Svētrunas


Kristieti, uzņemies atbildību!

Publicēja 2018. gada 14. aug. 12:46Līga Paņina

Ziņas datums 14.08.18.

Jums ļoti ir paveicies ar draudzes mācītāju, jo Viņš mīl Dievu. Ir cilvēki, kuri nezina un nemīl Dievu, un ir cilvēki, kuri zina un īsti nemīl Dievu, bet ir tie, kuri zina un mīl Dievu, un to uzreiz var redzēt viņu acīs un sirdī. Un, kad es ieraudzīju jūsu mācītāju, es uzreiz sapratu, ka viņš mīl Dievu. Pats labākais ir tas, ka viņš ne tikai lūdz un mīl Dievu, bet arī dara kaut ko! Diemžēl tādu nav daudz mūsdienās.

Es jaunībā nodarbojos ar boksu, tas bija Kazahstānā. Kad līdz sacensībām bija tālu, es trenējos ne pārāk aktīvi – es mīlēju treniņus, jo sporta zālē bija duša, bet mājās man nebija dušas. Tā arī mēs bieži domājam, – ka mūsu cīņa ir vēl ļoti tālu un tagad nav obligāti tik pastiprināti trenēties, – bet tad, kad es uzzināju datumu, kurā man jāiet ringā, uzreiz duša palika sekundāra, un trenēt muskuļus kļuva svarīgāk. Mūsu lūgšana jeb kontaktēšanās ar Dievu ir mūsu garīgo muskuļu pumpēšana, mūsu lūgšanas ir sagatavošanās, lai izietu ringā un uzvarētu Goliātu. Iedomājies, ja tu trenētos, trenētos un trenētos, bet ringā nekad neizietu. Cik ilgi tev paliktu vēlēšanās tik intensīvi trenēties, ja tu zini, ka tev nekur nebūs jācīnās? Bet es redzu, ka lūgšana ir treniņš cīņai pasaulē, no kuras neizbēgt. Boksā es trenējos visvairāk tieši tad, kad zaudēju, nevis tad, kad uzvarēju. Man iekšā radās greizsirdība un neizpratne, kā tas varēja notikt, es prasīju trenerim, atgriezos sporta zālē, un mēs atstrādājām visas kļūdas. Pēc katras sakāves es kļuvu divreiz stiprāks nekā līdz tai gan garā, gan sirdī. Ja tu tagad esi cietis kādu sakāvi, izejot Dieva aicinājumā, piemēram, atvēris mājas grupiņu, bet tā nav bijusi veiksmīga vai atvēris savu biznesu, bet tas nav izdevies, tad zini, ka tu neesi vainīgs un arī Dievs nav vainīgs. Viņš grib, lai tu atgriezies sporta zālē, izpēti visas kļūdas, kļūsti stiprāks un uzvari Goliātu! Īslaicīga sakāve nav iemesls, lai tu paliktu gulēt uz dīvānā. Īslaicīga sakāve nav iemesls, lai atteiktos no Dieva. Viņš saka tev kā savam bērnam, ka atbalsta tavu cīņu, biznesa celšanu, kalpošanu, Viņš uzmanīgi skatās uz to visu un zina, kur esi pieļāvis kļūdas, lai parādītu tās tev un tu varētu atgriezties lūgšanā, paņemt tur spēku, izlabot kļūdas un uzvarēt. Tu ieraudzīsi, kā atnāk panākumi un veiksme, un to es redzu arī jūsu mācītajā. Mācieties no viņa, viņš ir Dieva vīrs, un tikai mācoties mēs varam visi kopā pieaugt.

Kad es atbraucu uz Vāciju, kur viss bija ļoti skaisti, man likās, ka cīņas ir beigušās. Likās, ka tur viss ir kārtībā, bet pamazām es sāku saprast, ka pati galvenā cīņa tur vēl nav sākusies... Sākot dzīvi tur un aizejot uz bērnudārzu, mums sāka skaidrot, ka viņiem ir intīmais stūrītis, kur bērni izģērbjas pliki un iepazīst atšķirību starp meiteni un zēnu, viņi skaidroja, ka nebūtu slikti, ja audzinātājs arī tur būtu kails, lai varētu saprast atšķirību starp mazu un lielu ķermenīti. Sākumā es padomāju, ka tas ir neizdevies joks, bet pēc audzinātāju acīm es sapratu, ka viņi nejoko. Šīm audzinātājām pašām acis bija piepildījušās ar asarām, bet viņas man teica, ka neko nevar izdarīt, jo ir tāds likums. Es biju lielā šokā, jo pirmo reizi saskāros ar šādu gadījumu, un es domāju, kurš var vispār izdomāt tādus likumus! Es varu uzskaitīt ļoti daudz lietas, kas parādīs, ka bezdievīgs parlaments nevar izdomāt dievišķus likumus. To vienkārši nevar izdarīt, arī tad, ja to gribētu. Likumdevējs, kurš nepazīst Dievu, nevar ieviest dievišķus likumus likumdošanā. Mums jau ir tāda situācija, ka, ja divi vīrieši atnāks uz draudzi un prasīs, lai viņus salaulā, un mācītājs pateiks “nē”, jo Bībelē rakstīts šis “nē”, tad viņu var iesēdināt cietumā. Bērniem jau no 3.-4.klases sākas agrīnā seksualizācijas izglītošana. Mums draudzē ir ģimene, kurā tēvu pēkšņi izsauca uz skolu, jo viņa meita noģība klasē. Stingrais tētis aizbrauca un lika meitenei iet uz klasi, bet viņa atteicās to darīt. Viņš paņēma viņu aiz rokas un aizveda uz klasi, atvēra durvis un pats gandrīz noģība. Pēc tam viņš teica, ka pornogrāfiju nav redzējis, bet, atverot durvis, saprata, ka tas laikam ir tas, un to rāda bērniem 4.klasē. Šajā seksualizācijas stundās tiek aicināti homoseksuālisti, lai viņi parādītu, kā to visu darīt higiēniski. Viņi stāsta, ka bērns var izvēlēties, ka viņam sākumā ir jāpamēģina, lai viņš saprastu, kas viņš pats īsti ir.

Kādēļ tas notiek? Tāpēc, ka vienreiz kristietība, velnam pienesa pašu labāko dāvanu, kāda ir – uzskatu, ka kristiešiem nodarboties ar politiku nav labi. Mēs savu evaņģēliju un Dievu esam uztaisījuši par maziņu dieviņu – esam sadalījuši sfēras, kurās Dievs var būt un kurās nevar, piemēram, biznesā Dievam nevajadzētu būt, bet ar naudu Dievam vispār neesot nekāda sakara, jo tas esot ļaunums, nauda bojājot cilvēku. Es jums teikšu, ka nauda nebojā cilvēku, bet tieši tas, ka nav naudas. Ieejot veikalā, paskatoties uz cenām un saprotot, ka tev nav tik daudz naudas, tev būs ļaunuma dusmas, bet, ja tu vari to atļauties, tad taču tu nedusmosies! Ar tādām mazām lamatām, kas nes sliktas sekas, mēs, kristieši, paši atteicāmies no Dieva klātbūtnes kādās konkrētās vietās.

1968. gadā Vācijā notika kultūras revolūcija – parādījās hipiju, panku kustības, kas uzskatīja, ka var dzīvot brīvi un darīt visu, ko gribi. Cilvēki ātri vien saprata, ka tā īsti nevar, jo tad izplatās AIDS un šādam dzīvesveidam ir dažādas negatīvas sekas, bet pati kustība turpināja eksistēt. Tie cilvēki, kas bija šīs kustības priekšgalā, pateica, ka ies politikā, jo politika bija aizliegusi viņiem darīt to, ko viņi vēlas, un to viņi varēja mainīt, tikai paši esot priekšgalā. Tieši tāpēc pēdējos 40-50 gadus viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie tā, lai šo kustību atbalstītāji nokļūtu politikā. Un tagad, kad es sēžu Bundestāgā, ir ļoti grūti kaut ko izdarīt. Kad es iesaku, ka vajadzētu pacelt dotācijas daudzbērnu ģimenēm un maksāt lielākus pabalstus par katru nākamo bērnu, jo esam bagāta valsts un varam to darīt, tad puse no Bundestāga pielec kājās un ūjina. Tur ir bezdievība, viņi kauc un griež zobus, kad tikai sākam runāt par kristietību, par kristīgajām vērtībām, par ģimeni, par uzplaukumu caur ģimeni, bet mums, kristiešiem, ir jāpakļaujas tiem likumiem, kas tiek izdoti valstī. Es ļoti gribu un lūdzu, lai Viņš atrod jūsu vidū cilvēkus, kuri līdzināsies mācītājam un teiks: “Šo Goliātu es nokaušu! Es esmu gatavs tagad mācīties, es iešu politikā un ieviesīšu tur Dieva likumus uz Bībeles pamata, es ieviesīšu tur Dieva valstību tāpat kā debesīs.” Dievam neviena cita virs zemes nav, izņemot mūs. Padomā par to! Padomā, kādēļ Viņš tevi izglāba, kādēļ Viņš tevi trenē šeit!? Ne jau tāpēc, lai tu kļūtu par kultūristu, bet tādēļ, lai tu pieceltos, kad Viņš tevi pasauks, un iesniegtu savu kandidatūru pašvaldībā vai Saeimā. Man nebija pieredzes politikā, bet man nepatika tas viss, kas notiek, un es esmu tāds cilvēks, kas nemīl kritizēt, pats neko nedarot. Virtuves varoņu ir ļoti daudz, Vācijā virtuvē visi visu kritizē, bet, kā tas ir jāpasaka skaļi, cilvēki saka, lai es eju un saku. Vietējie vācieši pie manis nāca un lūdzās, lai es eju politikā, citādāk valsts aizies bojā, bet, ja pazudīs Vācija, pazudīs visa Eiropa, arī kristietība. Man nebija īpašas atklāsmes par politiku, es tolaik nodarbojos ar biznesu un teicu Dievam: “Es savu kandidatūru piedāvāšu un neko nedarīšu, un, ja tas būs no Tevis, tad lai notiek!” Es vienkārši iesniedzu savu kandidatūru vietējā pašvaldībā, un, pašam par brīnumu, ieguvu trešo vietu balsojumā. Es izgāju vietējo padomi un tad sāku nopietnāk domāt, ka priekšā tiešām stāv kaut kāda cīņa, es sāku vairāk lūgt un gavēt. Tad kādā sapulcē tika izvirzīti cilvēki uz Bundestāgu – gudri, zinoši, izglītoti, juristi, ar perfektu vācu valodu. Es klausījos un domāju pie sevis: “Wow, tās ir zināšanas, malači, noteikti vajag viņus atbalstīt!” Un tad es sadzirdēju Dieva balsi: “Tu tagad piecelsies un arī iesi!” Man vienā mirklī mugura palika slapja un es prasīju Dievam: “Kāpēc es? Es neesmu vācietis, man nav tik skaista vācu valoda, varbūt atradīsim kādu citu, kāda man šeit ir darīšana?” Es aizgāju uz tualeti palūgt, lai neviens neredzētu, un sapratu, ka tas tiešām ir no Dieva. Es zinu, kad Dievs runā, tomēr gribēju pārbaudīt un tāpēc prasīju Dievam, kādā vietā pēc skaita man ir sevi jāliek. Viņš teica, ka septītajā. Es piezvanīju uz mājām sievai un paprasīju, lai viņa Dievam palūdz par kādu skaitli. Arī viņai bija skaidra atbilde – septiņi. Un tajā brīdī es sapratu, ka tas ir tas mirklis, kuram Viņš mani gatavoja. Tas bija 15 gadu ilgas gatavošanās rezultāts, un Viņš mani izveda uz tādas skatuves, kur es sevi vispār neuzskatīju par neko. Es neko gudru arī nepateicu, tikai teicu, ka, ja mēs neatgriezīsimies pie Tā Kunga, tad mūsu valstij nebūs nākotnes, nekādi politiski lēmumi neizglābs situāciju, tikai, kad atgriezīsimies pie Dieva, Kurš radījis zemi, Kurš radījis šo valsti, tad mēs izglābsim situāciju. Tas bija viss, tā pat nebija politiska runa, tajā nebija skaitļu, bet pēkšņi visa zāle piecēlās, un tā es tagad esmu Bundestāgā. Dievs man atgādināja, lai es vienkārši izeju no sporta zāles un speru šo pirmo soli. Kad Viņš ieraudzīja, ka es esmu gatavs spert pirmo soli, Viņš man teica, lai speru nākamo. Ja Dievs tevi sauc, tad nepaliec uz vietas! Pati labākā vieta ir Dieva plānā un pašā priekšā. Jums ir ļoti skaista valsts, jums ir paveicies ne tikai ar mācītāju, bet arī ar šo valsti. Mēs vakar staigājām pa Rīgu un tādas izjūtas, ka jūs esat pēdējā Eiropas pilsēta, kur ir tik mierīgi. Vācijā daudzās pilsētās tik mierīgi nepastaigāsi. Vācijai ir atnācis vēl viens pārbaudījums, un tas ir Dieva atļauts. Kad tauta novērsās no Tā Kunga, tā nodevās šīm iekārēm.

„Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.” (Romiešiem 1:21)

„Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. ” (Romiešiem 1:26-27)

Tas Kungs jau pirms diviem tūkstošiem gadu par to runāja Savā vārdā – tikko kā mēs negodāsim Dievu, atnāks prāta aptumsums, tas ir likums. Priecājieties, ka jūs varat slavēt Dievu un jums ir iespēja slavēt Dievu un caur to saņemt prāta atbrīvošanu. Vācijā neviena dotācija nevar saņemt atļauju, ja tajā nav iekļauts genderisma ideoloģiju. Tev iedos naudu, bet tavs pienākums ir virzīt genderisma politiku. Vācijā mēs esam nogulējuši šo mirkli, kad tas viss notika, jo nodarbojāmies ar savām personīgajām problēmām. Kāds stipri trenējās, bet neizgāja cīņā, kāds vispār pārstāja trenēties. Kāda jēga trenēties, ja neiet cīņā? Draudzes palika tukšas, bet piepildījās psihiatriskās slimnīcas, cietumi. Šobrīd tiek tirgotas aptuveni pusotrs tūkstotis kristīgu draudžu celtnes. Mēs nopirkām lielu zemes gabalu, bet četrus gadus nevaram saņemt atļauju kristīgā centra celtniecībai, tajā pašā laikā tika izsniegtas septiņas atļaujas mošeju celtniecībai. Par to saņēmām sodu no Tā Kunga, līdzīgi kā Sodoma un Gomora bija brīnišķīgas, plaukstošas pilsētas, bet aizgāja ne pa to ceļu un tika nodedzinātas. Mūsu sods bija divi miljoni nelegālo imigrantu – cilvēki, kuri nezina Dievu un kuri nes pavisam citu ideoloģiju. Pozitīvais ir tas, ka pārstāja taisīt mīlestības parādes – organizatori saprata, ka nav kristieši un nespēlēsies. Negatīvais – viņi savu ideoloģiju uzspiež ar spēku. Jaunajā Gadā vienā pilsētā bija pusotrs tūkstotis izvarošanas gadījumu. Viņi parādīja, ka ir atnākuši uz šo valsti un var izmantot mūsu sievietes. Tā vietā, lai atrisinātu šo problēmu, viņi pacentās vēl uztaisīt sievietes par vainīgām – vajadzēja viņas turēt izstieptas rokas attālumā, tas apturētu šos vīriešus. Mums ir vēl viena pozitīva lieta – cilvēki ir ļoti jūtīgi pret Svēto Garu. Politika nesaglabās šo valsti, bet caur politiku jārada apstākļi, likumdošanas rāmji, lai Dieva vārdu varētu izplatīt neierobežoti visās iestādēs. Tagad parlaments to neatļauj, bet es zinu, ka ir cerība, ja jau Kungs ir mani uz turieni sūtījis, un es ceru, ka šis piemērs daudzus atmodinās piecelties un uzņemties atbildību. Es lūdzu Kungu, lai būtu liela lūgšanu šūniņa parlamentā. Tagad piektdienās manis dēļ ir lūgšanas brokastis, kur pulcējas desmit līdz divdesmit kristiešu, bet tur nav neviena, kas būtu kristīts ar Svēto Garu. Tur ir runa par burtu, bet tā ir iespēja sēt, un man ir ticība, ka nākamajā sasaukumā lūgšanu brokastīs piedalīsies simts cilvēkus, kas ir kristīti ar Svēto Garu. Tad Kungam būs caur ko mainīt. Kā Viņš var aizkļūt līdz tam izkropļotajam prātam, ja dažreiz Viņš nevar aizsniegt pat mūs? Tāpēc ir pienācis pēdējā gājiena laiks, tāpēc Kungs visās pasaules vietās pacels jaunu kristīgu kustību Dieva spēkā un slavā, un mums visiem vajag iesaistīties un lūgt, lai katra mājas šūniņa varētu kļūt par draudzi. Uz šo cīņu Dievs Vācijā ceļ cilvēkus, lūdziet par šo valsti, tā stāv nopietnu pārbaudīju priekšā. Tas, kā mēs iziesim cauri šiem pārbaudījumiem, ietekmēs jūsu un mūsu dzīves. Tagad notiek nopietna cīņa par Eiropu. Vienreiz velns apmānīja reliģiskos kristiešus Tuvajos Austrumos, kur dzima kristietība, tur bija kristietības centri, bet atnāca cita mācība, un reliģiskā kristietība nolēma būt toleranti, tagad mēs redzam rezultātu. Es gribu, lai jūs priecātos par pārmaiņām, kas piepildīs mūsu dzīvi ar Dieva klātbūtni un Dieva augļiem, ja uzdrošināsimies iet un darīt, tad mūsu dzīve nebūs bezjēdzīga. Tikai pasaki Tam Kungam: “Ņem mani un lieto, kur gribi! Es nekautrēšos Tevi ienest biznesā vai politikā. Es nekautrēšos, Kungs, darīt visu, ko Tu teiksi. Bez Tevis man nekas nav vajadzīgs.”

Kungs, es lūdzu, lai šīs sēklas, kuras tagad krīt cilvēku sirdīs, atrod tur vietu un iesakņojas. Lai tās maina lūgšanas un domāšanu, lai tās atmodina Dāvida sirdi un nenobiedē nekāds Goliāts, lai nenobiedē nekāda problēma, kura stāv priekšā, jo mūsu Dievs ir augstāks par katru mūsu problēmu, un mēs esam paši laimīgākie cilvēki.

Nav citu dievu uz zemes, nav nevienas reliģijas un mācības, kas dod apmierinājumu kā mūsu Dievs. Nav nevienas reliģijas un mācības, kas iet cauri un dotu iespēju pieskarties pie paša Svētākā un Varenākā un pārvērsties, un mainīties Viņā. Tas ir mūsu Dievs, kas mīl mūs tādus, kādi esam. Visi citi dieviņi un mācības diktē tev, kā vajag apģērbties, kā pieres vidū punktu uzlikt. Lai tevi iemīlētu, vajag piecas reizes dienā nomazgāties, astoņas reizes noliekties, bet tikai mūsu Dievs saka, ka mīl mūs tādus, kādi esam. Dievam ir vajadzīgs, lai tu tikai atver savu sirdi, dod Viņam tiesības ienākt tavā dzīvē. Viņš vēlas kopā ar tevi cīnīties, tev nevajag vienam cīnīties pret pasauli, pret Goliātu, slimībām, bailēm, nabadzību. Viņš būs ar tevi un cīnīsies pret viņiem, tikai atļauj Viņam to darīt. Ja ir mazas problēmas, tad Viņš grib, lai Viņa dēli un meitas trenētos tās aizvākt, bet Viņš var skatīties un priecāties par tevi kā mēs priecājamies, kad mazs bērns pirmo reizi ceļas kājās un sper savus pirmos soļus. Bērniņš atkal krīt, un tādēļ neviens tēvs nesāk pārmest, bet tieši otrādi – viņam ir patīkami skatīties, kā bērniņš atkaļ ceļas. Tas nekas, ka nokriti, Dievs saka, lai mēģiniet kopā. Tas tiek teikts tev: “Pamēģināsim kopā.” Protams, ja tu saspiedīsi savas rokas un palīdīsi zem gultas, paies nedaudz ilgāks laiks, kamēr tēvs tik un tā izvilks tevi no turienes. Bet, ja tu teiksi: “Jā, Kungs, ar Tevi! Jā, paņem mani tagad, paņem mani aiz rokas, pacel mani, es jau sesto reizi krītu un nekas nesanāk, varbūt man vispār nav lemts staigāt!” “Nē, nē, bērns, tu ne tikai staigāsi, bet lidosi, pacelies!”

Es pateicos Tev, varenais Dievs, par to, ka Tu mūs izraudzīji, neskatoties uz mūsu vājumiem un trūkumiem, Tu piecel mūs un ved mūs. Tur kur mums vairs nav spēka, Tu paņem Savās rokās un mūs nes. Tu parādi mums aicinājuma un plāna varenību. Pienāks laiks, kad Tu, Tēvs, ar prieku skatīsies uz tiem, kuri skrien un uzvar. Šis laiks jau ir pienācis. Daudzi no taviem bērniem piecēlās, uzņēmās atbildību un skrēja. Tu priecājies un aplaudē viņiem, un Tavi eņģeļi iet viņiem pa priekšu. Viņu kāja nepiedauzīsies pie akmens.

PIEŅEM LĒMUMU VIRZĪTIES! Dievs ir mūsu nodrošinātājs, Viņš nepaliks parādā, nekas neizraus mūs no Viņa rokām. Tikai mēs paši to varam izdarīt, jo Dievs mums ir devis brīvu gribu. Es zinu, ka pēdējo laiku atmoda ir ļoti tuvu. Piemēram, Indonēzija ir reliģiski musulmaniska valsts, kur ir vairāki tūkstoši kristīgu draudžu ar lielu ticību. Afganistānā cilvēki atgriežas no grēkiem, un tur par to draud nāves sods. Nekāda cilvēciskā loģika to nevar izskaidrot. Jēzus nāk pie viņiem naktī, un viņi pieceļas un kļūst par kristiešiem. Kādā filmā divdesmit vienu kristieti no Ēģiptes teroristi sagūstīja un deva viņiem vienu mēnesi laiks, lai atteiktos no Jēzus. Divdesmit viens cilvēks mēnesi gaidīja savu sodu, un, kad neviens neatteicās, viņus izveda jūras krastā. Tika uztaisīta īstu filmu, filmējot ar kameru. Vienu pēc otra viņi nogalināja, nogriežot galvas, un tas viss tika filmēts. Viņu vidū viens bija melnādainais, un viņam sacīja, lai viņš iet prom no turienes, jo viņiem vajadzēja iebiedēt ēģiptiešus, bet šis melnais vīrietis nelīdzinājās ēģiptietim, tāpēc viņu gribēja atlaist. Bet šis vīrietis atbildēja, ka neiešot, jo ir divdesmit vienu dienu gaidījis, un nostājās blakus uz ceļiem, arī viņam nocirta galvu. Tie ir reāli notikumi, kas notika pirms trim gadiem. Es dažreiz domāju par to, ka tā bija viņu pēdējā cīņa. Kā viņi lūdza to mēnesi, lai pastāvētu, jo viņi zināja, kas būs. Kungs, stiprini mūs mūsu ticībā, tā, lai, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, mēs nesāktu vainot Dievu. Ko šie domāja cilvēki veselu mēnesi? Pēc tam uz turieni aizbrauca vācu žurnālists apmeklēt noslepkavoto puišu ģimenes, un viņš par to uzrakstīja grāmatu. Viņš bija šokā – mātes, sievas, brāļi, māsas skatījās nofilmēto no slepkavības vietas un līksmoja, aplaudēja, raudāja un priecājas. Viņš nevarēja saprast, kā tā var būt. Viena māte atbildēja: “Kas es esmu tāda! Bet Dievs bija izraudzījis manu dēlu, lai darītu viņu par svētu.” Mums, eiropiešiem, tā ir ticība. Varbūt kāds teiks: “Dievs, kur Tu biji tajā brīdī?” Bet šī filma, kurai vajadzēja nobiedēt, izraisīja atmodu. Simtiem tūkstošu cilvēku atgriezās un pārgāja no islāma uz kristietību. Es zinu, ka viņi tagad ir kopā ar Jēzu pie viena galda, viņi kopā dzer vīnu un priecājas, viņi kopā lūdz Dievu par mums. Pēc cilvēciskās loģikas viņi zaudēja, viņus nogalināja, bet patiesībā tas noveda pie simtiem tūkstošu glābtu dvēseļu un globālas atmodas musulmaņu pasaulē. Tā Kunga ceļi nav zināmi, Viņa svētības likumi dažreiz mums nav saprotami. Ir draudze, kas intensīvi nodarbojas ar musulmaņu atgriešanu. Tāda sajūta, ka viņi tiek paņemti tikko no kaujas lauka – bārdaini, ļaunām acīm, var redzēt, ka cilvēki daudz ko ir pārdzīvojuši. Visdrīzāk viņiem neteica, uz kurieni viņus ved, varbūt teica, ka uz koncertu, bet, kad sākās slavēšana, lūgšanas, sāka notikt brīnumi – viens vīrs aizklāja savu seju un raudāja tā, ka viss viņa krekls bija slapjš. Mācītājs pie viņa piegāja un apķēra. Viņš sāka stāstīt, ka viņš bija kristietis: “Viņi mūs saņēma gūstā un manā acu priekšā nogrieza manus bērnus, manu sievu, tāpēc, ka es, mani bērni, sieva neatteicās no Jēzus. Mēs ticējām, ka Dievs ar Savu brīnumu mūs izglābs, bet mani bērni un sievas vairs nav. Viņi mani speciāli atstāja dzīvot, jo tā dzīve, ko es tagad dzīvoju, ir elle. Es aizgāju un nolādēju Dievu. Es saucu un kliedzu uz Viņu – kāpēc Viņš to pieļāva? Un slavēšanas laikā es pēkšņi ieraudzīja Jēzu, Viņš turēja manus bērnus uz ceļiem, un viņi aiz prieka raudāja un priecājās. Es savu sievu tik laimīgu nekad nebiju redzējis. Es redzēju viņas acis un sapratu, ka Viņš izglāba viņus, es redzēju, kur viņi bija.” Šis vīrs tajā dienā atkal atgriezās pie Dieva! Viņš teica, ka savākšot visu, braukšot atpakaļ, stāstīšot tiem, kas viņus nogalināja, jo tas ir mans Dievs, tas ir mūsu Dievs! Tas ir tas Dievs, kuram beigās viss ir mums. Uzvara mums ir garantēta. Tas, kam mēs šeit ejam cauri, ir tik īss ceļš, tas ir treniņš pirms lielām lietām, pirms Debesu valstības.

Kungs, es zinu, ka bez Tevis izdarīt nevaram neko un es zinu, ka Tu ar Savu Garu pieskaries tiem, kuri klausās, un atklāj Savus gudrības dziļumus, gudrību katrai dienai!

Nelikumības vairošanās dēļ daudzos atdzisīs mīlestība. Šodien es jums stāstīju par daudzām nelikumībām, lai jūsu mīlestība augšāmceltos. Šīs nelikumības nav problēma, mūsos ir šīs problēmas risinājums. Dievam nav neatrisināmu problēmu un uzdevumu. Kas mīl Dievu, uz to Dievam ir labs prāts. Topiet stiprāki mīlestībā uz Dievu un tad Viņš risinās šīs problēmas! Reiz debesīs visi mēs tiksimies un priecāsimies. Es esmu runājis ar cilvēku, kurš Vācijā vada homoseksuāļu kustību, un teicu viņam, ka man ir milzīga vēlme tikties ar viņu paradīzē. Viņam tas bija šoks, viņš domāja, ka es viņu ienīstu, bet es viņam teicu, ka Dievs arī viņam ir izdarījis tikpat, cik man, ka Dieva Dēls ir cietis par viņu. Un tieši tāpēc es viņam to saku, – ka gribu viņu satikt paradīzē, – tāpēc iesaku novērsties no ļaunajiem darbiem. Šis cilvēks divas reizes muka no manis, jo negribēja manā klātbūtnē raudāt, jo tikai kristietībā ir risinājums. Paskaties apkārt – cik daudz ir gan bagātu, gan nabagu nelaimīgu cilvēku. Dievs ar vienu no mums grib iet kopā sludināt uz cietumu, ar otru uz slimnīcu, ar trešo – uz bērnu namu, ar ceturto – pie atkarīgajiem, ar piekto – politikā, ar sesto – biznesā. Visi viņi iet ar vienu uzdevumu – parādīt Dieva valstību tiem, kam tā ir nepieciešama.

Kungs, es lūdzu, ka Tu tagad caur Svēto Garu nonāc uz katru slimību, atkarību, trūkumu un atnes tur dziedināšanu. Lai katrs, kurš bija slims, sajūt vieglumu un savu dziedināšanu, un sāk pateikties par to Dievam. Tam, kuram bija finansiāla nasta, dod viņam nomierināties un to visu atstāt pie krusta, lai Tu to piepildītu. Tu esi teicis: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” Kungs, iemāci mums uzticēties vienīgi Tev un skaidri saprast Tavu vietu šajā plānā. Lai pārdabiskā veidā nāk pārmaiņas to dzīvēs, kuram tās ir vajadzīgas. Tu domā, ka tavu ģimeni nekas vairs nevar glābt? Tik daudz gadu nekādu pārmaiņu? Tieši tagad Viņš noņem velna apkakli no tava laulātā un atver viņa acis un ausis, un viņš sāk elpot. Tu domā – kad tavi bērni beidzot nāks pie Kunga? Tieši tagad! Dieva Gars, pieskaries viņiem tur, kur viņi šobrīd atrodas, lai viņi ierauga šo pasauli ar citām acīm! Tieši tagad Viņš stāda rindā jaunus kalpotājus Savai valstībai. Tie ir līderi, kuri uzņemsies atbildību, veltīs cilvēkiem savu laiku un atvērs viņiem savu namu, kalpodami Tam Kungam. Lai nāk pārdabiska vairošanās, pārdabisks spēks darīt brīnumus, lai tā godātu un slavētu mūsu Kungu! Šī valsts pieder Jēzum kā lukturis, kā bāka Eiropā. Es piesaucu uzplaukumu Latvijai, jaunus kristīgus politiķus. Bet tie, kas Dievu nepazīst, iepazīs Viņu. Tie, kas iepazinuši, būs drosmīgi. Lai nāk Dieva valstība mūsu namos, sirdīs, visās dzīves sfērās! Tu, slimību kalns, nepatikšanu un neveiksmju kalns, vācies prom no cilvēkiem, tu, neticības kalns, krīti jūrā! Nāk gaisma, kas nes patiesību. Raža ir jau gatava, bet pļāvēju maz. Radi darītājus, Kungs!

Valdemāra Hardta sprediķi “Kristieti, uzņemies atbildību!” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Pamatu pamats panākumiem

Publicēja 2018. gada 7. aug. 19:43Līga Paņina

Ziņas datums 08.08.18.

Pamatu pamats jebkāda veida panākumiem ir lietot reālas iespējas. Bībele apgalvo, ka esam radīti labiem darbiem. Dievs jau iepriekš mums ir sagatavojis labus darbus. Kamēr mēs vēl nezinām, kādi tie būs, Viņš jau tos ir sagatavojis. Un Dievs pats ir Radītājs; Viņš ir strādājis pie tā, lai radītu. Un panākumu pamats ir lietot REĀLAS iespējas tajos labajos darbos, kurus Dievs mums ir sagatavojis. Lai mūsu mājas grupiņas augtu un attīstītos, mums ir jālieto reālas iespējas.

Kas ir reāla iespēja? Mūsu rīcībā ir flaieris jeb saraksts ar 23 Latvijas pilsētām, uz kurām mēs brauksim ar dziedināšanas dievkalpojumiem – Liepāja, Saldus, Ventspils, Talsi, Balvi, Gulbene, Madona, Jēkabpils, Ludza, Rēzekne, Valka, Valmiera, Alūksne, Smiltene, Cēsis, Limbaži, Aizkraukle, Ogre, Tukums, Dobele, Bauska, Jelgava un Rīga. Tā būs evaņģelizācijas tūre pa visu Latviju. Uz flaierīša ir trīs liecības – Olgas (brīnumaina redzes atjaunošanās), Haralda (brīvība no atkarībām) un Evitas (dziedināšana no depresijas). Pēdējais dievkalpojums pirms noslēdzošā pasākuma Rīgā būs 8. decembrī. Kāpēc lielais dievkalpojums Rīgā, Kongresu namā, būs tikai 19. janvārī? Kāpēc tas ir pēc vesela mēneša? Tāpēc, ka Kongresu namā nekādi citi datumi tuvāk nebija pieejami, un arī citas lielas zāles Rīgā agrāk nebija atrodamas. Pēc tam es padomāju, ka tas nemaz nav tik slikti, - neliela atelpa un gala dievkalpojums! Janvāris ir diezgan tukšs mēnesis, kurā parasti nekas nenotiek. Pagājušā gada 19. novembrī, kad mēs rīkojām dziedināšanas dievkalpojumu Kongresu namā, bija pilna zāle, daudz cilvēku un ļoti spēcīgs dievkalpojums. Varējām taču dievkalpojumu Rīgā atlikt pavisam, jo decembrī nav telpu. Bet ir cita iespēja mēnesi vēlāk. Evaņģelizācijas tūres noslēguma dievkalpojums Rīgā, Kongresu namā, 19. janvārī (nevis 15. decembrī, kā sākotnēji plānojām) bija reāla iespēja, un mēs to izmantojām! Mums vajag saprast, kas ir pamatu pamats panākumiem, un saskatīt reālas iespējas. Mums vajag lietot nevis to, kas šķiet ideāls, bet to, kas ir reāls.

Negaidi ideālo piedāvājumu! Lieto to, kas tev ir pieejams šodien. Negaidi ideālos apstākļus! Darbojies tur, kur esi šobrīd. Tas ir jebkādu sasniegumu pamatu pamats.

Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu, un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt.” (Apustuļu darbi 4:13-14)

Tajā laikā pie Dieva atgriezās vairāki tūkstoši cilvēku. Pēteris sludināja, mācekļi kalpoja, un tā laika reliģiozā draudze, kas jau bija sacēlusies pret Kristu un situsi Viņu krustā, tagad pievērsās mācekļiem. Varas pārstāvji sacēlās pret kristiešiem, tos arestēja un pat nogalināja. Viņi noskaidroja, ka šie cilvēki, kuriem ir tik liela ietekme uz tautu (lielāka nekā viņiem pašiem), kuri ceļ draudzes, ir nemācīti un vienkārši cilvēki. Jēzus Kristus mācekļi bija ļoti vienkārši un parasti cilvēki. Pēc žurnāla “Fortūna” statistikas datiem vairāk nekā 50% lielāko uzņēmumu vadītāji skolā mācījās uz 3 vai 3 ar mīnusu. Es negribu teikt, ka izglītība nav vajadzīga, tikai kam tā der. 65% ASV senatoru sekmju ziņā skolā bija vieni no pēdējiem. 75% ASV prezidentu mācījās atpalikušo klasēs. Es zinu, ka tie bērni, kuri manā skolā mācījās atpalikušo klasēs, nebija cieņā pārējo vidū, bērni viņus uzskatīja par nenormāliem, pat slimiem.

Vai izglītība nosaka panākumus? Dari to, ko tu vari paveikt šodien, ar tām zināšanām, kas tev ir šodien. Un mācies klāt to, kas tev ir nepieciešams, gan teorētiski, gan praktiski. Apmeklē konkrētas konferences, lasi atbilstošas grāmatas un seko īstajiem cilvēkiem.

Pēteris un Jānis rādīja tādu drošsirdību, kalpošanu un augļus, ka par viņiem ievāca informāciju un izpētīja viņus. Atklājās, ka viņi ir vienkārši un nemācīti cilvēki. Lielākoties arī mēs šeit esam vienkārši un nemācīti cilvēki. Ja godīgi, tavai augstākajai izglītībai nav nekādas vērtības. Varbūt tas tevi aizvaino, bet tā ir patiesība. Cik daudzi no mums strādā tajā jomā, kuru apguva augstskolā? Daudzi mācījās mācīšanās pēc. Ir arī tādi, kuri aizgāja strādāt savā profesijā, taču nestrādā tajā ar prieku. Pats svarīgākais ir lietot reālas iespējas. Es saprotu, ka jauniem cilvēkiem, uzsākot mācības, smadzeņu podā vēl nav izveidojušās smadzenes. Laimīgi ir tie bērni, kuru vecākiem smadzeņu podā ir smadzenes un kuri apjauš un redz, kas bērnam ir vajadzīgs, un virza viņu pareizā virzienā. Vai tu vēlies tērēt padsmit gadus tam, kas tev nekad mūžā nebūs vajadzīgs? Vai tas nav nožēlojami? Ir daudz bomžu ar augstāko izglītību. Bieži cilvēkiem ar augstāko izglītību netrūkst augstprātības. Kad tu paskaties uz viņu dzīvi, tur nekā nav, viss, ko viņi spēj, – strādāt kādā valsts struktūrā vai sēdēt bankā.

Saistībā ar 20. oktobra tautas lūgšanu sapulci mums ir darbs ar bankām. Tur strādā ļoti nekompetenti cilvēki, šķiet, ka darbā ir pieņemti studenti, kuri neko nesaprot. Mūsu programmētājs Valdis, kas ar viņiem bieži runā, zina labāk, kaut nav pabeidzis Banku augstskolu. Viņš vienkārši painteresējās, palasīja un padomāja. Ja tu nāc uz darbu tikai pelnīt naudu un tevi šis darbs neinteresē, kāpēc tev ir vajadzīga izglītība? Panākumi darbā, kalpošanā, mājas grupās, slavēšanā, evaņģelizācijā un māceklībā ir reālu iespēju izmantošana. Lieto to, kas ir pieejams šodien, un mācies to, ko tev reāli vajag. Darbojies savos Dieva dotajos talantos jeb stiprajās pusēs.

Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: "Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!" Un Elīsa viņai atbildēja: "Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?" Un viņa atbildēja: "Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas." Tad viņš sacīja: "Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus un nelūdz to par maz. Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas." Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja. Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: "Pasniedz man vēl vienu trauku!" Bet tas viņai atbildēja: "Vairāk neviena trauka nav." Tad eļļa apstājās plūst.” (2. Ķēniņu 4:1-6)

Stāsts ir par augsto pravieti Elīsu un kādu sievieti, kuras vīrs, Dieva kalps un pravieša māceklis, bija miris. Viņa nāca pie Elīsas un kliedza, ka viņas bērnus grib pārdot verdzībā, bet finansiāla atbalsta nav. Tajā laikā, ja nevarēja samaksāt parādu, sods bija verdzība uz sešiem gadiem; arī mūsdienās, ja nevar samaksāt kredītu, brauc uz ārzemēm strādāt. Kur tad ir tie Dieva brīnumi? Sieviete prasīja Elīsam finansiālu palīdzību. Un Elīsa atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” To pašu es prasu tev: kas ir tavā namā? Kas ir tavā galvā un kādas ir tavas reālās iespējas? Ko tu vari lietot šodien? Kas ir tas, ko tu vari lietot, lai celtu Dieva valstību vai augtu savā biznesā? Varbūt tev ir tikai trauks eļļas kā atraitnei; viņa bija ļoti nabadzīga. Elīsa viņai pamācīja iet pie kaimiņiem un prasīt daudz tukšu trauku, viņa tā arī izdarīja, tad ieslēdzās savās mājās ar dēliem un lēja eļļu no trauka traukā, un eļļa neizsīka. Šo eļļu viņa pārdeva, samaksāja parādus un dzīvoja no pārējās naudas. Tā bija pārdabiska Dieva apgādība. Lai tas notiktu tavā dzīvē, ir vajadzīga tava eļļa – TAVA REĀLĀ IESPĒJA, reāla darbība, kuru tu vari veikt. Tu vari aizmirst par panākumiem un Dieva svētībām, ja tu nelietosi to, ko tu vari, šodien. Tādā gadījumā tu nodzīvosi visu savu dzīvi kā pelēkais vidusmēra latvietis. Tu tā arī vari nodzīvot savā mājas grupiņā ar pieciem cilvēkiem visu savu dzīvi. Ja tu ņemsi to, kas tev ir, un to lietosi, Dievs palīdzēs un pildīs tavus tukšos traukus. Tiklīdz vairs nav kur liet un tu nelieto to, kas tev ir, eļļa apstājas plūst.

Pirms iepazinu Dievu, man nebija normāla darba. Astoņpadsmit gadu vecumā es sāku strādāt par šoferi vairumtirdzniecības bāzē un nostrādāju tur kādus sešus mēnešus. Vietējie veikali mani dzirdīja ar alkoholu, un, braucot dzērumā, es pazaudēju tiesības. Pēc tam dažus mēnešus pastrādāju par krāvēju, tad iestājos padomju armijā, vēl pēc armijas biju arī kurinātājs. Iemetu katlā lielu ogli, lai tā ilgi degtu un būtu vismaz kaut cik silti, un pats laidu prom. Es biju cilvēks, kurš savu mūžu nebija normāli strādājis. Pēc tam, kad es iepazinu Dievu, viss mainījās. Tajā pašā brīdī, kad Dieva Gars nonāca pār mani un es tiku izglābts, zināju, ka es strādāšu jebkādu darbu, jebkad un jebkur. Lūk, pareiza attieksme! Tajā laikā, kad es pieņēmu šo lēmumu, man jau bija izveidojusies sapratne, ka tāds kā es vispār nedrīkst strādāt. Uzskatīju, ka man ir jāizdzīvo citādākos veidos, bet tikai ne godīgi strādājot. Lūk, tāda bija vide, kurā es dzīvoju. Aprindās, kurās es uzturējos, tas bija liels kauns – kaut kur strādāt. Tev bija jāzog, jālaupa vai jāuzpelnās ar kādām nelikumīgām darbībām. Strādāt normālu darbu bija apkaunojums, un tāpēc pēc tam šie cilvēki uz mani vairs neskatījās kā uz savējo. Es ļoti labi atceros, ka tajā pašā brīdī, kad piedzimu no augšas, es Dievam teicu: “Dievs, man vienalga ko un kurš saka, es strādāšu jebkādu darbu, kādu Tu man dosi. Es strādāšu pēc iespējām, kuras man tiks dotas.” Tajā laikā valstī bija bezdarbs, nevis kā tagad, kad atrast darbu var visur. Jā, ar samaksu varbūt nav tik spoži, bet arī toreiz situācija nebija labāka. Algas bija tādas pašas, taču mazāk darba vietu.

Tolaik gāju uz Limbažu “bezdarbniekiem”. Atceros, ka uzgaidāmajā zālē bija cilvēku rinda. Es vienmēr dabūju darbu. Ne pastāvīgu, bet vismaz pelnīju 2 latus dienā. Piemēram, vienu dienu mani aizsūtīja kādai tantiņai malku saskaldīt, citu dienu otrai tantiņai dārziņu izravēt vai kādus nelielus remontdarbus izdarīt. Pēc laika man tika doti arī tīrīšanas darbi. Biju strādājis arī par sētnieku, celdamies 6:00 no rīta. Atceros, ka reiz pat tīrīju pievemtu kāpņu telpu. Man nemaz nepatika to darīt, bet tā bija mana iespēja strādāt. Caur šo darbu es iepazinos ar Kristapu. Viņš bija skursteņslauķis un amatnieks visās lietās. Kristapam bija nepieciešams palīgs. Pie viņa bija iespēja pelnīt normālu algu, nevis divus latus dienā. Es izmantoju šo iespēju un sāku pie viņa strādāt. Saņemot algu, varēju no veikala uz mājām nest jogurtu un banānus. Šodien tas šķiet pilnīgi normāli, taču tajā laikā banāni bija brīnums. Iepriekš es tādas lietas nevarēju nopirkt. Ikdienā mēs ēdām kartupeļus: ceptus, vārītus, sutinātus. Mums nebija ne gaļa, ne ledusskapis. Pirmo ledusskapi mēs nopirkām par 5 latiem. Tam bija salauztas eņģes, un, lai kaut ko no tā paņemtu, durvis bija jānoceļ nost un pēc tam jāceļ atpakaļ. Kartupeļi mums bija no mammas pagraba. Par spīti visam es strādāju un jutos ļoti bagāts. Es iekšēji apzinājos, ka esmu apgādāts, bagāts un pats galvenais – Dieva gribā. Es to stāstu, lai tu saprastu ļoti svarīgas lietas.

Šodien jauni cilvēki precas un grib nezin kādas kāzas. Cik krutas kāzas tev vajag? Tev kāzas vajag pēc reālajām iespējām. Ja tu sāksi ar lielākām iespējām, nekā vari atļauties, tu ieberzīsies. Tas nav Dieva princips. Dieva princips ir sākt no apakšas. Es arī neuzskatu, ka, piemēram, uzņēmumā, draudzē vai kur citur var būt vadītājs, kurš nav visu cēlis no pašas apakšas. Es uzskatu, ka augšā ir jābūt cilvēkam, kurš ir nācis no pašas apakšas. Ja viņš nezina, kā ir būt apakšā, kā viņš var vadīt? Viņš nepārzina to visu.

Strādājot pie Kristapa, es sāku labi pelnīt. Es biju kristietis, bet viņš – ezotēriķis un latviešu dieviņu pielūdzējs. Man bija iespēja, un es to izmantoju. Mana sieva tajā laikā strādāja ziedu veikalā, bet pirms tam – kafejnīcā. Lai dabūtu reālu darbu, viņa Limbažos izlika sludinājumus, piemēram: “Mīļa auklīte pieskatīs jūsu bērnus.” Viņa rīkojās pēc reālajām iespējām. Es zinu cilvēkus, kas nav izmantojuši savas iespējas. Es zinu kādu cilvēku, kurš nemaksāja alimentus. Es viņam teicu: “Sūti kaut divus latus tai sievietei!” Viņš atbildēja: “Tik maz es nevaru sūtīt.” Šim vīrietim alga bija neliela. Tajā laikā viņš bija kristietis, taču negādāja par saviem bērniem un nesūtīja alimentus pēc reālām iespējām. Šodien viņa dzīve nav mainījusies. Viņš ir kļuvis tāds pats, kāds bija pirms iepazina Dievu. Iespējams, viņš pat ir atgriezies cietumā. Tas ir tikai tāpēc, ka viņš neizmantoja savu iespēju, mēnesī aiznest vai nosūtīt divus latus savu bērnu mātei. Tikai pēc gadiem es sāku saņemt algu draudzē. Tā bija maza, minimāla alga. Šodien situācija ir labāka, nekā bija kādreiz, bet es nekad neesmu domājis, ka man ir maz. Es principā vienmēr esmu izmantojis reālās iespējas. Pamatu pamats sasniegumiem ir lietot reālas iespējas un mācīties! Reālas iespējas, nevis kaut kādas izdomātas iespējas.

Daudzi pāri, kuri dzīvo cilvillaulībā, saka: “Mēs precēsimies tad, kad sakrāsim naudu kāzām.” Nu, nav tev tajā smadzeņu podā pietiekami smadzeņu! Tas nav dievišķs princips. Ja tu tā rēķini, tad ieberzīsies. Kas tev ir svarīgāk? Atceries: tu vari stāstīt mācītājam vai Dievam, ko tu vēlies, es jau tajā pašā brīdī zinu, ka tev svarīgāka ir nauda un tas, kā tu izskaties cilvēku acīs, nevis otrs cilvēks. Tu savu muļķīgo domāšanu parādi ar darbiem, nevis vārdiem. Piemēram, to, ka tev svarīgāk ir tas, kā tu izskatīsies radinieku acīs. Nav svarīgi, kā tu izskatīsies! Ir svarīgi tas, kāds tu būsi Dieva acīs. Svarīga ir tava laulība, nevis tas, cik greznas ir bijušas kāzas. Lieto reālas iespējas! Manās laulībās nebija nekādu greznību. Salaulāšanās notika pie manas mammas dzīvoklī. Mums pat nebija sava personīgā vieta, kur to izdarīt. Man pat žaketes nebija. Man mugurā bija balts krekls ar īsām rokām un šlipse, kas bija par garu. Humpalās nopirku kaut kādu uzvalku, bet viņš nebija ne velkams, ne izgludināms. Kājās bija parastas bikses un kurpes. Man vēl ir saglabājusies fotogrāfija no kāzām. Fotogrāfijā redzams, kā mēs ar sievu stāvam dzīvoklī, kur mums aiz muguras atrodas padomju laiku sekcija. No Rīgas atbrauca mācītājs, salaulāja mūs un uzdāvināja no draudzes 40 latus. Ar sievu aizgājām uz kafejnīcu paēst, un tie arī bija mūsu svētki. Tev varbūt tas šķiet briesmīgi. Man tas nebija briesmīgi. Arī šodien man tas nav briesmīgi. Tāda ir mana domāšana un sirds. Man tas viss bija brīnišķīgi. Tās bija manas reālās iespējas. Mani neinteresēja ārējais spožums, bet gan tikai pats fakts. Goda vārds – es arī tagad jūtos tāpat kā toreiz. Es rīkojos pareizi, un esmu ar to ļoti apmierināts. Tikai tāpēc, ka tu esi uzticams pār mazumiņu, Dievs tevi var iecelt pār lielumiņu. Tie pāri, kuri taisa pompozas kādas, ļoti bieži pēc tam izšķiras. Ļoti šikas kāzas jau vien parāda patieso motīvu. Vai tu tam piekrīti? Ne jau pēc vārdiem, bet pēc darbiem un augļiem Tas Kungs skatās. Tu varbūt pie sevis domā: “Dievs skatās manā sirdī.” Bet Dievs saka: “No augļiem būs pazīt, vai esi uzticams pār mazumiņu.” Šis ir pamatu pamats sasniegumiem. Atraitnei eļļa plūda tik ilgi, kamēr bija, kur liet. Viss izdodas, kamēr tiek izmantotas iespējas un veikts reāls darbs, kuru tu vari izdarīt šodien, nevis gaidot īsto iespēju.

Vai tu zini, kā cilvēki visbiežāk meklē darbu? Mājas grupu līderi to noteikti zina, jo viņiem ir saskarsme ar daudziem cilvēkiem. Cilvēki meklē un gaida īsto vakanci. Gaida mēnesi, pat divus un trīs un turpina dzīvot otrai pusei vai vecākiem uz kakla, vai vienkārši staigā apkārt kā bomzis, nemitīgi kādam prasot naudu. Ik pa laikam pie manis kāds pienāk, lai palūgtu naudu. Es dažreiz to iedodu, bet daru to nelabprāt. Tajā brīdī man nav laba izjūta. Es uz tādu cilvēku skatos kā uz lūzeri. Viņš nāk draudzē, bet nedzird, ko es mācu. Sāc ar reālām iespējām, un tev būs nauda! Dievs rūpēsies par tevi. Tie ir dievišķi principi. Ir jāņem tas, ko tu reāli vari. Šo var salīdzināt arī ar mūsu draudzes jaunajām telpām. Mūsu telpas ir ceturtajā stāvā, taču, kāpjot pa trepēm, ir sajūta, it kā tas būtu astotais stāvs. Kāds, iespējams, domā: “Kāpēc mācītājs ar savu gudro komandu nevarēja atrast normālu vietu, kas atrodas pirmajā stāvā?” Kad beidzās īres līgums telpām Elizabetes ielā, mums bija jāmeklē jaunas telpas. Šis bija vienīgais reālais piedāvājums. Jā, lai arī ceturtais stāvs, tomēr šis bija reāls piedāvājums. Ja mēs nepieņemtu šo piedāvājumu, tad šobrīd, iespējams, draudze pulcētos mājas grupās bez dievkalpojumiem. Vai saproti? Tāda lieluma telpas, kādas mums ir vajadzīgas, nav tik vienkārši dabūt. Vēl jāņem vērā arī tas, ka mūsu telpās parasti ir liels troksnis, kad notiek slavēšana vai mēģinājumi. Mēs negaidījām sapņu pili. Mēs negaidījām, kad kāds mūs svētīs ar Rundāles pili vai LZA lielo zāli. Viesnīcās mums pat nebūtu reāli rīkot mēģinājumus. Mēs varētu tikai noturēt dievkalpojumu un viss. Mums ir savas telpas. Šeit notiek savas konferences, lūgšanas, video komandas darbi utt. Mums viss šeit ir un būs. Iespējams, tu esi ievērojis, ka gaitenī notiek remontdarbi. Tiek remontēti lifti, lai mēs tos varētu izmantot. Mēs izmantojām to iespēju, kas mums bija. Ir pagājuši daži mēneši, un mums uzbūvēs liftus. Vai tas nav brīnišķīgi? Tas ir Dievs! Jēzus ir pamatu pamats sasniegumiem.

Parunāsim par mašīnām! Kad tu meklē mašīnu, tu noteikti meklē ideālo piedāvājumu, vai ne? Arī es meklēju savu ideālo automašīnu. Manas prasības ir šādas: BMW X5, aktīvā stūre (to var vadīt ar diviem pirkstiem, līdzīgi kā riteni, un ar vienu griezienu stūre ir līdz galam), dynamic drive (sistēma ar speciālu motoru, kas spiež uz atpakaļu un neļauj saskrieties ar citām mašīnām, kā arī līkumos var braukt ātrāk), apsildāma stūre un sēdekļi utt. Man ir dažādas prasības. Manai tagadējai mašīnai ir apsildāmie un ventilējamie sēdekļi, silta stūre un, izmantojot telefonu, es no attāluma mašīnā varu ieslēgt dzesēšanu un sildīšanu. Manai tagadējai mašīnai nav aktīvā stūre un dynamic drive, taču tai bija ļoti mazs noskrējums, aptuveni 90 000 km. Mašīnas stāvoklis bija labs, un arī cilvēks, kurš šo mašīnu tirgoja, mācēja normāli visu izstāstīt par tās vēsturi. Īsāk sakot, labs auto, bet ne tāds, kādu es gribēju. Es sapratu: ja es vispār gribu braukt ar auto, tad ir jāizmanto reāls piedāvājums. Kamēr tu gaidīsi savu ideālo auto, paies gadi. Tāpat ir ar precībām. Es neticu visiem šiem murgiem par “īsto” cilvēku. Tādas pasakas nav ne patīkami lasīt, ne dzirdēt. Ja vienam tā ir noticis, tas nenozīmē, ka tev tā notiks. Tava sapņu otra puse nepastāv. Kad tu otru iemīlēsi, viņš būs tavs sapņu cilvēks ar visiem trūkumiem. Nebūs viņam “aktīvā stūre” vai “dynamic drive”, bet tieši šis cilvēks tev patiks, un tu vēlēsies ar viņu dzīvot kopā. Es jau divarpus gadus priecājos par savu mašīnu. Man ir kaifs ar viņu braukt. Jā, tai nav dažas no tām priekšrocībām, kuras es vēlējos, taču viss pārējais ir vairāk nekā vajag. Šī mašīna arī nelūst. Es nevis pārvietojos ar savu auto, bet izbaudu braukšanu, ja vien jābrauc nav pārāk daudz. Pamatu pamats sasniegumiem ir lietot reālas iespējas un mācīties. Tas, ka mūsdienās prezidenti un senatori nav mācījušies skolā, nenozīmē, ka viņi pēc tam nemācījās. Kad viņiem bija vīzija un mērķi, viņi mācījās to, kas bija nepieciešams, nevis vienkārši mācījās skolā tāpēc, ka tā jādara. Daudzi vecāki sūta savus bērnus uz nejauši izvēlētu skolu, lai tikai mācītos. Ja tu vienkārši kaut kur mācīsies, zini, ka tas ir ļoti bīstami. Ir jāņem vērā bērna talanti un dotības. Nevar mazam bērnam vienkārši tāpat vien pateikt: “Tu būsi basketbolists.” Tas ir muļķīgi. Muļķīgi ir arī vadīties pēc radinieku dzīvēm, piemēram, likt bērnam kļūt par to, kas ir tētis vai vectēvs. Ļauj bērnam kļūt par to, kas ir viņā! Ļauj viņam darīt to, ko viņš māk vislabāk!

Un apustuļi sacīja savam Kungam: "Vairo mums ticību.” (Lūkas evaņģēlijs 17:5)

Vai tu esi lūdzis, lai Dievs vairo tavu ticību? Es domāju, ka tāda lūgšana nav nepieciešama. Lūgt, protams, var, taču vai tas kaut ko dod? Jēzus saka: “Lūk, kāda ticība jums ir iespējama!” Bet ir kāds pamatnosacījums, un tas ir:

Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: nāc tūliņ un sēdies pie galda! Vai viņš tam neteiks: sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi. Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles? Tas pats arī ar jums: kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums." (Lūkas 17:7-10)

Jēzus saka, lai izpildām savu pienākumu un izmantojam reālās iespējas uz simts procentiem. Lūk, ticība! Es šonedēļ, lasot kādu grāmatu, uzzināju, ka divdesmit senvalodās vārds ‘ticība’ ir identisks vārdam ‘darbs’; tikai vēlākos laikos ticība ir nošķirta izjūtu līmenī no pašas darbības. Ticība faktiski parādās darbībā. Pols Hārvijs ir teicis: “Ja jūs nedzīvojat ar to, tad jūs neticat tam”. Ja tu kaut kam tici, tu dari to. Ja tu tam nedzīvo, tas nozīmē, ka tu netici. Tavi darbi parāda to, kam tu tici. Ja tu neizmanto tās mazās iespējas, kas tev nāk šodien, tas nozīmē, ka netici, ka vari kaut ko vairāk izdarīt, ka tu vari kļūt lielāks un efektīvāks. Un šodien mēs nerunājam par vīziju, bet pamatu pamatu, tas ir – lietot reālas iespējas un mācīties.

“Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu. Un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 25:14-30)

Ja tu nelietosi tās iespējas, kas tev šodien tiek dotas, tad pienāks brīdis, kad tev tiks atņemtas arī šīs iespējas. Tavs prāts un dvēsele tiktāl piesārņosies un pieradīs pie tādas bezdarbības, ka tu paliksi tajā līmenī uz visu savu mūžu. Vēl arī nav zināms, kur galu galā nokļūsi pēc nāves.

Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība.” (Salamans mācītājs 10:10)

Lieto reālas iespējas un mācies. Tev ir vajadzīga gudrība, lai labāk izdarītu to, ko tu dari. Mācies no savām kļūdām un arī no citu kļūdām. Nesen lasīju tādu tekstu: “Cilvēks, kurš cenšas izdomāt kaut ko oriģinālu, kas nekad nekur nav bijis, nokļūs izsmieklā.” Jo nav nekā oriģināla. Tu vari paregulēt veidu un laiku, kur un kā to pielietot. Dari to pašu, ko citi, tikai savā veidā. Mācies no citu cilvēku biogrāfijām un panākumiem. Mācies arī galu galā skolā, ja tas nepieciešams. Ar galvu vien nepietiek, ir vajadzīgs darbs.

Pūles, ko nepraša veltī savam darbam, viņu pārmērīgi nogurdina, tā ka viņš vairs nezina ceļu uz pilsētu.” (Salamans mācītājs 10:15)

Pārmērīgi nogurdina darbs bez mācīšanās un jaunu lietu apgūšanas. Edmunds Hilarijs ir cilvēks, kurš pirmais uzkāpa Everestā. Pirms viņš iekaroja Everestu, viņš bija mēģinājis to darīt. Un viņa iepriekšējais mēģinājums bija gaužām neveiksmīgs. Viņš tajā ekspedīcijā pat pazaudēja vienu cilvēku. Pēc šīs neveiksmīgās ekspedīcijas viņš uzstājās konferencē, un aiz viņa uz skatuves bija liela bilde ar Everestu. Savas runas laikā Hilarijs pagriezās pret kalnu un teica: “Everest, tu mani uzveici, bet es atgriezīšos un tevi pieveikšu! Jo tu nevari augt, bet es varu!” Viņš iekaroja Everestu par ļoti dārgu cenu. Es šonedēļ sapratu vienu interesantu lietu. Šad tad es saskaros ar valodas lietām. Kad bijām Igaunijā, tur centrā mums uzlika sodu. Nekādas zīmes tur nebija, bet izrādījās, ka tur nevar likt mašīnu. Uzlika sodu, kur viss bija rakstīts igauniski. Padomju laikā, ja Igaunijā veikalā runāja krieviski, tad ļoti nelaipni pret tiem izturējās. Ja mums Latvijā viss būtu tikai latviski, tad Latvija nekad neko nesasniegtu. Piemēram, es nekad nebūtu bijis mācītājs, ja es nezinātu krievu valodu. Varbūt būtu mācītājs Limbažos ar divdesmit cilvēkiem. Tāpat arī sakarīgas grāmatas nevar dabūt latviešu valodā. Ir dažas Maksvela un Dāga grāmatas. Paldies Dievam, ka tās mums iztulkoja! Ir tik niecīgs skaits grāmatu latviešu valodā, kur specifiskas zināšanas ir vajadzīgas. Tev vajag angļu vai krievu valodu, ja vēlies būt biznesā. Es skaidri zinu, ka tas, kas man palīdz realizēties, ir grāmatas, un tās visas ir krievu valodā. Es izvairos no grāmatām latviešu valodā. Paldies Dievam par padomju armiju, kur apguvu krievu valodu un varu šo iespēju izmantot. Limbažos nebija krievi, tur nevarēja iemācīties krievu valodu. Ja latviešiem vajag tikai latviešu valodu un citu neko nevajag, tā ir problēma. Šonedēļ es došos uz divu dienu biznesa forumu, kopā ar mūsu draudzes trīs biznesmeņiem. Tur būs iespējas iegūt jaunus kontaktus. Šis forums ir vērsts uz to, lai semināra laikā izveidotos jauni kontakti un jauni projekti. Ļoti svarīgi ir tas, kas ir tavā galvā. Lai arī Dāgs Hevards Mills saka, ka svarīga ir augstākā izglītība, nez kāpēc viņš izmācījās par ārstu, bet strādā par mācītāju.

Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pamācības 12:24)

Šeit ir tāda dilemma – lietot iespējas vai nelietot tās. Izrādās, ja tu nelieto iespējas un nestrādā tagad, jebkurā gadījumā tev nāksies izdzīvot pēc tam. Nevis dzīvot, bet izdzīvot. Un tu maksāsi tikpat augstu cenu un tik un tā strādāsi, bet ar atšķirību, ka vienam smadzenes ir, bet otram nav. Svarīgi ir lietot to, kas ir šodien, jo, kas lieto iespējas, tas valdīs, bet kas nē, tas tik un tā strādās, bet nevaldīs. Anekdote – “Kāds vīriņš nonāk debesīs. Viņš bija dzirdējis par apustuli Pēteri, ka esot bijis ļoti gudrs. Viņš nonāk pie pērļu vārtiem, kur Pēteris stāv. Viņš saka – Pēter, man tev ir viens jautājums. Es esmu izstudējis vēsturi, es zinu visu par karavadoņiem. Kurš ir pats vērtīgākais karavadonis? Pēteris norāda uz kādu parastu vīru un saka, ka viņš tas esot. Tas cilvēks atbild, ka pazīstot viņu, ka uz zemes viņš esot bijis parasts strādnieks. Pēteris saka, ja viņš būtu bijis ģenerālis, tad viņš būtu vislabākais ģenerālis.” Tas nozīmē, ka viņam bija potenciāls, bet viņš izvēlējās strādāt parastu darbu. Katram cilvēkam ir potenciāls un katrs ir radīts lieliem un labiem darbiem. Tu esi daļa no lieliem darbiem.

Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet, kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.” (Salamana pamācības 28:19)

Te nav runa tikai par finansēm, bet par dažādām iespējām. Vai tā ir kalpošana, evaņģelizācija, grupiņas celtniecība, draudzes celtniecība vai kāda kalpošanas daļa, vai tās būtu ģimenes lietas, vai bizness, vai vienkārši darbs, vai hobijs. Pēc statistikas tikai 7% cilvēku strādā, lai realizētu savus plānus. Lielākajai daļai nekādu plānu nav, viņi zviln pie televīzora vai strādā kaut kur ārzemēs. Un, lūk, kāpēc tas lielais pelēkais pūlis skatās uz tiem, kas ir kaut ko sasnieguši un domā, ka viņi ir zaguši vai viņiem ir paveicies un liktenis bija lēmis, ka ir panākumi. Tu pats esi savas laimes kalējs! Nevienam nekas nepaveicās. Iedod bomzim milijonu, un pēc nedēļas viņš atkal būs bomzis. Atņem miljonāram miljonus, un viņš pēc laika atkal būs miljonārs. Kāds cilvēks ir no iekšienes, tāda ir viņa domāšana. Varbūt esi dzirdējis par brāļiem Raitiem? Tie ir pirmie cilvēki, kas izgudroja aeroplānu un arī lidoja ar to. Izrādās, ka gadu iepriekš vēl kāds cits cilvēks bija uzkonstruējis aeroplānu, un nezināmu iemeslu dēļ šis aeroplāns stāvēja angārā, kamēr brāļi Raiti uzkonstruēja un pirmie veica lidojumu. Un tikai pēc brāļiem Raitiem šis cilvēks ar savu aparātu pacēlās gaisā. Tikai pēc tam, bet viņš varēja būt pirmais. Lieto savas iespējas tagad un mācies! Tas ir pamatu pamats sasniegumiem.

Debesu Tēvs, mēs stājamies pretī slinkumam, mēs stājamies pretī jebkādai bezdarbībai un bezjēdzībai, Jēzus Kristus Vārdā! Mēs stājamies pretī neauglībai un nabadzībai. Dievs, lai nāk Tava valstība un lai Tavs prāts notiek. Es lūdzu par katru vienu klātesošo, lai šis vārds, ko katrs dzirdēja šodien, krīt dziļi sirdī, lai katrs mēs pārdomājam šo vārdu, lai šis vārds iesakņojas mūsu prātos un sirdīs un kļūst par domāšanas daļu! Vienmēr izmanto savas iespējas! Pat vismazākās iespējas, lai mēs esam uzticami pār mazumu, ka Tu vari dot vairāk. Tu iecel katru no mums pār lielumu. Paldies, Dievs, ka šeit ir lieli cilvēki ar lielu potenciālu. Svētais Gars, palīdzi mums katram atraisīt savu potenciālu, strādāt, izmantot reālas iespējas, mācīties un gūt rezultātus, Jēzus Vārdā!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Pamatu pamats panākumiem” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Aicinājums

Publicēja 2018. gada 31. jūl. 19:59Līga Paņina

Ziņas datums 01.08.18.

Šodienas tēma ir “Aicinājums”, un Bībelē ir rakstīts: “Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” Ja jauns kristietis lasa šo Rakstu vietu, viņam pirmā doma būs: “Vai es esmu izredzēts? Viņš ir izredzēts, jo sludina, lūdz par slimajiem, bet es jau neko, es neesmu izredzēts. Es tiešām esmu izglābts? Vai es esmu starp tiem, kurus Dievs ir izredzējis izglābt vai arī neesmu starp tiem, kurus Viņš izredzējis izglābt?” Tur ir rakstīts, ka daudz ir aicinātu, bet maz ir izredzētu, un tas nozīmē, ka visi ir aicināti, un izredzētie ir tie, kas atsaucas šim aicinājumam. Nav neviena īpaša cilvēka, kuru Dievs īpaši izvēlas, bet neizvēlas tevi, tikai tāpēc ka viņš ir īpašs, tikai tāpēc ka Dievs grib tieši viņu izglābt. Ikviens, kurš tiek aicināts un pats atsaucas aicinājumam, tas arī ir izredzēts.

Es pirmdien ar savu komandu biju Igaunijā, un, iebraucot atpakaļ Latvijā, pie pašas robežas redzējām milzīgu “Alko Outlet” plakātu. Ja skandināvi caur Igauniju iebrauc Latvijā, tad pirmais, ko viņi redz, ir “Alko Outlet” reklāma. Es saprastu, ja būtu Puma outlets vai pārtikas outlets, bet vai tiešām alkoholam ir nepieciešams outlets? Vai tiešām pie pašas Latvijas robežas ir jābūt šādam plakātam, lai parādītu, ka mēs esam alkohola outletu zeme? Nedaudz tālāk bija loģistikas centrs, kur arī atradās “Alko Outlet”. Tas liek domāt par kaut ko – ja jau 400 000 izbraukuši no valsts un pārējos nodzirda, vai tiešām vēl vajag alkohola outletu? Vai tiešām to savu lēto dzērienu nevar nopirkt kādā točkā vai arī tajā pašā pārtikas veikalā? Es nemaz neesmu redzējis tik lielu pieprasījumu pēc alkohola, neesmu arī redzējis, ka jau no sešiem rītā cilvēki stāvētu veikalos rindās pēc alkohola tā trūkuma dēļ kā padomju laikos. Kā tev šķiet, vai tas norāda uz kaut ko mūsu tautā? Varbūt uz kādu dziļāku problēmu? Uz ko norāda tas, ka mūsu skolās māca bezdievību, ka izņem ārā ticības mācību un tā vietā māca ideoloģijas, kas pilnībā degradē un padara bērnus par kropliem? Tas viss norāda uz garīgu problēmu – bezdievību. Ir tikai viens risinājums, viena atbilde cilvēkiem un pasaulei – Kristus draudze, jo draudze ir patiesības balsts un pamats, draudze ir sāls un pilsēta kalna galā, bāka un gaisma pasaulei. Tie esam mēs, aicinātie, bet ko mēs darām ar savu aicinājumu? Ko draudze dara ar savu aicinājumu? Katrai draudzei ir viens mērķis, bet dažādi veidi, kā tā nes Dieva valstību. Tomēr ko draudzes dara ar savu aicinājumu – vai tās atsaucas un iet savā aicinājumā? Ko mēs, draudze “Kristus Pasaulei”, mājas grupu vadītāji un dalībnieki, darām ar savu aicinājumu?

“Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu." Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu, un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas. Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā.” (Apustuļu darbi 6:1-8 )

Divpadsmit apustuļi nonāca kalpošanas posmā, kurā saprata, ka viņi ir pārslogoti – viņi kalpoja atraitnēm pie galda, lūdza un arī sludināja. Ko nozīmē kalpošana pie galda atraitnēm? Tā bija sociālā kalpošana, ko tajā laikā pildīja draudze, nevis valsts. Draudzes pienākums bija gādāt par atraitnēm, jo pēc vīra nāves viņas bija palikušas bez iztikas līdzekļiem, jo tieši vīrs līdz tam gādāja šos iztikas līdzekļus. Tas nozīmē, ka apustuļi nodarbojās ne tikai ar evaņģelizāciju, sludināšanu, lūgšanu par slimajiem, apmeklēšanu mājās, bet arī ar sociālo darbu jeb tehniskām lietām, un viņi saprata, ka novirzās no galvenās prioritātes jeb atstāj malā Dieva vārdu, tāpēc nolēma turpmāk kalpot tikai ar lūgšanām un vārdu. Viņi izvēlējās septiņus cilvēkus, kuri atslogoja apustuļus no kalpošanas pie galda atraitnēm un uzņēmās šo kalpošanu paši. Kādus cilvēkus viņi izvēlējās? Tādus, kas bija Svētā Gara pilni un uzticami! Un pēc kāda brīža, ir rakstīts, ka Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un zīmes tautā. Viņš bija diakons, kalpotājs, apustuļu palīgs, kas gādāja par tehniskām lietām, bet pēc tam viņš sludināja ar brīnumiem un zīmēm kā apustuļi. Ko tas nozīmē? Ir divu veidu aicinājumi un kalpošanas – iekšējā kalpošana un ārējā kalpošana. Iekšējā kalpošana ir, piemēram, slavēšanas kalpošana, bet ārējā kalpošana ir, piemēram, mūzikls, uz kuru tika aicināti neticīgi cilvēki. Evaņģelizācijas kalpošana, lai aizsniegtu cilvēkus no pasaules, ir ārējā kalpošana. Draudzes un mājas grupu pasākumi, individuāla evaņģelizācija, mūzikls, dziedināšanas dievkalpojums – tās visas ir ārējās kalpošanas, bet, piemēram, kārtības kalpošana ir iekšēja, arī mana līderu grupa ir iekšējā kalpošana. Iknedēļas mājas grupas sanāksme ir iekšējā kalpošana, bet grupiņas neformālais pasākums ir ārējā kalpošana. Tātad ir divu veidu kalpošanas, un abās ir jāiet aicinājumā. Aicinājums nav tikai ārējai kalpošanai, jo ārējā kalpošana bez iekšējās nevar dzīvot. Draudze un Debesu valstība ir balstīta uz divām sliedēm – viena ir evaņģelizācija, otra ir māceklība, no Bībeles ir redzams, ka pirmajā draudzē apustuļi iekšējās kalpošanas darbus, kas bija par daudz, deleģēja citiem kalpotājiem, un ir redzams, ka Stefans pats tālāk sludina ar brīnumiem un zīmēm. Stefanam bija abas kalpošanas, un katram draudzes loceklim ir jābūt abām kalpošanām. Tu nevari būt tikai evaņģēlists, tev ir jārūpējas arī par iekšējo kalpošanu. Ir svarīgi arī, ka mājas grupiņā katram ir savs iekšējais pienākums, piemēram, uzkodu pagatavošana, sagaidīšana, slavēšanas vadīšana, trauku mazgāšana, kases saskaitīšana un pierakstīšana, arī līderis, kurš vada iztirzājumu, kalpo uz iekšu. KATRAM ir aicinājums kalpot abos virzienos, un tam visam ir jābūt balansā. Var būt kādas kalpošanas, kas ir vairāk vērstas uz iekšu, bet tad tu nedrīksti aizmirst par evaņģelizāciju vai arī otrādāk – var būt cilvēks, kurš tiecas tikai uz āru, arī es tāds agrāk biju, un tas nedeva nekādu lielu rezultātu, bet tagad, kad es taisu dziedināšanas dievkalpojumus, un ir līderu komanda, kas šos cilvēkus pēc tam aprūpē, tad ir jau balanss. Arī lielā Tautas lūgšanu sapulce ir iekšējā kalpošana, kas sākās ar vienu aicinājumu.

“[..] maku turēdams, piesavinājās iemaksas.” (Jāņa 12:6)

Te runa ir par Jūdu, un uzsvars ir uz to, ka viņš bija kasieris, kas ir viena no iekšējām kalpošanām grupiņā. Mācekļiem bija katram sava iekšējā kalpošana, bet tajā pat laikā viņi kalpoja uz āru.

“Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.” (Mateja 10:1,7-8 )

Arī Jūda bija viens no divpadsmit, un Jēzus šeit pavēlēja iet uz āru VISIEM mācekļiem, arī Jūdam. Tas pats Jūda, kurš bija kasieris, gāja arī evaņģelizēt.

Jēzus bieži sludināja masām, bet macekļiem pēc tam atsevišķi izskaidroja. Pirmā kalpošana ir ārējā, bet, kad viņš ņēma savus mācekļus pie sevis un izskaidroja, tad tā ir iekšējā kalpošana. Abām šīm kalpošanām ir Dieva aicinājums.

“Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka 16:15)

Katrs māceklis, kurš uzskata sevi par Kristus mācekli, ir aicināts sludināt un ir aicināts uzņemties arī iekšējos pienākumus.

Kas ir aicinājums? Vai tev ir jādzird skaļa balss no debesīm? Reti kuru Dievs aicina skaļā balsī, bet tieši tā Dievs aicināja mani, Viņš man teica: “Lasi Bībeli un lūdz katru dienu, esi draudzē, un tu būsi mans kalps!” Tas bija mans aicinājums, bet tas nenozīmē, ka es uzreiz sapratu visu, kas man būs jādara, es vēl arvien nezinu, kas sagaida manu kalpošanu nākotnē, tomēr es zināju vienu – to, ka es esmu aicināts! Ko es darīju? Meklēju iespējas kalpot tur, kur atrados – kam varēju, tiem stāstīju par Dievu, uzņēmos arī kādus pienākumus.

“Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” (Mateja 4:18-19)

Šajā gadījumā Jēzus, būdams cilvēka miesā, aicināja Pēteri un Andreju. Parasti tevi kalpot aicinās kāds Dieva cilvēks, sludinātājs vai mācītājs. Ja es no kanceles tev saku, ka tu esi aicināts, tā nav mana balss, tā ir Dieva balss.

Kad mēs rīkojam kādus pasākumus, kas ir vērsti uz āru, tur, visu organizējot, notiek arī iekšējā kalpošana, tomēr, ja skatās uz to kā komandas ārējo kalpošanu, tad viss, ko tu dari iekšēji, ir vērsts uz to, lai notiktu šī ārējā kalpošana, tādēļ šie mazie darbiņi sanāk, ka ir ārējā kalpošana komandā.

“Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.” (Mateja 4:21-22)

Jēzus aicināja, bet Viņš neteica, ka darīs sekotāju dzīvi brīnišķīgu, ka viņiem pēkšņi zivju bizness uzplauks. Viņš tā neteica, bet teica, ka darīs viņus par cilvēku zvejniekiem. Tieši pretēji, Jēzus sekotājiem bija nēertības. Arī tev Jēzus nesaka: “Seko man, un Es sakārtošu tavu dzīvi,” vai arī “seko Man, un tev būs daudz naudas.” Nē, Viņš teica, ka darīs tevi par cilvēku zvejnieku.

Kad ir jāatsaucas aicinājumam? Ja Jēzus aicina, ir jāatsaucas tūdaļ! Ja cilvēks pieņem Jēzu par savu Glābēju, ir pareizi, ka viņš uzreiz uzņemās kādu nelielu pienākumu un uzreiz stāsta cilvēkiem par Kristu, kā arī uzreiz piedalās neformālajos pasākumos. Tas ir aicinājums! Es nezinu, kā ir bijis citiem, bet zinu par sevi – es uzreiz pēc jaunpiedzimšanas sāku stāstīt citiem par Dievu. Neskatoties uz to, ka man iztrūka priekšējais zobs, kas ir labi pamanāms, ja mākslīgais nav ielikts, es ļoti ātri sludināju draudzes priekšā un uzstājos ar savām liecībām. Es nevarētu teikt, ka man bija pilnīgi vienalga, bet ļoti bieži sākumā es braucu uz dažādiem pasākumiem bez zoba un liecināju, sludināju. Tagad varu iedomāties, kā cilvēki to uztvēra, un mani pat tur filmēja.

„Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par dvēseļu zvejniekiem.” Primārais aicinājums nav būt biznesmenim, apprecēt labu sievu vai vīru, izaudzināt labus bērnus, nopirkt automašīnu un māju, dibināt ģimeni, iegūt izglītību un sakārtotu dzīvi. Aicinājums ir būt cilvēku zvejniekam! Vai tad Dievs saka, lai sekojam Viņam, un tad Viņš dos labu darbu pasaulē? Nē, Viņš saka, ka darīs mūs par cilvēku zvejniekiem! Vai biznesa kalpošana ir ārējā kalpošana? Nē, tā ir iekšējā kalpošana, tomēr tā arī palīdz evaņģelizācijas darbam. Arī tas ir aicinājums, bet ir divu veidu aicinājumi – iekšējais un ārējais. Abiem aicinājumiem ir jābūt balansā! Mūsu draudzē arī katram cilvēkam ir savi pienākumi. Ir dažādas kalpošanas – kārtības, aparatūras un vēl daudzas citas, darba ir daudz. Kad mēs taisījām sava nama telpas, tad visi piedalījās. Lūk, iekšējā kalpošana! Katram ir jābūt draudzes kalpošanai un katram jābūt mājas grupiņā savam pienākumam. Protams, visiem var tur arī nepietikt, bet, ja tas ir iespējams, tad lai katram ir kāda sava iekšējā kalpošana. Kad draudzē notiek lieli pasākumi, tad katrs iesaistās un aicina cilvēkus uz šo pasākumu, tā ir ārējā kalpošana. Savās mājas grupiņās katrs ir aicināts piedalīties neformālajos pasākumos un katrs ir aicināts evaņģelizēt individuāli. Kuram nav iespējams to darīt individuāli, var darīt komandā. KATRS IR AICINĀTS! Jānis, Jēkabs, Pēteris, Andrejs tūdaļ sekoja Kristum, un viņi atstāja savu tēvu. Viņi nedomāja par bagātību, labklājību, par labu sievu, labu darbu. Pirmkārt, viņu aicinājums nebija uz pasaulīgām lietām, bet gan uz cilvēku glābšanu. Tas ir Dieva aicinājums, un es neredzu citus aicinājumus Bībelē.

Kā Dievs aicina?

„Nāciet Man līdz, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” Tā arī Dievs aicina.

„Aicinādams jūs uz to ar mūsu sludināšanu, lai jūs iemantotu mūsu Kunga Jēzus Kristus godību.” (2. Tesaloniķiešiem 2:14)

Kā tesaloniķieši tika aicināti kalpot? Ar Pāvila sludināšanu. Kā tu šajā brīdī tiec aicināts? Ar mācītāja sludināšanu. Kā mājas grupiņā tiek aicināti cilvēki? Ar mājas grupas līdera aicinājumu. Viss ir ļoti vienkārši.

„Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” (Apustuļa darbi 9:3-4)

Arī man bija līdzīgs aicinājums kā Pāvilam, es biju pārbijies, tas bija piedzīvojums, ko es nekad neaizmirsīšu. Tajā pašā laikā Pāvils saka, ka cilvēki tiek aicināti ar viņa sludināšanu. Cik daudzi sāka kalpot, tāpēc, ka dzirdēja balsi no debesīm? Tādu ir ļoti maz, piemēram, Mozus – uz viņu runāja ērkšķu krūms, pēkšņi dega ērkšķu krūms, un bija balss. Daži ir aicināti, jūtot apstiprinājumu sirdī, ka tas ir jādara, ka ir jāiet un jākalpo, bet parasti cilvēki vienkārši lasa Bībeli un saprot, ka tas ir jādara. Ļoti reti kāds tiek pārdabiski aicināts. Es nezinu kāpēc tieši tā, varbūt šiem cilvēkiem pārāk „cietas galvas”, un tāpēc viņiem ir vajadzīgs pārdabisks piedzīvojums.

Kas notiek, ja tu atsaucies aicinājumam, un kas, ja tu neatsaucies aicinājumam?

Dievs tevi aicina, un tu arī dzirdi, ka esi aicināts gan iekšējai, gan ārējai kalpošanai. Ir dažādas dāvanas, un katrs kalpo citādākā veidā, galvenais, lai ir kalpošana abos virzienos.

„Aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, KĀDU CERĪBU DOD VIŅA AICINĀJUMS UN KĀDU GODĪBAS BAGĀTĪBU VIŅŠ SAVĒJIEM LIEK IEMANTOT, UN CIK PĀRLIEKU LIELS IR VIŅA SPĒKA MĒRS, KAS PARĀDĀS PIE MUMS, TICĪGAJIEM, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:17-23)

Paldies Tev, Dievs, par šo neizmērāmo godības bagātību, ko tu man liec iemantot ar aicinājumu. Āmen!

Dieva vārds mums nemāca dzīties pēc pasaulīgām lietām, Dieva vārds aicina dzīties pēc Dieva valstības, un tad pārējās lietas tiks piemestas.

„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. ” (Mateja 25:14-30)

Dievs saka, ka Debesu valstība ir līdzīga, kad kungs aizceļoja un atstāja saviem kalpiem talentus – vienam piecus, otram divus un trešajam vienu talentu. Pirmie divi lietoja šos talentus – viņi lietoja aicinājumu, gan iekšējo, gan ārējo, kalpoja un pavairoja to. Trešais neiegāja aicinājumā un tika iemests galējā tumsībā. Dzīvība vai nāve ir atkarīga no tā, vai tu iesi savā aicinājumā un kalposi. Protams, to var apstrīdēt, ka neiešana aicinājumā kalpot ved tikai nāvē, bet es esmu pārliecināts, ka tie cilvēki, kas noniecina iešanu kalpošanā, kādu laiku vēl dzīvo, bet laiks iet, un šis cilvēks nepamana, ka ir kļuvis par nikoalītu, par pasaulīgu cilvēku, kurš labākajā gadījuma atnāk atzīmēties draudzē, kurš joprojām tic, ka būs glābts, bet, iespējams, ka viņš sen jau ir atmests, izspļauts no Dieva mutes, jo remdenos Dievs izspļaus. Cik liela nozīme ir aicinājumam! Cik bīstami ir neiet aicinājumā!

Bija tāds Kolumbijas mafijas priekšnieks, kurš piedāvāja politiķiem lodi vai naudu – vai nu pieņemt kādu konkrētu likumu un naudu par to, vai ļaut, lai tevi vienkārši nošauj. Cilvēki, protams, ņēma naudu. Arī Dieva valstībā nav vidus ceļa – ir debesis vai elle, vai nu tu ej aicinājumā vai arī neej aicinājumā. Tas, ka tu uzreiz neatsaucies aicinājumam, nenozīmē, ka esi jau pazudis, bet agru vai vēlu tas noved pie pazušanas, jo ir skaidri rakstīts, ka viņš vienam atstāja savus piecus talentus, viņš strādāja un nopelnīja vēl piecus, bet to, kurš nestrādāja, izmeta galējā tumsībā. Kas ir talenti? Kaut kas ar ko tev jādarbojas, lai vairotu Dieva valstību. Tev jāstrādā par godu Tam Kungam, un, ja tu mīli Dievu, tad tu gribi darīt. Tomēr, ja mācītājs vairs nestāstīs par elli un sodu, tad draudzē vairs nekas nenotiks, jo cilvēkam nebūs motivācijas strādāt Dieva darbu, ja jau viņš tāpat dodas uz debesīm. Tā cilvēks ir radīts – ja pēkšņi Latvijā atcelsi likumus, tad redzēsi, kā sākas anarhija. Ja atceltu satiksmes noteikumus, tad mēs nekur nevarētu tikt. Paldies Dievam, ka ir debesis un elle, un es zinu, kas būs tad, ja ignorēšu to, ko Dievs saka.

Kas zog aicinājumu?

Kā tad draudze vai cilvēks var pazaudēt aicinājumu? Kas to nozog? Šeit varētu izcelt vairākus punktus, piemēram, personīgo attiecību ar Dievu trūkums. Ja tu nelūdz Dievu, nelasi, nestudē Bībeli, nepavadi laiku ar Viņu divvientulībā, tad skaidrs, ka tu nevari dzirdēt savu aicinājumu, tev nav vadības no Dieva, un tu neieiesi aicinājumā. Ja pat līderis teiks, ka tu esi aicināts, tu kaut ko darīsi tikai tāpēc, ka kāds teica, nevis tāpēc, ka pazīsti Dievu personīgi, tāpēc svarīgi ir, ka ne tikai kāds teica, bet ka tu pats gribi iet aicinājumā, tu pats pazīsti Dievu un esi Viņa vadīts. Vēl varētu minēt dažādas viltus mācības par nikolaītiem – dzīvo kā gribi, bet vienlaicīgi esi ar Dievu, nāc slavēt un lūgt dievkalpojumā, bet personīgi veidot attiecības ar Dievu nav nepieciešams, lūdz tikai tad, kad ir slikti – tādi ir nikolaīti, viltus mācības. Ja esi šādā mācībā, tad tu neiesi aicinājumā. Ja neej aicinājumā, tad ar laiku tu atdziesti! Kad tu esi pabeidzis Bībeles skolu, bijis inkaunterā un visi kristīgie pamati ir sasniegti, tad nekā lielāka un tālāka vairs nav, tikai kalpošana cilvēkiem! Nav jau vairāk kur augt! Protams, ka tu lasi Bībeli un ieraugi kaut ko jaunu, Dievs uzrunā, bet tu nedzīvo tam, lai tikai kaut ko jaunu ieraudzītu Bībelē. Tu dzīvo, lai vestu jaunus cilvēkus pie Dieva. Dievs, svētī Latviju! Tu esi aicināts svētīt Latviju. Paralēli tam, ka ir viltus mācības, personīgu attiecību ar Dievu trūkums, ir arī vienkāršs slinkums. Ejot gar sliņķa tīrumu, tur ieraudzīsi tikai nezāles. Pasnaud un paguli, un tad trūkums pienāks kā bruņots laupītājs.

Tomēr šoreiz gribu izcelt divus citus punktus, kas nav saistīti ar lūgšanu trūkumu, maldu mācībām vai slinkumu, bet tomēr var zagt tavu aicinaājumu:

1. Attiecības ar pretējo dzimumu;

2. Darbs.

Attiecības ar pretējo dzimumu.

Ja tu esu atradis savu otru pusi draudzē un gatavojies precēties, pirmais jautājums, kas tev ir jāuzdod, ir nevis cik viņam ir naudas, kāds ir viņa raksturs, vai es viņu mīlu vai nemīlu, vai es viņu varēšu iemīlēt, vai nevarēšu iemīlēt, bet kas būs ar manu aicinājumu pēc tam, kad mēs apprecēsimies? Jebkuram, kurš grasās precēties, kurš ir precējies, kuram ir draudzības laiks, kurš vēl neprecēsies, bet nākotnē varētu to darīt, pirmais jautājums, kas sev jāuzdod, ir – kas notiks ar manu aicinājumu un kur es nonākšu pēc tam? Ne tikai vīrietim vai sievietei, bet abiem šis jautājums ir jāuzdod sev. Pirms precies, padomā, kas būs ar tavas sievas vai tava vīra aicinājumu. Kas būs ar manu aicinājumu? Tavs aicinājums ir dzīvībs un nāves jautājums, viss pārējais ir nieki.

„Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūkas 14:26)

„Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird.” (Lūkas 14:33-35)

Vārdu “neienīst” nevajadzētu tulkot burtiski, bet tas nozīmē – kas liek sievu, bērnus vai darbu augstāk par Dievu, tas nevar būt Dieva māceklis.

Var būt tā, ka, piemēram, kāda sieviete ir draudzē desmit gadus, viņa vada mājas grupas, viņai ir aicinājums, kalpošana draudzē, zem viņas jau ir daudz cilvēku, viņa par šiem cilvēkiem atbild Dieva priekšā, viņai patīk tas, ko dara, viņa savu dzīvi nevar iedomāties bez kalpošanas Dievam. Pēkšņi viņai kāds pamet ar aci, rodas iespēja apprecēties, bet problēma, ka puisis ir draudzē tikai vienu gadu, viņa kalpošana pagaidām ir nenostiprināta. Nevienam gadu vecam kristietim nav nostriprināta kalpošana. Arī man kā gadu vecam kristietim bija nenostiprināta kalpošana. Tas, ka mana sieva apprecējās ar mani, bija liels risks. Es domāju, ka pieauguši kristiešu viņai teiktu, lai padomā kārtīgi, jo es pirms satikos ar Dievu biju narkomāns, dzērājs, un vajadzēja kādu ilgāku laiku būt draudzē, lai redzētu, vai tiešām nodošos Dievam. Paldies Dievam, ka es biju un esmu Dieva vīrs, vienmēr draudzē gribēju runāt, liecināt, vienmēr bija kaut kas noticis. Tajā pat draudzē bija viena māsa,kas lūdza par to, lai man būtu sieva, es pats gan nebiju lūdzis. Viņa teica, ka jābūt īstajai, jo pretējā gadījumā būs traki. Domāju, kāpēc viņa tā runā, bet gāja laiks, uzkrājās kāda pieredze, redzēju kas notiek ar cilvēkiem, kuri apprecas un dzīvo nelaimīgā laulībā, un sapratu, cik svarīga ir otra cilvēka izvēle! Pirms precībām pirmais jautājums, ko sev uzdot, ir – kas būs ar aicinājumu?

Ikviens vīrietis ir Dieva radīts, lai būtu valdnieks, un laulības dzīvē, ja vien nav galīgi mīkstais, viņš centīsies panākt to, lai viss notiek, kā viņš grib. Tas nenozīmē, ka viņš tev rādīs kulakus, bet gan to, ka tu pat nepamanīsi, kad sāksi domāt kā domā tava otrā puse. Ja tavs vīrs neiet aicinājuma vai iet tajā sekli, kas notiek šādā laulībā? Vai ir slikti precēties? Nē, precēties ir labi, bet kas būs ar tavu aicinājumu? Kad sieviete var būt laimīga? Kad pilnībā pakļaujas savam vīram! Ja vīrs neiet aicinājumā un sieva iet, tad viņa nevar pilnībā pakļauties savam vīram, un atliek tikai divi varianti – tomēr pakļauties vīram un aizmirst par aicinājumu, kas nozīmē harmoniskākas attiecības, vai arī turpināt iet savā aicinājumā un nepakļauties, kas garantē nelaimīgas attiecības. Cik svarīgi ir pareizi izvēlēties savu otru pusi! Es uzskatu, ka ir cilvēki, kuriem nekad nav jāprecas. Jēzus tā saka – ir bezdzimuma cilvēki, kuri paši sevi nolēmuši tādai dzīvei. Kāda ir doma? Vai Jēzus precējās? Viņš neprecējās. Vai Pāvils bija precēts? Nē, nebija precēts. Kurš visvairāk izdarīja? Pāvils! Viņš teica, ka precētiem savas meisas bēdas būs un precētais rūpēsies par savu otru pusi, ģimenes pavardu, komfortu, bet neprecētais rūpēsies tikai par Dieva lietām. Ir atšķirība, un tāpēc ir cilvēki, kuriem nekad nav jāprecas. Pāvils saka par tiem, kas nevar izturēt un kaist kārībā, lai dodas laulībā, bet pirmais jautājums ir – kas būs ar tavu aicinājumu pēc precībām? Ja cilvēks iet aicinājumā uz desmit ballēm, bet otrs iet tikai uz vienu balli, tad tur konflikti ir garantēti. Vienīgais veids, kā tikt galā ar to, ir respektēt otra aicinājumu. Nebūs viegli, uzmanība netiks veltīta tikai otram cilvēkam, bet arī aicinājumam, tāpēc padomā pirms precies. Ja esi vīrietis, kurš tomēr nolemj pakļaut savu otru pusi un atņemt viņai savu aicinājumu, tu saņemsi bargu sodu, ja ne šeit virs zemes, tad mūžībā. Nepiekrīti? Ko saka Jēzus – kas jādara ar to, kas vienu mazo novērš no ticības? Tam labāk ir dzirnakmeni piesiet un nolaist viņu jūras dzelmē. Jēzus pats saka, ka tie kritīs sevišķā sodā. Lūdzu, respektē laulībā otra aicinājumu. Ideāla laulība ir tikai tad, ja abi divi ir vienā aicinājumā. Un, ja tu esi vīrietis, kurš iet aicinājumā tikai uz vienu balli, bet tava sieva ir nodevusies aicinājumam uz simts procentiem, tad palīdzi viņai sasniegt to. Un otrādi – ja tavam vīram ir aicinājums, palīdzi viņam sasniegt to. Lūdz Dievu, lasi Bībeli un, ja tu esi precēts, tad domā vai jūs viens otram netraucējat iet savā aicinājumā, vai nezogat to, bet tieši otrādi – palīdzat iet aicinājumā. Būs mazāk laika kopīgai atpūtai, bet tad kalpojiet kopā, būs viens mērķis un viena vīzija. Es ar savu sievu esmu visur kopā, jo man ar viņu ir viens aicinājums jau no paša sākuma, un mana sieva nekad nav iebildusi vai stājusies pretī manam aicinājumam un teikusi, lai kaut kur nebraucam vai neejam, viņa vienmēr ir atbalstījusi manu kalpošanu. Tas, protams, negarantē pašu laimīgāko laulību, bet galvenais ir viens aicinājums. Pat ja ir nedaudz atšķirīgi virzieni, tad respektējiet otras puses aicinājumu.

Darbs

Aicinājumu zog arī darbs. Piemēram, mājas grupiņā ienāk jauns cilvēks, kuram nav darba, viņš sāk lasīt Bībeli, meklēt Dievu, pārējie grupiņas cilvēki un vadītājs viņam palīdz, un pēc laika viņam parādās labs darbs, bet tas tiek ielikts tieši mājas grupiņas norises laikā. Viņš pārstāj apmeklēt mājas grupas sapulces un samaina savu aicinājumu pret darbu, pret naudu, un aizmirst To, kas deva viņam šo darbu. Lai arī cik ļoti tu domā, ka pats visu izdarīji, tomēr to visu dod Dievs. Dievs visu zina, un viss ir zem Viņa kontroles.

“Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:31-33)

Visas šīs lietas tiks piemestas, tas nenozīmē, ka nav jāstrādā vai nav jāceļ bizness, tomēr ir prioritātes, un vispirms ir iekšējais un ārējais aicinājums – grupiņā, draudzē un evaņģelizācijā. Dzīšanās pēc mantas un pasaulīgs dzīvesveids, kas tam seko, nozog aicinājumu, un ar laiku tev sāk šķist, ka pats visu esi sasniedzis un nopelnījis. Jāņa atklāsmes grāmatā Jēzus teica kādai draudzei: “Es zinu tavu nabadzību, bet tu esi bagāts!”, un tas ir par cilvēkiem, kuri iet aicinājumā un naudas pelnīšanu liek otrā plānā.

Es esmu redzējis, ka ir cilvēki, kas pelna daudz naudas, un viņi var atnākt uz dievkalpojumu, tikpat labi var arī neatnākt. Man tas nav saprotams, es domāju: ja tu esi aicinājumā, dievkalpojums ir dzīvības un nāves jautājums. Šeit var neatnākt tikai, kad esi miris. Man ir tā – ja cilvēks neatnāk uz dievkalpojumu, viņš ir miris cilvēks. Un vēl es esmu greizsirdīgs cilvēks. Zini uz ko? Uz tiem, kas zog aicinājumu. Es to jūtu pie sevis citreiz, kad runa ir par kādām attiecībām, mantām, kādām pasaulīgām lietām, kas zog aicinājumu. Pirmkārt, man iekšā ir nepatīkama sajūta, kad es redzu, ka cilvēks iet ārā no aicinājuma. Arī, kad redzu, ka viņš nevar savākt sevi un izmainīt savu raksturu, es uzreiz zinu, ka šis cilvēks neko nesasniegs. Tev pašam var šķist, ka neko tādu neredzi, bet es redzu, un Dievs rāda, kad cilvēks iet ārā no aicinājuma, un tas ir tikai laika jautājums... Respektēsim viens otru un atbalstīsim viens otra aicinājumu. Un neļausim to nozagt, atdot vai pārdot.

Es ziņās lasīju, ka Liepājā glābēji no jumta nocēla kaķi, Indras pagastā no akas izcēla pīli. Būtu labi, ja tur rakstītu, ka izglāba cilvēku vai ka kāds cilvēks atgriezās pie Dieva, bet viss tendēts uz dzīvniekiem, uz dabu, kas nebūt nav prioritāte. Prioritāte ir TAVS aicinājums, nevis pīles, kaķi, laulības un nauda, bet aicinājums. Kāds varbūt domā, ka tas nav normāls aicinājums – mazgāt traukus mājas grupiņā, bet sāc ar to! Es uzskatu, ka nevar būt neviens normāls līderis, kas nesāk no apakšas. Tu zini, kas notiek ar miljonāru meitiņām un dēliem? Tie, kurus neiemāca strādāt un pelnīt, kļūst par narkomāniem un dzērājiem, par mantas izšķērdētājiem. Tie ir bīstami cilvēki. Tāpat arī līderi sāk no apakšas, no melnā darba. Aicinājumā tu ej ar mazumiņu. Es pieņēmu aicinājumu, sākot nēsāt sava mācītāja dzelteno koferi un palīdzot ar to, ko vien varēju. Kā es kļuvu par mācītāju? Es klausījos sprediķus, vienmēr gribēju būt tuvāk savam mācītājam un prasīju, vai varu palīdzēt un darīt dažādus darbus, vai varu sludināt un kalpot. Bija laiks, kad mācītājs vēlējās braukt prom no Limbažu draudzes, un viņš svētdienas dievkalpojumā sludināja par aicinājumu. Es skaidri zināju, ka mācītājs vēlējās, lai konkrēti divi puiši iet aicinājumā un ieņem viņa vietu Limbažu draudzē. Viņi bija sliņķi, bet mācījās labās skolās, bija izglītoti un noteikti, ka ne bijušie narkomāni un cietumnieki kā es. Es klausījos šo sprediķi, un uz mani Dievs runāja! Un es zināju, ka gribu, varu un darīšu! Es varbūt nemācēju, bet gribēju un darīju. Neviens cits neatsaucās aicinājumam, bet es pēc dievkalpojuma gāju pie mācītāja un teicu: “Es varu palikt un būt te par mācītāju!” Mācītājs atbildēja, ka vēl parunāsies ar bīskapu un, atbraucot atpakaļ, apstiprināja, ka varu palikt Limbažos par mācītāju, bet ar vienu noteikumu – man ir jāmācās Bībeles skolā. Ir vakance – būs cilvēks, un nedomā, ka tikai tu esi derīgs šai vakancei un citu tāpat neatradīs. Es atsaucos, un tas bija mans ceļš, sākumā palīdzot draudzē visur, kur var. Es vienmēr pirmais nācu uz draudzi un pēdējais gāju projām, tas viss bija dabiski, un es no sirds vienmēr vēlējos tur būt. Tā sākās mans ceļš līdz tam, kas ir šodien – viena no ietekmīgākajām draudzēm Latvijā. Un šobrīd te ir tik daudz aicināto. Šis sprediķis nav par to, ka kāds ir pazaudējis savu aicinājumu, bet gan par to, lai mēs nepazaudētu savu aicinājumu, lai mēs vienmēr ietu aicinājumā, lai vienmēr prioritāte visos jautājumos būtu aicinājums. Man nebija absolūti nekādas spējas sludināt, vadīt. Bija tikai aicinājums un tas, ka es atsaucos tam, un, kad tu atsaucies aicinājumam, tev parādās gan spējas no Dieva, gan resursi, gan palīgi. Dievs ir ļoti labs!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Aicinājums” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Kalna sprediķis

Publicēja 2018. gada 24. jūl. 12:14Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 25. jūl. 08:46 ]

Ziņas datums 24.07.18.

Šodien būs ļoti interesanta tēma – “Kalna sprediķis”. Lielākā daļa no jums pirmo reizi kaut ko tādu dzird. Un, ja arī esat dzirdējuši, iespējams, jums nav ne mazākās saprašanas par to, kas tas tāds ir. Tā ir Mateja evaņģēlija piektā, sestā un septītā nodaļa. Visas šīs nodaļas ir Jēzus sprediķis. Par ko patiesībā Viņš runā un grib mums pateikt? Ko Jēzus saka draudzēm un ko Viņš saka personīgi tev? Kalna sprediķī ir diezgan daudz novecojušu vārdu un terminu, kurus nevar izprast, nezinot tā laika kultūru, politiku un reliģiju. Tas, ko Jēzus teica sprediķi, cilvēkiem tolaik bija skaidrs. Šīs trīs nodaļas ir Jēzus mācības pamats. Viņš atnāca, lai mācītu cilvēkus kā Tāds, kam vara. Cilvēki vērsās pie Jēzus kā pie rabuni, kā mācītāja. Viņš atstāja aiz Sevis mācību, ko apustuļi turpināja un mēs šodien esam pieņēmuši. Bībeles rakstos ir atrodama Kristus mācība, taču šajās trīs nodaļās ir pats pamats, Jēzus satversme jeb konstitūcija. Arī mūsu draudzes mācības pamats ir Kalna sprediķis.

“Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams: "Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija. Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek. Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa nāk ellē. Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat? Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat? Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” (Mateja evaņģēlija 5. nodaļa)

Es esmu mācītājs un gatavoju sprediķus jau aptuveni septiņpadsmit gadus, un es redzu, ka Kalna sprediķī ir ievads, iztirzājums un nobeigums. Dažās nodaļās ir pateikta galvenā doma, tā ir reāla svētruna, ko Jēzus teica, uzkāpjot kalnā. Ko nozīmē: “Svētīti garā nabagie, jo tiem pieder Dieva valstība?” Šiem vārdiem ir jēga, kurus tajā laikā varēja izprast, un, ja arī kāds neizprata, Jēzus tos paskaidroja. Sprediķa ievadā Jēzus runā par darbiem, iztirzājumā paskaidro par darbiem un nobeigumā vēlreiz atgriežas pie darbiem. Visa Kalna sprediķa galvenā doma ir izsakāma vienā teikumā. Zini, ja sprediķi nevar pateikt vienā teikumā ar pēc iespējas mazāk komatiem, tas nav sprediķis, ko cilvēks var uztvert vai saprast; drīzāk tā ir sprediķošana jeb apcere. Jēzus bija izcils sludinātājs, un Viņš ļoti labi atklāj galveno domu. Tas, kur mēs būsim – debesīs vai ellē, ir atkarīgs no mūsu darbiem. Kaut daudziem nikolaītiem patīk uzstāties, ka bauslība ir piesista krustā un viss ir labi, mums vairs nav jātur baušļi un jāklausa Dievam, Dieva vārds jeb Jēzus saka pretējo. Debesis vai elle ir atkarīga no cilvēka DARBIEM. Kalna sprediķī tieši nav minēts Kristus upuris, jo tas ir pats par sevi saprotams, ka nav cita ceļa, kā vien Viņš Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās, caur ko mēs kļūstam par jauniem radījumiem. Taču tieši darbi parāda to, vai tiešām tu esi jaunpiedzimis un uz kurieni tu ej. Tāpēc ļoti svarīgi ir sekot līdzi saviem darbiem.

Tātad debesis vai elle ir atkarīga no taviem darbiem, bet darbi ir atkarīgi no tava iekšējā cilvēka, un tavs iekšējais cilvēks ir tik stiprs un spējīgs darīt Dieva gribu, cik stipras ir tavas personīgās attiecības ar Dievu jeb lūgšanas. Sprediķī ir svarīgi trīs punkti jeb tā jēga:

1. Debesis vai elle ir atkarīga no darbiem.

2. Tas, kā tu rīkojies, ir atkarīgs no tā, kāds ir tavs iekšējais cilvēks (domas, sirds).

3. Tava sirds ir tāda, kādas ir tavas personīgās attiecības ar Dievu. Cik stipras ir tavas lūgšanas, cik pietiekami tu pavadi laiku Dieva klātbūtnē.

Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja 7:21) Arī šis pants ir no Kalna sprediķa! “Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:22-23) Cilvēks tiek vērtēts pēc viņa darbiem.

Nesen es ziņās lasīju kādu virsrakstu: Īrijā desmitiem cilvēku gavilē par abortu legalizāciju. Ziņa tika pasniegta tā, it kā visa Īrija būtu sanākusi Skonto hallē, Arēnā “Rīga” vai Mežaparka lielajā estrādē un gavilētu par to. Bildē bija trīs aptaurētas jaunietes, ko varēja redzēt pēc izskata, noēdušās studentes ar putniem galvā. Es izlasīju un domāju, kurš normāls cilvēks ies uz ielas priecāties par to, ka aborti ir legalizēti. Kāda ir šī sieviete vai vīrietis, kurš patiešām cīnīsies par abortu legalizāciju? “Šodien nestrādāsim un nemācīsimies, bet cīnīsimies par abortu legalizāciju!” Kam tas ir izdevīgi? Tāpat nesen tika pieņemts likums par olšūnu donorēm, un tūlīt tas ir padarīts par lielu notikumu un ielikts ziņās. Vai tiešām kādi jaunieši ir cīnījušies par to? Varbūt tam ir kāda dziļāka sakne, politiski vai finansiāli spēki, kas, citu mērķu vadīti, izmanto šos cilvēkus, lai viņi patur kādus plakātus un pasmaida kamerai? Vai vadībā nav kāds apslēpts spēks? Tā patiešām ir, un notiek darbība šajā virzienā, lai popularizētu grēku un izmainītu likumus.

Tāpat ir arī ar cilvēku. Tas, ko tu redzi savā dzīvē, ir rezultāts tam, kāds ir tavs iekšējais spēks, apslēptais cilvēks, kas nav fiziski redzams. Tavu ārējo apģērbu, miesu var redzēt, bet tavu iekšējo cilvēku ar fizisko redzi nevar redzēt, bet to var redzēt pēc darbiem. Dievkalpojumā mēs baudām brīnišķīgu un jaudīgu slavēšanu, šeit ir kondicionieri, apgaismes ķermeņi un aparatūra. Tie strādā paši no sevis? Vai tomēr ir kāds apslēpts spēks, kas tos darbina? Gatavojot šo sprediķi, es ļoti daudz ieguvu no bērnu Bībeles, jo tajā nav pārgudri komentāri un zinātniskas definīcijas, no kurām tu beigās vispār nesaproti, kas ir Kalna sprediķis, bet viss ir pateikts vienkārši un konkrēti. Ja mēs netopam kā bērni, mēs nenāksim Dieva valstībā. Šis apslēptais spēks, kuru lietojam draudzē, nāk no ūdens spēka, kas darbina turbīnas un ražo elektroenerģiju. Tas pats attiecas arī uz cilvēku. Ir redzamie darbi, kā tu dzīvo, un tas ir apslēptais cilvēks, no kura tie nāk.

Vai skatījies boksa maču ar Mairi Briedi? Maira mačs nebija tik interesants, viņš, protams, uzvarēja, jo nevarēja neuzvarēt kaut kādu francūzi. Taču mačs starp Usiku un Krievijas bokseri Muratu Gasijevu Maskavā bija interesantāks. Usiks par Dievu vien runā, par Visaugstāko, Jēzu Kristu, slavē Dievu. Usiks pārliecinoši uzvarēja un kļuva par absolūtu pasaules čempionu. Pēc reitinga mūsu Mairis Briedis ir otrais labākais bokseris savā svarā pēc Usika. Pauzēs starp raundiem bokseri parasti apsēžas katrs savā stūrī un treneri viņiem kaut ko saka. Reizēm caur kameru skaņa tiek notverta un var dzirdēt atsevišķus vārdus. Murats nosvīdis apsēdās savā stūrī un teica par Usiku: “Es nevaru viņam tikt klāt.” Tas nozīmē, ka viņš nevar viņu aizsniegt un pieveikt. Tajā brīdī bija redzams, ka viņš zināja, ka Usiku nevar uzvarēt. Mums ir jāatzīst tas, ka mēs esam tas, kas mēs esam. Usiks ir tas, kas viņš ir, un Usiks ir pārāks. Viņš uzvarēja savu maču, nokrita ceļos un pateicās Dievam. Šo boksa maču pārraidīja 150 valstīs, un viņš vienmēr stāsta par Dievu. Viņa moto ir “Dieva dūre”. Tas ir bokseris no Dieva!

Ringā bokseris ir tas, ko viņš treniņos ir sasniedzis. Nevis tas, ko viņš ringā ir sasniedzis, bet treniņos. Protams, ir arī dažādi citi faktori, ir robeža, kuru tu nevari pārsniegt, bet lielākoties tie ir treniņu rezultāti. Tu, kas sauc sevi par kristieti, esi tas, cik daudz tu esi izaudzis Dievā un stiprinājis savu iekšējo cilvēku. Kādas ir tavas personīgās attiecības ar Dievu, tādi ir tavi darbi un tāds tu esi ringā. Ringā tu esi tas, ko treniņos esi sasniedzis.

Jau Mateja evaņģēlija 5. nodaļas ievadā Jēzus iesāk ar to, ka svētīgi ir tie, kas dara Viņa vārdus. Svētīgi ir tie, kas no iekšienes ir spējīgi pildīt Viņa vārdus, Jēzus satversmi. Dieva valstībā ir savi likumi, lai Viņš tevi varētu svētīt. “Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.” Kāda bija viņu taisnība un darbi? Viņi formāli izpildīja reliģiskus rituālus, un tas notika bez iekšējām pārmaiņām. Formāli svētīts, kristīts, laulāts baznīcā. Sirds farizejiem bija tālu no Dieva. Jēzus saka: “Es neesmu atnācis atmest desmit baušļus, bet tos piepildīt.” Kādā veidā? Viņš paskaidro paplašināto, patieso baušļu nozīmi. Jēzus norāda cēloņus tam, kāpēc cilvēki pārkāpj baušļus. Iekšējais cilvēks ir vainīgs pie tā, kāpēc mēs pārkāpjam baušļus, kāpēc mums nav pietiekami darbi un kāpēc mēs neaizejam līdz galam.

Farizeji visus baušļus faktiski pieskaņoja savām vajadzībām. Jēzus skaidro, ka iesākumā nav bijušas šķiršanās, vīrs un sieva bija viena miesa, bet farizeji izdomāja šķiršanās rakstu, savas mācības, lai nepildītu Dieva gribu. Farizeji pagriež baušļus tā, lai var mainīt sievas, būt mantkārīgi un nedomāt par cilvēku labumu, bet par savu labumu. Jēzus saka, ka Viņš neatmet baušļus, bet piepilda tos. Piemēram, bausli “Tev nebūs nokaut” Jēzus skaidro – kas uz savu brāli dusmojas, tas sodāms tiesā, kas lamā savu brāli, tas sodāms augstā tiesā, kas sauc savu brāli par bezdievi (raka), tas sodāms elles ugunī. Pēc ebreju likuma, ja tu savu brāli nosauc par raka, tevi varēja par to tiesāt, jo tas bija ļoti liels apvainojums. Bet Jēzus šo apvainojumu pielīdzina slepkavībai. Jēzus vēršas pret to, kas IZRAISA slepkavību – naids pret cilvēku, kas tiek izteikts vārdos. Ja cilvēkā iekšā ir naids un nav Dieva mīlestības, tas parādās darbos, un tur sākas slepkavība. Jēzus vēršas pie saknes, pie paša sākuma, pie iekšējā cilvēka. “Tev nebūs nokaut” ir pats par sevi saprotams, tas ir izslēgts variants. Ja kāds savu brāli nolamāja, tas bija sodāms elles (gehenna) ugunīs kā noziedznieks, jo tāds ir pelnījis nāvi. Nokaut var arī domās, kurināt naidu var domās. Tātad Jēzus vēršas pie saknes. Viņš parāda, ka darbi būs tādi, kāds tu esi iekšēji. Kāds tu būsi iekšēji, ir atkarīgs no tā, kādas ir tavas personīgās attiecības ar Dievu, lūgšanas, kā tu iepazīsti Dieva vārdu, apmeklē dievkalpojumus, iesaisties mājas grupiņā utt. Kāds tu esi iekšēji, ir atkarīgs no tā, kas ir tevī iekšā. Vārds ‘bezdievis’ apzīmē cilvēku, kurš ir jānodod ellē, jānogalina kā noziedznieks un jāizmet izgāztuvē. Tajā laikā šis bija ļoti nopietns apvainojums. Jēzus vēršas pie saknes, kas izraisa slepkavību.

Es atceros divus brāļus, kuri bija ar kriminālu pagātni. Garākajam vārds bija Pēteris un otram Juris. Abi šie brāļi bija cilvēki gados. Jurim bija cauršauta acs, tāpēc viņš izskatījās pēc bandīta. Abi bija kļuvuši par kristiešiem. Reiz kapellā viņi sēdēja pie klavierēm un nevarēja tās savā starpā sadalīt. Tajā laikā es biju jauns kristietis un šo situāciju vēroju no malas. Viņu saruna kļuva arvien asāka. Pēkšņi viens otram pateica: “Tu, kazjol!” Šis vārds nozīmē ‘stukačs’. Cietuma aprindās par tādiem vārdiem var pat nogalināt. Abi lamājās, grasījās jau kauties, taču viens no viņiem izbēga ārā no kapellas. Es par to biju ļoti izbrīnīts un pie sevis domāju: “Vai tiešām arī starp kristiešiem tā mēdz būt?” Pēteris bija dievbijīgs cilvēks. Cietuma ēdnīcā, kurā atradās 300 cilvēki, viņš piecēlās kājās un pa visu ēdamzāli sāka teikt pateicību Dievam. Pēc tam viņš mierīgi apsēdās un ēda. Cietuma pagalmā Pēterim bija mazs bērziņš. Piecos vai sešos no rīta viņu tur varēja atrast. Pēteris, nokritis ceļos, pie šī bērziņa lūdza Dievu tā, lai arī citi dzird. Viņš bija ļoti ‘dievbijīgs’. Jēzus vēršas tieši pret šādu parādību ārēju dievbijību. Es nedomāju, ka Pēteris bija vienkārši ārēji dievbijīgs. Es domāju, ka viņam tāpat kā mums visiem bija jāaug sirdī. Mūsu iekšējais cilvēks ir jāaudzē tā, lai arī mūsu darbi kļūtu patīkamāki Dievam. Kamēr vēl esam jauni kristieši, no mums ārā var nāk dažādas dīvainības. Tas gan neattiecas uz veciem kristiešiem, kuri Dievu pazīst jau daudzus gadus. Ja no veciem kristiešiem turpina nākt ārā visādas dīvainības, ir jāpadomā par to, vai šajos cilvēkos vispār ir izaugsme.

Jau iepriekš es minēju, kāda ir Kalna sprediķa jēga:

1. Dieva valstība un elle ir atkarīga no maniem darbiem.

2. Mani darbi ir atkarīgi no iekšējā cilvēka.

3. Iekšējais cilvēks ir atkarīgs no manām lūgšanām.

Jēzus norāda uz TAVU iekšējo cilvēku. Vārdi “tev nebūs nokaut” nenozīmē tiešā veidā nokaut. Tas nozīmē: cīnies jau savā sirdī ar nepareizām domām un negatīvām emocijām. Cīnies lūgšanā! Ej pie tā “bērziņa” un cīnies! Ja pie manis cilvēki vēršas jautājumā par kādu personīgu problēmu, pirmais jautājums, ko es viņiem uzdodu, ir: “Kāds ir tavs personīgais laiks ar Dievu?” Ja viņš pasaka, ka šis personīgais laiks ar Dievu ir galīgi šķidrs, tad man tālāk nemaz nav ar šo cilvēku par ko runāt. Man nav nekādu padomu, ko dot, jo es zinu, ka šis cilvēks vienkārši ir nespējīgs cīnīties pret grēku. Viņa iekšējais cilvēks ir vājš.

Personīgas attiecības ar Dievu, dievkalpojumi, mājas grupiņa, Bībeles sudijas, gavēnis tās ir lietas, no kurām nevajag atkāpties.

Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mateja evaņģēlijs 5:23)

Kas izraisa dusmas, negatīvas emocijas, lāstus un ačgārnu darbību pret cilvēkiem? To izraisa nepiedošana. Nepiedošana ir ļaunuma sakne. Tie, kas ir bijuši draudzes trīs dienu seminārā jeb inkaunterā, zina, ka tieši nepiedošanas gara izdzīšana tur ir ļoti bieža. Es pavisam noteikti zinu, ka man bija nepiedošana patēvam. Mazs būdams, es vēlēju viņam nomirt. Tā bija nepiedošana, no kuras pēc tam izrietēja visas tupmākās sekas: autoritāšu nerespektēšana, nemācīšanās, alkohols, narkomānija utt. Tas viss iziet no nepiedošanas. “Papriekšu izlīgsti ar savu brāli un tad upurē!” saka Jēzus. Cilvēkam nevar būt būtiskas pozitīvas pārmaiņas dzīvē un kvalitatīva kalpošana draudzē, ja viņam uz kādu ir nepiedošana. Jēzus ķeras pie saknes. Viņš vēlas redzēt tavus darbus. Tikai tie, kas dara pareizus darbus, manto Dieva valstību. Lai šie darbi parādītos dzīvē, ir nepieciešams dzīvot piedošanā. Piedošanai ir jābūt kā dzīvesveidam. Ir jāpiedod nevis vienam cilvēkam, bet visiem. Es varu garantēt: ja tev ir kaut neliela nepiedošana kādam, tā jau ir problēma. Tas izpaužas nepareizā rīcībā un izraisa dažādas problēmas tavā dzīvē, tai skaitā arī slimības. Ir arī cilvēki, kuriem rodas vēlme darīt ko ļaunu aiz greizsirdības vai skaudības. Jēzus ir labs.

“Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretiniek tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā.” (Mateja evaņģēlijs 5:25)

Ja tu nepiedod, arī Dievs tev nepiedod. Ja tu nepiedod, tu nevari normāli stāties pretī kārdinājumam darīt cilvēkiem un Dievam tādus darbus, kas viņiem nav patīkami un izraisa sekas. Pasaki sev šajā brīdī: “Es visiem piedodu.” Vai tu atceries sprediķi, kurā tika runāts par iemesliem, kāpēc cilvēki aiziet no draudzes? Kas pie visa parasti bija vainīgs? Mācītājs vai vadītājs. Protams, ka katram ir sava atbildība, taču es skatos uz sevi. Tu varbūt pie sevis domā: “Viņam kaut kas pret mani ir, kāpēc lai es ietu izlīgt?” Skaties uz sevi! Skaties, vai tev viss ir kārtībā, un vai tev nav nepiedošana un nevajag izlīdzināties. Skaties uz sevi! Draugu un laulāto attiecībās vienīgā problēma ir tā, ka cilvēks skatās uz otru, nevis uz sevi. Ja abi laulātie skatītos paši uz sevi, tad viņu laulībā nebūtu nekādu problēmu. Ja arī otra puse turpina tevi terorizēt, tad zini, ka tava sirds ir tīra. Skaties uz sevi! Seko līdzi tam, vai tu nerīkojies nepareizi pret savu otru pusi, draugiem, mājas grupiņas vadītāju, darba kolēģiem utt.

Kāds cilvēks man stāstīja, ka viņš strādā darbā, kura kolektīvā pāris cilvēki ir kurli, taču iepriekš to neesot zinājis. Šajā darba vietā ir cilvēki, kuri nemāk uzvesties, terorizējot citus darbiniekus un jūtoties pārāki par simts un vairāk procentiem. Īpaši tad, ja cilvēks ir jauns, vecākie viņu bieži mēdz terorizēt. Protams, ne visās darba vietās tā notiek. Šis cilvēks kaut kādā veidā sazinājās ar kurlajiem strādniekiem un secināja, ka darbā viņus viss apmierina. Viņus apmierinot gan priekšnieks, gan kolēģi, gan viss pārējais. Šie kurlie darbinieki nemaz nedzird, ko viņiem saka, kā viņus apsaukā un pazemo, tāpēc arī uzskata, ka viss ir labi. Draugi, svarīgi ir uz sevi skatīties. Jēzus saka: “Tev nebūs nokaut!” Tas uzreiz nenozīmē nogalināt, bet gan ķerties pie saknes. Tev nebūtu vispār jādomā par nogalināšanu. Domā par sevi! Domā par to, kā izpildīt Dieva gribu! Ir problēma? Piedod! Kāds tev pāri dara? Piedod! Ja vari izlīdzināties, tad izdari to! Ja nevari, tad lai šis otrs dara kā grib, bet tu piedod. Tad tev būs miers. Atceries, ka jāpiedod nevis vienu reizi, bet tam ir jākļūst par dzīvesveidu!

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.” (Mateja evaņģēlijs 5:27)

Jēzus norāda, ka laulības pārkāpšanas sakne ir sirdī. Tavs iekšējais cilvēks nav pietiekami stiprs. Tu esi sirdī pieļāvis ačgārnas domas, domājot par kādu citu cilvēku un sācis skatīties pornogrāfiju vai ko tamlīdzīgu.

“Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja evaņģēlijs 5:32)

Šajā pantā Jēzus norāda ne tikai uz laulības pārkāpēja vainu. Parasti tiek vainots tikai viens parkāpējs. Kāpēc šis cilvēks pārkāpa laulību? Vai padomāji par to, ka varbūt tu esi tas, kurš zāģē un spiež otru to darīt? Ļoti iespējams, ka ir kāds, kurš domā: “Dzīvoju kristīgā laulībā, kuru nevar pārkāpt, tapēc tagad droši varu zāģēt otru uz pilnu klapi, jo viņš mani tik un tā neatstās.” To nu tu nevari zināt. Katram, draugs, ir jāskatās uz sevi. Kad pie manis laulātais pāris nāk uz konsultāciju kādas problēmas dēļ, nekad nav bijis tā, ka tikai viens pie visa būtu vainīgs. Ir bijis tā, ka viens atnāk parunāt, es klausos un pat sāku just viņam līdzi. Pēc tam atnāk otrs, un saprotu, ka bilde ir pavisam cita. Ja abi laulātie kopā nāk parunāt, tad daudz vieglāk ir saprast to, kas un kāpēc ir nodarīts. Vienmēr atceries: skaties uz sevi!

Esmu redzējis cilvēkus, kuriem īpašos dusmu gadījumos tādi trīsstāvīgi vārdi nāk ārā! Bet līdz tam viņš ir pieklājīgi sēdējis un runājis. Šādi gadījumi mani pārsteidz. Bet, vai zini? Tas nozīmē, ka šīs negācijas visu laiku ir bijušas cilvēka iekšienē. Tas ir neizmainīts cilvēks: ārēji viss izskatās labi un smuki, bet iekšienē notiek pavisam kas cits. Jēzus teica: “Jūs, rakstu mācītāji un farizeji, esat kā nobaltēti kapi.” Vai tu zini, ko nozīmē nobalsināt griestus? Pleķaini, sadrupuši un mitri. Parasti tiem ātri kaut ko uzpūš virsū un miers. Kas notiek pēc tam? Atkal tas viss nāk cauri. Tāpat Jēzus runā par līdzību ar nobaltētiem kapiem. Cilvēki no iekšpuses ir pilni netīrības, bet no ārpuses šķiet skaisti. Agri vai vēlu viss, kas ir iekšienē, kļūs redzams darbos. Darbos parādīsies tas, kas tevī ir iekšā. Lai cik ilgi tu censtos, agri vai vēlu tas nāks ārā. Tieši tāpēc svarīgi ir strādāt pie sava iekšējā cilvēka. Dievs ir ļoti labs!

Bībelē ir rakstīs: “Sievas lai klausa vīriem!” Es gribu nedaudz pamainīt šos vārdus. Sieva lai klausa vīrišķīgam vīrietim! Vīrišķīgs vīrietis gādā par ģimeni. Vīrišķīgs vīrietis draudzē ir paraugs kalpošanā. Vīrišķīgs vīrietis ir kā Jēzus. Sievas nekad nevar pakļauties uz nevīrišķīgu vīrieti, kurš ir kā puišelis. Sieviete ir radīta, lai pakļautos īstam vīrietim.

Es šobrīd daudz lasu Dāga Hevarda-Milla grāmatas un jūtu, ka no tām arī ietekmējos. Autors ļoti daudz raksta par šo tēmu. Vienā no pēdējām grāmatām, ko esmu sācis lasīt, ir rakstīts: “Vīri, pakļaujiet sievas!” Šajā pavēlē ir dziļa doma. Ja tu neesi īsts vīrs, kurš ir paraugs gan kalpošanā, gan darbā, par ģimeni nespēj rūpēties, tā vietā sieva visu apgādā un vienlaikus ir gan smadzenes, gan viss cits, bet tu esi tikai tukša pļāpa bez seguma, tad tu nekādā gadījumā neesi tas, kurš pieņem ģimenē lēmumus. Tev ir galva, kas pieņems tavā vietā lēmumus, un tā ir sieva. Sieviete tā ir radīta: ja viņai tiešām blakus ir īsts vīrs, tad viņai būs kaifs vīram pakļauties. Protams, savu reizi viņa vienalga kādās lietās spirināsies pretī, taču kopumā gribēs pakļauties vīram. Katra sieviete grib vīrišķīgu vīru un būt nevis vienkārši viņa ēnā, bet gan kopā spīdēt. Viņa leposies ar savu vīru. Lūk, pareizs modelis! Bībelē ir rakstīts: “Tev nebūs laulību pārkāpt!” Esi īsts vīrs, skaties uz sevi! Ikreiz, kad neīsts vīrs savā ģimenē centīsies diktēt savus noteikumus, notiks viens no diviem: vai nu sieva kļūs par neko, samaitātu vidējo dzimumu, kas pakļausies nevīrietim, vai arī ģimenē būs nereāls konflikts. Ja otra puse tiešām ir sievišķīga un dievbijīga, viņa nekad nepakļausies tādam neīstam vīrietim. Mans uzskats par īstu vīrieti ir šāds: viņš finansiāli pilnībā spēj nodrošināt ģimeni. Sievai nav jāstrādā. Protams, ja grib, viņa var strādāt savam priekam. Es uzskatu, ka šis ir pareizs modelis. Ja viss ir otrādi, tad nezinu, kādus noteikumus tev var diktēt cilvēks, kurš neko nav sasniedzis, neko nepelna un tamlīdzīgi.

Kas notiks ar to, ko esi sasniedzis, ja klausīsies tāda cilvēka padomos, kurš ir lupata? Tu paliksi par lūzeri. Jēzus saka: “Tev nebūs laulību pārkāpt!” Paskatieties paši uz sevi! Ja tu novel vainu uz otru par laulības pārkāpšanu, tad man ir jautājums: ko tu izdarīji un ieguldīji tajā visā? Kāda ir tava loma? Skatāmies uz sevi un citiem nepārmetam! Jēzus tālāk skaidri saka: “Ko tu mēģini brālim skabargu no acs izvilkt? Papriekšu izvelc baļķi no savas acs!” Lūk, par to arī ir šis sprediķis!

“Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis. Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.” (Mateja evaņģēlijs 5:32-37)

Ja tajos laikos cilvēks gribēja slēgt kādu līgumu, viņš zvērēja. Cilvēkiem bija jāzvēr pie Dieva, pie ķēniņa un tamlīdzīgi. Ja zvērests netika turēts, bija lielas nepatikšanas. Jēzus saka: “Lai tavs jā ir jā un nē ir nē!” Jēzus saka, lai godīgums un tavs vārds ir kā dzīvesveids. Es noteikti zinu, ka man tas tiešām ir dzīvesveids. Mans jā ir jā un nē ir nē. Protams, ir kādi izņēmumi ne tik nozīmīgās lietās, taču kopumā mans jā ir jā un nē ir nē. Es zinu, ka bez tā cilvēks neko nevar sasniegt. Ir jāstrādā pie sava iekšējā cilvēka. Lūdz Dievu par to, lai tavs jā ir jā un nē ir nē!

Braucot no Siguldas uz Rīgu, aiz manis brauca ceļu policija. Es domāju, ka viņi kaut kur nogriezīsies, lai apstātos, bet nē. Viņi brauca līdz pat Rīgai. Pie sevis domāju: “Kāpēc ir vajadzīgi ceļu satiksmes noteikumi, ja jau mēs visi esam tādi godīgi un gribam pildīt likumus? Mēs apzināmies, ka pārsniegts ātrums rada draudus citiem satiksmes dalībniekiem.” Patiesībā mēs esam egoisti un domājam tikai par sevi, un tieši tāpēc ir ieviesta šāda kārtība. Līdzīgi ir arī ar Dieva valstību: tev nav vajadzīgi likumi, bet gan sirds izmaiņas. Apzinies to! Šīs izmaiņas ir iespējamas tikai personīgajā lūgšanu kambarī. Ja tu zini lietas, kas tev ir jāizmaina, apliecini šīs izmaiņas lūgšanā! Meklē šīs izmaiņas un lūdz Dievam pēc palīdzības! Visu, ko jūs lūgsiet, Dievs jums dos.

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.” (Mateja evaņģēlijs 5:38-41)

Nav gluži tā, ka mums ir jāatļauj citiem mūs sist. Jēzus šeit mums saka, ka jāķeras klāt pie ļaunuma saknes, lai mūsu dzīvesveids ir tāds, kas aptur ļaunumu. Ne visos gadījumos ļaunums ir jāaptur, pagriežot otru vaigu. Tu vari piedot, bet mīlestībā nodot vainīgo valsts tiesai. Ir arī citas metodes.

„Ja kas nemīl Kungu Jēzu Kristu, tas lai ir nolādēts [..]” (1. Korintiešiem 16:22)

Kad Ananija un Sapfira nāca pie Pētera, viņš teica, ka tūlīt viņi nokritīs un viņus iznesīs. Tā arī notika. Kad burvis centās novērst prokonsulu no ticības, Pāvils teica, ka viņš kļūs akls, un tā arī notika. Ir reizes, kad ļoti agresīvi jāstājas pretī. Taču mērķis ir mazināt ļaunumu. Un visefektīvākais veids, kā to mazināt, ir neatdarīt ļaunu ar ļaunu un piedot. Taču maniaks brīvībā nav jāatstāj, jo viņš taču apdraudēs arī citus. Jēzus mūs māca par tādu dzīvesveidu, kas aptur ļaunuma izplatīšanos.

“Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā [..]” (Mateja evaņģēlijs 5:43-44)

Draugs, tas nenozīmē, ka tev pret ienaidnieku ir īpaši mīļi jāizturas, taču tavam dzīvesveidam ir jābūt tādam, kas vispārīgi mīl cilvēkus. Ja tu esi ar Dievu, tu esi tas, kurš mīl visus cilvēkus. Protams, ka citus mīli vairāk, citus mazāk, bet tu centies izturēties labi pret visiem cilvēkiem, īpaši pret saviem brāļiem un māsām Kristū. Taču ļaunums ir jāaptur, tāpēc nākas lietot šīs īpašās metodes.

„Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.” (Mateja evaņģēlijs 6:1)

Ja tu dari visu tikai cilvēku dēļ, tev nebūs alga debesīs. Elle vai debesis ir atkarīgas no mūsu darbiem. Un izpatīkot cilvēkiem, nevis Dievam, man nebūs alga debesīs. Piemēram, ja tu esi draudzē un tev nepārtraukti vajag tava vadītāja nevis Dieva atzinību un uzslavas, tad ej savā kambarī un slepenībā lūdz Dievu. Šādi cilvēki, kuri visu prasa savam vadītājam, nav un nekad nekļūs patstāvīgi, jo viņus vada nevis Dievs, bet cilvēki. Un nesaki, ka tevi kontrolē, ja pats neproti izplānot savu dienu. Ja ir kontrole, tad galu galā ir arī kontrolējamie. Dieva griba ir, ka tu esi Dieva vadīts. Vadītājs var iedot kādu padomu, taču tu pats esi Dieva vadīts un dari darbus Dievam, ne cilvēkiem. Kad nāc ziedot, tu taču dari to tāpēc, ka Dievs tā grib, nevis tāpēc, ka citi arī ziedo un skatās uz tevi. Tev nav jāziedo ārēja spiediena pamudinātam, bet pašam saprotot tas no sirds.

Ukrainā pēc dievkalpojuma pie manis pienāca kāds puisis un teica: „Mācītāj, tu tik labi runāji, ka es noziedoju visu savu naudu, taču vai tu varētu tomēr pusi naudas man atdot atpakaļ, jo man nav par ko tikt uz mājām?” Es to izdarīju. Neziedo tāpēc, ka kāds labi runāja, bet ka tu pats gribi to darīt, ka Dievs uz tevi runā.

Šur tur televīzijā rādīja nopietnas kvalitatīvi uzņemtas liecības ar pierādījumiem, lai celtu cilvēku ticību. Uzmanīgi skatoties, atpazinu meiteni, no kuras 2005. vai 2006. gadā es dzinu ārā velnus. Šī meitene katrā dievkalpojumā nāca priekšā liecināt, ka ir dziedināta. Tad viņa bija dabūjusi manu telefonu un regulāri zvanīja, lai es aizlūdzu par kādu viņas slimību un citām vajadzībām un izdzenu kārtējo velnu. Un atkal sekoja liecības par dziedināšanu. Kad pirmo reizi kalpoju draudzē „Jaunā Paaudze”, šī meitene atkal nāca priekšā uz aizlūgšanām un atkal liecināja, ka Dievs viņu ir dziedinājis. Man jau likās, ka viņai sen bija jābūt pilnīgi veselai. Tā viņa bija liecinājusi dažādās draudzēs, pat televīzijā raidījumā Ziedot.lv savākusi bērnam naudiņu un tagad bija kļuvusi par profesionālu liecinātāju. Es teicu blakussēdētājam, ka šis video ir fufelis. Visa Latvijas draudze zina šo meiteni un viņas izgājienus. Viņai bija ļoti svarīgi, ka kāds visu laiku viņai kalpo un aprūpē. Saprati manu domu? Tu esi patstāvīgs cilvēks. Neviens līderis vai mācītājs nav domāts, lai nepārtraukti tev kalpotu un kalpotu. Ir laiks katram sākt baudīt cietu barību un kļūt par tādu, kurš pats kalpo cilvēkiem. Protams, kad cilvēks tikko nāk pie Dieva, viņam ir jāpalīdz, viņu ir jāmāca. Taču, ja tas ieilgst gadiem, tā jau ir problēma.

„Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.” (Mateja evaņģēlijs 7:6)

Nekalpojiet cilvēkiem, kas nav tā vērti. Piedodiet viņiem, bet labāk turieties pa gabalu. Man patīk, ko es šodien sludinu, jo es arī sev to sludinu un stiprinos no savas sludināšanas. Reizēm, klausoties savus sprediķus, mani uzrunā Dieva vārds un es aizmirstu, ka to sludinu es pats.

„Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.” (Mateja evaņģēlijs 6:2,5)

Ziedojot tu pats apzinies, kāpēc tu to dari un ka tu to dari Dievam. Kurš ir lasījis par Ananiju un Sapfīru, kas cilvēku priekšā gribēja izlikties par lieliem devējiem? Esi Dieva priekšā devējs, un Dievs tev atmaksās.

„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.” (Mateja evaņģēlijs 6:6-8 )

Un tālāk seko Tēvreize. Jēzus mums māca, kur mums ir jāstiprina savs iekšējais cilvēks – lūgšanās. Tad arī sekos labie darbi un Dievam tīkama dzīve. Lūgšana ir atslēga, kā turēt Kristus satversmi, kā būt svētītam, kā iet Dieva gribā un kā palikt tajā.

„Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja evaņģēlijs 6:15) 

Ja man ir kārtīgas personīgās attiecības ar Dievu, es dzīvoju piedošanā.

„Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi [..]” (Mateja evaņģēlijs 6:16)

Jūs taču negavējat tikai tāpēc, ka vadītājs liek? Savu miesu ir grūti savaldīt bez lūgšanām un gavēņiem. Mūsu draudzē jau tie laiki ir sen pagājuši, kad bija 40 dienu gavēnis, 2 nedēļu gavēnis un 3 dienu gavēnis. Tagad tikai gavējam reizi nedēļā. Ja cilvēks nevar nogavēt vienu dienu, tad viņš nevar neko. Gavēnis palīdz pašam pakļaut savu miesu. Un tam, protams, ir arī negatīvas sekas, fiziskas mokas utt. Varat paskatīties vecos ierakstus, kur sludinu tad, kad gavēju – izskatās, ka, ja uzpūstu vējš, tad es nogāztos. Taču pozitīvās sekas arī ir redzamas – lieliska draudze. Tātad gavēšana ir, lai pildītu Dieva gribu un nevis izrādītos cilvēkiem.

Runājot par mantu, tā nedrīkst būt Dieva vietā.

„Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. 
Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja evaņģēlijs 6:19-21)

„Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja evaņģēlijs 6:24,33)

Jūs nevarat domāt tikai par savu komfortu, savu mantu un stāvokli. Dieva vārds saka, ka vispirms ir jādzenas pēc Dieva valstības, tad mums būs arī viss pārējais. Lai Dieva valstības celšana ir tava sirds attieksme, lai Dieva griba ir pirmajā vietā. Pēc tam viss pārējais – vīrs, sieva, nauda, mašīna, māja.

Nākamie panti runā par to, ka man jāskatās tikai uz sevi.

„Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” (Mateja evaņģēlijs 7:1)

„Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?” (Mateja evaņģēlijs 7:3) 

„Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Mateja evaņģēlijs 7:5)

Tālāk Jēzus vēlreiz atgādina, ka atslēga ir lūgšana.

„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. 
Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mateja evaņģēlijs 7:7-8 ) 

„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja evaņģēlijs 7:13-14)

„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mateja evaņģēlijs 7:21)

Ne ikkatrs koks nes labus augļus. Ja tu iekšēji neesi labs, tu nevari labi rīkoties. Jēzus nesola nekādus zemes labumus, kā tikai mūžīgo dzīvību. Bagātība mums tiks pielikta tad, kad darīsim Dieva darbus.

„Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. 
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja evaņģēlijs 7:24-27)

Kam sabruka nams? Tam, kas nedarīja.

Tātad, savelkot kopā visu šo sprediķi, varam secināt, ka elle un debesis ir atkarīgas no taviem darbiem. Tavi darbi ir atkarīgi no tava iekšējā cilvēka. Tavs iekšējais cilvēks ir tāds, kādu tu pats to veido caur lūgšanām un PAD.

Noslēgumā epizode no manas dzīves. Reiz, narkomāns būdams, biju apņēmies nekad vairs nelietot narkotikas. To gan es apņēmos daudzas reizes. Man pat izdevās dažas nedēļas nedomāt par narkotikām. (Tiklīdz es sāku domāt par to, es vienkārši juku prātā, paliku nenormāls, gatavs uz visu.) Guļot gultā es jutu, ka nāk spiediens uz smadzenēm. Labi, domāju, mazliet atcerēšos, kā gatavo šīs narkotikas. Tiklīdz es par to padomāju, es nevarēju gulēt visu nakti, no rīta man trīcēja rokas. Braucot ar autobusu mājās, man likās, ka sajukšu prātā. Es sapratu, ka obligāti ir jādabū šīs narkotikas. Limbažos sen nebiju bijis un grūti būtu atrast kādu, kas man iedotu narkotikas, tāpēc sāku lūgt: „Dievs, dari tā, lai izkāpjot no autobusa, man tās ir.” Protams, ka tas nebija Dievs, kam es lūdzu. Kad trīcošs un vājprātīgām acīm izkāpu no autobusa, uzreiz kā brīnums man nāca pretī cilvēks ar narkotikām. Es tagad zinu, ka tas nebija Dievs, kurš man to deva. Ziniet, šīs spēcīgās domas var iedarbināt garīgo pasauli un likt lietām notikt. Viss sākas no tā, kas ir galvā un sirdī. Vai esi redzējis filmu „Debesu valstība” (Kingdom of Heaven)? Galvenais varonis bija izgājis Krusta karu, dažādas bēdas un, atgriežoties mājās, sacīja: „Es zinu, kur ir debesu valstība – galvā un sirdī.” Kāda ir tava sirds, tādi ir tavi darbi, dzīve un liktenis. Katrs pats ir sava likteņa kalējs. Jēzus Vārdā, āmen.

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Kalna sprediķis” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Ko Gars saka draudzēm?

Publicēja 2018. gada 17. jūl. 20:20Līga Paņina

Ziņas datums 18.07.18.

Pagājušajā svētdienā mēs mācījāmies, kas ir nikolaīti Atklāsmes grāmatā un kas ir viņu darbi. Šodien mēs turpināsim tēmu “Ko Gars saka draudzēm?” un lasīsim pirmās trīs Atklāsmes grāmatas nodaļas. Dažas lietas īsumā no pagājušās reizes – vārds “Nikolajs” grieķu valodā nozīmē “tautu uzvarētājs”, taču sinonīms tam ir ebreju valodas vārds Balēams, kuru tulko citādāk – “tautu samaitātājs”. Kopumā ņemot Atklāsmes grāmatu kontekstā, nikolaīts ir tautu samaitātājs jeb cilvēks, kurš tic mācībai, ka viņš var būt ar Dievu un vienlaicīgi grēkot. Tas nav domāts gadījumos, kad kāds kaut kur grēko un pēc tam nožēlo vai nepārtraukti “pa kluso” grēko, bet gan tad, kad ir vesela draudze vai konfesija, kas atzīst šo mācību. Mācību, kad cilvēki neuzņemas atbildību, sauc par gnosticismu. Viņi uzskata, ka gars ir tik ļoti nošķirts no miesas, ka miesa var darīt, ko vēlas, bet gars ir ar Dievu un glābts. Diemžēl šī mācība ir izplatīta visā pasaulē, un Jēzus par to saka: “Es ienīstu nikolaītu darbus!”

Apustulis Jānis, apmēram, 95.gadā mūsu ērā atradās izsūtījumā uz Patmas salas, kur viņš bija par evaņģēlija sludināšanu, nevis par saviem grēkiem. Viņš cieta kā kristietis, kā apustulis, kurš nesa evaņģēliju, kurš satricināja tā laika globalizēto pasauli, un tie cilvēki, kas bija pie varas, centās atbrīvoties no kristiešu draudžu vadītājiem – ja noņem galvu, tad izjūk draudze. Tā Kunga dienā jeb svētdienā Jānis, atrazdamies Patmas salā, pēkšņi dzirdēja balsi no debesīm kā bazūni skanam, viņš pagriezās un redzēja briesmīgu tēlu garā tērpā ar zelta jostu ap krūtīm, tam acis bija kā uguns un mati – balti kā vilna, no mutes tam izgāja abpusgriezīgs zobens, un kājas bija kā izkausēts zelts, un tā balss bija kā lielu ūdeņu balss. Rakstīts, ka šis tēls bija līdzīgs Cilvēka Dēlam, tātad Jēzus, kurš atradās septiņu lukturu vidū un rokās turēja septiņas zvaigznes. Septiņas zvaigznes simbolizē septiņus mācītājus, bet septiņi lukturi – septiņas draudzes Mazāzijā, tagadējās Turcijas rietumu teritorijā. Tas bija vēstījums, kas adresēts konkrētām septiņām draudzēm. Tas nebija Jāņa izdomājums, bet caur parādību Svētais Gars ar eņģeļu palīdzību atklāja kādas lietas, ko Dievs grib darīt zināmas draudzei. Kā jau iepriekšējā svētdienā minēju, Atklāsmes grāmatā bieži ir redzams cipars septiņi, kas simbolizē, ka šī vēsts nav domāta tikai septiņām draudzēm, bet arī visām draudzēm mūsdienās. Ko Gars saka draudzēm? Un vēl viens pierādijums tam, ka šis vēstījums nav domāts tikai konkrētajām septiņām draudzēm, ir tas, ka Jānim Dievs lika rakstīt. Tā tapa Atklāsmes grāmata, kas ir vēstījums arī mūsdienu draudzēm, tātad arī draudzei “Kristus Pasaulei”! Tas ir vēstījums Latvijas draudzei, Eiropas draudzei un vispasaules kristiešu draudzei, neatkarīgi no denominācijām un konfesijām, ādas krāsas un atšķirībām.

Atklāsmes grāmata ir ļoti grūti saprotama un ir balstīta uz dažādiem neizprotamiem simboliem, bet pati vēsts patiesībā ir ļoti vienkārša. Arī šajās trīs nodaļās, kas aprakstītas, lietojot simbolus, patiesībā ir atrodamas tikai piecas vienkāršas, bet svarīgas lietas, ko Dievs šodien grib mums pateikt:

1. Darbi;

2. Viltus mācības, kas šajā gadījumā ir nikolaītu mācības, Jezabeles un Balāma mācību turētāji;

3. Ilūzija;

4. Vajāšanas;

5. Balva.


Vajāšanas un balva.

Dieva Gars saka, ka ir gaidāmas vajāšanās, taču tas, kurš pastāvēs līdz galam, saņems balvu debesīs.

Vai zini, ka cilvēks var būt vergs, pašam nezinot par to? Ir kādi redzami cilvēki, piemēram, Hitlers, Staļins, Napoleons, kuri pakļauj un kontrolē, karo pret Dievu un cilvēci, notiek cilvēku dalīšana pēc rases, cilvēki tiek indēti, un ir redzams, ka ir konkrēts ļaunais spēks, ienaidnieks. Taču mūsdienās tie cilvēki, kas tiecas pēc globālas varas, nav redzami. Viņi ļoti aktīvi strādā un pieņemas spēkā, un zināšanas par to, kā pakļaut cilvēkus, kā kontrolēt cilvēku prātus, kā padarīt viņus par sev paklausīgiem un pelēkiem vergiem, kas izpilda tavas vēlmes, vienkārši izpildot savu funkciju, pieaug. Viņiem pakļaut vienu mazu Latviju ir absolūti nekas, jo šie cilvēki valda pār miljoniem un pat miljardiem. Šie cilvēki nav redzami, jo šodienas metodes, kā pakļaut valstis un tautas, ir mainījušās, un tāda vara kā Putinam ir akmens laikmeta pieeja, novecojis modelis, kā valdīt pār savu tautu, kā to izsūkt, pakļaut, kā aizliegt ticēt Dievam. Jaunās metodes ir daudz efektīvākas, jo ienaidnieks nav redzams, bet tu redzi viņu darbībā. Viņi panāk, ka cilvēks labprātīgi iet verdzībā, sagādājot tādus apstākļus, ka tu pat nezini, ka esi kontrolēts, bet tu reāli esi viņu vergs – tu skaties to, ko viņi grib, tu ģērbies tā, kā viņi grib, tu visu dari tā, kā viņi grib.

Nesen es noskatījos kādu video, kur politiķis uzdeva jautājumu: “Kam pieder Latvija?” Grūti atbildēt, citam ir bail atbildēt, bail publiski to pateikt, cits vienkārši neko nesaprot un nekad nesapratīs. Šis pats politiķis atbildēja, ka tā pieder skandināvu bankām. Pārsvarā mūsu valsti kontrolē skandināvu bankas, kā arī Sorosa fonds, vēl ir arī Krievijas ietekme, un, ja kārtīgi padomā, tad mums nepieder Latvija. Tev piedāvā dažādas izklaides, kādu iztikas minimumu, lai vari izdzīvot, un tu pat nezini, ka dari to, ko viņi vēlas, un ka tu dzīvo tieši tā, kā viņi vēlas, nevis tā, kā Dievs to grib vai kā tu pats vēlētos. Bieži kādi likumi vai direktīvas ne tuvu neatbilst tam, kā tu pats gribētu dzīvot, bet tev ir vienkārši jāpakļaujas.

Masu mediji runā tikai to, ko viņiem ļauj runāt, izņemot kādus nelielus, kuri nespēj neko ietekmēt. Ja kāds medijs sāk atklāt kaut ko par globālo varu un tam skatījumu skaits pieaug virs miljona, tad to sāk bloķēt pats Youtube, un būs ļoti jācīnās, lai saglabātu šo mediju redzamu. Pastāv vispasaules tīkls, kas kontrolē visu. Tiek uzskatīts, ka ir, apmēram, trīs simti ģimeņu, redzamākās no tām ir Rotšildi un Rokfelleri, kas ir radījuši banku sistēmu, savas ideoloģijas, bet kas patiesībā stāv aiz šiem cilvēkiem? Ja mēs skatāmies Bībelē, ko redzēja Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars? Viņš redzēja vīziju, un Danielam Dievs palīdzēja to izskaidrot. Ķēniņš redzēja tēlu ar zelta galvu, sudraba rokām un krūtīm, vēders un gurni tam bija no vara, stilbi bija no dzelzs un kājas no dzelzs un māla. Šim tēlam ir konkrēts skaidrojums Dieva vārdā, katra no tēla daļām simbolizē kādu impēriju – zelta galva ir Bābeles ķēniņš, toreizējās visas pasaules valdnieks, šis valdnieks uzcēla zelta tēlu, un visiem bija tas jāpielūdz, bet, kas to nepielūdza, to iemeta degošā ceplī. Ja ir šāda viena antikrista kontrole pār tautu, tad tauta pielūdz tos dievus, ko viņš liek pielūgt, un šāda gadījumā, ja tu esi dzīvā Dieva pielūdzējs, tad tevi vienkārši novāc. Nākamā, kas valdīja pasaulē, bija Persijas impērija, kuru simbolizē sudraba rokas un krūtis, pēc Persijas impērijas nāca Aleksandrs Lielais jeb Grieķijas impērija, kuru simbolizē vara vēders un gurni, pēc tam nāca Romas impērija, kuru simbolizē dzelzs stilbi, bet māla kājas sajauktas kopā ar dzelzi ir šodienas Romas impērijas paliekas, kas nozīmē, ka vairs nebūs nevienas vispasaules impērijas, tomēr būs daudz mēģinājumu atjaunot Romas impēriju. To mēģināja Hitlers, bet pagāja daži gadi, un viņš nomira. Viņš atnesa lielu ļaunumu, bet noteikti neiekaroja visu pasauli. Tikai pašās laiku beigās, un es domāju, ka tas laiks tuvojas, pie varas nāks antikrists, kurš valdīs tikai neilgu laiku, bet nesīs ļoti lielu postu, un pēc tam Jēzus nāks otrreiz. Globālās varas pastāv jau no Bābeles torņa celtniecības laikiem, kad cilvēki gribēja pakļaut visu pasauli zem vienas valodas un varas, bet Dievs to visu izjauca un sajauca visas valodas, jo Viņš ir par suverēnām valstīm ar savu valodu un nacionālitāti, kas ir brīvas un neatkarīgas un savā starpā sadarbojas, tā ir Dieva griba. Sātana griba ir globalizēt visu zem viena bezdievīga ķēniņa. Kas tad stāv aiz šiem visiem ķēniņiem, aiz globālistiem? Masoni un illuminati to sauc par Bafometu, bet mēs zinām, ka tas ir sātans. Ar ko cīnījās Elija? Ko viņš nogalināja? Kādus 450 priesterus? Tie bija Baala priesteri, un toreiz, ko ķēniņš teica, to tauta pielūdza. Zem tā visa slēpjas okultisms jeb sātana pielūgšana. Jau no pasaules pirmsākumiem, kad cilvēki krita grēkā, cilvēki ir centušies pielūgt vai Dievu, vai Luciferu. Ir cilvēki, kas bauda elkdievības sekas, bet ir tie, kas reāli pielūdz sātanu. Zem šīs globālās valdības stāv liels, okults jeb sātana pielūdzēju tīkls, kas ir illuminati, masoni. Arī Latvijā ir piecas ložas ar masoniem, bet nedomāju, ka tās ir ļoti ietekmīgas, visticamāk viņi paši nezina visu, kas tur notiek. Bet pasaulē prezidenti Obama, Bušs, Hilarija Klintone – tie ir masoni, – un tas arī nav liels noslēpums. Tas ir globāls tīkls, sātana pielūdzēji, kas ar banku, finanšu palīdzību un okultisma palīdzību cenšas pakļaut visas tautas.

Ir desmit punkti, ko pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem pieņēma globālisti, lai tos īstenotu. Ja kādam tos nolasītu pirms divdesmit gadiem, visticamāk, ka to neuztvertu nopietni, bet tagad ir vērts paskatīties un padomāt, kas notiek pasaulē un Latvijā un kā tas ir saistīts ar šo globālo valdību. Padomā un salīdzina, un man liekas, ka Putins nav nekas atsevišķs šajā globālajā sistēmā, tur katram ir sava loma – neredzamais terorisms, lai cilvēki paši sev prasītu aizsardzību un kontroli. Tu zini, ka tad, kad nogāza Dvīņu torņus, arī tepat, Krievijā, spridzināja, un uz īsu brīdi medijos parādījās ziņas, kurās sasaistīja Amerikas un Krievijas specidienestus. Viss ātri vien pazuda, kas norāda uz to, ka tas bija mākslīgi uzpūsts terorisma drauds, lai cilvēki paši prasītu kontroli un būtu legāls iemesls izveidot organizācijas, kas bez tiesas un faktiski pretlikumīgi varētu kontrolēt cilvēkus – izsekot, noklausīties, arestēt, – tas nedaudz atgādina čekistu metodes. Lūk, desmit punkti:

1. Izņemt Dieva Vārdu no izglītības sistēmas. Kas šobrīd notiek izglītības sistēmā? Tepat, Latvijā, Dieva Vārdu no mācību grāmatām izņem ārā. Ir visums, augstākais spēks, bet nekādā gadījumā Jēzus vai pat Dievs.

2. Novākt vecāku varu pār bērniem. Kas notiek mūsdienās – vai vecākiem ir vara? Mīļie vecāki, jūs pat nezināt, ka pēc likuma jūs neesat mamma un tētis, bet gan vecāks nr.1 un vecāks nr.2, tev vairs nav varas pār savu bērnu. Dažādās valstīs tas tiek ieviests dažādā apjomā. Latvija vēl kaut kādā mērā turās, bet pēc likumiem dokumentos nav vairs ne mammas, ne tēta. Ir ļoti daudz plakātu, kas ziņo, ka jāglābj bērnus, medijos, kas noteikti ir cenzēti, ziņo pārsvarā par to, ka sievietes un bērni ir apdraudēti. Patiesībā mūsdienās bērni dara, ko grib, un vecākiem nav varas pār bērniem, viņiem vairs nav nekādu mehānismu, kā audzināt vai disciplinēt. Rezultātā aug tāda paaudze, kas sūdz tiesā savus vecākus un neciena autoritātes. Tā ir neaudzināta pelēkā masa. Kāpēc tāda vajadzīga? Lai varētu vieglāk tevi kontrolēt, lai varētu vadīt tevi.

3. Iznīcināt kristīgo ģimenes struktūru. Tā ir ģimenes strktūra, kurā ir tētis, mamma un bērni, nevis mamma un mamma vai tētis un tētis. Viņi vēlas iznīcināt tādu jēdzienu.

4. Abortu legalizācija un seksuālo normu pārskatīšana. Tajā iekļauta bērnu seksualizācija. Vai tas notiek mūsdienās, vai aborti ir legāli? Sen jau!

5. Šķiršanos padarīt vieglu un pārmācīt cilvēkus vispār par laulības ideju – ka laulība ir kaut kas novecojis, neinteresants un nevajadzīgs.

6. Homoseksualizācija. Gendera ideoloģija, kad jau no mazotnes tiek audzināts bērns, kurš nezina, kas viņš ir – puisis, vai meitene. Tādā veidā aug kroplīgi, psihiski traumēti un viegli vadāmi cilvēki.

7. Demoralizēt ar mākslas palīdzību. Ar kādas mākslas? Holivuda, mūzika, MTV... Cik man zināms, MTV ir masonu veidots kanāls. Kristīgās grupas nekur augstu nevar tikt, var dziedāt draudzēs, bet nekur tālu nevar tikt. Eirovīzijā, starpcitu, nesen pretendēja iekļūt vairākas kristīgās grupas. Viņi labi dziedāja, bet neviena tur netika, jo tas nav iespējams. Ja arī kādreiz kāds kristīgs mūziķis būs redzamāks, tad tikai tāpēc, lai citi domā, ka ir brīvība. Nav demokrātijas, ir pilnīga cenzūra. Ir dziedātāji, kas ir atklāti paziņojuši, ka ir pārdevuši savu dvēseli velnam. Piemēram, Beyonce, Madonna ir reālas sātanistes, kas nekautrējas skraidīt plikas pa skatuvi. Visi šie mākslinieki sēj izvirtību un demoralizāciju, kas ved pie izvirtības, naida, dzimstības samazināšanās.

8. Masu mediju izmantošana smadzeņu skalošanai. Tas nozīmē nopirkt lielākos masu medijus un laist caur tiem sev nepieciešamo informāciju.

9. Popularizēt “New Age” kustību kā kristīgās ticības aizvietotāju. Lai gan es neko daudz par “New Age” nezinu, ir skaidrs, ka tie ir nikolaīti un viltus mācītāji.

10. Visus šos punktus ieviest visās valstīs ar likumu un piespiest draudzi to pieņemt. Lūk, kāds ir globālistu patiesais mērķis – piespiest kristiešu draudzi šos punktus pieņemt ar likumu, faktiski ar varu. Lūk, kāpēc ir Stambulas konvencija, kuru nepieņēma tikai tāpēc, ka draudze uzstājās. Vienīgais šķērslis, kas traucē velnam realizēt savus plānus šeit, virs zemes, ir draudze. Un šie cilvēki nešķiro, vai tā ir dzīva draudze vai nedzīva draudze.

Vai tu vari šodienā saredzēt visus desmit punktus? Tas viss patiešām notiek, un vēstījums septiņām draudzēm ir, ka būs vajāšanas, un tas, kurš pastāvēs līdz galam un uzvarēs, tam Dievs dos balvu. Dievs nesola, ka dos virs zemes labklājību par to, ka pastāvēsim ciešanās, ka darīsim Viņa darbu, Viņš saka, ka par to būsim debesīs. Viņš saka, ka, darot Viņa darbu, tu iemantosi debesis! Ja ne, tad tavs lukturis tiks izsviests. Lūk, vēstījums septiņām draudzēm, kas ir vēstījums visām mūsdienas draudzēm – vajāšanas!

Ir vieta, kuru sauc par amerikāņu Stounhendžu, kur ir salikti milzīgi, vairākus metrus gari un vairākas tonnas smagi akmeņi līdzīgi kā īstajā Stounhendžā, un to ir uzstādījušas nezināmas personas. Ir skaidrs, ka tur bija visa šī apgabala elite, bet nav īsti skaidrs, kas to uzstādīja, un uz šiem akmeņiem ir arī desmit illuminati baušļi. Tie skaidri redzami, bet neviens jau neatzīsies, ka tie ir tieši illuminati baušļi. Lūk, pirmais bauslis: “Lai virs zemes nekad nav vairāk par 500 miljoniem iedzīvotāju!” Varbūt tu esi dzirdējis “Zelta miljarda” teoriju? Bet te jau ir runa vairs tikai par 500 miljoniem. Otrais bauslis: “Gudri regulējiet dzimstību!” Pēdējais viņu bauslis: “Neesiet vēzis (audzējs) zemei!” Tātad pastāv pasaulē bagātāko cilvēku grupa, kuru mērķis ir samazināt pasaules iedzīvotāju skaitu līdz vienam miljardam. Šajā bauslī bija pat runa par 500 miljoniem, tas ir vēl trakāk. Šajā miljardā ietilptu elite, kas kontrolē visu, un pārējie – pelēkā masa, kurus kontrolē, un viņi vēl priecājas par to. Jau sen ir izrēķināts, ka pasaulē ļoti strauji aug cilvēku skaits un ka dabas resursi visiem nepietiks. Un šī elite ir izskaitļojusi visu, izdomājusi savus mērķus un strādā pie tā, lai visi pārējie viņiem kalpotu, to vieglāk ir panākt ar krietni mazāku pasaules iedzīvotāju skaitu, tāpēc jau desmit punktos bija pieminēts homoseksuālisms, abortu legalizācija, kas krietni samazina dzimstību. Vēl viņi lieto ĢMO (ģenētiski modificētu pārtiku), lai ietekmētu cilvēku dzīves ilgumu caur to, ko cilvēki apēd. Neesi pamanījis, ka pie mums lauksaimniecība pamazām tiek iznīcināta? Tas ir, lai panāktu, ka mēs ēdam tikai to, ko viņi dod, tādā veidā viņi mūs kontrolē pat caur pārtiku! Tas vēl nav viss. Mūsdienās arvien vairāk tiek popularizētas dažādas vakcīnas. Bils Geits publiski pateica, ka var, apmēram, par 5-10% atrisināt pārapdzīvotības problēmu ar vakcīnu palīdzību, un viņš pats to arī sponsorē, palīdz speciāliem institūtiem un augstskolām, kas veido šīs vakcīnas. Pēc tam var vērot pāragras nāves... Mūsdienās pat īstu maizi nevar nopirkt, un tad, kad tu samaksā vairāk, lai nopirktu naturālos produktus, visticamāk, ka tie nemaz nebūs naturālie produkti, tie tāpat ir apstrādāti ar dažādām ķīmiskām vielām, kas izraisa gan smadzeņu traucējumus, gan vēzi, gan citus veselības traucējumus. Arī alkoholisms un narkomānija tiek kontrolēti. Pēdējā laikā Latvijā es redzu, ka ļoti daudz tiek atvērtas arvien jaunas alkohola tirdzniecības vietas. Nav arī liels noslēpums, ka Amerikā narkotiku tirdzniecība ir saistīta ar specdienestiem, valsts to visu kontrolē – ierobežo vai palaiž nedaudz vaļā. Praktiski notiek mērķtiecīga cilvēku iznīcināšana un indēšana. Tas ir arī iemesls, kāpēc bērnudārzā meitenēm un zēniem liek pārģērbties, kāpēc viņiem māca, ka var izvēlēties, kas tu būsi – puisītis vai meitenīte.

Varbūt esi dzirdējis par amerikāņu žurnālistu, kuru sauc Alekss Džonss? Es noteikti iesaku paskatīties un domāju, ka liela daļa nopelnu par to, ka ievēlēja Trampu, pienākas tieši viņam, jo faktiski viņa medijs ir populārāks par CNN, tikai demokrāti un visi globālisti bloķē viņu. Ļoti daudz amerikāņu klausās viņu, un izskatās, ka Amerika šobrīd ir sadalījusies divās daļās – viena daļa tic visam, ko viņiem pasniedz, un tiek kontrolēti, bet otra daļa zina patiesību. Pirmie parasti domā, ka tie, kas stāsta patiesību, ir nedaudz jukuši, bet tu paskaties, kas notiek, uzmanīgi salīdzini to ar to, ko es stāstu, padomā pats! Arī, skatoties, kas mūsu valstī ir ar prezidentiem, var redzēt, ka šo cilvēku interesēs nav, lai valstij būtu prezidents, kurš ir spēcīgs līderis.

Ko Gars saka draudzēm? Gars saka draudzēm, ka ir globāli spēki, kas ir vērsti pret draudzi, un ka mums nāksies saskarties ar pretdarbību, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.

Atklāsmes grāmata tika uzrakstīta 95.gadā. Tajā laika valdīja imperators Domiciāns, kurš izplatīja imperatora kultu jeb to, ka cilvēkiem bija jāpielūdz imperators kā Dievs. Tika uzcelti vairāki imperatora tempļi, arī pilsētās, kur bija kristīgās draudzes, centās izspiest Dieva pielūgsmi un ar likumu ieviesa imperatora pielūgsmi. Ja kāds atteicās pielūgt imperatoru, tad draudēja lielas nepatikšanās, pat nāves sods. Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts, arī vajāšanās. Es nesludinu, ka, ja ticēsi Dievam, tad tev būs daudz naudas, lieli biznesi un vēl daudz kas. Tas viss būs, bet tas nav svarīgākais, svarīgākais ir mūžīgā dzīvība! Tev būs mūžīgā dzīvība, ja pastāvēsi līdz galam bez kompromisiem.

Darbi.

“Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū: Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.” (Atklāsmes grāmata 2:1-5)

Pāvils uzslavēja Efezas draudzi par viņu pūliņiem. Viņi bija tikuši galā ar viltus mācībām, viņi kalpoja. Tāpat kā mēs, kuriem ir divas slavēšanas grupas, vairākas kalpošanas, mājas grupas ar neformālajiem pasākumiem, kur nāk draugi un arī cilvēki no ielas, kas dzird evaņģēliju. Bet Jēzus efeziešiem teica, ka Viņam ir tikai viena lieta pret viņiem – tas, ka viņi bija atstājuši savu pirmo mīlestību. Tālāk Jēzus turpina par to, lai viņi apdomā savu grēku, atgriežas, un, ja nē, tad viņu lukturis tiks nogrūsts. Mums taču arī draudzē it kā viss ir kārtībā, bet tomēr Jēzus saka: “Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību!” Tu varbūt domā, ka vairs NEJŪTI tādu mīlestību pret Dievu, kāda tev bija sākumā, bet runa nav par sajūtām, runa ir par DARBIEM! “Atgriezies un dari pirmos DARBUS!” Dari pirmos darbus! Tas nozīmē, ka tev pirmajā vietā ir personīgās attiecības ar Dievu, evaņģelizācija un kalpošana. Bieži vien cilvēki atgriežas pie Dieva un vairs neklausās pasaulīgu mūziku, neskatās pasaulīgus seriālus, bet pēc kāda laika vecie ieradumi atgriežas, cilvēks pierod pie Dieva žēlastības un pieļauj kādus grēciņus savā dzīvē. Tad nu atgriezies no šīm grēkiem un dari pirmos darbus!

“Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tās vietas, ja tu neatgriezīsies. Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu. (Atklāsmes grāmata 2:5-6)

Mīlestībai pret Dievu nav nekāda sakara ar sajūtām, galvenais ir darīt pirmos darbus. Mūsu draudzē ir mājas grupiņas. Padomā par to kāda tava grupiņa bija, piemēram, pirms pieciem gadiem, salīdzini, cik dedzīgi cilvēki bija sākotnēji un kā ir tagad, kā viņi dzīvo. Ja pazudusi sākotnējā dedzība, Dievs aicina atgriezties pie pirmās mīlestības.

“Un Smirnas draudzes eņģelim raksti: tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un tapis dzīvs: Es zinu tavus grūtumus un nabadzību, bet tu esi bagāts, un ka tevi zaimo tie, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet ir sātana sinagoga. Nebīsties par to, ka tev būs jācieš! Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. Jums būs bēdas desmit dienas. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. ” (Atklāsmes grāmata 2:9-10)

Jēzus nesaka, ka dos tev naudu, mašīnu vai paklausīgu sievu, bet gan mūžības vainagu. Jēzus Smirnas draudzi uzslavē bez neviena aizrādījuma. Ir dažādas draudzes, mācītāji un cilvēki, kuriem Jēzus saka: “Malacis, tu, uzticamais un godīgais kalps, ieej Mana Tēva priekā! Tu esi bijis uzticams pār mazumu un Es tevi iecelšu pār daudzumu.” Bet ir arī tādas draudzes, kurai netiek veltīta neviena uzslavas.

Viltus mācības.

“Un Pergamas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam zobens abās pusēs ass: Es zinu, ka tu dzīvo tur, kur sātana tronis, bet tu turies pie Mana Vārda un neaizliedz Manu ticību, arī Mana uzticīgā liecinieka Antipas dienās, kurš tika nokauts pie jums, kur sātans mājo. Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji.” (Atklāsmes grāmata 2:12-15)

Pergamas draudze saņēma aizrādījumu par viltus mācību un arī uzslavas par to, ka draudze dzīvo tur, kur sātana tronis, bet pastāv uz Dieva Vārda. Viņu pilsētā burtiski atradās sātana tronis, arheologi atrada to. Tronis pašreiz atrodas Vācijā, un to atveda vēl pirms Otrā pasaules kara. Un tieši no Vācijas sākās holokausts, ebreju iznīcināšana un Otrais pasaules karš. Pergamieši dzīvoja ļoti okultā vidē, taču viņi tur pastāvēja. Ir iespējams ne tikai pastāvēt, bet arī augt un uzvarēt arī tur, kur atrodas sātana tronis.

“Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam: Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus. Es devu viņai laiku atgriezties, bet viņa negrib atgriezties no savas netiklības. Redzi, Es metīšu viņu slimības gultā un tos, kas ar viņu piekopuši netiklību, lielās bēdās, ja tie neatgriezīsies no viņas darbiem. Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.” (Atklāsmes grāmata 2:20-23)

Mūsu draudzē netiek kristīti visi pēc kārtas, jo gribam redzēt šo cilvēku darbus, lai saprastu, vai viņi mīl Dievu vai nē. Kad es redzu darbus, tad varu kristīt.

Ilūzija.

“Un Sardu draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris. Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā! Atceries tāpēc, ko tu esi dabūjis un dzirdējis. Turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, Es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kurā stundā Es nākšu pār tevi. Tev ir maz Sardos tādu, kas nav aptraipījuši drēbes; viņi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi. ” (Atklāsmes grāmata 3:1-4)

Cilvēks dzīvo ilūzijā, domādams, ka ir dzīvs un karsti deg Dievam, bet patiesībā ir miris. Šeit var savilkt paralēles ar nikolaītu mācību, kur cilvēks dzīvo pasaulīgu dzīvi un tajā pašā laikā domā, ka ir ar Dievu. Tās nav savienojamas lietas, jo Jēzus vērtē pēc darbiem. Nevar tikai ticēt Dievam sirdī, ja tev ir ticība Dievam sirdī, tad tā parādās darbos. Sardos esot bijis cietoksnis, kuru nopostīja naktī ar viltību un nemanot. Efezas pilsēta bija kādas upes krastā, un šī upe izžuva, un pilsēta tika pārcelta citā vietā. Tāpēc Jēzus arī ir teicis, ka, ja tu neiekarsīsies un neatgriezīsies, Viņš nostums tevi tāpat kā šo pilsētu, un ne pašā labākajā vietā.

“Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti: tā saka Svētais, Patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatver. Es zinu tavus darbus. Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt; tev ir maz spēka, un tomēr Manu mācību tu esi turējis un neesi aizliedzis Manu Vārdu. Redzi, Es došu tev no sātana sinagogas, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet melo; redzi, Es darīšu, ka viņi nāks, metīsies pie tavām kājām un atzīs, ka Es esmu tevi mīlējis. Tāpēc, ka tu esi turējis Manu pacietības mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes. Es nāku drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.” (Atklāsmes grāmata 3:6-11)

Filadelfijas draudzē ir atvērtas durvis. Tas, ka tur ir ebreji, vēl nenozīmē, ka tā ir Dieva tauta. Lasot Bībeli, var redzēt, ka viņi ir elku pielūdzēji, un šodien nekas nav mainījies.

Es internetā redzēju vienu sātanista liecību. No šī stāsta atceros situāciju, kad uz viņa pilsētu atbrauca jaunieši, kuri slavēja Dievu un sludināja evaņģēliju. Sātanists bija sašutis par to un nesaprata, kas ienākuši viņa teritorijā. Viņš gāja nolādēt šos kristiešus, gribēdams veikt savus rituālus, bet redzēja, ka apkārt šai grupai ir uguns siena, un viņš neko nespēja izdarīt. Bija vēl kāds gadījums, kad sieviete nāca pie viņa un samaksāja tūkstošus, lai viņš nogalina kādu konkrētu cilvēku. Sātanists bez problēmām pieņēma šo naudu un gāja veikt rituālus, lai nogalinātu šo cilvēku, bet tas nesanāca. Viņš ar sātanu runāja kā ar savu tēvu, bet tajā brīdī bija sašutis, ka šis spēks nedarbojas. Pie viņa atnāca sātans un teica, lai liek sievieti mierā. Burvis bija sašutis un negribēja pieļaut, ka kaut kas nesanāks, jo tad visi par viņu smiesies. Velns teica, ka Dievs viņam pateica, lai šo sievieti liek mierā. Sātans pakļaujas Dievam! Ir kristieši, kuri vēl apsver iespēju iet vai neiet uz baznīcu, bet bijušais sātanists regulāri bija velna baznīcā. Viņam bija personīgas attiecības ar sātanu. Un viņš smējās par kristiešiem, kuriem nebija regulāras personīgās attiecības ar Dievu.

“Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas evaņģēlijs 10:19)

Ja tu dzirdi, ko Gars tev saka, ja tu dzīvo Viņa dzīvi un esi kopā ar Viņu, ja tev ir peronīgās attiecības ar Dievu, tad tu esi neaizskarams. Tā tev būs ticēt un par sevi domāt, tikai nedzīvo ilūzijā! Savu spēku Kristū var pazaudēt, ja nav personīgas attiecības ar Dievu.

“Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails. Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atklāsmes 3:14-19)

Šai draudzei nav nevienas uzslavas, jo ir iestājusies remdenība. Lāodikejas pilsētā ūdens nāca pa caurulēm no ļoti tāla avota. Turpat, blakus Lāodikejai, bija divas pilsētas, kur vienā no tām pa caurulēm nāca karsts ūdens, bet ortrā ieplūda auksts avota ūdens. Tie bija labi ūdeņi, taču Lāodikejā avots bija ļoti tālu, ūsensvads bija ļoti garš, un, kamēr ūdens atplūda līdz pilsētai, tas bija remdens un nedzerams. Kad uz pilsētu atbrauca ciemiņi un padzērās ūdeni, tie to izspļāva, jo tas nebija dzerams. Tāpēc Jēzus arī ir teicis: “Kaut tu būtu auksts vai karsts, bet tā kā tu esi remdens, Es izspļaušu tevi!” Cilvēks, kurš netic Dievam, ir auksts, un viņam ir iespēja atgriezties. Tas, kurš ir karsts, ar to viss ir kārtībā, jo viņam ir attiecības ar Dievu un viņš glābj cilvēkus. Remdens cilvēks ir tas, kurš domā, ka izdara pietiekami Dievam, bet patiesībā tā nav, un viņam nav regulārs personīgais laiks ar Dievu. Remdenība ir pretīga slimība, kas apdraud katru! Velns darbojas ne tikai caur globāliem tīkliem, politiku un citām lietām, bet arī kristiešu vidū, padarot kristiešus remdenus. Tāpēc Jēzus saka: “Iekarsies un atgriezies!” Tas nozīmē – dari darbus, kas saskan ar Dieva vārdu.

“Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.” (Atklāsmes 3:22)

Mēs saprotam, kas patiesībā notiek pasaulē, kā mums melo un pūš miglu acīs, kāds karš patiesībā notiek pret Dievu un Dieva draudzi, kā cenšas caur likumdošanu, masu mēdijiem un kultūru, mūziku un mākslu uzspiest mums savas vērtības, tāpat arī homoseksuālā kultūra, ko mums uzspiež ar varu, kas ir sātana rituāls. Bet mēs dzirdam, ko Gars saka draudzēm, un mēs sludināsim evaņģēliju. Mēs nebūsim remdeni un nedzīvosim ilūzijā. Lai kāda arī būs dzīve zemes virsū, mums ir balva debesīs.

“Paldies Debesu Tēvs, paldies, Svētais Gars, ka Tu atklāj mums patiesību Savā vārdā. Paldies, Dievs, ka mēs nebūsim skrūves kaut kādu cilvēku viltus spēlēs. Mēs stāvam par Tevi un Tavu valstību. Lai nāk Tava valstība, Dievs, un lai Tavs prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes, tā arī mūsu draudzē un pie katra personīgi. Un paldies Dievs, ka Tu mums esi devis spēku būt pasaules uzvarētājiem, dzīvot tā, kā Tu gribi, Dievs, ka mēs varam augt un attīstīties. Paldies, Dievs, ka mēs varam dzīvot svētītā Latvijā. Mēs ticam svētītai Latvijai, mūsu tautai un mūsu zemei. Mēs ticam augošām grupām un draudzēm! Mēs ticam Tavai valstībai, Kungs!”

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Ko Gars saka draudzēm?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Kas ir Nikolaīti Atklāsmes grāmatā?

Publicēja 2018. gada 10. jūl. 02:37Līga Paņina

Ziņas datums 10.07.18.

Svētais Gars, es lūdzu, ka Tu runā un atklāj mums Savu patiesību. Vadi mūs, cel mūs, dziedini un atbrīvo. Lai nāk Tava Valstība, Dievs, caur vārdu, kuru Tu uz mums runā, ka mēs spējam to pieņemt savā prātā un sirdī. Kungs Jēzu, es lūdzu, lai mēs spējam iet Tavā gribā un pēc Tava prāta un sagatavot Tev ceļu, Dievs. Lai nāk Tava Valstība un Tavs prāts lai notiek, Jēzus Vārdā, āmen! Šodien es sludināšu no Atklāsmes grāmatas. Materiāls, ko sludināt, man ir uz vismaz diviem sprediķiem. Šoreiz būs pirmā, otrā un trešā nodaļa no Jāņa Atklāsmes grāmatas. Vai tu esi lasījis Atklāsmes grāmatu? Tā ir grāmata ar simboliem un nesaprotamām frāzēm, taču Dieva vārdam ir skaidrojums. Es mācīšu precīzi to, ko māca Dieva vārds. Un sprediķu kopējā tēma ir “KO GARS SAKA DRAUDZĒM”. Atklāsmes grāmatā ietvertā vēsts ir domāta draudzēm.

Jēzus Kristus atklāsme, ko Viņam devis Dievs, lai rādītu Saviem kalpiem, kam jānotiek drīzumā un ko Viņš, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu Savam kalpam Jānim, kas apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību, visu, ko viņš redzējis. Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” (Atklāsmes grāmata 1:1-3)

Tātad Atklāsmes grāmata ietver nākotnes pareģojumus, kam jānotiek drīzumā, un ko Jēzus, sūtīdams Savu eņģeli, darījis zināmu savam kalpam Jānim. Tā visa ir Dieva atklāsme caur parādību, ko Viņš caur eņģeli nodeva Jānim, bet Jāņa uzdevums bija to rakstīt un nodot mums. Ir svarīgi zināt, ko Dievs saka, kam jānotiek turpmāk, tāpēc svētīts ir tas cilvēks, kas dzird šos vārdus. Ne tikai dzird, bet arī izprot un tur tos. Atklāsmes grāmata ietver norādījumus, kurus mēs ikdienā varam nepamanīt. Tā palīdz mums sagatavoties kādiem īpašiem notikumiem, būt gataviem un nebūt pārsteigtiem. Grāmata satur norādījumus katram no mums un draudzei, kā arī visai Latvijas draudzei kopumā. Mēs paši varam tos nezināt un nesaprast, taču šie norādījumi mūs modina. Dievs apskaidro mūsu prātu, ka mēs spējam atgriezties, ja esam novirzījušies no Kristus ceļa un draudzes uzdevuma. Mēs varam atgriezties Kristus armijas ierindā, savā vietā Debesu valstībā. Tāpat šī grāmata ietver uzmundrinājuma un uzvaras vārdus un aicina mūs būt uzticamiem līdz galam. Atklāsmes grāmata pravieto par ciešanām un vajāšanām, kuras nāks, bet Jēzus saka: “Esi uzticams līdz galam.” Tā mūs sagatavo grūtībām, ciešanām un uzvarai. Ko Gars saka draudzēm?

Jānis septiņām draudzēm Āzijā! Žēlastība jums un miers no Tā, kas ir, kas bija un kas nāk, un no tiem septiņiem gariem, kas Viņa goda krēsla priekšā, un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!” (Atklāsmes grāmata 1:4-6)

Tev, Dievs, lai ir slava un vara mūžīgi mūžos! Es visu šo nedēļu katru dienu lasīju trīs pirmās nodaļas. Dievs mani uzrunāja caur Savu vārdu. Dievs mani vedināja ieskatīties trešajā nodaļā, es to izdarīju, un mani uzrunāja konkrēti panti, pēc tam Viņš mani veda tālāk, es lasīju Bībeles komentārus un lūdzu Dievam atklāt, ko Dieva Gars šodien saka Latvijai, mūsu draudzei un man. Patiesībā, ja tu esi Dieva cilvēks, Atklāsmes grāmata ir vienkārša. Ja tu pārāk neiedziļinies simbolos, vēsts septiņām draudzēm ir ļoti vienkārša. Tas ir domāts mums šodien.

Apustulis Jānis Atklāsmes grāmatā aprakstīto atklāsmi redzēja aptuveni mūsu ēras 95. gadā. Jānis bija vienīgais no Jēzus apustuļiem, kurš nomira dabiskā nāvē. Pārējie apustuļi mira vardarbīgā nāvē vajāšanu dēļ. Brīdī, kad Jānis raksta šo grāmatu, viņš ir izsūtījumā Patmas salā (Grieķijas sala Egejas jūras austrumos). Cik ir zināms, pēdējā draudze, kurā viņš bija kalpojis, bija Efezas draudze. No turienes Jānis tika izsūtīts par evaņģēlija sludināšanu. Paldies Dievam, ka šobrīd mums nav tādi apstākļi, ka par evaņģēlija sludināšanu līderus izsūtītu uz Sibīriju, taču pavisam nesen Latvijā bija šādi laiki. Tas bija laiks, kad Hruščovs pateica, ka pēdējo kristieti drīz parādīs televīzijā. Šis Padomju Savienības vadītājs ir miris, taču Dieva draudze joprojām ir dzīva. Starp citu, uz Hruščova kapa kādi huligāni ierīkoja tualeti. Jānis kā jauneklis staigāja kopā ar Jēzu, gulēja pie Jēzus krūts un bija Viņa mīļais māceklis. Bet aprakstītajā laikā Jēzus ir miris un augšāmcēlies, Viņa biedri ir nogalināti, un ir palicis Jānis.

Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā! Āmen! "Es esmu Alfa un Omega!" saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs! Es, Jānis, jūsu brālis un dalībnieks bēdās, Valstībā un Jēzus gaidās, biju salā, ko sauc par Patmu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ.” (Atklāsmes grāmata 1:7-9)

Tā Kunga dienā es tapu aizrauts garā un dzirdēju aiz manis balsi kā bazūni saucam: "To, ko tu redzi, raksti grāmatā un sūti septiņām draudzēm: Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardos, Filadelfijā un Lāodikejā." Es apgriezos redzēt balsi, kas runāja ar mani, un apgriezies ieraudzīju septiņus zelta lukturus, lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas, Viņa kājas līdzīgas zelta metālam, krāsnī kausētam, un Viņa balss kā lielu ūdeņu balss. Viņam bija labajā rokā septiņas zvaigznes, no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas. Tad nu raksti, ko tu redzēji, kas ir un kas notiks turpmāk. Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes.” (Atklāsmes grāmata 1:10-20)

Jānis raksta, ka Tā Kunga dienā, domājams – svētdienā, viņš tapa garā aizrauts un redzēja parādību, kas lika viņam kā mirušam nokrist zemē. Viņš redzēja Jēzu, kuram mati bija balti kā vilna, acis kā uguns, no mutes izgāja abpusgriezīgs zobens, Viņš bija garā tērpā, ap krūtīm – zelta josta, kājas bija kā zelts, un Jēzus balss skanēja kā lielu ūdeņu krākšana. Eņģelis viņu piecēla un pamācīja rakstīt to, kas Jānim tika atklāts. Viņš uzrakstīja to, ko Gars teica septiņām draudzēm – Efezā, Smirnā, Pergamā, Tiatīrā, Sardos, Filadelfijā un Laodiķejā. Tās bija draudzes tagadējās Turcijas teritorijā, rietumos pie Egejas jūras, to dēvēja par Mazāziju. Tās bija samērā netālu cita no citas, saistītas savā starpā, un Jānis tās zināja. Tā bija Dieva atklāsme toreizējām draudzēm un arī tām, kas nāks vēlāk, tātad arī mums. Tā nebija vienkārša vīzija, bet gan realitāte. Jēzus atradās septiņu lukturu vidū, un Viņa rokās bija septiņas zvaigznes. Zvaigznes ir mācītāji un lukturi ir draudzes.

Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū.” (Atklāsmes grāmata 2:1)

Kad Jēzus vēršas pie draudzes, Viņš vēršas pie mācītāja. Šī zvaigzne, eņģelis ir mācītājs. Tas nav domāts eņģelis, jo Dievam nevajag kaut ko pateikt draudzei caur eņģeļiem. Tam ir domāts mācītājs.

Konkrēti šīs dienas tēma ir “Kas ir Nikolaīti Atklāsmes grāmatā?” Dievs caur Jāni uzslavē Efezas draudzi, kas ir veiksmīgi cīnījusies un tikusi galā ar Nikolaītiem. Jēzus skaidri saka: “Es ienīstu Nikolaītu darbus.” Trīs draudzēs no septiņām Viņš piemin Nikolaītus – Efezā, Pergamā un Tiatīrā. Ne vienmēr ir minēti precīzi Nikolaīti, bet arī Balaams, kas ir tas pats. Vēl arī tiek minēta Jezebele, kas faktiski arī ir tas pats. Kas ir Nikolaīti? Par ko Jēzus brīdina draudzi? Acīmredzot tā bija viltus mācība draudzē. Kāds mums ar to visu ir sakars?

Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:6)

Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji.” (Atklāsmes grāmata 2:14-15)

Bet Man ir pret tevi tas, ka tu ļauj vaļu sievietei Jezabelei, kas saucas par pravieti, mācīt un pievilt Manus kalpus, piekopt netiklību un ēst elku upurus.” (Atklāsmes grāmata 2:20)

Kad Jēzus apustuļi, pārkrauti ar darbiem, izvēlējās septiņus diakonus, viens no viņiem bija Nikolajs. Tātad Nikolaīti sanāk viņa sekotāji, taču tas nenozīmē, ka šis diakons bija atkritis no patiesās ticības. Kādi sagrozīja viņa vārdus un piemēroja sev. Tādējādi šīs viltus mācības nesēji balstījās uz Nikolaju kā uz savu apustuli. Tulkojumā ‘Nikolajs’ nozīmē ‘tautu samaitātājs’. Balaams jeb Bileāms nozīmē precīzi to pašu. Tāpat arī Jezebeles sekotāji ir viens no Nikolaītu novirzieniem. Un Dievs brīdina, ja draudze netiks galā ar Nikolaītiem, Jezebelēm, Balaamiem un Bileāmiem, tad Jēzus nāks un nostums viņu lukturi. Joprojām Jēzus rokā ir septiņas zvaigznes un Viņam apkārt septiņi lukturi, tātad tās joprojām ir Dieva draudzes un mācītāji. Bet Jēzus brīdina par kādām parādībām, ka nāksies nostumt kādu lukturi un izņemt kādu zvaigzni no Viņa rokām. Tas nozīmē draudze likvidēšanu, tavu pazušanu jeb tu vairs neesi ar Dievu, bet esi ellē uz mūžīgiem laikiem. Tas arī nozīmē to, ka draudzes ietekme uz pasauli mazinās un bezdievība iet vairumā. Tas nozīmē, ka draudze atstāj savu pirmo aicinājumu iet un darīt par mācekļiem visas tautas. Trīs draudzēs tiek pieminēti viltus mācītāji un viltus pravieši!

Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū.” Tu esi zelta gabaliņš! Mēs kā draudze Jēzum esam vērtīgāki par zeltu.

Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:2-6)

Par pirmo mīlestību mēs šoreiz nerunāsim, bet tevi interesē, vai ne? Varbūt nākamreiz. Šoreiz par Nikolaītiem. “Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” Tā ir uzslava efeziešiem. Pirmā mīlestība ir atstāta, taču Nikolaīti nav pieņemti. Citām draudzēm Dievs pārmet, ka arī tajās izplatās viltus mācības, bet tās neko lietas labā nedara, mācītājs nav nomodā un ļauj Jezebelei darboties. Nikolaītu mācība izraisa draudzē grēku un amoralitāti, netiklību un elku pielūgsmi. Ja šī problēma netiek risināta, sērga iet vairumā, un draudze var šķelties. Tādējādi draudze kļūst remdena un nekam nederīga. Draudze ir pasaules sāls. Ja sāls ir nederīga, tā ir ārā izmetama un ļaudīm saminama.

Lielākoties Nikolaīti (Bileāmi, Balaami, Jezebele) ir gnosticisma paveidi. Ar gnosticismu cīnījās jau apustulis Pāvils, arī Pēteris. Palasi vēstules Jaunajā Derībā! Tās visas apkaro gnosticismu jeb viltus mācības. Apustuļu vārdā draudzēs bija dažādi viltus pravieši, kas radīja šķelšanos un novirzīja cilvēkus no Kristus ceļa. Jēzus ir ieinteresēts, ka mēs paliekam Viņa mācībā. Jo tikai tā ir Kristus draudze, kas tur Viņa mācību, ne cilvēku mācību. Gnosticisms māca, ka tavs gars var būt izglābts, bet miesa var grēkot. Skaisti, vai ne? Tā māca, ka tu vari iepazīt savu “es” caur meditāciju, izzināt sevi, savus dziļumus, arī Dievu, bet miesai gar to nav nekāda sakara. Miesa var darīt to, ko pati vēlas, jo tu tāpat esi izglābts. Gnosticismam ir daudz un dažādi paveidi. Vieni vairāk ievēroja gavēni, citi krusta mešanu pareizā virzienā, citiem bija svarīgi kristīties un laulāties baznīcā, vēl citiem svarīgākais bija tikai regulāri apmeklēt draudzi – ja to ievēroja, cilvēks kļuva gandrīz par svēto. Diemžēl nekādi rituāli, pat regulāra draudzes apmeklēšana, nevar izglābt, vienīgi pats Dievs, ja tu Viņu pazīsti personīgi un seko Viņa pēdās.

Lielākoties Nikolaītu, Bileāma un Jezebeles mācību sekotāji ir gnosticisma paveidi, kas uzsver augstāka spēka un sava „es” iepazīšanu, un nodala gara, dvēseles glābšanu no miesas. To var novērot draudzēs, noteikti arī mājas grupiņās varam saskarties ar ko līdzīgu. Atnāk cilvēks, kurš dzīvo, kā grib, bet domā, ka ir glābts. Šādi pazīstami garīdznieki-gnostiķi raksta grāmatas. Satikos ar senu paziņu, kurš bija draudzes vecākais, ļoti laipns, labs cilvēks. Man patika saruna ar viņu, bet viņš vienā brīdī teica: “Mēs draudzē ticam, ka ir arī citi ceļi uz Debesīm.” Tas nozīmē to, ka cilvēks ir izglābts, bet tajā pašā laikā viņš var turēt un pielūgt citus dievus, dzīvot, kā pats vēlas. Tas ir ļoti bīstami un arī nožēlojami. Lūk, tā ir Nikolaītu mācība, un Dievs to ienīst. Jēzus Kristus saka: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība! Un neviens netiek pie Tēva, kā vien caur Mani.” (Jāņa 14:6)

Viss ir daudz nopietnāk un sarežģītāk, nekā es jums tagad to stāstu. Vai tu gribi būt gudrs un kompetents Dieva lietās? Tad lasi un mācies šodienas mācību, tā nav viegla, bet nes lielu svētību. Mācītājam un kalpotājam ir jābūt „izveicīgam mācīšanā, lai tiem, kas stājās pretim, varētu “aizbāzt muti”, tāpēc lasi un iegaumē. Atklāsmes grāmatā ir konkrēta vēsts, un nekādas muļķības un kodi nav jāizdomā.

Nikolaīta mācības sākums ir meklējams Bileāma mācībā.

„[..] saņemdami netaisnības algu; salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums. Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti. Atstādami taisno ceļu, tie ir nomaldījušies, sekodami Bileāmam, Beora dēlam, kas dzinās pēc netaisnās algas, bet saņēma pamācību par savu pārkāpumu: bez valodas lops, sākdams runāt cilvēka valodā, aizkavēja pravieša neprātīgo nodomu.” (2. Pētera 2:13-16)

Pēc šīs Rakstu vietas seko lāsta vārdi, kas parāda, cik ļoti Dievs ienīst Bileāma mācību. Bileāms bija pravietis, kuram bija jārunā Dieva vārdi. Israēla pretinieki, liela tauta, nolīga Bileāmu, lai viņs nolād Israēlu. Taču Dievs, brīdī, kad Bileāms gribēja nolādēt, izdarīja tā, ka lāstu vietā nāca svētības vārdi.

„Un Mozus tiem sacīja: "Kā tas nākas, ka jūs esat atstājuši visas sievas dzīvas? Redzi, viņas bija pēc Bileāma padoma kļuvušas par iemeslu tam, ka Israēla bērni sacēlās pret To Kungu Peora dēļ, tādēļ nāca mocība pār Tā Kunga draudzi.” (4. Mozus 31:15-16)

„Un Israēls dzīvoja Sitimā, un ļaudis sāka piekopt netiklību ar moābiešu meitām. Un tās aicināja tautu pie savu dievu kaujamo upuru mielastiem, un tauta ēda un metās zemē uz sava vaiga to dievu priekšā. Kad nu Israēls sapinās ar Baalu Peoru, tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu.” (4. Mozus 25:1)

Lasi uzmanīgi: pēc Bileāma padoma. Apkārtējās tautas, kad Israēls ienāca apsolītajā zemē, bija šausmās, tās meklēja veidus, kā uzvarēt Israēlu. Tiešā karadarbībā viņi to nespēja izdarīt, jo Israēls bija pārāks. Bileāms deva padomu – aizsūtiet savas sievietes pie viņiem, lai viņi apprecas ar šīm sievietēm un sāk pielūgt mūsu elkus, un lai viņu Dievs par elku pielūgšanu kļūst dusmīgs, Israēlā veidojas šķelšanās, Israēls piekopj netiklību un elku kalpību, lai Dievs no viņiem novēršas, lai viņi top sašķelti, lai vairs nepastāv vienota ticība, vienotība, un tad mēs spēsim viņus sakaut. Ļoti gudri. To izdarīja Bileāms, un no viņa arī nāk Nikolaītu un Balaama jeb Bileāma mācība, ar mērķi iznīcināt draudzi no iekšpuses.

4. gadsimtā Nikolaītu mācība guva plašu ietekmi un rezonansi visā Romas impērijā, kas bija tā laika reālā civilizētā pasaule. Kristiešu draudzes izplatījās un auga, līdz Romas imperators Konstantīns izsludināja kristīgo ticību kā obligāto un vienīgo reliģiju. Vai tev liekas, ka tas bija labi? Nekā tamlīdzīga, tas aizsāka draudzes norietu. Imperatoram nerūpēja svētums, vienīgi viņa valsts varenība un vienotība. Viņš tam viņš lietoja reliģiju. Ja cilvēks gribēja mācīties labā skolā, viņam obligāti bija jābūt kristītam, jādabū apliecība. Visa tā laika elite bija tie, kas it kā atzina Kristu. Bet vai atzina? Romas imperatoram neinteresēja draudzes svētums un Bībeles standarti, viņš tiecās pēc varenības un vienotības, un, lai to iegūtu, viņam nācās iet uz kompromisu. Kurš pagāns Romas impērijā gribēja turēt desmit baušļus? Gandrīz neviens. Tika ieviesta viltus mācība – gars ir izglābts, bet miesa var darīt, ko grib. Tā ir formāla kristietība.

Ir normāli, ja draudzē vienkārši kāds sagrēko, bet, ja tev ieliek galvā mācību par glābšanu un grēkošanu vienlaicīgi, tad tā jau ir nopietna problēma, sērga, kas izplatās. Tad jau cilvēks var sēdēt draudzē, klausīties, neko nedarīt, neevaņģelizēt, zagt, pārkāpt laulību un iet uz grupiņu, kad pats to grib. Tā ir sērga, un, ja draudzē tādu ielaiž, tad draudzei ir beigas, Jēzus nostums tādu lukturi. Tā ir pazušana. Lūk, ko izdarīja Romas imperators. Gribās domāt, ka viņš ir kristietības apogejs, jo panāca, ka visa Romas impērija ir vienā draudzē. Nē, imperators gāja uz kompromisiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēkus vienotu zem kristietības karoga. Vai neatgādina kādu lielvalsti šodien, ar tādu pašu politiku? Putins, krievu valoda un pareizticība. Nav brīnums, ka šobrīd tiek rakstīti dažādi nomelnojoši raksti par Latvijas draudzēm, viņu mērķis ir visas draudzes – gan krievu, gan latviešu – pievērst pareizticībai. Man nav nekas pret pareizticību vai krievu valodu, man nepatīk politika, kas ir vērsta uz draudzes iznīcināšanu un citu tautu paverdzināšanu. Tas ir veids, kā šī lielvalsts realizē savu nostāju un intereses citās valstīs, kur ir krieviski runājoša diaspora. Tas pats notiek Latvijā. Lūk, kāpēc ir izveidota Sektu apkarošanas biedrība, kurā visiem vadītājiem ir krieviski uzvārdi, un, ja papēta dziļāk, tad viņi visi iestājās par mūsu valsts ienaidniekiem, par krievu valodu skolās u.tml. Man nav nekas pret krievu valodu skolās, bet man nepatīk šāda politika, kurā izmanto valsti, valodu un reliģiju. Ja kāds vēlēsies dabūt pēc iespējas vairāk cilvēku savā reliģijā, tad viņš noteikti teiks, ka tu vari būt glābts, tikai nāc un pārmet krustu, un tici tam, ko mēs sakām, jo Bībele arī nav jālasa. Nikolaītu mācība ir manipulācija ar cilvēku prātiem, tā piesaista cilvēkam, reliģijai, kādam politiskam virzienam, bet ne Dievam. Tev nav jābūt piesaistītam mācītājam, bet Dievam. Es mācu Dieva ceļus, bet cilvēks pats ir Dieva vadīts.

Brīdī, kad Dāvida mazdēls Rehabeāms mantoja šo zemi, valsts tika sadalīta uz pusēm – valdīja gan Jerobeāms, gan Rehabeāms, bet Dieva templis atradās pie Rehabeāma Jūdā. Ko nodomāja Jerobeāms? Viņš izdomāja savu reliģiju, pat iecēla priesterus un maksāja tiem algas, lai varētu saglabāt savu valsti un varu.

„Un Jerobeāms savā sirdsprātā nodomāja: tagad gan ķēniņa vara atkal atgriezīsies atpakaļ pie Dāvida, ja šie ļaudis atkal dosies kalnup, lai upurētu kaujamos upurus Tā Kunga namā, proti, Jeruzālemē; tad arī šo ļaužu sirdis atkal atgriezīsies pie viņu Dieva un pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa, bet mani viņi nokaus, jo tie atgriezīsies pie Rehabeāma, Jūdas ķēniņa. Un ķēniņš vaicāja pēc padoma un lika darināt divus zelta teļus, un sacīja ļaudīm: "Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveduši no Ēģiptes zemes!”” (1. Ķēniņu 12:26-28 )

Skaties vēl kādu Nikolaītu mācības piemēru mājas grupiņā: tu vari Dievu nelūgt, tu vari grēkot, galvenais, tikai paliec grupiņā. Vadītājs var slēpt cilvēku grupiņā un ļaut viņam grēkot, tas ir Nikolaīts, un tāda mācība ir bīstama. Mērķis nav piesaistīt cilvēkus sev, bet gan Dievam. Un cilvēkam ir jāzina par savu dzīvi, ko viņš dara nepareizi, jāzina, kādas būs sekas, viņam pašam ir jāpazīst Dievs. Principā Nikolaīti draudzē bija līderi, kuri sludināja šādu mācību – tu esi izglābts, bet vari darīt, ko vēlies. Vai Latvijā nav tāda kristietība? Cik cilvēkus tu pazīsti, kuri ir svētīti, laulāti baznīcā un dzīvo, kā grib? Tu esi normālā, dzīvā draudzē, bet kāds no paziņām ir tradicionālajā, un viņš tev sāk pārmest, ka tu ej kaut kādā sektā, kurā tikai kontrolē, manipulē. Šis cilvēks pat nesaprot, ka ar viņu manipulē. Baznīcas, kuras ieceļ amatos priesterus, kas nav jaunpiedzimuši, ir Nikolaītu baznīcas, kas vienkārši manipulē un kontrolē cilvēkus. Ja tu paskatīsies statistiku, tad redzēsi, ka Latvijā ir mazāk iedzīvotāju nekā cilvēki baznīcās. Ja mācītājs māca, ka tu vari kristīties un caur kristību tikt izglābts, tad tā ir nepareiza mācība. Ko Jēzus par to saka?

„Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.” (Atklāsmes grāmata 2:5-6)

Efeziešu draudzi Dievs uzslavēja, jo viņi ienīda tos pašu darbus, ko ienīst Jēzus.

Tikko bija Jāņi. Ja draudzē vadītājs pieļauj, ka tu vari būt kristietis, tu vari būt jaunpiedzimis un ar Dievu, bet pielūgt elkus, tad tā ir Nikolaītu mācība. Kāds ir pirmais bauslis? Es esmu Dievs, Tas Kungs, un tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Un otrais? Nedarini sev elku tēlus, ne pēc tā, kas debesīs, ne pēc tā, kas uz zemes.

„Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes.” (5. Mozus 5:6-8 )

Ja baznīcā ienes kādas bildes, svētos vai līķus, un, ja cilvēks nāk un viņus pielūdz, tā ir Nikolaītu mācība. Dzīvo, kā gribi, galvenais, dabū savu līķa gabalu, savu krustiņu, savu svēto ūdentiņu. Vai man vajadzēja runāt šo sprediķi tieši pirms starpkonfesionālā lūgšanu pasākuma? Bet, ja es lasu Dieva vārdu, tad es nevaru nerunāt to, ko Gars saka draudzei! Nevis to, ko mācītāji saka, bet to, ko GARS SAKA. Ja tev saka, ka vajag salaulāties baznīcā, un tad tu būsi izglābts, tā ir Nikolaītu mācība, tas ir kompromiss. Tev būs svētīta laulība tikai tad, kad tu pats tādu gribēsi, un tikai tad, kad abi cilvēki sekos Kristum un ievēros dievišķus principus. Rīgā ir anglikāņu baznīca, to vada kāds vīrietis, un viņš laipni aicina uz saviem pasākumiem visus netradicionālo orientāciju cilvēkus. Viņi neredz Bībelē visu, kas tur ir rakstīts, jo uzskata, ka cilvēks var būt ar Dievu, bet miesa var darīt ko grib un gulēt, ar ko grib. Zviedrijas baznīcu vada atklāta lesbiete. Ja tu esi heteroseksuāls, tad tev Zviedrijā nav ko darīt. Šajā baznīcā Rakstu vietas par šo grēku tiek izņemtas no Bībeles ārā. Galvenais, ka esam baznīcā, Dievu taču nevajag obligāti klausīt, māca Nikolaīti. Nu jau paliek skaidrāk, vai ne? Draudzi apmeklēt var ikviens, arī tas, kurš dzīvo nepareizi. Taču patiesība ir tāda, ja draudzē bez Dieva vārda pieļauj vēl citas mācības, piemēram, jogu un meditācijas, un tajā pašā laikā ikviens var baudīt vakarēdienu, debesīs netiksi. Visbēdīgākais ir tas, ka lielas draudzes mācītāji saraksta ’’murgainas’’ grāmatas, un tās tiek tirgotas grāmatnīcās un lasītas. Bet ir tikai viens ceļš. Jēzus saka: „Es Esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” Un neviens netiek debesīs caur jogu. Debesīs netiek arī caur draudzi „Kristus Pasaulei”, bet vienīgi caur katra paša personiskajām attiecībām ar Dievu. Cilvēki var darīt to, ko viņi grib, bet nevajag likt domāt, ka viņi ir glābti caur sava „es” iepazīšanu. Žēlastība nav vienīgais, par ko būtu jāsludina draudzēs. Tas ir nepilnīgs evaņģēlijs.

Kad aicināju ādu paziņu uz “Dievs, svētī Latviju” lūgšanu pasākumu 20. oktobrī, viņš apgalvoja, ka esmu saņēmis aicinājumu no velna, jo pamatojos uz Rakstu vietu no Vecās derības. Draugs, palasi Atklāsmes grāmatu, kur ir teikts: „Atgriezies un dari pirmos darbus!” Ja tev ir žēlastība, tad tev ir arī darbi. Ja darbu nav – tavu lukturi nostums! Elle ir reāla, Jēzus nejoko, Viņš nāks drīz un tiesās visas tautas, visi ceļi locīsies Viņa priekšā! Jēzus šķirs āžus no avīm, vienus pa labo, otrus pa kreiso roku. Tad arī Nikolaīti un visādi eksorcisti teiks: „Bet mēs taču velnus izdzinām.” Un Jēzus tad viņiem atbildēs, ka viņus nepazīst un viņi nokļūs ellē, kas ir sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Nepietiek tikai klausīties par žēlastību un turpināt grēkot. Diemžēl nevar nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. Žēlastība ir centrā, taču tā nav visa Bībeles mācība. Nikolaīti noliedza darbus, un līdzīgs stāvoklis ir arī daudzām Latvijas draudzēm.

Šobrīd notiek Dziesmu svētki. Es esmu par šiem tautas kopības svētkiem. Man patīk, ka ļaudis kopīgi dzied, dejo, svin, taču es esmu pret elku pielūgsmi. Ja šajās dziesmās un dejās tiek slavināti elki, piemēram, pērkons, saule, Daugava un citi, esmu pret. Kolektīva elku pielūgsme Dziesmu un deju svētkos Latvijā atver elles vārtus. Un liela daļa no tiem, kas tur piedalās, ir kristīti un svētīti baznīcās. Man draudzē ik pa laikam nāk kāds „dullāks”, kurš apsūdz mūs bauslības ievērošanā (Jēzus taču pie krusta šo bauslības lāstu salauza) un spiež tikai uz žēlastību. Ja Jēzus tagad atnāktu pie mums, mēs būtu tādi kā Efezas draudze – remdeni, taču Nikolaīti šeit nebūtu. Nu labi, ne visi mēs esam remdeni. Kādam ir arī jāstrādā! Tā tika teikts filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā.” Pieci cilvēki strādā, ved cilvēkus pie Dieva, bet pārējie skatās.

Piemērs no manas dzīves. Pirms desmit gadiem sākām Rīgas draudzi, bet Valmierā jau mums bija draudze ar 40 cilvēkiem. Braukāju arī uz Cēsīm un Limbažiem. Draudzē bija 3 izteikti līderi, kuri vadīja mājas grupas. Viens no šiem līderiem nepieņēma manu mācību par bērniem. Viņš domāja, ka var palaist bērnus pašplūsmā, ka viņus nav tik ļoti jāaudzina. Es uzskatu, ka bērns sākumā ir vairāk miesa nekā gars, un viņš neprot atšķirt labu no ļauna un pieņemt pareizus lēmumus, piemēram, šķērsot ielu tieši pie zaļās luksofora gaismas. Es pats savu meitu vilku ārā no toksikomānijas, dzeršanas, smēķēšanas un netiklības. To patiešām darīju es, nevis Dievs. Šobrīd viņa dzīvo svētu dzīvi, gaida bērniņu no sava vīra. Ja es nebūtu par viņu cīnījies, viņa būtu vienkārši palaistuve. Vai esat pamanījuši, piemēram, poliklīnikas uzgaidāmajā telpā mammu ar bērnu, kurš ir palaists pašplūsmā? Ko viņš dara? Trokšņo, ķēpājas ar savām netīrām roķelēm, traucē un bļauj. Arī mūsu draudzē ir bijuši tādi vecāki, kuri nepieskata bērnus. Atceros ar tinti noķēpāto „Maritim” viesnīcas galdautu. Kad sarīkojām līderu inkaunteru un es sludināju par šo tēmu, par Lata un Ābrahāma kļūdām bērnu audzināšanā, šie līderi nāca uz aizlūgšanu pavisam stīvi, jo patiesībā viņi nepieņēma šo mācību. Ko viņi izdarīja pēc tam? Sabuntojās pret draudzi, aizveda sev līdzi daudz cilvēku un izjauca Valmieras draudzi. Cik esmu dzirdējis no viņu tagadējās draudzes mācītājiem, ka tieši šie cilvēki atkal rada draudzē problēmas. Lūk, Nikolaītu mācība! Lai citi audzina manus bērnus, man taču būs vieglāk! Ja es piekristu šai mācībai, es būtu Nikolaīts. Mēs jau varam kritizēt citas draudzes, taču šis vēstījums ir arī mums, draudzei “Kristus Pasaulei” (ne tikai Efezas vai Sardu draudzēm). Pirms vairākiem gadiem draudzē nāca sieviete, kas nerūpējās par savu meitu, ļaujot naktīs staigāt apkārt. Es informēju viņas līderi, lai brīdina šo sievieti, lai audzina meitu stingrāk. Pēc pāris gadiem šī sieviete aizgāja pasaulē, palikdama pie sava uzskata par meitas audzināšanu. Atliek tikai piekrist humanitārajām zinātnēm un psihologiem, ka drīz bērni sacīs: „Man ir vidējais dzimums.” Un viņi kļūs par Nikolaītu mācības sekotājiem. Taču Jēzus ienīst šo mācību!

Bet tas vien Man ir pret tevi, ka tev tur ir daži Balaama mācības turētāji, kas mācīja Balaku celt apgrēcību Israēla bērnu vidū, ēst elku upurus un piekopt netiklību. Tev tur ir arī daži Nikolaītu mācības cienītāji. Atgriezies! Bet, ja ne, tad Es nākšu drīz pie tevis un karošu pret viņiem ar Savas mutes zobenu. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm! Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.” (Atklāsmes grāmata 2:14-17)

Nikolaītu mācība izraisa elku pielūgsmi, kas savukārt izraisa netiklību – pirmslaulības vai ārpuslaulības attiecības. Tie, kas ir pamanījušies šādi sagrēkot, arī skatoties pornogrāfiju, vienmēr izdomās attaisnojumus savām darbībām, piemēram, Dievs taču man visu piedod un es varu grēkot! Septiņas zvaigznes un septiņi lukturi joprojām būs savā vietā, taču Jēzus brīdina – ir lietas, kas ir jāizskauž no tavas dzīves (pornogrāfija, netiklas domas utt.). Jēzus sola nākt drīz, un neviens nezina šo mirkli. Kurā mirklī Viņš tevi atradīs? Vai tu joprojām turēsi Nikolaītu mācību? Slava Tev, dzīvais Dievs, par Tavu atklāsmi Latvijas draudzēm un katram no mums personīgi! Pieķeries Dievam, neatkarīgi no tā, kāda šobrīd ir tava dzīve! Viņš ir žēlastības pilns! Meklē Viņa vaigu un tuvumu! Viņš darīs tevi brīvu, palīdzēs sakārtot tavu dzīvi un uzvarēt!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kas ir Nikolaīti Atklāsmes grāmatā?” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Kauns

Publicēja 2018. gada 3. jūl. 20:53Līga Paņina

Ziņas datums 04.07.18.

Šodienas svētrunas tēma – “Kauns”. Kāpēc mums ir kauna jūtas un ko ar tām darīt?

Dāvids no savām ganībām, ziņkāres vadīts, pretēji tēva un brāļu gribai, ieradās kaujas laukā, kur viens goliāts pastaigājās pa izraēliešu rindām un tos izaicināja. Visa profesionālā izraēliešu armija drebēja un nespēja pieņemt izaicinājumu, jo bija nobijušies. Kad Dāvids ieradās šajā kara laukā, brāļi teica, ka viņš ir ieradies, lai paskatītos kara darbību. Viņam bija kauns par to, ko viņš redzēja. Dāvidam bija kauns par Izraēlu, bija kauns par tādu mīkstmiesīgu armiju, bija kauns par tiem cilvēkiem, kam bija tik maza ticība. Viņš nebija profesionāls kareivis, viņš bija jaunietis, kurš darīja nicināmu darbu, ko ģimenēs darīja tikai jaunākie – viņš bija gans. Viņa vecākie brāļi bija karotāji, dienēja armijā. Kad Dāvids ieraudzīja viņu ticību un kādā viņi bija stāvoklī, viņam kļuva kauns.

Kauns ir normāla Dieva dota izjūta. Dievs to tā ir cilvēkā iekārtojis. Dievs ir radījis cilvēku ar kauna jūtām, ar mērķi, lai mēs spētu uzvarēt, lai mēs spētu pareizi virzīties, pareizi rīkoties attiecībā pret Dieva vārdu, uzvarēt savā ticības dzīvē un kalpošanā. Kauns ir normāla izjūta. Taču kauns ir izjūta, kas ir jāpakļauj prāta analīzei un savai gribai. Mums ir jānovērtē, vai šī izjūta ir pareiza, vai sakropļota, nepareiza, jo kauns var būt dažāds. Var būt veselīgs un neveselīgs kauns. Tas ir jāanalizē un ar savu gribu jāpieņem lēmums, un jādod komanda savai miesaI rīkoties pareizi, to pārvarot vai tai paklausot.

Septiņpadsmit gadu vecumā es bieži lietoju alkoholu. Pēc tam šī parādība jau bija ikdiena. Narkotikas, alkohols – tā bija mana ikdiena. Viens no iemesliem, kāpēc es pusaudžu vecumā lietoju alkoholu, bija kauns. Iespējams, tieši tāpat ir ar tevi. Viens no iemesliem, kāpēc alkoholiķis kļūst par alkoholiķi, ir kauna izjūta. Ir tāds teiciens: „kunga dūšā”. Tad, kad cilvēks ir iedzēris, viņš pēkšņi jūtas brīvāks, kauns kaut kur pazūd, un cilvēks sāk darīt nejēdzīgas lietas. Ja ir neveselīga kauna izjūta, cilvēks nespēj darīt pareizas un veselīgas lietas, nespēj gūt panākumus dažādās dzīves jomās. Un viens no risinājumiem ir šņabis, alus un tālāk jau narkotikas. Dažādām atkarībām ir dažādi iemesli, un viens no tiem ir kauns. Ja es par sevi padomāju, tad padsmit gados skaidrā aiziet uz diskotēkām man bija nereāli. Vai redzi paralēles ar savu dzīvi? Ir bijušas reizes, kad vietām, kur notiek izklaides, skan mūzika un ir savākusies attiecīga publika, es skaidrā nespēju pat tuvumā rādīties. Es tikai tad varēju, kad biju dzēris. Man bija neveselīga kauna izjūta. Bija lietas, ko es varēju darīt tikai tad, kad biju iedzēris. Tu zini bravūrīgos jauniešu barus, kuri ir bravūrīgi ar muti, un visa tā seksuālā izglītība, bet tad, kad viņi reāli ir kopā ar meiteni, kad reāli nonāk situācijā, kad var taisīt lielo seksu, viņiem ir kauns, viņi pat to nevar. Tāpēc viņi dzer. Daudziem cilvēkiem nav iespējams normāls sekss bez alkoholu. Viņi nav brīvi. Ja es par sevi padomāju, tad man bija tieši tāpat. Man atmiņā ir kāda klasesbiedrene, kura savā ziņā bija paraugskolniece – izskatīga, kārtīga. Mēs ar draugu vienreiz uzzinājām, ka šī meitene un viņas draudzene ir pieejamas, ar viņām var kaut ko sarunāt un izdarīt. Mēs ar draugu viņas uzaicinājām satikties, un tas notika pie viņas draudzenes mājās. Es ar savu draugu un abām meitenēm bijām viņas mājās. Savos septiņpadsmit gados es domāju, ka tas būs kruti, ka man būs meitene. Vesels piedzīvojums. Bet kur sākās problēma? Izrādījās, ka šī meitene patiešām bija dabūjama! Mēs jau noklājām virtuvē uz grīdas segu, viņa man nogūlās blakus. Maksimums, ko es spēju izdarīju, – uzliku roku un noglaudīju viņas kaklu. Manam draugam otrā istabā gāja labāk. Viņš bija sieviešu kolekcionētājs un tāpēc gudrāks šajos jautājumos. Viņš ieveda mani šajā pasaulē. Es gulēju šai meitenei blakus un man bija tāds kauns. Kur nu vēl noģērbt drēbes, kaut ko no sevis parādīt, pateikt. Mēs tā arī tur viens otram blakām nogulējām. Liela daļa cilvēku skaidrā prātā nespēj nodarboties ar seksu. Citiem atkal ir cita fāze, kad vispār nav kauna izjūtas, viņi var pliki pa ielām staigāt.

Man sešpadsmit gados bija gari mati, un vienreiz es kaut kur devos, un man pretī nāca meitenes un teica, ka es esot tā kā no „Modern Talking”. Es esmu skaists, es domāju. Man pievērš uzmanību. Viņa pēc tam bija uzzinājusi, kas es esmu, un mani atrada. Viņa gribēja ar mani iepazīties. Mēs satikāmies. Bijām citā pilsētā. Ar viņas draudzenēm bija mani draugi. Mēs atkal kaut ko bijām sev noklājuši apakšā. Viņa bija ar mieru taisīt lielo seksu. Nogūlāmies viens otram blakus, un man atkal bija kauns. Nekur tāli jau netikām, tikai pabučojāmies. Ne viņa, ne es nevarējām pārvarēt elementāru kaunu. Paldies Dievam, ka to nevarējām. Tieši kauns bija viens no iemesliem, kāpēc es dzēru. Kad mums bija šņabis, tad mani draugi bija ar meitenēm, bet es biju pie pudeles. Kad alkohols bija iedzerts, tad kājas cēlās ļoti augstu, piemēram, pa afišu stabiem un ceļa zīmēm. Kad iedzēru, es kļuvu ļoti drosmīgs, un ar mani bija traki un bīstami. Bet no rīta pamostoties es neatcerējos, ko esmu darījis, vai arī man bija kauns, ka es kaut ko tādu varēju izdarīt.

Kauns ir normāla Dieva dotas izjūta, kas jākontrolē ar savu prātu un gribu, balstoties Dieva vārdā. Mēs tikko noskaidrojām, ka par alkoholiķi var kļūt kauna dēļ. Varbūt tu tajā saskatīji sevi? Varbūt tev ir cits stāsts. Katram ir savs stāsts.

Zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.” (Efeziešiem 4:19)

Kauna izjūta var būt nepareiza, sakropļota, un tas ir bezdievības rezultāts. Tas notiek tad, ja nav vadlīniju, tiek pārkāpti morālie baušļi un nav Svētā Gara. Ja bērnībā vecāki nav pareizi audzinājuši, bet to darījuši vardarbīgi vai vieglprātīgi, ja par maz ir bijusi aprūpe, tas traumē bērnu un rada viņā nepareizu kauna izjūtu. Ja tev no kaut kā ir kauns, tas nenozīmē, ka tev tas NAV jādara. Un ja tev no kaut kā nav kauns, tas nenozīmē, ka tev tas IR jādara. Tu nevari vadīties tikai pēc šīs izjūtas. Tev saskaņā ar Dieva vārdu un savu prātu ir jāizanalizē kauns. Vai tava izjūta atbilst Dieva vārdam, vai tev tā rīkoties vai nē? Veselīgs kristietis sevī ir ieaudzinājis pareizu kauna izjūtu, un tad viņš var vadīties arī no tās, tajā pašā laikā neaizmirstot par galvu un par Dieva vārdu.

Mēs tikko pieskārāmies sieviešu un vīriešu jautājumam, seksa jautājumam. Varbūt tu esi bijis precējies un tagad vairs neesi, varbūt tu dzīvo ārpuslaulības attiecībās, jebkurā gadījumā šādiem cilvēkiem ir sekss. Ja tu vari mīlēties tikai tumsā, tā ir problēma – neveselīga kauna izjūta. Tas nozīmē, ka tu kaunies par savu izskatu, tu kaunies par to, ko teiks tavs partneris. Ja tev obligāti vajag tumsu, tad tā ir nopietna problēma. Tas vairāk attiecas uz laulātiem cilvēkiem. Ja tu spēj mīlēties tikai misionāru pozā (sieviete apakšā un vīrietis virsū), tad tā ir problēma. Galvenais – neskatīties, neko lieku nedarīt, klusumā, obligāti tumsā un sega pāri. Ātri visu izdara un pēc tam vēl nokaunās. Šāds kauns var pazudināt tavu laulību, attiecības un pat mīlestību. Tā ir sakropļota, nepareiza kauna izjūta, kas ar prātu ir jākontrolē, jālauž sevi un jādara pareizas lietas. Vīrieši mīl ar acīm, sievietes mīl ar ausīm. Pēc Dāga Hevarda Milla teorijas sieviete vienmēr ir vainīga. Man gan ir cita teorija. Es lasu viņa grāmatas, un tur ir rakstīts: ja vīrietis pārkāpj laulību vai nekalpo Dievam, vainīga ir sieviete.

Cilvēku vidū ļoti bieži ir sastopama izkropļota un nepareiza kauna izjūta, kas ved uz dažādām problēmām laulībā un arī citās dzīves sfērās.

Pusaudža vecumā un arī vēlāk man bija nepareiza kauna sajūta, piemēram, poliklīnikā, ejot pie zobārsta vai kāda cita ārsta uz pārbaudēm. Uzgaidāmajā telpā parasti garā rindā sēdēja tantes un onkuļi. Es zināju, ka, iestājoties rindā, pareizi būtu jautāt: “Kurš no jums ir pēdējais?” Man bija kauns to jautāt. Es kā tāds muļķītis apsēdos un domāju pie sevis: “Diez, kurš no šiem cilvēkiem rindā varētu būt pēdējais?” Maliņā ierāvies tā arī sēdēju. Man mierīgi citi varēja iet garām, jo es nezināju, kurš rindā ir pēdējais. Tā bija mana problēma – pajautāt, kurš rindā ir pēdējais. No kurienes tas viss? Atceros, ka man bija kauns arī no savas mammas. Ja mamma nāca līdzi uz skolu, es darīju visu, lai viņa tomēr nenāktu. Pirmajā klasītē gan vēl ar to nebija problēmu. Atceros, kā pirmajā klasē mamma mani veda uz skolu, un es jutos lepns par sevi, jo jau pratu lasīt un zināju dažus vārdus krievu valodā. Pēc tam, laikam ejot, vienaudžu iespaidā sāku no mammas kaunēties. Redzēju, ka mani skolasbiedri nāca uz skolu bez vecākiem. Es nevēlējos, lai mani sauktu par memmes dēliņu, tāpēc sāku no mammas kaunēties. Pēc ilgāka laika es vairs nevēlējos mammai pat pieskarties. Man vienkārši bija kauns. Tā bija neveselīgi parādījusies kauna izjūta agrā vecumā, kas izveidojusies vienaudžu iespaidā. Ja tev nav Dieva vārds un apkārt nav normāli cilvēki, kas spēj normāli izskaidrot dažādas lietas un vadīt, tad veidojas nepareizas kauna izjūtas, kas bojā visu dzīvi. Tu vairs nespēj neko patstāvīgi izdarīt.

Atceros vēl kādu momentu no savas dzīves, runājot par kaunu. Iespējams, tu sākumā nesapratīsi, kāds tam ir sakars ar kaunu. Mani bērni, Betija un Jānis, vienā jaukā dienā pazuda. Abi ar sievu gaidījām viņus mājās. Neatgriezās nedz pusdienlaikā, nedz vakarā, nedz arī naktī. Sākām viņus meklēt un zvanīt paziņām. Noskaidrojām, ka abi redzēti pie kāda palaidņa puikas, kura mamma spēlē azartspēles. Šai sievietei iedodot divus latus, varēja pie viņas pārnakšņot. Kāpām ar sievu mašīnā un braucām bērnus meklēt. Kad nokļuvām līdz šīs mājas pagalmam, redzēju ka Betija ar Jāni nāk pretī, netīšām uzskrienot man virsū. Ko es darīju? Abiem iesitu pa pļaukai un vedu uz mājām. Šodien es pie sevis domāju: “Kāpēc es tā izdarīju? Kāpēc es nevarēju mīļi aprunāties un pažēlot? Kāpēc vajadzēja sist pļauku?” Es nesaku, ka mana rīcība bija pilnīgi slikta, jo bērnam arī jājūt, ka ir nepaklausījis. Kāpēc es pacēlu roku pret viņiem? Vai nevarēju rīkoties citādāk?

Lūk, nākamā epizode, kas izskaidro manu rīcību. Kad biju 16-17 gadus vecs, man mājās bija jābūt līdz vienpadsmitiem vakarā, taču reiz es ierados pusnaktī. Tolaik dzīvoju ceturtajā stāvā, divdesmit pirmajā dzīvoklī. Kopā ar mani un mammu dzīvoja arī patēvs, un viņš mēdza aizslēgt durvis, ja laicīgi neierados mājās. Tāpat arī viņš durvīs no iekšpuses atstāja atslēgu, lai es no ārpuses tās nevarētu atslēgt. Lai tiktu mājās, man nācās zvanīt pie durvīm un visus modināt. Parasti, pienākot pie durvīm, mēģināju pats tās atslēgt ar savām atslēgām, taču nesekmīgi. Es sēdēju uz kāpnēm pusi nakts, jo man bija bail zvanīt pie durvīm. Daudzas rezes gan es saņēmos piezvanīt, un mani ielaida iekšā. Parasti patēvs kaut ko nobubināja. Dažkārt atslēga durvīs nebija atstāta, un es pats varēju klusām tās atslēgt. Kavēju gan es regulāri. Viena šāda reize bija ļoti īpaša. Biju alkohola reibumā, un pulkstens jau bija ap diviem naktī. Lai gan biju reibumā, man vienalga vajadzēja saņemties piezvanīt pie durvīm. Aptuveni stundu pastaigājos pa kāpņu telpu, taču biju tik noguris, ka gāju vien zvanīt pie durvīm. Ieejot dzīvokļa koridorī, priekšā stāvēja patēvs. Viņš teica: “Uzpūt!” Sākumā stostījos, taču pēc tam uzpūtu. Dabūju no patēva tādu pļauku, ka iekritu drēbju skapī. Nākamajā dienā vajadzēja iet uz mammas dārzu uzrakt zemi. Ņēmu lāpstu, raku, bet mana galva tajā brīdī bija kā spainis. Es pat vēmu, jo man bija gan paģiras, gan smadzeņu satricinājums. Cik atceros, mamma toreiz mani aizstāvēja, bubinot uz patēvu.

Tagad varam savilkt paralēles šim un iepriekšējam atgadījumam. Kāpēc es savējiem sadevu pa ausīm, kad viņi aizbēga no mājām? Tāpēc, ka tā vecāki rīkojās pret mani. Es iesitu viņiem pļauku, jo uzskatīju, ka tā ir pareiza rīcība. Lūk, tādas ir izveidojušās manas iekšējās jūtas, arī kauns. Es darīju pēc vislabākās sirdsapziņas to, kas man likās pareizs. Cilvēki ļoti bieži rīkojas pēc labākās sirdsapziņas. Parasti cilvēki mēdz teikt: “Seko savai sirdsbalsij!” Neseko savai sirdij! Ja sekosi sirdij, nonāksi problēmās, nepatikšanās un pat ellē. Seko Kristum! Tad, kad tu seko Kristum, tevī veidojas pareizas izjūtas, un tad tu vari sekot sirdij. Ja tu seko Kristum, tu vari saprast to, kas ir pareizs un kas nepareizs, arī runājot par kaunu. Mēs tikko noskaidrojām to, ka kauna jūtas var būt stipri izkropļotas. Pēc tām vadoties, mēs darām nepareizas lietas, kas nes nepareizas sekas mūsu dzīvē.

Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesapratīgs cilvēks ir savai mātei kauns.” (Salamana pamācības 15:20)

Par ko mātei ir kauns? Viņai ir kauns par savu dēlu. Saistībā ar šo Rakstu vietu vēlos tev pastāstīt par trīs kauna veidiem:

1. Kauns par sevi, par kādām savām morālām darbībām vai domām.

Tev par sevi ir kauns. Tu kaut ko dari morāli nepareizi vai arī tu dari pareizi, bet tev par to ir kauns. Vai ir normāli kaunēties par saviem vecākiem, kad viņi atnāk uz skolu? Vai ir pareizi kaunēties par savu mammu un tēti, ja viņi ir pilnīgi normāli vecāki? Tā nav normāla kauna izjūta. Vai ir normāli kaunēties par savu draudzi tikai tāpēc, ka kādam tā nepatīk? Arī tās nav pareizi, un tas nenāk no Dieva. Tās ir izjūtas no elles, kas liek kaunēties par savu mācītāju vai draudzi. Ar tām ir jātiek galā.

2. Kauns par citiem.

Dāvidam bija kauns par savu tautu, Israēlu. Viņam bija kauns par Israēla armiju. Man kā kristietim, mācītājam, Dieva bērnam un kā daļai no visas Latvijas draudzes bieži ir kauns tieši par Latvijas draudzi. Kad es redzu, kā cilvēki reaģē uz dažādām situācijām un to, ka draudzes ignorē faktu, ka tām ir jāiet pie cilvēkiem un jāaug, manī rodas kauna izjūta. Kad draudžu līderi atgrūž faktu, ka mums ir nepieciešama vienotība, man par to ir kauns. Man ir kauns arī par to, ka esam tik aprobežoti un nesaprotam, ka Latvija ir mūsu pašu rokās.

Man ir kauns par to, ka cilvēki nedz saprot, nedz grib saprast to, ka mums ir jāsaka sava balss. Tā vietā viņi to visu atstumj. Šī ir pareiza kauna izjūta, kauns par citiem. Ko man ar to darīt? Ja man ir kauns par šo visu, tas vēl nenozīmē, ka man būtu jāatstumj draudze. Man no savas puses ir jādara viss, lai šī situācija izmainītos. Lūk, kas ir kauns par citiem, Latviju un to, kas šajā valstī notiek! Reizēm, kad es redzu to, kādus lēmumus pieņem mūsu valdība, man tiešām paliek kauns. Ja tu seko līdzi ziņām un tam, kas pagājušajā nedēļā internetā bija redzams, tad tu sapratīsi, par ko es runāju. Man par to visu ir kauns. Es nekad par to publiski nerakstu un nerunāju, it sevišķi, ja ir iesaistīti kādi kristīgie līderi, bet man par to bija kauns. Man ir kauns par to visu attaisnošanos, ko es redzēju. Man ir kauns par šādiem kristiešu līderiem. Kāpēc man ir kauns? Tāpēc, ka es esmu viens no visiem! Mēs kā draudze esam daļa no Kristus draudzes Latvijā. Ja viena draudze Latvijā cieš, tad visas cieš līdzi.

Antonīms vārdam kauns ir lepnums un sajūsma. Es runāju par pozitīvu lepnumu. Piemēram, pāris gadus atpakaļ Brūveru brīvdienu pasākumā Gaujā pie Velnalas, kurā peldējāmies, kāds no pasākuma dalībniekiem slīka. Draudzes loceklis Arvis šo dalībnieku izglāba. Vai viņa sieva lepojas ar to? Jā! Arī es varu lepoties, jo zinu, ja tuvumā ir Arvis, tad ir drošības izjūta un lepnums, jo, lūk, ir cilvēks, kurš nekad nepievils. Ja kādam būs problēma, viņš noteikti iestāsies. Lūk, tas ir antonīms kaunam! Var kaunēties glābt cilvēku, un var par to nekaunēties.

Tev noteikti blakus ir kāds cilvēks, par kuru tev ir kauns. Tāpat tev blakus ir arī cilvēki, ar kuru klātbūtni tu lepojies. Vai tu esi lepns par savu mammu, tēvu un draugiem? Vai tu vari pateikt, ka esi lepns par to, ka dzīvo Latvijā? Droši vien viegli nebūs. Bet, vai zini? Mum ir jābūt lepniem par to, ka mums ir sava valsts, tauta un vieta, kur var elpot un dzīvot. Ar to vien lepoties ir grūti, vēl kaut kas jāmaina iekšējās izjūtās par šo visu.

Lūk, kāds piemērs! Kad mēs dodamies ceļojumos pa Eiropu, parasti, runājot ar ārzemniekiem, izskan jautājums: “Where are you from?”, uz kuru seko atbilde: “I’m from Latvia.” Dažkārt cilvēki atbild: “Oh, Russia!” Nekad vēl neviens ārzemēs nav sapratis to, kas ir Latvija. Es neatceros nevienu sarunu Eiropā, kurā kāds būtu teicis, ka zina, kas ir Latvija. Citi domā, ka mēs esam no otra pasaules gala. Brīžiem tiešām šķiet, ka ērtāk būtu atbildēt: “I’m from Russia, my daddy is Putin.” Ja mēs salīdzinām krieviski runājošos cilvēkus un tos, kas ir daļēji prokremliski, viņi ar lepnumu var pateikt, ka, lai arī dzīvo Latvijā, viņu piederība patiesībā ir Krievijai. Šie cilvēki lepojas ar to, kam viņi pieder patiesībā. Lai kāds arī būtu Putins un Krievijas politika, ja tu piederi pie šīs tautas, tad patiesībā tev ir ar ko lepoties.

3. Kauns kā apzīmējams kaut kādām darbībām.

Ir bieži dzirdēta frāze: “Par to ir jākaunās.” Piemēram, ja kāds pārkāpj laulību, aprunā vai kaut ko nozog. Šajā gadījumā kauns ir apzīmējums kaut kādām morālām, nepareizām darbībām, un reizēm arī pareizām. Kad runa ir par kaunu, tev jāsaprot, par ko tu kaunies un kāpēc. Tāpat arī ir jāanalizē tas, vai šī izjūta ir pareiza un laba, kā arī ir jākāpj pāri kaunam un jādara pareizas lietas. Ja tev nav kauns par nepareizām lietām, lūdz Dievu, lai tev kaut nedaudz šī kauna izjūta parādītos. Piemēram, ja tev nav kauns par izvirtību, tad ir jāpadomā par to, lai šī sajūta tevī kaut nedaudz veidotos.

Sievas ir lepnas un sajūsmā par stipriem vīriem. Viņiem nav obligāti jābūt muskuļotiem, bet gan stabiliem, tādiem, kas spēj gādāt par ģimeni. Tādu vīru priekšā sievas labprātīgi rāpos uz ceļiem. Ja vīram prātiņā viss ir otrādi, tad pašam vien būs uz ceļiem jārāpo sievas priekšā un jālūdz žēlastība. Esi īsts vīrs, un tad sieva tevi dievinās! Āmen. Esi īsta sieviete, un arī vīram tad tevi būs vieglāk mīlēt un kļūt par to, kam Dievs viņu ir paredzējis!

Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.” (1. Korintiešiem 2:3)

Pāvilam bija negatīvas izjūtas kalpošanā. Vai tu esi gājis ielu evaņģelizācijā? Vai tev sākumā bija bailes, kauns un nedrošības izjūta? Pāvilam bija. Bet vai viņš apstājās? Nē! Viņš ieradās Korintā ar visām negatīvajām izjūtām. Tātad normāla kauna izjūta ir normāla parādība. Ir labi, kad tu ar prātu to analizē un kāp pāri, līdz ieaudzini sevī pareizas izjūtas. Ja tev ir kauns kaut ko darīt, tas nenozīmē, ka tas nav jādara. Tāpat, ja tev nav kauns kaut ko darīt, tas nenozīmē, ka to vajag darīt.

Kāpēc ir kauns?

Šodien mūsu draudzē bija saderināšanās. Nedēļu pirms kāzām es konsultēju jaunlaulātos. Šajā konsultācijā es izstāstu dažādus trikus. Diezgan daudz es runāju arī par seksu. Es izstāstu dažādas lietas, kuras ir ļoti svarīgi zināt. Ir bijušas arī tādas situācijas, kad pāris uzreiz atbild: “Mēs jau paši visu zinām, mēs jau esam lieli.” Pēc tam paklausoties, ko viņi mājās dara, man paliek kauns. Man paliek kauns par to, ka tā var mājās dzīvot. Es pastāstu elementāras lietas par to, ko vajag un ko nevajag. Pēc tam visi kā viens saka: “Man nekad mūžā neviens neko tādu nav stāstījis, nedz mamma, nedz tētis, nedz arī kāds cits.” Vai tas ir normāli, ka meitene, kurai sākušās mēnešreizes, skraida pārbijusies pa māju, jo mamma par to vienkārši nav izstāstījusi? Ir gadījumi, kad cilvēki, redzot asinis, mēģina izdarīt pašnāvību. Stāstīt saviem draudzes cilvēkiem, kurus es laulāju, svarīgas un arī intīmas lietas par kopdzīvi, ir mans pienākums Dieva priekšā, jo es uzņemos par viņiem atbildību.

Pirms kāda laika svētdienas dievkalpojuma sprediķis bija par seksualitāti. Vai tu domā, ka man ļoti patīk stāvēt priekšā un par to visu tik detalizēti stāstīt? Arī man ir kaut kāda kauna izjūta, taču es apzinos, ka tā nav no Dieva, un man par šo tēmu ir jārunā. Pretējā gadījumā tā būs mana atbildība, ka cilvēki darīs nepareizas lietas, un beigās viss būs galīgā ķīselī.

Ko darīt ar kauna izjūtu?

Tev ir prāts un griba. Lūk, piemērs par Pāvilu. Pāvils Korintā ieradās nespēkā, bailēs un nedrošībā, taču viņš šīs emocijas pārvarēja Dieva spēkā.

Es īsā laika posmā esmu uzrakstījis divus publiskus rakstus. Viens raksts bija par krievu valodu mūsu tautas lūgšanu sapulcē, kas norisināsies otobrī. Otrs raksts ir ne tik glaimojošs krievu valodai, taču tajā es neaizstāvu ne vienu, ne otru viedokli. Pēc pirmā raksta publicēšanas es saņēmu pretenzijas no latviešiem, taču pēc otrā raksta publicēšanas – no krieviem. Izskanēja pat jautājums: “Kāds ir Mārča Jencīša politiskais virziens?” Es nestāvu ne austrumu virzienā, ne rietumu virzienā! Esmu par neatkarīgu, demokrātisku Latvijas Republiku. Es neesmu ne par Krieviju, ne par Eiropas diktatūrām, kas uzspiež savas vērtības. Mums pašiem ir savas vērtības. Es neesmu neviena pusē. Esmu par brīvu Latviju! Kad es pats veidoju rakstus, es vienmēr aizstāvu kristīgo viedokli. Es aizstāvu draudzi un Dieva viedokli. Kādā reizē varu aizskart krievus, citā reizē latviešus. Un ikreiz pēc publikācijas ir tādi, kas apgalvo, ka esmu iestājies par viņiem un ir gatavi sadarboties. Bet patiesībā es neesmu ne par vienu, jo man vissvarīgākās ir kristīgās vērtības un brīva Latvija. Es atbalstu sadarbības un savienības, bet ne paverdzināšanu un izvarošanu. Latvieši vienmēr ir karojuši visos karos, vai nu vienā pusē, vai otrā pusē.

Otrā pasaules karā brālis gāja pret brāli, dēls pret tēvu, tēvs pret dēlu. Viens bija sarkanajā armijā, otrs bija Vācijas armijā. Viņi satikās kaujas laukā un karoja viens pret otru. Ja tu kaut kas gribēji būt, tev bija jāpieslejas vienai no šīm varām. Šobrīd Latvijā ir līdzīga situācija. Ja tu gribi kaut kas būt un vēlies, lai tev ir kaut kādas iespējas, tad tev jāpieņem Rietumu kultūras vai, vienkāršāk sakot, jābūt “Saskaņā” vai “Vienotībā”, jo mazās nacionālās partijas nav ietekmīgas. Un to dara arī latvieši – atbalsta “Saskaņu” vai “Vienotību”. Kur paliek mūsu vērtības, mūsu zeme un tauta? Vai nav kauns, ka jāliec mugura viena vai otra priekšā? Man ir! Un tad rodas dilemma, ko rakstīt, par ko iestāties un par ko kaunēties. Viss galu galā ir ļoti vienkārši man ir Bībele, man ir galva, un man ir griba. Neatkarīgi no izjūtām es darīšu to, ko saka Dieva vārds.

Kad Ādams un Ieva bija baudījuši Dieva tuvumu un pēc tam sagrēkoja, viņi paslēpās no Dieva. Un, lūk, ko viņi saka:

Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos." (1. Mozus 3:10)

Cilvēks tika radīts bez kauna izjūtas. Tāpat kā zīdainis nezina, kas ir kauna izjūta. Tā rodas vēlāk no nepareizas audzināšanas un dažādiem apstākļiem, kas nav dievišķi. Grēka rezultātā ir ienācis kauns mūsu vidū. Arī kauns no Dieva un kauns liecināt cilvēkiem par Dievu. Padomā, vai šī izjūta ir jāpakļauj vai jāpakļaujas tai? Ja tev ir kauns kalpot un uzņemties atbildību, vajag padomāt, vai tas ir no elles, vai debesīm. Tev pašam jāizvēlas, kā rīkoties un kādas izjūtas audzināt sevī.

Jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.” (1. Pētera 2:6)

Ja caur Ādamu un Ievu pasaulē ir ienācis neveselīgs kauns, tad caur Kristu tu esi spējīgs to savākt, savaldīt un kontrolēt.

Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.” (Ebrejiem 12:2)

Jēzus izcieta kaunu pie krusta, tāpat kā Viņš paņēma tavas slimības un tavu vājumu. Ja Ādams un Ieva atsvešinājās no Dieva kauna dēļ, tad caur Jēzu Kristu es varu vairs nekaunēties un nākt droši pie Dieva.

Bet bailīgajiem, neticīgajiem, apgānītājiem, slepkavām, netikļiem, burvjiem, elku kalpiem un visiem melkuļiem būs sava daļa degošā sēra uguns jūrā; tā ir otrā nāve." (Atklāsmes grāmata 21:8 )

Kauns nedrīkst būt iemesls nenākt pie Dieva. Jo bailīgajiem un kaunīgajiem būs sava daļa ellē. Ir cilvēki, kas nenāk uz draudzi, jo apzinās, ka nepareizi dzīvo. Viņiem liekas, ka vispirms jāatmet kaut kādas lietas un tad tikai var nākt. Viņi nenāk pie Dieva, jo jūtas necienīgi. Bet Jēzus ir paņēmis tavu kaunu pie krusta, un ir rakstīts, ka ikviens, kas nāk pie Viņa, nepaliks kaunā! Lielākā kļūda ir kauna dēļ vai grēku dēļ nenākt pie Kristus. Un ir apsveicami, ja cilvēki spēj iznākt priekšā un publiski lūgt grēku nožēlas lūgšanu, tikt pāri šai vainas apziņai.

Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: "Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.”” (Atklāsmes grāmata 12:10)

Kauns ir daļa no sātana arsenāla, un ar to viņš apsūdz svētos. Tiem, kas pieņēmuši Jēzu kā savu Glābēju, tāpat reizēm gadās kaut ko sagrēkot. Un tā kauna izjūta, kas radusies grēka rezultātā, var atņemt vēlmi lūgt un tuvoties Dievam. Tā izjūta ir tik stipra, ka cilvēks var pārstāt apmeklēt draudzi. Velns ir apsūdzētājs! Viņš vienmēr tev radīs izjūtu, ka tu nevari nākt Dieva priekšā. Vienmēr atceries, ka ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs! Velns caur šīm apsūdzībām, kas tev atnāk domās vai caur citiem cilvēkiem, atņem tev vienīgo iespēju mainīties – personīgas attiecības ar Dievu.

Tu vari justies apspiests, ejot uz draudzi un apmeklējot grupiņu, jo tev var šķist, ka no tevis gaida, lai tu būtu liels līderis, kas ved cilvēkus pie Dieva. Bet pašam tev neko negribas darīt, un tu sāc justies mazvērtīgs, un tev var sākt rasties kauns par to, ka nevari izdarīt tik daudz, cik citi veiksmīgi kalpotāji. Un velns lietos šo izjūtu tādā līmenī, ka tev vairs negribēsies nākt ne uz grupu, ne uz draudzi. Nekad neatstāj grupiņu šīs izjūtas dēļ! Vienīgā vieta, kur tu tiešām vari pacelties, ir regulāri būt Dieva klātbūtnē. Pirmais, ko velns tev grib nozagt, ir mīlestības pilnas attiecības ar tavu Debestēvu.

Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, tad turēsimies pie Viņa apliecināšanas. Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 4:14)

Attiecībās ar Dievu ir jābūt normālam, veselīgam kaunam, bet ne tādam kaunam, kas sabojā tavu sarunu ar Dievu. Tas ir velns, kas tevi apsūdz, teikdams, ka esi necienīgs iet Dieva priekšā. Ir tikai viens iemesls, kāpēc tu nāc pie Dieva, un tā ir Jēzus krusta nāve un augšāmcelšanās. Ir tikai viens iemesls, kāpēc tu spēj dzīvot un darīt Dieva gribu – tavas personīgās attiecības ar Viņu. Un ja velns tev to nozog caur kauna izjūtu, tad tās patiešām ir beigas. Vienīgais, kas tev var dot spēku un pacelt, ir attiecības ar Dievu. Nekad neklausi velna balsij caur kaunu. Nekad nekaunies no Dieva!

Ir filma “Kokaīns” par Džordžu Jangu, reālu personību. Džonijs Deps, kurš tēlo viņu šajā filmā, pat apmeklēja Jangu cietumā. Viņš joprojām ir dzīvs, aptuveni 75 gadus vecs. Viņš ir izturējis savus termiņus, apžēlots un 2014. gadā iznāca no cietuma. 70. gados viņš bija viens no lielākajiem narkobaroniem Amerikā. Un filmā tiek atainots viņa ģimenes stāsts. Filmā skaisti attēlots, ka tēvs pie viņa atbrauc ciemos. Parādīta tiek grezna villa un dārgas automašīnas. Viņš savā dzīves laikā sapelnīja ap 100 miljoniem. Viņš visu to rāda tēvam, gribēdams zināt viņa domas. Sākumā viņš tēvam bija melojis par to, no kurienes tā nauda, teikdams, ka firma esot, kurā labi pelnot, bet tēvs caur masu medijiem par viņu jau zināja, ka ir saistība ar narkotikām un ticis arestēts. Jangu interesēja, vai tēvs viņu nosoda par to. Tēvs atbildēja, teikdams, ka respektē viņa lēmumu, ka tik un tā viņš ir viņa dēls, kuru apciemos un pieņems neatkarīgi no tā, ko viņš dara. Es tādu redzu Dievu, kā šo tēvu, kurš nebija veiksmīgākais cilvēks, jo bizness bija bankrotējis, bet viņš dzīvoja morāli pareizu dzīvi un savu dēlu atbalstīja. Es tādu redzu Dievu, jo Viņš tevi nenosoda. Tev, protams, būs veselīga kauna izjūta. Tas ir normāli, lai tu atšķirtu labu no ļauna. Vai tev kādreiz ir bijusi izjūta, ka Dievam ir kauns par tevi? Ir jāpārvar šī izjūta. Ja jau Jangam bija tik labs tētis, kāpēc viņš kļuva par narkobaronu? Viņš nebija slepkava, bet kurjers, kurš pārvadāja narkotikas no Kolumbijas uz Ameriku. Kad viņš tika arestēts un pret drošības naudu izlaists no cietuma, ziņās parādīja, ka viņš ir narkotirgonis. Viņš apciemoja savus vecākus, lai aprunātos un pēc tam dotos dzīvot uz Meksiku. Tēvs kā vienmēr bija saprotošs, bet māte piezvanīja policijai un nodeva savu dēlu. Viņa nodeva savu dēlu. Kad pēc ilgāka laika viņš atkal apciemoja savus vecākus, māte pa gabalu kliedza, ka viņš vairs neesot viņas dēls. Esmu dzirdējis pāris notikumu, kad vecāki atsakās no saviem bērniem un kaunās par to, ka viņi nāk uz draudzi “Kristus Pasaulei” un tic savādākam Kristum nekā reliģiozās baznīcās, kurās nemāca par to, kā veidot tuvas attiecības ar Dievu. Nav brīnums, ka Džordžs Jangs izauga tāds, jo māte rīkojās šādi, un tēvam bija jāpieskaņojas. Un tā izaug šādi cilvēki – atstumti, nepieņemti. Dievs nekaunas par mums. Viņš lepojas ar tevi.

Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

Viņam nav ne ļaunuma, ne ciešanu domas par tevi. Ir vēl rakstīts, ka mēs esam Viņa acuraugs. Paldies, Tētiņ, par Tavu mīlestību, ka mēs bez bailēm varam nākt pie Tevis, pie Tava troņa, Kungs. Paldies, ka vienmēr esam gaidīti jebkurā laikā, vienalga kādā izskatā. Vienalga, ko es būtu darījis vai nedarījis, Tu vienmēr mani gaidi. Paldies, Tēti! Ja mums nav paveicies ar zemes vecākiem, ar draudzi, ar cilvēkiem, apstākļiem, valsti, kurā dzīvojam, vai ko citu, mums ir Dievs, kurš mūs vienmēr pieņem, vienmēr lepojas, vienmēr vada un māca. Slava Tev, Svētais Gars! Mēs mīlam Tevi, Jēzu Kristu. Mēs mīlam Tevi, Dievs! Un lai aiziet jebkādas neveselīgas kauna izjūtas. Sātan, vācies prom no mūsu emocijām! Un palīdzi, Dievs, ka mēs veidojam sevī veselīgas izjūtas un veselīgu kauna izjūtu, Jēzus Vārdā!

Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” (1. Jāņa 4:18 )

Un tie abi cilvēks un viņa sieva bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.” (1. Mozus 2:25)

Caur Jēzu Kristu tu esi kails Dieva priekšā, bet bez kauna. Un, ja laulātie patiesi mīl viens otru, tur nav nekāda kauna. Ja tu patiešām mīli Dievu un pareizi visu izproti, tad nav jābūt kaunam, tikai veselīgai izjūtai, kas tevi vada pa pareizajiem ceļiem un brīdina.

Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28 )

Ja tu esi grūtsirdīgs, apkrauts un nokaunējies, Jēzus saka: “Nāc pie Manis, Es gribu tevi atvieglināt!”

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Kauns” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Līgo svētki un Bībele

Publicēja 2018. gada 19. jūn. 11:21Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 20. jūn. 06:56 ]

Ziņas datums 19.07.18.

Dievs ir ļoti, ļoti labs, un tieši Viņš ir pelnījis visvairāk komplimentu, jo Viņš ir radījis mūs tādus, kādi mēs esam, pēc Savas līdzības. Mēs nemaz neesam slikti, tieši otrādi – mēs esam ļoti labi. Šodienas tēma būs par Līgo svētkiem un Bībeli. Mans mērķis nav kādu nonicināt vai nosodīt. Es tev atklāšu faktus, kas ir rakstīti Dieva vārdā par Līgo un Jāņu nozīmi un to sekām, un tu pats izlem, kādus svētkus svinēt, kādus nē, kur iet un kur neiet, kā dzīvot savu dzīvi. Jo mēs katrs pats esam savas laimes kalējs un savas dzīves veidotājs.

Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.” (5.Mozus 5:6-7)

Tas ir pirmais bauslis. Tas nav “tev nebūs laulību pārkāpt”, “tev nebūs zagt” vai “tev nebūs iekārot”. Tas viss ir štrunts, salīdzinot ar “Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā”. Dažādas atkarības var kļūt par dievu, pat cilvēki mūsu dzīvē var pārvērsties par dieviem (ja tu cilvēku principus un viedokļus turi svarīgākus par Dieva vārdu), bet tā nav tieša velna pielūgsme. Bauslis “tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā” ir atklāta dēmonu, velnu godināšana, slavēšana un pielūgsme. Atklāta Dieva noraidīšana un velna principu pieņemšana caur konkrētu elku pielūgsmi. Vai Līgo svētkiem ir kāds sakars ar elkiem? To mēs noskaidrosim. Starpcitu, ja tu tiešām vēlies pielūgt sauli, līgot un būt “svētīts” ne no mūsu Dieva, bet no velna, tad īstie svētku datumi nav 23. un 24. jūnijs (tās ir brīvdienas), bet 21. jūnijs, kad notiek īstie saulgrieži.

Šodien ir īpaša diena. Vai tu zini, ko piemin 17. jūnijā? Tā ir diena, kad mēs, latvieši, pazaudējām savu valsti un atdevām to Krievijai jeb komunistiem. Mēs to izdarījām bez cīņas, faktiski bez neviena šāviena. Mēs izcīnījām neatkarīgu Latviju brīvības cīņās un pēc dažiem gadiem to atdevām. Okupācijas vara un čekisti valdīja šeit, slepkavoja un izvaroja, un vēl pēc gada sākās masu deportācijas jeb izvešanas. Latvijas Republikas okupācijas diena ir atceres diena, un šajā dienā tiek pieminēts 1940. gada 17. jūnijs, kad Padomju Savienība okupēja Latviju. Tas notika tieši pirms saulgriežiem. Vai tā ir sakritība? Savukārt 1941. gada 14. jūnijs ir komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju arestēja un lopu vagonos deportēja uz Sibīriju. Arī tas notika pirms saulgriežiem. Vai atkal – sakritība? Vai tiešām Līgo un Jāņu svinēšana Latvijai ir svētība vai tomēr lāsts?

Nenoliedzams ir fakts, ka šo svētku svinēšana ir vienojošs faktors latviešu tautai, tāpat kā Dziesmu svētki. Es atceros, ka pat padomju laikos latvieši šur tur centās svinēt Jāņus. Bija kādas vasaras, kad to varēja vairāk, un bija tādas, kad to nevarēja, jo milicija braukāja apkārt un izdzenāja visus svinētājus. Visiem bija zināms, ka ir aizliegts svinēt Jāņus. Lai arī šī tradīcija ir saglabājusies cauri dažādiem laikiem un vienojusi cilvēkus, vai tā ir bijusi svētība mūsu valstij un tautai? Kāds vienojošs faktors uzreiz nenozīmē svētību. Kas ir labāk – pulcēties un vienoties ap Dieva vārdu vai ap Jāņiem un pagānu dieviem? Velns ir nācis, lai zagtu, nokautu un nomaitātu, turpretī Jēzus ir atnācis, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. Vai tas ir iespējams, ka Līgo svētku svinēšana ir saistīta ar elku pielūgsmi? Fakts ir tāds, ka 21. jūnijā būs krietni mazāk cilvēku, kuri svinēs šos svētkus, nekā oficiālajos datumos. Lielākoties cilvēki nesaprot, ko viņi svin, kāpēc lec pāri ugunskuram, kāpēc piedzeras līdz nemaņai, kāpēc brauc pie stūres dzērumā. Viņi piedalās šajos svētkos, bet nepielūdz elkus, atpūšas, cep gaļu, dzer alu, atļaujas kādu seksuālu vaļību, iet pirtī, peldas vai pliki skrien pa laukiem. Vienkāršas brīvdienas pašas par sevi nav elku pielūgsme, bet ir cilvēki, kuri saprot, ko viņi svin. Patiesā Līgo un Jāņu jēga ir saules un auglības dieva godināšana un pielūgsme, lai no šī dieva jeb dēmona izlūgtos svētību. Bet Dieva vārds saka: tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. Vislielākais posts jebkurai tautai un zemei nāk caur kalpošanu elkiem. Ne caur netiklību, zagšanu, tēva un mātes negodāšanu, pat ne caur tuvākā nemīlēšanu, bet caur okultismu jeb elku kalpību. Nenovērtē par zemu elku pielūgsmi mūsu zemē! Vislielākais ļaunums nāk caur tiešu sātana pielūgsmi. Pirmais bauslis ir visu baušļu bauslis. ES ESMU DIEVS, TAVS KUNGS, UN TEV NEBŪS CITUS DIEVUS TURĒT MANĀ PRIEKŠĀ. Kad es to lasu, es jūtu Tā autoritāti, kas stāv aiz šiem vārdiem.

Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu. Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt.” (2.Mozus 23:25-27)

Dievs konkrēti un skaidri saka: ja jūs pielūgsiet tikai Mani un nepielūgsiet citu tautu dievus un elkus, Es svētīšu jūs visos iespējamos veidos. Jo ir tikai viens Dievs, un visi pārējie dievi ir elki! Ir tikai viens Radītājs, Elohim, Jehova, Jēzus Kristus. Visas dzīvības un visu svētību avots ir Jēzus Kristus. Patiesie Līgo svētku svinētāji nav tie, kuri vienkārši tajā laikā svin svētkus, skrien citiem līdzi un dzer, jo tie ir tikai cilvēki, kuri bauda elku pielūgsmes sekas. Patiesie Līgo svētku svinētāji ir elku pielūdzēji, kas ir atmetuši pirmo bausli un ir atklāti Dieva pretinieki. Tie ir cilvēki, kuri Dieva pielūgsmi ir apmainījuši pret elku pielūgsmi. Pielūgt elkus cilvēkiem ir ļoti izdevīgi, un viņi ļoti ātri skrien līdzi elku pielūdzējiem, jo elki no tevis neprasa nekādu atbildību. Neguli vienu nakti, pliks paskrien pa laukiem, pastaigā un padziedi ‘līgo, līgo’, kas lībiešu valodā nozīmē ‘svētī, svētī’, un cilvēkam pašam nav nekas jādara, bet ne jau Dievs ir tas, kas svētī, un viņi to visu dara velna vārdā. Vārds ‘Jānis’ senāk nebija tik ļoti izplatīts, tā nevarēja nosaukt bērnus, tas nebija iespējams. Par Jāni varēja saukt tikai senlatviešu pagānu priesterus. Latvju dainās var atrast “dieva dēlu Jāni”, un tas ir aizvietojums Jēzum Kristum. Tas ir velns, kas rada iespaidu, ka ir Dievs. Ja tu esi Jānis, tev nevajag mainīt savu vārdu, ja esi Līga, arī viss ir kārtībā, jo, kā jau es teicu, 21. jūnijs un 23. jūnijs ir divas atšķirīgas lietas.

Bībelē ļoti daudz ir minēts Baals un Aštarte jeb Ašēra. Kad Dieva tauta Izraēls atstāja savu Dievu, viņi pielūdza elkus, un pamatā tie bija šie divi dievi. Baals ir vīriešu dzimtes dievība, Aštarte – sieviešu dzimtes dievība. Mēs visi nākam no senās Bābeles, arī latviešu tauta, un mums ir viena saknes; kaut ir dažādas ciltis un tautas, un sajaukumi, pat vārdi mums ir līdzīgi. Tāpat ikvienai tautai ir raksturīga elku pielūgsme. Piemēram, romiešiem bija Januss, mums – Jānis. Baals un Aštarte bija auglības dievi. Un šo dievu tempļos priesteri nodarbojās ar prostitūciju, sevis kropļošanu un dažādiem rituāliem. Tādējādi viņi pielūdza Baalu un Aštarti, lai izlūgtos svētību, mantu, labu dzīvi, laimi jeb vienā vārdā – auglību. Jānis un Līga kā dievības ir prototips Baalam un Aštartei, tie precīzi ir tas pats, tikai latviešu tautā. Gan latviešiem, gan krieviem, baltkrieviem un čehiem ir kāds kopsaucējs – abu šo dievību kults. Šo elku pielūgsmes dēļ Izraēls piedzīvoja tik daudz okupāciju, ciešanu un bēdu. Pirmā baušļa pārkāpums bija iemesls, kāpēc Izraēls palika bez savas valsts. Bet Jēzus saka: Es gribu jūs svētīt.

“[..] sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.” (Ebrejiem 6:14)

Jēzus ir dzīvības Avots. Viņš saka: tev nebūs vērsties pēc svētības pie citiem dieviem. Horoskopi ir citi dievi. Iešana pie zīlniekiem ir citi dievi. Tu neej pie cilvēka, bet pie spēka, kas stāv aiz viņa, un tas ir velns un dēmoni. Dziednieki ir saistīti ar ļaunajiem gariem. Okultisti, parapsiholoģija, viltus reliģijas ir citi dievi. Ne pašos Līgo svētkos ir problēma, bet elku pielūgsmē. Es neesmu pret svētkiem, priecājos par brīvajām dienām, mēs apsveicam Jāņus un Līgas vārda dienā, un es nevēlos kaut ko atcelt, bet es esmu pret to, ka cilvēki nevar saņemt svētību elku kalpības dēļ. Mēs kā valsts esam šausmīgi “svētīta”. Kari un okupācijas, un sazin kas notiek tagad.

Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:21-32)

Elku kalpība atnes tumsu un nāvi, tā dod īslaicīgu labumu, bet ilgtermiņā atnes tikai lāstu. Ja šāda elku pielūgsme ir kolektīva un valsts līmenī, tas visu valsti noliek zem lāsta. Ja mēs meklēsim latviešu tautas ciešanu saknes, tās ir tieši tur – pirmā baušļa pārkāpums. Tas nenotiek tikai Jāņos. ES ESMU DIEVS, TAVS KUNGS, ES ESMU DZĪVĪBAS UN SVĒTĪBU AVOTS. ES GRIBU TEVI SVĒTĪT! ES ESMU TEVI RADĪJIS, ES ZINU, KAS TEV IR LABĀK UN SLIKTĀK. SEKO MAN, UN ES TEVI SVĒTĪŠU. Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni, novērsīs visas slimības uz visiem laikiem. Neklibo savām kājām, ejot gan pie Dieva, gan pie elkiem. Ir moderna tautasdziesma: “Jānis strēba/ Līga šņauca/ Jāņu bērni špricējās.” Tās ir elku kalpības sekas. Ne jau špricēšanās un strēbšana ir elku kalpība, elku kalpība ir tieši velna pielūgsme, bet sekas ir narkomānija, alkoholisms, sekas ir tā putra, kas pašreiz notiek mūsu valstī. Eiropa ir ļoti bezdievīga, tā ir faktiski izstūmusi Dievu no sabiedrības, tāpēc Eiropā pavisam drīz ir gaidāms ļoti skaļš krahs, neskaties uz to, ko raksta par Eiropu, cik labi tur iet. Gendera ideoloģijas dēļ neviena valsts nevarēs pastāvēt, jo nebūs vienotas ģimenes. Nevienā valstī nevarēs būs spēcīgas personības, jo jau no pašas bērnības viņi nezinās, kas ir. Krievijas armija, kur būs normāli cilvēki ar nesabojātām smadzenēm, noteikti būs pārāki, arī ķīnieši noteikti būs pārāki par visiem genderistiem. Eiropa rok sev kapu un rūpējas par to, lai bērni vairs nedzimtu, lai viens dzimums prec savu dzimumu, lai paņemtu bērnus no normālām ģimenēm un ieliktu tur, kur ir viendzimuma vecāki. Latvijā jau tā cilvēku skaits ir katastrofālā līmenī un mirstību skaits arī ir katastrofāls. Vācija arī nemaz nav tik plaukstoša zeme, tur notiek līdzīgi procesi, Vācija ir vienā no pēdējām vietām dzimstības ziņā. Viņi rok sev kapu. Kāda cilvēku sauja augšā uzspiež mums šīs ideoloģijas un vienkārši iznīcina mūs, jo pelēku nedomājošo masu ar vidējo dzimumu ir ļoti viegli kontrolēt, vadīt, pakļaut un iznīcināt. Vāju nāciju ir ļoti viegli pakļaut. Saknes nav tajā, kas notiek tagad, saknes ir elku kalpībā. Saknes nav homoseksuālismā, bet gan elku kalpībā, kā sekas ir homoseksuālisms. “[..]apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.” Tātad cilvēki beidza sekot Dievam un sāka pielūgt elkus. “Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai...” Dievs neuzsūtīja bezdievību, izvīrtību un slimības, bet gan vienkārši pagāja malā, jo cilvēki pie viņa nenāca un pielūdza elkus. Tev vairs nav Viņa apsardzības jumts, ja izvēlies pielūgt elkus, kam seko bezdievība un izvirtība.

Neliela epizode no manas dzīves – es trenējos jāšanas sekcijā, man bija, apmēram, 14-15 gadu, un mēs ar šo sporta komandu svinējām Jāņus laukos, zirgaudzētavā. Tajā vakarā es pirmo reizi mūžā piedzēros, izdzerot vien dažas glāzītes piparmētru liķiera, kuru sauca “Zaļā nāve” un vēl kādu rabarberu dzērienu. Vēl tagad es atceros, kā toreiz gulēju pie ugunskura, un tas nebija no tā, ka es būtu piedzēries, jo izdzēru diezgan nelielu daudzumu, bet no tā, cik slikti man bija šo dzērienu dēļ. Man likās, ka visa zeme kustas. Organisms vienkārši to indi neņēma pretī, un man bija tik slikti! Es pirmo reizi mūžā piedzēros tieši Jāņos. Nākamajā dienā no rīta bija treniņš, uz kuru bija jādodas trīs kilometru. Es knapi vilkos un domāju, ka vairs nekad mūžā nedzeršu, jo nāca vēmiens, bija sausa mute un ļoti slikti. Un es atceros, ka nebija nekādas jautrības tajā visā, es dzēru un vienā brīdī vienkārši pēkšņi palika slikti. Es gulēju pie ugunskura un dzirdēju visu, ko viņi dara, vienīgi nevarēju piecelties, un toreiz es domāju: “Ko tie cilvēki atrod alkoholā! Nesaprotu, kāpēc tētis dzēra, nekad mūžā!” Nekad mūžā pārvērtās līdz nākamajiem Jāņiem. NEKAD nedzer Jāņos! Nebrauc uz kādām Jāņu svinēšanām, brauc uz draudzes brīvdienām Brūveros. Ja svinēsi Jāņus, tu piedzersies, pat ja šķiet, ka vispār nedzersi, it sevišķi tie, kuriem ir problēmas ar to. Atceries: “Jānis strēba/ Līga šņauca/ Jāņu bērni špricējās.” Nākamā gada Jāņos mēs, trīs draugi, stāvējām pie veikala un prasījām kādam onkulim nopirkt polšu, jo mums pašiem jau nepārdeva. Viņš paņēma naudu un tiešām nopirka mums pudeli ar kādu dzeltenu dzērienu, kuram neatceros nosaukumu. Pēc tam mēs devāmies uz viena no drauga mājām, kur neviena no vecākiem nebija mājās, un trijatā pieveicām to vienu pudeli, un es jutu, ka man nav slikti, nenāk vēmiens. Es jutos labi un atraisījos, blakus bija lenšu magnetafons, uz kura skanēja “You’re my heart, you’re my soul”. Mēs visu laiku tinām atpakaļ tikai to vienu dziesmu. Man ļoti patika, un es sapratu, ka jaizmanto brīdis, kamēr nav slikti, bet tā arī nekļuva slikti, pagāja Jāņu laiks, no rīta pamodos un nebija slikti, jo biju iedzēris nedaudz. Tajā reizē es uzķēru, ka var normāli iedzert un slikti nepaliks, bet tieši tā es kļuvu par alkoholiķi. Kad tas notika? Domā, ka tā ir sakritība, ka tieši Jāņos? Būtība es kļuvu par visas mūsu tautas elku kalpības upuri. Ja bērnībā pēc jautājuma – kur es būšu, kad nebūšu, – mamma man teiktu, ka debesīs un mācītu jau tad lasīt Bībeli un lūgt, iespējams, nekas no tā nebūtu, mēs šodien būtu jau megadraudze.

“Tu saderināsies ar sievu, bet cits vīrs pie tās gulēs; tu sev uzcelsi namu, bet tu tanī nedzīvosi; tu dēstīsi vīna dārzu, bet augļus tu nebaudīsi.” (5.Mozus 28:30)

Iedomājies, ka tu saderinies ar meiteni, bet cits guļ ar viņu vai arī tu uzcel māju, atnāk kreditori un noņem tev to, un cits to nopērk.

“Tavi dēli un tavas meitas tiks nodotas citai tautai; tavas acis to redzēs un caurām dienām pēc viņiem īgs, un tavās rokās spēka nebūs.” (5.Mozus 28:32)

Staļina represijas nobāl, salīdzinot ar tiem 450 tūkstošiem, kas ir izbraukuši no Latvijas verdzībā ārzemēs. Ne visi, protams, verdzībā, bet liela daļa. Latvija ir pazaudējusi 40% labāko darba spēku, domājošāko cilvēku daļu, kas ir jaunie zinātnieki, politiķi, inteliģence. Vai tad tas nav lāsts? Tu varbūt domā, ka Vācija atkal ir labāka, viņi uzņem un pieņem mūs, bet zini, viņi pieņem arī darbaspēku no islāmticīgajām valstīm, kas pašiem beigās sagādā problēmas. Katrā valstī, kur notiek elku pielūgsme, būs savas nopietnas problēmas. Tā ir bedre, no kuras ir tikai viena izeja – Jēzus Kristus, tikai Viņš. Tas ir vienīgais Ceļš, nav cita ceļa ārā no šīs bedres.

Es nesen internetā izlasīju rakstu par to, ka tiek izsolīts viens no lielākajiem meža īpašumiem Eiropā, tas atrodas Latvijā, un meži ir mūsu zelts, bet šis īpašums pagaidām pieder kādai zviedru kompānijai. Tas tiek izsolīts, un tiek lēsts, ka pārdos par, apmēram, trim miljoniem eiro, ir divdesmit pretendenti, kas vēlas to nopirkt, tikai trīs no tiem ir Latvijas uzņēmēji. Vai tā ir svētība? Mūsu zeme pieder citiem! Jēzus saka, lai tu izvēlies šodien – svētību vai lāstu! Svinēt Jāņus un līksmoties ir daudz vieglāk. Zini, uz Titānika arī bija bars ar bagātiem vīriem, kuri, kad kuģis grima, mierīgi sēdēja, uzvilka savas cilindru cepures un pīpēja cigāru, un dzēra viskiju. Viņi negāja zemoties un panikā lekt glābšanas laivās, bet gan sēdēja un sagaidīja savu galu. Tieši tāpat arī latvietis – iedzer ar cigāru zobos un skurbumā grimst. Visas problēmas ir elku kalpībā, ko cilvēkiem ir ļoti grūti atzīt, bet ir tikai viens CEĻŠ! Iedomājies, pašiem jāpērk sava zemes platība, un diez vai vispār paši dabūsim. Tevi apmierina tāda situācija?

Bībelē bija dievbijīgs ķēniņš vārdā Josija. Pirms viņa cilvēki un ķēniņi pielūdza elkus, bet, kad viņš nāca pie varas, viņš sāka pielūgt tikai vienu vienīgu Dievu un iztīrīja templi, Dieva namu, no elkiem, viņš iznesa visus priekšmetus, kas tika darināti par godu Baalam un Ašērai. Draudzes vidū bija Bāala un Ašēras pielūgsme, un Latvijas draudzes vidū ir tieši tāpat! Mēs saucamies par kristiešiem, bet pielūdzam Jāni un Līgu jeb Baalu un Ašēru.

 “[..] un ķēniņš pavēlēja augstajam priesterim Hilkijam un priesterim, kurš pēc amata bija otrais, un sliekšņu sargiem, lai tie iznes ārā no Tā Kunga nama visus tos priekšmetus, kuri bija darināti Baalam un Ašērai, kā arī visiem debesu zvaigznāju pulkiem,” tie ir, piemēram, horoskopi, “un lai tie visi tiek sadedzināti ārpus Jeruzālemes, laukos pie Kidronas, bet to pīšļus nonest uz Bēteli. Tad viņš atcēla elku priesterus, kurus bija iecēluši Jūdas ķēniņi un kas bija upurējuši augstieņu svētnīcās Jūdas pilsētu un Jeruzālemes apkārtnē, kā arī tos, kas upurēja Baalam, saulei un mēnesim, zvaigznājiem un visiem debesu zvaigžņu pulkiem. Un viņš izmeta Ašēras tēlu no Tā Kunga nama ārā aiz Jeruzālemes vārtiem Kidronas ielejā un lika to tur sadedzināt un sagrūst putekļos, un šos putekļus izkaisīt pār vienkāršo ļaužu kapiem. Viņš lika arī noplēst netikļiem ierīkotās telpas; šīs telpas atradās Tā Kunga namā, un tur sievas auda pārsegas Ašērai.” Tātad Baala pielūgsme bija saistīta ar orģijām, arī Jāņos būs orģijas “Tāpat viņš lika saaicināt visus priesterus no Jūdas pilsētām un lika sagānīt augstieņu altārus, uz kuriem priesteri bija upurējuši, no Gebas līdz Bēršebai, un viņš lika norakt arī ar āžu attēliem greznotos pakalniņus,” Jāņus parasti svin tieši uz pakalniem, “kas atradās pie pilsētas pārvaldnieka Jozuas nama vārtiem, pa kreisi no pilsētas vārtiem. Taču augstieņu svētnīcu priesteri nedrīkstēja upurēt uz Tā Kunga altāra Jeruzālemē, bet tie gan ēda neraudzētas maizes savu amata brāļu vidū. Viņš sagānīja arī to negantību vietu, kas atradās Ben-Hinomas ielejā, lai turpmāk neviens vairs neupurētu savu dēlu vai savu meitu kā uguns upuri Moloham.” Tur bija arī cilvēku upurēšana, arī Latvijas teritorījā senā vēsturē ir notikusi cilvēku upurēšana Baalam un Ašērai par godu. Es to pats savām acīm neesmu redzējis, bet vēstures avoti liecina par to, ka tā tiešām varētu būt bijis. “Viņš lika arī novākt tos zirgus, kurus Jūdas ķēniņi bija darinājuši, godinādami saules dievu,” latviešiem ir bijis likteņzirgs, ar kuru viņi zīlēja. Ja runājam par saules dievu, tad tieši saulgrieži ir tie, kurus cilvēki svin, godinot sauli “pie ieejas Tā Kunga namā, virzienā uz galma sulaiņa Netan-Meleha mītni, kas atrodas Tempļa piebūvē, un viņš lika sadedzināt arī saules ratus.” Vai zināji, ka Jāņos arī ripina saules ratus? (2.Ķēniņu 23:4-11)

Ir ļoti daudz līdzību. Kopīgās iezīmes – Baals un Aštarte ir prototips Jānim un Līgai, ne cilvēkiem, bet tā laika sieviešu un vīriešu dzimtas dieviem, mums ir arī faktiski vienas tautības saknes, mēs esam mantojuši vairākus rituālus un elku pielūgsmi, auglības dievus. Svētkalni, kupli zaļojošie koki, elku stabi, pakalni, saules rati, priesteri un upuri – tam visam ir kopīgas iezīmes arī ar šodienu. Lūk, senlatviešu dievi, kurus kādreiz pielūdza un pielūdz arī tagad – Jānis, velns, Jumis, Māra, Laima, Mājas kungs, Ūsiņš, Zemes māte, Ūdens māte, Meža māte, Vēja māte, Veļu māte, Pēteris, Miķelis, Mājas gars, Pērkons, ir bijuši katoļu pagāniskie svētie, kad cilvēki pielūdz cilvēkus, nevis pašu Dievu. Jāņu pamatā ir zemkopju tautu zemes auglības kults, saules kults un falla kults, līgošana Jāņu naktī ir saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu.

“Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?” (Jāņa 11:25-26)

Es Tev gribu pavēstīt interesantus faktus, atradu internetā dažus skaitļus. Cik naudas tiek samaksāts nodokļos, lai saņemtu tūkstoš eiro lielu algu uz rokas? Anglijā nodokļos samaksā 196 eiro, Vacijā – 400 eiro, bet Latvijā nodokļos samaksā 762(!) eiro. Latvija – viena no nabadzīgākajām valstīm ar vislielākajiem nodokļiem. Tur vēl bija salīdzinājums, ka Anglija ir saimnieks, Vācija ir vasalis un Latvija ir kolonija. Tas nu būtu skaidrs, ka visa mūsu neatkarība ir kaut kur pakūpējusi, cilvēki izbraukuši. Bet man ir laba ziņa! Es šos skaitļus vakar minēju dažiem cilvēkiem, un viena no draudzes dalībniecēm teica, ka viņai nodokļos viss ir skaisti un labi, viņai nebija jāmaksā tik daudz nodokļu. Tas mums ir normāli, mēs to nemanām, jo esam Dieva svētīti. Mēs esam izgājuši no lāsta un iegājuši svētībā, un, lai arī kādi būtu nodokļi, Dievs tevi svētīs finansiāli, tev vienmēr būs pietiekoši. Tev nav jābrauc uz ārzemēm vergot kaut kādās plantācijās. Dievs ir labs!

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” (Jesajas 55:6)

Bībelē rakstīts, lai meklējam To Kungu, kamēr Viņš vēl ir atrodams, nevis lai meklējam papardes ziedu. Papardes zieds nav reāls, bet Debesu vārti ir reāli, un Viņa vārds ir Jēzus Kristus.

“Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa 10:10)

Es nesen iegāju grāmatu veikalā “Valters un Rapa” un ieraudzīju tur savas grāmatas, piemēram, “Personīgas attiecības ar Dievu”, un blakus tur bija grāmata par Latvijas Nacionālajiem partizāniem “Aizmirstais karš”. Simts tūkstoši partizānu bija mūsu Latvijas mežos, kas cīnijās, kas nebija mierā ar okupāciju Latvijas teritorijā. Viņiem bija savi statūti, savi mērķi. Tā ir viena no visilgākajām pretošanās partizānu kustībām vesturē. Viņi pretojās divpadsmit gadus. Pilni meži bija ar Latvijas Meža brāļu organizētām grupām. Un es gribu nolasīt zvērestu, ko viņi solīja, kad iestājās meža brāļos: “Es, Latvijas Nacionālais partizāns, svinīgi apsolu ievērot Latvijas Nacionālo partizānu statūtus. Es apsolos būt pret visiem taisnīgs, ievērot Latvijas likumus, un visus man uzticētos pienākumus veikt pēc labākās sirdsapziņas par godu Dievam un manai dzimtenei – brīvai un neatkarīgai Latvijai.” Vispirms ir Dievs un tad ir dzimtene! Zini, mēs varētu līdzīgu zvērestu teikt: “Mēs esam Kristus armija un mēs nepiedalīsimies tumsas darbos, mēs negodāsim elkus un elku priekšā nelieksimies, mēs godāsim vienu vienīgu Dievu, Kurš ir viens vienīgs dzīvības un svētības avots, Kurš ir viena vienīga atbilde mūsu tautai un mūsu zemei.” Vienīgā cerība ir Jēzus Kristus, un vienīgie cilvēki, kas var nest patiesību, esam mēs un katra draudze, kurai rūp Dievs un Dieva darbs, kas nīst elkus un mīl savu tautu un savu zemi. Es esmu Dieva zemes un Latvijas patriots. Āmen!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Līgo svētki un Bībele” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

Svētīts, kas rok un dod

Publicēja 2018. gada 13. jūn. 00:47Līga Paņina

Ziņas datums 13.06.18.

Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Turēties pie patiesības un darīt taisnību. Turēties pie patiesības nozīmē turēties pie Dieva vārda. Psalmos ir rakstīts, ka Dieva vārds ir gaisma uz mūsu ceļiem. Lai arī kādā virzienā un kādos krustojumos tu stāvētu, tieši Dieva vārds ir tas, kas rāda pareizo virzienu. Bībele ir mana patiesība un mana taisnība! Svētīgi ir tie, kas rok Dieva vārdā, tie, kas iepazīst Dieva vārdu, un tie, kas dara to, ko ir iepazinuši, sapratuši, saņēmuši no Dieva vārda. Dievs nav šķirams no Sava vārda. Bez piepildīšanās ar Dieva vārdu nav iespējama Dieva vadība un nav iespējams Dieva tuvums. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību, kas maksā savu cenu, kas veltī savu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu, mācītāja sprediķus klausītos atkārtoti un izmantotu katru iespēju mācīties. Piemēram, šobrīt mājas grupu ietvaros notiek padziļinātā Bībeles skola. Svētīgi ir tie, kas mācās šajā skolā. Svētīgi ir tie, kas visu noklausās, konspektē, iegaumē, izdara secinājumus un caur to ielaiž Dieva vārdu savā sirdī. Svētīgi ir tie, kas ar visu sirdi ķeras klāt Dieva vārda iepazīšanai. Svētīts ir tas, kas mācās Bībeles skolā nevis tikai tāpēc, lai nokristītos, vai tāpēc, ka tas ir pareizi, jo tā teica vadītājs vai mācītājs, bet tāpēc, ka pats ir pieņēmis lēmumu un pats to vēlas. Tas ir tavs Dievs, tavs Tēvs debesīs! Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.

Multimiljonāram Pīteram Danielam reiz par piecpadsmit minūšu konsultāciju samaksāla vienu miljonu dolāru. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Viņš ir viens no pasaulē vadošajiem biznesa un līderības konsultantiem. Reiz kāds cilvēks uzdeva viņam jautājumu: „Man ir desmit tūkstoši dolāru. Pasakiet, lūdzu, kur man tos izdevīgi ieguldīt?” Pīters Daniels atbildēja: „Līdz pēdējam centam ieguldi tos savā galvā. Ja tu ar savu patreizējo galvu iesi un lietosi šo naudu, tad tev nekas neizdosies, bet, ja tu ieguldīsi šo naudu savā galvā un tad, kad tev vairs nebūs šie desmit tūkstoši, tu tik un tā gūsi panākumus.” Ir svarīgi, kas ir tavā galvā un kas ir tavā sirdī. Tas, kas ir tavā sirdī, nāk caur tavu galvu. Ja tu regulāri pavadi laiku ar Dieva vārdu un neredzi Bībelē negatīvas lietas attiecībā pret sevi, bet pozitīvas, tad arī tavā sirdī būs pozitīva attieksme pret dzīvi. Ja tu darīsi Dieva prātu jeb Viņa vārdu, kas ir tavā prātā un sirdī, tad tam būs pozitīvs rezultāts tavā dzīvē. Tāpēc svētīgi ir tie, kas rok un dod. Kā es saņēmu šo Dieva vārdu, ko es šodien sludinu? Jau vairākas nedēļas tas bija manā galvā, un no rīta es visu sakārtoju un nolēmu runāt. Tad, kad tu esi pilns ar Dieva vārdu, kad tava prioritāte ir Dieva vārds, kad tu esi pietiekošā daudzumā “mērcējies” Dieva vārdā, “piesūcies” ar Dieva vārdu, tas ir tavas dzīves pamats. Un tad Dievs uz tevi var runāt caur jebko, pat skatoties muļķīgu flmu. Tas notiek tikai tad, ja Dieva vārds ir pamats tavā dzīvē. Izejot pastaigā uz tevi var runāt Dievs. Ja Dieva vārds nav tavs pamats, ja tu neesi “piesūcies” ar Dieva vārdu, tad visas šīs lietas var tevi negatīvi iespaidot. Tāpēc viens cilvēks var paskatīties kaut ko muļķīgu, bet otrs nevar, jo tā viņš “piesūksies” ar negatīvo.

Kā saņemt Dieva vārdu? Es to saņemu pat mežā un Siguldas takās, kur es regulāri skrienu krosiņus, pa kalniem un pa lejām. Šis maršruts ir visskaistākais – strauti, ziedi, klintis. Pavasarī tur ir daudz strautu, bet, kad tuvojas vasara, tad daudzi strauti izžūst. Bet kādos strautos pat visu vasaru ir auksts avota ūdens. Kādi strauti izžūst, kādi paliek. Kāpēc tā? Tāpēc, ka dziļākie ūdeņi neizžūst, bet virsējie ūdeņi izžūst. Dziļie avoti paliek! Ja gribi daudz ūdens, tad tev ir jāurbj dziļurbums. Svaigs, skaidrs un tīrs ūdens atrodams dziļi zemē. Ja tu negribi garīgi, emocionāli un arī fiziski izžūt, ja tu negribi būt tas, kas īsu laiku ir un pēc tam nav, tad LAID SAKNES DIEVA VĀRDĀ! Lasi Bībeli regulāri, katru dienu. Saklausi, ko Dievs tev saka. Mācies no galvas Rakstu vietas, piesūcies ar Dieva vārdu. Atkārtoti klausies sprediķus. Mums viss ir pieejams mp3 formātā. Kāpēc tā? Tas tāpēc, lai tu varētu klausīties, piemēram, braucot uz darbu. Klausies, piesātinies. Katru reizi, kad es skrēju, es domāju par šiem avotiem. Jo vairāk es skrēju šo maršrutu, jo vairāk es domāju un man kaut kā “iesēdās”, un es sāku atcerēties. Es sapratu, ka Dievs man grib kaut pateikt, un tā dzima sapratne par dzīvajiem un izžuvušajiem strautiem. Tāpēc piesātinies ar Dieva vārdu, laid saknes tur. Kad Dieva vārds, personiskas attiecības ar Dievu ir tavs pamats, tad pat vienkāršs strauts uz tevi runā. Es skatījos uz strautu un domāju: DIEVS IR DZĪVIBAS AVOTS! Un šis dzīvības avots ir dziļi rokams. Tas nav virspusējs. Ir skaidri rakstīts, ka sējējs izgāja sēt, un cita sēkla krita ceļmalā, kur nāca zvēri un to apēda, cita krita uz akmenāja – tā nevarēja ielaist sankes un nokalta. Trešā, kas krita starp ērkšķiem, nobeidzās. Bet sēkla, kas tika sēta labā zemē, uzdīga un nesa augļus – trīsdesmitkārtīgus, sešdesmit kārtīgus un simtkārtīgus. Saknes var laist labā zemē. Tas, kas tika sēts uz akmenāja, tūlīt uzdīga, bet neielaida saknes un nokalta. Jēzus saka, ka tas ir cilvēks, kas dzirdēja Dieva vārdu, viņam iepatikās, un viņš to darīja līdz pirmajām grūtībām. Kāpēc tā? Jo sakņu nebija. Ja cilvēks nesāk mācīties Bībeles skolā, kā lai viņš laiž saknes? Ikdienā regulāri studē Dieva vārdu. Meklē Dievu, lasot Viņa vārdu.

Ir divu tipu cilvēki – vieniem labāk patīk lūgt Dievu, otriem labāk patīk lasīt Bībeli. Kurš būs svētīgāks? Man liekas, ka tas, kam galva un sirds ir pilna ar Dieva vārdu. Ko tu vari lūgt, ja tev nav Dieva vārda pamats? Tu lūgsi nepareizas lietas un ne tajā virzienā. Vajag balansu starp lūgšanu un Dieva vārdu. Bībele saka, ka iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds tapa miesa. Jēzus ir Vārds miesā, nācis virs zemes. Vārds nav škirams no paša Dieva. Dievs nav cilvēks, kas melotu, jo Viņa jā ir jā un nē ir nē. Dieva vārds ir absolūta patiesība. Svētīts tas, kas turas pie patiesības. Svētīts tas, kas laiž dziļas saknes. Svētīgi ir tie avoti, kas vienmēr dod svaigu ūdeni.

Pavasaris ir pagājis, un ir sācies odu laiks. Kad es skrienu, man odi nekož, bet, kad neskrienu, tad kož. Man no odiem veidojas lielas pumpas. Kad esmu kustībā, tad odi man netiek klāt. Ja izeju pastaigāties, tad man jāliek kapuce uz galvas un kājās nevaru vilkt šortus.

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.” (Lūkas 10:19)

Stājieties pretī velnam, un velns bēgs no jums – to saka Dieva vārds. Tev ir spēks stāties pretī! Velns atnes slimības, neauglību, nabadzību un visu to, kas ir slikts un negatīvs. Tu vari stāties velnam pretī tad, kad tu esi kustībā. Ja tu ne tikai lasi Dieva vārdu, ne tikai piepildies ar Dieva vārdu, bet arī dari Dieva vārdu, rīkojies, cīnies un strādā. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības, rok, turas pie taisnības un dod. Došana ir iešana tajā virzienā, kuru Dievs norāda.

Un Īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo Tas Kungs viņu bija svētījis.” (1.Mozus 26:12)

Svētība. Īzaks sēja un saņēma simtkārtīgu ražu. Tā ir nereāla peļņa, jo tas tā nemēdz notikt. Kāpēc tā? Jo Tas Kungs viņu bija svētījis. Ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas reāls, kaut kas klātesošs. Reāli dzīva substance. Svētīts, kas rok un dod. Tā ir īpaša Dieva klātbūtne tavā dzīvē. Ja tev ir Dieva svētība, tad tu nevari zaudēt. Tu sēj un pļauj simtkārtīgu ražu.

Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalms 127:1-2)

Ja Tas Kungs nesvētī to, ko tu dari, tad tu velti to dari. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Nekāda armija, nekāda gudrība nepalīdz, ja pilsētai nav Tā Kunga svētība. Agri celties, vēlu palikt nomodā – tipiska latvieša raksturojums. No rīta agri jāceļas uz darbu un vēlu vakarā jāskatās kāds seriāls. Ēst maizi ar rūpēm – tā nostrādājies, ka pat ēst negribās. Bet Saviem mīļajiem Dievs to bagātīgi dod miegā, viņi neēd maizi ar rūpēm. Viņi nepārtraukti nedomā, ko rīt ēdīs. Viņi vienkārši piepildās ar Dieva vārdu un dara Dieva vārdu. Saviem svētītajiem Viņš visu dod jau miegā. Tas nenozīmē, ka tev nekas nav jādara, bet svētīgi ir tie, kas TURAS pie patiesības un DARA taisnību.

Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” (Salamana pamācības 10:22)

Ko es tagad lasu? Pīteru Penu, “Alisi Aizspogulijā”, Supermenu, komiksu? Es lasu Bībeli! Tev nav svētību, jādomā, kā iztikt, tev nekas neizdodas? Ko saka Dieva vārds? Ar ko tu esi piesātināts? Ar savām stulbajām domām vai ar Dieva vārdu? Ko Dievs par tevi saka? “Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.” Nav teikts, ka Dievs svētī bez cilvēka paša pūlēm, bet gan bez sevišķām pūlēm. Šie cilvēki neiet gulēt ar rūpēm sirdī. Šie cilvēki nestrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņiem visiem ir laiks atpūtai. Tā ir Dieva svētība. Tas ir kaut kas īpašs, tā ir īpaša substance, matērija. Tā ir kā brīnumnūjiņa, ar kuru vienā mirklī var uzburt to, ko sirds kāro, līdzīgi kā ar zelta zivtiņu. Pasakās par zelta zivtiņu vēlēšanās piepildās bez jebkādām pūlēm. Bet Dieva vārds saka, ka kaut kādas pūles tomēr ir jāpieliek arī no savas puses, bet ne sevišķas. Tā ir Kunga svētība. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu man vari neticēt, bet tieši Bībele ir tavu svētību avots. Ir nepieciešams daudz Dieva vārda. Tas nozīmē nevis vienkārši automātiski lasīt, bet gan to pārdomāt, piemērot sev, studēt un skatīties uz to veselīgi. Nevajag ieciklēties uz to, ka jāvelk galvā lakati un jāpraktizē citi reliģiozi rituāli, kuri cilvēka dzīvi neizmaina. “Burts nokauj, bet Gars dara dzīvu,” saka Dieva vārds. Reāla svētība parādās tiem, kuri rok un dod. Svētīti ir tie, kas rok un dod. Svētīgi ir tie, kas turas pie taisnības, patiesības un arī dara taisnību.

Pirms daudziem gadiem es biju kalpotājs draudzē Limbažos, un mācītājs mani tur atstāja par vadītāju, jo pats vēlējās doties prom. Šai kalpošanai bija viens noteikums – man vajadzēja mācīties. Man bija regulāri jābrauc uz Jelgavu un jāmācās skolā. Visu dienu bija jāsēž un jāklausās vairākas lekcijas. Paldies Dievam, ka tā nebija kāda traka universitāte. Šīs lekcijas bija labas. Tas bija reāls, dzīvs Dieva vārds un reāli Dieva vārda principi, kurus es mācījos. Man bija divus gadus jāmācās neklātienē un vienu daļējā klātienē. Kopumā mācījos trīs gadus. Tāds bija noteikums. Kāpēc mācītājs tā darīja? Es tajā brīdī nedomāju, ka ir kaut kur jābrauc, jāmācās un ka tas vispār var kaut ko dot. Man nekad nav tā, ka tiklīdz kāds kaut ko liek darīt, es uzreiz dodos. Man pašam no Dieva ir jāsaprot, ka tas man ir nepieciešams. Es toreiz jautāju savam mācītājam: “Tu esi mācījies vairākās skolās. Ko tas tev ir devis?” Mācītājs godīgi atbildēja: “Uzreiz, tajā brīdī es neko nejutu, bet pagāja laiks, un nu es redzu, ka skola, kurā es mācījos, man ir daudz devusi.” Es šiem vārdiem piekrītu. Bībelē teikts: “Domājiet par to, kas tīkams un šķīsts.” Ja es paskatos pagātnē, tad redzu, ka tas laiks, ko pavadīju mācoties un studējot Dieva vārdu, ir neatsverams. Tieši tas ir izveidojis manu domāšanu.

Vai tu zini, kas tu esi? Tu esi tas, kā tu domā. Kā tu domā? Kādas, tavuprāt, varētu būt tavas domas, ja tu nedomā pēc Dieva prāta un vārda un ja nepiesātinies ar Dieva vārdu? Cilvēka daba pati par sevi ir grēcīga. Bez Dieva vārda tavas domas ies citos virzienos. Bībelē teikts: “Uz skaudību nesas tā gars.” Domas pašas par sevi nesas ne tajā virzienā. Bez Dieva vārda mēs esam pazuduši. Vai tad, kad tu piedzimi no augšas, arī prāts uzreiz pārdzima? Vai tava miesa piedzima no augšas un sāka spīdēt? Bībelē teikts: “Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību.” No augšas piedzimst iekšējais cilvēks, mūsu gars. Prāts no augšas nepiedzimst. Prāts ir jāatjauno un jāpieskaņo jaunajam cilvēkam. Bībelē sacīts: “Kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns.” Āmen! Cilvēki, kuri dievkalpojuma noslēgumā iznāk priekšā, lai pieņemtu Jēzu Kristu par savu Glābēju, uzreiz gaida brīnumu. Kāds dulls līderis vēl cilvēkam paskaidro, ka, izejot priekšā, viss uzreiz mainīsies. Nekas, iespējams, tajā brīdī nenotiks. Tev pašam ir jāstrādā pie tā! Tev ir jāsēž pie Dieva vārda, jālasa un jāpārdomā tas, un jāmaina savs prāts! Ko nozīmē mainīt prātu? Tas nozīmē mainīt visu savu domāšanu. Vecais domāšanas veids ir jāaizstāj ar jaunu. Tikai tas tevi ved uz panākumiem. Tu esi tas, kā tu domā. Prāts var būt sabojāts gan cilvēkam individuāli, gan ģimenei, organizācijai un pat veselai valstij. Tāpat kā cilvēkam, arī pilsētai ir gars. Pilsētai ir arī kopīgs domāšanas veids. Mēs dzīvojam tā, kā mēs domājam. Piemēram, kad dzirdu, ka kārtējo reizi kādā valstī tiek legalizētas viendzimuma laulības, es vairs nevēlos uz šo valsti braukt. Kad es dzirdu, ka šāda veida lēmumus pieņem arī mūsu valdība, man ir kauns, ka mēs to pieļaujam. Mums ar varu neko neuzspiež. Bieži mēs vienkārši klusējam, un klusēšana ir piekrišana. Mēs vienkārši to pieņemam. Es nesen ar kādu sievieti runāju par šo visu. Viņa padomāja par to, cik veci ir viņas bērni un atbildēja: “Kamēr tas atnāks līdz mums, tieši mūsu pilsētai, tikmēr mani bērni būs izauguši.” Mēs to pieņemam, jo domājam, ka tas mūs neskars. Tas skars visu mūsu tautu. Tā ir iznīcības kultūra un slima domāšana. Kāda ir mūsu domāšana, tāda pēc tam ir mūsu valsts. Mēs, draudze, esam sabiedrības saprāta, sirds un Dieva balss. Dieva vārds saka: “Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību.”

Ir tādi cilvēki, ar kuriem nav vērts runāt. Vai tu esi tādus saticis? Tu kaut ko mēģini šādam cilvēkam skaidrot, centies ar viņu cīkstēties, taču paiet laiks, un tu pie sevis domā: “Kāpēc es vispār ar viņu runāju? Tam nebija nekādas jēgas, kļuva tikai sliktāk.” Nevajag ar tādiem cilvēkiem runāt. Tur nekas nepalīdzēs, ne Dievs, ne velns, jo šiem cilvēkiem ir sabojāta domāšana. Viņiem ir sava pozīcija. Ne tikai vienkārši domāšana, bet gan prāts, gan sirds ir nostiprināta savā pozīcijā. Ar šādiem cilvēkiem nav vērts strīdēties un runāt. Ir cilvēki, ar kuriem ir vērts runāt, un kuri ļauj patiesībai sevi mainīt. Viņos ir vērts ieguldīties, lai izskaidrotu dažādas lietas. Kāpēc ir šāda atšķirība starp cilvēkiem? Tas ir domāšanas veids. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ir tikai tā, kā viņi domā, un citādi nevar būt. Jo vecāks cilvēks kļūst, jo skumjāka kļūst situācija.

Kāpēc LGBTI vēlas aizsniegt tieši jauniešus un ierosina bērniem ātrāk uzsākt skolas gaitas? Tāpēc, lai šos bērnus ātrāk izņemtu no normālām ģimenēm un izaudzinātu viņus par vidējo dzimti, kas ir bez rases, dzimuma un identitātes. Tas ir noziegums pret mūsu tautu. Kāpēc viņi cenšas aizsniegt tieši bērnus? Tāpēc, ka pieaugušus cilvēkus vairs nepāraudzināsi. Vai tu redzi daudz veca gadagājuma cilvēku, kuri iet uz šīm kopienām ākstīties? Bērni ir neaizsargāti. Ko tu viņam saki, tam viņš tic. Reiz pie manis ciemos nāca zēns vārdā Nauris. Pretī manai mājai pa logu ir redzama skola, kurai augšā ir bēniņu logs. Es Naurim teicu: “Naurīt, tur vikingi dzīvo.” Tas, protams, bija joks. Nākamajā reizē, kad viņš atnāca pie manis, jautāja: “Kur ir tie vikingi?” Ja mazam bērnam ieskaidro, ka viņš var būt gan puisītis, gan meitenīte, tad šis uzskats viņā paliek uz visu mūžu. Viņš kļūst par nestabilu un kroplīgu cilvēku uz visu mūžu, ja vien viņa dzīvē neienāk Dievs un to visu neizmaina. To ir ārkārtīgi grūti izdarīt saviem spēkiem. Jo jaunāks ir cilvēks, jo vairāk viņš uzņem un pieņem. Ko bērnā ieliek līdz četru piecu gadu vecumam, tas arī viņš būs. Paldies Dievam, ka skolā nav jāiet no divu gadu vecuma! Jaunieši ir tie, kuru domāšana vēl nav pilnībā sabojāta, un viņos ir vērts ieguldīt.

Svētīts, kas rok un dod. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības, kas Dieva vārdu uzņem regulāri un daudz. Jēzus saka: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tu dzīvo no Dieva vārda. Tāpat kā tava miesa ir jāēd, arī tavam garam ir jāēd. Jo vairāk tu barosies un pareizāk ēdīsi, jo labāka, stiprāka un skaistāka būs tava miesa. Tieši tāpat ir ar Dieva vārdu. Gars ir jābaro ar Dieva vārdu. Jo pareizāk un vairāk tu barosies, jo stiprāks būsi savā garā. Jo tu būsi stiprāks garā, jo arī materiālās un visas citas svētības šeit, virs zemes, būs vairāk.

Kā turēties pie patiesības? Kā šis process notiek? Vispirms ir prāts, un pēc tam ir emocijas (sirds). Tu nevari palikt Dieva vārdā tikai zināšanu līmenī, tam ir jānonāk tavā sirdī tā, ka tu ne tikai apzinies pareizas lietas, bet arī izjūti tās ar sirdi. Tad, kad tu kaut ko jūti, padomā ar prātu par to, vai tiešām jūti to, kas atbilst Dieva vārdam.

Kā saņemt Dieva vadību?

Pirmkārt, ir nepieciešams daudz Dieva vārda, kas jau ir tevī ielikts. Cilvēks, kurš ir jaunpiedzimis trīs dienas, nevar teikt, ka Dievs viņam kaut ko pravietoja, teica un vadīja. Jā, mazās lietās tā var būt, bet ne lielās, globālās. Lielās lietās tik ātri tev šī vadība nebūs. Tev ir jābūt piepildītam ar Dieva vārdu.

Kā Dievs vada?

Viņš var tev dot kaut kādus impulsus, kurus tu jūti. Kā Dievs man pateica to, ka ir jāveido draudzes mūzikls vai lielā “Dievs, svētī Latviju” tautas lūgšanu sapulce oktobrī? Es saņēmu ļoti spēcīgu impulsu, un manī bija arī Dieva vārds. Dieva vadība ir tad, kad prāts saskan ar sirdi. Tā ir droša Dieva vadība, kurā vari rīkoties. Ja ir tikai prāts vai sirds, nekas nenotiks. Prātam ar sirdi ir jābūt vienotiem. Šajā gadījumā sirdī ir emocijas. Tu jūti un zini to, kur tev ir jābūt un kas jādara. Kad es saņemu Dieva vārdu un konkrētu vadību kādām lietām, es ar prātu to ļoti skaidri apzinos un ar sirdi jūtu spēcīgu apliecinājumu. Tā ir Dieva vadība. Lūk, kāpēc nevar tikai vienkārši lasīt Bībeli. Dieva vārds ir arī jādzird, jāklausās. Brīdī, kad es sludinu, Dieva Gars tev šo vēsti ieliek sirdī. Kad mēs slavējam un pielūdzam Dievu, tam seko sludināšana. Dieva vārds tiek izprasts ar prātu un iegulst sirdī. Arī tad, kad tu lasi Dieva vārdu, ne vienmēr visu vari izjust ar sirdi, taču pēkšņi, izlasot kādu konkrētu Rakstu vietu, tu sajūti, ka tā ir domāta tieši tev šodien. Tu saproti, ka tā ir rema un absolūta patiesība, un tu par to gribi stāstīt citiem.

Uz šo svētdienu es sākotnēji vēlējos sludināt par finansēm. Taču es nevaru sludināt par finansēm, ja manā sirdī ir kaut kas cits. Es varu sludināt tikai to, kur prāts un sirds darbojas kopā. Ja tā ir, tad droši rīkojies! Piemēram, ideja braukt ar mūziklu un evaņģelizāciju pa Latviju kopā ar komandu man ir gan prātā, gan arī ļoti stipri sirdī. Reiz kāda mācītāja sieva man teica par Dieva vadību tā: “Lūk, tev ir lielā Dieva pavēle! Ej un dari par mācekļiem visas tautas! Ar to pietiek!” Īpašai Dieva vadībai par to, kā pildīt Viņa gribu, nepietiek tikai ar zināšanām. Tam ir jābūt arī sirdī, un bez daudz Dieva vārda nekas nenotiks. Vispirms ir vajadzīgs daudz Dieva vārda, un pēc tam arī nāk Dieva vadība. Svētīgi ir tie, kas rīkojas Dieva vadīti. Svētīgi ir tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību. Svētīgi ir tie, kas ir Dieva vadīti un kas spēj dzirdēt Dievu. Es tev mācu ļoti svarīgas lietas. Es mācu to, kā dzirdēt Dievu. Pamatā visam ir daudz Dieva vārda, kurš tiek uzņemts regulāri un daudz. Prātam ir jāsaskan ar sirdi. Tikai tad būs panākumi un tu spēsi darīt pareizās un īstās lietas pareizā laikā. Šo visu var salīdzināt ar mūsu draudzes jaunajām telpām. Piecus gadus atpakaļ es lasīju kāda mācītāja teikto: “Katrai draudzei agri vai vēlu ir jāuzceļ savas telpas.” Tāpat arī lasīju Dieva vārdā: “Svētīgi, kas ceļ Tā Kunga namu.” Vēl kāds mācītājs man teica, ka mūsu draudzei ir vajadzīgs savs nams. Man Dievs teica, bet sirdī tas nebija. Kas būtu bijis tad, ja es agrāk šo visu sāktu darīt? Draudzē būtu bankrots. Ja tā nav Dieva vadība, tad tas ir bankrots. Tam ir jābūt gan galvā, gan sirdī un saskaņā ar Dieva vārdu, kas tevī ir DAUDZ. Pēc tam Dievs uz tevi varēs runāt caur visneiedomājamākajām ikdienas lietām, piemēram, caur komēdijām. Var būt tā, ka tu skaties muļķīgu komēdiju, un vienalga Dievs caur to runā. Man ir bijuši sprediķi, kuri rodas no kādas filmas skatīšanās, caur kuru saņēmu Dieva vadību. Ja tevī iekšā nav daudz Dieva vārda, tad, skatoties komēdiju, tevī var rasties vienīgi stulbas, perversas domas.

“[..] un jāatjaunojas savā sirdsprātā [..]” (Efeziešiem 4:23)

Vai tu šajā Rakstu vietā pamanīji interesantu vārdu salikumu? Sirdsprāts. Vai ir jāatjaunojas tikai prātā? Mēs lasām Bībeli un iegūstam zināšanas, mācāmies skolās un universitātēs, un mums ir zināšanas. Zināšanām nav nekādas jēgas, ja tās nav sirdī! Ne jau zināšanas glābj un dod panākumus, bet gan izmainīts domāšanas veids ar garu, prātu, dvēseli un sirdi. Nav cita ceļa, kā liet sevī iekšā dzīvo Dieva vārdu, lai tu būtu izmainīts ar visu savu būtību. Tas ir dzīvais ūdens. Es ierakstīju Bībeles mobilās aplikācijas meklētājā vārdu ‘sirdsprāts’, un parādījās ļoti daudz Rakstu vietu, kurās šis vārds ir minēts. Daudzi saka: “Es jūtu, ka man jāiet tur un jādara tas.” Ne tikai tas, ko tu jūti, ir svarīgi, arī galva ir svarīga. Ir svarīgi, ka tas, ko tu dari, perfekti saiet kopā ar Dieva vārdu.

To mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un tuvāko mīlēt kā sevi pašu tas ir vairāk nekā visi dedzināmie un citi upuri." (Marka 12:33)

Kā jāmīl Dievs? No visa gara, spēka, prāta un dvēseles. No kā sastāv dvēsele? No prāta, emocijām un gribas. Ar prātu mēs saprotam to, kas ir pareizs, ar gribu izdarām jeb dodam pavēles savam ķermenim, un tas dara. Tieši gribai ir liela nozīme, kad vajag rakt un darīt. Tu piespied sevi rīkoties. Piemēram, kāds mūsu draudzes dalībnieks nokļūšanai dievkalpojuma zālē, kas atrodas ceturtajā stāvā, izmanto kāpnes, nevis liftu, lai gan veselības dēļ vieglāk nokļūt zālē būtu ar liftu. Iemesls, kāpēc viņš tā dara, pirmkārt, ir tāds, ka viņš apzinās sevi kā veselu cilvēku, nevis invalīdu. Vesels cilvēks var uzvesties kā invalīds, savukārt invalīds var uzvesties kā vesels cilvēks caur savu domāšanas veidu un gribu.

„[..] bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus." (Mateja evaņģēlijs 13:23)

Vārdu ir svarīgi ne tikai dzirdēt, bet arī saprast. Mums jāpiespiež sava griba un smadzenes domāt tā, kā grib Dievs. Tas mums būs veselīgi. Nevar gūt panākumus, ja, piemēram, tu šaubies, ka Dievs ir labs. Nesaki, ka Dievs tevi ir sodījis. Attiecībā uz desmito tiesu ir Rakstu vieta, kurā teikts, ka „tāpēc jau jūs esat nolādēti”. Traki, vai ne? Vai Dievs nolād? Nē. Viņš saka, ka mēs paši esam iegājuši nesvētībā, mūsu domāšana nav pareiza, tāpēc Dievs nevar mūs svētīt. Dievs grib mūs svētīt, taču mēs domājam tā, kā kāds cilvēks kādreiz mums ir iemācījis domāt. Vai tu zini, ka izglītība var kļūt par lielu problēmu, ja Dieva vārds nav tavs pamats? Tu sāksi domāt to, ko tev ir iemācījuši skolotāji, nevis to, ko domā Dievs. Tu tad domāsi caur savas profesijas, caur savas reliģijas prizmu. Uzliekot svecīti bez sevišķām paša pūlēm, kā teica Salamans, tu nesaņemsi svētību, tie ir slima suņa murgi. Kaut kas tomēr ir jāizdara, lai saņemtu svētību no Dieva, nepietiek tikai nokristīties vai laulāties baznīcā. No tā tev nebūs nekādas svētības. Pirms tu izvēlies savu otru pusīti, vajag domāt. Ja otram kaut kas nav kārtībā ar domāšanu, tevi gaida problēmas, un pēc mēneša vari nožēlot, ka vispār apprecējies. Tāpēc pirms precībām ir vajadzīgs ilgstošs draudzības laiks, lai pietiekami labi iepazītu otru cilvēku. Mazākais putns cilvēka galvā pirms laulības pārvērtīsies par lielu putnu laulībā, un tev ar to būs jādzīvo kopā visu mūžu. Ir cilvēki, kuriem nav vērts neko skaidrot. Tāpat kā divi zirgi, viens vesels, otrs slims, iejūgti vienā pajūgā nekur nenokļūs, jo katrs vilks pa savam. Ir teikts: „Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgo.” Mēs pret daudzām lietām izturamies vieglprātīgi, taču, ja tu esi piepildīts ar Dieva vārdu, tu sapratīsi, kurš tev ir īstais cilvēks.

Kādā grāmatā nesen izlasīju interesantu atgadījumu ar kādu mācītāju, kurš kopā ar draudzes vīriešiem nolēma celt interesantu projektu. Tika izlemti uzdevumi, kurus viņi katru nedēļu patstāvīgi darīs. Taču pēc dažām nedēļām mācītājs konstatēja, ka nekas no izlemtā nenotiek. Vīri attaisnojās, aizbildinoties ar sviestu. Mācītājs saprata, ka vainīgas ir vīru sievas, tāpēc nākamo reizi tika saaicinātas un informētas viņu sievas, un tikai pēc tam paši vīri. Un uzdevumi pēkšņi tika paveikti. Caur to mēs redzam, ka šie vīrieši bija ar salauztu gribu. Tāpēc ir ļoti svarīgi mīlēt To Kungu ar visu savu prātu, dvēseli un gribu. Vajag dabūt Dieva vārdu sevī iekšā tā, ka tas ir tavā sirdī, un ar gribu pieņemt lēmumus, nevis būt lupatai. Es uzskatu, ka vīrietim būtu jābūt ģimenes galvai. Tam viņš ir radīts. Protams, ir kādas atsevišķas situācijas, kurās sievai ir teikšana. Taču, ja vīrietim nav savas gribas, viņš būs nevis galva, bet aste. Sieva tad varēs viņu pilnībā izkomandēt. Taču ir arī otrādi, jo vakar pludmalē redzēju, kā vīrs komandēja savu palielo ģimenīti, bļaujot pa visu pludmali. Man to bija ļoti nepatīkami klausīties. Ģimenīte viņa bļaušanas laikā stāvēja sastingusi miera stājā kā armijā. Pēc tam sieva sāka vilkt bērna ratus pa smiltīm. Mana sieva bija šokā par to, taču pēc tam bērna tēvs pats sāka vilkt šos ratus. Svētīgi ir tie, kas rok un dod. Tu nevari būt atkarīgs no kāda cita cilvēka viedokļa, bet no Dieva vārda, kurš ir ne tikai tavā galvā, bet tavā sirdī. Nepietiek tikai zināšanas, bet jāizmaina sava domāšana. Atceros kādu meiteni, kura visu laiku gribēja mācīties, taču manī bija pretestība tam, ko viņa teica. Un, ziniet, man bija taisnība – šobrīd viņa nav draudzē un nez vai vispār kur ir. Nepietiek tikai mācīties, ir jāstrādā. Sētnieks ar augstāko izglītību nekur neder.

Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju. Bet viens no Viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk Viņu nodeva, sacīja: "Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīs simti sudraba gabaliem un nauda nodota nabagiem?" Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas. Tad Jēzus sacīja: "Laid viņu, to viņa manai bēru dienai ir pataupījusi!” (Jāņa evaņģēlijs 12:3-7)

Kāpēc Jūda teica tādus vārdus? Tāpēc, ka viņam bija neizmainīta domāšana, cipari galvā, tāpēc viņš arī par trīsdesmit sudraba gabaliem nodeva Jēzu Kristu. Lūk, pie kā noved neizmainīts prāts! Ir cilvēki, kuri visu laiku kaut ko mājās krāj. Henrijs Madava, viens no lielākās ukraiņu un Eiropas draudzes mācītājiem, stāstīja, ka tāda bija arī viņa mamma. Un viņš savā grāmatā raksta, ka pasakās Dievam par to, ka viņa brālis, spēlējoties ar sērkociņiem, nodedzināja māju ar visiem hlamiem. Arī es pazīstu cilvēku, kura ar mantām piekrautajā mājā, lai pārvietotos, bija atstātas šauras ejiņas. Krājot naudu un mantas tu taču neko nevari sasniegt! Nauda ir jālaiž apgrozībā! Protams, veselīgam uzkrājumam ir jābūt dzīves neparedzētajiem gadījumiem. Bet ne jau jāpiekrauj pilna māja ar krāmiem. To, ko tu esi no Dieva saņēmis, tu nedrīksti paturēt tikai sev. Dod arī citiem! Mārtiņš Luters ir teicis, ka evaņģēlija izplatību var apturēt divos veidos. Pirmais – valstī varu pārņem diktators. Otrs veids – pārliecinot kristiešus, ka viņi ir nabagi un nevarīgi.

Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.” (Jeremijas 29:11)

Ļoti reti es sastopu cilvēkus, kuru mutēs nav vārdu ”es nevaru”. Taču tie, kas no savas domāšanas ir dabūjuši ārā šo frāzi, ir čempioni. Un citādi to nevar dabūt ārā, kā tikai piepildoties ar Dieva vārdu. Tad nu veido savu domāšanas veidu saskaņā ar šo Rakstu vietu. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tu. Tev nekas nav neiespējams! Tas visu spēj, kas tic! Lūk, tā tev jādomā, jājūtas un jāiet cauri dzīvei paceltu galvu!

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1.Korintiešiem 12:7)

Svētīts ir tas, kas rok un dod. Un Bībele saka, ka šī svētība ir jādod tālāk. Vai tu esi bijis Izraēlā? Kāpēc Nāves jūrai ir tāds nosaukums? Tāpēc, ka ūdens tajā ietek, bet neiztek. Kā ir ar augļu stādiem? Ja mēs tos nekopjam, neaplaistām, nemēslojam, augļu ir maz un kļūst ar katru gadu vēl mazāk. Tāpat ir ar cilvēku – ja viņš nedod tālāk, neevaņģelizē, nemīl Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu, viņam nav iespējams būt svētītam. 90% no pasaules bagātākajiem cilvēkiem prāta līmenis ir viduvējs, daudziem pat zems. Taču viņi rok, strādā, dod, sasniedz un mācās. Ja tu esi Dieva gribā, ja rīkojies gan ar prātu, gan ar sirdi, velnam ir neiespējami tev kaitēt. Velns ir radība, viņš neko nespēj pret Radītāju Dievu. Un, ja tu esi Dieva gribā, tu esi absolūtā drošībā! Ādams un Ieva dzīvoja perfektā vidē – paradīzē jeb Ēdenes dārzā ar ideālu vidi, temperatūru, apstākļiem. Caur šo pirmo cilvēku gēniem katrā cilvēkā ir ieliktas ilgas pēc šādiem apstākļiem. Ikviens no mums vēlas dzīvot paradīzē. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēks reiz ir pieredzējis šo godību un pilnību. Šobrīd to var realizēt tādā veidā, ka mēs piepildāmies ar Radītāja vārdu, dabūjam to prātā un sirdī un caur gribu realizējam dzīvē. Kad es piepildos ar Dieva vārdu, es arvien vairāk redzu jaunās Jeruzālemes aprises, redzu to vīzijā, savā dzīvē, savā valstī Latvijā. Ieraugi paradīzi, pēc kuras tiecies, un ved sev līdzi arī citus. Tieši tajā laikā, kad tu pavadi laiku ar Dievu, tevī veidojas šī nojausma par paradīzi, par debesīm. Un paradīzi mēs varam sākt piedzīvot jau šajā laikā, un nav jāgaida, kad nomirsim. Padarīsim pasauli un cilvēkus labākus jau tagad!

Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!” (Psalms 106:3)

Svētīgi ir tie, kas rok līdz dziļiem avotiem, un tie, kas dod! Svētīgi tie, kas ir kustībā un kam odi nekad nekož!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Svētīts, kas rok un dod” pierakstīja un rediģēja “Kristus Pasaulei” redakcija

Cik svarīgi ir būt komandā?

Publicēja 2018. gada 5. jūn. 12:06Līga Paņina   [ atjaunināts 2018. gada 6. jūn. 20:00 ]

Ziņas datums 05.06.18.

Šodienas tēma ir par to, cik svarīgi ir būt komandā. Vai tu apzinies, ka ir svarīgi nebūt vienam un būt komandā? Es vēlos padziļināt izpratni par to un atgādināt jau zināmas lietas.

Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atklāsmes grāmata 3:19)

Tie ir Jēzus vārdi konkrētai draudzei pirms diviem tūkstošiem gadu. Šie vārdi no Dieva ir aktuāli arī šodien tev un man. Iekarsies un atgriezies! Pirms daudziem gadiem es atceros kādu brāli, kuru Dievs bija aicinājis kalpot draudzē. Tā bija jauniesākta draudze, un mācītājs uz viņu skatījās kā uz potenciālu vadītāju. Viņš bija normāls, patīkams cilvēks, kurš lūdza un meklēja Dievu, bija pieņēmis Kristu kā savu Glābēju un turpināja mācīties. Un kādā reizē viņš no Dieva bija saņēmis atklāsmi, iznāca draudzes priekšā un stāstīja, ko bija sapratis. Viņš runāja par to, kā iegūt vēlmi kalpot Dievam, kā saņemt Dieva uguni, Svētā Gara spēku jeb svaidījumu. Viņš to bija personīgi piedzīvojis, kad teica: “Man nekas nav jāgaida, jo ir rakstīts: iekarsies un atgriezies!” Tātad mums pašiem ir jāiekarst un jāatgriežas pie Dieva, mums pašiem no savas puses kaut kas ir jāizdara. Diemžēl šis cilvēks tā arī nekļuva par draudzes vadītāju, un es pat nezinu, vai viņš vispār tagad ir ar Dievu. Viņš zināja, ka iekarsties ir viņa atbildība. Kāpēc tad, kad ir runa par cilvēku glābšanu un Dieva darbu vai pat par elementārām morāles normām, mums nav spēka? Kāpēc tad mums nav vēlmes un mēs nejūtam vajadzību to darīt? Vai mums ir jāgaida kāds īpašs notikums, īpašs pieskāriens? Bībele saka: iekarsies un atgriezies jeb dari Dieva darbu. Kad rodas vēlme kalpot? Kalpojot. Kur rodas uguns? Darot Viņa gribu. Ir grūti kalpot, ja tev nav emocionāla pamudinājuma to darīt, bet tas arī nebūs, ja tu nepraktizēsi mazās lietas, kuras Dievs tev ir parādījis darīt tagad. Iekarsties nozīmē sākt darīt to, ko tu vari šodien. Iekarsies pats, pārējo izdarīs Dievs.

Lai būtu vēlme kalpot Dievam un būtu iespēja aiziet līdz galam, ir vajadzīga viena svarīga lieta – komanda.

Tad piepildiet manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi.” (Filipiešiem 2:2)

Pāvils apgalvo, ka būs iepriecināts, ja redzēs, ka viņa vadītā draudze ir vienota jeb kā komanda, kas iet viena mērķa virzienā. Ir dažas ļoti svarīgas lietas, kas tev ir jāsaprot:

1. Vīzija.

2. Apliecinājums.

3. Stratēģija jeb plāns.

4. Darbs komandā.

Mēs esam daudz runājuši par to, ka vīzija ir svarīga. Ja vīzijas nav, tad mēs dzenamies uz mērķiem kā tukšu gaisu kuldami. Ja tev ir konkrēts mērķis no Dieva, tu nedari kaut ko šur tur, it nekur, bet ej konkrētā virzienā. Šīs vīzijas piepildīšanai ir vajadzīgs konkrēts plāns un darbs tās virzienā. Jebkurā dzīves sfērā ir vajadzīga vīzija, plānošana un darbs. Un ir svarīgi saprast, ka tavs darbs, ja esi viens, tevi tālu neaizvedīs. Tev ir jāsaprot, ka efektīvs darbs uz lielu vīziju ir iespējams tikai, esot komandā. Ja tu vēlies sasniegt lielas lietas un realizēt savu potenciālu, tev ir nepieciešama komanda. Kāpēc ir vajadzīgs apliecinājums? Jo Dievs to dzird, tu cel pats savu ticību, un to dzird arī cilvēki. Draudze ir komanda. Mājas grupiņa ir komanda. Ģimene ir komanda. Kad tu skaļi apliecini, tu nodedzini tiltus, un pēc tam seko tikai darbs.

Pirms dažiem mēnešiem es saņēmu vīziju no Dieva aicināt visas Latvijas draudzes un to mācītājus uz kopēju lūgšanu, un tapa starpkonfesionāla tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kura notiks šī gada 20. oktobrī. Dievs deva ideju veidot interneta vietni, kurā varēs balsot par kristīgām vērtībām, un šīs iniciatīvas iesniegt valdībā. Vienā dienā es saņēmu konkrētu pamudinājumu no Dieva jeb vīziju, dažas dienas pārdomāju un pēc tam skaļi apliecināju gatavību šim pasākumam. Šobrīd viss ir procesā, mums ir labākie slavētāji no dažādām draudzēm un kora vadītāja, tiek veidotas dziesmas, un notiek mēģinājumi, notiek starpkonfesionālas tikšanās, ir izsūtīti uzaicinājumi bīskapiem, viss notiek, bet pirms tā visa bija vīzija un skaļš apliecinājums – par “Dievs, svētī Latviju” es pateicu visai draudzei, – un Bībele saka, lai mans jā ir jā un nē ir nē. Ja es esmu to pateicis, man vairs nav atpakaļceļa. Ja es internetā esmu paziņojis, ka šis pasākums notiks, tad no manas puses vairs nebūs nekādas atkāpšanās. Jautājums ir tikai par darbu, un es strādāju pie tā, lai realizētu šo pasākumu. Kas strādā – es viens pats vai komanda? Šāda mēroga pasākumus ir neiespējami sagatavot dažiem cilvēkiem. Organizēšanā tiks iesaistīti desmiti un pat simti cilvēku, tas būs darbs komandā! To nav iespējams izdarīt bez komandas.

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Romiešiem 10:9)

Kad izskan aicinājums pie Jēzus, ir svarīgi tam atsaukties, nevis palikt savā vietā. Ir svarīgi iznākt priekšā un apliecināt to ar savu muti, ka no šīs dienas tu piederi Kristum, Viņš ir tavs Kungs un Glābējs. Kad tu esi pateicis šos vārdus, turklāt cilvēku klātbūtnē, ir grūti atgriezties atpakaļ. Ja tu ar muti apliecināsi un sirdī ticēsi, tad tu tiksi izglābts.

Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu.” (Romiešiem 4:17)

Ir runa par Ābrahama ticību un Dievu, Kurš sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Dievs tev dod Savu vīziju, un tu apliecini to kā esošu. “Paldies, Jēzu, ka esmu dziedināts!” “Paldies, Jēzu, par pasākumu, uz kuru atnāk tūkstošiem cilvēku un piedzīvo Dievu!” “Paldies, Dievs, par jaunu automašīnu.” “Paldies, Dievs, par piepildītu grupiņu un aizņemtām visām vietām.” Skaļi to apliecinot, tu sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Apliecināšana ir ticības sastāvdaļa. Tev ir vīzija no Dieva? Tad sauc vārdā to, it kā tas jau būtu! Plāno savu darbu un strādā komandā pie saviem mērķiem.

Tu nekad nedarīsi viens pats. Tu to neizdarīsi, ja nebūsi to skaļi pateicis, cilvēki to nebūs dzirdējuši un tu kopā ar viņiem to nedarīsi. Tu zini, ka ir svarīgi glābt cilvēkus, bet tu nekad neiesi viens pats evaņģelizēt. Ja tu nebūsi komandā, tu to nedarīsi. Jēzus izsūtīja Savus mācekļus pa divi. Es nerunāju par personīgo evaņģelizāciju ģimenē, darbā vai kādam draugam, bet par reālu darbu un augošām mājas grupiņām. Tikai komanda spēj audzēt auglīgas grupas. Tikai komandas spēj audzēt draudzi. Tu neiesi savā lūgšanu kambarī, ja tev nebūs, kam atskaitīties. Mums vajag būt konkrētā komandā un konkrētus atgādinājumus katru svētdienu. Tas pats attiecas arī uz biznesu.Varbūt tu domā, ka esi stiprs un pats visu vari? Nesen man bija saruna ar kādu cilvēku, kurš jautāja, vai uz draudzi nāk tikai garīgi vāji cilvēki, kuri paši neko nevar. Es redzēju, ka viņš ir augstprātīgs cilvēks, kurš uzskata, ka visu var pats. Parasti tas notiek līdz tam brīdim, kad pārsteidz slimība vai draud nāve. Šādu cilvēku klātbūtnē man ir nepatīkama sajūta, un tādus var just jau pa gabalu. Kad sanāk radi un draugi uz kādu pasākumu, piemēram, kāzām, tu jau pa gabalu vari redzēt, no kura smird. Tur ir augstprātība, lepnība, nicinājums un reliģiski priekšstati. Viena pagale nedeg. Cilvēks viens pats nevar pastāvēt ticībā. Cilvēks viens pats nevar sasniegt nekādus nozīmīgus mērķus. Cilvēks viens pats nevar savā ticības dzīvē aiziet līdz galam. Tev ir vajadzīga draudze. Draudze, precīzāk, tava mājas grupiņa ir tava komanda.

Kā tu domā, kāpēc vēlas pieņemt tādu likumu, ka bērniem ir jāiet skolā no sešu gadu vecuma? Liela daļa likumu, tajā skaitā arī datu aizsardzības likums, ir vērsts uz to, lai vecākiem atņemtu bērnus un audzinātu viņus pēc genderisma principiem – bez rases, bez dzimuma, viegli manipulējamus un kontrolējamus cilvēkus. Lai tas būtu iespējams, ir jāizjauc ģimenes, bet ģimene ir komanda. Ja ienaidnieks izjauc komandu, tad katrs komandas loceklis vairs nevar sevi pilnvērtīgi attīstīt. Tāpēc ir ļoti svarīga vienotība vecāku starpā. Jauktā ģimenē cilvēks nevar izaugt pilnvērtīgs un vesels, ja nu vienīgi viņam paveicas dzirdēt par Jēzu Kristu un viņš ienāk Dieva ģimenē. Velna pūles tiek vērstas uz to, lai nebūtu komandu. Esmu bieži dzirdējis replikas par mūsu draudzi, par Dieva vadību caur divpadsmit jeb līderību, kontroli un kārtību. Tā runā cilvēki un pat kristieši, kuri, paši neapzinoties, piekrīt velnam un strādā viņa labā, vēršoties pret vienotību. Vienotība ir iespējama tikai tur, kur ir disciplīna, kur ir līderi un komandas.

Bet Israēla bērni augļojās un ļoti pieauga un vairojās un tapa ļoti vareni, tā ka zeme bija piepildīta ar tiem. Bet Ēģiptē cēlās jauns ķēniņš, kas par Jāzepu neko nezināja. Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums. Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi."” (2.Mozus 1:7-10)

Izraēls tika uzaicināts uz Ēģiptes zemi, un tur viņi augļojās un vairojās, un baudīja visas svētības. Viņiem tika piešķirta sava zeme, viņi dzima un bija jau vairāki simti tūkstoši. Pārnesot uz šodienu, mēs esam Izraēla tauta – mūsu draudze un mājas grupiņas, visas Latvijas draudze un pasaules draudzes. Izraēls Ēģiptē kļuva arvien lielāks un varenāks, un faraons sāka baidīties, ka tie nekļūst pārāk daudz, neapvienojas, nesadarbojas ar ienaidniekiem un nesaceļas. Ēģiptieši izdeva likumu nogalināt ebreju pirmdzimtos jeb izņemt no ģimenēm dēlus un mest upē. Sākotnēji tas bija aizliegums dzemdēt, pēc tam jau reālas slepkavības, un nogalināti tika tieši vīriešu kārtas bērni, jo vīrieši ir dabiskie līderi, lai tie nepieaug un nedodas karā pret ēģiptiešiem. Ienaidnieka mērķis ir vērsts pret vienotību un vairošanos. Kas ir velna ienaidnieks uz zemes? Dievs un Viņa draudze. Velns ir īpaši ieinteresēts tajā, lai draudzē nebūtu vienotības. Velns ir ieinteresēts tajā, lai Latvijas draudžu starpā nebūtu vienotības. Organizējot kopējās lūgšanas, es redzu, ka attiecības starp Latvijas draudzēm ir ļoti sarežģītas. Velns un viņa pretīgā dēmonu varza seko līdzi, lai skaldītu un valdītu, šķeltu un postītu. Dēmonu armija ir disciplinēta un mērķtiecīga, un tā strādā pret draudzi. Velns strādā arī pie tā, lai ģimenēs nebūtu vienotības. Lai vai kurā ziņu portālā tu neieietu, visur var lasīt par vardarbību pret sievietēm. Viss tiek vērsts uz vīriešu, dabisko līderu, noniecināšanu un uzticības tālruņiem, kuros bērns piezvana, lai pasūdzētos par to, ka vecāki viņam iedevuši darīt kādu pienākumu; pēc pāris dienām šo bērnu izņem no ģimenes. Ja cilvēks nodod savus vecākus vai iesūdz viņus tiesā, tad 100% gadījumu šāds bērns ņems nelabu galu, jo ir rakstīts, ka tev būs godāt savu māti un tēvu, lai tu ilgi dzīvotu. Velna mērķis ne tikai caur ļauno garu armiju, bet arī caur cilvēkiem draudzē un pasaulē ir ieviest dažādus likumus, lai šķeltu vienotību un neļautu cilvēkiem strādāt komandā, jo, nošķirot cilvēkus, velnam ir daudz vieglāk uzvarēt. Arī Latvijas vēsturē tas ir spilgti redzams, kad krustneši iekaroja baltu ciltis. Vai tu zini, kā viņi pakļāva šīs ciltis? Viņi kūdīja ciltis savā starpā, lai to starpā nerastos vienotība. Viņi valdīja un turēja zem savas kontroles visu tautu caur to, ka sašķēla ciltis. Un pavisam noteikti, ka velns lieto arī dažādus politiskos spēkus, lai darbotos šeit, virs zemes, lai draudzes un dažādas konfesijas nebūtu vienotas, jo viņš ļoti labi zina, ka, ja visas Latvijas draudzes apvienojas, tad grēkam un velna valstībai šeit vairs nav vietas. Viņš ļoti labi zina – ja tava mājas grupiņa ir vienota, tad viņam tur vairs nav vietas. Ja mēs kā draudze esam vienota, tad nevaram neaugt un neattīstīties, jo komandā ir spēks.

Manis veidotajā mājas grupu vadītāju rokasgrāmatā ir kāds precīzs piemērs par komandas darbu, kurā runa ir par sacensībām, kurās zirgi vilka dažādus smagumus. Spēcīgākais zirgs konkursā spēja pavilkt 2043 kilogramu, otrajā vietā zirgs spēja pavilkt 1998 kilogramu, bet kad tos iejūdza, lai kopā vilktu smagumus, tad viņi spēja pavilkt 5448 kilogramu, kas ir par 33% vairāk nekā katrs atsevišķi spēja. Tu gribi sevi realizēt? Esi komandā! Draudzes kontekstā tā ir mājas grupiņa un pati draudze, kuras tu ne tikai vienkārši apmeklē, bet reāli piedalies un esi komandas sastāvdaļa. Varbūt tev ir tāda lepnība, ka citiem nav patīkami uzturēties tavā klātbūtnē, tādā gadījumā tu neesi komandas sastāvdaļa. Ja tu esi tāds cilvēks, kurš regulāri apvainojas, kurn, bubina, tad, arī esot mājas grupiņā, tu neesi komandā. Komandā ir jāiemācās normāli komunicēt, piedot, neapvainoties, kā arī kontrolēt savas emocijas un izteiksmes. Ir savs laiks mājās, kad tu, runājot ar Dievu, vari raudāt un izrunāt visas savas emocijas, bet arī tā, lai tavs lūgšanu kambaris nepārvēršas tikai par nepārtrauktu raudāšanu, bet, izejot no mājām, tev ir jāspēj kontrolēt savas emocijas, lai vai cik grūtas ir situācijas tavā dzīvē.

“To sacījis, Jēzus ar Saviem mācekļiem aizgāja pāri Kidronas strautam; tur bija dārzs. Tanī Viņš un Viņa mācekļi iegāja. Bet arī Jūda, Viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar Saviem mācekļiem tur daudzreiz bija bijuši kopā.” (Jāņa 18:1-2)

Tātad Jēzum bija īpašas vietas, kurās viņš pavadīja laiku kopā ar mācekļiem. Kāpēc Jēzus varēja sevi realizēt? Kāpēc apustuļi varēja sevi realizēt? Viņi to spēja komandā. Komandā viņi katrs sevi realizēja un izmainīja šo pasauli. Jā, katrs darīja savu darbu un ne vienmēr viņi to darīja kopā, bet tomēr katrs no viņiem bija komandā, un tikai tāpēc viņi spēja visu realizēt.

Hokejs, futbols, basketbols – tās ir komandas spēles, kuras nevar uzvarēt viens. Kad kāda no komandām sasniedz godalgotu vietu, tad čempioni ir visi, arī tie, kas sēdēja uz rezervistu soliņa. Gribi būt čempions? Esi komandā! Arī boksā un citos individuālajos sporta veidos katram sportistam ir komanda. Jā, bokseris uz ringa kāpj viens, bet viņu sagatavo speciāla komanda. Tas viss ir iespējams tikai komandā. Ja tu kaut kur redzi kaut lielus, atpazīstamus zīmolus, tad zini, ka tas viss ir komandas darbs. Ja redzi lielas draudzes, tas ir komandas darbs. Ja tu redzi, ka grupiņas aug, tas ir komandas darbs, kas nozīmē, ka grupiņas līderis ir spējis iesaistīt cilvēkus komandā. Cik svarīgi ir būt komandā!

Debesu Tēvs, es lūdzu, ka tas aiziet līdz sirds dziļumiem, lai no Tava vārda tas aiziet līdz sirds dziļumiem.

Kāpēc Liepājā, Ventspilī, Talsos ir mūsu draudze? Kāpēc Dobelē un citās pilsētās ir mūsu draudzes filiāles? Tas ir tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem mēs kā komanda braucām pa vairākām Latvijas pilsētām. Es saņēmu vīziju no Dieva, dalījos ar to ar savu līderu komandu, visi bija sajūsmā, un mēs visi kopā braucām pa Latvijas pilsētām un sludinājām evaņģēliju, slavējām Dievu, cilvēki nāca pie Kristus, un tika nodibinātas arī grupas. Pēc tam ar laiku dažviet sāka noturēt arī dievkalpojumus. Viens pats tu nebūtu braucis pa visām šīm pilsētām, tu nebūtu to darījis, bet kopā mēs to izdarījām. Arī Jēzus lika saviem mācekļiem iziet pa divi, kāpēc? Kā ir, kad tu dodies evaņģelizēt ielās? Salīdzini – kā ir, kad tu dodies viens, jo līderis ir pateicis, ka vajag iet ielās, un kā ir, kad tu ej ar kādu kopā. Cik ilgi tu vari viens pats regulāri evaņģelizēt? Bet kā ir divatā, trijatā vai pat ar līderi kopā? Ir atšķirība? Ir gan, jo, kad jūs ejat divatā, tā jau ir komanda, un tu vairs nevari vienkārši tikai pastaigāties. Ejot vienam, tu vari vēl tikai pastaigāties, bet, ejot divatā, tu jau nevari otram atzīties, ka baidies, un jums nākas vienkārši iet un darīt. Tieši tāpēc, ka būs otrs cilvēks, tu iesi un darīsi. Ja tev ir svarīgi panākumi, tad iekļaujies komandā.

“[..] neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem” (Ebrejiem 10:25-26)

Pāvils ir pārliecināts, ka cilvēks ārpus draudzes, ārpus komandas, nonāk pazušanā. Esi laimīgs un pateicīgs, ja ir kāds, kas tevi paskubina, kāds, kas tev piezvana un izvelk no mājas. Mēs ar manu komandu šo pirmdien bijām Ventas rumbā, un pēc tam viens no komandas cilvēkiem man uzrakstīja: “Paldies, ka tu izvilki mani!” Esi pateicīgs, ka tev ir kāds, kas tevi nedaudz paterorizē, jo ir ļoti daudz labas un pareizas lietas, ko tu zini, ka tev ir jāizdara, bet tu vienkārši atliec, jo tāda ir cilvēka būtība. Bet, kad tev ir kāds, kas paskubina, tas ir komandas spēks, un tu izdari to, kas ir pareizs, un pēc tam esi laimīgs.

Otrdien būs kārtējā biznesa grupa, kuru mēs noturam jau vairākus mēnešus. Tur ir cilvēki, kas ir iesākuši vai jau nodarbojas ar biznesu, un viņi, tur esot, var pat nejust un nesaprast, ka viņiem kaut kas izdodas tikai tāpēc, ka viņi atrodas tajā grupā. Arī tad, ja tev ir dotības kaut ko darīt, ar visām savām dāvanām tu vari vienkārši neko neizdarīt, ja nav, kas paskubina, ja nav komandas un atskaites punkta. Ir ārkārtīgi svarīgi, kādā vidē tu esi un kāds ir tavs atbalsta punkts.

Tu zināji to, ka cilvēki paši saviem spēkiem netiek vaļā no alkohola? Ļoti reti ir tādi gadījumi, kad kāds viens pats izdomā un atmet, bet ir anonīmo alkoholiķu biedrība, un zini, ko viņi tur dara? To pašu, ko mēs, tikai bez Dieva. Viņi sanāk kopā un stāsta savus dzīves stāstus. Un, ja kāds no šīs grupas piedzeras, tad tie, kas ir skaidrā, iet viņu meklēt. Tā vienkārši ir komanda bez Dieva, un tas darbojas, cilvēki tiek vaļā no alkohola tikai komandas dēļ. Nenovērtē par zemu mājas grupiņas apmeklēšanu! Tas ir liels spēks, tur ir komanda, un grupiņā ir Dievs. Nenovērtē par zemu dievkalpojumu apmeklēšanu, jo tajā ir spēks. Komandā ir spēks! “Un kur divi vai trīs, tur Es esmu viņu vidū,” saka Jēzus Kristus.

Kad ķēniņam Hiskijam draudēja briesmas no svešzemju iebrucējiem, viņš uzrunāja tautu ar šādiem vārdiem:

“Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.” (2. Laiku 32:7)

Viņam ir komanda un Dievs. Kad tu esi vienots un tava grupiņa ir vienota, tad Dievs darbojas jūsu vidū, kad draudze ir vienota, tad pats Dievs ir mūsu vidū un darbojas, kad Latvijas kopējā draudze ir vienota, tad pats Dievs nāk un karo par Latviju!

“Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!” (Romiešiem 16:17)

Ja tu redzi kādu negatīvu cilvēku, tad neej pie viņa klāt. Ko nozīmē “pretestību tai mācībai”? Lai tu reāli iekļautos komandā, ir jāsadzīvo ar visiem pārējiem, jākomunicē un tev ir jābūt lietderīgam šajā komandā. Nevis, ka tikai tev kalpo, bet arī, ka tu kaut ko dari citiem. Vēl ir svarīgi paklausīt līderim, godināt viņu. Katra draudze atšķiras, kopīgs mums ir trīsvienīgais Dievs, Jēzus upuris, bet, piemēram, mūzikas stils nav kopīgs. Citiem sestdiena ir svarīgāka par svētdienu, bet citiem svētdiena ir svarīgāka par sestdienu, Pāvils saka, ka nav svarīgi, kurā dienā mēs godinām Dievu, un ka tas nav iemesls, lai strīdētos. Ja tu esi draudzē, kur dievkalpojumi notiek sestdienā un godina sestdienu, tad tāda ir šīs draudzes mācība, un tu paliec šajā mācībā, godini sestdienu, arī tādā gadījumā, ja tev liekas, ka pareizāk būtu rīkot dievkalpojumus svētdienā, godini sestdienu un necel šķelšanos draudzē. Ir draudzes, kurās vakarēdiena laikā mazgā viens otram kājas. Man tas personīgi neliekas pieņemami, bet, ja tu esi tādā draudzē, kur to dara, tad arī tev tas ir jādara, netaisi šķelšanos. Šajās pašās draudzēs precētām sievietēm ir jānēsā lakatiņš. Ja tu esi tādā draudzē, tad nēsā lakatiņu un netaisi šķelšanos. Ja tevi galīgi neapmierina kāda mācība, tad ej un pievienojies citur, bet esi uzmanīgs ar to, jo, staigājot pa draudzēm un meklējot labāko, vari attapties šur tur, it nekur. Arī mūsu draudzē ir sava mācība, un, ja tev kaut kas nav skaidrs, nevajag atklāti bubināt, pajautā līderim, tev paskaidros visu, vari pameklēt atbildes Bībelē.

Vienam mūsu draudzes puisim ir smuki apavi, kas ir speciāli domāti braukšanai ar mašīnu, un pirms kāda ilgāka laika draudzē, kurā es arī biju mācītājs, viens no grupu līderiem nosodīja mani par to, ka man bija tādi paši apavi kā šim puisim. Es draudzē sludināju un liecināju, ka esmu nopircis šos apavus. Viņš brīnījās, kāpēc es staigāju tādos dārgos apavos un kāpēc es lielos ar tiem, kamēr lielākajai daļai draudzes neesot naudiņas. Pāvils saka vairīties no tādiem cilvēkiem, kas kurn un aprunā, ej pie mācītāja vai vadītāja un pasaki, ka ir tāds cilvēks ar tādu problēmu. Ja cilvēks ir kurnētājs un buntotājs, tad, aizejot no draudzes, viņš paņems līdzi daudzus. Šāds cilvēks sašķeļ draudzi.

Tāpēc vienam no tiem vīriem, kas ar mums kopā gājuši visu to laiku, kad Kungs Jēzus pie mums nācis un gājis” (Apustuļu darbi 1:21)

Jūdas vietā izvēlējās tādu apustuli, kurš vienmēr bija gājis kopā ar viņiem. Ja tu gribi, lai Dievs tevi paaugstina un lieto, tad esi kopā no paša sākuma. Esi vienmēr visos draudzes pasākumos. Šī gada draudzes brīvdienās mums būs brīvdabas dievkalpojums. Ja tev ir labs iemesls, lai neapmeklētu šo pasākumu, tad zini, ka tu esi apdraudēts, jo par apustuli izvēlējās to, kas vienmēr bija visos pasākumos. Ja tu gribi, lai Dievs tevi ceļ, izmanto visas iespējas, lai tu būtu komandā.

Pravietis savās mājās vismazāk ir cienīts. Tas ne vienmēr visur būs tieši tā, bet, ja vēroju Latviju, tad mācītāju, kurš visvairāk ir izdarījis Latvijas labā un izveidojis vairākus simtus draudžu pa visu pasauli, un pulcē stadionus ar cilvēkiem, visvairāk šeit arī nemīl. Tev ir jāprot vērtēt svaidītos! Un kad tu ar viņiem esi kopā, tev ir iespēja skatīties un vērot, ko un kā viņš dara, kā viņš izturas citā atmosfērā. Tā ir iespēja tev augt.

Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt.” (1. Korintiešiem 4:8 )

Viņš runā par to, ka valdīt nozīmē būt Dieva valstībā un iet līdz galam. Pāvils apšauba cilvēkus, kuriem šķiet, ka pašu spēkiem, bez Dieva un pareizas iekļaušanās komandā viņi var aiziet līdz galam.

Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā.” (1. Korintiešiem 1:10)

Dievs grib lai ir vienprātība un neceltos šķelšanās. Ir svarīgi būt vienā draudzē, vienā vīzijā, ar vienu mērķi un vienā komandā. Ir svarīgi būt vienotībā. Ja mēs paši kā draudze gribam augt, mums jābūt vienotībā ar visām citām draudzēm. Ja Latvijas draudze grib augt, tad tai jābūt vienotībā ar visām pasaules draudzēm. Vīzija, apliecinājums, plāns un komandas darbs.

Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.” (Efeziešiem 4:16)

Kristus ir galva, un tu esi miesa. Mums katram ir savs unikālais uzdevums konkrētā draudzē, konkrētā grupā, konkrētā vietā.

16. jūnijā būs mūzikls “Visdārgākā pērle”. Tas būs spēcīgi, tāpēc nāc laicīgi ieņemt vietas labākās. Ko tu domā: kā ģērbsies mūzikla dalībnieki? Katrs ģērbsies kā viņš vēlas un jūtas vislabāk, jo katram ir dota sava individualitāte.

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.” (1. Korintiešiem 12:7)

Katrs cilvēks ir personība. Arī katra draudze ir individuāla. Tu iekļaujies draudzē un tajā paša laikā tu esi individuāls. Mūziklā katrs ģērbsies kā grib, jo tur būs atspoguļoti vairāki dzīvesstāsti caur dziesmām un dejām. Tur būs arī mans dzīvesstāsts. Mēs esam dažādi un tomēr kopā.

Vai tu zini kāda vardarbība ir skolā un kā bērni viens pret otru izturas? Ļoti daudzi ir piedzīvojuši vardarbību skolā, jo katrs bērns ir citādāks. Bērni ir ļauni, apceļot viens otru par visdažādākajām lietām, īpaši ja kāds ir fiziski vājāks vai atšķirīgāks. Es esmu par vienotību un otra pieņemšanu, tā ir patiesa tolerance. Ir draudzes, kur ir ierobežojumi apģērbam, bet pie mums katrs var individuāli izpaust savu ģērbšanās stilu.

“Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.” (1. Korintiešiem 12:13)

Rudens tautas lūgšanu pasākumā dažas dziesmas būs ar tekstu gan latviešu gan krievu valodā. Komentāros pie šī paziņojuma daži pauda sašutumu par to, ka uz Latvijas simtgadi izskanēs dziesmas krievu valodā. Dieva vārds saka, ka šie cilvēki nav garīgi, viņi nav iepazinuši Dieva valstību un Kristu. Pirmkārt nav nacionalitāte, bet Dieva valstība – brāļi un māsas, neskatoties uz nacionalitāti. Mēs esam viena tauta, vienas zemes pilsoņi. Pirmkārt mēs esam Kristus valstības pilsoņi, un es nekad neiešu uz kompromisiem, jo man ir pilnīgi vienalga vai cilvēks ir krievs vai latvietis. Es esmu savas zemes patriots, bet pirmkārt esmu Dieva valstības patriots! Pasākums, kas būs rudenī, vienos visus – kristiešus, tautības un mūsu tautu.

“Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, – vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag. Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.” (1. Korintiešiem 12:17, 21-22)

Cilvēkiem draudzē ir dažādas kalpošanas. Ir grupu vadītāji, skaņotāji un daudzi citi kalpotāji. Ir meitene, kura katru svētdienu tīra kanceli. Nav svarīgi, ko katrs spēj uzņemties un izdarīt. Ja kādam liekas, ka viņa lietderība ir ļoti niecīga, tad gribu teikt, ka viss, ko tu dari Dievam, Viņam ir ļoti svarīgi. Dievs skatās citādāk. Kad templī pie šķirsta meta ziedojumus, viena atraitne atnesa tikai dažas artavas un tad nāca bagātais, kurš iemeta lielu žūksni. Bet Jēzus stāvēja. skatījās un teica mācekļiem: “Bagātais neiedeva vairāk par to atraitni, jo viņa atdeva visu kas bija, bet otrs tikai daļu no savas lielās bagātības.” Vienotībā katrs ir lietderīgs. Būt komandā nozīmē pašam būt lietderīgam, ieguldīt komandā un kopējos mērķos. Dari to, ko tu vari izdarīt. Pagājušajā dievkalpojumā es solīju, ka mums būs kondicionieri, piebilstot: “Cerams!”. Naktī es saņēmu ziņu, ka tie ir uzlikti, bet nav ieslēgti, līdz ar to telpa joprojām nav atdzisusi. Iekšēji jūtos nedaudz slikti, jo biju skaļi apliecinājis, ka mums būs kondicionieri un nebūs karsti. Esmu komandas daļa un jūtos atbildīgs par to, ko apsolu. Ja tu esi grupiņā, un grupā neiet pārāk labi, bet tev ir iekšēja sajūta, ka tevi tas neskar, tad tu neesi komandā. Ja tev nesāp tās pašas lietas kas grupā, tad tu neesi komandā. Ja tu nepriecājies par to pašu, par ko draudze priecājas, tu arī vēl neesi īsti komandā. Komunicē, darbojies un strādā tā, lai tu iekļaujies komandā.

“Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.” (1. Korintiešiem 12:26)

Es nesen grāmatā izlasīju notikumu – kādā draudzē atbrauca viessludinātājs, un viens no draudzes locekļiem šim viessludinātājam uzdāvināja jaunu automašīnu “Toyota Land Cruiser”. Vai tu priecātos par to? Šis cilvēks nekad nebija neko dāvinājis pašam draudzes dibinātājam, kurš bija ieguldījies draudzē un viņā. Tas nozīmē, ka viņš nemaz neatrodas savā draudzē.

Tāpat ir arī hokeja komandā. Ja viens spēlētājs izkrīt no spēles traumu dēļ, visa komanda jūt līdzi, jo tas apdraud visus viņu mērķus. Ja tev tiešām ir vīzija vairoties un celt grupas, un celt draudzi, tad viss, kas traucē draudzes izaugsmei, tev sāpēs, bet visas uzvaras tevi priecēs.

“Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.” (Ebrejiem 5:12)

Ja tu esi komandā un esi lietderīgs, pienāk laiks, kad ne tikai tev kalpo, bet arī tu pats sāc kalpot citiem. Pretējā gadījumā tu paliec par vienvirziena patērētāju. Kas notiek ar tiem dīķiem, kur iekšā ietek, bet ārā nē? Tur nevar vairs peldēt un nav svaiga ūdens, jo nav caurteces. Tas pats notiek ar cilvēkiem, kuriem kalpo, bet viņi nekalpo citiem. Svarīgi ir būt komandā, kur tu vari kalpot un būt individualitāte, kur tu vari ieguldīties un kur tevi paskubinās. Kur ir ne tikai tava vīzija, bet arī grupas un draudzes vīzija. Vieta, kur tu vari sevi realizēt un dalīties gan priekos gan bēdās. Ja Tev nav vai ir paveicies ar bioloģisko ģimeni, tad tev ir arī garīgā ģimene.

Debesu Tēvs, Tu esi brīnišķīgs! Tu mūs esi ielicis pašā labākajā komandā, pašā labākajā draudzē mums, pašā labākajā vietā mums. Paldies, Dievs, ka Tu mums esi devis tik dažādus cilvēkus cits citam, brāļus un māsas, ka mēs varam būt kopā, ka mums ir viens mērķis un viens aicinājums, dažādas dāvanas, viens virziens, ka mēs kopīgi varam celt Tavu valstību, kopā paši celties, kopā baudīt no Tevis un baudīt šo dzīvi, just līdzi priekos un bēdās. Paldies par mūsu garīgajām mājām, Dievs. Paldies arī par tiem cilvēkiem, kuri ir uzņēmušies līdera nastu kalpot cilvēkiem. Un es lūdzu par katru vienu, Svētais Gars, ka Tu dod šo remu, ka Tu dod atklāsmi un saprašanu katram vienam šajā vietā par to, cik svarīgi būt komandā. Un tiem, kam ir nepiedošana, lai notiek izlīgšana! Tie, kas kurn, lai beidz to darīt Jēzus Vārdā! Kur ir apvainošanās, lai tā aiziet Jēzus Kristus Vārdā! Lai ir pareizas attiecības starp līderiem, grupām un cilvēkiem! Lai cilvēkiem grupās savā starpā ir pareizas attiecības pēc Tava prāta un Tavas gribas! Lai nāk Tava valstība un lai Tavs prāts notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cik svarīgi ir būt komandā?” pierakstīja un rediģēja draudzes “Kristus Pasaulei” redakcija

1-10 of 525