Svētrunas


Rutīna un panākumi

Publicēja 2017. gada 18. jūl. 11:59Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 18. jūl. 12:05 ]

Ziņas datums 18.07.17.

Es tev varu pateikt, ka 90% cilvēku, kuriem Bībele ir tikai elektroniski, nevis drukātā veidā, garīgajā izaugsmē atpaliek no tiem, kuri lasa Bībeli kā grāmatu. Ne jau pašā Bībelē ir starpība, bet tavā attieksmē, tāpēc iegādājies normālu Bībeli un ņem to līdzi uz dievkalpojumiem! Man ir liela lasāmā Bībele, kas stāv mājās, un melnā Bībele, kuru ņemu līdzi uz draudzi, lai tu redzi, ka es mācu no Dieva vārda, nevis kaut ko izzīžu no īkšķa. Ar mani Dievs runā caur Savu vārdu. Dzirdamā veidā Dievs ar mani ir runājis tikai vienu reizi, pārējā laikā nākas iztikt ar Bībeli. Pirms kāda laika es slavēju Bībeles jauno tulkojumu latviešu valodā, bet šobrīd es to nevaru lasīt, neiet uz priekšu, neskan, ir kādas vietas, kuras ir precīzākas, bet citas ir galīgi aplamas. Tāpēc, ja esi sācis lasīt jauno Bībeles tulkojumu, lai tev veicas, taču es palikšu pie vecajām vērtībām, Bībeles vecā tulkojuma. Laikam kaut kas nav kārtībā ar jauno Bībeli, ja arī daļai draudzes gribas atpakaļ veco tulkojumu.

Šodien runāšu no konkrētas Rakstu vietas Mateja evaņģēlijā.

Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.” (Mateja 25:1-13)

“Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu, un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus. Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus. Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis, tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” (Mateja 25:14-30)

Izlasi šīs Rakstu vietas. Šeit ir runa par desmit jaunavām un talentiem. Vispirms Debesu valstība ir salīdzināta ar desmit jaunavām, kuras izgāja pretī savam līgavainim. Piecas no tām bija muļķes, piecas – gudras. Muļķes ņēma savus lukturus, bet eļļu līdzi nepaņēma, bet gudrās bez lukturiem paņēma līdzi arī eļļu savos traukos. Viņas visas gulēja, un nakts vidū nāca līgavainis. Gudrās cēlās un sakārtoja savus lukturus, bet muļķes gudrajām prasīja eļļu, jo pašām nebija, bet gudrās nedeva un sūtīja viņas pašas pirkt eļļu saviem lukturiem. Gudrās jaunavas bija gatavas satikt līgavaini, un viņas iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī muļķa jaunavas un gribēja tikt kāzās, taču līgavainis neatvēra, jo viņas nepazina.

Pēc tam seko līdzība par talentiem, un šī sprediķa nosaukums varētu būt arī “Esi uzticams pār mazumu, un tad Dievs tevi iecels pār vairumu,” bet tāds jau ir bijis. Tātad kungs aizceļodams nodeva kalpiem savu mantu un lika to pavairot. Atceries, ka tā patiesībā bija kunga manta. Vienam tika pieci, otram divi un trešajam viens talents, katram pēc viņa spējām. Tas, kuram bija pieci, sapelnīja vēl piecus, tas, kuram bija divi, sapelnīja vēl divus, bet trešais kalps savu talentu apraka zemē, paslēpdams sava kunga naudu. Pēc laika kungs atgriezās un sāka norēķināties ar saviem kalpiem. Pirmo kalpu kungs uzslavēja un nosauca par uzticamu, otro tāpat, un viņi iegāja sava kunga priekā, bet neuzticamais kalps aizbildinājās ar bailēm, un kungs bija dusmīgs, un viņam atņēma to vienu talentu un iedeva tam, kuram jau bija desmit, bet pašu iemeta galējā tumsībā. Gan līdzība par desmit jaunavām, gan par talentiem atspoguļo vienu un to pašu domu, kuru Dievs grib, lai tu saproti, pieņem un lieto. Bet par visu pēc kārtas.

Gudrās jaunavas teica muļķajām: “Ejiet un pērciet sev eļļu,” es būtu teicis vēl skarbāk, jo to vajadzēja izdarīt agrāk, nevis tad, kad jau bija par vēlu. Muļķes eļļu sev līdzi nepaņēma, bet gudrās jau laicīgi savos traukos bija sagatavojušas eļļu lukturim. Viņām bija SAVA eļļa. Tev ir vajadzīga SAVA ticība, SAVS spēks un SAVS svaidījums! Tikko dzirdējām cilvēku liecības no inkauntera, šada veida liecības dzirdam ik pa laikam. Inkaunters ietver atbrīvošanas kalpošanu, un tieši atbrīvošanas kalpošanai ir ļoti liels, negatīvs mīnuss – mēs paļaujamies uz citiem. Precīzāk, caur to mums ir kārdinājums pašiem neuzņemties atbildību par savu dzīvi. Ir tāda dziedātāja Anna Rasela, un viņai ir dziesma ar satīriskiem vārdiem: Aizgāju pie psihiatra, lai uzzinātu, kāpēc es nogalināju savu kaķi un uzsitu zilumu zem acs savai sievai. Ārsts noguldīja mani uz kušetes un sāka rakāties manā galvā. Lūk, ko viņš izvilka no manas zemapziņas – kad man bija viens gadiņš, mamma noslēpa manu lelli un rotaļlietu kasti, nav jābrīnās, ka mūžīgi tagad esmu piedzēries. Kad man bija divi gadiņi, redzēju, kā tēvs skūpstās ar mūsu kalponi, lūk, kāpēc es sirgstu ar kleptomāniju. Kad man bija trīs gadiņi, es sirgu ar ambivalentismu (pretējas domas un jūtas pret cilvēkiem) pret saviem brāļiem (faktiski – atstumtība), un tas dabiski paskaidro, kāpēc noindēju visas savas mīļākās. Esmu tik priecīgs par ārsta apmeklējumu un par to, ko es sapratu! Lūk, kāds secinājums – lai ko arī sliktu es nedarītu, pie tā vainīgs ir kāds cits.

Mums kā kristiešiem nav nekāda iemesla neatbrīvot un nedziedināt cilvēkus, taču mums katram ir jāsaprot, ka neviens cits mūsu vietā mūsu dzīvi nenodzīvos. Draudze, grupiņa, mācītājs un līderis var palīdzēt, bet ceļš ir ejams tev pašam. Tas, ka tu apmeklē inkaunteru un uzzini, kāpēc esi tāds vai šāds, neatbrīvo tevi no atbildības par savu dzīvi šodien. Inkaunterā tu sevi pa punktiem izmeklē, Svētais Gars uzrāda, kādas tev ir problēmas jeb tu uzzini problēmu sakni, bet tas tevi neatbrīvo no atbildības dzīvot savu dzīvi tā, kā to grib Dievs, nevis saskaņā ar tavu bērnības traumu. Cik svarīgi ir tas, ka katram no mums ir sava eļļa, nevis mēs lietojam tikai citu cilvēku, kalpotāju eļļu un viņu aizlūgšanas par mums. Kalpotāji mums uzliek rokas un māca mūs, bet svarīga ir katra paša personīgā eļļa. Tev pašam jātic, pašam no Dieva jāsaņem un pašam jāiet. Tev Dievs palīdzēs caur cilvēkiem, bet tu pats ej un pieaudz, tev ir sava eļļa. Bija piecas muļķes un piecas gudras jaunavas. Piecām nebija savas eļļas, viņas gribēja ņemt no gudrajām, bet gudrajām bija pašām sava laicīgi iegādāta eļļa. Mēs gribam domāt, ka visi citi ir vainīgi pie tā, kādi esam izauguši, līdz ar to negribam uzņemties atbildību paši par savu dzīvi.

Es zinu sakni savai nejēdzīgajai dzīvei, kāda tā bija, pirms es iepazinu Jēzu. Pirmkārt, tā bija padomju laiku bezdievība, otrkārt tā meklējama manā bērnībā, ģimenē. Mans tētis nomira, kad man bija četri gadi, vienkārši nodzērās, un manā dzīvē ienāca patēvs, kurš uz ilgu laiku kļuva par manu nīstāko cilvēku pasaulē. Nevienu citu cilvēku es neesmu tik stipri ienīdis jau no bērnības, un pat pieaudzis es nevienu tā neienīdu kā viņu. Es viņu lādēju un teicu: “Kaut tu nomirtu!” Viņš nemācēja atrast ar mani kontaktu, es arī ne. Šodien, par to atceroties, man negribas raudāt, jo esmu viņam piedevis, tēma ir izsmelta, un tagad viss ir kārtībā, tomēr ilgu laiku esmu dzīvojis ģimenē, kurā ir neciešama atmosfēra. Mēs ar patēvu pat neēdām pie viena galda, no manas puses nāca liels negatīvisms, tāpat arī no viņa. Iela man kļuva labvēlīgāka par ģimeni, un tieši tur es iemācījos smēķēt, gulēt ar meitenēm, lietot narkotikas un alkoholu. Bērnībā mani pēkšņi aizveda uz bērnudārzu un veselu nedēļu atstāja nakts grupā. Es nevarēju saprast, kāpēc vecāki ir mājās, bet man jābūt vienam pašam. Es ļoti labi atceros, kā raudāju, un tas atstāja spēcīgas sekas manā dzīvē. Šādi es varētu meklēt vēl kādas lietas un teikt: “Lūk, kāpēc es tāds biju, lūk, kāpēc es lietoju narkotikas, lūk, kāpēc es dzēru un nevienam nebiju vajadzīgs! Mans tētis bija alkoholiķis, tāpēc arī man ir jābūt alkoholiķim.” Kad es garīgi augu, man nebija inkauntera, mans “inkaunters” bija cietuma kamera. Mana draudze bija cietuma kapelā, kur bija tādi paši brāļi, kāds biju es, un viens cietuma kapelāns. Kad es sāku augt kā kristietis, man nebija atbrīvošanas kalpošanas, kapelāns pat neticēja tam, ka no kristiešiem ir jāizdzen velni. Es pats augu uz Dieva vārda, pats lasīju Bībeli un regulāri lūdzu Dievu, dzirdētos sprediķus salīdzināju ar Bībeli, un viss mans brīvais laiks pagāja kapelā. Man nav bijušas domas, ka kaut kādā veidā es varētu novirzīt atbildību uz citiem cilvēkiem. “Redzi, mana mamma to un šito, redzi, mans patēvs tā un šitādi, redzi, bērnudārzā un skolā…” Man pašam ir atbildība par savu dzīvi.

Draudzē ir garīgā siltumnīca – tev ir vadītājs, tu viņam vari piezvanīt, viņš aizies pie tevis ciemos. Tu vari domāt: “Es tāds piedzimu. Viņš ir vainīgs, viņa ir vainīga.” Ja tev nāk virsū “garīgās mēnešreizes” (es domāju, ka sievietēm tās sakrīt arī ar īstajām mēnešreizēm), tas tev nedod nekādas tiesības terorizēt savu vīru vai sievu, vai grupiņas cilvēkus. Ja tev nāk virsū “garīgās gadareizes”, viss veras ciet un ir tumšs gar acīm, gribas raudāt, kliegt vai apvainoties, jo, redziet, tev ir tādi procesi, tu lieto hormonu tabletes vai vienkārši viss ir sagājis ķīselī, tas tev nedod nekādas tiesības slikti izturēties pret apkārtējiem cilvēkiem. Tev ir jābūt savai eļļai! Un tu vari sevi kontrolēt! Jo Dievs tev nav devis baiļu garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. Cik svarīgi ir tas, ka mēs neturamies tikai tāpēc, ka mūs kāds tur, bet mēs paši turamies, jo mums ir Dievs, kas mūs tur. Nav svarīgas tavas bērnības traumas. Pretējā gadījumā nav nekādas jēgas tavai ticībai. Kāda jēga vispār ticēt Dievam, ja vainīgs ir kāds cits? Vainīga ir draudze vai grupiņa, mācītājs vai vadītājs, traumas vai hormoni? Draudze nekad nebūs tāda, kādu tu to gribētu. Draudze būs tāda, kāda tā ir, ar visiem cilvēciskajiem trūkumiem. Ja tu esi ideālās draudzes meklējumos, tad vari meklēt tālāk, jo tādas nav. Ja tu meklē ideālo, tad tu esi perfekcionists, un perfekcionistu ceļš ved uz elli, jo viņu perfektajām gaidām seko vilšanās, ticība sašūpojas, un ceļš apstājas.

Gudrajām jaunavām, kuras iegāja Debesu valstībā, bija pašām sava eļļa, un simboliski tās ir kāzas, un līgavainis ir Jēzus Kristus. Jaunavas simbolizē draudzi, un pusei no draudzes nepietika eļļas, lai ieietu Debesīs. Es domāju, ka draudzē “Kristus Pasaulei” lielākajai daļai cilvēku ir pašiem sava eļļa, bet ir arī tie, kuriem tās nav. Ja Jēzus nāktu šodien, Viņš varētu arī pateikt: “Es tevi nepazīstu, kas tu tāds esi?” Tu esi tikai paļāvies uz cilvēkiem, domājis tikai par savām traumām un neko neesi mainījis. Tu neesi cīnījies. Bet tās, kuras bija gatavas, iegāja ar Viņu kāzās (Debesu valstībā, mūžīgajā dzīvībā), un durvis aizslēdza. Un arī šeit, virs zemes, cilvēki, kuriem ir sava eļļa, ieiet Debesu valstībā, aug un nes augļus.

Gribu runāt ne tikai par mūžīgo dzīvību, bet par to, kāda tava dzīve ir šobrīd. Kāda tā ir šodien? Vai tev ir sava eļļa, vai tu dzīvo tikai uz citu rēķina? Piemēram, tu vari cilvēkus pieņemt darbā un tu vari ņemt darbu, kurš ir lietderīgāks? Kurš ir vērtīgāks cilvēks? Kurš sasniegs vairāk – tas, kurš dod, vai tas, kurš ņem darbu? Kurš maksās vairāk nodokļus valstij? Tas cilvēks, kurš pats dod darbu. Ir divu veidu cilvēki tie, kuri paši dod, tiem ir sava eļļa un otri, kuriem nav savas eļļas. Tas nenozīmē, ka visiem ir jābūt darba devējiem, katrs darbs ir labs, tomēr šis princips atspoguļojas visās lietās. Piemēram, tu ej evaņģelizēt tikai tad, kad iet tavs mājas grupiņas vadītājs. Ja viņš iet, tu ej, ja viņš neiet, tu neej. Lūk, tie ir divu veidu cilvēki – vienam ir sava eļļa, otram nav. Otrs dara tikai to, ko dara citi. Kā skolas laikos skolotājas teica: “Ja viņš ar galvu skries sienā, tu arī skriesi? Ja viņš leks laukā pa logu, tu arī leksi?” Es atceros, ka man tā teica, un es paskatījos pa logu un padomāju, ka tomēr nelekšu laukā. Tu nevari nokļūt debesīs, nevari savā dzīvē kaut ko sasniegt, nevari uzcelt grupiņas vai kalpošanas, ja tev ir vajadzīga cita cilvēka eļļa. Ja tu dzīvo uz citu eļļas, tev nav patstāvības. Šie cilvēki ir nekādi, bet es gribu, lai tev no šodienas ir pašam sava eļļa! Lai tu pats saproti, ka celt Latviju var tikai, ceļot draudzi, lai tu pats gribi piedalīties cilvēku celšanā. Sāc ar mazajiem darbiem.

Tās jaunavas, kas bija gatavas, iegāja Debesu valstībā. Kuras varēja izmantot iespējas? Tās, kurām bija eļļa, tās, kuras lietoja to, kas viņām ir. Tie ir cilvēki, kas lieto to, kas ir, nevis gaida kādus īpašus apstākļus. Cik svarīgi ir lietot to, kas ir, nevis gaidīt, kad būs vairāk. Iespējas paveras tiem, kas tā dara. Kas ir iespējas? Tev ir mērķis un tu gribi to sasniegt. Piemēram, mums ir mērķis glābt Latviju, lai tā būtu brīva un ekonomiski plaukstoša. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jāveic apnicīgs ikdienas darbs. Tā ir ikdienas rutīna. Tev ir lielāki vai mazāki mērķi, un tu dari ikdienas darbu. Un tiem, kas iet un dara, kaut kādā brīdi paveras iespējas. Mācītājs Aleksejs Ļedjajevs mums pravietoja, ka šeit notiks tādi brīnumi, par kuriem sāks rakstīt masu mediji, un cilvēki pārpludinās mūsu draudzi. Kāpēc šeit var notikt tādi brīnumi? Vai varētu tā pravietot draudzei, kura netic dziedināšanai, kura nerīko dziedināšanas dievkalpojumus, kura neplāno dziedināšanu un kurā nav inkaunteru?

Iespējas paveras tad, kad, ceļā uz mērķiem, tu strādā rutīnā. Veiksme dzīvē atnāk ne tiem, kam rokās labākās kārtis, bet tiem, kas prot spēlēt ar sliktām kārtīm. Tie, kas daudz ir spēlējuši zolīti, zina, ka uzvara nav atkarīga no kārtīm, bet no tā, kā tās izmanto. Pirms dažām dienām es biju Jūrmalā pie jūras. Tur bija mazi vilnīši, ūdens bija caurspīdīgs. Viļņi pacēla augšā akmetiņus, tie atnāca pie manis, un tad vilnis tos paņēma atpakaļ. Pēkšņi es ieraudzīju skaistu stikliņu, kuru gribēju paņemt sev. Vilnis bija paņēmis šo stikliņu, bet es gaidīju, kad tas nāks atpakaļ ar visu stikliņu. Kad tā notika, es gribēju paņemt stikliņu, bet netrāpīju, vilnis bija ātrāks par manis. Tad vilnis nāca trešo reizi, bet stikliņu vairs nevarēju atrast, cik žēl! Divas reizes man bija iespēja redzēt un noķert stikliņu, bet es nespēju izmantot šo iespēju. Tāpat ir arī dzīvē. Iespējas tiešām izlauzties un izrauties nepaveras bieži, bet izmantot tās var tikai tie, kas tam ir gatavi. Tie ir tie, kas jau iet uz mērķi, jau strādā, tikai viņi ir spējīgi to izdarīt. Ja es būtu gājis uz stikliņu lasīšanas un ķeršanas kursiem un to vien būtu gaidījis, tad tajā brīdī man nebūtu jāgaida pat otrais vilnis, bet jau pirmajā reizē es veikli noķertu stikliņu. Ja draudzē netic brīnumiem, tad tur nevarēs notikt dziedināšanas, jo nenotiek darbs uz to. Ja pat kādreiz būs kāds brīnums, tā būs kā neizmantota iespēja. Tā ir visās dzīves jomās. Pat ja tev pavērsies kāda iespēja, tu nespēsi tikt ar to galā, tu pat nespēsi to ieraudzīt. Iespējas ir visapkārt, tieši tava var atnākt un aiziet, ja nebūsi gatavs to izmantot. Tas var būt kāds uzaicinājums kalpošanā vai arī uzaicinājums no mācītāja vai kāda līdera kaut kur. Piemēram, iespēja būt slavēšanas grupā. Ir cilvēki, kas pat nespēj iedomāties, cik daudz viņi var dot caur šo kalpošanu, cik daudz var sasniegt. Tu nezini un palaid garām Dieva dotu iespēju, un turpini savu pelēko dzīvi.

Tālāk par talentiem. Kas ir talents? Varbūt tu domā, ka tas ir maz? Tās ir sliktās kārtis, ar kurām tev jāspēlē. Tu varbūt teiksi, ka nespēlēsi, ka esi pārāk bailīgs, ka ir trauma no bērnības. Tu domā, ka tev ir tikai viens talents, citam ir pieci – vismaz kaut kas, ko viņš var lietot, kaut kādi uzkrājumi, ko viņš var lietot, kaut kādas rakstura īpašības vai kas cits. Bet viens talents ir trīs tūkstoši sudraba gabalu pēc svara. Patiesībā talents ir svara mērvienība. Tātad šie talenti, ko Dievs mums ir devis, ir daudz. Vai tas būtu viens talents, vai pieci talenti, tas jebkurā gadījumā ir daudz. Katram no mums ir vismaz trīs tūkstoši lietu, ko varam darīt, lai augtu un lai pēc tam mums parādītos kādas īpašas iespējas. Piemēram, vienam no mūsu draudzes dalībniekiem ir savs bizness – grafiskā dizainēšana. Viņam ir klienti, ir ienākumi, lai varētu dzīvot, bet, ja viņš turpinās godprātīgi attiekties pret klientiem, mācīties, lasīt, skatīties dažādus video, kā labāk izdarīt savu darbu, paaugstinās darba kvalitāti, izpildīs klientu vajadzības un pat vēl vairāk, tad pēc kāda laika viņam parādīsies lielā iespēja, kāds piedāvājums, kuru viņš mierīgi varēs izmantot, jo viņam būs bāze. No šīs iespējas viņš pavairos savu biznesu desmit, simts un pat tūkstots reizes vairāk. Ja turpināsi strādāt ar to mazumiņu, kas tev ir, tad Dievs tev dos vairāk. Tev ir doti daudzi materiāli, ko lietot – tavas rokas, kājas, acis, ausis, viss, ko vari iemācīties vai tas, ko jau zini.

Kādam fermerim, kurš audzēja vistas, zeme bieži applūda. Pēc pēdējiem plūdiem noslīka lielākā daļa vistu, un fermeris gāja sūdzēties pie savas sievas, ka viņš vairs nevar izturēt un ka šī ferma neder viņa darbam – ienākumus tā nenesīs, bet pārdot īsti arī nevar. Sieva ieteica viņam nopirkt pīles, jo tās prot peldēt. Mēs ļoti bieži sakām, ka nevaram kaut ko kādu apstākļu dēļ – ferma neder, vecums pārāk mazs vai liels, nepareizais dzimums, nepareizais resnums, bērnības traumas, komunikācijas problēmas utt. Varbūt tu nevari to, ko var citi, bet citi nevar to, ko vari tikai tu. Katram ir savs talents jeb trīs tūkstoši. Katram ir savi talenti jeb talanti un savas spējas. Tās nav tikai tavas, jo ir rakstīts, ka tas Kungs aizceļoja un atstāja Savu mantu tev. Viņš tevi ir radījis īpašu, ar tādām spējām, kādas ir tikai tev. Un tikai tu to vari izdarīt, realizēt. Mums katram ir sava vieta Dieva plānā. Ir jālieto tas mazumiņš, kas mums ir, tās sliktās kārtis, kas mums ir, un tas nesīs lielumu.

“Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mateja evaņģēlijs 25:21)

Kas lieto to, ko Dievs devis, tam Dievs dos vairāk. Lielas lietas sastāv no simtiem mazām, bieži apnicīgām darbībām. Džons Maksvels saka, ka cilvēki viņam prasa pavadīt dienu kopā ar viņu, lai kaut ko iemācītos. Viņš pats saka, ka šie cilvēki būs dziļi vīlušies, jo viņa dienā nav nekā ievērības cienīga. No rīta agri viņš pieceļas, apsēžas pie darba galda, domā un pieraksta, tad viņam ir treniņš, pēc tam kontaktēšanās ar cilvēkiem, sazvanīšanās, un tas ir arī viss. Tāda ir Džona Maksvela diena, nekā interesanta. Arī man ir līdzīgi – ceļos no rīta, man ir lūgšanas, Bībeles lasīšana, pārdomas, tad ir brokastis, pēc tam arī sports, pēc tam, ja ir sazvanīšanās, sazvanos ar savas grupas cilvēkiem, vakarā atpūšos. Mans dēls pirms vairākiem gadiem vasarā atbrauca pie manis uz mēnesi. Viņam nebija, ko darīt, tikai visu laiku skatījās televizoru, pat tas apnika, jo tētis taču visu laiku bija savā darba kabinetā, tikai uz pusdienām izgāja ārā. Bija arī lietaina vasara, jūlijā lija lietus, nebija, ko darīt. Tagad brīnos, kāpēc viņš vairs nebrauc pie manis. Pie manis vienkārši nav interesanti. Tā ir rutīna, bet tas ir tieši tas ceļš, kas ved uz panākumiem. Man ir sava vīzija, mērķi un konkrētas lietas, kas ir jāizdara. Konkrēta plānošana, konkrētas lūgšanas, konkrēta darbība, konkrētas grāmatas utt. Arī viss sprediķis, ko katru svētdienu runāju, ir savākts nedēļās laikā, tas ir viss, ko esmu domājis, darījis, pierakstījis un sakārtojis.

Kad nomira Bils Maslamans, slavens basketbola treneris, bērēs pie viņa dēla Ērika pienāca kāds vīrs gados un stāstīja kādu notikumu, kad viņš esot braucis no vienas pilsētas uz otru un ceļa malā ieraudzījis kādu vienpadsmit gadus vecu puisi, kurš ar vienu roku driblēja basketbola bumbu. Šis vīrs piestāja un prasīja, ko puika dara un kur viņš dodas. Uzzinājis to visu, viņš jautāja puisim, vai zina, ka ciemats, uz kuru viņš dodas, atrodas piecpadsmit kilometrus no pašreizējās atrašanās vietas, un ko viņš darīs, kad nonāks galā. Puika to zināja un atbildēja, ka tad, kad nonāks galā, driblēs piecpadsmit kilometrus atpakaļ ar otru roku. Izrādās, ka puika bija šis slavenais basketbola treneris. Kā viņš kļuva tik ievērojams? Kā viņš spēja trenēt, nesot tik daudz uzvaru? Driblējot bumbu ar vienu roku piecpadsmit kilometrus vienā virzienā un ar otru roku piecpadsmit kilometrus atpakaļ. Kā var uzcelt daudz mājas grupiņu? Kā var dziedināt daudz cilvēku? Kā var izglābt daudz cilvēku? Vienreiz nedēļā atnākot uz neformālo pasākumu? Nē! Katru dienu evaņģelizējot līdz apnikumam. Kurš teica, ka dzīve ir viegla? Kurš teica, ka panākumi neko nemaksā? Kā var nopelnīt daudz naudas? Strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram? Nē, ne tā! Darot rutīnu ikdienā. Protams, nevajag aizmirst arī pauzes un atpūtu. Bet, ja godīgi, tad, ja tev vēl nav panākumu, tev nepienākas nekāda atpūta. Pirmo atvaļinājumu es paņēmu tikai pirms kādiem trim gadiem. Tas bija mans pirmais atvaļinājums mūžā. Iepriekš, dzīvojot Limbažos, mēs ar sievu kādu reizi vasarā devāmies astoņus kilometrus kājām līdz ciematam Katvari, tur nebija nekā ievērības cienīga, vienīgi skola, kur strādāja mans patēvs. Tas bija mūsu ceļojums. Pa ceļam salasījām kaut kādas sēnes, bet, kad gribējām taisīt mērci, izrādījās, ka tikai viena vai divas no visām bija ēdamas, pārējās bija pilnas ar tārpiem. Otrs ceļojums mums bija no Limbažiem uz Mucenieku tiltu, tie bija četri kilometri, ko gājām pa šoseju. Nekā ievērības cienīga, vienkārši kopā gājām četrus kilometrus. Lūk, tādi bija mūsu ceļojumi. Garāki ceļojumi pienākas tiem, kas ir gājuši īsākus ceļus. Kamēr neesi strādājis, tikmēr ceļojums tev nepienākas. Un arī tie, kas neiet īsākos ceļojumos jau tagad, var aizmirst par garākām atpūtām. Ja tu nevari atrast laiku, lai aizietu ar savu sievu vai vīru vienkārši pastaigāties, aiziet uz Katvariem, kā tas bija mūsu gadījumā, tad vari aizmirst par garāku ceļojumu uz ārzemēm.

“Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.” (Mateja 25:19)

Tev ir talenti, tev ir iespējas, kuras tu vari lietot, bet augļi nav redzami uzreiz, jo ir vajadzīga pacietība, lai būtu augļi. Mēs ar sievu vienu dienu skrējām pa Siguldas kalniņiem, bija saulains un spiedīgs laiks. Skrienot tik karstā laikā, gribas domāt tikai par galapunktu, jo tur varēs atvēsināties. Kad skrienot tu domā par galamērķi, kļūst grūtāk. Tad es parasti saku sev: “Cik labi ir skriet te un tagad! Cik labi strādā mans organisms un mana sirds! Kā asinis riņķo! Cik patīkama sajūta ir tieši tagad.” Skrienu tālāk, domas pārslēdzas un kļūst vieglāk. Vajadzīga pacietība un koncentrēšanās nevis uz galamērķi, bet uz ikdienas rutīnu ceļā uz mērķi, tad arī pavērsies tavas lielās iespējas, un tavs darbs agri vai vēlu nesīs augļus. Katra cilvēka iespējas un talenti nav vienādi, bet alga ir viena – panākumi, kā arī mūžīgā dzīvība, ja runa ir par garīgo kalpošanu Dievam. Kā tu domā, vai celt un vadīt mājas grupu ir kalpošana? Tā nav kalpošana. Vai evaņģelizācija ir kalpošana? Tā nav kalpošana. Kalpošana ir slavēšanas kalpošana, sagaidīšanas kalpošana, maizīšu uzsmērēšana grupiņā, grafiku taisīšana, video kalpošana, montēšana u.c. kalpošanas. Grupas celšana nav kalpošana, tas ir tāpat kā personīgas attiecības ar Dievu.

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Evaņģelizācija ir nepieciešamība katram kristietim, bet pārējais ir kalpošana. Ja runa ir par kalpošanu draudzē, tad tā gan nav evaņģelizācija, bet tomēr ikdiena, kā katram kristietim būtu jādzīvo. Tātad ne uzreiz Kungs atnāca, bija vajadzīga pacietība. Ne uzreiz ir rezultāti, kādus mēs vēlamies. Un katras iespējas, talenti un kalpošanas nav vienādas. Šonedēļ es skrēju mežā, iepriekšējā dienā bija lijis lietus, bet mežā nebija nevienas peļķes. Skrienot rudenī, tur ir dubļi. Tie, kas ar mani kopā ir skrējuši, zina, kā izskatos pēc tam. Bet vasarā mežā ir pilnīgi sauss. Kāpēc sauss? Tāpēc, ka koki zaļo, ir vasara, un kokiem ir vajadzīgs ūdens – valgme. Kad tu skaties uz skaistām ainavām, redzi, ka tās ir zaļas un kuplojošas. Tas viss ir ūdens dēļ. Koki uzsūc ūdeni, tāpēc tie zaļo, un takas ir sausas. Kāds vjetnamiešu dzejnieks Lī Vong Jang ir teicis tādus vārdus: “Ļoti skaisti un sausi ir mežā vasarā. Vasaras mežs ir brīnišķīgs, ļoti mīļš un mīksts. Tajā pastaigāties ir vienkārši silti un labi.” Piecām jaunavām, kurām nav savas eļļas, kuras tikai velk dzīvību un savu rutīnu nedara, nav vajadzīgs ūdens, jo ūdens ir vajadzīgs tikai tam, kas aug. Ja tu esi tas, kurš aug un kuram ir vīzija un mērķi, kas tiecas uz priekšu un ikdienā strādā, tu automātiski uzņem Svēto Garu, zaļo un audz, un esi patīkams. Tu esi tas, kuram gribas sekot un līdzināties. Tu esi tas, kuram ir pārpilnība. Tu esi viens no tiem, kas cieši ir nolēmis iet līdz galam. Šādi cilvēki ir kā mežs, kurā ir brīnišķīgi pastaigāties. Vienīgo talentu atņem tam cilvēkam, kurš to nav licis lietā, bet bezmērķīgi glabājis savas dotās spējas. Viņam to atņem un iedod tam, kuram jau ir desmit. Tas, kuram nav, ir kā dubļains mežs bez lapām.

“Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.” (Mateja 25:29)

Nav iespējams to uzturēt, ja esi kaut ko sasniedzis, jo tu vai nu audz, vai arī ej mazumā. Tāpat ir arī laulībā. Ja ir piedzīvota laba diena, to nevar uzturēt, vajag turpināt strādāt, lai būtu vēl daudz labu dienu, jo pretējā gadījumā kļūst sliktāk. Nepastāv tāds punkts, kurā mēs atpūšamies un tur paliekam. Runājot ar cilvēkiem, ieklausies, kādi ir viņu sapņi. Lielākoties vīrieši teiks, ka grib skaistu sievu, dārgu mašīnu un lielu māju. Ar to viņi domā, ka kādreiz varbūt gadīsies iespēja, un viņi dabūs to visu un tad dzīvos to uzturot. Ja tu redzi cilvēkus, kas kaut ko ir sasnieguši un to vienkārši uztur, tad drīz viņi ies mazumā. Piemēram, tu atver vienu skaistumkopšanas salonu, bet, ja to vienu tikai uzturēsi, pēc kāda laika tev blakus kāds uzcels lielāku salonu, un beigsies viss tavs bizness. Līdzīgi kā ar sporta klubu Siguldā, uz kuru gājām kopā ar sievu – blakus tika atvērts cits, lielāks sporta centrs, un visi no mazā sporta kluba pārgāja uz jauno. Tāpat ir ar mājas grupiņām – ja tev ir pieci cilvēki, kurus gribēsi tikai saglabāt, tad pēc laika tevi pašu apglabās. Ja grupiņā ilgstoši ir vieni un tie paši cilvēki, tad šāda grupiņa ir mirusi.

Nekad neko nevajag uzturēt, bet plānot un strādāt tālāk. Ja tava mājas grupiņa ir nomirusi, tavs bizness ir nomiris, tava ģimene ir nomirusi, atceries, ka ir Dzīvības Kungs! Kad Viņš dveš, tad viss kļūst dzīvs. Kad tu sāksi lietot tās sliktās kārtis, kas tev ir, tu gūsi panākumus. Es izstāstīšu notikumu par kādu cilvēku. 1926. gadā ārsti veica eksperimentu kādam divdesmit septiņus gadus vecam epileptiķim, kuram šī slimība bija ļoti smagā un neparastā formā, ārsti veica operāciju, izgriežot daļu no smadzenēm, kas bija atbildīgas par epilepsijas posmiem. Slimība tiešām tika izārstēta, bet izrādījās, ka pacientam pilnīgi pazuda īstermiņa atmiņa, viņš pat neatcerējās ārstus, kas viņu ārstēja. Viņš jau sen bija pārvācies dzīvot citur, bet joprojām katru dienu gāja atpakaļ uz savu veco māju, kurā vairs nedzīvoja. Viņš katru dienu varēja lasīt vienu un to pašu žurnālu un nezināja, kā aiziet uz tualeti, kā arī, vai ir ēdis, vai nē. Viņš nezināja arī to, ko bija ēdis. Viņš atcerējās tikai to, kas bija līdz operācijai. Viņš bija iestrēdzis laikā un nespēja vairs augt. Lūk, rudenīgs mežs, kurš vairs neuzsūc valgmi. Es skatījos kādu filmu, kurā bija mazliet dīvaina vecmāmiņa, viņa sēdēja un nepārtraukti skatījās seriālus. Kad pie viņas atnāca dēls, lai runātos, viņam bija jāpāriet šo seriālu pasaulē. Lai ar viņu sarunātos, viņam bija jālieto varoņu vārdi. Es ar šausmām skatījos uz šo sievieti. Cilvēks vienkārši eksistē un savu dzīvi pavada pie TV ekrāna. Tad es sāku domāt par cilvēkiem šodien, kas ir bez mērķa, bez svaidījuma, bez ticības, bez morāles principiem, bez Dieva. Viņi ir kā dārzeņi, kas pie TV vienkārši nosit savu laiku, kas ir dots virs zemes, līdzīgi kā šis cilvēks bez atmiņas. Tādiem cilvēkiem, ja ir bijuši kādi sapņi, tad nav bijušas ikdienas darbības. Es tevi aicinu sapņot un darboties, jo tie, kas iet mazumā, nonāk ļoti bēdīgā stāvoklī. Lūk, ko es uzskatu par īstu dzīvi: Dzīvot nozīmē katru dienu domāt par to, ko darīsi rīt, sapņot, kāda tava dzīve būs rīt, kāda tava Latvija būs rīt. Sapņot, plānot, redzēt un katru dienu veikt rutīnu ceļā uz to, ko iepriekš esi izdomājis; šodien es domāju, rīt es izdaru. Kāds japāņu gleznotājs uzzīmēja koku un tā galotnēs – putnus, un apkārt atstāja ļoti daudz vietas. Un kāds jautāja: ”Kāpēc ir atstāts tik daudz brīvas vietas?” Gleznotājs atbildēja: “Putniem taču arī kaut kur ir jālido!” Es aicinu tevi domāt, lūgt, slavēt, plānot, redzēt, sapņot un strādāt!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Iveta Kļavinska, rediģēja Evija Ungure un Ieva Našeniece.

Stratēģiska plānošana un pašplūsma

Publicēja 2017. gada 11. jūl. 22:09Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 11. jūl. 22:09 ]

Ziņas datums 12.07.17.

Svētas Gars, mums ir vajadzīgs Tavs vārds, vajadzīga Tava klātbūtne, Tava vadība, ka Tu mūs māci, ka Tu mūs skolo. Svētais Gars, ka Tu mūs vadi, jo bez Tevis mēs nespējam nenieka. Tu mums esi vajadzīgs un mēs vēlamies zināt, kā iet Tavā gribā. Lieto mūs, darbojies caur mums. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē un mājas grupās, mūsu zemē un tautā nāk Tava valstība! Svētais Gars, runā uz mums šodien, lai mēs atveram savas ausis un dzirdam, savas acis, ka redzam, un maināmies, ka mēs tiešām varam iet Tavā spēkā, Tavā Garā un darīt Tavus darbus. Āmen! Tēma ir “Stratēģiska plānošana un pašplūsma”. Ja tu domā, ka tagad būs baigā mācība par plānošanu, tad nē, tā nebūs. Ar nosaukumu vien vēl nekas nav izteikts. Kad es sākšu runāt, tad tu sapratīsi, kāpēc ir šāds nosaukums. Viss šeit būs tik vienkārši, ka visi to sapratīs. Vienīgais varētu būt tas, ka tu to nelietosi, bet tā jau ir cita problēma.

Kas ir stratēģija? Kad es skatos skaidrojošajā vārdnīcā, tad es atrodu šādus skaidrojumus:

1. Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu.

2. Darbības princips, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.

Citiem vārdiem – stratēģija ir darbības plāns, kara mākslas virziens, kas plāno darbības, lai tās īstenotu. Tā nav tikai plānošana, tā ir arī īstenošana. Lai īstenotu jeb sasniegtu mērķus, ir vajadzīgs darbības plāns. Itin visā ir vajadzīgs darbības plāns jeb stratēģiska plānošana. Darbības plānam jābūt vērstam uz ikdienas darbu, jo ikviens nozīmīgs mērķis tiek sasniegts ar ikdienas darbu. Ja tev nav stratēģiska plāna tam, uz kurieni tu dodies, tad tu to nekad nesasniegsi. Ja tev ir plāns, bet nenotiek ikdienas darbs, kas ir tavā plānā, tad tu arī šo mērķi nekad nesasniegsi. Neviena armija, nekādi militāri formējumi, neviena valsts nevar īstenot savu kara darbību, atbrīvošanu vai okupāciju bez konkrētas sagatavošanās, bez plāna, kuram seko līdzi ikdienā. Krievijai jau ir gatavs stratēģisks plāns Baltijas valstu okupēšanai, viņiem ir skaidrs, cik stundas tas aizņems. Ja Latvija savus bruņotos spēkus papildinātu ar Kanādas un Polijas tanku vienībām, tad šis laiks tiktu paildzināts, plāni mainītos, bet Krievijai tomēr paliktu stratēģiskais plāns attiecībā uz Baltijas valstīm, kā tas ir uz Sīriju. Aukstais karš, propoganda, kas nāk no Krievijas, arī ietilpst plānā. Arī Eiropas Savienībai ir plāns, kā arī tiem pasaules līderiem, kas cenšas visus savilkt zem viena karoga, vienot, kontrolēt un realizēt savus personīgos mērķus – to sauc par globālismu, un viņi arī ir tie, kuri sponsorē LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas), ieguldot tajā naudu, lai sabiedrībā izplatītu neauglības jeb geju kultūru, kas ir vērsta pret Dievu, pret draudzi, un lai apturētu draudzes darbību. Tas nav kaut kas, kas notiek pašplūsmā. Tas nav tā, ka daži cilvēki ar netradicionālu orientāciju cenšas pieprasīt savas tiesības, nē, šie cilvēki vienkārši tiek lietoti augstāku cilvēku mērķiem, un tas nenotiek pašplūsmā, iznākot kaut kādā gājienā vai veicot kaut kādus pasākumus.

Tu zini, kas notiks 2018. gadā, uz Latvijas simtgadi? Simts dienu LGBT praids. Simts dienās būs simts pasākumi dažādās vietās, ieskaitot baznīcas, izglītos par to jeb iefiltrēs sabiedrībā mācību, kas neatbilst mūsu Satversmei. Satversmē laulība ir noteikta tikai starp vīrieti un sievieti, taču LGBT grib panākt, lai no normālas ģimenes var paņemt ārā bērnu un atdot geju pārim. Tas ir tikai viens no punktiem, ko viņi grib panākt. Nākamais solis būs tāds, ka draudzēs aizliegs runāt Vēstuli Romiešiem, kā citur tas jau notiek, kurā ir runa par to, kādām jābūt attiecībām starp vīrieti un sievieti. Nedrīkstēs par to runāt! Ja kāds par to runās, viņu ieliks cietumā. Jau sen zinu gadījumus, ka mācītājus Zviedrijā, kuri par to runāja un atmaskoja grēku, lika cietumā. Atdzimst fašisms. Ja Trešā reihā tā bija vāciešu rase ar zilām asinīm, tad šodien tās ir dažādas seksuālās perversijas, minoritātes, kuru patiesībā ir maz, jo šajos praidos piedalās ne jau latviešu netradicionālās orientācijas cilvēki, bet cilvēki no visas Eiropas atbauc uz šejieni un mūs “izglīto”. Rodas iespaids, ka viņu ir daudz, bet patiesībā viņu nav tik daudz, un viņus tas nemaz tā neinteresē. Taču tas tiek stratēģiski un gudri virzīts, iefiltrēts bērnudārzos un skolās. Bērniem pirmskolas vecumā jau tiek “skalotas smadzenes”, ka viņi var būt gan vīrietis, gan sieviete. Bērns neizšķir labu no ļauna un sāk domāt, ka viņš ir šāds vai tāds. Tas, kas gaidāms nākotnē, ir haoss. Haoss un anarhija, un caur to visu būs kāds, kas to visu vada un pārvalda. Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka tas viss nenotiek pašplūsmā, bet tās ir mērķtiecīgi virzītas darbības. 2018. gadā jau ir plāns – simts LGBT pasākumi. Finanses tam noteikti tiks novirzītas no mūsu kabatām. Iepriekšējais praids tika finansēts no valsts līdzekļiem, tātad mūsu nodokļiem. Kāpēc sabiedrībā tik krasi mainās uzskati? Iepriekš par normālu tika uzskatīta ģimene starp vīrieti un sievieti, bet jau sen mūs cenšas pārliecināt par kaut ko citu. Vācijā tikko pieņēma likumu par viendzimuma pāru laulību legalizāciju, tas nozīmē, ka viņiem ir visas laulības tiesības, arī bērnu adopcija. Var padomāt, kāpēc bāriņtiesas tik ļoti uztraucas par bērniem. Viss ir skaisti sakārtots un ieplānots. Hitleriskās Vācijas laikā, nedod Dievs, ka bērns vienu dienu neaizgāja uz skolu, vai viena gada vecumā nebija bērnudārzā, tā pie mums vēl nav, bet tas var būt, ka bērnus atņem un ieliek kaut kādās iestādēs. Hitlers no bērniem izaudzināja savus cilvēkus, kuri ticēja, ka viņi ir pareizie cilvēki, bet citas tautas vispār nav cilvēki. Viņi bija padarīti absolūti padevīgi un uzticami vienam cilvēkam – Ādolfam Hitleram. Arī toreiz, tāpat kā tagad, bija kādas draudzes, kādi mācītāji, cilvēki, kas teica, ka tas nav pareizais virziens. Hitlers gadu pēc gada stratēģiski plānoja savus mērķus, un viņam tas izdevās. Gala rezultātā viņa impērija sabruka, bet tika nodarīts liels posts, kuru pasaule atceras vēl šodien.

Visas nozīmīgas, lielas lietas, gan pozitīvas, gan negatīvas, var realizēt tikai ar stratēģiskas un mērķtiecīgas plānošanas politiku. Ja ir runa par geju kultūru, tad mūs lēnām pie tās pieradina. Viņiem ir speciālas programmas, kā pieradināt jaunatni un vidēja vecuma cilvēkus pie amorāla dzīvesveida. Vecāka gadagājuma cilvēkus vairs nepieradinās – ne pie Dieva, ne pie geju kultūras. Stratēģiski plānots ikdienas darbs ir neizbēgami panākumi ikvienā sfērā. Ja mājas grupiņa neplāno ikdienas darbu, kas vērsts uz cilvēku glābšanu, tad šāda grupiņa nekad negūs panākumus. Ja draudze neplāno konkrētu virzienu, kā glābt pasauli, kā glābt savu valsti, cilvēkus un ja katru dienu netiek īstenoti soļi šajā virzienā, tad draudze nekad neaugs un ietekmi uz sabiedrību neizdarīs, un nekāda Dieva valstība nenāks, kā mēs lūdzam Tēvreizē. Nepietiek tikai ar lūgšanu, bet ir nepieciešams stratēģiski plānots un realizēts darbs. Stratēģiskās plānošanas principu var attiecināt uz visām dzīves sfērām – biznesu, attiecībām ar cilvēkiem, kalpošanu, personīgo izaugsmi. Jo lielāki ir mērķi, jo strukturētāka plānošana ir vajadzīga, un pēc tam ir jāseko ikdienas darbam. Ja nav sistēmas, ja nav plānošanas, tad nav panākumu. Ja ir stratēģiska plānošana un ikdienas darbs, tad panākumi ir neizbēgami. Ja nav stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba, tad panākumus var aizmirst.

Gadās, ka arī bez stratēģiskas plānošanas var gūt panākumus. Es to redzu mājas grupās, personībās, draudzēs, biznesā un politikā. Slotas kāts arī vienreiz gadā izšauj. Mēs redzam, ka dažiem uz šariņa ir panākumi, un gribam no viņiem mācīties. Nekad nemācies no cilvēkiem, kuriem ir panākumi, kurus viņi nav plānojuši! Kāpēc? Jo tie nav ilglaicīgi panākumi. Vienreiz gadā arī slots kāts izšauj tas nozīmē, ka bez stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba arī var paveikties un būt panākumi, bet atkārtot to neizdosies. Tā ir galvenā doma, no kuras ir radies viss šodienas sprediķis. Es tik daudz par to esmu domāju, ka viss iekšā vārās. Ja bez plānošanas kaut kas kaut kur notiek, tad atkārtot to vairs neizdosies, un tas nevar būt dzīvesveids. Dzīvesveidam jābūt stratēģiski plānotam un ikdienā realizētam.

Vai esi dzirdējis par pasaulē slaveno bokseri Muhamedu Alī? 1974. gadā viņš uzvarēja savu leģendāro cīņu ar Formenu. Esmu to skatījies ierakstā. Alī cīnījās ar Formenu, kurš bija redzami spēcīgāks un pārāks par viņu. Formens pirms tam jau bija pieveicis divus bokserus – Džo Freizeru un Kenu Nortonu, bet Alī abiem šiem bokeriem cīņā bija zaudējis. Alī pēc miesas būves un parametriem bija mazāks par Formenu. Neviens necerēja, ka Alī varētu uzvarēt, bet ko viņš izdarīja? Viņš stratēģiski izplānoja šo cīņu. Viņš zināja Formena stiprās un vājās puses. Ja sportists grib būt ar lieliem muskuļiem un stipru tvērienu, tad tas parasti notiek uz veiklības rēķina. Jo tievāks cilvēks, jo viņš var noskriet tālākus gabalus. Alī apzinājās stiprās un vājās puses un attiecīgi ieplānoja cīņu. Cīņa noritēja šādi – septiņus raundus Alī tikai aizsargājās un ļāva sevi sist, jo iepriekš bija trenējās uz aizsardzību, līdz Formens nogura, un Alī astotajā raundā mierīgi viņu pieveica un kļuva par pasaules čempionu. Neuzvar tas, kam ir lielāka armija, neuzvar tas, kam ir lielāki muskuļi, bet gan tas, kurš ir gudrāks. Uzvar tas, kurš stratēģiski plāno un īsteno, nevis atstāj pašplūsmā. Nekad neko neatstāj pašplūsmā, jo viss, kas ir pašplūsmā, nekad nebūs dzīvs un nerealizēsies, un otrreiz tu to neatkārtosi.

Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes. Mozus izveidoja jofora sistēmu jeb grupu sistēmu. Viņš sakārtoja Izraēlu grupās un deva tām vadītājus. Tādā veidā bija iespējams saglabāt un nodot tālāk gan mācību, gan vispārējas administratīvas un ekonomiskas lietas. Tādā veidā tika pārvaldīta visa tauta. Tā bija stratēģiska plānošana. Kad Dāvids gatavojās celt templi, tad viņš iedibināja levītu kalpošanu templī. Viņš strukturēja šo kalpošanu pa divpadsmit. Tu vari lasīt Bībelē par Dieva vadību caur divpadsmit, tā ir ļoti smalki izstrādāta sistēma. Atnāca Jēzus Kristus un izmācīja Savus divpadsmit mācekļus. Viņš negāja uz pagānu zemi un uzturējās tikai Izraēlā. Jēzus atnāca ar konkrētu mērķi – glābt pazudušos un uzcelt Savu valstību šeit virs zemes. Viņš atnāca ar konkrētu stratēģiju glābt cilvēkus. Reizēm es dzirdu, ka kāds saka, ka G12 nav Bībelē. G12 ir Dieva vadība caur divpadsmit, strukturēta plānošana. Mana Bībele saka arī to, ka daudzi skatīdamies skatīsies, bet tik un tā neredzēs, klausīdamies klausīsies, bet nedzirdēs, ka Jēzum bija divpadsmit mācekļi un ka augšistabā bija simtu divdesmit mācekļi, un pati pirmā Dieva draudze pulcējās mājas grupās. To, ka Jēzus kāpa kalnā un Dievu lūdza, arī daudzi neredz. Ir jābūt aklam un stulbam, lai neredzētu, ka G12 ir Dieva vārda centrā. Ja arī tas nebūtu Bībelē, jo daudz kas nav konkrēti uzrakstīts, tāpēc jau Dievs mums ir devis smadzenes, lai mēs plānotu un domātu, kā sasniegt mērķus, īpaši Viņa dotos mērķus, kā izmainīt Latviju, savu zemi un tautu un kā īstenot himnu “Dievs, svētī Latviju!” mūsu tautas dzīvē.

Bez stratēģiskas plānošanas viss ir pašplūsmā. Pašplūsma nozīmē došanos uz nekurieni. Nepietiek ar to, ka tu esi ļoti aizņemts, ja tu neesi stratēģiski plānojis savu darbošanos, tad tu strādā pa tukšo, tu veltīgi izlieto savu enerģiju. Ja arī slotas kāts izšaus un būs kādi panākumi, tad otrreiz tas vairs neizdosies un arī ilgi paturēt to neizdosies. Es gribu tev iemācīt, ka ir laiks plānot, rakstīt uz papīra un īstenot to savā dzīvē ar ikdienas darbu. Draudzēs ir ierasts personiskas attiecības ar Dievu atstāt pašu cilvēku ziņā. Tas nozīmē – ja tev ir iedvesma, tad tu lūdz Dievu, ja tev nav iedvesmas, tad tu nelūdz Dievu. Ja tev nebūs stratēģiski plānots lūgšanu laiks, tad tev tas vispār nebūs, izņemot dažus “slotas kātus”. Ja es kā mācītājs neko neplānotu un gaidītu, lai Dievs pats uz mani runā, lai naktī modina mani un visu saka priekšā, un es to mācītu jums, vai tiešām tu katru dienu sajustu īpašu vēlmi lūgt Dievu vai lasīt Bībeli? Tā parasti nenotiek. Gandrīz katram cilvēkam, kurš neplāno lūgšanas un nav regulāru attiecību ar Dievu, tās aiziet pašplūsmā. Ja personiskās attiecības ar Dievu tiek atstātas pašplūsmā, tas norāda uz vāju kristietību, un tas nozīmē ļoti vāju draudzi. Arī pie pašizaugsmes ir jāstrādā, un nevar lasīt tikai tādas grāmatas, kuras tikai patīk, bet ir jālasa grāmatas, kuras tieši tev personiski ir vajadzīgas. Kas ir nepieciešams tavai garīgajai izaugsmei, kas ir vajadzīgs tavai profesionālajai izaugsmei? Ja tu šīs lietas atstāj pašplūsmā, tev nebūs izaugsmes, un tu negūsi panākumus.

Ko nozīmē bērnus audzināt pašplūsmā? Mājas grupiņās es uzdevu visiem vienu uzdevumu – noskatīties igauņu filmu “Klase”. Šī filma stāsta par dzīvi skolā. Es arī aptaujāju savas grupas cilvēkus par vardarbību skolās, – puse no manas komandas ir cietusi no vardarbības skolā. Dažreiz skolotāji, vecāki un pat psihologi nespēj noticēt, ka skolā var būt tik liela vardarbība, un bērni parasti nekad nevienam to nestāsta. Un citreiz bāriņtiesa skatās uz vardarbību ģimenē, bet patiesībā vardarbība notiek tieši skolā. Un iedomājies – mazs kristiešu bērns tiek iemests tik ļaunā sabiedrībā. Mazs bērns vēl nezina, kas ir labs un kas ir ļauns. To var izlemt tikai vecāki. Ko bērni parasti dara skolā? Skolā bērnam ir jābūt tādam, kādu viņu grib redzēt vienaudži, bet mājās – tādam, kādu vecāki grib redzēt bērnu. Kāds cilvēks izveidojas jau no pašas bērnības? Cilvēks-liekulis ar divām sejām – viena mājās, otra ārpus mājām. Un ir tikai daži bērni, kuri spēj tādā skolā mācīties un izdzīvot. Bet tas notiek reti. Ja tu noskatīsies šo filmu, tev būs skaidrs, kas notiek skolās. Otrai pusei manas komandas bija paveicies, skolā viņus neapcēla vai apstākļi nebija tik traki, bet ne vienmēr tā paveicas. Protams, ir saprotams, ka ir situācijas, kad ģimene nevar citādāk izdzīvot, abiem vecākiem ir jāstrādā, un nav, kas pieskata bērnus, bet ir svarīgi vismaz pavērot bērnu, kur viņš paliek pēc skolas. Vai vismaz aiziet pretī uz skolu. Bērniem vēl nav savas gribas, viņi paši vēl nevar pieņemt lēmumus. Ko saka Bībele par bērnu audzināšanu? Ko Bībele saka par pieaugušajiem? Bībele saka, ka mums pat nebūs sēdēt paļātāju pulkā. Vai tas neattiecas arī uz bērniem? Tu savā darba vietā paļātāju pulkā esi gaisma, jo esi pieaudzis cilvēks, bet bērns paļātāju pulkā nav gaisma. Bērns nevar būt par gaismu, un bērni nevar pilnvērtīgi sludināt evaņģēliju.

Ja tu bērnu atstāj pašplūsmā, tad pasaule izaudzinās tavu bērnu. Ja arī vēlāk šie bērni atnāks pie Dieva, viņi būs jau piedzīvojuši daudzas lietas, kuras viņiem nemaz nevajadzēja piedzīvot. Es nekad nemācīšu, ka mums bērnus vajadzētu atstāt pašplūsmā. Arī bērnu audzināšana ir stratēģiski jāplāno! Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. Bērnu nolikt pasaulīgā vidē arī ir vardarbība pret bērnu. Kur tavi bērni ir šodien? Vai viņi ir draudzē? Ja tavi bērni nav draudzē, tad tu saviem bērniem esi ieplānojis bēdīgu nākotni. Tētim un mammai ģimenē ir vienādas tiesības. Pat tādā gadījumā, ja tavs vīrs vai sieva negrib laist bērnu uz dievkalpojumu, tu plāno sava bērna nākotni un ved viņu uz draudzi. Kādā sabiedrībā tavs bērns uzturēsies, par to viņš arī kļūs. Pasaki godīgi, ko labu tu esi iemācījies skolā? Mūsdienu izglītības sistēma skolās jau sen ir sapuvusi. Es mācījos sporta klasē un tur biju mazākais, un es neteiktu, ka man nebija jāpacīnās. Mēs skolā ik pa laikam kādu apcēlām. Parasti ir tā, ka ir viens vai divi cilvēki, kurus apceļ visa skola vai klase. Tas cilvēks, kuru apceļ, var būt pavisam normāls, bet viņam pēc tam vairs nav normālas dzīves. Dzert es iemācījos skolā, pīpēt es iemācījos skolā, lamāties es iemācījos skolā. Visu es iemācījos skolā. Ne ķīmiju, ne matemātiku, ne literatūru, neko tādu es neapguvu. Parasti es sēdēju pēdējā rindā. Tev ir jācīnās par saviem bērniem! Seko katrai izmaiņai, kas notiek pie tava bērna. Atstājot bērnus pašplūsmā, izaugs monstri un būs tikai daži izņēmumi. Hārvardā tika veikts pētījums – cik tu būsi veiksmīgs vai neveiksmīgs, 95% nosaka tas, cik daudz laika tu pavadi ar citiem cilvēkiem un kādā sabiedrībā. Kādā sabiedrībā tu ieliec savus bērnus? Ja tā ir skola, ir svarīgi, kādā skolā tu viņus ieliec, pie kādiem skolotājiem.

Vai tu zini, kāpēc es neesmu baptists vai neeju Vasarsvētku draudzē? Kāpēc mums ir draudze “Kristus Pasaulei”? Tāpēc, ka es zinu, kāds es gribu būt. Es zinu, kam es gribu līdzināties. Es zinu, ja es esmu tādā vidē, kas ir remdena un neatbilst Bībeles standartiem, tad es palikšu tāds pats. Kāpēc es lasu daudz grāmatu? Kādas es lasu? Tikai ievērojamu cilvēku grāmatas, kas kaut ko aiz sevis ir atstājuši. Tas laiks, ko es pavadu kopā ar šiem cilvēkiem, kaut vai caur grāmatām, izmaina mani. Tas laiks, ko es pavadu kopā ar Dievu lūgšanās, izmaina mani. Es nevaru atļauties atstāt šīs lietas pašplūsmā. Man ir uzdevums katru dienu izlasīt noteiktu daudzumu grāmatu. Mans mērķis ir noteikts laiks, ko es pavadu kopā ar Dievu katru dienu. Man nav tā, ka man katru rītu ļoti gribās lūgt Dievu. Es savu lūgšanu laiku katru dienu saplānoju. Es svēti ticu, ka jebkurā draudzē, kur personiskas attiecības ar Dievu tiek atstātas pašplūsmā, cilvēkiem nav personiskās attiecības ar Dievu. Tādas attiecības nevar celt cilvēku kā personību. Tā būs vienkārši remdena draudze, kas negūs panākumus.

Man nesen bija tikšanās ar mācītāju Alekseju Ļedjajevu no draudzes “Jaunā Paaudze”. Viņš runāja draudzes līderu sapulcē, pēc tam mēs ar komandu satikāmies ar viņu un uzdevām daudz jautājumu, un viņš atbildēja ļoti tieši. Viņš izstāstīja, kā viņa vadītā draudze “Jaunā Paaudze” atmodas laikā izauga Latvijā. Viņa sieva sākotnēji vadīja mājas grupas, tās izauga līdz pat 900, un tad viena sieviete izdomāja taisīt draudzē biznesu, kas mūsu draudzē ir aizliegts, viņa palaida šo sistēmu visās mājas grupās, un tādējādi viens cilvēks izmantoja draudzi savam labumam. Notika pamatīga šķelšanās. Šī sieviete aizgāja prom ar visu biznesu un arī cilvēkiem. Draudzē bija kārtīgs krahs. Kāpēc es jums to stāstu? Jo mājas grupas tika atstātas pašplūsmā. Visa draudze patiesībā ir atkarīga tikai no viena cilvēka un viņa lēmumiem. Mājas grupiņas vienmēr ir spēcīgākas par draudzi. Tam ir nepieciešama stratēģiska plānošana un īstenošana. Es nezināju, ka Latvijā pat ir īpaša minoritāšu aizsardzības diena, un pie mūsu valdības ēkas kopā ar Latvijas karogu tiek uzvilkts arī varavīksnes karogs. Intervijā lasīju, ka kustība “Mozaīka” apgalvo, ka lielākā mūsu problēma ir tā, ka minoritātes ir neredzamas. Lūk, kāpēc viņi taisa šādus pasākumus. Ko mēs kā draudze darīsim? Mēs neko neplānosim, lai viss ir, kā ir? Man ir aizdomas, ja nākamajā gadā Latvijas draudzes neapvienosies un neies uz ielām, nebūs nekas, kas stāsies pretī šai akcijai. Varēsim lūgt, cik tik uziet. Neko Dievs nepasargās, ja mēs paši neiesim un nedarīsim. Vai nav laiks sākt plānot? Jo pretējā gadījumā tas var beigties ar to, ka Latvijā aizliegs dzīvā Dieva draudzes.

Man ļoti patīk filmas par ebrejiem un Otro pasaules karu. Ir sarakstītas arī labas grāmatas par šo tēmu. Ebreju filmās bieži ir attēlots tas, ka viņi zina, ka viņiem ir jāsavāc savas mantiņas, jo viņus sūtīs “uz citu valsti darbā”, un tur būs “foršas mājas un zeme”, un cilvēki mierīgi brauca, jo viņiem teica, ka nebūs tik traki, savukārt citi teica, lai nebrauc. Latvija un Polija ir palikušas pēdējās valstis, kur vēl nevar “dabūt cauri” LGBT likumus pret ģimeni. Personīgi es uzskatu, ka Latvija šobrīd pasaules vēsturē ir karstais punkts. Ne Sīrija, ne Irāka, bet Latvija. Lūk, kāpēc tieši Latvijā būs tik plašs LGBT pasākums. Un tajā tiks ieguldīta liela nauda. Paskaties ziņas internetā. Cik būs ziņas par bērniem? Ļoti daudz. Domājošiem vecākiem tiek atņemti bērni un ielikti jaunajā sistēmā, kur viņus audzina par nekam nederīgiem cilvēkiem. Kāpēc Eiropa grib vienotu armiju? Manuprāt, mērķis ir viens – cilvēku kontrole ar militāru spēku.

Mēs nevaram visu zināt, kas tur notiek, bet, ja Latvija ir karstais punkts, kas var izmainīt ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas vēsturi, vai mēs varam visu atstāt pašplūsmā? Atmoda atnāks pati no sevis? Nē! Pasākumi ir stratēģiski jāplāno, tas ir jādara arī grupiņās un individuāli. Visa draudze plāno savus pasākumus. Ja tu esi no savas puses visu izdarījis, tava sirds var būt mierīga. Aleksejs Ļedjajevs pravietoja, ka mūsu draudzē notiks lieli brīnumi, un par tiem rakstīs avīzēs, un cilvēki bariem nāks uz draudzi, un tie, kas mūs nav atzinuši, sāks atzīt. Visā savā dzīvē tikai divas reizes esmu saņēmis kārtīgu pravietojumu no Dieva. Vienu reizi tas bija Zviedrijā, otro reizi tagad. Es zinu, ka tas piepildīsies. Ja mēs būtu draudze, kas neplānotu dziedināšanas dievkalpojumus, kas nelūdz par brīnumiem un zīmēm, kas plānveidīgi neevaņģelizē, tad šāds pravietojums nebūtu no Dieva. Mums šeit ir pamats, lai notiktu brīnumi. Kāds pamats? Mums ir struktūra, mums ir stratēģiski plānoti brīnumi. Dievs darbojas tikai caur mūsu darbu. Esmu pārliecināts, ka šis pravietojums piepildīsies.

Kāds tev paliek iespaids un pārdomas par dokumentāliem kadriem, kuros attēlots, kā maršē nacistiskās Vācijas armijas vienības? Ko tu domā, redzot pirmskara dokumentālos kadrus vai jebkādu labi organizētu armijas parādi? Bailes, disciplīna, vienotība, organizētība, milzīgs ielikts darbs, arīdzan iedvesma un uzvarētāja apziņa… Kā tev šķiet, kas kam tādam varētu stāties pretī! Vai vienkāršas zemnieku vai vergu sacelšanās tautu vēsturē ir kaut ko spējušas? Nē! Sistēmas tās vienmēr ir apspiedušas. Roma ar saviem leģioniem bija šāda sistēma. Un Hitlera Trešais reihs vēlējās tikt uzlūkots kā Romas turpinātājs. Te kopaina būtu jāsaprot kontekstā, ka politiskās ideoloģijas vienmēr tiek veidotas uz stratēģiskas plānošanas un ikdienas darba pamata. Nekas tādām sistēmām nespēj stāties pretī. Gandrīz nekas. Spēcīgu sistēmu var pieveikt vienīgi cita sistēma. Piemēram, operētājsistēmu var pārmākt vīruss, kas ielaists datorā, tas pats attiecas arī uz cilvēka imūnsistēmu, jo vīruss arī ir sistēma. Tātad kas var uzvarēt sistēmas, kas ir vērstas pret Dievu? Atbilde ir G12 Dieva vadība caur divpadsmit. Tās būs draudzes ar sistēmu un cilvēki, kas stratēģiski plāno un ikdienā to arī realizē. Arī mēs kā draudze neesam tikai tie cilvēki, kurus redzam šeit, mēs varam būt visur – Saeimā, augstskolās, biznesa struktūrās, pat biedrības “Mozaīka” šūniņās, mūsu mājas grupas var noritēt skolās starpbrīžu laikā, pēc stundām, darba vietās. Sistēmu izārda ar sistēmu. Ar Ziemeļokoreju neviens nevēlas naidoties, jo tā ir ārkārtīgi militarizāti strukturēta valsts. Vienlaikus par to smejas un no tās baidās. Bet Ziemeļkoreja kritīs, jo tai kaimiņos ir Dienvidkoreja, valsts ar lielāko kristiešu draudzi pasaulē. Tas nenotiks ar militāru spēku.

“[..] Ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas grāmata 4:6)

Tur ir kristieši. Tur ir draudzes, kas strukturēti lūdz par savu tautu. Ziemeļkoreja sabruks. Tāpat Eiropas Savienība. To saka Bībele. Visas sistēmas sabruks. Un nāks Dieva valstība.

“Savas valdīšanas otrajā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega. Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldejus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un, kad tie stājās ķēniņa priekšā, ķēniņš tiem sacīja: "Man bija sapnis, tas uztrauc mani un nedod man miera, un es gribu izprast tā nozīmi." Tad kaldeji sacīja ķēniņam aramiski: "Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!" Ķēniņš teica kaldejiem: "Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi; bet, ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tātad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!" Tad tie atkārtoja un sacīja: "Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim." Ķēniņš atbildēja un sacīja: "Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms. Bet, ja jūs nevarat man pastāstīt manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni arī izskaidrosit!" Tad kaldeji atbildēja ķēniņam: "Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav arī bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldeja. Tas ir par daudz par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem." Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē. Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu. Tad Daniēls gudri un saprātīgi griezās pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Arioha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros. Viņš jautāja Arioham, ķēniņa pilnvarniekam: "Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?" Kad Ariohs to paskaidroja Daniēlam, tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu. Tad Daniēls gāja savā namā un pastāstīja to saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Asarjam, lai tie izlūgtos no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā, ka nenogalinātu Daniēlu un viņa biedrus kopā ar Bābeles gudrajiem. Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu un sacīja: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma. Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt." Tad Daniēls gāja pie Arioha, kuram ķēniņš bija uzdevis gudros Bābelē nogalināt, un tam sacīja: "Nenogalini gudros Bābelē! Ved mani pie ķēniņa, es viņam došu viņa sapņa izskaidrojumu!" Ariohs tad veda steidzīgi Daniēlu pie ķēniņa un sacīja tam: "Es šeit atvesto jūdu starpā atradu vienu vīru, tas grib ķēniņam sniegt sapņa izskaidrojumu." Tad ķēniņš sacīja Daniēlam, kuru sauca par Beltsacaru: "Vai tu patiesi vari man pateikt sapni, kas man bija, un to arī izskaidrot?" Daniēls atbildēja ķēniņam: "Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. Un tas ir ķēniņam Nebukadnēcaram darījis zināmu, kas notiks laiku beigās; tavs sapnis un parādības, kuras tu guļot redzēji, ir šādas: tev, ak, ķēniņ, gultā guļot nāca galvā domas, kas notiks nākotnē. Un tas, kas atklāj noslēpumus, tev parādīja, kas notiks. Bet man šis noslēpums tika atklāts ne manas gudrības dēļ, it kā tā būtu lielāka kā citiem cilvēkiem, bet lai ķēniņam taptu zināms sapņa izskaidrojums un tu izprastu savas sirds domas. Tev, ak, ķēniņ, bija parādība tu redzēji lielu tēlu, tas bija varen liels un stāvēja priekšā ārkārtīgā spožumā; tā izskats bija briesmīgs. Šī tēla galva bija no tīra zelta, tā krūtis un rokas no sudraba, tā vēders un gurni no vara. Tēla stilbi bija no dzelzs, un tā kājas pa daļai no dzelzs un pa daļai no māla. Tev ar visu uzmanību tēlā noraugoties, pēkšņi no kalna bez kādas cilvēku roku palīdzības atraisījās akmens un gāzās lejup; tas ķēra tēla dzelzs un māla kājas un sašķaidīja tās. Līdz ar to sašķīda smalkās druskās arī tēla vara, sudraba un zelta daļas; tās izputēja kā pelavas vasarā uz klona, vējš tās aiznesa, tā ka no tām nekā vairs nepalika. Bet akmens, kas satrieca tēlu, kļuva par lielu kalnu, kas piepildīja visu zemi.” (Daniela grāmata 2:1-35)

Daniela pravietojums mūslaikos arvien ir ļoti aktuāls. Skaidrojums šai Rakstu vietai ir tāds, ka pēc Romas impērijas, kas bija tēla kājas, sajauktas no dzelzs un māla, vairs nebūs nevienas citas, kas valdīs pār pasauli. Dzelzs un māls šajā gadījumā nozīmē nestabilitāti. Grib savienoties, bet nespēj, piemēram, Hitlers cēla Trešo reihu, vēlējās atjaunot Romas impēriju, bet dažu gadu laikā tas sabruka. Komunistiskās sistēmas, kādas vēl atrodamas Ķīnā, Ziemeļkorejā, arī nepastāvēs mūžīgi. Tas nozīmē, ka laiku beigās būs šāda pasaules kārtība – ik pa laikam parādīsies valstis, piemēram, mūslaiku Krievija, Amerika, vai valstu grupas, kas centīsies atjaunot Romas impērijas ideju. Noritēs kari, taču ilgstoši šīs varenības nespēs palikt savienotas kopā, un uz šī fona nāk Jēzus ar saviem divpadsmit mācekļiem, šis akmens, šī sistēma, kuras pamatā ir Dievs, un sagrauj tēla kājas, lai nāktu Dieva valstība. Šeit ir runa par tūkstoš gadu miera valstību un par draudzes atbildi uz tamlīdzīgām valstīm un sistēmām, kas uzstājas pret Dievu. Jo tieši tāpat kā ik pa laikam kaut kur uzplaukst impērijas, kā šobrīd ASV, Ķīna, Japāna un Eiropas Savienība, kas jau ir sākusi ļodzīties, pagātnē PSRS, tāpat arī dažādās vietās ceļas atmodas lielu megadraudžu izskatā. Tāda valsts kā Dienvidkoreja jau faktiski ir Tā Kunga zeme, līdzīgi Ukraina, kas gan vēl ir procesā, tomēr jau var lepoties ar lielāko draudžu pārstāvniecību Eiropā. Draudzes pienākums ir vienoties un strādāt, tad arī Tas Kungs izdarīs tādas pārmaiņas, lai nāktu Dieva valstība dažādās pasaules valstīs un malās tieši tāpat kā šīs bezdievīgās impērijas.

Zini tādu vācu grupu “Rammstein”? Nevajag to klausīties. Viņiem ir dziesma “Amerika". Tā ir politiska dziesma ar mesidžu, ka Savienotās Valstis rullē pa visu pasauli. Vārdi pauž – Mēs visi dejojam. Un, ja tu negribi dejot, kā Amerika grib, tu tik un tā dejosi. Šīs dziesmas vēstījums ir protesta piemērs pret Savienotajām Valstīm. Bija interesanti uzzināt, ka dažas viņu dziesmas apdzied arī Bībeles tēmas. Piemēram precības, taču laulību zvērestu viņi apgriež kājām gaisā, to noliegdami. Reāli runājot, viņi ir sātanisti. Man šķita interesanti noskaidrot, kāpēc viņi uzstājas pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Sapratu, ka tādēļ, ka ASV joprojām ir sistēma, kas vēl nedaudz, bet nes gaismu pasaulē. Mazliet, bet to dara, jo pašā būtībā un pamatā ASV nāk no Dieva, tā ir Dieva celta valsts. Arī Latvija tāda ir. Šeit mums ir sistēma, ir māceklība – ja mēs plānosim un strādāsim, tad Latvija būs viena no tām valstīm, kas atgriezīsies pie savām saknēm, pie Dieva. Kāpēc gan ne šeit, Latvijā? Dieva valstība nāks tur, kur draudze strādās. Ir arī tādas vietas, kur draudze nevar strādāt, piemēram, Ziemeļkorejā. Tomēr, tai pašai Ziemeļkorejai no kaimiņiem nāk palīdzība. Un tur būs Dieva valstība. Koreja apvienosies. Pierakstiet un pēc gadiem pārbaudiet manus vārdus. Es jums saku, Eiropas Savienība nepastāvēs, Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja apvienosies. Un Latvija piederēs Dievam.

“Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis. Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. Vai arī – kurš ķēniņš, kas grib iet karot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem; un, ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis. Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot? Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!" (Lūkas evaņģēlijs 14:26-35)

Te ir divas lietas, par ko Jēzus runā. Viena ir stratēģiska plānošana, kas ir nepieciešama draudzei, un otra ir pilnīga nodošanās bez saistīšanās ar kādām pasaules lietām. Tas ir vārds kristiešiem nedzīvot savu dzīvi pašplūsmā, bet dzīvot ar stratēģisku plānošanu un ikdienas darbu, arī neaizmirstot par atpūtu. Kāds populārs MM cīkstonis ir sacījis: “Es nezinu kāpēc, bet vājš upuris izsauc vēl lielāku agresiju." Tas ir piemērs faktam, ka bieži vājš un jēls cilvēks, pret kuru veic spiedienu, kļūst par upuri pastāvīgām agresijas izpausmēm, jo viņš ir pakļāvīgas dabas cilvēks. Ja, piemēram, Baltijas valstis mierīgi pakļautos Krievijas spiedienam, kaimiņvalsts nestāvētu malā, bet tās apetīte tikai augtu. Tāpat arī ģimenē, skolā vai darbavietā padevība teroram tikai veicina teroru. Tāpēc es tev nenovēlu būt vājam, būt upurim. Šīs pasaules dievam, kas ir velns, viss ir balstīts uz sistēmām un plānošanu. Mūsdienu laikmetā tas neizpaužas tik daudz kā caur militarizētām struktūrām, kā caur tiesību aktu normām. Mums ir jāstājas pretim velnam un mēs nevaram parādīt vājumu, ir jāstrādā!

Pastāstīšu kādas populāras futbola treneres veiksmes formulu, ko viņa dēvē par 33% mācību. Viņas ieskatā katrā komandā potenciāli ir atrodami trīs tipu cilvēki – pasīvais tips, kas ir jāauklē un pats neko nevēlas paveikt, pozitīvais tips, kas ir atsaucīgs, bet grūtību priekšā aizvien nolaiž rokas, un neatlaidīgais tips, kas tikai vālē uz priekšu – šie, lūk, ir cilvēki, kuri plāno nākotni un sagādā platformu Dievam darboties. Kā mūsu zemē notiks atmoda un brīnumi? Kā tauta nāks pie Kristus, ja mēs plānoti nestrādāsim, bet atstāsim visu pašplūsmā? Tad, kad tu zini, kas ir pareizi, zini, ka jāceļ savas grupas, jāevaņģelizē un savu dzīvi jāizmaina, bet neko no tā neveic vai veic tikai ķeksīša pēc un nemaz neplāno uz priekšu, nav tā, ka tu sāc pats sev riebties? Tev patīk tā dzīvot? Ak, man nepatīk, kā es izskatos, kā dzīvoju! Man kāds draudzes cilvēks nesen rakstīja, ka viņam ir atklāta nopietna slimība, tāda, no kuras var nomirt, bet tajā pašā laikā ir nožēlas sajūta, ka dzīvē nekas vēl nav padarīts. Nu, ko lai es tev vēl pasaku? Ja tu esi tas vājais cilvēks, tu pats sev riebies. Uz mums tas gan neattiecas. Vispār mēs esam ļoti laba, unikāla draudze, tāda kā neviena. Un esam gaisma ne tikai Latvijai, bet piemērs visām draudzēm, tāpēc es aicinu stratēģiski plānot itin visu un turēties pie plāna, un strādāt, un tas dos vietu šim akmenim no kalna sadragāt elka tēlam kājas. Lai nāk Dieva valstība! Tavs prāts lai notiek!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Stratēģiska plānošana un pašplūsma” pierakstīja Inguna Kazāka, Dana Šaicāne un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece

Dievs ir manā pusē!

Publicēja 2017. gada 5. jūl. 03:22Līga Paņina

Ziņas datums 05.07.17.

Cik labi, ka mēs atkal varam būt šeit, Dieva klātbūtnē. Mēs varam pateikties Dievam par to, ka mums ir tāda iespēja būt ar Viņu, vēl tuvāk Viņam. Man prieks, ka mēs varam būt šeit visi kopā un slavēt, pielūgt, godināt dzīvo Dievu, visvareno, spēcīgo Dievu! Kā Dieva vārds saka, ja mēs meklējam Viņa vaigu, tad mēs arī atrodam. Viņš ir mūsu vidū, Viņš ir ar tevi, Viņš tev grib palīdzēt, Viņš tevi grib dziedināt. Vai svētdiena ir tava mīļākā diena? Daudziem no mums ir. Kad tu nāc Viņa klātbūtnē, Viņa pagalmos, tie ir svētki, tavs sabats, vienotībā un spēkā. Mēs dzirdam un uzņemam no Dieva vārda. Un šodien es tev gribu pateikt, ka Dievs ir tavā pusē. Lai arī kādā situācijā tu šobrīd atrodies, ir ļoti svarīgi zināt, ka, ja tu esi ar savu Dievu, Viņš ir tavā pusē.

Galvenais ceļš ir tas, pa kuru pārvietojas BMW. Ja pie krustojuma piebrauc divi BMW, galveno ceļu nosaka pēc dzinēja tilpuma. Krutāks ir tas, kuram lielāks motors jeb dzinējs. Tu esi kā BMW, šis stiprais spēkrats, tev pieder uzvara. Tu esi uz galvenā ceļa, un tev ir priekšroka. Tu vari pateikt visām savām problēmām: “Stop! Pavācies nost! Man ir galvenais ceļš. Un es tagad braukšu!” Tu brauksi, jo tev ir lielāks dzinējs nekā tavam ienaidniekam. Tev ir lielāks motors nekā tavai problēmai. Tev ir lielāks dzinējs nekā visai velna armijai. Kāpēc? Jo ar tevi ir pats visuspēcīgais, visuzinošais, visulielākais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš, kungu Kungs, visuvarenais Dievs! Viņš ir ar tevi, un Viņš stāv aiz tevis. Un ja vien tu ikdienas savu dzinēju piepildi ar Dieva vārdu, lūgšanām un Bībeli, esi draudzē, tuvojies Viņam un pieliec visas pūles, lai dzīvotu Viņa gribā, tad tu vari uzvarēt visus pārējos spēkratus, kas nāk tavā ceļā. Tu vari droši iet un teikt velnam: “Paej malā, man ir galvenais ceļš!” Pateicoties Jēzum Kristum un Viņa asinīm tu esi uzvarētājs. Kāds varens spēks un ietekme ir mūsu Dievam! Kaut mēs vienmēr to apzinātos. Tad mēs neraudātu par savām problēmām, jo zinātu, ka tās jau ir atrisinātas.

Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31)

Ja Dievs ir tavā pusē, kas var būt pret tevi? Vai kāds tevi spēj uzveikt? Neviens un nekas, ja vien tu pats nenostājies zaudētāju rindās. Tev ir jāpieņem lēmums būt uzvarētāju rindās, ka tu ikdienas brauc pa galveno ceļu, ka tu tici tam, ko par tavu situāciju saka dzīvais un spēcīgais Dieva vārds, nevis tam, ko saka velns. Ko velns tev čukst ausīs? Ko tava miesa tev melo? Par kādām slimībām un problēmām velns tev melo? Dieva vārds ir pilns ar brīnumiem, un es ar savām acīm esmu redzējusi milzum daudz varenu Dieva brīnumu gan savā dzīvē, gan citu cilvēku dzīvēs, un es domāju, ka tu arī. Mēs varam atcerēties pēdējo dziedināšanas dievkalpojumu un cik varenus brīnumus Dievs tur darīja. Dievs dziedē neārstējamas slimības; tur, kur cilvēka roka ir par īsu, tur Dieva roka nāk un dziedina, tur, kur ir neatrisināmas problēmas, Dievs tās atrisina. Ja vien tu tuvojies Viņam un dari no savas puses uz 100%, Dievs noteikti nāks un palīdzēs tev atrisināt šo samilzušo problēmu. Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? Mums mājās bija krūzīte ar šādu uzrakstu, un ikreiz, to redzot, es apzinājos, ka Dievs ir manā pusē, un arī tu šo pantu vari uzrakstīt sev redzamā vietā, lai tu vienmēr atceries, ka Dievs ir tieši tavā pusē. Lai tu varētu uzvarēt, tev ir ārkārtīgi svarīgi zināt, ka Viņš ir tavā pusē un cīnās par tevi. Tu spēj uzvarēt jebkādu grēku, mazvērtību, depresiju, slimības, nabadzību un dažādus citus velna uzbrukumus, ja tu esi ar Dievu, jo tad Viņš ir tavā pusē.

Vai esi redzējis attēlu, kurā kaķēns savā atspulgā redz tīģeri? Kā tu domā, kā Dievs uz tevi skatās? Ko Dieva vārds par tevi saka? Vai tu esi tas mazais nevarīgais kaķēns, vai arī lielais tīģeris? Kurš no tiem tu izvēlies būt? Ja tu gribi būt tīģeris, tad tici sev. Tici Dievam un tam, ko Viņš saka par tavu situāciju. Ieraugi sevi Dieva acīm kā tīģeri, jo tāda ir patiesība. Vai tu rīkojies atbilstoši? Tu vari dažādi justies, bet ko tu dari ar savām izjūtām? Vai tu ej pie Dieva saņemt spēku no Viņa? Saki: “Es esmu tīģeris. Es esmu uzvarētājs. Dievs ir manā pusē. Pats Dievs par mani cīnās.” Iedomājies? Dievs par tevi cīnās, tāpēc tev pašam par sevi arī ir jācīnās ar maksimālu piepūli. Piemēram, ir kāda slimība, kura nebeidzas. Protams, pie ārstiem ir jāiet, bet tu taču vēlies, lai Dievs ir ar to ārstu, pie kura tu ej! Tev taču ir ļoti svarīgi, lai pār šo ārstu ir Dieva gudrība. Arī tur mums ir vajadzīga Dieva vadība, arī tur mums vajag, lai Dievs ir mūsu pusē – lai iesaka pareizos medikamentus, ārstēšanu, procedūras vai operāciju. Daudziem cilvēkiem nemaz nav iespējas tikt pie ārsta, tas ir dārgi. Zini, ko es daru situācijās, kad ar fiziskām acīm redzu, ka tās nav atrisināmas? Es saku tā: “Dievs, es saprotu, ka medicīniski tas nav iespējams, cilvēcīgi tas nav iespējams, bet ar Tavu spēku es pārvaru jebkuru problēmu, un Tu vari mani dziedināt.” Dievs var izlabot to, kas tavā ķermenī ir sabojājies, un mēs esam daudz tādu brīnumu redzējuši un vēl daudz tikai redzēsim. Skaties uz Dievu un ieraugi risinājumu savai problēmai!

Un Viņš iekāpa laivā, un Viņa mācekļi Tam sekoja. Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi laivai gāzās pāri, bet Viņš gulēja. Un tie piegāja pie Viņa un modināja Viņu, sacīdami: "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!" Un Viņš uz tiem saka: "Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?" Un Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums. Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: "Kas Tas tāds, ka vēji un jūra Tam paklausa?"” (Mateja evaņģēlijs 8:23-27)

Jēzus ar Saviem mācekļiem iekāpa laivā, devās jūrā, un vētra bija tāda, ka viļņi laivai gāzās pāri. Tā ir ļoti kritiska situācija. Tu sēdi savā laivā, un visa problēmu jūra tev gāžas pāri. Mācekļi bija problēmu ieskauti. Tu sāc redzēt tikai šo vilni, bet ne risinājumu. Bet Jēzus tajā pašā laikā gulēja laivā, kaut viļņi gāzās pāri. Kad ir problēmas un grūtības, mums vajag Dieva mieru. Manā dzīvē ir bijušas daudzas situācijas, kad šķiet, ka no problēmām jāsajūk prātā, bet es gāju lūgšanās un Dievs man deva pārdabisku mieru. Tas ir pārdabisks miers, un mums tas ir vajadzīgs, un par to ir rakstīts Dieva vārdā. Tas nenozīmē, ka tev ir miers, bet tu šo problēmu nerisini. Tu dari visu, ko vien no savas puses vari izdarīt. Bet mācekļi bija pārbijušies, viņi piegāja pie Jēzus un Viņu modināja, sacīdami: “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!” Kas tev ir jādara, kad ir liela problēma? Tu zini, ka Jēzus ir tavā pusē, tad nu ej un saki Viņam savu problēmu. Kad mācekļi modināja Jēzu, problēma bija jau ļoti liela, un Jēzus viņus nosauca par bailīgiem un mazticīgiem. Kāpēc? Jo Jēzus zināja, ja Viņš ir šajā laivā, tad laiva nevar nogrimt. Viņš cēlās, apsauca vēju un jūru, un iestājās pilnīgs klusums. Problēma tika atrisināta. Šajā laivā bija pats Dievs. Mīļais kristieti, brāli vai māsa Kristū, atceries vienmēr – ja Jēzus ir tavā dzīves laivā un tu esi ar Viņu, tad tava laiva nevar nogrimt. Tas nav iespējams, ka problēmas būs stiprākas par Jēzu! Ar Dievu tava laiva nevar nogrimt, tava dzīve nevar saiet dēlī. Jo pats Dievs ir tavā pusē un ar tevi.

Stāsts par kādu ēzeli. Kādi cilvēki izraka dziļu bedri un iemeta ēzeli bedrē, jo gribēja no viņa atbrīvoties. Velns grib atbrīvoties no tevis. Velna lielākā vēlme ir, lai tu nebūtu ar Jēzu. Velna lielākā vēlme ir, lai Jēzus nebūtu tavā pusē, jo tad viņš tevi ir uzveicis. Tātad šis ēzelis ir iemests bedrē, problēmā, bezizejas situācijā, bet tas vēl nav viss – cilvēki sāk mest viņam virsū smiltis, lai apraktu viņu dzīvu. Ēzelis domāja, ko lai dara. Viņš redzēja, kā blakus sāk krāties smilšu čupa, un viņš izdomāja uzkāpt uz tās. Cilvēki aktīvi turpināja rakt un bērt smiltis bedrē, kā kapos aprok zārku. Tā ir visa velna armija, kas strādā, lai raktu tev bedri. Bet ēzelis uzkāpa uz nākamā un nākamā kalna, un cilvēkiem par lielu pārsteigumu, ēzeļa galva jau ir ārā no bedres! Varbūt tu esi šādā situācijā, kad velns tev rok bedri, varbūt kādi cilvēki to dara. Rāpies ārā! Nesēdi un neraudi, dari kaut ko! Nepadodies, nestāvi mierā! Esi neatlaidīgs un domā risinājumu, neskaties uz problēmu kā uz neatrisināmu. Protams, ka tu jau to nevari atrisināt, bet tavā pusē ir Dievs. Kāp virsū smiltīm, kuras tev ber virsū, un rāpies ārā no bedres. Ir tāda bildīte ar kaķi, kas sēž būrītī, no kura mierīgi var izlekt ārā, bet viņš skatās uz restēm sev priekšā. Ja tu koncentrējies tikai uz problēmu, tad vari palaist garām atrisinājumu. Tu skaties tikai uz leju, redzi tikai bedri un iztēlojies savu problēmu vēl lielāku nekā tā ir, tāpēc neredzi risinājumu. Pacel galvu uz augšu un saskati izeju! Kopā ar Dievu tu vari tikt ārā no šīs bedres. Paskaties uz Dievu, ko Viņš saka.

Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās."” (2.Korintiešiem 12:9)

Dieva spēks varens parādās mūsu nespēkā, ja vien mēs ticam Viņam, darbojamies un ejam Dieva gribā. Mēs zinām par Dāvidu un Goliātu un ka ir ārkārtīgi svarīgi ticēt pārdabiskam brīnumam, ka Dievs iejauksies tavā situācijā. Tas ir patiess notikums – par Dieva vīru Dāvidu un milzi Goliātu. Dāvids gāja cīnīties ar milzīgo Goliātu, no kura visa Izraēla armija bija pārbijusies. Kādam bija jābūt rezultātam? Visi domāja, ka 100% uzvarēs Goliāts. Dāvids jau bija iekšā bedrē, smiltis tika mestas virsū, bet viņš ticēja par šo situāciju, ka viņš uzveiks Goliātu un uzvarēs. Goliātam vajadzēja piederēt 100% uzvara, bet Dieva spēkā uzvaru guva Dāvids. Tas ir kaut kas ar prātu neaptverams. Kā tas ir iespējams? Dāvids bija pusaudzis, mazs augumā, bez savām bruņām un zobena. Tu ieraugi savu goliātu un domā, ka nav jēgas cīnīties, tu tāpat nevari uzvarēt? Nedomā tā, skaties uz risinājumu. Tāpat kā Dāvids uzveica Goliātu, tāpat arī tu vari.

Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā, un es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs!” (1.Samuēla 17:46)

Dāvids jau pirms cīņas zināja, ka viņš uzvarēs. Ir svarīgi zināt pirms cīņas, ka tu uzvarēsi. Tevi nepieveiks slimība, problēma, goliāts vai velna armija, bet tu uzvarēsi, jo tev ir galvenais ceļš. Tu esi stiprākais spēkrats uz dzīves ceļa. Tu vari mierīgi teikt savai problēmai: “Es tevi nositīšu, un tavu galvu es tev nocirtīšu, un tavu līķi līdz ar filistiešu karapulku līķiem vēl šodien es nodošu putniem zem debess un zvēriem virs zemes, lai visa pasaule zina, ka Israēlam ir Dievs!” Lai visa pasaule zina, ka tavā pusē ir Dievs! Lai tavs ienaidnieks zina, ka tu neesi viens. Aiz tevis stāv stiprs, varens un liels Dievs un Viņa armija. Kā Dāvids nogalināja Goliātu? Ar akmeni, ar gudrību. Viņš izdomāja, kā atrisināt šo problēmu. Dievs tev dos gudrību, kā rīkoties katrā situācijā. Dievs pacietīgi cīnās par mums, un Viņš cīnījās par mums jau tad, kad bijām tālu, tālu no Viņa. Paldies Dievam, ka Viņš cīnījās par mums, un paldies Dievam, ka Viņš arī šodien cīnās par mums. Velns vienmēr tev čukstēs: “Tev ir jāmirst. Tu esi zaudētājs, tev nekas nesanāks.” Tāpēc jau tev ir vajadzīgas tuvas attiecības ar Viņu – lai tu vari sadzirdēt, ko Viņš tev saka. Kad šīs vētras veļas pāri, kad problēmas krīt tev virsū, atceries, ko Dieva vārds par tevi saka. Atceries, ko pats Dievs par tevi saka. Atceries, ka Dievs ir tavā pusē. Vēlreiz paskatīsimies šo pantu:

“Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31)

Vai tu vari atbildēt – kas būs pret tevi, ja Dievs ir ar tevi un par tevi? Kam ir galvenais ceļš? Tev! Kas ar tevi kopā cīnās? Dievs! Kurš ir uzvarētājs? Tu! Un Dievs ir tavā pusē. Vienmēr to atceries. Nekad neaizmirsti, ka Dievs ir tavā pusē, Viņš cīnās par tevi, un tu esi uzvarētājs. Tu esi dzimis, lai uzvarētu, tev nav neuzvaramu problēmu! Āmen!

Gannas Jencītes sprediķi “Dievs ir manā pusē” rakstīja un rediģēja Ieva Našeniece

Izdari to tagad!

Publicēja 2017. gada 4. jūl. 23:36Līga Paņina

Ziņas datums 05.07.17.

Es turpināšu tēmu, ko liecinot jau minēja draudzes cilvēks. Šis cilvēks teica, ka tagad ir īstais laiks. Izdari to tagad! Būs divi atslēgas vārdi – ‘tagad’ un ‘izdari’!

“Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:9)

Atslēgas vārds ir “dariet”. Ko darīt? To, ko esat mācījušies. Tu šodien mācies, dzirdi Dieva vārdu. Tu mācies Bībeles skolā, mājas grupiņā pārrunā Dieva vārdu, mājās tu to lasi un pārdomā. Tu zini Dieva gribu, un Dieva vārds saka, lai izdari to, ko esi mācījies. Kad izdari? Tagad.

Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19)

Atslēgas vārdi ir “ejiet un dariet”.

“Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi, neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī, bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību.” (Ebrejiem 3:7-8,13)

Bībele saka: “Ja kas zina labu darīt, bet nedara, tas tam ir par grēku,” tāpēc, lai tava sirds netaptu nocietināta, izdari to šodien. Ja tu zini, kas jādara, dari to tagad! Neatliec uz rītdienu to, ko tu vari izdarīt šodien.

Viena no lielākajām un liktenīgākajām kristiešu kļūdām ir iedvesmas gaidīšana jeb paļaušanās uz emocijām. Mēs zinām, kas ir pareizi, mēs zinām, kā uzveikt savas problēmas, mēs zinām, ko Dievs grib no mums, mēs zinām, kāda ir katram kalpošana, mēs zinām, ko Dievs grib attiecībā uz cilvēku glābšanu. Mēs daudz ko zinām – kur ir tava vieta ģimenē, kāda ir tava loma sabiedrībā un kas no tavas puses būtu jādara. Mēs arī zinām, ka Dieva vārds saka – izdari to šodien. Bet mēs kļūdāmies, kad gaidām emocionālu piepildījumu, lai sāktu darīt. Tu pat vari ņemt Rakstu vietu no Bībeles: “Palieciet, jūs, Jeruzālemē, kamēr saņemsiet Svētā Gara kristību un svaidījumu,” un domāt – ja es svaidījumu nejūtu, ja es nejūtu, ka man kaut kas būtu jādara, es palieku Jeruzālemē. Taču Svētais Gars ir izliets, mēs To esam pieņēmuši, bet tas uzreiz nenozīmē, ka mums ir jāsajūt Svētais Gars. Mums Svētais Gars ir jāpieņem, nevis jāsajūt. Kad mēs Viņu pieņemam, tad, protams, arī sajūtam. Pagājušajā dziedināšanas dievkalpojumā es nejutu neko. Tajā brīdī, kad lūdzu par cilvēkiem, es neko nejutu, bet es gāju un darīju. Manuprāt, šajā dziedināšanas dievkalpojumā Dievs darbojās visvairāk, salīdzinot ar citiem, kas ir bijuši. Dievs dziedināja kā pa konveijeri, bet es neko nesajutu. Ja es būtu balstījies uz savām sajūtām un emocijām un palicis savā sēdvietā, tad Dievs nedarbotos. Tāpēc Dieva vārds saka – izdari to šodien. Un kļūda ir paļaušanās uz emocijām jeb iedvesmas gaidīšana. Ir dzirdēts, ka cilvēki saka – es nejūtu, ka tā ir mana sieva, es nejūtu, ka esmu apprecējis īsto. Ja tu esi apprecējies, tad nav svarīgi, vai tu jūti, ka viņš ir īstais, vai nejūti, bet gan tas, ka jūs esat vīrs un sieva.

Psihologs Džordžs Bruners saka: “Drīzāk jūtas nāk no darbības, nevis darbības no jūtām.” Ļoti precīzi! Es noteikti zinu, ka sajūtas nav prioritāte, tā ir pieliekamā vērtība, tā ir svarīga lieta, tomēr sajūtas nāk no tā, ka tu sāc darboties. Izdari to tagad! Rakstnieks Ernests Ņūmens teica: “Liels komponists nesēžas pie darba tāpēc, ka jūt iedvesmu, otrādi – viņš jūt iedvesmu tāpēc, ka sēžas pie darba.” Bēthovens, Vāgners, Mocarts, Bahs – katrs no viņiem ir kļuvis par ievērojamu komponistu, mūziķi, pateicoties ikdienas darbam, nevis iedvesmai. Tie, kas ir mācījušies mūziku un zina šo cilvēku biogrāfijas, visi kā viens atzīst, ka šie cilvēki ir strādājuši. Arī veiksmes gadījumi notiek tikai tāpēc, ka cilvēkam apakšā ir pamats, tāpēc, ka viņam ir disciplinēts ikdienas darbs. Un disciplinēts ikdienas darbs sākas šodien. Amerikāņu komponists Džons Viljamss raksta mūziku filmām. Sešdesmitajos gados viņš uzrakstīja mūziku simtu divdesmit vienai filmai, četrdesmit piecas reizes viņu nominēja Oskara balvai, par tā laureātu viņš kļuva piecas reizes. Viņam ir četri Zelta Globusi, piecas Emmy balvas, divdesmit piecas Grammy balvas. Lūk, ko Džons Viljamss pats saka par sevi: “Man ir labas un sliktas dienas, bet es obligāti katru dienu uzrakstu vairākas nošu lapas, manā dzīvē iedvesmas krīzes nemēdz būt.” Tas ir cilvēks, kurš ir atstājis aiz sevis paliekošu mantojumu, viņa mūzika ir izmantota dažādās populārās filmās. Bet kā rīkojies tu? Tu gaidi iedvesmu vai arī ņem un izdari? Panākumu atslēga ir gaužām vienkārša – ej un izdari to! Kad? Tagad. Ja tiešām gribi izdarīt kaut ko paliekošu Dievam, uzcelt savu dzīvi un celt citus, tad dari to tagad, negaidot emocijas un iedvesmu.

Pirmais, kāpēc tu kaut ko neizdari, ir tas, ka tu gaidi iedvesmu un emocijas. Otrais ir vienkārši slinkums.

“Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)

“Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.” (Salamana pamācības 13:4)

Tas vienkārši ir banāls, elementārs slinkums.

Nākamais iemesls, kāpēc kāds kaut ko neizdara, ir pārāk liels uzsvars uz lūgšanu. Nepārspīlē ar lūgšanām. Lūgšana vairāk veicina spēju izdarīt Dieva gribu, nevis pašu rezultātu. Domāju, ka ir miljoniem lūdzēju, kas tā arī nesaņem atbildes, ir aizvainoti pret Dievu, atkrituši. Viņi nav sapratuši, ka pamatā rezultātu dod mūsu darbība, bet darboties spējīgus pareizā virzienā mūs dara Dievs caur lūgšanu. Pamatā lūgšanā Dievs mūs stiprina un dara spējīgus darīt Viņa gribu. Visa lūdzēju armija, kas lūdz, bet neiet, viļas. Tas rezultējas neaugošās draudzēs un neaugošos kristiešos. Tā veidojas ģimenes, kuru bērni sāk dzīvot pasaulīgu dzīvi, izput un nonāk alkohola, netiklības, mamona (naudas un bagātības dievs) varā. Tā ir mūsu atbildība. Šie cilvēki lūdz: “Dievs, sūti atmodu!” Bet atmodu kāds veido. Dievam ir vajadzīgi cilvēki. Pat lai izglābtu mūs, Dievs atnāca cilvēka miesā Jēzū Kristū un sagatavoja aiz Sevis divpadsmit cilvēkus, kas gāja Viņa spēkā. Viņš tos izsūtīja un teica – ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas! Nekāda veida izaugsme, nekāda atmoda, ne finansiāla, ne mājas grupiņas izaugsme, ne izaugsme mūzikā, ne kādā citā profesionālā jomā nenotiek spontāni. Izaugsme nekad nenotiek spontāni! Tā nekad nav nejauša, tas ir darbs. Un, kad tu lūdz Dievu, lūdz vairāk par to, ko pats vari darīt.

Protams, Dievs kādreiz dara kaut ko arī bez lūgšanām, kur paši neesam klāt, tomēr tas nav pamats, uz kura vajadzētu pastāvēt. Cik daudz cilvēku ir apvainojušies uz Dievu, cik daudz ir dusmīgi uz Dievu! Viņiem ir nepiedošana Dievam, viņi slimo ar dažādām slimībām, dzer un ir nikni uz Dieva kalpiem. Visbiežāk tas būs tādēļ, ka viņi kaut kad ir lūguši Dievu, bet nav darījuši. Kad es vēl kalpoju Limbažos, uz dievkalpojumiem regulāri nāca vīrietis, kurš bija ļoti dusmīgs. Es viņu pazinu kā labu cilvēku, bet pēkšņi, kad es biju ar Dievu, viņš nāca uz dievkalpojumu un uzvedās ļoti indīgi. Vienā niknā sarunā no viņa puses es sapratu iemeslu tam visam – viņam bija nepiedošana Dievam par to, ka viņš bērnībā bija lūdzis Dievu, lai Viņš izglābj mammu, bet viņa nomira. Notiek lietas, kas ir ārpus mūsu kontroles robežām. Mēs nevaram kontrolēt to, ko nevaram kontrolēt, taču mēs varam kontrolēt sevi un savu darbību. Un caur darbībām, ko mēs darām pēc Dieva prāta, Viņš darbojas. Kad tu uzliec rokas, Dievs dziedina. Kad tu cel biznesu, tu uzcel biznesu. Kad tu cel mājas grupiņu, tu to uzcel. Tie, kuriem tas neizdodas, ir sliņķi, kas gaida iedvesmu un kādas īpašas emocijas, vai arī viņiem ir kāda cita nopietna problēma, kas traucē to izdarīt.

Nākamais iemesls ir bailes no neveiksmēm. ASV bodybuilder čempions teica: “Man kļūdu nav.” Un, kad viņš to pateica, es padomāju – nu gan puisis iebrauca... Turpmāk seko: “Man kļūdu nav, ir tikai mēģinājumi, no kuriem mācos.” Lūk, kāpēc viņš ir pasaules čempions. Neveiksmes ir obligāta panākumu daļa. Tie cilvēki, kas visvairāk kaut ko sasniedz un augstāk kāpj, visvairāk cieš neveiksmes. Neveiksmes necieš vienīgi neveiksminieks, jo viņš tāpat ir neveiksminieks. Kādam keniešu sportistam, kuru kāds žurnālists intervēja Olimpiskajās spēlēs, uzdeva jautājumu: ”Kā jums tas izdodas?” Kā mēs zinām, no Kenijas nāk ļoti labi skrējēji. Sportists atbildēja: “Pie visa ir vainīgas ceļa zīmes Kenijā, uz kurām norādīts – “Uzmanību, lauvas!” Neveiksmes un bailes ir dopings panākumiem. Pārvērt savas bailes pozitīvā enerģijā, kas vērsta uz mērķi. Un ir vēl tāda lieta kā perfekcionisms – ja es nevaru izdarīt ideāli, tad es nedarīšu vispār. Uzskatu, ka arī perfekcionists ir neveiksminieks, jo neviens cilvēks nekad visu nevarēs izdarīt perfekti. Tas nozīmē, ka perfekcionists neizdarīs to, kas ir jāizdara šodien. Un, ja šodien neizdara to, kas jāizdara šodien, tad rīt nav nekādas virzības uz priekšu. Kāpēc mēs neizdarām to, kas ir jāizdara šodien? Es palīdzu izklīdināt mītus, lai mēs darām un baudām no augļiem.

Varbūt ir laiks koncentrēties nevis uz mērķiem, bet uz pašizaugsmi?

“Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā pašā acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Lūkas evaņģēlijs 6:42)

Te ir runa par cilvēku, kurš nevar palīdzēt otram, jo pašam ir kāda problēma. Viņš pats sev nav palīdzējis un tāpēc nevar citiem palīdzēt. Mēs varam nospraust grandiozus mērķus, bet, ja tu pats tam neesi iekšēji gatavs un neaudz, tad tu nevarēsi palīdzēt arī citiem. Tāpēc neaizmirsti par mērķiem, bet vairāk koncentrējies uz pašizaugsmi – grāmatas, zināšanas un lūgšanas. Šī visa mācība ir uzvarētājiem, kuri vēlas izglābt daudz cilvēku un kas sevi redz kā daļu no draudzes, kā stiprus Dieva kalpus. Lai kļūtu stiprs, paceltu savu personīgo dzīvi un sevi realizētu, kā Dāvids un Pāvils. Un lai Dievs dod mums draudzē arī tādu kā Rokfellers. Kad Daiga ziedošanas vārdā stāstīja pa Rokfelleru, es pie sevis nodomāju – ja mums būtu tāds cilvēks draudzē, tad viņa desmitā tiesa būtu ļoti liela summa. Bet no otras puses nodomāju – labi, ka nav, jo mums nevajag nekādu palīdzību no malas. Tā vairs nav dzīve, kad viss ir gatavs. Reinhardam Bonkem kāda dimantu raktuvju īpašniece piedāvāja sponsorēt visas viņa evaņģelizācijas. Viņa evaņģelizācijas dievkalpojumus apmeklē vairāk nekā miljons cilvēku vienā reizē. Un Dievs sapnī viņam atklājās un teica: “Nepieņem šo piedāvājumu!” Tas bija piedāvājums no velna, jo tad visa viņa kalpošana kļūtu atkarīga nevis no Dieva, bet no viena cilvēka. Tas nenozīmē, ka mums nav jācenšas vairāk nopelnīt, bet izdarīt to, ko mēs varam izdarīt šodien. Par treneriem un sporta zāli. Pieņemsim, ka tu vēlies trenēties pie sporta trenera, piemēram, fitnesā vai bodybuilding, vai spēka treniņos. Vai tu gribētu iet pie trenera ar uzaudzētu vēderu, kurš visu laiku sēž telefonā? Tā ir viena no lielākajām treneru kļūdām – viņi paši nav neko sasnieguši, bet māca citus. Viņi nevar citiem iemācīt to, ko paši nav izdarījuši. Kaut kādu teoriju var, bet aizvest līdz reāliem panākumiem nevar. Ja cilvēks pats tajā nav iekšā, viņš citus līdz turienei arī nevar aizvest. Tāpēc jāpārtrauc koncentrēties tikai uz mērķiem, bet vairāk uz sevi. Jo tu neko tur nevari panākt, kamēr pats neesi izmainījies. Mainies pats un ej uz mērķiem.

Panākumi nenozīmē daudz strādāt. Tev mērķtiecīgi jādara ieplānotas lietas. Ir jābūt konkrētai vīzijai, ko tu vēlies, un konkrētiem lieliem mērķiem, uz kuriem tu ej. Šie lielie mērķi jāsadala mazos mērķos, un ir jābūt ikdienas darbam. Paskaties atpakaļ uz iepriekšējo nedēļu ko tu esi darījis ikdienā, tāda arī būs tava rītdiena. Ja nedēļas laikā neesi pavirzījies uz priekšu, visticamākais, ka nākošnedēļ arī nevirzīsies uz priekšu. Tu nodzīvosi savu pelēko mietpilsoņa dzīvi pie televizora ar čipsiem un kolu. CocaCola reklāmā sen atpakaļ izskanēja tāds sauklis “Pauze, kas atsvaidzina”. Nepietiek tikai kaut ko darīt, ir mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu. Pauzes likums nozīmē domāt. Lūdzot Dievu, tu ne tikai lūdz, bet arī ieplāno laiku domāšanai, plānošanai, analizēšanai. Skaties, ko saka Jūlijs Cēzars: “Pieredze māca visu,” taču Džons Maksvels saka, ka tā nav taisnība, tā māca tikai tad, ja to pārdomā un izvelk mācību. Tu mācies no savām vai citu cilvēku kļūdām, un tikai tad tev tas nes labumu un virzību uz priekšu – tad, ja tu analizē to, kā nākamajā reizē rīkoties vai rīkoties citādāk. Pieredze pati par sevi neko nemaina. Tiem, kas nezina, uz kuru galu doties, nemēdz būt ceļavējš. Tas ir domāšanas trūkums un pauzes neieturēšana.

Luters teica, ka viņš ir pārāk aizņemts, lai nelūgtu Dievu. Kad Jēzus viens pats uzkāpa kalnā Dievu lūgt, Viņam bija lūgšanas, kas ietvēra pārdomas. No rīta Viņš jau zināja, kuri būs divpadsmit Viņa mācekļi. Viņš uzkāpa kalnā ar mērķi izvēlēties divpadsmit mācekļus. Viņš ne tikai lūdza, bet arī pārdomāja un redzēja katra mācekļa seju. Mūsu gadījumā tā būtu kā anketa – vai viņš ir uzticams, vai ir laiks ar Dievu, viņa rakstura īpašības, vai izpilda mazos darbiņus. Savā laikā ar Dievu ne tikai lūdz, bet arī domā! Kad es lasu grāmatas, es vienmēr domāju. Ja kaut kas mani uzrunā, lūdzot Dievu, es domāju par to. Es neatlieku uz rītdienu domāt to, ko varu tagad izdomāt. Pagājušajā svētdienā pēc dievkalpojuma visa mana grupa sanāca kopā, un mēs domājām par septembra evaņģelizāciju – kā reklāmu taisīt, kur telpas īrēt utt. Visi kopā domājām, kādi būs virsraksti, ko taisīsim, kā sadalīsim visus Rīgas rajonus. Bija ļoti sarežģīti jautājumi, un tas šķita neiespējami. To sauc par “smadzeņu vētru” jeb brainstorm. Bija pat sajūta, ka nav risinājuma. Un tad mēs domājām tik ilgi, kamēr atnāca idejas, ko un kā darīt.

Bija kāda amerikāņu firma, kura ražoja pātagas, un tajā laikā tā bija vadošā pasaulē, jo visi transporti tolaik bija ar zirgiem. Bet tad sākās auto ēra, un viņu pātagas pēkšņi kļuva nevajadzīgas, un fabrika bankrotēja. Ja viņi pirms tam būtu sanākuši kopā un uztaisījuši “smadzeņu vētru”, un papētījuši tendences, kas nāks zirgu vietā, viņi būtu pārorientējušies uz citu biznesu. Tikpat bēdīgi ir ar slaveno Nokia, kas tikko izlaida savu veco tālruni, kas bija piecpadsmit gadus atpakaļ. Ir jāpārorientējas un jādomā līdzi, nevis vienkārši kaut kas jādara. Vispirms lūdz Dievu, domā un dari. Mērķtiecīgas darbības, un Dievs ir ar tevi.

“Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.” (2.Korintiešiem 6:2)

“Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs saucam: “Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.” (Atklāsmes grāmata 12:10)

Piecas vardes sēdēja uz baļķa. Četras nolēma nolēkt. Cik vardes palika? Palika piecas, jo nolemt vēl nenozīmē izdarīt. Tas, ka tu kaut ko nolem un tas paliek tikai lēmuma stāvoklī, tavu dzīvi nemaina, un Dievs nevar pie tevis darboties. Taču, ja tu nolem un izdari to šodien, un neatliec uz rītdienu, tad Dievs tevi lietos un svētīs. Es tev iesaku – no rīta, kad tu pamosties un zini, kas ir jāizdara, tad pasaki sev piecpadsmit reizes: “Izdari to!”

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Izdari to tagad!” pierakstīja Evija Ungure un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece

Rutes panākumu noslēpumi

Publicēja 2017. gada 27. jūn. 13:52Līga Paņina

Ziņas datums 27.06.17.

Mani ļoti uzrunāja grāmata, par kuru mēs šodien runāsim. Visas nedēļas garumā es katru dienu to pārlasīju. Tā ir Rutes grāmata. Sprediķi es nosaucu – “Rutes panākumu noslēpumi”. Ja jau tie ir noslēpumi, tad jau mēs tos gribam uzzināt, vai ne? Bībelē ir tikai divas grāmatas, kuras nosauktas sieviešu vārdā Esteres grāmata un Rutes grāmata. Vecās Derības laikā sievietes nebija tik nozīmīgas kā vīrieši, tomēr bija divas grāmatas, kuras nosauca tieši sieviešu vārdā. Sprediķa mērķis ir, lai tu varētu mācīties no Rutes. Nobeigumā tu uzzināsi, kas Rute ir tev un kāds vispār ir viņas ieguldījums kristīgajā draudzē. Rute bija ļoti stipra bezkompromisu sieviete! Un tikai tādu ticību Dievs var lietot. Tikai tā var kaut ko sasniegt un gūt panākumus.

Soģu laikā, vēl pirms Izraēlā bija ķēniņi, pirms viņi bija iegājuši apsolītajā zemē, Dievs ik pa laikam pacēla kādus vadītājus – soģus, kuri kārtējo reizi izglāba Izraēlu no nepatikšanām. Apkārtējās tautas slikti uzvedās, bet tas tā bija arī tāpēc, ka pats Izraēls slikti uzvedās. Tas bija haosa un juku laiks. Izraēlā patiesi ticīgs cilvēks bija jāmeklē kā ar uguni. Patiesi nodevušos kristiešu bija maz. Mūsdienu Izraēls ir draudze. Arī šodien draudzēs un mājas grupās ir dažādi cilvēki ar dažādiem ticības līmeņiem, un ir arī tādi, kas ir “lokomotīves”, kas velk pārējos. Tie ir tie cilvēki, kuri deg par Dievu, un mēs skatāmies uz to, kā viņi deg. Viņi ir tie, kas uztur atmosfēru, kas uztur virzību, viņi ir tie, kas iedvesmo, un mēs ceļamies un ejam tālāk. Viņus varētu dēvēt par “lokomotīvēm”, par vilcējiem. Lielāko daļu no draudzes darba izdara mazs procents cilvēku. Jo vairāk lokomotīvju ir draudzē, jo vairāk dedzīgu cilvēku, jo lielāks spēks ir draudzei, izmaiņas un arī ietekme uz pasauli.

Tanī laikā vēl nebija ķēniņa Israēlā; un ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs.” (Soģu 21:25)

Ikviens darīja nevis to, ko Dieva vārds teica, bet to, kas pašam likās pareizi. Iedomājies, ka draudzē mēs darītu to, kas katram liekas pareizi. Iedomājies, ka valstī nav likumu, nav līderu, un ikviens dara to, kas pašam liekas pareizi. Tajā laikā dzīvoja kāds cilvēks, kuru sauca Ēlimelehs, un viņam bija sieva Naomi. Viņiem piedzima divi dēli – Mahlons un Kiljons. Izraēlam nebija Dieva svētības, un tur izcēlās bads haosa un grēku dēļ. Bija uzticami cilvēki, kas palika savā zemē, un bija tie, kas bēga no savas zemes. Ēlimelehs un Naomi kopā ar saviem dēliem izceļoja no Izraēla, no Bētlemes, Dāvida pilsētas Jūdā. Viņi izgāja un apmetās Moāba zemē. Moāba zemē pielūdza citus dievus, notika elku kalpība, bet tajā zemē bija maize, nebija ekonomiskās krīzes, kā tas bija Jūdā. Tur bija elku pielūdzēji, bet viņiem bija labklājība, tāpēc Ēlimelehs kopā ar ģimeni pārvācās uz turieni. Mūsdienās tie ir kristieši, kas meklē savu labumu, kas ir draudzē un ir uzticami tik ilgi, kamēr tas ir pašu interesēs. Izbraukšana peļņā uz ārzemēm ir tieši šāds gadījums. Viņi domā, ka ārzemēs varēs labāk nopelnīt, tāpēc atstāj draudzi, atstāj savu mācītāju, tautu, vecākus un dodas laimes meklējumos. Šādā situācijā bija arī Ēlimelehs un Naomi. Viņi izceļoja, un dēli apprecējās ar vietējām meitenēm. Vienu meiteni sauca Orpa, bet otru – Rute. Rute bija moābiešu meitene no elku pielūgsmes vides, kurai nebija nekā kopīga ar dzīvo Dievu. Mūsu gadījumā tā būtu meitene no pasaules.

Tas, ka tu atstāj savu Dievu, tautu, draudzi, nepaliek bez sekām – Naomi vīrs nomira un aptuveni pēc desmit gadiem nomira arī abi viņas dēli. Arī Moābā valdīja patriarhāts, tajā laikā sievietēm palikt bez apgādnieka bija bīstami. Turklāt viņa nebija savā draudzē, zemē, kurā viņai būtu dažādas garantijas. Ko viņa darīja? Viņas ticība bija vāja. Viņa abām meitenēm teica, lai viņas iet atpakaļ uz savām tēva mājām pie saviem dieviem. Iedomājies, ka tu cilvēkam draudzē, kuru esi aprūpējis, teiktu, lai viņš iet atpakaļ pie saviem dieviem! Orpa skūpstīja Naomi un devās atpakaļ. Rute caur visu Naomi remdeno ticību bija ieguvusi dzīvu ticību Izraēla Dievam. Tas nozīmē, ka Naomi ticēja, viņai bija kādas lūgšanas, viņa nebija savā vietā, draudzē, tomēr viņai bija ticība un viņa to mācīja arī savām vedeklām. Rute, neskatoties uz to, kā rīkojās Naomi, kura bēga no apstākļiem un necīnījās, bija ieguvusi ticību Dievam. Naomi centās pierunāt Ruti, ka viss ir beidzies un ka viņai jādodas atpakaļ, jo Naomi vairs nebija dēlu, ko piedāvāt kā vīru. Viņa domāja, ka Dievs uz viņu ir dusmīgs. Naomi neredzēja, ka, ejot pie Dieva, atpakaļ uz savu draudzi, tautu, Dievs var parūpēties par viņu, par Orpu un arī Ruti. Naomi nebija dzīvas, progresīvas ticības Dievam. Viņa meklēja risinājumu savām problēmā tikai tur, kur ir viņa, nevis Dievā, bet Rutes ticība bija citādāka. Šī ir centrālā Rakstu vieta visā Rutes grāmatā.

Bet Rute atbildēja: Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs. Kur tu mirsi, es miršu, un tur es gribu būt arī apglabāta. Lai Tas Kungs dara man tā un vēl vairāk, tiešām, nāve vien spēs šķirt mani un tevi.” (Rutes 1:16-17)

Tie ir vārdi, ko mums katram vajadzētu iegaumēt un sev piemērot. Ko saka Rute? Viņa saka: „Es ticu Dievam, neskatoties uz tavu remdeno ticību, es ticu, ka Viņš var parūpēties par mani un tevi. Un es palieku uzticama Dievam, neskatoties uz to, kā rīkojas mana vīra brāļa sieva. Neskatoties uz to, kā tu pati, Naomi, rīkojies, es palieku uzticama Dievam. Es palieku uzticama arī tev (mūsu gadījumā tas ir mācītājam un savai draudzei). Tava tauta būs mana tauta!” Uzticība līdz galam Dievam, mācītājam un draudzei. Viņi bija atstājuši savu priesteri, draudzi, templi, Dievu un tautu, tomēr svešzemniece Rute caur visu Naomi remdenību bija iepazinusi dzīvo Dievu. Kā tas varēja notikt? Tas bija brīnums! Tas ir neloģiski, jo parasti cilvēki neiet tālāk par tiem, kuri viņus māca.

Pēc tam viņi atgriezās Izraēlā, kur cilvēki pazina Naomi. Viņa teica: “Nesauciet mani par Naomi.” Šis vārds tulkojumā nozīmē “brīvība”. Viņa dzirdēja, ka Izraēlā krīze ir beigusies. Motīvs, kāpēc viņa atgriezās savā draudzē, bija tāds, ka pasaulē nebija, ko ēst. Viņa aizbrauca prom tāpēc, ka Izraēlā nebija, ko ēst, bet drīz vien viss pagriezās otrādi, jo nomira visi, kas viņu apgādāja. Kad Naomi atgriezās, viņai bija maza ticības uguntiņa. Izraēlā bija likums par to, ka trūcīgie un atraitnes varēja iet tīrumā un lasīt graudus pēc tam, kad labība bija novākta. Cilvēki speciāli atstāja kūlīšus nabagiem. Rute teica Naomi: “Es iešu un lasīšu!” Tā nebija Naomi ideja. Svešzemniece Rute pati spēja spriest par to, kas būtu labāk. Viņa gāja un darīja. Pēc tam izrādījās, ka lauks, kurā viņa lasīja graudus, piederēja kādam Naomi vīra radiniekam Boazam. Šī radinieka pienākums Dieva priekšā bija ņemt Ruti sev par sievu un gādāt gan par viņu, gan Naomi. Kad Naomi uzzināja, ka Rute šos graudus lasīja tieši pie Boaza, kurš arī viņai bija labvēlīgs, jo ļāva gan padzerties ūdeni, gan bija atsaucīgs vēl citos veidos, viņa atguva ticību Dievam. Boazam Rute iepatikās, tāpēc Naomi nolēma Ruti pamācīt. Boazs bija nopļāvis graudus un savācis savā klētī, kurā arī palika gulēt pa nakti, lai sargātu savu ražu. Viņš bija bagāts vīrs. Naomi Rutei mācīja un teica: “Ej naktī pie Boaza, pacel segu no viņa kājām un nogulies kājgalī.” Faktiski tajos laikos bija tāda tradīcija – ja kāda atraitne tā darīja, tad šis vīrietis viņu varēja ņemt sev par sievu. Tajā visā nebija nekā necienīga. Rute paklausīja Naomi un tā arī izdarīja. Rīta pusē Boazs pamodās un bija ļoti izbrīnīts. Viņš vaicāja Rutei: “Kas tu esi?” Rute atbildēja: “Rute. Ņem mani par sievu!” Boazs piekrita ar piebildi, ka ir vēl kāds radinieks, kuram ir pirmās tiesības uz Ruti un Naomi zemi, tāpēc viņš atbildēja: “Ja šis otrs vīrs tevi neņems, tad es ņemšu.” Lai arī Boazam Rute patika, tomēr viņš rīkojās tā, kā grib Dievs. Vecajo sanāksmē viņš savam radiniekam piedāvāja ņemt Ruti par savu sievu un visu tīrumu īpašumā, taču šis radinieks nepiekrita. Rute tika par sievu Boazam, un vēlāk viņiem piedzima dēls Obeds. Naomi bija bezgala priecīga un pieņēma viņu kā savu dēlu, jo viņš bija jaunais apgādnieks un dzimtas turpinātājs. Par to, kā viņi Obedu audzināja un kā viņiem gāja, nekas nav tālāk rakstīts, bet ir lietas, ko es tev vēl gribu pastāstīt.

Tad visi ļaudis un vecaji, kas bija pie vārtiem, sacīja: "Mēs esam liecinieki. Lai Tas Kungs dara to sievu, kas nāks tavā mājā, kā Rahēli un kā Leu, kas abas kopā cēla Israēlā namu. Kļūsti laimīgs un vairo bagātību Efratā, un topi daudzināts Bētlemē! Un to bērnu dēļ, ko Tas Kungs tev dos no šīs jaunās sievas, lai tavs nams ir kā Pereca nams, ko Tamāra dzemdēja Jūdam." Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu; un viņš iegāja pie viņas, un Tas Kungs deva viņai miesas augli, un viņa dzemdēja dēlu. Tad sievas sacīja Naomijai: "Slavēts lai ir Tas Kungs, kas nav licis tev šodien palikt bez radinieka! Lai Viņa Vārds top daudzināts Israēlā! Viņš būs tev par dzīvības atjaunotāju, par balstu tavās vecuma dienās, jo tava vedekla, kas tevi ir mīlējusi, kas tev ir labāka par septiņiem dēliem, ir viņu dzemdējusi." Tad Naomija paņēma bērnu, ielika viņu savā klēpī un kļuva tam par aukli. Un kaimiņienes deva viņam vārdu, sacīdamas: "Dēls ir dzimis Naomijai." Viņas nosauca to par Obedu; tas bija Dāvida tēva Isaja tēvs.” (Rutes 4:11)

Rute ir Dāvida vecvecmamma, lai arī viņa nav izraēliete, bet moābiete. Dāvids ir Jēzus sakne, bet Jēzus – mūsu. Sanāk, ka Rute ir mūsu garīgā vecvecvecmamma daudzās paaudzēs. Rutei bija bezkompromisa ticība Dievam. Viņa tika svētīta ne tikai virs zemes, bet arī nākamajos laikos, viņa kļuva kā Marija, kura dzemdēja Jēzu.

“Soģu valdības laikā zemē izcēlās bads. Kāds vīrs no Jūdas Bētlemes gāja, lai apmestos Moāba zemē, viņš pats, viņa sieva un abi viņa dēli.” (Rutes 1:1)

Naomi un Ēlimelehs izgāja no Izraēla zemes bagātības un labklājības meklējumos. Tulkojumā vārds Naomi nozīmē “jaukā, mīlīgā” jeb “Dievs ir mīlestības pilns”, bet Ēlimelehs nozīmē “mans ķēniņš”. Iedziļinoties viņu vārdu nozīmē, var daudz ko saprast. Tāpēc pievērs uzmanību, jo tas ir par tevi, par mums, kā arī par draudzēm Latvijā un pasaulē. Vārdus viņiem deva vecāki. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka vecāki ļoti ticēja Dievam, kā arī saviem bērniem. Viņi bērniem novēlēja nevis bēgt uz citu zemi, bet kopā ar Dievu visas problēmas atrisināt uz vietas un uzvarēt. Šie vecāki vēlējās savus bērnus redzēt ticīgus un Dieva svētītus. Diemžēl, viss notika citādāk. Tas, ka viņi izgāja no savas zemes, norāda uz to, ka šiem cilvēkiem bija kāda nepiedošana, sarūgtinājums un mazticība. Atšķirībā no saviem vecākiem, viņi bērnus nosauca vārdos Mahlons un Kilijons. Mahlons tulkojumā nozīmē “kaitīgais”, bet Kilijons “vārgais”. Nav brīnums, ka viņi abi nomira. Tas, kādus vārdus viņi ielika saviem bērniem, norāda uz to, ka ne viens, ne otrs vecāks noteikti nebija labās attiecībās ne ar Dievu, ne priesteri, ne tautu. Rutes panākumu atslēga ir uzticība Dievam, mācītājam, draudzei, kā arī čaklums. Tā visa antonīms ir seklas attiecības ar Dievu, attiecību trūkums ar mācītāju jeb līderi, neiesaistīšanās draudzē, slinkums un cenas nemaksāšana. Kas notiek mūsu vidū? Kāpēc mēs nemaksājam cenu? Daļa cilvēku ir “lokomotīves”, un pārējie ir tikai tie, kas skatās. Kāpēc mēs tikai skatāmies un nekļūstam par tiem, kuri velk? Vai mums arī nav problēmas attiecībās ar Dievu, mācītāju vai līderi? Vai arī mēs neesam tie, kuri neiesaistās uz simts procentiem draudzes aktivitātēs un vīzijā? Vai arī mēs neesam tie, kuri nemaksā pilnu cenu? Faktiski, Naomi un Ēlimelehs bija tipiskie soģu laika remdenie kristieši. Kad viņi izgāja no savas zemes, Naomi nomira vīrs un abi dēli. Mācība ir vienkārša – draudzes atstāšana nevar būt bez sekām. Neiesaistīšanās draudzē, cenas nemaksāšana, neuzticība savam mācītājam, personīgu attiecību ar Dievu trūkums nevar būt bez sekām.

Nu viņa kopā ar savām vedeklām posās atgriezties atpakaļ no Moāba zemes, jo viņa bija tur dzirdējusi, ka Tas Kungs esot labvēlīgi uzlūkojis Savu tautu, dodams tai maizi.” (Rutes 1:6)

Kāpēc Naomi atgriezās atpakaļ savā zemē? Tā kā pazudušais dēls – kad viņš bija pie cūku siles un ēda sliktāku barību nekā bija cūkām, viņš atgriezās pie tēva ar cerību, ka kaut ko viņam kāds atmetīs. Tēvs viņu sagaidīja ar atplestām rokām, un viss viņa dzīvē mainījās. Es gribu tev pateikt svarīgu lietu par personīgajām attiecībām ar Dievu. Cilvēks, kuram klibo personīgās attiecības ar Dievu, ir ceļā uz elli. Tas nenozīmē to, ka, pāris dienas nepalūdzot Dievu, tu uzreiz esi ellē. Ja tev nav regulāras, sistemātiskas, pilnvērtīgas personīgās attiecības ar Dievu, tu esi ceļā uz elli. Tu domā – kā tad tā, vai tad ne ticība Kristus upurim ved uz debesīm? Jā, taču, ja tev nav personīgas attiecības ar Dievu, tu nedzirdi no Viņa, tev nav Svētā Gara vadības un tu pieļauj kļūdas. Patiesas svētības ir gadu jautājums, reizēm svētība ir tikai dažu mēnešu jautājums. Manā gadījumā Dievs svētīja mani ar jauniešu draudzi 15 gadu laikā, kā tas tika pravietots. Tu vari gadiem sēdēt draudzē, bet beigās aiziet uz elli.

Kā tu lūdz Dievu? Es mazliet pastāstīšu, kā es to daru. Es ne tikai lūdzu, bet lūgšana man ir arī pārdomu laiks. Es veltu tai savu diennakts labāko laiku, t.i., no rīta, kad mana galva ir skaidra un smadzenes strādā vislabāk. Vakaros parasti esmu noguris. Tātad, ja es no rīta Dievu nepalūdzu, vakaros man nekas nesanāks, vienīgi ar piespiešanos, taču mana galva tad nebūs skaidra, lēmumi būs nepareizi. Rītos es slavēju Dievu, lasu Dieva vārdu, pārdomāju to, un pārdomāju ilgāk nekā kaut ko saku Dievam. Varu vienkārši lūgt mēlēs, tajā pašā laikā domāt par svarīgām lietām. Piemēram, lūdzu Dievam atklāt labāko datumu lielajam evaņgelizācijas pasākumam, paralēli lūdzot mēlēs, un man pēkšņi nāk atbildes – tev vajag izpētīt to, palasīt to, pakonsultēties ar to. Es daudz analizēju sevi, savas kļūdas, kas manī ir jāmaina, ko varu izdarīt labāk. Brīvdienu dēļ man pēdējā laikā nav bijis kārtīgs laiks ar Dievu. Tie, kas mani pazīst, zina, ka, ja darba sapulcēs man nav nekā daudz, ko teikt, es neesmu kārtīgi lūdzis Dievu. To uzreiz var redzēt. Dažreiz man ir sajūta, ka draudze pati no sevis vienkārši aug, ka es neko nekontrolēju. Paliek tā bailīgi, jo nevaru neko koriģēt vai izplānot nākamos soļus. Kas man atliek? Atgriezties kārtīgās lūgšanās, un viss kļūs skaidrs! Es lūdzu pēc draudzes saraksta, no kura visus punktus es pat vienā dienā izlūgt nevaru. Pēc šīm lūgšanām man ir skaidri konkrēti norādījumi konkrētiem cilvēkiem. Lūgšanās es pamatā neprasu, lai Dievs palīdz man saprast, kā darīt to un to, lai Dievs svētī draudzi. Lūgšanās es pamatīgi domāju. To varētu saukt par meditāciju. Tu pat nevari zināt, ko tev vajag lūgt, ja tu neesi kārtīgi to pārdomājis. Vienmēr gan grupiņās, gan kalpošanās ir problemātiskas situācijas. Tu lūdz Dievu atrisināt šo situāciju? Nē. Tu pārdomā, kā to atrisināt, lasi attiecīgās grāmatas, prasi padomus citiem un izdari to. Lūk, tā ir lūgšana. Taču, ja mēs pārejam tikai uz pārdomām un meditāciju, tā jau ir otra galējība.

Draudze, domājiet! Draudze „Kristus Pasaulei” ir radusies tāpēc, ka es vienmēr esmu domājis. Atceros, kad pirmo reizi iegāju mežā un nolēmu lūgt Dievu divas stundas. Ziniet, es visu izlūdzu jau piecpadsmit minūšu laikā un tālāk vairs nezināju, ko Dievam teikt. Man bija tik slikta sajūta, ka nebija nekāda plāna, kā lūgt. Vienkārši, ko iedomājos, to lūdzu. Es ļoti ātri sapratu, ka tā turpināt nevar. Esmu domājis par to, kā citi var lūgt Dievu piecas stundas no vietas! “Dievs, dod to un, Dievs, dod to un to!” Tev “aizvērsies jumts”, šādi lūdzot. Es ar laiku sapratu, ka lūgšana ir kas vairāk nekā tikai „Dievs, dod”. Es lasu dažādas Rakstu vietas, pārdomāju tās, man tas viss notiek ļoti mierīgi. Arī, lasot kādu grāmatu, ja man pēkšņi kāda vieta ļoti uzrunā, es nolieku to un sāku lūgt mēlēs, pārdomājot šo vietu, ja vajag, pierakstu. Citrreiz man šādā veidā top sprediķis. Arī šis. Lūk, personīgas attiecības ar Dievu! Taču svarīgas ir arī attiecības ar savu garīgo vadītāju, savu mācītāju. Ja tās nav, grūti būs dzīvot. Naomi vienkārši aizbēga, taču tam bija sekas.

Zini, kāpēc tev ir grūti ar savu līderi? Iespējams, jau sen tev ir kāds rūgtums un nepiedošana. Jau sen tu nemaksā cenu, un varbūt tev ir sabojātas attiecības arī ar citiem cilvēkiem. Ja tu esi sarūgtināts vai aizvainots, tas ir ļaunāk nekā Jāņos piedzerties. Jo, iekrītot dzeršanas grēkā, nožēlojot to, vēl darbojas Kristus upuris, taču par nepiedošanu Bībelē ir rakstīts, ka, ja tu savam brālim nepiedod, tad Dievs tev arī nepiedos. Un te vairs Jēzus upuris nedarbojas. Man, piemēram, nepastāv tāds jēdziens kā nepiedošana. Nē, jūtas man ir un kāds arī kādreiz “iedur”, taču man nav tiesību apvainoties. Iedomājies dievkalpojumu, kur aiz kanceles iznāk apvainojies mācītājs ar skābu ģīmi un paziņo, ka nevēlas ar draudzi runāt. Varu derēt, ka lielākā daļa atstās tādu draudzi. Atceries, ka cilvēks, kurš ir sarūgtināts, pretojas mācītājam, draudzei, draudzes mācībai, līderim un Dievam. Ja tev ir pretošanās, tad tas ir sarūgtinājums, un tev ir neskaidra galva. Naomi vainoja Dievu par to, ka viņas dēli nomira. Un jebkurš, kam ir neskaidra galva, kurš iziet ārā no Dieva apsardzības zonas, parasti vaino Dievu un stāsta dažādas pasaciņas. Cilvēki ar nepiedošanu skaidri neredz. Viņiem liekas, ka viņi domā skaidri, taču tā nav. Ko šādos gadījumos darīt? Paklausi mācītājam! Atzīsti savu kļūdu un centies izlabot. Centīsimies šo kļūdu kopā atrisināt. Nevar būt kvalitatīvs laiks ar Dievu ar šādiem mēsliem sirdī. Lai jums nepastāv tāds jēdziens kā nepiedošana! Tas ir kā nāves spriedums. Tam seko pretošanās, neskaidra galva un nepareizi lēmumi. Tālākais jau ir laika jautājums. Ja tu gribi iet uz altāra un upurēt, tev vispirms ir jāizlīgst ar kādu, kuram kaut kāds rūgtums pret tevi ir sakrājies. Tā mums māca Bībele. Tev no savas puses ir jāpiedāvā izlīgšana, taču, ja otrs negrib izlīgt, tā jau ir viņa problēma, bet tu no savas puses būsi izdarījis visu.

Šo grāmatu tāpēc arī sauc par Rutes grāmatu, nevis par Naomi grāmatu. Rute bija dedzīga, čakla, uzturēja labas attiecības ar saviem vadītājiem, kaut arī vadītāja bija remdena, nepiedodoša un domāja nepareizi. Rute tomēr zvērēja iet ar Naomi līdz galam, lai kur viņa ietu. Jo nav ideālu līderu, arī mācītājs nav ideāls, es bieži saucu lietas īstajos vārdos, kas tev var nepatikt. Dievam ir vislabākais plāns tavai dzīvei. Esi kā Rute, kā “lokomatīve”, kas visu dara dzīvu. Aiz tādiem cilvēkiem kā Rute, lai kur viņi ietu, viss uzplaukst. Un es vēlos, lai tu būtu tas cilvēks, kā Rute. Āmen!

 

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Rutes panākumu noslēpumi” pierakstīja Inguna Kazāka, Marta Līdeka un Elita Meirāne, rediģēja Evija Ungure un Ieva Našeniece

Brīnumi un dziedināšanas

Publicēja 2017. gada 20. jūn. 06:28Līga Paņina

Ziņas datums 20.06.17.


Debesu Tēvs, paldies par Tavu Svēto Garu, paldies par Tavu svaidījumu, jūtamo un redzamo klātbūtni šajā vietā! Paldies par brīnumiem, zīmēm un dziedināšanām. Paldies par dziedināšanām, kuras Tu dari jau tagad, šajā brīdī. Slava Tev, Kungs!

Šodien tēma būs – brīnumi un dziedināšanas. Dievs dziedina. Viņš dziedina tagad un rīt dziedinās. Jēzus Kristus – Tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es runāšu Dieva vārdu, un Dieva vārds dziedina. Tu dzirdi un pieņem Dieva vārdu, un Dieva Gars caur Savu vārdu tevi dziedina. Tu slavē un pielūdz Dievu, un Viņš dziedina. Patiesībā es šodien, dziedināšanas dievkalpojumā, nelūgšu Dievu. Kāpēc? To es paskaidrošu sprediķa beigās. Es jau mājās nolēmu, ka Dievu šodien nelūgšu. Esmu jau lūdzis un pateicies Dievam. Kā tas viss izskatīsies bez lūgšanām? Tad tu redzēsi!

Vai Dievs grib dziedināt?

Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.” (Mateja 8:1-3)

Jēzus kalnā lūdza Dievu, tad nokāpa zemē, un pie Viņa pienāca kāds slims vīrs un teica: “Ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Šķīstīt, precīzāk, dziedināt. Spitālība tajā laikā bija neārstējama un nāvējoša slimība. Tu nāc pie Kristus, atnāc uz dziedināšanas dievkalpojumu, esi ar Dievu jau desmit, divdesmit gadus, varbūt tikai mēnesi vai arī šodien pirmo reizi dzirdi par Viņu. Neatkarīgi no tā, tev ir jautājums, vai Dievs grib tevi šodien dziedināt. Jēzus izstiepa roku, viņu aizskāra un teica: “Es gribu, topi šķīsts!” Dievs grib – topi vesels! Vai Jēzus grib tevi dziedināt? Atbilde ir Bībelē – Dievs grib tevi dziedināt!

Jēzus dziedina, bet, lai pieņemtu dziedināšanu, būtu labi saprast, no kurienes nāk jeb kā rodas slimības. Kāpēc mēs slimojam? Es domāju, ka nav neviena cilvēka, kurš būtu absolūti vesels. Tāds, kuram pat nav nevienas pumpas. Tāds, kuram nav nekādas kroplības. Tāds, kuram nav nekādas infekcijas vai vīrusa, absolūti vesels cilvēks. Un kāds, mūsuprāt, ir pilnīgi vesels cilvēks? Tāds, kurš neguļ gultā un nedzer zāles? Bet realitātē katram cilvēkam ir kaut kādi defekti. Pat absolūti veseli cilvēki slimo. Pat tie cilvēki, kuri ir ar Dievu un ir glābti un dziedināti, nav ideāli un pilnīgi, arī viņi saslimst. Ideāli mēs būsim tikai tad, kad būsim kopā ar Dievu Debesīs. Lai kāda arī būtu tava kaite, Dievs grib tevi dziedināt jau šodien. Nevajag domāt, ka Dievs grib dziedināt tikai tos, kuriem ir kādas nopietnas kaites. Mazs cinītis gāž lielu vezumu jeb viena maza vaina var izvērsties lielā problēmā. Es kā draudzes vadītājs cīnos jau ar problēmām pašā iedīglī, bet lielas problēmas paredzu jau laiku iepriekš. Es cīnos ar negatīviem sīkumiem draudzē un novēršu tos jau pašā sākumā, un tādējādi draudze ir vesela. Mums visiem ir vajadzīga dziedināšana, un Dievs grib dziedināt pat tavu niecīgo defektu, par kuru tu nevienam nestāsti. Slimībām ir divi iemesli. Viens ir grēks, otrs ir velns. Jebkādām kaitēm, slimībām, kroplībām un defektiem cilvēka miesā, garā un dvēselē ir divi iemesli – grēks vai velns.

“Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?" Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā." Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!" Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats. Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: "Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest." Bet viņš tiem atbildēja: "Kas mani darīja veselu, Tas man sacīja: ņem savu gultu un staigā." Tie jautāja viņam: "Kas Tas bija, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?" Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā. Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks."” (Jāņa 5:5-14)

Jēzus dziedināja kādu cilvēku, kurš trīsdesmit astoņus gadus bija tādā stāvoklī, ka pat pārvietoties nevarēja. Viņš teica: “Celies, ņem savu gultu un staigā!” Gulta ir domāta matracītis vai sega, kuru visur varēja paņemt līdzi. Pēc kāda laika Jēzus šo cilvēku satiek, viņš ir dziedināts un slavē Dievu, un saka: “Negrēko vairs, ka tev nenotiek kas ļaunāks.” Jēzus norāda, ka viņa slimības iemesls bija grēks.

“[..] Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidījis nacarieti Jēzu, kas gājis apkārt, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.” (Apustuļu darbi 10:38 )

Šī nav vienīgā Rakstu vieta, kurā skaidri ir norādīts, ka slimības ir saistītas ar velnu, ne tikai ar grēku. Velns darbojas tikai caur grēku.

“Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8 )

Kad Jēzus atnāca uz zemes, Viņš sludināja, dziedināja un izdzina ļaunus garus. Slimības nav no Dieva, bet no velna. Dievs tev nekad nesūtīs slimību! Tie ir meli – Dievs nesūta pārbaudījumus slimību veidā un neliek smagas slimības nastu, jo Dievs ir atnācis, lai dziedinātu, nevis saslimdinātu. Velns ir melis un melu tēvs, zaglis, kas ir atnācis zagt un nomaitāt. Dievs turpretī dziedina un nes dzīvību.

“Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām, tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.” (Apustuļu darbi 19:11-12)

Ne tikai Jēzus dziedināja, bet arī Viņa sekotāji. Dziedināšana ir saistīta ar eksorcismu jeb velnu izdzīšanu. Cilvēks grēko, velns piekļūst cilvēkam caur grēku un ierosina slimības. Ko mums darīt? Dievs grib dziedināt, bet kurš no mums ir bez neviena grēka? Vai esi pateicis ne to, ko vajag, izdarījis ne to, ko vajag? Varbūt tu mokies vainas apziņā? Lielākā daļa slimību rodas no vainas apziņas, īpaši nesaprotamās un “neārstējamās” slimības. Kā uzvarēt grēku?

“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” (1. Pētera 2:24)

Ko darīt ar grēku? Ko darīt ar nepilnībām sevī, pat ja tu tici Kristum un ej Dieva gribā? Neviens no mums nav pilnībā svēts cilvēks bez defektiem. Vai tu jūties svēts? Patiesībā neviens no mums tā nejūtas. Mēs zinām to, ka esam svēti Jēzus upura dēļ, bet ikdienā sevī redzam nepilnības. Piemēram, mūsu draudzes brālis Vitālijs laulību nepārkāpj, nenogalina, nezog, bet ikdienā un ģimenē viņš nav ideāls – bez grēka, kā Dievs grib. Neviens no mums nav pilnīgi svēts, bet mēs esam grēku uzvarējuši tāpēc, ka Jēzus ar Savu upuri pie krusta ir paņēmis mūsu grēkus uz Sevis. Ikviens, kas tic Viņa upurim, ir darīts pilnīgi svēts, un Dievs skatās uz tevi kā uz ideālu. Viņš vairāk neredz tavus grēkus, bet patiešām pilnīgi ideāls tu būsi tikai Debesīs. Tas nenozīmē, ka mēs neatšķiramies no cilvēkiem, kas dzīvo bez Kristus. Mēs atšķiramies, taču noteikti arī tu esi dzirdējis par cilvēkiem, kuri bez Kristus, bet ar labu audzināšanu dzīvo labāk un svētāk nekā daži kristieši.

Grēka problēma ir atrisināta pie krusta. Ikvienam no mums ir tiesības nākt pie Kristus un teikt: “Dievs, man ir vajadzīga dziedināšana.” Un Dievam ir pienākums tevi dziedināt. Lai gan Dievs skatās uz mums kā uz svētiem, no tā brīža, kad tu esi atzinis Kristu par savu Glābēju, notiek svētīšanās process – tu dienu no dienas cīnies, lai kļūtu līdzīgāks Viņam, lai atmestu dažādas nepilnības un iegūtu pilnīgākas rakstura īpašības. Tātad grēks vēl joprojām turpina darboties. Ja grēks turpina darboties, tad arī slimības joprojām tev var piekļūt caur grēku, ko tu dari. Piemēram, tu esi pieņēmis Kristu par savu Glābēju, bet turpini smēķēt. Tādēļ vien, ka tu smēķē, tu nedodies uz elli, tomēr asinsvadus, plaušas un zobus tu bojā, arī elpa tev ir nepatīkama. Smēķēšana Dievam nav patīkama. Tas nav smags grēks, bet tā ir atkarība. Vai tas neatver durvis velnam, lai viņš piekļūtu tev caur slimību? Ar Jēzus brūcēm tu esi dziedināts, ar Viņa upuri tu esi svēts, tomēr, ja tu turpini grēkot, tad tu vari sākt slimot, tāpēc ir svarīgi svētīties un atmest grēkus, kas var izraisīt slimības. Tātad slimībām ir divi iemesli – grēks un velns. Grēks ir uzvarēts pie krusta, un mums ir dots Svētā Gara spēks, lai ikdienā varētu pretoties grēkam un aizvērt durvis velna darbiem. Mēs uzvaram velnu ar ikdienas svētīšanos. Pagājušajā nedēļā bija tēma “Gara augļi un miesas darbi”. Miesas darbi ir tie, no kuriem jātiek vaļā. Piemēram, ja tu pārmērīgi lieto cukuru un baltos miltus, tad vari aizmirst par labu veselību. Var kādreiz apēst konfekti, bet, ja tu katru dienu ēd bulciņas, čipsus un dzer kolu, tad vari aizmirst par ilgu dzīvi un arī skaidru galvu. Arī ģimenes ārsts tev pateiks to pašu. Grēks ir uzvarēts procesā – mēs svētījamies, kļūstam pilnīgāki, un arī mūsu veselība uzlabojas.

“Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš ļaunos garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.” (Mateja evaņģēlijs 8:16-17)

Viņš izdzina ļaunos garus un dziedināja. Dziedināšana ir saistīta ar ļauno garu izdzīšanu, tātad slimības sakne ir velns, bet velns darbojas caur grēku. Velns var darboties arī caur citu cilvēku grēkiem. Ja tu esi kristietis, un tava otra puse nav kristietis, jūs sakaujaties, tevi sit, tad tas ir viņa grēks, caur kuru tu ciet. Bet es ticu, ka šādos gadījumos Dievs kristieti īpaši pasargās. Grēks ir uzvarēts, bet kā uzvarēt velnu? Jēzus saka, ka Viņš izdzina ļaunos garus ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos. Mēs izdzenam velnu un dziedinām slimības ar Svētā Gara svaidījumu un autoritāti! Rezultātā grēks ir uzvarēts, Dievs grib dziedināt, un velns ir pieveikts!

“Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka evaņģēlijs 16:17-18 )

Kad tu rokas uzliksi, cilvēki taps dziedināti. Kad tu velnam pavēlēsi iziet, viņš aizies. Lūk, Bībelē rakstīts, ka mums kā Dieva bērniem pieder Dieva valstība. Esi kā bērns – uzliec rokas, un notiks dziedināšana, pavēli ļaunajam garam, un viņš aizies. Katram ticīgajam ir vara pār velnu un vara dziedināt.

Dziedināšanu var iedalīt divos veidos – dziedināšana un brīnumi. Kā to saprast? To var mācīt dažādi, bet viens no variantiem ir šāds - brīnumi ir tad, kad mirušie ceļas augšā, kad ar piecām maizēm un divām zivīm pabaro piecus tūkstošus, kā Jēzus to darīja, kad ar sausām kājām pāriet pāri upei vai kad staigā pa ūdens virsmu, bet dziedināšana ir tad, kad Dievs dziedina pārdabiski un bez ārstu iejaukšanās no garīgām, emocionālām un fiziskām kaitēm. Bet es šodien gribu piedāvāt kaut ko jaunu – dziedināšana ir tā, kas notiek procesā, bet brīnumi ir tūlītēji – tā ir dziedināšana acumirklī. Ikviens, kurš dievkalpojuma laikā saņems dziedināšanu, saņems brīnumu. Ja tev uzliek rokas, un tikai pēc tam, aizejot mājās, tu atklāj, ka esi vesels, tad tā ir dziedināšana – process. Šajā procesā tu atbrīvojies no dažādiem grēkiem, iegūsti labās rakstura īpašības un vienā brīdī saproti, ka vairāk nesāp un esi vesels. Brīnumi ir tūlītēja dziedināšana.

Ja tu vari ieslēgt un izslēgt gaismas slēdzi, tad tieši tāpat tu vari dziedināt cilvēkus. Neveseliem tu uzliec rokas, un tajā pašā brīdī cilvēkā sāk darboties dziedinošais svaidījums, neatkarīgi no tā, vai viņš krīt zemē vai trīc, vai dara ko citu, neatkarīgi no tā, vai viņš vispār kaut ko jūt, neatkarīgi no tā, vai viņš uzreiz saņem dziedināšanu vai pēc ilgāka laika, tajā brīdī notiek dziedināšana! Tas ir teikts Dieva vārdā. Elektrības slēdzis savieno vai arī pārtrauc strāvas savienojumu, tieši tāpat arī rokas – kad es uzlieku rokas, notiek savienojums, Svētais Gars savieno mani un otru cilvēku, un sākas dziedināšanas process. Tātad ir dziedināšana, un ir brīnumi. Tāpat ir arī ar grēkiem – kad pieņemam Jēzu par savu Glābēju, notiek vispārēja grēku piedošana, tev viss ir piedots, tu esi darīts svēts un tīrs, tomēr tu vēl joprojām tiecies kļūt līdzīgs Kristum, tas ir process. Tāpat kā grēku piedošana ir vienreizēja, arī dziedināšana ir vienreizēja, kas noris redzamā veidā līdz ar roku uzlikšanu. Un ir arī dziedināšanas veids, kas izpaužas procesā. Uzskates dēļ šo veidu pielīdzināsim mūsu jauno draudzes telpu renovācijai. Mēs paši tās tīram, krāsojam un uzlabojam, un pēc laika tajās jau būs patīkami uzturēties. Tāpat ir arī tad, kad tu pieņem Kristu. Tu esi kļuvis svēts un pelnījis savu dziedināšanu, taču, neskatoties uz to, turpini attīrīties, svētīties un strādā pie tā, lai iztīrītu savu iekšējo pasauli un miesu. Tā arī dziedināšana, par ko es pašlaik runāju, nav tikai vienreizēja, tas ir process. Vecais nams ir jāiztīra un jaunais ir jāuzbūvē.

“Jēzus iegriezās kādā ciemā. Te viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes un paceltā balsī sauca: “Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!” Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: “Ejiet! Rādaities priesteriem!” Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.” (Lūkas evaņģēlijs 17:12)

Šajā gadījumā dziedināšana nenotika uzreiz, bet pēc laika. Bībelē lielākā daļa Rakstu vietu par dziedināšanu ietver tūlītēju izveseļošanos. Tas ir brīnums. Ir dziedināšana kā process, un ir tūlītēja dziedināšana, ko mēs saucam par brīnumu.

“Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā. bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.” (Jāņa evaņģēlijs 20:30)

Kāda ir dziedināšanas jēga? Protams, ka Dievs vēlas mūs redzēt veselus un piepildītus, ka spējam dzīvot pilnvērtīgas dzīves veselā garā un veselā miesā, taču saskaņā ar Bībeli patiesais dziedināšanas mērķis ir Dieva pagodināšanās. Dievs atklāj Sevi caur dziedināšanām un brīnumiem, kas palīdz cilvēkiem ticēt. Patiesībā es šodien varēju nemaz nesludināt, tikai dziedināt, ļaut Svētajam Garam darboties, lai notiktu brīnumi, kas savukārt palīdzētu ticēt. Dievs dziedina, un tas cilvēkam palīdz ticēt. Tas parāda Dieva būtību – Dieva raksturu. Tas Kungs ir mūsu ārsts. Viņš grib dziedināt. Viņš grib īstenot brīnumus. Ziņās lasīju par ugunsgrēku “Grenfell” tornī Londonā, kura rezultātā ir aizgājuši bojā piecdesmit astoņi cilvēki. Kāda meitene, kas ugunsgrēka brīdī atradās tornī, pirms nāves zvanīja savai ģimenei, saviem vecākiem, un sacīja: “Es došos debesīs.” Bet jautājums tev – vai tu dosies debesīs? Galvenais Dieva mērķis ir glābšana, ka tu iepazīsti Jēzu Kristu personīgi, dziedināšana ir tikai otršķirīga. Jautājums – vai Jēzus grib dziedināt? Grib! Kāda veida dziedināšanas šeit šodien būs? Būs tādas, kas ir parastas dziedināšanas – bez ārstu palīdzības, cilvēkiem ar laiku atjaunosies veselība, un būs tūlītējas brīnumainas dziedināšanas.

Kas ir slimības sakne? Grēks. Kā mēs tiekam ar to galā? Caur Kristus upuri. Kā mēs tiekam galā ar velnu? To izdzenam.

Tātad kāpēc es šodien vairāk nelūgšu Dievu par dziedināšanu? Tāpēc, ka es nekur Bībelē nevaru atrast, ka Jēzus, Pāvils vai Pēteris būtu lūguši Dievu par dziedināšanu.

“Un kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un, redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt!” Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: ”Es gribu, topi šķīsts!”” (Mateja evaņģēlijs 8:1-3)

Ko Jēzus darīja? Viņš neteica: “Tēvs, lūdzu, dziedini šo spitālīgo vīru!” Viņš teica: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tajā pašā brīdī viņš tika dziedināts. Es mājās jau lūdzu Dievu, bet šeit es vairs nelūgšu. Šeit es uzlieku rokas un dziedinu, šeit es pavēlu velnam iziet, un viņš iziet, šeit es pavēlu kauliem ieņemt tādu formu, kādu Dievs ir radījis, un tie ieņem. Es lietoju savu Dieva doto autoritāti. Arī tu to vari lietot. Tas nav tikai man, tas ir katram ticīgajam.

“Tad viņi noņēma akmeni. Bet Jēzus pacēla acis augšup un sacīja: “Tēvs, es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka Tu katrā laikā Mani paklausi, bet apkārtstāvošo ļaužu dēļ Es to esmu sacījis, lai tie ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis.” Un to sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: “Lācar, nāc ārā!” Un mirušais iznāca; kājas un rokas tam bija autiem sasietas un seja aizsegta ar sviedrautu.” (Jāņa evaņģēlijs 11:41-44)

Mums nav jālūdz par dziedināšanu, mums ir jāpavēl tai notikt! Ir jādziedina, velns ir jāizdzen un visiem bojātajiem audiem un šūnām ir jāpavēl ieņemt tādu formu, kādu Dievs ir radījis. Mums ir jālieto tas svaidījums un vara, ko Viņš mums ir devis.

“Publija tēvs gulēja drudzī, slims ar asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja.” (Apustuļu darbi 28:8 )

Dziedināšanas brīdī Dievs netika lūgts; viņi lūdza Dievu pirms tam.

“Lidā bija kāds cilvēks vārdā Ainejs, kas astoņus gadus bija gulējis uz gultas; tas bija triekas ķerts. Pēteris viņam sacīja: “Ainej! Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un sakārto savu gultu.” (Apustuļu darbi 9:33-34)

“Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: “Skaties uz mums.” Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā – staigā!”” (Apustuļu darbi 3:1-6)

“Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, tulkojumā: Stirna; tā bija labdare un nabagu apdāvinātāja. Tanīs dienās viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgājuši nolika augšistabā. Bet, tā kā Lida ir tuvu pie Jopes, tad mācekļi, dzirdēdami, ka Pēteris tur esot, sūtīja pie tā divi vīrus ar lūgumu, lai tas nekavētos atnākt pie viņiem. Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi; kad viņš bija atnācis, viņu uzveda augšistabā, un visas atraitnes viņu apstāja, raudādamas un rādīdamas svārkus un drēbes, ko Stirna, pie tiem būdama, bija darinājusi. Pēteris, izraidījis visus ārā, metās ceļos un lūdza Dievu un, pret mirušo pagriezies, sacīja: "Tabita, celies augšā!" Viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, piecēlās sēdus.” (Apustuļu darbi 9:36-40)

Lūgšana ir lūgšana. Dziedināšana ir dziedināšana. Brīnumi ir brīnumi. Šajā brīdī mēs lietojam Dieva doto autoritāti un svaidījumu. Neatkarīgi no tā, vai tev ir trūkumi vai nav, Jēzus ir par tevi samaksājis pilnu cenu un grib tevi dziedināt. Arī tad, ja vēl Kristu neesi pieņēmis, zini, ka Jēzus vēlas tevi dziedināt. Es lietošu šajā brīdī to autoritāti un svaidījumu, ko Svētais Gars man ir piešķīris un nevis lūgšu par jums, bet apliecināšu, pavēlēšu ļauniem gariem iziet un dziedināšanām notikt, un Svētais Gars darbosies. Es Tev pateicos, Dievs, par brīnumiem un dziedināšanām. Slava Tev! Mēs pielūdzam Tevi, Jēzu Kristu. Aleluja!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Brīnumi un dziedināšanas” pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece

Miesas darbi un Gara augļi

Publicēja 2017. gada 13. jūn. 12:49Līga Paņina

Ziņas datums 13.06.17.

Man līdz galam nav izprotams tas, kā Dievs darbojas. Vispār ir tā – Dievs ir debesīs, un ko Viņš grib, to Viņš dara. Šodien būs mācība, diezgan izsmeļoša tēma – miesas darbi un Gara augļi. Tā būs mācība no vēstules Galatiešiem, piektās nodaļas. Mēs zinām par Svētā Gara dāvanām, mēs zinām, ka ir Svētais Gars, to, ka jaunpiedzimšanas brīdī mēs saņemam Svēto Garu un turpmāk varam dzīvot Dieva gribā. Mēs zinām, ka ir atsevišķš piedzīvojums – Svētā Gara kristība, tas ir pēc tam, kad tu esi pieņēmis Jēzu un saņēmis Svēto Garu, un šis piedzīvojums dod spēku jeb svaidījumu sludināt un kalpot cilvēkiem ar brīnumiem un zīmēm. Bet ir arī Gara augļi, un pretstats Gara augļiem ir miesas darbi.

 „Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa evaņģēlijs 8:32)

Kāpēc mēs mācāmies? Kāpēc es skaidroju Dieva vārdu? Tāpēc, ka bez mācītāja neviens to nesaprastu. Bez palīdzības nevar izprast Dieva vārdu, vismaz ne tādā ziņā, kādā Dievs tev to vēlas iedot, tāpēc draudzē ir mācītāji, līderi un skolotāji.

Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Galatiešiem 5:1)

 Mēs esam brīvībai aicināti! Svabadībai aicināti. Kristus mūs glābj, aicina, mēs pieņemam Viņu un iegūstam brīvību.

Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13)

Runa ir par brīvību, kas ir kristīgās ticības pamats. Brīvība ticībā un mīlestībā. Kāpēc mums ir jāzina par miesas darbiem? Tie ir pat klasificēti. Kāpēc mums ir jāzina par Gara augļiem? Kas ir Gara augļi? Gara auglis ir tas, kas nāk no Dieva. Tās ir īpašības, kuras Dievs vēlas redzēt jaunajā, pārradītajā cilvēkā, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Glābēju. Miesas darbi ir tās īpašības, kuras Dievs nevēlas redzēt jaunajā cilvēkā. Dievs ir noteicis, kas ir labs un kas ir slikts. Kāpēc tev, ja tu esi izglābts, darīts brīvs Kristū, atdzimis no augšienes, ir jāzina par miesas darbiem un Gara augļiem? Viena lietas ir tas, ka tu pieņem Kristu, piedzimsti no augšas un esi reāli brīvs. Bet kamēr tu ar prātu nesaproti, kas labs un kas ir slikts, tu nevari to praktizēt. Ja tu ar prātu nesaproti, kā paturēt savu brīvību, kā staigāt ticībā, kā staigāt brīvībā, pēc kā tev ir jātiecas un no kā tev ir jāizvairās, tad šī brīvība, ko tu esi ieguvis, kļūst abstrakta. Te tā bija, un pēc laika tās vairāk nav. Tu vari pazaudēt žēlastību, savu brīvību. Kāpēc? Jo tu turpini dzīvot tādu pašu dzīvesveidu kā iepriekš, un tas ir nezināšanas dēļ. Un tad rodas daudzas vājprātības, ko kristieši izdomā, par to, ka tu esi pieņēmis Jēzu, tev ir Svētais Gars, tu esi darīts brīvs, Jēzus brūcēs dziedināts, un tagad Gars tevi vada, skolotājus nevajag, labāk ir mācīties no Svētā Gara, Viņš Pats runā, iemāca, uzraksta tev visu mācību… Visas šīs vājprātības ved projām no Dieva. Svētais Gars tā pa tiešo tevi nevada, bet caur veselīgu mācību, caur Dieva kalpiem, kas tev atklāj Viņa gribu. Arī tad, kad tu pats lasi Dieva vārdu, studē Bībeli, zinošāki cilvēki tev palīdz, virza, lai tu ar prātu saproti, kā dzīvot savu ticības dzīvi.

PATIESĪBA IR DIEVA VĀRDS! Patiesība ir tas, ko es jums šodien mācu, ko māca Bībeles skolā un Līderu skolā. Bībele saka, lai mēs atjaunojamies savā garā. Mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties! Atjaunojieties! Kādā veidā? Mums ir jāatjauno savs prāts. Mums ar prātu ir jāizprot un ar savu gribu ir jāpieņem pareizi lēmumi, kas veicina pareizas darbības, un tas arī veido mūsu ticības dzīvi un arī visu to, ko Dievs grib mums dot. Brīvībai mēs esam aicināti, jo Kristus mūs ir atsvabinājis. Šāda dzīve ir nepārtraukta cīņa par Gara augļiem un nepārtraukta cīņa pret miesas darbiem. Lūk, kas ir ticības dzīve – nepārtraukta cīņa! Jaunpiedzimis kristietis pats no sevis nezina, ko nozīmē dzīvot brīvībā. Ja tu pieņēmi Kristu, tevī ir Svētais Gars, bet nav tā, ka Viņš Pats no sevis intuitīvi tev parāda, kas labs un kas ļauns. Tie ir maldi, kaut ko intuitīvi saprast, kaut ko nesaprast, automātiski pieņemt nepareizus lēmumus, jo tā tava dzīve var novirzīties no Dieva ceļiem. Ticība ir saistīta ar prātu, un ne tikai ar prātu, bet arī ar sirdi. Cilvēks sastāv no dvēseles, gara un miesas, bet dvēsele sastāv no prāta, emocijām un gribas. Kad mēs mācāmies Dieva vārdu, tā izpaužas mūsu ticība. Mēs ar prātu saprotam, kas ir pareizi, un ar gribu pieņemam lēmumus, ka to darīsim, pavēlam savai miesai, dodam komandas spert soļus un darīt pareizas lietas. Ja prāts nav pieslēgts, tad tu nespēj darboties pareizā virzienā. Ja tu regulāri nelasi un nestudē Dieva vārdu un neesi veselīgā draudzē, kur ir veselīga mācība, nevis kāds nepilnīgs sviests, tad tu nevari virzīties ticības dzīvē uz priekšu un uzvarēt.

Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! Redziet, es, Pāvils, saku jums: ja jūs tiekat apgraizīti, tad Kristus jums nekādā ziņā nepalīdzēs. No jauna es apliecinu katram cilvēkam, kas tiek apgraizīts, ka viņam jāizpilda visa bauslība. Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši. Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību. Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. Jūs bijāt skaistā gājienā, kas jūs ir kavējis paklausīt patiesībai? Šis mudinājums nenāk no Tā, kas jūs aicina.Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. Es paļaujos uz jums ticībā Tam Kungam, ka jūs nepieņemsit svešas domas, bet tas, kas jūs sajauc, saņems sodu, lai būtu kas būdams. Bet, ja es, brāļi, sludinu apgraizīšanu, kamdēļ tad es vēl topu vajāts? Tad jau Kristus krusta piedauzība ir beigusies. Kaut jel tie sagraizītos, kas jūs musina! Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā! Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.  Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat! Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:1-26)

Šodien ieviesīšu skaidrību par Gara augļiem, kas vispār tie tādi ir, kāpēc tie vajadzīgi, un arī par miesas darbiem. Kam un kāpēc šī vēstule ir rakstīta? Pāvils to raksta galatiešiem, tā ir viena no draudzēm, ko viņš dibināja savā misijas ceļojumā. Pāvils ir Galatijas draudzes mācītājs, viņam ir apustuļa kalpošana – tas nozīmē, ka viņš vada daudzas draudzes. Viņš raksta vēstuli uz Galatiju, jo viņam ir pienākušas ziņas, ka to brīvību, ko cilvēki bija ieguvuši šajā draudzē, viņi lēnām sāk zaudēt. Cilvēki sāk zaudēt kristīgo brīvību. Kādā ziņā? Draudzē bija ielavījušies kādi cilvēki, kuri sāka mācīt par to, ka nepietiek tikai pieņemt Kristu savā sirdī, bet obligāti vajag apgraizītes, un ir jāievēro dažādi ēšanas likumi, īsāk sakot, jūdu reliģija jeb bauslība; nepietiek tikai ar ticību Jēzum, vajag turēt arī bauslību. Pāvils saka, ka Kristus brīvībai mūs ir aicinājis, bet jūdi turpināja mācīt Vecās Derības principus, kaut patiesībā Vecā Derība nespēj cilvēku darīt brīvu. Jūdi centās mācīt un “izglābt” galatiešus, tāpat kā mēs dažreiz redzam cilvēkus, kuri cenšas “glābt” mūs no draudzes „Kristus Pasaulei”. Arī tur bija jūdi, kas centās “glābt” citus, jo uzskatīja, ka cilvēkam ir jātur desmit baušļi, un tad viņš būs patīkams Dievam. Visus desmit baušļus neviens pilnībā nevar izpildīt, kur nu vēl visus Vecās Derības rituālus. Bauslis no tevis prasa svētu dzīvi, bet spēku nedod! Lūk, tā ir Vecās Derības bauslība. Pāvils tādus cilvēkus apzīmē kā nebrīvus. Viņi gan māca turēt baušļus, māca turēt dažādus rituālus, bet patiesībā viņi ir vergi, jo Pāvils galatiešiem māca pavisam ko citu. Ja tu Kristu esi pieņēmis, tad tu saņem Svēto Garu, spēku un iekšēju brīvību. Tev nav prasība turēt baušļus, lai būtu brīvs, bet Dievs tevi atbrīvo. Tu nāc pie Kristus, tu atzīsti Viņu, Svētais Gars ienāk tevī un dara tevi brīvu, kas bijis, ir pagājis, viss ir tapis jauns. Tu esi jauns radījums, tu esi jauns cilvēks, tev ir jauna dzīve. Pēc tam, pateicoties un slavējot Dievu, Viņš apveltī tevi ar spēku dzīvot Viņa gribā, tajos pašos baušļos. Te vairs nav runa par to, ka mums ir jātur desmit baušļi. Tu gribi to darīt, tas ir pats par sevi saprotams. Tev ir spēks demonstrēt brīvību, jo cilvēks var būt brīvs tikai tad, kad viņš kontrolē savu miesu. Tā ir brīvība, ko dod Kristus. Viņš dod tev brīvību, ka miesa tevi vairs nepaverdzina! Finanses, nauda tevi vairs nepaverdzina, cilvēki tevi vairs nepaverdzina. Tu esi brīvs! To nevar panākt no otras puses – darot kādas pareizas lietas. JĒZUS ATBRĪVO! Tikai Jēzus atbrīvo. Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. Jēzus saka, ka jūs patiesi būsiet brīvi. Kas ticēs uz Jēzus, tas patiesi būs brīvs. Jūdi uzskatīja, ka viņi ir brīvi, jo ievēro pareizus rituālus, pareizi ēd, gavē, šķīstās, apgraizās, kristās, bauda vakarēdienu, sēž draudzē, kaut ko dara un pat Rakstus zina no galvas, taču viņi pilnībā nevarēja izpildīt bauslību. Viņi nebija brīvi, un, pirmkārt, bija savas miesas vergi. Viņiem nebija spēka to izdarīt. Lūk, kāda ir atšķirība starp Veco un Jauno Derību. Jaunās Derības laikā Dievs tevi vienā momentā dara brīvu, un tas notiek tajā brīdī, kad tu pieņem Kristu, atzīsti savus grēkus, Kristus ienāk tevī, tu esi atbrīvots, un pēc tam tu lieto šo spēku, demonstrē savu spēku pār savu miesu, un tu esi brīvs. Tu brīvs vari būt tad, kad tu demonstrē to spēku, ko Viņš tev ir devis. Patiesa brīvība ir iespējama tikai tad, kad tevi neviens nepaverdzina. Brīvība nav iespējama piespiedu kārtā, kā Vecās Derības laikā. Bauslis saka, ka tas un tas ir pareizi, un, ja tu to neizdarīsi, tad lāsts pār tevi. Jaunā Derība saka – ņem spēku un demonstrē savu brīvību.

Tāpēc Pāvils atgādina, ka mēs esam brīvībai aicināti, bet ne tādai, kas ļauj vaļu miesai. Kristīgā brīvība nenozīmē, ka mēs vairāk neesam pakļauti Dieva morālajiem baušļiem jeb elementāriem Dieva likumiem. Atbrīvotajam, brīvajam cilvēkam Kristū nepastāv desmit baušļu jautājums, jo tas ir pats par sevi saprotams. Tu gribi tā dzīvot un tu dzīvo tā, tev ir spēks tā dzīvot. Lūk, par ko ir runa vēstulē galatiešiem. Kristus dod brīvību un varu pār sevi un pār miesu. Bauslība to nespēj. Bauslis prasa, bet nedod spēku. Kristus atbrīvo un dod spēku dzīvot brīvībā uz ticības un mīlestības pamata. Visa šī vēstule pamatā mums atklāj, ka Vecās Derības likumi mūs nespēj atbrīvot, lai mēs spētu dzīvot Dieva gribā. Jaunajā Derībā uz ticības un mīlestības pamata tu spēj dzīvot Dieva gribā, un spēj tāpēc, ka tava motivācija to darīt vai nedarīt nāk no iekšienes. Jūdi mācīja, ka no ārienes jādarā tā un šitā. Jaunajā Derībā motivācija nāk no iekšienes, tu esi brīvs un dzīvo kā brīvs cilvēks. Lūk, kāpēc tik daudz konfliktu sākas tiem cilvēkiem, kuri nāk pie Dieva. Tev ir ģimene, draugi, un tu nāc pie Dieva, kļūsti brīvs, lasi Bībeli un apzinies, ka tev vairs nav jāpakļaujas kādai negatīvai cilvēku ietekmei, un tu sāc teikt nē kādām lietām, ko kādreiz tev cilvēki ir uzspieduši, un tādējādi var rasties konflikts. Konflikts ir neizbēgama procesa daļa. Brīvam cilvēkam būs pretestība un kritika. Ja tu patiešām gribi dzīvot brīvībā, tad tev būs kritika un pretestība. Ja tev nav kritikas un pretestības, tad tu nedzīvo 100% Dieva gribā, tu neesi brīvs. Ja tu esi patiešām brīvs, tad vienmēr būs tādi cilvēki, kas gribēs tavu brīvību apšaubīt, nolādēt un atņemt.

Vecās Derības motivācija nāk no ārpuses, Jaunajā Derībā – no iekšpuses. Kristīgā brīvība neatceļ morālos likumus. Ja runa ir par Gara augļiem, tad Gara augļi, tādi kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, sniedzas tālāk par desmit baušļiem. Par tādu desmit baušļu turēšanu jaunpiedzimušam kristietim vispār nebūtu jādomā, jo tas ir pats par sevi saprotams. Gara augļi ir vairāk nekā desmit baušļi, tālāk nekā desmit baušļi. Mēs esam citā, jaunā līmenī. Par baušļiem vispār nav runa, ka tos varētu pārkāpt, drīzāk – vēl tālāk, vēl vairāk. Daudziem no jauna piedzimušiem cilvēkiem ir tādi maldi, ka Dievs tagad ir atbīvojis, un miesai vairs negribēsies ne to cigareti, ne alkoholu, ne to skaudību. Bet Bībeles saka, ka tu nekad nebūsi atbrīvots no vēlmes grēkot, jo miesa paliek tā pati. Miesa ir tā cilvēka daļa, kas pretojas Dieva gribai. Prāts grib domāt savas domas, ar gribu tu gribi pieņemt nepareizus lēmumus, tu gribi balstīties uz emocijām, nevis uz Dieva vārdu. Tavs prāts, emocijas un griba pieder pie miesas, un arī pati miesa grib to un šito, tā īd. Būs nepārtraukts karš – gara cilvēks pret miesas cilvēku, miesa karos pret garu. Ja tu esi atdzimis no augšienes, tad tu esi brīvs. Kad izraēliešie iznāca no Ēģiptes zemes, viņi ieguva brīvību. Pēc tam viņiem apkārt bija dažādas tautas, kas centās atņemt viņu brīvību. Kad mēs atdzimstam no augšienes, mēs esam brīvi, bet joprojām pastāv mūsu miesa, kas ir bīstama. Lielākā daļa cilvēku, kuri visā vaino velnu un karo pret velniem, ir ar „putniem” galvā. Parasti šādu cilvēku dzīvēs es neredzu Gara augļus un vērā ņemamus rezultātus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi noņem atbildību no sevis un uzliek sātanam. Tava miesa pieder tev, un tavs prāts ir tavs prāts, un tavas emocijas ir tavas emocijas, ne kāda cita emocijas. Tava miesa tev pašam ir jākontrolē. Tev ir spēks un brīvība. Tu vari būt brīvs tikai tad, kad tu sevi kontrolē. Platais ceļš ir ļoti viegls: “To izdarīja velns, dēmoni vainīgi, apsēstība vainīga,” bet patiesībā vainīga ir tava miesa. Pat ne miesa, bet tu pats neesi izdarījis pareizus lēmumus, pareizi rīkojies. Attiecīgi pēc tam ir dažādas sekas.

Vienīgais veids, kā paturēt savu brīvību, ir augt brīvībā, baudīt šo brīvību, ko dod Dieva Gars. Pāvils saka, lai staigājam Garā, un tad miesas kārību savaldīsim. Staigājiet Garā! Kā tu vari staigāt Garā? Tās ir regulāras personīgas attiecības ar Dievu. Regulāras lūgšanas! Regulāras Bībeles studijas! Regulāri klausies mācītāja sprediķus. Dievkalpojumos baudi Dieva klātbūtni. Sprediķus mācies, pieraksti, konspektē. Zini, ko daudzi cilvēki negrib atzīt? To, ka vispirms ir Dievs un pēc tam mācītājs. Ja tev būs Dievs un mācītājs, tad tev būs gan laba sieva vai vīrs, gan viss pārējais. Dievs un mācītājs! Mācītājs nevis vienkārši kā cilvēks, jo mācītājs ir tāda pati miesa kā tu, bet kā Dieva vīrs. Es lūdzu Dievu, Viņu meklēju, un Viņš mani lieto. Un tieši tavai dzīvei caur mani nāks īstie padomi un īstā virzība. Dievs un mācītājs. Mācītājs nav Dievs, taču, pirmkārt, ne sievas padomi, ne vīra padomi, bet mācītāja padomi. Tikai nepārprotiet, es runāju par garīgu aprūpi, par garīgām lietām, kas vairāk ir jāuzklausa. Jo mācītājs ir tas, caur kuru nāk Dieva griba katrā draudzē, arī mājas grupiņās.

Vēstulē galatiešiem skaidri ir parādīta problēma – viņi apgraizās, jo viņiem nepietiek tikai ar ticību Dievam. Zini, kāpēc viņi tā dara? Tāpēc, ka viņi dzīvo pēc miesas un grib attaisnot sevi ar to, līdzīgi kā: “Esmu kristīts, svētīts un laulāts baznīcā.” “Esmu apgraizīts un daru kādus rituālus, un tāpēc esmu glābts, Dievam patīkams.” Nē! Mēs uz ticības pamata iegūstam taisnību. Mēs ticam Viņam, mīlam Dievu, un tāpēc mums ir spēks, ka varam baudīt brīvību. Šie norādījumi, baušļi ir tikai tāpēc, lai atgādinātu mums robežas, lai mēs varētu saglabāt savu brīvību. Kāpēc ir desmit baušļi? Lai mēs saglabātu savu brīvību un neļautu sevi paverdzināt. Tu gribi būt brīvs? Tad vairāk vajag tiekties pēc Gara augļiem, nevis nemitīgi baidīties, domāt pie sevis, ka tas un tas ir miesas darbs, to nevajag. Nē, vairāk domā par Gara augļiem, jo, ja tu dzīsies pēc Gara augļiem, tad pārējās lietas tiks pieliktas, jo tas ir tālāk nekā baušļi.

Kas ir desmit baušļi? Veids, kā mīlēt Dievu un cilvēkus! To, ko tu negribi, lai tev dara, nedari citiem. Vienīgais kritērijs, kas ir labs un ļauns, ir Dieva vārds. Kāpēc miesa jāsavalda? Lai paturētu brīvību un neiejūgtos kalpībā tie, kuri ir pieņēmuši Jēzu, lai augtu brīvībā. Tev brīvība jau ir, tad demonstē to un padzen velnus no savas dzīves! Ieliec savu miesu rāmīšos. Caur ko velns ienāk? Caur domām, kad mēs atļaujamies domāt par to, kas Dievam nav patīkams. Kad mēs darām lietas, kas Dievam nav patīkamas, tad mēs dodam velnam vietu. Bībele saka, lai mēs stājamies pretī velnam, un tad velns bēgs no mums. Kā stāties pretī? Staigāt Garā. LŪGŠANAS UN BĪBELE! Katru svētdienu tu atnāc uz draudzi un dzirdi – Bībele un lūgšanas, lūgšanas un Bībele. Dievs un mācītājs. Es ticu Dieva vārdam un zinu, kas mani atbrīvoja un dara brīvu. Viņa vārds ir Jēzus!

Kāpēc ir jāstaigā Garā? Jo miesas tieksmes ir pret garu. Mana miesa ir pret garu, pret to garu, kas ir manī, pret to jaunpiedzimušo cilvēku, kas ir jaunradīts pēc Jēzus līdzības. Viņš ir pret garu un vienmēr karo ar to. Pāvils saka, ka savā miesā viņš redz citus likumus – ko gribu, to nedaru, ko negribu, to daru. Tas ir jāuztver citā gramatiskā formā. Pāvilam ir vēlme rīkoties miesīgi, bet viņš kontrolē sevi. Iekšējais cilvēks grib darīt pareizi, bet iekšā sāk kaut kas īdēt. Gars ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Tu neesi un nebūsi atbrīvots no kārdinājumiem. Miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu. Pāvils teica, lai staigājam Garā un savaldām miesu. Domāt, ko man šodien vajadzētu savaldīt, nebūs pareizākā pieeja, jo pats svarīgākais ir dzīšanās pēc Gara augļiem. Miesas tieksmes ir pret Garu, un Gara tieksmes ir pret miesu. Šīs divas lietas viena otrai stāv pretī, kad tu nedari to, ko tu gribi. Galatiešu draudze nedarīja to, ko gribēja Gars. Daži darīja, bet daži bija novirzījušies. Jo vairāk tu esi Garā, jo mazāk tev jādomā par citām lietām. Jo vairāk tu esi Garā, jo vairāk tu piepildies ar labo, jo vairāk tu kalpo Dievam, jo mazāk tev ir jādomā par problēmām un sliktām lietām, jo tu dzenies pēc Gara augļiem. Pāvils turpināja:

“Ja Gars jūs vada, jūs vairs neesat padoti bauslībai.” (Galatiešiem 5:18 )

Bauslība vairs mums nav vajadzīga, jo mēs ejam un virzāmies uz Gara augļiem, par baušļiem pat nedomājot. Tas ir daudz vairāk nekā desmit baušļi, daudz precīzāk. Šeit runa ir par to, ka tu vairs neesi padots bauslības izpildīšanai bez spēka. Nevis, ka tu vispār neesi padots darīt to, ko Dievs grib. Tu neesi padots tam, ka tev viss ir jāizpilda pēc baušļiem, bet tu esi padots tam, ka esi brīvs, un tu pats demonstrē spēku pār savu miesu. Visu, ko tu gribēsi, tu varēsi izdarīt. Tu esi kā lauva avju ganāmā pulkā. Visu tu ar savām kājām nomin, sabradā, visu saplēs, un no tevis nekur nav glābiņa. Tu esi lauva – tas, kurš valda pār sevi. Visu, ko tu gribēsi, tu spēsi izdarīt. Tev nav nekā neiespējama. Tas visu spēj, kas tic. Šī ir kristīgā brīvība – tu paskaties pāri parastajam, pāri pelēcībai, pāri ikdienai. Tu neesi parasts cilvēks, tu neesi viens no viņiem. Tu esi izredzēts un svēts, un Dievam dārgs.

“Bet zināmi ir miesas darbi, tie ir: netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es tagad iepriekš saku: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” (Galatiešiem 5:19-21)

Pāvils vairākas reizes atgādināja, ka tie, kas dara šos miesas darbus, nemantos Dieva valstību. Šādi cilvēki nevar būt izglābti un nevar ieiet debesīs. Tie, kas dara šādas lietas, iet ellē. Tas nenozīmē to, ka kristieši dažādos līmeņos nekad nesagrēko (piemēram, no augšas piedzimušais, kurš ir ticis atbrīvots no visiem netikumiem, paklūp), bet, ja tas ir pastāvīgs dzīvesveids grēkot un pārstāt cīnīties pret miesas darbiem. Kristietis, kurš ir pārstājis cīnīties par Gara augļiem, ir cilvēks, kurš dara šādas lietas un nemanto Dieva valstību. Ja tu cīnies pret grēku un zini, ka cīnīsies līdz galam, tad Dievs ir ar tevi.

“Bet Gara auglis ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.” (Galatiešiem 5:22-26)

“Pret tādām lietām nav bauslības” – tas nozīmē, ka bauslība ierobežo, bet Gara augļi ir neierobežoti. Tajā brīdī, kad esi pieņēmis Kristu, visi miesas darbi, visas miesas vēlmes tu esi pakļāvis Dievam jeb kopā ar Kristu esi krustā sists. Tev ir spēks. Lai kontrolētu savu miesu, tev nevajag svaidījumu un Svētā Gara spēku, tev pietiek ar to Svēto Garu, ko Dievs tev ir piešķīris jaunpiedzimšanas brīdī. Svaidījumu tev vajag tamdēļ, lai sludinātu evaņģēliju. Ar vārdu “svaidījums” mēs saprotam, ka ir redzama vai jūtama īpaša Dieva klātbūtne.

Kas ir miesas darbi?

1. Netiklība.

Netiklība ir sekss ārpus laulības. Jebkādas seksuālas attiecības pirms laulības vai pēc laulības. Ja tavas seksuālās attiecības ir ar kādu citu, tikai ne tavu sievu vai vīru, tā ir netiklība, un to Pāvils min kā pirmo miesas darbu. Laulības pārkāpšana. Ja tu regulāri dzīvo pastāvīgā laulības pārkāpšanā un tas tev ir norma, tad jāsāk domāt – kur tu nonāksi pēc nāves. Ja ir pāris, kuri ir ieskatījušies viens otrā, bet viņiem jau ir sekss, kaut viņi nav laulāti, tā ir laulības pārkāpšana jeb netiklība.

2. Nešķīstība.

Nešķīstība ir baudas gūšana no pornogrāfijas vai erotikas. Piemēram, caur žurnāliem, internetu, filmām. Tas nav tiešs fizisks sekss, bet tas notiek caur bildēm un pornogrāfijas skatīšanos. Ja pornogrāfija ir norma tavā dzīvē, tad var sākt domāt, kur tu nonāksi pēc nāves.

3. Izlaidība.

Izlaidība ir netiklība un nešķīstība kopā, bet tikai domās, neveicot to fiziski. Masturbēšana, pornogrāfijas skatīšanās, laulības pārkāpšana, sekss fantāzijās, ar acīm izģērbjot pretējo dzinumu – tas arī ir grēks. Tā visa ir izlaidība.

4. Slikta uzvedība (krievu tulkojums).

Tā ir sekošana savām vēlmēm un sajūtām, pazaudējot kaunu. Kad cilvēks grēkus un miesas darbus jau pieņem par normu un atklāti tajā dzīvo. Tā ir atklāta dzīvošana grēkā.

5. Elku kalpība.

Šiem miesas darbiem pirms 2000 gadu bija nedaudz cits konteksts. Tajā laikā valdīja citi apstākļi, kultūra un reliģija, un elku kalpība saistījās ar pagānu dieviem un to pielūgsmi. Cilvēki tajā laikā pielūdza dažādus pagānu dievus, nevis Kristu. Elku kalpība ir minēta tieši aiz trim seksuālajiem grēkiem, arī tāpēc, ka pagānu dievu pielūgsme saistījās ar seksuālajām orģijām. Cilvēki parasti to neizprot, bet Latvijā tas visvairāk notiek tieši Jāņos, jo šo svētku saknes ir pagānu dievu pielūgsmē. Svētais Gars, paldies, ka Tu mums atver acis un ļauj mums iepazīties ar patiesību, un patiesība mūs dara brīvus. Jo vairāk mēs to izprotam un pielietojam, jo vairāk esam brīvībā. Elku kalpība ir arī horoskopi, ekstrasensi, iešana pie burvjiem, gaišreģiem, nākotnes zīlēšana utt. Tā var būt arī personu vai organizāciju likšana augstāk par Dievu. Draudze pati nav augstāka par Dievu, mācītājs nav augstāks par Dievu. Tu pats esi Dieva vadīts un lēmumus pieņem Viņa vadībā, kā tu pats saproti no Dieva. Mācītājs vienkārši tev palīdz izprast Dieva gribu, bet mācītājs nevar būt Dieva vietā. Elku kalpība Dievam nav patīkama. Buršana, spiritisms, maģija, dēmonu pielūgsme, kā arī narkotiku lietošana, lai ieietu garu pasaulē, ir elku kalpība. Čukčas, piemēram, ir “gudri” – viņi ietinas visādās ādās, iet pirtī un tā sakarst, ka sāk rādīties halucinācijas. Austrumu reliģijās ļoti izplatīti ir vīraki, sveces un dažādas kūpināšanas. Tādējādi cilvēki tiešām saskaras ar garu pasauli, bet Pāvils saka, ka tie ir miesas darbi, un tas Dievam nav patīkami.

6. Ienaids.

Kas ir naids? Neviens neko perfekti nevar izdarīt, bet mums ir jāuzmanās no ienaida, jo ienaids ir stipras, naidīgas jūtas un darbības. Galēja nepatika jeb naids pret kādu. Vai tu mīli cilvēkus sev apkārt? Miesas darbs ir lieta, ar ko ir jācīnās.

7. Strīdi.

Strīds ir vēlme būt pirmajam, vēlme paturēt virsroku. Var jau būt, ka tev ir taisnība, bet tas nenozīmē, ka tev ir jāuzsver sava taisnība. To vēl var nosaukt par neveselīgu sāncenstību. Vai tagad tev nešķiet, kad desmit baušļi ir tikai nieks?

8. Nenovīdība.

Nenovīdība ir sarūgtinājums un skaudība par citu panākumiem. Piemēram, ja kāds ir iesācis labu biznesu, tad ir vēlme domāt, ka viņš noteikti ir sazadzies. Ir cilvēki, kuri saka, ka draudzē tikai ņem naudu nost, bet paši apģērbušies skrandās, kājās vecas, saplēstas botas, un viņi domā, ka draudze atņems naudu. Ko var paņemt no šāda cilvēka?

9. Dusmas.

Tā ir uzsprāgšana un iekaršana, kas izpaužas cietsirdīgā darbībā. Nekontrolētas dusmas.

10. Ķildas.

Ķildas ir egoistiskas ambīcijas un tiekšanās pēc varas. Kad tu domā tikai par savu labumu, nedomājot par citiem.

11. Šķelšanās.

Šķelšana ir maldu mācību izplatīšana, kas neatbilst Dieva vārdam vai konkrētās draudzes mācībai. Katrā draudzē mācība niansēs atšķiras, un katras draudzes vienotības pamats ir pieturēšanās pie draudzes mācības, un šķelšana nozīmē neuzsvērt draudzes mācību, bet bīdīt cauri savas lietas, tā rezultātā mulsinot cilvēkus.

Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairieties no viņiem!” (Romiešiem 16:17)

Vairieties no tādiem cilvēkiem, tādos pat nevajag klausīties.

12. Ķecerība.

Ķecerība nedaudz ir no tēmas šķelšanās. Tā ir dalīšanās draudzē egoistiskās grupās, kas izjauc draudzi un tās vienotību.

Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.” (1. Korintiešiem 11:18 )

Tā bija problēma Korintas draudzē. Tur bija egoistiskas grupas, kuras bija balstītas uz egoistiskām ambīcijām un labuma meklētājiem. Tā var būt citas draudzes mācības izplatīšana un dalīšanās pa grupām, kas izjauc draudzes vienotību.

13. Skaudība.

Skaudība ir nepatika pret citiem par to, kas viņiem ir, un tā gribēšana sev.

14. Dzeršana.

Dzeršana ir prāta un miesas nekontrolēšana alkohola dēļ, un, kā likums, ja tu iedzer, tu nekontrolē sevi. Pilnīga atturība – nekādu vīnu, nekādu alu, pat ne bezalkoholisko alu. Alū nav nekā laba, runas par labajiem graudaugiem un vitamīniem alū, ir tikai mīti. Alus ir ļoti kaitīgs un “audzē” vēderu. Alus dara neskaidru prātu. Te var pieminēt arī citas apreibinošas vielas. Esi uzmanīgs pret visādiem nezināmiem medikamentiem, ko izraksta ārsti. Kāpēc? Dzerot nervu zāles, cilvēki kļūst par nesakarīgiem zombijiem. Kristus dod brīvību. Tev nevajag nekādas tabletes, izņemot īpašus gadījumus. Un ir jāēd veselīga, normāla pārtika.

15. Dzīrošana.

Tā ir pārmērīga tusēšana, bet ne jau parasta tusēšana, bet tās ietvaros ir sekss, narkotikas un alkohols, un tamlīdzīgas lietas. Kas ir šīs lietas?

Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:9-10)

Te ir runa par homoseksualitāti. Zagt var dažādi, ne tikai aplaupīt veikalus. Ir cilvēki, kuri nelegāli izmanto datorprogrammas. Es to uzskatu par zagšanu, kaut gan es pats arī esmu izmantojis nelegālo Windows programmu.

“Ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību.” (1. Korintiešiem 6:10)

Ja tu liec savu biznesu augstāk par Dievu, tad tā jau ir mantrausība.

Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas, tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen. Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko. Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos. Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas. Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību, kļuvuši par neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem, nekauņām, augstprāšiem, lielībniekiem, ļauna izdomātājiem, vecākiem nepaklausīgiem, bezprātīgiem, neuzticamiem, cietsirdīgiem, nežēlīgiem. Pazīdami Dieva taisnību, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr ne vien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.” (Romiešiem 1:24-32)

Katram miesas darbam ir sekas. Piemēram, par homoseksuālismu. Liekas, kas tad tur tāds ir, ja vīrietis ar vīrieti dzīvo vai sieviete ar sievieti, bet Bībelē rakstīts, ka viņi paši par to saņem sodu. Kāds amerikāņu tiesu eksperts – Miltons Helperns, kurš nav ne kristietis, ne arī pauž kaut kādu aizstāvību gejiem, – savā grāmatā raksta savu pieredzi, ko viņš ir piedzīvojis darbā. Viņš stāsta par homoseksuāliem cilvēkiem, kuri nonāk pie viņa morgā. Viņš ir taisījis tūkstošiem līķa sekcijas. Un viņš grib brīdināt katru, kas izvēlējies homoseksuālu dzīvesveidu, ka tādam cilvēkam ir jābūt gatavam sekām, jo katra desmitā slepkavība bija par homoseksuālām izdarībām. Viens homoseksuālis var stāties dzimumattiecībās pat 300 reizes gadā. Bet tas nav pats galvenais. Viņš saka, ka, nonākot morgā, homoseksuāla cilvēka līķi ir vairāk sakropļoti nekā parasti. Ja homoseksuāls cilvēks nogalina otru homoseksuāli, tad ir redzams, ka līķis pēc nāves vēl ir nevajadzīgi sists. Tas nozīmē, ka viņos ir īpaša cietsirdība. Ja vīrietim pret sievieti vai sievietei pret vīrieti ir vienkārša greizsirdība, tad homoseksuāļu starpā šī greizsirdība ir daudz lielāka un nekontrolējamāka. Un skaidri redzams, ka sods par šiem miesas darbiem jau tiek saņemts virs zemes. Tie, kas stādas lietas dara, nemantos Dieva valstību, Bībelē rakstīts. Tā ir lieta, ar kuru jātiek galā. Bībele nesaka, ka nebūs miesas vēlmes. Vēlmes, iespējams, paliks, bet tu esi brīvs vadīt savu dzīvi tā, kā tu vēlies.

Vispirms tika minēti miesas darbi, jo Bībelē tie ir rakstīti kā pirmie. Gara augļi ir mīlestība, pacietība, prieks, miers, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Gara augļi ir tas, pēc kā vispirms ir jādzenās. Dzenieties pēc Gara augļiem, tad arī miesas kārības savaldīsiet! Gara augļi nav no tevis paša, tie ir no Svētā Gara tevī. Ja miesas darbi ir miesā, tad Gara augli tevī rada Svētais Gars, caur to, ka tu staigā Garā. Un tajā pašā laikā tu ar prātu apzinies, kas ir pareizs, un ar saviem lēmumiem un gribu centies to realizēt.

1. Mīlestība.

Tiekšanās pēc cita cilvēka labuma un rūpes bez pašlabuma motīva. ‘Agape’ mīlestība. Tā nav sajūtu mīlestība. Tas ir prāta lēmums mīlēt un darīt labu, neprasot par to neko.

2. Prieks.

Sajūta, kas nāk no Dieva tuvuma, apsolījumiem, svētībām, no ticības Viņam. Tā ir priecāšanās par svētībām, kas tev jau ir, nevis kaut kāda mākslīga prieka izsaukšana. Ieraugi pozitīvo, ko Dievs dod tavā dzīvē, un priecājies, un tas izraisīs iekšēju gandarījumu un vēlmi priecāties.

3. Miers.

Ir tad, kad tu zini, ka tev ar Debesu Tēvu viss ir kārtībā. Tu zini, kur tu nonāksi pēc nāves. Tu zini, kam tu piederi. Miers no Dieva. Protams, tas var izraisīt arī iekšējas sajūtas, bet tā nav nekāda nirvāna. Tas ir prāta un sirds miers no zināšanas, ka viss ir kārtībā attiecībās ar cilvēkiem un Dievu.

4. Pacietība.

Spēja pacietīgi panest apstākļus, būt lēnam uz dusmām, lēnam uz izmisumu. Pacietīgi turpināt darīt pareizas lietas un pacietībā sagaidīt rezultātu.

5. Laipnība.

Nevēlēšanās otru cilvēku ievainot vai nodarīt sāpes. Attiekšanās pret otru tā, kā grib Dievs.

6. Labprātība.

Degsme par patiesību, par Dieva lietām, iniciatīvas izrādīšana.

7. Uzticamība.

Nesatricināma nodošanās tam, kam tu esi apsolījies. Tas ir saistīts ar vienošanos un godīgumu. Tas ir tāds cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties. Uzticams Dievam, mācītājam, savai draudzei, ģimenei utt. Uzticamība, manuprāt, ir viena no svarīgākajām īpašībām.

Kāds cilvēks, kurš bija kopā ar mani vairākus gadus atpakaļ, izrādīja neuzticamību – nesmuki aizgāja no draudzes, pameta kalpošanu. Es nesen saņēmu no viņa vēstuli. Sveiks! Es saprotu, brāli Kristū, ka man ar tevi ir jāizrunājas. Mans nepaklausības solis ir nesis ciešanas, un vēl tagad ciešu. Tu saproti, par ko es runāju. Kad es tevi nepaklausīju, ar mani sākās tāda problēma, ka sāka tirpt piere, tad tas atstājās un atkal atgriezās. Nonācu līdz tam, ka sapratu, ka man galvā ir ieperinājies velns. Es pilnīgi to jūtu. Viņš var būt vienā galvas daļā, pēc tam otrā. Bet tas nav viss, nonācu līdz tādam stāvoklim, ka nevaru normāli strādāt darbā. Mani šis gars grib atslēgt. Es negribu nomirt, jo man ir bērni un es vēlos redzēt, kā viņi izaug. Viņš lūdz satikšanos un lai es par viņu aizlūdzu. Viņš tic un cer, ka varēs redzēt, kā izaug viņa bērni, un ka viņš varēs kalpot Dievam. Es mīlu tevi kā garīgo tēvu. Paldies par visu, ko esi ielicis manī, ka šodien varu ticēt Dievam. It kā nekas īpašs, cilvēks sabuntojās, visu pameta un aizskrēja. Izrādās, ka visus šos gadus viņš ir mocījies. Uzticamība ir ļoti nopietna lieta.

8. Lēnprātība.

Savaldība apvienota ar spēku un vīrišķību. Tu vari dusmoties, kad nepieciešams, bet vari arī savaldīties kad nepieciešams. Un tev ir spēja neatriebties. Un tu ar skābu seju uz draudzi nenāc. Cilvēks ar skābu seju nevar sevi savākt, un viņš nekad neko nesasniegs. Izmaini to! Maini savu iekšieni un domā pareizi. Ģimenes vai draugi, kur viens no viņiem ir agresors. Piemēram, laulāts pāris, un viens no viņiem ir agresors, un viņiem ir lielā mīlestība. Kaut arī būs šī lielā mīlestība, attiecības izjuks, un tas sekos līdzi visu dzīvi, nekur tu nespēsi uzturēt attiecības, ne ar darba kolēģiem, ne citur. Ir jāiemācās sevi kontrolēt. Tie, kam ir pašcieņa, nedzīvos kopā ar tādu, kurš pastāvīgi izrāda agresiju. Ir jāspēj nepakļauties agresijai. Runa nav par vienu vai diviem strīdiem, bet ja tas ir regulāri. Maini mājas grupiņu, ja tev tur ir kāds agresors. Nāc pie manis, ieteikšu citu vadītāju, kurš neļauj tādām lietām notikt grupiņā.

9. Atturība.

Paškontrole. Tu valdi pār savu miesu. Atturība ir spēja pastāvēt dažādos uzbrukumos.

Dievs ir radījis mūs, lai mēs baudītu brīvību. Brīvība ir iespējama tikai caur Jēzu Kristu, kad Viņš atbrīvo tevi no iekšienes. Taču tu nevari dzīvot brīvībā, ja miesa tevi kontrolē. Miesas darbi apzīmē miesas vēlmes, un tās nepāriet tad, kad esi saņēmis Svēto Garu. Tu dzīvo brīvībai tikai tad, kad nepārtraukti dzenies pēc Gara augļiem un ignorē miesas darbus. Nepārtraukti strādā pie tā. Staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsiet!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Miesas darbi un Gara augļi” pierakstīja Inguna Kazāka, Dana Šaicāne un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece

Vasarsvētki 2017

Publicēja 2017. gada 6. jūn. 20:23Līga Paņina

Ziņas datums 07.06.17.

Šodien mēs svinam Vasarsvētkus, un attiecīgi tāda ir arī tēma. Es esmu gatavs Vasarsvētku dievkalpojumam, jūtos labi, un jau no paša sākuma es šeit jūtu īpašu Svētā Gara klātbūtnes atmosfēru. Kādā veidā Svētais Gars atnāca virs zemes? Tas notika Vasarsvētku dienā. Jēzus teica: “Neaizejiet no Jeruzalemes, kamēr netiksiet ieģērbti spēkā no augšienes, kristīti ar Svēto Garu, un būsiet Mani liecinieki.” (Apustuļu darbi 1:4,8 ) Bībelē, Apustuļu darbos rakstīts, ka mācekļi paklausīja un “palika kopā lūgšanās” (Apustuļu darbi 1:14) augšistabā, aptuveni simtu divdesmit cilvēki. Vai tu zini, kā sagatavoties dievkalpojumam? Vai tu esi lūdzis pirms šī dievkalpojuma? Vai esi lūdzis par Svēto Garu un Viņa svaidījumu? Pirms gatavoju svētrunas, es lūdzu par tām, pirms es saņemu no Dieva vārda, esmu lūdzis par to. Dievs neko nedara bez lūgšanas. Svētais Gars, mēs esam šeit sapulcējušies, lai Tevi pielūgtu, godātu un slavētu. Mēs esam šeit, šajā dienā, lai piedzīvotu Tevi. Kungs, mums ir vajadzīgs Tavs spēks, Tavs svaidījums. Mēs vēlamies kalpot, strādāt Tev, Dievs, svaidījumā ar brīnumiem un zīmēm. Kungs, mēs vēlamies redzēt Tavu godību, Tavu slavu. Mēs nevēlamies iet “pa sauso” savā spēkā. Svētais Gars, es lūdzu, nonāc redzamā, jūtamā, piedzīvojamā veidā šodien šajā vietā. Pieskaries katram, kas ir atnācis, katram, kas sauc pēc Tevis, Dievs! Pieskaries katram, kas ir šeit, arī tad, ja viņš nav Tevi meklējis. Aizskar, Svētais Gars, ļauj mums piedzīvot Tevi, Kungs, varenā spēkā un varenā veidā. Jēzu, lūdzu, pieskaries ar Savu Garu caur Savu vārdu, caur Savas klātbūtnes atmosfēru.

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu – partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam." Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?" Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni." Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus; šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Apustuļu darbi 2:1-21)

Pirms Svētais Gars pār viņiem nāca, viņi kopīgi lūdza Dievu. Lūdz mēlēs un lūdz ar prātu, dziedi mēlēs un dziedi ar prātu! Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs! Tavs svaidījums mums ir vajadzīgs! Mēs nevaram izpildīt Jēzus lielo pavēli bez Tava svaidījuma, bez Tava spēka. Svaidi, Kungs, izlej no Sava Gara pār visu miesu, lai notiek pēc Tava vārda, lai notiek pēc pravieša Joēla vārdiem: “Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu.” Dievs, mēs pieņemam Tevi un Tavu svaidījumu, Jēzus Vārdā. Lūdz Dievu, prasi vairāk Svēto Garu, prasi Viņam tagad vairāk svaidījumu, vairāk spēku. Pielūdz Viņu! Sauc uz Viņu! Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs vairāk par visu! Izlej no Sava Gara, Dievs! Lūdz garā, lūdz mēlēs! Svētais, Svētais, Svētais Gars, Tu mums esi vajadzīgs! Nāc, Kungs, piepildi šo vietu ar Savu godību, piepildi šo vietu ar Savu slavu, Tēvs. Mēs nevēlamies aiziet no šejienes, aiziet no šīs vietas nepiedzīvojuši Tevi, Dievs! Tu mums esi vajadzīgs! Aleluja!

Kas ir Vasarsvētki? Tā ir piecdesmitā diena pēc Pasā svētkiem jeb Jēzus nāves pie krusta un augšāmcelšanās. Vecajā Derībā ebreju tautai bija dažādi svētki, kurus svinēja, ierodoties templī un pienesot Dievam upurus, un Vasarsvētki jeb pirmās ražas svētki bija vieni no šādiem svētkiem. Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās tieši Pasā svētku laikā, kas simbolizē jēra upurēšanu un Izraēla iziešanu no Ēģiptes, nāves eņģelis ebrejiem pagāja garām, bet ēģiptieši zaudēja savus pirmdzimtos. Tie bija otrie lielākie svētki Izraēlā. Kopš Jēzus nāves un augšāmcelšanās bija pagājušas piecdesmit dienas. Jeruzaleme bija pārpildīta un templis stāvgrūdām pilns. Jēzus jau pirms desmit dienām bija uzbraucis debesīs, pirms tam četrdesmit dienas jaunajā miesā esot vēl uz zemes, kur Viņš staigāja viņu vidū un runāja ar Saviem mācekļiem. Tātad pēc tam, kad Jēzus atjaunotā miesā bija uz zemes, pagāja desmit dienas, un Dievs izlēja pār zemi no Sava Gara. Šodien es vēlos mācīt un ieviest skaidrību, tā būs mācība, kas mums atvērs acis un ļaus pieņemt un piedzīvot Svēto Garu. Tas mums ļaus iet Dieva spēkā un darīt Viņa darbus.

Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Zēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls. Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem.” (Apustuļu darbi 1:13-14)

Jēzus deva konkrētus norādījumus palikt Jeruzalemē, līdz mācekļi tiks apģērbti ar spēku no augšienes. Viņi uzturējās augšistabā un kopīgi lūdza Dievu, ko arī mēs darījām. Tāpēc mums ir pārliecība, ka visu, ko mēs lūgsim, Dievs darīs. Pamatā es šodien vēlos iemācīt divas svarīgas lietas un izklīdināt haosu mācībā par Svēto Garu. Pēc augšāmcelšanās Jēzus parādījās mācekļiem.

Tad Jēzus vēlreiz viņiem saka: "Miers ar jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu." Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!” (Jāņa evaņģēlijs 20:21-22)

To Viņš nedarīja Vasarsvētkos, bet tad, kad bija nomiris, augšāmcēlies un parādījies mācekļiem. Taču Vasarsvētku dienā Dievs no Sava Gara izlēja pār visu miesu. Kāda ir atšķirība starp Apustuļu darbu otro nodaļu un Jāņa evaņģēlija divdesmito nodaļu? Tev vajag saprast, ka pieņemot Jēzu par savu Glābēju, Dievs piedod tavus grēkus un iemājo tevī caur Svēto Garu. Tu saņem Svēto Garu tajā brīdī, kad lūdz grēku nožēlas lūgšanu un pieņem Kristu par savu Glābēju. Visiem cilvēkiem, kuri tic Jēzum, ir Svētais Gars. Tā ir Dieva Trešā Persona, Svētais Gars tevi savieno ar Dievu Tēvu. Tev ir tas pats Svētais Gars, kas ir tavam brālim un māsai Kristū, kas bija Jēzum, kas bija apustuļiem. Dievs ir tevī. Ar šo spēku, kas ir tevī, tu vari dzīvot svētu dzīvi. Tevī parādās Svētā Gara augļi. Svētais Gars tev atgādina visu, ko Jēzus ir teicis Saviem mācekļiem, Viņš ir arī Aizstāvis, kas māca tevi. Mīlestība, miers un prieks Svētajā Garā tev jau ir caur jaunpiedzimšanu.

Bībele saka piepildīties ar Svēto Garu, neapreibināties ar vīnu, bet tapt Svētā Gara pilniem, šeit nav runa par Svētā Gara kristībām, bet par to, ka tu lasi Bībeli, lūdz, klausies sprediķi, lasi Dieva cilvēku grāmatas, pārdomā Dieva vārdu un piepildies ar Dieva Garu. Tas ir vajadzīgs svētai dzīvei, savām paša izmaiņām, kuras var redzēt. Tu vienu reizi saņem Svēto Garu, bet piepildies daudzkārtīgi ikdienā, pavadot laiku ar Dievu, bet tam nav nekāda sakara ar pārdabisko (dziedināšanu, brīnumiem, zīmēm, izjūtām, svaidījumu).

Svētā Gara kristība ir vēl kāds atšķirīgs notikums.

Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8 )

Paralēli tam, ka, piedzimstot no augšienes, mūsos iemājo Svētais Gars, Jēzus apsola vēl kādu spēku. Tas ir pārdabisks spēks kalpošanai. Bez Svētā Gara kristības tev nav spēks iet pārdabiskajā, tu nevari izdzīt velnus un dziedināt slimības, caur tevi nedarbojas svaidījums, jo tas ir jāpieņem. Svētā Gara kristības ir iegremdēšanās Svētajā Garā, un tas notiek vienu reizi. Tā ir īpaša piepildīšanās, un to var sajust. Te nav runa par svētu dzīvi, bet par reālu svaidījumu, piedzīvojumu, spēku, kuru var just, redzēt un dzirdēt. Un šīm kristībām ir viens mērķis – tas ir svaidījums jeb spēks kalpot, sludināt evaņģēlija vēsti. Faktiski, ja tev nav mērķis sludināt evaņģēliju, tad tev arī nevajag spēku to darīt. Svētā Gara kristības ir tiem, kas vēlas iet un darīt, vēlas pārdabiski kalpot cilvēkiem jeb pasaulīgus cilvēkus vest pie Kristus. Šeit parādās nevis Gara augļi, bet Gara dāvanas. Pirmā zīme tam, ka tu esi kristīts ar Svēto Garu, ir runāšana jaunās mēlēs. Vēl ir dāvana tulkot mēles, dziedināt, pravietot, brīnumus darīt, ticības dāvana, garu pazīšana, atziņas vārds un gudrības vārds. Tās ir pārdabiskas lietas, vīzijas, pravietojumi, sapņi. Svētā Gara kristības ir vārti uz pārdabisko. To visu es pierādīšu no Dieva vārda.

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.” (1. Korintiešiem 12:7-11)

Tas nenozīmē, ka katram kristietim ir visas šī dāvanas, bet kā Svētais Gars dod. Dievs tās piešķir tikai tādā gadījumā, ja tu kalpo cilvēkiem.

Un viņi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: "Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais." Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: "Ciet klusu un izej no tā." Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?" Un Viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi.” (Lūkas evaņģēlijs 4:32-37)

Jēzus vārdi bija vareni. Viņš uz zemes kalpoja Svētā Gara spēkā. Viņš nekalpoja tajā Svētajā Garā, kuru saņēma piedzimstot no augšienes, bet Viņš kalpoja svaidījumā, kuru ieguva caur kristību Svētajā Garā. Kristība Svētajā Garā notiek caur roku uzlikšanu un piepildīšanos ar Svēto Garu. To pieņem, esot atmosfērā, kurā ir Dieva Gara svaidījums. Dievs tev trāpa, aizskar, nopļauj, tam seko dažādas izpausmes – smiešanās, runāšana mēlēs, pravietošana, reibums. Tas ir jāpiedzīvo! Ir grūti kalpot Dievam bez Svētā Gara kristības. Grūti kalpot! Ar ko tad atšķīrās Jēzus kalpošana? Viņa vārdi bija vareni. Kā tas izskatījās? Viņš runāja vareni, varenu formu bija uzvilcis, lai visi farizeji redz, ka Viņam ir vēl īpašāka un labāka forma nekā viņiem? Nē! Tālāk ir rakstīts, kā tas izpaudās. Sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, tas sāka izpausties, un Jēzus to izdzina: “Ciet klusu un izej no tā!” Ļaunais gars cilvēku nogāza zemē. Tajā laikā dievkalpojuma laikā sinagogā tas vispār bija kaut kas neiedomājams – atnāk Jēzus un ar vareniem vārdiem izdzen ļaunos garus. Tie sāka manifestēties – cilvēks tiek nopļauts, pakratās, gars iziet, un cilvēkiem, kas to redz, kļūst bail.

“Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?" Un Viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi.” (Lūkas evaņģēlijs 4:36-37)

Lūk, ko nozīmē sludināšana ar spēku, kalpošana ar spēku Gara dāvanās, pārdabiskajā. Tātad ir divu veidu kalpošanas – kad cilvēks nav kristīts Svētajā Garā un kad viņš ir kristīts Svētajā Garā. Kristieši visā pasaulē pieder pie abām šīm grupām. Pirmās grupas cilvēki kalpo, viņiem ir Svētais Gars un Svētā Gara vadība, zināmā mērā ir arī spēks un privilēģija sludināt. Viņi sludina, māca, cilvēki dzird, tic, pieņem un arī piedzimst no augšas, un tādā veidā tiek celta Dieva valstība. Otrās grupas cilvēki, kuri ir kristīti ar Svēto Garu, arī māca, sludina, bet paralēli arī izdzen ļaunus garus, dziedina slimos un kristī ar Svēto Garu. Kad viņi runā, to var redzēt – velni iziet, slimie tiek dziedināti, cits pieceļas, grīļojas, nokrīt, cilvēki reāli piedzīvo Svētā Gara svaidījumu. To var redzēt! Abas šīs cilvēku grupas konfliktē savā starpā, jo tie, kas to nav saņēmuši, saka, ka tas nav vajadzīgs, ka pietiek ar to, kas ir, sakot, ka visas šīs izpausmes dziedināšanas un brīnumi, un zemē krišana – tas viss ir no velna, bet Bībele saka, ka visi grēki cilvēkiem tiks piedoti, bet Svētā Gara zaimošana nemūžam netiks piedota. Tāpēc esiet uzmanīgi un nenosodiet Svētā Gara darbību! Ko Viņš grib, to Viņš dara. Arī šodien mēs redzēsim, un tu arī piedzīvosi, ka Viņš aizskar, un tam seko dažādas izpausmes.

Kāds ir mērķis Svētā Gara kristībai?

Tikai un vienīgi kalpošanai spēkā. Ne svētai dzīvei, ne Gara augļiem, ne mieram, ne priekam vai kam citam, bet spēkam sludināt, liecināt, kalpot cilvēkiem ar brīnumiem un zīmēm. Apustuļu darbos rakstīts, ka Jēzus jau ir uzbraucis Debesīs, sēž pie Dieva labās rokas, Svētais Gars ir atnācis, apustuļi ir pieņēmuši Svētā Gara kristību, viņi ir gan jaunpiedzimuši caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, gan saņēmuši Svētā Gara svaidījumu Vasarsvētkos Jeruzalemē.

“Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu; un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju. Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus un rocību un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Apustuļu darbi 2:41-47)

Ir vairākas Rakstu vietas Apustuļu darbos, kur rakstīts, ka cilvēki bijās no apustuļiem. Zini, kāpēc? Uz viņiem bija īpašs svaidījums. Pēteris ar Jāni gāja uz svētnīcu, un tur slims cilvēks, kropls no dzimšanas, kurš nekad nebija staigājis, kurš ubagoja un lūdza dāvanas, uzlūkoja abus apustuļus un cerēja kaut ko no viņiem saņemt.

“Bet Jānis ar Pēteri cieši uzlūkoja šo cilvēku un teica: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā staigā!" Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu.” (Apustuļu darbi 3:6-8 )

Templī visi redzēja un piedzīvoja šo brīnumu, un cilvēki baidījās kas tas par spēku? Tā ir Jēzus kalpošana! Jēzus kalpošana ir ar brīnumiem un zīmēm, ar reālām un pārdabiskām izmaiņām cilvēku dzīvēs. Vai var kalpot bez Svētā Gara svaidījuma? Var! Ir daudz piemēru dažādās konfesijās, kad cilvēki mierīgi kalpo bez Svētā Gara svaidījuma. Draudzes arī aug, vienkārši ticot evaņģēlijam. Tas ir iespējams, bet tā nav Jēzus kalpošana pilnā mērā, kā Viņš to ir paredzējis.

“Viņš tiem saka: kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.” (Jāņa evaņģēlijs 20:21)

“Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs.” (Jāņa evaņģēlijs 14:12)

Kādus darbus tu darīsi? Tu saņemsi Svētā Gara kristību, svaidījumu un darīsi to pašu, ko Jēzus. Ne tikai mācīsi cilvēkus, ne tikai sludināsi viņiem vai rādīsi ceļu, evaņģēliju, bet darīsi to svaidījumā, Svētā Gara svaidījums tevi pavadīs. Jēzus teica skaidri:

“Palieciet Jeruzalemē, nekur neejiet, kamēr netiksiet ieģērbti ar Svētā Gara spēku.” (Lūkas evaņģēlijs 24:49)

Tagad būs interesants salīdzinājums, ko nozīmē kalpot svaidījumā un būt kristītam Svētajā Garā un ko nozīmē kalpot bez kristības Svētajā Garā. Tagad par to ļoti maz raksta un piemin presē, jo ir citas prioritātes, bet pirms pāris gadiem uzmanības centrā bija Ukraina. Un pozitīvi vēsturiskas personas ir Doņeckas ‘kiborgi’. Kas tie tādi bija? Ukraiņu brīvprātīgie formējumi un desantnieki, kuri noturēja Doņeckas lidostu neieņemtu pret Krievijas armiju 242 dienas. Demoralizētā Ukraina, kuru bija ielenkusi Krievijas armija ar saviem karavīriem, pret Ukrainas prokrieviskajiem karavīriem un tankiem spēja noturēties 242 dienas! Vēsturē karadarbībā ļoti reti ir atrodami tik ilgi ielenkumi. Krita apmēram 1500 ‘kiborgi’ un 14 600 Krievijas karavīri. Tātad, viens Ukrainas armijas ‘kiborgs’ nogalināja aptuveni desmit Krievijas armijas karavīru. Viņi nekā ne ar tankiem, ne kā citādi nespēja ieņemt lidostu. Ko viņi darīja? Meta šiem ‘kiborgiem’ virsū gaļu – sūtīja virsū savus karavīrus drošā nāvē. Krievijas masu mediji to, protams, neizplatīja, tas bija slepeni, bet tas nebija nekas jauns, jo arī Otrajā Pasaules karā Krievija darīja tieši to pašu – Staļins ar rungām sūtīja neapbruņotus cilvēkus pret tankiem. Lai izšautu munīciju, masveidā sūtīja cilvēkus. Pirmos, protams, sūtīja vietējos ukraiņus, kas bija krievu pusē. Bet kā lai Krievija izskaidro to, ka ar savu profesionālo armiju, ar visu savu munīciju nespēja 242 dienas uzvarēt salašņu armiju? Beigu beigās Doņeckas lidosta gan tika ieņemta, bet ukraiņu ‘kiborgi’ atkāpās tikai tad, kad jau visas sienas tika pilnībā iznīcinātas, kad bija palikusi tikai plika zeme, un arī tad viņi nostiprinājās turpat netālu, un to vietu krievi vēl joprojām nav ieņēmuši. Kāds no Krievijas armijas virsniekiem intervijā Krievijas avīzei attaisnojās, ka viņi pie pretiniekiem atraduši traukus ar uzrakstu “Dzīvais ūdens”. Viņi aizsūtīja šos traukus ar šķidrumu uz laboratoriju. Izrādās, ka tā bija ļoti spēcīga psihotropā viela, kas cilvēku pilnībā atbrīvo no jebkādas sāpju sajūtas. Šī viela ir tik spēcīga, ka cilvēkam šauj, bet viņš nekrīt. Var visas patronas izšaut vienam cilvēkam, bet viņš vienalga nāk virsū un nemirst. Viņi neslēpjas, bet nāk virsū, viņus nogalina, bet viņi vienalga turpina staigāt. Lūk, kādas vielas bija ukraiņu armijai! Diezin kāpēc krievu armija nelietoja šīs “vielas”? Šo informāciju it kā normāli armijas vadītāji iebaroja sabiedrībai. Un vēl sirdī nevar iešaut, jo viņiem ir bruņuvestes, bet, ja iešauj galvā, ‘kiborgi’ var piecelties un turpināt karot bez galvas. Tādus attēloja šos ukraiņu ‘kiborgus’. Bet tiešām esot bijis ļoti grūti piespiest Krievijas karavīrus doties viņiem uzbrukumā, viņiem bija šausmas – 242 dienas sūti, cik gribi, bet visus nogalina, viņiem bija tanki, dažādas tehnikas, bet neko nevarēja izdarīt. Ukraiņi cīnījās līdz pēdējam, ierakušies drupās, viņi no turienes aizgāja tikai tad, kad viss bija pilnībā nolīdzināts. Viņi tur netālu nostiprinājās, un līdz pat šai dienai neviens nav tālāk ticis. Tur joprojām notiek karadarbība, bet ziņās par to maz raksta.

Ar to es gribēju pateikt, ka ir starpība starp cilvēku, kurš ir piedzimis no augšienes un kalpo, un cilvēku, kurš ir svaidīts ar Svēto Garu. Cilvēks, kurš ir kristīts Svētajā Garā, ir kā ‘kiborgs’ – bez galvas, bet iet. Nogalināt var tikai sirdī vai galvā, bet arī bez galvas iet, bet pie sirds ir bruņuveste. Tu šauj uz viņu, nogalini, bet viņš iet! Lūk, kāda ir atšķirība! Jēzus slava izplatījās pa visu apkārtni. Kāpēc? Uz Jēzus bija īpašs svaidījums! Farizeji, vietējie iedzīvotāji, visi, kas bija dzirdējuši Dieva vārdu, pirmo reizi kaut ko tādu redzēja un dzirdēja. Viņš runāja kā tāds, kam vara, kā tāds, kam spēks! Ļaunie gari tika izdzīti, slimie tika dziedināti. Kad viņi klausījās, bija tāda sajūta, ka Viņš tos hipnotizē, ka tas viss ir tieši viņiem. Kad Viņš runāja, tirpiņas gāja pār kauliem un radās bijība.

Kad es piepildījos ar Svēto Garu, pirmais, ko es gribēju darīt, ir sludināt. Vienīgais mērķis kristībām Svētajā Garā ir kalpot cilvēkiem un liecināt, sludināt ar brīnumiem un zīmēm.

“Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva dabūjis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlējis To, ko jūs tagad redzat un dzirdat.” (Apustuļu darbi 2:33)

To teica Pēteris pēc tam, kad Dievs bija izlējis no Sava Gara, un cilvēki brīnījās, kas tas ir.

Kā saņemt Svētā Gara kristības?

Dievs jau ir izlējis Svēto Garu, viss, kas tev jādara, ir jāpieņem! Kā tu pieņem Jēzu? Ticībā! Arī Svētā Gara kristība ir jāpieņem ticībā! Man uzliek rokas, par mani lūdz, bet es pieņemu un runāju mēlēs. Bet ir atšķirība starp Svētā Gara kristību un piepildīšanos ar Svēto Garu. Ir daudz cilvēku, kas runā mēlēs, bet nekad nav piedzīvojuši Svētā Gara piedzīvojumus. Tāpat ir ar cilvēku, kurš ir pieņēmis Jēzu – pieņēmis viņš ir, bet nav redzami augļi. Līdzīgi ir ar Svētā Gara kristībām – mēlēs runā, bet svaidījuma nav. Tas ir jāpiedzīvo! To sauc par atkārtotu piepildīšanos ar Svēto Garu.

Apustuļi, kad tika vajāti, sanāca kopā un lūdza Dievu.

“Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: "Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības? Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek. Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā." Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” (Apustuļu darbi 4:23-31)

Tie bija cilvēki, kas bija jau kristīti Svētajā Garā. Viņi netika atkārtoti kristīti Svētajā Garā, bet tika atkārtoti piepildīti.

Lai vieglāk saprast, es pastāstīšu, kā es piepildījos ar Svēto Garu. Tas bija cietumā, un es strādāju savā kabinetā, pie manis nāca draugi, un mēs kopā lūdzām Dievu, dažreiz arī kapelā. Mēs bijām reāla draudze – desmit stabili kristieši. Mēs visu darījām kopā, pieņēmām vakarēdienu un bijām dzīvi ticīgie, evaņģelizējām cietumā, stāstījām par Dievu visiem, kam pagadās. Jā, mūs izsmēja, bet mēs turpinājām. Vienreiz pie manis atnāca liela auguma valmierietis, kurš pirms cietuma jau bija gājis Vasarsvētku draudzē. Viņš vienmēr stāstīja, ka viņi runā mēlēs, ka viņiem ir Svētais Gars, bet mūsu kapelāns nepieņēma Svētā Gara svaidījumu, tāpēc vienmēr dalījās viedoklis par to, vai Svētā Gara kristības ir no Dieva vai nav. Viens teica to, bet otrs kaut ko citu, tas man sajauca galvu. Bet vienu reizi šis valmierietis pateica, ka man vajag Svētā Gara kristības. Man īsti nebija skaidrības par to visu, bet es piekritu. Viņš teica: “Es lūgšu par tevi, Svētais Gars nāks pār tevi, bet tu lūdz mēlēs!” Mēs stāvējām viens pret otru, viņš sāka lūgt Dievu, redzēja vīziju un teica, lai es runāju mēlēs, un es vienkārši sāku runāt mēlēs. Tajā brīdī es neko īpašu nepiedzīvoju, es to pieņēmu ticībā. Bet no tā brīža es regulāri lūdzu mēlēs, man tik ļoti tas patika! Es joprojām daudz lūdzu mēlēs. Man iepriekš bija aizspriedumi, ka tā būs kāda īpaša valoda, piemēram, ķīniešu, vai skaistā itāļu, vai pat izdomātā hobitu vai elfu valoda, bet tā nav patiesība. Vasarsvētku dienā katrs dzirdēja savā valodā Dieva lielos darbus teicam, bet kā tad viņi varēja dzirdēt katrs savu valodu? Es nezinu, kā tieši izklausījās apustuļu mēles Vasarsvētku dienā, bet tas bija līdzīgi kā mums. Apustuļi vienkārši lūdza no Gara, kas nāca ārā, bet šiem cilvēkiem Dievs deva, ka viņi to dzird un saprot. Viņi dzirdēja burbulēšanu, bet saprata, ko tie runā. Tajā brīdī darbojās mēļu tulkošanas dāvana.

2003. gada pasaules Vasarsvētku konferencē Berlīnē, kurā mēs bijām, kalpoja ļoti daudz pasaulē pazīstamu kalpotāju, tajā skaitā arī Reinhards Bonke. Es jau pirms tam runāju mēlēs un sludināju par Dievu. Bet, kad tur tika par mani aizlūgts, es spēcīgi piedzīvoju Dievu, nokritu zemē un stulbi smējos. Trīs dienas jutos kā piedzēries un mana vienīgā vēlme bija to visu pastāstīt citiem. Atceros, ka autobusā tiku pie mikrofona un svaidījumā stāstīju par piedzīvoto līdzbraucējiem. Indra vēl tagad atceras, kā es tur runāju. Jo ir liela starpība, vai cilvēks runā svaidījumā, vai bez tā. Pēc tās reizes es atkārtoti, bet ne katru dienu, piedzīvoju šo sajūtu savā lūgšanu kambarī. Un manī ienāca tāds prieks un enerģija, ka mani nebija jāvelk liecināt, pats rāvos uz ielām stāstīt par Dievu. Reiz kāda Limbažu dievkalpojuma laikā, kad sludināju, pār mani nāca liels Dieva spēks, es atmuguriski nokritu zemē un kādas desmit minūtes skaļi smējos. Draudzītē bija kādi 20 cilvēki, no tiem trīs jauniņie, kuri bija atnākuši klausīties Mārča Jencīša sprediķi. Mana mamma uz klavierēm nospēlēja dziesmiņu, visi padziedājām, iznāca mācītājs, pateica dažus vārdus un bums, un ha ha ha. Vai jauniņie turpinātu nākt uz šādu draudzi? Droši vien nē.

Apustuļi arī prasīja drosmi runāt Dieva vārdus, un tad, kad zeme nodrebēja, viņi šo drosmi saņēma, un Tas Kungs apstiprināja viņu vārdus ar brīnumiem un zīmēm.

Kas var saņemt Svētā Gara kristību?

Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.” (Apustuļu darbi 2:39)

Vienīgais nosacījums ir, ka tev jābūt piedzimušam no augšienes. Tev var uzlikt rokas vai pat neliekot rokas vari saņemt kristību Svētajā Garā. Arī mēs tūliņ visi kopīgi lūgsim. Ja tu jau esi kristīts ar Svēto Garu, bet neesi vēl iegremdēts Viņā, lūdz Dievam, lai Viņš tevi aizskar un svaida. Tikai neiegremdējieties, lūdzu, katru dienu, jo nevar tikai no svaidījuma uzcelt draudzi un izpildīt lielo Kristus pavēli. Ir daudzas citas lietas, piemēram, māceklība un līderība. Taču arī šim svaidījumam, kristībām ar Svēto Garu ir vieta Dieva plānā mums.

Kā saņemt Svēto Garu?

Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.” (Apustuļu darbi 8:14-17)

Pareizs tulkojums būtu nevis „saņemtu” Svēto Garu, bet „pieņemtu”. Apustuļi bija kristīti ūdenī, viņiem bija Svētais Gars, bet viņi nebija dabūjuši Svētā Gara kristības. Tāpēc šodien, ja tu neesi pieņēmis Svēto Garu, es gribu, ka tu To pieņem. Ja tu esi Viņu pieņēmis, es gribu, ka tu saņem Viņa svaidījumu, lai tev būtu drosme runāt Dieva vārdu. Protams, Svētā Gara kristībai ir kaut kāds sakars arī ar Gara augļiem, jo, kad tu piedzīvo Dievu, tas ietekmē visas tavas dzīves sfēras. Un tomēr tās ir divas dažādas lietas. Pirmā kad tu caur Svēto Garu esi savienots ar Dievu, otrā spēks kalpošanai.

„Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja.(Apustuļu darbi 10:44)

Kādā veidā nāca Svētais Gars? Klausoties sprediķi. Tas var notikt slavēšanas laikā, sprediķa laikā un uzliekot tev rokas. Tas var notikt, izejot no dievkalpojuma un tikai pēc tam saņemot. Atceros gadījumu, kad kāda māte nekādi nevarēja saņemt Svētā Gara kristības. Reiz kādu dienu, mājās mazgājot traukus, viņa sāka runāt mēlēs. Mana sieva to saņēma kādā jauniešu konferencē. Viņa stāvēja man blakus un pēkšņi sāka runāt mēlēs.

Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni." (Apustuļu darbi 2:13)

Šeit var redzēt, ka tam bija jocīgas izpausmes. Es, kad saņēmu kristības, trīs dienas grīļojos kā piedzēries, īsti nevarēju nostāvēt. Paldies Dievam, ka es tāds nepaliku.

Kas jādara, lai Svētā gara kristības nepaliktu tikai piedzīvojums?

Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši. Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, 
tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.
(Marka evaņģēlijs 16:14-20)

Tātad, pirmkārt, pieņemot Kristu, mēs automātiski saņemam Svēto Garu, kurš mūsos iemājo. Otrkārt, kad Dievs kristī ar Svēto Garu, mēs saņemam spēku liecināt ar brīnumiem un zīmēm. Kā pieņemt? Ticībā. Kā piedzīvot? To var paveikt tikai Dievs. Tu pats to nevari izsaukt, piemēram, sākot tirināt rokas. To nevar imitēt, jo tikai Dievs kristī ar uguni. Jēzus teica, ka Jānis mūs kristīja ar ūdeni, bet Dievs mūs kristī ar Svēto Garu. Turpinājumā es palūgšu Indrai un Sandijai pastāstīt, kā viņas piedzīvoja savas Svētā Gara kristības.

Indra: Es apmeklēju tradicionālo draudzi, kur dažiem cilvēkiem bija paveicies saņemt Svētā Gara kristības citā draudzē. Es uz viņiem skatījos kā uz ‘kiborgiem’, jo arī ļoti vēlējos iegūt Svēto Garu, bet nezināju kā, jo baznīcā to nemācīja. Pati biju lūgusi daudzas reizes, bet nekas nenotika. Es apzinājos, ka ar savu latviešu valodu es nespēju izteikt Dievam visu, ko vēlējos. Ko es darīju? Es atcerējos, ka bērnībā gribēju būt dziedātāja, ņēmu dezodoranta pudelīti un tēloju dziedātāju, dziedot ne latviski, tāpēc es izlēmu, ka pati varētu izdomāt savas mēles, un sāku dziedāt, pēc tam gan lūdzot Svētajam Garam piedošanu, ka pati imitēju mēles. Taču man tik ļoti gribējās lūgt mēlēs, ka slepus to turpināju darīt. Mana draudzene, kas par to zināja, ieteica man pārbaudīt, cik ilgi es šo lūgšanu varētu izturēt, lai saprastu, vai tas ir pa īstam. Es sāku lūgt, pagāja 5 minūtes, tad 10 un 15 minūtes, vārdi neaptrūkās, bet nāca arvien no jauna klāt. Taču nekāda piedzīvojuma man līdz tam brīdim nebija.

Pārceļoties uz Rīgu, ienācu mazā harizmātiskā draudzē, kur bija dažādas Svētā Gara izpausmes. Bieži puse no dievkalpojuma notika, cilvēkiem guļot uz grīdas, smejoties, dažādi izpaužoties. Taču ar mani trīs mēnešus joprojām nekas nenotika, kaut gan par mani lūdza. Jutos kā nēģeris balto sabiedrībā. Es tajā laikā, kad visi vārtījās pa zemi, spēlējos ar bērniem bērnistabā. Tāpat esmu bijusi daudzās lielās konferencēs, kur daudzu tautību cilvēkus nostādināja vienā rindā un lūdza par viņiem. Visi kā nošauti krita, taču es vienīgā paliku stāvam. Man likās, ka esmu no tāda “materiāla”, kas nevar saņemt vai vadīt Svēto Garu. Vienīgā izpausme bija paraudāšana no vilšanās sajūtas. Tātad šajā harizmātiskajā draudzē es biju jau trīs mēnešus, dievkalpojumi notika mājās, kur bija paklāji. Kā parasti visi tur gulēja zemē un smējās. Mums kalpoja divi mācītāji. Viens bija vīrietis, un viņš man vairākas reizes teica: „Indra, kalpot Dievam ir prieks!” Es vairāk gan pieņēmu otru mācītāju, kas bija viņa sieva, jo likās, ka šim vīrietim ir tādas trakas acis. Taču tanī dienā sapratu, ka kaut kas notiek savādāk nekā citās reizēs, sapratu, ka Dievs caur viņu runā, tāpēc nenovērsu skatienu no šī mācītāja, kurš sāka par mani lūgt. Un tad sākās brīnumi. Man sāka ļodzīties kājas. Nesapratu, kāpēc es tā daru un kas ar mani notiek. Tad mana roka pati no sevis sāka vicināties, ka likās, ja to nepieturēšu, tā norausies. Es biju šokā un nenormāli laimīga, jo nekad nekas pārdabisks ar mani nebija noticis. Es sašļuku pie zemes, un no manis nekontrolējami nāca ārā dziedāšana mēlēs. Tas nebija tā, kā pirms tam. Skaņas bija citādākas. Blakus esošā draudzene varēja iztulkot manu dziedāšanu mēlēs. Tā nogulēju vismaz divas stundas, esot ārpus realitātes, jutos ļoti laimīga, Dieva pieņemta un piepildīta. Paliku šajā dzīvoklī arī pa nakti, jo bija jau pusnakts. Vēlāk, kad strādāju ar vardarbībā cietušiem bērniem, es lūdzu arī par viņiem. Starp tiem bija arī kāda sieviete, kas šobrīd ir mūsu draudzē. Kad lūdzu par viņu, viņa nokrita. Likās jocīgi, ka manā darbavietā cilvēks krīt.

Dzīvojām kopā trīs meitenes, visas bieži kopā dedzīgi lūdzām. Vienai no viņām bija lielas stostīšanās problēmas. Lūgšanu laikā viņai šī problēma pazuda, un sāka nākt atklāsmes no Dieva, balstītas Bībelē, kuras es ātrumā mēģināju pierakstīt. Kad pie mums nāca ciemos cilvēki, mēs vienmēr par viņiem lūdzām, iepriekš apguldot dīvānā vai uz grīdas. Lūdzot mēlēs, atveras arī citas Gara dāvanas. Tā notika arī tad, kad kāda no Dieva atkritusi meitene atnāca pie mums, un, kad mēs par viņu lūdzām, vienai no mums nāca atziņas vārds par šīs meitenes situāciju, ko tikai viņa vien zināja, un viņa dzirdēja atbildes uz saviem jautājumiem. Līdz ar to šī meitene atgriezās pie Dieva un kalpo Viņam vēl līdz šodienai.

Sandija: Agrāk es domāju, ka Svētā Gara kristība ir paredzēta tikai izredzētiem cilvēkiem. Nekad nebiju domājusi, ka to pieņemt ir tik vienkārši. Patiesībā pagāja seši gadi, līdz es sapratu, kā to saņemt un saņēmu to. Vajag tikai gribēt. Tas notika kādā konferencē. Par mani kalpotāja lūdza ļoti ilgi, kādas četrdesmit minūtes, jo viņa zināja, ka es vēlos saņemt šo kristību. Tas notika pēkšņi. Pār mani pārvēlās tāds karstuma vilnis kā uguns valnis, jutos kā uguns epicentrā. Man no iekšienes nāca tāda sajūta, it kā fēns kaut ko pūstu ārā, tas izlauzās ar milzīgu spēku, un es sāku runāt mēlēs. Reibuma stāvoklis pēc šī notikuma saglabājās kādu nedēļu. Atceros, ka skolā, savā darbavietā, ejot pa gaiteni, likās, ka nevaru paiet, ka visi uz mani skatās, ka esmu dīvaina, ar dīvainu acu skatienu. Gan jau, ka tā nebija, taču es atrados pavisam citā pasaulē. Apmeklējot konferences, mūs ar Indru bieži piemeklēja šīs izpausmes. Nāca ārā pat pravietojuma vārdi par Latviju, par sevi. Pravietojot arī slavēju Dievu. No vienas konferences es pat tiku iznesta, jo pati nespēju paiet. Jutos patiešām kā pilnīgi piedzērusies. To prieku, kas mani piemeklēja, nevarēju pati inscenēt. Varēju ilgu laiku nekontrolējami smieties un raudāt. Esmu ļoti pateicīga, ka varēju to piedzīvot, jo manī bija cita Dieva realitātes apziņa un drosme sludināt evaņģēliju, ko mēs arī darījām. Grīziņkalnā, lūdzot par kādu vīrieti, viņš apraudājās un piedzīvoja karstumu lūgšanas laikā. Toreiz es vēl nesapratu, ka cilvēks jāpieved Dievam un jāaicina uz draudzi, taču uguni viņš sajuta.

Pirmīt Indra stāstīja par mani, es biju tā, kas bija atkritusi no Dieva. Ieejot viņas un vēl divu meiteņu dzīvoklī, uzreiz redzēju, ka Indras acīs ir kaut kas pārdabisks, mirdzošs, un sapratu, ka man arī to vajag. Uzreiz sāka birt asaras. Es zināju, ka reliģijas jeb nedzīvas draudzes dēļ biju atkritusi no Dieva. Kad tiku noguldīta, viņas lūdza par mani. Kad dzirdēju atziņas vārdus par sevi, ko neviens cits nevarēja zināt, kā vien es, sapratu, ka Tas ir Dievs. Jo biju Dievam šos jautājumus uzdevusi, un saņēmu atbildi caur šo meiteni. Šis bija pagrieziena punkts manai staigāšanai ar Dievu.

Mācītājs turpina: Izstāstīšu mūsu kādreizējo pieredzi, kad vēl pulcējāmies viesnīcā „Maritim”. Man bija tāda doma, ka mēs slavēsim un pielūgsim Dievu tik ilgi, kamēr pār mums nonāks Svētais Gars. Lūdzām vismaz divas stundas, līdz beidzot Viņš nonāca. Zāle tika „noklāta”, cilvēki sāka smieties un visādi citādi izpausties. Ja mēs cītīgi lūdzam, Dievs atbild ar uguni. Lūgsim Dievu, lai Viņš nāk pār mums, lai atjauno, lai piepilda, lai izņem ārā visu, kas lieks. O, Svētais Gars, nāc un piepildi mūs. Tu mums esi vajadzīgs. Nāc kā lietus, kā uguns liesmas. Mums vajag jaunu svaidījumu, jaunu un svaigu eļļu. Aizdedzini no jauna, pieskaries, Svētais. Nāc kā vētra, kā vēja plūsma. Dves uz mums, Svētais Gars. Es meklēju Tevi!

Mācītāja Mārča Jencīša svētrunu “Vasarsvētki 2017” svaidījumā pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Elita Meirāne, rediģēja Ieva Našeniece

Cilvēku ietekme tavā dzīvē

Publicēja 2017. gada 29. maijs 22:58Līga Paņina   [ atjaunināts 2017. gada 29. maijs 23:18 ]

Ziņas datums 30.05.17.

Šodien būs gara tēma, bet ļoti vērtīga un noderīga – cilvēku ietekme tavā dzīvē. Es uzdošu draudzes brālim Dainim pāris jautājumu. Pagājušajā nedēļā Dainis bija inkaunterā un svētdien liecināja, ka ir saņēmis dziedināšanu. Dainis īsumā pastāstīs, kāds bija viņa stāvoklis. Dainis: „Mans veselības stāvoklis bija ļoti slikts, slimoju vienā slimošanā, pie ārstiem gāju regulāri. Slimības dēļ mani arī atlaida no darba, jo es divus mēnešus slimoju. Es pats sapratu, ka kaut kas jāmaina savā dzīvē. Devos uz inkaunteru un saņēmu pilnīgu dziedināšanu. Uzskatu, ka pamatā bija tas, ka biju ielaidis sevī mazvērtības domas, un tās formēja mani, manu veselību, manu dzīvi. Un arī otrādi tie notikumi, kuri negāja, atkal formēja manu domāšanu. Tas bija kā aplis, ko vajadzēja pārraut. Es vairs nevarēju skriet. Sliktās veselības dēļ es nebiju skrējis kādus trīs mēnešus, kaut arī pirms tam sportoju. Es nevarēju strādāt ikdienas darbus, piemēram, nespēju pagatavot ēst vai pieskatīt bērnus. Pa pusei es biju uz gultas. Ārstu diagnoze bija vestibulārā neiroze, bija arī problēmas ar plaušām un man mistiski visu laiku turējās temperatūra, ko ārsti nevarēja izskaidrot. Pagājušajā nedēļā biju inkaunterā un saņēmu dziedināšanu. Pēc tā es vienu dienu nobraucu divdesmit kilometrus ar riteni un pēc tam vēl noskrēju septiņus kilometrus. Nebiju pat aizelsies, bet biju gatavs vēl noskriet. Es esmu brīvāks. Projām no manis aizgāja tāds kā mākonis. Vairāk neesmu uz gultas. Esmu pilnīgi vesels un laimīgs. Ir augusi ticība Dievam, arī manai sievai ir vairāk ticības Dievam, arī ģimenē un grupiņā.” To var Dainī arī redzēt, jo, kad es viņu šodien ieraudzīju, viņam teicu, ka viņš izskatās „svaigs”.

Kas tev inkaunterā kalpo? Ko tu vairāk redzi – Dievu vai cilvēkus? Kalpotājus, caur kuriem Dievs darbojas. Tieši tā, Dainim kalpoja cilvēki. Varbūt Dainis zina konkrēto brīdi, kad viņu dziedināja? Dainis: ”Sākot no krusta, kad bija jāliek virsū rokas, es sajutu Dieva klātbūtni. Bija samīļošanās, pēc tam ārā dzina velnus, un visu laiku jutu spēcīgu Dieva klātbūtni. Dieva klātbūtni uzreiz, ierodoties inkaunterā, nejutu, bet jutu pakāpeniski. Noteikti slavēšanai arī bija nozīme.” Kas slavē? Svētais Gars? Slavē slavētāji. Tā bija mūsu slavēšanas grupa, mūsu cilvēki. Kas par Daini aizlūdza, samīļoja? Svētais Gars? Tie bija mūsu cilvēki! Pats inkaunters, anketas – kā tas līdz mums ir nonācis? Kas tās ir izdomājis, pārrakstījis un printējis? Un vispār, kas aizpildīja anketu? Cilvēki. Dievs pats to nedarīja. Kas mācīja aizpildīt anketu? Kas stāstīja liecības par savas dzīves notikumiem, lai palīdzētu aizpildīt savu anketu? Cilvēki. Varētu būt tā, ka ļoti liela nozīme tam, ka Dainis ir dziedināts, ir cilvēkiem? Tam ir ļoti liela nozīme.

Dziedināšana no Dieva pati par sevi ir brīnumaina, tomēr tā nenotiek bez cilvēku līdzdalības. Cilvēkiem ir ļoti liela ietekme un nozīme mūsu dzīvēs. Ja Dievs darbojas caur mums, tad Viņš darbojas caur cilvēkiem. Ja tu padomāsi un iedziļināsies, tad tu sapratīsi, ka Dievs pie tevis absolūti neko nav darījis bez cilvēku līdzdalības. Nekas, kas ir noticis, ko Dievs ir darījis pie tevis, nav noticis bez cilvēkiem. Kas ir sarakstījis Bībeli? Kādā laika posmā? Kas Bībeli ir tulkojis latviešu valodā, ka vispār tev tā ir pieejama? Kāds pie tā visa ir strādājis. Padomju laikā Bībeles Padomju Savienībā ieveda kā kontrabandu. Kāds ir maksājis cenu un strādājis pie tā. Cilvēkiem ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē, Dieva cilvēkiem, bet ne tikai Dieva cilvēkiem. Visas pozitīvās izmaiņas, kas ar tevi notiek draudzē, varbūt arī kādas negatīvas izmaiņas, ir pateicoties ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem. Pirms kāda laika es braucu apkārt evaņģelizējot, un cilvēki pilnīgi no nulles nāca uz maniem dievkalpojumiem, es sludināju, uzliku rokas, cilvēki tika dziedināti, un pirmais, ko pēc tam viņi liecībā teica, bija: „Paldies mācītājam un paldies Dievam!” Pareizāk būtu: „Paldies Dievam un paldies mācītājam!” Tā vairāk ir pieklājības forma jeb subordinācijas jautājums. Protams, ka Dievam pienākas visa slava un viss gods, tomēr pateicoties mācītājam cilvēkiem ir pozitīvas izmaiņas. Protams, ka es runāju Dieva vārdu, tas nav no manis paša, tas ir no Dieva, ko Viņš man dod, tomēr viss pie mums nāk caur cilvēkiem. Arī viss pie manis nāk caur cilvēkiem. Es lasu grāmatas, tās ir no cilvēkiem. Ja es kontaktējos ar kādiem līderiem, tad tie ir cilvēki, no kuriem es mācos. Visu, ko tu mācies draudzē un kas tev dod pozitīvas izmaiņas, dziedināšanu un labklājību, nes cilvēki. Jā, visa slava un gods Dievam, jo mēs nevaram pielūgt un slavēt cilvēkus – tā ir elku kalpība, tomēr pašu darbu izdara cilvēki šeit virs zemes. Ja cilvēki nedara, tad arī Dievs nedarbojas. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, mēle, mute. Mēs esam Viņa miesa, Kristus miesa. Tāpēc arī ir tēma – cilvēku ietekme tavā dzīvē. Šodien mēs mazāk runāsim par Dievu, bet vairāk par to, kā, lietojot cilvēkus, Viņš tevi ietekmē.

Trīs svarīgi punkti, kas tev ir jāsaprot:

1. Tavs pacelšanās vai krišanas iemesls ir cilvēku ietekme. Tas, kas tu esi šodien – cik labs vai slikts, ir cilvēku ietekmes rezultāts. Tu gribi to vai nē, bet tas ir cilvēku ietekmes rezultāts. Tas ir kā stāstā par meitenīti, kas aizgāja pie ārsta, un viņš stāstīja, kad viņa mamma bija stāvoklī, viņai uz galvas uzkrita patafons, bet viņu tas nekādi neietekmē, neietekmē, neietekmē, neietekmē… Es ļoti daudz dzirdu: “Mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es varu klausīties, kādu mūziku es gribu, un mani tas neietekmē.” Bet mūziku taisa cilvēki. “Es varu skatīties, ko gribu, mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē. Es varu uzturēties jebkādu cilvēku vidē, un mani tas neietekmē, neietekmē, neietekmē.” Cilvēki ir pārliecināti, ka tas viņus neietekmē, ka viņi tādi ir, un tas ir viss; tāds, kāds viņš grib būt, tāds viņš ir, tomēr tā nav patiesība. Viss, kas tu esi šodien, viss, kas ir labs vai slikts tavā dzīvē, ir pateicoties cilvēku ietekmei. Kuri ir pirmie cilvēki, kuri tevi iespaido visvairāk? Tavi vecāki. Daudzas liecības, kuras draudzē klausāmies, ir par vecāku ietekmi bērniem jau bērnībā.

2. Cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Cilvēku ietekme bieži var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Ja tu to nesapratīsi, tad tu sev sagādāsi daudz problēmu. Ja sapratīsi, tad izbēgsi no daudzām problēmām un spēsi pacelties.

3. Tu nevari izvēlēties cilvēki tevi ietekmēs vai neietekmēs. Viņi vienkārši tevi ietekmēs. Ja tu domā, ka tevi neviens neietekmē, tad tie ir absolūti maldi. Tas tev ir jāsaprot. Klausies, ko saka mācītājs. Mūs visus ietekmē. Nepārtraukti ir ietekme. Tu vari izvēlēties, kādi cilvēki tevi ietekmēs. Lūk, ko tu vari izvēlēties. Vecākus mēs, protams, neizvēlamies. Mēs paši izvēlamies, kuriem cilvēkiem mēs ļaujam sevi ietekmēt. Tas, kāda būs tava izvēle, noteiks to, kāda būs tava dzīve nākotnē.

Kāda ir negatīva ietekme? Tagad pasaulē ir modē sevi spridzināt. Apkrauties ar sprāgstvielām, uzvilkt parandžu un uzspridzināt sevi kādā publiskā vietā. Mode ir iebraukt ar mašīnu cilvēku pūlī. Īpaši Amerikā ir mode skolēniem atnākt uz skolu ar ieroci un pašaudīties uz skolēniem, skolotājiem. No kurienes tas viss? Kāpēc viņi tā rīkojas? Tas ir izplānots? Masu mediji to “uzpūš”, citi teroristi to lasa, un viņiem rodas ideja, ka viņi tieši to vēlas izdarīt. Ir arī modē nolēkt no Vanšu tilta. Viens cilvēks nolēca, un aizgāja sērija – rāpties Vanšu tiltā un tēlot pašnāvniekus. Kas viņus ietekmēja? Masu mediji, ziņas internetā. To visu veido cilvēki. Padomju Savienības laikā, kad apkaroja ticīgos, mācīja, ka Dieva nav, un ticīgos spundēja cietumos. Apzināti izplatīja melus, ka baptisti ēd bērnus un dzer cilvēku asinis. Tu vari aiziet uz Rīgas Geto muzeju un redzēt, ka fašisti apstrādāja latviešu prātus ar masu medijiem, avīzēs rakstot, ka ebreji cilvēkiem griež galvas nost un dzer viņu asinis. Latvieši tam noticēja un nodeva viņus fašistiem, tādējādi paši latvieši piedalījās ebreju iznīcināšanā. Kas viņus ietekmēja? Cilvēki. Cilvēki sarakstīja melus, citi cilvēki tam ticēja un pēc tam rīkojās. Pēc tam visu mūžu ir jādzīvo ar šo nastu, ko viņi ir darījuši. Krievija vēl šodien kultivē propogandu attiecībā pret Latviju. Kultivē naidu pret valsti un pret ticīgajiem. Pret Dievu varbūt tā atklāti nē, jo viņiem ir viena ticība – pareizticība, kam ir ļoti maz kas kopīgs ar Dievu, bet vairāk ar politiku un kontroli. Vārds “sekta” nāk pāri Krievijas robežai uz šejieni, caur internetu, caur slepenām komitejām, no dažādu konfesiju mācītājiem, kuriem nepatīk, ka mūsu draudzē ir daudz cilvēku, bet viņiem simts gadus divdesmit cilvēki. Viņiem nepatīk, ka mēs sludinām tik skaļi, ka mācītājs nav apģērbies formā, mūzika vispār kaut kādas šausmas. Mums ir jādzied trīssimts gadus veci korāļi, nevis jāspēlē modernas bungas un saksofons. Viņi izmanto to, ko Krievija piemet vai kas pašiem izdevīgi, vārdu “sekta”. Pasaki, vai cilvēki tam netic? Tic. Kas viņus ietekmē? Cilvēki.

Diemžēl, cik maz mani ir ietekmējuši skolotāji. Es nesaku, ka vispār nē, bet ļoti maz. Ja mani skolotāji skolā būtu ietekmējuši vairāk nekā mani vienaudži un klasesbiedri, tad es būtu bijis teicamnieks, nevis narkomāns un dzērājs. Pat mani vecāki mani pietiekami pozitīvi nav ietekmējuši. Kas mani ietekmēja? Mani visvairāk ietekmēja tieši vienaudži, sākot ar bērnudārzu, pēc tam skolasbiedri. Viss negatīvais, ko esmu iemācījies, nāca no vienaudžiem. Ja tu domā, ka tavus bērnus tas neietekmē, ka vari laist viņus, kur gribi, tad tu nemaz nezini, ko tavi bērni jau tagad dara. Tā ir cilvēku ietekme. Alkoholisms, smēķēšana, narkomānija tā visa ir cilvēku ietekme. Es ļoti labi atceros savas pirmās tabletītes, ko lietoju. Tā bija kompānija, mani vienaudži, tur bija meitenes un puiši, ar kuriem kopā tusējām. Kādā reizē mums sešpadsmitgadīgajiem nebija ko dzert. Mēs gribējām patusēt, iedzert, pēc tam pavemt. Kad bija kāds koncerts, “Jumprava” vai “Līvi”, mēs noteikti tur bijām. Kad vecāki kādam nebija mājās, tad mēs bijām tur un lietojām to, kas bija vecāku bufetē vai kur citur. Vienai meitenei mamma strādāja slimnīcā, un viņa varēja tikt pie tādām tabletēm, no kurām bija baigi forši. No visas mūsu kompānijas neviens nebija jāpierunā. Viņa aizgāja uz slimnīcu, dabūja tabletes, mēs iztukšojām visu paciņu, un tā bija mana pirmā reize. No rīta attapāmies puspliki kaut kādā vasarnīcā, bija atbraukusi milicija un mūs modināja. Mēs bijām tādi nagliji pusaudži. No milicijas mums tādas baigās bailes nebija. Izskatījāmies pēc ķēmiem. Lūk, pirmā reize. Kādā ietekmē? Tumsas spēki mani ietekmēja? Draugi, tie bija cilvēki. Es šos piemērus stāstu, lai tu atsvaidzinātu savu atmiņu. Viss, kas ir noticis tavā dzīvē, ir no tevis paša vai tomēr tevi ir ietekmējuši cilvēki? Tomēr ietekmējuši ir cilvēki. Pirmā cigarete bija tieši tas pats. Mana vecāmamma smēķēja, mans skolas draugs smēķēja. Viņš man daudz ko iemācīja, un man patika viss, ko viņš dara. Man ļoti pati tādas lietas, ko es vēl nebiju sācis darīt. Es vispār biju tāds neattīstījies, mazāks, viņš bija pieaugušāks, kaut mēs bijām gandrīz vienaudži. Es viņam vienreiz prasīju, lai viņš man iemāca bučoties, kā tas viss jādara. Visas perversās lietas man ir iemācījuši cilvēki. Negatīvai ietekmei ir daudz lielāks spēks nekā pozitīvai. Negatīvisms ātrāk izplatās. Pozitīvas lietas, kas prasa atbildību no sevis, grūtāk ir pieņemt un nostiprināt. Ja pozitīvas lietas tik viegli izplatītos, tad mēs draudzē nesēdētu tik, cik esam tagad, bet būtu viena no draudzes ”Kristus Pasaulei” megadraudzēm Latvijā, Baltijā, Eiropā.

Tātad atceries trīs lietas. Cilvēku ietekme ir tavs pacelšanās vai krišanas iemesls. Tu gribi to pieņemt vai nē, man ir vienalga, es saku, ka tā ir. Ja sapratīsi, tad viss būs čikiniekā, ja nē, tad būs problēmas. Cilvēku ietekme var būt vai pat ir stiprāka par Dieva spēku. Dievs ir stiprāks, spēcīgāks, bet tomēr realitātē, kad notiek ietekmēšana, tad tu visticamāk vairāk ietekmējies no cilvēkiem. Un tu nevari izvēlēties, vai cilvēki tevi ietekmēs vai nē, bet tu vari izvēlēties, kas tevi ietekmēs. Kā to saprast? Nogriez kontaktu ar cilvēkiem, kas nes negatīvismu tavā dzīvē, un pieņem tos cilvēkus, Dieva cilvēkus, kas pozitīvi tevi ietekmē.

Un visi baudījuši to pašu garīgo barību, un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši.” (1. Korintiešiem 10:3-6)

Visi izraēlieši izgāja no Ēģiptes zemes, visi saņēma to pašu bauslību. Visi bija Mozus vadībā. Mums tas nozīmētu – mēs visi esam draudzē, mēs visi labākajā gadījumā esam mājas grupās, visiem ir savs līderis, visiem ir viens mācītājs, mēs esam viena ģimenes, mēs lasām vienu Bībeli, mums ir personīgas attiecības ar Dievu, mēs visi dzeram no tās pašas garīgās klints – no Kristus! Mums ir visas tās privilēģijas, ko dod draudze – dzirdēt sprediķus, apmeklēt inkaunteru. Bībele saka, ka tomēr uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie tika izdeldēti tuksnesī. Tātad kāda ir mācība? Būšana draudzē un visu doto privilēģiju baudīšana tomēr nepalīdzēs tev pacelties, nepalīdzēs tev aiziet līdz debesīm, ja tu atļausi negatīviem cilvēkiem sevi ietekmēt, jo šo negatīvo cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi.

Un pēc tam notika, ka viņš iemīlēja kādu sievu Sorekas ielejā, un viņas vārds bija Delīla. Pie viņas atnāca filistiešu lielkungi un sacīja viņai: "Pierunā tu viņu, lai viņš parāda, kur viņam slēpjas viņa lielais spēks un kā mēs viņu varētu pieveikt un saistīt, lai viņu pārvarētu, tad mēs ikviens tev dosim tūkstoš un simts sudraba gabalus." Tad Delīla sacīja Simsonam: "Pasaki man, kā tas ir izskaidrojams, ka tavs spēks ir tik liels, un ar ko varētu tevi saistīt un savaldīt?" Un Simsons viņai sacīja: "Ja mani sasietu ar septiņām svaigām cīpslām, kas vēl nav izkaltušas, tad es kļūtu nespēcīgs un būtu kā ikkatrs cilvēks." Tad filistiešu lielkungi viņai atnesa septiņas svaigas cīpslas, kas vēl nebija izkaltušas, un viņa ar tām sasēja Simsonu. Bet vīri, kam bija uzdots sagūstīt Simsonu, bija palikuši pie viņas istabā. Kad viņa iesaucās: "Simson, filistieši!" tad viņš sarāva šīs cīpslas itin kā pakulu pavedienus, kas ugunī apsviluši; tā viņi arī neizdibināja viņa spēku. Tad Delīla sacīja Simsonam: "Redzi, tu esi mani pievīlis, un tu esi man teicis nepatiesību. Bet tagad, lūdzams, pasaki, ar ko tevi var sasiet?" Tad viņš tai sacīja: "Ja mani saistītu ar jaunām virvēm, ar ko vēl nekas nav darīts, tad es rimtos un būtu kā ikkatrs cilvēks." Tad Delīla ņēma jaunas virves un viņu ar tām sasēja un iesaucās: "Simson, filistieši!" Un vīri arī šoreiz atradās viņas istabā. Bet viņš sarāva ar saviem elkoņiem šīs virves kā diegus. Un Delīla sacīja Simsonam: "Līdz šim tu mani esi piekrāpis un runājis nepatiesību, bet pasaki man ar ko tad tevi var sasiet?" Un viņš tai sacīja: "Ieaud septiņas manu matu šķipsnas audumā." Viņa piestiprināja tās pie riestavas un iesaucās: "Simson, filistieši!" Un viņš uzmodās no miega un izrāva gan riestavu, gan audumu. Tad viņa tam sacīja: "Tu gan saki, ka tu mani mīlot, bet tava sirds nav pie manis, trīs reizes tu esi mani pievīlis un neesi man pateicis, kur tavs lielais spēks slēpjas." Un, kad viņa diendienā viņu ar savām runām māca un mocīja, tad viņa dvēselei tas apnika līdz nāvei, un viņš pateica tai visu, kas vien viņam bija uz sirds, un izstāstīja: "Skujamais nazis nekad nav nācis pār manu galvu, jo es esmu nazīrietis, novēlēts Dievam no pašas dzimšanas; ja manus matus nocirptu, tad mans spēks man tiktu atņemts, un es taptu vājš un kļūtu kā ikkatrs cilvēks." Kad nu Delīla noskārta, ka viņš tiešām no sirds tai bija atzinies, tad viņa lika ataicināt filistiešu lielkungus, sacīdama: "Nāciet vēl šo reizi, jo viņš man ir izkratījis visu savu sirdi." Tad filistiešu lielkungi nāca augšā pie viņas, un tie nesa naudu savās rokās. Viņa iemidzināja Simsonu savā klēpī un pasauca kādu vīru, kas nocirpa viņa galvas matu septiņas cirtas, un tā viņa guva varu pār viņu, bet viņa paša spēks to atstāja. Kad viņa sauca: "Filistieši, Simson!" tad viņš pamodās no sava miega un domāja: gan es arī šoreiz izkļūšu tāpat kā citas reizes un sevi atbrīvošu. Bet viņš nezināja, ka Tas Kungs no viņa bija atstājies. Tad filistieši viņu sagrāba un viņam izdūra acis. Tie noveda viņu lejā uz Gazu un to iekala vara važās, un viņam nācās cietumā griezt dzirnavas.” (Soģu 16:4-21)

Tu varētu domāt, ka īpaši svaidīti cilvēki ir imūni pret cilvēku ietekmi. Par Simsonu bija rakstīts, ka viņam bija Svētā Gara spēks, svaidījums. Viņš iemīlēja kādu sievieti Sorekas ielejā, filistieti. Viņas vārds bija Delīla. Viņa bija sveštautiete. Izraēla Dievs bija konkrēti aizliedzis precēties, saieties ar pagānu sievietēm. Viņš to ignorēja. Tas ir viens. Otrs bija, ka viņas tautas cilvēki samaksāja viņai naudu, lai viņa izdibina no Simsona, kur slēpjas viņa spēks, jo viņš bija viņu galvenais ienaidnieks. Ko viņa darīja? Viņa viņu diendienā mocīja ar „zāģēšanu”: „Tu mani vairs nemīli. Kur ir apslēpts tavs spēks? Tu mani pietiekami nemīli, jo nestāsti patiesību.” Viņš pateica, ka viņa spēks ir matos, ja tos nogriezīs, tad spēks pazudīs. Viņa viņu savā klēpī iemidzināja, nogrieza matus un pasauca filistiešu karavīrus. Viņš gribēja cīnīties, bet spēks viņu bija atstājis. Viņam izdūra acis un padarīja par vergu. Tā beidzās viss viņa svaidījums. Kas izrādījās spēcīgāks svaidījums vai cilvēku ietekme? “Es varu ignorēt Dieva norādījumus, es varu saieties ar jebkādiem cilvēkiem, es varu klausīties un būt kopā ar jebkādiem cilvēkiem…” Ja tu ar visu savu svaidīju izvēlēsies būt kopā un ietekmēties no negatīviem cilvēkiem (kā Delīla), tad nekāds svaidījums tev nepalīdzēs. Tas pats notiks, ja apprecēsies ar neticīgu cilvēku. Cilvēku ietekme ir lielāka nekā Dieva ietekme. Simsons atkrita no Dieva, pazaudēja savu svaidījumu, savas acis un arī savu dzīvību. Šīs sievietes ietekme bija stiprāka. Es vairāk palieku pie tā, ka cilvēku ietekme var būt stiprāka par Dieva ietekmi. Svaidījums nepalīdzēs, ja ļausies negatīvu cilvēku ietekmei.

Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles." Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?" Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši. Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī." Tad tas viņam teica: "Runā!" Un Samuēls sacīja: "Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.” (1. Samuēla 15:13-17 )

Dieva gribu Saulam atklāja pravietis, cilvēks. Samuēls teica Saulam iznīcināt Amaleku, visus nogalināt, lopus arī, tas bija pilnīgas iznīcības lāsts pār amalekiešiem. Ko darīja Sauls? Viņš Amaleku patiešām iekaroja, iznīcināja visus cilvēkus, bet pasaudzēja ķēniņu un lopus un paņēma sev zeltu. Ieradās Samuēls, un Sauls teica, ka visu ir izdarījis, ir paklausījis Dievam, bet Samuēls dzirdēja avju blēšanu. Kas tas ir – nolaupītie lopi? Sauls gribēja izdabāt saviem karavīriem ar šo laupījumu, bet Dieva pavēle bija cita. Saulu ietekmēja cilvēki. Kā Sauls beidza savu dzīvi? Vispirms viņš pazaudēja savu svaidījumu, viņš pazaudēja savu ķēniņa amatu un vēlāk gāja bojā, izdarot pašnāvību. Dāvids ieņēma viņa vietu. Kurā brīdī viņš pazaudēja savu svaidījumu? Tajā brīdī, kad viņš ļāvās negatīvai cilvēku ietekmei. Nekāds amats, nekāds svaidījums, nekādi panākumi, kas ir tavā dzīvē šodien, nekāda dziedināšana no mazvērtības (Sauls bija mazvērtīgs), nekāds inkaunters tev nepalīdzēs, ja ļausies negatīvai cilvēku ietekmei. Saulam bija mazvērtība, un viņš saņēma dziedināšanu no tās. Viņš kļuva par ķēniņu, bet ietekmējās no cilvēkiem. Viņš nepareizi izvēlējās. Te bija Samuēls, Dieva cilvēks, un tur bija viņa karavīri. Viņam vajadzēja ietekmēties no Samuēla un paklausīt viņam, nevis ietekmēties no karavīriem un klausīt viņiem. Viņš paklausīja ne tiem cilvēkiem un pazaudēja savu svaidījumu, un pazaudēja visu, arī viņa dēls aizgāja bojā.

Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu gan faraona meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes no tautām, par kurām Tas Kungs bija sacījis Israēla bērniem: neejiet jūs pie viņiem, un arī tie lai neienāk pie jums, ka tie jūsu sirdis nenovērš un ka jūs nepieķeraties viņu dieviem. Tomēr Salamans viņām pieķērās ar mīlestību. Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi. Un, Salamanam vecam kļūstot, viņa sirds īpaši pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija tā atradusi mieru pie Tā Kunga, sava Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds.” (1. Kēniņu 11:1-4)

Ja tu esi ļoti gudrs, tad cilvēki tevi neietekmēs? Varbūt, ka gudrība ir spējīgāka un spēcīgāka par cilvēku ietekmi? Kas notika ar gudro Salamanu? Viņš iemīlēja svešzemju sievas.

Un ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu gan faraona meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes.” (1. Ķēniņu 11:1)

Kāpēc Dievs noteica nesaieties un neprecēties ar svešzemju sievām? Tāpēc, ka viņas pielūdza elkus. Izraēlieši pielūdza vienu vienīgu Dievu, Kurš radījis debesis un zemi. Dievs brīdina – ja jūs tā koposieties, jūs pārņemsiet šo cilvēku ieražas. Šo cilvēku ietekme var būt lielāka par Dieva ietekmi. Bija jāizvēlas pareizie cilvēki.

Viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi.” (1. Ķēniņu 11:3)

Salamanam, kļūstot vecam, sirds jo īpaši pievērsās svešiem dieviem. Viņš uzcēla katrai sievai savu svētnīcu, kur viņas varēja pielūgt savus dievus, dēmonus un upurēt viņiem, kā arī pats pārņēma šo upurēšanu un velna pielūgsmi. Salamans atkrita no Dieva. Kāpēc? Tāpēc, ka bija nepareizā laulībā, ar daudz nepareiziem cilvēkiem blakus. Iespējams, tu domā: „Es varu precēties ar ko vēlos, mani tas nekādi neietekmēs.” Diemžēl ietekmēs gan. Šie cilvēki tevi ietekmēs gadu gaitā un var aizvest tevi pretējā virzienā.

Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās! Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi! Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā. Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.” (Psalms 26:1-4)

Dāvida panākumu atslēga – viņš izvēlējās pareizos cilvēkus. Viņš nepinās ar bezgožiem, viltniekiem un bezdievjiem. Viņš sēdēja ar Dieva cilvēkiem. Viņš izvēlējās pareizu draudzību. Tu nevari izvēlēties, vai tevi ietekmēs, vai nē, bet vari izvēlēties, kuri cilvēki tevi ietekmēs.

Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14)

Tāpēc aizejieta no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu.” (2. Korintiešiem 6:17)

Pēc kā var pateikt, vai cilvēks tiešām ir kristietis? Viņš nesēž bezdievju kompānijās, jo viņa draugi ir draudzē. Tie ir cilvēki, kuri izvēlas pareizus draugus un pareizu vidi. Viņi neapmeklē pagāniskus rokkoncertus, neizprotamas un muļķīgas teātra izrādes. Es nesaku, ka ir slikti skatīties labas filmas. Tas nav slikti. Bet ar kādu mērķi? Mana vecmamma bija teātra mīļotāja, un es zinu, kā tas viņu ietekmēja. Kāpēc viņa vispār gāja uz teātri? Tā bija vieta, kur pagāniem izrādīties, šiki saģērbjoties. Viņai radi padomju laikā dzīvoja Austrālijā, un no turienes viņai sūtīja dolārus, labus apģērbus, skaistas teātra somiņas, binoklīšus, ar ko viņa sēdēja pēc tam teātrī. Mani arī dažreiz paņēma līdzi. Tur viss ir ļoti pasaulīgi. Ja tu gribi kaut ko tādu darīt, saģērbies un nāc uz draudzi. Kad vecmamma nomira, viņu apglabāja tautastērpā, kas bija viņas vēlēšanās. Blakus stāvēja mācītājs, kurš teica: „Mēs tevi sūtām uz debesīm.” Viņai patika runāt par visu, izņemot Kristu. Par to viņa teica: „Šito demagoģiju izbeidz.” Un, redzi, bērēs luterāņu mācītājs viņu sūtīja uz debesīm bez Jēzus, bez nekā. Diemžēl tā nevar cilvēku nosūtīt uz debesīm, tik liela ietekme mācītājam nav. „Nošķirieties no tiem,” saka Tas Kungs, “Un tad Es būšu jums par tēvu, un jūs Man par dēliem un meitām.” Mums ir jāmaina vide un cilvēki, kas mūs ietekmē. Ja tu sēdi draudzē, tad tevi ietekmē draudzes cilvēki. Ja tu sēdi bezdievju pulkā, arī viņi tevi ietekmē. Kāpēc ir svarīgi Dieva vārdu dzirdēt dievkalpojumā? Svarīgi ir būt dievkalpojumā un ļaut sevi ietekmēt normāliem cilvēkiem.

Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami. Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis vai labu vai ļaunu. Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus, bet Dievam esam pazīstami; es ceru, ka arī jūsu sirdsapziņā esam pazīstami.” (1. Korintiešiem 5:9-11)

Tev nav savā darbavietā jāklausās, ko kāds citam stāsta – par to, kā viņš ar kādu pārgulējis vai piedzēries. Tev ir radikāli jānostājas pretī ar lēmumu, ka tu to visu neklausīsies. Tevi nevar neviens piespiest kaut ko klausīties. Pāvils saka, ka tu vari strādāt savā darbavietā un draudzēties ar kolēģiem, bet tu nevari veidot tuvu draudzību ar cilvēku, kurš nav ticīgs, jo viņš tevi ietekmēs. Tu esi tur, lai ietekmētu viņus! Kurš ir gaisma pasaulei? Pagāns vai ticīgais? Tu esi gaisma pasaulei! Tu esi tur, lai ietekmētu, nevis otrādi! Tas nenozīmē, ka mums ir jāiet prom no pasaules. Mēs esam pasaulē, mēs šeit dzīvojam. Mums ir attiecības gan ar ticīgiem, gan neticīgiem cilvēkiem. Nebiedroties ar pasaulīgiem cilvēkiem nozīmē nedarīt kopā ar viņiem pasaulīgas lietas, neveidot tuvu draudzību un neklausīt viņu padomiem, kas attiecas uz garīgām lietām.

Piemēram, kad vēl biju mācītājs Limbažu draudzē, es strādāju kopā ar cilvēku, ar kuru mūrējām krāsnis. Kad paralēli strādāju citā firmā, tur manu priekšnieku sauca par Andersonu. Viņš mums deva dažādus darbiņus, ko darīt. Kādu reizi man iedeva pārinieku, vecu vīru, kurš bija ļoti nejauks, neapmierināts un visu laiku lamājās. Mēs divatā taisījām iekšdarbus amerikāņu mājai ciematā. Šis vīrietis bija prasmīgs meistars, bet es biju tikai iesācējs. Viss, ko es darīju, pēc viņa domām bija slikti. Vienā reizē viņš man teica: „Tu tikai nesaki Andersonam.” Pirmajā brīdī es nesapratu, par ko viņš runā. Izrādās, šis kolēģis bija nozadzis kaut kādus materiālus. Nebija nozagts nekas daudz, bet tomēr. Man ilgi nebija jādomā, jo zināju – es nemelošu. Pēc tam viņš kādu laiku bija ļoti nikns uz mani, taču pēc tam šis vīrietis saprata, ka mani nevar kontrolēt. Cik atceros, pēc tās reizes arī viņa attieksme pret mani mainījās. Tiklīdz tu piekrīti kompromisam ar pasaulīgu cilvēku, tu esi viens no viņiem. Vienā autoservisā esmu iepazinis tā vadītāju. Viņš arī ļoti lamājas. Es viņam pastāstīju par Dievu un iedevu pāris grāmatiņas. Vienreiz aizbraucu pie viņa un joprojām dzirdēju lamu vārdus katra teikuma galā. Es teicu viņam: „Klausies, vai tu vari manā klātbūtnē nelamāties?” Kopš tās reizes viņš manā klātbūtnē tiešām vairs nelamājas. Man nav jāklausās tādas jēlības. Vēl kāds piemērs. Reiz ar savu priekšnieku sarunāju, ka trešdienās strādāšu līdz plkst. 16:00. Tajā dienā un laikā pēkšņi atnāca kaut kādas kravas, kas visiem bija jākrāmē. Arī tur bija nikni veči. Es pagriezos un mierīgi aizgāju, jo ar priekšnieku visu biju sarunājis. Nav svarīgi, vai priekšnieks bija mainījis savas domas, vai nē, jo viņš man bija to apsolījis. Kopš tās reizes man neviens neprasīja strādāt tad, kad to negribēju. Tā ir cilvēku ietekme, kas ved tevi pretējā virzienā, ja liek strādāt tad, kad tev būtu jāatrodas kādā draudzes pasākumā. Tajā brīdī, kad tu atsakies no viņu pavēlēm, šie cilvēki redz tavu stāju un to, ka tu esi vērtīgs. Arī laulībā ir tāpat, ja viens ir ticīgs, bet otrs nē. Tiklīdz tu piekrīti neiet uz dievkalpojumu, grupiņu vai neņemt uz dievkalpojumu līdzi bērnu, tu viņa acīs esi lupata. Viņš zina, ka tev nav nekāda Dieva, nekāda spēka, un ka tas viss ir tikai kaut kāda pasaka, taču tiklīdz šis vīrs vai sieva redz, ka nevar tevi vairs kontrolēt, viņš redzēs, ka tu tiešām esi ar Dievu. Viņš (vai viņa) būs dusmīgs, bet pēc laika samierināsies, un viņam būs iespēja atgriezties pie tā Dieva, kas dod tādu spēku. Ja tu piekrīti viņam, tu ietekmējies no viņa. Viņš redz, ka tev ir tāds pašvaks Dievs, un secina, ka negrib tādu savā dzīvē.

Arī draudzē ir jāizvēlas draugi.

Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, un baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs, un tad pārdomā, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.” (Lūkas evaņģēlijs 6:42)

Tu draudzējies, prasi padomu kādam cilvēkam draudzē, tu ietekmējies no viņa un klausies, bet, ja šis cilvēks, piemēram, smēķē, neklausies viņā. Viņš nevar sevi savākt. Ja cilvēks smēķē, viņš dara arī citas lietas. Ja nedara, tad darīs, kad būs izdevība. Viņš neies draudzes mācībā, kamēr no tā neatteiksies. Protams, viņš var to izcīnīt un atteikties, bet kamēr cilvēks vēl to dara, tu nevari viņam uzticēties vai prasīt padomu. Ja tu ar šādu cilvēku draudzēsies tuvāk, atceries, ka viņš tevi ietekmēs. Tāpat arī uzmanies no nekārtīgiem, nestrādājošiem cilvēkiem un no tādiem, kuriem it kā visur apkārt ir draugi. Visticamāk, ka viņiem vispār draugu nav. Īpaši uzmanies arī no tādiem, kuri neuzrāda Svētā Gara augļus. Ja tu redzi, ka cilvēks dzīvo grēkā, neklausa draudzes mācībai un līderim, kā arī aprunā, izvairies no tāda un neizvēlies par draugu. Izvēlies kārtīgus draudzes cilvēkus par draugiem.

Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi. Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami. Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots. Tikai neizturieties pret to kā pret ienaidnieku, bet pamāciet to kā brāli.” (2. Tesaloniķiešiem 3:11-15)

Uzmanies no tiem cilvēkiem, kuri ilglaicīgi meklē darbu. Ja tev vajag darbu, tu vari atrast to jau šodien! Daudzi uzņēmumi nemaz nevar atrast normālus darbiniekus. Tie, kas nevar atrast darbu, ir antiņi un sliņķi, kas neko negrib, nemāk, nepaklausa priekšniekiem, neatnāk uz darbu un neizdara savu pienākumu līdz galam, un tāpēc viņiem arī nav darba. Uzmanies no tādiem cilvēkiem. Neuztver tādu cilvēku nopietni. Šim cilvēkam vēl ir jāaug. Skaties uz veiksmīgākajiem draudzes cilvēkiem!

No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā augšāmcelties. Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu brīdināt, sacīdams: "Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek!" Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: "Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk."” (Mateja evaņģēlijs 16:21-23)

Ko darīja Jēzus, kad viņa tuvākais māceklis Pēteris mēģināja viņu ietekmēt? Viņš pateica Pēterim: „Atkāpies no manis, sātan!” Tātad kas ir jādara, ja tu jūti uz sevis negatīvu iespaidu no kāda un saproti, ka ilgi nevari tam pretoties? Pavēli šim cilvēkam nomierināties! Atceros notikumu no laika, kad vēl nepazinu Dievu. Gājām bariņā pa A. Čaka ielu ap 1:00 naktī. Pa priekšu mums gāja kāds cilvēks, par kuru mēs ne runājām, ne domājām. Pēkšņi šis cilvēks pagriezās uz mūsu pusi un sāka skaļi bļaut. Šis cilvēks droši vien nodomāja, ka mūsu tālākie nodomi bija saistīti ar viņu, un tā izpaudās viņa aizsargreakcija. Kad pie Jēzus atnāca Viņa tuvinieki un vecāki, lai viņu savaldītu, Jēzus atbildēja: „Kas tie tādi? Lūk, kur mani brāļi un māsas.”

Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūkas evaņģēlijs 14:26)

Tu nevari būt par Kristus mācekli, ja savu tēvu un māti mīli vairāk par Dievu. Tas, kurš liek augstāk savus vecākus par Dievu un mācītāju, nevar būt Kristus māceklis. Ja Jēzus būtu pakļāvies vecāku ietekmei, tad šodien no Viņa nekā nebūtu. Atceries, ka Jēzus nebija tikai Dievs, Viņš bija arī cilvēks. Jēzus mācekļi izvēlējās pareizo cilvēku, kurš viņus ietekmēs. Nebaidies, ja, pārtraucot draudzību vai pakļaušanos kādiem cilvēkiem, kas nav Dieva gribā, tu tiksi viņu ienīsts, apmelots, apsūdzēts vai pat tiesā iesūdzēts. Tam tā jānotiek! Taču tu tiksi izglābts un pastāvēsi līdz galam.

Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.” (Mateja evaņģēlijs 10:22)

Runājot par draudzību starp pretējā dzimuma cilvēkiem mūsu draudzē, pie mums netiek laulāti neticīgi cilvēki vai tādi, kuri nevar uzrādīt Svētā Gara augļus. Tie pāri, kuri grib precēties un pirms laulībām grib nodarboties ar seksu, mūsu draudzē netiek laulāti. Par tiem pāriem, kuri līdz laulībām staigā rociņās sadevušies, 99% gadījumu ir skaidrs, ka viņiem ir sekss. Ir arī tādi gadījumi, ka cilvēki jau trīs gadus staigā kopā, bet izdomā vēl kādu laiku pagaidīt un neprecēties. No kurienes pēkšņi var uzrasties tāda pacietība, ja līdz tam viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēma precēties, bija tieši sekss? Ja tu gribi normāli apprecēties un redzēt, ka otrs cilvēks ir patiešām personība ar stāju un kristietis, tu pirms laulībām nevēlēsies neko vairāk par vienkāršu draudzību. Pat Jongi Čo, pasaulē lielākās draudzes mācītājs, raksta, ka viņš nepaliek ar sievietēm divatā, un viņa kabinetam ir ierīkotas stikla durvis konsultāciju caurspīdīguma dēļ. Tas tādēļ, ka pretējais dzimums mūs ietekmē. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja. Tā arī mums, draudze, lai izvēlētos pareizos cilvēkus un pareizo attiecību veidu attiecīgajā brīdī, ir paredzēta konsultācija pie mācītāja. Pāvils saka:

Brāļi, sekojiet manai priekšzīmei un raugaties uz tiem, kas tā dzīvo, ka mēs jums esam par paraugu.” (Filipiešiem 3:17)

Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki Tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca.” (1. Tesaloniķiešiem 5:12)

Te ir runa par to, ka pareizai draugu un padomdevēju izvēlei būtu jāsākas ar mācītāju un vadītāju. Protams, es nevaru būt ikvienam drauga vietā, taču, ja ir runa par padomu, prioritāri jāturas pie visa, ko es mācu. Tam seko mācītāja komandas cilvēki, īpaši tā daļa, kas sevi jau ir pierādījusi ar augļiem, pēc tam pārējie komandas locekļi, arī viņi var dot kādu padomu, un tad citi līderi draudzē. Protams, arī katram cilvēkam personīgi, kurš apmeklē mājas grupu, būtu jāietekmējas no sava grupas vadītāja. Tas nenozīmē nedraudzēties ar citiem cilvēkiem draudzē, vienkārši tu vienmēr atradīsies kādu cilvēku ietekmes zonā, tāpēc labāk klausīt un vairāk laika pavadīt ar vadītājiem.

Paklausiet saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17)

Nu, lūk, Bībele māca mūs paklausīt mūsu dzīvē iesūtītiem pārbaudītiem Dieva cilvēkiem. Dažreiz sentiments mūs mudina raudzīties arī uz cilvēkiem, kas vispirms mūs pieveda Jēzum, kā mūsu garīgajiem tēviem. Taču cilvēks, kurš tevi pieveda pie Jēzus, ne vienmēr būs tas, kas dos tev padomus. Kas Pēteri pieveda pie Dieva? Viņa brālis Andrejs. Bībelē nav atrodams, ka Pēteris vēlāk ietu Andreja grupiņā. Tas, ka kāds tevi atveda pie Dieva, nenozīmē, ka viņš būs tas, kam tev jālīdzinās. Tam ir domāta grupiņa, savs līderis. Ja tu paveries uz sevi, tad sapratīsi, ka būtiskākās izmaiņas ap tevi ir notikušas pateicoties draudzes mācītājam un līderim. Nepārprotiet, mēs nenoliekam cilvēkus augstāk par Dievu, tikai parādam, kā šis mehānisms darbojas.

“Kas Mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.” (Jāņa 15:23)

Jēzus vienlaicīgi bija cilvēks un Dievs. Un tādējādi, ja kas saceļas pret Dieva ieceltu autoritāti uz zemes, neuzklausa viņa padomus, nepieņem viņa vārdus (mācītājs, vadītāji vai vecāki ģimenē), tas saceļas arī pret Dievu. Tas viss ir cieši savā starpā savīts.

"Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.” (Lūkas 21:16)

Var pienākt laiks, kad pat tuvākie cilvēki tevi metīsies nonāvēt par tavu ticību. Šāda kultūra nemaz nav tik sena, jo padomju gados tā tiešām notika, ka bērni nodeva savus vecākus. Esi uzmanīgs! Ja tava draudzība nav pareiza, tā var tevi pazudināt. Savam garīgajam vadītājam būtu veselīgi uzticēties pat vairāk nekā vecākiem.

Ko darīt, ja pie tevis atnāk un padomu prasa kāds nestabils citas grupas apmeklētājs? Tev viņš būtu jāsūta atpakaļ pie viņa vadītāja. Nekādā gadījumā nedod viņam padomus, jo ne tu zini viņa situāciju, ne arī diez vai spēsi caur Bībeles prizmu pareizi to interpretēt. Pat dažreiz, kad vēlies meklēt padomu pie mācītāja, var būt problēmas, kurām man nav atbildes, tā ir tikai tavam vadītājam, kam tu uzticies. Man tad vispirms ir jārunā ar tavu vadītāju. Bet ar tiem jautājumiem, uz kuriem vadītājs nevar atbildēt, tu nāc pie mācītāja.

"Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopat brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai." (Romiešiem 14:13)

Ko darīt, ja sastopies ar nepareizas ietekmes gadījumu draudzē, kad kāds, kas nav tavs līderis, nāk pie tevis un izdara uz tevi spiedienu? Ej pie sava līdera. Ja tevi mēģina mācīt un regulēt kāds cilvēks no draudzes, kas nav tavs līderis, ej pie sava vadītāja vai mācītāja un izstāsti to.

"Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei.” (Mateja 18:15-17)

Ir sava kārtība tamlīdzīgos gadījumos. Tev nevis jāpamāca savs brālis, bet jāsūta pie līdera. Līderis izvērtē, cik nopietna ir situācija, un vai ar šādu cilvēku ir jāveic pārrunas. Ja turpretim neveselīgi ietekmēta jau tiek liela daļa no draudzes, galu galā šāds cilvēks var saņemt publisku brīdinājumu, ka riskē visu pazaudēt. Izstāstīšu divus atgadījumus, kas saistīti ar cilvēku vēlmi apprecēties mūsu draudzē. Pirmajā gadījumā jau vienā no pirmajiem randiņiem pirmais sacīja otrajam: “Tikai nesaki mācītājam! Tas mācītājam nav jāzina.” Ko darīja otrs cilvēks? Atnāca pie manis un izstāstīja to. Rezultātā, protams, precības nenotika, bet vēlāk šis cilvēks apprecējās ar pareizo personu. Pāris dzīvo laimīgi līdz šai dienai. Un pretēji otrs pāris, lai gan atradās līdzīgā situācijā, bija raisījis mājienus, ka visu nestāsta. Ne es, ne līderis nezinājām par esošo situāciju, rezultātā pāris apprecējās, un laulība ir ļoti šķidra. Tādēļ ikreiz, kad izdzirdi kādu sakām "nesaki līderim, tas viņam nav jāzina”, zini, ka tev ir darīšana ar negatīvu cilvēku, par kuru ir jāinformē līderis, draudzes vadība, un tas ir jārisina.

Dieva cilvēku mērķis nav citāds kā tikai ietekmēt tevi pozitīvi, bet, ja tu nepieņemsi savu Dieva cilvēku un neizveidosi ar viņu normālas attiecības, tad pats iekritīsi nepareizās laulībās, lēmumos un bēdīgā dzīvē. Pamācīšana notiek Dieva ieceltā kārtībā no apakšas uz augšu, sākot ar savu līderi. Var jau arī reizēm šķist, ka viss ir otrādi, un tas ir līderis, kas situāciju nav sapratis pareizi un veic nepareizu ietekmēšanu, bet tādā gadījumā noteikti nāc pie manis. Ja nevarat sadzīvot un uzticēties, noteikti nāc pie manis, jo citādi tas tev beigsies bēdīgi. Tu lūkosies pēc padoma un draudzības citur, kļūsi atvērtāks nepareizai virzībai un ietekmei, jo tā var būt stiprāka par Dieva ietekmi, un aiziesi neceļos.

Tagad tāda dziļāka lieta, kas domāta vadītājiem un arī tiem cilvēkiem, kas ir zem saviem vadītājiem. Ir ļoti svarīgi nodibināt labu kontaktu ar savu līderi. Ja līderim nav labs kontakts ar kādu savu cilvēku, būs problēmas. Cilvēk, kas apmeklē mājas grupu, ja tu neesi nodibinājis ar savu vadītāju draudzīgas attiecības un neuzticies viņam visā, būs problēmas. Minēšu piemēru. Ja mājas grupa ir nesen izveidojusies un tai ir nepieredzējis vadītājs, un tajā iepazīstas jauni pretējā dzimuma cilvēki, ar kuriem vadītājs nav nodibinājis pareizu kontaktu, tad tie darīs lietas vadītājam aiz muguras. Ja sākumā tie par kaut ko vēl atzīsies, tad vēlāk vairs nē. Šādos gadījumos, kad nevari uzticēt savu nastu, jo baidies, ka vadītājs varētu tevi nosodīt vai nesaprast, problēma paliks “karājamies gaisā”. Ir jāatrisina problēmas un jāpaliek ar savu Dieva cilvēku, lai tavs Dieva cilvēks var tevi pozitīvi ietekmēt un atbrīvot no problēmas. Bieži vien tomēr cilvēki izvēlas, kā pašiem šķiet, nesāpīgāko ceļu un vienkārši aizstūrē citas draudzes virzienā ar visu savu problēmu. Piemēram, lai tur tos salaulātu vai kristītu bez augstākiem standartiem. Tā tomēr ir liela problēma. Dažkārt tieši pēc laulībām atklājas smagas vainas, un tā ir mācītāja atbildība. Jo viņu problēmas tālāk ietekmēs viņus un viņu bērnus. Lūk, kāpēc ir svarīgi ieklausīties, ko saka tavs līderis un mācītājs. Viņš pazīst cilvēku, un Dievs darbojas caur cilvēkiem.

"Un ķēniņš Joass darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs kamēr dzīvoja priesteris Jojada. Bet, kad sīrieši atkal bija no viņa aizgājuši tie viņu bija atstājuši smagi sasirgušu , tad viņa kalpi sazvērējās pret viņu priestera Jojadas dēla izlieto asiņu dēļ un nokāva viņu viņa gultā. Tā viņš dabūja savu galu, un viņu apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.” (2. Laiku 24:2,25)

Jojada pieņēma Joasu vēl kā mazu zēnu, audzināja to un ievadīja Dieva ceļos. Robežpunkts Joasa dievbijībai bija Jojadas nāve. Pēc tam viņš sāka ietekmēties no cilvēkiem, kas To Kungu nepazina, un rezultātā arī pats atstāja Tā Kunga namu un izvēlējās kalpot elku tēliem. Zaharija, īstais Jojadas dēls, kurš Joasam bija gluži vai brāļa vietā, vēl centās ietekmēt tautu, uzrādot tās grēkus, bet, pēc ķēniņa pavēles tā viņu nomētāja ar akmeņiem. Un kāds gals bija Joasam, lasāms 25. pantā. Jeruzālemi okupēja, Joasa pili izlaupīja, bet viņš pats smagi saslima, un viņa kalpi sazvērējās pret to un nokāva viņa gultā. Ko es tev ar to visu gribu pateikt? Neatstāj savu Dieva cilvēku. Neaprunā savu Dieva cilvēku. Mīli, uzticies savam Dieva cilvēkam. Izvēlies cilvēkus, kas tevi ietekmēs, izvēlies to, kas tu vēlies būt! Cik tālu savā dzīvē tu vēlies iet?

"Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!" (Ebrejiem 13:7)

Šodien apguvām vai atjaunojām zināšanas par trīs lietām. Pirmkārt, cilvēka pacelšanās vai krišanas iemesls ir cilvēku ietekme. Otrkārt, cilvēka ietekme var būt vai pat ir stiprāka par Dieva ietekmi. Treškārt, tu nevari izvēlēties, vai cilvēki tevi ietekmēs, vai nē, bet tu vari izvēlēties, kuri cilvēki tevi ietekmēs. Izvēle ir tavās rokās.

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Cilvēku ietekme tavā dzīvē” pierakstīja Inguna Kazāka, Marta Līdeka un Rihards Krūkliņš, rediģēja Ieva Našeniece

Pozitīva enerģija

Publicēja 2017. gada 22. maijs 21:31Līga Paņina

Ziņas datums 23.05.17

Ja negribas neko darīt Dievam, vai mēs patiesībā mīlam Kristu? Tā nav šīs dienas tēma, tikai atkāpīte no tās par to, ko es tikko no Dieva sadzirdēju. Kad cilvēki viens otru iemīl? Tad, kad viņi pavada kopā laiku. Es nerunāju tikai par intīmu mīlestību starp vīrieti un sievieti, bet starp brāļiem un māsām, draugiem, vispār cilvēkiem. Kad mēs pavadām laiku kopā, mēs iemīlam cits citu. Un, kad mēs mīlam otru, tad gribās darīt to, kas patīk otram. Tāpat arī ir ar Dievu. Ja tev neko negribas darīt Dievam, vai tu Viņu mīli? Laikam jau nē, jo acīmredzot pietiekami nepavadi laiku kopā ar Viņu. Tu domā, ka Dievs grib, ka tu dari to un to, bet tu negribi to darīt. Tu negribi darīt tāpēc, ka nepavadi ar Viņu laiku un neiemīli Dievu. Jo vairāk tu pavadi laiku ar Dievu, jo vairāk tu Viņu iemīli. Jo vairāk tu izmanto visas iespējas, kur var iepazīt Viņu labāk (dievkalpojumi, mājas grupiņa, personīgais laiks ar Dievu, grāmatas, inkaunters), jo vairāk tu Viņu iepazīsti, iemīli un vēlies darīt Viņa gribu.

Šodienas tēma būs ļoti psiholoģiska, psiho’ un ‘loģiska’. Ja tu vēlies izlauzties savā dzīvē, par kaut ko kļūt un kaut ko aiz sevis atstāt, tu esi pareizajā vietā. Ja tu esi draudzē “Kristus Pasaulei” un vēlies uzvarēt, tu esi pareizajā vietā! Es esmu šeit, lai palīdzētu tev to izdarīt. Ja tu gribi gūt panākumus visās dzīves sfērās un pirmkārt kalpošanā Viņam, tad tu klausies un lasi pareizā mācītāja sprediķus. Es esmu treneris. Tas nav tikai tāpēc, ka Dievs to grib un tāpēc es tāds esmu, bet man tas patīk. Es mīlu trenēt cilvēkus. Kāds mīl būt skolotājs, kāds mūrnieks, bet es mīlu vadīt cilvēkus. Ja ir runa par kaut ko, ko cilvēks negrib darīt, un man ir jāpanāk, lai viņš dara, vai jāaizrāda, tad tas man nepatīk, bet es to daru. Man patīk trenēt un redzēt reālus rezultātus. Tavā dzīvē viss kārtojas, tavs raksturs kļūst tāds, kādu Dievs to grib redzēt, un tu kļūsti par spēcīgu personību. Kad kāds no jums kļūst par stipru līderi, maniem priekiem nav gala, draugs! Šodien mēs trenēsimies, lai uzvarētu.

Jo vairāk tu iepazīsti Dievu, jo vairāk tu iepazīsti sevi un cilvēkus. Pozitīva enerģija ir pilnīgi nepieciešama panākumu sastāvdaļa. Lai uzvarētu un gūtu panākumus ir nepieciešama pozitīva enerģija. Kas tā ir? Kur tā rodas? Kā to lietot? Par to es mācīšu. Debesu Tēvs, es lūdzu, lai Tu man palīdzi runāt tā, lai katrs viens saprot, uzņem, veic savas izvēles un spēj uzvarēt itin visā. Lai Tava Valstība iet plašumā, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes – draudzē, ģimenē, kaimiņos, Latvijā, Eiropā un līdz pasaules malai. Āmen!

Kas ir pozitīva enerģija? Tev būtu viegli saprast, ja to skaidrotu tā: “Es biju inkaunterā, man uzlika rokas, es piedzīvoju Dievu, tāpēc man tagad ir vēlme kaut ko darīt.” Katram tas notiek dažādi. Kāds ir pazudušais dēls, kuram Tēvs skrēja pretī, cilvēki viņam kalpo, samīļo, un viņš piedzīvo Tēva mīlestību. Cits saņem Svētā Gara kristības, nogāžas gar zemi, izjūt prieku un sajūsmu, ir pozitīva enerģija, kas liek kustēties. Pozitīva enerģija ir iekšēja izjūta un vēl tālāk – vēlme darīt (neviens neliek, nediktē, nesaka priekšā). Piemēram, tu esi piedzīvojis Dievu, un tev ir vēlme dalīties ar labo vēsti. Mēs domājam, ka tas ir Svētais Gars, Kurš piepilda un aizdedz kalpot Dievam, gūt panākumus, bet tas nav tik vienkārši. Tu domā, ka tad, kad Svētais Gars aizskar, tu vēlies darīt. Ko darīt tad, kad Viņš nav tevi aizskāris? Cilvēku ir radījis Dievs. Ne visas mūsu jūtas ir no Svētā Gara, bet cilvēks tā ir veidots. Piemēram, kad cilvēks iemīlas, viņā notiek ķīmiskas reakcijas, izstrādājas endorfīni, un cilvēks ir kā noreibis. Viņš vēlas ļoti daudz laika pavadīt kopā ar mīļoto cilvēku. Tā ir pozitīva sajūta, un tādas ir daudz un dažādas. Ir arī negatīvas sajūtas, piemēram, bailes, kas ir mūsu signāls un aizsargmehānisms, tuvojoties briesmām.

Pozitīva enerģija rodas no tā, ka tu uzvari. Sportisti, karjeristi ir cilvēki, kuri iet uz saviem mērķiem. Ko dara alpīnisti, kad ir sasnieguši virsotnes? Neatkarīgi no noguruma viņi priecājas, un rodas pozitīva enerģija. Uzvarētāju pirmā reakcija ir prieks. Ir daudz ekstrēmistu, kuri taisa trikus virs zemes un zem ūdens, un gaisā, un viņi dzīvo no šīs sajūtas, atkārto šos trikus. Prieks nav tikai emocija, bet tā dod enerģiju, lai gūtu jaunus panākumus. Pozitīvai enerģijai nav tik daudz sakara ar Dievu, cik daudz ar pašu cilvēku, Dieva veidotu. Kad tu strādā, ej uz mērķiem un gūsti panākumus, parādās pozitīva enerģija. Kā tu jūties algas dienā? “Ai, atkal tā algas diena…” vai tieši otrādi: “Oho, algas diena!” Tu esi nopelnījis naudu un atkal vēlies strādāt. Tātad pozitīva enerģija ir nepieciešama sastāvdaļa, lai gūtu panākumus. Bez pozitīvās enerģijas nevar sasniegt lielus panākumus, un izņēmumu nav. Citā vārdā to var saukt arī par kaisli darīt kādas konkrētas lietas – hobijs, darbs, bizness, kalpošana Dievam, karjera, mācības, attiecību veidošana. Tas var būt jebkas, kur tev ir konkrēti mērķi, uz kuriem tu ej. Mums kā kristiešiem tā ir cīņa par Dieva Valstību, cīņa par dvēselēm, kā arī cīņa par sevi un ar sevi. Lai nāk Dieva Valstība, Tavs prāts lai notiek! Draudzes uzdevums ir vairoties, un tam būtu jābūt mūsu mērķim. Bez dabiskas pozitīvas enerģijas tas nav iespējams, un nav runa par Svēto Garu, kurš piepilda, un tu labi jūties līdz nākamajai reizei. Bez darba, mērķiem un pozitīvas enerģijas tu neaiziesi līdz galam.

Kā veidojas pozitīvā enerģija? No tā, ka tu strādā. Tu nospraud mērķi, strādā un ej uz to. Kad ir rezultāts, parādās pozitīva enerģija. Tāpēc, ka tev ir pozitīva enerģija, tu atkal nospraud mērķi, strādā un sasniedz to. Tu ej uz nākamo pakāpi savos mērķos un celies arvien augstāk. Bez pozitīvās enerģijas tu nevari iet tālāk, un tavi rezultāti būs stipri viduvēji, bet, kā tu zini, Bībele saka, ka remdenos un viduvējos Dievs izspļaus no Savas mutes jeb atmetīs. Te nav runa tikai par kristiešiem, tas attiecas uz jebkuru cilvēku, jo Dievs tā ir radījis. Kas bija pirmais – vista vai ola? Tāpat var arī domāt, kas bija pirmais – pozitīva enerģija vai darbs? Tev jāprot iegūt un lietot šo enerģiju, citādāk tu nevarēsi izlauzties un uzvarēt. Pozitīvā enerģija tev jau ir, tikai tā parādās tikai tad, kad tu sasniedz kādus mērķus, bet mērķus var sasniegt tikai ar darbu.

Francijā dzīvo kāds cilvēks – Filips Petī (Philippe Petit), par viņu ir uzņemta biogrāfiska filma “Pastaiga” (“Walk”), sarakstītas grāmatas un ir pilns internets ar resursiem par šo cilvēku. Viņš ir virves staigātājs, un viņš to dara bez drošības jostiņas (dzīvē nevar gūt panākumus, ja visu laiku staigā ar drošības jostiņu). Viņš stāsta: “Esot uz virves augstu gaisā, nāk domas par nāvi, bet es cenšos par to nedomāt, jo es dzīvoju tikai tad, kad es esmu uz virves.” Noejot pa virvi, viņš gūst pozitīvu enerģiju, lai ietu uz tālākiem mērķiem. 1974. gada 7. augustā viņš nelegāli novilka trosi starp jaunuzceltajiem Dvīņu torņiem Ņujorkā, un to viņš izdarīja kopā ar savu komandu, kas bija tikpat nenormāla, cik viņš pats. Tas atradās vairāk nekā 400 metru augstumā. Astoņas reizes viņš staigāja turp un atpakaļ, abās pusēs atradās policisti, lejā bija pūlis, viņš tika fotogrāfēts. Viņš nevis vienkārši staigāja, bet gorījās, stāvēja uz vienas kājas, gulēja uz troses. Kā tas viss sākās? Astoņpadsmit gadu vecumā viņš bija nomainījis jau piecas skolas, jo slikti mācījās. Viņam patika žonglēšana un dažādi cirka triki, viņš izklaidēja cilvēkus uz ielām, un reiz viņš pamēģināja noiet pa virvi un viņam tas izdevās un ļoti iepatikās. Filips ļoti rūpīgi sāka trenēties. Tad ar sāpošu zobu viņš devās pie zobārsta, un uzgaidāmajā telpā viņš ieraudzīja kādu žurnālu, kurā bija raksts par plānu uzvelt Dvīņu torņus, un viņš saprata, ka grib tur noiet. Vēlāk policijā viņam jautāja: “Kāpēc tu to darīji?” Viņš atbildēja: “Tad, kad es redzu apelsīnus, es tos apēdu. Kad es redzu divus torņus, es gribu pa tiem noiet.” Viņš atrada skolotāju, ar kuru viņam bija ļoti interesantas attiecības, bija strīdi un apvainošanās, bet Filipam nācās iet atpakaļ izlīgt, jo viņam vajadzēja zināšanas. Meistars lēnām Filipam nodeva visas savas zināšanas, un viņš sāka ar mazām lietām. Pēc tam viņš nogāja starp Parīzes Dievmātes katedrāles torņiem un vēlāk pa kādu populāru tiltu Sidnejā. Protams, ka abās reizēs viņu arestēja. Tādējādi viņš gatavojās kaut kam lielākam, kaut kam vairāk.

Ideja iekarot Dvīņu torņus Filipam Petī radās 1971. gadā, bet realizācija notika 1974. gadā. Trīs gadus viņš nopietni gatavojās. Viņam vajadzēja ilgu laiku, lai izpētītu Dvīņu torņus, viņš pārģērbās par celtnieku, fotogrāfēja, pētīja, zīmēja, pierakstīja, taisīja maketus, rēķināja. Filips noslīpēja savu tehniku un pilnībā sagatavojās gājienam pa debesskrāpjiem, un bija par sevi pārliecināts. Viņš darbojās un guva pozitīvu enerģiju. Viņš pats teica, ka mērķis nebija pastaigāties pa virvi, jo tas būtu muļķīgi, bet būt virves staigātājam, kurš var to izdarīt jebkurā vietā un jebkurā laikā. Kad ir sasniegti kādi rezultāti, atkal atnāk pozitīva enerģija un var strādāt. Viss, kas mums jādara – jāsāk strādāt pareizā virzienā, lai atnāktu pozitīva enerģija. Un šī enerģija uzreiz ir jāliek lietā, lai strādātu tālāk un vairāk. Viņš bija pilnīgi par sevi pārliecināts, viņš bija sagatavojies, bija strādājis. Un viņam uzdeva jautājumu: “Vai Jūs domājat par to, kā palikt dzīvam?” Viņš atbildēja: “Tas mani vienkārši neinteresē!” Saproti? Kad tev ir tiešām ievērības cienīgs mērķis, tad tevi neinteresē sekas, kas būs pēc tam – vai tu dzīvosi, vai pat mirsi. Visi viņa draugi gribēja viņu atrunāt – tie paši draugi, kas palīdzēja visu plānot. Tā trose svēra 200 kilogramu, šajās ēkās bija ļoti spēcīga apsardze. Visu pa daļām ienesa, vēlāk uzstādīja, brīžiem tur viss karājās mata galā, šī visa operācija varēja izjukt. Pēdējā brīdī viens no komandas dalībniekiem vispār atteicās – nobijās. Un tomēr viņš to izdarīja. 45 minūtes viņš tur staigāja – astoņas reizes turp un atpakaļ, un pati trose bija divus centimetrus bieza. Turklāt, nesot un plānojot šo iekļūšanu debesskrāpjos un nokļūšanu uz jumta, viņš uz naglas pārdūra kāju. Viņš staigāja pa virvi ar asiņojošu kāju, bet neatmeta savu mērķi.

Viņš joprojām ir sveiks un vesels. Es arī noskatījos dokumentālo filmu par viņu. Kad viņš stāsta par sevi tagad, no viņa staro pozitīva enerģija, vēl no tā paša notikuma toreiz. Kādu sodu viņš par to saņēma? Viņu, protams, arestēja pēc tam, bija liela ažiotāža. Viņam piesprieda sodu – atrakciju parkā Ņujorkā bez maksas demonstrēt bērniem staigāšanu pa virvi. Tādu sodu viņam piesprieda tiesa. Mums jāmācās, kādus “sodus” ir jāpiespriež šādiem ekstrēmistiem. Tajā laikā, kad viņš nogāja pa virvi starp torņiem, ASV prezidents Niksons atkāpās no sava amata. Tā bija diezgan skandaloza atkāpšanās. Toreiz prezidents teica: “Kā es tagad gribētu būt tik populārs kā šis francūzis!” Filips Petī darīja to, kas viņam patīk un guva pozitīvu enerģiju no tā. Un šo panākumu pakāpes bija “vairāk, augstāk, tālāk, nepārtraukti”. Lūk, reāls piemērs par pozitīvu enerģiju! Tātad vispirms ir darbs, tad rezultāts un pozitīva enerģija. Pozitīva enerģija palīdz tev atkal darīt darbu. Cilvēks nevar ilgi turpināt iet uz mērķiem, ja nav šīs pozitīvās enerģijas.

Komiķis Remī Gailārs (Remi Gaillard) no Francijas pārģērbjas dažādos tērpos, piemēram, par ķenguru, pingvīnu vai balodi, un dara dažādas muļķības, nofilmē un ieliek You Tube. Viņu pēc tam lamā, un ķer policisti. Viņam You Tube ir apmēram seši miljoni abonentu. Ko tas nozīmē? Viņš faktiski var iegūt jebko, ko grib un kad grib. Par jebkuru reklāmu viņa kanālam maksā ļoti lielu naudu. Tas ir cilvēks, kurš savā veidā ir ļoti daudz ko sasniedzis. Viņš ir populārs. Viņu aicina piedalīties dažādās reklāmās, filmēšanās, grāmatu veidošanās, tāpat kā Filipu Petī. Runājot par panākumiem, šie varbūt nav paši pozitīvākie tēli, bet patiesībā nav arī sliktākie. Jautājums vai TU tā vari? Tu esi gatavs pasēdēt cietumā? Vai esi gatavs, ka tev ar kasti iesit pa galvu? Pārsit degunu? Tu vari atņemt policistam soda protokolu grāmatiņu? Pēc tam tikt aizturētam? Viņi jau pierādījumus paši ievieto internetā. Seja gan nav redzama, bet es domāju, ka francūži, kad redz šo vīru, skrien pa gabalu no viņa. Internets ir pilns ar viņa video. Drausmīgi! Bet cena! Darbs! Pēc tam mums visiem ir pozitīva enerģija. Viņam arī no katra sava panākuma ir pozitīva enerģija. Pozitīva enerģija – nepieciešams ingredients panākumiem! Lai Remī gūtu šādus panākumus, ka mēs pat šeit, draudzē, viņu skatāmies, viņam ir jāsamaksā cena, jāiegulda darbs, un tikai tad ir enerģija. Kad ir enerģija, viņš grib atkal to darīt. Lūk, kāpēc ir svarīgi arī pareizā virzienā virzīt šo enerģiju. Ko tu dari? No kā tu gūsti šo pozitīvo enerģiju? Tas nav kaut kas, ko Svētais Gars vienkārši iedod. No dažādām darbībām, kas ir izdarītas, atnāk prieks un pozitīvisms.

Kā iegūt pozitīvu enerģiju?

Kas tad mums no savas puses ir jādara, lai iegūtu pozitīvo enerģiju? Mums ir vajadzīga šoka terapija. Ja tu esi iesēdējies, iestāvējies vai iegulējies – ilgu laiku kaut ko dari, un tomēr nav rezultātu, tas ir tāpēc, ka tu nepietiekami ieguldies. Piemēram, tu esi atvēris savu mājas grupiņu un gribi kļūt par līderi, par vadītāju, un ilgu laiku nekas tavā grupā nekustās, nekas nenotiek, kur ir jāmeklē atbilde? Tā ir tevī pašā – tu nepietiekami strādā, tu nepietiekami ieguldies. Ja ilgu laiku būs nepietiekams darbs, tad nebūs pozitīvās enerģijas. Nebūs pozitīvās enerģijas, tev nebūs izdevies kļūt par veiksmīgu līderi. Gribēji iesākt savu biznesu? Tu sāki kaut ko darīt, nepietiekami reklamējies, bija mazvērtība vai kaut kas cits, nenovērtēji reklāmas nozīmi, neieguldījies, nestrādāji pietiekamā daudzumā, un nekas neizdevās. Nav uzvaras, nav pozitīvās enerģijas. Ja nav pozitīvas enerģijas, tu esi kārtējais neveiksmīgais latviešu cilvēks. Mums ir vajadzīga pozitīva enerģija! Es nerunāju par enerģiju, kas tevi iedvesmo, vienkārši uz kaut ko skatoties, bet par to, kas rodas no tava darba.

Šoka terapija. Kas ir šoks? Lūk, skaidrojums no Tēzaura, kas ir šoks organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju, piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli vai arī spēcīgs psihisks, parasti emocionāls stāvoklis, ko izraisa kaut kas pēkšņs, parasti negatīvs. Šoks – kaut kas, kas liek notikt kādai pēkšņai reakcijai organismā. Kas tad ir terapija? No Tēzaura – slimību ārstēšana, parasti bez ķirurģiskas iejaukšanās. Šoka terapija. Kas tas ir? Sportā – ja tu gribi panākt sportistu rezultātus, tev jāšokē savi muskuļi. Ja tu strādā garīgu darbu, un ir ilgstoša neauglība, ir jāšokē savas emocijas, jāšokē savs organisms, kas liks tev pēc tam iegūt pozitīvo enerģiju un pacels tevi virsotnē. Tas pacels tevi tādā līnijā, kur tu nepārtraukti gūsti panākumus, bet tur ir jātiek. Kad es biju mazs puika, man bija mopēds, kuru vajadzēja iestumt, lai palaistu. Kad tu to iestum, tas brauc. Ja tu to neiestum, tas nebrauks. Vispirms ir jāiestumj, lai tiktu zirgā. Uz zirga ir jāuzkāpj, ir jāuzlec. Uz pozitīvā enerģijas viļņa ir jāuzkāpj, tur ir jātiek. Vajag iegūt šo šoka stāvokli, šoka terapiju. Kā to darīja Jēzus Kristus? Kā Jēzus nošokēja Savus mācekļus, kuri pēc tam faktiski iekaroja visu pasauli? Jēzus mācekļi izmainīja visu pasauli.

Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. Un šie ir divpadsmit apustuļu vārdi: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs; Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bartolomejs; Toms un Matejs, muitnieks; Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs; Sīmanis Kānaānietis un Jūda Iskariots, kas Viņu arī nodeva. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet. Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu savās jostās, nedz ceļasomu, nedz divi svārkus, nedz kurpes, nedz nūju, jo strādniekam sava barība pienākas.” (Mateja evaņģēlijs 10:1-10)

Viņš viņiem iedeva tādu pašu uzdevumu kā man un tev. Viņš izsūta viņus kalpot, celt grupas, celt draudzes. Izsūta bez naudas, bez normāla apģērba, bez nekā. Ejiet, gādājiet paši! Viņš nošokēja Savus mācekļus. Ko viņi izdarīja? Aizgāja un izdarīja.

“Un tie pārnāca un ar lielu prieku stāstīja: "Kungs, pat ļaunie gari mums padodas Tavā Vārdā!"” (Lūkas evaņģēlijs 10:17)

Kas notika pēc tam, kad viņi bija šokēti? Viņi tika izsūtīti – ejiet, dariet bez naudas, bez nekā, un viņi gāja, un tiešām Dievs gādāja par viņiem, un tiešām brīnumi notika, un tiešām ļaunie gari izgāja, un tiešām cilvēki atgriezās pie Dieva, veidojās pirmās draudzes. Viņi atnāca pie Jēzus, pastāstīja to un priecājas, runa ir par pozitīvu enerģiju. Kur viņi to ieguva? Kā viņi jutās tajā brīdī, kad viņiem pateica, lai iet bez naudas, bez nekā? Bet viņi gāja, strādāja, darīja, un bija pirmie rezultāti. Radās pozitīva enerģija. Rezultāts tam, ka viņi Jēzus vēsti iznesa pasaulē, esam mēs – Viņa sekotāji. Pateicoties pozitīvajai enerģijai, kas izstrādājās pēc sevis paša nošokēšanas, pēc šoka terapijas. Lūk, kā Jēzus to darīja!

Tagad nebūs paši pozitīvākie piemēri, bet par šoka terapiju. Šī nav Svētā Gara piepildīšanās, tā ir katram cilvēkam dota, arī cilvēkiem bez Dieva. Tā cilvēks ir uzbūvēts. Ja viņš uzvar, viņam atnāk pozitīva enerģija, tad viņš atkal ir gatavs turpināt. Ja nav šī emocijas, viņš nevar turpināt.

Divas organizācijas – mormoņi un “Elles eņģeļi” (Hells Angels Motorcycle Club). “Elles eņģeļi” ir rokeri, kuriem netrūkst līderu, un abu organizāciju pirmsākumi ir meklējami Amerikā. Abas šīs organizācijas ir aptvērušas visu pasauli, un tas nav iespējams bez līderiem. No kurienes viņiem šādi spēcīgi līderi? Kur viņi tādus iegūst? Kā šādas organizācijas, kā mormoņi, kuri māca savu mācību, kas nav balstīta Dieva vārdā, un “Elles eņģeļi”, kas nāk no pasaules, var to izdarīt? Lūk, kas notiek “Elles eņģeļos” – lai tiktu tur uzņemtiem, cilvēkiem ir jāizcieš ļoti smagi pārbaudījumi. Ja gribi tur pakāpties uz augšu, tiek uzlikti pārbaudījumi. Cilvēki tiek pārbaudīti ekstremālās situācijās. Pats vari minēt, kādi šie pārbaudījumi varētu būt, noteikti tie ir arī likumpārkāpumi. Kas tas ir? Šoka terapija jau pašā sākumā. Jau pašā sākumā cilvēks iegūst šo pozitīvo lādiņu – “es varu”! Mormoņiem vispār nav pieejas pie augstākās vadības, viņi nezina, kas tur notiek. Tur viss ir citādāk, ne kā normālās kristiešu draudzēs. Arī jehoviešos ir līdzīgi, tu pat nesaproti, kas tur, augšā, notiek, bet līderu viņiem netrūkst. Kāpēc? Viņi arī izmanto šoka terapiju. Atnāca jaunais? Sūtam misijā! Viņus arī nepieņem, viņus arī vajā, vēl vairāk nekā mūs. Viņiem ir jāiet un jāsasniedz konkrēti rezultāti. Ir sava mācība, ir jāizpilda sava misija – brauc, dari, staigā pa ielām, dari, ko tu gribi. No šādiem cilvēkiem beigās izaug līderi. Kāpēc? Viņi jau pašā sākumā saņem šo šoka terapiju, un caur šo pirmo šoku iegūst pirmo pozitīvo lādiņu.

Kas tev jādara? Ja tu esi iesēdējies, tev jānošokē sevi. Kāpēc? Lai beidzot parādītos kaut kādi augļi, kaut kāds rezultāts, un tikai tad būs pozitīva enerģija. Pretējā gadījumā tu ar mani satiksies, un tavs skatiens būs ļoti tukšs un skumjš, arvien blāvāks un blāvāks, jo tev nav, ko uzrādīt, tu neesi neko izdarījis, tu neko neesi sasniedzis un nekas neesi, un vispār Dievs vairs nedarbojas pie tevis. Patiesībā – nedarbojies tu pats. Bet šeit tu esi, lai uzvarētu. Tu esi pareizā vietā un pareizā laikā. Āmen!

Iesāki savu biznesu? Meklē klientus! Tu gaidi, kad tev no debesīm klienti birs? Tu esi dzirdējis, ka cilvēki liecina, ka klienti cits citam iesaka un paši nāk, bet tev jau vēl nav, kas iesaka. Ja gribi atvērt savu skaistumkopšanas salonu – uzreiz reklāma! Staigā pa ielām, ej, kur gribi, ej universitātes un reklamējies! Dari visu, ko vari izdarīt par brīvu! Līmē lapiņas, dari, strādā! Būs pirmie augļi – būs pirmā pozitīvā enerģija, un tu atkal spēsi to darīt. Ja tu to neizdarīsi, tad arī paliksi ķēpājoties. Kad mana sieva no Ainažiem pārvācās uz Limbažiem, viņa vēl gan nebija mana sieva, bet viņa meklēja darbu un izlīmēja pa visiem Limbažiem reklāmas “Mīļa auklīte pieskatīs Jūsu mazuli” kopā ar telefona numuru, Viņai bija 19 gadi, bet viņa atrada labu darbu. Viņai labi maksāja, pat bija apmaksāts atvaļinājums. Tu vari tā izdarīt? Ja tev nav labas reklāmas, tad tu nemaz neesi pelnījis klientus.

Reiz es kalpoju kādā draudzē pirms aptuveni desmit gadiem. Tā draudze bija ļoti tukša. Viņi tur runāja par atmodu, par to, ka nāks atmoda, ka viņiem būs atmoda. Es publiski uzdevu viņiem jautājumu: “Kurš no jums pēdējā gada laikā ir atvedis kaut vienu cilvēku pie Dieva?” Klusums. “Kurš pēdējo piecu gadu laikā ir atvedis kādu cilvēku pie Dieva?” Klusums! Pēdējo desmit gadu laikā gan tur laikam kāds bija atvedis. Es teicu: “Nebūs jums nekādas atmodas, vispār nekas jums nebūs, kamēr cilvēki paši neizies pilnā mērā un spēkā evaņģelizēt un nevedīs cilvēkus, neveltīs laiku evaņģelizācijai trīs, četras stundas dienā!” Ja sākumā tas netiek izdarīts, nav enerģijas, un tu lēnām atdziesti. Tu zini, kas notiek ar remdeniem cilvēkiem? Dieva vārds saka: “Izspļaus!”

Kā varēja rasties šī draudze? Priekšā jau liecināja: “Cik forši, ka mācītājs uzcēlis tādu draudzi! Tik laba vieta!” Bet tā nav tikai laba vieta, mēs gribam augt arī tālāk, mēs gribam vest cilvēkus pie Dieva, izmainīt Latviju, pasauli! Sāksim ar sevi un domāsim arī par citiem. Pirmie cilvēki, kurus es pie Dieva atvedu, bija no celtniecības firmas, kurā es strādāju par palīgstrādnieku. No turienes pāris mēnešu laikā es atvedu trīs cilvēkus uz draudzi. Turpat, darba vietā, visi nožēloja grēkus. Pa vienam viņi skaitīja grēku nožēlas lūgšanu un pēc tam atnāca. Limbažos dzīvojām piecstāvu mājā. Bija septiņi kaimiņi, kas no mūsu ieejas nāca uz mājas grupām. Un tad, kad es kārtoju autovadītāja tiesības, no turienes es atvedu četrus cilvēkus uz draudzi. Man bija pozitīva enerģija. Vēlāk sapratu, ka gribu vairāk izdarīt Dievam. Sataisīju bukletus ar savu liecību, un aicināju cilvēkus uz dziedināšanas dievkalpojumu. Sāku ar Limbažiem, pēc tam Cēsis, Valmiera, Aloja, Staicele, un pēc tam jau visa Latvija, Ukraina, Igaunija. Visas Latvijas pilsētas izbraucām pa trīs vai četrām reizēm. Aicinu jūs ieiet jaunā līmenī – izdarīt vairāk evaņģelizācijas darbā. Piemēram, izej mēnesi no vietas katru dienu trīs stundas evaņģelizēt. Uzreiz būs cilvēku pieplūdums, ja mēs katrs pa trīs stundām izietu evaņģelizēt. Būtu tāds pozitīvisms! Kalpojot ar laiku es sapratu, ka tikai līderi izmaina pasauli, tāpat kā Jēzus mācekļi. Sāku trenēt līderus. Un tie, kas darīja, pacēlās jaunā enerģijas līmenī. Šī enerģija ir pašā cilvēkā no Dieva ielikta. Piemēram, Daiga neatlaidīgi evaņģelizē un ved cilvēkus pie Dieva, un šobrīd viņas grupā ir 65 cilvēki. Ingai aptuveni 50 cilvēki grupā. Luīzei 85, Indrai 45 cilvēki. Sākumā taisīju reklāmas, aicināju cilvēkus uz dievkalpojumiem un pacēlu pirmos līderus, kuri atvēra savas mājas grupas. Un šobrīd regulāri ap 500 cilvēku apmeklē draudzi. Puse no draudzes pieder četriem cilvēkiem, kuri ir daudz darījuši, lai būtu tāds rezultāts. Mēs no tā varam mācīties, ka jāveido mācekļi, tieši tā kā Jēzus to darīja. Es gribētu, lai mēs visi uzkāpjam pozitīvās enerģijas līmenī, bet līdz tam ir jāpastrādā.

“Tā saka Tas Kungs Cebaots: šī tauta runā: vēl nav pienācis laiks no jauna celt Tā Kunga namu! Un tad atklājas Tā Kunga vārds caur pravieti Hagaju: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? Un nu, saka Tas Kungs Cebaots, palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos!” Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?” jautā Tas Kungs Cebaots. “Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama.” (Hagaja grāmata 1:2-5,9)

Es teikšu kā Jēzus saka:

“Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības un tad jums šīs lietas tiks piemestas” (Lūkas 12:31)

 Es priecājos par katru cilvēku, kurš uzplaukst šajā draudzē. Mūsu uzdevums ir celt Tā Kunga namu.

“Un Viņš tiem sacīja: ”Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” (Lūkas evaņģēlijs 12:15)

Kas notiek, ja mēs neieguldāmies evaņģelizācijā un grupas darbā, Dieva valstības celtniecībā? Tad cilvēks vairāk nododas citām lietām darbs, ģimene, hobiji utt. Dieva lietas tiek atmestas, jo tas vairs nedod prieku. Cilvēks vienmēr darīs to, kas viņu pozitīvi uzlādē. Un tevi uzlādēs tas, ko tu darīsi kā prioritāti. Jēzus tāpēc arī saka: “Dzenieties vispirms pēc Dieva valstības, un tad jums pārējās lietas tiks piemestas!” Viņš nemelo! Ja cilvēks nenoliek augstāk Dieva lietas, tas nozīmē, ka pozitīvā enerģija nāks no citām lietām. Protams, tās lietas arī nav sliktas, bet tā pamazām var aiziet pasaulē. Latvijā mums ir tādi apstākļi, ka draudzes var augt. Ja es redzu draudzi, kura neaug, esmu pārliecināts, ka tā ir mirusi draudze un tās apmeklētāji dzīvo pasaulīgu dzīvi. Atceries, kāds ir galvenais mērķis un kas tevi pacēla. Kurš tevi izglāba un dod dievišķu enerģiju? Nenovirzies no fokusa!

“Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1. Korintiešiem 10:12)

Tad, kad esi kaut ko izcīnījis, pielūko, ka nenovirzies no mērķa. Bija tāds Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs. Karalis bija spīdošs pulkvedis, kurš pacēla Zviedriju. Tā bija viena no ietekmīgākajām valstīm Eiropā. Tajā brīdī bija Trīsdesmit gadu karš, un karalis izdomāja, ka viņš vēlas uzcelt pašu lielāko kuģi, sakraut vairāk lielgabalus nekā visiem citiem un greznojumus vairāk nekā visiem citiem. Kad viņš to projektu iesniedza kuģu meistariem, viņi teica, ka tā ir pati labākā ideja. Viņi liekuļoja, jo viņiem karalis bija gandrīz Dieva vietā, jo uzskatīja viņu par gudrāko un labāko. Viņi uzbūvēja šo kuģi. Pēc visiem noteikumiem kuģim ir jāiziet izmēģinājumi. Tika sapulcināts liels cilvēku pūlis, un kuģis izgāja jūrā bez izmēģinājuma. Pirmā vēja pūsma kuģi apgāza uz sāniem. Nākamā vēja pūsma kuģi noslīcināja. Aizgāja bojā aptuveni 150 cilvēki, kilometru no krasta. 1961. gadā šo kuģi izcēla no jūras. Tas bija diezgan labi saglabājies, un šobrīd to var apskatīt Stokholmā, vaska muzejā. No tā varam mācīties nekad neaizmirst, kas ir mūsu svētību avots, un nenovirzīties no mērķa. Jāpatur prātā, ka vispirms ir Dieva lietas. Ja runa ir par kristiešiem, tad mūsu uzdevums ir nest augļus Dieva Valstībā. Dievs svētī caur mums, caur cilvēkiem, kuri grib kalpot Viņam. Filipa Petī skolotājs mācīja, ka visbiežāk virves staigātāji krīt pašās beigās. Esi uzmanīgs un nenovirzies no mērķa, un atceries, kas ir tavas dzīves prioritāte.

Aleksandra Lielā skolotājs bija Aristotelis. Tad, kad Aleksandrs vēl bija puika, viņš uzdeva jautājumu savam skolotājam: “Viens vai tas ir daudz?” Un Aristotelis samulsa, jo nezināja, no kāda viedokļa labāk atbildēt – no filozofiskā, no matemātiskā vai dramaturģiskā. Viņš teica, ka padomās, un nākamajā dienā atbildēja: “Viens var būt ļoti daudz!” Vēlāk Aleksandrs Lielais iekaroja puspasauli. Tas nozīmē, ka viens var būt daudz vai arī ļoti maz. Tas atkarīgs no tā, vai tu izrausies, lai būtu uz pozitīvā viļņa, vispirms strādājot Dieva valstībā un pēc tam pārējās lietās. Es tev varu apgalvot, ka tu nekad nebūsi pilnībā gandarīts, ja atstāsi Dieva valstības darbu. Bilijam Grehemam žurnālists uzdeva jautājumu: “Kas ir pats brīnumainākais un šokējošākais, ko tu esi redzējis savā dzīvē?” Un viņš atbildēja: “Tas, cik ātri aizsteidzas laiks!” Tāpēc es nedomāju, ka ir labi kaut ko atlikt, bet vajag sākt tūlīt. Pirmkārt jau lūgšanas, attiecības ar Dievu, strādāt un gūt pirmos rezultātus. Pacelies jaunā līmenī!

Mācītāja Mārča Jencīša sprediķi “Pozitīva enerģija” pierakstīja Ieva Našeniece, Evija Ungure un Iveta Kļavinska, rediģēja Ieva Našeniece

1-10 of 468