Ziņas datums 28. 05. 12. 

Sestdienas dziedināšanas dievkalpojumu draudzē „Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis sāk ar vārdiem: „Šeit ir Svētā Gara svaidījums un Dievs Pats aizskars un Pats dziedinās! Dievs Pats parādīs, kāds Viņš ir. Šī ir tava diena!”

Un tie nāk uz Jēriku; un, Viņam ar Saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Timeja dēls Bartimejs, kāds akls nabags, sēdēja ceļmalā. Un izdzirdis, ka tas esot Jēzus no Nacaretes, viņš sāka saukt un sacīt: "Jēzu, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Un daudzi to apsauca, lai paliek klusu. Bet tas jo vairāk brēca: "Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Un Jēzus apstājies sacīja: "Ataiciniet viņu." Un tie aicināja aklo, tam sacīdami: "Turi drošu prātu, celies, Viņš tevi aicina." Un, savu apmetni nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Bet aklais Viņam sacīja: "Rabuni, ka es varētu redzēt." Un Jēzus tam sacīja: "Ej, tava ticība tev palīdzējusi." Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja. Marka 10:46-52

Šis ir notikums par aklo Bartimeju. Jēzus Kristus izgāja no Jērikas kopā ar saviem mācekļiem un lielu ļaužu pūli. Tā bija vesela procesija – cilvēku pūlis gāja kopā ar Jēzu. Kādam cilvēkam bija iemīļota vieta, kur viņš sēdēja un ubagoja. Tas bija Bartimejs, Timeja dēls. Bībelē tāpat vien nemin konkrētus vārdus un tēva vārdus cilvēkiem. Parasti vārdi tiek minēti redzamām personām, līderiem un vadītājiem. Acīmredzot šis cilvēks bija pazīstams sabiedrībā, taču viņa finansiālais stāvoklis bija zem normas robežām. Es domāju, ka šis cilvēks ir kādreiz bijis labi situēts un finansiāli svētīts. Līdz brīdim, kad viņš pazaudēja redzi. Tagad, būdams akls, viņš ubagoja no garāmgājējiem.

Lai Svētais Gars tev palīdz ieraudzīt Bartimeja situāciju un tavu problēmu un saprast, ka šī ir tava diena tavas problēmas risinājumam! Kad mēs kā kristieši iepazīstam Dievu, mēs esam pilni ar dažādām problēmām. Mēs tuvojamies Dievam, lūdzam, apmeklējam draudzi, mājas grupu un pieaugam. Tad Dievs uzrāda, kas mums ir jāmaina un svētī mūs caur to. Viņš nāk ar Savu spēku un maina mūs. Taču ir arī brīži, kad mums gribas padoties un apstāties, jo šķiet, ka mūsu problēma, kas visbiežāk ir mūsu galvā, ir neatrisināma. Protams, tie var būt dažādi apstākļi gan mūsu finansēs, gan pie veselības, dvēseles un emocijām, attiecībām ar cilvēkiem. Mums gribas padoties un tālāk vairs necīnīties. Tiem, kas tādā stāvoklī ir nonākuši – šis sprediķis ir jums! Svētais Gars jums šodien saka – šī ir jūsu diena!

Daudzi no mums ir nonākuši tādā kā strupceļā – mēs esam garīgi pieauguši, kalpojuši, bet tagad mīņājamies pie vienas problēmas. Līdz ar to, ka mēs esam apstājušies pie vienas problēmas vai lietas mūsu dzīvē, ko mēs negribam mainīt vai arī mums nav spēka, mēs nesaprotam, ka šī problēma ir kļuvusi par iemeslu lejupslīdei. Šī ir tava diena un iespēja pieņemt lēmumu doties tālāk! Āmen! Mums visiem ir savas problēmas, taču es pateicos Dievam par problēmām! Lai arī tās nav patīkamas un cīnīties nav viegli, ikreiz, kad mēs cīnāmies un rīkojamies Dieva gribā, lai uzvarētu, mēs kļūstam stiprāki. Dievs mūs norūda un ceļ.

Aklajam Bartimejam bija sava problēma. Viņš ubagoja no cilvēkiem, viņš gaidīja palīdzību no viņiem, sēdēdams ceļa malā, taču neviens cilvēks, ārsts vai draugs nespēja viņam palīdzēt. Viss, ko cilvēki varēja viņam dot, bija finansiāli ziedojumi. Tādējādi tie varēja kaut nedaudz mazināt viņa problēmas sekas, taču tas neatrisināja problēmu. Tas bija tā, it kā kāds tikai pateiktu, ka jūt līdzi tavai lielajai problēmai. Katrai problēmai ir sakne. Iemesls tam, ka Bartimejs ubagoja, bija viņa slimība. Vai aklu cilvēku kāds pieņem darbā, piemēram, policijā vai celtniecībā? Ja sabiedrība neparūpējas par cilvēkiem ar invaliditāti, tad viņi ir galīgā dimbā.  Šie cilvēki ir atkarīgi no citiem cilvēkiem. Viss, no kā viņi var gaidīt palīdzību, ir cilvēki, kas maksās pensiju vai sniegs kādu citu palīdzību. Bartimeja problēmu – slimību – neviens cilvēks nevarēja dziedināt. Arī tev ir kāda sava problēma. Vai tu apzinies, kas ir tā lieta, kura steidzīgi ir jāatrisina? Es gribu tev palīdzēt! Kad es gatavoju šo sprediķi, man Dievs teica, ka Viņš būs ar Gara svaidījumu šajā zālē un atrisinās tādas sasāpējušas problēmas, kurās cilvēki jau ir zaudējuši cerību, jo ar saviem spēkiem nespēj tās atrisināt.

2006. gada 5.februārī es vadīju un sludināju dziedināšanas dievkalpojumā Ventspilī. Tur bija aptuveni 700 cilvēku. Mēs slavējām Dievu, vācām ziedojumu, es sludināja Dieva vārdu un, tāpat kā šodien, es pirms dievkalpojuma biju lūdzis Dievu. Zālē bija kāda sieviete – Irina no vietējās vasarsvētku draudzes. Viņa bija kurla ar vienu ausi un ārsts viņai bija izoperējis bungādiņu. Viņai bija visas medicīniskās izziņas, kas varēja to pierādīt. Viņa teica, ka viņas auss ir tukša kā kabata. Ķirurgs bija arī izkalis caurumu viņai galvaskausā. Nezinu, kādu iemeslu dēļ, bet tas bija vajadzīgs, lai kaut ko saglabātu. Katru dienu viņai pa ausi no šī cauruma tecēja šķidrums. Viņa bija kurla bez bungādiņas. Tā bija problēma, kur cilvēki nevarēja palīdzēt. Cilvēks varēja tikai izoperēt bungādiņu un izkalt caurumu galvaskausā. Arī tas ir labi, medicīna ir no Dieva, jo tā palīdz cilvēkiem atgūt un saglabāt veselību. Ej pie ārstiem, kas ir uzticami un tiešām cenšas tev palīdzēt, taču neaizmirsti, ka medicīnas iespējas ir ierobežotas. Ir lietas, ko mēs paši saviem spēkiem nevaram atrisināt.

Dievkalpojuma laikā es sludināju un lūdzu par cilvēkiem, pacēlis rokas. Svētais Gars darbojās šajā dievkalpojumā un pieskārās arī Irinai. Viņai iznāca uz skatuves un teica – es dzirdu ar abām ausīm! Mēs viņu pārbaudījām, un viņa tiešām dzirdēja. Kad es viņu satiku pēc ilga laika, viņa joprojām dzirdēja. Irina pēc tam teica savam ārstam: „Es dzirdu!” Ārsts teica: „Nē, tu nedzirdi.” Viņš redzēja tikai Irinas papīrus, ka viņai nav bungādiņas. Ārsts bija fakta priekšā, taču neticēja. Nu kā var neticēt, ka cilvēks dzird? Viņš bija šokā un atteicās pieņemt acīmredzamo. Irina bija piecpadsmit gadus gaidījusi savu brīnumu un ticējusi, ka Dievs viņu dziedinās. Lūgšanas laikā viņa sajuta, ka ausī kaut kas sāka kustēties un pēkšņi viņa sāka dzirdēt ar abām ausīm. Arī šķidrums no cauruma galvā pārstāja tecēt.

Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas. Mateja 19:26

Ir robeža, kur mūsu cilvēcīgais spēks un varēšana izbeidzas. Aiz šīs robežas sākas Dieva pārdabiskais Svētā Gara darbs. Kādus no jums Dievs šodien dziedinās, kādus nedziedinās, taču šī ir tava diena pieņemt lēmumu iet tālāk. Tieši šodien tu vari saņemt pārdabisku atrisinājumu savai problēmai. Tieši šodien! Es nezinu, kādā veidā Irina var dzirdēt, jo mūsu cilvēcīgā saprašana ir ierobežota, bet es zinu vienu – Dievam visas lietas ir iespējamas. Šī ir tava diena!

Aklajam Bartimejam bija problēma – viņš bija akls. Akluma dēļ viņam bija vēl lielāka problēma. Tās bija finanses un visa viņa dzīve. Bieži vien tavām problēmām, kas ir tavā dzīvē, nav redzams patiesais iemesls. Dažreiz ir lietas, kuras tu neapzinies vai arī zini, bet nevēlies tās mainīt. Šodien ir tava diena to izmainīt. Šodien būs dziedināšana un pārdabisks Dieva pieskāriens. Ja šodien nenotiks tas, ko tu vēlējies, tad tas notiks nākamreiz vai vēlāk. Tev vēl visa dzīve priekšā cīnīties! Šodien es to visu nesaku tāpēc, ka izlasīju Bībelē: „Ar Jēzus brūcēm esam dziedināti.” Es to saku, jo Dievs man atklāja, ka Viņš darīs pārdabisku darbu. Šodien daudzi no jums dabūs tūlītēju risinājumu.

Bartimejs sēdēja, ubagoja un pēkšņi dzirdēja, ka daudz cilvēku nāk garām. Viņš jautāja cilvēkiem: „Kas tur ir?” Viņš droši vien gribēja zināt, kā viņus uzrunāt, kā godāt un cik daudz naudas šodien varēs saubagot. Viņš cerēja uz kaut nelielu un virspusēju, tomēr atvieglinājumu savai problēmai – uz finansēm. Varbūt pat piedzerties un tā uz brīdi aizmirst par savu problēmu. Daudzi cilvēki savās problēmās sāk dzert. Vismaz kaut kāds prieciņš! Kad Jēzus gāja viņam garām un aklais Bartimejs izdzirdēja, ka tas ir Viņš, Bartimejs sāka skaļā balsī saukt: „Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Jēzus gāja garām. Kad viņš dzirdēja, ka cilvēki nāk, viņš zināja, ka būs atvieglinājums viņa problēmai, bet nebūs risinājums. Kad Bartimejs uzzināja, ka tas ir Jēzus, viņš saprata, ka šī ir viņa diena un viņa problēmas risinājums.

Cilvēki nespēj atrisināt visas tavas lietas un problēmas, taču Dievam visas lietas ir iespējamas! Jēzus šodien iet tev garām. Šodien tavas problēmas risinājums iet tev garām. Viņš ir šeit! Aklais Bartimejs gribēja, lai viņa problēmas risinājums apstājas. Tāpēc viņš sāka saukt pēc Jēzus. Jēzus gāja garām.

2006. gada 25. novembrī Dņepropetrovskā, Ukrainā es sludināju dziedināšanas dievkalpojumā kultūras nama zālē, kur bija aptuveni 300 cilvēku. Internetā šis dievkalpojums ir pieejams mūsu mājas lapā pie vecā arhīva. Tajā dievkalpojumā Dieva Gars īpaši kustējās un darbojās, dziedinot daudzus cilvēkus. Cilvēki sāka lauzties pie manis, redzot dziedināšanas. Dievs darīja brīnumus un cilvēki liecināja viens pēc otra. Pēkšņi uz skatuves iznāca sieviete kultūras nama apkopējas zilajā formā, aptuveni 50 gadus veca. Viņa aiz durvīm strādāja un dzirdēja, ko es sludinu. Arī šodien aiz durvīm dzird, ko es sludinu. Viņa nebija rēķinājusies, ka šodien būs viņas problēmas risinājums, taču Jēzus gāja viņai garām. Viņai bija problēmas ar kājām, viņa kliboja un neatcerējās, ka kādreiz būtu skrējusi. Taču tad viņa izskrēja uz skatuves un rādīja, ka ir pilnībā dziedināta. Dievs turpat bija viņu aizskāris. Pēc tam viņa pieņēma Jēzu par savu Glābēju un dzīves Kungu. Jēzus gāja garām, viņa bija aiz durvīm un izmantoja savu iespēju.

Aklais Bartimejs, gluži tāpat kā šī apkopēja aiz durvīm, dzirdēja, ka nāk Jēzus! Viņš ticēja, ka Jēzus spēj dziedināt. Dievam visas lietas ir iespējamas. Bartimejs sauca Jēzu par Dāvida dēlu. Līdz ar to viņš atzina, ka Kristus ir Mesija, apsolītais Glābējs Dāvida cilts. Viņš varbūt nodomāja, ka nekad Viņu vairs nesatiks un nebūs Jēzus tuvumā, taču tad, ubagojot, pēkšņi viņš dzirdēja, ka Jēzus iet un sāka saukt. Iespējams, viņš bija sapņojis Jēzus satikt. Kad Jēzus gāja garām, viņš sāka saukt, jo saprata, ka tā ir viņa iespēja.

Mana dzīve trīspadsmit gadu garumā bija saistīta ar alkohola un narkotiku lietošanu. Kāds vecs narkomāns ar gariem matiem, kas lietoja jau divdesmit gadus un bija pabijis dažādās slimnīcās, man teica, lai es sevi nemānu, kad teicu, ka drīz atmetīšu, jo viņš nezināja nevienu, kas pats varētu atmest narkotiku lietošanu. Taču tad viņš teica, ka zina tādus, kas ir Jēzu pieņēmuši kā savu Glābēju, kļuvuši par kristiešiem un ir tiešām brīvi no narkotikām. Es zināju, es biju dzirdējis par to, es biju dzirdējis, ka Jēzus dara brīvu, tāpat kā to bija dzirdējis aklais Bartimejs. Kad man vairs negribējās dzīvot, es saucu pēc Jēzus un Viņš atbildēja un darīja mani brīvu! Arī tu esi dzirdējis, ka Jēzus var būt atbilde uz tavām problēmām, tu esi lasījis liecības un tu to zini.

Es vakar pārlasīju liecības no Ukrainas dievkalpojumiem, kuros es kalpoju senāk. Kāda veca māmiņa, kas nevarēja atnākt uz dievkalpojumu, paņēma manu bukletiņu, uzlika uz galvas un dabūja savu dziedināšanu. Tā bija viņas diena, viņa tam ticēja un viņa to dabūja. Jēzus gāja garām.

Bartimejs sauca pēc Jēzus. Bija kādi cilvēki, kas gāja kopā ar Jēzu un teica viņam: „Aizveries!” Arī tev tavā dzīvē ir radinieki un paziņas, kas saka tev: „Aizveries, uz kurieni tu ej, kādam Jēzum tu tici, viņi no tevis naudu kāš, tu esi briesmīgā sektā!” Kad viņi uzzina, ka tu lūdz Dievu, viņi saka tev, ka kādreiz tu biji normāls cilvēks, ar ko varēja pārgulēt un kopā sadzert, bet tagad tev ir Jēzus, draudze, Jencītis. Ir vēl viens ienaidnieks tavā galvā – tava loģiskā spriešana. Kā Jēzus var dziedināt? Vai es esmu pareizā vietā? Ko es te daru, kāpēc vispār es atnācu?

Šodien mana sieva ļoti maigi runāja par ziedojumu vākšanu. Ko tu tajā brīdī domāji? Atzīsties! Ka viss te ir tikai naudas dēļ!? Kura organizācija var pastāvēt bez naudas – sabiedriska, valstiska, jebkura? Vai man būtu pudeles jālasa un mums šķūnī jāsapulcējas? Draudzē nekas nav par brīvu, mēs paši par visu šeit maksājam.

Šī ir tava diena un tu vari skaļi saukt pēc Jēzus. Velns tev saka: „Kā tu izskatīsies? Aizveries! Nebļauj tik skaļi! Tu pēc pamuļķa izskaties! Ko citi par tevi padomās?” Bet Bartimejs skaļi sauca: „Jēzu, tu Davida dēls, apžēlojies par mani!” Velns viņam teica: „Aizveries!” Velns negrib, ka tu nāc pie Jēzus pēc savas problēmas risinājuma. Viss, kas tev prātā čukst un tevi novērš no draudzes, Bībeles lasīšanas un lūgšanas, ir velns.

Jēzus dzirdēja aklo Bartimeju un apstājās. Viņš apstājās un teica: „Ataiciniet viņu!” Kalpotāji ataicināja Bartimeju. Beidzot viņš stāvēja Jēzus priekšā. Beidzot, šī bija viņa diena. Jēzus jautāja: „Ko tu gribi?” Viņš prasīja noformulēt savu vajadzību. Tad Bartimejs teica: „Es gribu redzēt, jo tā ir manas problēmas sakne. Tāpēc man nav sievas, tāpēc esmu nabags un tāpēc man šeit jāubago. Lūk, tāpēc tas viss.” Ja tu gribi dabūt atbildi uz savu vajadzību, tad noformulē skaidri savu vajadzību – dziedināšana miesai, dvēselei, attiecības ar cilvēkiem vai kas cits. Ja arī tas uzreiz nebūs redzams, tad šodien ir tava diena un tu ieraudzīsi savas problēmas risinājumu. Noformulē skaidri vajadzību! Jēzus ir apstājies. Ko tu vēlies? Kāda ir tava problēma, ko tu cilvēcīgiem spēkiem nespēj atrisināt? Ja tu nespēj pieņemt lēmumus un iet tālāk, tad nāc šodien. Ja tā ir kāda slimība, tad izsaki to skaidri. Varbūt tev ir problēmas ar cilvēkiem, attiecībās, rūgtums. Varbūt finansu lietas. Uzraksti konkrēti. Tikai negaidi no Dieva, ja pats dari visu otrādi, neaizmirsti arī pats strādāt.

Aklais Bartimejs brīdī, kad Jēzus apstājās un kalpotāji viņu aicināja pie Jēzus, novilka savu apmetni, kas tajā laikā bija pazīšanas zīme akliem cilvēkiem. Šodien viņi staigā ar melnām brillēm un baltu spieķīti. Tajā laikā bija speciāli apmetņi. Kad Bartimejs nāca pie Jēzus, viņš nometa savu apmetni, jo viņš zināja, ka Jēzus dziedinās. Viņš novilka savu problēmu. Jēzus aizskāra Bartimeju un teica: „Tava ticība tev ir palīdzējusi.” Bartimejs kļuva redzīgs tajā pašā brīdī un sekoja Jēzum. Viņš slavēja Dievu un sekoja Jēzum.

2006. gada 19. novembrī Margaņecā, Ukrainā kāds vīrietis, kurš pieņēma Jēzu kā savu Glābēju, tūlīt paklausīja mācītājam un saka lasīt Bībeli. Viņš raksta: „Vakar es atnācu uz dievkalpojumu un pieņēmu Jēzu. Liels bija mans pārsteigums, kad šorīt sāku lasīt Bībeli. Iepriekš es slikti redzēju un man bija vajadzīgas brilles. Tagad es lasu bez brillēm un mana redze ir ideāla. Es sapratu, ka vakar Jēzus ne tikai ir piedevis manus grēkus, bet arī dziedinājis redzi.” Viņš pieņēma Jēzu par augstāko autoritāti un pieņēma lēmumu lasīt Bībeli.

Reizēm tu vari dabūt kādu risinājumu no Dieva un pēc tam pazaudēt, ja neseko Dievam. Taču reizēm cilvēks pieņem Jēzu kā Glābēju, seko Viņam un tad viņa problēmas sāk atrisināties. Tāpēc Bartimejs, kad bija dabūjis savu risinājumu, sekoja Jēzum. Šī ir tava diena, lai sāktu sekot Jēzum!

Kāda Dieva kalpa mājā ielauzās laupītāji - slepkavas, kas tīkoja pēc viņa dzīvības. Viņi gribēja viņu nogalināt. Taču tajā brīdī, kad viņi ielauzās, šis svaidītais Dieva vīrs svētā niknumā uzbrēca viņiem. Divi nomira uz vietas, bet viens aizbēga. Vai tu noformulēji savu problēmu? Pavēli ar autoritāti šai problēmai aizvākties no tavas dzīves, novelc šo problēmu! Satver savu apmetni un svētās dusmās kā Bartimejs novelc to. Es ticu, ka tas notiks!

Svētais Gars, es pateicos, ka tu esi šajā vietā un lūdzu tavu pieskārienu tagad! Svētais Gars darbojas šajā vietā un Jēzus iet garām. Viņš ir apstājies. Koncentrējies uz Jēzu un paklausi – novelc savu problēmu tagad! Es lūdzu tevi, Svētais Gars, piepildi šo vietu un nāc savā godībā! Es lūdzu Tevi, Tēvs, ka tu dziedini un dod problēmu atrisinājumu. Tev visas lietas ir iespējamas!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa.

 

Ziņas datums 21. 05. 12. 

Šī dievkalpojuma svētrunas tēma: „Svētīgi tie, kad neredz un tomēr tic”. Šos vārdus Jēzus teica Savam māceklim Tomam:

Tāpēc, ka tu Mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic! Jāņa 20:29

Trīs gadus Toms bija kopā ar Jēzu Kristu un trīs gadus Jēzus viņu mācīja, ka Viņš ir atnācis virs Zemes, lai nomirtu un augšāmceltos. Jēzus trīs gadus mācīja Savus mācekļus, ka pienāks diena, kad augstie priesteri un rakstu mācītāji Viņu nodos pagānu - romiešu tiesas rokās. Viņš mācīja, ka šīs valsts reliģiskie līderi nodos Viņu, spīdzinās, piespriedīs nāves sodu un izpildīs to, bet, ka Viņš pēc trim dienām augšāmcelsies. To Viņš mācīja trīs gadus. Tomēr, kad tas notika, neviens no mācekļiem nespēja to pieņemt un izprast.

Kad Jēzus bija miris un pēc trim dienām augšāmcēlies, neviens no mācekļiem nespēja tam ticēt un pieņemt to, ka ir Viņš ir dzīvs, kamēr viņi To neredzēja. Svētīgi tie, kas neredz, bet tic!

Tad, kad Jēzus parādījās mācekļiem, Toms nebija viņu vidū. Pēc Jēzus nāves mācekļi izklīda un atgriezās pie saviem amatiem. Kad viņi bija sanākuši kopā, Jēzus nāca un nostājās viņu vidū. Mācekļi redzēja Viņu, taustīja un sajuta Viņu, taču Toms nebija starp viņiem. Toms teica: „Kamēr es neredzu un kamēr es nelieku savas rokas Viņa rētās, tikmēr es neticu”.

Pienāca brīdis, kad Toms bija kopā ar visiem, tad augšāmcēlušais Jēzus kārtējo reizi atklājās mācekļiem, un teica Tomam: „Nāc, liec rokas manās rētās, nāc un sajūti, nāc un redzi”. Tad Toms teica: „Jā, es redzu un ticu! Es pieņemu, ka Tu esi dzīvs un Tu esi augšāmcēlies!” Jēzus, toreiz teica Tomam: „Svētīgi, kas neredz, bet tomēr tic!” Bet šie vārdi nav teikti vien Tomam, šie vārdi ir mums. Ne tikai Tomam toreiz, bet tie ir domāti visiem mācekļiem, tie ir domāti arī mums šodien.

Viņš saka: „Tu tici tāpēc, ka tu mani redzēji, bet svētīgi ir tie, kas neredz un tomēr tic!” Vai tu vēlies būt svētīts? Vai man kārtējo reizi jāskaidro, ko nozīmē būt svētītam? Kad tev ir pareizas attiecības ar Debesu Tēvu, kad tev ir iekšējs miers un harmonija, kad tev ir iekšējs mugurkauls un spēks, kad tev ir rakstura izmaiņas un mūžīga dzīvība, izmaiņas visās dzīves sfērās un jomās, tad, kad tu esi veiksmīgs! Āmen! Tad tu esi svētīts. Tu nekur neapstājies, tev ir mērķis, tu kalpo un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi Kristū, jo tu neesi viens, ar tevi ir Dievs! Aleluja! (Aplausi.) Jēzus skaidri saka: „Svētīgi ir tie, kas neredz un tomēr tic”. Nevis tie, kas kādus faktus redzēdami tic un pieņem, bet neredzēdami un ticēdami.

Svētīgi tie, kas neredz (nesaprot) un tomēr tic! Nesaprot un tomēr tic. Kā to saprast? Lai būtu svētīgam, mums ir nepieciešams paklausīt Dieva gribai arī tad, kad mēs to nesaprotam.

Tikko jūs dzirdējāt liecības no inkauntera. Vismaz divi cilvēki teica, ka braucot viņi domāja par pāris savām problēmiņām, no kurām jātiek vaļā, bet, kad paņēma rokās anketu un sāka to aizpildīt, tad viņi ieraudzīja, ka tās problēmas, ar kurām viņi atbrauca, nav nekas. Viņi ieraudzīja sevi patiesā gaismā, ieraudzīja, ka viņiem ir tik daudz nepareizu lietu dzīvē, kur viņi līdz šim ir uzskatījuši par pareizām. Un tikai inkaunterā viņi saprata, ka šīs lietas viņus grauj. Lūk, no kurienes depresija! Lūk, kāpēc šņabis velk! Lūk, kāpēc nav miera! Lūk, kāpēc slimības un nabadzība! No nepareizām attiecībām ar Dievu, no nepareizas rīcības savā dzīvē. No nepareizām vērtībām. Šie cilvēki, iespējams, vienkārši līdz šim to nav zinājuši. Ir kaut kādas lietas, ko mēs zinām un ir kādas lietas, ko mēs nezinām. Tātad, ir nezināšana un ir nesaprašana. Mēs reizēm nedarām kādas pareizas lietas, jo nezinām. Rezultātā mēs nevaram iegūt svētības konkrētās dzīves jomās - vai nu finansēs, vai nu laulības dzīvē, vai arī pie sava rakstura, pie veselības, kalpošanā, grupiņā un cilvēku glābšanā. Sfēras ir dažādas. Iemesls ir, ka mēs nezinām kādas lietas un tāpēc mēs nespējam pareizi rīkoties! Mēs nespējam pareizi rīkoties un nespējam būt svētīti.

Tomēr ir arī otrs variants. Tu vari nesaprast. Tu neizproti kādas lietas. Vai tu visas lietas izproti? – Neizproti.

Kāda ir atšķirība starp nezināšanu un nesaprašanu?

1) Es varu nepaklausīt Dievam tāpēc, ka nezinu un svētība ir aizvērta konkrētai jomai manā dzīvē.

2) Es varu nepaklausīt Dievam, jo nesaprotu.

Draugs, ir milzīga atšķirība starp nezināšanu un nesaprašanu. Ja cilvēks nezin, viņš nevar izdarīt, bet ja viņš nesaprot, viņš var izdarīt, arī tad ja nesaprot. Āmen! Tu lasi Dieva Vārdu un redzi, kā ir pareizi, bet tu varbūt nesaproti, kāpēc. Nu un tad, ka tu nesaproti! Jēzus saka: „Svētīgi ir tie, kas nesaprot, bet tomēr tic, tie, kas uzticas Dievam”. Mēs neizprotam daudz un dažādas lietas. Mēs bieži nesaprotam, kāpēc Dievs tā mūs māca un kāpēc vajag tieši tā rīkoties, nevis citādi.

Dievs ir iecēlis Savus kalpus draudzē. Sandija savā liecībā teica: „Vai man vadītājs vajadzīgs tikai tāpēc, ka man kaut ko vajag no viņa? Vai tāpēc, ka es gribu dzirdēt tikai labo sprediķi no viņa? Vai tāpēc, lai viņš lūdz par mani? Vai lai man būtu, kam līdzināties? Nē, Dievs ir iecēlis draudzē vadītājus, mācītāju, līderus, tavus garīgos vecākus. Viņš ir iecēlis draudzē un tu pieņem viņus tikai tāpēc, ka Dievs viņus ir tur ielicis”.

Kāpēc mēs Dievu pieņemam? Vai tikai tāpēc, ka mums kaut ko vajag no Viņa? Labi, iesākumā mēs nākam pie Viņa, jo mums ir daudz un dažādu vajadzību un problēmu. Bet tu ilgi nevari palikt draudzē tikai tāpēc, ka tev kaut ko vajag no Dieva. Tev jāsāk saprast, ka Viņš ir tavs Tētis. Viņš ir tavs Radītājs. Tu esi ar Viņu kopā nevis tāpēc, ka tev kaut ko vajag no Viņa, bet tāpēc, ka Viņš ir tavs Tēvs.

Tieši tāpat Viņš ieliek Savus kalpus tavā dzīvē. Konkrētu mācītāju draudzē, konkrētu līderi tavā grupiņā. Tavs vadītājs ir no Dieva ielikts, kuru tu godā un pieņem nevis tāpēc, ka tev no viņa ko vajag, bet tāpēc, ka viņš ir no Dieva ielikts. Varbūt tu nesaproti šīs lietas un domā pie sevis: „Ko man atkal tur māca? Kas pār mani atkal ielikts? Kas tā par kontroli?” Tu vari nesaprast, bet tu vari pieņemt un paklausīt. Tu vari nesaprast: „Kāpēc man ir vajadzīgs kaut kāds garīgais tēvs? Kāpēc man viņš jāpieņem tāds, kādu Dievs viņu ir ielicis? Nu, kāpēc?” Varbūt tiešām daudziem to ir grūti izprast. Es pats līdz galam visu neizprotu, taču es paklausu. Ticība, draugi, ir paklausība. Svētīgi ir tie, kas nesaprot, bet paklausa.

Jo Dievs ir ielicis vadītāju tavā dzīvē, lai tu viņu pieņemtu. Ja tu viņu nepieņem, tu automātiski nogriez savā dzīvē vārdu „svētīgi”. Tu izņem to ārā no teikuma un tad šī svētība tavā dzīvē nedarbojas. Es esmu redzējis cilvēkus savā dzīvē, kas ārkārtīgi daudz lūdz Dievu. Viņi daudzas stundas lūdz, viņiem ir lieli ziedojumi, lieli upuri un liela kalpošana. Viņi mīl Dievu vairāk par visiem un viņi to arī grib demonstrēt. Bet tajā pašā laikā viņu attiecības ar savu vadītāju ir nepareizas. Rezultātā, kā likums šie cilvēki neaug. Viņi līdz kaut kādam līmenim ir pacēlušies, un tad nobremzē un tālāk netiek. Kāpēc? Mēs šodien dzirdējām liecību, ko kāda meitene šeit priekšā liecināja. „Ir pienācis brīdis manā dzīvē, kad man ir jānokārto manas nepareizās attiecības”. Dievs neteica – dari tūlīt un tagad. Neviens viņai nav licis to darīt. Nav ne licis, ne īpaši teicis, ka tev kaut kas ir jādara. Viņa pati lūdz Dievu un viņai ir garīgais vadītājs, kas palīdz saprast Bībeli. Viņa pati nonākusi pie lēmuma – ir pienācis brīdis to izdarīt. Atdot sevi Dievam visu, jo citādi viņa paliek uz vietas un tālāk nekur nedodas.

Labākajā gadījumā mēs varam izveidot attiecības ar Dievu, sākt lūgt, lasīt Bībeli, apmeklēt draudzi un mājas grupiņu. Tu vari būt grupiņā un vari būt draudzē, tev var būt lieli ziedojumi, bet, ja tajā pašā laikā tev nav pareizas attiecības ar savu vadītāju un tu nepieņem viņu kā no Dieva ieliktu savā dzīvē, tad tu sāc buksēt un paliec uz vietas. Vai tu zini, ko nozīmē palikt uz vietas? Tas nozīmē lēnām, lēnām izlaist garu. Kāds ir fizikas likums? Kas notiek, kad tu uzmet priekšmetu gaisā? Ir viens nekustīgais punkts un tad tas krīt atpakaļ un izšķīst.

Katram mūsu dzīvē ir šie nekustīgie punkti, kad mums ir jāizlemj, vai mēs ejam tālāk, vai paliekam uz vietas un krītam atpakaļ. Tev tas ir jāizlemj šodien. Vai nu uz priekšu, vai atpakaļ! Jo svētīgi ir tie, kas neredz un tomēr tic. Jo svētīgi ir tie, kas nesaprot un tomēr paklausa! Vai Dievs nav labs?

Un, tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš tiem sacīja: "Redziet, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šautīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." Bet viņi no tā neko nesaprata; tumšs bija viņiem šis vārds, un tie to nevarēja saprast. Lūkas 18:31-34

Jēzus māca, ka Viņam ir jāmirst un ka Viņš cietīs no pagāniem. Viņš to visu māca Saviem mācekļiem, bet te ir teikts, ka viņi no tā neko nesaprata. Tumšs viņiem bija šis Vārds un viņi nevarēja to saprast.

Jautājums: Kāpēc mācekļi, kad Jēzu arestēja, izklīda un daudzi no viņiem atgriezās pie saviem amatiem? Kāpēc daudzi no viņiem, kamēr neredzēja, neticēja, ka Jēzus ir augšāmcēlies? Viņi nesaprata, kā tas var būt, ka cilvēks nomirst un pēc tam no jauna top dzīvs. Jēzus Kristus ir vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Viņi to neizprata un izdarīja grēku. Ne tur ir problēma, ka viņi neizprata, jo es arī daudz ko nesaprotu. Problēma bija tur, ka viņi nepieņēma to. Ko Pēteris darīja?. Viņš pasauca Jēzu savrup un sāka brīdināt, lai Dievs Jēzu no tā pasargātu. Pēteris mēģināja atrunāt Jēzu no tā plāna, ko Viņš bija iesācis darīt. Viņš, šķiet, pavisam bija aizmirsis, ka vēl pirms brīža pats bija apliecinājis, ka Jēzus ir Dieva Dēls, un savukārt Jēzus bija teicis: „Man vajag, manas ciešanas, nāve un augšāmcelšanās ir nepieciešamas.” Šo mazo vārdiņu, dievišķo "vajag", Pēteris bija atstājis bez ievērības. Tādēļ Jēzus asi apsauca Pēteri, norādīdams, ka viņa domas nāk no paša velna. Jēzus teica: „Atkāpies sātan!” Pēteris bija šis grupas vecākais vadītājs. Pēteris (Klints) bija tas, uz ko Dievs cels savu draudzi. Jēzus atstāja Pēteri, kā vecāko savā grupiņā, bet viņš nesaprata. Lūk, viens no iemesliem, kāpēc daudzi nodeva Jēzu un izklīda, kāpēc viņi nespēja noticēt.

Pat Marija, kad ieraudzīja, ka kaps ir tukšs un kad Jēzus parādījās viņai, sajauca Viņu ar dārznieku. „Tas nekādā ziņā nevar būt Jēzus, tas ir dārznieks!” Neviens no viņiem neticēja, nesaprata un nepieņēma. Ir liela atšķirība starp nesaprašanu un nepieņemšanu.

Klausies Dievā, ko Viņš tev saka šodien. Varbūt tev ir kādas lietas, ko tu nesaproti. Vai tas tev ir attaisnojums, kāpēc tu nedari? Es sludinu Dieva Vārdu, tu atver Bībeli un salīdzini. Ir tā, kā rakstīts, bet tu nesaproti! Varbūt es arī līdz galam nesaprotu. Bet tur ir rakstīts: „Svētīgi tie, kas neredz (nesaprot) un tomēr tic!” Nesaprot un tomēr dara. Lūk, tie cilvēki ir tie, kas sasniedz mērķus, kas ir svētīti, kas ir stipri, kuriem ir stāja un iekšējs mugurkauls. Iztaisnojam muguras un sakām: „Mums ir iekšēja stāja un mums ir mugurkauls!” Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic! Apustulis Pāvils raksta:

Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva, zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību. Efeziešiem 4:17

Kādēļ šo cilvēku dzīve ir izpostīta? Daži no viņiem, iespējams, ir finansiāli bagāti un tomēr tukši, un par naudu viņi nevar nopirkt piepildījumu savai dvēselei. Kādi ir iemesli?

1) Nezināšanas dēļ.

2) Sirds apcietinātības dēļ.

Kas ir apcietināta sirds? Tā rodas tad, kad tu nepieņem Dieva Vārdu un ignorē Viņa gribu. Jo vairāk tu ignorē Dievu, jo tava sirds kļūst cietāka. Sirds apcietinās tad, kad tu nesaproti Vārdu, un savu nesaprašanu izmanto kā iemeslu, lai nepaklausītu un neticētu Dieva gribai. Rezultātā vārds „svētīgs” no tavas dzīves tiek izņemts ārā. Ar laiku, tas nonāk arī līdz tam punktam, kad vārds „mūžīgā dzīvība” tiek izņemts ārā no tavas dzīves. Un tas vairs nemaz nav smieklīgi. Kāpēc tu nevari saprast un ko tu nevari saprast? Mums visiem ir lietas, ko mēs nevaram saprast. Vai visi zina elementāras lietas, kāpēc automašīnai ir jāmaina eļļa, jāmaina sveces un siksnas, vai stabilizatora bukses? Tāpēc, ka, ja ar laiku šīs lietas nemainīs, tās bojās citas detaļas. Rezultātā mašīna var nonākt tādā stāvoklī, ka vispār vairs nav remontējama, jo vienas bojātas detaļas bojā citas detaļas. Ja motorā nemaina eļļu, tad, darba laikā dzelzs trinas pret dzelzi, karst, dilst un deformējas, un motors ir izmetams ārā.

Vai tāpēc, ka mēs nesaprotam, ka ir jāmaina kādas detaļas un lietas automašīnā, mēs to nedarām? Kādi nedara. Bet ja tu to nedarīsi, tu drīz nebrauksi. Vismaz ar konkrēto automašīnu.

Vai visi zina, kāpēc uzlikta zīme „Iebraukt aizliegts”? Daudzās un dažādās vietās iebraukt ir aizliegts – stāv zīme „ķieģelis”. Pirms tam šeit nebija tāda zīme un tagad ir. Nu nedrīkst tur braukt! Varbūt tu teiksi: „Visu laiku esmu braucis pa to ceļu, bet šodien uzlikta tur zīme.” Nu, pamēģini braukt un tad, kad tu brauksi, tu redzēsi. Piemēram, šodien deviņos slēdz ciet Dienvidu tiltu, Vanšu tiltu un vairākas ielas, jo notiks maratons. Līdz diviem dienā rītā, būs zīmes un policijas posteņi priekšā. Kāpēc? Nu, ej, pamēģini un brauc! Draugs, būs jau par vēlu, kad uz tavas sirdsapziņas būs septiņi maratonisti, izsmērēti pa asfaltu. Tu brauc, varbūt tu aizbrauc garām zīmei, un tajā brīdī tur nav bijis policijas postenis un tu brauc tālāk pa krastmalu un tev pēkšņi pretī skrien pirmais maratonists, tad otrais... Ja tu sāksi eksperimentēt ar zīmēm „Braukt aizliegts”, tu ilgi nedzīvosi. 

Mēs ne vienmēr zinām un saprotam, kāpēc tur ir aizliegts braukt un kāpēc tur ir tāda zīme. Bet tie, kas to zīmi uzstādīja, zina. Viņi redz vairāk nekā tu. Saproti! Viņi redz vairāk. Ceļu satiksmes drošības direkcijā strādā simtiem cilvēku. Viņi pārredz katru Rīgas ielu.

Sinoptiķi prognozē nākamnedēļ karstu laiku. Bauskā būs līdz 28 °C. Tu vari nesaprast, kā tas var būt, ka šonakt vietām bija mīnus 1°C, bet rīt jau rīt plus 28 °C. Tev varbūt nesaprast, bet sinoptiķiem ir speciālas kartes, mērinstrumenti un viņi redz, kā pārvietojas gaisa masas. Vairāk vai mazāk šīs prognozes ir precīzas un tās ir jāņem vērā. Ziemā, tu vari neņemt vērā, kad ceļi būs apledojuši. Sinoptiķi to prognozē. Vari neņemt vērā, ka būs sniegputenis un vētra. Vari neņemt vērā un nesagatavoties. Taču tu vari ņemt vērā, nesaprotot, kā tas var būt, ka šodien plus 2°C un rīt jau mīnus 30°C. Tu vari nesaprast, kā tas var būt, un tomēr tas tā var notikt. Ja viņi prognozē, tad labāk ir sagatavoties. Ja tu nezināji, kāds būs rīt laiks, un nesagatavojies, protams, var būt problēma. Bet, ja tu zini un nesagatavojies, tad ir vēl bēdīgāk, jo tevi brīdināja. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic, nesaprot un tomēr paklausa, sagatavojas.

Vai bērni zina, kāpēc nedrīkst šķērsot ielu pie sarkanās gaismas? Vai ir kāda māte vai tēvs, kurš nav mācījis savu bērnu, ka nedrīkst šķērsot ielu pie sarkanās gaismas? Viņi to iemācās, jo vecāki to māca. Taču viņi, maziņi būdami, vēl paši no sevis to nezina, jo viņi to nesaprot. Arī mēs, Dieva bērni, reizēm nesaprotam, kāpēc Dievs saka: „Tur un to nevajag darīt, tā ir pareizi un tā ir nepareizi”. Mēs nesaprotam - Dievs, ko tāds sīkums manai dzīvei var ko kaitēt! Lūdzu, ej pāri pie sarkanās gaismas! Iedomājies sevi bērna vietā – sarkana gaismiņa, zaļa gaismiņa, vai dzeltena gaismiņa, mašīnas braukā, nebraukā, vai cik forši! Bērns nekad neiedomāsies, ka tā gaisma ir saistīta ar kaut ko, ko drīkst vai nedrīkst, vai var, vai nevar iet pāri. Pat suņi, vai esi ievērojis, sēž un gaida pie sarkanās gaismas. Cik es zinu, suņiem vispār ir bezkrāsaina redze. Kā tad viņi atšķir? Laikam jau kaut kā jūt, cilvēks iet un viņš iet līdzi, kaut kā viņš to iemācās. Ne, jau pats no sevis. Tāpēc jau ir tik daudz dzīvnieku līķu ir uz ceļiem. Viņi nedzīvo cilvēku sabiedrībā un nezina, ka nevar šķērsot ielu visās vietās, jo svētīgi ir tie, kas nesaprot un tomēr tic. Nezināšana arī neatbrīvo no atbildības. Taču, ja tu nesaproti un nepaklausi, tā ir problēma.

Vai bērni zina, ka ēst smiltis ir slikti? Vai bērni zina, ka, ja ēdīs stiklus, tie sabojās viņam kuņģi? Vai bērni zina, ka mēli 20 grādu salā nevajag likt pie dzelzs margām, jo var nedabūt nost? Parasti jau bērni pamēģina un pieliek to mēli, bet pēc tam vairs neliek. Citi nekad nav mēģinājuši, jo mamma pateica: „Neliec, piesals!” Tie bērni, kas paklausa vecākiem, ir gudrāki un svētīgāki, nekā tie, kas paši izmēģina.

Arī es kā vadītājs esmu ievērojis, ka daļa cilvēku ir tādi, kas paši pamēģina un izdara secinājumus no savām kļūdām, un ir tādi, kas vienkārši paklausa. Un svētīgāki ir tie, kas vienkārši paklausa. Viņi aiztaupa sev un citiem ciešanas un problēmas. Tie, kas neklausa, reizēm sataisa tādas problēmas ar saviem eksperimentiem, ka nevar vairs no tām izkāpt ārā. Labi, ka vēl vismaz ir tie, kas mācās no savām kļūdām. Bet labāk ir mācīties no sveša cilvēka kļūdām. No savām arī labi, bet tev būs problēmas dzīves garumā, ikreiz, kamēr tu mācīsies no savām kļūdām. Trešais tips ir, kas vispār nemācās, ne no citu, ne no savām kļūdām.

Kāds ir pretstats vārdam „svētība”? Lāsts. Vari iet pie tantiņām, vari iet pie psihologiem, vari iet pie dažādiem burvjiem, kas apsola par naudu lāstus noņemt. Ja Dievs ir uzlicis, tad neviens to nenoņems. Ja Dievs atver, cilvēks to nevar aizvērt. Ja Dievs aizver, cilvēks to nevar atvērt. Ja mēs rīkojamies pēc Dieva gribas, tad mēs esam svētīgi. Ja mēs rīkojamies pēc sava prāta, tad - nolādēti.

Vai bērni zina, ka kaķi nevajag raut aiz astes? Kāpēc nevajag? Bērns to nezina, ka būs svītriņas uz sejas. Pēc tam varbūt pat viena actiņa būs aizsieta. Pie acu ārsta būs jāiet pēc tam. Vai viņi to zina? Tāpēc labāk bērniem ir paklausīt pieaugušajiem. Mēs esam Dieva bērni, tāpēc mums ir labāk paklausīt Debesu Tēvam un Viņa ieceltiem audzinātājiem – garīgajiem vadītājiem, vienkāršiem cilvēkiem, ko Dievs ir ielicis mūsu dzīvē.

Vai pusaudži zina, ka ar pliku galvu nevar skraidīt salā nav ieteicams? Vai viņi zina, kādas būs pēc tam sekas? Tu jau viņiem saki. Bet kurš no jums ir skrējis pa āru ziemā bez šalles uz cepures? (Daudzi paceļ rokas.) Tad, kad pēc daudz gadiem tu sāc slimot ar dīvainām galvas problēmām, sāpēm un migrēnām, tad tu domā: „Vajadzēja mammiņai klausīt, vajadzēja tētiņam klausīt!” Par vēlu draugs, par vēlu. Pagājuši jau piecdesmit gadu un tagad beidzot tu saproti, kāpēc nevajag staigāt ar pliku galvu! Par vēlu draugs, jo svētīgāk ir tas, kurš neredz, nesaprot, kāpēc un ko, bet tomēr tic un paklausa.

Kāpēc pusaudža meitenēm nevajag ziemā staigāt ar pliku vēderu, lai visi redz? Bikses līdz pus dibenam, ka rievu var redzēt. Kad viņa pietupjas, tur var kapeikas mest iekšā. (Smejas.) Tieši tāpat arī sals tur piekļūst. Paiet gadi un tagad, kad apsaldēti muguras nervi un viss pārējais, viņa saprot, kāpēc nevajag staigāt ar puspliku dibenu un vēderu. Un tad vairs nemaz nav smieklīgi.

Jaunas meičas ziemā drasē minisvārkos. Un pēc laika, kad ir ginekoloģiskās problēmas, iespējams, visas dzīves garumā, tad tikai nāk pie slēdziena, ka mammai bija taisnība. Protams, ja mamma vispār ko teica un nebija tāda pati. Vai mēs caur šiem dažiem vienkāršiem piemēriem saprotam to, ka labāk ir nesaprast, bet tomēr paklausīt?

Pusaudži nesaprot. Kāpēc tētis saka, ka nevajag uzturēties ārpus mājas, ka labāk ir savā ģimenē uzturēties? Kāpēc internetā nevajag skatīties to un šo? kāpēc, kāpēc? Tev nevajag obligāti visu izprast šodien, labāk ir paklausīt! Ietaupīsi sev daudz sāpes un, iespējams, pat pazušanu.

Vai vīrieši saprot, kāpēc sievietēm jādāvina ziedi? Daži nesaprot, kāpēc jādāvina ziedi. Paklausi mani, kā mācītāju, kā vīru un kā tēvu, un uzdāvini savai sievai ziedus un tu redzēsi, kāpēc sievām jādāvina ziedi! (Skaļi aplausi.) Vai es to varu saprast? Nē! Es to nesaprotu! Vienkārši ir atšķirība starp sievieti un vīrieti. Mums ir dažādas lietas, kas mums ikvienam patīk un piesaista. Dažādas lietas, ko pārrunā vīrieši un ko pārrunā sievietes. Ir lietas, kas man absolūti neinteresē. Ir lietas, kas sievietēm patīk, es nevaru saprast, kāpēc, bet viņām patīk.

Par dāvaniņām runājot. Sievietēm patīk rotaslietas, pat nevajag zelta. Nopērc bižutēriju pa latu piecdesmit un meitiņa būs ekstāzē, trīs dienas staigās priecīga, bet es to nevaru izprast. Es domāju, ka sievas ar nevar saprast, kāpēc man vajag kaut kādu pastiprinātāju vai citas lietas, kas vīriešiem interesē. Tāpat viņas nevar saprast, ko es, piemēram, tajā hokejā esmu atradis. Esmu hokeju viņām iemācījis skatīties. Saku: „Meitiņ, nāc šurp, sēdi”. Viņa, kā kaķis, kādu brīdi sēž un tad tā klusām aizšmauc. Mēs bieži nesaprotam viens otru. Ne vīrietis sievieti, ne sieviete vīrieti līdz galam neizprot. Bet paklausi kādu, kas vecāks, salīdzini ar Dieva Vārdu un izdari tā, tad būs labi augļi.

Vai es kļūdījos? Vai nav tā, ka mēs visu neizprotam līdz galam? Vai vīrieši izprot savas sievas līdz galam? Un vai sievas savus vīrus izprot līdz galam? Un tomēr mēs esam viena miesa. Iedomājies - viena miesa ar pastāvīgā konflikta situācijā. Tu reizēm konfliktē pats ar sevi. Man nepatīk tas un tas... Un tomēr patīk, jo mēs esam viena miesa. Man ir jāpaklausa, man patīk. Man ir jādara tā, kā grib viņa. Viņai ir jādara tā, kā gribu es. Mums ir jāatrod kompromiss, nesaprotot, kāpēc. Svētīgi ir tie, kas neredz, nesaprot un tomēr paklausa, jeb tic!

Klausies! Vai tu izproti to, ka Dievs ir trīsvienīgs Dievs? Tēvs, Dēls un Svētais Gars? Kā tas var būt, ka Jēzus ir virs Zemes un arī Debesīs, ka Viņš ir Dievs un reizē arī cilvēks? Viņš vienlaicīgi ir tur un šeit, Viņš ir tevī, Viņš ir arī manī, Viņš ir mūsu vidū, Viņš ir trīsvienīgs. Kā tas var būt? Mēs to neizprotam, āmen, un tomēr mēs to pieņemam. Es ticu, ka Dievs ir trīsvienīgs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Es to pieņemu ticībā, es paklausu, es ticu un domāju tā, kā saka Bībele. Āmen!

Kad tu pieņēmi Jēzu, vai tu saprati, ko tu tajā brīdī lūdzi? Tu teici: „Jēzu, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, ka tu nomiri par maniem grēkiem un trešā dienā augšāmcēlies. Jēzu, lūdzu, nāc manā sirdī. Es atveru tev savu sirdi, nāc un dzīvo tur, tagad man ir mūžīga dzīvība! Aleluja. Tu esi mans Kungs!” Vai tu toreiz izprati? Vai maz tu šodien saproti? Kas ir Jēzus upuris? Kurš no jums izprot to līdz galam? Asinis, maize, lauztā miesa pie krusta? Mēs kaut ko saprotam, tomēr līdz galam daudz kas mums tomēr ir neizprotams. Jo vairāk tu lasi Bībeli un klausies citu cilvēku atziņas, jo vairāk skaidrība rodas, bet ne līdz galam. Es pats līdz galam to visu neizprotu.

Tajā reizē, kad es pieņēmu Jēzu, es skaitīju lūgšanu eņģeļu pavadījumā. Skaitīju lūgšanu, tieši tādu, kādu es tikko teicu. „Jēzu, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas nāca miesā virs Zemes un mira par maniem grēkiem. Es galīgi nesapratu, kur mira un kāpēc mira. Kāpēc par maniem grēkiem? Nu un tad, kad nomira, kas man no tā visa? Pēc trim dienām Kristus augšāmcēlās. Kāda man starpība, pēc trim vai piecām? Vispār, kāda man starpība? Bet man toreiz bija vajadzība, jo es biju vienu soli līdz ellei. Es biju nāves vārtu priekšā. Es nesapratu, ko es lūdzu, bet man Dievs teica: „Lūdz to lūgšanu”. Un es lūdzu lūgšanu, es paklausīju. Svētīgāki ir tie, kas paklausa, pat nesaprotot. Un tajā brīdī, kad skaitīju to lūgšanu un kad Jēzus spēks nāca manī, tas darīja mani brīvu no narkotikām un alkohola vienā mirklī. Tu sāc prātot - pēc trim dienām augšāmcēlās, pēc piecām, asinis tur, asinis šeit, maize tur, maize te, Jēzus pie krusta, Jēzus zem krusta, tu prātuļo, kā tas var būt? Kāda starpība, kā tas var būt! Dievs saka, ka var būt, tātad var būt! Tad, kad tu paklausi Dieva Vārdam, Viņš nāk Savā spēkā un tu esi svētīts. Sataisi skaļu troksni Tam Kungam un sauc Alelujā!

Vai tu saproti, kāpēc katru dienu jālasa Bībele? Katru dienu Bībele, katru dienu lūgšana. Tu saproti, kāpēc? Kaut ko mēs saprotam, nojaušam, bet ne līdz galam. Mēs izprotam tīri psiholoģiski - nelasīsi Bībeli, atdzisīsi un pārtrauksi domāt par Dievu.

Draugs, tur ir kaut kas vairāk nekā tikai psiholoģiskas lietas. Tur ir Dievs! Kad es lasu Bībeli, Dievs darbojas pie manis. Kad es lūdzu, tad Dievs atbild uz manām lūgšanām. Kad es sēžu dievkalpojumā, tad Dievs ir mūsu vidū un darbojas pie mūsu prāta un sirdīm. Un mēs nesaprotam, kā un kas, bet mēs paklausām un esam šeit. Mēs lūdzam, mēs lasām Bībeli, mēs studējam Bībeli. Mēs ejam, darām un svētīgi mēs esam!

Tur sēž Vitālijs, mūsu bundzinieks. Kad viņš ienāca mūsu draudzē, es teicu: „Tev vajag grupiņu, tev vajag savu vadītāju, tev vajag ar viņu sazvanīties. Viņš aizgāja uz grupiņu, sāka sazvanīties ar savu līderi, viņš kalpoja Dievam. Tad viņš man saka: „Priekš kam man sazvanīties? Es nesaprotu, priekš kam? Bet, ja tu saki vajag, tad arī daru!” Pagāja kādi pāris mēneši un tagad Vitāliju vairs nevar pazīt. „O, mans līderis! O, man ir labākais mācītājs, labākais mājas grupas vadītājs! O, vīzija, glābt cilvēkus!” Acis spīd, par Dievu vien runā! Mēs neizprotam, bet izdarām un tad Dievs nāk un svētī!

Noslēgumā liecība, ko es dzirdēju inkaunterā:

Apmēram pirms pieciem sešiem gadiem es vadīju dziedināšanas dievkalpojumus visā Latvijā. Kāds vīrs atnāca uz dievkalpojumu. Viņš bija alkoholiķis. Kad es aicināju pie Jēzus cilvēkus un saucu viņus priekšā, tad arī šis vīrs iznāca un lūdza manā pavadībā grēku nožēlas lūgšanu, lai Jēzus piedod grēkus un lai ienāk viņa sirdī. Un es katrā dievkalpojumā sludināju trīs lietas: Bībele, lūgšana un draudze. Es teicu: „Tagad tu pieņēmi Jēzu. Ja tu gribi paturēt savu brīvību, tad tev obligāti jāatrod draudze un jāsāk lasīt Bībeli katru dienu un lūgt Dievu katru dienu. Aizejot mājās, viņš ar savu onkuli atkal paņēma pudeli. Kā viņš pats teica, kas viens polšs uz diviem. Tā viņi abi izdzēra polšu un, pēc viņa vārdiem, viņš teica, ka viņam neviens netic, ko viņš stāsta. Varbūt tu noticēsi. Es gan noticēju, jo ir redzēti brīnumi. Es pats esmu piedzīvojis brīnumus. Viņš saka: „Dievs mani meklēja, kad es būšu viens pats un atrada mani tualetē. Esot tualetē, pēkšņi zila gaisma. Nekur dabā nav tādas gaismas. Tāda krāsa, kāda dabā nav! Šī gaisma iegāja manī un, kad es iznācu no tualetes, pēkšņi tā gaisma izgāja no manis un iegāja onkulī, ar kuru mēs nupat kopa dzērām. Onkulis pats vairs neko neatceras tajā brīdī. Pēc tam viņš man teica: „Tu nokriti zemē un lūdzi latīņu valodā!” Onkulis jau nezināja latīņu valodu, bet mēs zinām, kas ir lūgšana mēlēs.” Man patika tas fakts, ka šis vīrs piedzīvoja Dievu tieši tualetē. Dievam pilnīgi vienalga, kur tu esi, kādā pozā, vai kādā stāvoklī. Viņš tevi ir radījis un Viņš perfekti tevi pārzina. Mani kaitina visi tie cilvēku aizspriedumi, ka Dievs nevar darboties tualetē, ka Dievs nav starp laulātiem brīdī, kad viņiem ir sekss. Visur ir Dievs! Viņš to visu ir radījis un izplānojis, kā Pašam patīk. Dievam patīk, ka vīrs un sieva to dara. Āmen! Es viņam saku: „Forši, tu Jēzu pieņēmi, paklausīji, skaitīji lūgšanu. Svētais Gars atnāca tur, tualetē, un kristīja tevi ar Svēto Garu. Neskatoties, ka tu polšu biji izdzēris, tu runāji mēlēs!” Viņš turpināja: „Pirms tava dievkalpojuma es biju pie zīlnieces un viņa man teica: „Tu esi krustcelēs”. Nākamajā dienā šis vīrs bija manā dievkalpojumā un tur stāvēja savas dzīves krustcelēs. Viņš pieņēma Jēzu kā savu Glābēju. Tas vēl nav viss. Dievs viņu kristīja ar Svēto Garu. Es viņam saku: „Klausies, vai kaut vienu no tām lietām, ko es tev toreiz teicu, tu izdarīji? Lūgšana, Bībele un draudze?” Lūk, arī visas krustceles. Viss, kas tik labi gribēja sākties, tikpat ātri arī beidzās. Pagāja gadi, un viņš atkal nonāca tādā pašā situācijā kā toreiz. Atkal nodzēries totāli. Viņš atkal krīt zemē un lūdz piedošanu par saviem grēkiem. Viņš atnāk uz draudzi, viņš ir inkaunterā. Lūk, es viņam saku, tu atkal esi krustcelēs. Tu zini trīs labas lietas – lūgšana, Bībele un draudze. Tu varbūt nesaproti, kāpēc tev to visu vajag, bet tieši tur Dievs tevi svētīs un atbrīvos. Visā pilnībā! Svētīgāki ir tie, kas neredz, bet tomēr tic! Svētīgi ir tie, kas nesaprot, un tomēr dara!

Es lūdzu par tevi, ka tu esi svētīgs. Svētīgs tāpēc, ka, arī ja tu kādas lietas neizproti, tu tomēr tās dari.

Paldies tev Jēzu Kristu par Tavu klātbūtni. Paldies par Tavu Vārdu. Tu esi reāls, dzīvs Dievs. Tu izmainīji manu dzīvi. Tu dziedināji manu sirdi, manu dvēseli. Tu pacēli mani. Tu darīji mani stipru. Tu pilnveido mani ikdienas. Tu veido manu raksturu. Tu ved mani pa ticības ceļu, uz mūžīgo dzīvību. Jēzu, tu esi man. Es esmu Tev. Tēti, Tu man esi. Tu esi dziedinājis mani pilnībā. Es slavēju Tevi Kungs! Tu māci un vadi mani. Es lūdzu par katru cilvēku šodien. Tēvs, ka mēs esam Vārda darītāji un ne tikai klausītāji. Dievs, dari par svētīgu katru, ka mēs klausāmies Tevī, ka mēs mēģinām izprast un arī tad, ja neizprotam, mēs darām ticībā un esam svētīgi. Mēs neredzam, bet ticam!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers. 

Ziņas datums 15. 05. 12. 

12. maija dievkalpojumā draudzē „Kristus Pasaulei” viesojās divi ciemiņi. Viens no tiem bija Valdo no Igaunijas, kura kalpošana ir saistīta ar Somiju un drāmu „Debesu vārti un elles liesmas”, kura mūsu draudzē uzvesta vairākas reizes. Nesen viņš zvanīja mūsu mācītājam Mārcim Jencītim un teica, ka viņam priekš mums irt kaut kas īpašs, kas mums esot jāredz un jādzird. Tas ir evaņģēlists Tomass no Indijas. Kad mūsu mācītājs prasīja Tomasam, no kādas draudzes viņš ir un cik cilvēku ir draudzē, viņš dzirdēja ciparu „četri”. Mācītājs domāja: „Četrsimts, četri tūkstoši”. Nē, tā ir Indija - četrsimts tūkstoši. Tomass ir no šādas, pēc Latvijas mērauklas milzīgas, draudzes. Šajā sestdienā Tomass sīkāk mums kalpoja ar Vārdu.

Dievs ir labs! Viņš ir vienmēr labs. Šis ir Dieva nolikts laiks, ka es esmu šeit. Es ticu, ka Dievs nesūta cilvēku kļūdas dēļ. Viņš vienmēr sūta Savu cilvēku ar mērķi. Es ticu, ka Dievam ir īpašs mērķis, kāpēc Viņš mani ir atsūtījis šodien. Es ticu, ka Dievam ir īpašs plāns un mērķis ikvienam no jums, kas esat šeit. Es pateicos Dievam par šo lielo privilēģiju un godu būt šeit. Es pateicos mācītājam, ka viņš atļauj man sludināt evaņģēliju. Viņš man sacīja: „Vai es varot kaut ko pastāstīt par Indiju, un par sevi, sludināt Vārdu un arī lūgt par cilvēkiem?”. Es tiešām ticu, ka tas ir Dieva mērķis un plāns, tāpēc, ka jūsu mācītājs man teica: „Šī ir draudze, kas izsūta cilvēkus evaņģelizēt. Tas ir šis draudzes moto”.

Tad man māsa Kristū prasīja: „ Ko tad es gatavojos sludināt?” Es pēkšņi atcerējos vienu Rakstu vietu un sacīju: „Es sludināšu no Marka 14:3-9”. Vēlāk es uzzināju, ka vēl vien māsa šodien runās par ziedojumiem un sludinās tieši par šo pašu Rakstu vietu. Es to uztveru kā apstiprinājumu.

Mans vārds ir Tomass. Es esmu no Indijas. Protams, ka jūs esat dzirdējuši par Indiju. Tā ir zeme ar 1,17 miljardiem iedzīvotāju, kas ir 17% no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Lielāka valsts pēc iedzīvotāju skaita ir tikai Ķīna. Priekšstati par kristietības sākumu Indijā saistīti ar ziņām par to, ka 52. gadā pēc Kristus dzimšanas Mazarābijas krastā, tagadējā Keralas štatā, izkāpa viens no Jēzus Kristus mācekļiem, apustulis Toms. Tā ir tā vieta, kur es dzīvoju. Viņš evaņģelizēja Indijas iedzīvotājus. Sākot sludināt evaņģēliju starp vietējiem iedzīvotājiem, viņš piekrastē nodibināja septiņas draudzes. Tādēļ daudziem kristiešiem šajā apdzīvotā vietā un arī visā Indijā ir vārds Tomass. Ja tu brauc uz kādu baznīcu, jeb draudzi Indijā, tad tajā draudzē būs vismaz piecdesmit Tomasi. Es esmu viens no viņiem. Es ceru , ka es neesmu tas Toms, kurš šaubījās. Es ticu Dievam. Savā vēstī, kad es sludināšu, es mēģināšu padalīties arī ar savu liecību.

Tomasa svētruna "Atdod Jēzum dārgāko".

Un, kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu sasitusi, tā to lēja uz Viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: "Kā labad šī eļļas izšķērdēšana? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un izdalīt nabagiem." Un tie izteica viņai pārmetumus. Bet Jēzus sacīja: "Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie Manis ir darījusi. Jo nabagi ir arvienu pie jums, un, kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvienu pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm. Patiesi Es jums saku: kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu. Marka 14:3-9

 Tātad, kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī viņai par piemiņu teiks, ko šī sieviete darījusi Jēzum. Šie ir ļoti īpaši atzinības vārdi no Kunga Jēzus. Es domāju - kādēļ Jēzus tik ļoti novērtēja šo sievieti? Ar ko viņa tā iepatikās Jēzum? Viņa atnesa alabastra trauciņu ar smaržām. Viņa saplēsa trauciņu un izlēja smaržas tieši Jēzum uz galvas. Un Viņš sacīja: „Vienalga, kur visur sludinās evaņģēliju, to ko viņa ir izdarījusi, vienmēr pieminēs”.

Vienmēr, kad mēs runājam par kalpošanu Dievam, par evaņģelizāciju, mēs domājam, ka tas ir mācītāja vai arī evaņģēlista pienākums, ka nu es noteikti neesmu aicināts šim mērķim. Es jau daru kādas citas lietas, vai nu es esmu mājsaimniece, vai esmu students, es neesmu aicināts kalpot tam Kungam. Dažreiz cilvēki man jautā: „Vai es esmu pilna laika kalpotājs, vai daļēji?” Es vienmēr brīnos par šādu jautājumu, jo mēs visi esam aicināti kalpot Dievam. Ja Jēzus tevi ir izglābis, tad tu esi aicināts kalpot Viņam. Dieva valstībā nav pilna vai nepilna laika kalpotāji. Bet jautājums ir - kā man to izdarīt? Par to es gribu pastāstīt šajā svētrunā.

Maza sieviete kļuva par mūžīgu leģendu. Maza kalpošanas epizode nokļuva mūžīgā piemiņā. Kā?

Pirmkārt, viņa atnesa ļoti dārgu smaržas trauciņu. Citiem vārdiem, viņa atnesa Tā Kunga priekšā pašu labāko, kas viņai bija. Kā mēs varam zināt, ka tas bija vislabākais? Tāpēc, ka Eva jau Vārdā par došanu pastāstīja, ka to atveda no Indijas! [smaida.] Paskaties uz produkta cenu – trīssimt denāriju. Tā ir cilvēka gada alga. Tā bija ļoti dārgas smaržas. Bet te nebija tikai tas. Viņas laikā Izraēlā jūdu sievietes turēja smaržas tikai vienam mērķim – lai varētu padarīt skaistu sevi un lai varētu dabūt vislabāko līgavaini. Precības būtu pats brīnišķīgākais notikums viņas dzīvē. Un šīs smaržas tika taupītas tikai šai īpašajai reizei. Bet tad, kad viņa gribēja kalpot savam Kungam, viņa domāja: „Kā es to varētu izdarīt?”. Iespējams, ka Svētais Gars viņai teica: „Kādēļ tev neizmantot šo smaržu”. Viņa varbūt atbildēja: „Es nevaru to darīt, jo es to turu kādam noteiktam mērķim”. Tomēr beidzot viņa paņēma savas smaržas, jo saprata, ka nav nekas lielāks un svarīgāks, kā kalpot Dievam. Slava mūsu Kungam!

Atnes savu vislabāko un atceries, ka Dievs ir devis vislabāko mums – Savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu. Ja Dievs atdeva Savu vislabāko, tad arī mums no savas puses ir jādod vislabākais Viņam. Un vislabākais, ko mēs varam dot Viņam, ir dot sevi pašu.

Ābrahams gribēja dot no sevis vislabāko Dievam. Tas bija viņa dēls Īzaks. Ābrahams gribēja labprātīgi upurēt savu dēlu, kas bija viņam pats dārgākais. Un dēļ tā Dievs viņam sacīja: „Ābraham, es tevi svētīdams svētīšu un es tevi darīšu par svētību daudzām tautām.’’ Slava Dievam!

Kādēļ Jēzus tā novērtēja šo sievieti? Tādēļ, ka viņa atnesa vislabāko, kas viņai bija.

Otrkārt, viņa to saplēsa. Bībele nesaka, ka viņa to atvēra. Bībelē teikts, ka viņa to saplēsa. Kādēļ viņa to sasita? Tādēļ, ka trauciņš bija veidots tā, ka to atvērt varēja, tikai to sasitot. Bet brīdī, kad viņa to sasita, viņa ar to izteica divus vēstījumus savam Kungam. Ar to viņa sacīja Dievam: „Es sasitu šo trauciņu tādēļ, ka es to gribu izmanot ekskluzīvi, īpaši un vienīgi priekš Tevis, Dievs. Es negribu to aiznest mājās atpakaļ un lietot kādam citam mērķim. Es to sasitu, lai izlietotu īpaši priekš Tevis”. Tādēļ Jēzus saka savā Vārdā: „Tu nevari kalpot diviem Kungiem. Vai nu Dievs, vai „mamons”, jeb nauda.” Izvēle ir tavā ziņā. Tu vari pieņemt lēmumu. Bet, kad tu pieņem lēmumu, tad atceries, ka tev ir iespēja izvēlēties tikai no šiem diviem – vai nu tu kalpo Dievam, vai arī pasaules naudai.

Es domāju par otru vēsti, ko viņa izteica ar savu upuri. Varbūt es viņas vietā būtu izurbinājis mazu caurumiņu tam traukam un tad sāktu pilināt tādā veidā. Varbūt tāpēc, ka esmu no Indijas, es tā darītu. Bet ja viņa tā darītu, tad viena lieta ir droša, vismaz dažas pilītes paliktu tajā trauciņā. Bet tad, kad viņa to sasita, viņa varēja iztukšot pilnīgi visu trauciņu. Slava Dievam!

Kad tu esi salauzts, tad tu vari iztukšot sevi visu Dieva valstības dēļ. To mēs redzam pie Golgātas krusta. Kungs Jēzus izlēja Savu pēdējo asins lāsi, bet tāda salaušana vienmēr ir sāpīga. Jā, Dievs ļauj reizēm tev iziet cauri kādiem sāpīgiem piedzīvojumiem. Kādēļ? Lai tu varētu būt par svētību daudziem cilvēkiem. Kad Jēzus pabaroja vairāk kā piecus tūkstošus cilvēku, Viņš paņēma maizi un salauza to. Tādēļ, ka Viņš tā darīja, tika pabaroti vairāk kā pieci tūkstoši cilvēku. Salaušana ir sāpīga, bet beigās tas kļūst par svētību daudziem tūkstošiem cilvēku.

Kādēļ Jēzus novērtēja šo sievieti?

1)     Viņa atnesa vislabāko Viņam.

2)     Viņa iztukšoja visu Tā Kunga priekšā.

3)     „Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi bērēm.” Marka 14:8. Tas ir brīnišķīgs pants. Viņa darīja, ko viņa spēja.

Dievs neprasa no tevis to, kas tev nav. Viņš prasa to, kas tev pieder. Daudzi cilvēki saka: „Man nav sludināšanas dāvana, es nevaru dziedāt, man nav pietiekoši izglītības, man nav naudas...”. Daudzreiz mēs sakām negatīvas lietas Dievam. Mīļie brāli un māsas, Dievs neprasa to, kas tev nav, Viņš prasa to, kas tev ir. Tas ir vienīgais, ko Jēzus tev prasa.

Padomā par ķēniņu Dāvidu. Viņš uzraudzīja sava tēva avis, bet visi viņa brāļi bija armijā. Viens bija ģenerālis, otrs - majors, bet trešais bija kapteinis. Viņiem visiem bija dažādas pakāpes. Kādu dienu viņa tēvs Isaja pasauca Dāvidu un teica: „Ej pie saviem brāļiem un aiznes viņiem ūdeni un maizi”. Dāvids aizgāja un, kad viņš nokļuva kaujas laukā, viņš dzirdēja, kā Goliāts kliedz. Viņš kliedza un lamājās pret Izraēla ļaudīm. Viņš sauca: „Ja kāds no jums var nākt un cīnīties ar mani, ja kāds no jums var uzvarēt mani, tad šī zeme būs jūsējā!” Bet neviens nebija pietiekoši drosmīgs, lai ietu un cīnītos. Tad Dāvids teica: „Es iešu...”. Ķēniņš Sauls paskatījās uz viņu un redzēja, ka tas ir tikai puika, jauneklis. Kā viņam būs iespēja iet un cīnīties ar to milzeni Goliātu? Uz brīdi Sauls nodomāja: „Vismaz kaut kas ir labāks, nekā nekas”. Tad ķēniņš Sauls teica: „Lai tu varētu cīnīties, tev ir vajadzīgs aprīkojums. Šim nabaga zēnam jau nav nekas, ar ko cīnīties”. Tad viņš teica: „Tu vari aizņemties kādas no manām drēbēm”. Sauls iedeva savu bruņucepuri un arī savas krūšu bruņas, savus zābakus un savu zobenu. Dāvids savilka to visu mugurā, bet tas nebija pēc viņa izmēra, bet gan pēc ķēniņa Saula izmēra. Uzvilcis visu šo apbruņojumu, viņš nevarēja vispār pakustēties. Tad Dievs sacīja Dāvidam: „Es negribu, Dāvid, lai tu aizņemies kāda cita resursus vai līdzekļus. Es tev esmu iedevis kaut ko”. Dāvids domāja: „Kas tas ir, ko Dievs man ir iedevis?” Meklējot savā kabatā, viņš atrada dažus akmeņus un lingu. Bet cik daudz akmeņus Dāvids izmantoja, lai nogalinātu Goliātu? Tikai vienu, vienīgu. Tajā dienā Dāvids saprata kādu lietu, ka tas, kas man ir, ir pilnīgi pietiekami, lai atnestu uzvaru Tam Kungam. Slava Dievam! Dari, ko tu vari.

Es esmu precējies. Man ir trīs meitas. Viņas šobrīd ir Indijā. Man sieva ir piedzimusi un uzaugusi Kuveitā. Viņa uzauga bagātā ģimenē. Pēc mūsu laulībām mēs devāmies uz Singapūru uz apmācībām. Tā ir viena no brīnišķīgākām pilsētām visā pasaulē. Bet uzreiz pēc tam mums nācās atgriezties Bombejā, Indijā, lai dotos evaņģelizācijā. Mums nācās dzīvot šajā pilsētā ļoti nabadzīgā rajonā, kur ir netīrs, kur nav ne normālas mājas, ne vannas istabas. Es ļoti jutu līdzi savai sievai, jo viņa bija dzimusi un augusi Kuveitā. Tad, kad mēs devāmies uz Singapūru, tur viss bija tik skaisti, bet tagad bija jābrauc un jādzīvo Indijā, tādā briesmīgi netīrā vietā, kādu mana sieva pat sapņos nebija redzējusi. Es sacīju savai sievai: „ Man ļoti žēl, ka es tevi te atvedu”. Bet zini, ko viņa teica? Viņa man sacīja tā: „Pat, ja situācija ir pavisam savādāka, nekā es esmu pieradusi, mans prieks ir lielāks. Mans prieks ir lielāks!” Šajā laikā kāds jauns puisis mūs apciemoja un bija šokā, ieraugot, ka mēs dzīvojam tādos apstākļos. Viņš prasīja par mūsu agrāko dzīvi. Mana sieva sacīja: „Es esmu dzimusi Kuveitā, man ir trīs grādi augstākās izglītības angļu literatūrā un esmu nākusi no ļoti bagātas ģimenes”. Viņš jautāja: „ Es nesaprotu, kā jūs varat šeit dzīvot?” Mana sieva teica: „Mēs priecājamies šeit dzīvot, jo mēs to darām Debesu valstības dēļ”.

Laiks pagāja un šis puisis kļuva par jaunu vīrieti. Viņš devās uz Dubaiju. Viņš kļuva par kompānijas Panasonic  ģenerālmenedžeri. Viņš apprecējās. Mana ģimene – es, sieva un mani bērni bijām Dubaijā uz konferenci. Šis jaunais cilvēks to uzzināja. Viņš mūs uzaicināja uz brīnišķīgām pusdienām pieczvaigžņu viesnīcā. Viņš iepazīstināja savu sievu ar mums. Tad viņš norādīja uz manu sievu un teica savai sievai: „Mana mīļā, Tomasa sieva ir iemesls, kādēļ es esmu ticīgs cilvēks. Viņa ir iemesls, kādēļ es ticu šodien!” Mana sieva sacīja viņam: „Es vispār es tev nesludināju, kā tu kļuvi par ticīgo?” Ziniet, ko viņš teica? „Jā, tu nesludināji evaņģēliju man, bet tava dzīve bija evaņģēlijs priekš manis”. Slava Dievam! Dari ko tu vari. Tava dzīve skaļi runā par evaņģēliju.

Dažreiz mēs dzīvojam ērtos apstākļos. Tad ir viegli būt daļai no Dieva valstības. Ir brīnišķīgi baudīt jūsu draudzes fantastisko slavēšanu, bet tava īstā pielūgsme un slavēšana sākas tad, tad kad tu izej no šīs vietas.

Pasaulei ir jāredz Jēzus tevī! Slava Dievam!

Es esmu bijis Saūda Arābijā. Šajā valstī legāli nevar ievest Bībeli vai kādu kristīgu literatūru, bet es tur sludinu pagrīdes draudzēm. Dažreiz viņi notur savas sapulces fermās. Tad, kad es dodos tur sludināt, es redzu rindas ar cilvēkiem, kuri gaida, lai viņi varētu iekļūt šajās fermās, dzirdēt evaņģēliju. Cilvēki ir izslāpuši dzirdēt un saņemt evaņģēliju. Tā ir tava atbildība - evaņģelizēt pasaulei. Dari, ko tu vari. Jēzus novērtēja šo sievieti, kura atnesa Viņam smaržas. Jo viņa atnesa vislabāko priekš Viņa. Viņa saplēsa un iztukšoja sevi. Viņa darīja to, ko viņa varēja. Bet atceries - negaidi aplausus no pasaules. Nedomā, ka draugi atnāks un teiks tev: „O, kādu brīnišķīgu lietu tu dari!”. Nē, dažreiz viņi tev teiks: „Kāds tu esi muļķis, ka tu izšķērdē kaut ko ...” Tu vari saņemt šāda veida reakciju. Bet paskaties uz šo sievieti, viņa turpināja pielūgt un kalpot Dievam. Arī kritikas laikā viņa turpināja kalpot Dievam. Kad pasaule saka: „Tā ir izšķērdība”, mans Kungs saka: „Tas ir brīnišķīgi!” Vai tas nav labi? Jēzus saka: „Mans dēls, mana meita, tas ir brīnišķīgi!”

Pirms pāris gadiem es tiku uzaicināts Indijā kā viesis, kā sludinātājs kādā seminārā. Pēc dievkalpojuma viņi aizveda mani uz radio staciju un teica: „Tomas, mēs gribam svētīt tevi īpašā veidā”. Es domāju: „Kāda tad ir tā īpašā veida svētība?” Viņš sacīja: „Šī vieta ir ļoti populāra, jo tur aug daudz mango. Vai tu būtu priecīgs, ka es tev iedotu pilnu spaini ar šiem augļiem?” „Protams, ja tu to dod no mīlestības, es to pieņemu”, es teicu. Kad pienāca vilciens, viņi atnesa spaini un iedeva man. Nākamā dienā, kad es nokļuvu savā pieturā, vienā rokā man bija čemodāns un otrā rokā spainis, pilns ar augļiem. Kad es izkāpu no vilciena, es satiku savu vecu draugu, kurš studēja ar mani koledžā. Tas bija mums pārsteigums, kad mēs satikāmies. Viņš jautāja: „No kurienes tu brauc, Tomas, un ko tu dari?” Es saku: „Es esmu evaņģēlists”. Bet viņš nesaprata. Es teicu: „Es runāju un stāstu par Jēzu!” Viņš saka man: „Tad, kad tu mācījies koledžā, tu biji tik labs students. Kas ar tev notika?” Es saku: „Man vajadzīgs vairāk laika, lai tev pastāstītu par to”. Tad es viņu uzaicināju pie sevis mājās, lai atnāk ciemos kādu dienu. Es viņu uzaicināju, viņš noteica „labi, labi” un aizgāja prom. Pagājis gabaliņu, viņš atnāca pie manis atpakaļ un jautāja: „Tomas, man ir vēl viens jautājums tev. Kāds tev labums no tā visa?” Es atbildēju: „Es dabūju mango augļus!” [ zālē visi smaida.] Tas bija joks un tomēr es sacīju patiesību! Tāpēc, ka es dabūju mango! Jūs smejaties, taču viņš pat nepasmaidīja. Viņam bija nopietna sejas izteiksme. Viņš teica: „Tomas, tā ir izšķērdība! Tu izšķērdē savu laiku un enerģiju. Tu izšķērdē savus talantus un resursus.” Kad viņš to pateica, arī es arī beidzu smaidīt. Es gandrīz raudāju.

Tajā brīdī es dzirdēju kādu citu balsi, kura man teica: „ Dēls, tu esi izdarījis brīnišķīgu lietu priekš Manis!” Vai tas nav jauki! Neskaties uz to, kā pasaule reaģē, skaties uz Jēzu! Viņš saka: „Mans dēls un mana meita, tu esi izdarījis brīnišķīgu lietu priekš Manis!”

Jēzus ļoti novērtēja šo sievieti, jo viņa atnesa vislabāko. Viņa sasita un iztukšoja sevi Tā Kunga priekšā! Viņa izdarīja to, ko viņa varēja! Viņa turpināja kalpot Dievam arī kritikas laikā!         

Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Marka 16:1          

Šis notikums bija uzreiz pēc Lieldienu svētdienas. Šeit ir rakstīts par kādām sievietēm, kuras ļoti mīlēja Jēzu. Viņas arī gribēja kalpot Dievam. Viņas gāja, lai svaidītu Jēzus miesu. Viņas bija paņēmušas līdzi dārgas svaidāmās zāles un steidzās uz kapu. Bet kas notika? Tad, kad viņas tur nonāca, viņas vairs nevarēja atrast Jēzus miesas, jo Jēzus jau bija augšāmcēlies.

Kad es lasīju šo Rakstu vietu, es jautāju sev: „Kādēļ šīs sievietes nevarēja svaidīt Jēzus miesu?” Un Gars man atbildēja: „Tādēļ, ka kāda cita sieviete to jau bija izdarījusi pareizā laikā!” Marija to izdarīja pareizā laikā! Tad kalpo arī tu īstajā laikā! Jaunie puiši un meitenes! Nedomājiet, kas šis ir tas laiks, kad jūs varat izbaudīt šīs pasaules priekus. Nedomā: „Es būšu Jēzus liecinieks un evaņģelizēšu tad, kad es būšu drusku vecāks.” Varbūt tev nebūs vairs otras iespējas. Dari to tagad, tieši tagad, jo Marija to izdarīja īstā laikā! Tādēļ Jēzus saka: „Vienalga, kur sludinās evaņģēliju visā pasaulē, šo lietu pieminēs viņas dēļ! Tādēļ, ka viņa to izdarīja”.

Viņa izdarīja mazu kalpošanas darbiņu Dievam, bet paskaties, kā Jēzus to uztvēra. Viņš teica: „Viņa ir izdarījusi vislielāko kalpošanu!” Marija varbūt domāja: „ Nu, es sasitu šo mazo trauciņu un izlēju smaržas”, bet Jēzus to iztulkoja un novērtēja visaugstākajā dimensijā. Viņš sacīja: „Šī sieviete patiesībā svaida Manas miesas nāvei, šī sieviete īstenībā piedalās pestīšanas darbā”. Mīļie brāļi un māsas, varbūt, ka pasaules acīs jūs katrs darāt savu mazo lietiņu. Jūs stāstiet par Jēzu saviem draugiem, uzaiciniet viņus uz grupiņu vai uz dievkalpojumu, draudzējaties ar viņiem un palīdziet Jēzus mīlestībā.

Mums tās liekas mazas lietas, bet mūžībā Dievs piešķirs milzīgu novērtējumu un vērtību šīm lietām. Lielu vērtību! Vai jūs vēlaties kalpot Tam Kungam? Vai jūs gribat piepildīt Dieva plānu un mērķi jūsu dzīvēs? Kā tad es to varu izdarīt? Kā es varu patikt savam Jēzum? Dod savu vislabāko! Dod sevi pašu! Sasit un iztukšo priekš sava Kunga Jēzus! Tu nevari kalpot diviem kungiem. Kalpo Tam Kungam ar visu savu sirdi, ar visu savu prātu, ar visu savu spēku! Dari, ko tu vari! Turpini kalpot Viņam un dari to īstajā laikā. Dari tagad!

Tad Jēzus saka: „Tu esi izdarījusi brīnišķīgu darbu priekš Manis! Vienalga , kur sludinās evaņģēliju pa visu pasauli, šo darbu stāstīs tavai piemiņai.” Vai arī tu vēlētos dzirdēt šādus lielus atzinības vārdus no Jēzus? Vai tu arī vēlies būt daļa no šis lieliskās Debesu valstības? Vai tu gribi iegūt to prieku, kas nāk no kalpošanas Dievam? Tad saki Tam Kungam: „Kungs es gribu Tev kalpot! Es mīlu Tevi! Es atdodu savu dzīvi Tev!” Ja tā ir tava vēlēšanās, tad veltīsim savu dzīvi Tam Kungam tagad! Ja tā ir tava vēlēšanās, es gribētu lūgt par tevi!

Tēvs, mēs pateicamies par šo brīnišķīgo brīdi. Paldies, ka tu esi izvēlējies Savus cilvēkus. Tu esi tas, kas mūs katru radīja. Tu esi tas, kas mūs radīja katru mātes miesās. Tu esi radījis mūs ar mērķi. Kungs, piepildi Savu mērķi. Kungs, pieņem Savu cilvēku nodošanos. Kungs, pieņem to. Kungs, lieto šos cilvēkus varenā veidā, Savas Godības dēļ, lai Tā Kunga Vārds ir pagodināts. Kungs lieto viņus varenā veidā. Svaidi Kungs ar Savu Garu, katru ikvienu no viņiem. Jēzus Kristus Varenajā Vārdā. Āmen!

Es pasludinu dievišķu svaidījumu pār jūsu dzīvēm. Saņemiet Jēzus Vārdā! Saņem Jēzus Vārdā! Dievs nošķir tevi Savam īpašajam Godības pilnajam mērķim, lai tu kļūtu par pasaules Gaismu, lai tu kļūtu par Zemes sāli. Dievs ir gatavs tevi lietot. Atdod savu dzīvi, pakļauj savu dzīvi un kalpo tikai Jēzum. Dari to, ko tu vari. Dari to īstajā laikā. Dievs tevi lietos!      

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.

Ziņas datums 14. 05. 12. 

Vai tu gribi saņemt risinājumu savai problēmai tūlīt un tagad? Viena no lielākajām kļūdām ir tā, ka tu visu gribi tūlīt un tagad. Liela daļa cilvēku, kuri apmeklē dievkalpojumu, mājas grupiņu, ir sākuši lūgt Dievu un lasīt Bībeli, joprojām tic un domā, ka tieši tajā brīdī, kad viņi apmeklē dievkalpojumu, viņi saņems risinājumu savai problēmai.

Draugs! Mācītājs, slavētāji un dievkalpojums, kurā mēs kalpojam tev, tas nav tavs risinājums pats par sevi. Šeit mēs dodam tev spēku, virzienu un motivāciju. Mēs parādām tev pareizo ceļu. Mēs norādām uz lietām, kas ir jāizmaina tavā dzīvē. Mēs parādām, kā gūt uzvaras gan finansēs, gan personīgajā dzīvē gan savā raksturā. Mēs parādām ceļu! Bet tas, vai tu gūsi uzvaru, ir atkarīgs no tava mājas darba. Mājas darbs!

Man pašam ir evaņģēlista dvēsele un es zinu, kā cilvēki skrien pēc sava problēmu risinājuma, pēc savas dziedināšanas. Es zinu arī, ka tie cilvēki, kas tiešām saņem reālus brīnumus, visbiežāk par to ir lūguši un pie tā ir strādājuši. Iespējams, viņi to ir darījuši gadiem ilgi, un tad ir kāds dievkalpojums, kurā notiek šis brīnums. Taču pamatā ir bijis pareizs ceļš, pareizs virziens, pareiza lūgšana un mājas darbs dienu dienā. Visbiežāk mēs gribam saņemt risinājumu, kaut ko iegūt vai kļūt par kaut ko tūlīt un tagad. Mēs nākam pie Dieva vai arī uz draudzi un gribam risinājumu savai problēmai tagad. Bet tas nav iespējams!

Mēs jums nodemonstrēsim klipu. Tur ir humors, bet ar ļoti dziļu patiesību. Divi bodībīldinga treneri sarunājas ģērbtuvēs, ka ieradies kāds dīvains klients, kuram vajadzīga īpaša pieeja. Kāds puisis pienāk pie viena no šiem treneriem, kurš, starp citu, ir pasaules čempions, un saka: „Man vajag „bankas” (bicepsus), „kubikus” (vēdera presi) un „batonus” (sēžamvietas muskuļus). Lūk, „bablo” (nauda), es maksāju uzreiz, un man to visu vajag šodien!” Viņš apbrīno atlētus, tausta viņu muskuļus, vēlas būt tāds pats, bet viņam visu vajag ļoti ātri un uzreiz. „Vai jūs mani varat uztaisīt tādu pašu, kā jūs, tikai ātri?” - viņš prasa. „Nauda, protams, ir ļoti labi, bet būtu nepieciešams vismaz trīs mēnešus regulāri apmeklēt sporta zāli un trenēties”, saka viens no treneriem. „Trīs mēneši? Ko jūs zēni! Man vajag šodien un ātri”, atbild puisis. „Pat, ja mēs intensīvi trenēsimies, vismaz mēnesis vajadzīgs, lai būtu kaut kāds rezultāts.” „Nu, nē! Teicu, ka man vajag šodien, tātad šodien. Lūk, nauda. Gribu „bankas”, „kubikus” un „batonus!”” „Bet atnākt uz zāli un papumpēties?” – jautā treneris. „Nē, nē. Es maksāju naudu par rezultātu!” – saka puisis, kurš grib būt skaists vienā vakarā. „Nu labi, izvēles mums nav”, saka abi treneri un ķeras pie lietas. Ko darīt, cilvēks vispār nesaprot, ka pa vienu dienu nav iespējams uztrenēt neko. Tomēr klients ir klients. Abi instruktori nolemj puisi mazliet izjokot. Treneri pieliek pie rokām puisim stikla burkas, pie vēdera piestiprina rotaļu klucīšus, bet aiz biksēm aizbāž divus baltmaizes klaipus. Lūk, tev „bankas”, „kubiki” un „batoni”! Pa vienu dienu var tikai, lūk, tā.

Lūk, mājas darbs! Atnākot vienu reizi uz dievkalpojumu un apmeklējot vienu mājas grupiņu, var tikai tā. Pat apmeklējot dievkalpojumus un mājas grupas sapulces regulāri, pat regulāri kontaktējoties ar savu vadītāju un pēc tam mājās pie tā visa nestrādājot, tu negūsti neko. Ja tu neko neiemācies un nepaņem priekš sevis, ja tu nepieliec visas pūles, lai gūtu sev kaut ko katrā dievkalpojumā, ja tu katrā sarunā ar līderi un katrā mājas grupiņā neizvelc virzienu savai dzīvei, motivāciju un spēku, lai darītu pareizas lietas un trenētos mājās, tev būs tieši tāds pat rezultāts, kā šim puisim videoklipā. Bez mājas darba rezultāta nav! Rezultātus atnes pacietīgs mājas darbs, nevis „tūlīt un tagad” dievkalpojumā vai sarunas laikā ar savu vadītāju.

Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. Salamana pamācības 21:5

Iegaumē šos vārdus: „pārmērīgi straujš un kustīgs.” Es gribu šodien! Es gribu rakstura izmaiņas pie sevis šodien! Es gribu aizbraukt uz inkaunteru un vienā reizē iegūt risinājumu visām savām problēmām! Inkaunters nav risinājums. Arī dievkalpojums un mājas grupiņa nav risinājums. Pat tas, ka tev ir garīgais vadītājs, nav risinājums. Risinājums, draugi, ir pacietīgs darbs dienu no dienas pie sevis mājās! Šodien tu klausies jau otro svētrunu. Ko tu ar to darīsi? Es tev varu pateikt jau uzreiz – ja tu tagad nepieraksti to, ko es sludinu, tu esi tāds pats, kā tas jaunais puisis klipā ar „bankām”, „kubikiem” un maizes klaipiem pie dibena! Ja tu nepieraksti svētrunu, tad tu domā: „Es jau visu to zinu. Mans risinājums ir pašā dievkalpojumā, pašā sprediķī!” Ne sprediķī, ne dievkalpojumā nav risinājums. Tā nav tavas uzvaras atslēga!

Ja tu nopietni gatavojies mājās trenēties un ja tu patiesi vēlies gūt panākumus visās savās dzīves jomās, ja tu tiešām vēlies gūt panākumus savā ģimenē, darbavietā un kalpošanā, tad šajā brīdī tu pieraksti! Kāpēc? Jo tu gribi mājās pielietot šeit iegūtās zināšanas. Var jau būt, ka tu skaties svētrunu internetā un konspektē mājās. Arī sprediķu iztirzājumi tiek ievietoti mūsu draudzes mājas lapā rakstītā veidā. Tie ir arī audio un video formātā, latviešu un krievu valodās. Ja tev arī neiznāk pierakstīt šeit, es ceru, ka tu to darīsi mājās, noklausīsies audio vai video un vēl pārlasīsi vairākas reizes iztirzājumu! Tu mājas studēsi un iedziļināsies svētrunā, jo tu gribi gūt panākumus. Ja tu to vēl nezināji, tad no šīs dienas tu zini, ka atslēga panākumiem ir mājas darbs! Āmen!

Es domāju, ja tu esi kristietis un tu mācies pasaulīgā skolā, tev ir jābūt izcilām atzīmēm! Dievs grib, lai tu mācies tik, cik vien vari. Kad es mācījos pamatskolā, vēlāk vidusskolā, mums uzdeva mājas darbus. Vecāki man lika mācīties. Ko es darīju? Es sēdēju pie sava rakstāmgalda un tajā brīdī, kad vecāki ienāca manā istabā, es tēloju, ka mācos. Reiz istabā ienāca mans patēvs. Es tobrīd darīju ne to, ko vajag. Kad dzirdēju viņa soļus, es ātri ielēcu gultā un atvēru grāmatu, lai viņš redz, ka es lasu. Patēvs pienāca, paskatījās, nosmīkņāja un aizgāja. Es pēc tam tikai aptvēru, ka grāmatu es biju nolicis sev priekšā otrādi! Kad gāju skolā, es nekad nepildīju mājas darbus. Nekad pats, no laba prāta, es neesmu pildījis nekādus mājas darbus. Un rezultāts manai attieksmei pret mācībām un autoritātēm bija acīmredzams. Es kļuvu par narkomānu un dzērāju. Un paldies Jēzum Kristum, Kurš ir nomiris par maniem grēkiem un ir augšāmcēlies, un paldies tiem cilvēkiem, kuri atklāja man Dieva Dēlu! Viņš ir dziedinājis manu prātu un manu sirdi. Un šodien es tev varu teikt par to, ko es pats kādreiz nebiju sapratis – mājas darbs! Tas ir pilnīgi visā – sportā, biznesā, kalpošanā, rakstura izmaiņās pie sevis un cilvēkiem, absolūti visā!

Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt. Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. Salamana pamācības 21:25,26

Mums gribas rezultātu tūlīt un tagad. Kredīta devēji izmanto cilvēka tieksmi pēc ātriem sasniegumiem tūlīt un tagad. Rezultātā cilvēki izdara nepareizas izvēles, aizņemas nesamērīgas naudas summas un iztērē tās nevajadzīgām lietām. Sliņķim visu laiku gribas un gribas. Vai tev ir lietas, kuras tev gribas? Vai mēs vēlamies izmaiņas? Mēs visi vēlamies pozitīvas pārmaiņas. Bet draugs, tās nevar dabūt šodien, tūlīt un tagad. Izmaiņas ir rezultāts pacietīgam darbam, kad tu esi nospraudis mērķi, esi sadzirdējis no Dieva, esi izmantojis katru dievkalpojumu, mājas grupas sapulci un katru sarunu ar savu vadītāju. Tu esi izmantojis grāmatas, esi tās lasījis un studējis, esi pavadījis laiku ar Dievu un esi maksājis savu cenu, lai sadzirdētu, lai gūtu spēku un lai nospraustu pareizus mērķus. Tu esi izstrādājis stratēģiju un dienu no dienas tu mājās pacietīgi strādā pie tā.

Lūk, kā es saprotu meklēt Dievu! Slavēšanas laikā mēs dziedājām: „Dienu no dienas mēs Tevi pielūdzam!” Nevis tikai dievkalpojumā un mājas grupas laikā, bet dienu no dienas darot visas tās mazās lietas, kas ved uz lieliem panākumiem. Panākumu atslēga ir mājas darbs! Varbūt šis vārds tevi ne īpaši iepriecina, bet tas ir tieši tas, kas ved tevi uz patiesiem panākumiem. Tāpēc tev ir nepieciešams izstrādāt četrus ieradumus un pēc tam tos lietot, lai gūtu iedvesmu, motivāciju, virzienu un spēku darīt tās lietas savā dzīvē, kas tev ir jāsasniedz.

Īsteni gudra cilvēka namā ir mīlīgas iekārojamas lietas un eļļa, bet nepraša to visu izšķiež. Salamana pamācības 21:20

Gudrs cilvēks ir bagāts savā prātā un viņam pieder daudz dažādas lietas. Ja arī šodien vēl nepieder, tad rīt piederēs. Bet nepraša to visu izšķiež. Kā to saprast? Tu šodien sēdi dievkalpojumā un dzirdi ļoti prātīgas un labas lietas no Dieva. Šodien ir divas svētrunas. Mana svētruna ir visas šīs nedēļas lūgšanu rezultāts. Tas ir tas, ko esmu saņēmis no Dieva un sagatavojis, lai dotu draudzei, dotu tev, lai tu vari to ņemt un lietot. Ja tu to nepaņem, mājās vēlreiz neklausies un neiedziļinies, ja tu nestrādā pie tā, lai izprastu un paņemtu no katra dievkalpojuma maksimāli visu, lai gūtu spēku, mierinājumu, iedrošinājumu, virzienu, pamācību, atmaskojumu un norādi uz kļūdām un kritiku, kur nepieciešams, ja tu nepaņem šeit visu, tad tas nozīmē, ka tu izšķied. Tam, kas izšķiež, mājās nav labas lietas. Tas, kas neizšķiež, mājās pacietīgi strādā un lieto to, ko saņēmis šeit. Es vienmēr sludinu par četrām lietām:

1. Bībele;

2. Lūgšana;

3. Draudze;

4. Kalpošana.

Pirms tu sāc soļot uz saviem mērķiem, pirms tu gūsti panākumus un saņem savu pirmo lielo peļņu, tev ir nepieciešams izdarīt pamatlietas. Tev kā minimums ir jāsāk regulāri apmeklēt dievkalpojumus. Un tev ir jāiemācās paņemt no tiem maksimāli visu. Tev ir jāizstrādā ieradums ik dienas regulāri lasīt Bībeli un paņemt maksimāli no Dieva Vārda visu, pierakstot, padziļināti studējot ar komentāriem un jautājot vadītājam par visu, kas pašam nav skaidrs. Tev ir jāizstrādā paradums ik dienas lūgt Dievu, tev ir jālasa grāmatas un jājautā savam vadītājam par to, kā vislabāk un pareizāk lūgt Dievu. Visbeidzot, tev ir jāsāk darīt uz 100 procentiem tās lietas, kuras tu vari darīt šodien. To, ko tu spēj jau šodien darīt, tev ir jāsāk pielietot. Lūk, šie četri ieradumi tev ir jāattīsta. Tad, kad tev būs šie ieradumi un tu būsi iemācījies paņemt no tiem maksimāli visu, tad, kad tu sāksi pacietīgi strādāt pie saviem mērķiem, pieņemtiem saskaņā ar Dieva vārdu un arī draudzes vīziju, tad atnāks rezultāts. Tas attiecas uz tavu laulību, tavu raksturu, emocijām, mieru prieku un mūžīgo dzīvību. Tas attiecas uz tavām finansēm, kalpošanu un cilvēku glābšanu, pilnīgi uz visu. Patiess rezultāts. Nevis rotaļu klucīši un stikla burkas uz bicepsiem, kā tam puisim klipā, bet reālas, īstas izmaiņas tavā dzīvē.

Kad es piedzimu no Augšienes, man Dievs teica: „Četras lietas – Bībele, lūgšana, draudze un kalpošana!” Esmu jau divpadsmit gadus ar Dievu un man ir izstrādāti ieradumi regulāri lasīt Bībeli, lūgt, būt draudzē un kalpot ar to, ar ko es varu. Un nemeklē attaisnojumus mājas darbu nepildīšanai! Ko parasti saka skolnieks, kad viņš nav sagatavojis mājas uzdevumu? Cits prasa no mammas zīmi, cits saka, ka ir bijis slims. Nemeklē attaisnojumus, bet meklē iemeslus, lai strādātu. Meklē motivāciju, kāpēc darīt to, kas ir jādara. Nemeklē iemeslus, kāpēc nedarīt, meklē iemeslus kāpēc darīt!

Sliņķis saka: "Ārā ir lauva, es varētu tikt uz ielas saplosīts!" Salamana pamācības 22:13

Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt. Salamana pamācības 20:4

Kādi ir iemesli, kāpēc tu neesi savā grupiņā? Kādi ir iemesli tam, ka tu nepasaki cilvēkam par Jēzu Kristu? Ja piemēram, tu esi nolēmis būt pašnodarbinātais un tev ir mērķis, tad kas bija par iemeslu, kāpēc tu neturpināji strādāt? Nemeklē attaisnojumus – rudens aukstums, vai vasaras karstums. Ir cilvēki, kuriem vienmēr ir slikti, ziemā ir auksts, vasarā karsts, bet rudenī – slapjš.

Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. Salamana pamācības 13:4

Kuri ir tie, kas dabū? Tie, kuri pilda mājas darbus. Āmen! Esmu sācis apmeklēt grupiņas. Esmu bijis tikai pāris mājas grupās un jau zinu, par ko man šajā svētrunā ir jārunā. Par mājas darbu. Kad es redzu, ka grupiņā cilvēkiem uzdod jautājumu: „Kāda bija iepriekšējās svētrunas tēma?” un viņi brīnās, vaicā viens otram un nevar atbildēt, kad es redzu, ka cilvēkiem nav ne pieraksti, ne konspekti, tad gribas prasīt: „Ko tu nāc uz grupiņu vispār?” Tu meklē risinājumu tajā apstāklī, ka tu nāc uz mājas grupu? Risinājums ir tad, kad tu mājās sistemātiski strādā! Reiz kāds komunistu vadonis teica: „Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!” Es tev saku – strādāt, strādāt un vēlreiz strādāt! Tikai tad būs rezultāts. Šeit nebūs tā vieta, kur tu varēsi atnākt un „gurķoties”. Nē! Es nelikšu tevi mierā! Un tev ir tikai divi ceļi – vai nu mainīties vai aiziet no šīs vietas! Vai nu mainies, vai ej projām. Citādi tu ilgi šeit neizturēsi. Tas nav iespējams. Šeit ir draudze, nevis aunu bars. Draudze ir dzīvs organisms, kas aug. Vai tu esi gatavs augt? Tu esi gatavs pieaugt? Tad paņem no šī dievkalpojuma visu, ko vien tu vari. Kad tu ikdienas lūdz Dievu savā kambarī, paņem visu, ko vien vari. Esi savā grupiņā, runā ar savu vadītāju un paņem visu, ko vari. Panākumi nav tajā, ka tu apmeklē draudzi vai mājas grupu. Panākumi ir tajā, ka tu ikdienas pielieto visu, ko tu saņem šeit. Vai nav labi?

Ļoti vienkāršs piemērs. Es atgriezos pie Dieva pirms divpadsmit gadiem, Viņš piedeva manus grēkus un darīja brīvu no daudz kā. Taču es vēl pēc tam apmēram pusgadu smēķēju. Bet vai es samierinājos ar to, ka es smēķēju? Es apmeklēju regulāri dievkalpojumus, es katru dienu lasīju Bībeli un Dievs nepārtraukti uz mani runāja. Es prasīju brāļiem, kas par mani bija gudrāki, prasīju vadītājiem – kā tikt vaļā no smēķēšanas? Viens man teica: „Tu centies nedomāt par smēķēšanu”. Cits teica: „Nopērc košļājamo gumiju ar nikotīna piedevu. Tā tev būs vieglāk tikt galā ar šo tieksmi”. Bet kāds brālis man teica tā: „Ja tu turpināsi meklēt Dievu, tu nonāksi līdz punktam, līdz kuram reiz nonācu arī es. es arī biju pīpmanis. Reiz tualetē es stāvēju – vienā rokā Bībele, bet otrā cigarešu paciņa. Un Dievs teica: „Izvēlies! Vai nu Mani, vai nikotīnu.”” Viņš izvēlējās Dievu. Alleluja! Kā viņš tā varēja izvēlēties? Cilvēkam, kurš visu mūžu ir smēķējis, tas nav nemaz tik vienkārši. Ir lietas, no kurām tas Kungs tevi atbrīvo uzreiz. Bet ir lietas, pie kurām tev ir pacietīgi jāstrādā. Dienu no dienas es lūdzu un domāju par to, kā tikt brīvam. Es par to lūdzu nepārtraukti, līdz pienāca diena, kad es ieguvu brīvību caur plaušu karsoni un tām pašām košļājamajām gumijām ar nikotīna piedevu. Es kļuvu brīvs mājas darba dēļ. Ne tāpēc, ka dievkalpojumā vai caur vadītājiem saņēmu kādus padomus. Tāpēc, ka es darīju, ko viņi teica! Es darīju to, kas Bībelē ir rakstīts. Es strādāju un lūdzu dienu no dienas! Kad tev ir vajadzīgs risinājums tavai problēmai, kad tev ir vajadzība, ja tu esi grupas vadītājs un tev ir vajadzība, lai tava grupiņa aug, ja tev ir kāda fiziska kaite vai nepieciešama izlaušanas finansēs, tad tavās lūgšanās tam ir jābūt dienu no dienas! Tev ir jālasa attiecīgas grāmatas un jārunā ar savu vadītāju tieši par šīm lietām. Tev ir jādara savi mājas darbi un jāsāk ar mazām lietām un jādara tās. Un mājas darbs ved pie rezultāta. Rezultāts!

Arvi, kurš kalpo mums ar skaņu, Dievs ir svētījis gan finansiāli, gan arī viņa laulību. Viņš ir ieņēmis savu vietu ģimenē un tur valda miers. Viņš ir kļuvis pilnīgi par citu cilvēku. Bet es zinu, ka Arvis katru svētrunu mājās pārklausās vairākas reizes! Viņš klausās un analizē. Viņš grib no tās dabūt maksimāli visu, ko vien var dabūt. Tad viņš plāno un strādā. Un rezultāts, draugi, neizpaliek! Visās jomās.

Nesen mēs no kanceles paziņojām un arī grupiņās likām pateikt, ka būs Vasarsvētku dievkalpojums. Bet cik daudzi no jums mājās regulāri lūdzat par to, lai Svētais Gars tevi piepilda? Cik daudzi no jums tiešām lūdz: „Dievs, man vajag Spēku no augšienes! Šajā Vasarsvētku dievkalpojumā lieto mācītāju un kalpotājus, piepildi mani ar Savu Svēto Garu, man vajag spēku evaņģelizēt, spēku veidot mācekļus!” Cik daudzi no jums par to lūdz? Lūk, tu pats sevi vari izmeklēt! Ja tu nelūdz, tev nav vēlēšanās un tev arī nebūs rezultāta. Varbūt tev liekas, ka es runāju par to visu par daudz!? Ja jau būtu par daudz, tad jau mēs visi šeit būtu panākumiem un nopelniem bagāti.

Pirmdien uzslavēju mūsu slavēšanas grupas vadītāju: „Indra, tu ļoti labi dziedi!” Viņa man saka: „Tu mani iemācīji”. „Tevi iemācīja skolotājs”, es atbildu. „Tu panāci to, ka es mācos!” – saka Indra. Tā arī bija. Kamēr viņa divas reizes nedēļā tikai apmeklēja dziedāšanas skolotāju, rezultāta nebija. Tad mēs iekārtojām grafiku un norunājām, ka Indra katru dienu vismaz stundu mācīsies dziedāt mājās. Sestdienās es atprasīju grafiku, kā ir gājis. Apmeklējumu pie skolotāja mēs samazinājām uz pusi. Tagad viņa gāja uz nodarbībām reizi nedēļā, izdarīja korekcijas, dabūja padomu un norādījumus, un pēc tam mājās trenējās katru dienu. Tiklīdz Indra sāka tā darīt, uzreiz parādījās rezultāts! Un šodien Indra ļoti skaisti dziedāja. Ja tu, Indra, turpināsi mācīties, tu pēc laika būsi vienā līmenī ar slaveniem izpildītājiem, Dievam par godu! Mēs to darām Dievam. Mūsu mājas darbi – Dievam par godu! Arī tad, kad vecāki neredz. Kad cilvēki apkārt to neredz.

Kad es atgriezos pie Dieva, man bija tāda bijība Viņa priekšā, ka centos būt perfekts pat tualetē. Es pat varēju sajust, kā Dievs mani vēro! Kad atnāk daudz ciemiņu un pēc tam vannas istabā ir kaut kas noķēzīts, tu nezini, kurš tas bija. Mājas darbs, arī tad, kad cilvēki to neredz un nezin. Dievs redz! Dievs mani redz. Āmen!

Man ir sava grupiņa, komanda, kurai es kalpoju. Pēc šī dievkalpojuma mēs pavadīsim laiku kopā. Bet es ne tikai reizi nedēļā esmu ar viņiem kopā. Mēs reizi nedēļā arī sazvanāmies un arī tas vēl nav viss. Es katru dienu savā lūgšanu kambarī lūdzu par savas grupas cilvēkiem. Es lūdzu par viņu vajadzībām, es lūdzu par rakstura izmaiņām, lai ir auglīgi kalpošanā un finansēs, es lūdzu par katru viņu dzīves jomu, katru dienu vienu un to pašu! Uz mana datora ekrāna ir manas komandas bilde. Šie cilvēki nav tikai grupiņa, kad mēs sanākam kopā. Viņi ir manā sirdī! Es pacietīgi daru savu mājas darbu dienu no dienas, es kalpoju viņiem. Arī tad, kad jūs to neredzat, es kalpoju jums! Es nesludinu draudzē otrdien, ceturtdien un piektdien. Jūs mani neredzat, bet es lūdzu un strādāju. Es lasu grāmatas, es lūdzu, domāju un saņemu no Dieva virzienu, ko vajag tam vai citam cilvēkam, ko vajag mūsu draudzei kopumā un kādā virzienā mums iet. Pacietīgs mājas darbs ved pie neizbēgamiem rezultātiem!

Vai slavētāji paši no sevis šeit atnāk un sāk dziedāt? Vai viņi īsi pirms dievkalpojuma kopā nedaudz pamēģināja un sāka ļoti labi spēlēt un dziedāt? Kādreiz viņi tā darīja un tas bija diezgan briesmīgi. Kaut ko uz ātru roku samēģināja, uzdziedāja un nospēlēja. Tagad katram ir uzdevums mājās daudzas reizes noklausīties konkrēto dziesmu oriģinālizpildījumā, daudzas reizes izspēlēt un savu skolotāju vadībā veikt korekcijas. Viņi mājās trenējas katru dienu un tad atnāk uz mēģinājumu sagatavoti. Un klausies, ja cilvēks atnāk uz mēģinājumu un mājās nav izdarījis savu darbu, tad tā ir bezkaunība! Kāpēc? Pārējie grupas cilvēki ir sagatavojušies un veltījuši savu laiku un tagad, mēģinājumā, viņiem būs jāskatās, kā skolotājs divas stundas māca un velta laiku tam, kurš mājās nav gatavojies!? Lūk, kā nevar gūt rezultātus! Panākumi ir tikai tad, kad visi ir izdarījuši savu mājas darbu. Kas ir mājas grupiņa? Atspēriena punkts, vieta, kurā mēs saņemam vadību, korekcijas, stiprinājumu. Pēc tam seko darbs personīgi mājās. Mājas darbs.

Līderi! Vai jūs gribat uzcelt savas grupiņas? Tad izpildiet savus mājas darbus. Draudzes dalībnieki! Vai jūs gribat pilnvērtīgu dzīvi? Tad pildiet savus mājas darbus. Vēlies iemantot mūžīgo dzīvību? Tad paņem visu no šejienes, ko tu vari dabūt un pildi mājas darbus. Gribi labi pelnīt? Izdari savus mājas darbus. Gribi izaudzināt svētītus un pilnvērtīgus bērnus? Tad pildi mājas darbus attiecībā uz savu ģimeni. Gribi, lai tev ir normāla ģimene? Tad kļūsti pats normāls un pildi savu uzdevumu, savu mājas darbu. Gribi mieru, harmoniju un laimi? Izpildi savus mājas darbus. Vai tev nepieciešamas izmaiņas savā raksturā? Tad pildi savus mājas darbus.

Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums. Salamana pamācības 14:23

Šodien pieņem lēmumu izstrādāt četrus ieradumus! Tad no šiem ieradumiem paņem maksimāli visu, ko vien vari un pildi savus mājas darbus! Rezultāti neizpaliks!

Debesu Tēvs! Tu esi brīnišķīgs. Tev pieder visa slava un viss gods. Es lūdzu, lai visu, ko mēs šodien šeit dzirdējām, mēs paturam, analizējam un iedziļināmies. Ka mēs lietojam visu, ko mēs varam dabūt un saņemt, esot dievkalpojumā. Ka mēs paņemam visu, ko mēs varam saņemt lūgšanu kambarī, lasot Bībeli, lūdzot un iepazīstot Tevi personīgi. Ka mēs slavēšanas laikā paņemam visu, slavējot Tevi šeit. Ka mēs paņemam visu, sarunā ar savu vadītāju, mācītāju un kalpotāju. Ka mēs paņemam visu, esot savā mājas grupiņā. Kad mēs slavējam, ziedojam un iztirzājam Vārdu, ka mēs paņemam visu maksimāli, lai spētu izpildīt savus mājas uzdevumus. Es lūdzu par katru un es lūdzu par rezultātiem. Lai atnāk rezultāti tiem, kuri pilda mājas darbus. Tu esi taisnīgs Dievs. Es lūdzu pēc Tavas gribas, ka tiem, kas nepilda mājas uzdevumus, notiek pēc Tava prāta, taisnības Dievs. Svētīdams svētī savu draudzi, ka esam apzinīgi skolnieki un dienu no dienas pildām visu, ko Tu mums esi uzdevis un gūstam panākumus visās savas dzīves jomās. Ka mēs esam panākumiem bagāti, stipri, pacietīgi un mīloši. Ka mums ir stipras ģimenes un stabilitāte finansēs, ka mums ir stiprs raksturs un ka mēs neesam kritizētāji, bet uzmundrinātāji. Ka mēs neesam nodevēji, bet esam uzticamie. Ka mēs pieķeramies Tev, Dievs, un ka Tu vari mūs lietot, lai Tava valstība nāk un iet plašumā. Debesu Tēvs, mēs lūdzam, lai nāk Tava valstība! Te mēs esam. Lieto mūs. Jēzus Kristus vārdā. Āmen! 

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.

Ziņas datums 07. 05. 12. 

Mācītājs iesāk svētrunu ar pazīstamo rakstu vietu:

Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros. Lūkas 6:38

Šī ir vienkārša un kristiešu vidū pazīstama Rakstu vieta, kuru bieži attiecina tieši uz finansiālo dzīves sfēru. Taču šī svētruna nebūs par finansēm, jo šī vieta Bībelē neattiecas tikai uz materiālām lietām. Tas ir princips, kurš attiecināms uz visām dzīves sfērām, arī uz mūsu attiecībām ar cilvēkiem. Dodiet, tad jums taps dots. Kaut gan šī ir ļoti skaidra Rakstu vieta, vairums no mums, kristiešiem, neizprot šo principu, jo, ja mēs to saprastu, tad mēs šodien būtu daudz bagātāki. Es nerunāju tikai par naudu vai materiālām vērtībām. Es runāju par daudz dažādām pozitīvām izmaiņām mūsu dzīvē, raksturā, ģimenē un kalpošanā.

„Dodiet, tad jums taps dots” ir vienkāršs princips. Ja es kaut ko gribu saņemt, tad man vispirms ir kaut kas jādod. Vai nav vienkārši? Es šodien nepavēlu tev dot, es mācu Bībeles mācību. Mans uzdevums ir tev atklāt patiesību, bet, ko tu darīsi ar patiesību, tas ir tevis paša ziņā.

Mums katram mājsaimniecībā ir nepieciešamas daudz dažādas lietas, ieskaitot pārtiku. Lai tu varētu sagādāt sev pārtiku pietiekamā daudzumā, tev par to kaut kas ir jādod. Parasti cilvēkiem galvā ir tikai viena doma – nauda! Ja es vēlos kaut ko iegūt savā īpašumā, savam komfortam, tad man ir nepieciešama nauda. Bet naudai pašai par sevi nav lielas vērtības. Tie ir tikai papīra un metāla gabaliņi, bet valsts garantija piešķir tai vērtību. Nauda – tas ir tavs darbs, tavi sniegtie pakalpojumi cilvēkiem. Tu esi kaut ko mācījies un apguvis dažādas iemaņas, lai varētu pakalpot cilvēkiem. Un, lai tev nebūtu jāiet uz veikalu pēc maizes ar biešu maisu, vai arī jāsniedz pārdevējai friziera pakalpojumi, cilvēki ir izdomājuši starpposmu – naudu. Katram darbam ir sava vērtība un to izsaka naudas izteiksmē.

Tātad, ja es kaut ko gribu saņemt, man no sevis ir kaut kas jādod. Man ir jāstrādā, jāizdara kāds pakalpojums cilvēkam. Lūk, kāda anekdote, kas ilustrē manis sacīto - BMW māk tikai trīs lietas: Pirmā no tām – „Dod naudu!” Otrā – „Dod ātri šurp naudu!” Trešā – „Skaties, kā es māku!” [smejas]

Ja es gribu braukt, man ir kaut kas jādod. Pat tam dzelzs gabalam ir kaut kas no manis nepieciešams, lai viņš varētu normāli strādāt un funkcionēt. Dodiet, tad jums taps dots.

Man visa dzīve ir pakārtota tam, lai es dotu. Vai sludināšana ir mans hobijs, vai tā arī ir mana dzīves jēga un galvenā nodarbe? Ko es pašlaik daru? [vēršoties pie zālē esošas meitenes] Ko tu tur dari, Marija? - [Saņemu Dieva Vārdu caur mācītāju.] Āmen! Sludināšana ir došana.

Dievs ir ielicis draudzē citus par apustuļiem, citus par praviešiem, evaņģēlistiem, mācītājiem un skolotājiem. Tāpat arī mājas grupā un ģimenē. Viss ir sakārtots savās vietās, lai cilvēki cits citam varētu dot. Tas ir paradoksāli, bet, ja es gribu saņemt mieru savai dvēselei, visu nepieciešamo dvēselei, miesai un prātam, man ir nepieciešams dot. Taču tas nav mans motīvs, kāpēc dodu. Tas ir tikai nemainīgs princips, kas darbojas manā dzīvē. Kad es sludinu, es dodu. Kad es vadu savu mājas grupu, es dodu. Kad es lūgšanu kambarī lūdzu par konkrētiem cilvēkiem un viņu vajadzībām, es dodu. Visa mana dzīve, arī mans darbs ir pakārtots došanai. Dīvaini to pat saukt par darbu, jo tas man ir kas vairāk kā darbs, tā ir visa mana dzīve. Ja tev nešķiet, ka es dodu, tad acīmredzot tu vēl neesi iemācījies dot. Tu nespēj saskatīt, kur tiek dots un kur ņemts. Mēs visi gribam saņemt, bet nav iespējams saņemt, kamēr neesam sākuši dot. Tu nevari arī draudzē kaut ko saņemt, ja tu nedod. Ja tu arī kaut ko saņem nedodot, tad tas tikai norāda uz to, ka tu neko neesi saņēmis, jo, ja tu būtu saņēmis šajā draudzē un ļāvis, ka Dievs izdara konkrētas pārmaiņas tevī, tu būtu sācis dot un kalpot cilvēkiem.

Ja mēs nedodam cilvēkiem, tas norāda uz to, ka mēs nesaņemam. Mūsu sirdis ir aizvērtas, mūsu acis neredz un ausis nedzird. Mēs gan gribam atzīmēties un ievilkt krustiņu, ka esam bijuši draudzē un mājas grupā, bet nevēlamies darīt Dieva prātu. Draugs, ja tu gribi saņemt, ir pienācis laiks dot. Dodiet, tad jums taps dots. Kad tev taps dots? Tad, kad tu dosi!

Šonedēļ, lasot 1. Laiku grāmatu, Dievs mani uzrunāja caur notikumu ar kādu puisi Jabecu un viņa māti. Es pārdomāju šo rakstu vietu un Dievs man atklāja kādu svarīgu lietu. Klausies uzmanīgi!

Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: "Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi." Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: "Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!" Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis. 1. Laiku 4:9-10

Vārds Jabecs, ko māte bija iedevusi savam dēlam, tulkojumā nozīmē „sāpes” jeb „skumjas”. Šajā Rakstu vietā nav tuvāk paskaidrots, kādās sāpēs Jabecu dzemdēja māte. Visvienkāršākais izskaidrojums ir grūtas dzemdības. Taču Dievs mani uzrunāja un es aizdomājos par šo māti. Es domāju par to, kādas sāpes viņa ir izcietusi savas dzīves laikā, kā jebkurš cilvēks. Es jautāju jums katram - vai tev nav nekad sāpējis? Vai tu neesi nekad atstumts? Vai tavā ģimenē attiecības ar vecākiem ir bijušas pareizas un svētītas? Vai attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ir bijušas pareizas? Vai tās nav sakropļojušas tavu dvēseli un prātu? Jā, šodien mēs pazīstam Dievu un ar Viņa brūcēm esam pilnībā dziedināti un tomēr, ja mēs atskatāmies pagātnē, tad mēs visi esam pārdzīvojuši sāpes, grūtības un ciešanas. Mēs esam cietuši gan no fiziskām, gan no garīgām traumām. Arī būdami kristieši, mēs varam ciest dažādas vajāšanas un ciešanas, kuras notiek neizskaidrojamu iemeslu dēļ, un tomēr tās notiek. Mēs ejam tām cauri un tas ir sāpīgi.

Jabeca māte, kā jebkura sieviete, bija piedzīvojusi savā dzīvē ciešanas, bet tas, ka viņa iedeva savam dēlam vārdu „ciešanas”, norāda, ka viņas dzīvē bija kādas īpaši sāpīgas lietas. Vai vari tam piekrist? Bībelē par to ir tikai viens teikums un tomēr, vai viņa būtu devusi bērnam tādu vārdu tikai dēļ grūtām dzemdībām? Domāju, ka nē.

Šī māte iemācīja savam dēlam paļauties uz Dievu, jo, kad Jabecs lūdz lūgšanu, viņš saka Dievam: „Kaut tu mani svētīdams svētītu…”. Šo lūgšanu Jabecs nevarēja lūgt, kad vēl bija mazs zēns. Šeit jau bija jābūt pieaugušam cilvēkam, lai lūgtu tik sakarīgu lūgšanu.

Kurš iemācīja Jabecam šo lūgšanu? Kurš gribēja pasargāt savu dēlu no ciešanām? Māte.

„Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas…” Māte iemācīja, ka nepietiek ar to, kāds tu esi un kur tu esi. Viņa iemācīja, ka jāpaplašinās un tikai Dievs var svētīt.

„… kaut Tava roka būtu allaž ar mani” Viņš lūdza, lai Dievs būtu allaž ar viņu. Viņš bija pieķēries Dievam.

„… un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!” Viņš lūdza lūgšanu, lai viņam nebūtu jācieš sāpes. Māte jau bija cietusi savā dzīvē un to vairs nevar pagriezt atpakaļ. Ir daudzas lietas, kuras mēs esam izcietuši un to vairs nevar atgriezt atpakaļ. Mēs to nevaram mainīt vai atgriezt, bet mēs varam pasargāt citus no ciešanām! Jabeca māte audzināja savu dēlu tā, lai viņš varētu izbēgt no tām ciešanām, ko pārcietusi viņa pati. Viņa iemācīja Jabecu meklēt risinājumu Dievā. Tas nebija atrodams burvju tabletītēs, brīnumlīdzekļos vai jogā, bet gan dzīvajā Dievā. Un Viņa Vārds ir Jēzus!

Māte bija parūpējusies par to, lai Jabecam nebūtu jācieš sāpes, kādas bija cietusi viņa pati. Kā jau mēs tikko noskaidrojām, tavā dzīvē ir grūtības, kurām tu esi izgājis cauri vai pat šobrīd ej tām cauri. Ir lietas, kuras tu vairs nevari atgriezt. Ir cilvēki, kurus tu esi mīlējis, bet kuri nekad vairs nebūs tavā dzīvē. Cik daudziem no jums dzīvē ir bijuši cilvēki, kuriem tu esi uzticējies un pieķēries, un kuri tavu sirdi ir salauzuši un tev ir bijis sāpīgi? Paceliet rokas un palūkojieties apkārt! [Zālē visi paceļ roku.]

Mēs esam piedzīvojuši sāpes no salauztām attiecībām. Tās ir rētas dvēselē un tur vairs neko mēs nevaram mainīt. Taču ir risinājums. Pirmkārt, ja arī šīs attiecības nav dziedināmas un es vairs nevaru tās atgriezt tādas, kādas tās bija, taču es varu veidot pareizas, jaunas attiecības šodien. Otrkārt, ja es šodien vairs neizveidoju pareizas attiecības, es varu mācīt citus, kādām ir jābūt pareizām attiecībām, lai viņiem nebūtu jācieš sāpes. Es varu pasargāt no ciešanām citus.

Dodiet, tad jums taps dots. Ir lietas, kuras tev nekad nav bijušas un nebūs. Lietas, par kurām tu esi sapņojis un kuras esi vēlējies, bet kuras tev nav bijušas. Kad tu šodien skaties atpakaļ, tu redzi, ka tev šīs lietas nekad nebūs, ka tās nav iegūstamas, jo laiks ir pagājis. Saproti, par ko es runāju? Ir tādas lietas, kuras tev nekad nebūs, bet tu vari palīdzēt tās iegūt citiem. Draugs, tu dabūsi piepildījumu tad, kad to, ko tu neesi pats dabūjis, palīdzēsi dabūt citiem. Jo Dieva Vārds saka: „Dodiet, tad jums taps dots!” Tu nevari saņemt piepildījumu, kamēr pats nesāc dot.

Iespējams, tev šobrīd šķiet, ka tev nav ko dot. Tev ir ko dot! Tev ir bijušas savas sāpes, no kurām tu šodien vari pasargāt citus. Ja tu esi mājas grupas vadītājs, tad cilvēki, kuri ir tavā grupā, var tikt pasargāti. Ja tu esi ģimenes galva, tu vari pasargāt savus bērnus. Tu vari dot to, kas nav bijis tev pašam.

Kad es pusdienoju ar cilvēkiem no savas mājas grupas, man dažkārt patīk izmaksāt. Citiem patīk, ka es maksāju, citi paši gribēja maksāt, bet es saku: „ Nē, es maksāju.” Ļoti, ļoti reti es saku: „Tagad tu maksā”. [smejas] Šis piemērs, ko tagad minēšu, atspoguļo mazu niansi no svētrunas tēmas, bet tas ir par došanu. Dodiet, tad jums taps dots.

Pirms es, kopā ar sievu, sāku pilna laika kalpošanu Dievam, mēs apmeklējām Vasarsvētku draudzi, kur kalpojām arī kā mācītāji. Es strādāju celtniecībā, kur nopelnīju simts latus, bet mana sieva puķu veikalā astoņdesmit latus lielu algu. Papildus tam man draudze maksāja algu, divdesmit latu apmērā, vēlāk arī vairāk. 

Reiz, es ar sievu un mācītāju aizbraucām uz Siguldu, Gūtmaņa alu. Tur ir tāds veikaliņš – „Bundulītis”, kurš vasarā ir atvērts. Tagad ikreiz, kad ar sievu tur pastaigājamies, mēs atceramies šo notikumu.

Toreiz mūsu mācītājs Modris izdarīja vienkāršu lietu. Mēs bijām pie „Bundulīša”, un viņš jautāja: ”Vai negribat kaut ko? Vai kaut ko nevēlaties? Kolu vai čipsus? Ņemiet, ko gribat.” Elementāra lieta un varbūt viņam tas nekas nebija, bet mums! Kolu un čipsus atļauties nopirkt!? [smejas] Mēs nevarējām atļauties neko lieku. Mēs nevarējām atļauties nopirkt sulas paku, dzērām krāna ūdeni. Man šis notikums ir spilgti palicis atmiņā. Mūsu mācītājs mums izmaksāja.

Atceros vēl kādu līdzīgu notikumu. Modris vadīja draudzi Vecrīgā un viņš mani uzaicināja sludināt, kalpot. Pēc dievkalpojuma Modris deva naudu kā atlīdzību par paveikto kalpošanas darbu. Es teicu: „Kāda nauda!” Biju pat sašutis. Es tobrīd nesapratu, ka, lai kalpotu, es ieguldīju savu darbu. Taču Modris teica: „Ņem. Pie mums tā pieņemts.” Vēlāk mēs ar mācītāju iegājām McDonaldā. Mācītājs teica, lai ņemu, ko gribu! Es vēl pie sevis izbrīnīts domāju,: „Normāli! Var ņemt, ko grib. Es savu mūžu vispār neesmu McDonaldā bijis iekšā!” Es toreiz paņēmu kaut kādus pīrāgus ar ābolu pildījumu. tie bija karsti, un es apdedzināju mēli. Tā es sēdēju McDonaldā kopā ar savu mācītāju. Viņš ir mans draugs un viņš uzsauca man. Es tobrīd jutos ļoti labi. Domāju, ka es arī vēlētos kādam šādi uzsaukt. Lūk, tas ir iemesls, kādēļ es šodien gribu maksāt. Es zinu, ka, ja man toreiz bija prieks, tad kādam, kuram es šodien uzsaucu, arī ir prieks.

Mani grupai pēc dievkalpojuma ir kopīgas vakariņas, un vakariņām mums katram ir jāsametas divi lati. Reizēm es gribu uzsaukt kādam cilvēkam, un es vienkārši saku: „Es par tevi samaksāšu.” Pieņemiet to, bet neuzskatiet to par normu! [Smejas] Tas nav mans pienākums. Dodiet, tad jums taps dots. Un kaut arī pēc tam, kad es visiem esmu uzsaucis, man pakaļ neviens neskrien un nesaka :”Mācītāj, es gribu tev uzsaukt pusdienas!” Tā nav. Tāds nav arī mans aprēķins, bet iekšēji man ir gandarījums. Nu, kā tas var būt, ka caur kaut kādu mazu lietiņu došanu tev ir gandarījums!? Tas nekas, ka visi cilvēki nemaz nesaprot šo došanas jēgu.

Dodiet, tad jums taps dots. Cik Dievs tev dos tad, kad tu sāksi dot?

„… pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” Lūkas 6:39 Dievs pieliks vēl klāt!

Jabeca māte deva dēlam to, kas viņai pašai nekad nebija bijis. Bija lietas, kuras vairs nevarēja atgriezt, bet viņa varēja savam dēlam dot to, ka viņš necieš tās sāpes, kuras bija cietusi viņa. Lūk, tev ir ko dot.

Mūsu draudzi apmeklē kāda sieviete Daiga. Viņas vīru nobūra cita sieviete, kas nodarbojas ar maģiju un burvestībām. Esi dzirdējis par vīru pieburšanu, atburšanu? Nu, lūk, šai sievietei iepatikās tieši Daigas vīrs. Viņi šo sievieti uzņēma savā ģimenē, viņi bija draugi. Ar burvestības palīdzību un dažādu ēdienu nešanu Daigas vīrs tika noburts. Viņš atstāja savu ģimeni un aizgāja pie šīs sievietes. Pat tuvākie cilvēki, to skaitā arī šī cilvēka meita, saka, ka viņš ir izmainījies, kļuvis tāds svešs, dīvains. Viņš atrodas pilnīgi šīs sievietes kontrolē. Šis notikums bija iemesls, kāpēc Daiga nāca pie Dieva. Viņai bija ļoti slikti un viņa sāka meklēt Dievu, Dievs dziedināja viņas sirdi, bet vīrs ģimenē neatgriezās. Viņam tagad ir cita ģimene. Daiga šobrīd smaida. Par ko tev būtu tagad ko smaidīt? Problēma taču nav atrisināta, vīrs nav atgriezies! Varbūt viņš nekad neatgriezīsies. Šādās situācijās parasti tiek izveidota jauna ģimene, piedzimst bērni. Taču Daiga ir tikusi galā ar šo problēmu un viņai ir miers. Viņa nesmilkst vairs pēc šī vīrieša. Tas ir normāli, jo viņai ir Jēzus. Jēzus ir dziedinājis Daigas sirdi, un viņa ir pilnvērtīga sieviete. Interesanti ir tas, ka pie Daigas nāk meklēt palīdzību sievietes, kuras ir nonākušas līdzīgās situācijās, kad vīri ir noburti. Šīs sievietes nāk pie Daigas un tā pirmā doma noteikti ir, ka Daiga palūgs Dieviņu un vīrs būs atpakaļ! Bet Daiga saka: „Tev vajag Jēzu, nevis to vīrieti, kurš tevi nenovērtēja.” Daiga ir piedzīvojusi sāpes un to vairs nevar izmainīt vai atgriezt atpakaļ. Taču viņa var kalpot cilvēkiem, kuri šobrīd ir tādā pašā situācijā un, šādā veidā dodot, viņa pati saņem un ir dziedināta. Daiga, vai tu esi laimīga? [Daiga: Jā!]

Mēs dodam to, ko mēs varam un saprotam, bet Dievs atdara visdažādākajos veidos. Tas nebūs tāpat kā bankā, kad tu pirms gada ieguldīji naudu un pēc gada saņem šo summu atpakaļ ar Ls 20 lielu peļņu. Tas to nenozīmē. Dieva valstībā tas ir citādi. Tu vari ieguldīt simts latus un pēc gada iegūt izmaiņas savā raksturā. Turklāt, ja ar tavu galvu un raksturu jeb iekšējo pasauli viss ir kārtībā, tad tev nevajadzētu trūkt naudai.

Tev varbūt rodas jautājums man: „Tev taču pašam celtniecībā bija tikai simts latu. Tu nevarēji atļauties pat kolu nopirkt!”

Redzi, draugs, man tobrīd nelikās, ka tas ir maz. Man nekā nepietrūka un es Modrim nelūdzu man kaut ko izmaksāt. Es nečīkstēju: ”Modri, kad tu mani nākamreiz aizvedīsi uz ”Bundulīti”?”” [smejas]

Kompensē to, kas tev pašam nav bijis, sniedzot to citiem. Palīdzi citiem izvairīties no kļūdām, kādas tu esi pieļāvis un no tām sāpēm, kuras tu esi piedzīvojis. Un risinājums ir Jēzū!

pirms savām kāzām es nezināju, ko nozīmē sveikt cilvēkus dzimšanas dienās un citos svētkos. Nebija tā, ka mani daudz sveiktu un nebija arī tā, ka es pats dzītos pēc tā, lai kādu apsveiktu. Manai sievai gan patika dāvināt dažādas dāvaniņas, tortes un svecītes. Kad es tuvojos Dievam, sāku saprast, ka, ja es nepazīstu sveikšanu, tad mani nav sveikuši un caur to vērtējuši. Arī iepriekšējās draudzēs, kuras apmeklēju un kurās kalpoju, mani neviens nekad nesveica. Tāpat kā pret mani izturas, tāpat man liekas tā normāli izturēties pret citiem. Taču kādā reizē es sapratu: „Nu un, ka mani nesveica, bet es taču varu sveikt!” Es sāku to darīt un redzēju, ka cilvēkiem patīk. Es, kad kādu sveicu, staigāju pa veikaliem un izvēlos īpašu dāvanu tieši šim konkrētajam cilvēkam. Nav tā, ka man ļoti patiktu šis process, skraidīt pa veikaliem un izvēlēties dāvanas, bet man patīk rezultāts. Kad es uzdāvinu kādam smaržas, tad neseko tūlīt manis apdāvināšana ar smaržām un es to arī negaidu. Bet es saņemu daudz vairāk, jo es daru Dieva gribu un prātu. Es dodu, cik saprotu. Mani neapdāvināja, es apdāvināšu. Mani neiemācīja, ka dzimšanas dienās vajag katru cilvēku atcerēties, bet es jums iemācīšu un pats to darīšu. Dodiet, tad jums taps dots. Vai nav jauki?

Bērnībā man kaimiņos dzīvoja kāda meitene. Kad es pagalmā pavadīju laiku ar saviem vienaudžiem, strādājot visādas blēņas un nedarbus, es šo meiteni nekad neredzēju nevienā kompānijā. Acīmredzot viņu mamma nelaida un pēc skolas viņa uzreiz devās uz mājām. Pirms kāda laika es satiku šo meiteni un viņa bija kļuvusi par skolas direktori. Mēs mācījāmies vienā klasē un mums bija tie paši skolotāji, viņa bija kļuvusi par skolas direktori, bet es izaugu narkomāns un dzērājs. Ar ko mēs atšķīrāmies? Ar to, ka mani laida pagalmā, bet viņu ne. Es tiku nodots pasaules audzināšanai, bet viņa ne. Atšķirība starp mums ir redzama. Paldies, ka ir Dievs, kurš dziedē visas brūces un izmaina. Ja es zinu, ka es esmu nepareizi audzināts, tad es varu šodien savus bērnus audzināt tā, kā tika audzināta šī skolas direktore. Ko tavam bērnam vajag vairāk? Tavu naudu, vai tavu laiku? Viennozīmīgi – tavu laiku, ko tu pavadi ar viņu kopā. Arī laiks no tevis kaut ko maksās, jo laiks ir nauda un šajā laikā, ko pavadi ar bērniem, tu varētu strādāt un pelnīt. Un šodien, ja arī mana dzīve izvērtās nepareizi, tad tagad es varu mācīt, sludināt un rūpēties par to, lai tu pasargā sevi un savus bērnus no tām sāpēm un kļūdām, kuras piedzīvoju es.

Jabecam māte pasargāja savu dēlu no tām sāpēm, kuras pati bija piedzīvojusi un iemācīja savam dēlam meklēt risinājumu Jēzū Kristū.

1994. gadā kāds cilvēks mani apsolīja aizvest uz baznīcu. Jau toreiz, divdesmit četru gadu vecumā¸ man bija interese par Dievu. Viņš apsolīja mani aizvest uz draudzi, kuru pats apmeklēja un es gaidīju, kad viņš izpildīs savu solījumu. Vienreiz satiku viņu, viņš saka: „Ai, zini tādas lietas notika, ka es nevarēju”. Otrreiz nevarēja, trešo un ceturto reizi. Viņš tā arī neizpildīja savu solījumu. Ja toreiz viņš mani būtu aizvedis uz baznīcu, tad, iespējams, mana dzīvē būtu izveidojusies pilnīgi savādāka. Šis cilvēks mani tā arī neaizveda uz baznīcu, bet es un tu, mēs šodien varam atvest uz baznīcu tos cilvēkus, kuri ir mums apkārt un tā izpildīt savus solījumus.

Jabeca māte iemācīja savam dēlam pazīt Dievu un tādejādi izbēgt no tām sāpēm, kuras viņa pati bija piedzīvojusi. Vai tu gribi palīdzēt cilvēkiem? Tad ved viņus pie Kristus! Daudzi no mums ir auguši padomju laikā. Mums klasē bija ateistu pulciņš. Dieva eksistence tika noliegta. Tajā sabiedrībā, kur es augu, nebija iespējams kaut ko uzzināt par Dievu. Daudzi no jums mācās skolā vai jau strādā kādā darbā. Jūs esat sabiedrības vidū. Jūs esat tie cilvēki, kuri padomju laikā nebija ne pieejami, ne atrodami. Tu esi sabiedrības daļa un tu esi tas, kurš var pateikt šiem cilvēkiem, kā izbēgt no sāpēm, kuras esi piedzīvojis tu pats. Tu vari pateikt cilvēkiem, kā izbēgt no sāpēm, elles un kā iemantot mūžīgo dzīvību. Tu to vari!

Pretī manai verandai ir neliela pļaviņa un vienā taisnā zemes gabalā zied pienenes. Citur viņas nezied, tieši šajā taisnajā zemes gabalā, jo apakšā šai pieneņu joslai atrodas siltumtrase. Pavasarī visur, kur ir siltāks, sāk ziedēt pirmie ziedi, uz siltumtrasēm tas nav nekas neparasts. Rīgā, piemēram, ziedi uzzied nekā ārpus Rīgas. Zini, kāpēc? Šeit ir siltāks. Rīgā esošās siltumtrases un mašīnas piesilda gaisu. Kur zied ziedi? Tur, kur ir siltums. Ja mēs šo līdzību ar ziediem attiecinām uz cilvēku, tad var apgalvot, ka cilvēks uzzied tad, kad iepazīst dzīvības avotu Jēzu. Taču, lai cilvēki atplauktu, ir nepieciešams dot tiem sirds siltumu, dot un strādāt.

Draugs, es tev atklāšu šodien noslēpumu. Cilvēki paši no sevis pie Dieva nenāk. Dievs Pats no Sevis cilvēkus neglābj, Viņš ir izvēlējies mūs, savu draudzi, ka mēs ejam pie cilvēkiem un iesildām viņus, lai viņi varētu uzziedēt. Tu vari palīdzēt citiem, lai visi tie murgi, kuri darbojās tavā dzīvē, nedarbojas citu cilvēku dzīvēs. Un, ka visi šie murgi, kas šobrīd darbojas šo cilvēku dzīvēs, tiek pārtraukti un viņi atrod risinājumu Jēzū.

Jēzus ir ļoti nepamierināts ar kristiešiem, kuri sevi sauc par kristiešiem, bet patiesībā tādi nav. Es tevi necenšos iebiedēt ar elli. Es tev sludinu patiesību, jo patiesa mācība tevi darīs brīvu, nevis sagrozīta un izkropļota, kura izpatīk tavai miesai.

Reizēm, kad cilvēks sagrēko, izsprūk vārdi: „Būs jau labi”. Draugs, nekas nebūs labi, ja tu neizvēlēsies rīkoties pareizi un nesāksi dot! Jo es varu saņemt un pilnvērtīgi dzīvot svētībā tikai tad, ja es dodu.

Un, kad tie aizgāja pie ļaudīm, pie Viņa atnāca viens cilvēks, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Kungs, apžēlojies par manu dēlu, viņš ir mēnessērdzīgs, un viņam daudz jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.  Un es to atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie viņu nevarēja dziedināt." Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Ak, tu neticīgā un samaitātā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es vēl jūs panesīšu? Vediet Man to šurp!" Un Jēzus viņu apdraudēja, un ļaunais gars izgāja no viņa; un zēns kļuva vesels tanī pašā stundā. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?" Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību." Mateja 17:14-21

Kad mācekļi Jēzum jautāja, kādēļ viņi nav spējuši izdzīt ļauno garu Jēzus atbildēja: „Jūsu mazticības dēļ”.

Kas ir ticība? Ticība, pirmkārt, ir reāls darbs un došana. Jā, tev ir arī jānoskaņo savs prāts ticēt, bet tas ir jāapstiprina ar darbiem, jo ticība bez darbiem ir nedzīva. Vārds „ticība ” ir darbības vārds. Ticība ir reāls darbs, lūgšanas un došana.

Jēzus saka: „Jūsu mazticības dēļ jūs nevarējāt dziedināt šo zēnu”. Mācekļi nav pietiekami ieguldījušies un strādājuši, lai varētu dziedināt šo zēnu.

Kad Jēzus bija Ģetzemanes dārzā, Viņš teica, ka Viņam tūlīt jāmirst un lai mācekļi lūdz Dievu. Mācekļi tam neticēja un gulēja. Viņi nebija vēl iemācījušies ne lūgt, ne gavēt, ne normāli dievkalpojumus apmeklēt. Iemācies apmeklēt mājas grupu un izpildīt kārtīgi sev uzticētos pienākumus! Iemācies nekurnēt pret draudzes mācību un ieņemt pareizu stāvokli un attieksmi ģimenē. Kad mācekļi sāka strādāt, tad tika dots.

Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt. Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. Salamana pamācības 21:25-26

Sliņķim vienmēr kaut ko gribas, bet viņš to nedabū, taču taisnais turpina dot, nevis ņemt. Kad taisnais dod, tad viņš arī var saņemt. Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām. Tu vari nospraust lielus mērķus savā kalpošanā Dievam un arī citās dzīves sfērās, bet tiem nebūs rezultāta, ja tu nestrādāsi.

Tāpat arī biznesā, ja tu šodien vēlies piesaistīt sev klientus, tad tev ir jāiegulda reklāmās. Pirmo naudu, ko esi nopelnījis, ir atkal jāiegulda jaunās reklāmās, nevis jāiztērē. Dodiet, tad jums taps dots. Lai iegūtu, tev šī nauda ir jāatdod. Ar kādu mēru tu mēro, ar tādu tev atmēros. Ja tu reklāmas sludinājumu portālā ss.lv ieliksi vienu reklāmu, tad tu, iespējams, dabūsi gadā vienu klientu. Ieliksi vairākas, dabūsi vairāk klientu.

Sliņķis nomirst, netikdams tālāk par savām iegribām. Mēs nospraužam lielus mērķus un saucam skaļus lozungus. Tu nes savu desmito tiesu draudzē, bet tas vien, ka tu ziedo desmito tiesu, negarantē tev panākumus. Ir jāstrādā!

Vai tu gribi izglābt cilvēkus? Strādā! Strādā! Strādā! Gribi, lai grupiņa kļūst lielāka un cilvēkiem tiek palīdzēts? Strādā pie cilvēkiem. Iepriekšējā dievkalpojumā bija svētruna par cilvēku glābšanu. Uzdod sev jautājumu – Cik cilvēkiem pagājušonedēļ esmu pastāstījis par Dievu? Dodiet, tad jums taps dots. Klusējiet, nedodiet un negaidiet rezultātu. Lieli mērķi, saukļi un sapņi bez darba netiek piepildīti. Taisnais dod un neatsakās dot.

Draudzes trīs dienu pasākumā, inkaunterā, tiek lūgta nodošanās lūgšana, kuru vēlāk, ja ir vēlēšanās, cilvēki apstiprina ar savu parakstu. Šajā lūgšanā ir rakstīts: „Man ir jādod, kamēr vien man ir. Man ir jāsludina, kamēr vien viņu neiepazīs”. Cik daudz cilvēkiem ir jāstāsta par Kristu? Kamēr vien būs cilvēki, kuri nepazīst Jēzu. Draugs, kamēr tu elpo, tev ir jāsludina. Tālāk rakstīts: „Man ir jāstrādā, kamēr vien Viņš neapturēs. Un, kad Viņš atnāks pakaļ savējiem, Viņam nebūs grūti mani atpazīt, jo es savu dzīvi esmu veltījis tam, lai būtu viens no tiem, kas ir cieši nolēmis iet līdz galam”. Lai saņemtu, tev ir jāsāk dot. Pat tad, ja tevi neviens nav mīlējis, tu vari mīlēt. Tu vari dot to, kas tev nekad nav bijis!

Svētrunas beigās tiks atskaņots klips ar kādu dziesmu, kura bija populāra 80. gados un uzvarēja „Mikrofona” aptaujā. Brāļi Ziemeļi - „Uzsniga sniedziņš balts”. Dziesma ir pasaulīga, bet vārdi ir par to, par ko es sludināju šodien – dodiet, un jums taps dots! Āmen!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Marija Graudiņa.

 

Ziņas datums 30. 04. 12. 

Svētrunas tēma: „Izglābts, lai glābtu”. Es jautāju tev: vai tu esi izglābts? Kā tu zini, ka esi izglābts? Kā tu zini, ka, ja tu šodien mirsti, tu dodies uz Debesīm? Vai tu vari būt pārliecināts?

Es varu, jo Jēzus ir Kungs manā dzīvē. Es ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu cenšos darīt Viņa prātu. Es pazīstu Viņu personīgi. Es mīlu savu Dievu. Viņš ir izglābis mani. No kā? No mūžīgas pazušanas ellē. Viņš ir izrāvis mani no elles un pārcēlis Debesu valstībā. Ja es šodien mirstu, es dodos uz Debesīm. Es esmu izglābts. Mana dzīve bez Dieva bija nožēlojama. Tev nav jābūt tieši tādam, kāds biju es. Mēs katrs esam dzīvojuši savos „mēslos”. Un katru Dievs mūs ir izvilcis ārā no saviem „mēsliem”. Es esmu pateicīgs, ka esmu izglābts, ka esmu brīvs. Man vajadzētu daudz laika, lai varētu uzskaitīt, ko Dievs man ir labu darījis. No kā darījis brīvu, kā svētījis un kā pilnveidojis. Kā Viņš mani vēl pilnveidos un svētīs. Es esmu izglābts, lai glābtu. No pirmās dienas, kad Dievs mani izglāba, kad pieņēmu Jēzu par Kungu, es zinu, ka esmu glābts, lai glābtu citus. No pirmās dienas es esmu centies cilvēkiem darīt zināmu, ka Dievs mani ir glābis un Viņš var glābt arī tevi.

Lielāko daļu no vēstulēm Jaunā Derībā ir sarakstījis Pāvils. Sauls, vēlāk Pāvils, bija farizejs no farizejiem, draudzes vajātājs. Viņš nepazina Dievu, bija reliģiozs cilvēks. Viņš vajāja kristiešus, slodzīja tos cietumos un dažādos veidos spieda zaimot Dievu. Reiz ceļā uz Damasku, Dieva spēks nāca pār viņu, Viņa godība Saulu apēnoja un Dieva gaisma nāca pār viņu. Sauls nokrita pie zemes un Jēzus viņu uzrunāja. Viņš pieņēma Jēzu, kā savu Kungu. Viņš atzina, ka Jēzus ir Dievs. Viņš nožēloja, ka ir vajājis kristiešus un pēkšņi izmainījās pilnīgi pretējā virzienā, vienā mirklī. Kad Jēzus izglāba Saulu, viņš kļuva par Pāvilu - apustuli Pāvilu.

Vai tu saproti, ka tas ir viens brīdis, kad Dievs tevi izglābj? Viņš neglābj tevi procesā, bet gan vienā mirklī. Kad es biju baptistu draudzē, man mācītājs jautāja: „ Izstāsti man savu pestīšanas piedzīvojumu”. Tas būtu brīnums, ja es nevarētu to izstāstīt! Es zinu to brīdi, kad Jēzus ienāca manā dzīvē. Man tas bija tik spilgti. Tas bija tāds pārdzīvojums! To, ko es redzēju un dzirdēju un ko es piedzīvoju, kā Dievs mani vienā mirklī izmainīja un kā piepildīja ar Savu prieku un mieru. To brīvību, kas atnāca, to vārdos nevar aprakstīt. Es to nevaru aizmirst! Toreiz dievkalpojumā es to mierīgi varēju pastāstīt. Taču ne visi var pastāstīt brīdi, kad Dievs tev izglābis. Cilvēki man saka: „Es nemaz to brīdi vairs tā īsti nezinu”. Draugs, ja arī tu nezini to brīdi, tomēr tas bija viens brīdis. Tas bija viens mirklis, kad tu teici: „ Jā Kungs! Tu būsi mans Kungs, Tu būsi mans Dievs, es sekošu Tev”. Tajā brīdī tavs gars savienojās ar Dieva Garu un jūs kļuvāt kā viens. Tu saņem spēku dzīvot tā, kā vēlas Dievs. Un Dievs spēj un var caur to ieplūdināt svētības tavā dzīvē. Katram ir brīdis, kad viņš ir piedzimis no augšas. Es zinu, ka ne visi to var atcerēties. Pārsvarā jā, bet daži nē. Tomēr tas brīdis ir bijis tavā dzīvē.

Lūk, Pāvilam, toreiz vēl Saulam, bija brīdis, kad Dievs ienāca viņa dzīvē. Tieši tajā brīdī Dievs teica Pāvilam un arī tev, kad tu piedzimi no augšas, Viņš saka to pašu! Ja tu slikti sadzirdēji toreiz, ja toreiz tu biji nedaudz kurls uz ausīm, varbūt ciets sirdī un nedzirdēji, ko Dievs toreiz tev teica, tad es atgādinu tev, ko Dievs tev pateica tajā brīdī, kad tu piedzimi no augšas. Viņš tev teica to pašu ko Pāvilam:

Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis un kā Es tev parādīšos, lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā”. Apustuļu darbi 26:19

Dievs teica Pāvilam toreiz un tev šodien: „ Es izglābu tevi, Pāvil, lai tu glābtu citus”. Kāpēc Viņš izglāba tevi? Tāpēc, lai tu glābtu citus.

Dievs ilgojas pēc attiecībām ar tevi un pēc attiecībām ar tiem cilvēkiem, kurus Viņš grib glābt caur tevi. Āmen! Tu esi izglābts, lai glābtu, lai evaņģelizētu. Vārds evaņģēlizācija izklausās ļoti sarežģīts un liels. Ko tad tas īsti nozīmē?

Evaņģēlijs ir stāsts par Jēzu Kristu, Viņa nāvi pie krusta un augšāmcelšanos, par Dieva valstības atnākšanu un Svēto Garu kā Palīgu, no tā visa izrietošo cerību par glābšanu un Dieva uzticamību. Evaņģēlijs ir pilnīgs stāsts par Jēzu Kristu, par glābšanu un tām izmaiņām, ko mums katram ir iespēja piedzīvot. Evaņģelizēt nozīmē nodot šo vēsti tālāk, vest cilvēkus pie Jēzus, lai cilvēkiem dzīves tiek izmainītas, lai viņi zina, ka elle ir reāla un arī debesis ir reālas, ka Dievs ir dzīvs un reāls. Es gribu, lai to arī cilvēki zina. Lūk, to arī sauc gudrā valodā par evaņģelizāciju. Evaņģelizācija ir tas, ka tu gribi glābt citus un tu dari to. Tu glāb citus. Tu stāsti par Dievu cilvēkiem. Tu kalpo cilvēkiem. Tu kalpo viņiem, līdz viņi ir brīvi un dziedināti. Tātad evaņģelizācija nav ieteikums. Evaņģelizācija ir pavēle.

Un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes” Lūkas 24:47

Jēzus neiesaka, Jēzus pavēl! Tev būs sludināt. Sākam no kurienes? Pērkam biļetes uz Jeruzālemi? Kādā Rakstu vietā ir rakstīts:

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. Apustuļu darbi 1:8.

Toreiz tas bija konkrētiem cilvēkiem, jūdiem tajā brīdī un vietā, kur viņi atradās. Tātad Dievs pavēl sākt evaņģelizēt jeb liecināt tajā vietā, kur tu atrodies šodien. Ar tiem līdzekļiem, kuri tev ir, izmantojot to laiku un tās iespējas, kuras tev ir šodien. Kad Viņš izsūtīja Savus mācekļus, Viņš teica: „Neņemiet līdz sev divus apavu pārus, mēteļus un naudas lielo maku!” Viņš teica, lai neņem līdz to visu, jo strādnieks ir savas barības cienīgs. Kad mācekļi izgāja, tad Dievs pārdabiskā veidā par viņiem gādāja. „Pārdabiskā veidā”, tas nenozīmē, ka tas bija bez cilvēku līdzdalības. Tas nenozīmē, ka nauda krita no debesīm. Taču Dievs gādāja. Tātad, nav svarīgi, cik daudz tev naudas. Ir svarīgi, ka tu sāc evaņģelizēt ar to, kas tev ir.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. Mateja 28:19,20

Tas ir tavs uzdevums, kuru Jēzus tev uzticējis, un tas noteikti ir jāizpilda. Šie Jēzus vārdi nav Lielais Ieteikums, bet gan Lielais Uzdevums. Ja tu esi daļa no Dieva ģimenes, šis uzdevums tev ir obligāts, tā ir Lielā Pavēle. To ignorēt nozīmē būt nepaklausīgam. Kad Dievs ir kopā ar mums līdz galam? Tad, kad mēs paklausām Dievam, ejam glābjam un darām šos cilvēkus par Kristus mācekļiem. Kad Dieva spēks darbojas mūsos? Tad, kad mēs ejam un kalpojam cilvēkiem. Jo, kas nemīl savu brāli, savu tuvāko, kā sevi pašu, tas nemīl Dievu. Ja tu esi izglābts un ja tu nevēlies, ka tavs tuvākais arī tiek glābts, tad tā nav tuvākā mīlestība. Kad Dievs darbojas?  Tad, kad mēs ejam un darām par mācekļiem. Kad mēs ejam un evaņģelizējam.

Jēzus atnākšanas mērķis ir glābt. Jēzus atnāca, lai glābtu!

Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo”. Lūkas. 19:10

Kāpēc Jēzus atnāca virs zemes? Kāpēc Viņš piedzima caur jaunavu Mariju? Kāpēc Viņš trīsdesmit gadu vecumā sāka kalpot un sagatavoja 12 mācekļus? Kāpēc Viņš dziedināja slimos, atvēra acis aklajiem? Kāpēc Viņš nomira pie krusta brīvprātīgi un augšāmcēlās? Kāpēc Viņš deva Savu Garu? Viņš atnāca virs Zemes, lai uzmeklētu un glābtu pazudušo. Tātad, Dieva mērķis, kāpēc Viņš atnāca virs Zemes, ir glābt.

Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzālemi, staigāja no pilsētas uz pilsētu un no ciema uz ciemu, mācīdams ļaudis. Lūkas 13:22

Viņš gāja no vienas vietas uz otru, mācīja un darīja, mācīja un darīja. Viņš dziedināja un izdzina ļaunus garus. Viņš pavadīja laiku ar Saviem mācekļiem pastāvīgi. Viņš kalpoja, Viņš atnāca uzmeklēt un glābt pazudušo.

No kā mēs varam smelties prieku savā dzīvē un draudzē? Vai no tā, ka atnāk Svētais Gars un mēs varam būt jautri un smieties? Vai no tā, ka mēs varam ripot pa grīdu Svētā Gara ietekmē? Es nesaku, ka ir nepareizi reizēm ripot pa grīdu, kad Svētais Gars nāk pār tevi. Es nesaku, ka tas ir galīgi nepareizi. Bet no kā ir prieks draudzē? Vai priecāties, kā kāds ripo, kratās, bola acis, lec un trīc, kā no viņa ļaunie gari iet ārā? No kā ir prieks draudzē, draugs?

Bībelē ir atbilde. Īsts prieks var būt tikai tad, kad caur tavu kalpošanu tiek izglābi cilvēki. Mums ir liels prieks, kad mēs grupiņās sanākam kopā un baudām sadraudzību. Jā, mums patīk būt kopā, mums patīk sarunāties, iztirzāt sprediķi. Mums daudz kas patīk. Mums patīk, kad mūs apsveic dzimšanas dienā. Mums patīk dievkalpojuma dienās sanākt šeit kopā, patīk kopīgi pielūgt un slavēt. Mums ļoti tas patīk. Bet draugs, ar to vien nepietiek, lai patiesi paturētu prieku sevī. Lai Dieva prieks reāli mājotu tevī, caur tavām pūlēm ir jānāk dvēselēm pie Kristus. Jo tu esi glābts, lai glābtu citus. Dieva acīs tu esi atbildīgs par neticīgajiem, kas dzīvo tev apkārt.

Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī - kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas. Lūkas 15:4-10

No kā prieks? No tā, ka tu atstāj deviņdesmit deviņas avis, izej pie cilvēkiem ārpus draudzes un evaņģelizē. Vai tad mums tagad būtu jāatstāj draudze un grupiņas? Es nedomāju, ka pēc katra teikuma man jāpaskaidro viss. Tie, kas lasa Bībeli, zina draudzes mācību kontekstā. Tie zina prioritātes. Mums nav jāatstāj draudze, taču mums jāiziet no tā prieka, ko sniedz tikai draudze un jāieiet tajā priekā, ko sniedz pazudušo glābšana. Tu esi izglābts, lai glābtu!

Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Lūkas 15:7

Par ko Dievs vairāk priecājas? Par mani, mācītāju Jencīti? Jā, Dievs priecājas par mani un par katru cilvēku draudzē, bet daudz vairāk Viņš priecājas, ka caur tevi kāds ienāk Debesu valstībā. Arī tev ir vairāk prieks, ka tu evaņģelizē, ka tu glāb, ka tu ej pie cilvēkiem, ka tu kalpo viņiem.

Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas. Lūkas 15:10

Tajā brīdī, kad es atgriezos pie Dieva, es reāli dzirdēju, kā Debesis gavilē. Es dzirdēju aplausus virs sevis, dzirdēju „aleluja” saucienus un gaviles virs sevis, un tās bija tik skaļas, kā spiediens virs manis. Es  tad pietupos un saķēru galvu. Man likās, ka kaut kas gāžas pār mani. Bija neaprakstāmi liels prieks. Es  pirmā brīdī vēl nesapratu, kas tas par prieku. Tikai tad, kad manās rokās nonāca Bībele, es lasīju šo rakstu vietu: „Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas”. Eņģeļi gavilēja tajā brīdī, kad es atgriezos pie Dieva. No, kurienes prieks? Kā paturēt prieku sevī? Vai no tā, kad mēs esam visi kopā sestdienas dievkalpojumā? Vai no tā, ka tu izej ārpusē pie cilvēkiem un ieved viņus Debesu valstībā?

Tu esi izglābts, lai glābtu. Evaņģelizācija, liecināšana vai neliecināšana, cilvēku glābšana, vai neglābšana, izšķir tavu mūžīgo dzīvību.

Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. Lūkas 12:8

Ļoti skaidri un saprotami. Ja, es apliecinu Jēzu cilvēkiem, tad Dievs priecājas. Citā rakstu vietā ir rakstīts:

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā”. Romiešiem 10:9

Ja tu ne tikai sirdī ticēsi, bet ar muti apliecināsi cilvēkiem. Aleluja! Tu pateiksi viņiem, ka Jēzus ir dzīvs! Tu lūgsi par viņiem, tu kalposi viņiem un tu ievedīsi viņus Dieva valstībā! Tu izglābsi viņus no mūžīgas pazušanas. Neskatoties uz zaimiem uz izsmieklu, tu esi izglābts, lai glābtu.

Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Mateja 5:9

Kas tiks saukti par Dieva bērniem? Tie, kuri nes evaņģelizācijas vēsti. Kuri nes to citiem un glābj cilvēkus. Miera nesēji. Tīk tīkamas tās kājas, kas nes miera vēsti! Kas ir Dieva bērns, saskaņā ar šo rakstu vietu? Tas, kurš glābj cilvēkus. Āmen!

Tātad, ja tu sauc sevi par Dieva bērnu, bet nedari visu, lai glābtu cilvēkus, tad kas tu esi? Dieva bērns, vai velna bērns? Sanāk, ka velna bērns. Tiešām briesmīgi!

Lasām tālāk:

Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Mateja 5:13

Par ko ir runa šajā nodaļā? Par evaņģelizāciju. Dievs salīdzina mūs ar sāli. Kas ir sāls? Tā ir garšviela. Mēs iedodam pasaulei garšu. Padarām pasauli labāku, pievedot cilvēkus pie Kristus. Un caur Kristu cilvēki iegūst izmaiņas savā dzīvē. Ne tikai izmaiņas šeit uz Zemes, bet iegūst mūžīgu dzīvību. Bet, ja šī sāls ir nederīga un tā nesāla? Ja kristietis nepilda savu pienākumu, neizpilda Kristus Pavēli un neglābj cilvēkus, tad sāls ir nederīga un ārā izmetama, ļaudīm saminama. Tā saka Dieva Vārds.

Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Mateja 5:14

Viņš salīdzina draudzi ar pilsētu. Mēs esam pilsēta kalna galā, kas nevar būt apslēpta, bet visiem redzama. Tieši tāpat arī:

Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā”. Mateja 5:15

Te ir runa par to, ka gaismai ir jātop redzamai! Ja manī ir gaisma, tad šai gaismai  ir jābūt redzamai. Mēs esam gaismas nesēji.

Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. Mateja 5:16

Vai tu gaidi brīnumus savā dzīvē? Pārdabisku dziedināšanu, lielu atbrīvošanu, ka lāsti tiek salauzti un pēkšņi liela nauda sāk birt tavā kontā? Tu gaidi brīnumus, vai negaidi? Padomā godīgi. Mēs visi kristieši vairāk vai mazāk, ticam brīnumiem. Tad kāpēc nenotiek brīnumi mūsu dzīvēs, tā, kā mēs tos gaidām? Es tev pateikšu, kāpēc nenotiek. Jo Bībele saka:

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki. Apustuļu darbi 1:8

Dieva spēks ir dots evaņģelizācijai un māceklībai. Tas darbojas pilnā mērā tikai tad, kad mēs pildām Lielo Pavēli, kad mēs evaņģelizējam. Gara dāvanas, Gara spēks un visi brīnumi darbojas tad, kad mēs evaņģelizējam, kad mēs ejam un kalpojam. Viss pārējais, draugi, ir nieki. Priekš kam draudzē brīnumi, ja draudze negatavojas glābt cilvēkus un izmantot Dieva spēku tur, kur Viņš to ir paredzējis. Kādiem mērķiem Dievs dod spēku? Lai glābtu pazudušos. Kāpēc, lai Dievs dotu savu spēku citiem mērķiem? Es ticu, ka brīnumi seko tur, kur evaņģelizē! Brīnumi seko ne tikai to cilvēku dzīvēs, kam tu kalpo, bet arī tavā dzīvē, ja tu kalpo.

Varbūt tu jautāsi: „Kāpēc tad notika man brīnumi, ja es nekad nevienam neesmu stāstījis par Dievu?” Kāpēc man notika brīnums? Varu atbildēt tev - kāds jau lūdza par tevi un kalpoja tev, kāds jau evaņģelizēja tevi, un pie tevis kaut kas notika! „Nē, es pats, pats, pats...” Nekas un nekad nav pats! Salamans saka:

Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules. Salamans mācītājs. 1:9.

Un visi tie gudrinieki, kas saka, ka es pats to izdomāju, melo. Neko tu pats neesi izdomājis. Tu esi balstījies uz tēviem, kas ir iedevuši tev pamatu. Āmen! Es esmu izglābts, lai glābtu.

Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet. Lūkas 10:1

Viņš turpina: Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. Lūkas 10:19

Kad es varu staigāt pāri par čūskām un skorpioniem, kad es varu staigāt pāri katram ienaidnieka spēkam, pāri slimībām, pāri nabadzībai, pāri rakstura problēmām, tās izmainot? Kad es to varu? Kad es eju Dieva paklausībā, eju un evaņģelizēju, kad es eju un kalpoju, eju un liecinu.

Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. Marka 16:15-20

Kad notika zīmes un brīnumi? Kad viņi paklausīja Lielajai Pavēlei, izgāja un sludināja. Aleluja, Dievs ir labs! Tu esi izglābts, lai glābtu.

Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā... Lūkas 4:18

Dievs tev ir devis no Sava Gara, tajā brīdī, kad tu piedzimi no augšas. Viņš ir piepildījis tevi ar Savu spēku, kad Viņš tevi kristīja ar Svēto Garu. Kāda iemesla pēc Tā Kunga spēks ir tevī? Tev ir spēks atbrīvot un tu esi izglābts, lai glābtu.

Tas, ka daudzi cilvēki negrib tevī klausīties, ka daudzi uz tevi saniknojas un ignorē tavu vēsti, tavu mīlestību, tevi neatbrīvo no Dieva uzdevuma. Dievs neatceļ Savu Pavēli tikai tāpēc, ka daudzi negrib atgriezties.

Bet Viņš sacīja tam: "Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu. Lūkas 14:16-24

To Viņš saka par draudzi, kura aicina cilvēkus. Dievs aicināja cilvēkus, bet daudzi atteicās nākt un aizbildinājās. Viens bija tīrumu pircis, cits sievu apņēmis. Katram bija savs iemesls, kāpēc viņš negribēja nākt pie Kristus. Tad Dievs kļuva dusmīgs un teica kalpam, lai viņš iziet steigšus uz pilsētas ielām un ved šurp nabagus un kroplus. Dievs saka: „Spied visus nākt iekšā!” Negrib, nevajag? Dievs vēl vairāk saka: „Spied visus nākt iekšā, ej uz sētmalēm, ved aklus, tizlus, kroplus, narkomānus, dzērājus, prostitūtas, ved viņus iekšā! Tos, kas rej uz tevi, ved viņus iekšā!” Varbūt tu teiksi: „Viņi negrib nākt. Es liecināju mammai un tētim, viņi negrib nākt!” Dievs pavēl: „Ej tālāk!” „Bet es negribu tos dzērājus un narkomānus draudzē!” Nav svarīgi, ko tu gribi vai negribi, ej pie cilvēkiem! Jo tu esi glābts, lai glābtu. Jo vairāk cilvēkiem tu kalposi, jo vairāk viņi tiks izglābti.

Cik cilvēkiem tu esi liecinājis? Vienam, diviem, trijiem, pieciem, divdesmit vai piecdesmit? Cilvēki atgriezīsies pie Kristus tādā mērā, kādā mēra tu sludināsi.

Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās. Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: "Ko šis pļāpa grib teikt? - un citi: šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs." Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos. Saņēmuši tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: "Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini? Jo tu runā mūsu ausīm svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir." Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt. Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: "Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi. Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts. Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam. Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem." Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: "Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim." Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.  Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem. Apustuļu darbi 17:16-34

Pāvils pavada laiku Atēnās. Viņš staigā pa tirgu un pa sinagogām. Tie cilvēki nebija glābti. Jūdi, kuri dzīvoja zem bauslības, nebija glābti. Viņiem pirmajiem bija jādzird evaņģēlija vēsts. Tātad Pāvils gāja visur, kur vien bija iespējams. Uz ielām, tirgū un citur viņš sarunājās ar cilvēkiem par Dievu. Vai bija kāds rezultāts tam visam? Te rakstīts, ka vesels pūlis sapulcējās. Vai visi tika izglābti? Te rakstīts, ka daži no viņiem piebiedrojās un kļuva ticīgi. Daži atgriezās pie Kristus, daži pievienojās Pāvilam. Jautājums: Kāpēc? Tāpēc, ka Pāvils izmantoja katru iespēju. Ko viņš darīja Atēnās? Viņš gaidīja savus kolēģus, kuri kavējās. Taču viņš izmantoja laiku, katru iespēju. Viņš liecināja un liecināja, viņš stāstīja par Kristu un daži tika izglābti. Jo vairāk es izmantoju izdevības, jo vairāk es stāstu par Dievu cilvēkiem, jo vairāk ir iespējas, ka cilvēki atgriezīsies. Esmu glābts, lai glābtu.

Pēdējā laikā man arvien vairāk nāk vēstules no cilvēkiem. Cilvēki raksta un prasa dažādus padomus. Ja viņi ir no citām draudzēm, es sūtu viņus pie saviem mācītājiem. Bet ir cilvēki ārzemēs un Latvijā, kas raksta vēstules un saka: „Mēs skatāmies jūsu sprediķus internetā”. Jo vairāk es šeit sludinu, jo vairāk mēs filmējam un ievietojam šos materiālus sociālajos portālos, jo vairāk cilvēki tos redz, tic un viņu dzīves tiek izmainītas. Arī tie, kas ir ārzemēs, kaut vismaz nedaudz pie dzīvības tiek uzturēti caur šiem sprediķiem, interneta klipiem un dienas citātiem. Jo vairāk tu sludini, jo vairāk cilvēki atgriezīsies. Aicinājums evaņģelizēt ir dārgāks un svarīgāks par dzīvību.

Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Tagad es zinu, ka jūs manu vaigu vairs neredzēsit, jūs visi, kuru vidū es esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību. Tāpēc es jums apliecinu, ka neesmu vainīgs nevienas dvēseles pazušanā. Jo es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā Apustuļu darbi 20:24-27

Es neesmu kavējies sludināt, jo mana dzīvība nekad nav bijusi tik dārga. Mans komforts, mans es, mani apstākļi, ģimene, bērni vai nauda man nekad nav bijušii tik svarīgi, kā pildīt Kristus pavēli un evaņģelizēt. Āmen! Tas nav atdalāms no attiecībām ar Dievu. Tā ir Dieva griba. Esmu izglābts, lai glābtu.

Lūk, kāpēc daudzi cilvēki uzdod šo jautājumu sev: „Kāpēc es esmu radīts? Kāda ir manas dzīves jēga? Kāda ir manas dzīves nozīme?” Draugs, tava dzīves jēga ir viena, - lai tu glābtu! Nekas tev cits neatnesīs stabilu prieku. To mūžīgo prieku, ko tu saņem, kad cilvēku dvēseles tiek glābtas. Par Dieva bērniem sauc tikai tos, kuri liecina. 

Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Romiešiem10:6

Jo no sirds pārpilnības mute runā. Lūkas 6:45

Ja es neliecinu, tas norāda uz to, ka manī nav Dieva Gara. Vai arī Viņš kuru katru brīdi mani var atstāt. Pavils saka: „Mana dzīvība nav tik dārga, ka es nepabeigtu uzdevumu savu – evaņģelizēt”. Mums nav runa par dzīvības apdraudējumu šeit Latvijā, bet par sadzīves lietām, kas mums liedz spert soļus un evaņģelizēt. Vai nav tā, kā es saku? Mums jau par galvu neviens nesit. Valdības un varas ir mūsu pusē, mēs brīvi varam sludināt. Mūs, kā Pāvilu, neviens ar akmeņiem nenomētā. Mūs, kā apustuļus nenogalina un neizbaro zvēriem, kā Kolizejā, Romā par to, ka mēs liecinām. Kas tad ir tas, kas mums traucē?

Tās ir elementāras dažādas situācijas. Lūk, piemērs par hokeju. Nupat beidzās Kontinentālās hokeja līgas turnīrs. Tas ir liels čempionāts, kur spēlē pasaules labākie hokejisti. Smagas spēles daudzu mēnešu garumā. Rīgas Dinamo arī cīnījās, bet uzvarēja šajā garajā un smagajā hokeja maratonā Maskavas Dinamo komanda, ko trenē Latvijas izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš. Latvijas izlases bijušie hokejisti, tagad treneri. Viņi šo krievu komandu ir uzcēluši un tagad ieguva uzvaru. Un es skatījos, ka viņi dabūja Gagarina kausu. Fināls bija smags, septiņu spēļu garumā, viņi maksāja lielu cenu. Gagarina kauss ir liels un 30 kg smags. Katrs no komandas dabūja to kausu paturēt rokās. Viens no spēlētājiem teica intervijā: „Hokejā nav es, hokejā ir mēs”. Tur nav es, tur ir tikai mēs. Es zinu, kāpēc viņi uzvarēja. Salīdzinot ar pretinieku komandu, es redzēju, ka Maskavas Dinamo bija kā komanda saliedētāka. Spēki abām komandām varbūt bija līdzīgi, bet Maskavas Dinamo bija saliedētāka. Viņi izturēja līdz galam šo milzīgo spriedzi. Septiņas spēles pēc kārtas ar vienu un to pašu komandu. Tas ir smags sporta veids ar traumām un kaulu lūzumiem. Pretinieki neizturēja šo spriedzi, kaut kas pietrūka. Pēc tam ģērbtuvēs Dinamo atzīmēja šo uzvaru un tas tika filmēts. Viņi pielēja lielo kausu pilnu ar šampanieti. Visi pēc kārtas dzer to šampanieti un ir laimīgi. Protams, pa malkam, tīri simboliski, jo neviens, kas lieto alkoholu, ilgi nebūs sportists. Es skatos to prieku un domāju pie sevis: „Kā būtu, ja es būtu tajā komandā?” Es jutu līdzi Maskavas Dinamo, jo to trenē Latvijas hokeja speciālisti. Bet es iedomājos, ja es būtu tur un mēs kā saliedēta komanda esam dabūjuši lielo uzvaru, vai tagad es nedzeršu kopā šampanieti ar viņiem? Viņi katrs pēc kārtas dzer, visus filmē un fotogrāfē. Katrs ņem to kausu un pa mutei paņem. Ko tu darīsi? Tu nedzersi to šampanieti? Padomā un pasaki godīgi pie sevis, ko tu darītu? Vari nevienam neteikt savu atbildi. Es pateikšu, ko es izdomāju. Es domāju, domāju, jā, es jūtu līdzi viņiem, bet es tomēr atteiktos. Jo man ir principi. Jā es varu būt komandā, bet man ir savi principi, kurus es nekad nepārkāpšu. Es nekad nerādīšu piemēru nevienam, kaut es būšu pārliecināts, ka varu vīnu iedzert. Nekad nerādīšu, ka es kaut ko tādu varu darīt. Kāpēc? Bībele skaidri saka:

Un, ja kāds apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā. Marka 9:42 

Ir cilvēki, kas mierīgi var nobaudīt vīnu. Viņiem nebūs problēmas pašiem. Bet, ja draudzē ienāk cilvēks, kam ir bijušas vai ir problēmas ar alkoholu vai citām līdzīgām atkarībām, un es no kanceles sludināšu, ka dzert vispār ir slikti, bet, ka es drīkstu, bet tu nedrīksti, tad es varu no biksēm lekt laukā un sludināt, bet tas cilvēks redzēs manus darbus. „Es arī varu!” viņš teiks, totāli nodzersies un Dievs paprasīs šīs asinis no manām rokām. Ko es darīšu? Mani redz visa pasaule, daudzās jo daudzās pasaules valstīs, miljoniem cilvēku, to vēro ēterā. Mācītājs, kurš spēlē Maskavas „Dinamo”, paņem lielo kausu un komandas saliedētības dēļ izmanto izdevību un nodzer tā kārtīgi cik vien var. Tad mācītājs atgriežas no hokeja spēles Krievijā un draudze visa žūpo, svin uzvaru! Jauki, vai ne?

Tad notika kaut kas interesants. Dzirdu, ka viens no spēlētājiem saka otram: „Ej, ej iedzer šampanieti! Ej dzer!” Bet viņš saka: „Nē, es nedzeršu.” Tas spēlētājs teica: „Es nedzeršu, es aiziešu tāpat un uzsitīšu pa kausu.” Viņš pieiet klāt, uzsit pa kausu, aiziet tālāk un nedzer. Nav man zināms, vai viņš ir ticīgs, vai neticīgs. Bet viņam ir principi, kurus viņš nepārkāpj nekad. Dzirdi draugs, nekad! Nekad!

Pāvils saka:

Bet mana dzīvība man nekādā ziņā nav tik dārga, lai es atstātu nepabeigtu savu ceļu un uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus, apliecināt Dieva žēlastības evaņģēliju. Apustuļu darbi 20:24

Pāvils saka, ka viņa dzīvība nav tik dārga, lai tā liegtu viņam nest liecību tautā, liegtu liecināt un vest cilvēkus pie Kristus. Nepārkāp principus! Nekad neko nenoliec augstāk par cilvēku glābšanu, ievērojot, protams, piecas prioritātes! Bet neaizmirsti, ka visas tās prioritātes ir saistītas savā starpā. Attiecības ar Dievu nav iespējamas bez cilvēku glābšanas. Jo, ja man ir attiecības ar Dievu, tad es glābju. Paliec uz šī principa, neskatoties ne uz ko. Tu esi saņēmies liecināt, apņēmies sludināt, izdzīt ļaunus garus, uzlikt rokas neveseliem. Tu esi sagatavojies, nobriedis tagad, tu iesi, tu esi gatavs. Saki: JĀ! Āmen! Stāvi uz principa, tu esi izglābts, lai glābtu!

Apustuļu darbi beidzas šādi. Pavils Romā:

Sludinādams Dieva valstību un, neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīdams par Kungu Jēzu Kristu. Apustuļu darbi 28:31

Apustuļa darbi beidzas uz labas nots. Pāvils joprojām sludina. Un es tev novēlu nodzīvot savu dzīvi līdz galam, pilnvērtīgu, glābjot citus cilvēkus! Jēzus ir pilnīgi pārliecināts par tevi, Viņš tic tev, ka tu liecināsi, ka tu glābsi! Jo nav jau neviena cita, kā tu.

Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals. Mateja 24:14

Jēzus saka, ka evaņģēlijs tiks sludināts visām tautām. Kā viņš zina, ka evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē un ka visi to dzirdēs? Viņš tic, ka tu to izdarīsi! Viņš paļaujas uz tevi! Viņš ir aicinājis tevi, izglābis tevi, lai tu glābtu! Un nevilcinies, sāc šodien, neatstāj uz rītdienu. Nevilcinies, negaidi, sāc uzreiz!

Savas svētrunas noslēgumā izstāstīšu par kādu teikumu, kurš man palika atmiņā no filmas „Titāniks”. Visi zina notikumu ar Titāniku. Mēs savā kāzu jubilejā ar sieviņu bijām uz kino un noskatījāmies šo filmu 3D formātā. Mani ļoti uzrunāja viens teksts. Es pat apraudājos tajā brīdī. Vēl tagad mani uzrunā. Klausies! Tu zini, ka uz šī kuģa cilvēki bija tik lepni un pārliecināti, ka kuģis nav nogremdējams, ka viņi pat glābšanas laivas uz kuģa sakrāva nepietiekami, lai būtu vairāk ejas. Laivas nepietika visiem. Kad notika katastrofa, tad apmēram stundas laikā, kamēr kuģis grima, cilvēkus sēdināja laivās. Vispirms augstākās klases cilvēkus, tad otrās un trešās... Laivās varēja uzņemt līdz septiņdesmit cilvēku. Bet bija laivas, kur bagātniekus iesēdināja tikai divpadsmit cilvēkus laiviņā! Laivas bija nepilnas turīgo pasažieru ērtību labad. Laivas jau tā nepietika un vēl tās nolaida ūdenī nepilnas. Tie, kuriem paveicās nokļūt laivā, nebija daudz. Viņi atīrās no kuģa un tur nogaidīja, bet pārējie cilvēki, apmēram tūkstotis pieci simti, nokļuva ledus aukstā ūdenī. Ledus aukstā ūdenī cilvēks nodzīvot var tikai skaitītas minūtes. Viņi baidījās, ka panikas dēļ cilvēki apgāzīs laivu un viņi visi noslīks. Tā viņi turējās pa gabalu un neglāba slīkstošos. Tad kāds virsnieks nolēma tomēr doties nelaimīgajiem palīgā. Viņš pārsēdināja pasažierus no trijām laivām divās, tā, ka viena laiva palika tukša. Šis virsnieks kopā ar komandas cilvēkiem beidzot nolēma irties un glābt tos cilvēkus, kuri bija ūdenī. Bija pagājis ilgs laiks. Tad kad viņi pieīrās, viņi izglāba tikai sešus cilvēkus no tūkstotis pieciem simtiem, pārējie bija miruši. Viņi savās peldvestēs peldēja ūdenī miruši. Virsnieks ar airiem skatījās cilvēkus un bakstīja, vai ir kāds dzīvs. Tad viņš teica šos vārdus, kas man palika atmiņā: „Mēs pārāk ilgi gaidījām”.

Negaidi! Nevilcinies! Sāc šodien! Tu esi izglābts, lai glābtu!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.

Ziņas datums 23. 04. 12. 

Vai tu atbildēsi Dievam par kaimiņu, par dēlu, par meitu, vai par to cilvēku, kas sēž tev blakus? Nē! Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Tu atbildēsi Dievam par sevi.

Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. Romiešiem 14:11-12

Šī atklāsme ir Dieva Vārdā. Dievs ir taisnīgs un patiess. Es uzticos Viņam un Viņa Vārdam. Dievs ir nolicis dienu, kad visi cilvēki stāsies Viņa priekšā - ikviens, kas miris, celsies augšām un stāsies Dieva priekšā. Ikviens atbildēs par sevi! Bībele skaidri saka, ka tajā dienā Dievs mūs šķirs kā gans šķir avis no āžiem. Vienus pa labi, otrus pa kreisi. Vieni ies mūžīgā sodībā - ellē, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem. Dievs nav radījis elli cilvēkiem, taču ir ļaudis, kas izvēlas iet vienā solī ar velnu un nonākt peklē. Bībele skaidri saka, ka tajā dienā Dievs šķirs cilvēkus - pa kreiso roku āžus, kas nav dzīvojuši pēc Dieva prāta Dieva gribā un ir atstūmuši patiesību Jēzū Kristū, bet pa labo roku tos, kas ir uzticējušies Jēzum Kristum un dzīvojuši pēc Viņa prāta. Katrs atbildēs Dieva priekšā par sevi! Katrs!

Varbūt tev šķiet, ka tā diena ir tālu un ka tavs dzīves ilgums ir bezgalīgs, taču attiecībā pret mūžību un visvareno Dievu mēs esam niecības. Jā, Dieva acīs mēs esam vērtība, taču Bībele saka, ka „tautas Dieva priekšā ir kā piliens pie spaiņa”. Lai arī ir cilvēki, kas kaut cik apjēdz, ka reiz mirs un stāsies Dieva priekšā, tomēr viņiem tāpat liekas, ka šī tiesas diena ir kaut kas tāls un tikai Bībelē ierakstīts. Taču tajā brīdī, kad tu mirsi un atstāsi šo zemi, tu stāsies Dieva priekšā. Dieva Vārds saka, ka Dieva ceļi ir neizdibināmi. Mēs nevaram līdz galam izprast, kā tas var būt, ka tiesa tikai būs, taču, tajā mirklī, kad mēs mirstam, mēs stājamies Dieva priekšā. Dievs nav ierobežots laikā un telpā, Viņš ir ārpus laika, un mēs ikviens stāsimies Dieva priekšā un atbildēsim par sevi. Tas ir pats svarīgākais!

Ja tev šķiet, ka tas brīdis ir tālu, tad paskaties uz savu dzīvi šodien un ieraugi, ka tev ir jāatbild Dieva priekšā jau tagad. Ir mūžīgais sējas un pļaujas likums - ko sēsi, to pļausi.

Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. Galatiešiem 6:7

Tas nozīmē, ka tu atbildēsi Dieva priekšā ne tikai mūžībā, pēc tam, kad būsi beidzis zemes gaitas, bet tu atbildēsi Dieva priekšā jau šeit virs zemes esot. Par katru savu rīcību ir jāatbild. Visai mūsu rīcībai attiecībā pret Dievu un cilvēkiem ir sekas. Ja mēs rīkojamies pareizi attiecībā pret Dieva gribu, tad būs pozitīvas sekas. Ja mēs rīkojamies nepareizi pret Dievu un cilvēkiem, tad pļausim negatīvas sekas. Ja tev šķiet, ka pēc tavas nepareizās rīcības ir pagājuši simts gadi, bet nekas nav noticis, tad pagaidi vēl simts gadus un notiks! Šis likums ir nemainīgs - ko tu sēsi, to tu arī pļausi. Nepievilieties! Paies kaut desmit vai divdesmit gadi, un viss notiks, jo visu, ko mēs sējam, to mēs arī pļaujam. Tas ir enerģijas nezūdamības likums. Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Šodien tavā galvā nosēdīsies viens teikums- ikviens atbildēs Dievam par sevi.

Un Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā Joass, Joahasa dēls, kļuva ķēniņš pār Israēlu, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus. Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs; viņš neatkāpās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas bija pavedinājis Israēlu grēkot; viņš tajos staigāja. Un, kas vēl stāstāms par Joasu un viss, ko viņš darījis, un arī viņa varoņdarbi, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, - tas viss ir rakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā. Kad Joass gūlās pie saviem tēviem, tad Jerobeāms sēdās viņa tronī, bet Joass tika apglabāts Samarijā pie Israēla ķēniņiem. Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš, lai viņu apraudzītu, un viņš raudāja tā priekšā un sauca: "Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un jātnieki!" Tad Elīsa tam sacīja: "Atnes loku un bultas!" Un, kad viņš tam atnesa gan loku, gan bultas, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: "Uzvelc loku ar savu roku!" Kad viņš to izdarīja, tad Elīsa uzlika savu roku uz ķēniņa rokas un sacīja: "Atver logu pret austrumiem!" Un viņš to atvēra. Un Elīsa sauca: "Šauj!" Un viņš izšāva. Tad Elīsa sacīja: "Tā ir Tā Kunga glābēja bulta, kas tevi glābs no Aramas, jo tu sakausi aramiešus pie Afekas, tiekāms tu tos izdeldēsi!" Un pēc tam viņš sacīja: "Ņem bultas!" Kad viņš bija bultas paņēmis, tad viņš sacīja Israēla ķēniņam: "Sit ar tām zemi!" Un tas sita trīs reizes un apstājās. Tad Dieva vīrs sadusmojās par viņu un sacīja: "Piecas reizes vai pat sešas reizes ja tu būtu sitis, tad tu būtu aramiešus kāvis, līdz būtu tos izdeldējis, bet nu tu sakausi aramiešus tikai trīs reizes!" Un Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās. Un Aramas ķēniņš Hazaēls apspieda un nomāca Israēlu visu Joahasa valdīšanas laiku. Tomēr Tas Kungs bija viņiem žēlīgs un apžēlojās par viņiem. Viņš tiem atkal izrādīja Savu laipnību, pieminēdams Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, jo Viņš negribēja tos izdeldēt un atstumt no Sava vaiga līdz pat šim laikam. Un, kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, tad viņa dēls Ben-Hadads kļuva ķēniņš viņa vietā. Tad Joass, Joahasa dēls, atkal atņēma Ben-Hadadam, Hazaēla dēlam, tās pilsētas, kuras tas karā bija atņēmis viņa tēvam Joahasam. Joass viņu sakāva trīs reizes un tā atguva atpakaļ Israēla pilsētas. 2. Ķēniņu 13:10-25

Joass darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, viņš nebija taisns. Lielu problēmu brīžos viņš vērsās pēc palīdzības pie Izraēla Dieva. Viņš gāja pie Dieva pravieša Elīsas un saņēma reālu palīdzību, tomēr dzīvais Dievs jeb Jahve bija tikai kā viens no viņa dieviem. Šis Izraēla ķēniņš skaidri zināja, ka ir tikai viens Dievs, jo īpašos gadījumos viņš negāja pie Baala un nepielūdza vairs Ašeru, bet meklēja palīdzību pie Elīsas, pie Dieva. Viņš apzinājās, ka viņa elki nav visu spēcīgi, bet ka visu spēcīgs ir vienīgi Dievs, visa radītājs. Joasam bija problēma ar sīriešiem, ar kuriem Izraēlam bija nepārtraukts konflikts- dažādas teritorijas pārgāja te vienas tautas pusēs, te otras tautas pusēs. Tas ir līdzīgi kā Latvija ir bijusi dažādu tautu pakļautībā.

Elīsa ar Joasa roku izšāva bultu pa logu un teica, ka tā ir Tā Kunga glābēja bulta, kas izglābs Izraēla tautu, jo Joass sakaus aramiešus jeb sīriešus. Dievs konkrēti pateica ķēniņam, ka viņš gūs pilnīgu uzvaru. Tālāk Elīsa lika Joasam ņemt bultas un sist ar tām zemi. Joass trīs reizes sita zemi ar bultu vīkšķi. Pēc tam viņš apstājās. Tad Elīsa sadusmojās, ka Joass nav vairāk reižu sitis ar bultām zemi. Dievs bija Joasam apsolījis, ka viņš pilnībā izdeldēs ienaidniekus, taču pēc tam teica, ka tikai trīs reizes Joass sakaus sīriešus un tad Izraēlam pienāks gals. Tā arī notika 722.gadā pirms mūsu ēras, kad 210 gadus Izraēls bija pavadījis elku kalpībā, Sīrija okupēja Izraēlu un izveda tās iedzīvotājus trimdā, to vietā atvedot sveštautiešus. Līdzīgi ir noticis arī Latvijā, kad latviešus izveda, bet cittautiešus apzināti ieveda. Tam bija politisks mērķis, lai labāk pārvaldītu iekarotās teritorijas.

Tā izveidojās samarieši - pa pusei izraēlieši un pa pusei sveštautieši, kas saprecējās ar izraēliešiem. Starp samariešiem un jūdiem vēlāk bija konflikts, jo jūdi nepieņēma samariešus. Toreiz, kad Joass sita ar bultām tikai trīs reizes, izšķīrās Izraēla liktenis. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka ķēniņš to, ko pavēlēja Dieva vīrs, darīja atturīgi. Viņš to nedarīja uz 100 procentiem. Atturīgi - tikai trīs skaistas reizes. Kāpēc ķēniņš tā rīkojās? Jo viņš ir ķēniņš, kas ir pieradis pavēlēt, nevis pakļauties, viņam patīk dot pavēles, nevis paklausīt. Viņš nav paradis pakļauties nevienam, ne Dieva vīram, ne pašam Dievam. Tāpēc, lai savu pavalstnieku acīs neizskatītos pazemojoši, viņš to izdarīja trīs skaistas rituālas reizes. Viņš negribēja sevi pazemot, tā mežonīgi ticībā dauzot ar bultām pret zemi. Viņš negribēja cilvēku acīs izskatīties nelīdzsvarots. Viņš ir ķēniņš un valdnieks, viņam bija jāizskatās ļoti ieturētam un pareizam. Un vēl - sist ar šīm smagajām bultām pret zemi bija grūti. Tas prasīja zināmu piepūli.

Vienā dienā viss Izraēla celtais sabruka - visas ēkas, nami, tempļi un visa valsts. Arī tagad tu savā dzīvē kaut ko cel. Tu tici uz Dievu un tev ir jauna dzīve Jēzū Kristū. Tu esi savā mājas grupā, tu lasi Bībeli un klausies sprediķus, tu kalpo, taču vienu dienu var izrādīties, ka tas viss nedarbojas, ka nenotiek tā, kā tu esi domājis, ka tas viss nestrādā. Zini, kāpēc? Tāpēc, ka tu Dieva gribu izdari atturīgi. Tu kaut ko dzirdi sprediķos, tev līderis vai mācītājs kaut ko iesaka un tu daļēji to izdari, taču ne līdz galam- tā atturīgi. Kaut kas jau arī notiek, kaut kādas pārmaiņas un augļi ir, taču ies laiks un tava atturīgā rīcība parādīsies un pārvilks treknu svītru pāri visam, ko tu esi cēlis. Minēšu piemēru. Ir dažādi mehānismi. Bērniem patīk izjaukt rotaļlietas pa detaļām- paskatīties, ka ir pulkstenī iekšā, kas ir tajā mašīnīte, kas ir iekšā televizorā- ar plaķenītēm vai skrūvgrieznīti. Taču tad, kad viņi ir izjaukuši un salikuši kopā, viņi redz, ka ir palikušas pāri dažas detaļas, bet rotaļlieta vairs nestrādā - mašīnīte vairs nebrauc. Viss, kas ir celts, nestrādā, ja pietrūkst kaut vienas detaļas.

Mācītājs dalās ar piemēru no savas dzīves: „Pusaudža gados es aizrāvos ar mopēdiem - jaucu tos un liku kopā. Atceros, kā pirmo reizi mūžā es izjaucu motoru. Izjaucu, iztīrīju un salieku atpakaļ, taču bija palikušas divas liekas detaļas- kaut kāda skrūvīte un pludiņš. Tomēr motors nestrādāja.”

Viens piliens darvas sabojā visu medu. Dieva gribas darīšana atturīgi sabojā visu to, ko tu esi cēlis. Ķēniņš Joass uzvarēja ienaidniekus trīs reizes, taču pēc tam Izraēls nonāca verdzībā. Viss, kas bija celts, tika sagrauts. Vēlāk Izraēla kā valsts vispār pārstāja eksistēt. Tagad tikai pavisam nesen un ne bez kristiešu palīdzības valsts tiek atjaunota. Ikviens atbildēs Dievam par sevi!

Kāpēc mēs reizēm rīkojamies tik atturīgi? Ķēniņš Joass bija elku kalps un darīja to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs. Izraēla Dievs bija tikai viens no Joasa dieviem, par kuru viņš zināja, ka Viņš ir patiess Dievs, taču Joass pielūdza arī elkus. Lūk, iemesls, kāpēc tu dari Dieva gribu atturīgi - tavā dzīvē ir elki un apslēpti grēki. Tieši tāpēc tu nevari uz 100% izdarīt Dieva gribu. Bet kāpēc tev ir grēki? Tāpēc, ka tu neesi uz 100% izdarījis Dieva gribu. Tas ir kā apburtais loks. Grēki dzīvē ienāku un paliek tikai tāpēc, ka tu uz 100% necīnies un nestrādā. Tavā dzīvē ir grēki, kas aptumšo tavu prātu un neļauj darīt Dieva gribu pilnīgi un panākt, ka Dieva svētība ir tavā dzīvē. Ikviens atbildēs Dievam par sevi!

Pirms vairākiem gadiem mana meitiņa Betija kopā ar citiem skolas biedriem tika vesta uz tikšanos ar Anglijas karalieni arēnā „Rīga”. Tas bija nozīmīgs notikums, taču viss, ko viņa atceras, ir tas, cik atturīgi Anglijas karaliene māja visiem ar roku- atturīgi. Viņai bija jāievēro etiķete, tas nebija no sirds. Ja mēs savā dzīvē tik atturīgi attiecamies pret Dievu, tad tikpat atturīgi Dievs attiecas arī pret mums. Mums ir nepieciešama atturība tikai un vienīgi pret grēku, bet ne pret Dievu un Viņa lietām. Katrs no mums atbildēs par sevi! Šeit nav nekāda atturībnieku biedrība, šeit nav Minesotas programma! Āmen!”

Kā tu slavē Dievu draudzē? Paskaties pats uz sevi! Vai tu atraujies slavēšanas laikā? Vai tu no sirds pielūdz Dievu? Varbūt tu skaties apkārt un pieklājības pēc kā Anglijas karaliene pacel slavēšanā vienu roku? Lūk, kā tu draudzē pielūdz Dievu, tā Viņš attiecas pret tevi. Mūžīgais sējas un pļaujas likums. Ko gan vēl Dievs no mums vēlas, ja ne visu slavu un pielūgsmi? Tev nav jāskatās apkārt, ko cilvēki draudzē par tevi teiks. Šeit nav sanākuši ne ministri, ne politiķi un deputāti! Šeit nav jāievēro etiķete Dieva pielūgsmē. Kad tu esi šeit Dieva namā, tad slavē Dievu un nedari to atturīgi! Dievs ir šeit- slavē Viņu! Kā tu slavē Dievu? Ikviens pats personīgi Dievam atbildēs par sevi!

Mūsu draudzē ir daudz dažādu pasākumu. Vai tu piedalies visos pasākumos? Ir tādi cilvēki, kas atnāk uz iknedēļas mājas grupām, taču neformālajos neierodas, jo tur jāuzņemas atbildība. Kā atbildība, tā cilvēka nav. Tā ir atturība. Kā tu dari Dieva prātu- savus pienākumus savā grupiņā?

Vai tu zini tādu bausli - tev būs godāt savu tēvu un māti? Katram cilvēkam dzīvē ir trīs tēvi. Pirmais ir Debesu Tēvs, otrs ir tavs bioloģiskais tēvs, bet trešais ir tavs garīgais tēvs. Bioloģiskais tēvs bieži vien neizpilda savu funkciju līdz galam, pat tik elementāras lietas kā precības viņi nespēj iemācīt. Tāpēc garīgie līderi uzņemas rūpes par cilvēkiem un kļūst šiem cilvēkiem par tēviem. Garīgais bērns atzīst garīgā tēva autoritāti Dievā un dara viņa gribu. Šis bauslis attiecas uz visiem tēviem- gan zemes tēvu, gan Debesu Tēvu, gan garīgo tēvu. Tev ir jāgodā savu vecāki tādi, kādi viņi ir. Tev būs godāt savu tēvu un māti!

Sacelšanās pret saviem vecākiem, pret tēviem noņem Dieva apsardzības apvalku un atver durvis ļauniem gariem tavā dzīvē. Taču, ja tu pieņem savu garīgo tēvu un respektē viņu, tad tu pieņem svētību no Dieva un Viņš apklāj savu apsegu pār tevi. Tas ir ļoti nopietni! Vai tu esi šajā draudzē piedzīvojis reāls pozitīvas izmaiņas? Vai tu domā, ka tu pats izmainījies un saņēmi svētības, esot draudzē? Necel savu galvu pārāk augstu! Nesāc domāt kā Lucifers, kas domāja, ka viņš var būt labāks par savu tēvu Dievu, ka viņš var iztikt bez Viņa. Viņš sacēlās pret savu Debesu Tēvu un tika izdzīts no Debesīm. Izmaiņas tavā dzīvē ir tāpēc, ka šeit priekšā stāv mācītājs, kurš kalpo savai komandai un rūpējas par tevi. Viņš ir viņiem par tēvu, lai viņi tālāk varētu kalpot tev. Tu domā, ka tev ir kalpojis kāds līderis, bet tev ir vienalga, ko draudzes priekšā saka mācītājs. Ja tev caur tavu līderi ir izmaiņas dzīvē, tad tas ir tikai tāpēc, ka mācītājs ir kalpojis tavam līderim! Dievs darbojas caur cilvēkiem. Kristieši pieļauj lielu kļūdu, nodalot garīgos līderus no Dieva - to saka Dievs, bet to saka tikai līderis. Kamēr tu nespēj pieņemt savu līderi kā savu garīgo tēvu un paklausīt viņam kā bērns, tikmēr tavā dzīvē paliek šis apsegs svētībai. Svētības nav! Neesi atturīgs mīlestībā pret saviem vadītājiem! Pieņem viņus! Nav viegli pakļauties, bet kuram no jums gan bērnībā bija viegli pakļauties saviem vecākiem?

„Labāk ir kaut kāds tēvs nekā nekāds! Dievs manā ģimenē bija iecēlis patēvi, mana māte bija slēgusi laulību ar viņu. Es kā bērns atbildēju Dievam par sevi. Man patēvs man neko sliktu nedarīja- viņš pamācīja mani neklaiņot ilgi pa ielām, brauca mani meklēt, kad es kaut kur pazudu. Man bija kādi 16 gadi, kad es piedzēries biju disenē. Mans patēvs atbrauca man pakaļ. Pat nav pareizi teikt patēvs- viņš bija mans tēvs, ko Dievs bija ielicis manā ģimenē. Man tēvs sāka mani audzināt- kur es būšu, kas ar mani notiks. Tad es pateicu viņam- vispār tu neesi mans tēvs un tev nav tiesību mani audzināt. Kopš tā brīža viņš vispār mani pārstāja audzināt. Es sacēlos pret Dieva iecelto autoritāti un 20 gadu vecumā es jau četrus gadus sēdēju cietumā. Es kļuvu par dzērāju un narkomānu. Pavisam vienkārši- jo es sacēlos pret Dieva ieceltu autoritāti,” stāsta mācītājs Mārcis Jencītis.

Tieši tāpat draudzē un mājas grupā Dievs ir ielicis autoritāti. Ja tu nepieņem mācītāju kā savu autoritāti, kam gribi līdzināties, tu nevari saņemt visas svētības no Dieva. Ja tu nevari pateikt āmen mācītāja teiktajam un pieņemt sludināto, tad tā tu aizver durvis svētībām savā dzīvē. Tev būs godāt savu tēvu un māti! Ja tu pretojies mācītāja sludinātajam, tad par kādu tēvu var būt runa? Vai tu pieraksti sprediķa konspektus? Ja tu negribi pierakstīt, tad tā tu parādi, ka pats visu zini un negribi to, ko Dievs tev dod caur mācītāju. Taču tā neies cauri- tev būs godāt savu tēvu un māti. Ja tu patiešām gribi mainīties un pieķerties Dievam, tad tu visu sludināto konspektēsi un visu nedēļu pārdomāsi. Lūk, ko nozīmē kārtīgi meklēt Dievu. Kaut pēc simts gadiem, bet viss tavs sētais tiks nopļauts.

Kā tu rīkojies, kad tev ir vajadzīgs padoms dzīvē? Kam tu jautā - vadītājam vai kādam draugam no draudzes? Kam tu uzticies nopietnās dzīves situācijās? Ko tu respektē? Ja tu jautā draudzes cilvēkiem, nevis savam garīgajam tēvam, savam līderim, tad visticamāk tas, ko tu dzirdēsi no šī cilvēka, kas nav tavs garīgais tēvs, būs surogāts- atturīga patiesība. Tāpēc jau Dievs ir ielicis līderus, lai viņi varētu dot padomus no Dieva. Kam tu jautā padomus? Dievs ir labs! Ikviens Dievam atbildēs par sevi!

Mācītājs Dāgs Hevards Mills, kura grāmatas patlaban varam iegādāties draudzē, redzēja sapni, kurā viņš ar citiem draudzes locekļiem aprunāja un kritizēja Dieva kalpu. Viņš turpināja runāt, bet redzēja, ka viņam no tāluma tuvojas cūka. Tā nāca arvien tuvāk līdz atspērās un ielēca viņam krūtīs. Ko Dievs viņam paradīja? To, kas ir rakstīts Bībelē. Ik reizi, kad tu kritizē savus tēvus, kas ir no Dieva ielikti, tu atver durvis ļaunajiem gariem, kas saskrien tevī. Tu atraisi lāstus savā un savas ģimenes dzīvē. No kurienes tas viss? No atturības pret vadītāju! Tu atturies no vadītāja padomiem, tu atļaujies kaut ko kritizēt un aprunāt, tu domā, ka pats zini labāk. Nost ar atturību, sākot no šodienas!

Vai es esmu kādam no jums kaut ko pateicis vai ieteicis? Esat to pamanījuši? Ja es tev kaut ko pasaku, tad tas nozīmē, ka es to nedēļas laikā esmu pārdomājis un nolēmis tev to pateikt. Es nekad nopietnas lietas nesaku tāpat vien. Varbūt tev pašam tas neliekas nopietni, taču es redzu lietas, kas tev jāņem vērā. Es iesaku tev kaut ko nopietni pārdomāt. Draugs, ieklausies! Pārdomā! Neesi atturīgs un nedomā, ka mācītājs jau nedzird no Dieva. Ja tā ir runa par garīgo izaugsmi un problēmu tavā dzīvē, tad tev der ieklausīties. Un nevis atturīgi- ka gan jau, gan jau… Nebūs nekāds gan jau! Ja tu neesi vispirms izvilcis baļķi no savas acs, tev ir garīgs aklums un šķiet, ka visu laiku vainīgi ir tikai citi. Tā vietā, lai saredzētu kļūdas sevī, tu izvēlies saredzēt kļūdas citos.

Sievas un vīri- ieņemiet savas vietas ģimenē. Sievas, nesāciet izmantot to, ka šajā draudzē māca patiesību, ka nedrīkst šķirties. Nesāciet teikt saviem vīriem, ka viņi jau nevarēs tāpat no jums izšķirties, lai ko jūs arī darītu. Nesāciet to izmanot, atļaujoties visādas nejēdzības ģimenē. Dieva vīrs Veslijs no savas sievas nekad neizšķīrās, bet dzīvoja atsevišķi, jo viņam bija nenormāli smaga laulība. Sievas, nedomājiet, ka vīri nekad nevar nekādus lēmumus pieņemt bez jūsu ziņas! Vīri, esiet vīrieši- līdzinieties savas Debesu Tēvam! Katrs atbildēs Dievam par sevi!

Hērods bija Izraēla valdnieks, romiešu iecelts pārvaldnieks Jūdejā. Pravietis Jānis Kristītājs aizrādīja viņam, ka viņš bija apprecējis sava brāļa Filipa sievu. Viņš dzīvoja grēkā, bet Dievs viņu brīdināja caur Savu kalpu. Tomēr Hēroda attieksme pret Jāni Kristītāju un to, ko viņš mācīja, kļuva par bojāejas sākumu viņam pašam.

Un ķēniņš Hērods to dzirdēja, jo Viņa Vārds bija tapis zināms, un sacīja, ka Jānis Kristītājs esot uzmodināts no miroņiem un tādēļ Viņā tādi brīnuma spēki darbojoties. Bet citi sacīja: "Viņš ir Ēlija." Un citi sacīja: "Viņš ir pravietis, kā viens no praviešiem." Bet Hērods, to dzirdējis, sacīja: "Jānis, kam es galvu nocirtu, uzcēlies no miroņiem." Jo tas pats Hērods bija sūtījis un licis Jāni apcietināt un saistīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ; jo viņš to bija apprecējis. Bet Jānis Hērodam bija sacījis: "Tev neklājas, ka tev ir tava brāļa sieva." Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nokaut, bet nevarēja. Jo Hērods Jāni bijās, zinādams viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu sargāja, un, viņu dzirdēdams, tas bieži kļuva domīgs un tomēr labprāt viņu klausījās. Un gadījās izdevīga diena, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem un virsniekiem, un augstākajiem vīriem Galilejā rīkoja dzīres. Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja meitenei: "Lūdz no manis, ko gribēdama, es tev to došu." Un viņš tai zvērēja: "Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, līdz pat pusei no manas valsts." Bet viņa, ārā izgājusi, sacīja savai mātei: "Ko lai es lūdzu?" Bet tā sacīja: "Jāņa Kristītāja galvu." Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: "Es gribu, ka tu man tūlīt dod bļodā Jāņa Kristītāja galvu." Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvēresta un to dēļ, kas pie galda sēdēja, tas negribēja viņu atraidīt. Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi un pavēlēja atnest viņa galvu. Un tas nogājis viņam cietumā nocirta galvu un atnesa viņa galvu bļodā, un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei. Un, kad viņa mācekļi to dzirdēja, tad tie nāca un paņēma viņa miesas un tās ielika kapā. Marka 6:14-29

Jānis Kristītājs aizrādīja valdniekam Hērodam par to, ka viņš bija izdarījis grēku un apprecējis sava brāļa sievu. Hērods arestēja Jānis Kristītāju, lai nosargātu savu pozīciju. Kāpēc? Kāpēc nevar ļaut Jānim Kristītājam teikt tādas lietas par valdnieku? Tāpēc, ka katram valdniekam ir ļoti svarīga viņa reputācija un pozīcija tautas acīs. Hērodam nebija vienaldzīgs Jānis Kristītājs, Dievs uz viņu runāju, taču tomēr viņš viņu arestēja.

Iesākumā, kad tu dzirdi patiesību no vadītāja vai lasi to Bībelē par lietām, kas tavā dzīvē jāizmaina šodien, un atliec to uz vēlāku izskatīšanu vai atbīdi tālāk, tu arestē patiesību. Tu atliec lietas uz vēlāku izskatīšanu. Taču vēlāk notika intriga. Lielās svinībās, kur bija visi Hēroda pavalstnieki, bet Hērods un viņa draugi bija iereibuši, Hērodijas meita dejoja. Vecajam Hērodam skatoties siekala sāka tecēt un viņš teica viņai- prasi visu līdz pat pusei karaļvalsts. Hērods bija gudrs, viņš zināja, ka Hērodija un viņas meita jau tāpat pieder viņam, līdz ar to karaļvalsts tāpat paliks viņam. Viņš bija despots un tirāns. Hēroda sieva zināja, ka viņas vīrs pastāvīgi ieklausās Jānī Kristītājā un var izlemt viņu atstāt, lai atteiktos no šī grēka. Šī māte, kas bija apprecējusies ar Hērodu un bija grēkā ar viņu, teica meitai, lai saka, ka atnes Jāņa Kristītāja galvu. Intriga izdevās, jo Hērods to bija apsolījis visu pavalstnieku priekšā. Viņš sūtīja bendi uz cietumu un atnesa Jāņa Kristītāja galvu meitai. Vispirms patiesība tiek arestēta, tad tā tiek nogalināta.

Nekad nearestē patiesību! Paklausi tai tagad! Ikviens atbildēs Dievam par sevi! Ja tavā dzīvē ir kādas nepareizas lietas un tu zini patiesību, Dievs un kalpotāji ir runājuši uz tevi, tad tev ir jāpieņem lēmums un jāsāk darīt. Ja tu šodien dzirdi patiesību, tad nenocietini savu sirdi kā Izraēla bērni tuksnesī, kur viņi krita. Katrs atbildēs par sevi! Hērods atbildēja par sevi vēlāk. Viņš neieklausījās, viņš vajāja kristiešus un tad Tā Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tērpu saēsts un nomira. Viņš zināja patiesību, taču viņš arestēja un pēc tam nogalināja patiesību. Vēlāk viņš pats tika Tā Kunga sists un mira pats.

Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, tāpēc, ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes. Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā. Bet ļaudis sauca: "Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!" Tūdaļ Tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc, ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira. Apustuļu darbi 12:20-23

Es lasīju kādā grāmatā par kādu meiteni. Mācītājs sēdēja pie viņas gultas un teica, ka viss būs labi, taču viņš zināja, ka nebūs labi, jo šī meitene bija slima ar vēzi. Viņai bija īpaša vēža forma. Mācītājs zināja, ka šī meitene saslima pēc tam, kad bija apprecējusies ar to, ar ko viņas tēvs nevēlējās. Tā bija sacelšanās pret autoritāti- tēvu. Es gribu, ka jūs zināt patiesību tādu, kāda viņa ir!

Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to. Mateja 13:44-46

Pērc Debesu valstību! Maksā pilnu cenu nevis attutīgi! Lūk, kāda cena ir Dieva svētībai un mūžīgai dzīvībai, garīgai izaugsmei un cilvēku glābšanai. Tu atrodi dārgāko pērli - Jēzu Kristu un tu samaksā pilnu cenu, tu atdod visu, kas tev ir un pērc to. Kā Jēzus saka- dzenieties vispirms pēc debesu valstības un tad pārējās lietas tiks pieliktas. Neesiet atturīgi Dieva darbā! Ejiet uz 100%! Atcerieties, ka ikviens atbildēs Dievam par sevi!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Laura Zeniņa. 

Ziņas datums 16. 04. 12. 

Šodien tu uzzināsi, no kurienes un kā rodas reliģija. Uzreiz vēlos paskaidrot, ka reliģija ir reliģija, bet Dievs ir Dievs. Pasaulīgi un reliģiski cilvēki ar vārdu „reliģija” saprot noteiktu principu sistēmu, pie kuriem pieturoties, viņi gūst apmierinājumu un ilūziju, ka savas dzīves ir saskaņojuši ar Dievu. Bet reliģijai nav nekā kopīga ar dzīvām attiecībām ar pašu Dievu. Pasaulē ar vārdu „reliģija” apzīmē jebkuru baznīcu, jebkuru cilvēku, kurš kaut kam tic un apmeklē kādu draudzi. Vienalga, vai kristiešu, vai musulmaņu, vai krišnaītu. Vienalga, katoļu, luterāņu vai jehoviešu. Bez izņēmuma.

Draugs! Katra reliģija vai vērtību sistēma, ko ir izdomājuši cilvēki, bet ne Dievs, nav dzīva ticība Dievam. Dzīva ticība Dievam ir personiskas attiecības ar Debesu Tēvu caur Jēzu Kristu un svēta dzīve. Tāda, kādu to māca Dieva Vārds – Bībele. Ir cilvēki, kuri aizsedzas ar Bībeli, izveido no tās kaut kādu sistēmu un izņem no konteksta kādus punktus, kas nosedz viņu pašu nevēlēšanos dzīvot Dieva gribā. Tad viņi saka: „Tas, ko es daru, ir rakstīts Bībelē. Mūsu kārtība draudzē, vai arī tā kārtība, pēc kuras es dzīvoju pats, ir balstīta Bībelē.”

Draugi, ir svarīgi dzīvot pēc visiem principiem, kurus mums māca Dievs, nevis tikai pēc kādas daļas. Mēs arī nedrīkstam kādas Rakstu vietas vai principus, ko Dievs mums ir devis, lai būtu dzīvās attiecībās ar Viņu un lai Viņš varētu mūs svētīt un lietot, sākt pielūgt Dieva vietā. Kad cilvēks Dieva vietā sāk pielūgt pašus principus, ko Dievs devis un vēl ar paša prātu izdomā savus principus papildus tiem, kas ir Bībelē, tad to sauc par reliģiju.

Reliģija ir visniknākais Dieva ienaidnieks. Kas piesita krustā Jēzu Kristu? Tā bija tā laika reliģija. Tie bija rakstu mācītāji, tās bija tā laika draudzes, farizeju reliģiskā apvienība, saduķeju konfesija ar savu mācību, kā arī dažādi cilvēki, priesteri un levīti, kuri gan mācīja Dieva principus, tomēr tā vietā, lai pielūgtu pašu Dievu, pielūdza pašus principus, plus vēl ieviesa cilvēcīgu kārtību un likumus, kuriem nebija nekāda sakara ar pašu Dievu un Viņa gribu. Un kad tu skaties no malas uz šādu kārtību, tev liekas - tur ir Bībele, tur ir Baznīca, tur ir kaut kādi principi, kas atgādina Dieva prātu, bet patiesībā tā ir vienkārša reliģija.

Draugi, reliģija ir visniknākais velna ierocis, kas sita krustā Jēzu Kristu. Kāpēc šis ierocis ir tik bīstams? Kāpēc reliģija ir tik ietekmīga uz cilvēkiem? Tāpēc, ka velns nāk gaismas eņģeļa izskatā. Viņš nāk un paziņo: „Tāda ir Dieva griba! Tā saka Tas Kungs!” Taču vai nu to nevar pamatot Dieva Vārdā, vai arī tas ir izrauts ārpus Bībeles konteksta.

Piemēram, pēdējā laikā bija saasinājušies uzbrukumi draudzēm. Arī uz mūsu draudzi. Dažādos komentāros internetā pēkšņi parādījās izteicieni par sektām. Tie vēstīja: „Tas, uz kurieni jūs ejat un kur esat iesaistīti, ir sekta!” Tika apgalvots, ka šos cilvēkus aplaupa, atņem viņiem pēdējo un tad izmet ārā. Tad es sāku interesēties, vai tiešām cilvēki paši no sevis pēkšņi sākuši rakstīt par šīm lietām? No kurienes tas viss? Tu noteikti zini, ka arī politiskā situācija Latvijā nav īpaši stabila. Ir kādi spēki, kuri vēlas, lai mēs dzīvojam pēc Maskavas laika. Krievijai intereses Latvijā ir bijušas un vienmēr būs. Internetā es atradu tādu organizāciju, kā „Antisekt”. Tas ir sektu apkarošanas birojs. Interesanti, kad es noskatījos klipu par šiem cilvēkiem, viņi visi bija krievu tautības un runāja lauzītā latviešu valodā. Nav noslēpums, ka ir politiski spēki, kuri cenšas sarīdīt latviešus ar krieviem. Dievs ir radījis gan latviešus, gan krievus, un ja mēs te dzīvojam, tad mums nāksies sadzīvot. Bet ir kādi politiķi, kuri to cenšas izmantot un rīda vienu tautu pret otru. Vai tu esi to pamanījis? Es mīlu gan krievus, gan latviešus, man pilnīgi vienalga – čigāns vai ebrejs. Nav mana daļa kādu nosodīt, bet es gribu tev kaut ko pastāstīt par reliģiju. No kurienes publikācijas par sektām? Man gan nav pierādījumu, bet domāju, ka šeit būtu darbs drošības dienestiem. Ja tu lasi ziņas un seko līdzi notikumiem, tad Putina partijas cilvēki sponsorē dažādus kultūras pasākumus un politiķus Latvijā, kuri aizstāv krievu intereses. Latvija vienmēr bijusi stratēģiski svarīgs punkts Krievijai. Tāpat arī Eiropai un Amerikai. Ja Latvija nebūtu NATO, tad Latvija vairs sen nebūtu Latvija. Kaut arī arvien mēs pieticīgi pildām savus pienākumus pret Aliansi, savu vienīgo drošības garantu. Tātad, ir spēki, kas dažādos veidos cenšas vienot krievu cilvēkus šeit, Latvijā un noskaņot daļu no viņiem pret šeit pastāvošo valsts varu un latviešu tautu. Un lūk, kāpēc ir šāda organizācija „Antisekt”, kura izplata melus par dzīvajām draudzēm? Kāpēc sektas? Kāds tam visam sakars ar politiku? Pavisam vienkāršs. Latvijā ir Pareizticīgo baznīca, kas vieno krievu tautu. Pasargi Dievs, kāds krievs atstās savu pareizticību un pievienosies latviešu luterāņiem vai baptistiem! Šī organizācija „Antisekt” darbojas ar netīrām metodēm. Kā es to saskatu, tas ir viens no posmiem politikā, kas rīda divas nācijas savu interešu labā. Šodien ir pareizticīgo Lieldienas un šīs baznīcas ir pilnas ar krievu tautības cilvēkiem. Kas ir attēlots uz Krievijas ģerboņa? Ērglis ar divām galvām. Kāpēc divas galvas? Viena simbolizē caru, bet otra – reliģisko varu valstī. Kas valda Krievijā? Viens cilvēks plus reliģija, pareizticība. Lūk, kāpēc tieši tad, kad bija problēmas ar „Saskaņas Centru”, tad arī komentāros internetā ar nepareiziem latviešu vārdiem parādījās krievu rakstīti komentāri par sektām. Kā tev liekas, kuri uzstājās visvairāk? No kuras konfesijas bija visniknākie komentētāji? Tieši no pareizticīgajiem. Lūk, kā politiķi manipulē ar masām. Es atkārtoju vēlreiz – es mīlu krievus. Man absolūti nav nekas ne pret vienu krievu. Arī ne pret kādu latvieti, lietuvieti vai čigānu. Bet reliģija ir briesmīgs sātana ierocis, kas apmuļķo cilvēkus un nāk Gaismas eņģeļa izskatā. Tā sagandē cilvēku prātus.

Reliģijas pamatā ir cilvēka vēlme apmierināt savu dabisko tieksmi pēc Dieva. Taču cilvēkam ir vēl kāda vēlme bez attiecībām ar Dievu. Kāda tā ir? Miesas vēlme darīt tā, kā viņš grib pats. Cilvēki grib ticēt, ka viņu attiecības ar Dievu ir kārtībā un mūžības jautājums ir nokārtots, bet viņi, aizsedzoties ar Bībeli, izdomā savus likumus un kārtību, kas attaisno viņu grēkus un pazemina standartus draudzē. Reliģija ir lielisks palīgs cilvēka vēlmei dzīvot neatkarīgi no Dieva. Viņi atnāk, izpilda dažādus rituālus un šādā veidā apmierina savu dabisko vēlmi pēc attiecībām ar Dievu. Bet patiesībā tas ir surogāts un ved tevi tiešā ceļā pazušanā peklē. Tā ir patiesības atgrūšana, aizsedzoties aiz izkropļotas Bībeles mācības. Kas cilvēku dara brīvu? Patiesība. „Jūs atzīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus”, saka Jēzus. Bet tad, kad mēs dzirdam patiesību un zinām, ko tas mums maksās, mēs negribam maksāt savu cenu un atgrūžam patiesību, aizvietodami to ar izkropļotu Bībeles mācību, ar vieglāko, plato ceļu. Un tā miljoniem cilvēku pasaulē sēž baznīcā, reliģijas dēmonu varā un taisnā ceļā iet paši un ved citus ellē!

Reliģija ir reliģija, tā nav dzīva ticība Dievam. Manuprāt, tas ir spēcīgākais sātana ierocis, kas spēja piesist krustā pat Jēzu, vajāt un nogalināt daudzus Viņa sekotājus. Par reliģijas upuri var kļūt jebkurš cilvēks. Arī tu vari kļūt par reliģijas upuri. Kāpēc? Aiz vienkāršas nezināšanas, kad tev kāds dzīva Dieva vietā piedāvā surogātu. „Izdari mazliet to un vēl šo un viss būs kārtībā”. Par reliģijas upuri var kļūt arī, atrodoties reliģiskā vidē un reliģisku cilvēku ietekmē, piemēram, ja tavi ģimenes locekļi ir šādi cilvēki. Te pilnīgi nav no svara konfesija vai draudze. Reliģija ir pilnīgi visur. Draugi, arī mūsu draudzē kāds mierīgi var kļūt par reliģijas upuri. Es šodien nerunāšu par izteiktiem reliģijas piemēriem. Es runāšu par to, kas var skart mūs. Mēs jau bilžu priekšā nelieksimies! Taču velnam ir savi ieroči katram cilvēkam un katrai draudzei. Arī šai draudzei viņam ir savi ieroči.

Sakaut reliģiju iespējams, tikai un vienīgi uzturot dzīvas attiecības ar savu debesu Tēvu savā lūgšanu kambarī. Bībele un lūgšanas regulāri katru dienu. Un ne tikai kopjot attiecības lūgšanu kambarī, bet arī dzīvojot svētu dzīvi un esot dzīvā un veselīgā draudzē. Cilvēki par reliģijas upuriem bieži kļūst aiz nezināšanas. Tāpēc šodien gribu dot ieskatu, kas ir reliģija un no kurienes tā rodas. Lai ikviens dīglis, kas ir radies mūsu vidū, tiktu izskausts un izrauts ar saknēm. Pārmeklē pats savu sirdi tad, kad tu klausies šo svētrunu.

Reliģija rodas arī tad, kad mēs attaisnojam savu grēku. Mēs zinām, kāda ir Dieva griba un zinām, ko māca Bībele un mūsu līderi, zinām, kāda ir draudzes mācība, taču mēs negribam maksāt savu cenu un dzīvojam tā, kā paši gribam. Mēs izdomājam savu mācību, attaisnojumu kāpēc mēs tā darām, izraujot Bībeles pantus no konteksta un aizsedzoties ar tiem. Lūk, kur rodas reliģija. Nezināšanas dēļ un grēka dēļ. Mēs atgrūžam patiesību. Patiesību, kas vienīgā spēj darīt tevi brīvu!

Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.  Jāņa 8:32

Tāpēc šodien es vēlos runāt patiesību, patiesību un vēlreiz patiesību!

Kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. 2. Korintiešiem 3:6

Nevis likuma burts vai kāds princips, bet gan Gars dara dzīvu. Arī mūsu draudzē ir mācība un principi, kurus mēs ievērojam. Bet ne jau šie principi tevi dara dzīvu, svētī un atbrīvo. Ne principi ved debesīs un pārmaina tevi, bet tie ir kā palīglīdzeklis, lai Dievs varētu tavā dzīvē iejaukties un lai tev būtu dzīvas attiecības ar savu Debesu Tēvu! Kad tu sāc pielūgt pašus šos principus un likt uz tiem pārāk lielu uzsvaru draudzē, tur sākas iedīglis reliģijai. Jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. Mēs nevaram principus, kurus māca draudzē, izmantot ar nepareiziem motīviem.

Ir desmit baušļi un viens no tiem: „Tev būs sabata dienu svētīt”. Dievs ir pavēlējis vienu dienu nedēļā veltīt Viņam. Mums dievkalpojums arī iekrīt tieši sestdienā. Tā ir diena, kad tu neesi savā darbā, bet esi šeit. Tas ir Dieva princips, kurš mums ir jāievēro. Tomēr ir viens „bet”:

Un notika, Viņam sabatā pa labību ejot, Viņa mācekļi, pa ceļu iedami, sāka plūkt vārpas. Un farizeji Viņam sacīja: "Raugi, ko tie dara sabatā, kas nav ļauts?" Marka 2:23-24

Farizeji un tā laika reliģija bija aizgājusi tiktāl, ka viņi pildīja tūkstošiem sīkumu, bet aizmirsa pašu svarīgāko. Pat labības graudiņus nedrīkstēja pagaršot sabatā. Bet Jēzus viņiem atbild:

"Vai jūs nekad neesat lasījuši, ko Dāvids darījis, kad viņu spieda trūkums un tas bija izsalcis pats un tie, kas bija pie viņa? Kā tas iegāja Dieva namā augstā priestera Abjatāra laikā un ēda skatāmās maizes, ko ēst nav atļauts - kā tik vien priesteriem, un deva arī tiem, kas pie viņa bija." Marka 2:25-26

Pasargi Dievs, tajā laikā templī paņemt šos svētumus! Tas bija ārkārtīgi smags noziegums. Tas būtu tas pats, kas tagad nojaukt Brīvības pieminekli. Bet Dāvids gāja un ēda. Viņam bija izsalkums, bija vajadzība.

Un Viņš uz tiem sacīja: "Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ. Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu."  Marka 2:27-28

Likums „Ievēro sabatu” ir tavam labumam, nevis otrādi. Katrs Dieva likums, katrs bauslis ir tevis dēļ. Tie ir doti, lai tu spētu būt normālās attiecībās ar savu Tēvu un svētīts, nevis kā farizejs pildītu baušļus un akli turētos pie kādiem principiem. Draudzē ir simtiem principu, taču tie nav principu dēļ, bet tevis dēļ. Tāpēc, pirms tu apsver kaut ko darīt, turēt un ievērot, padomā, vai tas nebūs reliģija! Dažos gadījumos varbūt tas būs pretēji veselīgai Dieva mācībai.

Būs daudzi piemēri. Pat tavās personīgajās attiecībās ar Dievu, tavā lūgšanu kambarī var ienākt reliģija. Tā var ienākt arī tavā ģimenē, attiecībās ar cilvēkiem un kalpošanā. Reliģija var ienākt visur un tu vari kļūt par tās upuri.

Parasti, pirms notiek kādas lielas nepareizas lietas, ko redz visi, ir bijušas daudz mazas, sīkas lietiņas, kuras tu neesi pamanījis.

Kā rodas reliģija lūgšanu kambarī? Lūgšanu kambaris ir disciplinēti nolikts laiks, kad tu lasi Bībeli un pielūdz Dievu. Daudzu cilvēku prātos valda uzskats, ja tev ir šis lūgšanu kambaris, tad ar tevi viss ir kārtībā, tu esi supergarīgs. Nekā tamlīdzīga! Tavas personīgās attiecības ar Dievu neaprobežojas tikai ar lūgšanas kambari. Tavam lūgšanu kambarim ir jāturpinās tavā ikdienā, svētā dzīvē. Āmen! Attiecības ar Dievu nenozīmē tikai tavas lūgšanas. Tas ir viss, ko tu dari attiecībā uz Dievu. Vai tu dari tā, kā Viņš grib, vai arī tu dari tā, kā gribi pats? Kādas būtu attiecības starp laulātajiem, ja katrs dzīvo, kā viņš grib, satiekas pāris reizes gadā un tad saka: „Čau! Es tevi mīlu, zaķīt!” Kas gan tās būtu par attiecībām? Kas lieta nonāk līdz konkrētai atbildībai vienam pret otru, tad paliek gauži grūti un nekas netiek pildīts. Lūk, reliģija. Kā tā ienāk mūsu attiecībās ar Dievu? Tieši tāpat. Tu lūdz un lasi Bībeli, bet pārējā laikā tu nedari to, ko savā lūgšanu kambarī esi saņēmis un ieraudzījis. Tu nedari to, ko dzirdi sludinām no kanceles un ko māca grupiņā. Te nav runa par to, ka tu nevari izdarīt. Tu vienkārši nedari. Personīgas attiecības ar Dievu var izvērsties par pretīgu reliģiju un cilvēki var tikt apmuļķoti. Kāds pārgarīgs cilvēks pēkšņi paziņo: „Es esmu lūdzis un gavējis daudzas dienas. Dievs ar mani ir runājis.” Visi tie, kuri tikai nesen ienākuši draudzē, viņu apbrīno un katrs vārds, ko šāds cilvēks paziņo, tiek pieņemts kā no paša Dieva. „Tu dzirdēji, ko viņš teica? Mācītājs šodien teica tā, bet vai tu dzirdēji, ko teica viņš? Mācītājs nelūdz tik daudz Dievu, kā viņš. Viņš taču zina, kā ir pareizi, viņam ir attiecības ar pašu Dievu. Viņš lūdz stundām un zina tavas vajadzības.” Kad šādas personas ienāk draudzē, tās apsēžas blakus tiem, kuri arī pirmo reizi ir atnākuši uz šo draudzi. „Tas, ko mācītājs sludina, jau ir labi, bet viņš nelūdz tik daudz Dievu, kā es. Mūsu mācītājs nedzird no Dieva, bet man Dievs ir teicis: ejam kopā ar mani!” Nost ar reliģiju lūgšanu kambarī!

Es pavadu savā lūgšanu kambarī četras stundas. Divas stundas es lasu Bībeli, vienu stundu slavēju Dievu un lūdzu, vēl vienu – lasu grāmatas par vadību. Es to daru regulāri, katru dienu jau vairākus gadus. Varbūt tu sēdi, klausies mani un domā pie sevis: „Mācītājam ir četras stundas, bet man būs piecas vai sešas!” Tu mēģini to darīt, bet tev nesanāk. Ja kāds cilvēks apgalvo, ka viņš lūdz vairāk, kā mācītājs, tad skaties ar aizdomām uz šādu cilvēku! Tas var būt reliģijas gara pārņemts farizejs, kuru ir piesūtījis velns, lai novērstu tevi no dzīvās ticības.

Draugs! Ja mācītājam ir četras stundas personīgais laiks ar Dievu, tad tas nenozīmē, ka arī tev ir jābūt četrām stundām. Iesākumā paņem piecpadsmit minūtes ikdienas, un tad palielini šo lūgšanu laiku līdz pusstundai un stundai. Ne jau daudzumā ir nozīme, bet tajā, ka tev ir attiecības ar Dievu tajā līmenī, kurā tu esi šodien. Bet tu gribi, lai tev būtu tikpat ilgas lūgšanas, kā mācītājam. Tev nesanāk un tad tu esi vīlies. „Ko lai es sešas stundas tajā kambarī daru!?” Un tad pie durvīm jau klauvē farizeju velns: „Tu saki visiem, ka tev ir ļoti interesanti kambarī. Saki, ka Dievs ar tevi runā!” Pats varbūt esi nogulējis trīs stundas, darbā neesi bijis, jo Dievs jālūdz! Tad tu jau sāc saskatīt nepilnības draudzē. „Vai tu, māsa, redzēji, kā mūsu mācītājs ūdeni dzer? Mums vajadzētu paņemt gavēni divdesmit dienas”. Draugs, ja tev kāds cilvēks draudzē apgalvo, ka mācītājs nepareizi runā vai nepiedienīgi izturas, tā ir zīme, ka viņš jau sen ir velna varā. Novērsies no viņa! Tā ir reliģija. Tā ir atsevišķu Bībeles normu, plus cilvēcīgo punktu turēšana bez paša Dieva. Uzsvars uz pašiem principiem, bet ne uz Dievu.

Es esmu mācītājs apmēram astoņus gadus. Sākumā es strādāju algotu darbu. Kad kalpošana paplašinājās, es atstāju laicīgo darbu un sāku saņemt algu draudzē. Mans pienākums un darbs ir lūgt Dievu četras stundas dienā! Ja tev ir laicīgs darbs, tu nevari lūgt dienā četras stundas. Tas nav iespējams, ja tu neesi pilna laika kalpošanā.

Reliģiju var izveidot arī no kārtības, kāda mums katram ir lūgšanu kambarī. Šobrīd es pats divas stundas lasu Bībeli, vienu stundu lūdzu un vienu stundu lasu grāmatu. Varbūt tev ir sava kārtība. Tev viss skaisti sakārtots pa minūtēm un tu tā dari dienu no dienas. Draugs! Šī kārtība lūgšanu kambarī var pārvērsties par principu ievērošanu vairāk, nekā Dieva meklēšanu! Tu strikti un disciplinēti ievēro savu kārtību, bet tajā pašā laikā tu esi neizgulējies un tavs lūgšanu laiks nav kvalitatīvs. Tu esi nohalturējis visu savu lūgšanu laiku, tu esi nostaigājis pa istabu veselas divas stundas un vēl stundu stulbi blenzis Bībelē. Tu esi cīnījies ar miegu un pat nezini, kurā brīdī tu biji nomodā un kurā brīdī gulēji. Tu neatceries, vai kaut ko saņēmi sapnī vai lasot Dieva Vārdu. Toties tu saki: „Es biju kambarī. Man ir personīgas attiecības ar pašu Dievu, divas stundas katru dienu regulāri!” Lūk, kur rodas reliģija.

Draugi! Kārtība lūgšanās ir domāta tāpēc, lai tavs lūgšanu laiks būtu sabalansēts. Ne tāpēc, lai tu ievērotu tos pašas kārtības dēļ. Cits ievēro principus un kārtību, bet nav paša galvenā. Savā lūgšanu kambarī ar Dievu viņš tā arī nesatiekas. Kad mums nupat draudzē bija slavēšana, mēs pacēlām rokas un teicām: „Dievs, šajā brīdī es satiekos ar Tevi!” Es negaidu, ka kaut ko tajā brīdī sajutīšu. Es paceļu rokas un daru to, kas jādara. Es saku: „Dievs es tevi mīlu!” un es satiekos ar Viņu. Es negaidu kaut kādas emocijas. Tajā pašā laikā es neslavēju Dievu slavēšanas pēc. Es slavēju, lai satiktos ar Viņu. Es neslavēju sajūtu dēļ, bet gan, lai būtu kopā ar Viņu. Tajā brīdī, kad es paceļu rokas un izsaku mīlestības vārdus Dievam, es satiekos ar Viņu! Tev nekas nav jājūt un jāpiedzīvo. Tajā brīdī tu satiecies ar Viņu! Āmen!

Cilvēki reizēm sēž draudzē un saka: „Uz mani Dievs nerunā”. Viņi nāk pie manis: „Mācītāj, palūdz par mani, lai Dievs man kaut ko pasaka. Vienalga, kaut ko!” Es pajautāju: „Vai tad tu Bībeli nelasi?” „Lasu, bet Dievs uz mani nerunā”. Draugs, ja tu šorīt lasīji Dieva Vārdu un kaut ko tur izlasīji, tu saņēmi no Dieva! Tu varbūt nesajuti, ka tas būtu priekš tevis, bet tas bija tieši tev! Visa Bībele ir priekš tevis. Labāk tu neko nejūti, nekā esi emociju vadīts cilvēks.

Sabats ir celts cilvēka dēļ, nevis cilvēks sabata dēļ. Lūgšanu kambarī kārtība ir tevis dēļ! Tur ir vajadzīga gan slavēšana, gan Bībeles lasīšana. Un tas nenozīmē, ka tu nevari šo kārtību dažreiz izmainīt. „Pasargi Dievs, kaut ko savādāk! Es nevaru lūgt, man vispirms ir Bībele jālasa!” Tu vari vienu dienu tikai slavēt vien, bet neaizmirsti nākamajā dienā tikai lūgt un aiznākamajā – lasīt tikai Dieva Vārdu vien. Tā, lai viss ir balansā. Ir reizes, kad ir pamudinājums tikai lūgt. Kad ir pamudinājums lasīt tikai Bībeli, es lasu to. Bet es sekoju līdzi, lai viss ir balansā. Tomēr pārsvarā un arī šobrīd es turos pie kārtības – divas stundas Bībele un stunda lūgšana. Kad vajadzēs, pamainīšu. Attiecības ar Dievu kambarī ir tevis dēļ. Svarīgi, lai tu būtu attiecībās ar Viņu, nevis ar principiem. Dievs, dari mūs brīvus no „kambara reliģijas” dēmona!

„Disciplīna” ir vārds, kas daudziem nepatīk. Tomēr disciplīna ir svarīga ne jau pašas disciplīnas dēļ, bet tā palīdz tev uzturēt dzīvas attiecības ar Dievu. Ne jau pašas disciplīnas dēļ tu esi attiecībās ar Dievu. Tu vienkārši vai nu esi, vai neesi. Dievs ir dzīvs, nevis reliģiozs!

Kā rodas reliģijas iedīgļi mūsu vispārējās attiecībās ar Dievu? Ārpus kambara mums ir attiecības ar Dievu paklausot Viņam un darot Viņa gribu. Kā tur var ienākt reliģija? Piemēram, kārtība šajā dievkalpojumā nav pašas kārtības dēļ. Mēs neatnākam šeit, lai ievērotu dievkalpojuma kārtību. Bet šī kārtība šeit ir saskaņota tā, lai mēs varētu satikties ar Dievu un saņemt Vārdu no Viņa. Tās ir dzīvas attiecības ar Viņu. Mums nevajag jaunu liturģiju. Daudzas baznīcas pārvēršas par liturģiju baznīcām, kur tiek ievērota dažāda veida kārtība, cilvēki nāk un izpilda šos rituālus, bet aizmirst pašu galveno. Dievs nav viņu vidū, jo ne jau kārtības dēļ mēs šeit esam, bet Dieva dēļ. Ir svarīgs motīvs, kāpēc es daru to. Ir svarīgi, lai mēs zinām, kāpēc mēs darām to vai šo. Cilvēki nokristās, iesvētās un laulājas baznīcā. Kad viņiem prasa, viņi atbild: „Tā vajag. Lai nokristītu bērnu, pašam vispirms jānokristās.” Tā mēs mierinām sevi ar domu, ka vismaz biedru naudu esam nomaksājuši un krustiņu ievilkuši, ka arī ar Dievu mums viss ir nokārtots. Var droši dzīvot tālāk. Bet ne jau kristību dēļ mēs kristāmies, bet gan tādēļ, ka esam saņēmuši grēku piedošanu un iepazinuši Dievu. Lūk, tad mēs kristāmies.

No mācītājiem un kalpotājiem, arī no manis ir viegli uztaisīt bildi. „Ja Jencītis te nebūs, es ņemu savu čemodānu un tinos!” Arī kad cilvēks maina grupiņu, viņš reizēm nespēj pieņemt jauno vadītāju. Jo viņa apziņā ir izveidojies etalons, tēls, kādam ir jābūt līderim. Bet, ja tu neklausi savam vadītājam, tu neklausi arī draudzes mācītājam. Gluži tas pats – ja tu nepieņem un negodā manu sievu, tu nepieņem mani! Kāda starpība, kurā grupā tu esi? Vai tad tu nāc pie manis vai pie vadītāja, vai tu nāc pie Dieva? Lūk, reliģijas iedīgļi, kuri atnes pretīgus augļus.

Mūzikas stils. Dažiem nepatīk: „Ko jūs šeit roku spēlējat? Šī mūzika nav no Dieva, tas ir sātana izgudrojums.” Ko jūs korāļus dziedat? Ko jūs operu klausāties un vijoles čīgājat? Kas jums tur par kaķu kori? Kāda starpība! Kā mēs mākam, tā mēs maujam! Mēs šeit esam, lai slavētu Dievu. Ja arī kādam neskan mikrofons vai ir par skaļu, kāda starpība! Mēs darām visu, lai būtu normāli un mēs slavējam Dievu! Mēs esam šeit, nevis lai kritizētu, bet lai palīdzētu un slavētu Dievu. Ja tev nepatīk, kā dzied, nāc pats un nodziedi labāk! Visticamāk, ka mēs visi pārsmiesimies.

Reliģijas iedīgļi cilvēka dzīvē ienāk ļoti nemanot. Izrauj tos ar saknēm!

Arī draudzes nams var kļūt par reliģijas cēloni. Mums nav pašiem sava nama. Kāpēc draudzes reizēm liek tādu akcentu uz sava nama celtniecību? Lai radītu iespaidu sabiedrībā. Ja mēs arī celtu sev draudzes namu, tas būtu ērts mans sapulcēm. Vienalga, kaut vai šķūnītī, galvenais, lai visiem ir vietas. Mums nevajag Dieva godību uz fasādes. Ja mēs arī celtu, mēs to nedarītu kaut kādu principu, bet gan Dieva godības dēļ. Mums ir svarīgi, lai tur būtu dzīvas attiecības ar mūsu Debesu Tēvu.

Mēs dodam desmito tiesu un domājam: „Vajag tikai dot, tad strādāt divdesmit stundas nedēļā un birs monēta!” Bet tas, ka tu esi bagāts vai dod desmito tiesu, vēl nenozīmē, ka tev ir pareizas attiecības ar Dievu. Tā ir tikai viena nianse. Svarīgāks ir motīvs, kāpēc tu dod savu desmito tiesu. Tu lasi Bībelē un redzi, ka tāda ir Dieva griba. Mums nevajag tavu desmito tiesu, ja tu nezini, kāpēc tu to dari. Kāpēc tev sevi mānīt: „Redzi, es atnācu, atnesu un atpirkos. Tagad ripos lielā nauda!” Tie ir velna meli. Nekas tev neripos!

Viens no baušļiem, tāpat, kā sabats skan: „Tev nebūs nokaut!” Es nesen lasīju ziņās, ka Krievijā kāda biznesmeņa mājās ielauzās laupītāji. Viņi sita šī uzņēmēja sievu un bērnus, lai dabūtu zināt, kur glabājas nauda. Šim vīram izdevās izrauties, viņš satvēra virtuves nazi un nogalināja trīs no uzbrucējiem. Ko tu būtu darījis līdzīgā situācijā? Teiktu: „Griez mani! Sit mani! Jo man nebūs nokaut! Dariet ar manām meitām un sievu ko gribat, ņemiet visu, kas man ir!”

Kenets Kouplends, Dieva vīrs, reiz teica: „Ja man uz ielas uzbruktu laupītājs, draudētu un mana ģimene būtu blakus, es mīlestībā izvilkšu dzelzs stieni un sašķaidīšu viņam galvu!” Lūk, ko nozīmē „Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu”. Mīlestība pret laupītāju – tas ir viens. Bet ir arī otra mīlestība pret savu ģimeni un arī pret sevi! Āmen! Bauslis „Tev nebūs nokaut” patiesībā nozīmē – tev nebūs nogalināt miera laikā. Ja tavai zemei, tavai tautai un ģimenei draudētu briesmas, vai tu neiesi armijas rindās un necīnīsies?

Vai jums, gadījumā, uz krēsla atzveltnes nav rakstīts jūsu vārds? Daudziem no mums draudzē jau ir sava mīļa vietiņa. Kad atnāk kāds jauns cilvēks un iesēžas mūsu vietā. Viņš nepamanīja, ka uz tava krēsla ir tavs vārds! Es jokoju. Tu pienāc un saki: „Vai tad tu neredzi, ka es te visu laiku sēžu? Ej uz aizmuguri. Pieaugsi Dievā tad varēsi nākt uz priekšu!” Ja pavisam nopietni, mēs neapmeklējam draudzi, lai ieņemtu tur savu īpašo vietu. Mums ir mērķi. Mums ir citi iemesli, kāpēc mēs esam šeit – lai kalpotu Dievam un cilvēkiem. Ja kāds ir atnācis un iesēdies tavā vietā, priecājies! Es iešu un sēdēšu citur. Paldies Dievam, šeit uz krēsliem nav rakstīti vārdi! Vienīgi tās vietas, kas rezervētas kalpotājiem.

Vēl kāds bauslis: „Tev nebūs laulību pārkāpt!” Tev nepatīk sava sieva vai vīrs un tu tikai meklē to brīdi, kad beidzot viņš pārkāps laulību un es varēšu šķirties. Jo vienīgais iemesls, kāpēc kristietis var šķirties, ir netiklības gadījums. Tu gaidi izdevību un meklē neesošus pierādījumus. Un ja arī tā sieva vai vīrs ir sagrēkojis pret tevi, tas nenozīmē, ka tieši tāpēc tev tagad ir jāšķiras. Tu vari arī piedot! Bet, ja laulības pārkāpšana atkārtojas vēl un vēl, tad gan vairāk nevajag dzīvot kopā.

Likums ir dots tevis dēļ. Tavas ģimenes, tavas draudzes dēļ. Tavu finansu dēļ. Tavas mūžīgās dzīvības dēļ. Tavu attiecību ar Dievu dēļ. Tevis dēļ.

Tu atrodi zemē latu. Ko darīt? Kā rīkoties? Nest uz atradumu biroju? Vai paziņot raidījumam „Panorāma”? ja tu atrod uz ielas latu un tu nezini, kam tas pieder, jo apkārt nav neviena cilvēka, ņem, liec kabatā un nopērc saldējumu! Bet, ja tur zemē būs maks, kurā ir autovadītāja tiesības, cilvēka vārds un uzvārds, tad tu tik vienkārši nevarēsi teikt: „Atrasts nav zagts!” Reizēm bankas kļūdās un ieskaita nepareizajos kontos ievērojamas summas. Dažs teiks: „Allelūja! Dieva brīnumi! Viņš to izkārtoja un ievirzīja visu naudu manā kontā”. Arī tā ir reliģija.

Mēs kā draudze pieturamies pie principa, ka kredītus nevajag ņemt. Taču tas nenozīmē, ka nekādā gadījumā un nekādos apstākļos to nevarētu darīt. Jongi Čo savas draudzes namu cēla, ņemot kredītu bankā. Tomēr, ja tu ļoti vēlies ņemt kredītu, noteikti pārrunā to ar savu garīgo vadītāju! Viņš redzēs tavu situāciju, to, vai varēsi atmaksāt un to, vai vispār tas tev ir vajadzīgs.

Reiz kāds mūsu lūgšanu sapulcē bija aizmirsis pārtikas maisiņu. Tur bija iekšā svaiga gaļa un produkti. Tas, kas to atrada, nāca pie manis un jautāja: „Ko lai es daru?” Varbūt cilvēks aizmirsis savas vakariņas. Es teicu: „Ņem, nes uz mājām un ēd nost!” Sapulce jau ir beigusies, visi ir projām un tie produkti vienalga sabojāsies. Kāds var būt teiks: „tev nebūs zagt! Lai stāv līdz nākamajai sestdienai, tad paņems!”

„Tev nebūs iekārot”. Bībelē ir arī tāds bauslis. Bet tas nenozīmē, ka tu nedrīksti apmeklēt pludmali! Un ka tev tur jāvelk džemperis un bikses. Ja tu esi pludmalē, tas nenozīmē, ka tev visu laiku jāskatās tikai uz apvārsni. Ja tu esi normāls un brīvs cilvēks, ej un peldies. Ieraudzīji pludmalē skaistu meiteni vai puisi, paskatījies, izteici kādu komplimentu un viss, ar to arī beigsim! Mēs pēc tam mājās vakarā neatsaucam atmiņā pludmales ainas.

Vai mēs šodien sapratām, kur rodas reliģija? Tepat, mūsu vidū, mūsu draudzē var mierīgi uzdīgt reliģija. Taču no šodienas mēs zinām, kas ir reliģija un kur tā rodas. Un mēs zinām, ka nevis principi ir svarīgākais, bet tas, ka šie principi ir domāti mums. Nomira tev mamma vai tētis un bēres ir sestdienā. Ko nu? Lai miroņi aprok savus miroņus? Tā Bībelē ir rakstīts. Draugs! Mans pienākums ir aizbraukt un pēdējo reizi atvadīties. Vismaz to palicēju dēļ. Tas, ka es vienu reizi pa desmit gadiem nebūšu dievkalpojumā, tas jau mani nenogalinās. Bet, ja pēkšņi radinieki sāk mirt viens pēc otra un katru otro sestdienu vai reizi mēnesī tev ir bēres, tad jāsāk domāt. Pieņemsim, ceļā uz dievkalpojumu tu redzi, ka kāds guļ, smagi piekauts, un nav neviena cilvēka, kas varētu palīdzēt. Viņš sauc: „Palīgā!” Bet tu: „Man ir dievkalpojums! Man ir kas svarīgāks, nekā tavas nīcīgās lietas.” Reiz, lūdzot mājās Dievu, pa logu redzu – divus puikas notriekusi mašīna. Cilvēki nes viņus nost no ceļa. Viens sāpēs kunkst, bet otrs ir bez samaņas. Pēc stundas abi piecēlās un klibodami aizgāja. Ja es redzu, notikusi avārija, šoferis aizbēdzis un nav neviena, kas palīdz, vai es varu tā teikt: „Man tagad ir lūgšanu laiks. Prioritātes!” ja tur nebūtu bijuši cilvēki, kas palīdz, es būtu skrējis lejā un palīdzējis. Lūkas evaņģēlijā ir stāsts par žēlsirdīgo samarieti:

Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?" Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?" Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu." Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi." Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?" Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?" Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."  Lūkas 10:25-37

Rakstu mācītājam bija dievkalpojums, levītam – lūgšanu laiks. Bet kāds pagāns, samarietis viņu ņēma pie sevis, sniedza pirmo palīdzību, samaksāja ārstiem. Kāds farizejs jautāja Jēzum: „Kurš ir mans tuvākais? Kuram palīdzēt un kuram ne?” Tādā veidā Jēzus mums rāda, kurš ir tavs tuvākais. Tas, kuram vajadzīga tava palīdzība.

Mēs šodien ļoti skaidri uzzinājām, kas ir reliģija un kur viņa rodas. Tātad – reliģija ir kādu vērtību kopums, ko cilvēks ievēro un tādā veidā apmierina savas reliģiskās jūtas. Tā rodas tad, kad cilvēks atstumj patiesību un tās vietā pieņem cilvēcīgas mācības, balstoties un aizsedzoties ar Bībeli. Reliģija ir tad, kad mēs pildām Dievišķus principus ar nepareizu motīvu. Kāpēc mūsu draudzē ir izteikta līderība? Kāpēc tu gribi būt mācītāja komandā vai būt nākamais līderis? Tāpēc, lai būtu tuvāk mācītājam, vai tāpēc, lai būtu Dieva gribā un efektīvāk glābt cilvēkus? Ir svarīgs motīvs, nevis pats princips. Mēs nepielūdzam principus, mēs pielūdzam Dievu. Un, ja mūsu motīvi ir pareizi, tu piedzīvosi savā dzīvē Dieva svētības. Tu piedzīvosi, kā Dievs darbojas tavā dzīvē! Mateja evaņģēlija 23. nodaļā Jēzus konkrēti nosoda farizejus.

Es ienīstu reliģiju! Katru iedīgli sevī es izrauju un atdodu Tev pie krusta Golgātā! Atbrīvo mani no tā. Es gribu dzīvot skaidru dzīvi kopā ar Tevi bez liekiem izpušķojumiem un nepareiziem motīviem.

Uz Mozus krēsla ir nosēdušies rakstu mācītāji un farizeji... Bet tie dara visus savus darbus tik tādēļ, lai ļaudis tos redzētu. Tie darina sev platas lūgšanas siksnas un drēbēm garus pušķus. Tie mīl mielastos sēdēt goda vietās un sinagogās pirmajos krēslos un ka ļaudis tirgus laukumos tos sveicina un sauc par rabi. Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. Jums arī nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas debesīs. Jums arī nebūs saukties par vadoņiem, jo viens ir jūsu vadonis, Kristus... Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet. Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu. Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs pārstaigājat jūru un sauszemi, lai piegrieztu vienu cilvēku jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles bērnu, divkārt ļaunāku, kā jūs paši esat. Mateja 23:2,5-10,13-15

Ir līderi, kuri saceļas pret Dievu. Viņi uzskata, ka mācītājam nav taisnība un viņi ņem cilvēkus, saindē tos un tad aizved sev līdz. Viņi domā: „Es izglābšu viņus”, bet patiesībā viņi padara viņus par elles bērniem, vēl ļaunākiem, nekā viņi bija sākumā. Ikviens cilvēks, kurš tevi novērš no draudzes un no līderiem, kaut ko runā un kurn pret draudzes mācību, ir elles bērns. Šī velna sēkla, Jūdas gars ir viņā. Tāpēc esi uzmanīgs un sargies no reliģijas! Jēzus saka: „Sargieties no šiem cilvēkiem!”

Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt. Mateja 23:23

Tev būs darīt principus, pielūgt dzīvo Dievu un pielietot šos principus un draudzes mācību dzīvē. Tev būs pielūgt dzīvo Dievu un dzīvot Viņa gribā. Bet tev nebūs pielūgt šos principus.

Sakaut reliģijas garu var, kalpojot Dievam ar pareiziem motīviem, regulāri pavadot laiku savā lūgšanu kambarī. Ne tāpēc, lai ievilktu krustiņu. Ne tāpēc es nāku uz mājas grupu, lai būtu grupiņā, bet tāpēc, lai kalpotu Dievam, būtu Viņa gribā un iepazītu Viņu vēl vairāk. Lūk, motīvs.

Sakauj reliģijas iedīgļus savā dzīvē! Izrauj tos ar saknēm!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Artūrs Danenbaums.

 

Ziņas datums 09. 04. 12. 

Kristus ir augšāmcēlies! Lielākajai daļai cilvēku par to, ka Viņš tiešām ir augšāmcēlies, nav absolūti nekādas saprašanas, ne jēgas. Es gribu, lai mēs kā draudze saprotam, kāda ir Kristus nopelna, nāves un augšāmcelšanās jēga. Tāds ir šīs svētrunas mērķis.

Kāpēc Kristus to izdarīja? Kāpēc Dievs nāca cilvēka miesā, dzīvoja kā cilvēks Jēzus Kristus, kalpoja un savas kalpošanas noslēgumā, kad bija sagatavojis savus 12 mācekļus, apzināti, pēc brīvas izvēles, plānoti nomira pie krusta un pēc trīs dienām augšāmcēlās? Kāda tam ir jēga?

Draugi, augšāmcelšanai ir spēks. Bībele saka:

Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. Galatiešiem 2:20

Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam. Romiešiem 6:6

Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam augšāmceltu atjaunotu dzīvi. Mēs dzīvojam atjaunotu dzīvi, jo mūsu miesa ir krustā sista. Kā to saprast?

Vecajā Derībā, kamēr nebija atnācis Kristus, cilvēki nesa dzīvniekus un upurēja uz altāra. Cilvēki darīja grēkus toreiz un mēs esam nepilnīgi arī šodien. Tā vietā, lai paši samaksātu cenu par saviem grēkiem, viņi nogalināja dzīvniekus, tādā veidā apklādami šos grēkus.

Jēzus Kristus, pats Dievs, nāca cilvēka miesā un upurēja Pats Sevi, nomirdams pie krusta. Viņš to darīja apzināti un ieplānoti.

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jāņa 3:16

Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. Jesajas 53:4

Jēzus nes mūsu grēkus, mūsu ciešanas, mūsu vājības, nepilnības, mūsu neciešamo raksturu, slimības, sērgas, dažāda veida atkarības, verdzības un perversijas. Viņš visu to nes pie krusta! Viņa plāns bija mirt pie krusta. Tā Viņš izpirka mani un tevi no grēka varas. Viņš uzņēmās uz Sevi mūsu sērgas un vājības un pēc trīs dienām augšāmcēlās. Tātad tas nozīmē, ka tu ne tikai kaut kādā mistiskā veidā esi atdevis savus grēkus un turpini tos darīt, bet, ka Viņš ir augšāmcēlies un ka līdz ar Viņu arī tu esi augšāmcēlies! Tu vairs nedzīvo grēka dzīvi, jo tu esi brīvs. Lūk - augšāmcelšanās jēga! Viņš glābj tevi no tavām vājībām. Nevis abstrakti, uz papīra, bet reāli. Nevis tikai domājot, ka Dievs ir piedevis tavus grēkus. Nē, Viņš reāli ir atbrīvojis tevi no grēka varas! Tu dzīvo atjaunotu dzīvi augšāmcelšanās spēkā, jo Viņš, kas Jēzu Kristu ir uzmodinājis no miroņiem, darīs dzīvas arī jūsu mirstīgās miesas ar Savu Garu, kas ir jūsos. Tas ir teikts vēstulē Romiešiem. Tieši tāpat, kā Viņš pieceļ Kristu no miroņiem, tieši tāpat Viņš pieceļ arī tevi. Viņš izceļ tevi ārā no tavām vājībām, no tavas pelēkās ikdienas, no tavām sērgām, no taviem grēkiem un perversijām. Viņš izceļ tevi un dziedina. Tu esi atjaunots cilvēks. Āmen!

Es zinu, ko runāju. Es runāju to, ko lasu šajā grāmatā - Dieva Vārdā. Es runāju ne tikai to, ko lasu Bībelē, bet arī ko esmu piedzīvojis savā dzīvē. Dievs ir darījis mani brīvu. Es nekad vairs negribu atgriezties tur, kur es biju, kad dzīvoju bez Kristus, kad es nepazinu Viņa spēku un Viņu pašu.

Augšāmcelšanās jēga. Mana svētruna ir uzbūvēta no pēdējām trijām nodaļām Mateja evaņģēlijā. Es meklēju - varbūt ir vēl kaut kāda īpaša jēga Kristum, kāpēc Viņš to izdarīja? Kāda ir Lieldienu jēga –Lieldienu zaķis, olu krāsošana? Ziņās vakar rādija, ka kāds fanātiķis ir izgreznojis un sakāris kokā desmit tūkstoš olas. Visi nāk, apbrīno un priecājas. Vai Lieldienas ir olas un zaķi? Vai šūpoles, lai vasarā odi nekož? Kas ir Lieldienas?

Draugi, tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki! Bet šie svētki ir tikai tiem, kas ir piedzīvojuši šo spēku savā dzīvē. Pārējiem tie ir tikai izklaide un kārtējās brīvdienas.

Es neieredzu reliģiju, visus tos zaķus un olas. Nodzērušies purni, perversi tēviņi un mātītes, ar olām, zaķiem un krustiem. Vismaz divas reizes gadā viņi ierodas savā baznīcā un lepni paziņo - es esmu katolis, es esmu luterānis. Kāds tu katolis un kāds tu luterānis? Tu esi vienkāršs, parasts Latvijas pagāns! Viens no tiem izvirtušajiem, kas dzīvo, noliedzot Kristu. Varbūt ir daži izņēmumi, kas dzīvo kaut cik kārtīgi, kuriem ir kaut kādi standarti, mantoti vēl no tēviem, no komunistu laikiem.

Es lasīju pēdējās trīs Mateja evaņģēlija nodaļas un mēģināju ieraudzīt, vai ir kaut kas cits vēl bez tā, ko es jau zinu, bet es nevarēju atrast. Jēzus augšāmcēlās, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un vienā teikumā pateica visu to jēgu, kāpēc Viņš mira un augšāmcēlās. Tas ir pateikts vienā teikumā visos četros evaņģēlijos. Vai Jēzus daudz runāja pēc savas augšāmcelšanās? Vai Evaņģēliji nebeidzas ar to, ka Viņš augšāmcēlās? Vai pēc Savas augšāmcelšanās Jēzus vēl daudz mācīja Savus mācekļus? Pēc augšāmcelšanās Jēzus pasaka tikai dažus teikumus. Tad kas ir tas, ko Viņš sacīja, ko Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem?

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. Mateja 28:19

Lūk, augšāmcelšanās jēga - tu esi izglābts un tu glāb citus! Tu esi brīvs un tu dari brīvus citus. Mīli Dievu no visas savas dvēseles, prāta un spēka un mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. Dievs Savā augšāmcelšanās spēkā, kad es noticēju Viņa Dēla upurim, darīja mani brīvu no visa tā murga, kurā es dzīvoju. Tad nu es sludinu to, ko es pats esmu piedzīvojis, ko lasu Dieva Vārdā. Es sludinu tev! Tu pats vari pieņemt  vai nepieņemt to. Tie, kas pieņem, piedzīvo to pašu, brīvību! Lūk, augšāmcelšanās jēga!

Augšāmcelšanās jēga - būt pašam brīvam Kristū un darīt citus brīvus Kristū! Tik vienkārši! Taču ir kāds bet... Cik daudz tu esi stāstījis cilvēkiem par Kristu? Cik cilvēku ir teikuši: „Jā, es tam ticu!” Katrs pagāns teiks: „Jā, es ticu, dieviņš ir, dieviņš palīdz.” Cik tu esi redzējis cilvēkus, kuri iznāk draudzes priekšā un skaita grēku nožēlas lūgšanu. Vai jūs neesat pamanījuši, ka tādu ir bijis daudz, bet, viņi atnāk un pēc tam aiziet. Viņi ir teikuši ar muti: „Jēzu, Tu tagad būsi manas dzīves Vadītājs, es savu dzīvi pakļauju Tev.” Izejot no šīs vietas, viņi turpina dzīvot tāpat, kā viņi līdz šim dzīvojuši. Vai tu esi to pamanījis? Tātad viņu vārdi nesaskan ar viņu darbiem. Secinājums - zināt par to, kāda ir augšāmcelšanās jēga, ir viens. Pateikt: „Jā, es ticu tam!” arī tas ir viens. Pateikt, ka es kalpošu, es mainīšos, jā paklausīšu savam vadītājam un darīšu visu, kas rakstīts Dieva Vārdā, tas arī ir viens. Bet patiesi izdarīt to visu, tas ir pavisam kas cits.

Pietiks mums runāt par cilvēkiem, kuri Dievu nepazīst. Parunāsim par mums. Mums ir kalpošanas, mēs kalpojam cilvēkiem un lūdzam par viņiem. Mums ir pienākumi draudzē, pienākumi grupiņā. Mums ir pienākumi pret ģimeni un pienākumi savā darba vietā. Tu klausies šo svētrunu. Pagājušo reizi arī bija labā svētruna, pēc kuras dažiem droši vien mute bija vaļā. Varbūt tu teiksi: „Mēs nezinājām, ka tā nevar dzīvot kopā. Mēs nezinājām, ka tā ir netiklība.” Bija sprediķis par laulību, par attiecībām ar pretējo dzimumu, par to, ko Bībele par to saka. Tu visu to dzirdēji, bet turpini dzīvot netiklībā! Kuri no tiem, kas dzīvo kopā ārpus laulības, kaut ko izmainīja savā dzīvē? Kuri pēc šīs svētrunas nolēma dzīvot atsevišķi? Jā, mēs saprotam, kā ir pareizi. Viena lieta ir saprast un teikt: „Jā, es jau mainos.” Otra lieta ir izdarīt.

Es jau četrus gadus sludina vienu un to pašu... Mēs visi esam baigi gudrie, esam beiguši Bībeles skolas un Līderu skolas. Tie, kas nāk vēl no citām draudzēm, ir beiguši līdzīgas skolas pie sevis. Mēs visu zinām. Uz visiem jautājumiem mums ir tādas atbildes un tādi laiki ar Dievu - trīs, četras vai pat piecas stundas mēs lūdzam Dievu savā kambarī. Mēs esam supersvēti un baigi pareizi un mēs visu zinām. Bet, kad tu paskaties dzīvē, vai tu dari to, ko tu zini, tad man negribas par tavu dzīvi zināt vairs nemaz. Es nerunāju par katru un vienmēr, bet savā ziņā, ko es te runāju, attiecas uz mums ikvienu.

Pagājušo dievkalpojumu bija svētruna, kādām jābūt pareizām attiecībām ar pretējo dzimumu. Kurš izdarīja secinājumus? Mēs ar prieku piekritām: „Jā, pareizi! Es to visu izbeidzu!” Bet patiesībā tu turpini. Pateikt un nolemt - tas ir viens, bet izdarīt - tas pavisam kas cits. Es zinu kādas lietas, kas man ir jāpasaka cilvēkiem. „Draugs, ir tāda un tāda lieta, kas tev ir jāizmaina, pretējā gadījumā ar visu tavu ticības dzīvi būs cauri!” Cilvēks saka: „Jā jā, labi, ka tu man pateici!” Paiet viena diena, divas, trīs un turpinās viss tas pats. Es atkal saku: „Tev ir jāizmaina tas un tas savā dzīvē. Pretējā gadījumā būs „ziepes””. Paiet nedēļa, un viss tas pats. Vai tu sevi tur neieraugi? Mācītājs no kanceles sludina, kā Dievs grib, lai mēs ģimenē attiecamies viens pret otru. Kādi ir sievas pienākumi, kādi ir vīra pienākumi. Un sieva saka: „Vīrs, dzirdēji, ko mācītājs teica? „ Vīrs saka sievai: „Dzirdēji, ko mācītājs teica!” Mājās tu valdies, varbūt divas dienas paiet kaut cik normāli, un tad tu turpini savus vecos murgus ģimenē. Ja jau tūlīt mājup ejot, nesākas strīds šīs svētrunas dēļ. Vai es pareizi saku, draugi?

Viena lieta ir piekrist, ko mācītājs sludina. Jo tad mēs sakām: „Jā, sen jau vajadzēja par to sludināt!” Bet parasti mēs to adresējam citiem. Bet, kad nonākam līdz darbiem, tad... Bet es to saku vēl un vēl! Jo vairāk es lietas saucu īstajos vārdos, jo vairāk mēs sadzirdam, jo vairāk ir izmaiņas mūsu dzīvēs.

Augšāmcelšanās jēga, draugi ir, Dieva spēkā dzīvot tā, kā Viņš vēlas. Būt brīvam, kalpot citiem un atbrīvot viņus. Jēzus atnāca ar vienu mērķi - uzmeklēt un glābt pazudušos.

Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Jāņa 3:17

Kad tu, draugs, lasi Bībelē un dzirdi, ka mācītājs sludina, ka Dievs mīl cilvēkus un ka Viņš grib, ka mēs ejam pie viņiem un vedam pie Kristus, tad tu saki: „Jā, āmen, jā! Mācītāj, beidzot sapratu! Jā, es esmu īstajā draudzē, pareizā vietā. Jā, mēs darīsim, mēs plānosim, mēs strādāsim! Jā, mēs piekrītam. Mēs zīmējam lielos plānus, liekam cilvēku vārdus sarakstā iekšā. Jā, mēs glābsim!” Bet tad, kad lieta nonāk līdz darīšanai, tad tavā miesā pēkšņi sāk darboties cits likums. Ar prātu tu saki: „Jā, es gribu”, bet tava miesa negrib to darīt un tu pakļaujies miesai.

Kāpēc mēs sakām „jā” un nedarām? Es tev pateikšu, kāpēc! Tāpēc, ka tu bieži vien neesi spējīgs to izdarīt. Viena lieta ir, ka tu vienkārši negribi. Jebkurā gadījumā tu negribi, bet ir reizes, kad tiešām tu neesi gatavs tam, tu neesi spējīgs. Dažam tas nešķiet uzmundrinoši „Mācītāj, Bībelē ir rakstīts; es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru!” Draugs, viena lieta ir apliecināt: „Jā, es spēju, jā es spēju... aleluja!” Otra lieta ir spēt un izdarīt. Tu pamanīji tikko pretrunu?

Viena lieta ir teikt: „Jā, āmen! Es piekrītu, es sekoju Jēzum!” Bet otra lieta ir tiešām sekot Viņam. Līdzīgi ir arī ar automašīnu, kad tu nopērc lietotu. Tu jau nevari zināt, kas tur patiesībā ir iekšā. Un tad sāk līst ārā visi tie defekti, ko tu pērkot nezināji. Tev ir jāremontē. Tieši tāpat ir cilvēkam, kurš saka: „Jā es gribu darīt tā, kā te māca. Jā, es gribu mainīt savu dzīvi, es gribu kalpot, es gribu glābt cilvēkus! Es negribu vairs dzīvot netiklībā, es ar finansēm gribu pareizi rīkoties. Jā, es to darīšu, es apliecinu, es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru, āmen! Es varu staigāt par čūskām un skorpioniem un man nekas nekaitēs. Es valdu pār savu miesu, es kontrolēju sevi!” Taču, ka lieta nonāk līdz reālai darbībai, tad tev sāk līst ārā sabojātās detaļas. Parādās simts un viens iemesls, kāpēc tu nevari. Bieži vien tas iemesls ir pamatots, jo tu tiešām nevari. Tu gribēji, saņēmies, gāji, tad nobijies un neizdarīji. Izrādās, tu tiešām vēl nevari.

Parunāsim par iemesliem, piemēram, kāpēc cilvēki nevar atnākt uz grupiņu ātrāk, lai saklātu galdu? Kādus cilvēki min iemeslus, lai nebūtu grupiņā un dievkalpojumā? Es uzdošu jautājumus mājas grupas vadītājiem. Parastie iemesli - darbs, ģimene un veselība. Konkrētāk - dzimšanas diena dēlam, jābrauc ciemos, nokavēts autobuss, pazaudēta dzīvokļa atslēga, veļa ir ielikta mazgāties tieši tajā laikā, kad ir mājas grupa, nav ko vilkt tīru mugurā šodien, nevarēja iztaisnot matus, jo bērns bija uzkāpis uz matu taisnotāja. Pēkšņi kāda haltūra, sāp zobs, sāp galva, uzkrita ķieģelis uz galvas, sieva nobijusies no pērkona negaisa un jābrauc mājās mierināt, depresija, gurķi jāmarinē, skola, treniņš, teātris, suns vai kaķis mājās un viss pārējais. Lūk, iemesli, kāpēc cilvēki kavē dievkalpojumus, mājas grupas sapulces un neformālos pasākumus. Es esmu dzirdējis simtiem reižu šos tekstus - par karstu šodien ir, vai par aukstu, lietus līst, puteņo, mašīnai riepas dilst. Vai arī tu neesi dzirdējis - uz dārziņu jāiet, šodien gada tirgus, dēls atbraucis ciemos, kaimiņiene uzaicināja ciemos, sieva brauc uz jūru sauļoties sestdien, tad ir kāzas kādam, dzimšanas diena kaimiņam, tad ir bēres. Ja tu tā turpināsi, tev pašam drīz būs bēres! Pēdējā brīdī parasti visiem ir lielie plāni. Tātad mēs ar prieku sakām: „Kristus ir augšāmcēlies!” Mēs piekrītam, bet kad lieta nonāk līdz tam punktam, kad tas ir jādara, tev ir simts un viens iemesls to nedarīt. Suns, kaķis, darbs, ģimene un tā tālāk un tā joprojām.

Es tev šodien gribu teikt - tu pats atbildi Dieva priekšā par savu dzīvi. Nevis tava ģimene un nevis tavs darba devējs. Tā ir tava dzīve. Tu pats esi par to atbildīgs. Nevis manā priekšā, bet personīgi Dieva priekšā. Jo mēs ikviens stāsimies Dieva troņa priekšā. Ikviens stāsies Dieva troņa priekšā un atbildēs par savu dzīvi. Bībele skaidri saka, ka Viņš viņus šķiros, kā avis šķiro no āžiem. Visi tie, kas nebūs darījuši Dieva prātu, Viņš noliks kā āžus pa kreiso roku, bet tos, kuri būs darījuši Dieva prātu pa labo roku un tie ieies Debesu valstībā, mūžīgā dzīvībā. tie, kas būs pa kreiso roku, aizies pazušanā ellē uz mūžīgiem laikiem. Draugs, tas ko tu redzi šajā brīdī, tas nav viss. Tu redzi savu miesu. Taču cilvēks sastāv no miesas, dvēseles un gara. Miesa satrūdēs pēc nāves, taču tu pats turpināsi dzīvot. Tev būs domas, tev tās būs mūžīgi, tev būs arī sāpes un tu jutīsi arī pēc tam.

Kāda tad ir augšāmcelšanās jēga?

Pirmkārt, augšāmcelšanās mērķis ir: ejiet un dariet. Esiet glābti, glābiet citus. Cik no mums esam teikuši: „Jā, mēs iesim un glābsim!” Bet, kad nonākam līdz tam punktam, tad ir tā, kā ir.

Otrkārt, lai mēs ietu darītu, mums ir nepieciešams šis augšāmcelšanās spēks. Jēzus saka:

Gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja. Mateja 26:41

Mēs jau varam piekrist kādām lietām un teikt – jā, es to darīšu. Bet ir lietas, ko tu nevari izdarīt, jo tev ir nepieciešams iekšējs spēks. Ārēji tu vari piekrist: „Jā, es darīšu”, bet iekšēji tu neesi tam gatavs.

Cik esmu redzējis, kad mēs esam kļūdījušies un ieliekot pāragri kādu par līderi, velns viņu „izķidā” pēc pilnas programmas. Viņš ar prieku ir piekritis, bet iekšēji viņš nav tam gatavs. Viņš nav spējīgs turēties pretī velna spiedienam. Ne cilvēku, ne velna spiedienam.

Tu esi lasījis par Jūdu, kurš nodeva Jēzu Kristu? Pēc tam viņš pakārās. Bet bija vēl Pēteris. Viņš arī nodeva Jēzu, taču nožēloja un turpināja dzīvot. Tieši Pēterim Jēzus uzticēja vadīt savu grupu un pirmo draudzi. Jēzus zināja, ka Pēteris Viņu nodos, bet viņš arī zināja, ka viņš nožēlos un ies tālāk.

Es tagad runāšu par divu veidu cilvēkiem, par Jūdu un par Pēteri. Ar ko atšķiras šie divi cilvēki - Jūda no Pētera? Viņi abi Jēzu nodeva. Jūda nodeva Jēzu par trīsdesmit sudraba gabaliem, par sviestmaizi. Kas tad ir tas, kāpēc tu nodod? Tu zini, kas ir Dieva prāts un tu nedari. Nopietnās lietās nedari Dieva prātu. Kas tas ir? Pēteris tajā brīdī bija nāves briesmās. Jūda nodeva Jēzu par trīsdesmit sudraba gabaliem, par sviestmaizi. Tāpēc jau es liku minēt tos iemeslus. Citam suns, kaut kāds pasākums, tusiņš, citam bērni, ģimene, beidzot slaistam haltūriņa parādījusies kaut kāda, kaut arī nav strādājis trīs gadus un tieši šodien, kad jāatnāk uz dievkalpojumu, tieši šodien haltūriņu piedāvā. Nu lielais darbs būs. Es tev saku, nekas tev nebūs. Slaists ir slaists, jo viņam nav spēka dzīvot normāli.

Jūda nodeva Jēzu par sviestmaizi, bet Pēteris nodeva apstākļos, kad Jēzus bija arestēts. Pēteris sekoja un pirms tam viņš teica: „Es nemūžam tevi neaizliegšu!” Jēzus teica: „Vēl gailis nenodziedās un tu mani jau trīs reizes būsi aizliedzis.” Pēteris iet līdz, viņš ir Ģetzemanes dārzā un viņu atpazīst cilvēki, ka viņš arī bija ar Jēzu. Pēteris ir nāves bailēs, ka viņu var arestēt, ieslodzīt un arī noslepkavot, tāpat kā Jēzu. Viņš nobīstas un saka: „Es nepazīstu Jēzu, es neko nezinu!” Vēl divas reizes cilvēki nāk un saka: „Tev taču ir galiliešu akcents, tu arī esi no tiem kristiešiem”. „Pasarg Dievs, lai es pītos ar to Jēzu, es nepazīstu nekādu Jēzu!” Tā viņš trīs reizes noliedz Jēzu. Bet pēc tam, kad viņš saprata, ko ir izdarījis, Pēteris rūgti raudāja. Un nožēloja. Tālāk Bībelē lasu, ka Pēteris sēdēja cietumā, par to, ka viņš sludināja evaņģēliju. Draudze lūdza, eņģelis nāca un viņu izglāba. Vēl es zinu no vēstures faktiem, ka savas dzīves beigās Pēteris, labprātīgi aizgāja krusta nāvē un nomira. Kad Romā bija vajāšanas, kristiešus sita krustā, vajāja un izbaroja Kolizejā zvēriem par izpriecām, tad Pēteris tika izvests no pilsētas un paglābts. Ceļā no Romas viņš satika Jēzu. Tas nav Bībelē, bet pēc dažādiem vēstures avotiem. Ir tāda filma Quo Vadis („Kurp ej?”) Pēteris satiek Jēzu ceļā un prasa: „Jēzu, kur Tu ej?” Viņš redzēja parādību. Jēzus saka: „Es eju uz Romu, lai Mani vēlreiz sit krustā”. Un tad Pēteris nolēma - šoreiz es iešu un nomiršu pie krusta. Kaut arī es līdz galam neizprotu, kāpēc tas bija vajadzīgs, viens gan ir fakts, viņš mierīgi to izdarīja! Pēteris aizgāja, lai viņu piesit krustā ar galvu uz leju. Viņš teica: „Es neesmu cienīgs mirt, tā kā mans Kungs Jēzus mira”. Un tā viņu piesita ar galvu uz leju, jo viņš tā vēlējās. Viņš devās nāvē labprātīgi. Bet vēl pirms nedaudziem gadiem, tur, augsta priestera pilī, kad viņu atpazina, viņš teica: „Es nepazīstu Jēzu.” Bet tagad Pēterim ir stāja, un viņš var.

Kāpēc Jēzus Pēterim uzticēja draudzes vadību? Jēzus zināja, ka Pēteris nodos Viņu. Bet Jēzus zināja arī, ka viņš vienkārši vēl nav gatavs, bet viņš grib. Ir atšķirība, vai cilvēks grib mainīties, bet nesanāk, vai viņš vienkārši slinko un palaižas.

Jūda turpretī bija mantkārīgs. Viņš faktiski bez iemesla nodeva Jēzu Kristu. Viņu neviens nespieda, nevajāja. Viņš vienkārši gribēja nopelnīt. Tie ir tie cilvēki, kuri atsakās no Dieva darba darīšanas muļķīgu iemeslu dēļ - televizors, radio, internets, bērni, ģimene, darbiņi, haltūras, sakņu dārziņš, festivāli vai dzimšanas dienas. Viņi atsakās no lūgšanām, jo vienkārši gribas pagulēt no rītiem ilgāk. Tā ir tā sviestmaize - trīsdesmit sudraba gabali. Ir liela atšķirība starp Jūdu un Pēteri. Jūda, draugi, arī nožēloja, taču viņš pakārās. Viņa nožēla acīm redzot nebija patiesa. Ja cilvēks nožēlo, kam tad viņam darīt sev galu?

Ja es nožēloju grēkus, tad manī ir augšāmcelšanās spēks un es gribu dzīvot Kristū! Tad kāda ir atšķirība starp šiem diviem cilvēkiem?

Pirmkārt, cena. Kāda ir tā cena? Pēterim bija daudz lielāka cena, jo viņš bija reālās briesmās un tad viņš sagrēkoja. Jūda nebija nekādās briesmās, pilnīgi nekādās briesmās. Viņš izlēma nopelnīt, tad, kad nodos Jēzu.

Lai labāk tu saprastu, ir simtiem, tūkstošiem piemēru. Viduslaiku baznīca vēsturē ir nogalinājusi, viņu rokas ir asinīs. Viņi ir tik daudz nogalinājuši kristiešus. Visus tos, kas ir uzdrošinājušies ticēt pēc Bībeles. Inkvizīcija ir strādājusi vairāk, nekā fašistu SS un komunistu KGB. Gadu simtiem viņi ir to darījuši. Tautas pakļāvuši un slepkavojuši. Cilvēki ir miruši, neatsakoties no ticības. Bet daži no viņiem ir atteikušies. Spīdzināšanās ir atteikušies. Taču pēc tam, kad viņi ir atteikušies, pēc dažām dienām tomēr ir nožēlojuši to, gājuši atpakaļ un miruši mocekļa nāvē. Ir liela atšķirība, vai tu esi ekstrēmos apstākļos pateicis: „Es atsakos no Kristus”, un pēc tam nožēlojis, vai arī nodevis Kristu kāda smieklīga iemesla dēļ.  

Lūk, piemērs Ķīnā. 1990. gads. Māte ir Ķīnas cietumā kopā ar savu meitiņu. Cietumā viņa ir par to, ka ir aizstāvējusi savu mācītāju, kurš arī bija arestēts par evaņģēlija izplatīšanu. Cietuma sargi saka: „Ko tu moki mazo meitiņu, atsakies no Kristus, no savas ticības. Kā tu vari tā izturēties pret bērnu?” Viņa visbeidzot nolemj, ka viņa atteiksies un visiem paziņos, ka atsakās no Kristus. Viņu izlaiž no cietuma un tad spiež desmit tūkstoš cilvēku lielas auditorijas priekšā pateikt, ka viņa ir bijusī kristiete un tagad ir atteikusies no ticības. Komunisti lieto savas metodes. Šai sievietei ir publiski jāpaziņo, ka viņa ir atteikusies no ticības. Tad, kad viņa gatavojas doties uz šo sapulci, pēkšņi viņas mazā meitiņa saka: „Mammu, šodien Jēzus par tevi nepriecājas”. Viņa saka savai meitai: „Bet tu raudāji, un man bija tevi žēl!” Meitiņa saka: „Mammu, es vairs nekad neraudāšu.” Māte salūzt, ieraugot, ka viņas meitai ir stiprāka ticība, nekā viņai pašai. Viņa dodas atpakaļ un atgriežas cietumā. Viņu arestēja no jauna, bet meitene vairs nekad neraudāja. Lūk, šo sievieti es varu saprast. Viņa atteicās un pēc tam atkal turpināja. Es viņu nenosodu absolūti nemaz. Pilnīgi nemaz.

Kas varbūt nezin, tad Ķīnā ir pagrīdes draudze ar miljoniem cilvēku. Komunisma apstākļos draudze aug un vairojas. Starp citu, to var redzēt Ķīnas ekonomikā! Es ticu, ka Ķīnas ekonomika uzplaukst šīs draudzes dēļ. Dievs ir Ķīnā, valdība to vēl nav atzinusi, bet drīz atzīs. Es domāju, ka Ķīna būs kristīga valsts, līdzīgi kā Dienvidkoreja šodien. Mazā Dienvidkoreja tikpat liela, kā Latvija pēc izmēra, bet ražo auto riepas, automašīnas un telefonus, ko pērk visā pasaulē. 30% tur ir kristieši. Ne jau tādi, kādi ir Latvijā kristieši. Tie ir dzīvas ticības kristieši. Tas nozīmē, ka firmās vadošos amatos gandrīz katrs ir dzīvs kristietis. Cilvēki, kas ir bijuši Dienvidkorejā, saka, ka visa Seula ir vienos krustos. Visur neona krusti - baznīcas, baznīcas un baznīcas... Cilvēki publiski lūdz uz ielām un parkos.

Jēzus Pēteri nenosodīja. Viņš teica: „Tu Mani aizliegsi, bet uz tevi, Pēteri, es celšu Savu draudzi.” Jēzus zināja viņa motīvus, viņa sirdi, kas nav gatava par sviestmaizi pārdot Jēzu Kristu, kā Jūda. Bet Jūdam Viņš teica: „Tev labāk būtu, ka tu nemaz nebūtu piedzimis!” Tā arī bija, jo viņš pakārās. Jūdam nav attaisnojuma, bet šai sievietei ir attaisnojums. Lūk, kāda ir atšķirība - CENA!

Lūk, tāpat arī ir mums. Jā, mēs zinām. Pēteris teica: „Es nemūžam Tevi neaizliegšu, Jēzu, es ar Tevi iešu kopā cietumā un nāvē!” Bet tad, kad viņš nonāk reālā situācijā, Pēteris sāka dziedāt citu dziesmiņu. Arī mēs, kad nonākam reālās situācijās, kur ir jādara un jārīkojas pareizi, sākam dziedāt citu dziesmu. Kā panākt, ka es esmu iekšēji gatavs darīt jebko, ko Kristus grib? Kā to panākt iekšēji? Kā es varu tā dzīvot? Kā panākt, ka tu vari visur darīt Dieva gribu un pretoties kārdinājumiem?

Tas ir iespējams Kristus augšāmcelšanās spēkā! Tas ir iespējams! Tagad tev būs informācija, kas tev ļoti lieti noderēs. Tajā brīdī, kad tu pieņem Jēzu par savu Glābēju, savu Kungu un sāc dzīvot pēc Viņa gribas, tevī ir augšāmcelšanās spēks, bet ne vienmēr tas darbojas visās sfērās. Ja jau šis spēks visur automātiski darbotos, tad jau mēs visi būtu perfekti un ideāli. Visi būtu veseli un bagāti. Bet par visu, par finansēm un veselību, ir jātic.

Kāpēc augšāmcelšanās spēks visur tā vienkārši nedarbojas? Ģetzemanes dārzā Jēzus bija vienlaicīgi cilvēks un vienlaicīgi Dievs. Jēzum bija bailes un Viņam negribējās iet pie krusta un mirt. Viņš lūdza lūgšanu:

Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts. Mateja 26:42

Jēzus cilvēciski negribēja mirt pie krusta, Viņš bija izvēles priekšā. Viņš zināja, kāpēc ir atnācis uz Zemes, bet tagad, kad pienācis tas brīdis, to izdarīt, bija grūti. Iet, lai viņu pazemo, spīdzina? Iet un nomirt? Miesa pretojās, taču Viņš lūdza, lūdza un Bībelē rakstīts, ka eņģeļi nāca un Viņu stiprināja, un tad Jēzus gāja un nomira pie krusta. Viņš to izdarīja, jo iekšēji bija tam sagatavojies.

Kā mums iekšēji sagatavoties katrai situācijai? Kā panākt, lai šis augšāmcelšanās spēks darbojas mūsu dzīvēs?

Pirmkārt, tev ir katru dienu visos sīkumos, jācenšas dzīvot Dieva gribā! Otrkārt, tu nekad nevarēsi dzīvot Dieva gribā, valdīt un kontrolēt sevi, ja Tava dzīve būs bez lūgšanām.

Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā? Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." Mateja 26:40

Jā tu saki: „Es darīšu, es kalpošu”, bet kad tu būsi reālā situācijā, tad tu sāksi buksēt. Lai tu nebuksētu, tev ir vajadzīgs šis augšāmcelšanās spēks darbībā. Tev ir spēks, bet šis spēks tev ir jāiedarbina. Kādā veidā? Ar lūgšanu, bet ne jau ar parastu lūgšanu. Tagad būs tas pats interesantākais.

Kāda lūgšana ir vajadzīga?

Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam. Tiem abiem jāiziet no vienas zemes. Tad uzliec ceļa sākumā ceļa rādītāju kā uz vienu, tā arī uz otru pilsētu Ecēhiēla 21:24 .

Dievs bija nolēmis darīt kādu lietu, bet Viņš lika pravietim to iztēloties. Saprati!

Iztēlojies to, kam ir jānotiek. Savā iztēlē, jeb fantāzijā izej tam cauri. Izej savā prātā cauri šim notikumam. Draugs, tev katram izaicinājumam ir jāsagatavojas. Kad tu zini, kas tev stāv priekšā, tev ir jāsagatavojas. Prātā tev ir jāiziet cauri, ko tu teiksi, ko tu darīsi. Jongi Čo par to runā un māca. Ceturtā dimensija, kas ir ļoti svarīga un zini kāpēc? Tāpēc, ka cilvēka prāts neizšķir realitāti no iztēles. Tev tas ir jāzina, ka prāts neizšķir realitāti no iztēles. Tu pat reizēm nezini, kāpēc tavā dzīvē notiek tā vai citādi. Tu sajūti kādu smaržu vai ieraugi kādu cilvēku, un tevi pēkšņi pārņem panika un sāpes. Tas tāpēc, ka pagātnē tev ir bijis kāds līdzīgs notikums. Tu esi to aizmirsis, bet tas ir palicis tavā zemapziņā. Ikreiz, kad tu sastopies ar līdzīgu situāciju, tavs prāts to pieņem kā realitāti. Psiholoģijā saka, ka nojausma ir realitāte. Tu nojaut to situāciju, kas tev kādreiz ir sagādājusi sāpes vai prieku, un tev momentāni nāk tās pašas sajūtas. No kurienes, kāpēc tā notiek šajā brīdī? Es pats nesaprotu, kā tas viss notiek, bet tas ir fakts. Prāts jau neizšķir. Tātad, ja prāts neizšķir, tad visu to, ko es iztēlē ieraugu un kam es izeju cauri, es patiesībā izmēģinu. Es iztēlē izeju cauri tam, kas man ir jāizdara. Es izplānoju, kas man jāizdara, kā man jārīkojas, es redzu to. Un es lūdzu par to. Lūgšanā es lūdzu par to un iztēlojos. Lūgšanā, draugi, ir jāieslēdz iztēle. Kad es lūdzu par cilvēku, tad man viņš ir jāredz. Kad eju pie cilvēka runāt par evaņģēliju, sludināt Kristu, man ir jāzina ko teikt, kurā brīdī, pretējā gadījumā es buksēšu. Tu buksēsi un tā tu neko nepateiksi un tā tu arī svīdīsi tur. Kaut tev arī rokas dreb, bet tu ej un dari. Tad, kad tu esi tajā situācijā, tu esi iekšēji gatavs. Taču, ja tu neesi iekšēji sagatavojies, un nonāc šajā situācijā un tu vari teikt, es iešu un pateikšu viņam, bet tev nekas nesanāk.

Piemērs. „Nu, kad tā sievasmāte man zvanīs, es viņai visu pateikšu. Es tāds liels un varens jūtos!” Bet, kad sievas māte zvana un tu pacel klausuli, tad tajā brīdī, kad tu izdzirdi viņas balsi, tu paliec tāds maziņš pēkšņi. Tu dod klausuli sievai: „Sieviņ, tev mamma zvana!” Tev ir augšāmcelšanās spēks, bet tu neesi viņu iedarbinājis. Tāpēc tev ir jālūdz, jāiziet visam cauri. „Es negribu, ka tu zvani manai ģimenei trīs reizes dienā. Negribu, aizmirsti šo telefona numuru, vismaz uz mēnesi, labi!” Sievasmāte: „Ak tu viens, es tev parādīšu! Rakstīšu uz „Tautas balsi”, raidījumam „Bez Tabu”, sūdzēšos bāriņtiesā. Tu man redzēsi!” Bet tu atbildi pārliecinoši: „Visgardāk smiesies tas, kas smiesies pēdējais! Āmen!” un noliec klausuli. Un nekādas kontroles. Bet tev jābūt iekšēji gatavam šādai sarunai, tev jāiziet domās tai cauri, tev jāparedz reakcija, ko tu teiksi un kāda stāja tev būs. Katrs teikums jāieplāno - galvā, iztēlē, lūgšanās. Jālūdz, jālūdz un jālūdz... Paldies Tev Jēzu, ka man ir Tavs spēks! Man ir augšāmcelšanās spēks un es kontrolēju sevi. Es pateikšu to un šo un es zinu, kā es to teikšu. Es uzrakstīšu un lasīšu no lapas. Tajā brīdī, kad tu gribēsi iziet uz ielas un pēkšņi nāks tev pretī tava sievasmāte, tev nebūs laika vairs daudz domāt. Tev automātiski būs reakcija, „STOP, ieeja aizliegta!” Tas nāks tev no iekšienes. Bet, ja tu neesi tam gatavs, tad apjuksi un visticamāk, teiksi: „Lūdzu, lūdzu, mēs tevi gaidījām, sen gaidījām tevi, par tevi vien domāju, par tevi vien domāju! Nāc, nāc, kad vēlies, tu vienmēr gaidīta mūsu ģimenē, nāc biežāk, nāc. Nāc trīs, četras reizes pa dienu, es netieku galā ar ģimeni, nāc paregulē tu, pakontrolē mūs, nāc...”

ASV kara flotē ir eskadriļa Zilie Eņģeļi. Viņi ir ekstra lidotāji un rāda dažādus paraugdemonstrējumus. Viņu reaktīvās lidmašīnas ir zilā krāsā. Pirms paraugdemonstrējumiem eskadriļas kapteinis liek visiem lidotājiem, kas ir komandā, aizvērt acis un iztēloties. Un komandieris pēc plāna dod visas tās pašas pavēles mutiski. Viņi nelido, bet vienkārši atrodas kādā telpā un sagatavojas. Viņš liek iztēloties visu, ko viņš saka. Viņi ar acīm ciet taisa cilpu gaisā, viņi klausās, ko saka galvenais pilots. Un izpilda to domās, visa komanda. Un tad, kad viņi dodas lidojumā, viņi jau ir izmēģinājuši. Tās ir elementāras lietas, ko zina arī pasaulē cilvēki. Es pat domāju, ka viņi zina vairāk, nekā mēs paši. Mēs esam aizmirsuši elementāras lietas, kā iedarbināt spēku, kurš ir tevī no Dieva dots, ielikts.

Trīskārtējo olimpisko spēļu dalībniece, četru zeltu medaļu ieguvēja peldēšanā Džaneta Evansa, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, kopā divpadsmit gadu garumā pavadīja treniņos sešas dienas nedēļā, nopeldot deviņpadsmit kilometrus dienā. Kopā treniņos ir nopeldēti 72 tūkstoši kilometru. Kāpēc viņa ir olimpiskā čempione? Tāpēc, ka ikdienas viņa izdara šīs kustības, vienu un to pašu. Katru dienu viņa pieslīpē tās. Tas, ka viņu atzīst par čempioni šajās spēlēs, patiesībā jau ir noticis pirms tam. Par čempionu nekļūst ringā vai stadionā. Par čempionu kļūst treniņos. Tad, kad tu ikdienas lūdz un dari. Lūdz un centies darīt ikdienas. Lūdz, dari un mēģini. Neizdodas, kā Pēterim kādreiz, bet tu celies un dari tālāk! Lūdz un dari tālāk katru dienu. Lūk, augšāmcelšanās spēka jēga katrai dienai.

Bairons Dženiss ir viens no visu laiku labākajiem pianistiem. Viņš ir teicis tā: „Ja es neesmu trenējies vienu dienu, tad es to jūtu, ja es neesmu trenējies divas dienas, mans skolotājs to jūt, ja es neesmu trenējies trīs dienas, tad auditorija to jūt”.

Es tev gribēju pateikt, ka tev ir nepieciešams lūgšanā un iztēlē ikdienas sagatavot sevi dažādām ikdienas situācijām. Lūgšana un iztēle. Tas vajadzīgs tev visur, elementārā darba intervijā, elementārā tikšanās reizē ar cilvēkiem, ja tu nodarbojies ar darījumiem. Piemēram, kad es gatavoju svētrunu, es mājās kā minimums, ievadu izrunāju. Ja es neesmu mājās izrunājis ievadu no galvas, tad nonākot šeit priekšā, reizēm man sākums sanāk neveikls. Bet, ja es esmu izrunājis ievadu, tad man tas viss ir iekšā. Es pasaku ievadu, un man aiziet, pārējo man nevajag. Agrāk man vajadzēja izrunāt visu sprediķi, tagad man jau sen to nevajag. Ievadu man vajag, pārējo es jau zinu. Ja vajag, aci iemetu, un viss. To, ko es tagad runāju, es nedēļas laikā visu esmu pārdomājis un iztēlojies. Es pat cilvēku reakciju iedomājos, kāda tā būs, un tāda viņa arī ir. Pat zinu, kuram no jums nepatiks, kuram patiks. Kurš mainīsies, un kurš nemainīsies.

Augšāmcelšanās spēks un augšāmcelšanās jēga. Šodien mēs uzzinājām, kāda ir augšāmcelšanās jēga. Būt glābtam un glābt citus. Iet un darīt, iet un sakārtot pašam sevi, dzīvot Dieva gribā un citus vest pie Dieva. Tam visam ir nepieciešams spēks. Reizēm mēs sākam buksēt. Iemesls - nav pietiekama sagatavošanās. Tāpēc ikdienas mēs lūdzam, ikdienas mēs iztēlojamies un ikdienas mēs cenšamies darīt! Darām, darām un darām! Lūk, kur ir augšāmcelšanās spēks darbībā! Augšāmcelšanās jēga! Augšāmcelšanas mērķis ir - ejiet un dariet! Darīt var tikai augšāmcelšanās spēkā, bet augšāmcelšanās spēks ir jāatjauno ik dienas.

Es lūdzu par katru draudzē, ka mēs dzīvojam Tavā gribā, ka mēs dzīvojam pēc Tava prāta, ka Tu vari būt ar savu spēku un ar Savu svētību mūsu dzīvēs, ka Tu mūs cel, ka Tu mūs vadi. Ka savu ceļu, ko ticībā esam iesākuši, ejam līdz galam. Ka mēs redzam daudz augļus pie cilvēkiem, kuriem mēs kalpojam, ka mēs lietojam Tavu augšāmcelšanās spēku, ka mēs iedarbinām šo spēku sevī, Jēzus Kristus Vārdā, āmen!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Andris Meiers.

 

Ziņas datums 02. 04. 12. 

31. marta svētrunas tēma ir: "Laulība". Kas ir īsta laulība, kādu to vēlas redzēt Dievs, kas ir tikumība un - kas ir netiklība? Šīs ir lietas, kas ir svarīgas ikvienam kristietim. Tāpēc šajā svētrunā būs runa par attiecībām starp vīrieti un sievieti. Mēs runāsim gan par to, kā tas ir šodien pasaulē un arī draudzē, gan arī to, kādam tām jābūt saskaņā ar Dieva gribu, kā to mums māca Viņa Vārds.

Ir divi iemesli, kāpēc ir svarīgi par to runāt tieši tagad. Vispirms, mums katram pareizi jāmāk sabalansēt savus instinktus un veselo saprātu, ņemot vērā Dieva ieceltu kārtību un principus. Dievs ir iedibinājis veidu, kā cilvēkiem, sievietei un vīrietim, pareizi attiekties vienam pret otru, un šis veids ir tikai viens – laulība. Otrs iemesls - mēs esam stipra draudze un mūsu mērķis ir tādai arī palikt. Stipra draudze sastāv no stipriem cilvēkiem un cilvēks stiprs var būt tikai tad, kad viņam ir pareizas attiecības ar savu Radītāju. Dievs var celt savu valstību tikai tad, kad draudzē ir pareizas attiecības ar Dievu. Un viena no būtiskākajām attiecību daļām ir savstarpējās attiecības starp vīrieti un sievieti. Dievs nevar lietot draudzi, kurā cilvēki nav sakārtojuši attiecības savā starpā. Lai tu varētu būt svētīts un dzīvot Dieva vadītu dzīvi, tev ir jābūt pareizās attiecībās ar pretējo dzimumu. Krīzes gan personībā, gan arī valsts mērogā ļoti bieži notiek tieši šī iemesla dēļ – nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu. Tas noved pie salauztas dzīves, pie salauztu bērnu dzīvēm, pie kroplībām sabiedrībā un beigu beigās - arī ellē. Bībelē mēs atrodam daudzus nepareizu attiecību piemērus.

Salamans bija ķēniņš tā laika pasaules visbagātākajā valstī. Viņš bija apveltīts ar gudrību un tomēr ignorēja Dieva gribu un ņēma sev nevis vienu sievu, bet daudzas sievas un no dažādām tautībām, kas kalpoja citiem dieviem, kas Izraēlā bija stingri aizliegts. Rezultātā, šo attiecību dēļ Salamans sāka kalpot elkiem, pavedināja arī tautu grēkot un Dievs novērsās no viņa un Izraēla tautas. Ienāca lāsts, sērgas slimības, kari un naids.

Vēl viens piemērs ir Dāvids un Batseba. Dāvids Dievam bija ļoti mīļš, arī Jēzus nāk no Dāvida cilts. Viņš ir vīrs, kuram arī mēs gribam līdzināties, un tomēr bija posms viņa dzīvē, kad viņš sagrēkoja. Dāvids bija nepareizās attiecībās ar kādu sievu, vārdā Batsebu. Viņš pārkāpa laulību, jo Batseba bija cita vīra sieva. Dāvids viņu iekāroja, gulēja ar viņu un nogalināja viņas vīru. Rezultātā grēka sekas bija redzamas pie bērniem. Dievs šo grēku atklāja savam pravietim Nātanam, kurš nāca pie ķēniņa un teica, ka viņš ir grēkojis. Dāvids nožēloja, atgriezās no grēkiem, tomēr sekas palika. Viņa dēls Absaloms sacēlās pret tēvu, izraisīja sazvērestību un pilsoņu karu valstī. Tas bija viena Dāvida grēka dēļ. Viņš iekāroja un gulēja ar sievieti, kura nebija viņa sieva. Viņa dēls, kurš sacēlās, gāja un gulēja ar Dāvida sievām, tā viņam ieteica kāds bezdievīgs padomnieks. Vēl viens viņa dēls – Amnons, gulēja ar savu māsu Tamāru, kuru, kā viņš domāja, bija iemīlējis. Taču tā bija tikai iekāre, seksuāla vilkme. Viņš ar viltu viņu ievilināja gultā un pēc tam, kad bija dabūjis to, ko gribēja, viņu pārņēma pretīgums, un Amnons padzina Tamāru. Tad Tamāras brālis atrieba savu māsu, nogalinot Amnonu. Tā Amnons zaudēja savu dzīvību grēka dēļ. Grēkam vienmēr ir sekas. Salamana pamācībās ir rakstīts, lai sargās no šādas sievietes vīra, kurš pēc tam atnāks un izrēķināsies ar tevi. Vienmēr visam būs sekas. Dievs var piedot un ir reizes, kad arī sekas Viņš novērš, taču visbiežāk ar sekām būs jātiek galā tev pašam.

Vēl viens piemērs - Samsons un Dalīla. Samsons bija Dieva vīrs, Svētā Gara piepildīts, taču arī viņš pārkāpa Dieva noteikumus. Tas Kungs bija aizliedzis ņemt sievas no svešzemju tautām. Precēties bija atļauts tikai savas tautas vidū, jo pagānu tautas pielūdza elkus, apprecoties ar pagānu sievietēm, palielinājās iespēja grēkot un sākt pielūgt šos svešos dievus. Samsons pārkāpa šo noteikumu un rezultātā pazaudēja gan savu svaidījumu, gan savas acis. Viņš nokļuva filistiešu gūstā un beidza savu dzīvi pašnāvībā. Liekas, kāpēc ar Samsonu tā notika? Kad paskatāmies Bībelē, ir skaidrs – viņa vājība bija sievietes. Nepareizas attiecības ar pretējo dzimumu.

Pēc visiem šiem piemēriem atgriezīsimies pie definīcijas, kas tad ir laulība. Tā ir vīrieša un sievietes ekonomiska un seksuāla savienība, kas apstiprināta ar līgumu Dieva un cilvēku priekšā. Visas attiecības ar pretējo dzimumu ārpus laulības, ārpus šī līguma, ir netiklība. Netiklība ir jebkādas seksuālas attiecības, arī sekss pa telefonu un pornofilmu skatīšanās. Vienalga, vai tas ir tavās fantāzijās, vai reāli noticis, vienalga, vai cilvēki ir ticīgi vai neticīgi, vai viņi ir izdarījuši visu aktu līdz galam vai viņiem ir bijuši tikai seksuāli glāsti, ja tas ir noticis ārpus šī līguma, tā ir laulības pārkāpšana. Līgums nozīmē, ka divi cilvēki, kas ir nolēmuši savienot savu dzīvi, nāk šeit, draudzes cilvēku priekšā, kur mācītājs pasludina viņus par savienotiem, un tad viņiem ir pienākumi vienam pret otru. Un draudze seko līdzi, ka šis jaunais pāris, kas apprecējās, arī pilda katrs savas līgumsaistības. Ir ļoti svarīgi noslēgt laulību ne tikai draudzē, Dieva priekšā, bet arī reģistrēt to Dzimtsarakstu nodaļā. Draudzei ir sava ietekmes sfēra, taču tai nav tiesības regulēt mantiskās attiecības starp laulātajiem. Šādas tiesības ir valsts varai. 

Šodien es vispār nevēlos runāt par sajūtām. Laulība pirmkārt ir mans un tavs pienākums. Tieši tāpat, kad mēs slēdzam derību ar Dievu, tā ir kā laulība ar Viņu, tas ir ļoti līdzīgi. Bībele ir pilna ar piemēriem par laulības pārkāpšanu un netiklību. Kad Israēls pārkāpa laulību ar Dievu un kalpoja elkiem, pravieši Hozeja un Ecehiēls brīdināja par to. Kad cilvēks kristās, viņš slēdz līgumu ar Dievu, ka viņš pildīs visu to, ko Dievs grib. Šādi līgumi tiek slēgti Dieva un cilvēku priekšā un draudze seko līdzi, lai tie tiek pildīti. Ja tu nepildi savas saistības, tu tiec atskaitīts no draudzes. Kad tu stājies laulībā, tev automātiski ir pienākums. Un pat, ja tu izdomā šķirties, tevi viena gada laikā tiesa nemaz nešķirs. Pat pasaulīgi izšķirties nav nemaz tik vienkārši, ja abas puses nav ar to mierā. Ir jābūt laulības pārkāpšanai un tā ir jāpierāda, vai arī jāpierāda, ka tava dzīve tiešām ir neciešama. Par tādiem iebildumiem, ka jūs nevarat sadalīt no rīta vannas istabu, vai, ka nevarat sadzīvot, tevi neviens pat neuzklausīs. Civillikums paredz, ka laulību var šķirt, ja laulātie trīs gadus nav kopā dzīvojuši, un tik un tā tas ir sarežģīti. Valsts likums nav nemaz tik slikts – tas sargā tevi un garantē tev tiesības.

Es tev stāstu, kā ir pareizi jādzīvo un jāveido attiecības ar pretējo dzimumu, bet tu pats izlem, kā tu dzīvosi! Kad sieviete, kurai pirkstā ir laulības gredzens, iziet sabiedrībā, viņai ir drošības sajūta. Kad vīrietis redz svešu sievieti ar gredzenu pirkstā, viņš zina – viņa nav brīva, pār viņu ir vīra vara un valsts vara, likums ir viņas pusē. Valsts vara ir ļoti būtiska. Kad tu esi slēdzis laulību Dieva priekšā, draudzē, tā, kā Dievs to grib, tad tavu laulību sargā ne tikai sabiedrība, bet Visuvarenais Dievs un, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam vairs nebūs šķirt! Tev un tavā ģimenē arī bērniem ir Dieva apgādība, apsardzība un svētība. Un tev nevajag nekādas tantiņas, zīlniekus vai lāstu noņēmējus, jo tava laulība ir svētīta. Tas nenozīmē, ka tu visu laiku būsi uz emocionāla viļņa, bet gan to, ka jūsu kopdzīve būs svētīta. Ja laulība ir slēgta tikai valsts institūcijā, tad tai ir tiesības likuma priekšā, bet tai nav svētības no Dieva, neskatoties uz to, cik labi laulātie dzīvo. Lūk, ko par laulību saka pasaulīgs zinātnieks, sociālantropologs Edmunds Lejiņš. Viņš uzskaita vairākas iezīmes, kas raksturo laulības:

1. Laulība nosaka likumīgo sievietes bērna tēvu un likumīgo vīrieša bērna māti.

Šodien bieži ir tā, ka bērnam dzimšanas apliecībā tēva uzvārda vietā ir ievilkta svītriņa. Kā ir būt ārlaulībā dzimušam bērnam, kurš bieži pat nezina, kas ir viņa tēvs? Un kas atbild par to visu? Tās ir vecāku nepareizās attiecības, kas ienes lāstu bērna dzīvē. Laulībā viss ir skaidrs – tēvs, māte un bērni. 

2. Laulība piešķir katram laulātajam monopolu otra partnera seksuālajā dzīvē.

Laulībā tev ir pienākums seksuāli apmierināt savu partneri. 

3. Laulība piešķir katram vai abiem partneriem tiesības uz otra partnera darbu.

Nav pareizi, ka ģimenē viens strādā un otrs gurķojas. Ja vienam ir darbs un otram nav, tad otra pienākums ir darīt visus mājas darbus, pat, ja viņš ir vīrietis. Un tad tu nevari teikt: „Esmu vīrietis, traukus mazgāt ir zem mana goda!” Laulībā ir pienākums abiem gādāt par ģimenes labklājību, nevis tikai vienam. Pretējā gadījumā tā nav pareiza laulība.

4. Laulātie izveido kopīgu īpašumu, kas tiek tālāk nodots viņu bērniem.

Visi īpašumi laulībā ir kopīgi, tur vairs nav ne sievas, ne vīra īpašuma. Pat, ja tu laulībā esi tikai gurķojies, nevis strādājis, puse pienākas tev! Bet, ja laulība nav noslēgta, tev nepienākas nekas. 

5. Laulība izveido sociāli nozīmīgu saiti starp laulātiem un to partnera radiniekiem.

Es minēju piecas laulības iezīmes. Tālāk būs vairākas Rakstu vietas par laulību.

Tev nebūs laulību pārkāpt. 2. Mozus 20:14

Vai mums vajag vēl kaut ko skaidrāku? Ja tu esi slēdzis šo līgumu, tad tev vairs nebūs to pārkāpt. Viņš ir tavs uz mūžiem un viņa ir tava uz mūžiem. Izņemot netiklības gadījumus, kad laulību var šķirt. Un vēl var diskutēt par netiklību ar elkiem, kad tavs vīrs vai sieva aizliedz apmeklēt draudzi, aizliedz lasīt Bībeli. Tava sieva vai vīrs tavā vietā neatbildēs Dieva priekšā par tevi un tavā vietā uz elli neies. Bet gala vārds laulības šķiršanā katrā draudzē pieder mācītājam. Ikviena situācija ir savādāka un katrā jāiedziļinās atsevišķi, tomēr es iesaku nešķirties. Pēc minētās Rakstu vietas mēs redzam, ka viens no pamatlikumiem attiecībās ar Dievu ir bauslis, kas nosaka nepārkāpt laulību. Tāds pats bauslis, kā tev nebūs zagt, melot un nokaut. Maksa par laulības pārkāpšanu Vecajā Derībā ir nāve.

Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā. Salamana pamācības 6: 32

Attiecinot to uz Jauno Derību, laulības pārkāpšana ir lāsts tavā dzīvē, tavu bērnu dzīvē, lāsts tavā ģimenē. Vecās Derības laikā laulības pārkāpējus izveda no pilsētas un nomētāja ar akmeņiem. Šodien tā vairs nenotiek. Taču laulības pārkāpšana izraisa dažādus lāstus:

Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība. Jeremijas 23: 10

Toties ik uz soļa dzirdama Dieva zaimošana, skan nepareizi zvēresti, tiek pausti meli, notiek slepkavības, zādzības, laulības pārkāpšanas, un viens asiņains noziegums seko otram. Hozejas 4:2

Varbūt pat tas, ka tavā dārziņā pēkšņi vairs neaug gurķi, ir laulības pārkāpšanas sekas! Ja tu paskaties, kas notiek Latvijā, tad ir skaidrs, ka zeme ir nolādēta cilvēku grēku dēļ. Kad starp diviem cilvēkiem ir seksuālas attiecības, jūs tiekat savienoti kā viena miesa. Tā ir garīga, emocionāla un fiziska savienošanās. Un tādā gadījumā ja tu guli kopā ar cilvēku, kurš pārkāpj laulību, tu esi viena miesa ar visām tām palaistuvēm vai ar visiem laulības pārkāpējiem vīriešiem.

Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. 1. Korintiešiem 6:16; 18

Netiklības grēks ir īpaši smags grēks. Tad, kad tu to dari, tas liekas īpaši salds tajā brīdī, bet īpaši smags pēc tam. Tas ir smagāks par zagšanu un meliem. Citi grēki ir ārpus miesas. Netiklības grēkam ir garīgas sekas. Inkaunterā mēs rakstam cilvēku vārdus ar kuriem mums ir bijušas attiecības. Mēs to darām tāpēc, ka šīs saites ir jāsarauj un lāsti jāsalauž. Un tavā galvā nedrīkst pat būt domas, ka tu kaut ko tādu atkal varētu darīt. Ja tu nokļuvi inkaunterā, tas nozīmē, ka tev bija problēmas un iespējams, ka tavas problēmas bija tieši no laulības pārkāpšanas.

Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Mateja 19:6

Laulātie viens ar otru savienoti uz mūžiem, un cilvēki nevar šķirt laulību, izņemot netiklības gadījumu.

1. vēstules Korintiešiem 7 nodaļa ir gara, bet paskatīsimies par ko tur ir runa. Pirmkārt, tur ir rakstīts, ka laulātajiem ir pienākumi vienam pret otru un tos pārkāpjot, viņus var saukt pie atbildības. Otrkārt – nav pareizi, ka laulātajiem ir jāšķiras uz ilgāku laiku, piemēram, ja viens no viņiem dodas strādāt ārzemēs. Dievs negrib, ka laulātais partneris atstāj otru uz ilgāku laiku. „Nešķirieties viens no otra, kā tikai, lai atrastu laiku lūgšanai.” Nevar ilgstoši strādāt uz kuģa vai darīt ko līdzīgu. Tieši tāpat arī ar draudzi, nevar ilgstoši būt prom arī pašas draudzes dēļ, tā būs laulības pārkāpšana ar Dievu. Vēl šajā vēstulē var redzēt, ka nav pareizi, ja viens otram pielīp tā, ka nevar elpot. Arī laulības dzīvē katram ir tiesības uz savu teritoriju, uz laiku tikai sev. Piemēram, gavēņos mierīgi var atturēties no seksa. Kad mums draudzē bija 40 dienu gavēnis, mēs ar sievu mierīgi atturējāmies no tuvības.

Vēl šajā nodaļā ir rakstīts – ja ir vajadzība pēc seksa, tad tas ir pietiekošs motīvs, lai izvēlētos sev otru pusi un dotos laulībā uz mūžu. Pāvils skaidri saka, ka labāk ir doties laulībā, nekā kaist kārībā. Laulība ir līgums un pienākuma pildīšana, nevis emocijas. Kad būs jāsāk zeķes mazgāt, tad visas tās sajūtas izkūpēs kā dūmi. Un tad pēc gada tu teiksi: „Šķiramies pēc savstarpējas vienošanās, jo es vairs neko nejūtu! „ Ko tu nejūti? Kas tev vispār ir jājūt? Tev ir jāizpilda savs pienākums pret ģimeni! Kā mēs varam tā domāt – es neko vairs nejūtu, un tas ir iemesls, lai šķirtos! Ar tādu argumentu nekad nenāc pie manis, lai šķirtos! Nekādas šķiršanās nebūs šajā draudzē – izvēlējies, tad uz visu dzīvi! Ja nu galīgi nevar, ja sieva tev sit, plēš matus, naudu atņem, Bībeli saplēš, tad varbūt ieteikšu padzīvot kādu laiku atsevišķi, bet ne šķirties. Lai kā mums gribētos, mēs Bībelē nekur nevaram atrast, ka drīkst šķirties, vienīgi netiklības gadījumos! Vēl šajā vēstulē mēs redzam, ka šķiršanās ir pieļaujama, bet nav pieļaujama otrreizēja laulība. Ja tu vienreiz esi izšķīries, tu nevari vairs precēties, ja laulību esi slēdzi Dieva priekšā. Izņemot atsevišķus gadījumus – ja otrs ir miris vai ja ir netiklības gadījums. Un tomēr, ja vienreiz ir bijis netiklības gadījums, var jau piedot, ja tas atkārtojas, tad gan tu esi brīvs.

Vēl 1. vēstules Korintiešiem 7 nodaļa runā par to, ka, ja ir notikusi  pašķiršanās, bet otrs grib izlīgt, tad tev būs izlīgt! Arī tie, kas nāk pie Dieva un otra puse ir neticīga, ja otrs neliek šķēršļus tavai ticībai un vēlas turpināt laulību – tev nav atļauts šķirties tikai tāpēc, ka otrs nav ticīgs. Cita lieta, ja tiek likti šķēršļi tavai ticībai un arī šādos gadījumos bez mācītāja piekrišanas nevar šķirties. Mācītājam savā draudzē ir ļoti liela atbildība, jo viņam ir jāzina un jāsaprot, kāds ir katrs atsevišķais gadījums. Katrā gadījumā es esmu par to, lai par katru cenu saglabātu laulību. Gadījumā, ja neticīgais šķiras no tevis, tu esi brīvs un vari precēties otrreiz. Taču Pāvils iesaka vispār neprecēties, bet palikt tādiem, kādi esat. Tam, kas ir bez sievas vai vīra – slava Dievam! Tam, kurš ir precēts – arī slava Dievam! Viss ko es daru - ēdu, dzeru, es daru par godu Dievam! Un vēl Pāvils saka, ka precētie rūpējas viens par otru, bet neprecētie par Tā Kunga lietām.

Bet rakstu mācītāji un farizeji atveda sievu, kas bija pienākta laulības pārkāpšanā; un, to vidū nostatījuši.. Jāņa 8: 3

Farizeji atveda pie Jēzus sievieti laulības pārkāpēju un gribēja nomētāt viņu ar akmeņiem, taču Jēzus piedeva viņai. Labā ziņa ir tā, ka Jēzus mīl netiklos, Viņš mīl prostitūtas un laulības pārkāpējus. Viņš grib piedot, bet tikai tad, kad tu nožēlo un atsakies no šī grēka. Tad Jēzus piedod un saka, - lai tu negrēko vairs!

Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji neiemantos Dieva valstību. 1. Korintiešiem 6:9

Dievam ir savi rēķini, pat, ja mācītājs neredz un nezina, ko tu dari. Dievs zina! Un ja tu esi laulības pārkāpējs, tu garīgi tiec izrakstīts no Viņa valstības un draudzes, pat ja tu vēl fiziski esi tur. Tu vairs neesi Dieva valstībā, kamēr neesi nožēlojis un atteicies no sava grēka.

Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Galatiešiem 5:19

Skarbi? Nē, Dieva likumi ir taisnīgi un tikai tā mēs varam būt stipri un svētīti!

Kas ir netiklība? – tie ir jebkādi seksuāli kontakti ārpus laulības. Gan pirms laulības, gan laulībā, arī starp saderinātajiem, kamēr nav noslēgts līgums draudzes, Dieva un sabiedrības priekšā, jebkāds fizisks kontakts ir netiklība. Ja laulības laikā vienam no partneriem ir seksuāls kontakts ar citu, tā ir netiklība. Ja cilvēki dzīvo kopā neprecējušies, tā ir netiklība. Pasaulē kopā dzīvošanu sauc par civillaulību. Bet patiesībā tā ir prostitūcija jeb maucība. Vecajā Bībeles tulkojumā ir tieši šāds vārds, tas ir tiešs apzīmējums. Pasaulē netikļi lieto skaistu vārdu – civillaulība, lai gan tādas civillaulības nemaz nav. Ir civillikums un civillaulība ir laulība. Tā ir laulība, kas apstiprināta ar likumu. Kopdzīve ārpus laulības derības Dieva acīs ir netiklība. Un skatieties - kas notiek ar civillaulību pasaulē? Internetā, tērzēšanas vietnē kāds vīrietis, kurš acīmredzot nav sapratis ne to, kas viņš ir, ne kur viņš ir, uzdod jautājumu: „Vai tas, ka es jau divus mēnešus dzīvoju pie sievietes, kas mani apģērbj, pabaro un apmīļo, liecina par to, ka esmu civillaulībā? Man šajā dzīvoklī nekas nepieder, tikai radio. Un vai sievietes tēvs, man nezinot, drīkst aizņemties man piederošās zeķes un apakšbikses no mana plauktiņa? Vai es varu arī protestēt?”

Čalis grib pieprasīt savas tiesības. Un tam seko lasītāju komentāri:

1. „Kamēr laulība nav oficiāli reģistrēta un nav nokārtotas tiesiski mantiskās attiecības, tēvam ir visas tiesības valkāt jebkuras apakšbikses un zeķes, kas atrodas jebkur viņa dzīvoklī, jo pēc likuma tevis šajā dzīvoklī vispār nav!”

2. „Pēc visām pazīmēm tas var liecināt, ka tu dzīvo pie mammas”.

3. „Ja viņa tevi ģērbj un baro, tad tu esi viņas vergs, ja vēl arī apmīļo, tad mīļākais vergs.”

4. „Zābaks tu esi un vēl dzīvo ar zosi!”

5. „Ļoti pozitīvs moments šajā ģimenē ir tas, ka zeķes un apenes aizņemas no plauktiņa, ja sāks aizņemties no vannas istabas veļas groza, tad gan tu esi briesmās!”

7. „Apakšbikses un zeķes nemaini visu laiku, turi pie sevis, un ja sieviete vēl joprojām tevi baro un mīļo, tad reizi pa reizei apenes ar brūno svītru noliec plauktiņā atpakaļ. Radio sabojā, lai nav lieku kreņķu, citādi klausīsies to arī”.

8. „Nu priekš kam tev apenes un zeķes, tu tak tāpat neko nedari, sievietes tēvs noteikti strādā, lai tak ņem un izskatās svaigāks par tevi, bet protestēt laikam tomēr nevarēsi, jo tu tak tai dzīvoklī esi kā mēbele, tad labāk klusē, citādi tevi var padzīt kā šuneli!”

Čalis patiesi „ieberzies”! Lūk, civillaulība, kurā partneri ir absolūti sveši cilvēki, viņiem nav absolūti nekādu pienākumu vienam pret otru. Un ja tādā savienībā viens uztur otru, tad tas, kuru uztur, ir verga stāvoklī. Zvērināta advokāte Anita Rektiņa raksta par civillaulību tā:

„Lai katrs dara, kā grib, bet kopā dzīvošana nav nekāda laulība un nekādā gadījumā to nevar uzskatīt par ģimeni. Varbūt kādam ļoti gribētos domāt, ka ir, bet pēc būtības nav. Varētu pajautāt mātei un tēvam, kuru bērns dzimis civillaulībā, vai arī viņi paši gribētu būt ārlaulības bērni? Laulība nozīmē, ka cilvēki ir solījuši pildīt pienākumus, un, ja cilvēki negrib pildīt pienākumus, tad nevar runāt arī par ģimeni!”

Tā raksta pasaulīgs cilvēks. Bet gadās, ka pat draudzēs standarti ir vēl zemāki. Piemēram, draudzēs Amerikā šķiršanās procents ir pat lielāks nekā pasaulē, bet pie mums tā nenotiks!

Lūk,  vēl daži advokātes piemēri:

„Dzīvojot kopā, nekad nebūs tā, ka katram ir tikai sava manta. Vienmēr būs kas kopīgs, mašīna, dzīvoklis, mēbeles. Oficiāli laulātie var šīs mantas dalīt vai rakstīt līgumu un šīs attiecības regulēt, bet civillaulībā nekas tāds nav iespējams. Tipisks piemērs no prakses: civilsieva sēž mājās, audzina bērnu, civilvīrs ir uzņēmējs un sievieti apgādā, viņiem ir māja, mašīna, vasarnīca. Iespējams, ka sieviete ir pārtraukusi mācības, lai ziedotu sevi civillaulībai, kura tomēr izjūk. Uzturlīdzekļus viņa pieprasīt nevar, kaut gan alimentus bērnam var. Rezultātā sieviete savos četrdesmit gados ir bez uzturlīdzekļiem, plika kā baznīcas žurka, arī darba tirgum viņa ir nederīga. Pilnīgi bezcerīgs stāvoklis, jo parasti visa manta reģistrēta uz vīrieša vārda. Laulībā visa manta tiek dalīta. Jau šī ir ļoti būtiska iezīme. Cits piemērs – cilvēki laimīgā civillaulībā nodzīvojuši 20 gadus, tad viens nomirst. Pēc Mērfija likuma parasti nomirst tas, uz kura vārda reģistrēta manta, tad otrs nāk un raud – ko darīt? Mēs kopā cēlām, bet tagad man visu atņem! Un atņem jau arī, jo gadās neganti radinieki. Parasti tā ir otrā kopdzīve, mirušajam no pirmās laulības ir bērns, neatraidāmais mantinieks, un viņš manto visu. Civillaulībā kopā ir divi pilnīgi sveši cilvēki, jo viņi nav pat radinieki. Ārzemēs nedzīvo kopā ar nolūku radīt bērnus. Kad viņi nolemj radīt ģimeni, tad reģistrē laulību, kopā dzīvošanu viņi neuzskata par laulību. Taču mēs nenodalām vienu konkrētu lietu – kopā dzīvošanu, no otras konkrētas lietas – ģimenes. Tāpēc jau gadsimtiem ilgi pastāv laulība, kā instruments, kas reglamentē attiecības, gan mantiskas, gan morālas, un dod garantijas visai cilvēka dzīvei”

Lūk, izvilkums no Likuma par ģimenes tiesībām. Laulāto personiskās tiesības:

Laulība rada pienākumu sievai un vīram būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības. Domstarpību gadījumā laulātajiem jācenšas vienoties, strīda izšķiršanai laulātie var griezties tiesā. Laulātajiem, neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājas saimniecības ietvaros aizvietot vienam otru. Darījumi, ko viens laulātais noslēdzis šīs darbības ietvaros, atzīstami par noslēgtiem arī otra laulātā vārdā.

Kā redzat, viss ir nopietni! Laulībai ir reālas garantijas un reāla apsardzība! Savukārt laulībai, kas slēgta Dieva priekšā, ir svētība! Ko darīsim? Dzīvosim vienkārši kopā, vai precēsimies? Un ko darīt, ja jau dzīvojat kopā? Piemēram, jaunais pāris, kurš vēlas laulāties, neklausa ieteikumiem un sagrēko pirms laulības. Ko nu darīt? Es kā mācītājs noteikti to uzzināšu. Parasti jau no acīm visu var redzēt. Ko darīsim? Salaulāt vien, jo nekas cits vairs neatliek? Nē! Dzīvojiet atkal gadu, pusgadu vai kādus mēnešus, atkarībā no situācijas, nošķirti un tad nāciet atkal! Kāpēc tik stingri? Tāpēc, ka tā ir laulības pārkāpšana, kas jānožēlo. Ar vārdiem vien nožēlot nevar. Parādi, ka tu nožēlo, nepārkāp vairs laulību un pēc tam tiksi salaulāts! Es nekad nelaulāšu pārus, kas pārkāpuši laulību un nav to nožēlojuši. Izņemot atsevišķus gadījumus, kad cilvēki dzīvojuši kopā jau ilgāku laiku, tad nākuši pie Dieva. Tas ir citādi. Protams, ka es viņus salaulāšu! Nožēla var nākt tikai tajā pašā draudzē, izlabojot savu kļūdu. Aizejot salaulāties uz citu draudzi, tā jau ir faktiski aiziešana no Dieva. Kas notiks, ja es tā nedarīšu un ja noteikumi nebūs tik stingri? Ko darīs nākamais pāris? Viņi teiks: „Iepriekšējo pāri taču salaulāja, arī pēc laulības pārkāpšanas...” Tāpēc draudzes tikumības labā tā nebūs. Vēl dažas Rakstu vietas par netiklību:

Un neņem saviem dēliem sievas no viņu meitām, ka viņu meitas, netikli kalpodamas saviem dieviem, nepamudina arī tavus dēlus netikli kalpot viņu dieviem. 2. Mozus 34:16

Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? 2. Korintiešiem 6:14

Dievs aizliedz laulības starp ticīgo un neticīgo. Ja tu esi kristietis, Dievs negrib, lai tu pārkāp Viņa kārtību, veido attiecības un precies ar neticīgu cilvēku. Izņemot atsevišķus gadījumus, es nelaulāšu ar neticīgu un arī no citām draudzēm nē. Piemēram, katoļu draudzēs laulā tikai katoļus, bet ja grib laulāties ar citas konfesijas piederīgo, vai ar neticīgu cilvēku, ir vajadzīga nevis mācītāja, bet bīskapa atļauja. Tātad īpašs gadījums. Luterāņu draudzēs ir līdzīgi. Un vēl viena nianse – ja tu esi Rīgas draudzē, bet otrs no tās pašas konfesijas, piemēram, Valmieras draudzē, arī tad nelaulā, kamēr nav rakstiska izziņa no mācītāja. Ļoti laba kārtība, viss ir ļoti pareizi, ja vien vēl tajā būtu bijība un Dieva Gars. Svarīgi saprast kāpēc šādas laulības nav vēlamas. Iedomājies, tu esi šajā draudzē, dedz par savu Dievu, tev šeit ir kalpošana, bet es tevi salaulāju ar baptistu no Mateja draudzes, un arī viņam tur ir kalpošana. Tas jau vien ir iemesls nesaskaņām un pat laulības šķiršanai nākotnē, jo katram ir sava dzīve, sava kalpošana un maz kā kopīga. Pareizi ir veidot attiecības savā draudzē. Ja kāds grib tevi precēt, lai nāk uz šo draudzi! Un tev pašam arī ir galva, tu vari iet arī uz citu draudzi, bet tas parādīs kas tu esi, ja vari seksa dēļ mainīt draudzi, tas parādīs, ka īstenībā sekss tev svarīgāks par Dievu!

Laulība var būt tikai starp sievieti un vīrieti.

Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Romiešiem 1:27

Atraitni vai atstādinātu sievu, piesmietu netikli, visas tādas lai viņš neņem; bet lai viņš ņem sev sievu vienīgi no savas tautas jaunavām. 3. Mozus. 21:14

Ideāla laulība ir starp nevainīgiem jauniešiem. Ko lai nu tagad dara? Mēs visi jau paspējuši sagrēkot, pasaulē dzīvojot. Taču tad, kad tu nāc pie Jēzus, Viņš tevi dziedina un atdod tev tavu nevainību. Ja pēc tam tu vēl dari netiklību, tad tā ir jau tava problēma.

Tad ir vēl viena rakstu vieta. 5. Mozus grāmatas visa 22. nodaļa runā par to, ka sekss pirms laulībām ir pielīdzināms laulības pārkāpšanai. Tomēr, ja vīrietis ar varu izvaro sievieti un viņa nesauc palīgā, tad gan to vīrieti, gan sievieti nomētā ar akmeņiem. Bet, ja vīrietis izvaro sievieti (gadās arī otrādi, bet retāk) un viņa sauc palīgā, viņa saglabā savu nevainību. Viņai pat nepieskaita to, ka jaunavība ir atņemta. Kā to saprast šodien? Ja tevi varmācīgi ņem ar varu un tu neizdari visu, lai šis cilvēks nonāktu aiz restēm, tu esi laulības pārkāpējs. Tās nav vieglas situācijas, bet tāds ir Dieva Vārds. Skrāpē, kod, sit, dur acis ar atslēgām, kliedz! Ziņo policijai, izstāsti visiem, nekaunies! Tālāk šajā pašā nodaļā ir rakstīts:

Ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, gan vīram, kas pie tās sievas gulējis, gan tai sievai. 5. Mozus 22:22

Bet, ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava un kura vēl nav saderināta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie tiek atrasti, tad tas vīrs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu. 5. Mozus 22:28

Ja tu ar kādu guli, tas ir tavs uz mūžu, atceries to! Ja tu esi šeit draudzē, kur par visu māca pareizi un brīdina, bet tu tik un tā izvēlies darīt nepareizi, tā ir atklāta sacelšanās pret Dievu!

Nobeigumā vēl par ģimeni un bērniem. Vecākiem ir pienākums audzināt savus bērnus tikumībā, vecāki atbild par saviem bērniem. Kaut arī Vecajā Derībā par savu grēku mirst bērns, vecāki par to ir atbildīgi.

Bet, ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu. 1. Timotejam 5:8

‘Ļaunāks par neticīgo” ir tāds cilvēks, kurš ļauj saviem bērniem nīkt internetā un skatīties visu, ko grib! Mēs zinām, kas notiek apkārt, pusaudži staigā rociņās sadevušies, skūpstās, tā visa ir netiklība. Un uzskati, ka vajag pamēģināt – ar vienu padraudzēties, nepatīk – tad ar citu, vai ka jāpamēģina, viena vai otra, vai mums tur viss sader kopā, ir pilnīgi aplami! Nekas jums tur savādāks nav un visa lieta ir tikai profesionalitātē, tas viss nāk ar laiku un pieredzi. Ne jau mainot partnerus, tu iemācīsies sniegt un gūt baudu, bet gan koncentrējoties uz savu sievu un savu vīru!

Tas ir patiess vārds: ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā; ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam;  tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā; Bet, ja kas neprot valdīt sava paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi? 1. Timotejam 3:1–5

Tie, kas neaudzina bērnus tikumībā un nevada savu ģimeni, nevar būt līderi. Ko tas nozīmē - vadīt savu namu un turēt bērnus paklausībā?

Tev nebūs apgānīt savu meitu, ļaujot viņai piekopt netiklību, lai zeme netop netikla un lai zeme nepildās ar negantību. 3. Mozus 19:29

Ja tu neaudzini savus bērnus tikumībā, bet ieliec viņus bērnudārzos un skolās, kur viņiem visu par seksu iemāca jau agrā vecumā, ja tu neseko līdzi, ko bērns skatās internetā, ko lasa, ar ko satiekas un kur staigā – tas ir noziegums pret bērnu. Bērni paši neizšķir, kas labs un kas ļauns, viņi vadās pēc emocijām. Un tev ir jāmāca bērniem pieņemt pareizus lēmumus. Tagad ir iespējas mācīties internetā – izmantojiet tās! Mēs pēc pašu pieredzes zinām, kur iemācījāmies pīpēt, dzert, kur un ar ko bija pirmais sekss, kur mēs redzējām pirmo pornogrāfiju - tas viss ir saistīts ar skolu. Mēs nevaram nelaist bērnus skolā, bet, kā minimums, mēs varam aizvest uz skolu un paņemt no skolas. Parasti pie altāra nodot laulībā ved tēvs. Bet viņš to var darīt tikai tad, kad bērns ir audzis ģimenē un ir bijis pasargāts no netiklības. Nevis kā tagad - sekss jau bijis 155 reizes. Un nodot savu meitu ne jau kaut kādam, bet tikai tam, kurš spēs gādāt par ģimeni. Es kā tēvs pārliecinos, vai tās ir tikai emocijas vai arī šim vīrietim ir lēmums gādāt par ģimeni. Vai viņš jau sevi ir pierādījis draudzē kā uzticamu. Tikai tad es nododu viņam savu meitu! Protams, ne jau vienmēr būs tā, ka viss izdosies, citreiz bērni saceļas un aizbēg no vecākiem. Bet mums no savas puses ir jāizdara viss!

Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas Tā Kunga draudzē. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Bērni, klausait saviem vecākiem visās lietās, jo tas patīk Tam Kungam. Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi. Kolosiešiem 3:18–21  

Kristīgā laulībā galva ir vīrs – viņš pieņem gala lēmumus. Vīram jāgādā un jārūpējas. Ir arī brīdinājums nekaitināt savus bērnus. Vai tā nav kaitināšana – ielikt bērnu svešā vidē, kur viņam māca kaut ko citu, ne to, ko mājās? Ieliekot skolā un neaizejot viņam pakaļ, ka viņš stundām ilgi klīst apkārt ar draugiem un jau paspējis pārgulēt simts reižu. Bet, kad beidzot pārnāk mājās tu viņam lasi morāli par to, ka viņš smird pēc cigaretēm un alkohola? Tā ir kaitināšana. Vai mums vajag bērnus radīt pasaulei un ellei? Netiklībai? Vai Dievam par godu? Tad nu audziniet savus bērnus, esiet dievbijīgi vecāki!

Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Mateja 19:5

Laulība. Viss, kas ir ārpus laulības, ir netiklība, kas ienes lāstu. Ja tu esi normālā laulībā un pareizās attiecībās ar pretējo dzimumu, Dievs ir tavā dzīvē, viņš tevi svētī un vada!

Svētrunas iztirzājumu sagatavoja Inese Jansone.