzē “Kristus Pasaulei”, kurā konkrēti māca par vīziju, mērķiem un stratēģiju. Svarīgi ir tas, ka tu nebaidies kļūdīties un mācies no kļūdām, tu dari visu ceļā uz savu mērķi, pat zinot, ka tu neko nemāki, bet tu dari to. Tu zīmē plusus un mīnusus (kas darbojas un nedarbojas) un katru dienu mācies, līdz izkristalizējas tās lietas, kas tavā sfērā darbojas vislabāk. Tad tu šīs lietas dari labāk, labāk un labāk jeb no kvantitātes rodas kvalitāte. Tāpat, ja tu kādu lietu dari teicami, tad drīz to darīsi daudz jeb no kvalitātes radīsies kvantitāte. Pagaidām gan tas neattiecas uz Ķīnā ražotām precēm, bet pēdējā laikā parādās arī vairākas ļoti labas preces no Ķīnas. Ja cilvēks izpēta pasaules tirgu, viņš par attiecīgu cenu arī Ķīnā var nopirkt labas preces. Es nerunāju par dažādiem plastmasas nieciņiem, bet, piemēram, par audioaparatūru. Kā sāka rasties Ķīnas kvalitāte? Bija ķīnieši, kuri mācījās no kļūdām un pilnveidojās, un sāka veidot kvalitāti savām precēm. Ar laiku viedoklis par viņiem mainīsies.

2018. – kvalitātes gads! Īpaši es runāšu par garīgām lietām un Dieva nama celtniecību. Es nedomāju tik daudz ēku vai draudzes telpas, bet gan Dieva namu, kas ir celts no dzīviem akmeņiem – cilvēkiem. Uzdod sev jautājumu: “Cik kvalitatīvi es kalpoju cilvēkiem?” No tā ir atkarīgs, kāda būs kvantitāte. Ar lielu darbu var iegūt rezultātus, bet ar kvalitatīvu darbu var iegūt daudz labākus rezultātus. Caur konkrētiem atgadījumiem draudzē Dievs man palīdzēja saprast to, kas ir vajadzīgs draudzei. Mēs raiti cēlām mūsu jaunās telpas, viss notika steigā, bija vajadzīgi darbinieki un finanses, bija arī haoss, tas viss ir saprotams, taču vairākas reizes es piedzīvoju, cik nolaidīgi kādi cilvēki izturas pret Dieva darbu. Es jau esmu stāstījis par sabojātiem krēsliem, uz kuriem cilvēki stāvēja ar kājām, bet tas ir nieks, salīdzinot ar turpmāko. Tu varbūt domā, ka mācītājs nedrīkst tādas lietas stāstīt, bet reizi gadā arī mācītājam var uznākt dusmas. Viens cilvēks radīja piecsimts eiro zaudējumu, otrs cilvēks radīja tikpat lielu zaudējumu. Viens tos atguva, otrs neatguva, kāds neko nezināja, kāda atbildīga presona pazuda nezināmā virzienā un nebija atrodama. Un es redzēju, ka vairāki cilvēki ļoti slikti izturas pret Dievu, pret Dieva darbu un arī pret mani. Trīs dienu laikā vienlaicīgi sakrita kādu septiņu cilvēku nolaidība. Mans pēdējais piliens laikam bija televizors, kas bija nevīžīgi atstāts ar zīmīti “Nekāpt!”, bet vienalga kāds uzkāpa, sabojāja un tā arī atstāja. Es tiešām dusmojos un pie sevis domāju, ka pat mana sieva tā mani nevar nokaitināt, un sievas parasti ir profesionāļi šajā jautājumā. Es pusi dienas pussēdus gulēju savā lūgšanu vietā, blenzu griestos un dusmojos. Cik reizes vienam cilvēkam var teikt vienu un to pašu! Teica, ka izdarīs, bet neizdarīja, man pašam bija jādara. Tas ir pilnīgs sviests un neieinteresētība! Es bieži dzirdu tādu atrunu: “Tas nav mans talants!” Zini, ja tu būtu badā, tev nekādu talantu nevajadzētu, lai nopelnītu ēst, un tu to izdarītu teicami. Tā kā tev ir, ko ēst, un Dieva darbs ir otrajā plānā, tas tiek izdarīts vienkārši kaut kā.

Talantīgi cilvēki bieži ir lūzeri. Kāpēc? Viņi paļaujas uz savu talantu un nestrādā, lai to attīstītu. Bet tie talantīgie cilvēki, kuri strādā, ir pāri visiem. Katram cilvēkam ir talanti. Dievam ir plāns precīzi tavai dzīvei! Viņš grib lietot tieši tavas stiprās puses, tavus talantus. Mācītāja uzdevums ir meklēt talantus un tos likt lietā. Bet bieži tieši ar talantīgajiem cilvēkiem ir problēmas, jo skolā viņus slavē, vecāki viņus slavē, un viņi sāk justies īpašāki par citiem, bet panākumi ir tiem, kuri strādā – kvantitatīvi un kvalitatīvi dara savu darbu. Kā atšķiras talantīgā un netalantīgā izdarīts viens un tas pats darbs? Netalantīgs cilvēks konkrēto darbu izdarīs uz četri (piecu ballu sistēmā), kas nozīmē – labi, bet talantīgais cilvēks to pašu izdarīs uz pieci. Atšķirība ir, bet ne liela. Katrs, kuram nav talanta, var izdarīt jebko labi, ja strādā. Tas, kuram ir talants un kurš strādā, var izdarīt to teicami un pat vēl labāk. Īpašos gadījumos tu redzi rezultātu un saproti, ka tas ir kosmoss, tu ģībsti no tā, jo ir ieguldīts liels darbs un kvalitāte ir neapšaubāma. Piemēram, astotās sērijas BMW automašīnas ir ļoti kvalitatīvas, desmitiem un simtiem dizaineru un inženieru ir pie tām strādājuši, bet, paskatoties uz citu marku atomašīnām, var redzēt, ka cilvēki tajās nav bijuši ieinteresēti, nav bijis finansējums, un nav izmantoti talanti. Arī no labā var uztaisīt kaut ko kroplīgu. Katram no mums ir talants konkrētā virzienā, taču tas ir jāattīsta. Un talantīgais no netalantīgā atšķirsies tikai ar vienu balli. Ja talantīgie nestrādā, viņi bieži vien kļūst uzpūtīgi un nezina ne nieka. Droši var teikt – jebkurā gadījumā panākumus gūst tie cilvēki, kuri strādā! Tāpēc nekad nesaki, ka tu kaut ko nevari izdarīt vismaz uz četri. Jebko, ko tev uztic mācītājs vai grupas vadītājs, tu vari izdarīt. Jebko, kas ir nepieciešamība tavā dzīvē, tu vari izdarīt. Un, ja tu sāc to darīt un saproti, ka tev tas patīk un sanāk, tu to izdarīsi uz pieci vai pat uz seši.

Tajā dienā, kad uzzināju par konkrētu cilvēku nolaidību draudzē, es dusmojos, un dusmas nepārgāja, kamēr tās neizlādēju. Es piezvanīju cilvēkam un stundu ar viņu runāju; viņš ir izturīgs cilvēks. Kļuva mazliet vieglāk, un tad es sāku domāt, kas tas ir. Es tajā dienā pat Dievu nelūdzu. Parasti es dusmojos īsu laiku. Kāds sadusmojas strauji un ātri norimst, kāds savukārt ir “klusais, dziļais ūdens”, kuram parasti viss ir labi, bet, kad viņš apvainojas, tad tas ir ilgu laika posmu. Esi uzmanīgs ar cilvēkiem, kuriem nekad nav nekādu problēmu, jo, kad viņiem būs kāda problēma, tev maz neliksies. Todien es biju ļoti dusmīgs, kaut dusmas bija kontrolētas. Šos notikumus draudzes telpās biju uztvēris pat nedaudz personīgi, un sāku analizēt, kāpēc esmu tik sašutis, kad pēkšņi atcerējos Rakstu vietu no Bībeles:

“Nolādēts ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi.” (Jeremijas 48:10)

Es saņēmu atbildi no Dieva, un tā nebija tikai man, bet visai draudzei. Jo tu iepazīsti patiesību, un patiesība tevi darīs brīvu. Šim Bībeles pantam ir arī otra puse – svētīts ir tas, kas Tā Kunga darbu dara kvalitatīvi. Āmen! Kvalitatīvi darīt darbu nozīmē darīt to no sirds, līdz galam. Vai kristietis var būt nolādēts? Jēzus asinīs tu taču esi izpirkts no grēka varas, no velna varas, tev pieder Dieva tuvums un Svētais Gars. Kas ir lāsts? Tas ir tas, kas nenāk no Dieva – slimības, nabadzība, akūtas problēmas un dažādas nesvētas lietas, piemēram, emocionālas problēmas. Vai tās var darboties glābta kristieša dzīvē? Jā, var! Tas ir mūsu pašu rīcības rezultāts. Ja tu esi kristietis, bet nedari Tā Kunga darbu jeb Dieva lietas kvalitatīvi, neizdari līdz galam, necenties no sirds, aizbildinies, tad savā dzīvē neizbēgsi no lāsta. Es tevi nelādu šajā brīdī, es tev to varu garantēt. Tev viss nāks atpakaļ – kā tu attiecies pret Dievu, mācītāju un cilvēkiem. Ko tu sēsi, to tu arī pļausi. Un tad tu brīnīsies, kāpēc Dievs tevi nesvētī un kaut kas neiet. Bet padomā, cik kvalitatīvi tu dari Dieva darbu. Un, ja arī tagad ir grūtības, bet tu dari Viņa darbu kvalitatīvi, Dievs attiecīgos brīžos tevi atcerēsies un svētīs. Nolādēts, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi.

Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” (Salamana pamācības 30:30)

Šī ir draudzes jaunā gada devīze. Tas nenozīmē, ka tu esi dzīvnieks, bet tev ir lauvas daba, jo Jēzus ir Lauva no Jūdas cilts. Tu esi lauva, varens zvērs, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ. Lūk, kas tu esi Jēzū Kristū! Ja tu pietiekamā mērā neredzi svētības savā dzīvē tā, kā tam būtu jābūt pēc Dieva vārda, paskaties, kā tu izturies pret Dievu un Viņa darbu. Arī miljonāra dzīve var būt bez svētības, bez gandarījuma, bez mīlestības, un visu nevar izmērīt tikai naudas izteiksmē. Ja tu patiešām gribi būt svētīts, tad kvalitatīvi dari Tā Kunga darbu. Ja tu gribi būt varens kā lauva, tad esi ar uzvarētāja rakstura īpašību – labi izdarīt darbu līdz galam.

Es tevi nedaudz pārsteigšu. VISU SASNIEGUMU PAMATĀ IR REZULTĀTS. Nevis tas, ko tu dari, vai darbs, bet rezultāts. Es runāju par panākumiem, nevis to, ka tu esi pareizā vietā un ej uz priekšu. Draudzes, mājas grupiņas celtniecība, biznesa celtniecība, attiecību celtniecība, personības izaugsme – tām pamatā ir pats rezultāts. Veiksmīgs cilvēks ir produktīvs, viņš dod rezultātu. Netālu no draudzes ēkas Braslas ielā ir BMW autoserviss, bet, braucot garām, to nevar pat iedomāties. Tur ir necila, sarūsējusi sēta, pamesta ēka ar tukšiem logiem, tur pat nav nekādas norādes, bet ir labi meistari. Manuprāt, tā ir Rīgas labākā vieta, bet to ir grūti atrast. Citur mēs redzam glaunas vietas ar BMW zīmoliem, emblēmām, viss stiklā un skaisti izlikts. Tomēr tas nenozīmē, ka tur labāk remontē BMW markas automašīnas, bieži vien tur strādā meistari, kas pieņemti darbā tikko no skolas sola. Kāpēc es savu mašīnu vedu remontēt tieši uz šo necilo vietu? Tāpēc, ka tur pret mani ir laba attieksme, tur mani zina vārdā. Viņi zina, ka esmu šīs draudzes mācītājs, zina, kur es dzīvoju. Viņi tikko apsveica mani svētkos ar dāvaniņu – kalendāru. Attieksme ir laba un, ja citur cilvēki ir bezspēcīgi palīdzēt, tur vienmēr man palīdz. Ja es zvanu pa telefonu, meistars vienmēr pacels, un man ir tiešs kontakts ar pašu meistaru, nevis caur sekretāri. Kad es pastāstu savu problēmu, viņš faktiski uzreiz pasaka, kāda vaina mašīnai. Pagājušo reizi “mikimausis” bija vainīgs. Tā ir blīve, kas izskatās kā mikimausis. Vienmēr automašīna tur tiek apkopta teicami. Protams, cilvēki arī kļūdās, ne vienmēr viss izdosies ideāli, tomēr esmu bijis dažādos servisos, un šajā man patīk vislabāk. Jautājums ir: “Kāpēc es tur atgriezīšos? Kāpēc tas ir mans serviss?” Kopumā man arī ir tāda problēma – es vienmēr sēžu uz kaut kā viena. Ja BMW, tad BMW. Ja draudze “Kristus Pasaulei”, tad tikai šī draudze. Viena draudze, viena komanda, viena ticība, viens Kristus! Arī par lietām – kāpēc es palieku pie kaut kā viena? Es esmu pārbaudījis, ka tas ir labs, tāpēc arī sēžu uz tā. Arī audio aparatūrai mājās man kopumā ir viena firma. Kāpēc tad šajā servisā es atgriezīšos vēl? Tikai attieksmes dēļ? Jebkur var parādīt labu attieksmi, bet, ja tu vienreiz vai divreiz izdarīsi nekvalitatīvu darbu, tad pie tevis cilvēki vairs nenāks. Arī medicīnā – vai tu gadījumā neiesi pie nedaudz dargāka ārsta, kurš var kvalitatīvi izdarīt savu darbu ar normālu attieksmi? Tātad viens ir attieksme, bet otrs, svarīgāks, ir kvalitāte. Lūk, kāpēc es esmu šī autoservisa klients! Es varu savu auto uz turieni aizvest, atstāt un par neko neuztraukties, jo zinu, ka tur pilnīgi visu izdarīs.

Kad tu kvalitatīvi dari savu darbu, tas cilvēkos rada uzticību tev. Kalpotājiem, visiem, kas dara Dieva darbu, visiem, kam ir savs bizness, visi, kas ir pašnodarbināti, visi, kas kaut kur strādā, dara un pelna līdzekļus iztikai un Dieva godam un slavai – cilvēki nāks pie tevis pēc padoma, tu kļūsi ietekmīgs, kad savā kalpošanā, laicīgajā darbā vai kur citur gūsi reālus rezultātus, ne tikai vienkārši strādāsi. Vai man interesē mācītāji Latvijā, kuriem draudzē ir ap piecdesmit cilvēkiem? Neinteresē. Vai man interesē mācītāji, kuriem ir vairāki tūkstoši draudzē, piemēram, Aleksejs Ļedjajevs? Tas man ĻOTI interesē, bet kāpēc? Vai es kaut ko varu iemācīties no cilvēka, kuram nav rezultātu? Bet ko es varu iemācīties no cilvēka, kuram ir un vairāk nekā man! Pie kura man jāiet, kurš ir līderis galu galā? Tas, kuram ir rezultāti! Cilvēki pie tevis nāks, kad tev būs rezultāti!

Šim servisam pat nevajag izkārtni vai īpašu reklāmu. Klienti paši viens otram pasaka par šo vietu. Starpcitu, man arī to ieteica kāds šī paša servisa klients.

Paralēli tam, ka es daru Dieva darbu, man patīk labas lietas – audioaparatūra, skaņa, mūzika. Es arī pazīstu kādus cilvēkus šajā jomā, un man ir zināms viens konkrēts patīkams cilvēks, inženieris, kurš visu vienmēr izstāsta par aparatūru un, protams, pēc tam arī pārdod kaut ko no visa tā. Viņš vienmēr ļoti skaisti izstāsta visas shēmas, kā visam ir jāskan. Man bija ļoti labs kontakts ar šo cilvēku. Kā bija kaut kādas problēmas, es vienmēr viņam zvanīju, un viņš vienmēr atbildēja. Tomēr vienreiz notika tā, ka viņš man apsolīja atzvanīt, bet neatzvanīja, atkal otro reizi apsolīja atzvanīt un neatzvanīja. Trešo reizi viņš piedāvāja man ļoti neizdevīgu darījumu, un es jau uzreiz cauri jutu, ka viņš vienkārši grib nopelnīt un par mani nedomā. Īsti audio cienītāji nav tādi, kas vienkārši grib nopelnīt, viņiem pašiem interesē tas viss, viņi grib padalīties. Protams, arī naudai ir tajā visā sava vieta, tomēr tā nav pamatā. Es jutu, ka viņš gribēja vienkārši nopelnīt, un mums bija kaut kādi darījumi, kas man tiešām bija neizdevīgi. Sieva teica, lai es vairs neeju pie viņa nekad, jo viņš grib mani tikai piečakarēt. Es padomāju un sapratu, ka tā tiešam ir. Viņa uzvedība radīja manī neuzticību, un tagad es vairs pie šī cilvēka neeju.

Nolādēts ir tas, kurš Kunga darbu dara nolaidīgi. Un vai tad tas nav lāsts, ka tu zaudē savus klientus savas vainas un neieinteresētības dēļ? Cik ilgi tu pastāvēsi, visu laiku zaudējot klientus? Bizness nav nauda, tie ir cilvēki. Galvenais nav nauda, bet gan cilvēki. Visur ir attiecības un cilvēki, nevis nauda. Nauda visam seko.

“Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi. Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami.” (2. Tesaloniķiešiem 3:11-13)

Pāvils rakstīja draudzei, kuru viņš aprūpēja. Draudzē bija problēma – tik daudzi gaidīja atgriežamies Jēzu Kristu, ka sāka vienkārši nestrādāt vai arī attieksme pret darbu un kvalitāte bija kritusies. “Nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies.” Tātad kaut ko tomēr dara jeb izliekas, ka dara. Krievu tulkojumā te tiek lietots vārds “суетa”, kas nozīmē neproduktivitāti. Tas nozīmē, ka tu kaut ko dari, bet nav rezultāta, tu nestrādā. Tu staigā apkārt, radi iespaidu, ka strādā, un daudzi no cilvēkiem, kas tā dara, ir uzpūtīgi. Tāds cilvēks rada par sevi labu iespaidu, bet patiesībā neko nedara, tas ir zīmulis, cilvēks, kurš tikai zīmējas. Varbūt būs atsevišķi izņēmuma gadījumi, bet tas ir maz ticams, lielākoties šie cilvēki vienkārši zīmējas un izliekas, ka kaut ko dara vai kaut kas ir. Piemēram, ja cilvēks vada mājas grupiņu, bet tā neaug, tad viņš dara tieši to pašu, viņš ir neproduktīvs. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš dara Tā Kunga darbu nolaidīgi, un tāds cilvēks neizspruks no lāstiem. Kur tiešām dara darbu, tur ir produktivitāte, un tur visa kā ir diezgan. Tur kur tiešām dara darbu, tur agri vai vēlu ir rezultāts, un tur, kur ir rezultāts, tur cilvēki sāk tevi cienīt, un tu gūsti panākumus visās dzīves sfērās! Panākumi nāk ar produktivitāti, ar rezultātiem, un rezultāti nevar būt bez kvalitātes. Kvalitāte, protams, nāk no kvantitātes, kad tu sāc darīt, kā vari un māki, un nepārtraukti uzlabo savas spējas un zināšanas.

Ieejot dažādos veikalos, ir dažāda attieksme. Ieejot “Denim dream” vai “Guess” veikalos, attieksme ir normāla un neko virsū nebāž, bet veikalā, kur ir neapmācīts pārdevējs, tevi vēro, no tevis kaut ko grib un grib arī tev kaut ko iesmērēt. Tu uzvilksi kaut kādu apģērbu, un tev uzreiz teiks, ka labi izskatās, lai gan redzi, ka izskaties ne pārāk labi. Atceros, ka sen iepirkos Limbažos kādā veikalā, kur pārdevēja bija krietni gados. Tur lielākoties bija Ķīnā ražotas drēbes, bet atrast kaut ko varēja, tomēr, ieejot iekšēji, man bija ļoti slikta sajūta. Es kaut ko paskatījos, uzmērīju, un pārdevēja jautāja: “Vai tad nepatika nekas?” Es teicu, ka nebija īsti man, ka brauksim laikam uz Rīgu skatīties. Viņa atbildēja: “Kāda Rīga! Maksā naudu tā Rīga! Visi tikai uz to Rīgu!” Pēc tam es vairs arī nekad tur neiepirkos. Ja tev ir savs bizness, tev ir prece, ko pārdod. Parasti pārdevēji arī reklamē un slavina savu preci, viņi koncentrējas tikai uz to preci, bet normāli ir, ja pārdevējs pienāk tev klāt, pieklājīgi piedāvā palīdzēt un pastāsta, kādu labumu šī prece tev var dot. Ko tev dod parametri, ja tu nezini, kā tas tev kalpos. Tev jādomā par cilvēku, nevis par pašu preci. Izstāsti cilvēkam nemelojot, ko tā prece viņam dos, kā tā atvieglos viņa dzīvi. Tā ir attieksmes pret klientiem kvalitāte, cik kvalitatīvi tu izdari savu darbu. Lai būtu kvalitāte, tev ir jāmēģina, jāstrādā, jāanalizē, jāmācās no kļūdām un nepārtraukti jāaug.

2018. gads ir kvalitātes gads! Es tiešām gribu visu mums uzlabot – kā mēs kaut ko darām, kā kalpojam. Kvalitāte nesīs svētību tev, cilvēkiem, draudzei, visai tautai. Kvalitatīvi izdarīts darbs nesīs svētību. Ja draudzē skan, nekvalitatīva mūzika, kādi cilvēki nāks? Būs maz cilvēku, un tie paši atšķēlušies no kaut kādām citām draudzēm. Bet, ja mēs augam mūzikas un aparatūras kvalitātē, vai tas nepiesaistīs vairāk cilvēku?

Bija kāds slavens beisbolists Dimadžio, kuram žurnālists uzdeva jautājumu par spēli, kurā viņa komanda ar pārliecinošu rezultātu uzvarēja: “Kāpēc šajā spēlē tu izcēlies starp visiem, tā centies un turpināji spēlēt ar pilnu atdevi, kad tas vairs nebija nepieciešams?” Viņš atbildēja: “Vienmēr zālē var būt cilvēki, kas mani vēl nav redzējuši.” Sportistiem arī alga ir atkarīga no tā, cik daudz skatītāju un fanu viņiem ir, cik viņi ir populāri. Tāpēc no jaunā gada es tevi aicinu: “Esi kā šis beisbolists!” Vienalga, vai tevi redz vai ne, dari Dieva darbu kvalitatīvi, dari līdz galam, un tu redzēsi Dieva svētības savā dzīvē.

“Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ.” (Salamana pamācības 30:30)

Šī Rakstu vieta darbosies tavā dzīvē, ja tu ņemsi vērā arī otru Rakstu vietu:

“Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi!” (Jeremijas 48:10)

Sākot ar mazām lietām un beidzot ar lielām. Tu pat vari izdarīt ļoti daudz labas lietas, bet pietiek vienu lietu izdarīt nekvalitatīvi, lai zaudētu savu ietekmi un cilvēku uzticību tev. Ja dara, tad dara visu kārtīgi un līdz galam.

“Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties, bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē.” (Salamana pamācības 11:23)

Ir vajadzīgs rezultatīvs darbs, ir nepieciešams gūt reālus rezultātus. Nepietiek ar to, ka tu iedomājies vēlēšanos, kad krīt zvaigzne. Piemēram, jaunā skatuve, ko veidoja viens no draudzes puišiem kopā ar palīgiem, ir reāls rezultāts, kas redzams. Es šim puisim uzticos, jo zinu, ka viņš izdarīs darbu līdz galam, ja ir to apsolījis. Ja viņš neizdarītu līdz galam, man būtu sliktākas domas par viņu. Nepietiek ar to, ka zinām par kādu, ka viņš ir labs cilvēks, kurš tikai ārēji izskatās, ka kaut ko dara. Šāds cilvēks nekad neko nesasniegs, ja nav rezultātu. Vai tas nav lāsts kristieša dzīvē, ja viņš kaut ko dara, bet nav rezultāta? Bībele saka: “Ko taisnīgie vēlas, tam būs piepildīties!” Jēzus saka: “Kas ir uzticams mazās lietās, tas būs uzticams arī lielās lietās!” Katru cilvēku var pārbaudīt ar uzticamību mazās lietās. Ja mazus pienākumus viņš neizdara, tad nekādā gadījumā nevar uzticēt lielās lietas, jo viņš sagādās tikai galvassāpes.

“Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. Kas nelaiž ārā no savām klētīm labību, to ļaudis lād, bet svētība nāk pār to, kas labību pārdod. Kas cenšas pēc kā laba, tam labs arī gadās, bet, kas dzenas pēc nelaimes, tam arī nepaies tā secen” (Salamana pamācības 11:24-27)

Obligāts priekšnosacījums ir svētīt citus. Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Lai kas tas nebūtu, tam jābūt centrētam ap Jēzu Kristu, Viņa Personu, Svēto Garu, Viņu un Viņa darbu. Prioritātes ir Dievs un Viņa darbs, kvalitatīvs darbs. Es tev novēlu nākamajā gadā, lai viss, ko tu dari, ir centrēts ap Dieva darbu. Lai viss, ko dari, kalpo Dievam. Ja tu parūpēsies par Dieva lietām, Dievs parūpēsies par tavām, dos tev gudrību, pareizo virzienu un iespējas.

Dāvids ar savu armiju cīnījās pret kritušā Saula armiju. Tur bija divi karavadoņi – Joābs, Dāvida jeb Jūdas karavadonis, un Abners, Saula jeb Israēla karavadonis. Sauls jau bija miris, kad notika šis konflikts. Israēls bija vairākas ciltis, salīdzinot ar vienu Jūdas cilti. Es nezinu, cik precīzi lielas bija šīs armijas, bet domāju, ka vienādas vai arī israēlieši nedaudz pārspēja Jūdas armiju. Notika kauja, kuras rezultātā Joābs atgriezās no Abnera vajāšanas un sapulcināja visu karaspēku. Jundas pārbaudē jeb vīru skaitīšanā no Dāvīda vīriem iztrūka divdesmit, kas krita kaujā, bet no Abnera vīriem – trīs simti sešdesmit. Tas, ka Dāvids guva tik spožu uzvaru ar tik mazu cilvēku zaudējumu, ir saistīts ar svētību, kas bija viņam, jeb Dieva svaidījumu. Saula armijai nebija ne Dieva svētības, ne apsardzības. Dievs svētī pārdabiski, kad mēs darām Viņa darbu. Lāsti darbojas to cilvēku dzīvēs, kuri Dieva darbu dara nolaidīgi. Dāvids darīja no sirds, un viņam bija svētības. Es gribu, lai tu esi no tiem, kas uzvar ar pārsvaru.

Džons Maksvels savā grāmatā raksta par kādu atgadījumu. Studiju laikos viņš nolēma nedaudz nopelnīt kādā pārtikas veikalā. Viņš gāja pie šī veikala īpašnieka kopā ar draugu. Ierodoties īpašnieks teica: “Sekojiet man uz palīgtelpu!” Abi devās tur, lai rakstītu anketas un CV. Priekšnieks beigās pieņēma darbā viņa draugu, nevis viņu. Maksvels kādu dienu nolēma aiziet pie šī veikala īpašnieka un uzjautāt, kāpēc viņu nepieņēma darbā. Veikala īpašnieks teica: “Tam nav nekāda sakara ar anketu vai CV, bet gan ar to, ka draugs bija pirmais kurš nāca līdzi man uz palīgtelpu, kad aicināju. Tu nāci pēc tam, pēc vilcināšanās.” Un to mums arī vajadzētu saprast – diplomiem nav nekādas nozīmes, ja nav tūlītējas rīcības, kvalitātes un kvantitātes.

“Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk. Jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.” (Lūkas 21:34-35)

Te teikts par to dienu, kad tu nomirsi vai kad Jēzus nāks otrreiz, kad mēs visi stāvēsim Dieva priekšā. Runa ir par alkoholu, jo no tā prāts aptumšojas un nauda tiek iztērēta nepareizā virzienā, kas norāda, ka šāds cilvēks nekad savā dzīvē neko reālu nesasniegs. Ja viņš celsies, tad atkal kritīs alkohola dēļ. Alkohols ir pielīdzināts laicīgām rūpēm, Dieva vārds skaidri saka, ka alkohols un laicīgās rūpes ir vienlīdzīgas, vienāds ļaunums. Laicīgās rūpes ir jebkas, kas tev traucē lūgt Dievu un darīt Dieva darbus. Ja tu kvalitatīvi neizdarīsi savas lietas, kas saistās ar Dieva drabu, tu nekad neko nesasniegsi. Ģimene ir augstāka prioritāte nakā kalpošana, bet kādu gan piemēru ģimenei rāda tētis un mamma, ja nekvalitatīvi dara Dieva darbu? Bērni tieši tāpat var sākt attiekties pret Dieva lietām un darbu. Alkoholisms ir pielīdzināts komfortablai rutīnai, kad garīgajās lietās – kalpošanā, grupiņā – mēs nevirzāmies uz priekšu.

“Žēlsirdīgs cilvēks dara labu pats sev, bet nežēlīgais tomēr nereti skumdina savu garu un ar to kaitē pats savas miesas spēkiem.” (Salamana pamācības 11:17)

Cilvēks, kurš nekvalitatīvi pavada laiku ar Dievu un nestudē Bībeli, apbēdina savu garu, un tas parādās arī pie miesas. Nolaidīgi darot Tā Kunga darbu, tu skumdini savu garu. Mums ir mērķis – lai tas, kas iekšā, parādās arī ārā. Ar nekvalitatīvu darbu un izlikšanos kaut ko darīt tas neizdosies, nebūs rezultāta. Ja nav rezultāta, nav kvalitātes. Es aicinu tevi nepaļauties uz gadījuma veiksmi. Tavs bizness vai darbs, ko dari, un kalpošana ir atkarīgi no kvalitatīvas strādāšanas un pietiekama laika ieguldīšanas. Tas ir Dieva vārds mums katram, arī man.

Pirmie Amerikas kolonisti, kas apdzīvoja Amerikas teritoriju, reiz kaut kur devās, un viens no galvenajiem cilvēkiem viņu vidū ieraugdzīja tālumā putekļu mākoni, kas nozīmēja, ka indiāņi savākuši savu armiju, lai padzītu viņus no turienes vai pat nogalinātu. Kolonisti saprata, ka tas var beigties nelāgi, jo viņi bija mazākumā un šo cīņu varēja neuzvarēt. Viens no galvenajiem kolonistu vidū nolēma runāt ar pretinieku virsaiti. Viņi satikās un viens otru nesaprata, jo runāja dažādās valodās, tāpēc sāka žestikulēt. Pēc kāda laika viņi atgriezās pie saviem cilvēkiem, kuri bija gatavi cīnīties, un teica, ka cīņa nenotiks. Pārējie prasīja: “Kā tu atrisināji šo problēmu tikai ar žestiem?” Un kolonists stāstīja saviem cilvēkiem: “Es sapratu, ka viņu valodu nemāku, tāpēc mēģināju komunicēt ar žestiem. Es uzzīmēju viņam apli, gribēdams pateikt, ka visi cilvēki ir vienoti. Indiānis uzzīmēja aplim pa vidu svītru un es sapratu, ka viņš saka, ka tava tauta ir mana tauta. Tad es parādīju uz debesīm, gribēdams pateikt, ka mēs visi esam zem viena Dieva un ka viens otram nesagādāsim problēmas. Indiānis iedeva man sīpolu, un no tā sapratu – cik cilvēku, tik viedokļu. Es viņam iedevu olu kā labas gribas un miera zīmi, ko viņš negribēja ēst, un dusmīgs aizaulēkšoja ar savu zirgu.” Tajā pašā laikā indiāņi savam vadonim jautāja: “Kāpēc mēs neuzbrūkam un necīnāmies?” Un viņš savējiem atbildēja: “Sapratu, ka viens otra valodu mēs nemākam. Viņš uzzīmēja apli, un es sapratu, ka mēs esam aplenkti. Es pretī uzzīmēju aplim pāri svītru, kas nozīmē, ka izlauzīsimies. Tad viņš parādīja uz debesīm ar ko nopratu, ka mēs visi šodien būsim pie Dieva. Es viņam iedevu sīpolu, gribēdams teikt, ka šodien viņiem nāksies liet gaužas asaras, bet viņš man iedeva olu, kas nozīmē, ka mūsu pozīcija ir ļoti trausla. Un tad sapratu, ka esam aplenkti un viņi, iespējams, ir vairāk nekā domājam, un nolēmu atkāpties.” Lūk, divi dažādi cilvēki, kuri dažādi saprata vienus un tos pašus žestus! Šie cilvēki nesaprata viens otru, un šo var saukt par veiksmes stāstu. Tāpat arī mūsu dzīvēs drošvien ir bijuši gadījumi, kad vienkārši paveicās kaut kādās lietās. Nepaļaujies uz veiksmi! Pilnveidojies! 2018.gads ir kvalitātes gads!

“Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu. ” (Kolosiešiem 3:17)

Visu ko darat, lai grozās ap Kristu un Dieva valstības celšanu!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “2018. – kvalitātes gads” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Netveramais skaistums

Publicēja 2017. gada 26. dec. 21:58Līga Paņina

Ziņas datums 27.12.17.

Ziemassvētku teātra izrādes un arī sprediķa tēma – “Netveramais skaistums”. Šajā izrādē bija gan komiskais, gan traģiskais – vienā ainā bija jāsmejas, otrā ainā gandrīz vai jāsāk raudāt. Izrāde tika gatavota vairākus mēnešus. Es skatījos un domāju, vai ir grūti saprast, ko mēs ar šo izrādi vēlamies parādīt. Kad es biju uz ģenerālmēģinājumu, viss vēl nebija tiks smalki nostrādāts, aktieri nezināja, ko viņi spēlē, viņi nesaprata izrādes būtību, bija tikai no galvas iemācīti vārdi. Bija tā kā bērnudārzā, kad bērni skaita pantiņus – bez izpratnes, bez dvēseles, bez sirds. Un pat šodien nav tik vienkārši saprast, kas ir šis netveramais skaistums, par ko stāsta scenārijs. Kādas ainas mūs uzrunāja, mums bija kaut kādas emocijas, kaut ko sapratām un kaut ko nē. Mana doma bija tāda, lai šīs izrādes beigās skatītājiem paliek jautājums, lai mēs paši domājam, kas ir netveramais skaistums. Vai bija grūti izsekot līdzi? Ja es zālē sēdošajiem pajautātu, ko viņi saprot ar vārdiem ‘netveramais skaistums’, tad es dzirdētu dažādas atbildes. Redzēto mēs katrs pielāgojam sev un katrs ieraugam kaut ko savu. Kāpēc tas tik jaušami vijas cauri šai lugai? Tāpēc, ka tas ir netverams skaistums. Tāpēc, ka tas ir tas, ko tik ļoti grūti ir ieraudzīt. Tad, kad tu esi problēmās vai grūtībās, tev ir grūti redzēt gaismu tuneļa galā un ieraudzīt šo Bētlemes zvaigzni, kas ved pie Kristus. Es nerunāju tikai par ceļu pie Dieva, bet runāju vispār, jo mums katram dzīvē ir smagāki brīži un vieglāki brīži, kad emocijas ir augšā un kad emocijas ir lejā, kad viss izdodas kā „smērēts” un kad viss ķeras un neizdodas. Kā mēs jūtamies visās šajās situācijās? Cik grūti tad ir ieraudzīt šo netveramo skaistumu! Skaistums mums ir visapkārt! Mūsu uzdevums ir to ieraudzīt jebkurā situācijā, kurā mēs nonākam, finansiālā vai emocionālā, attiecībās vai kalpošanā. Varbūt attiecības tavā ģimenē ir tā „uzbriedušas”, ka tu domā, ka tās ir beigas. Varbūt tā ir tava finansiālā situācija, kad šķiet, ka nav vērts turpināt, cīnīties. Varbūt tu aizej mājās, guli gultā, blenz griestos un domā, ka dzīvei nav jēgas... Ir svarīgi ieraudzīt, ka dzīvei ir jēga! Un skaistums ir visapkārt!

Pats skaistākais, kas ir noticis personīgi ar mani, ir Jēzus Kristus! Tas nav kāds cilvēks vai attiecības. Tās ir attiecības ar Dievu, kurās esmu jau gandrīz astoņpadsmit gadus. Pirms tam es neveiksmīgi mēģināju dzīvot un būt laimīgs, taču tas viss noveda pie tā, ka biju kļuvis par narkomānu un dzērāju un kopumā sešus gadus biju pavadījis aiz restēm. Un arī tajā dienā es kārtējo reizi atrados cietuma kamerā. Aukstā cietuma kamerā, uz sienas bija ledus, un es skaidri zināju, ka nevēlos dzīvot, bet padarīt sev galu. Es dzīvei neredzēju nekādu jēgu. Es fiziski jutu, kā velns ar savu dēmonu armiju izvaro manu dvēseli. Tieši toreiz mani uzrunāja Dievs: „Mārci, tevi var glābt tikai Jēzus Kristus!” Iedomājies, ja tu šodien dzirdētu tādu balsi! Draugs, šeit ir netveramais skaistums. Es runāju Dieva vārdu, un atbilde ir tev blakus. Tu dzirdi atbildi sev. Cik bieži tu dzirdi sprediķus? Varbūt tu pat skaties internetā tos vēlreiz, bet nedzirdi atbildes uz saviem jautājumiem, jo Dievs ar tevi personīgi nerunā... Draugs, Dievs personīgi uz tevi runā šodien! Svētais Gars personīgi uz tevi runā caur mācītāju. Svētais Gars personīgi uz tevi runā caur šo Ziemassvētku izrādi, slavēšanu, caur mācītāju, caur komplimentu, ko tev izsaka blakussēdētājs. Dievs uz mums runā!

Es jautāju Dievam, kā Jēzus Kristus var mani glābt? „Vienkārši skaiti lūgšanu!” Es sekoju šai balsij un skaitīju lūgšanu, un, kā vēlāk uzzināju, tā bija vienkārša lūgšana, ko parasti lūdz draudzēs, kad cilvēki pieņem Kristu par savu Glābēju. Viņi ierauga šo skaistumu un pieņem To. Viņš ir dzīvības avots! Es skaitīju lūgšanu: „Mīļais Dievs, es esmu grēkojis, es ticu, ka Tu esi sūtījis Savu Dēlu Jēzu Kristu, es ticu, Jēzu, ka Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Dievs. Tu trīs dienas biji kapā un pēc tam augšāmcēlies. Lūdzu, piedod man manus grēkus.” Tajā brīdī notika pārdabiskas izmaiņas – Dieva Gars ienāca manī un pārradīja manu iekšējo cilvēku par jaunu cilvēku! Tā bija pēdējā reize, kad es lietoju narkotikas. Nevis tāpēc, ka nedrīkstēja, jo tas nav labi, bet tāpēc, ka man nebija nekādes vēlmes, un man vairs nekad nav bijusi vēlme to darīt. Tas bija pārdabiski. Pēc trīspadsmit gadus ilga narkomāna stāža pēkšņi vienā dienā, noskaitot grēku nožēlas lūgšanu, manī vairs nebija vēlme lietot ne alkoholu, ne narkotikas, bet parādījās vēlme lūgt un meklēt Dievu. Tas ir brīnums, ko spēj tikai Dievs! Dievs glābj, dziedina un atbrīvo tas ir netveramais skaistums.

Jēzus izmainīja manu dzīvi, bet tas nav viss. Kopš pašas pirmās dienas, jau astoņpadsmit gadus es neesmu pārtraucis lūgt, meklēt Dievu, un tā ir manu panākumu atslēga. Es nedomāju par panākumiem tikai ārpusē, bet pirmkārt pašam pie sevis. Sakārtotības, laimes avots ir ne tikai tas, ka Jēzus mani ir izglābis, bet regulāras personiskas attiecības ar Viņu. Regulāra Bībeles lasīšana un saruna ar Dievu, lūgšana. Es nekad to neesmu pārtraucis, un tas ir mans skaistums! Tā ir mana mīļākā tēma! Katrā sprediķī, lai arī kāda nebūtu tēma finanses, veselība, attiecības vai emocijas, es vienmēr pateikšu, ka pats galvenais ir PERSONISKAS ATTIECĪBAS AR DIEVU! Lai tu neesi kā aita, ar kuru, piemēram, manipulē mācītājs vai kurai iestāsta reliģiozus pekstiņus, kam tu notici. Tu pats esi attiecībās ar Dievu un pats esi Dieva vadīts. Es esmu tikai tas, kurš palīdz tev iepazīt Dievu. Mans mērķis ir tāds, lai tu pirmkārt seko Kristum. Lai tava dzīve ir Kristū. Tas ir skaisti, pats skaistākais, kas var būt. Un lai arī cik daudz es par to runātu katrā sprediķī, šis skaistums ir tik netverams... Liela daļa to vienkārši ignorē. Lūk, kāpēc kādiem bija tik grūti saprast, par ko ir izrāde. Tur bija Vita un viņas vīrs Roberts, kurš bija nolēmis kļūt svešs ar savu sievu, jo netika pāri savas meitas nāvei. Ja godīji, es šādas lietas nesaprotu, – bērns nomira, skaidrs, ka viņu mīlēja, bet kā pēc tam vīrietis var kļūt par tādu lupatu, to es nevaru saprast, bet Dievs var. Vēl pirms astoņpadsmit gadiem es pats nezināju, kur ir atbilde. Līdz brīdim, kad personīgi sastapos ar Jēzu!

Kalendārā ir rakstīts: Ziemassvētku vakars. Šodien nebūs gara vai tradicionāla svētruna par Kristus dzimšanas svētkiem, bet būs tas, ko Dievs ielika manā sirdī. Dievs kaut ko īpašu tev grib pateikt šodien, 24. decembrī. Šis būs vārds no Dieva īpaši šim datumam, dienai un īpaši tev! Es nevēlos tevi pārsteigt ar skaistu runu par mazo bērniņu silītē, Austrumu gudrajiem, vīrakiem un mirrēm. Es negribu tevi pārsteigt ne ar kādām teoloģiskām gudrībām, bet teikt tev to, kas ir Dieva sirdī un TIEŠI TEV. Dievs zina, kas tev ir vajadzīgs!

Un filistieši karoja ar Israēlu, bet Israēla vīri bēga no filistiešiem un nokauti krita Gilboas pakalnos. Un filistieši uzvarēja Saulu un viņa dēlus, un filistieši nokāva Jonatānu, Abinadabu un Malhišu, Saula dēlus. Kad kauja iedegās ap pašu Saulu un strēlnieki vērsa savus stopus tieši pret viņu, tad viņš tika smagi ievainots. Un Sauls pavēlēja savam ieroču nesējam: "Izvelc savu zobenu no maksts un nodur ar to mani, iekāms šie neapgraizītie nāk un mani nodur, lai tie neliek mani apsmieklā!" Bet viņa ieroču nesējs negribēja to darīt, jo viņš ļoti bijās. Tad Sauls ņēma zobenu un metās uz tā. Kad viņa ieroču nesējs redzēja, ka Sauls bija miris, tad arī tas metās uz savu zobenu un nomira līdz ar viņu. Un tā krita tanī pašā dienā gan Sauls, gan viņa trīs dēli, gan viņa ieroču nesējs un visi viņa vīri. Kad Israēla vīri, kas dzīvoja Jezreēlas līdzenuma pilsētās un pilsētās pie Jordānas, redzēja, ka Israēla vīri metās bēgt un ka Sauls ar saviem dēliem bija kritis, tad tie pameta savas pilsētas un bēga; tad tajās ienāca filistieši un apmetās tur uz dzīvi.” (1.Samuēla 31:1-7)

Šis ir ļoti skumjš trīs tūkstošus gadus sens notikums, kas fiksēts Bībelē. Ir runa par pirmo ķēniņu Izraēlā – Saulu. Simboliski šodien Izraēls apzīmē draudzi. Vecās Derības Izraēls faktiski bija nācija. Jaunās Derības Izraēls – tie esam mēs, visas draudzes, konfesijas kopā ņemot. Pirmais ķēniņš Sauls nebija tas, kas bija ļoti pieķēries Dievam. Viņš bija tas, kas neredzēja apkārt šo netveramo skaistumu. Viņš bija tas, kas grūtībās nesaskatīja labo un no problēmām nemācījās, lai kļūtu gudrāks un uzvarētu. Viņš nonāca neapskaužamā situācijā. Notika kauja ar filistiešiem. Man šī aina stāv acu priekšā. Sauls vajāja Dāvidu un Dieva bērnus. Sauls novērsās no Dieva. Kas bija filistieši? Mums kristiešiem tās ir dēmonu armijas, ļaunie gari pasaules telpā, grēks, problēmas, ar kurām mēs cīnāmies un uzvaram. Ja mums ir grūtības un problēmas, mēs cīnāmies, jo katrās grūtībās mēs redzam netveramu skaistumu. Mēs redzam to, ko mēs varam iemācīties katrā situācijā, un nākamajā reizē izdarām labāk. Mēs redzam to, ka mums apkārt ir cilvēki, kurus mīlēt. Mēs esam kādus pazaudējuši, bet ir vēl citi cilvēki, kuriem kalpot un kurus mīlēt. Mēs mācāmies no tā visa. Mēs par to cīnāmies un nekad nepadodamies.

Tātad notika cīņa starp Saula armiju un filistiešiem. Notika tā, ka filistieši guva pārsvaru. Sauls bija spēcīgs vīrs, viņš bija spēcīgs līderis, bet toreiz viņš zaudēja. Viņš atstutēja savu zobenu pret zemi un krita uz tā. Ieroču nesējs, kas bija viņa palīgs, redzēdams, ka viņa kungs ir miris, arī metās uz zobena, un viņi abi mira šajā kaujas laukā. Izraēlieši bēga, un arī visi Saula dēli krita. Putekļi un asinis. Redzot, ka viņu armija ir sakauta, izraēliešie atkāpās no savas zemes, no savām teritorijām un atdeva tās filistiešiem jeb velnam. Šķita, ka visam ir beigas. Izraēlam bija savs ķēniņš, un nu viņa vairs nebija. Viņa dēli arī bija miruši. Izskatījās, ka iestāsies haoss un anarhija. Viņiem vairs nebija aizstāvja. Viņiem nebija atbildes. Manas svētrunas tēma ir „Netveramais skaistums”. VIENMĒR IR ATBILDE! VIENMĒR IR RISINĀJUMS!

"Tavs krāšņums, ak, Israēl, ir kritis tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi! Tikai nepaudiet to Gātā, nesludiniet to kā prieka vēsti Aškalonas ielās, lai filistiešu meitas nepriecājas, lai neapgraizīto meitas negavilē!" (2.Samuēla 1:19-20)

Dāvids saka, ka tas vēl nav viss. Tās vēl nav beigas. Ja visam, šķiet, ir beigas, tad Dāvids apgalvo pretējo.

"Un tā krita tanī pašā dienā gan Sauls, gan viņa trīs dēli, gan viņa ieroču nesējs un visi viņa vīri. Kad Israēla vīri, kas dzīvoja Jezreēlas līdzenuma pilsētās un pilsētās pie Jordānas, redzēja, ka Israēla vīri metās bēgt un ka Sauls ar saviem dēliem bija kritis, tad tie pameta savas pilsētas un bēga; tad tajās ienāca filistieši un apmetās tur uz dzīvi. Kad nākamā dienā nāca filistieši, lai kritušos aplaupītu, un tie atrada Saulu un viņa trīs dēlus, kas visi bija krituši Gilboas pakalnos, tad tie viņam nocirta galvu, novilka viņam bruņas līdz ar ieročiem, un tie sūtīja uzvaras vēsti visapkārt pa visu savu zemi, pasludinādami to savu elku dievu namos un visai tautai. Un tie novietoja viņa ieročus Aštartes templī, bet viņa līķi tie pakāra pie mūra Bet-Šeanā." (1.Samuēla 31:6-10)

Pēc tam, nākamajā dienā filistieši, atnākot uz kaujas lauku, aplaupīja kritušos. Viņi atrada ķēniņu, viņa dēlus, novilka bruņas, paņēma viņu ieročus, nocirta galvu un izkāra pie saviem pilsētas vārtiem. Visos elku tempļos, kur viņi kalpoja saviem dēmoniem, viņi izsludināja prieka vēsti, un visi filistieši līksmoja. Bet Dievs saka šodien: "Tā ir situācija, kura var būt katra cilvēka dzīvē." Tas ir emocionāls stāvoklis vai reāls, faktisks stāvoklis, kurā var būt katrs. Dievs zina tavu situāciju. Dievs zina to, kādā punktā tu esi šodien, vai tu esi ticīgs vai neticīgs. Varbūt tev šķiet, ka nav izejas, vai tu domā, ka taviem dēliem vēl nav galvas noņemtas, tava galva arī ir uz plecem, vēl viss nav sabrucis... Draugs, tev ir sava situācija.

Mūsu draudzes Edgars redzēja sapni, kas lika viņam aizdomāties, un es palūdzu viņam to pastāstīt, jo varbūt cilvēkiem šķiet, ka viņiem dzīvē nav smagu situāciju, kaut patiesībā ir. Edgars: "Esot šajā draudzē kopā ar Dievu, jau ļoti ilgu laiku ne no kā nebaidos. Esmu sācis lēkt no augstumiem, lēkt ūdenī un daudz ko citu, kas agrāk man bija ekstrēmas lietas. Varētu teikt, ka esmu pārvarējis baiļu sliekšņus sevī, bet pagājušajā nedēļā bija interesanta situācija. Naktī redzēju sapni. Parasti es neredzu tik spilgtus un konkrētus sapņus, bet šoreiz tāds bija. Kad pamodos, biju paniskās bailēs. Pēc tam ar šīm bailēm atkal aizmigu. Sapnis bija bez asinīm, bez vardarbības. Sapnī viss bija ideāli. Bija daudz naudas, notika rosība, viss veicās, apkārt bija smaidīgi cilvēki, un no šāda sapņa es pārbijos, un normāli nevarēju dzīvot pusotru dienu, nespējot nekur atrast savu vietu. Sapnī atrados kādā māju kvartālā, apkārt valdīja rosība un normāla cilvēku ikdiena. Braucot pa šo vietu, mašīnas bremzes pārstāja darboties un es ietriecos vārtrūmes žogā, un sabuktēju mašīnu. Izkāpu ārā un mēģināju salabot vārtus. Ejot atpakaļ uz mašīnu, redzēju, ka tā jau atrodas servisā un meistari pie tās strādā. Nobrīnījos vien par to, cik labi cilvēki, kas, neko neprasot, paņēma mašīnu un sāka remontēt. Paskatoties otrreiz, redzēju, ka mašīnai jau tiek mainīta turbīna. Nodomāju: "Kas par to maksās? Kas to lūdza darīt?" Viss šķita ļoti dīvaini, bet lai nu tā būtu... Pēkšņi piebrauca mana sieva ar otru mašīnu. Viņai kabatas bija pilnas ar naudas paciņām. Tas jau, protams, labi, samaksājām servisā par mašīnu un braucām tālāk. Apbraucu apkārt kvartālam, taču visu laiku atgriezos tajā pašā vietā, kur biju. Sāka šķist aizdomīgi, ka nevar tikt no turienes ārā. Ieraugot vēl citu ceļu, braucu pa to. Iebraucu dūņās, kuras sniedzās līdz pat mašīnas slieksnim. Spiedu vairāk uz gāzes pedāli, un mašīna brauca kā tanks pa šīm dūņām. Nereāla situācija. Viss izdevās, cilvēki priecīgi, smaidīgi, bet es sapratu, ka kaut kur ir jābrauc. Braucu atkal pa citu ceļu, un no otras puses atkal iebraucu kvartālā, kurā atrados sākumā. Es sāku saprast, ka netieku no tā visa ārā. Kļuva aizdomīgi. Nolēmu, ka iešu cauri kafejnīcai kopā ar sievu un vienkārši iesim caur mājām ārā no šī kvartāla, ja citādāk nevar. Ejot cauri koridoriem, nonācām atkal sākuma punktā. Redzēju, ka apkārt viss ir labi, naudas daudz, viss izdodas, mašīna servisā, otra mašīna brauc tik labi, kā nekad iepriekš, viss ir ideāli, taču iekšēji mani pārņēma paniskas bailes par to, ka tā ir mana dzīve, kurā netieku ārā no kaut kādas rutīnas, un ka tas arī nemaz nav iespējams. Redzēju, ka apkārtējie, smaidošie cilvēki negrib, lai es tieku ārā no šī kvartāla. Man nebija konkrēta mērķa, uz kurieni braukt, varbūt tāpēc tas tā bija. Es vienkārši fiziski netiku ārā no šī rajona, lai ko es arī darītu. Pamodos ar šīm bailēm par to, ka netieku ārā, lai gan apstākļi tur bija labi. Es sāku saprast un ieraudzīt savu dzīvi. Jā, manā dzīvē viss ir labi, nauda, protams, varētu būt vairāk, taču ikdiena ir normāla, kā normālam cilvēkam. Tajā pašā laikā kā kristietis es saprotu, ka tā nav. Vienmēr ir jābūt izaugsmei. Vienmēr ir kaut kas jādara, jāmācās, jāiet uz priekšu. Mācītājs sen atpakaļ stāstīja piemēru par pudeles mešanu. Par to, kas notiek, kad tu to uzmet gaisā. Ir viens punkts, kurā pudele paliek uz vietas ļoti īsu mirkli. Bet tā tur nestāv, jo krīt lejā. Es to jūtu savā dzīvē, ka ir jānotiek izaugsmei un izlaušanās punktam. Šajā sapnī tas nebija iespējams. Es redzēju, ka stāvu uz vietas un ārā netieku. Ar visiem šiem labumiem mani, kam bail vairs, šķiet, nav ne no kā, pārņēma paniskas bailes no ikdienas. Es vēl šobrīd lūdzu Dievu par to, kāds varētu būt risinājums manai ikdienai, taču es saprotu, ka stāvēt uz vietas nedrīkst. Manuprāt, šis sapnis ir no Dieva. Iepriekš es nebiju redzējis sapņus no Dieva, taču tagad man ir iekšēja pārliecība, ka to man rādīja Viņš." Es varu vairāk pat neko nepaskaidrot, taču tajā visā ir kas netverams. Kam to vajag, tas satvers. Runa bija par to, ka Dievs zina, vai tu maksā cenu, lai ietu uz priekšu, vai stāvi uz vietas, vai krīti. Viņš zina tavas sāpes un emocionālos pārdzīvojumus. Viņš zina to, kas notiek tavā prātā un dzīvē. Ne visiem tas ir labākais variants, ko Dievs gribētu redzēt tavā dzīvē vai ko tu pats gribētu redzēt savā dzīvē.

Lūk, situācija ar Saulu. Situācija ir tāda, ka viss ir pazaudēts, visam ir beigas. Man ir laba ziņa! Dāvids, kurš dzīvoja vienā laikā ar ķēniņu Saulu, ieņēma viņa vietu un kļuva par ķēniņu, un viņam bija ļoti ciešas personīgās attiecības ar Dievu. Dāvids bija cilvēks, kurš gāja cauri grūtībām, un, izejot cauri katrām grūtībām un problēmām, viņš kaut ko mācījās no tām un kļuva vēl stiprāks. Viņš bija tas, kurš redzēja šo skaistumu attiecībās ar Dievu un grūtībās visapkārt, un uzvarēja. Tās ir situācijas, kurām tu šodien ej cauri, mācies no tām un arī tu vari uzvarēt līdz galam jebkurā dzīves sfērā. Filistieši un dēmonu armijas gavilēja, jo domāja, ka ir uzvarējušas. Varbūt par tevi velns smejas, ka esi iekritis, grēko. Kad es biju bez Dieva, manā dzīvē bjia moments, kad es aptracis skrēju no punkta A uz punktu B gaišā dienas laikā. Es reāli dzirdēju, kā ļaunie gari par mani smejas un ņirgājas. Kad cilvēkam ir īpaši dziļi, emocionāli pārdzīvojumi, viņš reizēm var dzirdēt to, ko parastā situācijā nevar dzirdēt. Tāpat, kad skan īpaši emocionāla mūzika, tu vari sajust un piedzīvot to, ko nevari bez mūzikas. Es skrēju uz mammas māju, jo zināju, ka viņa tic Dievam. Zināju, ka tur ir vienīgais glābiņš. Es skrēju, un tajā pašā laikā balss man teica: "Ja tu skrien uz to māju, tad nogalini viņu." Man bija smaga situācija. Tev ir sava situācija, labāka vai sliktāka, vai tāda kā Edgaram, kad nekas tavā dzīvē uz priekšu nevirzās. Tu vienkārši dzīvo savā komfortā normālu dzīvi. Tā nav Dievam tīkama dzīve. Tā nav tāda dzīve, kura tev pašam tīk. Svētais Gars nepārtraukti uz tavu sirdsapziņu runā ir jāiet uz priekšu un jāuzvar! Kaut kas aiz sevis šajā dzīvē ir jāatstāj! Kaut kas ir jāizdara un aiz sevis jāatstāj cilvēki, kuri ir uzcelti un nostiprināti. Mums aiz sevis Latvija ir jāatstāj labāka, nekā tā ir šodien! To sauc par mīlestību pret Dievu un cilvēkiem. "Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu."

Velns smejas par tevi. Varbūt tu to dzirdi, varbūt nē, bet viņš smejas tev sejā un ar rupjiem un riebīgiem vārdiem noniecina tevi. Man ir laba ziņa! Ķēniņš Dāvids ieņēma Saula vietu, un filistiešu prieks pārvērtās skumjās, jo Dāvids uzcēla Izraēlu. Dāvids cēlās kā ķēniņš ar ciešām attiecībām ar Dievu un pakļāva filistiešus. Viņš tos izdzina no Izraēla zemes. Dāvids sagatavoja ceļu, lai uzceltu Dievam templi. Viņa dēls Salamans kļuva par bagātāko un gudrāko ķēniņu zemes virsū, kāds nekad nav bijis un nebūs. Dāvids, lauva no Jūdas cilts, kurš nekad nevienam negriež ceļu un atpakaļ negriežas. Tas ir vārds no Dieva tev šodien, 2017. gada 24. decembrī! Ja velns par tevi smejas, tad velti, jo viņš nezina to, ka tu esi Dāvids no Jūdas cilts. Viņš nezina to, ka tu kļūsti par to, kas pieķeras Dievam ar ciešām attiecībām ar Viņu. Tu esi tas, kas pakļaus un sakaus ienaidniekus un atpakaļ negriezīsies! Apliecini to sev! Tavas skumjas tiks vērstas priekā! Ieraugi netveramo skaistumu sev apkārt! Ieraugi šajās grūtībās, kurās tu esi šodien, pozitīvo. Ieraugi kaut dažus pozitīvus punktus. Neskaties uz negatīvo. Neskaties vienkārši uz problēmu, skaties uz risinājumu! Izeja ir no katras bedres! No katras bezizejas ir vismaz trīs izejas.

Hērods bija Izraēla ķēniņš laikā, kad Dieva tauta atradās zem romiešu okupācijas. Kad viņš uzzināja, ka ir piedzimis konkurents, Jēzus Kristus, viņš izsūtīja savus karavīrus uz Bētlemi nogalināt visus zīdaiņus. Es iedomājos šo skatu, kad ziņnesis atnāk paziņot faktu, ka visi bērni ir nogalināti, un Hērods, dzīvodams komfortā, pašpārliecinātībā un paranojā, sēž un glauda savu resno vēderu kā runcis, domā un saka: "Redzi, es visu zinu iepriekš, vienmēr uzvaru un nevienam ceļu negriežu." Viņš domāja, ka problēma ir atrisināta, bet nezināja to, ka viņa jautrība tiks vērsta skumjās, jo Jēzus starp šiem nogalinātajiem bērniem nebija. Viņa vecāki bija saņēmuši norādījumus no Dieva pārcelties uz Ēģipti. Lai kāda arī nebija mana dzīve ar visām problēmām un grūtībām, viss šis izsmiekls bija prelūdija manai uzvarai. Un atslēga ir šāda: ieraugi pozitīvo grūtībās un pieķeries Dievam, personīgām attiecībām ar Viņu! Sauls bija cilvēks, kurš nebija pieķēries Dievam, bet Dāvids bija. Sauls bija cilvēks, kurš nemācījās no kļūdām un problēmām, Dāvids mācījās. Es gribu, lai šodien tevī nomirst Sauls un piedzimst Dāvids. Dāvids, kurš uzvar. Draugi, Jēzus Kristus nāk no Dāvida saknes. Jēzu Kristu Bībelē sauc par Dāvida dēlu. Jēzus, Dāvida dēls, kurš nav iznīcināms un nav apturams, tas, kas ir tevī, ir stiprāks par to, kas ir pasaulē. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kurš tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. Vai tu tam tici? Ja jā, tu esi UZVARĒTĀJS! Tev nav neatrisināmu problēmu, lai arī cik ļoti kāds ņirgātos par tevi, tas ir veltīgi, jo pēdējais vārds vienmēr pieder tev. Tas ir Vārds no Dieva, no Svētā Gara, ko Viņš šodien tev dod.

“Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28 )

Tiem, kas mīl Dievu, VISAS lietas nāk par labu. Lai cik dziļi tu nebūtu nolaidies, viss sliktais, kas šodien ir tavā dzīvē, nav Dieva sūtīts. Viņš nekad nesūta slimības, laulības šķiršanu vai nekontrolējamas emocijas. Tas nav Dievs, tā nav Viņa griba, Viņš nesūta nāvi. Ieraugi visās lietās pozitīvo, ‘izlauz’ mācību no katras situācijas un nākamajā reizē esi gudrāks, kļūsti stiprāks. Tas ir netveramais skaistums. Atceries, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu.

“Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu." Tad Viņš teica: "Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi.” (Atklāsmes grāmata 21:5)

Tikko tu saņēmi ne tikai kristīgu mācību, bet arī informāciju, kuru katrs normāls psihologs tev teiktu iemācies atrast pozitīvo negatīvajā. Tomēr ir kāds faktors tas, ko cilvēks var izmainīt, un tas, ko nevar. Ir situācijas, kurās ar cilvēka spēku ir par maz. Piemēram, cilvēks pats sevi nevar izglābt un nogādāt Debesīs, to spēj tikai ticība uz Kristu. Tikai Viņš var dot tev jaunu dzīvi vai pārradīt jaunā cilvēkā. Redzi, daudzus gadus atpakaļ es apmeklēju narkologu. Teicu, ka gribu kļūt brīvs no narkotikām un alkohola, un viņš uzreiz uzzīmēja staru ar diviem punktiem un teica šeit tu sāki lietot alkoholu un šeit tu esi tagad. Bet posmā no otrā punkta līdz taisnes beigām tu vairs nekad nebūsi vesels. Tātad to saka psihologs, narkologs, ārsts, un tam ir zinātnisks pamatojums. Viņš tieši tā teica: tu vairs nekad nebūsi vesels, bet šobrīd tev ir iespēja kļūt par anonīmo alkoholiķi, dzert zāles un ārstēties. Zinātne atzīst, ka ir lietas, no kurām cilvēks nevar kļūt pilnīgi brīvs, vienīgais variants ir apstāties un turēties, domājot: “Vai, kā gribās, bet nevar!” Taču brīdī, kad Dievs maina cilvēka sirdi, rada visu jaunu, viss, kas ir bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns. Tas ir brīnums no Dieva Kristus nomira, augšāmcēlās, un ikviens, kas Viņam tic, tiek pārradīts jaunā cilvēkā no iekšienes, un vairs nav jāturās ‘vai, kā gribās, bet nevar’, jo vairs nav iekšējas vēlmes to darīt! Tāda vēlme nemaz neeksistē, jo, ko Dievs dara brīvu, tas ir patiesi brīvs!

“Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2.Korintiešiem 2:17)

Kas bijis, ir pagājis. Katram cilvēkam ir paredzēts vienreiz dzīvot un vienreiz mirt, pēc tam ir tiesa. Vieta, kurā nonāksim pēc nāves, ir atkarīga no tā, vai mēs ticam Kristum, nevis no tā, vai mēs labi un pareizi dzīvojam, jo bez Viņa tas nav iespējams. Tikai tad, kad esmu Viņā, viss ir skaisti. Ieklausies manā sirdī caur šiem vārdiem, tas ir netverams skaistums, kas pieejams ikkatram jauns sākums, jēga dzīvei, pilnvērtīgi nodzīvots mūžs un pēc šīs dzīves mūžīgā dzīvība. Dievs ir labs! Šī draudze ir brīnums, un mēs esam viena no lielākajām augošajām draudzēm Latvijā. Es nerunāju par to, kas ir baznīcu sarakstos, jo, ja mēs ņemtu vērā to statistiku, tad iznāktu, ka Latvijā ir mazāk iedzīvotāju nekā baznīcu sarakstos. Vai man ir kāda īpaša teoloģiskā izglītība? Vai mans tēvs vai vectēvs bija lieli mācītāji un apustuļi? Vai mums ir kāda finansiāla palīdzība no Amerikas? Nē, draugs, mums ir tikai viens bijušais dzērājs, narkomāns un slikts cilvēks, kurš Kristus spēkā ir pārradīts par jaunu cilvēku. Tagad esmu labāks, un viss, kas man ir ciešas attiecības ar Viņu. Viņš ir Tas, kurš mani izmaina, jo es vienkārši lasu Bībeli, lūdzu, sarunājos ar Viņu un cenšos darīt to, ko Viņš grib. Es pats saviem spēkiem neatmetu narkotikas. Man pašam bija tikai tik daudz spēka, lai savāktu visas narkotikas un ar tām saistītos piederumus, ieliktu maisā un aiznestu uz miskasti. Vai zini, ko es darīju pēc astoņām stundām? Atkal gāju uz miskasti celt to visu ārā.

2000. gadā es Rīgā sagaidīju jauno gadu, es ļoti labi atceros, kā sniegpārslas krita sejā un kāds bija salūts. Visu laiku teicu, ka no jaunā gada sākšu jaunu dzīvi, un es kvēli ticēju, ka tā arī būs. Tomēr pēc trim stundām es atkal stāvēju rindā pie vietas, kur tirgo narkotikas, un tā tas turpinājās, līdz es satiku Kristu. Man bija sava situācija, bet tev šobrīd ir savējā, un Dievam tai ir risinājums, Jēzum ir plāns katra cilvēka dzīvei! Šī draudze ir brīnums, un tu arī esi brīnums, un viss, kas caur tevi notiks, visi cilvēki, kuri pacelsies, būs brīnums! Lai aptvertu neaptveramo skaistumu sev apkārt, atceries divas lietas: personīgas attiecības ar Dievu un grūtībās ieraudzīt pozitīvo, izmantot iespējas, uzvarēt, mācīties, norūdīties un priecāties par to visu, jo tikai tā var augt un kaut ko sasniegt. Nepaliec savā komfortā, savā problēmā, jo ienaidnieku ņirgāšanās ir tikai ilūzija, jo ir piedzimis jauns cilvēks Dāvids! Ir piedzimis Kristus! Un Viņš ir piedzimis tevī, tāpēc viss, kas bijis, ir pagājis. Tu esi jauns cilvēks un tev ir jauna dzīve. Es domāju, ka brīnišķīgs, brīnišķīgs, brīnišķīgs ir Dievs! Viņš tevi cels, un, ja tu Viņam pieķersies, tad nekādas grūtības tev nenāks par ļaunu.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Netveramais skaistums” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Iniciatīva

Publicēja 2017. gada 19. dec. 22:39Līga Paņina

Ziņas datums 20.12.17.

Tēma, par kuru es šodien runāšu, ir “Iniciatīva”. Kas tas ir? No skaidrojošās vārdnīcas: darbības uzsākšana, aktīva virzīšana un arī ierosme. Iniciatīva ir iekšējais ģenerators, sākums, bez kā nav iespējams gūt panākumus. Tas attiecas uz garīgo pasauli, tavu raksturu, kalpošanu, finansēm, kā arī grupu, draudzi, organizāciju un pat valsti. Bez iniciatīvas nav iespējami vērā ņemami rezultāti.

Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8 )

Viņš samaksāja par tevi jau tad, kad tu vēl biji grēcinieks. Tātad Dievs izrāda ierosmi un aktīvu darbību un dara to pirmais. Tu vēl neesi spēris nevienu soli Viņam pretī, bet Dievs jau ir spēris Savus soļus. Dievs ir samaksājis cenu. Viņš atnāca Jēzū Kristū virs zemes, nomira par taviem un visas pasaules grēkiem, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās, sēž pie Dieva labās rokas un caur Svēto Garu ir šeit un runā uz tevi. Viņš pirmais izrādīja iniciatīvu. Dievs radīja debesis un zemi, Viņš radīja mūs, un viss, ko mēs redzam un dzirdam, ir no Viņa un caur Viņu. Gan garīgā jeb neredzamā, gan materiālā pasaule ir Dieva radīta, viss ir no Viņa. Dievam varētu piešķirt vārdu – Dievs Iniciators. Arī Dieva kalpi ir tādi, ar iniciatīvu, piemēram, Pāvils, kura vēstules aizņem lielāko daļu no Jaunās Derības vēstulēm.

Un viņš ēda un atspirga. Viņš palika dažas dienas pie mācekļiem Damaskā un tūdaļ sludināja par Jēzu sinagogās, ka Tas ir Dieva Dēls.” (Apustuļu darbi 9:19-20)

Pirms viņš atgriezās pie Dieva, Pāvilu sauca Sauls, un viņš bija aktīvs kristiešu vajātājs, farizejs no farizejiem, mācīts cilvēks, jūdu elites vīrs, kuras dzīves mērķis bija kalpot Dievam, vajājot Kristus sekotājus un iznīcinot viņu kustības. Kādu dienu viņš personīgi sastapās ar Jēzu Kristu, un šis piedzīvojums bija tik spēcīgs, ka viņš kļuva akls. Viņš nokrita pie zemes un teica: “Kungs, Kungs, kas Tu esi?” “Es esmu Jēzus, kuru tu vajā.” Tas bija spilgts Pāvila atgriešanās stāsts un sākums viņa kalpošanai Jēzum. Pēc kāda Dieva vīra aizlūgšanas Pāvils uzreiz atguva redzi un spēkus un sāka sludināt, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. Tūdaļ pēc atgriešanās pie Dieva Pāvils bija iniciatīvs. Tieši tādēļ viņa ietekme uz mums no Jaunās Derības ir tik liela, kaut Pāvils pat nebija viens no divpadsmit Jēzus mācekļiem. Ietekme rodas no iniciatīvas, bez tās tu nevari gūt reālus rezultātus. Iniciatīva ir vajadzīga grupiņas audzēšanā un kalpošanā cilvēkiem, iniciatīva ir vajadzīga finanšu sfērā un cilvēciskās attiecībās. Un tai ir jābūt TAVAI INICIATĪVAI.

Kādreiz es mācījos Latvijas Kristīgās kalpošanas skolā Jelgavā, tas bija integrētais kurss piektdienās un sestdienās. Jau tajā laikā mana prioritāte bija personīgas attiecības ar Dievu, kā tas ir līdz šai dienai. Skola ir laba lieta, taču svarīgākas par to bija manas lūgšanas un Bībeles lasīšana, un tas izrādījās diezgan sarežģīti. Bībeli palasīt vēl kaut kā no rīta varēju, bet lūgt vajadzēja iet ārā, un ne vienmēr bija patīkami laikapstākļi. Skolas ēkai aiz stūra atradu vietu, kur varēju staigāt piecus soļu turp un atpakaļ, lai lūgtu Dievu. Tad es iedomājos – kāpēc es nevarētu to darīt iekšā, kādā īpašā vietā? Jelgavas Vasarsvētku apvienības galvenais nams, kur notika šī skola, sākotnēji bija iecerēts kā laulību nams, bet bija pietiekami liels un pārtapa par draudzes namu. Es gāju runāt pie bīskapa un teicu, ka man ir prioritāte regulāri lūgt Dievu, un tam vajag telpu. Man iedeva vietu dievkalpojumu lielajā zālē, kur es varēju iet un viens pats lūgt Dievu visu rītu. Varēju jau arī palikt pie vecās vietas – ēkas stūra aukstumā, taču es izrādīju iniciatīvu, lai tiktu siltā, plašā telpā divatā ar Dievu.

Parasti mēs lūdzam Dievu un gaidām, ka cilvēki kaut kādā veidā uz mums reaģēs un kaut ko iedos, vai arī ceram, ka Dievs to nobērs no debesīm. Reizēm gadās dažādi brīnumi, taču tie ir nepietiekami, lai gūtu nopietnus panākumus, tamdēļ mums ir jāizrāda sava inicitīva. Tev ir jāiet pie cilvēkiem un jāsaka savas vajadzības. Tu vēlies algas pielikumu? Tu lūdz Dievu un gaidi, kad tas notiks? Tu lūdz Dievam, lai tavs priekšnieks tev izmaksā lielāku algu, tas ir pareizi, bet, kad esi tā palūdzis un savā garā ieraudzījis lielāku algu, tev jāaiziet pie priekšnieka un jāpasaka viņam, ka vēlies lielāku algu. Lielākoties priekšnieki nevēlas maksāt lielāku algu, viņi maksā, cik ir nepieciešams, lai funkcionētu organizācija. Priekšnieki arī zina, ka ir vērtīgi cilvēki, kuri noteikti ir vajadzīgi viņu darbavietā, un, starpcitu, šobrīd Latvijā ar kadriem ir ļoti grūti, tiek apsvērtas iespējas piesaistīt darbaspēku no citām pasaules valstīm, bet nezinu, no kādiem līmeņiem, ja mums pašiem šis līmenis nav īpaši augsts, jo reālais darbaspēks vai nu dzer, vai arī ir ārzemēs. Kamēr tu neaiziesi un pats nepateiksi, ka vēlies algas pielikumu, tikmēr priekšnieks tev maksās to, ko pats uzskata par vajadzīgu. Ja arī viņš nepiekritīs tam, ko tu prasi, tu būsi izdarījis, ko spēj – izrādījis iniciatīvu. Personīgi es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu būs pozitīvs rezultāts. Protams, es runāju par tādu situāciju, kad tu strādā un izdari savu darbu, zini, kas tu esi un ko tu vari, nevis slinko un vēlies lielu algu par neko.

Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: "Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!" Bet Viņš atbildēja: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks." Un, pienācis tuvu, Viņš, pilsētu ieraudzījis, raudāja par viņu un sacīja: "Kaut arī tu šodien zinātu, kas tev pie miera vajadzīgs! Bet vēl tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nopostīs līdz pamatiem un tavus bērnus, neatstādami no tevis akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neesi atzinusi savu apžēlošanas laiku."” (Lūkas 19:39-44)

Jēzus iejāja Jeruzalemē, Viņa kalpošanas laiks tuvojās noslēgumam, drīz Viņam bija jāmaksā cena pie krusta. Viņš ieradās pilsētā, sēžot uz ēzeļa, mūsdienās tas būtu ar BMW. Tajā laikā ķēniņus Jeruzalemē ieveda uz ēzeļa. Cilvēki uz zemes klāja palmu zarus un savas drēbes un sauca: “Ķēniņš, kas nāk Dieva Vārdā!” Un bija farizeji, vietējās draudzes pārstāvji, kuri nebija ieinteresēti Viņa valdīšanā, kuri vispār nesaprata Jēzus jēgu un būtību, un viņi aizrādīja Jēzum: “Ko cilvēki sauc uz Tevi? Par ko viņi Tevi tur? Par Dievu, par Ķēniņu? Pasaki, lai viņi apklust, citādi būs problēmas.” Un Jēzus atbildēja: “Ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.” Tu esi lasījis šo Rakstu vietu un domājis par to. Varbūt tu esi domājis, ka tikai lūgsi Dievu, bet klusēsi un neteiksi savu vajadzību cilvēkiem, un gan jau kaut kādi akmeņi to paveiks. Varbūt tu saki – es nekalpošu, es nevadīšu, es neieguldīšos, es neevaņģelizēšu, jo akmeņi to izdarīs, Dievs taču spēj visu!

Te ir runa par Jeruzalemes akmeņiem, Jēzus raudāja, jo zināja, ka 70. gadā templi un Jeruzalemi nopostīs. Jēzus teica, ka gribēja pulcēt Jeruzalemes iedzīvotājus kā vista cālīšus zem saviem spārniem, bet cilvēki to negribēja. Jeruzaleme neatzina savu apžēlošanas laiku, šie cilvēki neizrādīja iniciatīvu un nepieņēma Jēzu Kristu. Tāpēc visu pilsētu nopostīja un pašus cilvēkus aizveda verdzībā. Par jūdu jeb ebreju likteni obligāti nemaz nav jālasa Bībelē, jo tas skaidri redzams katram. Ja tu neizrādi iniciatīvu un gaidi, kad akmeņi brēks, tie brēks, un zini, kā tie brēks? No tavām smagajām problēmām. Caur problēmām tu sadzirdēsi ne jau vairs Dieva balsi, bet velna balsi. Ja tu būsi inerts, kaut zināji labu darīt, bet nedarīji, iniciatīvu neizrādīji, tad tajās sfērās nebūs izaugsmes, būs stagnācija, tu sēdēsi vienā punktā, uz priekšu nevirzīsies. Ir tikai divi ceļi – vai nu uz augšu, vai uz leju, vai nu uz priekšu, vai atpakaļ, vidusceļa nav. Ja pastāv tāds nekustīgais punkts, tas ir ļoti īss mirklis.

Gudrais uzreiz dara to, ko muļķim tik un tā agri vai vēlu nāksies darīt. /Ebreju sakāmvārds/

Gudrais pats dara to, ko muļķim tik un tā nāksies darīt. Gudrs cilvēks ar iniciatīvu ieguldās, dara darbu, un tas dod rezultātu. Tie, kas neizrāda iniciatīvu, neko neizdara vai arī neizdara līdz galam, un tas nedod vēlamo rezultātu. Jebkurā gadījumā, lai izdzīvotu, ir jāstrādā. Bez iniciatīvas tu esi apakšā, un tik un tā tev ir jāstrādā, lai paceltos. Tu patērē enerģiju un vēl vairāk enerģijas nekā tad, ja ar iniciatīvu atrastos augšā un strādātu. Tu domā, ka bomzis nestrādā, jo viņš ir lejā? Arī viņam ir jācīnās par ietekmes sfērām, miskastēm un jāstaigā ar sasistu seju. Ja arī viņš uzvilktu uzvalku, tik un tā sejā būtu redzams, ka viņš ir bomzis. Viņu lamā, izsmej un noniecina. Gudrais pats izrādā iniciatīvu un iet strādāt normālā darbā. Muļķis nonāk savās “miskastēs” un tik un tā strādā. Vai nav labāk strādāt augšā? Iniciatīvai ir ļoti liela nozīme.

Es to sludinu tāpēc, ka vēlos to, ko Dievs vēlas, un man tas ir sirdī – lai TU esi veiksmīgs Dieva cilvēks, kurš mīl Dievu un savu tuvāko, lai tava dzīve ir sakārtota un tu esi lauva no Jūdas cilts. Esi kā lauva – varens zvēru starpā, kas nevienam negriež ceļu un negriežas atpakaļ. Dievs deg par tevi, un mana sirds arī deg par tevi. Es gribu redzēt stiprus cilvēkus, personības, kas patiešām gūst panākumus tajā, ko viņi dara – attiecībās ar Dievu, savā kalpošanā, evaņģelizācijā, finansēs, visur! Es vēlos, ka tu esi pilnvērtīgs cilvēks. Un tu esi pareizā vietā un pareizā laikā, jo šīs ir vieta, kur mainās dzīves. Šeit tu vari iemācīties pieņemt spēku un kļūt par tādu, kas gūst panākumus. Gūstot panākumus un esot savā aicinājumā, tu patiešām vari būt laimīgs! Būt laimīgam nenozīmē būt ar vienmēr starojošu seju. Es runāju par stabilu un jēgpilnu dzīvi, kurā tev nekas nav jānožēlo.

Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana pamācības 13:4)

Cilvēki ar iniciatīvu iegūst daudz, cilvēki bez iniciatīvas pēc daudz kā kāro, bet diemžēl neko neiegūst. Ja tu klusē un neizrādi savu iniciatīvu, tad problēmas brēks. Jebkurā gadījumā tev būs jāstrādā un jāpatērē enerģija.

Kad atstāju servisā savu automašīnu, es regulāri zvanu un atgādinu par sevi. Dažreiz tur ir rinda, vairākas mašīnas, citreiz darbs nerit tik ātri, jo jāpasūta specifiskas detaļas, un mašīna tur var nostāvēt pat nedēļu. Tāpēc jau nākamajā dienā es zvanu un prasu, kā iet ar manu auto. Ir daudz gribētāju, kuri ir atstājuši savas mašīnas servisā, bet es izrādu iniciatīvu, un tāpēc manu auto salabo ātrāk. Servisa meistari ātrāk paņems tā mašīnu, kurš par sevi atgādinās. Bez iniciatīvas tu vienmēr paliksi pēdējais. Varbūt tu prāto, kāpēc priekšnieks tevi neievēro un nepaaugstina. Atbilde ir tavā iniciatīvā. Vai tu izdari vairāk nekā prasa tavs šefs? Tā ir tava atbildība – izdarīt vairāk nekā vajadzīgs. Normāls priekšnieks un līderis ievēro tos cilvēkus, kuri paši izrāda iniciatīvu. Tādus cilvēkus ievēro un paaugstina. Viņi kļūst par gandrīz neaizvietojamiem cilvēkiem. Tādu cilvēku, kuri paši par sevi ir iniciatīvi, nav daudz.

Ir divu tipu līderi. Pirmie nāks pie mācītāja un teiks: “Es gribu rīkot pasākumu, man jau viss ir gatavs!” Es, piemēram, atbildēšu, lai nomierinās un pagaida, jo manā sirdī tas neatsaucas. Paies aptuveni mēnesis, un šiem cilvēkiem būs jau kaut kas cits galvā. Viņi teiks, ka vēlas izdarīt kaut ko, un es atļaušu. Tie ir cilvēki, kalpotāji, kuri paši izrāda iniciatīvu, viņiem problēma ir bailes, ka viņiem uzliks veto, ka mācītājs uzskatīs, ka tas nav vajadzīgs šajā brīdī, ka ir jānogaida kādu brīdi. Viņi nāk pie mācītāja, iespējams, pat baidoties, ka viņiem neļaus kalpot. Tie ir kalpotāji, kuriem ir augļi. Ja pat es neļauju kaut ko realizēt, tas vienalga norāda uz to, ka šie ir iniciatīvi cilvēki, kuri paši izrāda iniciatīvu. Viņi paši par kaut ko pasaka, viņi paši grib uzsākt darbību, paši aktīvi virzās uz priekšu bez motivācijas no ārpuses. Viņi paši sevi motivē, un šāda veida līderi obligāti būs ļoti auglīgi, caur viņiem cilvēki nāks pie Kristus, augs. Arī visās citās sfērās viņi būs auglīgi.

Otrs tips pie manis nenāk, bet es eju pie viņiem un saku, ka vajag kaut ko mainīt, jo viņi jau ilgu laiku kalpo, bet nav augļu, cilvēki caur viņu kalpošanu neaug, nav izaugsmes. Es eju pie viņa un ierosinu, ka kaut kas jādara, es izrādu iniciatīvu. Manas motivācijas rezultātā šie cilvēki arī kaut ko izdara, ir kaut kāds neliels rezultāts, bet es nevaru visu laiku, katrā situācijā stāvēt katram blakus un motivēt, lai cilvēks beidzot kustētos. Šie ir neefektīvi kalpotāji, un viņiem ir viena galvenā problēma – viņi ir cilvēki bez iniciatīvas. Viņi dara kaut ko tikai tad, kad viņus no ārpuses kāds motivē tiešā veidā. Es nerunāju par motivāciju, kuru katrs var iegūt, kad runāju no kanceles, bet par to, ka cilvēku ir nepārtraukti jāmudina. Otrais tips nekad neko īpašu nesasniegs. Nav tā, ka vienā jomā cilvēks izrāda iniciatīvu, bet citās ne. Ja viņš izrāda vienā jomā, tad tas būs arī citās. Protams, uz saviem talantiem tas būs vairāk, bet arī citas jomas šis cilvēks novārtā neatstās.

Kad es atgriezos pie Dieva, kas notika cietuma kamerā, es ļoti skaidri atceros brīdi, kad piedzīvoju Dievu, un manī notika tādas pārmaiņas, ka es sev iekšēji ļoti skaļi teicu: “Es strādāšu!”, kaut gan nekad nebiju normāli to darījis. Es nekad mūžā nebiju normāli strādājis. Kad strādāju par šoferi sešus mēnešus, man noņēma C kategorijas autovadītāja apliecību uz vienu gadu par to, ka braucu dzērumā. Pēc tam iestājos armijā un smagās mašīnas vadītāja tiesības neatguvu. Man darbs bija sveša lieta. Tajā brīdī, kad Dievs radīja mani par jaunu cilvēku, es zināju, ka esmu tas, kurš strādās ar savām rokām. Es gribēju strādāt tāpēc, ka Dievs tā grib, un es pat īsti nedomāju par to, ka man nemaksās pietiekami, vienkārši gribēju strādāt. Mani neinteresēja tik ļoti tā alga, kā pats darbs. Alga mani interesēja, apmēram, divdesmit procentus, bet paklausīt Dievam – astoņdesmit procentus. Tā es arī strādāju par diviem latiem dienā vai dažādus gadījuma darbus, bet man vienmēr bija darbs, un arī alga ar laiku palielinājās. Šobrīd esmu pilna laika kalpošanā, laicīgu darbu nedaru, taču tam visam bija sākums, kas notika manas iniciatīvas dēļ. Tev ir iniciatīva strādāt? Vai arī tikai naudu pelnīt? Ja tev ir iniciatīva tikai naudu pelnīt, tad man ir ļoti žēl. Kad tu reāli dod cilvēkiem kaut ko vērtīgu, kaut ko tādu, kas viņus aizskar, kas viņiem ir vajadzīgs, tad viņi tev arī dod! Tāds ir princips – sākumā dod kaut ko cilvēkiem, tad viņi tev maksās naudu. Kāpēc, piemēram, es kā mācītājs saņemu labu algu? Tāpēc, ka tā informācija, ko es dodu, ir vērtīga, reti kurš var kaut ko tādu iedot, vēl pietam viss ir pieejams internetā. Es dodu cilvēkiem to, kas viņiem ir vajadzīgs. Es absolūti neko nedaru naudas dēļ, tas nav interesanti. Interesanti ir darīt to, kas tev patīk, to, uz ko Dievs tevi ir aicinājis, to, kas dod reālu labumu cilvēkiem. Protams, ir jādomā arī par finansēm, bet tā nekad nevar būt tava prioritāte. Vienkārši sāc strādāt!

“Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja 5:23-24)

Atceries, bija pasākums “Tu esi svarīgs”? Mēs dzīvē aiz sevis atstājam pēdas, ne vienmēr tās pozitīvākās. Ja tu atceries, ka pret tevi kādam kaut kas ir, tad noej un izlīgsti, jo konfliktā vienmēr iesaistītas ir abas puses. Varbūt pat tev nekas nav pret otru cilvēku, tu esi aizmirsis kaut kādu gadījumu, bet, ja atceries, ka kādam kaut kas ir pret tevi, tad aizej pie viņa, izrunājies un izlīgsti un tad vari turpināt kalpot. Ja mācītājs vai mēs kā draudze redzam, ka kādiem cilvēkiem kaut kas ir pret mums, tad mēs ejam pie viņiem un izrunājamies, salīgstam. Lūk, kāpēc bija šis pasākums, kura rezultātā notika vairākas piedošanas dažādu cilvēku starpā un izlīdzināšanās, un vairāki cilvēki pat ir atgriezušies savās mājās – draudzē “Kristus Pasaulei”. Nepiedošana tevi lēnām no iekšpuses ēd. Ja tu gribi tiešām veselīgas attiecības ar cilvēkiem, tad esi tas, kurš iet un izrāda iniciatīvu.

Svētais Gars, mēs pateicamies par Tavu klātbūtni, par to gudrību, kuru Tu mums dod, par Savu sirdi, kuru Tu mums atklāj, par šiem dziļumiem, kurus Tu mums atklāj, Dievs! Es Tev lūdzu, Kungs, ka mēs kļūstam par iniciatīviem cilvēkiem, stipri, spēcīgi. Pieskaries katram ar Savu Garu, Dievs! Es nevienu nevaru izmainīt, tikai tu Dievs! Es varu mācīt, Dievs, bet Tu, Svētais Gars, vari izmainīt sirdis acumirklī. Jēzus Vārdā! Aleluja!

Viņš var izmainīt, un Viņš to arī dara.

Iniciatīva paver iespējas. Ja tu gaidi savas laimīgās iespējas, kad varēsi ieiet iekšā un tās izmantot, tu vari tās arī nesagaidīt, jo pašam ir jāizrāda iniciatīva.

“"Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: izlem manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl beigās nāks un man sitīs vaigā.” (Lūkas 18:2-5)

Izraēlā atraitnēm bija bēdīgs stāvoklis, bija arī netaisni tiesneši – ja viņiem naudu nedeva, viņi lietu neizlēma. Tur bija korupcija kā Kolumbijā, Meksikā un Krievijā, tomēr šis tiesnesis izlēma viņas lietu atraitnes iniciatīvas dēļ. Nepietiek tikai iesniegt iesniegumu tiesā, tev ir jāizrāda iniciatīva – jāraksta vēl un uz citām iestādēm.

Es lasīju par kādu cilvēku, kurš strādāja reklāmas aģentūrā, viņam tas arī bija sirdī. Notika štatu samazināšana, un viņu atlaida no aģentūras. Tur bija labs priekšnieks, no kura reāli varēja mācīties. Nākamajā dienā šis cilvēks atnāca uz savu darbu, savā kabinetā un turpināja strādāt bez algas, it kā nekas nebūtu bijis, it kā viņš nebūtu atlaists. Viņš tā nostrādāja mēnesi. Beigās priekšnieks ienāca pie viņa un teica: “Tu uzvarēji! Es nekad neesmu redzējis cilvēku, kurš ir gatavs tikai amata dēļ strādāt bez algas.” Šis cilvēks kļuva par vienu no vadošajiem reklāmas speciālistiem ASV.

Tava iniciatīva rada iespējas. Piemēram, 18.februārī mums draudzē būs desmit gadu jubileja, kuru svinēsim jaunajās draudzes telpās, taču jau pāris dienas pirms tam pie mums atbrauks viens no vadošajiem slavēšanas līderiem Eiropā. Viņs viesosies, kalpos, 18.februārī dievkalpojumā mums būs kopīga slavēšana ar viņa komandu, viņi būs četri cilvēki – viņš, klaviernieks, basists un bundzinieks. Dievkalpojuma otrajā pusē būs koncerts, kur viņi slavēs, un viņš slavē tiešām spēcīgi. Piektdien un sestdien būs semināri slavētājiem, uz kuriem aicināsim nākt arī cilvēkus no citām draudzēm. Tas būs kaut kas unikāls – visu dienu būs semināri, sākot no piektdienas vakara. Tas būs slavētājiem, slavēšanas grupai un arī jebkuram interesentam. No kurienes tas viss? Bija kāds brīdis, kad es redzēju, ka mūsu līderiem bez manis vēl vajag kādu dzīvu personību, no kuras mācīties. Kādu, kurš reāli kaut ko ir sasniedzis, – lai viņš padalās ar saviem principiem. Un prātā man bija tikai viens cilvēks Latvijā – Aleksejs Ļedjajevs. Iekšēji es domāju, ka viņš braukā apkārt pa pasauli, ka ir aizņemts un diezvai brauks pie mums uz kaut kādu līderu sapulci. Tomēr es viņam piezvanīju, un viņš teica: “Kонечно!!” Viņš uzreiz ļoti mierīgi piekrita un teica, ka vienmēr ir gatavs draudzēties. Tā arī mēs sākām draudzēties, un draudzība izvērtās tāda, ka pēdējā konferencē, kurā es tiku uzaicināts publiski sveikt, sastapos ar slavētāju Vitāliju Jefremočkinu. Es viņu biju skatījies tikai ierakstos, bet tagad sastapu dzīvē, un domāju: “Būtu kruti viņu uzaicināt pie mums.” Es piegāju pie viņa un teicu, ka viņš ļoti labi slavē, ka mēs ņemam viņa dziesmas, iztulkojam un dziedam. Es viņu uzslavēju, bet viņš teica: “Varat mani uzaicināt!” Iniciatīva paver iespējas. Es, protams, uzreiz viņu uzaicināju, paņēmu viņa telefona nummuru, un tagad mēs jau pērkam lidmašīnas biļetes, rezervējam viesnīcu, visu gatavojam. Tas būs labs laiks kopā ar viņu un viņa komandu, no kura mēs varēsim iedvesmoties un mācīties. Nebūtu es sākumā piezvanījis Aleksejam Ļedjajevam, nebūtu tā visa. Esi tāds, kurš vienkārši visās lietās izrāda iniciatīvu, tad tev pavērsies iespējas, un Dievs svētīs tavu roku darbu.

Kā kļūt par iniciatīvu cilvēku?

1. Zini, ko tu gribi.

Vīzija un konkrēti mērķi. Vai tad tu vari izmantot iespēju, ja nezini, ko gribi? Tu nemaz nevari redzēt to iespēju. Vai es varētu uzaicināt šo ukraiņu slavētāju, kuram mācītājs izbraukt ārpus draudzes ir atļāvis tikai vienreiz mēnesī, vai es būtu redzējis šo iespēju, ja man nebūtu vīzijas? Vīzija par slavu un pielūgsmi, mega draudzi, Dieva klātbūtni. Ja es nesaprastu, ka slavēšanas grupa ir cilvēki, kuriem ir jāaug, jāmācās, un vajag kādu, no kura mācīties, es nebūtu redzējis šo iespēju.

“Un tie nāk uz Jēriku; un, Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Timeja dēls Bartimejs, kāds akls nabags, sēdēja ceļmalā. Un izdzirdis, ka tas esot Jēzus no Nacaretes, viņš sāka saukt un sacīt: "Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: "Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Un Jēzus apstājies sacīja: "Ataiciniet viņu." Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: "Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina." Un, savu apmetni nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Bet aklais Viņam sacīja: "Rabuni, ka es varētu redzēt." Un Jēzus tam sacīja: "Ej, tava ticība tev palīdzējusi." Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja.” (Marka 10:47-52)

Ir grūti izrādīt iniciatīvu, ja nezini, ko vēlies. Vēl viens piemērs, negatīvs, tomēr līdera piemērs. Kolumbija un Meksika – tās ir narkotiku impērijas. Tur narkobaroni ir ietekmīgāki nekā prezidents, viņi nosaka visu tajās valstīs, un viens no tādiem Meksikā ir el Čapo. Viņš bija vienkāršs pusaudzis, kurš plantācijās vāca opiju no magonēm. Tur visiem zemniekiem galvenās ir magoņu plantācijas, kuras zem kontroles tur narkotiku kartelis. Naudas apgrozījums tur ir skaitāms miljardos, viņiem ir savas armijas un bez viņiem nekas nekur nenotiek. El Čapo agrāk bija vienkāršs zēns ar sliktiem apstākļiem ģimenē, tēvs bija dzērājs un viņu sita. Tomēr reiz ciematā, kur viņš dzīvoja, garām brauca vairākas mašīnas, viena no tām bija balts luksuss auto, kurā brauca viens no tā laika narkobaroniem. Pašam el Čapo bija veca, noskrandusi mašīna, kas knapi kustējās. Viņš ar to brauca pakaļ šim narkobaronam, aizbrauca līdz villai, kur viņš bija apmeties, iegāja sētā, kur bija apsardze, un piedāvāja nomazgāt automašīnu. Viņš piegāja pie tās mašīnas, glaudīja to, sapņoja, pats tādu gribēja, gribēja tik lielu ietekmi kā šim narkobaronam. Viņš tik ilgi mazgāja to mašīnu, ka iekāpa tajā un sāka braukt. Viņu, protams, uzreiz noķēra, aizveda pie šefa, kurš, par laimi, bija draudzīgi noskaņots un jautāja: “Kāpēc tu tā darīji, kāpēc brauci ar manu mašīnu?” Viņš atbildēja: „Man arī būs tāda mašīna un es arī gribu būt tāds kā tu, strādāt pie tevis!” Var saprast, kāpēc viņš gribēja kļūt kā narkobarons. Tas bija viss, ko viņš sev apkārt redzēja. El Čapo sāka strādāt pie varenā narkobarona un pats izauga par visu laiku vienu no visvarenākajiem karteļa narkobaroniem pasaulē. Šobrīd gan viņš ir cietumā, bet domāju, ka viņš ātri izkļūs no tā. Reiz jau viņa cilvēki izraka vairāk nekā kilometru garu tuneli, pa kuru viņš mierīgi izmuka no cietuma. Bet viss sākās ar mašīnas mazgāšanu. Iniciatīva visās sfērās, arī narkotirdzniecībā, vēl jo vairāk garīgajā pasaulē, ir svarīga.

„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pamācības 12:24)

2. Kļūsti no iekšpuses par iniciatīvu cilvēku.

Ļoti grūti ir būt iniciatīvam tāpēc, ka tas ir pareizi. Strādā pie sevis! Tu esi jauns cilvēks, jauns radījums, tu esi iniciatīvs cilvēks, vienkārši tāds esi un neko ar sevi nevari padarīt. Katru dienu savā lūgšanu kambarī pasaki Dievam, velnam un sev, ka tu esi iniciatīvs. Sastopoties ar kārtējo problēmu, tev ir jāzina, kas tu esi.

Čārlzs Laftons, populārs aktieris, reiz apmeklēja Ziemassvētku pasākumu pie savām paziņām. Vakara vadītājs bija iecerējis, ka katrs viesis uzstāsies ar kādu pantiņu vai dziesmu, kas radītu Ziemassvētku noskaņu. Kad pienāca šī aktiera kārta, viņš ļoti skaisti no galvas noskaitīja 23. psalmu. Vai zini, kā skolēni skaita dzejolīšus? Viņi nedomā par tā saturu, tik iemācās no galvas. Tas nevienu neuzrunā, izņemot vecākus, kuri priecājas, ka bērns dzejoli ir iemācījies bez kļūdām. Tieši tāpat bija ar šo aktieri. Tad pasākumā tika pamodināta kāda aizsnaudusies tantiņa, un vakara vadītājs palūdza arī viņai kaut ko noskaitīt. Viņa citēja to pašu psalmu, un cilvēki raudāja. Namatēvs vēlāk jautāja aktierim, kāpēc cilvēki raudāja tieši pēc tantiņas uzstāšanās, nevis viņa. Aktieris atbildēja, ka viņš vienkārši zina šo psalmu no galvas, bet tantiņa pazīst Ganu.

Tāpat ir arī ar mums ja tas nav tavā sirdī, tas ir jūtams. Piemēram, kā un vai es mīlu cilvēkus. Es varu sludināt varenus sprediķus, visi var saukt “aleluja”, tomēr, ja tas būs no prāta, nevis sirds, tas neaizkustinās un neuzrunās. Tāpēc par iniciatīvu cilvēku tev jākļūst no sirds jeb garā.

3. Izrādi iniciatīvu visās iespējamās lietās, pirmkārt jau mazajās.

„Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mateja 25:21)

Tam, kurš neizlietoja sev uzticēto talentu, bija cits liktenis nekā tiem, kuri izrādīja iniciatīvu. Esi uzticams pār mazumu!

„Ja jūs gaidīsiet īsto momentu, kad varēsiet izdarīt visu un visiem, tā vietā, lai darītu vismaz kaut ko kādam, nekad neko nevienam arī neizdarīsiet.” /Malkoms Beins/

Izrādi iniciatīvu mazās lietās, praktizē tās. Ieraugi vajadzību draudzē, attiecībās, biznesā un izrādi iniciatīvu! Pats svarīgākais ir cilvēki, izrādi iniciatīvu tieši attiecībās ar cilvēkiem!

„Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)

Likums sauc pie atbildības ne tikai tos, kas kaut ko izdara, bet arī tos, kas neko nedara. Likums soda arī inertu līdzzinātāju. Es jaunībā pie palaidnībām bieži stāvēju uz vakts, neko nedarīdams, lai tās novērstu. Ja tu zini, kas jādara, sāc to darīt! Un sāc to pirmais!

Man jums vēl ir pravietojums, es zinu, ka ir cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs:

Dievs zina katru no mums. Viņš zina, kam tu ej cauri, kas tev sāp, ko tu nevari vai tev ir grūti izdarīt. Personīgi, lai kādos ceļos es neietu, kādās krustcelēs nebūtu, es vienmēr jūtu, ka Dievs man ir blakus un Viņš pazīst mani labāk nekā es pats sevi. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir Dieva klātbūtne. Dievs zina, ka tu mīli, domājot par savu mīlestību. Būtībā tu mīli savu mīlestību, to sajūtu, ko dod mīlestība, bet ne pašus cilvēkus. Dievs tevi mīl daudz vairāk nekā tu mīli Viņu vai cilvēkus. Viņš zina, ka tu centies mīlēt, Viņš zina tavu nevarēšanu, ierobežotību, taču Viņš saka: „Es mīlu tevI!”

„Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 1:4-8 )

„Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību [..]”(Atklāsmes 2:2)

Dievs zina tavus darbus, tavu pacietību, cik ilgi ciet, tavas pūles, kā tu strādā.

„Es zinu tavus grūtumus un nabadzību, bet tu esi bagāts [..]” (Atklāsmes 2:9)

„Es zinu, ka tu dzīvo tur, kur sātana tronis [..]” (Atklāsmes 2:13)

Ja tu dzīvo vidē, kur viens otru ienīst, sliktos apstākļos, sliktās attiecībās ar cilvēkiem, ja tavi vecāki strīdas, ja tu strīdies ar savu laulāto draugu, Dievs zina tavu sirdi, Viņš zina, ka tu ciet. Dievs tev saka, lai nekaunies no Viņa. Viņs zina, ka tu esi miesa un asinis un tās nevar iemantot Dieva valstību. Dievs saka, ka Viņš mīl tevi un Viņš ir mīlestība. Viņš saka: „Es tevi vienmēr esmu mīlējis un mīlēšu arī turpmāk, paļaujies uz Mani.”

„Es zinu tavus darbus un tavu mīlestību [..]”(Atklāsmes grāmata 2:19)

Dievs saka: „Es zinu, ka tu mīli tikai sevi, savu mīlestību, tikai to, kas tev patīk, bet Es mīlu tevi ar patiesu mīlestību.” Dievs mīl arī mūsu darbus, jo mīlestība nav tikai sajūtas. Ja tu patiesi mīli sev apkārt esošos cilvēkus, laulāto, kolēģus, tos, kuri nepazīst Kristu, tu šo mīlestību pierādīsi ar darbiem. Un Dievs zina, ko tu vari un ko nevari.

„[..] bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.” (Romiešiem 5:5)

Tevī ir dievišķā mīlestība, un tu spēj mīlēt un mainīties.

„Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite.” (Kolosiešiem 3:14)

Pāvils bija gatavs pat tikt sadedzināts ticības dēļ, taču bez mīlestības viņš nebija nekas. Jebkas ir nekas bez mīlestības! Pilnvērtīgi mīlēt mēs spējam tikai ar dievišķo mīlestību. Cilvēks bez Dieva pats nekad nebūs pilnīgs.

„Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!” (Jāņa 15:9)

Turpini ticēt, turpini meklēt Dievu, Viņš visu zina, Viņš tevi mīl un palīdzēs tev mīlēt!

Jēzum bija draugi – Marija, Marta un Lācars. Kad Lācars saslima, viņi aicināja Jēzu uz viņu māju.

„Bet Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu, un Lācaru.” (Jāņa 11:5)

Jēzus mazliet vilcinājās un tad devās pie viņiem, taču Lācars jau bija miris. Martai un Marijai tās bija šausmas. Varbūt arī tev ir šādas situācijas, kuras nav izmaināmas un atrisināmas? Jēzus mīl tevi. Tavas problēmas nav tāpēc, ka Viņš tevi mīl. Tās ir dažādu iemeslu dēļ, bet Jēzus tās visas zina un mīl tevi.

Marta Jēzum pārmeta, ka Lācars nebūtu nomiris, ja Viņš būtu ieradies laicīgi un viņu dziedinājis. Bet pēc īsa brīža Marta teica, ka tomēr tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē.

„Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!” (Jāņa 11:21)

„Tad Jēzus, redzēdams viņu raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma un sacīja: "Kur jūs viņu esat likuši?" Tie Viņam saka: "Kungs, nāc un redzi!" Jēzus raudāja.” (Jāņa 11:33-35)

Jēzus ir žēlsirdīgs, Viņš zina visu, kas ir tevī, Viņš ir tevī un mīl.

„Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"” (Jāņa 11:40)

Tika novelts akmens un notika brīnums – līķis, kurš jau sāka sadalīties un smirdēja, atdzīvojās. Lācars tika atdots ģimenei. Viss, kas bija vajadzīgs, – turpināt ticēt. Ja ticēsi, redzēsi Dieva varenību. Mēs nezinām visus iemeslus, kāpēc mēs ciešam, bet Jēzus tos zina, Viņš mūs mīl. Paliec arī tu savā ticībā un mīlestībā. Vairāk no tevis Dievs neprasa.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Iniciatīva” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Laiks

Publicēja 2017. gada 13. dec. 00:24Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 13. dec. 00:25 ]

Ziņas datums 13.12.17.

Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada sestajā mēnesī, pirmā mēneša dienā, caur pravieti Hagaju atklājās Tā Kunga vārds Zerubābelam, Šealtiēla dēlam, Jūdas pārvaldniekam, un Jozuam, Jocadaka dēlam, augstajam priesterim, un tas skanēja tā: "Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu!" Un tad atklājās Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: "Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; jūs ēdāt gan, tomēr trūkst, lai jūs justos paēduši; jūs dzerat un tomēr nedzesējat slāpes; jums ir gan apģērbs, bet tas nedod pietiekami siltuma, un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs. Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?" jautā Tas Kungs Cebaots. "Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama. Tāpēc debess aizturēja pār jums savu veldzi, un zemes klēpis noslēdza jums savus augļus. Un Es sūtīju sausumu pār visu zemi un kalniem, pār labību, pār vīnu un eļļu, un pār visu, kas izaug no zemes, tāpat arī pār ļaudīm, lopiem un visiem ar rokām darāmiem darbiem." Tad Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Jozua, Jocadaka dēls, augstais priesteris un visi, kas tur no tautas vēl bija, ar lielu uzmanību uzklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuru Dievs Tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību Tā Kunga priekšā. Tad Hagajs, Tā Kunga sūtnis, kura uzdevums bija Dieva vēstījumu tautai zināmu darīt, runāja šādus vārdus: "Es esmu ar jums! - tā saka Tas Kungs." Un Tas Kungs lika pamosties Zerubābelā, Šealtiēla dēlā, Jūdas apgabala pārvaldniekā, un Jozuā, Jocadaka dēlā, augstajā priesterī, un visos no tautas atlikušajos jaunam garam, tā ka viņi nāca un uzsāka darbus gar Tā Kunga Cebaota, sava Dieva, namu.” (Hagaja grāmata 1­:1-14)

Un tagad, Zerubābel, ņemies drosmi, saka Tas Kungs, pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta, saka Tas Kungs, un strādājiet, jo Es esmu ar jums! - saka Tas Kungs Cebaots. Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un Mans Gars valda jūsu vidū: nebīstieties! Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi. Jā, Es sakustināšu visas tautas; tad nāks šurp visu tautu bagātības, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma, saka Tas Kungs Cebaots, Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts, saka Tas Kungs Cebaots, un šā pēdējā nama krāšņumam jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība, tā saka Tas Kungs Cebaots, un Es gribu dāvināt mieru šai vietā," saka Tas Kungs Cebaots.” (Hagaja grāmata 2­:4-9)

Visas atmodas, kas ir nākušas pirms mums, un visas labās pārvērtības ir inspirējis Svētais Gars šeit virs zemes, un Dieva vārds par to saka: „Tas, ko Es darīšu jūsu vidū, nebūs tas, kas bija kādreiz. Es jūsos pamodināšu jaunu garu, jaunu spēku, ka jūs strādāsiet un rūpēsieties par Dieva darbu. Es esmu ar jums un par jums. Es vērtēju jūs. Es mīlu tevi! Tu Man esi vajadzīgs! Tu esi īpašs! Tu esi unikāls, un tieši tevi Es esmu izredzējis, ka tu cel Manu namu, ka tu noliec pareizas prioritātes - vispirms Es un Mans darbs, un pēc tam tavas vajadzības. “Un, ja tu parūpēsies par Manām vajadzībām,” saka Tas Kungs Cebaots, “tad Es parūpēšos par tavām vajadzībām. Un viss, kas ir bijis līdz šim, būs nieks salīdzinājumā ar to, kas būs pēc tam, kad tu sāksi Mani nolikt pirmajā vietā savā dzīvē.”

Svētais Gars, mēs pielūdzam Tevi, jo Tu mums esi vajadzīgs vairāk pār visu. Ja Tu necel, tad mēs nevaram uzcelt. Ja Tu nedari, tad mēs nevaram darīt. Tu mums esi vajadzīgs, mums vajag, ka Tu darbojies! Dievs, mēs pielūdzam Tevi, meklējam Tavu vaigu, Tavu tuvumu. Lai nāk Tava valstība, Tava slava, Jēzus Vārdā. Svētais Gars, mēs apbrīnojam Tevi. Manā leksikā nav pietiekami daudz vārdu, lai pateiktu, kā es Tevi mīlu, Dievs. Es esmu Tavs, un Tu esi mans Dievs, un kā mīli Tu, tā tikai Tu mīli. Mūsu mīlestība pret Tevi, Dievs, nav pilnīga. Es pateicos, Tētiņ, par Tavu upuri, par Tavu Dēlu Jēzu Kristu un par to, ka Tu mūs atpirki no grēka varas, no elles, no pazušanas, no vecās dzīves, no vecā cilvēka. Tu dāvāji no Sava Gara un savienoji ar Sevi! Tu darīji mūs svētus, nevainojamus Savā priekšā, mēs droši nākam Tavā klātbūtnē, Tēvs, caur Jēzus Kristus upuri. Ne ar saviem darbiem, ne ar savu upuri, bet ar Tavu upuri, Kungs. Tas ir apbrīnojami! Tikai Tu vari izmainīt situācijas, sirdis, tikai Tu vari iededzināt uguni mūsu vidū!

Svētrunas tēma - „Laiks”. Vārdā, ko es lasīju no Hagaja grāmatas, ir rakstīts: „Šī tauta runā, ka vēl nav pienācis laiks celt Tā Kunga namu.” Dievs caur pravieti Hagaju uzrunāja izraēliešu līderi Zerubābelu, Jūdas pārvaldnieku, kurš faktiski bija ķēniņa vietā, un augsto priesteri Jozua, un caur viņiem visu tautu. Dievs saka: ”Vai tad jums ir pienācs laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedra koka plāksnēm grezni rotātos namos, bet Manam namam ir jāstāv drupās pamestam?” Dievs norāda, kāpēc mēs strādājat, bet nevarat no tā baudīt. Mēs sējam bagātīgi, bet ievācam trūcīgi, ēdam, bet tomēr trūkst, lai mēs justos paēduši. Dzeram, bet tomēr nedzesējat slāpes. Apģērbs mums ir, bet tas nedod pietiekamu siltumu. “Palūkojieties taču, kā jums ir klājies jūsu ceļos! Gādājiet materiālus un sāciet gādāt par Mana nama celtniecību.” Tas Kungs lika pamosties šajos līderos jaunam garam. No kā pamodās jauns gars, jauna degsme? Dievs runāja caur Savu pravieti. Šis ir Dieva vārds, un Svētais Gars uz tevi runā. IR LAIKS CELT TĀ KUNGA NAMU! Vecās Derības kontekstā šī Rakstu vieta radās pēc tam, kad Izraēls tika izvests no savas zemes robežām Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas laikā. Bābelē nomainījās vara, Persija pakļāva Babiloniju. Izraēls dzīvoja verdzībā Bābelē. Ķēniņš Kīrs atlaida Izraēlu atpakaļ uz savu zemi un atbalstīja to, ka viņi atjauno savu templi, Dieva namu, Dieva klātbūtnes vietu. Jau kopš iziešanas no Ēģiptes centrālā vieta Izraēlam bija nometnes vidū, un tas bija Dieva škirsts. Tas bija izraēliešu, Dieva tautas, svētību garants. Dievs ne tikai Izraēlu, bet šodien mūs kā Savu tautu vada, sargā, ceļ, vairo, un mēs esam drošībā.

Tātad pēc Izraēla atkrišanas no Dieva sekoja gūsts, pēc tam Bābelē mainījās vara. 538. gadā p.m.ē. Persijas ķēniņš Kīrs atlaida Izraēlu, un sekoja viņu centieni atjaunot varu. Kas notika? Izraēlam bija politiskā pretestība, bet ne tik ievērojama, lai pārtrauktu Dieva nama celšanas darbus. Vairāk bija tāda iebaidīšana un šantāža no nelabvēļu puses. Izraēlieši, izkļūstot no gūsta un atgriežoties mājās, vairāk sāka rūpēties par savu eksistenci - ko ēdīs, ko dzers, ko vilks mugurā. Un bija jau 250. gads p.m.ē., kad Dievs teica: „Ne vienkārši jūs rūpējaties par savu eksistenci, bet jūs jau sev ceļat greznus namus, bet Mans nams joprojām nav uzcelts. Es joprojām neeesmu centrā.” Šādos apstākļos, kur katrs rūpējās par sava nama celtniecību, par sevi, par savu ģimeni, par savu darbu, bet Dieva nams joprojām nebija uzcelts, Dieva vārds runāja caur Hagaju: „Vai tad ir pienācis laiks celt savus namus, bet Mans nams ir drupās pamests?” Caur šo vārdu Dievs lika pamosties izraēliešos jaunam garam, jaunai degsmei atkal ķerties klāt pie Dieva nama celtniecības. Viņi to izdarīja, uzcēla, un atkal bija Dieva svētība. Tik ilgi, kamēr viņi godāja Dievu, kamēr visi rituāli tika darīti, Dievs tika pielūgts, tikmēr viss notika un bija svētība. Mēs ļoti labi zinām, kā viss beidzās, jo kārtējo reizi izraēlieši atstāja Dievu. Templis atkal tika nopostīts, un šodien tur ir musulmaņu mošeja.

No dzīviem akmeņiem tiks uzcelts Dieva nams. Dieva vārds saka, ka mēs esam Dieva nams. Jaunās Derības kontekstā Dieva nama celtniecība šodien nozīmē:

1. Tavas personiskās attiecības ar Dievu – nav nekā svarīgāka, par ko man būtu jāatgādina un jāmāca. Laiks personiskām attiecībām ar Dievu!

2. Mājas grupas celtniecība. Draudze sastāv no ģimenēm – mājas grupām. Tas ir Dieva nams, no dzīviem akmeņiem celts. Tu esi dzīvais akmens! Tu esi dzīvs cilvēks, un no dzīviem akmeņiem tiek uzcelts Dieva nams. Svētais Gars mūsos grib atmodināt jaunu garu, lai mēs atgriežamies konkrētās attiecībās ar Dievu. Lai tie, kuri tās ir atstājuši, atgriežas, un tie, kuri nav sākuši to darīt, lai sāk to darīt. Konkrēts laiks attiecībām ar Dievu -  Bībele, lūgšana, slavēšana, pārdomas! Mēs visi ne tikai atnākam uz mājas grupiņu, bet katrs tajā piedalāmies, lai grupiņa augtu, lai cilvēki augtu, lai mēs katrs ar savu dāvanu kalpotu mājas grupiņā. Lai cilvēki aug garīgi, finansiāli, aug savās kalpošanās un visās sfērās. Tu rūpējies par to, lai cilvēki nāk pie Kristus caur tavu mājas grupiņu. Lūk, tā ir Dieva nama celtniecība.

3. Draudze. Draudze sastāv no šūniņām. Veselos organismos šūnas dalās, un tas ir nepārtraukts process. Ja šūnas nedalās, tad tās ir mirušas šūnas. Ja grupas neaug, tad tās ir mirušas grupas, jo cilvēki šajās grupās neaug, un, ja cilvēki grupās neaug, tad cilvēki draudzē nevar augt. Tikai tie cilvēki, kuri uzmanīgi klausās, ko es saku no kanceles, ņem to un dara, aug. Rūpēsimies par draudzes garīgo izaugsmi. Sākumā rūpēsimies par Dieva namu un pēc tam par to, lai mums būtu viss nepieciešamais. Visas kalpošanas, kas nodrošina atmosfēru dievkalpojumā, ko mēs baudām, nav vienkārši kaut kas pats no sevis. Tie ir cilvēki, kuri ir veltījuši laiku, lai to veidotu.

Tātad šodien Dieva nama celtniecība ir personiskas attiecības ar Dievu, mājas grupiņa, draudze un, protams, arī viss finansiālais un materiālais, ko mēs tajā ieguldām. Rūpējies par Dieva nama celtniecību, tad Dievs parūpēsies par tavu namu!

Un Salamans nolēma uzcelt namu Tā Kunga Vārdam un pili sev, savai ķēniņa valsts varai.” (2. Laiku 1:18)

Tu gribi sev pili? Tad vispirms cel Tā Kunga namu. Ja tu gribi Dieva svētību savai pilij un negribi savai pilij caurumu, ieguldies Dieva namā. Ja tava prioritāte nav celt Dieva namu, tad tavs gars nav iededzināts, un, ja tu to neiededzini, neiekarsies, neieliec laiku, lai celtu Dieva namu, tad dari, ko gribi, tu pat vari būt miljardieris, un tomēr tev kaut kur būs caurums. Tas būs velnam pieejams caurums, pa kuru viņš tiks tev klāt. Jo Dievs saka, ka “jūs ēdat, dzerat, bet jums nav”. Apģērbs ir, bet tas nedod pietiekamu siltumu. Tu vari pelnīt miljonus, bet bērt tos caurā makā, kas nenes svētību ne tev, ne citiem cilvēkiem. Palūko, kā tev līdz šim ir klājies un kādas ir tavas prioritātes. Salamans bija visbagātākais un visgudrākais cilvēks. Kāpēc viņš tāds bija? Jo vispirms viņš cēla Tā Kunga namu! Un pēc tam viņš sev cēla pili. Gribi Dieva svētības savā pilī? Tad prioritāri ieplāno laiku, lai celtu Tam Kungam namu! Sākot ar paša personiskām attiecībām ar Dievu.

Hagaja otrajā nodaļā Dievs konkrēti paskaidro: „Strādājiet, jo Es esmu ar jums! Šurp nāks visu tautu bagātības, Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma. Man pieder sudrabs un zelts.” Kurš ir tas, kurš pārvalda finanses? Pie kā ir svētības, kas ir svētību avots? Svētais Gars! Trīsvienīgais Dievs! Bagātais Tēvs! Jo tev nav nabags Tēvs, tev ir bagāts Tēvs. Tev nav skumjš vai noraidošs Tēvs. Tev ir Tēvs, kas tevi mīl, tevi atdzīst, par tevi rūpējas, kuram tu esi Viņa acuraugs. Tev ir Tēvs, kurš saka, ka tu esi lauva no Jūdas cilts. Tu esi kā jauns lauva aitu ganāmā pulkā. Viņš jau tevi tā māca no mazotnes, kad tu piedzimsti no augšas. Viņš māca, kas tu esi. Vienalga, kur tu iesi, kur tu noklīdīsi, tu būsi jauns lauva, kurš visu ar savām kājām nobradā, un no tevis nevienam nav glābiņa. Tu esi lauva, varens zvērs, kurš nevienam nekad ceļu negriež. Tas nenozīmē, ka tev tas ir jāvērš pret cilvēkiem. Runa ir par tavu raksturu, par garīgām lietām, kas ir pareizi jāievēro. Tu negriez ceļu, ej taisni, atpakaļ neskatīdamies.

Laiks ir jēdziens fizikā, ekonomikā, filozofijā, reliģijā. Laikam ir dažādi veidi. Piemēram, laika apstākļi. Fizikā laika jēdziens ir sākuma un beigu punkts. Laika jēdzienā ir moments. Zinātnieki uzskata, ka moments ir nemainīgs punkts. Sākuma punkts, nulles punkts, moments, kad kaut kas sākas. Vēl šis momenta punkts ir arī tad, kad kaut kas beidzas. Vai nu kaut kas sākas, vai kaut kas beidzas. Otrs jēdziens ir laika intervāls. Laika intervāls ir no viena laika punkta līdz otram laika punktam. Ir laika moments un laika intervāls. Moments ir sākums vai beigas, bet intervāls ir šis ceļš – no sākuma momenta līdz beigu momentam. Šādi intervāli var būt gari, īsi, daudz, maz. Tieši šo intervālu mēs saucam par laiku. Laiks ir abstrakts jēdziens, jo pats par sevi tas nepastāv. Tieši tāpat kā nepastāv tumsa, ir tikai gaismas neesamība. Dievs ir ārpus laika. Kāpēc? Viņam nav sākuma un nav gala. Ja nav sākuma, tad tas ir ārpus laika. Kāpēc Dievs visu var zināt uz priekšu un atpakaļ? Jo Viņš ir ārpus laika. Tas mūsu prātam vienkārši nav saprotams. Ja kaut kam ir sākuma punkts, piemēram, cilvēkam, kokam, zemei vai debesu spīdekļiem, tie noveco. Tajos notiek dažādas mijiedarbības, un viss mainās. To, kā viss noveco vai mainās, mēs saucam par laiku. Debesu spīdekļi, piemēram, saule un mēness, salīdzinājumā ar cilvēka mūžu, mums šķiet bezgalība, tomēr tā nav. Visam, kas ir radīts, ir sākuma punkts. Tikai Dievs ir Tas, Kuram nav ne sākuma, ne gala. Vai tu zini to, ka saule patērē enerģiju? Kaut kad tā beigsies. Vai tu esi par to domājis? Šī enerģija beigsies un pāries citās formās. Galu galā arī zvaigznes pārvēršas par melnajiem caurumiem. To ir grūti saprast. Visam, kas radīts, ir sākums un gals. Laiks no sākuma līdz beigām ir intervāls.

Cilvēka dzīvei arī ir sākums tajā brīdī, kad mēs piedzimstam. Beigu punkts ir tad, kad mēs nomirstam. Šis intervāls starp diviem punktiem ir laiks. Tas ir tavs laiks. Katram cilvēkam virs zemes ir iedalīts konkrēts laiks. Katram ir noteikts laiks, un ne vairāk, ne mazāk. Dieva vārds saka: "Vai tad ir laiks celt savus namus un Mans nams lai stāv drupās?" Un ne tikai tāpēc, ka Dievs tā grib. Paskaties uz to visu veselīgi. Kas ir svētību un dzīvības avots? Ja es rūpējos par Dieva nama celtniecību un ieguldu no sevis Dieva valstībā jeb draudzē, tad svētības ir manā dzīvē, un tieši Dievs ir Tas, Kurš dod svētību manam roku darbam, nevis otrādi, kad es rūpējos par savām vajadzībām un atstāju novārtā Dieva namu. Kaut arī man piederētu puse pasaules, tomēr es nebūtu piepildīts. Viss, ko es pelnītu, nevienam nenestu nekādu svētību.

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.” (Psalms 90:10)

 

Dieva vārds skaidri saka: "Šis intervāls ir īss." Tas ir fakts, ka mūsu dzīve ir īsa. Un ja tev ir tikai divdesmit gadi, nemāni sevi, arī tavs dzīves ilgums ir īss.

 

Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri.” (Psalms 144:4)

Tas, ko es runāju, draugs, ir ļoti svarīgi. Tas ir no Svētā Gara. Svētais Gars, paldies, ka Tu mums atgādini, ka Tu mūs modini un iededzini jaunu garu, ka mēs rūpējamies par Tava nama celtniecību. Par attiecībām ar Tevi un par cilvēkiem, kuru dēļ esam šeit, virs zemes! Lai nāk Tava valstība, Dievs! Mēs pieņemam Tavu vārdu. Ko cilvēks dara savas dzīves laikā? Padomā tādā kontekstā, ka mūsu prioritātei būtu jābūt laika momentiem, kurā sākt regulāru lūgšanu un Bībeles lasīšanu. Citam tas būs katru dienu, citam katru otro dienu. Vislabāk ir katru dienu. Viena stunda, pusstunda, piecpadsmit minūtes, divas stundas vai piecas stundas. Ir vajadzīgi divi momenti - kad tu sāc pavadīt laiku ar Dievu, un kad tu beidz to darīt. Šis intervāls starp abiem momentiem ir laiks, kas ir ierobežots, un tu to vari lietot, lai iepazītu Dievu. Šo laiku tu vari lietot, lai dzirdētu no Viņa. Tev jābūt punktam, kad tu ierodies mājas grupiņā, un punktam, kad dodies prom. Šis intervāls ir tavs laiks, kurš ir ierobežots. Šodienas vidējais cilvēka mūža ilgums ir 70 līdz 80 gadi. Kad tu savā grupā un draudzē uzņemies kalpošanas, kad tu ved cilvēkus pie Dieva, tas nenotiek spontāni. Spontāni cilvēki lielākoties pie Dieva nenāk, bet gan tas ir tavs laiks, ko tu esi ieplānojis, paņēmis nost no kaut kā cita un atvēlējis ne tikai personīgajam laikam ar Dievu, bet arī cilvēku aizsniegšanai un pievešanai pie Kristus. Veids, kā tu to dari, nav tik svarīgs. Svarīgs ir konkrēts laiks. Ja šī laika nav, tu tici pasakām. Tu joprojām dzīvo ilūzijās. Velns ir aizmiglojis daudzu ļaužu prātus, ka viņi neredz to, ka ir punkts A, punkts B un to vidū laiks. Un šis laiks ir ierobežots. Ja tu to tagad nesāksi darīt, tad kad? Tā arī tava dzīve paies, jo rīt tev būs tikai tas, kam šodien esi veltījis laiku. Tas, kam tu šodien velti laiku, tu būsi rīt. Kāda būs mūsu tauta, mūsu Latvija un zeme rīt, ir atkarīgs no tā, kam mēs kā tauta veltām laiku. Tāpat tas ir atkarīgs no tā, kurā virzienā mēs ejam un uz ko mēs paļaujamies. Tava dzīve ir īss intervāls. Visa tava dzīve sastāv no daudz un dažādiem sākumpunktiem un beigu punktiem, lielākiem, mazākiem, ilgtermiņa, īstermiņa, sākot no pamošanās brīža, pārdomām un zobu tīrīšanas.

 

Īsajā gadā ir 365 dienas. Tas ir laiks. Tās ir 8760 stundas vai 525 600 minūtes. Šīs svētrunas gaitā paiet apmēram 1 stunda un 20 minūtes. Laiks ir izmērāms. Ja rēķina cilvēka dzīves ilgumu 100 gadus, tad tiem, kuri tik ilgi grasās dzīvot, ir 876 000 stundas, lai dzīvotu. Draugs, šīs stundas nav nekas abstrakts. Tas ir konkrēts laiks tavai dzīvei. Laiks iet un tuvojas punktam B. Tu pēc sevis atstāsi tikai to, kā tu būsi šo laiku lietojis. Latvijā vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 70 gadi, bet sievietēm 79 gadi. Šie skaitļi ir noapaļoti, lai nebūtu ar visiem komatiem. Patiesībā vīriešiem bija norādīts vēl mazāks skaitlis. Es noapaļoju uz augšu. Patiesībā ir tā, ka tikai puse no vīriešiem nodzīvo līdz 65 gadiem. Tāpēc iepriekš minēto skaitli 100 var samazināt gandrīz uz pusi. Vidējais mūža ilgums abiem dzimumiem ir 75 gadi, un tās ir 657 000 stundas. Ko mēs darām šajā laikā, kas mums ir atvēlēts, ņemot kā vidējo dzīves ilgumu 75 gadus? Es izpētīju zinātnieku veiktu statistiku:

 

25 gadus mēs guļam. Tas nenozīmē, ka tie, kuri mokās ar bezmiegu, ir laimīgāki.

 

10 gadus mēs strādājam (no 20 līdz 65 gadu vecumam). Tas ir labākajā gadījumā, ja darbs tiešām ir tas, kas nes labumu sabiedrībai, un kas tiešām ir tavs, ar kuru, iespējams, tu vari arī kalpot Dievam.

 

9 gadus cilvēks skatās televīziju. Un divus gadus no šiem viņš skatās reklāmas. Es zinu, ka mūsu draudzē šis cipars ir labāks, bet tas ir jāņem vērā. Cilvēks atnāk no neinteresanta darba, kur nopelnījis grašus, īpaši vīrieši, un pēc tam mājās viņš ieslēdz televīziju un nepārtraukti skatās sportu, ziņas utt. Visu viņš zina par sportu, bet ko tas dod, ja viņš pats ar to nenodarbojas?

 

Sievietes 8 gadus pavada iepērkoties.

 

3 gadus cilvēks pavada transportā. Tur ietilpst arī sastrēgumi un viss pārējais.

 

6 gadi paiet ēdot.

 

5 gadi paiet ēdiena gatavošanā. Tas ir vidējais cipars. Varbūt kāds ēd tikai kafejnīcās. Tajā gadījumā šis laiks būs mazāks, taču arī tad paies laiks ceļā uz kafejnīcu. Protams, visam arī ir kaut kādi risinājumi, piemēram, pienākumu sadale.

 

5 gadi paiet mazgājoties.

 

Tikai 1 gads paiet, kārtojot māju. Es domāju, ka šis cipars varētu būt lielāks, bet laikam tā mēs dzīvojam. Varbūt tu sakārto māju tikai pirms grupiņas sākuma?

 

1 gads sievietēm paiet, domājot par to, ko vilkt mugurā.

 

Vīriešiem 1 gads no viņu dzīves paiet, skatoties uz sievietēm. Sievietes domā, ko vilkt mugurā, un vīrieši viņas apbrīno.

 

Tikai 48 dienas no visas savas dzīves cilvēki velta seksam.

 

400 000 reizes cilvēks savas dzīves laikā izlaiž gāzītes. Es domāju, ka vīrieši šajā gadījumā ir absolūti rekordisti, vismaz jūtamā un dzirdamā veidā. Neredzamos un pieklājīgos veidos mēs to biežumu nezinām, jo tā ir slepena informācija.

 

1,5 gadus sievietes tērē laiku matu kopšanai un veidošanai. Vīriešiem šajā gadījumā ir labāk, taču arī viņi pavada laiku savu matu kopšanai.

 

Tā ir statistika par to, ar ko vidusmēra cilvēks nodarbojas savas dzīves laikā. Vai tur pietiek laika Dieva nama celšanai? Man šķiet, ka tas viss kopā pat pārsniedz dzīves ilgumu! Kam tu veltīsi savu atlikušo laiku? Tu vari paņemt nost vienu vai divas stundas no televizora skatīšanās un veltīt tās personīgām attiecībām ar Dievu. Ja tev bija pusstunda, pieliec vēl stundu klāt. Tas būs lietderīgs laiks jeb intervāls, kurā tu cel Dieva namu, caur ko Dievs ceļ tevi un tavu dzīvi, un tu aiz sevis tiešām atstāsi bagātu mantojumu. Tava dzīve būs svētīta un pilnvērtīga. Paņem vēl vienu stundu nost no televizora skatīšanās vai no veikala apmeklējuma, un iegūsi vēl vairāk laika. Šīs uzskaitītās lietas nav sliktas, taču ir svarīgi, cik lielā mērā mēs to visu lietojam un vai paliek laiks Dieva nama celtniecībai. Dieva vārds saka: "Skatieties, kā jums līdz šim ir klājies!" Cilvēki saka: "Vēl nav laiks darīt to vai to." Draugs, kad tad šis laiks pienāks? Laiks paiet!

 

Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm.” (2. Korintiešiem 5:2)

 

Sakarā ar to, ka mēs noskaidrojām, ka laiks paiet un ir ļoti īss, vienīgais brīdis, kad sākt celt Tā Kunga namu savā dzīvē, ir tagad, draugs. Tagad ir pēdējais brīdis, diemžēl. Atgādini to sev. Vienmēr ir pēdējais brīdis. Pirms kāda laika mēs Braslas ielā sākām sava jaunā draudzes nama būvniecību. Lai gan remontētas tiek iekštelpas, kopējās izmaksas būs gandrīz kā mājai. Bija sākuma moments, kad to sākām celt. Ja tajā brīdī es vai tu domātu: "Vēl nav pienācis laiks,” tad šobrīd mēs normāli nevarētu ievākties savās telpās. Kad tad mums būtu savs nams? Draugs, laiks un dzīve paiet. Dzīves produktīvais vecums ir no 30 līdz 50 gadiem, kad cilvēks spēj reāli daudz izdarīt, un ir pietiekoši uzkrātas zināšanas un pieredze. Vai divdesmitgadīgs cilvēks ir produktīvs? Viņam visu laiku ir jāskrien pakaļ un jāmāca daudz lietu. Jaunajiem ir jāmācās un jāskatās uz vecāko rokām. Kamēr esi jauns, tikmēr ir vairāk jāmācās un jāstrādā. Visu laiku ir jāmācās, un tomēr produktivitāte sākas vēlāk. Piemēram, kāpēc valsts prezidents nevar būt trīsdesmitgadīgs cilvēks? Tāpēc, ka nevar laist nenobriedušus prātus pie stūres. Ja tu redzi valstis, kurās vadošos amatos un valstiskās organizācijās bīda jauniešus, tad tās ir diktatoriskas valstis vai organizācijas, kurās ieliek pietiekami nenobriedušus un nedomājošus cilvēkus, kas izpildīs citu pavēles. Kad sākt celt Tā Kunga namu? Mēs sākām celt Braslas ielas namu, kas arī ietilpst tajā visā, un jau šobrīd ir rezultāts. Kas būtu tad, ja mēs to nebūtu sākuši un ieplānojuši konkrētu laiku? Kas būtu tad, ja viss nebūtu noorganizēts grafikos un tabulās par to, kurā laikā katrs no cilvēkiem pavadīs laiku, strādājot Braslas ielā un palīdzot būvēt? Kad mums būtu savs nams? Nekad. Ja tu tagad nesāc, tad rīt tev nebūs. 2008. gada 16. februāris bija moments, kad es vadīju pirmo dievkalpojumu, uz kuru atnāca 40 cilvēki. Lai iesāktu ieceres un tās realizētu, ir nepieciešami konkrēti laiki. Lūk, šobrīd tu esi glābts, tava dzīve ir izmainīta, tu esi dzīvā draudzē. Un tas nekas, ka tev ir tikai 20 gadi, ir jāsāk gan mācīties, gan rīkoties, sākot ar to, kāds esi. Sāc celt Dieva namu.

 

"Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. Vai arī - kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!" (Lūkas 14:26-35)

Jēzus saka, ka visam ir sava cena. Pirmkārt šī cena ir saistīta ar laiku, ko tu atrodi savā personīgajā dzīvē, t.i., paņem nost no televizora pārraidēm, matu veidošanas, šopingošanas utml. Skaties uz savu dzīvi kā upuri. Kā prioritātei tajā ir jābūt garīgajām lietām – personīgām attiecībām ar Dievu, tavai grupai un draudzei. Un šeit ikvienam, kas sirdī vēlas augt, ir jājautā sev: “Vai es lietoju konkrētu laiku ikdienas vai vismaz pāra dienās, lai lietderīgi darbotos šai virzienā?” Ja tu tomēr neiedali konkrētu laiku, tad tavi centieni celt Dieva valstību tā arī paliks nepabeigti un reālas Dieva svētības tavā dzīvē neparādīsies. Varbūt tu domā urrā frāzēs – “Mums būs atmoda, mēs biznesus celsim!” Taču es tev saku – esi reāls un nedzīvo fantāzijās. Bez konkrēta laika, ko tu velti, lai nonāktu no punkta A uz punktu B, nedomā, ka sasniegsi rezultātus. Nemelo sev un citiem, apliecinot izmaiņas personīgajā dzīvē, finansēs, kalpošanā, ja tu nevelti tam konkrētu laiku. Katra prioritāte ir svarīga. Nekalpojot Dievam, tu nevari būt godīgs un sacīt, ka tava prioritāte ir ģimene. No kāda piemēra tad lai tavi bērni mācās, ja negādā par Tā Kunga namu, tikai par savējo? Tāpat ģimene nevar būt prioritāte, ja tu tās labā nestrādā. Diemžēl lielākā daļa kristiešu, par pasauli nemaz nerunājot, tieši tā arī dzīvo un cer, ka reiz viņiem paveiksies. Taču paveiksies tikai tiem, kam ir ieplānots konkrēts laiks veiksmei savā virzienā.

“Tā saka Tas Kungs Cebaots: palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs patīkami, un Es parādīšu Savu godību, saka Tas Kungs.” (Hagaja grāmata 1:7-8) 

Es tagad īpaši vēršos pie kalpotājiem, mājas grupas cilvēkiem, kas domā, ka viņu grupā būs kādas izmaiņas bez tam ieplānota laika. Pirms es sāku draudzi Rīgā, braucu pa Latviju, sludinot evaņģēliju. Katra diena tajos laikos ritēja pēc rūpīga plāna, man bija saraksts ar pienākumiem visiem ģimenes locekļiem – kas katram jāpaveic, jo nams nav uzceļams tikai ar viena rokām. Tāpēc es nevaru saprast tos cilvēkus, kam nav sava laika ģimenei. Ieplāno, paņem laiku nost tiem matiem, no tā televizora. Mēs kalpojām kopā ar bērniem. Turklāt man bija jāmeklē laiks arī braucieniem, lekcijām un sev, taču es vienkārši noliku prioritātes, ko vēlos vairāk. Tajā brīdī apziņa par šo situāciju lika man justies bagātam. Sajutos kā Tētiņa luteklītis, kam vienmēr viss ir diezgan un pat vairāk nekā vajag. Lai uzceltu draudzi, redzi, cik liels darbs pirms tam tika izdarīts. Un ja tu, atverot savu mājas grupu, uzsākot biznesu vai attiecības, domā, ka tev nevajadzēs tādu sarakstu un tev tāpat vien no sava talanta vai harizmas viss būs, tad zini, ka tu nekas nebūsi. Tu būsi tikai tas, kam tu velti laiku.

“Bet to, brāļi, es saku: laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti.” (1. Korintiešiem 7:29)

Un nevajag aizbildināties ar ģimeni, bērniem vai ko citu. Laiks ir īss, un Dievs mums visiem ir jāmeklē. Tu vari paņemt pauzi kalpošanā, ja jūties pārāk nomocījies. Tu vari uz kādu laiku atiet no grupiņas vadīšanas, ja tev ir tiktāl uzcelti kalpotāji, kas uz kādu laiku varētu pārņemt atbildību. Pauzi var paņemt, tikai ne pārāk bieži. Bet nekad neatstājies no pieņemtā redzējuma – iet no A punkta uz B punktu, meklējot Dievu un darot Viņa darbu.

“Tāpēc sējiet taisnību, tad jūs pļausit mīlestību; uzplēsiet jaunu atziņas līdumu, jo vēl ir laiks meklēt To Kungu, tiekams Viņš nāktu un liktu nolīt pār jums Savai taisnībai.” (Hozejas 10:12)

Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.“ (Marka evaņģēlijs 13:33)

Mēs neviens nezinām, cik daudz laika dzīvē mums ir atvēlēts. Taču es zinu, ka šī ir Dieva svētīta tauta un zeme. No Dieva esam nākuši, pie Dieva aiziesim, un es ticu, ka to nama krāšņumu, godību un svētību, kas ir gaidāma Latvijai un draudzei, mēs pieredzēsim. Bet Dievs prasa no mums mūsu laiku.

“Tad Viņš man saka: "Neaizzīmogo šīs grāmatas pravietojuma vārdus! Jo noliktais laiks ir tuvu. Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā. Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.”” (Atklāsmes grāmata 22:10-13)

Dievs atmaksās tev pēc tava darba, ko tu Viņa labā veic. Lai to labāk saprastu, ir jāizdala laika un darba attiecība. Ir tīrais darba laiks un vispārējais darba laiks, ko atvēlam kalpošanai. Tīrais laiks ir kvalificētā darba laiks ārpus kādas nepilnvērtīgas rīcības vai peldēšanas, ar kuru mums dažkārt šķiet, ka savu normu aizpildām – tas ir laiks, kurā tu dari darbu, ko aiz sevis atstāsi uz Zemes.

“Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10)

Tātad, ja tu esi šeit, tev ir iespēja piedalīties grupas un draudzes celtniecībā. Es aicinu līderus, līderu palīgus celt cilvēkus, grupas, iet pie cilvēkiem. Celiet Tā Kunga namu! Laiks mums vēl ir. Kā mēs to izmantosim? Tas ir mūsu paša rokās. Draugs, atceries to, ka neviens nav neaizvietojams. Vienmēr, ja būs brīva vieta Dieva plānā, tā tiks aizpildīta. Piemēram, dziesmu, ko šodien dzirdējām, agrāk mēdza izpildīt cita meitene. Viena aizgāja, un cita ieņēma viņas vietu. Tāpat vienmēr atradīsies cilvēki, kas veltīs laiku Dievam, atņemot to savām vajadzībām. Tāpat, ja mācītājs šeit ir paredzēts, viņš vienmēr te būs. Arī tad, kad būšu aizgājis uz debesīm. Labā ziņa ir tā, ka mums kā kristiešiem vairs nav B punkta, ja vien paturam savu pestīšanu dārgu. Ja Dievu pazīstam, mēs mūžīgi pavadīsim laiku kopā ar Viņu debesīs, ja nē – mūžība noritēs ellē. Vai līdz galam aiziesim, atkarīgs no mums pašiem, – kam lietosim savu laiku.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Laiks” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Kā darbojas Svētais Gars?

Publicēja 2017. gada 5. dec. 12:34Līga Paņina

Ziņas datums 05.12.17.

Katru Dieva draudzi vada Svētais Gars. Katru jaunpiedzimušu cilvēku, Dieva bērnu, vada Svētais Gars. Katrā gadījumā Viņš grib vadīt, un es zinu, ka mūsu draudzi vada Dievs caur Savu Garu. Kādā veidā Viņš to dara? Ir mācītājs un līderi, Dievs runā ar mācītāju, mācītājs runā ar draudzi, un šādā veidā Dievs vada draudzi. Ja tu esi draudzē, tu iekļaujies kopējā Svētā Gara vadībā draudzē, bet par tavu personīgo dzīvi un kalpošanu Dievs personīgi runā ar tevi, lai tu gūtu panākumus. Draudzē mēdz būt dažādi posmi, kad mācītājs mēnesi var runāt vienu un to pašu tēmu, piemēram, par mīlestību. Cilvēks no malas var padomāt, ka mācība mums ir tāda vienpusēja, tātad draudze arī, bet patiesībā, ja tu paskatīsies draudzes sprediķu arhīvā, šeit ir ļoti daudzpusīga mācība. Konkrētā brīdī Dievs dod konkrētas tēmas, jo Viņš kaut ko konkrētu grib darīt pie draudzes. Ko Viņš gribēja pie mums darīt pirms desmit gadiem, to Viņš jau ir izdarījis. Mēs ejam tālāk Dieva vadībā, un šis mēnesis ir Svētā Gara mēnesis. Arī citos mēnešos un nedēļās šeit ir bijis Svētais Gars, taču nekas šeit nav vienpusīgs, un ir laiks kaut kam jaunam. Un es zinu, ka tas vārds, ko es šodien runāšu, ir tieši tas, ko Dievs tev grib dot šodien. Viņš to grib tev teikt tieši šogad un šodien.

Nenotiek tā, ka es domāju, par ko svētdienā varētu parunāt, izdomāju kaut ko no sevis un atrodu pamatojumu Bībelē vai izlasu citu mācītāju sprediķus par šo tēmu, bet man ir personīgas attiecības ar Dievu. Savā lūgšanu kambarī es konkrēti saņemu norādījumus, par ko man ir jārunā. Dievs grib darīt Savu darbu pie tevis. Dievs grib lietot tevi un mūs kopā kā draudzi, Viņš grib lietot visas Latvijas draudzes un ne tikai Latvijas. Tāpēc Viņš runā caur konkrētiem cilvēkiem un vada Savu draudzi. Viss labākais mums vēl ir priekšā! Un esmu saņēmis konkrētu Dieva vadību tajā, ka man šodien ir jārunā par to, kā darbojas Svētais Gars. Es nerunāšu tik daudz no prāta, cik no gara. Ir ļoti lieta atšķirība, vai tu runā ar prātu saprastas teoloģiskas lietas vai arī to, ko esi saņēmis no Dieva savā garā. Kad tu slavē un pielūdz Dievu, var dzirdēt, vai tu to dari no prāta vai no gara.

Kāpēc ir svarīgi saprast, kā darbojas Dieva Gars? Kas ir Svētais Gars? Ko dara Svētais Gars? Kā darbojas Svētais Gars? Mums to vajag saprast ar prātu un pieņemt to savā garā jeb sirdī. Bībeles apsolījumu piepildīšanās mūsu dzīvē, mūsu panākumi un sasniegumi, darot Dieva gribu, ir atkarīgi no tā, kā mēs spējam izprast Svēto Garu un iekļauties Tā darbībā. Tavas uzvaras ir atkarīgas no tā, vai tu spēj panākt, lai tavā dzīvē darbojas Svētais Gars. To, ko ceļ Dievs, Viņš ceļ caur Savu Garu. Tas ir Svētais Gars, kas dara izmaiņas, dziedina, pārveido prātu, dod ticību un visu pirmām kārtām pārrada tev par jaunu cilvēku. Svētais Gars, mēs sveicam Tevi šajā vietā! Pacel savas rokas pretī Viņam, aizver acis un saki: Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu, nonāc tagad. Viss, ko es šodien runāju, nāk no vienas Rakstu vietas.

Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13)

Pats Dievs darbojas tevī! Dievs ar Savu Garu darbojas tevī.

Es piektdien biju mūsu jaunajās draudzes telpās. Jau 31. decembrī dievkalpojums vairs nenotiks Elizabetes ielā 2, bet Braslas ielā 29a. Šobrīd tur norit aktīvi remontdarbi. Kad tur biju, es sarunājos ar cilvēkiem, vērtēju padarīto un ieraudzīju divus krēslus, divus no tiem pieciem simtiem, kurus nopirkām dievkalpojumu vajadzībām jaunajā zālē. Šie divi krēsli bija netīri un metami ārā. Mēs paši ziedojām naudu, lai segtu visus remontdarbus un materiālu iegādes, un arī krēsli tika pirkti par šo naudu. Kā tas var būt, ka divi no tiem izskatās tā kā no cūku kūts? Šie krēsli simbolizē to, kā mēs vērtējam to, ko dara draudze un mūsu pašu ziedojumi. Tā nav liela traģēdija, bet mēs varam mācīties, tu pieņem Kristu par savu Glābēju, Dieva Gars iemājo tevī un pārrada tevi par jaunu cilvēku, tu esi jauns radījums, kas bijis, ir pagājis, tev ir jauna sirds un jauna dzīve, bet ko ar šo jauno cilvēku tu dari tālāk?

Pats Dievs ar Savu spēku darbojas tajos, kuri tic! Ticība ir reāla darbība, darbošanās. Ticībai ir divas puses – viena ir IEKŠĒJA PĀRLIECĪBA, otra ir DARBĪBA, saskaņā ar šo pārliecību. Pat tad, ja vēl nav pārliecības, var būt darbība pareizā virzienā uz to, kam tu tici. Sākumā tu tici ar prātu, tad sāc ticēt ar sirdi, tie abi ir nešķirami un absolūti nepieciešami jēdzieni. Tu ar prātu saproti un dari pareizas lietas, un paralēli iegūsti pārliecību savā garā jeb sirdī. Šie divi krēsli, tāpat kā pārējie, tika nopirkti nesen, pirms dažiem mēnešiem, tie nav daudz lietoti, tikai dažās draudzes lūgšanu un līderu sapulcēs, bet jau ir netīri un ārā metami. Tieši tāpat var notikt ar cilvēku, Dieva bērnu, kurš ir pieņēmis Kristu un tapis par jaunu cilvēku, bet regulāri nerūpējas par savu iekšējo, garīgo stāvokli, tādējādi kļūstot tieši tāds pats kā šie sabojātie krēsli. Mēs brīnāmies, no kurienes mums apkārt ir tik daudz reliģijas, ārēju rituālu, formālu dievkalpojumu, kristietības bez Gara spēka un brīnumiem, bez izmainītām dzīvēm, kur cilvēki vienkārši sanāk kopā, nodzied vecus korāļus, noklausās garlaicīgu, ar prātu sagatavotu sprediķi, vadoties pēc kādas konkrētas, automātiskas kārtības, un mēs nesaprotam, kāpēc draudzes Latvijā ir tik vājas, un mums nav tā, kā mēs gribētu, lai būtu. Kāpēc mēs pilnā mērā neredzam to, ka Dievs svētī Latviju? Tā ir formāla reliģija, cilvēki bez Gara un spēka, kuri nerūpējas par savu garīgo cilvēku. Pats Dievs darbojas tevī tad, kad tu darbojies, kad tu dienu pēc dienas piepildi savu prātu ar Dieva vārdu. Nekad neatstāj Dieva vārdu! Nepietiek tikai ar to, ka zini vai domā, ka esi jaunpiedzimis, un tagad pats Dievs darbosies tevī ar Savu spēku, un tev nekas nebūs jādara. Ticība parādās tajā, ka tu gribi iepazīt Dievu. Iepazīsti Dieva vārdu no rīta un vakarā, pārdomā to, lūdz pēc tā! Lai Bībele kļūst par tavu mīļāko grāmatu! Lasi To, studē, mācies no galvas, ēd un dzer To, elpo To un dzīvo Tajā! Dieva vārds tev ir viss. Iemīli Dieva vārdu!

Tātad formāla kristietība no dzīvas kristietības atšķiras ar Svēto Garu, kas darbojas draudzes vidū un tevī. Un to var redzēt, dzirdēt un just. Kāpēc ir svarīgi zināt to, kā darbojas Svētais Gars? Jo tieši Dieva Gars ir tas, kas dara jebkuras izmaiņas mūsos. Lai mēs to visu varētu lietot un saņemt, mums ir jāizprot pats mehānisms.

Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam.” (Romiešiem 8:9)

Ar ko atšķiras Dieva bērns no velna bērna? Tu domā, ka tie cilvēki, kuri apmeklē baznīcu, skaita pātarus, ir svētīti, kristīti un laulāti baznīcā, nevar būt velna bērni? Kurš ir labāks – muitnieks, kurš nāca Dieva priekšā, sita sev pa krūtīm un teica: “Esi man, grēciniekam, žēlīgs,” vai pareizais farizejs, kurš teica: “Paldies Dievam, ka es neesmu kā šis muitnieks, es dodu desmito tiesu, regulāri skaitu pātarus un esmu baznīcā!”? Dievs uzlūkoja tieši muitnieku, kuram bija sirds ticība, kaut viņš nespēja visu izpildīt, bet tieši viņš aizgāja attaisnots, labāks par farizeju. Ar ko atšķiras ticīgais no neticīgā? Ar Garu. Vai nu tev ir Svētais Gars, vai nu tev nav Svētā Gara. Ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Kristum.

Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.” (Kolosiešiem 1:27)

Šodien būs daudz Rakstu vietu, jo Dieva vārds ir ļoti svarīgs. Dieva Gars darbojas caur Bībeli, un Dieva vārds ir tas, kas mums ir jādabū galvā un caur galvu – sirdī. Kristus mūsos ir liels un varens noslēpums. Reliģiozi un neticīgi cilvēki to nespēj izprast, tas viņiem ir noslēpums. Diemžēl arī lielai daļai jaunpiedzimušu kristiešu tas paliek noslēpums, jo tas tiešām ir kaut kas īpašs. Kristus ir miris un augšāmcēlies, sēž pie Dieva labās rokas, un ir atsūtījis Savu Garu šeit, virs zemes, kas mājo mūsos un mūsu vidū, un ir pieejams katram, kas tic Kristus upurim un tam, ka Kristus ir viņā. Nepietiek tikai ar to, ka esi jaunpiedzimis. Tev ir jāzina, jāsaprot un jātic, ka Kristus ir tevī. Atklāsmes par Kristu, kas caur Svēto Garu mājo cilvēkā, ir privilēģija un ārkārtīga vērtība. Tas ir noslēpums, kuru atklājot, mēs iegūstam visu. Tu vari gadiem sēdēt dievkalpojumā, tu vari gadiem apmeklēt mājas grupiņu, bet viss izmainīsies tajā brīdī, kad tu garā saņemsi to, ko es sludinu. Ne velti es vairākas svētdienas pēc kārtas runāju par Svēto Garu tevī. Dievs, dod katram no mums šo atklāsmi garā, ka Tu mājo mūsos caur Savu Garu! Kad tu to pieņemsi un sapratīsi, tavā dzīvē sāksies nopietnas pārmaiņas. Precīzāk – TEVĪ sāksies reālas nopietnas pārmaiņas. Tas viss, kas tev iepriekš šķita neiespējams vai tikai ar prātu saprotams, pēkšņi pārliecinoši un jūtami kļūs ticams un redzams.

Kas ir Svētais Gars?

Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2. Korintiešiem 13:13)

Te ir minētas trīs Personas – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Svētais Gars ir Dievs. Līdzīgi kā ūdens – šķidrums, tvaiks un ledus. Šobrīd uz zemes ir Svētais Gars. Kas tevī iemājo? Svētais Gars. Kas tevi iepazīstina ar Tēva mīlestību un Kristus žēlastību? Svētais Gars. Kas dziedina? Svētais Gars. Kas vada? Svētais Gars. Tātad Svētais Gars ir Dieva Trīsvienības trešā Persona.

Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!”” (Jāņa 20:22)

Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos.” (Apustuļu darbi 2:18 )

Ir Svētā Gara spēks, un ir Svētais Gars. Mēs lasām Bībelē, ka Vasarsvētku dienā Svētais Gars nonāca pār mācekļiem, viņi tika piepildīti un sāka runāt citās mēlēs. Tā nav Svētā Gara saņemšana, jo tas jau viņiem bija, bet gan Svētā Gara kristības jeb svaidījums. Mācekļi saņēma Svēto Garu tajā brīdī, kad Jēzus nomira un augšāmcēlās. Vasarsvētku dienā viņi saņēma spēku kalpošanai ar brīnumiem un zīmēm. Var būt ar Svēto Garu un mierīgi kalpot bez brīnumiem un zīmēm, kā Billijs Grehems, bez Svētā Gara kristības, svaidījuma, bez atziņas vārda, bez gudrības vārda, bez dziedināšanām, taču vai ir kāds lielāks evaņģēlists par Billiju Grehemu? Ir daudzi lieli evaņģēlisti, bet starp viņiem ir atšķirība. Kad Jēzus teica: “Ņemiet Svēto Garu,” Viņš runāja par jaunpiedzimšanu. Ikvienā, kurš iznāk draudzes priekšā un no sirds atzīst sevi par grēcīgu un atzīst, ka ir tikai viens Ceļš, Patiesība un Dzīvība – Jēzus Kristus, iemājo Svētais Gars. Bet ir atsevišķs piedzīvojums, Svētā Gara kristības, ar līdzejošu zīmi – runāšanu mēlēs. Šis sprediķis nav par brīnumiem, zīmēm, ne Svētā Gara kristību, bet par to, kā darbojas Svētais Gars, kuru tu saņem jaunpiedzimšanas brīdī.

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:26)

Vēl pirms Savas nāves un augšāmcelšanās Jēzus Saviem mācekļiem atklāj to, ka neatstās viņus vienus, bet sūtīs Aizstāvi jeb Svēto Garu. Šim vārdam ir plaša nozīme, no grieķu valodas parakletos, kas nozīmē – tas, kurš ir kopā ar tevi, lai palīdzētu, – mierinātājs, stiprinātājs, palīgs, padomdevējs, aizstāvis, sabiedrotais, draugs, partneris. Lūk, kas ir Svētais Gars! Viņš ir tavs Draugs, tavs Partneris, tas, kurš vienmēr ir ar tevi un draudzējas ar tevi, vada tevi, sargā tevi. Pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.

Ko dara Svētais Gars?

“Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.” (Jāņa 3:8 )

Būs cilvēki, kas šo Rakstu vietu skaidros neprecīzi. Viņi domās, ka Svētais Gars vada un pūš viņus kur gribēdams, – ārpus draudzes kārtības, ārpus Bībeles un arī pieklājības normām. Attiecībās ar cilvēkiem pūš tad te, tad tur, draudzē un kalpošanās sākumā tur, tad citur, un viņi sauc sevi par īpaši Svētā Gara vadītiem. Patiesā Rakstu vietas nozīme ir cita. Runa ir par to, ka vējš pūš, un tu jau neredzi, no kurienes tas nāk. Protams, to var skaidrot ar dažādiem zinātniskiem terminiem, mēģināt izskaidrot, kā vējš rodas, kā saskaras gaisa masas, bet kopumā jau tu neredzi to avotu, bet jūti un dzirdi pašu vēju. Tu jūti un dzirdi, un tāpat ir ar Svēto Garu. Tu ar šīm acīm neredzi, kāds ir Svētais Gars, bet To var just un dzirdēt, Svētā Gara svaidījumu var sajust. Nevar pilnībā izprast Gara darbību, bet noteikti to var just, dzirdēt un redzēt sekas jeb izmainītas cilvēku dzīves. Var redzēt, kā izmainās cilvēku dzīves, un pēc kāda laika tu sevi vari neatpazīt, jo pats Dievs darbojas tevī ar Savu Garu.

“[..] ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” (Jāņa 3:5)

Ko dara Svētais Gars? Svētais Gars ir tas, kurš rada tevī jaunu cilvēku, kurš izņem no tavām krūtīm akmens sirdi un ieliek miesas sirdi, tas, kurš izņem ārā visu veco un ieliek jauno! Tas ir pats lielākais brīnums – jauns radījums! KATRU DIENU atgādini sev, ka esi jauns cilvēks!

“Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.” (1. Mozus 1:2)

Ar ko sākās Bībele? Ar to, ka zeme bija neiztaisīta un tukša, tieši tāpat kā mēs pirms nācām pie Dieva. Mēs bijām neiztaisīti un tukši, bet Dieva Gars tajā brīdī, kad tu pieņēmi Kristu, lidinājās, kustējās, darbojās un iegāja tevī, un no haosa izveidoja kaut ko skaistu, kaut ko unikālu. Tu esi unikāls, cita tāda uz pasaules nav. Dieva radība ir ļoti skaista! Kāpēc tu brauc ceļojumos, kāpēc rudenī brauc uz Siguldu un ziemā slēpot? Ne tikai lai izkustētos, bet lai baudītu dabu, jo viss, ko radījis Dievs, ir ļoti skaists. Dievs no nekā rada kaut ko ļoti vērtīgu un skaistu! Ar ko? Ar Savu Garu. Ar kādu Garu? Ar to Garu, kas tevī, ar to Garu, kas mūsu vidū! Jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku tevī, kas tic!

“Kā lai nebūtu daudz lielāks spožums Gara kalpošanai?” (2. Korintiešiem 3:8 )

Te ir salīdzināta Vecās Derības kalpošana bez Gara un Jaunās Derības kalpošana.

“Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,” (1. Korintiešiem 2:4)

Ir ļoti liela atšķirība, vai kāds runā savā spēkā, kaut ko iemācītu no galvas, vai Gara spēkā. Gara kalpošana un kalpošana bez Gara ir radikāli atšķirīgas. Daudz lielāks spožums ir Gara kalpošanai. Tātad Dieva Gars piešķir tavai dzīvei spožumu. Ko dara Svētais Gars tavai kalpošanai, tavam darbam, izskatam? Viņš visam piešķir spožumu!

Ko vēl dara Svētais Gars?

“Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.” (Romiešiem 8:16)

Vai tev kāds ir mācījis, ka tu esi Dieva bērns, ja pazīsti Jēzu? Tam, protams, ir vērtība, bet ne tā lielākā. Lielāka vērtība ir, kad Svētais Gars pārliecina tavu garu, ka tu esi Dieva bērns! Kad tu garā to jūti, kad tu zini, ka esi Dieva bērns, tam ir liela vērtība. Daudzi nezina, tikai ar prātu saprot, bet nejūtas kā Dieva bērni. Dieva bērns reāli jūt Dievu, viņš Viņu piedzīvo, Dievs viņu lutina un mīl, tu jūties kā Dieva bērns! Tu ne tikai zini, bet garā esi to satvēris, un tas pat ir vairāk nekā sajūtas! Kas to var izdarīt? Tikai pats Dieva Gars, kurš pārliecina tavu garu. Lūk, ko dara Svētais Gars!

Kurš var iedot tev iekšēju ticību un pārliecību? Mums draudzē ir iespiesti jaunie 2018. gada kalendāri – gan mazie, gan lielie, kurus var karināt pie sienas. Uz kalendāriem ir lauvas attēls.

“Lauva, varens zvēru starpā, kas nekad nevienam negriež ceļu un neviena priekšā negriežas atpakaļ” (Salamana pamācības 30:30)

Kurš tev var dot šo pārliecību, šo ticību un šo realitāti tevī? Kurš var tev beidzot likt saprast ne tikai ar prātu, bet arī sirdī, ka tu esi lauva no Jūdas cilts, ka tu nevienam negriez ceļu, ka tu esi uzvarētājs, Dieva bērns? Kurš? SVĒTAIS GARS!

“Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” (Romiešiem 8:26)

Tu lūdz Dievu savā lūgšanu kambarī? Arī šo Rakstu vietu var viegli interpretēt nepareizi, – man nevajag lūgt, iedalīt tam speciālu laiku, es tikai nopūšos, un viss ir čikeniekā. Realitāte ir tāda, ka Gars vada tevi lūgšanās. Viena lieta ir, kad tu ņem un lūdz pēc kāda saraksta, bet pavisam cita, kad Gars vada un rada tevī konkrētu vēlmi lūgt tieši tā, slavēt tieši tā vai citādāk, domāt to, lasīt to. Pats Gars tevi vada iekšēji, Viņš palīdz tev lūgt un tiešām ar bezvārdu nopūtām. Tas nenozīmē, ka tev pietiek ar bezvārdu nopūtu. Ja tev ir iekšēja vēlme lūgt kaut ko konkrēti, tad dari to! Tieši tās ir tās nopūtas – Svētais Gars tevī, kas darbojas un vada lūgšanās. Pats Dievs darbojas ar Savu spēku, Viņš palīdz tev lūgt.

Kā darbojas Svētais Gars? Kāds ir Viņa mehānisms?

Tagad ir skaidrs, ka pats Dievs darbojas tevī ar Savu Garu, bet kā panākt, lai Viņš darbotos? Kas tev ir jādara, lai to justu, dzirdētu un redzētu reālas pārmaiņas?

“Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ.” (Romiešiem 8:10)

Tu atnāc pie Kristus, bet tik un tā tava miesa ir mirusi. Tu domā, ka tavu miesu tārpi neēdīs? Ēdīs! Ja vien Jēzus neatnāks otrreiz un nepaņems tevi uz debesīm ar visu miesu kā Einuhu, Mozu, kura kapu nevar atrast, kā Eliju, bet tie bija tikai daži cilvēki pasaules vēsturē, kas sasniedza tādu stāvokli, kurus Svētais Gars bija tā piesūcinājis, ka Dievs viņus vienkārši paņēma pie sevis ar visu miesu. Tie bija cilvēki, kuri samaksāja ļoti augstu cenu, lai būtu tādā stāvoklī, cilvēki, kuru miesā bija ļoti maz nāves pazīmju. Tik maz, ka Dievs viņus savienoja ar debesīm. Mūsu miesā joprojām darbojas grēcīgā daba, joprojām parādās kādas grēcīgas vēlmes un negribas būt disciplinētam, negribas Dievu lūgt, citiem pat jāpūlas, lai tiktu uz dievkalpojumu. Joprojām miesā darbojas nepaklausības sekas. Miesa ir mirusi grēka dēļ, bet GARS IR DZĪVS! Tu esi izglābts! Tomēr tas nenozīmē, ka tava miesa var pati darīt, ko grib, jo gars ir darīts dzīvs.

“Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Gars dara dzīvu arī tavu mirstīgo miesu. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas, un tavs gars tiek izglābts, bet dvēselē un miesā joprojām ir vecās iestrādnes. Tu nespēj pats saviem spēkiem ievērot desmit baušļus un atmest savu grēcīgo dabu. Tu spēj tikai tik daudz, cik esi izaudzis, cik Svētais Gars ir tevi pārmainījis. Tu vari būt tikai tas, kas tu esi, nevis tas, ko tu iztēlojies, ka esi, bet tas, kas reāli esi, tas, ko tu reāli spēj izdarīt. Tāpēc pieiesim no pareizās puses, – tev nekas nav jādara, vienīgais, kas tev jādara, ir jāmeklē Dievs, lai Svētais Gars dara izmaiņas pie tavas miesas, ka tava miesa darbojas pareizi, jo tu esi izaudzis par tādu cilvēku, kurš grib tā darboties. Miesa ir tava vienīgā saskarsme ar materiālo pasauli, un tu neko nevari ietekmēt materiālajā pasaulē, ja tavs gars nav izaudzis tik tālu, ka tavā miesā ir iestrādātas gara iemaņas. Jāsāk ir no otras puses, – nevis no tā, kā ir pareizi, kā tas tradicionāli pieņemts arī baznīcās, ka jādzīvo pēc konkrētiem noteikumiem, bet no tā, ka tu rūpējies par savu garīgo cilvēku. Kā tas darbojas? Kāds ir mehānisms? Pirmkārt, ir jāsaprot, ka miesa ir mirusi grēka dēļ. Otrkārt, mums ir jāaug. Pat, ja mēs neizaugsim tik svēti, tīri un spēcīgi Svetajā Garā kā Elija vai Jēzus Kristus, tomēr mēs augsim, pilnveidosimies un gūsim panākumus, garīgi augot, nevis no miesas sākot, bet no gara sākot. Mums vajag miesu, tā ir mūsu vienīgais kontakts ar pasauli, bet mūsu miesa pakļaujas garam – tavam jaunajam, izmainītajam gara cilvēkam!

“Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13)

Kas ir jādara, lai Svētais Gars pārņemtu tavu garu, tas tavu miesu un visu pilnībā? Ir jālasa Dieva vārds!

“Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1. Korintiešiem 3:16)

Citā Rakstu vietā ir rakstīts, ka, ja mēs nezinām, ka Dieva Gars mūsos mājo, tad esam nederīgi. Bet kā lai mēs zinām? Tev tas ir nepārtraukti sev jāatgādina! Katrā dievkalpojumā tev tiek atgādināts Svētais Gars. Jēzus teica, ka Svētais Gars atgādinās mums Dieva vārdu! Ja tu nelasi Dieva vārdu, tad tev neko Svētais Gars atgādināt nevar. Ja tu regulāri nepiepildies ar Dieva vārdu, tad ko lai Svētais Gars tev atgādina? Neko! Ja tu redzi cilvēku, kurš saka, ka viņam Dievs kaut ko teica, bet tajā pat laikā tu zini, ka viņš nelasa Bībeli regulāri, neklausi viņam, viņam Dievs neko neteica. Lai kaut ko varētu tev atgādināt, vispirms tas ir jāieliek iekšā. Tev nav jālasa Bībele vēlreiz, ja esi vienreiz visu izlasījis, tev vienkārši nepārtraukti visu laiku ir jālasa Bībele, jāpārdomā, jāizraksta Rakstu vietas, jāmeditē caur šīm Rakstu vietām, un, ja tu gribi, lai Svētais Gars tevī darbojas, ņem Rakstu vietas par Svēto Garu un meditē, pārdomā, atkārto, mācies no galvas, lai caur prātu tas ieiet sirdī, tur notiek izmaiņas! No kurienes draudzē notiek izmaiņas? Tikai no kanceles, no Dieva vārda, ko dzirdi draudzē. Ir laiks apzināties, ka tevī mājo Dieva Gars! Internetā pieejamie draudzes sprediķi ir jāklausās vēl un vēl, un tev jāpieņem, ka tevī ir Svētais Gars. Tavs iekšējais cilvēks ir jābaro, jo cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes. Cilvēks dzīvo tikai tad, kad regulāru baro savu garu ar Dieva vārdu. Iepazīsti Svēto Garu, tā tu iepazīsi sevi. Mani ļoti iedvesmo paša sprediķi, kuros ir daudz Rakstu vietu, jo tas ir Dieva vārds

“Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit.” (Romiešiem 8:5,13)

Miesas cilvēki tiecas pēc pasaules un parastām lietām, bet jaunpiedzimušam kristietim ir iekšēja vēlme tiekties pēc garīgām lietām, pirmkārt pēc Dieva vārda, pēc personīgām attiecībām ar Dievu – lūgšanām, slavēšanas, pielūgsmes. Galvenais ir personīgas attiecības ar Dievu caur Svēto Garu. Ja Gara spēkā tu ļauj Dievam mainīt savu domāšanu un dari galu miesas vēlmēm, tad tu dzīvosi. Es lasu Bībeli pēc kārtas paralēli no dažādām vietām, bet ir reizes, kad īpaši izrakstu Rakstu vietas par kādu tēmu, piemēram, Svēto Garu un tās apliecinu. Man ir šīs Rakstu vietas, kuras es lasu, pārdomāju un slavēju Dievu. Es iepazīstu Svēto Garu un baroju savu garu. Un tas darbojas, ja tu liec savā garā Dieva vārdu – lūdz, slavē, pārdomā.

“ Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā.” (Titam 3:5)

Dievs neglābj par to, ka esi kaut ko labu izdarījis. Dievs glābj caur tavu ticību, piešķirot tev Savu Garu, tu baro savu garu un izaudz par to, kas esi, aizej līdz galam un iemanto mūžīgo dzīvību.

“Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (Galatiešiem 5:16)

Ar sev un Dievam nepatīkamiem ieradumiem galā var tikt, nevis, nedarot to, bet, staigājot Garā, – barojot savu garu ar Dieva vārdu un cenšoties nedarīt grēku. Man bija tēma par to, kā audzēt ticību un censties izdarīt to, ko nevari izdarīt.

“Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.” (Galatiešiem 5:17)

Šo Rakstu vietu parasti cilvēki ar zemu ticības līmeni izmanto, lai attaisnotu sevi. Cilvēks grib darīt pareizi, bet nevar to izdarīt. Viss ir tieši otrādi – gribi darīt grēku, bet nevari, jo esi pilns ar Svēto Garu. Tu nevari zaudēt un tev nevar grupiņā būt tikai trīs cilvēki vai makā tikai desmit eiro, ja tevī ir kas lielāks, kas neļauj tev nepareizi rīkoties. Tev jābūt kā lauvai, kurš nevienam ceļu negriež, ne neveiksmēm, ne nebadzībai, ne citām neauglīgām lietām tavā dzīvē. Varbūt kādreiz vari kādu pauzi paņemt, bet apstāties nevari. Kā Jēzus spēja pie krusta nomirt? Viņš nebija tikai Dievs, bet arī cilvēks. Viņš atnāca virs zemes un parādīja, ka ir iespējams dzīvot Dieva gribā.

“Cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam.” (Ebrejiem 9:14)

Tu spēj visu Gara spēkā! Jēzus spēja pienest upuri tāpēc, ka Gars Viņā bija pārņēmis miesas vēlmes. Gara spēkā nozīmē, kad Svētais Gars pārņem visu tavu miesu. Viņš ir Gaisma tavā miesā. Kad Mozus nokāpa no kalna, viņa vaigs spīdēja tā, ka nācās to aizklāt. Cik lielā mērā šī Gaisma ir tavā prātā, emocijās, miesā un gribā, un darbībās? Kā tu baro savu garu un kā tu maksā cenu? Neizlaid nevienu dievkalpojumu, mājas grupiņu. Regulāri meklē Dievu un kalpo cilvēkiem! Dari visu ko tu vari, maksā cenu, soli pa solim, jo pats Dievs darbojas jūsos ar Savu spēku.

“Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” (1. Korintiešiem 2:10)

Viena lieta ir tikai zināt, bet otra, ka Dievs tev atklāj!

Nolasīšu vēstules fragmentu, ko man e-pastā uzrakstīja kāds cilvēks no draudzes: “Mācītāj, es nevarēju neuzrakstīt to, kas ar mani noticis pēc lielā dziedināšanas dievkalpojuma Kongresu namā. Piektdienā es sapratu, ka tiešām esmu jauns radījums! Tas ir kaut kas neticams! Es to nevaru izskaidrot, bet es rīkojos citādāk, es domāju citādāk, rīkojos un dzīvoju citādāk, it kā es būtu restartēta ne tikai garā un dvēselē. Pat mans ķermenis ir pamodies un mostas augšā kā no miega – veselība atgriežas, galva kļūst pavisam skaidra, jūtos brīva un kā cits cilvēks. It kā mana iekšiene būtu pārradīta, kaut esmu tas pats cilvēks, bet cita – labāks variants no sevis pašas. Es katru dienu sevī atklāju kaut ko jaunu, es smejos kā agrāk nesmējos, es runāju kā agrāk nemācēju. Mans gars deg! Es nevaru izturēt, jo sirds kvēl no mīlestības, es esmu dzīva! Vakarā nevaru aizmigt, jo viss iekšā uguņo. Uguņo no kāda neaprakstāma spēka. Dzimst uzvaras domas un es zinu, ka visi mani sapņi piepildīsies. Es pat neko tādu neesmu izdarījusi, tikai vienu reizi ņēmu un apliecināju Rakstu vietas par to, kas es esmu Jēzū Kristū, un jūtu, ka ir sācies process uz augšu. Manī un ap mani parādās svaidījums. Ap mani parādās vairāk cilvēku, es viņiem saku lietas, kuras agrāk nebūtu apjēgusi, kur nu vēl teikusi. Esmu iekustējusies, un man nav miera. Un kaut šobrīd vēl ārstējos, jūtos labāk nekā agrāk. Es daudz runāju, sāku izprast kas es esmu patiesībā un topu par sevi, tas ir daudz dziļāk nekā es to spēju formulēt. Es peldos Svētā Gara dzīvības upē, un Dieva labvēlība apņem manas būtības katru milimetru. Es pat mazliet sabaidos un nezinu, kā dzīvot no jauna. Galvenais, ka es daru tās pašas lietas, ko agrāk, tikai citādāk. Esmu augšāmcēlusies, piedzimusi vēlreiz. Un, protams tas viss manī ir iekšā, bet pamazām tas sāk parādīties uz āru, šķiet, ka pat mana gaita un žesti ir mainījušies. Mana ticība ir pārliecinoša, es staroju, vizualizēju savu nākotni, elpoju brīvi. Tāda sajūta, ka pat mani kauli deg, gars deg, tas turpinās un nekad nebeigsies, tas sakustinās visu man apkārt. Mana dzīve totāli mainīsies. Pilnīgi viss atjaunosies Jēzus Kristus Vārdā! Tas jau parādās, un redzu fantastisku 2018.gadu. Tas ir tikai sākums! Nākamajā dienā, kā tas parasti notiek, vecais cilvēks grib nākt atpakaļ, bet es neļauju. Tagad katru dienu lūdzu Dievu pēc Rakstu vietām “Kas es esmu Kristū!”. Un tu, mācītāj, paskatījies man acīs un teici, ka esmu Dieva izredzēta, un sapratu, ka man tev ir jāuzraksta šī vēstule. Šodien notiek cīņa ar veco cilvēku, lai tas aizvācas pavisam. Ir grūti, jo vecās iestrādnes ir dziļas, bet ir dzimusi jauna uguns no Dieva. Man ir jauna sirds, un visa mana dzīve būs no jauna. Tas ir brīnišķīgi, paldies tev. Mīlu!”

Izdari to ko mācītājs teica, paņem Rakstu vietas un apliecini. Baro sevi ar Dieva vārdu! Mēs katrs esam īpaši Dievam un viens otram, bet kopumā esam parasti cilvēki. Arī mācītājs ir parasts cilvēks. Ir Rakstu vieta, kur teikts, ka Svētais Gars ir iecēlis jūs par sargiem draudzē. Ja grupiņas vadītāju Svētais Gars nav iecēlis par līderi, tad nekas īpašs neizdosies. Arī saviem spēkiem var savest daudz cilvēkus, bet beigu beigās viss izjuks. Ja kaut kas šķietami izdosies, tie nebūs īsteni Dieva cilvēki. Tev pašam no Dieva jāsaņem, ka tu esi vadītājs. Ja Svētais Gars ir iecēlis mācītāju draudzē, tad Dievs vada visu draudzi caur mācītāju. Dieva Gars darbojas šādā veidā. Ja tu nedari to, ko es tev saku, tu nevari saņemt to, ko Dievs grib tev dot. Kas paklausīja un izmantoja manis ieteiktās Rakstu vietas, tiem arī dzīve mainīsies. Katru dienu lūdz Dievu un apliecini, kas tu esi Jēzū Kristū! Un svētdienā, ienākot draudzes zālē, tevi sagaidīs Dieva klātbūtne.

“Un neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet Gara pilni” (Efeziešiem 5:18 )

Šo Rakstu vietu vajadzētu zināt no galvas:

“[..] jo pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. Tesaloniķiešiem 2:13)

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā darbojas Svētais Gars?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Sadraudzība ar Svēto Garu

Publicēja 2017. gada 27. nov. 23:55Līga Paņina

Ziņas datums 28.11.17.

Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2. Korintiešiem 13:13)

Jēzus žēlastība, Tēva mīlestība, Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! Tāds ir apustuļa Pāvila novēlējums draudzei Korintā, un tas ir mūžīgs novēlējums arī mums. Tēvs – mīlestība. Jēzus – žēlastība. Svētais Gars – sadraudzība. Mēs lūdzam Tēvu Jēzus Kristus Vārdā, bet vai tu zini to, ka tas, kurš ir tevī, un tas, kurš ir šeit, ir tieši Svētais Gars? Tieši Svētais Gars ir tas, kas mūs iepazīstina ar Tēvu. Tieši Svētais Gars ir tas, kurš tevi iepazīstina ar Jēzu Kristu. Jēzus nomira pie krusta, trīs dienas bija kapā, augšāmcēlās, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvību, lai ikviens, kas tic, iemantotu Dieva klātbūtni, tuvību un vadību savā dzīvē. Lai šeit virs zemes nāktu Viņa slava, Viņa godība. Pēc Savas augšāmcelšanās Viņš ir pie Tēva debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Mācekļi bija noskumuši, bet Jēzus apsolīja, ka neatstās viņus kā bāreņus, nepametīs vienus, bet Viņš sūtīs Savu Garu. Tas, kas tevi mīl un ar tevi draudzējas, ir Svētais Gars. Tas, ko tu jūti, ir Viņa svaidījums, Viņa klātbūtne.

Ja tu vēlies sadraudzību ar Dievu, tad nevajag izcelt tikai Tēvu, tikai Dēlu vai tikai Garu, vai likt kādu augstāk vai zemāk, jo tā ir Svētā Trīsvienība. Tēvs, Dēls, Svētais Gars – tie ir trīs vienā. Taču tas, kas ar tevi kontaktējas un vada, ir Svētais Gars. Ja tu vēlies Viņa tuvumu, tad meklē, slavē un pielūdz tieši Viņu. Svētajam Garam patīk, ka es runāju par Viņu, ar Viņu, es Viņu demonstrēju. Es vēršu uzmanību uz Svēto Garu, jo Viņš ir manī un mūsu vidū. Ir tāds teiciens – kad vilku piesauc, tad vilks klāt. To, ko mācītājs pazīst, viņš sludina. Es gribu runāt tikai tā, kā Svētais Gars grib. Es negribu sausus sprediķus, ar prātu izdomātus, teoloģiski pareizus sprediķus. Tam visam nav nekādas vērtības, ja tas neaizskar sirdi. Sirdi aizskar tieši Svētais Gars. Caur vārdu, ko es sludinu, Svētais Gars aizskar cilvēkus. Miesa neder ne nieka, bet Gars dara dzīvu. Ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Jēzu Kristu uzmodinājis no miroņiem, darīs dzīvas jūsu mirstīgās miesas ar Savu Garu, kas ir jūsos, jo Gars dara dzīvu. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Sarunājies ar Svēto Garu ikdienā, savā lūgšanu kambarī, jo tieši Viņš ir tas, ar kuru tu tieši kontaktējies. Tieši Viņš ir tas, kas tev atklāj Rakstus. Viņš ir tas, kas tevi uzrunā tieši sirdī tad, kad tu lasi Rakstus. Ne tikai prātā, bet sirdī. Varbūt dažreiz tu klausies mācītāju un tev liekas, ka tu neko nesaproti. Ar prātu tev liekas, ka tu nesaproti, bet, kad Svētais Gars runā, tu pat vari neizprast kādas lieta, bet tu zini, ka tā ir.

Ir logos un ir rema. Logos ir rakstīts vārds, kuru tu izlasi vai dzirdi un pieņem ar prātu. Rema – to tu saņem savā garā. Tas, ko es šodien sludinu, ir no gara. Ne ar prātu, bet ar garu! „Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu,” saka Tas Kungs. Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Svēto Garu! Kāpēc sprediķa nosaukums ir “Sadraudzība ar Svēto Garu”? Jo Viņš ir mūsu draugs. Viņš grib ar mums draudzēties. Tu esi atpirkts, Jēzus tevi ir pieņēmis, nav nekādu problēmu. Ja tu pazīsti Kristu, tici Viņa upurim, tad tev ir Svētais Gars, un Viņš vēlas sadraudzību ar tevi. Viņš vēlas, lai tu ikdienā ej savā lūgšanu kambarī un lasi Dieva vārdu. Saki Svētajam Garam, lai Viņš palīdz tev lasīt Dieva vārdu, palīdz izprast to un vada tevi. Mīļais Svētais Gars, es ieaicinu Tevi šajā vietā un es vēlos sadraudzību ar Tevi, Tavu vadību, klātbūtni, mīlestību un aizstāvību. Dieva mīlestība, Jēzus žēlastība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar mums visiem.

Pasaulē lielākās draudzes mācītājs Dienvidkorejā ir Dāvids Jongi Čo. Tas ir vīrs, kas pazīst Svēto Garu. Ikviens Dieva cilvēks, kuru Dievs lieto un kuram šajā pasaulē ir ietekme, ir cilvēks, kurš personīgi pazīst Svēto Garu. Un mācītājs Jongi Čo ir viens no tiem. Viņš savā dzīvē ir mācījies, kā attiekties pret Dievu, pret Svēto Garu. Viņš pats stāsta, ka viņa dzīvē ir bijis šāds gadījums. Viņš apprecēja jaunu, skaistu meiteni, viņa labi gatavoja ēst, viņi bija laimīgi. Viņš vēlējās kļūt tāds kā Billijs Grehems – evaņģēlists. Tajā laikā viņam vēl nebija miljons cilvēku liela draudze. Viņš darīja tā, ka pirmdienā aizbrauca kalpot un tikai sestdienā bija mājās. Faktiski mājās viņa nebija. Viņam atbraucot no kārtējās evaņģelizācijas, sieva mājās viņu sagaidīja. Sieva bija labi apģērbta, ēdiens bija garšīgs un viss bija labi. Bet pēc kāda laika viņš sāka ievērot, ka kaut kas nav kārtībā, jo sieva tā lēnām grima depresijā, pat ēdiens vairs nebija tik garšīgs. „Es taču tev esmu, naudu tev dodu, tev ir labākais apģērbs, tev ir māja, es par tevi gādāju.” Viņš nesaprata, kas bija par problēmu. Bet sievai kļuva sliktāk, sliktāk, viņa krita depresijā. Tad pie mācītāja atnāca sievasmāte. Tā bija sieviete, kas viņam bija mammas vietā. Viņa no pašas draudzes sākuma bija kopā ar viņu un viņu atbalstīja. Vēlāk viņš aprecēja viņas meitu. Sievasmāte teica: “Tu gribi paturēt savu sievu? Vai tu gribi, lai viņa aiziet? Ja tu tūlīt neizmainīsi savu attieksmi pret sievu, tad viņa no tevis aizies.” Viņā viss pretojās tam, ko viņš dzirdēja. Viņa viņam kaut ko mācīja, bet viņš taču ir evaņģēlists, viņš ceļ draudzi, viņš strādā, gādā par ģimeni! Sievasmāte viņam teica, ka sievai nevajag naudu vai kādas lietas, bet viņai ir vajadzīgs viņš pats, sadraudzība ar savu vīru. Viņš uzreiz šo mācību nepieņēma. Un tas ir pareizi – visu uzreiz nepieņemt. Tev ir jāsaņem tas no Dieva, jāsaņem savā garā. Pateicoties tam, ka šim mācītājam bija attiecības ar Svēto Garu, viņš gāja lūgšanu kambarī un lūdza par šo situāciju. Viņš jutās aizvainots, bet Svētais Gars uz viņu konkrēti runāja, ka viņam ir jāveltī laiks sievai. Un tieši tas pats būs katram no mums ja mēs ar Svēto Garu neuzturēsim attiecības, Viņš aizies! Tāpēc Jongi Čo nolika vienu dienu, tā bija pirmdiena, kad mācītājs atļāva savai sievai kopā ar viņu iet tur, kur viņa vēlējās, un viņi darīt to, ko viņa vēlējās. Ja sieva izvēlējās staigāt pa lielveikaliem, tad viņi to darīja. Vienkārši tā kļuva par sievas dienu. Pēc kāda neilga laika viņš redzēja, ka ēdiens ir garšīgs, sieva atkal ir laimīga, depresijas vairs nav. Dievs šādā veidā mācīja Jongi Čo. Tāpēc viņš arī ir ietekmīgākais Dieva vīrs, pateicoties tam, ka viņam ir sadraudzība ar Svēto Garu.

Ja tu pats nekopsi attiecības ar Dievu, nekopsi sadraudzību ar Svēto Garu, ja tu neiedalīsi laiku tikai Viņam, Svētais Gars var aiziet. Jēzus gaiļos cēlās un gāja vientuļā vietā pielūgt Dievu. Jēzus rāda mums piemēru. Tas ir laiks Viņam, laiks sadraudzībai. Mums ir paradums lūgt Dievu pēc sarakstiem. Sadraudzība nav tikai vienkārši lūgšana, tā ir saruna ar Dievu un klausīšanās. Kad es svētdienā eju runāt sprediķi, tad es lūdzu, lai mēs ar Svēto Garu kopā ejam sludināt, lai tie nav tikai mani vārdi, bet Svētais Gars runā caur mani. Sadraudzība ar Dieva Garu ir pārdomas, tu pārdomā Dieva vārdu, pārdomā Dieva lietas, lūdz, lai Svētais Gars ir kopā ar tevi tavās domās. Viņš ir tavs vecākais partneris, draugs, aizstāvis. Viņš ir tas, kas gādā, ka tu esi drošībā. Viņš pasargā tavas domas. Tavas personiskās lūgšanas nevar vienmēr būt automātiskas, sistemātiskas, jo tas ātri beigsies. Svētais Gars ir reāla persona. Dievs ir dzīvs!

Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem.” (Filipiešiem 2:6-9)

Jēzus samaksāja cenu. Katrs cilvēks, kas ir sasniedzis kaut ko ievērojamu, ir maksājis cenu par to. Ja tu palasīsi ietekmīgu cilvēku biogrāfijas, tu ieraudzīsi, ka ikviens no viņiem ir pazinis Svēto Garu un maksājis cenu, lai veltītu laiku Viņam un cilvēkiem, un ieguldījis savas pūles, lai darītu to, ko Svētais Gars vēlas. Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, saka Dieva vārds.

Šī gada 31. oktobrī apritēja 500 gadi kopš reformācijas, kad Mārtiņš Luters Vitenbergā pie baznīcas durvīm pienagloja savas slavenās deviņdesmit piecas tēzes. Tā laika tumsonīgā katoļu baznīca Bībeli apzināti netulkoja cilvēkiem saprotamā valodā un turēja Bībeli savām vajadzībām, to izmantojot kā kontroles mehānismu pār tautām, cilvēkiem un politiku. Reformāciju iesāka katoļu mūks Mārtiņš Luters. Pēc Vitenbergas jau pēc pāris nedēļām reformācija notika arī Rīgā. Rīga ir viena no pirmajām reformācijas vietām. Rīga vispār ir ļoti nozīmīga vieta pasaules kartē. Latvija ir ļoti nozīmīga ģeopolitiska vieta. Dieva Gars šeit kaut ko gatavo! “Reformācijai 500 gadi” – tāda bija arī konferences tēma draudzes „Jaunā Paaudze” divdesmit astoņu gadu jubilejā. Pirms pieciem simtiem gadu izmainījās visa šīs pasaules kārtība. Ar ko viss sākās? Ar vienu cilvēku! Ar vienu cilvēku, kurš personīgi pazina Dievu. Ar vienu cilvēku, kurš apzinājās Dieva baušļu nozīmi – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Pēc tam sākās kari, reformas. Pateicoties Mārtiņam Luteram arī mēs kā draudze esam šeit, tu esi šeit. Mums ir vārda brīvība un reliģijas brīvība, un tas viss ir pateicoties vienam cilvēkam, kurš atsaucās Svētā Gara balsij. Kāpēc tas nevarēja būt cits cilvēks? Tas varēja būt cits cilvēks, bet tas bija Mārtiņš Luters. Daudz ir aicinātu, maz ir izredzētu. Kuri ir tie cilvēki, kurus Dievs izredz? Tie, kuri atsaucas Dieva aicinājumam un samaksā cenu.

Iesākumā katoļu mūks Mārtiņš Luters sāka studēt Bībeli. Tajā laikā bija dažādi mūku ordeņi, un arī viņš piederēja pie viena no tiem. Pāvests nodeva indulgenču tirdzniecību kāda biznesmeņa rokās, un Mārtiņš Luters palika bez to privilēģijām. Tā bija katoļu politika, viņi cēla savas baznīcas un tirgoja cilvēkiem grēku piedošanu par naudu. Ja cilvēks bija kaut ko izdarījis vai arī vienkārši viņam bija žēl, ka vecmāmiņa nokļūs ellē, viņš gāja pie priestera un samaksāja konkrētu summu. Piespiedu kārtā bija jāapmeklē arī mises. Tas bija briesmīgs laiks. Paldies Dievam, ka tu neesi piedzimis tajā laikā. Paldies Dievam, ka tu piedzimi pēc, nevis pirms Lutera. Lai aizstāvētu sevi, atkarotu zaudētās tiesības indulgenču tirdzniecībā un kaut kādā veidā pierādītu katoļu baznīcas nepilnības, Luters sāka studēt Bībeli. To darot, viņš satikās ar Svēto Garu. Iedomājies katoļu mūks satikās ar Svēto Garu! Kas Dievam ir vajadzīgs? Viens cilvēks! Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. ŠOBRĪD DIEVS AICINA TIEŠI TEVI!

Vakar es biju draudzes “Jaunā Paaudze” konferencē, un man bija privilēģija publiski sveikt no sevis, ģimenes un draudzes “Kristus Pasaulei” visu lielo Jaunās Paaudzes saimi. Viņi Ukrainā ir skaitā ap 20 000 cilvēku. Dievkalpojuma beigās mēs ar sievu kāpām uz skatuves ar rozēm un aploksni un es teicu vārdus, kurus Svētais Gars ielika manā sirdī. Es sveicu no draudzes un teicu tā: “Kāda mūsu draudzes māsa devās evaņģelizēt. Bieži vien mūsu draudzes cilvēki satiek kādu Jaunās Paaudzes locekli. Dažas dienas atpakaļ šī draudzes māsa satika sievieti no “Jaunās Paaudzes”. Šī sieviete, dodot bukletiņu, aicināja mūsu draudzes māsu uz konferenci. Viņa atbildēja, ka ir jau draudzē. Otra sieviete jautāja: “No kuras draudzes tu esi?” Mūsu locekle atbildēja: “Kristus Pasaulei.” Sieviete turpināja jautāt: “Kas tā par baznīcu? Kas ir jūsu mācītājs?” Mūsu draudzes māsa atbildēja: “Mārcis Jencītis.” “Jaunās Paaudzes” sieviete priecīga atbildēja: “’Ak, šī draudze! Zinām jūs! Mēs jūs mīlam!” Viņa to teica tā, kā tikai “Jaunās Paaudzes” cilvēki un mācītājs Aleksejs Ļedjajevs māk slavēt un teikt pateicības vārdus, tā nu šī sieviete teica labus vārdus par mani. Pašās beigās viņa pateica: “Bet mūsu mācītājs ir vislabākais! Mūsu mācītājs Aleksejs ir pāri visiem mācītājiem.” Lūk, šo visu arī es izstāstīju konferencē, tikai tad papildu visam biju arī uztraucies, jo bija ļoti daudz cilvēku un paralēli notika translācija, un manā priekšā stāvēja patiešām liels Dieva cilvēks.

Mēs katrs savu draudzi uzskatām par vislabāko, tāpēc arī mēs atrodamies katrs savā ģimenē, un tas ir pilnīgi normāli. Mēs katrs esam savas draudzes patriots. Es Aleksejam Ļedjajevam teicu: “Ir tas, ko mēs uzskatām, bet ir arī realitāte. Un realitāte ir tāda, ka katram Dieva cilvēkam un draudzei ir sava ietekme. Ja runa ir par Latviju un Baltijas valstīm, tad man nav jādomā par to, kurš Dieva cilvēks ir pats lielākais un kurš visvairāk ir izdarījis Latvijas labā pēdējo 30 gadu laikā. Tas esi tu, Aleksej, un tu, Olga!” Un pēc tam piekodināju visai draudzei: “Mums visiem, neatkarīgi no tā, ko domājam, mācītāju vajag godāt, cienīt, mīlēt un atzīt. Un mācītājs Ļedjajevs tiešām ir pāri visiem!” Nav bijusi speciāla komisija, kura sanāktu kopā un ieceltu viņu pār mums visiem, bet Dieva valstībā ir sava hierarhija. Pirmā politiskā partija Latvijā nāca no viņa draudzes. Tas ir kaut kas! Tāds politisks spēks! Tādas pārvērtības un reformas! Labi, kāda no tām arī izgāzās, taču bija. Tomēr nekas nav beidzies, viss turpinās! Dievs dara brīnumus!

Kurš ticēja tam, ka Donaldu Trampu ievēlēs par ASV prezidentu? Viņš ir lojāls draudzēm un ir pret visām tām demokrātiskajām kustībām, kuras iefiltrējas mūsu valstī un pēc tam apstrādā bērnus. Viņu ievēlēja bez īpašas reklāmas. Klintonei bija nesamērīgas reklāmas, bet Trampam nekā īpaša nebija. Kas tas ir? Ir Dievs, draugi! Ir Svētais Gars! Tāpat ir arī draudzes ietekme. Es biju “Jaunās Paaudzes” konferencē un no skaņas vien apdullu. Tur bija skatuve, skaņa, profesionalitāte un, protams, Dieva klātbūtne. Tas ir ļoti augsts līmenis, un mums ir, kur tiekties. Tas viss maksā ļoti lielu naudu. No kurienes tas viss sākās? No viena cilvēka, kurš pazīst Svēto Garu un maksā cenu. Daudzi saka, ka viņš ir vairāk patriots nekā vairums latviešu. Mārtiņš Luters pazina Dievu un samaksāja cenu. Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto. Draugs, tu esi aicināts! Arī tu vari būt izredzēts! Dievs var tevi lietot! Ļauj Svētajam Garam sevi lietot! Sāc sadraudzību ar Viņu un maksā cenu, lai pazītu Viņu un ietu pie cilvēkiem. Maksā cenu, lai celtu Dieva valstību!

“Bet Viņš runāja arī uz mācekļiem: "Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu. Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī: "Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt kaunos. Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata!" Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: simts mucu eļļas. Bet viņš teica: še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit! Pēc tam viņš kādam citam jautāja: bet tu, cik tu esi parādā? Tas sacīja: simts mēru kviešu. Viņš teica: še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un Es jums saku: darait sev draugus ar netaisnā mamona līdzekļiem, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.” (Lūkas evaņģēlijs 16:1-9)

Ko darīja šis cilvēks? Viņš sāka domāt: “Ko es darīšu, kad zaudēšu savu amatu?” Viņš atlaida parādus cilvēkiem, bet ne ar savu naudu. Viņš nerīkojās godīgi, jo izmantoja sava saimnieka mantu, lai iegūtu labvēlību no cilvēkiem. Kāpēc viņš tā darīja? Viņš domāja pie sevis: “Tad, kad mani atlaidīs, man būs ietekmīgi draugi, gandrīz kā parādnieki, tā dēļ, ka lietoju saimnieka naudu un piedevu viņiem parādus. Lūk, kāds no viņiem pēc tam mani pieņems un atbalstīs.” Viņa saimnieks, izdzirdējis to, kā viņš rīkojās, nesadusmojās, bet uzteica viņu. Tā ir pasaule. Tās ir pasaulīgas lietas. Viņš novērtēja šī vīra gudrību par to, ka viņš izšķērdēja saimnieka mantu. Pat tad, kad atlaida viņu, vēl izmantoja šo saimnieka mantu savam stāvoklim un interesēm. Mamons ir manta, finanses. Kas ir netaisnais mamons? Tā ir nauda un tās iespējas, kuras piedāvā pasaule. Jēzus nemāca mums būt negodīgiem. Viņš māca principu – izmanto visu sataustāmo un fizisko, savus resursus, lai sagādātu mājvietu debesīs, lai cilvēki, kuri caur tevi ir nākuši pie Dieva, ielaistu tevi debesīs. Viņi ielaiž tevi debesīs! Protams, ka garants ir Jēzus, tomēr, ja tu pazīsti Svēto Garu, tu glāb pazudušos un arī dod finanses Viņa valstības celtniecībai nevis tāpēc, ka tā ir jādara, bet tāpēc, ka tu mīli Dievu. Tu mīli Svēto Garu, un tev ir attiecības ar Viņu. Ir ļoti liela atšķirība starp to, vai tu to saproti ar prātu, vai arī esi pieņēmis ar sirdi, saņēmis garā. Svētais Gars, paldies par Tavu klātbūtni, ka Tu mūs māci, skolo un cel!

Sarunājoties ar Svēto Garu, es no Dieva sirdī saņēmu pravietojumu. Mēs, draudze “Kristus Pasaulei”, esam devēji. Mēs ejam pie cilvēkiem, ceļam mājas grupiņas, reāli strādājam ar cilvēkiem un aprūpējam viņus. Šie cilvēki reāli izmainās un kļūst par personībām, sāk normāli strādāt, kļūst brīvi no atkarībām, mēs augam un attīstāmies. Mēs arī esam ziedotāji. Mēs bez problēmām paši nosedzam visus savu telpu būvniecības izdevumus. Paši visu izdarām, bet ne ar saviem spēkiem. Mums ir Svētais Gars. Mēs to darām Svētā Gara vadībā, un Viņš palīdz realizēt mūsu projektus un tos papildina ar finansēm. Pagājušajā dievkalpojumā bija nepieciešami lieli līdzekļi, lai nosegtu visus izdevumus. Mums to bija ļoti viegli izdarīt. Tās finanses, kuras ienāca no pagājušā dievkalpojuma, bija vairāk nekā parasti. Mums nekad lielajos dievkalpojumos tik daudz nav bijis. Parasti ir otrādi – lielajos dievkalpojumos ziedojumi ir bijuši mazāki, taču šoreiz to bija krietni vairāk un mēs visus izdevumus nosedzām. Dievs mani uzrunāja sirdī, un tas ir pravietojums: “Dievs paņems tavas piecas maizes un divas zivis. Viņš paņems tavu netaisno mamonu jeb naudu, ko tu dod Dieva valstībai. Dievs ņems to, ko mēs kā draudze dodam, lai izplatītu Dieva valstību, un pavairos to. Dievs lietos mūsu draudzes piecas maizes un divas zivis un vairos tās daudzkārtīgi, lai Latvijā celtu Savu Valstību. Ieplūdīs lielas finanses Dieva darbam.” Arī cilvēki mūsu draudzē liecina, ka dziedināšana notiek ne vien miesai, bet arī finanšu sfērā. Es ticu brīnumiem! Jēzus pabaroja ar piecām maizēm, divām zivīm piecus tūkstošus un otrreiz četrus tūkstošus. Tas ir finansiāls brīnums! Vai tu tam tici? Vai tu tici dziedināšanai? Vai tu tici jaunpiedzimšanai? Paldies Tev, Svētais Gars! Es zinu, ka tas nav kaut kas tāds, ko es pats izdomāju. Es to saņēmu no Dieva. Mums ieplūdīs finanses. Mēs visu uzcelsim un izdarīsim! Mēs būsim visur! Tu esi atmodas priekšvakarā. Tas izmainīs visu, tā būs Svētā Gara vētra! Jēzus saka: “Dariet sev draugus ar netaisnā mamona palīdzību.”

“Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli.” (Salamana pamācības 19:22)

Personīgi man ne vienmēr par to ir prieks. Es nezinu kā ir tev, bet man mēdz būt tukšuma sajūta. Esmu dzirdējis, ka vīriešiem galvā esot “kastītes”. Vīrietis izvelk vienu, paskatās un iestumj atpakaļ. Sievietēm esot daudz vadiņu, kuri ir savienoti cits ar citu, un viss esot vienā putrā. Man ir viena tāda “kastīte”, kura dažreiz pārāk ilgi tiek izvilkta. Es pat īsti to nevaru kontrolēt. Tajā brīdī mani vienkārši nekas neinteresē. Tā nav depresija, bet ir kaut kādi brīži, kuri var ieilgt pat nedēļu, kad neko negribas. Pat datorspēli uzspēlēt negribu, pat filmu noskatīties negribu, neko negribu. Pat palūgt kārtīgi Dievu negribu. Saņemos palasīt Bībeli vai kādu grāmatu, paiet laiks, un negribu vairs. Ir tādi brīži, kad uznāk kaut kas līdzīgs apātijai. Citreiz tā var būt pat pusi dienas, pāris dienas. No kurienes šīs emocijas rodas, nevaru saprast, bet kas mani tur pie dzīvības, to es zinu. Apziņa un Svētais Gars. Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu darbu. Man ir prieks! Man nav tiesību izdarīt pašnāvību. Kopš esmu ar Jēzu, man pat nav bijušas tādas domas. Es zinu, ka tādas domas bija Jongi Čo, kad viņš paņēma kredītu draudzes celtniecībai un nevarēja to nomaksāt. Paldies Dievam, man tā nav bijis. Jo viss, ko es ar sava netaisnā mamona palīdzību daru, ir ieguldījums cilvēkos, Dieva valstībā, lai nāk Viņa valstība, man ir šis prieks, un lai vai kādas dīvainas sajūtas nerastos, man ir prieks Svētajā Garā! Tas nenozīmē, ka es lēkāju no priekiem, taču man ir stabilitāte. Stabils, iekšējs prieks, apziņa, iekšēja balss, ka esmu drošībā un nekas nenotiks, jo es lietoju savu mamonu cilvēku labā, lai viņi pēc tam ielaistu mani mūžīgajos mājokļos. Mums ir jālieto visa sava dzīve! Visa sava nauda, viss, kas mēs esam, lai celtu Dieva valstību. Vispirms parūpējies par garīgajām lietām!

"Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu." (Salamana pamācības 24:27)

Vispirms padari savu darbu tīrumā un tikai tad cel savu namu, nevis otrādi, jo no kurienes tev būs ienākumi? No tīruma. Kā var celt namu, ja nav ienākumu? Kas ir prioritāte? Tīrums. Kas ir prioritāte garīgā pasaule vai materiālā? Garīgā pasaule, jo viss ir cēlies no neredzamā, no Dieva Gara. Dievs ir radījis tavas mirstīgās miesas atkal dzīvas caur Dieva Garu, kurš ir tevī, visam ir garīgs pamats. Par ko ir jārūpējas, par ko ir jāmaksā un kur ir jāiegulda? Dieva valstībā. Pirmkārt, veido attiecības ar Svēto Garu, Viņš ir šeit, velti laiku Viņam, maksā cenu, lai Viņu iepazītu. Otrkārt, cilvēki maksā cenu, ziedo, strādā, cel mājas grupiņas, audz par līderi, dari, cel biznesus, lai ieguldītu Dieva valstībā. Dod visu to labāko Dieva valstībai! Tajā brīdī Svētais Gars parūpēsies par tavām lietām. Ja tu vispirms parūpēsies par Dieva lietām un par Viņa cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies par tavām vajadzībām. Šo es neesmu tā vienkārši ar prātu izdomājis, bet esmu par to pārliecināts, ticu un esmu saņēmis sirdī.

 “”Vai Mans vārds nav kā uguns,” saka Tas Kungs, “un kā veseris, kas sagrauj klintis?”” (Jeremijas 23:29)

Dieva vārds. Pirms nedēļas sprediķis bija par to, kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu. Jauns cilvēks ir pats svarīgākais, bet, lai viņš parādītos pie tavas dvēseles un miesas, ir vajadzīga ticība. Kā vairot ticību? Regulāri lasot Dieva vārdu. Es tev mēģināšu parādīt kādu ainu, būs sarežģīti, bet tu esi gudrs. Tātad tu esi jauns cilvēks. Saki kopā ar mani: Es esmu ticis vaļā no grēcīgās dabas, es tāds vienkārši esmu, un tur neko nevar mainīt, es esmu brīvs no grēka, man ir grūti grēkot, jo esmu jauns, cits cilvēks, pārradīts. Lūk, atklāsme! Esmu jauns cilvēks. Tas, kurš ir bagāts. Esmu tas, kurš ir dziedināts. Esmu tas, kurš ir veiksmīgs, stiprs, spēcīgs. Es esmu LAUVA, un, kur vien es eju, nekur nevienam no manis nav nekāda glābiņa, visu, kur es eju, es ar savām kājām nobradāju. Āmen! Tu esi jauns lauva avju pulkā, un visur un vienmēr tu sabojā velna plānus. Draugs, tu esi izredzēts! Tu esi veiksmīgs! Saki: Man ir prieks, es mīlu, es zinu, kas ir mīlestība, Tēvs mani mīl, aleluja!

Tātad tu esi jauns cilvēks, bet tas vecais cilvēks, kurš atrodas pie miesas un dvēseles, ne vienmēr jūtas, grib darīt un rīkoties tā, kā jaunais cilvēks. Ir kanāliņi no iekšējā, jaunā cilvēka, kas ved uz prātu, emocijām un gribu. Ir svarīgi saprast, ka jaunais cilvēks ir arī ļoti emocionāls, jo nevar būt tikai zināšanas prātā, ir jābūt arī emocijām, ir jājūtas kā jaunam cilvēkam, ir jādzīvo tā, tam ir jābūt redzamam. Jaunais cilvēks ir pēc Dieva līdzības, tikai jāpaskatās, un jau var ieraudzīt, ka viņā ir Svētais Gars, jo tur ir viss spēks, miers, cilvēks dzīvo sabalansētu dzīvi, kalpo Dievam. No šī cilvēka uz tavu prātu, emocijām, ekstremitātēm, muskuļiem, mugurkaula nerviem iet kanāliņi, bet tie regulāri ir jātīra, jāatklāj, jābaro, īpaši par tiem jārūpējas, lai pa šiem kanāliņiem viss, kas ir iekšā pie jaunā cilvēka, parādītos ārpusē, pie tava prāta, gribas, emocijām, ka tu tiešām esi tāds, kādu Dievs tevi ir pārradījis. Kā barot šos kanāliņus? Jālasa Dieva vārds, regulāri, ik dienas.

"Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jāņa evaņģēlijs 6:63)

Dieva Gars ir vārdos, kurus Jēzus mums saka. Tu lasi Bībeli, klausies mācītāja sprediķi, mājās noklausies vēlreiz, tie ir DIEVA VĀRDI, kas kanāliņus dara dzīvus, lai tie savienotos ar cilvēka miesu. Sadraudzībā ar Svēto Garu tev “atveras čakras” (šādu jēdzienu, iespējams, nevajadzētu lietot, bet tas izsaka lietas būtību), jo cilvēkā viss nav vienkārši. Mēs esam ļoti sarežģīti, un, lai kā arī pētītu cilvēkus, mūs nevar līdz galam saprast. Mums ir Dievs, ir Svētais Gars, ir jauns cilvēks, ir potenciāls mūsos! Tas viss ir sarežģīti. Barojot sevi ar Dieva vārdu, tas kļūst dzīvs un tev atklājas, un tu sāc justies tā, tu sāc dzīvot kā jauns cilvēks. Tie ir panākumi un veiksme. Draugs, tevi gaida spoža nākotne!

Es tev uzdošu jautājumu, pēc kura varēsi noteikt, vai tu maksā cenu, vai nē. Divas svētdienas atpakaļ bija sprediķis "Kas es esmu,” kurā es konkrēti iedevu vietas no Rakstiem, kuras var pārdomāt un lietot lūgšanās. Un jautājums ir šāds vai tu lieto Rakstu vietas KAS ES ESMU JĒZŪ KRISTŪ? Es nesaku, ka tas ir jādara katru dienu un mūžīgi mūžos, bet, ja tu dzirdēji sprediķi, vai sāki tās lietot? Ja atbilde ir "nē", tas nozīmē, ka tu nemaksā pat minimālu cenu, tu nedzirdi, ko es runāju šeit, un es domāju, ka tiem, kas nav to darījuši, to ļoti labi var redzēt dzīvē, bet arī tiem, kas paņēma tās un sāka pielietot, to var redzēt sejā, jo viņiem ir cita seja, jau ir cita dzīve, jo šie cilvēki ņem to, ko dod, un pielieto, maksājot cenu un mainoties. Es parunāju ar dažiem cilvēkiem, kuri jau to dara, un uzreiz var redzēt, ka tas jau ir cits cilvēks.

Reizēm, ieejot lūgšanu kambarī, liekas, ka galva ir tukša un nevar palūgt. Aiztaisu acis un nekā nav, nekas nenotiek. Tas nenozīmē, ka Viņš nav atnācis, vienkārši es to nejūtu. Arī dievkalpojumos, ja tu nejūti Dievu, tas nenozīmē, ka Viņa te nav, bet tu pats esi nedaudz saskrūvēts, kaut kas nav kārtībā. Bet, ja šāds stāvoklis turpinās nedēļu, divas? Varbūt dažreiz tu vēlies lūgt, bet skaties nav ko lūgt, neko negribās, nekas neinteresē, tu reāli pārtrauc runāties ar Svēto Garu, un tieši tādēļ ir Dieva vārds. Bībele, draugi, iztīra kanālus. Šādām situācijām man ir savi Rakstu vietu saraksti, un man ar to pietiek. Kad man bija līdzīga situācija, es paņēmu vienu no sarakstiem, kurš bija par Svēto Garu, un kādu stundu, divas gāju cauri, apliecināju to, un atnāca Dieva klātbūtne, atnāca miers, prieks, un es sajutos kā jauns cilvēks! Brīdī, kad tu sāc justies kā vecs cilvēks, ir jāatjauno savs prāts ar Dieva vārdu. Dieva vārds iztīra kanālus! Dieva vārds ir Gars un dzīvība!

Jēzum bija divpadsmit apustuļi. Viņi visi personīgi pazina Svēto Garu un samaksāja cenu, lai ietu pie cilvēkiem un celtu Dieva valstību. Kāda bija šī cena? Jēkabs, Alfeja dēls, 66. gadā tika nogrūsts no tempļa torņa, un, tā kā viņš izdzīvoja kritienu, jūdi apustuli nogalināja ar vālēm. Bērtulim par Kristus mācības aizstāvēšanu dzīvam novilka ādu un nocirta galvu. Tadejs jeb Levijs mocekļa nāvē nomira Armēnijā. Var vēl piebilst, ka viņi visi ir tālu aizgājuši aiz Jeruzalemes robežām. Apustuli Tomu ar šķēpu nogalināja pie Madras. Mateju pienagloja pie krusta. Sīmani pārzāģēja uz pusēm. Jūda pakārās; viņš bija viens no apustuļiem, bet nodeva Jēzu. Filipu piekala pie krusta ar galvu uz leju, krustā sišanas laikā pilsētā izcēlās zemestrīce. Andrejs esot aizgājis līdz pat Latgalei, nav gan īsti nekādu konkrētu dokumentu, kas to apliecinātu, bet es tam ticu. Viņu piesēja pie X veida krusta, uz kura viņš mocījās divas dienas. 67. gadā bendes pienagloja Pēteri pie krusta ar kājām uz augšu. Vienīgi Jānis, Dieva mīlulītis, nomira dabīgā nāvē ļoti lielā vecumā. Jēkabs, apustuļa Jāņa vecākais brālis, bija pats pirmais, kuru nogalināja jūdi. Un visbeidzot Pāvils, kuram nocirta galvu.

Šodien tu nedzīvo kādā islāma zemē, kur tiešām galvu varētu noņemt, tu nedzīvo tajā laikā, kad sodi bija tik nežēlīgi. Šobrīd nežēlīgākais, kas var notikt tevi var nosaukt par sektantu. Dāvids Jongi Čo raksta kādā no savām grāmatām, ka Ķīnā ir miljoniem cilvēku draudzes – grupas, kas atrodas pagrīdē, un, kā tev šķiet, kas vada šīs grupas? 99% gadījumu tās ir sievietes, un, kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc to nedara vīrieši, viņi paši min bailes no vajāšanām. Negribu aizskart dzimumu tēmu, bet Ķīnā valda komunisms, un sievietes uzņemas Dieva darbu un uzņemas atbildību par cilvēkiem! Tā ir sadraudzība ar Svēto Garu un cenas maksāšana. Tātad tu vari man piekrist, ka Latvijā vajāšanu nav. Arī naidīga sabiedrības attieksme pret evaņģēliskām draudzēm, kas ir līdzīgas mums un kurās sludina pilnu evaņģēliju, nav vairāk nekā pret jebko citu kādu sabiedrisko organizāciju vai valsts struktūru, vai politiķiem, kuri pat ir mazāk pazīstami nekā mēs. Tāda ir latviešu tauta, bieži vien sūdzas, ir indīga un skaudīga. Staļina laikā Rīgas centrā bija Stūra māja, kurā čekisti ierīkoja moku kambarus, kuros spīdzināja un nogalināja cilvēkus, turpat uz vietas šāva nost. Ja kāds ir bijis tur, tad ir redzējis šauto ložu pēdas uz sienām. Ko latvieši darīja padomju laikā? Viņiem kāds nepatika vai sagribējās cita māju, un viņi nosūdzēja otru. Cilvēkus aizveda, un viņi nekad neatriezās. Tādi ir latvieši, bet tu esi jauns radījums, tu esi JAUNS LATVIETIS! Draugs, tu esi jauns cilvēks, tev ir Svētais Gars, Viņš mīl tevi, Viņš mīl tos cilvēkus, kuri ir mums apkārt!

Vakar satikos ar mācītāju pār 60 draudzēm no Baltkrievijas, viņš bija dzirdējis, ka es mācu par mājas grupām un gribēja aicināt mani, lai aizbraucu sludināt arī tur. Es izbrīnījos, jo uz Baltkrieviju taču nevienu nelaiž! Viņš atbildēja, ka nē, viss esot normāli, uz piecām dienām drīkst. Baltkrievijas robeža ir vaļā, lidojot ar lidmašīnu, tur nekādas īpašās vīzas nevajag. Čekisti jau bija atnākuši pie viņa un jautājuši: "Nu, aicināsi tagad tos savus dīvainīšus uz šejieni?" Uz ko viņš atbildēja, ka jā, aicinās gan. Pat tādā vietā draudzes plaukst! Mēs mīlam Jēzu! Mēs mīlam Dievu un cits citu, un mēs maksāsim cenu! Mans sprediķis nav vienkārši tāpat, ar domu tagad maksā cenu, citādi beigas. Es zinu, ka tu maksāsi cenu. Svētais Gars tevi vada, ar tevi draudzējas un tev visu atklāj. Mums ir pati labākā draudze, un mūsu draudzi Dievs lietos, atceries manus vārdus, mēs augsim, augsim un augsim. Alekseja Ļedjajeva "Jaunā Paaudze" mainīs valsti no augšas, mēs no apakšas, vasarsvētku draudzes pa vidu, baptisti apkārt, luterāņi paši par sevi, katoļi un pareizticīgie arī šur tur pieslēgsies. Draugi, mūsu valstij ir nākotne! Ak, Dievs, man ir tik daudz iekšā, bet es to nevaru pateikt. Man tas viss ir sirdī, man ir prieks, man ir sajūsma! Es ticu, ka mūsu valstij ir nākotne, es mīlu mūsu zemi un valsti. Mēs esam īpašā vietā un īpašā laikā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Sadraudzība ar Svēto Garu” pierakstīja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu?

Publicēja 2017. gada 21. nov. 12:49Līga Paņina

Ziņas datums 21.11.17.

Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu no Dieva? Man jau vairākas nedēļas sirdī un galvā skan viens teikums: “Galvenais ir jauns radījums.” Galvenais ir jauns cilvēks.

Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums.” (Galatiešiem 6:15)

Kāds ir pats fantastiskākais, neiespējamākais, svarīgākais brīnums? Kāds ir tas brīnums, kuru Dievs grib visvairāk? Atvērt akliem acis un kurliem ausis? Dziedināšana no vēža, diabēta, paralīzes, atbrīvošana no smagām atkarībām? Kas ir tas, ko Dievs vēlas visvairāk šajā vietā un šodien? Ko Viņš vēlas vispār, visur un vienmēr, un kāpēc Viņš atnāca virs zemes? Kas ir vislielākais brīnums, ko Dievs vēlas veikt? VISLIELĀKAIS BRĪNUMS IR JAUNS CILVĒKS. To spēj tikai Svētais Gars. Dziedināt un atbrīvot zināmā mērā spēj arī citas reliģijas, arī burvji, zīlnieki un sātana kalpi spēj atņemt kādas kaites un sakārtot apstākļus cilvēka dzīvē, un arī pats cilvēks daudz ko spēj. Tikai Dievs spēj darīt tā, ka tu savā sirdī atdzimsti kā jauns cilvēks, pēc Dieva līdzības radīts. Tas ir brīnums, ko nevar izskaidrot. Jēzus saka: “Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.” “Es izņemšu no tavām krūtīm akmens sirdi un došu miesas sirdi.” Ne apgraizīšana vai kādi rituāli ir kas, ne kādi mūsu darbi vai cenšanās dzīvot pareizi, bet gan jauns radījums. Jauns cilvēks ir brīnums.

Kāpēc es kā mācītājs neesmu tērpies kādā formā? Kāpēc man nav īpašas atpazīšanas zīmes? Viens no iemesliem ir vienkārši tāds, ka es gribu būt tuvāk tev. Es negribu no tevis norobežoties. Arī Dievs grib būt tuvāk tev. Man nav vajadzīgs ārējs apstiprinājums vai zīmes tam, kas es esmu. Es zinu, kas es esmu. Nav svarīga ārējā forma, jo Bībelē ir skaidri rakstīts – ne apgraizīšana ir kas, ne kristības, ne iesvētības, ne labi darbi un cenšanās pēc svētas dzīves, galvenais ir jauns radījums, un to spēj tikai Dievs. Kāds izskatās miljonārs? Tāds kā es! Sabiedrībā valda nepareizs priekšstats par to, ka miljonāri staigā īpašā apģērbā, viņi ir īpaši ārišķīgi, ar īpašām automašīnām, īpaši pamanāmi, ar greznu dzīvi, bet patiesība ir tāda, ka tu tā vienkārši neatpazīsi miljonāru uz ielas. Viņš ir vienkāršs cilvēks. Zini, kāpēc viņš ir miljonārs? Tieši tāpēc, ka viņš zina, kas viņš ir, un viņam nevajag ārēju formu. Un to pašu vēlas arī Dievs. Viņš nevēlas, lai mēs paši saviem spēkiem cenšamies kaut ko pareizi darīt, pareizi dzīvot, tikt dziedināti un atbrīvoti, bet svarīgs ir jaunais radījums – lai mēs rūpējamies par savu iekšējo cilvēku, par savu iekšējo stāvokli. Kad tu kļūsti par jaunu cilvēku, pēc Dieva līdzības radītu caur Jēzu Kristu, tad tas viss, kas tevī ir izmainījies iekšēji, parādīsies arī pie tavas ārienes un tavas dzīves. Tu nevari atbrīvoties no kāda grēka? Bībelē rakstīts, ka tu esi ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Tu nevari to un nevari šo, tu nevari negrēkot? Cilvēki saka viens otram, ka nevar nākt uz draudzi, jo tur nedrīkst to un nedrīkst šo. Draugs, tu visu drīksti, bet, kad esi jauns radījums, tu negribi grēkot. Skaties uz to no pareizās puses! Necenties no ārpuses kaut ko izdarīt pareizi, kaut ko nopelnīt, kaut ko uzcelt, bet gan no iekšpuses pats kļūsti par jaunu cilvēku. Dievs vienā mirklī var radīt tevi par jaunu cilvēku, un tas ir brīnums.

Bija 2000. gada 17. marts, auksta, tumša cietuma kamera, uz sienas – ledus kārta. Atrados karcerī, pagrabā. Par savām palaidnībām es biju ne tikai vienkārši cietumā, bet cietumā iekš cietuma. Man aiz muguras – trīspadsmit gadus ilgs narkomānijas un alkoholisma stāžs, vairāk nekā četrus gadus es biju nosēdējis cietumos, atkal biju cietumā, un es negribēju dzīvot. Es nevarēju ne dzīvot, ne mirt, un saucu uz Dievu, sakot: “Ja Tu esi tas Dievs, kas ir radījis debesis un zemi, izmaini manu dzīvi!” Notika brīnums, Dievs reāli aizskāra mani un manu sirdi, un es dzirdēju, kā Dievs ar mani runā. Zini, ja cilvēks saka, ka Dievs ar viņu runā skaļā balsī, ir jāvēršas pie ārsta, taču pastāv brīži, kad Dievs to dara īpašā veidā. Manā dzīvē tā bija šī viena reize. Dievs mani uzrunāja: “Mārci, skaiti grēku nožēlas lūgšanu.” “Es nemāku tādu skaitīt.” “Atkārto aiz Manis.” Es skaitīju lūgšanu, tādu, kādu man Dievs teica priekšā caur Saviem eņģeļiem. Es teicu: “Dievs, es nāku pie Tevis Jēzus Kristu Vārdā. No šīs dienas es ticu, ka Tu, Dievs, nāci virs zemes Jēzū Kristū, Tu nomiri par maniem grēkiem, trīs dienas biji kapā un augšāmcēlies. Lūdzu, piedod man manus grēkus, nāc manā sirdī un izmaini manu dzīvi!” Un tajā brīdī es reāli fiziski sajutu Dieva svaidījumu, trīs dienas raudāju un biju slapjš no asarām. Un Dievs man teica: “Mārci, lasi Bībeli katru dienu, lūdz Dievu katru dienu, regulāri apmeklē draudzi, un tu būsi Mans kalps.” Tas viss arī ir noticis manā dzīvē. No manis kā ar roku tika noņemta vēlme pēc narkotikām. Kopš tā brīža man ne reizi nav bijusi vēlme lietot narkotikas. Tas nav normāli, tas nav iespējams, tas ir brīnums! Tas ir jauns cilvēks. Tikai tāpēc, ka es ticu Viņam, pats Dievs caur Jēzu Kristu nāk un izmaina mani. Jā, manā miesā vēl varēja redzēt kādas nepaklausības pazīmes Dievam, vēl varēja redzēt kādas grēka sekas, kaut ko vēl varēja redzēt manā dvēselē un emocijās, bet mans gars bija jauns, pēc Dieva līdzības. Vēl kādu pusgadu es cīnījos ar smēķēšanas atkarību, bet vairs nevēlējos smēķēt. Ir atšķirība, ja tu dari to, ko pats nevēlies. Pusgadu es smēķēju un nevēlējos to darīt, līdz to vairs nedarīju. Jauns radījums ir brīnums no Dieva.

Psihisku slimību pamatā bieži vien ir vainas apziņa. Ārsts var noteikt diagnozi un izrakstīt zāles, bet pati problēmas sakne nav ārēji redzama, tā ir iekšēja, un vainas apziņu nevar izārstēt ārēji. Artrīta sakne ir dusmas, nepiedošana un rūgtums. Šo emociju rezultātā cilvēka organismā notiek īpaši procesi, pārmērīgi daudz izdalās adrenalīns un nosēžas locītavās, kas ir sākums artrītam. Tev nav jācīnās pareizi dzīvot un būt labam un pareizam cilvēkam, pirmkārt, ir jācīnās līdzināties tam, kas tu jau esi no iekšienes. Pieņem sevi tādu, kāds tu jau esi caur Jēzu Kristu, jauns cilvēks! Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Katru svētdienu mūsu dievkalpojumos cilvēki iznāk priekšā, lai pieņemtu Kristu par savu Kungu un Glābēju. Viņiem saka priekšā lūgšanu, un viņi lūdz, bet es tajā brīdī staigāju šiem cilvēkiem aiz muguras un lūdzu: “Dievs, dari brīnumu pie viņiem. Pārradi viņu garu, lai top jauns cilvēks! Lai notiek brīnums šajā brīdī, kad viņi lūdz lūgšanu, lai viņi piedzīvo un sajūt, ka ir jauns cilvēks, lai viņi sāk dzīvot kā jauns cilvēks!” Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu? Galvenais ir jauns radījums.

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Korintiešiem 5:17)

Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Ikvienam, kurš atzīst, ka ir tikai viens Dievs un visi pārējie dievi ir elki, atzīst, ka Kristus ir Ķēniņš, Alfa un Omega, Sākums un Gals, caur Kuru ir viss un no Kura ir viss, un pieņem Viņa upuri, tam Dievs dāvā no Sava Gara jeb viņā iemājo Svētais Gars. Cilvēks bija miris, un tagad ir dzīvs. Tavs gars bija miris, bet tagad tas ir dzīvs! Sadarbībā ar Svēto Garu tavs gars tiek darīts jauns. Dieva vārdā skaidri rakstīts – vecā sirds tiks izņemta ārā, jaunā tiks ielikta iekšā. Dzīvs darīts, tu iekšēji zini, ka esi glābts, dziedināts, brīvs un bagāts. Lai tu vēl labāk saprastu, kas ir jauns cilvēks, klausies stāstu no manas dzīves. Bija, apmēram, 2003. gads, es jau biju kristietis, bet joprojām atrados cietumā, un man bija palikuši pāris mēneši līdz brīvībai. Cietumā es piedzimu no augšienes, kļuvu brīvs, bet gadu un trīs mēnešus man vēl bija tur jābūt. Tas bija labākais laiks manā dzīvē, mans inkaunters, mans rehabilitācijas centrs. Bet manā dzīvē bija viena nenokārtota lieta – es sameloju valsts darbiniekam, izmeklētājam. Uz cietumu atbrauca darbinieks no prokuratūras ar sakārtotiem papīriem un uzdeva man jautājumus, viņš redzēja, ka es minstinos, jo Svētais Gars man iekšēji teica: “Tu tur biji! Tev nebūs nepatiesu liecību dot!” Ja es būtu pateicis, ka tur biju, tad man pa virsu iedotu vēl divus līdz sešus gadus cietumā. Kādas piecas minūtes es neko neatbildēju, bet viņi gaidīja atbildi, un es sameloju, ka tur nebiju. Pēc tam es teicu Dievam: “Dievs, es Tev apsolu, kad es iziešu ārā no cietuma, nedaudz padzīvošu, savākšu somu ar visu nepieciešamo, lai dotos atpakaļ, un iešu atzīties.” Tā es ar Dievu vienojos un izgāju brīvībā.

Pagāja mēneši, pagāja gads, divi, un es to neizdarīju, bet iekšā runāja balss: “Tu solīji, tu solīji, izpildi savu solījumu!” Man jau bija ģimene, bērni, un es vairs nevarēju visu pamest. Biju arī sācis vadīt draudzi Limbažos, un es domāju: “Ko nu vairs, tas vairs neskaitās”, bet iekšā nepārtraukti balss: “Tu solīji. Tu solīji. Tu solīji!” Tā bija nenokārtota lieta, bet es pats nespēju tā vienkārši iet cietumā, es pats to nevarēju. Mana miesa daudz ko nespēj un negrib, un manas emocijas, prāts daudz ko negrib saprast, bet es esmu jauns cilvēks. Un es lūdzu: “Dievs, palīdzi, lūdzu, nokārtot šo lietu! Dievs, es zinu, kas es esmu!” Es par to domāju un vienu dienu pilnīgi neplānoti gāju garām Limbažu aptiekai, no kuras ved ceļš uz prokuratoru, un manas kājas pašas sāka iet prokuratoras virzienā, visas bailes pašas pazuda, un es domāju: “KO TU DARI, tu pat somu neesi salicis!” Un kājas pašas aizgāja līdz turienei, pirmais kabinets, kurā iet, izrādījās galvenā prokurora kabinets. Prokurors bija nopietns cilvēks ar bārdu, un pie viņa nemaz tik viegli nevarēja tikt, bet es ienācu un teicu, ka man vajag atzīties. Es apsēdos un izstāstīju visus savus noziegumus, kurus biju darījis. Es beidzu savu sakāmo un gaidīju, ko viņš teiks. Viņš padomāja un teica: “Uzskati, ka tev ir piedots.” Es nepiespiedu sevi iet, es vienkārši aizgāju, tas ir mans jaunais cilvēks, cits cilvēks, kurš ir dziedināts, brīvs un bagāts. Caur Jēzu Kristu tu esi brīvs, dziedināts un bagāts!

Cilvēks ir interesanti uzbūvēts. Viens no posmiem, kas pietrūkst kristiešiem un ne tikai kristiešiem, ir mācīties pareizi ticēt. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas, dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Gars ir tavs iekšējais cilvēks, vēl ir dvēsele un miesa. Gars ir jauns, vesels, dziedināts un brīvs, bagāts, tas ir ideāls cilvēks, bez maz vai Dievs, bet, lai tas parādītos tev pie miesas, ir nepieciešama ticība. Līdz Dieva brīnumam un cilvēka dziedināšnai ir viens svarīgs solis – ticība, jo bez ticības Dievam nevar patikt. Un tāpēc ir šī tēma – kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu, – jo, ja tu esi Kristu pieņēmis, tu jau esi dziedināts, bet, ja dvēselē tev var redzēt dažādas emocionālas traumas un miesā var redzēt dažādas fiziskas problēmas, tad tieši caur ticību tam, ka tev viss jau pieder, tu vari tikt dziedināts pilnībā. Pieņem savu jauno cilvēku – lūk, kur ir vajadzīga ticība!

“Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” (Romiešiem 8:11)

Caur Jēzu Kristu tevī ir Svētais Gars! Tu esi jauns cilvēks no jauna piedzimis. Viņš ar Savu Garu, kas ir tevī, dara dzīvas tavas emocijas un tavu miesu, tev pieder dziedināšana! Kā izskatās ticība, kas savieno tavu jauno cilvēku ar reālo pasauli, ar tavu fizisko miesu un dvēseli? Pirmkārt, tā ir ticība Jēzus Kristus upurim, Kristus asinīm, ticība, ka tas, kas pie tevis nav no Dieva, ir pie krusta piesists, un viss labais un teicamais tavā dzīvē, ko tu gribētu iegūt, ko dod Dievs, tas ir tavā augšāmceltajā garā un arī miesā, tas tev jau pieder!

“Viņš izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.” (Psalms 105:37)

Vecajā Derībā, pirms trīs tūkstoš gadiem, Dievs, pavēlot nokaut jēru un smērēties ar tā asinīm, izveda savu tautu no Ēģiptes zemes, no verdzības, slimībām un atkarībām. Ar kādām asinīm? Ar parasta dzīvnieka asīnīm. Tā Dievs bija iekārtojis, un Bībelē rakstīts, ka viņu vidū nebija neviena sirgstoša un viņus izveda ārā ar visu sudrabu un zeltu. Labklājība, bagātība, turība un veselība, pilnīgs cilvēks Vecajā Derībā ar parasta jēra asinīm. Bet cik daudz pārāka ir Jaunā Derība, cik daudz pārāks ir Kristus upuris pār jēra upuri!

“Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts Kristus.” (1. Korintiešiem 5:7)

Kristus asinis – tu tās neredzi, tu nevari nosmērēties ar tām, bet tu vari ticēt, ka Viņš ir izlējis Savas asinis pār tevi, tu vari ticēt Kristus upurim.

“[..] jo viņa vaigs bija tik pārvērsts, ka tas nelīdzinājās cilvēkam, un viņa izskats un stāvs nepavisam līdzīgs cilvēku bērniem.” (Jesajas 52:14)

Kad Jēzus karājās pie krusta, ir skaidri rakstīts, ka Viņš nebija līdzīgs cilvēkam. Kāpēc? Jesajas grāmatas 53. nodaļā ir paskaidrojums:

“Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jesajas 53:4-5)

Ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts! Ticība ir reāla apliecināšana ar muti, reāla vizualizācija ar savām iekšējām acīm, tā ir reāla pateicība par to, kas vēl nav. Tu redzi un pateicies, ka viss tas, kas tev ir traucējošs, kas nav no Dieva – tava slimība, tava atkarība, tava nabadzība, emocionālās problēmas, – ir pie krusta. Lūk, kāpēc Kristus nelīdzinājās cilvēkam! Ja tev ir artrīts, tad ieraugi to pie krusta! Ja tev ir alkohola, nikotīna, narkotiku atkarības, tas viss ir pie krusta, jo Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas! Ja tev ir cukura diabēts, locītavu slimības, vēzis, audzēji, asinsspiediena kaites, tad tas viss ir pie krusta! Tavs uzdevums ir to redzēt un apliecināt, un tā ir tava ticība! Un līdz ar Kristu esi krustā sists, un nedzīvo vairs tu, bet Kristus dzīvo tevī, līdz ar Kristu esi miris un augšāmcēlies, Kristus ir augšāmcēlies, un tu pateicies par to, kas tev ir, ar Viņa brūcēm tu esi dziedināts! Kas tev nav? Tavas slimības! Kas tev ir? Dziedināšana! Kas tev nav? Nabadzības lāsts! Kas tev ir? Bagātība un svētība!

“Viņā jūs arī esat apgraizīti, ne cilvēku rokām, bet Kristū apgraizīti, un tā tikuši vaļā no savas grēcīgās dabas,” (Kolosiešiem 2:11)

Tev vairs nav grēka! Pie tavas miesas var manīt kādas grēcīgas darbības, bet tavs jaunais cilvēks ir ticis vaļā no grēcīgās dabas. Ja tu gribi tikt vaļā no kāda netikuma, no kādas atkarības, tad nesāc vienkārši ar piespiedu atteikšanos, sāc ar garu, ar ticību. Pieņem sevi kā tādu, kurš ir ticis vaļā no savas grēcīgās dabas. Tu esi tas, kurš negrēko. Tu esi tas, kurš neslimo. Sāc ar savu sirdi! Es jau lēnām sāku skaidrot mehānismu, kā to visu panākt – kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu. Es negribu, lai par tevi vienkārši kāds aizlūdz un pēc tam nekas daudz nemainās, es gribu, lai tev paliek tas, ko esi saņēmis. Salamana pamācībās un psalmos ir rakstīts, ka Dieva vārds dziedina. Dieva vārds ir zāles visai tavai miesai! Iegaumē un lieto šīs zāles, ne tikai šeit ar vienu pieskārienu, bet ikdienā pēc šī dievkalpojuma turpini ticēt, turpini ticēt tam, kas tu esi. Gaidi savu brīnumu šodien un turpini to saņemt pēc tam ar savu ticību.

Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu?

1. Pozitīva domāšana. Šeit nav runa par vienkāršu pozitīvo domāšanu, kā pasaulē tas ir pieņemts, runa ir par to, ka tu domā par sevi, ka esi jaunais cilvēks, ka tu domā kā šis jaunais cilvēks, par to, kas tu esi patiesībā. Kas tu esi? Par to ir rakstīts Dieva vārdā. Tu esi tas, kurš negrēko, tas, kurš ir dziedināts, tas, kurš ir bagāts, auglīgs, tas, kurš kalpo, tā arī domā, jo tu esi Dieva acuraugs. Bībelē rakstīts, ka mēs, tu un es, esam Dieva acuraugi. Ja kas celsies pret tevi, tas kritīs tevis dēļ. Dievs to par tevi saka, Viņam ir labklājības un mīlestības domas par tevi, Viņš pieņem tevi, Viņš mīl tevi, tu esi Dieva mīlulītis! Tu nevari gaidīt, ka Dievs tevi dziedinās, ja tu tici vai domā negatīvi. Tas, ko tu domā, ir tas, kam tu tici. Tavas domas izsaka tavu būtību. Ja tu domā, ka Dievs sūta slimības, tad tev nevar būt ticība dziedināšanai. Dievs nesūta slimības.

“Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa vēstule 3:8 )

Slimības avots ir velns. Caur ko viņš tiek tev klāt? Caur grēku! Caur ko grēks tiek anulēts? Caur Jēzus upuri un ticību Viņam! Nav svarīgi, vai tu šodien dari kādas nepareizas, sliktas lietas, tas nav tik svarīgi, svarīga ir tava ticība un tavs iekšējais cilvēks. Un tad tavas kājas pašas griežas un dara pareizas lietas, īpaši nepiespiežoties. Es nesaku, ka nevajag piespiesties, vajag arī piespiesties, bet uzsvaru tomēr liec uz iekšējo cilvēku, uz jauno cilvēku, jauno sirdi. Tu esi brīvs no šī lāsta – no šīs nepareizās ticības. Tātad Dievs slimības nesūta, Dievs grib dziedināt.

Vecajā Derībā bija taisns vīrs, kuru sauca Ījabs, it kā perfekts Dieva priekšā, bet viņam bija viena problēma, un šīs problēmas dēļ viņš pazaudēja savu mantu, ģimeni, izņemot sievu, un veselību. Ja esi lasījis Ījaba grāmatu, tu zini, ka viņš pazaudēja visu, un palika tikai tāda niecīga dzīvības liesmiņa, un sieva, kas nepārtraukti varkšķēja: “Nolādi to Dievu un mirsti!”

“Šausmas, kuras es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis” (Ījaba 3:25)

Ārēji Ījabs rīkojās pareizi, taču viņam bija nepareiza iekšēja ticība. Viņš baidījās, ka var saslimt. Uzreiz, kad kaut kas sāpēja,viņš skrēja pie ārsta un gaidīja negatīvu diagnozi. Viņš tam ticēja. Tu nevari būt dziedināts, turpinot negatīvi domāt. Izmaini savu domāšanu, pieņem sevi tādu, kāds tu esi – jauns cilvēks! Tu ar Jēzus brūcēm jau esi dziedināts! Tavas domas ir vienotas ar tavu sirdi un garu, un no turienes raisās dzīvība.

„Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzta sirds izkaltē kaulus.” (Salamana pamācības 17:22)

Tavs iekšējais cilvēks ir tava domāšana. Tu sagaidi problēmas vai uzvaras? Ar pozitīvu domāšanu tu pievelc pozitīvo un otrādi. Pie pozitīvas domāšanas cilvēka organismā izstrādājas endorfīni – prieka un laimes hormoni. Morfīns faktiski ir sintētiskais endorfīns. Cilvēki grib apiet endorfīnu, pa tiešo saņemot morfīnu. Es esmu par endorfīnu, kurš dziedina, atņem sāpes un saglabā tavu organismu tonusā. Ja endorfīns neizstrādājas, organisms panīkst un kļūst vājš.

Pirmais punkts ticībai ir mainīt savu domāšanu uz pozitīvo. Ne to, ko māca pasaulē, bet caur Jēzu Kristu. To nevar izdarīt vienā dienā, tas jātrenē katru dienu. Cik tu spēsi savākt savas domas caur Jēzu Kristu, tik arī tavā dzīvē parādīsies svētības. Šajā dievkalpojumā šobrīd varbūt tev ir pozitīvās domas, bet, izejot no dievkalpojuma, ik dienas tev pašam nāksies trenēt savu galvu, lasot Dieva vārdu.

„[..] tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu [..]” (Romiešiem 4:17)

Ticība ir, ka tu sauc vārdā to, kas vēl nav. Ticība ir stipra pārliecība par neredzamām lietām. Ja tu vēl neredzi dziedināšanu pie savas miesas, finansēm, laulības dzīves, tad tu vari to mēģināt ieraudzīt un apliecināt, ka esi vesels, bagāts, laimīgs un brīvs. Dievs, es lūdzu pamatīgu, kilogramīgu endorfīna šprici šiem cilvēkiem Jēzus Vārdā!

2. Apliecināšana. Sauc vārdā to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu! Latviešu tautā ir ticības gars, jo latviešu tauta ir izveidojoties, pateicoties Jēzum Kristum. Latviešu ciltis un dzimtas daudzus gadu simtus bija zem vācu baronu un austrumu kaimiņu verdzības un okupācijas. No Čehijas un Vācijas atnāca evaņģēlistiskie kristieši – hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Pirmo reizi latviešu tautas vēsturē latvieši atzina sevi kā personības, kā brīvus cilvēkus. No turienes arī radās pirmā inteliģence, rakstnieki, dzejnieki un valdības vīri. Tā radās mūsu valsts, kurā ir dzīvs ticības gars. Vakar mēs svinējām deviņdesmit devīto mūsu valsts gadskārtu. Pirms deviņdesmit deviņiem gadiem saujiņa latviešu, kas ticēja savai valstij, sanāca kopā tepat, teātrī, un proklamēja jeb pasludināja Latvijas valsti. Robežu pat vēl nebija, bet Latvijas valsts tika pasludināta. Neskatoties uz to, ka mūsu iedzīvotāju skaits bija ap divi miljoni, bet apkārtējām valstīm – vairāki miljoni, mēs pasludinājām neatkarīgu valsti. Tas nekas, ka pēc gada, 1919. gada 11. novembrī, nācās nosargāt savu brīvību. Es ticu, ka mūsu tautā joprojām ir ticības gars un sirds apziņa par to, kas ir draudze. Svētais Gars caur draudzi ir šeit. Un tas, ka tu šodien esi šeit, norāda, ka šā vai tā, bet tu tomēr tici. Es ticu, ka mūsu nācijai būs spoža nākotne. Sauc vārdā to, kā vēl nav! Apliecini to katru dienu, regulāri!

3. Pateicība. Jēzus piecēla Lācaru no miroņiem un izsauca viņu no kapa, bet pirms Viņš to izdarīja, Viņš teica: „Es Tev pateicos, Tēvs, ka Tu Mani esi paklausījis.” Vai mirušais jau bija piecēlies, kad Jēzus teica paldies? Nē. Tā, draugi, ir ticība. Es pateicos, Dievs, par glābtu Latvijas tautu, par valsti, kas ir garīgi un ekonomiski uzplaukusi savās robežās un brīva. Es par to jau pateicos Dievam, kaut gan šobrīd nekas par to vēl neliecina.

4. Vizualizācija (redzēt, ieraudzīt). Tev ir jāredz, ka viss tas, kas tev nav vajadzīgs, ir pie krusta. Tuksnesī, kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes zemes, bija slimības, kas veidojās no čūsku kodumiem. Dievs lika Mozum uzcelt čūsku no bronzas, nolikt uz paaugstinājuma, lai visās nometnēs to varētu redzēt. Visi, kam tika iedzelts, nāca un uzlūkoja šo čūsku, un ticībā saņēma dziedināšanu. Respektīvi, viņi vizuāli skatījās uz šo čūsku un redzēja savu dziedināšanu.

„Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam.” (Jāņa 3:14)

Kristus tika paaugstināts pie krusta. Uzlūko Viņu un ieraugi tur savu slimību! Ja tev, piemēram, ir acu problēma, ieraugi to uzliktu Kristum, jo rakstīts, ka Viņa vaigs nelīdzinājās cilvēka vaigam, Viņam bija uzkrautas visas iespējamās pasaules slimības.

5. Darbība.

„ Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem. (Jēkaba 2:26)

Dari visu iespējamo no savas puses. Ja tu tici un apliecini, ka esi bagāts, taisi biznesu. Lasi grāmatas par interesējošo tēmu. Ja apliecini, ka esi vesels, sāc nodarboties ar sportu un veselīgi ēst. Ja vajag tikt vaļā no atkarībām, sper attiecīgos soļus, izvairies no draugiem, kas pamudina uz atkarībām. Ja gribam uzplaukušu, atdzimušu Latviju, mums nav jāskatās tikai uz valdību, bet pašiem jāsāk kaut kas darīt.

6. Vides nomaiņa. Ja tu regulāri neapmeklē draudzi, nelasi Bībeli, neklausies sprediķus, tad šādā vidē tu nespēsi sevi ietekmēt pozitīvi. Esi draudzē katru svētdienu, tādā draudzē, kur mācītājs nesludina pasakas, ka Dievs atsūtījis slimības par tevis veiktajiem grēkiem. Kristus tevi ir izpircis no grēka! Viņš uz tevi skatās kā uz svētu un tīru. Viņš neskatās uz taviem darbiem, bet gan uz tavu iekšējo cilvēku. Katrs šodien var saņemt dziedināšanu, katrs var cīnīties, ticēt un pilnvērtīgi dzīvot.

„Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Ebrejiem 11:1)

Caur pozitīvu domāšanu, caur pateicību, apliecināšanu, vizualizāciju un maziem darbiem veidojas iekšēja pārliecība. Mūsu draudzē cilvēkam ir liecība, ka viņš, dzirdot manu sludināšanu pa radio, uzlika rokas uz aparāta, lūdza un ieguva pilnīgu ticību, ka ir dziedināts no C hepatīta. Tā ir pārdabiska ticība, ko dod Dievs. Ārsti vēlāk pēc analīžu rezultātiem to apstiprināja.

„Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." (Marka 16:17-18 )

Vai tev ir savs Dieva cilvēks, savs mācītājs, kalpotājs, vairāki kalpotāji jeb draudze, kur brāļi un māsas tev uzliks rokas un lūgs par tevi? Bībele taču aicina, ja kāds starp jums ir nevesels, lai ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par jums, svaidīdami ar eļļu, un ticīgā lūgšana izglābs slimo. Šodien mana lūgšana ticībā, tava un kalpotāju ticība darīs izmaiņas tavā dzīvē.

Pats svarīgākais ir kļūt par jaunu cilvēku. Lai to izdarītu, ir jāpieņem Jēzu Kristu par savu Glābēju. Lai tavā dzīvē parādītos viss dievišķais, ir jātic, ka esi jauns cilvēks Jēzū Kristū. Un ticēt darbībā nozīmē apliecināt, pateikties, vizualizēt, darboties, pozitīvi domāt un būt pozitīvā vidē.

Lūgsim, ka varam ieraudzīt pie krusta visas savas problēmas, atsacīsimies no tām! Pateiksimies jau tagad Dievam par savu dziedināšanu! Apliecināsim, ka esam veseli jau tagad! Un Svētais Gars tieši uz tavu ticību, tieši uz to, ko redzi pie krusta, nāks un pieskarsies.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kā ticēt, lai saņemtu dziedināšanu” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

1-10 of 495